Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0191(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0139/2009

Debates :

PV 06/05/2009 - 3
CRE 06/05/2009 - 3

Balsojumi :

PV 06/05/2009 - 6.9
CRE 06/05/2009 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0367

Debates
Trešdiena, 2009. gada 6. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6.13. Tādu cilvēku aktīva integrācija, kuri ir atstumti no darba tirgus (A6-0263/2009, Jean Lambert)
PV
 

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Kolēģi un tie, kas gaida, lai sniegtu balsojuma skaidrojumus, jūs droši vien saprotat, ka tagad ir ļoti vēls. Mūs visi, jo īpaši mūsu tulki, šeit esam jau kādu laiku. Balsojuma skaidrojumu skaits ir ļoti liels, un man ir aizdomas, ka mēs ar tiem netiksim galā līdz plkst. 15.00. Šajos apstākļos es pieņemu lēmumu, kā mēs jau iepriekš esam to darījuši, ka balsojumu skaidrojumi tiks sniegti šodien darba dienas beigās.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētājas kundze, noteikumi ļoti skaidri paredz, ka pēc balsojuma katram deputātam ir tiesības sniegt balsojuma skaidrojumu, nepārsniedzot 60 sekundes. Es apzinos, ka mūsu tulki šeit ir jau ilgu laiku. Es apzinos, ka mēs aizkavējam daudz cilvēku no došanās pusdienās. Es vēlētos ierosināt kompromisu, ko pēdējoreiz, kad izveidojās šāda situācija, izmantoja jūsu kolēģis priekšsēdētāja vietnieks Alejo Vidal-Quadras, proti, ļaut cilvēkiem sniegt balsojuma skaidrojumus vienam aiz otra, tādējādi patiešām ievērojami paātrinot šo procesu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Paldies, Hannan kungs! Mēs apsvērām šādu pieeju. Balsojuma skaidrojumu ir tik daudz, ka es nedomāju, ka tas varētu izdoties šādā veidā. Jūs varēsiet sniegt savus balsojuma skaidrojumus pēc balsojuma tādā nozīmē, ka tas būs šovakar. Es atvainojos par to, bet patiešām ir pārāk vēls – un jūs zināt, kā es priecājos par jūsu darbu!

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

– Lēmuma priekšlikums (B6-0268/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE), rakstiski. (PT) Eiropas Komisijas paziņojumā COM(2007)281 visām Eiropas iestādēm ir izvirzīts uzdevums: „Ir laiks piešķirt Brazīlijai stratēģiskā partnera, kā arī lielākā Latīņamerikas ekonomikas dalībnieka un reģiona līdera statusu”’. Šī partnerība tika izveidota 2007. gada 4. jūlijā Lisabonā Eiropas Savienības Portugāles prezidentūras laikā. 2009. gada 12. martā Eiropas Parlaments pieņēma ieteikumu Padomei, kurā ir teikts, ka „stratēģiskajai partnerībai jānodrošina regulārā strukturēta dialoga izveide starp Brazīlijas Nacionālā kongresa deputātiem un Eiropas Parlamenta deputātiem”.

Neraugoties uz šo principa deklarāciju un maniem aicinājumiem šī Parlamenta priekšsēdētājam, es ar skumjām atzīmēju, ka Parlaments pieturas pie anahroniskās iespējas padarīt Brazīliju par vienīgo BRIC valsti bez neatkarīgas parlamentāras delegācijas. Tas ir pretrunā ar Parlamenta paša lēmumu un tas uzskatāmi parāda nožēlojamu inerci un tuvredzīgu attieksmi, ņemot vērā Brazīlijas reālo nozīmi pasaulē. Es ceru, ka nākamie šī Parlamenta deputāti, jo īpaši Portugāles deputāti palīdzēs mainīt šo nožēlojamo situāciju un izveidot tiešu un produktīvu komunikāciju ar Brazīlijas nacionālo kongresu.

Es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Francis Wurtz (GUE/NGL), rakstiski. − GUE/NGL grupa ir atturējusies no balsojuma par starpparlamentāro delegāciju skaitu tādēļ, ka „Delegācijas attiecībām ar Albāniju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju, Melnkalni un Kosovu” veidošanā ir ietverta atsauce uz „Kosovu”.

Delegācijas veidošana attiecībām ar pašpasludinātu valsti, kas ir starptautisko tiesību aktu pārkāpuma rezultāts, pati par sevi ir starptautisko tiesību aktu pārkāpums de facto.

Šī atturēšanās neattiecas uz visām pārējām šajā lēmumā minētajām delegācijām, kuras mēs atbalstām.

 
  
  

– Ziņojums: Philippe Morillon (A6-0203/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es priecājos šodien šeit balsot par šo ziņojumu, lai atceltu vienu direktīvu un 11 novecojušu lēmumu atcelšanu, un atzīmēt, ka ar mūsu nākamo Morillon kunga ziņojumu (A6-0202/2009) tiks atceltas vēl 14 novecojušas regulas.

Es apsveicu savu kolēģi ar šo iniciatīvu, ko mēs lieliski varētu pārņemt visās savās komitejās un visās mūsu kompetenču jomās. Es noteikti atbalstu to, lai dažām regulām un direktīvām tiktu noteikts fiksēts darbības laiks, kas pārtrauktu turpmāko likumu un regulu pieņemšanu un novērstu slogu, kas tādēļ gulstas uz mums visiem.

 
  
  

– Ziņojums: Petya Stavreva (A6-0259/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Katerina Batzeli (PSE) , rakstiski.(EL) Visgrieķijas sociālistiskās kustības (PASOK) parlamentārā grupa balsoja par Stavreva ziņojumu, jo tas laukiem un lauksaimniekiem īpaši izšķirošā laikā dalībvalstīm dod iespēju izvēlēties lauku attīstības atbalsta pasākumus. Komisijas priekšlikuma sākotnējais teksts tika arī uzlabots, pamatojoties uz tiem grozījumiem, ko es iesniedzu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā.

Taču nekādos apstākļos nedrīkst pieņemt kopējās lauksaimniecības politikas finanšu robežu oportūnistisko samazināšanu, aizbildinoties, ka tie ir neizmantoti līdzekļi. Kopienas budžetu nevar otrreizēji izmantot, piemērojot elastīguma mehānismu. Šādas prakses vietā politiski un materiāli lietderīgi būtu apspriest Kopienas budžeta palielināšanu, lai neietekmētu tās pašreizējās Kopienas politikas jomas, tostarp KLP, jo tas būs vajadzīgs, lai finansētu jaunus politikas virzienus krīzes risināšanai un ES konkurētspējas palielināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Es atbalstu šo dokumentu, jo ar to tiek piešķirti papildu 250 miljoni eiro, lai papildinātu 2009. gadam paredzētos līdzekļus, un tajā ir piedāvāts lielāks elastīgums attiecībā uz finanšu resursu piešķiršanu un izmantošanu platjoslas interneta attīstīšanai lauku reģionos, kā arī jauno izaicinājumu risināšanai lauksaimniecības nozarē.

Šis ELFLA papildinājums ir nepieciešams, jo īpaši krīzes laikā. Rumānijai ir jāpanāk piekļuve šiem līdzekļiem, ieviešot dzīvotspējīgus projektus, kuru mērķis ir mūsu ciematu attīstība un lauku reģionu iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. – (PL) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ir liela iespēja vēsturiski mazattīstītiem lauku reģioniem. Šis fonds arī rada iespēju samazināt nevienlīdzības starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Šī fonda pārvaldīšanā mums ir jāatceras, ka kopējā lauksaimniecības politika ir pilna ar netaisnībām un nevienlīdzībām. Atšķirības subsīdijās un līdz ar to arī lauksaimnieku ienākumos izraisa šo nevienlīdzību saglabāšanos un pat to palielināšanos. Šīs nevienlīdzības attiecas ne tikai uz lauku reģionu iedzīvotāju ekonomisko situāciju, bet arī uz visu infrastruktūru, tostarp interneta piekļuvi. Tādēļ mums ir jāatceras, ka, piemēram, Vācijas lauksaimnieki saņem subsīdijas, kas ir divreiz lielākas par tām, ko saņem Polijas lauksaimnieki, un trīs reizes lielākas par tām, ko saņem Rumānijas lauksaimnieki.

Mums ir jāatceras arī tas, ka Rumānija, Bulgārija un Polijas austrumu daļa ir tie reģioni, kuriem palīdzība ir vajadzīga visvairāk.

 
  
  

– Ziņojums: Richard Corbett (A6-0273/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Guy Bono (PSE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, ko iesniedzis Corbett kungs, Apvienotās Karalistes kolēģis no Sociālistu grupas Eiropas Parlamentā, par Eiropas Parlamenta Reglamenta vispārēju pārskatu.

Es atbalstu Sociālistu grupas priekšsēdētāja Schulz kunga iniciatīvu, kurš mēģināja izmantot šo pārskatu, lai novērstu iespēju, ka ekstrēmi labējās partijas Francijas līderim būtu gods vadīt jaunā Parlamenta atklāšanas sēdi.

Saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem Parlamenta atklāšanas sēdi, kas notiks 14. jūlijā, vadīs līdzšinējais priekšsēdētājs, ja viņu pārvēlēs, vai viens no 14 priekšsēdētāja vietniekiem vecākuma secībā, ja viņus pārvēlēs.

Eiropas demokrātija faktiski īsteno tos cieņas un tolerances starp cilvēkiem principus, kurus Le Pen kungs apzināti ignorē ar savu apņēmību izteikt revizionistiskas piezīmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu un jo īpaši 51. un 52. grozījumu, kas nosacījumu par to, ka vecākais deputāts vada jaunā Parlamenta atklāšanas sēdi, aizstāj ar „provizorisku izvēli”. Es nesaprotu, kādēļ mums vispār ir bijis šis dīvainais noteikums. Varbūt loģika ir Parlamenta „tēvs vai māte”. Deputātam, kurš visilgāko laiku ir strādājis Parlamentā, vismaz ir pieredze, uz ko pamatoties, nevis tikai vecums.

Le Pen kungs un viņa Nacionālā fronte jau ir ļaunprātīgi izmantojuši šo sistēmu, kad 1989. gadā šajā Parlamentā tika „iesēdināts” Claude Autant-Lara, kurš šīs iestādes atklāšanu padarīja par farsu ar nesamērīgi garu un ļoti aizskarošu runu. Pēc dažiem mēnešiem, kad viņš bija izpildījis šo Eiropas Parlamenta izsmiešanas funkciju, viņu atbrīvoja no amata. Mēs nevaram 20 gadus vēlāk dot Le Pen kungam otru iespēju diskreditēt Eiropu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Corbett kunga ziņojuma mērķis ir saskaņot Parlamenta Reglamentu ar pašreizējo vispārējas vienprātības un iepriekšēju sarunu mazās grupās praksi, kura padara plenārsēdi par neko vairāk kā tikai sanāksmi, kurā pieraksta tekstus, ko iepriekš sacerējusi saujiņa ekspertu. Rezultātā galīgā publiskā balsojuma par katru tekstu formalizācija ir tikai tās pārredzamības minimums, ko pilsoņi var gaidīt no šī Parlamenta darba.

Tomēr šis ziņojums pirmkārt ir negaidīta izdevība pieņemt in extremis prātam neaptveramu grozījumu par spīti tam, ka to noraidīja komitejā, kurš ir paredzēts tikai tādēļ, lai neļautu vienai personai veikt pienākumu, kas turklāt ir atzīts visos pasaules parlamentos: proti, tas ir gados visvecākā deputāta pienākums vadīt priekšsēdētāja ievēlēšanu Parlamenta atklāšanas sēdē. Īsts ārkārtas gājiens, īsta politiska nelieša noziegums! Kaut kas nedzirdēts demokrātijas apstākļos!

To nav parakstījis neviens cits kā tikai Daul kungs un Schulz kungs, kuram noteikti ir jācenšas kļūt pazīstamam un atzītam drīzāk Vācijā nevis Francijā. Tas ir papildu pierādījums, ja tāds ir vajadzīgs, notiekošajām slepenajām norunām starp mēreni labējiem un fanātiski kreisajiem, kuri balso kopīgi gandrīz par visiem tekstiem, kas tiek pieņemti šajā Parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. (FR) Pēc tam, kad Konstitucionālo jautājumu komiteja noraidīja grozījumu par vecāko deputātu, Schulz kungs un Daul kungs, šie divi liberālo sociāldemokrātu klauni no jauna iesniedz šo pašu grozījumu plenārsēdē.

Klasiķi mēdza teikt, ka kļūdīties ir cilvēciski; kļūdas gadījumā nepiekāpties ir velnišķīgi.

Mācība acīmredzami nav gūta. Patētiski vēršot Eiropas Parlamenta darbu uz manu necilo personu. Faktiski mūsu pašu Reglamenta neņemšana vērā šādā pakāpē nozīmē slēpta totalitārisma sēklu sēšanu.

Kad tiks likvidētas mazākuma grupas? Kad tiks likvidēti nepakļāvīgi deputāti?

No Claude Autant-Lara līdz Jean-Marie Le Pen, loks ir noslēdzies. 1989. gadā pēc lielā režisora ievērojamās runas vecākā deputāta runa tika atcelta. Pēc divdesmit gadiem ir jāatbrīvojas no gados vecākā deputāta, lai neļautu šim velnam Le Pen vadīt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanas.

Šāds demokrātijas progress, dāmas un kungi!

Schulz kungs un Daul kungs neapzināti rada man vērā ņemamu bezmaksas publicitāti, ko es nekavēšos izmantot. Viens pret pasauli es pieņemšu izaicinājumu un ņemšu par lieciniekiem patiesos demokrātus un uzticīgos eiropiešus: šī maskarāde un šī demokrātijas noliegšana kalpo nevis Eiropai, bet gan mazas politiķu saujiņas slēptām interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Louis (IND/DEM), rakstiski.(FR) Kā Eiropas Parlamenta Francijas deputāts un kā Neatkarības un demokrātijas grupas loceklis es izvēlējos neatbalstīt 51. un 52. grozījumu Corbett kunga ziņojumam.

Faktiski ir nepamatoti mainīt vispārēju likumu, lai piemērotu to īpašam gadījumam.

Turklāt šo manevru sekas neapšaubāmi būs pretējas gaidītajām, citiem vārdiem, tie izcels to necieņu, ar kādu daudzi deputāti izturas pret saviem kolēģiem deputātiem un deputātu kandidātiem.

Turklāt nekas nevar liegt politiskai partijai, kuru neapmierina pašreizējais gados vecākais deputāts, piedāvāt gados vēl vecāku kandidātu.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es nebalsoju par Parlamenta Reglamenta vispārēju pārskatīšanu, jo, cenšoties novērst to, ka gados vecākais deputāts vārdā Le Pen vadītu jaunā Eiropas Parlamenta atklāšanas sēdi, ir atrasts bezgaumīgs, patiešām neproduktīvs risinājums, neraugoties uz to, ka pastāv risinājums, kas būtu bijis pieņemams šeit visiem tiem, kuri atbalsta dzimumu līdztiesības politiku.

Tādēļ mēs būtu varējuši aizstāt 11. pantu ar šādu tekstu: „Pārmaiņus gados vecākais deputāts vai gados vecākā deputāte no klātesošo deputātu vidus kā gados vecākais deputāts vai deputāte īsteno priekšsēdētāja pilnvaras līdz Parlamenta izvēles paziņošanai. Pirmā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pilnvaras īsteno gados vecākā deputāte.”

Šādā veidā mēs būtu varējuši izvairīties no tā, ka Le Pen kungs īsteno priekšsēdētāja pilnvaras, un šim Parlamentam nebūtu jāizkropļo Reglaments un jāpieņem procedūra, kāda nepastāv nevienā citā demokrātiskas valsts parlamentā.

Tas ir kauns. Es personīgi vairāk uzticos Francijas vēlētājiem. Es ceru, ka viņi nepieļaus Le Pen kunga ievēlēšanu un ka tādējādi šis pasākums izrādīsies bezjēdzīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Savienībai, kura aizstāv demokrātijas, tolerances un vārda brīvības idejas, jo īpaši parāda, ka tā pati šīs idejas tik rūpīgi neievēro. Gan attiecībā uz tautu pašnoteikšanās tiesībām, gan pievienošanās kritērijiem, gan arī pašreizējo problēmu risinājumiem tiek piemēroti divi atšķirīgi ES standarti atkarībā no tā, kā ir ērti.

Ikviens, kurš neatbilst politiskā korektuma kritērijiem, kurš rada neērtības ES valdošajai elitei, kurš atspoguļo neērto realitāti ES valdošajā elitē, tiek izslēgts un viņam pēkšņi tiek piemēroti citi noteikumi. Princips idem ius omnibus – vienāds taisnīgums visiem – ir stingri jāpiemēro, ja ES negrib nonākt pie politiski korektas liekulības. Nedrīkst minēt personīgu naidu, lai atbalstītu gandrīz iepriekš paredzamu likumu pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Referenta ierosinātie grozījumi padara noteikumus par Eiropas Parlamenta dokumentu reģistru elastīgākus un tie vienkāršo Reglamentu. Turklāt dažu grozījumu mērķis ir pielāgot Reglamentu jauniem noteikumiem un pašreizējai praksei.

Viena no vissvarīgākajām izmaiņām ir piešķirt Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam pilnvaras aicināt valstu parlamentus (to valstu parlamentus, kuras ir parakstījušas līgumu par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai) nozīmēt no sava parlamenta deputātu vidus tādu skaitu novērotāju, kas atbilst vietu skaitam, kāds nākotnē šai valstij tiks piešķirts Eiropas Parlamentā. Šie novērotāji piedalīsies Parlamenta sēdēs tajā laikā, kamēr spēkā stāsies Pievienošanās līgums, un viņiem būs tiesības izteikties komitejās un politiskajās grupās. Viņiem nebūs tiesības balsot vai kandidēt vēlēšanās par amatiem Parlamentā.

Vēl viena izmaiņa Reglamentā nosaka procedūru kopīgām komiteju sanāksmēm un kopīgiem balsojumiem. Attiecīgie referenti sagatavos vienu ziņojuma projektu, kuru izskatīs un par kuru balsos tās komitejas, kas piedalās kopīgajās sanāksmēs, kuras notiek šo komiteju priekšsēdētāju kopīgā vadībā.

