Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Trešdiena, 2009. gada 6. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B6-0231/2009).

Padomei ir iesniegti šādi jautājumi.

Šodien Padomi pārstāv J. Kohout kungs. Gribu izmantot izdevību un izteikt atzinību par lēmumu, kuru šodien pieņēma Čehijas senāts un kurš mums dod lielas cerības nākotnē ratificēt Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 1, ko uzdeva Manuel Medina Ortega (H-0205/09)

Temats: Jaunrades darbu aizsardzība Eiropā

Ņemot vērā to, ka Eiropas jaunrades darbus apdraud arvien lielāka pirātisko kopiju pārpilnība, kādus pasākumus Padome ierosina reālas aizsardzības nodrošināšanai?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja kungs, paldies par labajiem vārdiem, ko veltījāt Čehijai un tās senātam. Arī mēs esam ļoti gandarīti, ka zaļā gaisma Lisabonas līgumam tagad ir daudz spēcīgāka nekā pirms dažām stundām.

Atbildot uz pirmo jautājumu, gribu teikt, ka Padome ir vienisprātis ar godājamo deputātu attiecībā uz vajadzību vispusīgi pievērsties pirātisma problēmai, kas skar ar autortiesībām aizsargātos darbus. Gan Eiropas Parlaments, gan Padome šo jautājumu ir noteikusi par prioritāru politikas jomu kontekstā ar vispārējiem centieniem aizsargāt un stimulēt Eiropas radošā darba veicēju jaunradi un tādējādi arī Eiropas ekonomikas konkurētspēju.

Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši Direktīvu 2004/48/EK, kurā izstrādāta Kopienas sistēma intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai, un patlaban gatavo priekšlikumu direktīvai par kriminālsankcijām nolūkā nodrošināt šo tiesību ievērošanu.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums jau šobrīd dalībvalstīm nodrošina stabilu pamatu efektīvai intelektuālā īpašuma tiesību aizsargāšanai, arī pirātisma apkarošanai. Turklāt Eiropas Kopiena un dalībvalstis patlaban piedalās sarunās, arī par viltotu preču tirdzniecības apkarošanas nolīgumu; šo sarunu mērķis ir padarīt efektīvāku intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību starptautiskā līmenī.

Padome 2008. gada 25. septembrī pieņēma rezolūciju, paredzot konkrētas darbības, kas dalībvalstīm un Komisijai veicamas saistībā ar visaptverošu Eiropas plānu viltošanas un pirātisma apkarošanai. Turklāt 2008. gada novembrī Padome pieņēma vairākus secinājumus saistībā ar Komisijas 2008. gada janvāra paziņojumu par tiešsaistē pieejamu radošo saturu vienotajā tirgū, cita starpā uzsverot vajadzību veicināt un sekmēt ar autortiesībām aizsargāta materiāla likumīgus tiešsaistes piedāvājumus kā būtisku efektīvas pirātisma apkarošanas līdzekli.

Muitas jomā Padome ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības. Šajā regulā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem muitas iestādes drīkst iejaukties tādos gadījumos, kad ir aizdomas, ka preces pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, kas iestādēm jāveic, ja preces atzīstamas par nelikumīgām.

Lai uzlabotu un atvieglotu sadarbību ar trešo valstu muitas iestādēm, cita starpā arī attiecībā uz viltotu un pirātisku preču apkarošanu, Kopiena ir noslēgusi arī vairākus muitas sadarbības nolīgumus, piemēram, nesen noslēgto nolīgumu ar Ķīnu. Šie nolīgumi ir praktisks līdzeklis un instruments, kas ļauj īstenot Eiropas Kopienas un partnervalstu muitas iestāžu sadarbību. Šie nolīgumi tiek pastāvīgi īstenoti un papildināti ar Apvienoto muitas sadarbības komiteju sistēmas palīdzību; šādas komitejas izveidotas saskaņā ar šiem nolīgumiem.

Daudzpusējā līmenī Padome aktīvi iesaistās darbā, kas tiek veikts Pasaules muitas organizācijas aizbildnībā.

Visbeidzot, saskaņā ar iepriekš minēto Padomes 2008. gada 25. septembra rezolūciju, 2009. gada 16. martā Padome pieņēma rezolūciju par ES muitas rīcības plānu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanai 2009.–2012. gadā.

Padome arī turpmāk izskatīs visas iniciatīvas, kuru mērķis būs pastiprināt cīņu pret viltošanu un pirātismu, tādējādi nodrošinot vēl plašāku aizsardzību attiecībā uz tiesību turētājiem. Padome atzinīgi vērtē arī visus Eiropas Parlamenta centienus, kuri vērsti uz šī paša mērķa sasniegšanu.

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Liels paldies par atbildi, priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka Padome patiesībā saprot, kur ir problēma, taču šajā saistībā es gribētu pilnīgi nopietni pajautāt jums, Padomes priekšsēdētāja kungs, vai Padome apzinās, ka patlaban Eiropā kultūras produkcija ir zem minimālā līmeņa.

Jaunrades darbu aizsardzības tiesību akti Eiropas Savienībā ir neattīstītu valstu līmenī, un tā rezultātā mūsu kultūras produkcijas apjoms ir krities līdz tādam līmenim, ko varam vērot neattīstītās valstīs. Īpaši tas vērojams audiovizuālo darbu nozarē; vairums šo darbu patlaban top ārpus Eiropas — galvenokārt Savienotajās Valstīs, jo tās aizsargā jaunrades darbus. Ja Eiropa jaunrades darbus neaizsargās, mums to nebūs. Vai Padome šobrīd apzinās savu atbildību?

