Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 7. maijs - Strasbūra

6. Programma „MEDIA Mundus” sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm (debates)

  Priekšsēdētājs. – Pirmais punkts ir R. Hieronymi kundzes ziņojums (A6-0260/2009) Kultūras un izglītības komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par sadarbības programmas „MEDIA Mundus” izveidi audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm (COM(2008)0892 – C6-0011/2009 – 2008/0258(COD)).

  Ruth Hieronymi, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Man ir liels prieks, ka mums tik īsā laikā – tikai sešos mēnešos un pirms šī likumdošanas perioda beigām – ir izdevies izstrādāt un pieņemt jaunu Eiropas filmu atbalsta programmu Eiropas Savienības kultūrai un ekonomikai.

Tas bija iespējams tikai tāpēc, ka bija ārkārtīgi laba sadarbība, par ko es vēlos izteikt vissirsnīgāko pateicību. Komisār, es jums ļoti pateicos. Komisijas priekšlikums par „MEDIA Mundus” programmas izveidi bija teicams. Bija lieliska sadarbība ar Čehijas prezidentvalsti, un sadarbība Kultūras un izglītības komitejā bija pati labākā. Tikai pateicoties tai, šo mērķi bija iespējams sasniegt tik īsā laikā.

Eiropas filmu veicināšana ar „MEDIA” programmas palīdzību ir bijusi ļoti sekmīga Eiropas Savienībā jau aptuveni piecpadsmit gadus. Deviņdesmit procentu no visām Eiropas filmām, kas ir rādītas ārpus to izcelsmes valsts, veicina „MEDIA” programma. Līdz šim tomēr šī programma ir veicinājusi projektus Eiropā, un šī veicināšanas programma vairs nav piemērota tirgu globalizācijas un jauno tehnoloģiju laikmetam.

Pastāv jaunas iespējas, bet ir arī jauni izaicinājumi. „MEDIA Mundus” programma, ko mēs šodien apspriežam, ir fantastiska atbilde. Tā ir atbilde uz iespējām, ko Eiropas kinematogrāfijas nozarei piedāvā jaunie tirgi ārpus Eiropas. Tā ir atbilde arī uz vajadzībām un iespējām izmantot filmu veicināšanu un pašas filmas starpkultūru dialoga atbalstam un attīstībai.

Tāpēc es vēlos izteikt pateicību par to, ka tika uzsākti „MEDIA Mundus” izmēģinājuma projekti. Projektiem piešķīra 7 miljonus eiro. Kļuva skaidrs, ka ir liels pieprasījums. Apmācību, tirdzniecību un izplatīšanu globālajos tīklos atbalstīja izmēģinājuma projekti, un jo īpaši no jauna veidojamie audiovizuālie pasaules tirgi Indijā, Brazīlijā un Dienvidkorejā ir snieguši izcilus projektus.

Tāpēc ar Kultūras un izglītības komitejas pozitīvu balsojumu mēs ar prieku balsojam par šo priekšlikumu. Es vēlos lūgt visam Parlamentam balsot par, lai turpmākajos gados atbalstītu šo programmu ar pienācīgu finansējumu un lai sasniegtu mērķi veicināt Eiropas filmas, izpildot uzdevumu būt par mūsu kultūras vērtību vēstniekiem.

Šī ir mana pēdējā runa Eiropas Parlamentā. Es uzskatu, ka man ar jūsu atbalstu ir laimējies izpildīt šo programmu, un es vēlos nodot jums savu vēsti.. Runājot par turpmāko darbu, lūdzu, atcerieties, ka kultūras preces Eiropā nedrīkst būt vienkārši ienesīgas preces, bet tām jābūt gan kultūras precēm, gan ienesīgām.

Es jo īpaši vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem Kultūras un izglītības komitejā, sekretariātos un jums, komisār, un jūsu vadošajam ģenerāldirektoram Gregory Paulger par desmit gadu ilgu teicamu sadarbību audiovizuālajā jomā. Liels paldies..

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es visnotaļ piekrītu tam, ko teica Hieronymi kundze, un es personīgi uzskatu, ka šie desmit gadi, strādājot kopā ar viņu un citiem Kultūras un izglītības komitejas locekļiem, ir bijuši ļoti auglīgi, ļoti bagātinoši. Tāpēc es pateicos jums visiem, vienalga, no kādas partijas, kas ir patiešām strādājuši, lai kultūra kļūtu par svarīgu jomu un lai kultūra spētu uzrunāt cilvēkus.

Es ļoti priecājos, ka Parlaments izteica dažus priekšlikumus attiecībā uz ziņojumu, kas ir skaidrojumi un vienkāršojumi, tādējādi uzlabojot priekšlikumu, ko es iesniedzu apspriešanai.

Kā jūs zināt, sagatavošanās pasākums „MEDIA International” ir bijis „MEDIA Mundus” izstrādes pamatā, un šajā ziņā es esmu pateicīga Parlamentam par to, ka tas 2008. gadā piešķīra man 2 miljonus eiro un 2009. gadā – 5 miljonus eiro sagatavošanas darbu finansējumam.

„MEDIA Mundus” sāksies 2011. gadā, turpinot „MEDIA International” darbu. Programmas mērķis ir stiprināt kultūras un komerciālos sakarus starp Eiropas kinematogrāfijas un visas pasaules kinematogrāfijas profesionāļiem, ko Eiropas programmas parasti nedara, un atšķirībā no pašreizējām programmām tā pamatojas arī uz savstarpēju izdevīgumu ne tikai mūsu filmu kinorežisoriem, bet arī dažādu žanru kinorežisoriem no trešām valstīm. Tā uzlabos piekļuvi trešo valstu tirgiem un radīs uzticību un ilgtermiņā komercattiecības, kas ir normāli. Ja jūs, gatavojoties darbam kinematogrāfijā, esat sēdējuši vienā skolas solā ar kādu cilvēku no Āzijas, kādu no Āfrikas, kādu no Ziemeļamerikas vai Dienvidamerikas, tad vēlāk savā profesionālajā dzīvē jūs vēlēsities strādāt kopā.

Tāpēc mēs atbalstām starptautisku kopražojumu forumu organizēšanu. Mēs apmācām viņus kopā, un tad mēs gaidām, ka šie profesionāļi sāks strādāt kopā. Tādējādi mums ir vajadzīgi starptautiski kopražojumu forumi.

Mums ir jāuzlabo arī Eiropas audiovizuālās mākslas izplatīšana, aprite un popularitāte trešās valstīs. Tā vienmēr ir izdevīga situācija cilvēkiem no trešām valstīm Eiropā. Tas ir labs piemērs Eiropai, ne nocietinājumu Eiropai, bet atvērtai Eiropai, Eiropai, kas dod, kas ņem, kas dalās.

Mums ir jāveicina sabiedrības pieprasījums pēc kultūras ziņā dažāda audiovizuālā satura, kas būs ļoti svarīgi, lai rosinātu jauniešus, galvenokārt jaunos skatītājus, skatīties Eiropas filmas.

Esmu stingri pārliecināta, ka „MEDIA Mundus” paplašinās patērētāju izvēli, un tādējādi cilvēkiem būs iespēja skatīties Eiropas filmas. Tas piešķirs kultūras daudzveidību Eiropas tirgiem, ievedot Eiropā augstas kvalitātes filmas no mazākiem tirgiem ārpus Eiropas, un tas dos iespējas Eiropas filmām starptautiskajā tirgū. Tādējādi tas radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas un visas pasaules profesionāļiem. Tas ir, protams, liels ieguldījums ekonomikā. Tas ir konkurētspējas jautājums, bet galvenokārt tas ir kultūras daudzveidības jautājums – mūsu kultūras daudzveidības – , kas ir mūsu vērtīgākais ieguvums, un tas ir to cilvēku kultūras daudzveidības jautājums, kas dzīvo citos kontinentos, un tas ir viņu īpašais ieguvums. Dalīties ar to ir brīnišķīga iespēja, ko dos „MEDIA Mundus”.

  Doris Pack, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Hieronymi kundze! „MEDIA Mundus” programma ir projekts, kas pamatojas uz ideju, kura radās mūsu komitejā, Kultūras un izglītības komitejā. Tā sakot, tajā tā ieraudzīja dienasgaismu. Galvenokārt mēs to stingri atbalstījām, un par to, protams, jāpateicas ne tikai komisāram, bet arī Hieronymi kundzei, kuru mēs visi Kultūras un izglītības komitejā ar prieku atbalstījām.

Mēs esam daudz mācījušies no „Erasmus Mundus” projekta, kas atvēra durvis studentiem, kuri vēlējās doties uz trešām valstīm un otrādi. Globalizācijas dēļ tas ir patiesībā nepieciešams, un „MEDIA Mundus” iet tajā pašā virzienā attiecībā uz kinorežisoriem. Tas ir brīnišķīgs piemērs tam, kā organizēt starpkultūru dialogu šajā nozarē, kam, protams, ir arī komerciālais aspekts, bet kas galvenokārt ir starpkultūru dialogs.

„MEDIA Mundus” atbalstīs un īstenos arī UNESCO Konvenciju, kas veicina kultūras daudzveidību Eiropā un visā pasaulē, izveidojot dialogu un ieviešot līdzsvaru starp ekonomiskām un taupības interesēm.

Ar „MEDIA Mundus” programmu mēs, protams, palielinām mūsu filmu, kinorežisoru un studentu mobilitāti, un notiek tas, ko Wim Wenders mudina mūs darīt, proti, mēs piešķiram Eiropai jaunu veidolu, mēs vēršam Eiropas sapni realitātē. Par Amerikas sapni jau gadu desmitiem mums vēsta filmas, un tas notiek arī šodien. Ja mēs patiešām pacentīsimies un ar tēlu palīdzību sadarbībā ar trešām valstīm nesīsim Eiropas sapni pasaulei, mēs dosim daudz vairāk Eiropas Savienības stabilizācijai, nekā mēs to būtu paveikuši daudzos citos veidos.

Ja mēs strādāsim kopā šodienas globalizētajā pasaulē, mēs spēsim zināmā mērā nobīdīt amerikāņus otrajā plānā pasaules tirgos un sekmīgāk attēlot mūsu sapni. Esmu pārliecināta, ka trešās valstis mūs atbalstīs, iespējams, ka tās būs Dienvidkoreja un Dienvidamerikas valstis, kas patiesībā vēlas palīdzēt, padarot savu maza apjoma produkciju populārāku Eiropas tirgū.

Visā visumā tas ir projekts, kas palīdz visām iesaistītajām pusēm. Tas palīdz trešām valstīm un Eiropas kinematogrāfijai. Bija pēdējais laiks, lai tas notiktu. „MEDIA Mundus” ir, manuprāt, piemērots risinājums globālajiem tehniskajiem un sociālekonomiskajiem izaicinājumiem. Es vēlos beigt savu runu ar vārdiem: „Viss, kas veicina mūsu daudzveidību, stiprina mūsu identitāti.”.

  Christa Prets, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Hieronymi kundze! Es vēlos no visas sirds izteikt atzinību šim ziņojumam. Mēs visi Kultūras un izglītības komitejā varam priecāties un būt lepni par to, ko esam tik īsā laikā paveikuši. Mēs esam parādījuši, ka spējam strādāt elastīgi un ka mūs neierobežo procedūra, bet ka mēs pienācīgi ņemam vērā cilvēkus, kas strādā kinematogrāfijā un kas ar nepacietību gaida, ka tiks pabeigta šīs politikas izstrāde. Mēs esam paātrinājuši darbu, un mēs varēsim turpināt darbu arī pēc tam, kad šo politiku apstiprinās un pieņems rezolūciju. Mēs neesam pastāvējuši uz lasījumu. Tas jāpatur prātā tiem, kas pastāvīgi kritizē mūsu darbu un kaitē visam pozitīvajam, ko esam paveikuši.

Mani iepriecina tas, ka Eiropas Radošuma un inovācijas gadā mēs palīdzam, lai radošums būtu novatoriskāks un sekmētu radošo cilvēku apmācību un globālo integrāciju. Digitālajā pasaulē katru dienu viss mainās, mainās tehnoloģija, parādās jauni resursi un jauni uzdevumi. Tāpēc ir jāveido cits tīkls. Tam vajadzīgs finansiālais atbalsts, ko mēs sniedzam. Ja vēlamies veicināt Eiropas kinematogrāfijas izaugsmi un sekmēt Eiropas ideju, mums vajadzīga ne tikai labāka kvalitāte, kas jau tagad ir ļoti laba, bet varētu būt vēl labāka, taču mums ir jāsniedz mūsu radošajiem māksliniekiem arī finansiāla palīdzība.

Laikā, kad visi runā par ekonomisko krīzi, jaunu darbavietu radīšana kinematogrāfijā, jauninājumu veicināšana, informācijas izplatīšanas uzlabojumi, pētniecība un tirgus izpēte nozīmē ieguldījumu darbavietu izveidē. Tas ir liels potenciāls darba tirgus bagātināšanai.

Runājot par pārrobežu sadarbību un izplatīšanu trešās valstīs, es vēlos sniegt piemēru. Manā uztverē „Graustu miljonārs” ir veiksmes piemērs. Šī filma, ko izrādīja visā pasaulē un ko atbalstīja „MEDIA Mundus” programma, piešķirot tai 830 000 eiro, kļuva par globālu veiksmes stāstu, tā lika mums apzināties ārkārtas situāciju konkrētā valstī. Tomēr tā arī parādīja, ko nozīmē pārrobežu sadarbība. Tāpēc šī programma, manuprāt, ir teicama programma, un es priecājos, ka esam to pabeiguši tik īsā laikā.

Es vēlos īpaši pateikties Hieronymi kundzei un vēlu viņai visu to labāko. Viņa ir bijusi lieliska kolēģe un plašsaziņas līdzekļu eksperte. Pateicos jums, Hieronymi kundze, un vēlu jums visu labu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! „MEDIA 2007” programmas mērķis bija saglabāt Eiropas identitāti, daudzveidību un kultūras mantojumu, uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu apriti un palielināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju. „MEDIA Mundus” programma sniedzas tālāk un cer uz savstarpēju labumu no audiovizuālo tirgu veicināšanas un atvēršanas gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs. Tā, protams, ir laba ideja.

Šis temats tomēr noved mūs pie pārdomām par kaut ko citu. Es domāju par Eiropas kultūras ietekmi pasaulē – šķiet, ka šī ietekme mazinās, un tas liek man ļoti raizēties. Esmu ievērojis arī to, ka mūsu kontinents nepiedalās starpkultūru dialogā kā līdzvērtīgs partneris. Kristietības tradīcijas, kas veidoja Eiropu, šodien parasti tiek apšaubītas, un šķiet, ka Eiropai nav citas savas identitātes koncepcijas. Tāpēc nav jābrīnās par nopietno pierādījumu, ka Eiropa zaudē jau tā mazo daļu pasaules audiovizuālo darbu apritē.

Mēs varam žēloties par to, ka līdz ar ekonomiskās nozīmes samazināšanos Eiropas loma būs vēl mazāka. Tomēr mums nav jāvaimanā. Tādas iniciatīvas kā programma, ko apspriežam, ir mazs, bet vajadzīgs solis. Turklāt mūs gaida nākamie pieci Eiropas Parlamenta gadi, un mēs ceram, ka nākamā sasaukuma Eiropas Parlamenta deputāti liks Eiropas balsij skanēt skaļāk.

Pēdējā sēde, pēdējā runa – es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visiem saviem kolēģiem par sadarbību un jo īpaši Kultūras un izglītības komitejas locekļiem, ar kuriem es strādāju kopā ik dienas. Es apsveicu Hieronymi kundzi par ziņojumu. Pateicos jums visiem.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Mūsu kultūra un plašsaziņas līdzekļu politika patiešām dāvā Eiropai jaunu dvēseli.

Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso kopā ar citiem pareizi konstatēja, ka cilvēki nebūs sajūsmā par iekšējo tirgu, neraugoties uz to, cik tas ir svarīgs, bet viņi vēlas redzēt un baudīt kultūras daudzveidību, Eiropas kultūras mantojumu. Viņi vēlas arī, lai kultūras daudzveidība kalpotu par Eiropas vēstnieku pasaulē.

Pack kundzei bija taisnība, kad viņa teica, izmantojot Wim Wenders teicienu, ka mums vajag, lai Eiropas tēli stāstītu Eiropas stāstus, kas parādītu Eiropas vēstures daudzveidību un eiropiešu uztveri. Kāda bija Eiropas vēstures traģēdija un kādas ir mierīgas un labākas nākotnes cerības? Tāda ir Eiropas Savienības kultūras izpratne, ko vēlamies attīstīt pašā Savienībā, bet to mums jāvēsta arī ārpasaulei. Tāpēc Eiropas kultūras politika un jo īpaši filmu politika ir vienmēr Eiropas identitātes vēstniece. Tāpēc es priecājos, ka mums izdevās likt šai programmai darboties.

Es jau pašā sākumā vēlos teikt, ka nākamajā Parlamenta sasaukumā šī programma jāpaplašina, jānostiprina, un tai jāpiešķir vairāk finanšu līdzekļu, tā lai „MEDIA Mundus” programma varētu patiešām izpildīt savu uzdevumu, starptautiski sadarbojoties, parādīt, kas ir Eiropas vērtības un kas ir Eiropas kultūras daudzveidība. Ir jābūt arī kopdarbiem, sadarbībai, apmācībai labākajā šī vārda nozīmē, savstarpēji izdevīgai situācijai, kas bagātina abas puses. Šajā globalizācijas un digitalizācijas laikmetā tā būs Eiropas kultūrpolitikas raksturīga pazīme.

Šodien es vēlos arī izmantot izdevību, lai pateiktos Hieronymi kundzei par ļoti labo sadarbību un par veiksmīgo skaidrojumu Parlamentam, ka kultūra ir vienmēr kaut kas vairāk par patēriņa priekšmetu, lai gan tai ir arī ekonomiskais aspekts. Runa ir par identitāti, daudzveidību, kultūru pretnostatījumu šī vārda labākajā nozīmē, jo tā aizkustina cilvēku sirdis un prātus. Mūsu pienākums ir turpmāk vairāk uzticēties Eiropai. Šī iemesla dēļ, Hieronymi kundze, es sirsnīgi pateicos jums par labo sadarbību un vēlu jums nākotnē visu to labāko.

(Aplausi)

  Věra Flasarová, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es pateicos Hieronymi kundzei par teicamo darbu un vēlu viņai vēl daudz veiksmīgu gadu. Starptautiskās audiovizuālās vides attīstība ir pelnījusi uzmanību, jo tā ir interesanta darbības joma un dod daudz sadarbības iespēju Eiropas Savienības robežās, kā arī ar citām pasaules valstīm.. Turpmākā sadarbības padziļināšana, tostarp 15 miljonu eiro budžets „MEDIA 2011-2013”, paplašinās patērētāju izvēles iespējas un ieviesīs daudzveidīgākus kultūras produktus Eiropas un starptautiskajā tirgū. Tajā pašā laikā tā veicinās savstarpēju saprašanos starp tautām ar atšķirīgām kultūras tradīcijām. Citi vērtīgi EU projektu aspekti ietver pašreizējos apmācības kursus profesionāļiem audiovizuālajā jomā, dažādus kinematogrāfijas veicināšanas pasākumus un iespējas palielinātai filmu apritei. Ir arī acīmredzams, ka audiovizuālā nozare ir pirmām kārtām jaunākās paaudzes darbības sfēra, kas kā galvenos informācijas avotus lieto televīziju un ierīces, kuras darbojas, izmantojot interneta protokolus un daudzkanālu digitālo televīziju kopā ar citām interneta tehnoloģijām. Šo sistēmu atbalsts ar ES projektu palīdzību var palīdzēt uzlabot pakalpojumu kvalitāti šiem lietotājiem.

Šajā kontekstā es tomēr vēlos uzsvērt kaut ko citu, kam manā uztverē ir galvenā nozīme. Visas interneta vides sniedz neierobežotu alternatīvu tradicionālajiem saziņas līdzekļiem. Diemžēl pat demokrātiskā sabiedrībā šie tradicionālie saziņas līdzekļi bieži cieš neveiksmi komerciālu interešu dēļ vai arī tāpēc, ka to vadība pieder pie īpašas politiskās vides un netieši piespiež darba ņēmējus nodarboties ar pašcenzūru. Šī iemesla dēļ daudz informācijas sasniedz savu auditoriju izkropļotā vai īpaši atlasītā veidā. Turpretī interneta plašā izplatība un filmas, un informācija, ko tas izplata, piedāvā patiešām neatkarīgu, plurālistisku mediju vidi, kas ir brīva no monopoliem un karteļiem. Tāpēc mums ir jāatbalsta visi projekti, kas stiprina šo alternatīvu galvenajam mediju pasaules virzienam, un es priecājos, ka Čehijas prezidentvalsts ir devusi ieguldījumu veiksmīgā „MEDIA Mundus” projekta nobeigšanā..

  Ljudmila Novak (PPE-DE). – (SL) Ar „MEDIA Mundus” programmu mēs esam uz pareizā ceļa, lai efektīvāk veicinātu Eiropas filmas un Eiropas zināšanas. Filma ir vide, kas dod mums iespēju dokumentēt, uzglabāt, attēlot un pārdot Eiropas daudzveidīgās kultūras izpausmes. Tomēr, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju straujo attīstību, mums ir vajadzīga arī nepārtraukta izglītība un apmācība. Būtu žēl, ja kādas trešās valstis vai mazāk attīstīti kontinenti pārtrauktu producēt filmas, kas attēlo viņu iedzīvotāju dzīvi, interesantus stāstus par tiem un, protams, viņu dabas un kultūras mantojumu tikai tāpēc, ka viņi atpaliek attīstībā un ka viņiem trūkst zināšanu.

Tāpēc, ka dominējoša loma ir ASV filmām, kas pārvalda milzīgu tirgu, Eiropas filmām ir grūtāk konkurēt pasaules tirgū, lai gan tās ir augstākas kvalitātes nekā daudzas ASV bēdu filmas un gravēji. Šī iemesla dēļ „MEDIA Mundus” ir laba platforma kontaktu veidošanai ar kinorežisoriem un izplatītājiem trešās valstīs un zināšanu un informācijas apmaiņai par visu, kas saistīts ar filmām. Bez tam, Eiropas Savienība šajā jomā pilda uzdevumu savest kopā dažādus kontinentus un arī apvienot dažādu valstu kinoskatītājus.

Mēs iegūsim jaunu, sekmīgu programmu, bet zaudēsim referentu un ekspertu šajā nozarē. Es vēlos izteikt jums komplimentus, Hieronymi kundze, par darbu, ko esat veikusi, par jūsu plašo redzējumu un par jūsu sadarbību. Kad es pirms pieciem gadiem ienācu Parlamentā kā jauna deputāte, Hieronymi kundze bija pirmā persona, pie kuras es griezos pēc padoma un informācijas, un viņa bija vienmēr gatava piedāvāt palīdzību un izpratni. Tāpēc atļaujiet man vēlreiz izteikt jums dziļu pateicību un vēlēt jums laimi ģimenes un profesionālajā dzīvē, jo es zinu, ka jūs nākotnē negatavojaties gulēt uz lauriem.

Daži no jums zina, ka jūs atgriezīsities. Es arī vēlos atgriezties, bet es nezinu, vai tas notiks. Tāpēc ļaujiet man tagad pateikties visiem Komitejas un Prezidija locekļiem, un Parlamenta deputātiem par iespēju strādāt Kultūras un izglītības komitejā. Man bija patīkami un jauki strādāt jūsu labā. Neatkarīgi no mūsu politiskās piederības mēs strādājām kultūras, izglītības, jauniešu un sportistu, un sieviešu labā. Turklāt, neraugoties uz to, ka es nāku no mazas valsts, Komiteja pieņēma manas idejas, un Parlaments tās vēlāk apstiprināja. Pateicos jums par sadarbību.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vispārējā UNESCO deklarācija par kultūras daudzveidību cita starpā iesaka mums veicināt augstas kvalitātes audiovizuālos produktus, jo īpaši sekmējot sadarbības mehānismu izveidi šo produktu izplatīšanai. Eiropas Komisija noteikti paturēja deklarāciju prātā, kad tā izstrādāja šo iniciatīvu.

Pats par sevi saprotams, ka „MEDIA Mundus” izmantos pieaugošo interesi un iespējas, ko radījusi pasaules mēroga sadarbība audiovizuālajā nozarē un paplašinās iespējas patērētājiem, piedāvājot kultūras ziņā daudzveidīgākus produktus Eiropas un starptautiskajiem tirgiem un radot jaunas komerciālas iespējas audiovizuālās nozares profesionāļiem Eiropā un visā pasaulē.

Esmu pārliecināts – un mums par to nav jāšaubās – , ka Komisija spēj tā pārvaldīt budžetu, lai tas tiktu pēc iespējas efektīvāk izmantots un nesadalītos atsevišķos projektos. Kā teica autoritatīvs profesors, „MEDIA Mundus” programma audiovizuālajai sadarbībai ar trešām valstīm ir pierādījums tam, ka starptautiskā audiovizuālā ainava ir ievērojami mainījusies, jo īpaši tehnoloģiskajā ziņā. Šīs iniciatīvas mērķis ir attīstīt sadarbības iespējas audiovizuālajā tirgū, veicinot pētniecību un apmācību, kā arī finansējot kopražojumu projektus, lai sekmētu audiovizuālās nozares profesionāļu sadarbību.

Es arī vēlos beigt savu runu, izsakot pateicību. Bija patīkami pēdējos divus gadus strādāt kopā ar visiem maniem kolēģiem Kultūras un izglītības komitejā. Pateicos jums, uz drīzu redzēšanos.

  Elisabeth Morin (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos sirsnīgi pateikties Hieronymi kundzei un Kultūras un izglītības komitejai. Eiropas kinematogrāfijas nozares attīstība pasaulē ir kļuvusi iespējama, pateicoties šai jaunajai „MEDIA Mundus” programmai.

Faktiski šī programma sakņojas politikā. Tā radās saskaņā ar „MEDIA International” pasākumiem, kas kopš 2007. gada ir pievērsusies Eiropas Savienības attiecību attīstībai ar trešo valstu audiovizuālajiem tirgiem. Šo pasākumu mērķis bija trešo valstu neatliekamo vajadzību apmierināšana un „MEDIA 2007” vispārējās efektivitātes uzlabošana. Bija svarīgi risināt jaunās problēmas un uzdevumus, kuri bija radušies tirgu globalizācijas dēļ, kas ietekmē arī Eiropas audiovizuālo nozari.

Šie sagatavošanas pasākumi tādējādi pavēra ceļu Eiropas Savienības paplašinātās palīdzības programmai globālās sadarbības veicināšanai audiovizuālajā nozarē. Tad visai drīz Eiropas Komisija – par ko es to apsveicu – pieņēma priekšlikumu izveidot „MEDIA Mundus” programmu. Ar 15 miljonu eiro budžetu 2011.-2013. gadam programma piedāvās jaunas iespējas starptautiskajai sadarbībai un tīklu veidošanai – un tīklu veidošanas koncepcija ir ārkārtīgi svarīga – starp Eiropas Savienības un trešo valstu audiovizuālās nozares profesionāļiem. Audiovizuālā vide ir ārkārtīgi populāra jaunajā paaudzē. Tā dod lielu ieguldījumu kultūras dialoga veicināšanā, un mūsu uzdevums šajā ziņā ir nodibināt jaunu globālu līdzsvaru šajā nozarē starp Amerikas Savienotajām valstīm un citiem kontinentiem, kas ir galvenie producenti, un Eiropu, kam ir sava pienācīga vieta.

Programma ir pieejama uz partnerību balstītiem projektiem, kuros iesaistīti vismaz trīs partneri un kuros partnerattiecības koordinē profesionālis no Eiropas Savienības. Šī programma ietver informācijas apmaiņas izveidi, apmācību un dziļas zināšanas par tirgiem, konkurētspējas paaugstināšanu un audiovizuālo darbu izplatīšanu visā pasaulē, audiovizuālo darbu aprites un demonstrējumu visā pasaulē uzlabošanu un sabiedrības pieprasījuma pēc kultūras daudzveidības palielināšanu.

Mēs atbalstām Eiropas Komisijas priekšlikumu, un tas nozīmē, ka šo saskaņoto programmu, pie kuras esam nonākuši, var īstenot. Man ir lielas cerības attiecībā uz šo tekstu, es to atbalstu, jo tas saskan ar manu stingro pārliecību par cieņu, par starpkultūru dialogu un par atbalsta sniegšanu radošam darbam, apmācībām un audiovizuālajai nozarei, un es vēlos no visas sirds pateikties Hieronymi kundzei. Es zinu, ka nākamajā Parlamenta sasaukumā mums jāpateicas viņai, tādā pašā garā turpinot viņas iesākto.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Komisijas priekšlikumu par „MEDIA Mundus” programmu atzinīgi vērtē ikviens, kas vēlas redzēt Eiropas audiovizuālo nozari attīstoties, kļūstot stiprākai un konkurētspējīgākai un eksportētai visā pārējā pasaulē. Pēdējos gados Eiropas audiovizuālā nozare ir ievērojami attīstījusies un uzlabojusies, un tās starptautiskā ietekme pēdējos 20 gados ir mainījusies, jo īpaši tehnoloģiskā progresa dēļ. Tas ir novedis pie intensīvas ekonomikas attīstības un ieguldījumiem un to rezultātā – pie palielināta pieprasījuma pēc audiovizuālajiem materiāliem konkrētos tirgos. Diemžēl pastāv tomēr šķēršļi, kas ietekmē Eiropas darbu tirdzniecību ārvalstīs, tostarp nepietiekams Eiropas audiovizuālo uzņēmumu finansējums.

Kopienas atbalstā audiovizuālajai nozarei tiek vērā ņemts tas, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis veicina sadarbību ar trešām valstīm un kultūras nozares kompetentajām starptautiskajām organizācijām, uzsverot lielo nozīmi, kas piešķirama cieņai pret dažādām kultūras dimensijām, lai veicinātu daudzveidību, jo, galu galā, tirdzniecības sektors nosaka audiovizuālo darbu daudzveidību un patērētāju izvēli. Starptautiskajā tirgū vēl arvien ir maz Eiropas audiovizuālo darbu, un trešo valstu audiovizuālie darbi, izņemot ASV darbus, sastopas ar līdzīgu ierobežotas pieejamības problēmu Eiropas tirgos. Eiropas izplatītāji ir galvenokārt mazi uzņēmumi ar ierobežotām iespējām piekļūt starptautiskajiem tirgiem. Tāpēc jaunā programma piešķir finansējumu pasākumu veikšanai, kas uzlabotu Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanu, tirdzniecību un veicināšanu trešās valstīs, kā arī Eiropas trešās valstīs.

Visbeidzot es vēlos apsveikt Hieronymi kundzi par vēl vienu unikālu darbu un novēlēt viņai visu to labāko personīgajā dzīvē un turpmākajā darbā pēc ārkārtīgi sekmīgā darba Eiropas Parlamentā. Es vēlos izmantot izdevību pateikties arī komisārei V. Reding un visiem Kultūras un izglītības komitejas locekļiem par lielisko sadarbību visu šī sasaukuma piecu darba gadu laikā.

  Iosif Matula (PPE-DE) . – (RO) Kultūras nozare noteikti dod ieguldījumu ekonomisku mērķu sasniegšanā, ņemot vērā to, ka tajā ir nodarbināti 5,8 miljoni cilvēku. Tomēr tā dod ieguldījumu arī sociālu mērķu sasniegšanā, izplatot Eiropas Savienības vērtības visā pasaulē, nemaz nerunājot par patērētāju izvēles iespēju paplašināšanu, un veicinot audiovizuālās nozares konkurētspēju Eiropas Savienībā.

Minētā programma ir svarīga, jo tā ņem vērā tehnoloģiju attīstības ietekmi šajā nozarē, vēl jo vairāk tāpēc, ka faktiski ir radīts arvien pieaugošs pieprasījums pēc audiovizuāla satura. Es atzinīgi vērtēju saskaņotu programmu Eiropas audiovizuālo darbu veicināšanai visā pasaulē, ņemot vērā tirgus sadrumstalotību Eiropas līmenī salīdzinājumā ar, piemēram, audiovizuālo nozari Amerikas Savienotajās Valstīs.

Un visbeidzot, kas ir ne mazāk svarīgi – esmu stingri pārliecināts, ka labāk tiks izmantota pievienotā vērtība, ko radījusi dalībvalstu kinematogrāfija. Es varu sniegt jums piemēru no manas valsts, Rumānijas, kas līdz šim sevi apliecinājusi, iegūstot galvenās prēmijas Eiropas un pasaules līmenī.

Es apsveicu referenti un novēlu viņai vislielākos panākumus dzīvē pēc darba Eiropas Parlamentā.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Dāmas un kungi! Es strādāju Ekonomikas un monetārajā komitejā jau piecus gadus. Tomēr, pamatojoties uz manas valsts, Lietuvas, pieredzi, man jāuzsver šodien apspriesto programmu lielā nozīme valsts ekonomikā, nemaz nerunājot par mazas valsts kultūru.

Pirms dažiem gadiem mūsu kinematogrāfija bija panīkusi. Un tikai sadarbība ar trešām valstīm palīdzēja tai atgūties. Šajā laika posmā Lietuvas kinematogrāfija kļuva stiprāka, izveidoja ekonomisko bāzi un tagad dod ievērojamu ieguldījumu darbavietu radīšanā. Tajā pašā laikā tā ir radījusi pienācīgu vidi, lai parādītos talantīgi kinorežisori, un šodien Lietuvas kinorežisori saņem starptautiskas prēmijas, un mūs pazīst visā Eiropā un pasaulē.

Tāpēc es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienībai jāveltī vairāk uzmanības šādu programmu īstenošanai, jo tās palīdz uzplaukt valstīm un kultūrām.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt savu runu, parādot cieņu referentei Hieronymi kundzei, kas ir vadījusi Kultūras un izglītības komiteju, liekot lietā visas savas zināšanas šajā īpašajā nozarē. Pateicos jums, Hieronymi kundze, par visu, ko esat darījusi.

Komisār, jums ir atkal izdevies pabeigt šo projektu, tas ir svarīgs projekts, bet tas ir jāvērtē, ņemot vērā lielo nozīmi, kas tam piešķirta, un finansējuma izteiksmē tas noteikti neatbilst jūsu augstajiem mērķiem. Tāpēc nākamajā finanšu plānā ir jānodrošina resursu palielinājums šai programmai. Šiem cilvēkiem, kas ceļo, ir jādod vislielākās iespējas un brīvība, un tieši šajā ziņā mēs pārāk bieži sastopamies ar neatrisinātām problēmām attiecībā uz vīzām, sociālo nodrošinājumu un mākslinieka statusu. Vēl ir daudz darāmā, lai nodrošinātu māksliniekiem patiesu mobilitāti.

Runājot par pārējiem jautājumiem, es uzskatu, ka filma ir labākais kultūras daudzveidības izpausmes līdzeklis. Tāpēc mums ir jāatbalsta šī nozare, kas vēl ir savas attīstības sākuma posmā. Iespējams, ka pašreizējā ideja par garantiju fondu varētu būt labs veids, kā papildināt finanšu līdzekļus, kas nedaudz atpaliek no mūsu mērķiem.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Trešo valstu filmas tiek diezgan bieži izplatītas Polijā. Visai reti tās ir augstas kvalitātes, bet daudz grūtāk ir mūsu Eiropas filmām sasniegt trešo valstu tirgus un skatītājus. Taču ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt mūsu kultūras izplatīšanos. Ir būtiski veicināt Eiropas filmas citās valstīs. Ir būtiski nodrošināt šīm filmām labāku stāvokli trešo valstu tirgos. Turklāt kinematogrāfijas nostiprināšana nodrošinās producētajām filmām labāku kvalitāti. Tā arī būs svarīga vērtība.

Manuprāt, svarīgs faktors šajā ziņā ir sinerģijas efekts, ko var sasniegt, pateicoties mobilitātei un sadarbībai ar trešām valstīm. Intelektuālā īpašuma aizsardzības stiprināšana ir svarīgs jautājums, ko izvirzījusi šī programma, un svarīgs ir arī atbalsts UNESCO Konvencijas īstenošanai.

Es vēlos teikt lielu paldies Hieronymi kundzei par viņas darbu pie šīs programmas un par to, ka viņai izdevās to pabeigt pirms amata pilnvaru termiņa beigām. Tas bija darbs, ko veicām kopā, bet viņas ieguldījums bija vislielākais. Es vēlos sirsnīgi pateikties visiem Kultūras un izglītības komitejas locekļiem, ar kuriem es strādāju kopā šajā sasaukumā.

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Pateicos visiem, kas ir devuši ieguldījumu mūsu kultūras daudzveidības veidošanā ne tikai Eiropā, bet arī aiz mūsu robežām. Savas runas beigās es vēlos sniegt jums dažus konkrētus piemērus, kā tas var darboties un kā tas jau ir darbojies.

Mēs esam izstrādājuši 11 apmācību kursus sadarbībā ar Latīņameriku, Indiju, Kanādu, Turciju, Ukrainu, Moldovu un Gruziju, kas ietver filmas, televīzijas izrādes, animācijas filmas, un dokumentālās filmas. Piemēram, komiksu pieslēgums starp ES, Latīņameriku un Kanādu apmācības un komiksu speciālistu izaugsmes nolūkā. Piemēram, „Pamatseminārs” filmu finansēšanas un tirdzniecības aspektu labākai izpratnei autoriem un producentiem no Indijas un Eiropas. Eiropas Producentu klubs, kas organizēja kopražošanas seminārus Ķīnā un Indijā, ir, piemēram, veicinājis filmu izplatīšanu.

Dolma organizēja dokumentālo filmu mēnesi Čīlē. Parīzes projekts deva kopražojumus, iesaistot Japānu, Dienvidkoreju un Eiropu, un Europa Cinema ir izveidojis filmu apmaiņu tīklu, ietverot 230 Eiropas kinoteātrus un 148 kinoteātrus citviet pasaulē. Tādējādi mēs varam redzēt ļoti konkrētus pasākumus. Runa nav par skaļiem vārdiem, bet par darbiem, lai palīdzētu profesionāļiem darīt to, ko viņi prot vislabāk, tas ir, producēt filmas, demonstrēt filmas un likt tām ceļot. Pateicos visiem, kas ir palīdzējuši to īstenot.

  Ruth Hieronymi, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pateicos jums par atbalstu un konstruktīvajām debatēm. Esmu pārliecināta, ka šim stimulam, „MEDIA Mundus” programmai, ko mēs šodien pienācīgi apspriedām, būs ne tikai lieli panākumi, bet ka tā turpmākajos gados spēs piesaistīt arī papildu atbalstu.

Ikviens, kas nožēlo to, ka pasaulē trūkst vai ir pārāk maz Eiropas kultūras – un viņiem ir pamatots iemesls to darīt – , var vērtēt „MEDIA Mundus” programmu tikai atzinīgi un ar sajūsmu balsot par to. Tā ir lielisks piemērs tam, kā mēs varam nodot savu kultūras vēstījumu pasaulei. Tāpēc es nopietni lūdzu jums rīkoties enerģiski un nodot šo vēstījumu savām valdībām. Veicināt Eiropas kultūru sadarbojoties nenozīmē mazāk identitātes visām mūsu valstīm un dalībvalstīm Eiropas Savienībā. Šī sadarbība drīzāk stiprina Eiropas valstu nacionālo identitāti un tuvina to kultūru, lai mēs varētu būt efektīvāki mūsu kultūras vēstnieki pasaulē.

Līdz ar to es vēlos pateikties jums visiem. Visus tos, kas vēlas apspriest, kā mēs varētu rīkoties, es ielūdzu uz deputātu bāru.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 12.00.