No Parlamenta sēžu progresa viedokļa svarīgas izmaiņas attiecas uz uzstāšanās laika piešķiršanu un runātāju saraksta sagatavošanu, kā arī uz grozījumiem saistībā ar galīgo balsojumu par tiesību aktiem. Balsošana pēc saraksta palielina Eiropas Parlamenta deputātu atbildību pret pilsoņiem.

 
  
  

- Ieteikums otrajam lasījumam: Malcolm Harbour (A6-0257/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Elektronisko sakaru paketes Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā deputātu vairākums balsoja par 138. un 166. grozījumu, kuri ir apspriesti. Tādējādi Eiropas Parlaments skaidri noteica, ka būtu vajadzīgs tiesas spriedums, lai kādu izslēgtu no interneta, un ka lietotājiem ir tiesības uz vārda brīvību un privātumu. Taču Padome nolēma ignorēt Eiropas Parlamenta vēlmes un svītrot 138. un 166. grozījumu. Tagad Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies par kompromisu. Šajā kompromisā nav ietverts 138. un 166. grozījums to sākotnējā veidā. Tādēļ mēs šodienas balsojumā balsojām pret šo ziņojumu.

Junilistan un Dānijas Jūnija kustība ļoti grib, lai 138. un 166. grozījums tiktu iekļauts elektronisko sakaru paketē, tādēļ viņi ir iesnieguši virkni grozījumu, kurus interneta aktīvisti ir nodēvējuši par „Pilsoņu tiesību grozījumiem”, un kuri ir saņēmuši dažu citu Eiropas Parlamenta politisko partiju atbalstu. Ja Eiropas Parlamenta deputāti būtu atbalstījuši mūsu priekšlikumus, tad Eiropas Parlamentam un Padomei būtu bijusi laba iespēja visbeidzot vienoties par tādu elektronisko sakaru paketi, kas nopietni aizsargā interneta lietotāju tiesības un privātumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Šodien mēs tādā vai citādā veidā cenšamies atbalstīt ekonomiskās intereses. Pēkšņi pamatlikumā par telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanu ir jāievieš gūzma autortiesību normu. Būtu pietiekami, ja ES ieviestu pienākumu brīdināt patērētājus par „intelektuālo autortiesību” pārkāpuma draudiem, tad sankcijas varētu regulēt valsts līmenī. Pēc tam katrs var vainot citu personu. Tāpat šajā ziņojumā lielākie programmatūras izstrādātāji ir centušies iekļaut šķēršļus mazajiem izstrādātājiem.

Iespējams, internetā var būt tiesību pārkāpumi, tādi kā bērnu pornogrāfija, pret kuriem mums ir jāiebilst, taču šī uzraudzība nedrīkst iziet ārpus kontroles tādā mērā, ka datu aizsardzība tiek upurēta uz dažu lielu uzņēmumu un daudznacionālu korporatīvu sabiedrību ekonomisko interešu altāra. Elektronisko sakaru paketes sākotnējā ideja bija pilnīgi saprātīga, bet, ņemot vērā milzīgo skaitu grozījumu, viens vai vairāki grozījumi, kuros kritizēta šī pakete, varētu būt paslīdējuši garām.

 
  
  

- Ieteikums otrajam lasījumam: Catherine Trautmann (A6-0272/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Guy Bono (PSE), rakstiski. (FR) Es balsoju par 138. grozījumu, ko es iesniedzu pagājušā gada septembrī un ko pieņēma 88 % Eiropas Parlamenta deputātu.

Es priecājos, ka to atkal ir atbalstījis pārliecinošs deputātu vairākums, kuri tādējādi ir atkal apstiprinājuši savu apņemšanos aizsargāt interneta lietotāju tiesības.

Mēnesi pirms Eiropas vēlēšanām tā ir spēcīga zīme. Pretēji tam, ko, šķiet, domā UMP [Union pour un Mouvement Populaire/Tautas kustības savienība] un tās kultūras ministrs, Eiropas Parlamenta viedoklim ir nozīme.

Tas ir vēl viens trieciens Sarkozy kungam un Francijas valdībai: Parlaments ir pateicis „nē” Sarkozy kungam gan pēc formas, gan satura. Eiropas Parlamenta deputāti ir pateikuši „nē” elastīgajai reakcijai un „nē” tam nepieņemamajam spiedienam, ko Francija izdara uz Eiropas kontinenta galveno demokrātisko iestādi!

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Miljoniem eiropiešu savā ikdienas dzīvē tieši vai netieši paļaujas uz internetu. Interneta limitēšana, ierobežošana vai nosacījumu izvirzīšana attiecībā uz internetu tieši un negatīvi ietekmētu gan plašas sabiedrības ikdienas dzīvi, gan daudzus mikrouzņēmumus un MVU, kuri ir tieši atkarīgi no šī resursa, veicot savu uzņēmējdarbību.

Tādēļ bija svarīgi, lai ar jūsu balsojumu tiktu pieņemts mūsu grupas priekšlikums, jo tas saglabās apmaiņas brīvību lietotāju starpā bez starpnieku kontroles vai sponsorēšanas.

Tomēr šķiet, ka Padome nav gatava pieņemt šo grozījumu, ko atbalsta vairākums deputātu Parlamentā, kuri ir pret to ierobežošanas vienošanos, kas panākta sarunās ar Padomi. Taču tā ir maza uzvara, ņemot vērā, ka šī vienošanās ir novērsusi slikta priekšlikuma pieņemšanu.

Ir jāapsveic visi tie, kuri aizstāv kustības brīvību internetā un brīvu programmatūru. Šī ir cīņa, kuru mēs turpināsim, lai nodrošinātu pilsoņu tiesību un neierobežotas gala lietotāju piekļuves pakalpojumiem aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Pirmkārt, šis Parlaments Harbour ziņojumā, kas papildina šo ziņojumu, nav pieņēmis tos grozījumus, kuri vislabāk aizsargā pilsoņu tiesības un brīvības.

Nākamais, jautājums par balsošanas kārtību, kurš laimīgā kārtā ir atrisināts, ir izvirzījis jautājumu attiecībā uz veidu, kā šeit var atrisināt nopietnu politisku problēmu: ar viltīgiem, sīkmanīgiem politiskiem manevriem, un pēc tam noveļot vainu uz administrāciju, kas tur nekā nevar darīt.

Visbeidzot, tādēļ, ka Toubon kunga, uzskatāmi dedzīga Hadopi likuma aizstāvja neapmierinātību, kad tika pieņemts 1. grozījums, ko interneta lietotāji pazīst kā „Bono” grozījumu, nomainīja viņa prieks un piekrišana, kad Trautmann kundze paziņoja to, ka šim tekstam būs trešais lasījums ar grozītu vispārējo kompromisu, pastāv risks, ka skaidri parādītā šī Parlamenta vairākuma griba tiek sabradāta kājām tāpat kā tas notika ar referendumu Francijā, Nīderlandē un Īrijā rezultātiem…

Sarkozy kungam un viņa draugiem monopolos ir zināma atelpa. Savukārt pilsoņiem ir jāsaglabā modrība. Par trešo lasījumu vienosies tas Parlaments, kuru ievēlēs 7. jūnijā. Nav zināms, vai sociālisti paliks brīvības pusē, kad viņu vietas būs nodrošinātas.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) „Telekomunikāciju pakete”, ko pieprasa Komisija un padome, ir potenciāls drauds civiltiesībām. Grozījumos, kurus mēs iesniedzām, tika prasīta civiltiesību aizsardzība, vispārējā pieejamība, kā arī pārredzamība un brīvība internetā kā tādā telpā, kurā notiek apmaiņa ar idejām un kura nav resurss, ko kontrolē politiķi un uzņēmēji. Interneta lietotāji ir klienti, bet viņi ir arī pilsoņi. Mēs turpināsim cīnīties par visu Eiropas pilsoņu personīgās brīvības aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimir Urutchev (PPE-DE), rakstiski. (BG) Šodienas balsojuma par elektronisko sakaru paketi laikā šis Parlaments parādīja, ka patērētāju tiesību aizsardzība tam patiešām ir prioritāte numur viens.

Neatkarīgi no tā, ka otrajā lasījumā tika panākts salīdzinoši pieņemams nostāju kompromiss, vairākums Parlamenta deputātu nebaidījās iestāties pret šo vienošanos un pārliecinoši uzstāt uz tā sākotnējo nostāju pret iespējamo interneta piekļuves ierobežojumu ieviešanu, izņemot gadījumus, kad ierobežojumus piemēro ar tiesas spriedumu vai kad tiek apdraudēta sabiedrības drošība.

Faktiski visa pakete ir samazināta līdz samierināšanas procedūrai un tās ieviešana ir novilcināta. Tomēr pēc šodienas Parlamenta balsojuma mēs nevaram neraidīt spēcīgu signālu Padomei un Komisijai.

Taču atzīsim, ka tas, kas notika šodien, bija atkarīgs no to interneta lietotāju aktīvās iesaistīšanās, kuri izmantoja visus pieejamos līdzekļus, lai izteiktu Eiropas Parlamenta deputātiem savu nostāju un pieprasītu, lai deputāti aizstāv viņu tiesības.

Šāda veida rīcību var tikai atbalstīt.

Tādēļ mums būtu arī jāsecina, ka mums vienmēr ir uzmanīgi jāieklausās tajā, ko saka cilvēki, lai ES tiesību akti būtu vērsti arī uz viņu vajadzībām, nodrošinot Eiropas pilsoņu interešu maksimāli iespējamo aizsardzību.

 
  
  

– Ziņojums: Francisca Pleguezuelos Aguilar (A6-0276/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo ir jāgarantē, ka daļa pieejamā diapazona tiks izmantota nolūkiem, kas nav saistīti ar peļņas gūšanu, un tā netiks nodota lielajiem telekomunikāciju uzņēmumiem.

 
  
  

– Ziņojums: Astrid Lulling (A6-0258/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Konservatīvā partija atbalsta to, lai tiktu likvidētas atalgojuma atšķirības un citi dzimumu diskriminācijas veidi. Taisnīgai un vienlīdzīgai sabiedrībai izšķiroša ir vienlīdzīga attieksme visa veida darbos. Tomēr Konservatīvā partija uzskata, ka kopumā valstu valdībām un parlamentiem ir vislielākās iespējas rīkoties tādā veidā, kurš ir visefektīvākais attiecīgajai sabiedrībai un ekonomikai.

Konservatīvā partija atbalsta viedokli, ka pašnodarbināto personu līdzstrādājošiem laulātajiem ir jābūt piekļuvei slimības pabalstiem, pensijām un bērna kopšanas pabalstiem. Taču mēs uzskatām, ka vislabāk šos lēmumus var pieņemt dalībvalstis.

Tā kā uz šo prasību pēc jauna tiesību aktu priekšlikuma par vienlīdzīgu samaksu, pamatojoties uz EK līguma 141. panta 3. punktu, attiecas Konservatīvās partijas apņemšanas norobežoties no sociālajām normām, kuras mēs neatbalstām, mēs esam izvēlējušies atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Šis ziņojums uzlabo to, kā vienādas attieksmes princips tiek piemērots pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošiem laulātajiem Eiropas Savienībā. Taču Īrijā jau tiek nodrošināts, ka pašnodarbināto personu līdzstrādājošie laulātie paši var kļūt par pašnodarbināto PRSI dalībniekiem, ja tiek uzrādīta komerciāla partnerība starp laulātajiem partneriem. Persona var, piemēram, izvēlēties veikt brīvprātīgas iemaksas, kas ļauj laulātajiem partneriem palikt apdrošinātiem pēc tam, kad viņi atsakās no obligātās PRSI sistēmas. Sociālā apdrošināšana ir valsts kompetencē, un tādēļ es balsoju pret 14. grozījumu. Tā kā šis grozījums ziņojuma 6. pantam tika pieņemts, mēs kopīgi ar maniem pārējiem Īrijas kolēģiem EPP-ED grupā galīgajā balsojumā nolēmām atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es balsoju par Astrid Lulling ziņojumu par vienlīdzību attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, lai gan es uzskatu, ka tas būtu varējis daudz vairāk stiprināt sieviešu tiesības un aizsargāt maternitāti. Pašnodarbinātība Eiropā ir mazākais nodarbinātības veids, pašnodarbinātas personas statuss ir tikai 16 % strādājošo iedzīvotāju. Tikai trešā daļa pašnodarbināto personu ir sievietes.

Šis priekšlikumam būtu vajadzējis likvidēt šķēršļus sieviešu piekļuvē pašnodarbinātībai, nodrošinot pasākumus vai īpašas priekšrocības, kas paredzētas, lai atvieglotu iesaistīšanos pašnodarbinātības pasākumos.

Es uzskatu, ka līdzstrādājošiem laulātajiem ir jābūt ļoti skaidri definētam profesionālajam statusam un tādai pašai sociālā nodrošinājuma aizsardzībai kā pašnodarbinātajām personām.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Sociālā nodrošinājuma sistēmas atšķiras atkarībā no tā, kurā Eiropas vietā jūs atrodaties. Tā nav problēma, kā, šķiet, daudzi domā. Drīzāk tās ir dabiskas sekas tam, ka pastāv atšķirības starp ES valstīm, un valstu demokrātisko vēlēšanu rezultātā ir izveidojušās dažādas politiskās sistēmas, par kurām notiek balsošana. Tādēļ ir dabiski, ka mēs kā ES starpvaldību sadarbības aizstāvji noraidām tos formulējumus gan Komisijas priekšlikumā direktīvai, gan arī Eiropas Parlamenta ziņojumā, kuru mērķis ir piešķirt ES lielākas pilnvaras nekā valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām.

Tomēr ir vērts norādīt, ka šie stingrie priekšlikumi pirmkārt cenšas nodrošināt minimālo līmeni. Tādējādi šie formulējumi neliedz dalībvalstīm paplašināt šos nosacījumus, ja tās vēlas to darīt. Tas ir jāuztver pozitīvi raugoties ne tikai no Zviedrijas perspektīvas. Šī elastīguma dēļ, kā arī tādēļ, ka šajā ziņojumā tik skaidri ir uzsvērta vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem kā labi funkcionējošas demokrātiskas sabiedrības pamatprincips, mēs balsojām par šo ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Pašnodarbinātās personas ir tikai 16 % no kopējā strādājošo iedzīvotāju skaita. Tikai viena trešā daļa no 32,5 miljoniem pašnodarbināto personu ir sievietes.

Šis priekšlikums, kura mērķis ir novērst šķēršļus sieviešu piekļuvē pašnodarbinātībai, cita starpā pieņemot pasākumus, lai nodrošinātu īpašas priekšrocības, kas mazāk pārstāvētajam dzimumam atvieglotu iesaistīšanos pašnodarbinātībā, būtu jāatbalsta.

Direktīva 86/613/EEK ir panākusi mazu uzlabojumu līdzstrādājošajiem laulātajiem attiecībā uz viņu darba atzīšanu un sociālo aizsardzību.

Jaunajai direktīvai pirmkārt ir jānodrošina līdzstrādājošo laulāto obligāta reģistrācija, lai viņi vairs nebūtu neredzami strādnieki, un jānosaka pienākums dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzstrādājošie laulātie var iegādāties veselības aprūpes apdrošināšanas polisi un saņemt vecuma pensiju.

Neraugoties uz to, ka dalībvalstu vidū ne tuvu nav vienprātības par vajadzību uzlabot tiesisko regulējumu šajā jomā, es ceru, ka būs iespējams ātri panākt saprātīgu vienošanos, lai varētu šo direktīvu pieņemt pirmajā lasījumā pirms Eiropas vēlēšanām 2009. gada jūnijā.

Atbalstīsim vienlīdzības iniciatīvas. Izvirzot cilvēkus pirmajā vietā, mēs varam radīt taisnīgāku sabiedrību.

 
  
  

– Ziņojums: Gabriele Stauner (A6-0242/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Gabriele Stauner kundzes ziņojumu, jo es uzskatu, ka ir nepieciešams paplašināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbības jomu, lai ietvertu arī to darbavietu samazinājumu, ko izraisījusi ekonomiskā un finanšu krīze.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mērķis ir sniegt efektīvu atbalstu globalizācijas rezultātā atlaistajiem darbiniekiem. Pēc šī tiesību akta pieņemšanas šī fonda līdzekļus varēs izmantot arī saistībā ar ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītajām atlaišanām.

Līdzfinansējuma likme šim fondam ir 50 %, un līdz 2011. gadam šī likme var tikt palielināta līdz 65 %.

Maksimālais finanšu līdzekļu gada apjoms, kas pieejams Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam, ir 500 miljoni eiro, un tos ir paredzēts izmantot, lai palīdzētu cilvēkiem meklēt darbu vai finanšu profesionālus apmācības kursus vai mobilitātes pabalstus.

Es ceru, ka arī Rumānija piekļūs šī fonda līdzekļiem, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri zaudē savas darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Šis Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda daļējais uzlabojums neatbilst tam, kas ir nepieciešams šajā nopietnajā krīzē, ko mēs piedzīvojam. Tajā nav ņemti vērā mūsu iesniegti priekšlikumi palielināt Kopienas ieguldījumu līdz 85 % no to līdzekļu apjoma, ko piešķir bezdarbniekiem, vai par divkāršot minētā fonda apjomu, lai palīdzēt vairāk cilvēkiem, kuri var kļūt par uzņēmumu slēgšanas upuriem. Tādēļ mēs nolēmām atturēties.

Šodien pieņemtie Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda grozītie noteikumi ir paredzēti, lai ļautu šim fondam efektīvāk iejaukties attiecībā uz apmācības līdzfinansēšanu un ekonomiskās krīzes rezultātā atlaisto darbinieku iekārtošanu darbā. Jaunie noteikumi paplašina šī fonda darbības jomu un nodrošina līdzfinansējuma likmes pagaidu palielinājumu no 50 % līdz 65 %, lai finanšu un ekonomiskās krīzes laikā sniegtu papildu atbalstu, izmantojot šī fonda līdzekļus. Tomēr tās valstis, kuras piedzīvo finansiālas grūtības, maz vērsīsies pie šī fonda, ņemot vērā to, ka tām joprojām pašām būs jānodrošina liela daļa līdzfinansējuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Mēs pašlaik piedzīvojam agrāk vēl nepieredzētu krīzi. Tā ir ietekmējusi ne tikai finanšu jautājumus, bet arī ekonomiskus un sociālus jautājumus, un tā ir skārusi ne tikai dažas dalībvalstis, bet visu Eiropas Savienību un visu pasauli.