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Mans jautājums ir šāds. Šodien Parlaments izbalsoja Trautmann kundzes iesniegtos telekomunikāciju tiesību aktu kopuma kompromisa grozījumus. Tādējādi tas nozīmē, ka viņa ir radījusi izdevīgu stāvokli prezidentam N. Sarkozy un viņa „trīs pieļaujamo pārkāpumu” (three strikes — out) risinājumam. Kā Čehijas prezidentūra vērtē Parlamenta šodienas balsojumu attiecībā uz Eiropas radošajiem māksliniekiem, kuri vēlas aizsargāt savas tiesības internetā?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apliecināt godājamajam deputātam, ka Padome skaidri apzinās, ka šis ir nopietns solis un reāls drauds eiropiešu un Eiropas Savienības kultūras bagātībai. Manuprāt, pasākumi, ko Padome ir veikusi iepriekšējos mēnešos un iepriekšējos gados, skaidri apliecina, ka šie jautājumi ir bijuši un joprojām ir prioritāte, pat saistībā ar visaptverošo Eiropas plānu, kurā paredzēti konkrēti rīcības mērķi, piemēram, izveidot Eiropas Novērošanas centru viltošanas un pirātisma apkarošanai. Pēc manām domām, šajā kontekstā būtu jānorāda, ka Padome izprot savu atbildību, apzinās problēmas nopietnību un ir apņēmības pilna šajā saistībā veikt konkrētus pasākumus. Attiecībā uz telekomunikāciju tiesību aktu kopumu gan iepriekšējā prezidentūra, gan mūsu prezidentūra ir ieguldījušas daudz enerģijas. Mēs esam vīlušies, ka galīgais kompromiss, arī šī pirātisma apkarošanas klauzula, netika apstiprināts. Es gribētu izteikt cerību, ka saskaņotais telekomunikāciju tiesību aktu kopums pēc turpmākām procedūrām tomēr tiks pieņemts. Taču esmu vīlies, ka to iemeslu dēļ, kurus minēja godājamais deputāts, šo tiesību aktu kopumu šodien neapstiprināja.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 2, ko iesniedza Gay Mitchell (H-0207/09)

Temats: Klimata pārmaiņas

Ņemot vērā labi zināmo Čehijas prezidenta Václav Klaus skeptisko nostāju klimata pārmaiņu jautājumā, kā Padome nodrošinās, ka tiek ievērots lielākās daļas ES dalībvalstu un pilsoņu viedoklis, kas sakrīt ar zinātniskajām atziņām par cilvēka radītajām klimata pārmaiņām, sevišķi saistībā ar gatavošanos Kopenhāgenas Klimata konferencei un gaidāmajai Zviedrijas prezidentūrai?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. − Marta Padome un pavasara Eiropadome precizēja jaunu nostāju starptautiskajām sarunām klimata pārmaiņu jautājumos, it īpaši, ņemot vērā Kopenhāgenas konferenci.

Šajā 2009. gada 19.–20. marta sanāksmē Padome uzsvēra savu pārliecību, ka ekonomiskā krīze un ar to saistītie politikas pasākumi ir iespēja panākt vajadzīgās ekonomiskās reformas, vienlaikus paātrinot reformas saistībā ar drošu un ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas ekonomiku, kuras pamatā ir racionāla resursu izmantošana.

Šā gada marta Eiropadomes prezidentūras secinājumos norādīts, ka Eiropas Savienība joprojām ir apņēmības pilna uzņemties vadošo lomu un šā gada decembrī Kopenhāgenā panākt globālu un visaptverošu vienošanos klimata jomā, lai globālo sasilšanu spētu ierobežot līdz līmenim, kas nav lielāks par 2° pēc Celsija.

Šajā nolūkā Eiropadome atgādināja, ka ES ieguldījums šādā nolīgumā ir tās apņemšanās samazināt emisijas par 30 %, ja pārējās attīstītās valstis apņemas panākt līdzīgu samazinājumu un ja vairāk attīstītās jaunattīstības valstis arī dod savai kompetencei un iespējām atbilstošu, adekvātu ieguldījumu. Šos jautājumus Eiropadome turpinās apspriest savā jūnija sanāksmē.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE), aizstāj jautājuma iesniedzēju. – Es gribētu pateikties Čehijas prezidentūrai par komitejas vadīšanu un izteikto viedokli.

Kā iepriekš jau jautāju vienam no jūsu kolēģiem, vai jūs varat apliecināt, ka, tuvojoties būtiski svarīgajai sanāksmei — UNFCC COP-15 šā gada decembrī Kopenhāgenā —, mēs varam rēķināties ar dedzīgu Čehijas valdības atbalstu pienācīgam un absolūti taisnīgam starptautiskam nolīgumam par oglekļa emisiju samazināšanu visā pasaulē?

Sava prezidentūras termiņa sākumā jūs bijāt visai skeptiski noskaņoti attiecībā uz klimata jautājumiem. Vai tagad varat apliecināt, ka esat mainījuši nostāju un pilnībā piekrītat klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumam, ko pagājušā gada decembrī Parlaments atbalstīja ar lielu balsu vairākumu?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Atbildot uz jautājumu, vispirms vēlētos teikt, ka mēs, Čehijas valdība un Čehijas Republika, nekad neesam bijuši skeptiski attiecībā uz klimata pārmaiņām. Nedomāju, ka tas, ko teicu savā runā par marta Eiropadomē pieņemtajiem konkrētajiem secinājumiem, par Čehijas valdības apmeklētajās iepriekšējās Eiropadomes sanāksmēs pieņemtajiem konkrētajiem pasākumiem un par valdības piekrišanu šiem secinājumiem, jebkādā veidā var liecināt par to, ka iepriekšējā vai nākamā valdība, kas sāks darbu piektdien, kaut kādā ziņā būtu mainījusi savu nostāju šai jautājumā. Tāpēc mēs varam teikt, ka turpināsim iepriekšējo Padomju sagatavoto un izstrādāto virzību un ka vēlamies panākt, lai ES darītu visu iespējamo un jūnijā gaidāmajā ES augstākā līmeņa sanāksmē virzītos uz priekšu un, par spīti visām ar to saistītajām problēmām un grūtībām, izstrādātu Eiropadomes pilnvaras un sarunu programmu Kopenhāgenas konferencei. Jautājumā es sadzirdēju mājienu par Čehijas prezidentu, taču varu jums kategoriski un godīgi teikt, ka pirms divām dienām Prāgā notika augstākā līmeņa sanāksme ar Japānu, ko ES vārdā vadīja prezidents V. Klaus, un, ja jums ir kādi novērojumi par kādām neatbilstībām attiecībā uz vienoto ES nostāju klimata jomā, lūdzu, dariet man to zināmu, taču es esmu pārliecināts, ka nekas tāds nav noticis. Raugoties šādā rakursā, šīs bažas man ir saprotamas, taču principā tām nav vērā ņemama pamatojuma, un es ceru, ka esmu spējis tās kliedēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 3, ko iesniedza Avril Doyle (H-0210/09)

