Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 6. maijs - Strasbūra

3. Direktīvas par kapitāla pietiekamības prasībām (2006/48/EK un 2006/49/EK) – Kopienas programma īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir kopīgas debates par:

- ziņojumu (A6-0139/2009) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām 2006/48/EK un 2006/49/EK attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (COM(2008)0602 – C6-0339/2008 – 2008/0191(COD)), ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza O. Karas kungs, un

- ziņojumu (A6-0246/2009) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā (COM(2009)0014 – C6-0031/2009 – 2009/0001(COD)), ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza K. F. Hoppenstedt kungs.

  Othmar Karas, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, šodien man ir iespēja jūs iepazīstināt ne tikai ar Ekonomikas un monetārās komitejas iegūtajiem datiem, bet arī ar rezultātiem ilgām pārrunām ar Padomi un Komisiju. Pagājušajā nedēļā mēs trīspusēji vienojāmies par kopēju pieeju jaunu finanšu tirgu sistēmas attīstībai.

Uz šodien apspriežamajiem priekšlikumiem jums iesaku un lūdzu jums satīties kā uz vienotu pasākumu kopumu. Daži no mums šajā Parlamentā, Padomē un Komisijā vēlējās ko vairāk, citi – mazāk. Varu apgalvot, ka mēs nevienojāmies par mazāko kopsaucēju, tomēr mēģinājām vienoties par iespējami lielāko.

Esam ierosinājuši virkni turpmāko darbību, jo tikai ierosinājums ir pirmais solis. Mums nav atbildes attiecībā uz ekonomikas un finanšu krīzi. Taču esam gatavi spert jaunu soli, lai spētu attīstīt jaunu finanšu tirgu sistēmu, kas palīdzēs vienkāršot finanšu tirgus tiesisko regulējumu un panākt eiropeizāciju, kura radīs pārliecību par finanšu tirgiem un stabilitāti visiem tirgus dalībniekiem, kuri veicina finanšu tirgu attīstību, reaģē uz finanšu krīzi un uztur decentralizētu nozari.

Vēlos pateikties P. Berès, S. Bowles, saviem kolēģiem no citām politiskajām, it īpaši sekretariātam un visiem tā darbiniekiem par atbalstu.

Šis ierosinājums radīs labāku pārredzamību, lielāku juridisko pārliecību un stabilitāti, tādējādi panākot lielāku uzticību laikā, kam tik raksturīga ir neuzticība. Mēs ierosinām ne tikai tiesību normas. Pēdējā plenārsēdē mēs nolēmām regulēt reitinga aģentūras, mēs pieņēmām jaunas uzraudzības struktūras apdrošināšanas nozarei, un Komisija izteica jaunu ierosinājumu attiecībā uz riska ieguldījumu fondiem. Tas ir papildu pasākumu kopums, ko vēlamies veikt.

Ir piecas lietas. Pirmā ir finanšu tirgus uzraudzība, kurā mums pirmkārt ir jāstiprina CEPS un Eiropas Centrālās bankas nozīme. Esam arī palielinājuši līdzsvaru starp mītnes valstu un uzņēmējvalstu regulatoriem. Otrkārt, mums ir jāpanāk spēcīgāka finanšu tirgus uzraudzības integrācija. Visas prasības ir iekļautas šajā ziņojumā, jo mums nepieciešama integrēta uzraudzības struktūra, kas palīdzētu pārvarēt jaunas grūtības.

Nākamā joma ir naudas pārvēršana vērtspapīros un aizdevumu piešķiršana. Pirmo reizi mēs ieviešam noteikumu, ka aizdevumu iespējams piešķirt tikai, tad, ja aizdevējs patur zināmu summu no peļņas, kas iegūta no kapitāla pārvēršanas vērtspapīros. Mēs šai peļņas daļu esam noteikuši 5 %, taču esam pilnvarojuši CEPS, ņemot vērā starptautiskus notikumus, pārliecināties, vai šis budžeta palielinājums ir pieņemams, un iegūtos datus pirms gada beigām publicēt Komisijas pārskatā. Šis ir svarīgs vēstījums attiecībā uz tirgiem: bez peļņas daļas saglabāšanas nekas neizdosies. Peļņas daļas saglabāšana nodrošina labāku pārredzamību un kontroli.

Treškārt, esam regulējuši lielus riska darījumus attiecībā uz pašu finansējumu/riska koeficientu. Nevienam lielam riska darījumam nevajadzētu pārsniegt 25 % no bankas pašu finansējuma. Gadījumos, kad bankas viena otrai aizdod naudu, summa nedrīkst būt lielāka par 150 miljoniem eiro.

Ceturtkārt, mēs strādājam, lai uzlabotu pašu finansējuma un hibrīdkapitāla kvalitāti. Tomēr, mēs ņemam vērā dalībvalstu tiesisko regulējumu, jo nevēlamies ekonomikas un finanšu krīzes cikliskas sekas.

Ir svarīgi, ka esam radījuši pareizus un profesionālus pārejas noteikumus īpaši kooperatīviem, krājbankām un kapitālieguldījumiem Vācijā.Tomēr vēl ir daudz darāmā.

Kā piekto vēlos minēt prociklismu.

Šajā ziņojumā apgalvots, ka Komisijai pēc iespējas ātrāk ir skaidri jānosaka pastāvošās direktīvas cikliskās sekas, un mums jāpārliecinās, ka nepieciešamās izmaiņas tiek veiktas vēl pirms rudens.

Es aicinu jūs pieņemt šo ziņojumu un priekšlikumu par trīspusēju vienošanos, lai mēs kā Eiropas Savienība un Parlaments spētu saglabāt galveno nozīmi attiecībā uz finanšu tirgu reformu. Ir svarīgi iegūt galveno nozīmi nākamajā G20 augstākā līmeņa sanāksmē, kā arī ieviest visas prasības saistībā ar turpmāku attīstību, kas radītu uzlabotu, stabilāku un uzticamāku finanšu tirgu. Lūdzu jūsu atbalstu šajā jautājumā.

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētājs

  Karsten Friedrich Hoppenstedt, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, mums nav vienmērīgas finanšu uzraudzības; sistēma starptautiskā un Eiropas līmenī nedarbojas. Tie ir daži no pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes iemesliem. Tādēļ mums ir jānodrošina, ka informācija sistēmā tiek saskaņoti integrēta un ka citas krīzes novēršanas nolūkā individuālas organizācijas savā starpā apmainās ar informāciju.

Lai visas 27 dalībvalstis varētu nodrošināt veiksmīgu informācijas nodošanu, dažās dalībvalstīs jāoptimizē laba publiskā uzraudzība. Tam nepieciešami finanšu resursi. Mums jāatrisina ar krīzi saistītās problēmas un jānodrošina šie resursi jau tagad. Tieši to cenšas panākt Kopienas programma īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

Es atzinīgi vērtēju gan Komisijas atsaucību attiecībā uz Parlamenta aicinājumu rīkoties, gan to, ka tā iesaka sniegt finansiālu atbalstu Kopienas finanšu pakalpojumu nozarei, finanšu pārskatu un revīzijas jomai, kā arī zināmu Eiropas un starptautisku iestāžu aktivitātēm, lai nodrošinātu šīs jomas Kopienas politiku efektivitāti. Tiks uzsākta jauna Kopienas programma, kas ļaus veikt tiešus ieguldījumus, lai individuālās iestādes finansētu no Kopienas budžeta.

Šāda veida komiteju un uzraudzības iestāžu kopfinansēšana var ievērojami palīdzēt to pilnvaru neatkarīgā un efektīvā īstenošanā. Lai nodrošinātu to, ka tiek izpildītas vismaz 3. līmeņa komiteju, arī Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (EVRK), Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraudzītāju komitejas (EAFPK) un Eiropas Banku uzraugu komitejas (EBUK), prasības, programmai jābūt elastīgai un adekvāti finansētai. Komisijas ierosinātā summa bija par 40 % mazāka kā nākamajiem četriem gadiem bija paredzējušas 3. līmeņa komitejas. Lai gan bija skaidrs, ka nepieciešams uzlabot finanšu tirgus uzraudzību, Padome nevēlējās pastāvīgi palielināt budžetu.

Pēc pārrunām mēs vienojāmies par aptuveni 40 miljoniem eiro četru gadu ilgam laika periodam. 2009. gadā 3. līmeņa komitejām atvēlēti 500 tūkstoši eiro. Šīm komitejām asignēti ARĪ 13,5 miljoni no 38,7 miljoniem, kas paredzēti 2010.-2013. gadam. Komisijas sākotnējais priekšlikums attiecībā uz finanšu pārskatu un revīziju komitejām nebija pārliecinošs. Tādēļ mēs kā Parlaments esam spējuši veikt uzlabojumus un pēc trīspusējām sarunām esam sasnieguši pieņemamus rezultātus attiecībā uz individuālu bāzes finansējumu un finanšu periodiem. Pēdējie Larosière grupas un šajā ziņojumā iegūtie dati liecina, ka ir pamatoti iemesli tam, lai Komisija ne vēlāk kā 2010. gada 1 janvārī Padomei un Parlamentam iesniegtu ziņojumu un nepieciešamos tiesību aktu priekšlikumus turpmākai Eiropas finanšu tirgu regulēšanai un uzraudzībai, lai pielāgotu šo programmu veiktajām izmaiņām.

Uz pašreizējās finanšu krīzes fona šķiet būtiski par prioritāti noteikt uzraudzības un sadarbības konverģences paplašināšanu finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīziju jomā.

Pirms 14 dienām plenārsēdē par Maksātspēju II es apgalvoju, ka ir svarīgi, lai Eiropa sniegtu skaidrus vēstījumus, kas pievērstu pārējās pasaules uzmanību. Uzskatu, ka pēdējās nedēļās esam snieguši skaidrus vēstījumus par to, ka mūsu starptautiskie partneri var uz mums paļauties un ka atšķirībā no pieredzes pāris pēdējās desmitgadēs mēs vairs neesam vāji spēles dalībnieki. Tas izteikts arī O. Karas ziņojumā par reitinga aģentūrām. Tā ir laba zīme.

Vēlos pateikties savām „ēnu” referentēm S. Bowles un P. Berès. Tā kā šī ir mana pēdējā runa Parlamentā, par sadarbību vēlos pateikties arī Komisijai, saviem kolēģiem un Padomei. Man bija prieks ar jums visiem strādāt. Ļaujiet minēt šīs sadarbības priecējoša rezultāta piemēru. Padomes Čehijas prezidentūra pirms 30 minūtēm nolēma pieņemt trīspusējās sarunās sasniegto lēmumu. Mums ir priekšlikums, ko šodien varam pieņemt, un esmu pārliecināts, ka par šiem priekšlikumiem balsos arī ļoti lielas šī Parlamenta grupas.

Vēlreiz vēlos pateikties par sadarbību.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, tagad, divas nedēļas pēc mūsu pēdējām debatēm par finanšu krīzes pārvarēšanas pasākumiem, es atzinīgi vērtēju iespēju ar jums apspriest kopīgi veiktās darbības, lai cīnītos ar šo izaicinājumu.

Man ir īpaši liels prieks uzslavēt pirmā lasījuma vienošanos par diviem galvenajiem pasākumiem: Kopienas programma īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā, kā arī Kapitāla prasību direktīvas pārskats. Abi šie pasākumi sniedz nozīmīgu ieguldījumu ne tikai ekonomikas atveseļošanā, bet īpaši finanšu uzraudzības ilgtermiņa efektivitātē un ES finanšu nozares stiprināšanā.

Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju Parlamenta grozījumus priekšlikumā par Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Finanšu krīze ir pierādījusi, ka turpmāk nepieciešams stiprināt ES uzraudzības pasākumus. Tas mums arī atgādina par to iestāžu neatkarību un pārredzamību, kas darbojas finanšu pārskatu un revīzijas standartu jomā.

Būtisks Komisijas solis, lai sasniegtu šos mērķus, ir pastiprināt šīs jomas galveno iestāžu nozīmi Eiropas un starptautiskā līmenī. Tādēļ Komisija ir ierosinājusi tām sniegt finansiālu atbalstu.

Uzskatām, ka pastāv vienprātība par to, ka šīm iestādēm nepieciešams stabils, dažādos uzņēmumos ieguldīts un adekvāts finansējums. Ja pieņemsim šo programmu, tām būs iespēja savu misiju izpildīt daudz pastāvīgāk un efektīvāk. Trīs uzraudzītāju komitejām šī programma būs pirmais solis to savu iespēju stiprināšanā, kas ir saskaņā ar Larosière ziņojuma ieteikumiem.

Tā sniegtu šīm komitejām iespēju izstrādāt projektus, kas uzlabotu gan uzraudzības konverģenci Eiropā, gan sadarbību starp valstu uzraudzības iestādēm. Proti, informācijas apmaiņa būs vienkāršāka, ja tiks izveidoti jauni informācijas tehnoloģiju rīki. Kopīgas valstu uzraudzības iestāžu apmācības radīs kopīgu uzraudzības kultūru.

Šī programma sagatavos labvēlīgu augsni turpmākiem ar uzraudzības reformām saistītiem pasākumiem, ar kuriem turpmākajās nedēļās nodarbosies Komisija. Mums arī jānodrošina starptautiskā līmenī saskaņoti augstas kvalitātes finanšu pārskatu un revīzijas noteikumi. Mums jāpārliecinās, ka lietotājiem Eiropā ir vienādi noteikumi un ka šos noteikumus nosaka standartu izstrādātāji.

Šis ir svarīgs nosacījums, lai radītu uzņēmumiem labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, it īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Standartu izstrādes procesa kvalitāti un uzticamību varam uzlabot, ja nepaļausimies uz Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas fondu, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupu un starptautisko Publiskās pārraudzības padomi attiecībā uz brīvprātīgu finansējumu no iespējami ieinteresētām pusēm, kas kapitālu neiegulda dažādos uzņēmumos.

Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas stiprināšana var Eiropai nodrošināt labākus padomus starptautisko finanšu pārskata standartu izstrādē, ko veic Starptautisko grāmatvedības standartu komiteja. Palīdzot starptautiskajai Publiskās pārraudzības padomei palielināt tās pārraudzības iespējas, mēs tiecamies nodrošināt to, lai piemērotie starptautiskie revīzijas standarti atbilstu ES kvalitātes prasībām

Ierosinātie grozījumi pielāgo Komisijas priekšlikumu tam, lai pārdalītu finansējumu starp saņēmējiem. Mēs ar to neesam pilnībā apmierināti. It īpaši mēs būtu vēlamies, lai netiktu skarti Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) un ES Uzraudzītāju komiteju līdzekļi.

EFRAG ir Eiropas iestāde. Tas ir būtisks ES ietekmes elements Starptautiskā grāmatvedības standartu komitejas fonda standartu izstrādes procesā. Nav pareizi citām Eiropas iestādēm piešķirt līdzekļus no EFRAG finansējuma. Tomēr mēs apzināmies, ka ES uzraudzītāju komitejām no EFRAG līdzekļiem tiks piešķirta tikai ierobežota summa.

Mēs arī uzskatām, ka vēl joprojām varam sasniegt visus mērķus, pēc kuriem tiecamies saskaņā ar šo programmu, un tādēļ varam šos grozījumus atbalstīt. Kā K. Hoppenstedt jau minēja, arī es esmu priecīgs paziņot, ka Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) šorīt pieņēma ierosinātos grozījumus, un tas nozīmē, ka gan Komisija, gan Padome var atbalstīt Parlamenta ierosinājumu.

Runājot par Kapitāla prasību direktīvu (CRD) pārskatu, ar prieku paziņoju, ka Komisija Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem sniedz vispārēju atbalstu. Vispārēju, nevis pilnīgu atbalstu, jo Komisijai vēl joprojām ir zināmas bažas attiecībā uz kapitāla pārvēršanu vērtspapīros.

Ierosinājums, ko Komisija pieņēma pagājušā gada oktobrī, ir rezultāts plašām apspriedēm, procesam, kas sākās vēl pirms finanšu krīzes. CRD pārskats visādā ziņā ir bijusi laicīga un spēcīga reakcija uz šo krīzi.

Eiropas Parlaments uzņēmīgi un diezgan steidzīgi reaģēja uz nepieciešamību pieņemt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā. Tā rezultātā mums tagad ir stingrāki likviditātes riska pārvaldības principi, stingri riska dažādošanas noteikumi, stiprināta uzraudzība, labāka kapitāla bāze, kā arī ieguldām akcijās un mums ir likumības pārbaudes prasības attiecībā uz kapitāla ieguldīšanu vērtspapīros. Visādā ziņā tas ir ievērojams progress.

Runājot par nu jau populāro 5 % peļņas no kapitāla pārvēršanas vērtspapīros saglabāšanu, man prieks redzēt, ka Parlaments ir pretojies industrijas aicinājumam un mainījis savas domas attiecībā uz to, ko pagājušajā gadā raksturoja kā pilnīgu absurdu. Vēlos teikt, ka peļņas daļas saglabāšana nav absurds, bet gan vienkārša likumsakarība. Tagad finanšu sistēmas stiprināšanas nolūkā to veic arī G20. Ar nepacietību gaidu, kad Komisija bez jebkādām šaubām atbalstīs visas turpmākas pūles, lai šis dokuments būtu vēl neapstrīdamāks.

Komisija ir bijusi pirmā, kas centusies panākt, lai krīzi apturētu starptautiskas iniciatīvas. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja attiecīgi sekos šim piemēram. Tādēļ ļoti atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta ieteikto klauzulu par šī jautājuma pārskatīšanu, kas jāveic līdz 2009. gada beigām. Komiteja, ņemot vērā starptautiska mēroga notikumus, apsvērs nepieciešamību paaugstināt prasības attiecībā uz peļņas daļas paturēšanu.

Mani priecē arī tas, ka Parlaments ir pretojies industrijas aicinājumam piemērot ne tik stingrus noteikumus attiecībā uz starpbanku riskiem. Ļaujiet atgādināt, ka bankās vienmēr pastāv risks. Šī ir būtiska finanšu krīzes mācība. Adekvāta diversifikācija un nodrošinājums ir ļoti būtisks, lai panāktu finansiālu stabilitāti.

Runājot par pašu finansējumu, saprotu dažu deputātu neapmierinātību par to, ka Parlaments nav apsvēris tādu zināmu valsts līmeņa instrumentu atcelšanu, kas neatbilst 1. līmeņa kapitāla atbilstības kritērijiem. Ļaujiet izteikties precīzāk. Šo neapmierinātību saprotu tikai pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Jāveic pamatīga atveseļošana. Kā nolemts G20 augstākā līmeņa sanāksmē, Komisijai ir turpmāk jāuzlabo pašu finansējuma kvalitāte.

Attiecībā uz kapitāla pārvēršanu vērtspapīros Komisija vēl joprojām uzskata, ka dažos aspektos būtu vēlams noskaidrot un precizēt, kā tiks aprēķināti 5 % no peļņas.

Saprotu, ka Eiropas Parlamentam bijis laika trūkums, un priecājos, ka Komisijai tika sniegta otra iespēja līdz 2009. gada beigām sagatavot ziņojumu par šo dokumentu.

Abi ziņojumi, par kuriem šodien balsosit uzskatāmi pierāda, ka ātra un efektīva reakcija uz grūtībām, ar kurām saskaramies, iespējama tad, ja deputāti, finanšu ministri un komisāri laicīgi domā par grafiku un nodrošina politisko vadību. Abi šodien apspriestie pasākumi ievērojami uzlabos ES finanšu un uzraudzības sistēmas pārskatīšanu.

Papildus šiem pasākumiem mēs trešdien ierosinājām tādas iniciatīvas par alternatīviem ieguldījumu fondiem, atlīdzības struktūru un standartizētiem privāto ieguldījumu produktiem, kas svarīgas, lai reaģētu uz finanšu krīzi.

Kā pēdējo, bet ne mazāk svarīgu vēlos minēt to, ka trīs nedēļu laikā Komisijas paziņojumā tiks izklāstīti tās viedokļi par turpmākām darbībām attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti Larosière ziņojumā par finanšu uzraudzību. Līdz ar jūnija Eiropadomes veikto indosamentu, rudenī tiks ierosināti arī turpmāki priekšlikumi.

  Gary Titley, Budžeta komitejas atzinuma referents. − Priekšsēdētāja kungs, lai sniegtu jums Budžeta komitejas viedokli, izteikšos par K. Hoppenstedt ziņojumu. Kā K. Hoppenstedt jau minēja, pēc divdesmit šajā sēžu zālē pavadītiem gadiem šī ir mana pēdējā runa.

Budžeta komiteja apzinās šo priekšlikumu nozīmību un steidzamību. Ir diezgan skaidrs, ka nepietiekama finansējuma rezultātā cietīs dažas galvenās ES politikas, un tādēļ mēs ar prieku atbalstām šo ierosinājumu. Tomēr, vēlamies uzsvērt, ka šī nauda ir no 1a. pozīcijas rezervēm. Tātad tas samazinās rezerves un samazinās finansējuma iespējas citiem, iespējams, nākotnē svarīgiem projektiem. Mums tas jāņem vērā.

Otrkārt, mums arī jānodrošina tas, ka minētās organizācijas nekādā ziņā nekļūst par aģentūrām, citādi tās, protams, būs pakļautas iestāžu nolīgumam par aģentūrām.

Visbeidzot, nevēlamies, lai Budžeta komitejas viedoklis par šiem ierosinājumiem tiktu pieņemts steigā. Tādēļ Budžeta komiteja pirmdien labprāt atbalstīja C. McCreevy priekšlikumu par pagaidu finansējumu, lai varam pārliecināties, ka par šo priekšlikumu finansiālajiem aspektiem tiek veiktas pienācīgas finanšu procedūras un trialogs.

  Priekšsēdētājs. − Titley kungs, paldies jums par divdesmit gadiem, ko esat veltījis Eiropai.

  John Purvis, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šķiet, veci praktiķi veiksmīgi izsakās, taču arī es Eiropas Parlamentā pēdējo reizi runāšu par sliktāko ekonomisko situāciju savā mūžā, kas aizsākās sagrautajos 1930.os gados, un es runāšu par Eiropas likumdošanu, kura, diemžēl, nav pilnībā apmierinoša: Kapitāla prasību direktīvas.

Mūsu grupa atbalstīs kompromisu, kuru, neskatoties uz laika trūkumu, ar teicamām prasmēm un pacietību pašreizējos drudžainajos ekonomikas apstākļos panācis referents O. Karas. Ceru, ka mani kolēģi, kas pēc vēlēšanām atkal būs šeit, turpinās nodoties koplēmuma procesam, kurš var pilnībā pārbaudīt un izkopt mūsu tiesību aktus. Esmu nobažījies, ka liela daļa šo pārsteidzīgi pieņemto tiesību aktu var radīt netīšas un nevēlamas sekas. Piemēram, mani satrauc tas, ka tādi noteikumi par liela riska darījumiem, kurus cildina komisārs C. McCreevy, un kurus veicina bažas par partnera risku, starpbanku naudas tirgus atsākšanu līdz augstākajai un vēlamajai pakāpei padarīs vēl sarežģītāku. Mani satrauc tas, ka peļņas saglabāšanas noteikumi, kurus arī cildina komisārs C. McCreevy, patiesībā traucēs stimulēt kapitāla pārvēršanu vērtspapīros, kas hipotēku finansēšanas, automašīnu iegādes aizdevumu un patērētāju izdevumu jomā ir būtisks un galvenokārt izdevīgs mehānisms.

Valdības ierosinātais stimuls, ko kāds varētu apsvērt, nespēj atlīdzināt izpostīta vērtspapīru tirgus radītos zaudējumus. Tādēļ es ceru, ka tad, kad būs pienācis laiks pārskatīt šo direktīvu, būs veikti nepieciešamie ietekmes novērtējumi un konsultācijas ar advokātiem, būs kārtīgi un nopietni ņemts vērā arī globālais konteksts, kā arī galu galā būs ieviesti pilnībā atbilstoši noteikumi.

  Pervenche Berès, PSE grupas vārdā. – (FR) Komisār, es nosodu to, ka nav ieradusies Padomes prezidentūra. McCreevy kungs, jūs ieguvāt iekšējā tirgus, kurā trūkst regulējuma, komisāra pilnvaras. Nezinu, kā to formulēt. Diemžēl, jums bija jāmaina savi uzskati un nekavējoties jāpieņem padoms no Sociālistu grupas Eiropas Parlamentā, kura tad, kad mēs bijām iepazinušies ar G. Katiforis ziņojumu, jums apgalvoja, ka nepieciešami tiesību akti par reitingu aģentūrām. Jums bija jāklausās mūsu referentā P. N. Rasmusse, kurš jums apgalvoja, ka banku nozarē jāievieš vērtspapīros ieguldītā kapitāla peļņas daļas saglabāšana.

Visbeidzot, jums bija jānolemj ieviest banku noguldījumu garantijas. Kā redzat pārvaldes bezdarbība nav nekāds jaunums. Par laimi nākamajā Parlamenta pilnvaru laikā mums ar šiem jautājumiem vairs nebūs jānodarbojas. Tā saku, jo pēdējais priekšlikums par alternatīviem un ieguldījumu fondiem, ko mums iesniedzāt, bija bezjēdzīgs. To pierāda arī tas, ka nepiekritāt šo priekšlikumu apspriest ar Ekonomikas un monetāro komiteju.

Runājot par O. Karas ziņojumu, es uzskatu, ka tas ir svarīgs un šodien jāpieņem, jo tas mūsu banku nozarei un visiem G20 partneriem Eiropas Savienībā vēsta, ka jāievieš vērtspapīros pārvērstā kapitāla peļņas daļas saglabāšana. Labāk jāformulē pašu finansējums. Turpmāk būs nepieciešama pārnacionāla grupu uzraudzība un Jacques de Larosière ziņojumā minētā integrētā uzraudzība. Visbeidzot, mums jāizveido tīrvērtes iestādes, kas nodarbojas ar maiņas atvasināto kredītu līgumiem un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem.