Eiropas sociālistu partijas vadītāji ir pieņēmuši kopīgu deklarāciju, kurā dalībvalstīm tiek prasīts „Tālejošs atveseļošanas plāns, lai aizsargātu nodarbinātību un novērstu masveida bezdarbu”. Vienīgais veids, kā panākt reālu ietekmi uz ekonomiku, ir sniegt tai tādu budžeta stimulu, kurš būtu atbilstīgs attiecīgajai problēmai un tiktu saskaņots visā Eiropas teritorijā. Mūsu prioritāte, kas ir pamatā visam, ko mēs sakām vai darām, ir darbavietu nodrošināšana un cīņa ar bezdarbu, vienlaikus veicinot arī pareizu ekoloģisko attīstību.

Ja mēs nepieliksim jaunas pūles, lai apkarotu krīzi Eiropā, tad 2010. gada sākumā bezdarba līmenis pieaugs līdz 25 miljoniem cilvēku, un valstu finanšu stāvoklis ievērojami pasliktināsies.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots 2006. gadā un darbosies līdz 2013. gadam. EGF mērķis ir nodrošināt atbalstu globalizācijas rezultātā atlaistajiem darbiniekiem. Šī fonda maksimālais gada budžets ir 500 miljoni eiro, un tos izmanto, lai atbalstītu aktīvus darba tirgus pasākumus, piemēram, palīdzību darba meklētājiem, sedzot papildu apmācības izmaksas un piešķirot mobilitātes pabalstus.

Es atbalstu ideju samazināt to atlaišanas apjomu (līdz 500), kas nepieciešams, lai sāktu intervenci.

 
  
  

- Ziņojums: Eugenijus Maldeikis (A6-0261/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE), rakstiski.(LT) Es balsoju par Eugenijus Maldeikis ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Kopienas finansiālo atbalstu projektiem enerģētikas jomā.

Es priecājos, ka par šo ziņojumu nobalsoja Parlamenta vairākums (526 balsis); viņi atbalstīja šo dokumentu.

Es vēlreiz vēlētos uzsvērt mūsu lēmuma svarīgumu.

Tāpat kā Latvija, Igaunija un Polija, arī mana valsts, Lietuva, politiskā un ekonomiskā ziņā piecus gadus jau ir Eiropas Savienības daļa. Taču enerģētikas ziņā tā bija un joprojām līdzinās salai bez tiltiem, kas to savienotu ar Kopienas enerģētikas tirgu.

Ar šodienas lēmumu Eiropas Parlaments piešķīra 175 miljonus eiro, lai uzbūvētu enerģētikas tiltu, kas savienos Lietuvu un Zviedriju.

Kad šis projekts būs īstenots, tās mūsu reģiona valstis, kuras kļuva par ES dalībvalstīm 2004. gadā, beidzot savieno savus enerģētikas tirgus ar Skandināvijas valstīm un līdz ar to arī ES tirgu.

Tas ir fantastisks projekts, labs sākums, un es vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem, kuri par to balsoja.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā.

Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāns nodrošina ieguldījumus 5 miljardu eiro apjomā projektiem enerģētikas jomā, platjolas internetam un lauku attīstības pasākumiem. 3,98 miljardi eiro tiks ieguldīti elektrības, dabas gāzes, vēja enerģijas un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas infrastruktūrā. Eiropas Parlaments atbalsta 1,02 miljardu piešķiršanu lauku attīstības projektiem.

Ekonomikas atveseļošanas plānā 200 miljoni eiro ir piešķirti Nabucco gāzes cauruļvada būvniecībai, pa kuru tiks transportēta dabasgāze no Kaspijas jūras reģiona uz ES. Rumānija atbalsta šo projektu. Rumāniju visvairāk interesē šajā atveseļošana plānā iekļautais finansējums gāzes starpsavienojumu projektiem starp Rumāniju un Ungāriju (30 miljoni eiro) un starp Rumāniju un Bulgāriju (10 miljoni eiro), kā arī tādas infrastruktūras izveidei un iekārtām, kas nodrošinātu gāzes plūsmu pretējā virzienā īslaicīga padeves pārtraukuma gadījumā (80 miljoni eiro).

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es balsoju par programmu finansiāla atbalsta piešķiršanai projektiem enerģētikas jomā. Šī Eiropas Parlamenta ieguldījumu priekšlikuma, kas sagatavots, ievērojot ar Padomi panākto vienošanos, pamatā ir trīs pīlāri, proti: gāzes un elektroapgādes tīklu starpsavienojumi, oglekļa uztveršana un uzglabāšana un jūras vēja enerģija projekti. Tādējādi šajā priekšlikumā ir izklāstītas procedūras un metodes finansiāla atbalsta nodrošināšanai, lai stimulētu ieguldījumus Eiropas integrēta enerģijas tīkla izveidē, vienlaikus veicinot Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas politiku.

Eiropas ekonomikas stimulēšanai ir nepieciešama tūlītēja rīcība, un tādēļ vitāli svarīgi ir pasākumi, kas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisku līdzsvaru un ātru īstenošanu. Portugālē šī finansiālā atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilst gāzes tīkla starpsavienojumu projekti (infrastruktūra un iekārtas), kā arī tie projekti, kas paredz uzlabot elektroapgādes tīkla starpsavienojumu ar Spāniju.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Komisijas mērķis palielināt ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā ir pats jaunākais tās augstprātības piemēru garajā rindā, kura ir inficējusi amatpersonas Berlemo. Ierosinātie ieguldījumi ir plaši un izmaksu ziņā dārgi, un vēl ir jāparāda, ka visi šie ieguldījumi būtu jāizskata ES līmenī. Kopumā 2009. un 2010. gadam ir ierosināti ieguldījumi 3,5 miljardu eiro apjomā – šī nauda ir jānodrošina no dalībvalstu budžetiem. Attiecībā uz Zviedriju tas nozīmē ievērojamu dalības maksu pieaugumu par papildu 1,4 miljardiem SEK. Absolūti šokējoši ir tas, ka Komisija neuzskata, ka tai būtu bijis laiks veikt šāda visaptveroša priekšlikuma pamatīgu ietekmes novērtējumu.

Šķiet, ka šī Eiropas Parlamenta ziņojuma referentu īpaši nesatrauc šie iebildumi. Tā vietā ir ierosināts palielināt finansiālo atbalstu no 3,5 miljardiem līdz gandrīz 4 miljardiem eiro!

Mūsu pilnvaras strādāt tā, lai panāktu ES sadarbības izmaksu samazināšanu, liek mums noraidīt šo bezatbildīgo attieksmi pret nodokļu maksātāju naudu. Taču būtu jānorāda, ka ir ļoti pamatoti iemesli, lai turpinātu meklēt veidus, kā uzlabot un attīstīt oglekļa dioksīda atdalīšanas un uzglabāšanas tehnikas. Mēs balsojām pret šo ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anders Wijkman (PPE-DE), rakstiski. (SV) Priekšlikums atlikt aptuveni 4 miljardus eiro projektiem enerģētikas jomā saskaņā ar Eiropas programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam ir labs priekšlikums. Tomēr šis priekšlikums ir kļuvis pārāk daudz koncentrēts fosilajiem kurināmajiem. Turklāt tajā pilnīgi trūkst atbalsta energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Sākumā Komisija ierosināja, ka 500 miljoni eiro tiks piešķirti „ilgtspējīgām pilsētām”, tomēr šis ierosinājums tika atsaukts.

Šis atbalsts „ilgtspējīgām pilsētām” būtu nodrošinājis plaša mēroga projektus, lai attīstītu centralizēto apkuri un siltumenerģijas un elektrības koģenerāciju, kā arī veiktu energoefektivitātes uzlabojumus mājokļos. Šādi projekti būtu rentabli, samazinātu emisijas un radītu jaunas darbavietas. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi, ir patiesi nožēlojami, ka šī izdevība nav izmantota, lai atdzīvinātu šo pasākumu.

 
  
  

– Ziņojums: Othmar Karas (A6-0139/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Udo Bullmann (PSE), rakstiski. (DE) Eiropas Parlamenta SPD deputāti ir noraidījuši šo ziņojumu divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, kredītu pārvēršanas vērtspapīros saglabāšana ir svarīgs un pareizs instruments, lai iesaistītu finanšu iestādes attiecīgo kredītu uzņēmuma riskā. Taču tas prasa ļoti plašu saglabāšanu. Saglabāšana 5 % apjomā, par ko vienojās trialogā, neatbilst šai prasībai. Sākotnēji apspriešanās procesā Eiropas Komisija prasīja 15 % saglabāšanu, bet pēc tam pakļāvās rūpniecības pārstāvju spiedienam un ierosināja 5 %. Ekonomikas un monetārās komitejas konservatīvie un liberāļi ar finanšu iestāžu garantijas iesniegšanu gribēja pat šo ļoti nelielo iesaistīšanos uzņēmuma riskā atzīt par nevajadzīgu. Eiropas Parlamenta SPD deputāti atbalsta daudz lielāku saglabāšanu un šo prasību uzsvērs arī Kapitāla prasību direktīvas turpmākajos labojumos.

Otrkārt, Karas kunga ziņojumā sniegtā pamatkapitāla definīcija pārkāpj šīs regulas konkurences neitralitāti. Šī definīcija nosaka, ka turpmāk pasīvās kapitāla iemaksas vairs netiks pilnībā uzskatītas par pamatkapitālu, lai gan tās var pilnībā absorbēt likviditātes gadījumā. Tas atver slūžas negodīgai konkurencei ar valsts bankām Vācijā. Mēs atzīmējam, ka pasīvās kapitāla iemaksas ir pārbaudīts refinansēšanas instruments, kurš atbilst ES likumiem. Tā kā šī trialoga iznākumā nav ņemti vērā mūsu ierosinātie paskaidrojošie grozījumi, mēs noraidām šo ziņojumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es apsveicu referentu ar rūpīgo darbu gan izstrādājot šo tekstu, gan arī turpmākajās sarunās. Ārkārtas apstākļi prasa, lai mēs rīkotos ātri un atbilstīgi.

Es varu pieņemt šo rezultātu, kas mums tiek ierosināts pārvēršanas vērtspapīros jomā. Būtisks sasniegums ir sistemātiska uzraudzītāju kolēģiju dibināšana.

Ziņojuma projektā ietvertā ideja par decentralizētu Eiropas uzraudzības sistēmu kopš rudens tam ir atvērusi ceļu. Šī ideja ir lietderīgi attīstīta de Larosičre grupas ziņojumā un Komisijas 4. marta paziņojumā. Es priecājos, ka šīs idejas saņem vispārēju atbalstu.

Viena lieta ir jāpasaka attiecībā uz šī priekšlikuma jomu. Tā vietā, lai izmantotu vienkāršotu pārrobežu banku kritēriju, gudrāk būtu orientēties uz tām bankām, kurām ir sistēmiska nozīme.

Šīs bankas būtu tieši pakļautas jaunajai banku iestādei. Pārējās bankas uzraudzītu kolēģija vai valsts uzraudzības iestāde valsts banku gadījumā. Krīzes pārvaldības nolūkā sistēmiskajām bankām tiktu piemēroti arī finansiālas stabilitātes pasākumi Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es apsveicu Karas kungu. Daudzu iemeslu dēļ šis ir lielisks iznākums.

Pirmkārt, viens no iemesliem ir pasākumu kopums, ko Parlaments ieteica un apsprieda. Es esmu piedalījies šādās sarunās un zinu, cik tās var būt sarežģītas.

Otrs iemesls ir šo tiesību aktu būtība, proti, tie sniedz labāku aizsardzību Apvienotās Karalistes pilsoņiem un pārējiem pilsoņiem visā Eiropas Savienībā.

Pārvēršana vērtspapīros bija metode, ar kuras palīdzību starp bankām tika izplatīti tā dēvētie toksiskie jeb problemātiskie aktīvi, atstājot milzīgus parādus daudzās privātās un valsts bankās.

Vitāli svarīga ir doma par aizdevumu izsniedzēja aktīvu saglabāšanu 5 % apjomā, ko pārskata atbilstoši ietekmes novērtējumiem un starptautiskām izmaiņām.

Aizdevumu stimulēšanas samazināšana un atbilstīgas banku kapitāla pietiekamības nodrošināšana ir garantija pret tādu banku uzvedību, kas mūs ir novedusi pie finanšu katastrofas robežas.

Karas kungs var justies apmierināts ar savu darbu sarunās. Es zinu, cik grūti Parlamentam ir panākt uzlabojumus tekstos, bet šis pirmā lasījuma dokuments ir saprātīgs.

 
  
  

– Ziņojums: Karsten Friedrich Hoppenstedt (A6-0246/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ja kādam būtu bijušas jebkādas šaubas par šī priekšlikuma īsto mērķi, jums būtu vajadzējis tikai citēt vārdus no šodien pieņemtā teksta attiecībā uz to, lai nodrošinātu „atlikušo šķēršļu likvidēšanu iekšējā tirgus līdzsvarotai darbībai”. Turklāt 2. pantā ir paskaidrots, ka „vispārējais mērķis… ir uzlabot iekšējā tirgus darbības nosacījumus”.

Vēlreiz tā ir vismaz paradigma, ka pēc tā dēvētā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna piedzīvotās neveiksmes un pasludinātās „Eiropas solidaritātes” pirmais un līdz šim vienīgais priekšlikums izveidot Kopienas atbalsta programmu ir vērsts uz finanšu pakalpojumiem! Gandrīz šķiet, ka mēs nepiedzīvojam vienu no lielākajām kapitālisma krīzi ar pieaugošu bezdarbu, ražošanas jaudas apsīkumu un aizvien lielākām grūtībām darba ņēmējiem un iedzīvotājiem kopumā.

Mūsu iesniegtie grozījumi, tādi kā Kopienas budžeta palielināšana, Kopienas atbalsta programmu ražošanai izveide un darbavietu aizsardzība ar tiesībām un sabiedriskiem pakalpojumiem, tika noraidīti. Taču, kad runa ir par finanšu tirgus atbalstīšanu un „iekšējā tirgus līdzsvarotu darbību”, tad Kopienas finansējuma netrūkst. Tas ir nepieņemami. Tādēļ mēs balsojām pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Mēs, eiroskeptiķi, vienmēr cenšamies padarīt ES sadarbību lētāku. Nodokļu maksātāju nauda ir jāizlieto saprātīgi. Ir svarīgi, jo īpaši šajā nemierīgajā laikā, lai mēs uzmanīgi izturētos pret mūsu kopīgajiem resursiem. Mums kā vēlētiem pārstāvjiem vadošajam principam ir jābūt budžeta ierobežotībai.

Taču pašreizējais ziņojums mūs ved pilnīgi pretējā virzienā. Komisijas sākotnējais finansējuma priekšlikums tika uzskatīts par neatbilstīgu, un acumirklī visās lielajās Eiropas Parlamenta politiskajās grupās ierosināja divkāršot apropriācijas finanšu uzraudzības iestādēm. Uz kāda pamata, mēs varētu sev jautāt. Mēs piedzīvojam pilna mēroga pasaules finanšu sabrukumu, kurā starptautiskie centieni ir jāveic globālā mērogā.

Pašlaik Eiropas Savienības uzdevums nav finanšu iestāžu uzraudzība ES. Ir svarīgi to paturēt prātā. Tomēr pašreizējais priekšlikums norāda ietekmīgās politiskās elites ambīcijas. Ar neskaidrajām atsaucēm u finanšu krīzi un tās iespējamo ietekmi uz uzraudzību un kontroli šis priekšlikums nav nekas vairāk kā nekaunīgs mēģinājums aizsargāt Eiropas Savienības stāvokli. Mums, protams, nebija citas izvēles kā balsot pret šo ziņojumu un alternatīvo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
  

– Ziņojums: Janusz Wojciechowski (A6-0185/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Lai gan es esmu stingrs dzīvnieku labturības aizstāvis, es šaubos par tādas prakses kā roņu izcelsmes produktu imports aizliegumu, ja tiek nodrošināts, ka dzīvnieku ciešanas nonāvēšanas laikā ir ierobežotas līdz minimumam.

Taču dažu veidu prakse, ne tikai dzīvnieku rituālas nogalināšanas tradīcijas īpašos reliģiskos nolūkos, rada lielas bažas. Ņemot vērā Eiropas kultūras daudzveidību, dažas no šīm praksēm, kuras ir svešas ES cieņai pret dzīvnieku labturību, ir sākušas iesakņoties. Rezultātā dzīvnieki nevajadzīgi cieš.

Es pieņemu, ka dažas reliģijas piešķir milzīgu nozīmi tam, kā dzīvnieki tiek nokauti, lai to gaļu varētu izmantot uzturā. Tomēr pēdējos 30 gados Eiropā ir grūti panākta dzīvnieku tiesību kultūras un dzīvnieku labturības attīstība, un mums nevajadzētu to upurēt uz politiskā korektuma altāra. Dzīvnieki, kurus nonāvē ar rituālas nogalināšanas metodēm, vispirms ir jāapdullina, lai līdz minimumam samazinātu to ciešanas un tālāk veicinātu tās dzīvnieku labturības vērtības, kas mums ir tik svarīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par dzīvnieku aizsardzību nogalināšanas laikā. Katru gadu Eiropas Savienībā tiek nogalināti miljoniem dzīvnieku. Daudzi dzīvnieki ir pakļauti attieksmei, kas ietver nevajadzīgas ciešanas, ne tikai audzēšanas un transportēšanas laikā, bet arī kaušanas vai nogalināšanas un saistīto darbību laikā. Ir jānovērš dzīvnieku ciešanas kautuvēs, tostarp to dzīvnieku ciešanas, kas ir audzēti pārtikas un citu produktu ražošanai.

Manuprāt, šis priekšlikums ir līdzsvarots un saskaņots ar Kopienas mērķiem nodrošināt dzīvnieku aizsardzību un labturību. Es piekrītu, ka dzīvnieku plaša mēroga kaušana ir jāveic, pienācīgi ievērojot humanitāros standartus un ierobežojot dzīvnieku ciešanas.

Tādēļ es nebalsoju par grozījumu, kas atceļ aizliegumu izmantot tādas liellopu iesprostošanas sistēmas, kurās dzīvniekus novieto jebkādā nedabīgā stāvoklī, jo es uzskatu, ka šāda prakse kompromitē dzīvnieku labturību.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. (PL) Dāmas un kungi, es balsoju par Wojciechowski kunga ziņojumu par dzīvnieku aizsardzību nogalināšanas laikā. Daudzi cilvēki brīnās, kā ir iespējams aizsargāt dzīvniekus nogalināšanas laikā. Var izklausīties paradoksāli, bet tas ir iespējams. Ikviens, kas ir piedzīvojis dzīvnieka nogalināšanu vai novērojis šādu darbību, apzinās to, cik dzīvnieka nāve var būt sāpīga. Jaunu tiesību aktu ieviešana šajā jomā ierobežos nevajadzīgas dzīvnieku ciešanas, un tādēļ šādi tiesību akti ir vajadzīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. (FR) Apstiprinot to, ka dzīvnieki ir jākauj bez nevajadzīgām ciešanām, izņemot reliģisku rituālu gadījumus, Parlamenta vairākums ir parādījis gan savu liekulību, gan arī gļēvulību. „Reliģiski rituāli” galvenokārt attiecas uz rituālo kaušanu, ko jo īpaši piekopj musulmaņu festivāla Eid-al-Adha laikā, kad simtiem tūkstošu aitu tiek pārgrieztas rīkles.

Šādas prakses likumīga atzīšana ir daļa no daudz plašākas parādības, proti, mūsu sabiedrības islamizācijas. Mūsu likumi un paražas pakāpeniski mainās, lai pielāgotos islāma šariata likumam. Francijā aizvien vairāk pašvaldību netieši finansē mošeju celtniecību. Ēdienkartes skolās tiek veidotas tā, lai ievērotu islāma diētas prasības. Dažās pilsētās, tādās kā Lille, baseinos ir noteikti laiki, kad peldēt atļauts tikai sievietēm. Ar Conseil franēais du culte musulman izveidi 2003. gadā Sarkozy kungs, toreizējais iekšlietu ministrs, ieviesa islāmu Francijas iestādēs.

Lai izbeigtu šādu notikumu attīstības virzienu, mums ir jānoraida islāmiskais korektums, jāmaina migrantu no valstīm, kas nav Eiropas valstis, plūsma pretējā virzienā un jārada jauna Eiropa, suverēnu nāciju Eiropa bez Turcijas, tādējādi apstiprinot tās iedzīvotāju kristietības un humānisma vērtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ir nožēlojami, ka Eiropas Parlamentam ir jāizvēlas šizofrēniska pieeja savu pilnvaru laika beigās un šādā jutīgā jautājumā, jo tā patiešām ir šizofrēniska, no vienas puses projicējot sevi nākotnē, pat ja šī nākotne ievieš tehnoloģijas, lai mācītu vardarbību un izvarošanu, un no otras puses iegrimstot atpakaļ pagātnē, lai atgrieztos pie cilšu rituāliem un nomierinātu tos, kuriem ir nepieciešams redzēt asinsizliešanu un vairāk bezjēdzīgu ciešanu sava upura acīs.

Mēs stingri iebilstam pret cilšu lopkautuvi, kas neņem vērā vienprātību un atsevišķu dalībvalstu brīvu izvēli.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski.(FR) Mēs atbalstām vēlmi grozīt 1993. gada direktīvu, lai uzlabotu un standartizētu dzīvnieku kaušanas apstākļus visā Eiropas Savienībā.

Tāpat mēs atbalstām principu, saskaņā ar kuru dzīvnieki ir jānogalina tikai ar tādām metodēm, kas nodrošina tūlītēju nāvi vai nāvi pēc apdullināšanas, bet mēs esam pilnīgi pret ideju pieļaut izņēmumus saskaņā ar reliģiskiem rituāliem.

Sabiedriskā doma ir ļoti jutīga un pilnīgi pret nevajadzīgu, sāpīgu praksi. Tad kādēļ paciest šo praksi reliģijas vārdā neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki tiek apdullināti pirms nogalināšanas vai netiek?

Ir jāievieš stingri tiesību akti, kas nosaka procedūru pārbaudi, lai nodrošinātu to, ka dzīvnieki tiek apdullināti un neatgūst samaņu pirms nāves, bet vēl labāk būtu pilnībā aizliegt šādu praksi. Tā ir no cita laikmeta, un ir pareizi to saukt par barbarisku.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. − Dzīvnieku aizsardzība pret cietsirdību ir ļoti svarīgs pienākums. Taču es uzskatu, ka daži no šiem priekšlikumiem, kas izvirzīti, lai novērstu cietsirdību, faktiski izraisīs vēl lielāku cietsirdību.

Ar to es jo īpaši domāju priekšlikumu par to, lai kaušanu veiktu tikai kautuvēs. Lauksaimnieki būtu spiesti iekraut un transportēt dzīvniekus pat tad, ja tie ir slimi vai veci, un šāda rīcība sagādātu tiem sāpes un izraisītu stresu.

Tāpat šis priekšlikums rada riskus saistībā ar lipīgām slimībām un infekcijām. Dažkārt labāk ir apturēt slimības izplatīšanos, nokaujot dzīvnieku savā saimniecībā, ja vien tas tiek izdarīts humāni. Es nesniedzu mutisku balsojuma skaidrojumu.

 
  
  

– Ziņojums: José Albino Silva Peneda (A6-0241/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, nolēmām atbalstīt ziņojumu (A6-0241/2009) par atjaunināto sociālo programmu. Tas ir labs ziņojums, kurš cita starpā nosaka to, ekonomiskas brīvības un konkurences noteikumi nekad nedrīkst būt svarīgāki par sociālajām pamattiesībām.

Taču ziņojumā ir ietvertas arī prasības minimālās algas sistēmām. Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka ir svarīgi, lai ikvienam tiktu garantēta pienācīga alga, no kuras ir iespējams dzīvot, un mēs domājam, ka ES tas būtu jāveicina. Tas ir jo īpaši svarīgi, lai mēs spētu risināt nabadzīgo darba ņēmēju problēmu. Tas, kā dalībvalstis pēc tam izvēlas garantēt saviem pilsoņiem pienācīgu algu un vai tās to dara, izmantojot tiesību aktus vai atstājot šo jautājumu sociālo partneru ziņā, kuri to regulē ar koplīgumiem, arī turpmāk ir jāizlemj dalībvalstīm pašām.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie atbalsta minimālās algas principu Apvienotajā Karalistē. Tomēr mēs uzskatām, ka sociālā nodrošinājuma sistēmas un minimālā alga ir jānosaka valsts līmenī.

Tādēļ konservatīvie ir atturējušies no balsošanas par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es balsoju par Silva Peneda ziņojumu par atjaunināto sociālo programmu. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi, ir vitāli svarīgi, lai sociālā politika ietu roku rokā ar ekonomikas politiku, veicinot Eiropas ekonomikas atveseļošanu. Eiropas sociālais modelis sastopas ar vairākiem izaicinājumiem, proti, demogrāfiskām izmaiņām un globalizāciju, pret kuriem tas nevar palikt imūns. Tādēļ ir nepieciešams modernizēt šo modeli, lai pavērtu tam ilgtermiņa iespējas, vienlaikus saglabājot tā sākotnējās vērtības.

Eiropai ir jābūt ambiciozai attiecībā uz sociālo politiku vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs piedzīvojam nopietnu krīzi. Tomēr es uzskatu, ka Komisijas atjauninātā sociālā programma ir ļoti nepretencioza, tā ir nākusi pārāk vēlu un īsti neatbilst tiem uzdevumiem, ko izvirza finanšu un ekonomiskā krīze. Ir jāstiprina sociālā un nodarbinātības politika, lai samazinātu vai novērstu darbavietu zudumu un aizsargātu Eiropas iedzīvotājus pret sociālo izstumtību un nabadzības risku.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir daudz pretrunu. Taču būtībā tas pastāv uz esošajām neoliberālā kapitālisma pamatnostādnēm, tās gan mīkstinot šur un tur, bet nemainot galveno politiku, kas ir pašreizējās ekonomiskās un sociālās krīzes sakne. Vadošais princips kā vienmēr ir tas pats. Tagad „krīze” tiek lietota, lai vēlreiz „pārdotu” to recepti, kas saucas „vairāk to pašu”: elastīgumu, iekšējo tirgu, valsts un privātās partnerības un tā tālāk, ignorējot to, ka ES politika arī ir šīs krīzes sakne un ir padarījusi to vēl ļaunāku.

Ziņojumā paustās pareizās „bažas” nerisina identificēto problēmu galvenos cēloņus vai nereaģē uz tiem, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas politiku, nedrošām darbavietām, liberalizāciju un valsts pakalpojumu privatizāciju, un tā tālāk.

Alternatīvu atbilžu nav, jo īpaši attiecībā uz valsts lomas pastiprināšanu ekonomikā stratēģiski svarīgās nozarēs un augstas kvalitātes valsts pakalpojumu paplašināšanā vai pat lielāku algu un pensiju aizsardzībā. Tomēr ziņojumā ir apsvērta nepieciešamība pēc taisnīgākas bagātības sadales, bet nav norādīti veidi, kā to panākt, kā arī nav izvirzīta prasība pārtraukt tos politikas virzienus, kuri ir pastiprinājuši sociālo nevienlīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Jūsu Eiropas sociālais indekss ir izcila neveiksme. Francijas presē tikko ir parādījušies šausmīgi skaitļi: nabadzība divos gados ir pieaugusi par 15 %, dramatiski ir palielinājies trūcīgo darba ņēmēju skaits un tā rezultātā eksponenciāli ir pieaudzis milzīgos parādos nonākušo mājsaimniecību skaits, kuru resursi ilgstoši ir bijuši nepietiekami, lai segtu ikdienas dzīvošanas izmaksas. Turklāt mēs vēl esam šīs dziļās krīzes pašā sākumā.

Jūs mudināt pilsoņus būt „atvērtiem pārmaiņām” laikā, kad darba ņēmējiem pārmaiņas nozīmē darbavietas zaudēšanu un, pateicoties jūsu piekoptajai politikai, skaidrību, ka jaunu darbavietu viņi neatradīs. Jūs runājat par sociālajām tiesībām, turpretī Kopienu tiesa konkurences un brīvības sniegt pakalpojumus vārdā darba ņēmēju tiesības sabradā kājām. Jūs piesaucat elastīgumu, lai gan tas eirovalodā ir tikai apzīmējums nedrošībai. Jūs pat izliekaties, ka veltāt īpašu uzmanību sievietēm un mātēm, taču jūsu idiotiskā „dzimumu” politika izraisa viņu īpašo sociālo tiesību zaudēšanu, piemēram, to tiesību, kas viņām Francijā bija pensionēšanās un naktsdarba jomā.

Vajadzīga ir nevis sociālās programmas atjaunināšana, bet gan jūsu amorālās sistēmas pilnīga nomaiņa.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka dalībvalstīm ir jāmodernizē un jāpārveido to valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas, jāievieš minimālās algas un jāpārskata skolu mācību programmas. Turklāt ir jābūt lielākai darba ņēmēju finansiālai līdzdalībai uzņēmumu peļņā, un ir jāievieš Eiropas brīvprātīgā darba gads. Šie ir nepieredzēti galēji piemēri tam, kā ES plāno pārņemt valstu pašnoteikšanos.

Turklāt šajā ziņojumā ir ietvertas divas atsauces uz Lisabonas līgumu, kurš vēl nav stājies spēkā. Tā ir nekaunīga varas augstprātības izpausme! To netieši norāda tas, ka demokrātiskās debates par šo līgumu tiek uzlūkotas vienīgi kā izrāde apmeklētājiem sēžu zāles balkonā, un netiek uzskatīts, ka tām būtu kāda nozīme attiecībā uz rezultātu.

Tādēļ galīgajā balsojumā mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Kopumā šis ir ļoti labs ziņojums, kurā ir daudzi labi aspekti, bet, ņemot vērā atkārtotās prasības pēc izaugsmes, kā arī prasību, lai dalībvalstis ieviestu minimālo algu kopā ar juridiski saistošiem sociālajiem nosacījumiem, kas radītu milzīgas daļas varas nodošanu ES, es atturos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Anja Weisgerber (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Pašreizējās finanšu krīzes laikā Eiropas sociālais modelis sastopas ar nopietniem izaicinājumiem.

Tādēļ Vācijas konservatīvo grupa (CDU/CSU) atbalsta sociālu Eiropu.

Šī iemesla dēļ mēs atbalstām Silva Peneda kunga ziņojumu par atjauninātu sociālo programmu.

Mēs arī atzinīgi vērtējam gan to, ka šajā krīzes laikā darbavietu radīšana un veicināšana tiek izvirzīta par prioritāti, gan arī mūsu vēlmi paātrināt pasākumus saistībā ar izglītību un apmācību.

Eiropai ir jārada sociāla sistēma un jāizveido standarti Eiropas līmenī.

Šajā saistībā mums noteikti ir jāņem vērā dalībvalstu kompetences.

Tādēļ mēs iebilstam pret vispārējo prasību pēc minimālās algas ieviešanas visās dalībvalstīs, kas sākotnēji bija izteikta ziņojuma 14. punktā.

Lēmums par minimālās algas ieviešanu ir jāatstāj pilnīgi dalībvalstu ziņā.

Tādēļ mēs priecājamies, ka ir pieņemts mutiskais grozījums šim punktam.

Ir jānodrošina pietiekami ienākumi, lai ļautu ikvienai personai dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, bet dalībvalstīm šajā saistībā ir pieejamas dažādas iespējas.

Mēs savā mutiskajā grozījumā esam skaidri pateikuši, ka papildus minimālajai algai ir jāapsver arī koplīgumi un vispārēji saistoši noteikumi vai arī valsts garantēti minimālie ienākumi.

Šādā veidā mēs pienācīgu uzmanību veltām subsidiaritātes principam.

 
  
  

– Ziņojums: Jean Lambert (A6-0263/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, nolēmām atbalstīt ziņojumu (A6-0263/2009) par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus. Tas ir labs ziņojums, kas ir jo īpaši svarīgs pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā, kad ir nepieciešami aktīvi darba tirgus pasākumi, kuri nodrošinātu, lai neaizsargātākās sabiedrības grupas nepaliktu pastāvīgi ārpus darba tirgus.

Taču ziņojumā ir ietvertas arī prasības minimālās algas sistēmām. Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka ir svarīgi, lai ikvienam tiktu garantēta pienācīga alga, no kuras ir iespējams dzīvot, un mēs domājam, ka ES tas būtu jāveicina. Tas ir jo īpaši svarīgi, lai mēs spētu risināt nabadzīgo darba ņēmēju problēmu. Tas, kā dalībvalstis pēc tam izvēlas garantēt saviem pilsoņiem pienācīgu algu un vai tās to dara, izmantojot tiesību aktus vai atstājot šo jautājumu sociālo partneru ziņā, kuri to regulē ar koplīgumiem, arī turpmāk ir jāizlemj dalībvalstīm pašām.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Konservatīvā partija atbalsta daudz ko no tā, kas ietverts šajā ziņojumā, un paredzētos nosacījumus atbilstīgam ienākumu nodrošinājumam, integrējošus darba tirgus un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem. Tāpat mēs atbalstām pozitīvu un integrējošu pieeju garīgajai veselībai un invaliditātei, un gados vecāku cilvēku tiesības strādāt, kā arī stingru nostāju attiecībā uz cīņu pret cilvēku tirdzniecību.

Tomēr Konservatīvā partija neatbalsta ES diskriminācijas novēršanas direktīvas koncepciju. Turklāt Konservatīvā partija nevar atbalstīt prasību izveidot tiesisku regulējumu vienlīdzīgai attieksmei nodarbinātības jomā, lai apkarotu diskrimināciju nodarbinātības un profesiju jomā, un ES minimālo ienākumu shēmu un iemaksu aizstāšanas ienākumu shēmu mērķim, nodrošinot ienākumu atbalstu vismaz 60 % apjomā no vidējiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā valstī. Šo iemeslu dēļ mēs esam atturējušies. Minētajiem jautājumiem ir jābūt valsts kompetencē.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bushill-Matthews (PPE-DE), rakstiski. − EPP-ED grupa kopumā atbalsta Jean Lambert kunga sākotnējā ziņojuma pamatideju. Tomēr komitejā cita politiskā grupa šajā ziņojumā iekļāva neiederīgus jautājumus, kuri ne tikai neietilpst ziņojuma paredzētajā jomā, bet kuri arī ir zināmi kā nepieņemami mūsu grupai. Viņi to izdarīja apzināti, zemisku partiju politisko iemeslu dēļ, lai mums būtu neiespējami atbalstīt šo ziņojumu tajā veidā, kādā tas tika iesniegts plenārsēdē. Tādēļ mēs esam iesnieguši alternatīvu rezolūciju, kurā ir ietverti visi tie šī ziņojuma elementi, ko mēs atbalstām.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Šis ziņojums izvirza jautājumu: kā lai mēs integrējam darba tirgos tos cilvēkus, kuri pašlaik no tiem ir atstumti? Atbilde ir nepārprotami acīmredzama. Mums ir jārada vairāk darbavietu un plašākas iespējas mūsu darba tirgos.

Tas, ka ES vispār ir jāuzdod sev šis jautājums, uzskatāmi parāda vienu no Briseles pamatproblēmām. Pārāk daudz uzmanības tiek veltīts darbavietu aizsardzībai, bet darbavietu radīšanai veltītā uzmanība ne tuvu nav pietiekama. Par to, ka tik daudz eiropiešu ir bezdarbnieki, galvenokārt atbildīgs ir Eiropas sociālais modelis. Eiropas sociālais modelis darbojas diametrāli pretēji tam, kam tas ir domāts: tas rada divu līmeņu darba tirgus ekonomiku, nesot labumu tiem, kuri strādā, un ierobežojot iespējas atrast darbu tiem, kuri palikuši bez darba. Milzīgi ir arī sociālie zaudējumi bezgalīgo ES normu rezultātā, kas attur darba devējus pieņemt jaunus darba ņēmējus. Tik daudz par ES cildināto plānu līdz 2010. gadam padarīt ES par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē.

Lai radītu darbavietas bezdarbniekiem, Eiropas ekonomikai ir nepieciešams pilnīgi cits virziens. Apvienotās Karalistes Konservatīvā partija ir apņēmusies paātrināt šo virziena maiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Šajā ziņojumā ir minēta virkne svarīgu jautājumu, kas principā būtu jārisina dalībvalstīm un nevis Eiropas Savienībai. Piemēram, Eiropas Parlaments uzstāj, ka pastāv vajadzība ieviest minimālo ienākumu garantiju un minimālo algu ES mērķus. Turklāt šajā ziņojumā ir ietverta atsauce uz Lisabonas līgumu (kurš vēl nav stājies spēkā). Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika