Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 15. septembris - Strasbūra

9. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

(Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts)

***

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, man nav komentāru par vakardienas sēdi, bet tā vietā es vēlētos komentēt starpgadījumu, kas notika šā rīta sēdes laikā. Manu kolēģi Kinga Göncz, kura ir Parlamenta deputāte manis pārstāvētajā grupā un bijusī Ungārijas ārlietu ministre, šā rīta debašu laikā pilnīgi nepieņemamā veidā apvainoja Krisztina Morvai, kura pārstāv fašistisko Jobbik partiju. Göncz kundze kā Ungārijas ārlietu ministre bija strādājusi smagāk gandrīz par visiem citiem valstī, lai panāktu starptautisku samierināšanu starp Ungāriju un tās kaimiņvalstīm. Es vēlētos neapšaubāmi noraidīt to briesmīgo apvainojumu, ko Göncz kundzei izteica neofašistu partijas biedre Morvai kundze.

(Aplausi)

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Pateicos, ka devāt man šo iespēju runāt. Man ļoti žēl, ka šī diskusija notiek šeit, Eiropas Parlamentā. Es vēlētos arī īsumā atbildēt, sakot, ka partija, ko pārstāv Krisztina Morvai, 2006. gadā izveidoja pusmilitāru vienību un kopš tā laika izmanto to, lai iebiedētu miermīlīgo sabiedrības vairākumu.

Tostarp, īpaši minoritātes, homoseksuālistus, romus un ebrejus. Šo pusmilitāro vienību tiesas nesen izformēja, bet Eiropas Parlamenta deputāti no šīs partijas jūlija sesijas laikā šajā plenārsēžu zālē bija ģērbušies šīs organizācijas formas tērpos. Šī partija Ungārijā īstenoja antieiropeisku, rasistisku, homofobisku un pret romiem vērstu kampaņu, ksenofobisma propagandu, un savos izteikumos Ungāriju regulāri sauca par Eiropas Savienības koloniju. Krisztina Morvai runāja par 2006. gada notikumu, kad šie galēji labā novirziena protestētāji apšaudīja Ungārijas televīzijas apraides sabiedrības centrālo ēku un vairākas dienas rīkoja nemierus, kuros 113 policisti tika ievainoti.

Viņi rīkoja nemierus atkārtoti 23. oktobrī. Faktiski viņi, lietojot vardarbību, mēģināja izjaukt nacionālo ceremoniju. Valsts vēsturē kopš režīma maiņas šī bija pirmā reize, kad policijai nācās saskarties ar politiski galēji labā novirziena pārstāvju protestiem. Pēc tam valdība izveidoja neatkarīgu komisiju, kuras ziņojumi ir pieejami daudzās vietnēs, arī angļu valodā. Šī komisija sniedza ieteikumus, un tika ierosināti arī daudzi tiesas procesi. Ungārijas valdības iestādes izmeklēja šos pārkāpumus.

Šajā jomā tiešām bija problēmas. Tomēr es vēlētos sacīt Krisztina Morvai kundzei, ka, ja viņa savas valsts institucionālo sistēmu sauc par diktatorisku, tad viņai būtu jāsaprot — ja demokrātija Ungārijā tiešām nedarbotos, viņa nevarētu tagad teikt savu runu šajā plenārsēžu zālē. Vēlreiz atvainojiet, ka šis temats Parlamentā tika uzsākts, un es ļoti ceru, ka šī diskusija šeit netiks turpināta.

  Zoltán Balczó (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Reglamentu manā rīcībā ir pusminūte, lai uzdotu jautājumu. Šis jautājums tiks uzdots Schulz kungam. Atsaucoties uz neslavu ceļošajiem paziņojumiem, kurus šeit izteica viņa kolēģe, es vēlētos zināt, kā viņš uzdrīkstas šajā plenārsēžu zālē nosaukt partiju par fašistisku tikai tāpēc, ka tā nepiekrīt visiem Eiropas Savienības pamatnostādņu aspektiem? Par šo partiju Ungārijā balsoja 430 000 vēlētāju. Līdz ar to jūs nosaucat par fašistiem 430 000 vēlētāju. Turpmāk padomājiet, pirms runājat!