Vēlos pateikties O. Karas par iespēju atkal uzsākt trialogu, lai spētu mainīt peļņas daļas apjoma slieksni vēl pirms šī direktīva stājas spēkā. Tā kā esam lūguši, lai tiktu veikti pētījumi, un tā kā esam pilnvarojuši Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju, lai tā nosaka, saskaņā ar kuriem noteikumiem šī peļņas daļas saglabāšana var tikt profesionāli plānota, esam spējuši novērtēt, vai 5 % slieksnis, par kuru šodien grasāmies balsot, ir atbilstošs. Vēl jo vairāk, esam pieņēmuši, manuprāt, pareizo izvēli un mainījuši peļņas daļas saglabāšanas mērķi un atbrīvojušies no J. Purvis iecerētajām garantijām.

Attiecībā uz K. F. Hoppenstedt ziņojumu vēlos viņam no sirds pateikties, jo uzskatu, ka, tā kā mēs esam iesaistīti, tas ir noderīgs un pozitīvs. Iepriekš Komisija būtu apgalvojusi, ka nespēj finansēt 3. līmeņa komitejas, taču tagad tas ir iespējams vēl pirms šīs komitejas kļūst par aģentūrām. Mēs to vērtējam atzinīgi. Referenta veiktās provokācijas rezultātā tiesības saņemt finansējumu būs gan attiecībā uz darbības, gan projektu izmaksām. Parlamentam būs skaidrs priekšstats par šādā veidā finansētiem projektiem. Mēs to varam tikai atbalstīt; tas ved pareizajā virzienā.

Visbeidzot, attiecībā uz grāmatvedības standartiem un apstākļiem, kādos starptautiskās organizācijas veicina savus projektus, jāteic, ka esam izdarījuši spiedienu uz šīm organizācijām, lai tās uzlabo pārvaldību un skaidrāk formulē savu nozīmi. Uzskatu, ka šajā jomā lielu ieguldījumu sniedzis gan Eiropas Parlaments, gan K. F. Hoppenstedt ziņojums. Vēlos pateikties visiem referentiem un Parlamentam, jo ceru, ka tie vēlāk ar lielu balsu vairākumu pieņems abus šos ziņojumus.

  Sharon Bowles, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, saskaņotais Kapitāla prasību direktīvas dokuments ir liels solis pretī pamatkapitālam, riska darījumiem un uzraudzībai. Tagad noteikumi par kapitāla pārvēršanu vērtspapīros ietver arī sodu par to, ka netiek veikta likumības pārbaude, nav perfekti, taču tie atbilst mērķim atgūt pārliecinātību un atveseļot vērtspapīru tirgu. Tas, ka gada beigās tiks veikts pārskats par to, cik procentus no peļņas daļas iespējams saglabāt, pierāda to, ka mēs esam aplūkojuši visus pamatjautājumus, arī jautājumu par starptautisko sadarbību.

Problēmas, kas saistītas ar kapitāla pārvēršanu vērtspapīros, Eiropā radušās saistībā ar ASV pirkšanas darījumiem, taču bailes ir izsmēlušas arī mūsu pašu vērtspapīru darījumus. Bankas ir zaudējušas galveno instrumentu, kas ļāva tām pārdot savus aizdevumus. Tas ir svarīgs instruments, jo tas ļāva turpināt kapitāla aizdevumus un bija galvenais attīstības dzinulis. 2006.-2007. gadā kapitāla pārvēršana vērtspapīros Eiropā sniedza 800 miljardu eiro lielu peļņu: 526 miljardi eiro tika iegūti, atbalstot Eiropas hipotēkas, un desmitiem miljardu eiro iegūti, izsniedzot aizdevumus automašīnu iegādei, kredītkaršu tērēšanai, kā arī izsniedzot aizdevumus MVU; arī 40. miljardi eiro Vācijas MVU aizdevumos. Šajās jomās kreditēšanas krīze ir vissmagākā. Tā nav sakritība. Mums jāpieņem fakts, ka bankas var aizdot tikai tik daudz, cik ļauj to kapitāls, un kamēr šis kapitāls netiks vairots, vai pārdoti aizdevumi, tas ir iesaldēts. Tātad, jo drīzāk mēs panāksim, ka Eiropā pār kapitāla pārvēršanu vērtspapīros tiek veikta kvalitātes kontrole, jo labāk.

Var šķist, ka tad, ja peļņas 5 % saglabāšana nodrošinās labu banku darbību, tad 10 % no peļņas daļas to nodrošinātu vēl vairāk, taču saglabātā daļa piesaista kapitāla prasības, samazina izmantojamo kapitālu un galu galā liedz aizdevumus. 10 % pašreizējā situācijā, kad ir bažas par kapitālu, tikai kaitētu aizņēmējiem un uzņēmumiem, nevis bankām. Tādēļ arī citos forumos tiecās vienoties par 5 %, lai gan sākotnēji ierosināti lielāki procenti.

Galu galā, nevis seni un izbijuši tiesību akti, bet gan prātīga piesardzība attiecībā uz uzraudzību turpmāk novērsīs jaunas ļaunprātīgas darbības. Attiecībā uz 3. līmeņa komitejām, redzam, ka, neskatoties uz problēmām un neveiksmēm uzraudzības jomā, tieši Parlaments un nevis dalībvalstis atzina, ka situāciju nav iespējams risināt bez resursiem. Tas ir pieprasījis lielākus resursus šīm komitejām. No neitrāla finansējuma, kas ieguldīts dažādos uzņēmumos, labumu gūs arī starptautiskās grāmatvedības un revīzijas iestādes. ES var to veicināt, taču tas, iespējams, var notikt tikai tad, ja pievienojas arī citas valstis. Man prieks, ka esmu to izskaidrojis. Finansējums jāparedz arī no pirkšanas darījumiem, proti, no investoriem.

  Konstantinos Droutsas, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pašreizējā ekonomikas krīze ir pārprodukcijas un pārmērīgas kapitāla uzkrāšanas rezultāts. Kā ikviens tagad atzīst, tā ir pašas kapitālistiskās sistēmas krīze. Pūles atspulguļot šo krīzi kā finanšu un likviditātes krīzi, tiek pieliktas, lai maldinātu strādniekus un lai nebūtu jāatzīst patiesie cēloņi, kas palielina bezdarba līmeni, samazina ienākumus, darba attiecības padara elastīgākas un nogurdinoši vēršas pret tiem.

Pasākumi, lai uzraudzītu grāmatvedības standartus, veicot kredītu un pašu finansējuma kontroli, nespēj ierobežot banku neuzticamību, tie patiesībā ir pasākumi, pēc kuriem tiecās pašas bankas, lai neuzticamību tušētu ar virspusēju uzraudzību un kontroli. Šī uzraudzība tā vietā, lai aizsargātu tos mazos noguldītājus, kuri riskējuši un vēl joprojām riskē saistībā ar ekonomikas krīzi, nodrošinās konkurences nosacījumus bankām un ļaus izmantot jaunus rīkus peļņas gūšanas nolūkos.

Lai gan strādniekiem atkal tiek prasīts segt krīzes izmaksas, rezerve, ko bankas minimālas kontroles procesā uzrādīja pat valsts līdzfinansējumam, ir atbalsta kā banku, tā arī uzticamības pozīciju, kas tirgus burzmā palielina peļņu un cenas. Eiropas Savienības lēmumi attiecībā uz krīzes pārtraukšanu nemaldina un nekrāpj strādniekus. Viņi zina, ka šie lēmumi visu krīzes nastu uzveļ uz viņu pleciem un tiecās nodrošināt pat vēl lielāku kapitāla peļņu.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Esam piedzīvojuši globālu finanšu sabrukumu, un tas turpina sagādāt mums problēmas. Pirms sākam darboties ES līmenī, mums jāanalizē, kādēļ tas tā noticis. Es vēlos izteikt šādus komentārus. Pirmkārt, mums ir bezsaimnieka kapitālisms. Lielos uzņēmumus vairs nepārvalda to akcionāri, bet gan pensiju fondi, apdrošināšanas uzņēmumi un cita veida fondi. Tas rada situāciju, kurā ierēdņi var pārvaldīt ko vien vēlas, un tie to dara pašu interesēs, kuras risku ievērojami palielina. Rezultāts ir tāds, kādu mēs to tagad redzam. Mums ir bankas, kas bara instinkta vadītas ir „pārāk lielas, lai izgāztos”. Glass-Steagall akts bija domāts, lai novērstu pašreizējo situāciju, taču ASV tas tika anulēts. Mums jāapsver, vai tā nevarētu būt daļa no risinājuma. Mums ir noguldījumu garantijas kā maziem tā arī lieliem uzkrājumiem. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas nogulda naudu bankās, neuztraucās par to, vai šīs bankas ir drošas, jo ir pārliecināti, ka nodokļu maksātāji tos nodrošinās. Tā ir problēma. Centrālo banku vadītāji negrauj cerības, bet gan ir lepni, ja var pastāvīgi nodrošināt, ka šīs cerības turpina pieaugt līdz bezgalībai.

Alan Greenspan bija ļoti laba reputācija attiecībā uz to, kas patiesībā izskaidro, kādēļ situācija ir tik bēdīga. Ļoti apjomīga kreditēšana bija būtiska šī posta daļa un sākums. To nesāka politiķi, kas tagad apgalvo, ka atrisināsim situāciju, mazinot tirgus varu. Es šaubos. Maksātnespējas II regulatīvā sistēma tika apieta, izvēloties ēnu banku sistēmu. Tagad mēs runājam par jauniem noteikumiem attiecībā uz kapitālu. Ja šī ir lielāka ēnu banku sistēma, tad tā nelīdzēs. Tādēļ es uzskatu, ka mums krīze jāaptur citādā veidā un jājautā, kas jādara. Tad atklāsim, ka ES līmenī jādara pavisam nedaudz. Šī ir globāla problēma un tā jārisina visur pasaulē.

  Sergej Kozlík (NI). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, manuprāt, viens no labākajiem soļiem, ko pašreizējā pilnvaru periodā veicis Eiropas Parlaments, ir pagājušajā gadā pieņemtais lēmums par nepieciešamību pēc cieša regulējuma un finanšu sistēmas lielākas stabilitātes. Žēl, ka tas netika pieņemts trīs gadus agrāk. Direktīvas par kapitāla prasībām projekta iesniegšana šajā saistībā ir praktisks rezultāts. Finanšu krīze vērsusi mūsu uzmanību uz nepilnībām uzraudzības mehānismā, arī konsolidētās uzraudzības mehānismā.

Piekrītu, ka šīs problēmas atrisināšana jāsāk ar tādas decentralizētas Eiropas banku uzraudzības iestāžu sistēmas radīšanu, kas pamatota ar Eiropas centrālo banku modeli. Es atbalstu arī stingrākus noteikumus attiecībā uz kapitāla pārvēršanu vērtspapīros. Aizdevumu sniedzējam ir jāuzņemas daļa no riska, kas iespējams riska darījumos, kuros tie kapitālu pārvērš vērtspapīros. No investoriem jāpieprasa turpmākas likumības pārbaudes. Vienīgi tā iespējams panākt progresu.

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Vēlos apsveikt referentus un grupu ēnu referentus par to, ka panākts kompromiss. Lai gan daudzi no mums vairumu argumentu neuzskata par ideāliem vai izdevīgiem, uzskatu, ka ir svarīgi tiesību aktus izstādāt jau tagad, proti, pirms vēlēšanām.

Vēlos izteikt pāris komentārus. Pirmkārt, tā kā esmu par mikrokredītu atbildīgais referents, atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir prasība, kas ir izteikta arī manā ziņojumā. Proti, prasība pēc riska pārvaldības sistēmas, kas atspoguļo tādas mikrokredīta iezīmes, kā netradicionāls nodrošinājums un pārpalikums. Es ceru, ka tā tiks izveidota cik drīz vien iespējams. Vēlos pateikties P. Berès kundzei par priekšlikuma grozījumu. Otrkārt, pat debatēs par 2005. grozījumu mana attieksme attiecībā uz uzraudzības pasākumiem bija ļoti kritiska. It īpaši attiecībā uz to pamatiestāžu uzraudzību, kas patiesībā rada konstitucionālas bažas par militāro spēku izvēršanu subsidētā valstī. Pārsvarā subsidētas tiek jaunās dalībvalstis.

Šī bezspēcība ir ja ne pilnībā likvidēta, tad vismaz mazināta. Tas paveikts pateicoties koleģiālai sistēmai, kas, manuprāt, ir tikai solis pareizā virzienā, nevis visas problēmas risinājums. Tomēr, kompromisa labad es pieļauju, ka šī situācija ir progress. Galvenokārt jau tādēļ, ka pašreizējais kompromiss ir ātri radīt ar De Larosière materiālu pamatotu regulas projektu par integrētu uzraudzības sistēmu, kas, mūsuprāt, būtu labi. Tāpat jānodrošina ievērojamas priekšrocības attiecībā uz kopieniskošanu.

Īpaši vēlos pateikties par solidaritāti, kas attiecībā uz 153. panta 3. punkta grozījumu izrādīta valstīm, kas nav eirozonā, jo pieņemot manu ierosinājumu, līdz 2015. gadam šo valstu kredītiem, kuri parasti no valsts finansēm vai centrālās bankas tika saņemti eiro, netiks piemērota riska prēmija. Ņemot šo visu vērā, es ierosinu balsojumu kopumu par kompromisu un 5 % lielu peļņas daļas saglabāšanu, jo tas pats par sevi ir progresīvs pasākums.

Visbeidzot, tā kā šī ir mana pēdējā runa, vēlos pateikties jums, priekšsēdētājas kundze, un visiem saviem kolēģiem par darbu, ko pēdējos piecus gadus esmu varējis šeit veikt.

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Šogad Eiropas labklājība kritīsies par 4 % un bezdarba līmenis paaugstināsies līdz 26. miljoniem. Pasaulei un Eiropas Savienībai attiecībā uz finanšu tirgu regulējumu bija jādara daudz vairāk, labāk un agrāk.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta darbu, kas pārsvarā veikts lielā steigā, taču īpaši vēlos uzsvērt ieguldījumu, ko sniegusi Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa, kurai attiecīgajā laikā būtu vajadzējis saņemt atzinību.

Man žēl, ka Komisijas reakcija bijusi lēnāka, pakāpeniskāka un ierobežotāka nekā tas šajā situācijā bija un vēl joprojām ir nepieciešams, kā tas minēts nesenajā priekšlikumā par riska ieguldījumu fondiem.

Direktīvas par kapitāla prasībām pieņemšana ir vēl viens solis pareizajā virzienā. Mēz zinām, ka tas nav pietiekoši pretenciozs, un uz to netiek liktas lielas cerības, taču patlaban vissvarīgākais ir sniegt skaidru vēstījumu finanšu iestādēm un tirgiem, par to, ka komercija ir beigusies. Vēlos uzslavēt referenta un ēnu referentu, īpaši Pervenche Berès, par kompromisa meklējumiem.

Šajā direktīvā ir skaidri noteikumi, taču lielākais darbs būs jāiegulda nākamajā dažu vispretrunīgāko jautājumu pārskatā, it īpaši, pārskatot kapitāla pārvēršanas vērtspapīros peļņas daļas saglabāšanas procentus.

Patlaban ir svarīgi, lai Parlaments nodrošinātu šīs direktīvas pieņemšanu, tādējādi Eiropas pilsoņiem skaidri pavēstot, ka notiek un turpinās notikt pārmaiņas, kā arī to, ka mēs par tām esam īpaši nobažījušies.

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, finanšu krīze ir pierādījusi, ka ir jāpārskata Eiropas Savienības finanšu tirgus sistēma. Mūsu grupa atbalsta priekšlikumus, kas izstrādāti trīspusējā dialogā, it īpaši priekšlikumus par jaunu Kapitāla prasību direktīvu bankām. Palielināsies ar risku pamatota uzraudzība, vairs nebūs īpašās finansēšanas iestāžu krāpšanas, un strukturēto produktu kvalitāte 5 % peļņas daļas saglabāšanas rezultātā uzlabosies. Tomēr, man žēl, ka noteikumi attiecībā uz starpbanku gada aizdevumiem ir ļoti stingri un ka pasīva kapitāla ieguldījumi kā pilnvērtīgs kapitāls atzīti tikai pārejas periodam.

Progress, kas panākt pārstrukturējot finanšu tirgus sistēmu ir labs, bet ne pietiekošs. Tādēļ darbs pie tā tiks turpināts. Ceru, ka bankas savu sadarbspēju pierādīs labāk nekā pāris pēdējos mēnešos, kad tās bremzēja nevis sekmēja progresīvu risinājumu rašanu.

  Werner Langen (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt vēlos teikt, ka esam sākuši darbu pie otrā, šodien apspriestā, projekta, lai stabilizētu finanšu tirgus regulējumu. Pie finanšu tirgus krīzes daļēji vainojama tirgus un regulējuma neizdošanās. Esam sastādījuši sarakstu ar pasākumiem, kurus jāregulē reitingu aģentūrām. Esam pieņēmuši rezolūcijas par Kapitāla prasību direktīvu, pārvaldnieku atalgojumu, riska darījumu fondiem, grāmatvedības tiesību aktiem un Eiropas uzraudzības struktūru. Šodien mēs aplūkojam otru jautājumu.

Notiek sarunas par balsojumu komitejā, kas noticis nevis pirmajā lasījumā, bet gan pamatojoties uz vienošanos starp Padomi, Komisiju un Parlamentu. Atzīstu, ka O. Karas ir sasniedzi ļoti daudz. Tomēr, kā minēja W. Klinz, gan man, gan lielai daļai kolēģu ir cits viedoklis. Tas galvenokārt attiecināms uz tās peļņas daļas saglabāšanu, kas iegūta no kapitāla pārvēršanas vērtspapīros. Vērtspapīru un finanšu tirgus krīze radās arī tādēļ, ka tika radīti finanšu tirgus produkti bez pašriska. Bankas vairs neuzticas viena otrai, jo nevienai no tām nav vērtspapīri, par kuriem tās riska gadījumā uzņemamas atbildību. Ir priekšlikums salabāt 5 % no peļņas. Manuprāt, 10 % ir piemērotāks apjoms, un tādēļ esmu iesniedzis grozījumu. Esmu pārliecināts, ka tad, ja Padome pieņems pārējos jautājums, apsvērs iespēju peļņas daļas saglabāšanai atvēlēt 10 %. Mūsu kā Parlamenta pienākums ir pārliecināt pilsoņus, ka šāda globāla finanšu krīze vairs nekad neatkārtosies.

Tādēļ es ierosinu un pieprasu, lai mēs pieņemtu O. Karas sasniegto kompromisu, neskaitot 10 % no vērtspapīru peļņas saglabāšanu un pasīva kapitāla samazināšanu.

  Ieke van den Burg (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šajās pēdējās debatēs, kurās Parlamentā piedalos, man ir dalītas jūtas. Mani priecē mūsu pieņemtais lēmums par K. Hoppenstedt ziņojumu par finansējuma palielināšanu 3. līmeņa komitejām. Tas ir solis pretī to Eiropas finanšu tirgu uzraudzībai, kas attīstījušies plašā starptautiskā līmenī. Es to ļoti atbalstu un ceru, ka debates sparīgi turpināsies arī nākamajā Parlamenta pilnvaru laikā.

Otrs materiālu kopums par Kapitāla prasību direktīvu, manuprāt, nav teicams piemērs labākam regulējumam, kas ir saskaņā ar Lamfalisī (Lamfalussy) procesu, kuru esam izstrādājuši pēdējo 10 gadu laikā, kurā esmu aktīvi šeit darbojies.

Atbalstīšu sasniegtos rezultātus, jo mums ir jāsniedz stingrs vēstījums attiecībā uz tirgu, taču es labprātāk būtu izvēlējies principiālāku pieeju un caurspīdīgākas apspriedes politiskajā procesā. Bija grūti panākt šos pārsteidzīgos rezultātus. Ceru, ka gada beigās, kad būs panākts pilnīgāks Kapitālu prasību direktīvas pārskats, nopietni vērā tiks ņemts arī Lamfalisī process. Es stingri iesaku, lai Ekonomikas un monetārā komiteja atkal veic šo procesu.

Savu pēdējo runu vēlos saistīt arī ar P. Berès sacīto un C. McCreevy teikt, ka par nožēlu viņa veiktās darbības, lai regulētu finanšu tirgus, ir novēlotas un nepietiekošas. Vēlos izteikt atzinību saviem Ekonomikas un monetārās komitejas kolēģiem par viņu sadarbību pēdējo desmit gadu laikā. Ceru, ka viņiem jaunajā Parlamenta sasaukumā izdosies iegūt komisāru, kas pilnībā nodosies finanšu tirgu problēmu risināšanai, reglamentācijai un Eiropas uzraudzības sistēmai attiecībā uz finanšu tirgiem. Ceru, ka tas pildīs amata pienākumus, kuri tieši saistīti ar svarīgo jautājumu, kas mūs novedis šajā ļoti grūtajā situācijā.

  Udo Bullmann (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ja vēlaties piedzīvot neveiksmi, nejautājiet tajā ieinteresētajiem, kā to labāk izdarīt. Tieši tā ir problēma attiecībā uz Kapitāla prasību direktīvu, ko šodien apspriežam. Ja nākamo desmit vai divdesmit gadu laikā nevēlamies dibināt neveiksmīgas bankas, tad mums ir jāpanāk, lai bankas un kredītiestādes, kas turpina tirgoties ar kritiskiem produktiem, uzņemas ievērojamu uzņēmuma risku. Pieci procenti nav ievērojama likme.

Komisārs C. McCreevy sākotnēji ierosināja saglabāt 15 % no peļņas, taču pēc tam tie tika samazināti līdz 5 %. Padome tam piekrita un Eiropas Parlaments patiesi nožēlojami samazināja šo likmi. Mēs kā Vācijas sociāldemokrāti balsosim par lielākas peļņas daļas saglabāšanu, kā arī balsosim par kapitālieguldījumu turpināšanu, jo konkurences politika, kas kaitē uzņēmumiem un kurai nav nekā kopīga ar banku pārstrukturēšanu, nav pareiza.

Ceru, ka mēs pieņemsim sapratīgu rezolūciju un ka pēc 7. jūnija mums būs Parlaments, kam būs vairāk drosmes un uzdrīkstēšanās un kas attiecībā uz finanšu tirgu pārstrukturēšanu izsakās skaidri un nepārprotami.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, reaģējot uz 2007. gada augusta finanšu krīzi, mēs nedrīkstam aizkavēt šīs direktīvas pieņemšanu. Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, tā jāpieņem piesardzīgi, lai situācija nemainītos pārāk krasi Nepieciešama šīs direktīvas tālejoša pārskatīšana, kurā vērā ņemti starptautiski notikumi.

Finanšu iestādes pieprasa stabilu kapitāla bāzi un tām nepieciešams sabalansēti konkurēt, izveidojot saskaņotu pašu finansējuma, it īpaši hibrīdinstrumentu, definīciju un proporcionāli stiprinot lielāko risku pārvaldību. Ir svarīgi panākt lielāku pārredzamību, kā arī apvienot emitentu un investoru intereses attiecībā uz kapitāla pārvēršanu vērtspapīros. Bilancē saglabājot vismaz 5 % no vērtspapīros pārvērstiem finanšu produktiem, izvairoties no atkārtotas šo produktu izmantošanas un paplašinot investoru likumības pārbaudes, tiek sperti soļi šajā virzienā. Eiropas uzraudzību iespējams vairāk integrēt, ja tiks radītas uzraudzības iestādes pārrobežu grupām un palielināta Eiropas banku uzraudzītāju komitejas nozīme.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Arī es vēlos pateikties saviem kolēģiem par lielisku sadarbību piecu gadu laikā, taču jāteic, ka vēl palikuši jautājumi, kas jārisina nākamajā Parlamenta pilnvaru laikā. Pirmkārt jāteic, ka šī direktīva neatrisina problēmu, kas saistīta ar banku darbību novērtējumu.

Ar risku pamatota pieeja nebija šim mērķim piemērota, un mums patiešām jāapsver iespēja veikt cita veida novērtējumu, kas, iespējams, zināms kā uz darbību vērsta pieeja.

Vēl jo vairāk, mēs vēl joprojām neesam izlēmuši, kurš par to maksās. Kuras valsts nodokļu maksātāji riskēs ar savu naudu gadījumā, ja lielām Eiropas grupām radīsies problēmas?

Vai tiks izveidots īpašs Eiropas līmeņa finansējums? Vai dažādas valstis ieguldīs kopējā finansējumā? Kamēr mums nav atbildes uz šiem jautājumiem, nevaram apgalvot, ka mums attiecībā uz finanšu nozari ir stingrs un kārtīgi izstrādāts regulējums.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, tā kā situācija ir ļoti smaga, es patiešām uzskatu, ka pasākumiem, par kuriem šodien diskutējam, jābūt arī profilaktiskiem. Atvasināto kredītu līgumu apjoms pasaules tirgū ir piecas reizes lielāks kā iekšzemes kopprodukts visā pasaulē. Tā ir bumba ar laika degli, un pastāv risks, ka iekšzemes kopprodukts ievērojami kritīsies, it īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs. Cietīs visa pasaule, arī Eiropas valstis. Pastāv arī hiperinflācijas risks, jo īpaši ASV dominē ideja, ka problēmas iespējams atrisināt, arvien vairāk naudas ieguldot sistēmā, lai gan šī prakse rada nopietnus zaudējumus. Tādēļ uzskatu, ka profilaktiskais aspekts ir ļoti svarīgs un ka jāaizliedz tādi attiecībā uz finanšu tirgiem veikti strīdīgāki pasākumi, kā, piemēram, banku ēnu darījumi.

  Priekšsēdētājs. − Tā kā daudzi Parlamenta deputāti šodien sēžu zālē runājuši pēdējo reizi, uzskatu, ka pirms savu runu sāk komisārs C. McCreevy, mans pienākums ir izteikt tiem pateicību par daudzu gadu darbu ne tikai savā un citu Parlamenta deputātu vārdā, bet arī Eiropas pilsoņu vārdā. Uzskatu, ka viņu izvēle censties uzlabot daudzas lietas ir pelnījusi visu mūsu pilsoņu pateicību.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es it īpaši pateicos referentam O. Karas un K. F. Hoppenstedt, kā arī citiem par viņu pūlēm rast kompromisu attiecībā uz šīm divām jomām.

Attiecībā uz K. F. Hoppenstedt ziņojumu jāteic, ka COREPER pieņemtie grozījumi sniedz mums iespēju pieņemt šos ziņojumus pirmajā lasījumā. Nolīgums par stratēģisko iniciatīvu vērtējams ļoti atzinīgi, jo tas sniedz pareizo vēstījumu: vēstījumu, ka esam apņēmušies reaģēt uz finanšu krīzi, stiprināt finanšu uzraudzību un uzlabot novērtējuma standarta procesu finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Taču tas ilgajā procesā ir tikai viens no daudziem soļiem. Turpmākajos mēnešos jaunajā Parlamenta sasaukumā vēlos ar jums šo darbu turpināt.

Runājot par kapitāla pārvēršanu vērtspapīros jāteic, ka mēs visi piekrītam, ka prasība attiecībā uz 5 % no peļņas saglabāšanu ir pirmais solis. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja strādās pie tā, lai šī saglabāšana būtu plaša. To pieprasa G20. Eiropas Savienība ir apsteigusi pārējos, un mēs strādāsim, lai panāktu konsekvenci visā pasaulē.

Ļaujiet man izteikties par kapitāla pārvēršanu vērtspapīros. S. Bowles šajā saistībā ir ieguldījusi diezgan lielu darbu. Viņa ievērojami atbalsta kapitāla pārvēršanu vērtspapīros, un ir norādījusi labus aspektus šajā jomā, kā arī naudas summu, kas kapitāla tirgū ieguldīta maziem un vidējiem uzņēmumiem un kreditoriem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā. Ja radies priekšstats, ka es nesaskatu labumu, ko gadu gaitā sniegusi kapitāla pārvēršana vērtspapīros, tad atļaušos teikt, ka tā nav tiesa! Savā iepriekšējā amatā un vēl ilgi pirms es ierados Parlamentā apzinājos labumu, ko tā sniedz. Tomēr, jautājums ir par to, cik lielu daļu sākotnējais kapitāla aizdevējs katrā konkrētā gadījumā saglabās. Es piekrītu S. Bowles teiktajam: turpmāk jebkādas peļņas daļas saglabāšana piesaistīs kapitāla prasību. Mēs nevaram būt pārliecināti par to, kas beigsies finanšu krīze. Taču uzskatu, ka neatkarīgi no tā, kad gaidāmas finanšu krīzes beigas, turpmākajos gados būs nepieciešamas visu līmeņu finanšu iestādes, lai to rīcībā būtu kapitāls, kas salīdzinājumā ar aizdevumiem ir daudz nozīmīgāks un izdevīgāks. Manis Parlamentā nebūs – daudzi no jums paliks – taču lai kāds būtu iznākums, šīs finanšu krīzes rezultātā radīsies drošība, kas, iespējams, nebūs tūlītēja, taču ilglaicīga. Tieši to attiecībā uz turpmākajiem gadiem es saskatu, lūkojoties nākotnē. Tātad tiek apspriests, cik lieli procenti no peļņas būtu jāsaglabā. Jūs zināt manu viedokli šajā jautājumā. Man attiecībā uz šo jautājumu jau ilgi bijuši stingri uzskati.

Ministru padome un Eiropas Parlaments ierosinājis dažādus grozījumus attiecībā uz tādiem vai citādiem dokumentiem. Mani ierēdņi un es pats esmu pret tiem, jo patiešām uzskatu, ka 5 % liela daļa no kaut kā ir labāka nekā 55 % no nekā. Mēs varam piemērot 5 %, 10 % vai 15 %, tomēr 15 % no nekā ir un paliek nulle. Tādēļ es atzinīgi vērtēju iespēju Komisijai savā ziņojumā šī gada beigās vēlreiz pievērsties šim jautājumam, lai nodrošinātu, ka dokumenta formulējums ir ierobežots. Es stingri turos pie šī uzskata, jo zināmus dokumentus nevēlos pieredzēt. Taču labprāt novērtēju S. Bowles un citu referentu teikto attiecībā uz labumu, ko no kapitāla pārvēršanas vērtspapīros gūst kapitāla tirgus. Ceru, ka nekad neesmu radījis iespaidu, ka to nenovērtēju.

Visu beidzot, arī es pievienojos priekšsēdētājam, un tiem, kas pamet Parlamentu, novēlu veiksmi turpmākajā karjerā, lai arī ko viņi turpmāk nedarītu. Piecu gadu laikā kopš šeit strādāju esmu viņus iepazinis, veicot tādus vai citādus amata pienākumus, un novērtēju darbu, ko viņi ieguldījuši, lai gan ne vienmēr esmu viņus atbalstījis. Uzskatu, ka man nevajadzētu uzsvērt kādu personīgi, taču šajā saistībā vēlos īpaši pieminēt J. Purvis. Viņš vienmēr sniedzis gudrus, apdomātus un nosvērtus padomus; tie nekad nav bijuši dogmatiski. Veiksmīgu nākotni novēlu īpaši viņam.

  Othmar Karas, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirmkārt vēlos jums pateikties par atbalstu un vēstījumu, ko sniedzam finanšu pasaules noguldītājiem, uzņēmumiem un bankām.

Debates bija ļoti atklātas. Tajās uzsvērtas arī vājās puses un nepieciešamība pēc turpmākas attīstības. Varu jums apgalvot, ka visas jūsu vēlmes, kritika un iebildumi šajās sarunās bija svarīgi. Mēs centāmies tos iekļaut apsvērumos un pārskatīšanas pieprasījumos. Pilnīgi visam, kas šodien izteikts, ir lielāka vai mazāka nozīme attiecībā uz ierosināto nolīgumu.

Tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka šis ir nozīmīgs solis, kas nebūt nav pēdējais, jo mēs pasludinām, iesniedzam paziņojumu par šo nolīgumu, kā arī veicinām turpmākas darbības attiecībā uz to. Mēs ievirzām debates pareizajās sliedēs. Citiem vārdiem izsakoties, debates turpināsies. Tām ir jāturpinās. Taču es uzskatu, ka šajā pilnvaru termiņā ir svarīgi sniegt skaidru vēstījumu par to, ka esam zinoši, ka vēlamies radīt uzticību, drošību un stabilitāti, ka spējam ātri reaģēt un zinām, kas turpmāk darāms. Tādēļ es aicinu, lai liels vairākums no jums sper šo soli kopā.

Pateicos jums par šīm debatēm.

  Karsten Friedrich Hoppenstedt, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz zināmiem jautājumiem jau iepriekš esmu izteicis savu viedokli. Tomēr es vēlreiz vēlos skaidri paust to, ka pasaule, arī mūsu partneri Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā un citur, vēro Eiropas Savienību, Padomi, Komisiju un Parlamentu, lai redzētu, kā mēs reaģēsim uz šo krīzi. Jau teicu, ka esam reaģējuši, veicot zināmu noteikumu izmaiņas. ASV ir zināms progress attiecībā uz Pārapdrošināšanas direktīvu un citām tam līdzīgām lietām, kā, piemēram, nodrošinājumiem. Vēl jo vairāk, esam sapratuši, ka gadījumā, ja mēs kā eiropieši neesam nodrošināti ar ko konkrētu, tad mūsu partneri nereaģēs.

Pagājušajā un šajā mēnesī mēs pieņēmām lēmumus un īstenojām tos. Kopā ar Padomi mēs spējām rast saprātīgus risinājumus.

Vēlreiz vēlos izmantot izdevību, lai pateiktos Komisijai, kas dažkārt bija nežēlīga, kā arī Padomei, ar kuru kopā centāmies rast risinājumus trīspusējās un nakts sanāksmēs, jo tikai pirms stundas viņi apstiprināja saprātīgu kompromisu, ko bijām raduši.

Protams, pateicos arī saviem kolēģiem Ekonomikas un monetārajā komitejā, P. Berès, S. Bowles un citiem, kā arī visiem tiem pārējiem, kas uzņēmās lielu daļu darba nastas.

Uzskatu, ka, iespējams, ir svarīgi atkal norādīt, ka es kā koordinators, ieviešot eiro un tam līdzīgas lietas, biju iesaistīts Eiropas vienotā tirgus ieviešanā. Tie ir šī darba un politikas veidošanas stūrakmeņi. Man bijis prieks ar jums strādāt un es vēlreiz vēlos pateikties saviem kolēģiem, Komisijai un Padomei par sadarbību, kā jau iepriekš minēju. Tiem, kas brīvprātīgi mūs atstāj, novēlu nākotnē visu to labāko.

Mums paliek daudz uzdevumu. Mums jādara zināms, cik nozīmīga ir Eiropas Savienība un Eiropas Parlamenta darbs. Ir svarīgi, lai 7. jūnijā vēlēšanas notiktu Vācijā un no 4. līdz 7. jūnijam citur, tādējādi vēršot cilvēku uzmanību uz to, cik svarīgs ir mūsu darbs. Es ceru, ka tam būs labi rezultāti. Vēlreiz pateicos jums visiem un novēlu turpmāk visu to labāko. Kā jau teicu, šī ir mana pēdējā runa.

  Priekšsēdētājs. – Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsojums notiks šodien, 2009. gada 6. maijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Paolo Bartolozzi (PPE-DE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, grozot direktīvas par kredītiestādēm, to pašu kapitālu, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību, Eiropas Savienība ir ceļā uz visas sistēmas vispārēju pārkārtošanu.

Šī grozītā direktīva atceltu to rīcības brīvību, kāda dalībvalstīm ir attiecībā uz to pašu kapitālu, kavējot uzraudzības un godīgas konkurences prakses saskaņošanu starp bankām. Šīs pretrunas ir jāatrisina, piemērojot kopīgus noteikumus, kas ļautu revīzijas iestādēm un centrālajām bankām būt gatavām saskarties ar iespējamo banku sistēmas maksātnespēju, jo īpaši tajās valstīs, kuras ir ieviesušas eiro. Šie grozījumi attiecas uz nepieciešamību pastiprināt pārrobežu banku grupu uzraudzību.

Iestāžu sarunu atsākšana par vienošanos, kas panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomi, bija saistīta ar obligāto slieksni, kurš jāpiemēro kredītu pārvēršanas vērtspapīros nominālajai vērtībai. Tas attiecas uz to riska pakāpi, kāda bankām jāsaglabā savā bilancē, ieviešot strukturētus produktus noguldītājiem.

Visas dalībvalstis padomē nobalsoja par 5 % sliekšņa saglabāšanu. Šī sliekšņa paaugstināšana padarītu neiespējamu vērtspapīru tirgus atveseļošanos un nepalīdzētu padarīt šos tirgus atkal drošus.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.50 un atsāka darbu plkst. 12.05)

SĒDI VADA: Diana WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Andreas Mölzer (NI). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, es atsaucos uz Reglamenta 145. pantu. 24. aprīļa sēdē manas prombūtnes laikā notika balsošona, un Hans­Peter Martin kungs apgalvoja, ka no manas vietas nelikumīgi ir nobalsojusi kāda nepiederoša. Prezidijs varēja nekavējoties noraidīt šo apgalvojumu kā nepareizu.

Es saprotu, ka šobrīd, vēlēšanu kampaņas laikā daudzi mani kolēģi kļūst nervozi. Tomēr šajā gadījumā mani apsūdz par meliem, krāpšanu un netaisnīgu iedzīvošanos. Tā ir apsūdzība nopietnā kriminālpārkāpumā. Martin kungs ik pa laikam ar dažādiem sagrozījumiem, puspatiesībām un nepatiesiem apgalvojumiem publiski ceļ neslavu, apmelo un nomelno Parlamentu, tā deputātus, pat amatpersonas, un jo īpaši savus Austrijas kolēģus, un mans pacietības mērs ir izsmelts. Es pieprasu, lai Prezidijs atsauktu šo apsūdzību, atvainotos un to nosodītu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja . − Paldies, Mölzer kungs. Kā kolēģi zina, pagājušo reizi tika pārbaudīta balsošanas iekārta, un neatklājās, ka tā būtu neatbilstīgi izmantota, tādējādi šī lieta ir noskaidrota.

Es redzu, ka Hans-Peter Martin kungs vēlas runāt. Es ļaušu jums īsi izteikties.

(Nepiekrītoša murdoņa)

  Hans-Peter Martin (NI). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, vai jūs, lūdzu, varētu palūgt ievērot klusumu sēžu zālē?

(Smiekli)

Vai arī mani sodīs, anulējot manu minimālo dienas naudu, ja es uzdrošināšos aicināt sarīkot „referendumu”?

Saskaņā ar Reglamenta 149. pantu man ir tiesības izteikt personīgus komentārus. Es pilnīgi noraidu to, ko tikko izteica mans kolēģis. Es atceros, ko es patiesībā teicu plenārsēdē daudzu ekstrēmi labējo prombūtnē un drūzmas laikā man aizmugurē. Es pie tā palieku. Un, ja mani apsūdz…

(Protesti)

Jūs varat dzirdēt daudz citu protestu šeit, kuri ir tik briesmīgi, ka es tos nevēlos publiski atkārtot. Bet tādi jau ir ekstrēmi labējie. Mēs to zinām no vēstures, un tās ir lielas briesmas, kas mūs sagaida.

Attiecībā uz apsūdzību manas rīcības nelikumībā es vēlos tikai norādīt, ka varbūt arī ir bijuši dažādi mēģinājumi piedēvēt man kriminālpārkāpumus, bet kriminālizmeklēšana nekad nav veikta nevis tādēļ, ka Austrijas tiesneši vai valsts prokurori būtu neobjektīvi, bet gan tādēļ, ka viņi redzēja, cik nepamatoti ir šie apgalvojumi. Ja tagad ekstrēmi labējie turpina šo uzbrukumu ar šādiem argumentiem, par to ir jāspriež vēlētājiem.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētāja . − Mēs jūs uzklausījām. Es teicu, ka šī lieta ir noskaidrota. Ar to pietiek. Paldies.

⁂

  Beniamino Donnici (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, priekšsēdētājas kundze, kā jūs zināt, bet daudzi kolēģi to nezina ārkārtīgā tās informācijas trūkuma dēļ, ko Prezidijs sniedzis šajā jautājumā, kurš tiek noklusēts, Eiropas Tiesa beidzot ir pieņēmusi spriedumu par ilgo strīdu, kura dēļ es diemžēl esmu nonācis opozīcijā Eiropas Parlamentam un Occhetto kungam.

Tiesa ir atcēlusi Parlamenta 24. maijā pieņemto lēmumu pēc valsts iestāžu pasludināšanas neapstiprināt manu deputāta mandātu, un Eiropas Parlamentam ir piespriests segt tiesas izdevumus. Šī Tiesas laikus pieņemtā lēmuma nolūks bija atjaunot Eiropas Parlamenta likumīgo sastāvu, pirms ir beidzies deputātu pilnvaru termiņš, bet 4. maijā plkst. 17.00 priekšsēdētājs Pöttering kungs šim Parlamentam sniedza vienpusēju, nenoteiktu un neskaidru šīs lietas pārskatu, vēlreiz aicinot Juridisko komiteju apstiprināt manas pilnvaras, lai gan viņš labi zināja, ka tā ir tikai atzīme. Tas nebija viss, viņš arī neprasīja sarīkot Komisijas ārkārtas sēdi, jo šī bija pēdējā pašreizējā Parlamenta sasaukuma sēde, ja vien viņš nenolems pagarināt manu mandātu arī uz nākamā Parlamenta sasaukuma laiku.

Tādēļ es lūdzu prezidiju līdz rītdienai labot šo papildu lielo kļūdu, lai ievērotu Eiropas Kopienu tiesas spriedumu. Priekšsēdētājas kundze, man labāk būtu paticis, ja Eiropas Parlamentam būtu aiztaupīta šī smagā tiesiskā sakāve, un, neraugoties ne uz ko, es vēlos izteikt patiesu cieņu jums un saviem kolēģiem.

  Priekšsēdētāja . − Paldies, Donnici kungs. Jūsu komentāri ir atzīmēti un, protams, priekšsēdētājs pirmdienas pēcpusdienā sniedza paziņojumu. Jūsu komentāri tiks nodoti prezidija sanāksmei, kas notiks šajā pēcpusdienā.