Temats: Lisabonas līgums un Čehijas prezidentūra

Vai Padome varētu sniegt kādus komentārus attiecībā uz iespējamo laiku, kad Čehijas Republika ratificēs Lisabonas līgumu?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, savos ievadvārdos pirms manas uzstāšanās jūs šodien apsveicāt Čehijas Republiku par to, ka tās senāts ar skaidru balsu vairākumu šodien ir apstiprinājis Lisabonas līgumu. Manuprāt, tā šobrīd ir labākā atbilde, kādu iespējams sniegt uz šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Pateicos Čehijas ministram un ar viņa starpniecību nododu apsveikumus Čehijas senāta priekšsēdētājam un visiem deputātiem. Tagad gan augšpalāta, gan apakšpalāta ir nobalsojusi par ratifikācijas apstiprināšanu.

Jūs varbūt skatāties uz mani kā Īrijas pārstāvi Parlamentā un domājat: cita acī skabargu redz, bet savā nevar ieraudzīt baļķi! Mūs Īrijā vēl gaida darbs. Šis tas ir jāsakopj arī poļiem un vāciešiem.

Taču es gribētu lūgt jūs precizēt, kad un vai jūsu prezidents V. Klaus varētu ievērot augšpalātas un apakšpalātas vēlēšanos un apstiprināt jeb parakstīt Līguma pilnīgu ratifikāciju. Vēlreiz paldies jums. Es priecājos par jūsu senāta šodienas rezultātiem.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es apsveicu Čehijas prezidentūru ar senāta lēmumu. Tomēr man jāsaka, ka mēs Eiropā pamatoti esam neapmierināti ar daudziem Eiropas Savienības iestāžu mijiedarbības aspektiem, un tieši tāpēc šo reformas līgumu mēs apspriedām pēdējos astoņus mēnešus. Varbūt Čehijā būtu iespējams izvērst debates par to, kas konkrēti šai līgumā šķiet neapmierinošs un kādas alternatīvas prezidents V. Klaus var piedāvāt eiropiešiem, lai slāpētu pašreizējo neapmierinātību, uz ko viņš tik sparīgi norāda, un kādus risinājumus viņš varētu ierosināt? Patlaban ir zināms tikai tas, ka viņš vēlas novērst reformu, taču nevirza nekādus pozitīvus priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā prezidents V. Klaus tīri egocentrisku iemeslu dēļ ir sabojājis savas valsts labo slavu, arī es gribētu apsveikt Čehijas prezidentūru un pateikt, ka tā bija pirmšķirīga prezidentūra. Esmu gandarīts, ka tā noslēgusies ar līguma ratifikāciju, vismaz attiecībā uz parlamentāro procedūru.

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties jums par atzinīgajiem vārdiem un apsveikumiem saistībā ar Lisabonas līguma apstiprināšanu mūsu senātā. Prezidentam V. Klaus ir pašam savs viedoklis, un mēs Čehijā cienām viņa nostāju, kas ir daļa no demokrātiskās viedokļu dažādības. Kas attiecas uz debatēm par Lisabonas līgumu, tās ir bijušas visai intensīvas, un tieši tāpēc senāts apstiprināja Lisabonas līgumu tikai tagad, pēc garām diskusijām par šo tēmu. No 80 klātesošajiem senatoriem 54 balsoja par Līgumu, tostarp senatori no Pilsoniskās demokrātijas partijas (ODS) (šo partiju savulaik dibināja prezidents V. Klaus), un šis stabilais vairākums liecina, ka Čehijā tomēr ir „eiroreālisms”, ka ir ļoti liela izpratne par līdzatbildību Eiropas un ES jautājumos, un ir griba turpināt Eiropas integrācijas procesu un aktīvi piedalīties tajā. Konstitucionālā kārtība paredz, ka apstiprināšana abās Čehijas parlamenta palātās ir ratifikācijas nepieciešams priekšnoteikums, un šīs procedūras noslēgums ir prezidenta paraksts. Šajā saistībā konstitūcijā nav noteikts nekāds termiņš, un es šobrīd nevēlētos izteikt kādus minējumus par datumu, kurā prezidents varētu Līgumu parakstīt. Pat mums, Čehijai, šī ir pavisam jauna situācija. Tas mums ir liels atvieglojums, un mēs, bez šaubām, esam bezgala priecīgi. Protams, mēs turpināsim konsultācijas un sarunas, lai pabeigtu ratifikāciju pēc iespējas drīzāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 4, ko uzdeva Bernd Posselt (H-0213/09)

Temats: Horvātija, Maķedonija un Dienvidaustrumu Eiropa

Kā Padome vērtē iespēju pabeigt pievienošanās sarunas ar Horvātiju un noteikt termiņu sarunām ar Maķedoniju līdz gada beigām, kā arī konkretizēt dienvidaustrumu Eiropas valstu izredzes pievienoties ES, arī attiecībā uz Kosovu, kas atrodas starp Horvātiju un Maķedoniju?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja kungs! Sarunas ar Horvātiju ir sasniegušas svarīgu un prasīgu posmu. Kopš šo sarunu sākuma ir atvērtas 22 sadaļas, no kurām septiņas ir provizoriski slēgtas. Sarunu procesa noslēgumu šobrīd nav iespējams prognozēt. Kā jums zināms, sarunu attīstība galvenokārt atkarīga no Horvātijas progresa ceļā uz pievienošanos, ievērojot sadaļu atvēršanas un aizvēršanas kritērijus, kā arī izpildot sarunu programmas prasības un pildot Horvātijas saistības atbilstīgi Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam.

Tālākai integrācijai Eiropas Savienībā svarīga ir arī pārskatītās Pievienošanās partnerības īstenošana. Saistībā ar sarunu programmu joprojām ārkārtīgi būtiska ir pilnīga sadarbība ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu, arī piekļuve dokumentiem. Šajā kontekstā ir vērts atgādināt Padomes atkārtoti norādīto, ka, atbilstīgi sarunu programmai un Pievienošanās partnerībai, ir jāturpina centieni veidot labas kaimiņattiecības, sevišķi saistībā ar darbu divpusējo jautājumu risināšanā ar kaimiņvalstīm, it īpaši robežjautājumos.

Prezidentūra pauž nožēlu, ka Horvātijas pievienošanās sarunu tempu ietekmē robežu jautājums ar Slovēniju un ka reālais progress neatbilst iepriekš reģistrētajam progresam. Kā jums zināms, prezidentūra, kopā ar iepriekšējo un nākamo prezidentūru un Komisiju, ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai sekmētu progresu šai jautājumā. Turklāt Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes aprīļa sanāksmē notika vērtīga situācijas izvērtēšanas diskusija.

Attiecībā uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku es vēlētos atgādināt Eiropadomes 2005. gada decembra lēmumu piešķirt tai kandidātvalsts statusu, it īpaši ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas procesa prasības un pievienošanās kritērijus, partnerības prioritāšu īstenošanu, panākto ievērojamo progresu attiecībā uz tiesiskā regulējuma izveidi atbilstīgi Ohridas pamatnolīgumam, kā arī valsts paveikto Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanā kopš 2001. gada, arī attiecībā uz noteikumiem, kas saistīti ar tirdzniecību.

Saskaņā ar 2008. gada jūnija Eiropadomes pausto nākamie Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas soļi virzībā uz ES būs iespējami, ja tiks izpildīti 2005. gada decembra Eiropadomes secinājumos izvirzītie nosacījumi, Kopenhāgenas politiskie kritēriji un Pievienošanās partnerības galvenās un svarīgākās prioritātes. Joprojām būtiska ir labu kaimiņattiecību saglabāšana, arī galvenā jautājuma atrisināšana, savstarpējās sarunās panākot abpusēji pieņemamu risinājumu. Izšķirošs faktors ir brīvas un godīgas vēlēšanas. Saskaņā ar EDSO/DICB vēlēšanu novērošanas misijas sākotnējo vērtējumu 22. martā un 5. aprīlī notikušās vēlēšanas bija pienācīgi organizētas un atbilda vairumam starptautisko saistību un standartu.

Tādējādi valsts ir spērusi svarīgu soli demokrātijas virzienā. Mēs atbalstām jauno prezidentu un valdību viņu centienos panākt progresu savā valstī, no kura ieguvēji būtu visi pilsoņi, un mudinām valdību galveno uzmanību pievērst reformu darbiem, piemēram, tiesiskuma stiprināšanai, ekonomiskajam progresam un cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību.

Kas attiecas uz citām Rietumbalkānu valstīm, pēdējos gados ir panākts ļoti ievērojams progress virzībā uz pievienošanos ES, taču šis progress nav vienmērīgs, un priekšā vēl ir ļoti lieli pārbaudījumi. Padome ir gatava atbalstīt šo pārbaudījumu pārvarēšanas centienus, piemēram, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumus un piešķirot ievērojamu finansiālu atbalstu. Eiropas perspektīvas vispārējā struktūra attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm arī turpmāk būs Stabilizācijas un asociācijas process. Panākot stabilu progresu ekonomisko un politisko reformu jomā un izpildot vajadzīgos nosacījumus un prasības, pārējās potenciālās Rietumbalkānu kandidātvalstis varētu iegūt kandidāta statusu atbilstīgi saviem nopelniem, kā galīgo mērķi paturot pievienošanos Eiropas Savienībai.

Iestāšanās pieteikumu 2008. gada decembrī iesniedza Melnkalne. Šā gada 23. aprīlī Padome aicināja Komisiju sagatavot atzinumu saistībā ar šo pieteikumu, lai Padome varētu pieņemt turpmākos lēmumus. Albānija savu pieteikumu dalībai ES iesniedza 28. aprīlī. Citu valstu iesniegumi varētu tikt saņemti vēlāk.

Padome atgādina, ka atbilstīgi šā reģiona Eiropas perspektīvai Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt Kosovas ekonomisko un politisko attīstību saskaņā ar skaidru Eiropas perspektīvu. Padome atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2009. gada rudenī publicēt pētījumu par Kosovas politiskās un sociālekonomiskās attīstības veicināšanas līdzekļiem. Padome ir apņēmusies stiprināt cilvēku savstarpējos kontaktus, piemēram, pēc vīzu režīma atvieglojumu ceļvežos paredzēto kritēriju izpildes atceļot vīzu režīmu, kā arī turpinot veicināt studentu un jauno speciālistu apmaiņu.

Stiprinot līdzdalības principu, ES vienlaikus uzsver Rietumbalkānu valstu reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību nozīmi. Reģionālā sadarbība un Eiropas darba kārtība ir saistītas. Jo vairāk Rietumbalkānu valstis sadarbosies savā starpā, jo vairāk tās integrēsies Eiropas struktūrās. Tas ir tāpēc, ka reģionālā sadarbība veicina gan kopēju izpratni reģionā, gan tādu kopējo interešu jautājumu risināšanu kā enerģētika, transports, tirdzniecība, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, bēgļu atgriešanās un robežkontrole.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Liels paldies par tik labu un izsmeļošu atbildi.

Man ir trīs ļoti īsi papildjautājumi.

Pirmais: vai jūs uzskatāt par iespējamu, ka Čehijas prezidentūra atvērs jaunu sadaļu sarunās ar Horvātiju?

Otrais: vai jūs šogad paziņosiet datumu Maķedonijai?

Trešais: kad ir paredzēti vīzu režīma atvieglojumi?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz pirmo jautājumu par jaunu sadaļu atvēršanu sarunu procesā es savā ievada runā jau norādīju, ka viens no pagājušās Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmes darba kārtības punktiem bija veltīts tieši šiem jautājumiem. Mēs esam cieši pārliecināti, ka pašreizējās prezidentūras laikā tiks panākts gan progress šajā jomā, gan vienošanās par to sarunu sadaļu noslēgšanas veicināšanu, kuras ir sagatavotas slēgšanai. Kopš paša sākuma šīs situācijas atrisināšana ir viens no galvenajiem šīs prezidentūras mērķiem. Risinājums patlaban jau iezīmējas, un mēs ceram, ka tas būs pieņemams visām iesaistītajām pusēm, tādējādi ļaujot panākt progresu sarunās.

Atbildot uz jautājumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (FYROM), jānorāda, ka patlaban mēs neparedzam šīs prezidentūras laikā ne noteikt datumu, ne arī pabeigt darbu citos aspektos. Šā gada pirmajā sesijā mēs neplānojam vīzu režīma atvieglojumu ieviešanu, taču ceram, ka šā gada beigās vai nākamā gada sākumā vairāku to Rietumbalkānu valstu pilsoņi, kuras ir gandrīz izpildījušas vai pilnībā izpildījušas kritērijus, varēs bez vīzas ceļot no dažām Rietumbalkānu valstīm uz Eiropas Savienību. Vairākkārt jau ir uzsvērts, ka viena no mūsu prezidentūras prioritātēm ir tuvināt Rietumbalkānu valstis un Eiropas Savienību. Šādā nolūkā mēs esam ieguldījuši ievērojamu darbu, un šajā prioritārajā jomā tikpat cītīgi, ja ne vēl cītīgāk, strādāsim arī atlikušajos divos mēnešos.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 5, ko uzdeva Claude Moraes (H-0215/09)

Temats: Visneaizsargātāko personu aizsardzība ekonomiskās krīzes laikā

Eiropadome savas 19.–20. marta sanāksmes secinājumos norādīja, ka, risinot jautājumus, kas saistīti ar pašreizējās ekonomiskās krīzes sociālo ietekmi, „īpaša uzmanība pievēršama visneaizsargātākajiem cilvēkiem un jaunajam atstumtības riskam”.

Kādā veidā Padome ir paredzējusi pievērst uzmanību tādu visneaizsargātāko cilvēku kā jauno migrantu, gados vecāku cilvēku, pastāvīgo etnisko minoritāšu, cilvēku ar invaliditāti un bezpajumtnieku aizsardzībai, lai viņi netiktu atstumti no sabiedrības?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. Kā godājamais deputāts jau teica, kopējā ziņojumā par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, ko iesniedza Eiropadomes 19.–20. marta sanāksmē, uzsvērta nepieciešamība veidot piemērotu sociālo politiku ne tikai tāpēc, lai mazinātu sociālo ietekmi uz visneaizsargātākajiem, bet arī amortizētu krīzes ietekmi uz ekonomiku kopumā.

Tas nozīmē, ka vajadzības gadījumā ir jākoriģē pabalsti, lai garantētu pienācīgu atbalstu to saņēmējiem. Ir jāīsteno vispusīgas, aktīvas iekļaušanas stratēģijas, kurās būtu paredzēti gan dažādi līdzsvaroti pasākumi, gan integrējoša darba tirgus piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem un pietiekamiem garantētajiem ienākumiem.

Ir jāveicina dalībvalstu centieni īstenot visaptverošas stratēģijas bērnu nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, arī fiziski un finansiāli pieejamas un kvalitatīvas bērnu aprūpes nodrošināšanai.

Ir vajadzīgs ilgtspējīgs darbs, lai cīnītos ar ļoti nopietnu atstumtības veidu — bezpajumtniecības problēmu, veicinātu migrantu sociālo integrāciju un risinātu, piemēram, tās daudzās problēmas, kas saistītas ar romu situāciju un viņu neaizsargātību pret sociālo atstumtību.

Ir vajadzīga arī piesardzība, jo var parādīties gan jaunas riska grupas, tostarp jaunie darba ņēmēji un tie, kuri ienāk darba tirgū, gan arī jauni riski.

Saistībā ar gados vecāku cilvēku, etnisko minoritāšu un cilvēku ar invaliditāti īpašo situāciju Padome jau ir pieņēmusi tiesību aktus, kuru nolūks ir aizsargāt šīs un citas neaizsargātas grupas pret diskrimināciju. Padomes Direktīva 2000/78/EK nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei attiecībā uz nodarbinātību un profesiju un aizliedz diskrimināciju nodarbinātības un profesionālajā jomā reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Padomes Direktīvas 2000/43/EK mērķis ir īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu pret cilvēkiem neatkarīgi no viņu rases vai etniskās izcelsmes, attiecinot šo principu uz plašu jomu spektru — nodarbinātību, pašnodarbinātību, profesionālo izglītību, sociālo nodrošināšanu, izglītību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem, tostarp mājokļiem.

Turklāt patlaban Padome izskata jaunu Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir vēl vairāk paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju. Priekšlikumā Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu attiecībā pret cilvēkiem neatkarīgi no viņu reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas paredzēts, ka aizsardzība pret diskrimināciju reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ attieksies arī uz jomām, kas nav saistītas ar nodarbinātību. Eiropas Parlaments apspriežu procedūras kārtībā 2009. gada 2. aprīlī balsojumā atbalstīja šo Komisijas priekšlikumu, un patlaban Padomē rit diskusijas par direktīvas projektu.

Atļaujiet man arī atgādināt, ka pagājušajā pavasarī Padome un Parlaments veiksmīgās sarunās panāca vienošanos pirmajā lasījumā par Komisijas priekšlikumu noteikt 2010. gadu par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu. Tolaik tikai retais no mums būtu varējis paredzēt gaidāmās ekonomiskās krīzes mērogu. Tomēr tagad, raugoties atpakaļ, ir skaidrs, ka Komisijai, Padomei un Parlamentam bija pilnīga taisnība, pievēršoties nabadzības un sociālās atstumtības problēmai.

Visbeidzot, Padome izskata arī vairākus Čehijas prezidentūras iesniegtus secinājumu projektus par vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem, kas vecāki par 50 gadiem. Sagaidāms, ka šos secinājumus Padome pieņems jūnijā. Padomei tā būs vēl viena iespēja apliecināt savu gatavību nodrošināt, lai mūsu vecākie iedzīvotāji varētu dzīvot aktīvi un novecot ar cieņu.

Saistībā ar pašreizējo ES prezidentūru šā gada aprīlī Prāgā notika Sociālo pakalpojumu konference ar nosaukumu „Sociālie pakalpojumi — instruments darbaspēka mobilizēšanai un sociālās kohēzijas stiprināšanai”. Šajā konferencē tika uzsvērts, cik svarīga nozīme ir sociālajiem pakalpojumiem attiecībā uz to cilvēku aktīvu iekļaušanu, kurus apdraud sociālā atstumtība un kuri ir izstumti no darba tirgus.

Ekonomisko un demogrāfisko pārmaiņu dēļ sociālo pakalpojumu nozare, no vienas puses, kļūst par nozīmīgu jaunu darbavietu sfēru, sevišķi sievietēm un vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, un, no otras puses, palīdz pašiem sociālo pakalpojumu lietotājiem saglabāt savas darbavietas.

Konferencē tika sagatavots pamats turpmākām diskusijām visā Eiropā par sociālo pakalpojumu vietu sabiedrībā. Kaut arī sociālo pakalpojumu sniegšanas veids, atbildības jomu sadale un finansiālās ilgtspējas koncepcijas ES dalībvalstīs atšķiras, konferences dalībnieki lielā mērā bija vienisprātis par sociālo pakalpojumu funkciju un mērķiem.

Konferences secinājumos, kuri vēl tiks papildināti un apspriesti, lai jūnijā tos varētu pieņemt EPSCO Padomē, ir uzsvērts, ka sociālie pakalpojumi ir būtiski svarīgs sociālās politikas instruments.

Norādīts arī, ka sociālo pakalpojumu izveidē un sniegšanā vajadzīga integrēta pieeja, turklāt jāņem vērā klientu individuālās vajadzības. Ir minēta valsts iestāžu svarīgā loma kvalitatīvu, pieejamu un ilgtspējīgu sociālo pakalpojumu garantēšanā, un norādīts, ka ieguldījumi sociālajos pakalpojumos, it īpaši pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, atmaksājas un var stiprināt ekonomikas un sabiedrības izaugsmes potenciālu un kohēziju. Ir uzsvērta neformālās aprūpes nozīme, un šķiet, ka optimālais un efektīvākais risinājums būtu tā sauktā dalītā aprūpe jeb formālās un neformālās aprūpes apvienojums.

Konferences secinājumos ir norādīts, ka pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā liela nozīme ir mūžizglītības sistēmas veicināšanai un jaudas palielināšanai. Visbeidzot, cita starpā ir uzsvērta sociālo pakalpojumu lietotāju tiesību aizsardzība, cieņa pret viņiem un viņu īpašo vajadzību ievērošana.

 
  
MPphoto
 

  Emine Bozkurt (PSE), aizstāj jautājuma iesniedzēju. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos no sirds pateikties Čehijas prezidentūrai par atbildi uz manu jautājumu. Priecājos, ka savās atbildēs uz jautājumiem par cīņu pret augošo nabadzību un sociālo atstumtību visneaizsargātākajās grupās jūs tik nozīmīgu vietu ierādījāt diskriminācijas novēršanas direktīvas attiecināšanai arī uz precēm un pakalpojumiem. Atļaujiet man šai ziņā apliecināt savu atzinību.

Es gribētu jums jautāt, vai tas nozīmē arī to, ka Čehijas prezidentūra pilnībā atbalsta dokumentu, ko Parlaments pieņēma aprīlī, un kādus praktiskus pasākumus jūs kā Padomes priekšsēdētājs esat veicis, lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu šai direktīvai arī dalībvalstu un Padomes atbalstu. Liels paldies.

 
  
MPphoto
 

  Justas Vincas Paleckis (PSE). (LT) Arī es gribu pateikties jums par izsmeļošo atbildi. Sociālās atstumtības problēma ir ļoti izplatīta un daudzšķautņaina, jo, manuprāt, daudziem cilvēkiem šobrīd ir izdzīvošanas problēmas. Vai Padome ir gatava palielināt pārtikas palīdzību? Tagad, kad plosās krīze, ļoti liela nozīme ir arī pārtikas palīdzībai, un, pēc manām domām, šim jautājumam mums būtu jāpievērš lielāka uzmanība.

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Pateicos jums par atzinīgo novērtējumu manai iepriekšējai atbildei un maniem pūliņiem patiesi izsmeļoši atbildēt uz jautājumu. Attiecībā uz papildjautājumu man jāsaka, ka patlaban nevaru dot pilnīgi skaidru atbildi. Tomēr jānorāda arī tas, ka visi ar sociālo atstumtību saistītie aspekti, kā arī jautājumi, kas attiecas uz nabadzības apkarošanu šajā krīzes laikā, neapšaubāmi ir darba kārtībā un intensīvi tiek apspriesti Padomes darba grupās; tas pats sakāms arī par jūsu minēto direktīvu. Attiecībā uz pārtikas palīdzību varbūt esmu pārpratis jautājuma nolūku, taču mēs Padomē esam apsprieduši pārtikas palīdzību galvenokārt jaunattīstības valstīm, citiem vārdiem sakot, tām valstīm, ko vissmagāk skārusi ekonomiskā un finanšu krīze, kā arī iepriekšējā pārtikas krīze. Kas attiecas uz situāciju Eiropas Savienībā, šāds temats nav apspriests. Tomēr mēs apzināmies Eiropas Savienības atbildību pret tiem, kuriem klājas vissmagāk vai kuriem pašreizējā situācijā vajadzīgs daudz lielāks atbalsts, un šis temats būs arī attīstības sadarbības ministru sanāksmes darba kārtībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 6, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0217/09)

Temats: Eiropas nodarbinātības pakts

Kā Padome vērtē priekšlikumu pieņemt Eiropas nodarbinātības paktu, kas varētu kļūt par svarīgu sociālās kohēzijas saglabāšanas līdzekli un veicināt izaugsmi un ekonomikas atveseļošanu Eiropas Savienībā, kura cieš no globālās krīzes ietekmes?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. Padome nav saņēmusi nekādus Komisijas priekšlikumus attiecībā uz Eiropas nodarbinātības nodokļiem. Tāpēc Padome nevar sniegt atbildi uz konkrētajiem jautājumiem, ko šajā ziņā izvirzījusi godājamā deputāte. Tomēr Padome ir vienisprātis ar godājamās deputātes jautājumā paustajām bažām un uzskata, ka ir svarīgi saglabāt sociālo kohēziju un veicināt izaugsmi un ekonomikas atveseļošanu Eiropas Savienībā, kura cieš no globālās krīzes ietekmes.

Šajā saistībā prezidentūra vēlētos atgādināt, ka nodarbinātības politikas izstrādē un īstenošanā galvenā atbildība joprojām ir dalībvalstīm. Tomēr Padome pievērš īpašu uzmanību nodarbinātības politikai, it sevišķi tagad, kad Eiropa saskaras ar finanšu un ekonomisko krīzi un saskaņā ar Līgumu pieņem jaunas ikgadējās nodarbinātības pamatnostādnes.

Šajā saistībā prezidentūra vēlētos atgādināt, ka pagājušā gada decembrī Eiropadome pieņēma lēmumu par vispārēju Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kas cita starpā attiecas arī uz finanšu krīzes izraisītajām nodarbinātības problēmām. Plānā paredzēti tūlītēji budžeta pasākumi 200 miljardu eiro apmērā, kas ietver, no vienas puses, Kopienas pasākumus 30 miljardu eiro apjomā un, no otras puses, valstu pasākumus 170 miljardu eiro apjomā.

Eiropadome atbalstīja arī ierosinājumu par steidzamu Eiropas Sociālā fonda rīcību nodarbinātības atbalstam, sevišķi palīdzot visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, piemēram, atbalstot elastīguma un sociālās drošības politiku un atvieglojot situāciju nodarbinātības pārejas periodā, kā arī dodot dalībvalstīm iespēju vajadzības gadījumā pārplānot Eiropas Sociālā fonda līdzekļu izmantošanu, lai nostiprinātu savu nodarbinātības stratēģiju.

Jāatgādina arī, ka, līdzās Eiropas Sociālajam fondam un dalībvalstu pasākumiem, tostarp reģionālā un vietējā līmeņa pasākumiem, Kopienas atbalstu sniedz arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds. Šis fonds, ko Padome izveidoja 2007. gadā, paredzēts specifisku, globalizācijas izraisītu Eiropas mēroga krīžu risināšanai un sniedz vienreizēju, laika ziņā ierobežotu, individuālu atbalstu tieši darbu zaudējušajām personām.

Patlaban aktuāla ir Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda pārskatīšana, un 2009. gada martā Eiropadome aicināja panākt ātru vienošanos. Padome atzinīgi vērtē vienošanos par šīs pārskatīšanas pieņemšanu pirmajā lasījumā un šodienas plenārsēdes balsojumu.

Eiropadome martā vienojās arī par vairākiem papildu pasākumiem, piemēram, šķēršļu likvidēšanu, vienlaikus nepieļaujot jaunu šķēršļu radīšanu un izveidojot pilnībā darboties spējīgu iekšējo tirgu; administratīvo šķēršļu mazināšanas turpināšanu; rūpniecības pamatnosacījumu uzlabošanu, lai saglabātu stabilu rūpniecisko pamatu uzņēmumiem, sevišķu uzmanību pievēršot MVU un jauninājumiem; partnerības veicināšanu uzņēmumu, pētniecības, izglītības un apmācības nozaru starpā; ieguldījumu kvalitātes stimulēšanu un uzlabošanu pētniecībā, zināšanās un izglītībā.

Visbeidzot, prezidentūra vēlētos atgādināt, ka pēc pašreizējās prezidentūras iniciatīvas 7. maijā Prāgā notiks augstākā līmeņa sanāksme par nodarbinātības jautājumiem. Vakar Čehijas Eiropas lietu ministra vietniekam A. Vondra bija iespēja prezidentūras vārdā runāt šai plenārsēdē par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, (PPE-DE) . (EL) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos Padomes priekšsēdētājam par atbildi. Tieši tāda bija arī mana jautājuma būtība. Vai visus laiku pa laikam ieviestos līdzekļus — īpaši krīzes dēļ — nevajadzētu apvienot zem viena jumta, ko es sauktu par „vienošanos nodarbinātības jomā”, lai tie dotu labumu Eiropas iedzīvotājiem, kuri dzird runājam par miljoniem eiro — jūs minējāt 200 miljardus —, taču neredz, ka šī nauda tiktu pārvērsta efektīvā rīcībā, kas palīdzētu viņiem izkļūt no bezdarba un nabadzības?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Man jāsaka, ka pilnībā atbalstu šeit teikto un esmu pārliecināts, ka gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme, Prāgas „nodarbinātības samits”, būs vēl viena iespēja izstrādāt un izvirzīt iniciatīvas, pie kurām Eiropadome varētu atgriezties savā jūnija sanāksmē un kuru centrā būtu tieši tie jautājumi, kurus šeit apspriedām, proti, jautājumi par ekonomiskās krīzes ietekmi uz nodarbinātību.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 7, ko iesniedza Justas Vincas Paleckis (H-0219/09)

Temats: Veselības aprūpe ārzemēs

Jaunajā pacientu mobilitātes direktīvā (COM(2008)0414), par ko debates Parlamentā plānotas aprīlī, būs paredzēti kopīgi noteikumi attiecībā uz ārzemēs saņemtas veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanu. Eiropas Parlamenta deputāti vēlas nodrošināt, lai ES valstu pacientiem būtu visas iespējas saņemt ārstēšanu ārzemēs (piemēram, iepriekšēja izdevumu atlīdzināšana par dārgiem veselības aprūpes pakalpojumiem, lai tie būtu pieejami ne tikai turīgajiem), savukārt Padome rosina ierobežot šādas tiesības un uzskata, ka pašām dalībvalstīm ir jālemj par to, kāda veida veselības aprūpe, ko pilsoņi saņēmuši ārzemēs, ir atlīdzināma.

Kādā veidā, pēc Padomes domām, būtu saskaņojami šie Parlamenta un Padomes pretējie viedokļi? Kādus iespējamos kompromisa priekšlikumus plāno Padome?

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja kungs! Pamatojoties uz Francijas prezidentūras veikto darbu, pašreizējā prezidentūra aktīvi rīko diskusijas par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

Prezidentūras mērķis ir atrast risinājumu, kas nodrošinātu pareizu līdzsvaru starp pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē un dalībvalstu atbildību veselības aprūpes un medicīnas pakalpojumu organizēšanā un nodrošināšanā.

Kā prezidentūra norādīja 2009. gada 23. aprīļa plenārsēdes debatēs, pacientiem, kas dodas uz citām dalībvalstīm, ir jāsaņem pilnīga informācija un augsti kvalitatīva veselības aprūpe. Taču svarīgi ir arī nodrošināt, lai direktīva atbilstu skaidrības, tiesiskās noteiktības un subsidiaritātes principiem. Padomē joprojām rit diskusijas, tāpēc nav iespējams paredzēt, vai politiskā vienošanās tiks panākta vēl Čehijas prezidentūras laikā. Tomēr pašreizējās diskusijas Padomē liecina, ka iepriekšējās atļaujas sistēma, visticamāk, attieksies tikai uz konkrētiem veselības aprūpes veidiem. Dalībvalstīm būs izvēles iespēja, ko tās varēs izmantot vai neizmantot. Šādu iespēju ar konkrētiem nosacījumiem ir atzinusi Eiropas Kopienu Tiesa.

Padome arī apsver jebkādas iepriekšējās atļaujas sistēmas papildināšanu ar pasākumiem, kuru nolūks ir nodrošināt pārredzamību un pilnu informāciju pacientiem par viņu tiesībām attiecībā uz pārrobežu veselības aprūpes saņemšanu.

No otras puses, direktīva paredz obligāto līmeni, kādā dalībvalstīm jāgarantē saviem pacientiem pārrobežu veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšana. Tas ir apjoms, kas līdzvērtīgs tām izmaksām, kādas par tādu pašu ārstēšanu būtu mītnes dalībvalstī. Dalībvalstīm nav liegts nodrošināt saviem pacientiem, kuri saņem pārrobežu veselības aprūpi, labvēlīgākus atlīdzināšanas veidus, pat iepriekš. Taču tas ir atkarīgs no dalībvalstu nacionālās politikas.

Tomēr gadījumiem, kad personai patiešām jāsaņem plānotā ārstēšana citā dalībvalstī un kad tam ir objektīvs medicīnisks iemesls, jau šobrīd ir spēkā Regula (EK) Nr. 883/2004, un atbilstīgi šai regulai pacients saņems veselības aprūpi, pats nesedzot izmaksas.

Saskaņā ar ziņojumu, par ko Parlaments balsoja 2009. gada 24. aprīļa plenārsēdē, arī Eiropas Parlaments atzīst iepriekšējo atļauju sistēmu kā plānošanas un pārvaldības līdzekli, ja tas ir pārredzams, paredzams, nediskriminējošs un ja pacientiem tiek sniegta skaidra informācija.

Padome rūpīgi izskatīs visus grozījumus un apsvērs, kā tos ņemt vērā savā kopējā nostājā, lai panāktu vienošanos otrajā lasījumā.

 
  
MPphoto
 

  Justas Vincas Paleckis (PSE). (LT) Vēlreiz pateicos jums par izsmeļošo un, es teiktu, cerības raisošo atbildi. Ir ļoti labi, ka tiek saskaņoti medicīniskās palīdzības saņemšanas nosacījumi mītnes valstī un ārvalstīs. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no pacienta spējas maksāt, un tas ir klaji nepareizi. Tie pacienti, kas nespēj segt starpību starp izmaksām mītnes valstī un ārzemēs, šo iespēju nevarēs izmantot.

Čehija, kas pārņēma prezidentūru no Francijas, ir jauna valsts, tāpēc es gribētu jautāt: vai jaunās un vecās dalībvalstis šo problēmu vērtēja atšķirīgi?

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. (SK) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties par papildu komentāru, ko izteica godājamais deputāts. Mēs to paturam prātā un ņemsim vērā. Manuprāt, viņš norādīja uz ļoti būtisku problēmu, taču šobrīd šim jautājumam nav skaidra un vienkārša risinājuma. Es to uzskatu par problēmu, kas būtu jārisina kādā no nākamajām Padomes diskusijām par šo tematu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

 
  
 

Tādējādi jautājumi Padomei ir noslēgušies.

Parlamenta vārdā gribu pateikties Čehijas prezidentūrai un ministram par sadarbību.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.35 un atsāka plkst. 21.00.)

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. MARTĶNEZ MARTĶNEZ
priekšsēdētāja vietnieks

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika