Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 15. septembris - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēde tika atklāta plkst. 09.10.)

2. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem) (sk. protokolu)

3. Padomes iesniegtais vispārējais budžeta projekts 2010. finanšu gadam (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Padomes iesniegtais vispārējais budžeta projekts 2010. finanšu gadam.

  Hans Lindblad, Padomes priekšsēdētājs. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, šodien atrasties šeit man ir ļoti liela privilēģija. Es izjūtu lielu cieņu un priecājos par iespēju jūs iepazīstināt Padomes vispārējo budžeta projektu.

Eiropai patlaban saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem. Ekonomiskā situācija pirms sešiem mēnešiem radīja daudz lielākas bažas, bet tagad tā, šķiet, ir stabilizējusies. Riska scenārijs ir daudz līdzsvarotāks, un risks iekļūt lejupejošā spirālē ir samazinājies.

Tomēr mēs saskaramies ar nopietnām problēmām, kas izpaužas kā arvien lielāks bezdarba līmenis, pieaugošs budžeta deficīts un parāda palielināšanās. Ņemot to vērā, ir ļoti nepieciešams uzturēt ilgtermiņā ilgtspējīgas publiskās finanses. Daudzām valstīm līdz publisko finanšu līdzsvarošanai ir jāveic tāls ceļš.

Demogrāfiskā situācija uz publiskajām finansēm atstāj milzīgu ietekmi. Izaicinājumi, ar kuriem mēs saskaramies sakarā ar klimata pārmaiņām, prasīs jaunus līdzekļus un esošo līdzekļu pārdali. Kopumā tas, mūsuprāt, nozīmē to, ka budžetam, par ko mums jāvienojas, būtu jāatspoguļo lielie ierobežojumi, lai atstātu vietu turpmākajām vajadzībām, liekot uzsvaru uz Eiropas līmeņa pievienoto vērtību un ieguldījumiem, kas īstermiņā var mūs izvest no ekonomiskās krīzes un ilgtermiņā var arī palielināt mūsu konkurētspēju.

Padomes budžeta projektā, kas tika pieņemts vienprātīgi, ir aplūkoti šie izaicinājumi, un ir iekļauti priekšlikumi to pārvarēšanai. Tas ir disciplinēts un no valsts finanšu viedokļa stabils budžets. Tas stimulēs pētniecību, izglītību, konkurētspēju, jauninājumus un infrastruktūras veidošanu, kā arī veicinās saliedētību. Padomes budžeta projektā ir arī iekļauta naudas līdzekļu rezerve neparedzētiem gadījumiem.

Mūsu vispārējā budžeta projekta loģika ir pavisam vienkārša. Ja mēs vēlamies veicināt izaugsmi, nodarbinātību un labklājību, mācību grāmatas iesaka īstenot ilgtspējīgu, uzticamu un apdomīgu politiku, veicot ieguldījumus izglītībā, pētniecībā un infrastruktūrā, kā arī izlīdzinot darba samaksas līmeņa atšķirības, kas pašlaik pastāv visā Eiropas Savienībā. Tieši to mēs arī esam centušies darīt.

Padomes budžeta projekts ir līdzsvarots, tomēr tas joprojām ir vērienīgs. Salīdzinot ar 2009. gada budžetu, mūsu saistības ir palielinājušās par 1,1 %, bet maksājumu apropriācijas — aptuveni par 4 %. Ir jāgādā, lai budžeta projekts un vienošanās, ko vēlamies panākt, atbilstu šādām būtiskām prasībām, kas tika piemērotas arī Padomes pirmajā lasījumā. Šim budžetam ir jānodrošina, ka dažādās ES politiskās prioritātes 2010. gadā tiek atbilstoši finansētas. Mums Eiropas Savienībā ir jāspēj ātri reaģēt uz izaicinājumiem, kas mūs sagaida. Uzsvars ir jāliek uz Eiropas līmeņa pievienoto vērtību. Ir nepieciešama budžeta disciplīna un pareiza ekonomikas pārvaldība. Citādi mēs nevarēsim atkal veikt pakāpeniskas darbības, lai līdzsvarotu publiskās finanses.

Tas ir svarīgi, runājot par galējo robežu. Eiropas Savienībai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai, saskaroties ar turpmākām prasībām un neparedzētiem notikumiem, izvēlētos pareizu rīcības modeli. Ir ļoti svarīgi, lai ES budžetam būtu atbilstošas rezerves. Vispārējā budžeta projektā, ko mēs iesniedzam apspriešanai, EUR 138 miljardi ir paredzēti saistību apropriācijām, un EUR 121 miljards — maksājumu apropriācijām. Samazinājumi, ko Padome veica saistībā ar Komisijas iesniegto provizorisko budžeta projektu, ir pamatoti ar detalizētas budžeta izpildes analīzes, budžeta prognozēm un paziņojumiem par darbībām, un mēs meklējam programmu un pasākumu īstenošanai pieejamās iespējas. Īstenošanas līmenis un absorbcijas spēja ir bijuši mūsu analīzes galvenie faktori.

Tagad es īsumā aplūkošu atsevišķas pozīcijas. 1.A apakšpozīcija (pētniecība un inovācijas) ir svarīgākais elements, un mūsu budžeta projektā tam ir paredzēts atbilstošs finansējums. Cita joma, kurai novirzīs vairāk līdzekļu, ir projekti enerģētikas un infrastruktūras nozarēs. Piemērojot ekonomikas atveseļošanas plāna grāmatvedības ietekmei, pieaugums šajā jomā ir aptuveni 8 %. Astoņi procenti! Tas ir daudz, un jūs visi jau zināt, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanās plāna finansēšana būs viens no tematiem, par ko mums šajā rudenī būs jādiskutē.

1.B apakšpozīcijā Padome pieņēma Komisijas ierosinātās saistību apropriācijas. Attiecībā uz maksājumiem Padome uzskata, ka saistībā ar provizorisko budžeta projektu var veikt noteiktus ierobežojumus, bet es vēlos uzsvērt, ka mūsu budžeta projektā tomēr ir iekļauts maksājumu apropriāciju palielinājums par 3,2 %, salīdzinot ar 2009. gadu.

2. pozīcijā Padome ierosina veikt būtiskus palielinājumus attiecībā gan uz saistību apropriācijām, gan arī maksājumu apropriācijām attiecīgi par 4,5 % un 9,5 %, salīdzinot ar 2009. gadu, piemērojot atveseļošanas plāna grāmatvedības ietekmei.

Attiecībā uz 3. pozīciju Padome Komisijas provizoriskajā budžeta projektā veica tikai dažas nelielas korekcijas. Pietiekami līdzekļi būs pieejami migrācijas politikai, tostarp FRONTEX aģentūrai.

Runājot par 4. pozīciju, ir ļoti svarīgi atstāt būtisku naudas līdzekļu rezervi līdz galējai robežai šajā pozīcijā, lai neparedzētu vajadzību gadījumā rīkotos pēc iespējami labākā veidā. Tāpēc Padome pirmajā lasījumā nodrošināja naudas līdzekļu rezervi aptuveni EUR 310 miljonu apmērā. Tas ir īpaši pamatots lēmums, ņemot vērā grozījumu vēstuli, kurā ir iekļautas vēl citas vajadzības šajā jomā. Runājot par ārkārtas palīdzības rezervi, Padome pieņēma Komisijas ierosinājumu attiecībā uz saistību apropriācijām. Pieaug kopējās ārējās un drošības politikas nozīme, un tāpēc Padome nodrošinās šīm jomām atbilstošu finansējumu.

Attiecībā uz administrāciju Padome veica noteiktus mērķtiecīgus samazinājumus, ņemot vērā ekonomisko situāciju un katras iestādes specifiku. Mērķis ir nodrošināt, ka administratīvie izdevumi nepalielinās ātrāk par inflāciju. Iestāžu pieprasījumi attiecībā uz papildu amatiem, kas būtu nepieciešami jauniem pasākumiem, netika akceptēti, izņemot jaunajām aģentūrām, kuras plānots izveidot 2010. gadā, un FRONTEX aģentūrai.

Mūsu saskaņošanas sanāksmē, kas notika jūlijā, atkārtoti tika uzsvērts, cik tas ir svarīgi attiecībā uz darbinieku pieņemšanu darbā, kas jāveic saistībā ar ES paplašināšanos 2004. un 2007. gadā, un mēs vienojāmies par kopīgu ziņojumu. Šajā pašā sakarā jūsu pārstāvji norādīja, ka viņi vēlas mēģināt atrast kopēju pieeju attiecībā uz ES iestāžu un organizāciju veidošanas politiku. Esmu pārliecināts, ka šāds paziņojums par laimi ir gaidāms šā gada rudenī.

Pirms beidzu, es vēlētos pieminēt un tiešām uzsvērt pozitīvo gaisotni, kas dominēja mūsu sanāksmēs ar Eiropas Parlamentu. Esmu pārliecināts, ka konstruktīva sadarbība ir vienīgais veids, kā panākt stabilu budžetu.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, man ir liels prieks par iespēju šajā rītā jūs uzrunāt. Es zinu, ka pirmie šā budžeta pieņemšanas procedūras posmi — īpaši jūlija saskaņošana — notika ļoti pozitīvā gaisotnē, un es ceru, ka turpmākajās nedēļās mēs varēsim pilnveidot šo sadarbību. Mums attiecībā uz 2010. gada budžeta pieņemšanas procedūru joprojām ir jānoiet zināms ceļš, turklāt ir citi svarīgi jautājumi, par kuriem jāvienojas, piemēram, Eiropas ekonomikas atveseļošanās plāna otrais posms, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visas trīs iestādes cieši sadarbotos.

Pievēršoties pašreizējai situācijai pēc Padomes pirmā lasījuma un 2010. gada budžeta projekta izveidošanas, Komisija atzīst, ka Padomes ierosinātie samazinājumi nav tik lieli kā iepriekšējos gados. Tomēr es vēlētos pieminēt jautājumus, par kuriem ir īpašas bažas. Komisija pauž nožēlu par Padomes ierosinājumu samazināt maksājumu apropriācijas EUR 1,8 miljardu apmērā. Šie samazinājumi proporcionāli ir nozīmīgāki 1.A un 4. pozīcijai, turklāt tie ir negatīvs signāls darbavietu pieauguma un ES starptautiskās lomas prioritārajās jomās, lielā mērā saistībā ar pirmsiestāšanās atbalstu.

Ierosinātie samazinājumi piemaksām par administratīvā atbalsta izdevumiem, administratīvajām piemaksām par pētījumiem un piemaksām aģentūrām ir īpaši sāpīgi. Tā vietā, lai ņemtu vērā katras aģentūras konkrēto situāciju, šie samazinājumi ar retiem izņēmumiem ir bijuši vispārīgi, neatkarīgi no attīstības stadijas vai attiecīgās aģentūras uzdevumiem. Administratīvo atbalsta izdevumu samazinājums kavēs programmu īstenošanu, īpaši pētījumu un ārējo darbību jomās. Es ceru, ka Parlaments, gatavojot pirmo lasījumu, meklēs veidus, kā labot šo situāciju.

Lai gan samazinājumi 1.B un 2. pozīcijā ir neapskaužama izvēle, mani daļēji pārliecināja Padomes ierosinātais paziņojums par maksājumiem un otra iespēja izskatīt lauksaimniecības vajadzības gaidāmajā grozījumu vēstulē, ko Komisija iesniegs oktobra beigās.

Kā tika paziņots, Komisija ir iesniegusi budžeta lēmējinstitūcijai grozījumu vēstuli, kurā ir koriģētas vajadzības 4. pozīcijā. Lūk, galvenie šī jautājuma elementi: papildu EUR 95 miljoni saistību apropriācijām un EUR 60 miljoni maksājumu apropriācijām Palestīniešu pašpārvaldes un atjaunošanas centieniem Gazā; un vajadzība apsvērt „banānu papildu pasākumu” ieviešanu, ņemot vērā iespējamo tirdzniecības nolīgumu, kas ietekmēs atvieglojumu režīmu tām ĀKK valstīm, kuras veic banānu piegādi. Papildu EUR 50 miljoni ir paredzēti saistību apropriācijām un EUR 20 miljoni maksājumu apropriācijām, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties pret klimata pārmaiņām, kam vajadzētu palīdzēt veicināt sekmīgu iznākumu Klimata pārmaiņu konferencē, kas notiks šā gada decembrī Kopenhāgenā.

5. pozīcijā (Administrācija) attiecībā uz provizoriskā budžeta projekta pieprasījumiem ar ierosināto Komisijas administratīvo izdevumu palielinājumu tikai par 0,9 %, salīdzinot ar 2009. gadu, Komisija ir bijusi īpaši pieticīga. Lai gan šo punktu ir apstiprinājusi prezidentūra, ir diezgan skumji, ka Padome Komisijas administratīvo budžetu ir vēl vairāk samazinājusi.

Nobeigumā, es ceru, ka Eiropas Parlaments atjaunos Padomes samazinātās apropriācijas iepriekšējā apmērā, un es esmu pārliecināts, ka notiekošās sarunas starp trīs iestādēm būs konstruktīvas un šai budžeta procedūrai būs pieņemams iznākums.

  Priekšsēdētājs. – Pateicos, A. Šemeta kungs par Komisijas nostājas paušanu un arī par iekļaušanos laikā, kas ir ļoti svarīgi. Es vēlētos sacīt, ka šī ir sākotnējā apspriešana. Mēs šo apspriedīsim arī Budžeta komitejā un citās komitejās, bet galvenā apspriešana notiks pēc dažām nedēļām.

  László Surján, referents. – (HU) Es runāšu savā dzimtajā valodā, jo es ceru uz tādu Eiropu, kurā šāda rīcība ir dabiskas tiesības jebkurā parlamentā, nemaz nerunājot arī par citām sabiedriskās dzīves jomām. Šādā Eiropā nepastāv likumi, kas kādai personai aizliegtu lietot savu dzimto valodu, pat ne Slovākijā. Es arī biju cerējis, ka pašreizējā finanšu krīze ne tikai samazinās ražošanas apjomus un palielinās bezdarbu, bet arī sniegs mums iespēju uzlabot Eiropas Savienības budžetu, veicot reformu pasākumus.

Parlaments savu viedokli pauda jau februārī. Cerības uz veiksmīgu iznākumu palielina tas, ka Eiropas Komisija un Padome piekrita šim viedoklim. Pamatojoties uz man zināmo informāciju par budžeta projektu, man diemžēl jāsaka, ka mēģinājums pārtulkot skaistos vārdus skaitļu izteiksmē nebija īpaši veiksmīgs. Ir laiks atzīt, ka neviens nav pilnībā apmierināts ar Eiropas Savienības budžetu. Budžeta ieņēmumu daļa dalībvalstīm ir nopietns slogs, tomēr pieejamā summa nav pietiekama, lai tās sasniegtu savus mērķus. Pilnu nodarbinātību un zināšanu sabiedrības modeli tik drīz vēl nebūs iespējams panākt. Mēs tērējam lielas summas lauksaimniecībai, bet piemēram, piensaimniekus ietekmē nekontrolējama krīzes situācija. Lielākā pozīcija izdevumu daļā ir kohēzijas politika, tomēr plaisa starp reģioniem nevis samazinās, bet gan palielinās.

Pētnieki, kuri ir dzimuši un mācījušies Eiropā, strādā ārpus Eiropas Savienības. Tāpēc arī mēs inovāciju jomā atpaliekam. Mēs ceram, ka krīze mums arī nodrošinās iespēju veikt pārkārtojumus un padarīt Eiropas Savienības budžetu sekmīgāku un tveramāku tās iedzīvotājiem. Mēs arī ceram izmantot budžetu ne tikai saskaņā ar noteikumiem un bez jebkādas korupcijas, bet arī pārlūkot izdevumus un apsvērt, kurās programmās ieguldītie līdzekļi ir tā vērti un nodrošina panākumus.

Ko mēs varam darīt tagad? Parlaments centīsies izveidot budžetu tā, lai tā vēstījums ES iedzīvotājiem būtu saprotamāks. Mēs vēlamies palielināt tās pozīcijas, kas palīdz novērst krīzes situāciju. Ņemot to vērā, mēs piedāvājam savu redzējumu par ekonomikas stimulēšanas plāna īstenošanu. Mēs arī vēlamies pievērsties izaicinājumiem, ko rada klimata pārmaiņas. Mēs vēlamies, lai finanšu krīzes situācija tiktu risināta efektīvi — izmantojot ne tikai daudzus miljardus eiro no šim nolūkam piešķirtajiem projekta līdzekļiem, bet arī katru budžeta pozīciju, lai eiropieši saprastu, ka Eiropas Savienība nav lieki izdevumi, bet gan efektīvs rīks viņu problēmu risināšanai. Es aicinu savus kolēģus, Padomi un Komisiju šos priekšlikumus atbalstīt.

  Vladimír Maňka, referents. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, Valsts sekretāra kungs, Komisāra kungs, mēs varam noteikti piekrist tam, ka, sagatavojot Eiropas Parlamenta budžetu, vispirms ir jāpievēršas mūsu galvenajam uzdevumam, un tas ir likumdošanas darbs. Jautājumi, kas ar šo uzdevumu nav saistīti, pēc iespējas no budžeta būtu jāizslēdz.

Galīgo budžeta formu mēs apspriedīsim šodien arbitrāžas procedūrā, iesaistot Eiropas Parlamenta prezidentūru un Budžeta komiteju. Šajā brīdī es vēlos pateikties politisko grupu pārstāvjiem. Budžeta komitejas sanāksmē, kas notika vakar, viņi atbalstīja priekšlikumus samazināt budžetu un priekšlikumus, kas veicinās finanšu līdzekļu labāku izmantošanu.

Mums pastāvīgi nākas saskarties ar daudziem trūkumiem, kas liedz līdzekļus izmantot maksimāli efektīvi. Viens piemērs ir to ēku drošība, kurās pašlaik noris šīs debates. Kā jau jūs zināt, četras dienas mēnesī mēs atrodamies Strasbūrā. Neskatoties uz to, līdz šim abās ieejās apsardze dežūrēja 365 dienas gadā. Jaunais Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs un viņa kolēģi to atklāja un ieviesa pasākumus, kas katru gadu ļaus ietaupīt vairāk nekā EUR 2 miljonus.

Cits piemērs ir Revīzijas palātas ziņojumi par tulkojumiem. Nepietiekama plānošana un nepietiekama komunikācija vai pilnīgs komunikācijas trūkums attiecībā uz tulkošanas resursu pieejamību liedz šos resursus izmantot efektīvi. Organizācija, kuras uzdevums ir nodrošināt tulkošanu, bieži automātiski piesaista ārējus tulkotājus, pat nepārbaudot, vai pašā organizācijā nav brīvu tulkotāju.

Tāpēc mēs ierosinām noteikt 5 % rezervi attiecībā pret līdzekļiem, kas dažādu iestāžu budžetos ir piešķirti tulkošanai. Šī rezerve ir jāatbrīvo, ja organizācija ir apliecinājusi, ka tā ir pilnībā mēģinājusi izmantot savus iekšējos resursus. Vienā pašā tulkošanas jomā mēs katru gadu varam ietaupīt aptuveni EUR 11 miljonus.

Līdzīgu piemēru ir daudz. Vairumam no tiem ir kopsaucējs: pārāk maz tiek izmantoti neatkarīgi pētījumi par līdzekļu izlietošanu un darba organizāciju. Esmu pārliecināts, ka politiskā griba, ko vakar Budžeta komitejas diskusijās izrādīja dažādu politisko grupu pārstāvji, dos panākumus.

Ēku pirkšanas, uzturēšanas un īres izdevumi veido vienu no galvenajām ES iestāžu administratīvo izdevumu pozīcijām. Pagātnē ir bijuši dažādi gadījumi, kad iestādes ir pirkušas vai īrējušas īpašumus, izmantojot ne pārāk efektīvas metodes. Revīzijas palāta uzskata, ka iestādes šajās jomās nesadarbojas vai pat neveic savas politikas izvērtēšanu.

Tāpēc mēs esam lūguši Eiropas Parlamenta administrāciju sagatavot vidēja termiņa stratēģijas dokumentu par ēkām. Mēs vēlamies pieņemt saprātīgu lēmumu par šo jautājumu pirmajā lasījumā. Kopīga politika par ēkām ir jāsagatavo ne tikai Eiropas Parlamentā, bet arī visās iestādēs, un jānodrošina labāka sadarbība šajā jomā. Valsts sekretāra kungs, es priecājos, ka Padome tāpat kā Parlaments šo jomu uzskata par prioritāru mērķi, un es šajā sakarā vēlētos izteikt savu pateicību.

  Alain Lamassoure, Budžeta komitejas priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos apsveikt Šemeta kungu ar iecelšanu par budžetu atbildīgā komisāra amatā, par ko apstiprinājums tika saņemts vakar.

Mēs esam pārliecināti, ka mums ar viņu būs tikpat labas attiecības, kādas mums bija izveidojušās ar viņa priekšgājēju, un mēs novēlam, lai viņam būtu tikpat spoža politiskā karjera, kāda bija Grybauskaitė kundzei.

Priekšsēdētāja kungs, mēs pašlaik dzīvojam globālas krīzes, nozīmīgu diplomātisko notikumu sagatavošanas un Eiropas Savienībā esošas institucionālas nenoteiktības laikmetā. Tādā laika posmā kā šis Budžeta komiteja ir gatava sadarboties. Kā mūsu referents to jau minēja, mēs paužam nožēlu par Padomes veiktajiem samazinājumiem Komisijas priekšlikumos, bet vienlaicīgi mēs saprotam, ka dalībvalstu publisko finanšu situācija liedz tām šajā gadā sasniegt īpaši lielāku progresu.

Kā tika minēts, ar 2010. gada budžetu mums ir jāpanāk rezultāti: proti, atveseļošanās plāna 2010. gada sadaļas finansējuma līdzsvarošana. Mēs apzināmies, ka būs jāveic līdzekļu pārdale, tomēr šajā procesā nevajadzētu pievērsties citām politiskajām prioritātēm, par kurām iepriekš kopīgi lēma Parlaments un Padome.

Parlaments cer arī pēc 2010. gada strādāt kopīgi ar Komisiju, Padomi, Zviedrijas prezidentūru un nākamo Spānijas prezidentūru, lai risinātu trīs galvenos nākotnes jautājumus.

Protams, ja Īrijā viss notiks, kā iecerēts, pirmais jautājums būs procedūras, grafika un darba metožu realizēšana, kā to pieprasa Lisabonas līguma ieviešanas nosacījumi.

Otrs jautājums būs finanšu perspektīvas pārskatīšana vidējā termiņā. Laikā starp 2006. gada maiju, kad pieņēma kopīgo lēmumu par daudzgadu finanšu shēmu, un šodienu ir bijusi finanšu krīze, ļoti spēcīgs spiediens uz enerģijas, izejvielu un pat pārtikas produktu cenām, kā arī ir notikušas sarunas par klimata pārmaiņām. Šajā laikposmā diemžēl bija jāpieredz arī Lisabonas stratēģijas izgāšanās, kas šodien ir nenoliedzams fakts. Tāpēc ir jāveic nepieciešamo daudzgadu pamatnostādņu pilnīga pārskatīšana. Tas būs jaunās Komisijas pirmais uzdevums.

Visbeidzot, trešais un pēdējais jautājums būs Eiropas budžetu veidojošo līdzekļu reforma. Pirms krīzes mēs zinājām, ka neviena dalībvalsts vairs nevēlas apmaksāt Eiropas izdevumus. Savukārt kopš krīzes sākuma neviena dalībvalsts vairs nespēj apmaksāt šos izdevumus. Mūsu finansiālais ieguldījums ekonomiskās atveseļošanās programmā būs nepilni 0,03 % no Savienības IKP.

Mēs pilnībā apzināmies šā jautājuma īpašo sarežģītību, tomēr Eiropas Parlaments kopīgi ar valstu parlamentiem ir sācis darbu šajā jomā pirms četriem gadiem un plāno ierosināt dažas darbības jomas, lai uzsāktu debates nākamajā gadā.

  Hans Lindblad, Padomes priekšsēdētājs. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam dzirdējuši gan no Komisijas, gan arī Eiropas Parlamenta, ka mums šajā rudenī būs jāskata vairāki sarežģīti jautājumi. Cerams, ka mums būs jāskata arī daži vieglāki jautājumi. Sagaidāms, ka viens no sarežģītākajiem jautājumiem būs atveseļošanās plāns un tā finansēšana. Tajā pašā laikā es ļoti ceru, ka mums izdosies sasniegt savus mērķus. Es zinu, ka mums tas izdosies. Citu variantu nav.

Cits jautājums, ar ko mums nāksies saskarties gan īstermiņā, gan arī ilgtermiņā, protams, ir klimats un klimata politikas finansēšana.

Visbeidzot, es vēlētos izmantot iespēju, lai pateiktos jums par izdevību šodien jūs uzrunāt.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Es vēlos apsveikt komisāru ar iecelšanu amatā. Komisāra kungs, komisārus no Lietuvas gaida lieliska karjera. Mēs vēlam jums daudz panākumu gan strādājot Komisijā, gan arī nākotnē. Jūsu priekšgājēja pašlaik ir Lietuvas prezidente.

4. Imigrācija, FRONTEX aģentūras loma un valstu sadarbība (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par imigrāciju, FRONTEX lomu un sadarbību starp dalībvalstīm.

  Tobias Billström, Padomes priekšsēdētājs. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, jautājumi par migrāciju ES darba kārtībā ir vienmēr aktuāli. Attiecībā uz migrācijas plūsmām svarīgs elements ir robežkontrole. Brīva personu pārvietošanās ES teritorijā un kontroles trūkums uz iekšējām robežām nosaka dalītu atbildību un paaugstinātas prasības attiecībā uz pareizu un efektīvu ES ārējo robežu kontroli.

Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) ir atbildīga par dalībvalstu centieniem uzraudzīt un kontrolēt ES ārējās robežas koordinēšanu un atbalstīšanu. FRONTEX ir svarīgs elements ES integrētajā robežkontroles stratēģijā. Kopš FRONTEX aģentūra 2005. gadā uzsāka savu darbību, tās rīcībspējas apmēri ir pakāpeniski paplašinājušies. Ņemot vērā palielināto budžetu, FRONTEX aģentūrai tagad ir pat vēl lielāka loma operatīvās sadarbības regulēšanā starp dalībvalstīm saistībā ar ES ārējo robežu kontroli.

Aģentūra pašlaik koordinē vairākas kopējas operācijas un izmēģinājuma projektus uz jūras, zemes un gaisa robežām, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, īpašu uzsvaru liekot uz atsevišķiem paaugstināta riska apgabaliem, piemēram, ES dienvidu jūras robežām, lai gan ir iekļautas arī ziemeļu un austrumu robežas. Padomē mēs vairākos gadījumos esam uzsvēruši nepieciešamību attīstīt un stiprināt FRONTEX. Padomes 2008. gada secinājumos politiskajās prioritātēs ir iekļauta ilglaicīga aģentūras attīstība. Tika uzsvērts, ka īstermiņā FRONTEX aģentūrai ir jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi un maksimāli ir jāizmanto iekārtas, kas sagādātas, izmantojot Centralizēto tehnisko iekārtu reģistru (CTIR). Padome arī mudināja FRONTEX veicināt sadarbību ar citām robežkontroles iestādēm, tostarp muitas iestādēm, un trešām valstīm attiecībā uz robežkontroli.

Tika uzsvērts, ka ilgtermiņā FRONTEX operāciju attīstība arī nākotnē ir jāveic pakāpeniski. Padome atzinīgi vērtēja Komisijas plānu izskatīt FRONTEX pilnvaras pagarināšanas iespējas, lai sekmētu sadarbību ar trešām valstīm. Pašlaik tiek veikts FRONTEX regulas izvērtējums, un Komisija 2010. gada sākumā iesniegs priekšlikumu iespējamiem grozījumiem. Padome kopā ar Eiropas Parlamentu gatavojas pieņemt nostāju par Komisijas ierosinātajiem grozījumiem.

Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktā, ko Eiropas Padome pieņēma 2008. gada oktobrī, tika arī uzsvērts, ka ir jāstiprina aģentūras loma un sadarbības resursi. Paktā ir arī norādīta iespēja FRONTEX aģentūrā izveidot atsevišķas nodaļas, jo apstākļi atšķiras ļoti ievērojami, piemēram, uz zemes robežas austrumos, salīdzinot ar jūras robežu dienvidos. Ņemot vērā notikumus Vidusjūras reģiona valstīs, Eiropadome savos 2009. gada jūnija secinājumos arī uzsvēra nepieciešamību palielināt centienus novērst un apkarot nelegālo imigrāciju, un novērst nākotnē jebkādas humānas traģēdijas uz ES dienvidu jūras robežas. Īpaši tika uzsvērta vajadzība pastiprināt robežkontroli un radīt skaidrus noteikumus kopīgām patruļām un izglābto personu izsēdināšanai, kā arī lielākai kopīgu repatriācijas lidojumu izmantošanai.

Nobeigumā es vēlētos noskaidrot faktu, ka stāvoklis Vidusjūras reģiona valstīs nav saistīts tikai ar darbībām robežkontroles jomā. Šajā situācijā ir nepieciešams plašs īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu kopums. Sākuma punkts šajā kontekstā būtu ES globālā pieeja migrācijas jautājumiem, kas ietvertu sadarbību un pasākumus visā migrācijas politikas jomā. Būtiski ir uzlabot sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, un ir jāpadara intensīvāks dialogs ar trešām valstīm tādās jomās kā legālā imigrācija, migrācija un attīstība, rīcībspējas palielināšana un to cilvēku repatriācija, kuriem aizsardzība nav nepieciešama. Šī dialoga pamatā ir jābūt solidaritātes un dalītas atbildības principiem.

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks − (FR) Priekšsēdētāja kungs, migrācija ir prioritārs jautājums, ar ko iestādei būs intensīvi jānodarbojas, un es vēlos pateikties Tobias Billström kungam, kuram šī problēma ir labi zināma.

Mēs izstrādājam imigrācijas politikas projektu, pamatojoties uz trīs pīlāriem: patvēruma tiesību ievērošanu, cīņu pret nelegālo imigrāciju un koordinēšanu Eiropas līmenī, lai nodrošinātu legālo migrāciju.

Tiesības iekļūt ES teritorijā ir jāiegūst saskaņā ar konkrētiem noteikumiem atbilstoši valstu politikai un kopīgiem standartiem, ko Eiropas Savienība īsteno, bet ne nelegāli, bieži uz cilvēku dzīvību rēķina. Vidusjūras reģiona valstīm ir jāsaglabā saite starp mūsu civilizācijām, nevis jābūt kā vietai, kur valda posts un pamestība.

Nelegālās imigrācijas problēmu nevar atrisināt atsevišķi tikai tās dalībvalstis, kas tai ir visvairāk pakļautas, jo to robežas sakrīt ar Eiropas Savienības ārējo robežu. Saskaroties ar šo izaicinājumu, visām ES dalībvalstīm ir tiešām svarīgi solidarizēties. ES jau ir pieņēmusi kopīgus noteikumus, veltījusi šim nolūkam līdzekļus un izstrādājusi vērā ņemamus darbības līdzekļus. No otras puses, ir taisnība, ka jaunajām iniciatīvām būs jāpiešķir nelegālo migrācijas plūsmu dimensija.

Nelegālās migrācijas problēmai, protams, ir nepieciešama efektīva preventīva stratēģija, kas īstenojama sadarbībā ar visām tām valstīm, kuras šķērso migrācijas ceļi. Eiropas Savienība dara visu iespējamo, lai attīstītu šos dialogus un sadarbību. Šīs globālās pieejas mērķis ir kopīgi un līdzsvarotā veidā aplūkot visas galvenās imigrācijas dimensijas. Kā Billström kungs nupat minēja, šī pieeja virza mūsu darbu Vidusjūras reģiona valstīs, kur satiekas migrācijas plūsmas, kas nāk no dažādiem reģioniem un šķērso dažādas Āzijas un Āfrikas valstis.

Komisija ir paudusi ciešu apņemšanos veicināt atbilstošas divpusējas reģionālās sadarbības sistēmas. Saskaroties ar arvien biežākām nepieņemamām cilvēku traģēdijām, es devos uz šādiem Eiropas piekļuves punktiem: Lampedūza, Malta, Kanāriju salas un Grieķija. Es uzsāku debates Komisijā un saviem darba kolēģiem Padomē sniedzu ieteikumus vienotākai un efektīvākai Eiropas politikai.

Vēlāk veiktais darbs veidoja pamatu tiem lēmumiem, ko Eiropadome pieņēma jūnijā. Kopš tā laika Komisija ir strādājusi pie trīs galvenajiem tematiem. Pirmkārt, patvērums: Eiropadome aicināja koordinēt brīvprātīgos pasākumus attiecībā uz to starptautiskās aizsardzības saņēmēju iekšējo sadali, kas uzturas dalībvalstīs un ir visvairāk pakļauti šim spiedienam. Komisija atbildēja uz šo aicinājumu, jūlijā uzsākot izmēģinājuma projektu, lai palīdzētu Maltai. Tika sagatavots noteikums attiecībā uz Kopienas finansēšanas iespējām tām dalībvalstīm, kas vēlēsies izrādīt vienotību ar Maltu. Pašlaik Francija ir piekritusi savas valsts teritorijā izmitināt gandrīz 100 patvēruma meklētāju. Dāmas un kungi, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos, lai šādi rīkotos arī citas dalībvalstis.

Es arī 2. septembrī iesniedzu Eiropas Parlamentam un Padomei paziņojumu, ierosinot kopēju Eiropas programmu par trešo valstu patvēruma meklētāju izmitināšanu. Es zinu, Billström kungs, ka šī programma jums ir ļoti svarīga. Tajā ir izklāstītas kopējas ikgadējas prioritātes saistībā ar izmitināšanu, kā arī priekšlikumi par to, kā efektīvāk izmantot no Eiropas Bēgļu fonda dalībvalstīm piešķirto finansiālo atbalstu.

Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojam ir jāuzņemas galvenā loma efektīvā šo iniciatīvu īstenošanā. Komisijas priekšlikums attiecībā uz šo noteikumu par šā biroja izveidošanu pašlaik tiek izskatīts Kopienas iestādēs. Es tiešām vēlētos, ka Parlaments un Padome panāk vienošanos Zviedrijas prezidentūras pilnvaru laikā, lai šis Atbalsta birojs sāktu darbu 2010. gadā, un es ļoti paļaujos uz mūsu Komisiju un Zviedrijas prezidentūru. Tas ir viss, ko vēlējos sacīt sakarā ar patvēruma tematu.

Otrs temats ir ārējās robežas. Kā Billström kungs ļoti labi paskaidroja, Eiropadome vēlējās, lai tiktu stiprinātas robežkontroles darbības, ko koordinē FRONTEX. Mums tika lūgts formulēt skaidrus noteikumus attiecībā uz iesaistīšanos kopīgās patruļās, kā arī precīzus nosacījumus attiecībā uz izglābto personu izkāpšanu un kopīgu atpakaļlidojumu organizēšanu.

Mums ir arī jāizvērtē, kā FRONTEX varētu sadarboties ar trešām valstīm. Budžets FRONTEX darbību finansēšanai 2009. gadā bija palielināts līdz EUR 36 miljoniem, un mēs pašlaik aplūkojam variantus, kā FRONTEX varētu organizēt nelegālo migrantu repatriāciju.

Jāatzīmē, ka robežkontroles darbības tiek veiktas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, īpaši Šengenas Robežu kodeksu. Ir jāievēro pamattiesības un aizliegums atgriezties. Jūras reģionos šīs darbības ir jāveic arī saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām. Tomēr šos noteikumus visas dalībvalstis nav interpretējušas vai piemērojušas vienādi. Tieši tāpēc mēs centīsimies noskaidrot, kā šos noteikumus var attīstīt un izskaidrot, lai Kopienas tiesību aktus un starptautiskās tiesības šo darbību kontekstā varētu labāk piemērot.

Mēs arī gatavojam priekšlikumu, kas ļautu veikt izmaiņas noteikumos, ar ko tiek izveidota FRONTEX aģentūra un tās darba metodes. Šis priekšlikums tiks iesniegts 2010. gada sākumā. Tas ietvers Eiropas Parlamenta ziņojumu un to pasākumu izvērtējumu, kurus aģentūra ir realizējusi saskaņā ar FRONTEX regulas 33. pantu. Mērķis ir optimizēt un stiprināt FRONTEX lomu robežkontroles jautājumos.

Tagad es nonāku pie trešā temata. Eiropadome uzsvēra nepieciešamību uzlabot sadarbību ar galvenajām izcelsmes un tranzīta valstīm un lūdza Komisijai apsvērt iespējamos sadarbības veidus, kurus praksē varētu īstenot ar šīm valstīm. Lai izpildītu šo pieprasījumu, Komisija ir pielikusi lielas pūles, lai pastiprinātu dialogu un sadarbību ar Lībiju un Turciju, kas ir divas galvenās nelegālās migrācijas ceļu valstis Vidusjūras reģionā.

Attiecībā uz Lībiju, Billström kungs un es jūlijā nosūtījām vēstuli, ierosinot mūsu Lībijas partneriem sadarboties vairākās jomās, lai nodrošinātu kopīgu un līdzsvarotu vadību attiecībā uz migrācijas plūsmām no Lībijas. Mēs Lībijas iestādēm paskaidrojām, ka vēlamies palīdzēt tām ne tikai stiprināt spēju novērst to, ka migranti nelegāli iekļūst viņu valsts teritorijā un pamet to, bet arī uzlabot izturēšanos pret migrantiem saskaņā ar cilvēktiesībām un starptautiskajām tiesību normām, kā arī palīdzēt tiem migrantiem, kuriem ir nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Komisija jau tagad līdzfinansē izmēģinājuma projektus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Starptautiskās Migrācijas organizācijas un Itālijas Iekšlietu ministrijas starpniecību. Tomēr nepieciešamo saturu savai rīcībai mēs varēsim piešķirt tikai tad, ja Lībijas iestādes izrādīs skaidru apņemšanos. Neslēpšu, Billström kungs, ka es ar nepacietību gaidu atbildi uz mūsu vēstuli.

Attiecībā uz Turciju Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Jonathan Faull pašlaik atrodas komandējumā Ankarā, lai izpētītu apjomu un līdzekļus, ar kādiem sadarbības palielināšana varētu veicināt Turcijas iestāžu lielāku iesaistīšanos atbildīgākā migrācijas pārvaldībā, veicinot nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu un galvenokārt — nodrošinot bēgļiem starptautisko aizsardzību. Ja Turcija un Lībija vēlas pieņemt mūsu piedāvājumus, mēs un Billström kungs varēsim līdz gada beigām apmeklēt šīs valstis.

Visbeidzot, es vēlētos pieminēt Stokholmas programmu, kurai ir jāliek pamati efektīvākai kopējai politikai un kas ļaus mums veicināt koordinētu imigrāciju saskaņā ar Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu. Mēs savus priekšlikumus iesniedzām jūnijā, un tie tika labvēlīgi uzņemti neformālās ministru debatēs, ko jūlijā organizēja Zviedrijas prezidentūra.

Es neatkārtošu to, ko nupat sacīju, proti, šīs politikas trīs galvenos tematus — kopēja Eiropas patvēruma sistēma saskaņā ar mūsu humanitārajām tradīcijām, efektīvāka nelegālās imigrācijas kontrole, izmantojot integrētāku ES iekšējo robežu un vīzu politikas pārvaldību, un pēc tam, protams, efektīvāka cīņa pret cilvēku tirdzniecību un īpašas atgriešanās politikas īstenošana, kuras mērķis ir migrantu ilgtermiņa reintegrācija to izcelsmes kopienā, kā arī legālās migrācijas apgūšana tādās robežās, kas garantē uzņēmēju valstu vajadzību ievērošanu, neaizmirstot par izcelsmes valstu vajadzībām vai migrantu tiesību ievērošanu.

Nu lūk. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu nedaudz pārsniedzis laika limitu, taču es vēlējos turpināt Billström kunga ļoti pamatīgos paskaidrojumus, izceļot Eiropas stratēģijas politikas galvenos tematus, par kuriem esmu pārliecināts, ka tie pašlaik iegūst savas aprises. Dalībvalstīm tomēr ir jāizrāda pilnīga vienotība un apņēmība, kas nepieciešama šās stratēģijas īstenošanai. Es ļoti paļaujos uz Eiropas Parlamentu, ka tas mums šajā jautājumā palīdzēs.

  Simon Busuttil, PPE grupas vārdā. – (MT) Pateicos, priekšsēdētāja kungs, es vēlos arī sveikt ministru T. Billström un jo īpaši — Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Jacques Barrot. Atļaujiet, priekšsēdētāja kungs, apsveikt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku un pateikties viņam par lielajām un patiesajām pūlēm, kas tika ieguldītas imigrācijas un patvēruma jomā. Es vēlos izteikt savu atzinību un pateicību arī Barrot kungam par entuziasmu, ar kādu viņš veic savu darbu, un konkrētajām iniciatīvām, kuras viņš ir uzsācis šajā sarežģītajā, pretrunīgajā un jutīgajā jomā. Pirmais punkts, ko vēlos šajā kontekstā aplūkot, priekšsēdētāja kungs, ir šī temata sarežģītība.

Ir viegli norādīt ar pirkstu uz to vai citu valsti, tomēr mums ir jāveic nopietna un pamatīga situācijas analīze. Pretējā gadījumā mēs riskējam kļūt par absurda upuri. Atļaujiet man minēt piemēru. Pēdējā laikā tika kritizēta Itālijas valdība, jo tā ieradušos imigrantus nekavējoties nosūtīja atpakaļ uz Lībiju. Tomēr mums ir jāsaprot, ka Itālijas valdības rīcības dēļ šajā gadā ir ievērojami samazinājies to imigrantu skaits, kuri izvēlas veikt bīstamo ceļojumu un riskēt ar savām dzīvībām.

Ir svarīgi saprast, ka šī atgriešanās sistēma bija liels trieciens organizētajai noziedzībai un cilvēku kontrabandistiem. Tas nozīmē, ka, lai gan bez šaubām ir jāievēro imigrantu tiesības uz patvērumu, tāpat mūsu pienākums ir arī būt neatlaidīgiem savos centienos uz visiem laikiem apturēt šo traģēdiju, kas notiek Vidusjūras reģionā. Tikpat svarīgi ir turpināt cīnīties pret cilvēku kontrabandistiem, kuri izmanto nabadzību un grūtības, ko piedzīvo tie imigranti, kas vēlas pārcelties uz Eiropu.

Tāpēc mums vienmēr ir jāatceras šā temata sarežģītība. Es vēlētos pieminēt dažus citus punktus. FRONTEX aģentūrā ir jāveic uzlabojumi, īpaši attiecībā uz potenciālo sadarbību, kas var izveidoties starp valstīm un ietver konkrētus jautājumus, piemēram, tos, kas saistīti ar atgriešanās politiku, iesaistot vairākas valstis. Diemžēl šajā jomā FRONTEX aģentūra vēl nav ieguldījusi pietiekamas pūles. Ievērību izpelnījās arī priekšsēdētāja vietnieka J. Barrot citētās iniciatīvas, piemēram, vispārējā izmitināšanas programma, izmēģinājuma projekts tādām valstīm kā Malta un patvēruma biroja izveidošana. Šīs ir iniciatīvas, kas jāīsteno tūlīt. Nobeigumā, cits vienlīdz svarīgs faktors, kuram nepieciešams pievērst uzmanību, ir sadarbība ar Lībiju un citām trešām valstīm, kas ir imigrantu izceļošanas punkti. Bez šo valstu sadarbības mēs nonāksim strupceļā.

  Juan Fernando López Aguilar, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Billström kungs, komisār Barrot, es piekrītu, ka šis temats ir svarīgs, un atbalstu to, ka prezidentūra un Komisija to ir atzinušas par vienu no globalizācijas ietekmīgākajām dimensijām, kurā nepieciešama eiropiešu rīcība.

Tā ir joma, kurā Eiropa var būt noderīga, pievienojot vērtību vienai no skaidrākajām globalizācijas dimensijām, proti, tai nepieredzētajai dimensijai, kādu ir ieguvusi migrācija un līdz ar to migrācijas plūsmas un to ietekme uz visām nozīmīgajām Eiropas integrācijas jomām.

Šo parādību neviena dalībvalsts nevar atrisināt atsevišķi ar savām iespējām. Tāpēc ir nepieciešama kopīga politika, kas joprojām nav izstrādāta. Viss, kas ir darīts, lai izstrādātu šo kopīgo politiku, ir noticis saskaņā ar Eiropas Konstitūciju un Lisabonas līgumu. Tomēr šī politika joprojām nav izstrādāta. Viss iepriekš paveiktais ir ticis darīts, gaidot norādījumus par to, kas jādara, un atrodas ļoti agrā attīstības stadijā.

Tomēr ir skaidrs, ka atbildes rīcībai ir jābūt saistītai ar eiropiešu identitāti. Tāpēc pienākums veikt nevienlīdzības korekciju pirmsākumos, pastiprinot attīstības sadarbību, ir pirmais punkts.

Otrkārt, ir jāpastiprina cīņa pret šās parādības politiskajām un kriminālajām dimensijām, pievēršoties arī tām organizācijām, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu. Tajā pašā laikā mums ir jāuzlabo informācija par nelegālās imigrācijas, nelegālas tirdzniecības, apmācības riskiem pirmsākumos un nelegālo nodarbinātību. Atbildes rīcībā ir jābūt ietvertai legālai migrācijai kā nelegālas imigrācijas alternatīvai.

Visbeidzot, mums jāuzņemas nopietnas saistības attiecībā uz cilvēktiesībām. Tas ietver patvēruma un bēgļu dimensijas, kā arī Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta ievērošanu, kas tika parakstīts 2008. gada oktobrī.

Tikmēr ir jānostiprina Eiropas ārējā robeža gan attiecībā uz tās kontroli, gan arī uz mūsu kopējo atbildību par to. Nelegālās imigrācijas ietekme Itālijā, Spānijā vai Grieķijā — kā tas redzams Spānijā saistībā ar Vidusjūras reģiona dienvidu robežu un arī Kanāriju Salās, kur ierodas ar izmisušiem cilvēkiem pilnas kanoe laivas — nav tikai Spānijas vai Itālijas problēma. Tā ir Eiropas problēma, kuras risināšanai nepietiek tikai ar vienotību ar Spāniju vai Itāliju vai pat vēl mazāk — ar cerību, ka Spānija un Itālija to divpusējās attiecībās ar Āfrikas valstīm ievēros Eiropas modeli. Nē, tā ir kopīga atbildība, kurai ir nepieciešama kopīga atbildes rīcība.

Tāpēc Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja atbalstīja FRONTEX stiprināšanas, kā arī tās budžeta palielināšanas priekšlikumu, kuru, cerams, atbalstīs Parlamentā, jo mēs atbalstām uzsvaru un nozīmi, ko šim jautājumam ir piešķīrusi Zviedrijas prezidentūra.

  Sonia Alfano, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pateicos, Barrot kungs un Billström kungs. Es 31. augustā Komisijā iesniedzu apspriešanai prioritāru jautājumu. Tā ir taisnība, ka migrantu skaits, kas sasniedz Itālijas un Lībijas krastus, ir samazinājies, bet tas ir tāpēc, ka ir pieaudzis Vidusjūrā bojā gājušo personu skaits.

Vidusjūra tagad ir kļuvusi par masu kapu, un S. Berlusconi valdība, proti, Itālijas valdība ir parakstījusi līgumu ar Lībiju, kas diemžēl ļauj Itālijai atteikt iekļūšanu valstī ne tikai migrantiem, bet arī bēgļiem no valstīm, kurās notiek vajāšanas vai pilsoņu karš, piemēram, Somālijas un Eritrejas, un noraidīt šo nabaga cilvēku tiesības meklēt patvērumu, tādā veidā pārkāpjot visas starptautiskās tiesību normas un jo īpaši Ženēvas konvenciju.

Es atgādināšu, ka nerepatriēšana ir princips, kam nav ģeogrāfisku robežu un par ko nevar kaulēties vai apspriest nekādos apstākļos. Mēs nevēlamies turpināt domāt, ka galu galā šis Itālijas un Lībijas līgums noved pie ekonomiskām interesēm, kuru vērtība ir aptuveni EUR 5000 miljardi.

Es pieprasu, lai Komisija (ja tāds ir tās nodoms) nenoslēdz ES un Lībijas līgumu līdzīgu tam, kāds ir noslēgts ar Itāliju, jo mēs esam redzējuši šī nicināmā līguma sekas. Es atkārtoju, diemžēl šis līgums piespiež šos cilvēkus pārciest spīdzināšanu, jo mums ir jāsaskaras ar to, ka šie aizturēšanas centri, uz kuriem šie cilvēki Lībijā tika aizvesti, ir spīdzināšanas vietas saskaņā ar preses ziņojumiem un arī fotoattēliem, piemēram, fotoattēli, kuros ir redzami daudzi no šiem imigrantiem Ganfudas cietumā, kas atrodas 10 kilometru attālumā no Bengāzī. Tā ir spīdzināšana, un es neticu, ka tā būtu paredzēta kādā no draudzības vai institucionālajiem līgumiem.

Kā uzsvēra Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos, nerepatriēšanas princips aizliedz nosūtīt cilvēkus atpakaļ uz teritorijām, kur to dzīvībām draud briesmas vai to brīvība, iespējams, ir apdraudēta. Šo cilvēku nosūtīšana atpakaļ uz Lībiju, kas, es vēlreiz atgādināšu, nav ne parakstījusi, ne arī ratificējusi Ženēvas konvenciju, šķiet patiešām neticama. Turklāt situāciju vēl sarežģītāku padara tas ka, nelegālā imigrācija Itālijā ir kriminālpārkāpums, tāpēc, piemēram, pēc dramatiskās izcelšanās krastā augusta beigās, kad daudzi somālieši zaudēja savas dzīvības, tie daži, es domāju, četri vai pieci somālieši, kuri spēja sasniegt galamērķi, cita starpā tika apsūdzēti imigrācijā un tāpēc pašlaik viņiem ir izvirzīta apsūdzība saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem.

Es aicinu Komisiju veikt reālas darbības, lai novērtētu, vai Itālijas un Lībijas līgums atbilst starptautiskajām tiesību normām un beidzot īstenot izšķirošas izmaiņas, protams, neatbalstot Itālijas valdības negodīgo politiku.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pēdējoreiz pēc traģēdijas, kas notika Vidusjūrā, mums debates bija 1. aprīlī.

Atcerieties, ka daudzi simti migrantu gāja bojā netālu no Lībijas krasta. Mēs aicinājām veikt izmeklēšanu. Līdz šim mēs vēl neesam saņēmuši nekādu informāciju par šās traģēdijas apstākļiem.

Kopš tā laika, kā jūs zināt, augusta vidū 73 afrikāņi tika atrasti miruši netālu no Lampedūzas. 25. augustā 57 eritrejiešu migranti pēc ilgāka laika visbeidzot tika izglābti Maltas teritoriālajos ūdeņos. 31 augustā 75 somāliešiem tika atteikta iekļūšana Lībijā.

Tiešām, Eiropas Savienības ārējās robežas ir kļuvušas nāvējošas. Tas ir virsraksts NVO „Migreurop” izplatītajā ziņojumā, ko es aicinu jūs visus, dāmas un kungi, iegūt un uzmanīgi izlasīt.

Saistībā ar šo situāciju, Barrot kungs, jūs norādījāt uz dažiem galvenajiem jautājumiem. Jūs norādījāt uz tiesībām pieprasīt patvērumu un starptautiskās aizsardzības tiesībām. Jums ir arī jāatsaucas uz jebkuras personas tiesībām pamest jebkuru valsti un ikvienas personas pienākumu palīdzēt citiem, lai kas viņi nebūtu. Tās ir starptautiskās jūras tiesības. Šādu situāciju skaits arvien pieaug, un tās arvien biežāk atgadās uz Turcijas un Grieķijas robežas. Tāpēc es neticu, Barrot kungs, ka piešķirot FRONTEX aģentūrai vairāk līdzekļu, šī situācija tiks atrisināta.

Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai tagad ir jāuzsāk pašai savs projekts. Eiropas Savienība netika veidota, lai noliegtu citu cilvēku pašcieņu, un šis princips ir jāievēro arī turpmāk.

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Komisijas kopīgajai ES izmitināšanas programmai noteikti ir cildeni mērķi, kuru nolūks ir veicināt lielāku sadarbību starp valstu valdībām attiecībā uz bēgļu un patvēruma meklētāju izmitināšanu. Tomēr kā Lielbritānijas Konservatīvās partijas biedrs es joprojām raizējos par tās īstenošanu. Mēs nevēlamies, lai turpinātos tādas problēmas, kādas mēs pieredzējām Sangatā (Francija).

Es domāju, ka sadarbība un vienotība visā Eiropas Savienībā, protams, ir svarīga, runājot par apgrūtinājumiem, ar ko valstīm ir jāsaskaras, tomēr mums ir rūpīgāk jāatšķir ekonomiskie migranti no patvēruma meklētājiem. Viņiem neapšaubāmi ir visas tiesības meklēt patvērumu, bet mums ir arī nepieciešami tiesību akti, kas nesaista atsevišķu valstu rīcības iespējas attiecībā uz to, kas tiek uzņemts un kas iegūst patvērumu. Kolektīvā pieeja, piemēram, tā pieeja, ko ierosināja Komisija, var mazināt ES valstu spējas to izlemt.

Tomēr pagaidām, manuprāt, par galveno prioritāti ir jāizvirza dienvidu robežu nostiprināšana. FRONTEX aģentūrai šajā sakarā ir jāspēlē nozīmīgāka loma, lai atturētu tos ekonomiskos migrantus, kuri vēlas veikt riskanto ceļojumu pāri Vidusjūrai. Mums daudz spēcīgāk ir jārīkojas pret tām dažādajām trešām valstīm, kuras bezatbildīgi veicina šādas darbības. Komisija ir teikusi, ka galu galā valstu valdības izlems, cik cilvēku tās uzņems un ka Lielbritānijai un citām valstīm nebūs obligāti jāuzņem liels ekonomisko migrantu skaits, ar ko tās nespēj tikt galā vai atbalstīt šajā ekonomiski sarežģītajā laikā. Tas ir pareizi un taisnīgi. Tādām valstīm kā Lielbritānija ir nepieciešamas garantijas, ka mūsu patvēruma un imigrācijas politika arī turpmāk ļaus mums pašiem pieņemt lēmumus, kā arī garantijas, ka ES pieeja paliks atvērta sadarbībai, bet ne piespiedu pasākumiem.

  Willy Meyer, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Billström kungs, komisār Barrot, šā sasaukuma sākums piedāvā mums lielisku iespēju pārvērtēt mūsu imigrācijas politiku.

Pašlaik mums ir tāda imigrācijas politika, kuras pamatā ir acīmredzama liekulība un cinisms. Mēs uzskatām, ka Eiropas projektu nebūs iespējams realizēt bez viesstrādniekiem, bet tomēr mēs viņus pasludinām par likumpārkāpējiem, piemēram, Atgriešanās direktīvā, kas trāpīgi tika nodēvēta par „Kauna direktīvu” un kas neatbilst Eiropas Savienības principiem un vērtībām.

Šī politika, kas saistīta ar mēģinājumu padarīt Eiropu par cietoksni šajā krīzes laikā, kura ir trīskārša krīze pārtikas, finanšu un enerģētikas nozīmē, nav visiem saprotama, jo mūsu darbs ir neauglīgs un vērsts nepareizā virzienā. Ja Eiropa ir nepieciešama un īpaši ja Eiropa ir nepieciešama, pateicoties viesstrādniekiem, tad mums ir jārespektē visas viņu tiesības, bet nevis jāpadara viņus par noziedzniekiem, kā to dara Eiropas Savienība. Tas vienkārši nozīmētu sāpju vairošanu tajās ģimenēs, kas tikai mēģina izbēgt no kara vai bada.

Tādēļ labākais risinājums nākamā gada pavasara Valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē Madridē starp Eiropas Savienību, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm varētu būt šās „Kauna direktīvas” atcelšana, kas neatbilst mūsu principiem un vērtībām un kas nav saprotama visām valdībām, īpaši Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs, no kurām tūkstošiem viesstrādnieku dodas uz Eiropas Savienību.

Tāpēc es aicinu nopietni apsvērt iespēju atcelt šo „Kauna direktīvu.”

  Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, apspriežamie pasākumi ietilpst esošajā t.s. tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, kurai ir pieskaitāma arī imigrācija. Jautājums ir par kopīgu imigrācijas un patvēruma politiku, un, lai cik daudz Lielbritānijas valdība arī nemelotu saviem iedzīvotājiem, mēs zinām, ka tā saprot — arī Lielbritānijai šai politikai visbeidzot būs jāpievienojas.

Bet universāla imigrācijas politika Lielbritānijā nedarbosies. Lielbritānija ir viena no visblīvāk apdzīvotajām valstīm pasaulē — pārsteidzošā kārtā tā ir blīvāk apdzīvota nekā Indija, Ķīna vai Japāna. Neto imigrācija Lielbritānijā pašlaik ir aptuveni 230 000 cilvēku gadā, kā dēļ ik pēc pieciem gadiem iedzīvotāju skaits palielinās par vairāk nekā vienu miljonu jaunu iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits palielināsies no pašreizējiem 61,4 miljoniem, kas ir visu laiku augstākais rādītājs, līdz aptuveni 70 miljoniem vai vairāk 2031. gadā, un pēc tam turpinās spirālveidīgi pieaugt. Par šo pieaugumu jāpateicas imigrācijai un dzimstībai imigrantu ģimenēs.

Apvienotās Karalistes Neatkarības partija neiebilst pret nelielu imigrāciju, bet tai ir jābūt stingri kontrolētai un jādod labums Lielbritānijai, bet nevis Eiropas Savienībai vai vēl kādam citam. Lielbritānijai nav nepieciešama kopīga Eiropas imigrācijas politika. Tagad mums ir jāizbeidz masveida imigrācija un jāievieš stingri ierobežota un kontrolēta imigrācijas politika. Mums ir jāpiemēro 1951. gada Bēgļu konvencijas noteikumi, kas nosaka, ka migrantiem ir jāmeklē patvērums pirmajā norādītajā drošajā valstī, kurā viņi ierodas, kas nav maza sala pie Eiropas krastiem, kuras nosaukums ir Lielbritānija.

Vajadzētu beigt stimulēt multikulturālismu, kas veicina šķelšanos un konfliktus, un jāveic esošo migrantu asimilēšana un integrēšana kopīgajā kultūrā, izrādot cieņu virknei politisko un juridisko iestāžu. Lielbritānijā un, es domāju, arī nekur citur Eiropā šariata likumiem nav vietas.

  Louis Bontes (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, FRONTEX nepilda savas funkcijas. Poseidon — operācijas, kas pašlaik tiek īstenota,— budžets ir EUR 11 miljoni. Tas ir bezjēdzīgi. Tā ir izmesta nauda. Vienīgais risinājums ir tieša nogādāšana atpakaļ un bargi pasākumi pret tām valstīm, kuru dēļ šāda imigrācija ir iespējama. Kopīgā patvēruma un imigrācijas politika nav holandiešu interesēs. Holandes Brīvības partija, kuras vārdā es uzstājos, kategoriski iebilst pret šo politiku. Tās dēļ vēl lielākam cilvēku skaitam nebūs izredžu iekļūt Eiropā. Holandiešiem nav nepieciešama vienotība, viņiem ir nepieciešams, lai mēs šeit aizstāvētu viņu intereses. Pie tā arī paliksim.

Es vēlētos papildus komentēt Zviedrijas prezidentūras nostāju. Šī prezidentūra uzskata, ka Eiropai ir jāturpina savu robežu atvēršana masveida imigrācijai tās darba tirgus interesēs. Brīvības partija šo viedokli uzreiz noraida. Tas ir dūmu aizsegs masveida imigrācijai. Palūkojieties uz to, kas notiek lielajās pilsētās — uz milzīgajām problēmām, ar kurām tās saskaras. Padomājiet par saviem cilvēkiem, savu valsti, savu kultūru. Mēs jebkurā gadījumā tā darīsim. Ir sakāmvārds, ka laba daudz nevajag. Izbeigsim masveida imigrāciju; šis process ir aizgājis pārāk tālu.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, izaicinājumi saistībā ar migrāciju saglabājas tie paši, tāpat kā arī mūsu apņemšanās tos pārvarēt.

Ir šādi izaicinājumi: pirmkārt, virzīšanās kopīgas migrācijas politikas virzienā; otrkārt, ievērojama legālās migrācijas organizācijas uzlabošana; treškārt, integrācijas procedūru uzlabošana; ceturtkārt, nelegālās vai slepenās imigrācijas apkarošana ar absolūtu noteikšanu; piektkārt, turpmāka FRONTEX attīstība; sestkārt, procedūru, konvenciju un līgumu uzlabošana ar izcelsmes un tranzīta valstīm un, septītkārt, progress kopīgas patvēruma politikas virzienā.

Eiropas Patvēruma atbalsta birojam 2010. gadā ir jākļūst par godīgu, patiesu un egalitāru biroju, kas dala atbildību, nodrošinot vienotību un piedāvājot starptautiskās vai papildu aizsardzības attīstību.

Attiecībā uz FRONTEX tas ir koordinācijas un sadarbības jautājums, bet nekādā gadījumā tas neaizstāj valstu kompetences jomas. Nepieciešamība palielināt FRONTEX misijas uz dienvidiem no mūsu robežām, Dienvideiropā, īpaši Vidusjūras un Atlantijas okeāna krastos, nav tikai Eiropas Savienības atbilde uz pieaugošo migrācijas spiedienu Grieķijā, Maltā, Itālijā vai Spānijā; tā ir arī humāna atbilde, lai novērstu letālus iznākumus un izvairītos no traģēdijas.

Palūkojieties tikai, kas ir noticis ar FRONTEX budžetu: tas ir palielinājies no EUR 6 miljoniem 2005. gadā līdz EUR 78 vai 83 miljoniem 2010. gadā. Tomēr, priekšsēdētāja kungs, mēs bažījamies, ka FRONTEX nespēj pārvaldīt šo Parlamenta piešķirto budžetu. Tas ir nepieņemami, jo ir daudzi izaicinājumi un uzdevumi, kas jārisina.

Ir ļoti svarīgi, ka FRONTEX ir atdzīvinājusi CTIR — Centralizēto tehnisko iekārtu reģistru. Ir arī ļoti svarīgi, ka stājas spēkā dalībvalstu saistības pret CTIR. Mums nepieciešama intensīvāka un labāka koordinācija ar Europol. Mums ir jāvada Iconex, un, priekšsēdētāja kungs, cilvēktiesību aizsardzības jomā mums nepieciešama intensīvāka un labāka koordinācija starp FRONTEX un Starptautisko Migrācijas organizāciju, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR).

Tie ir mūsu izaicinājumi un mūsu saistības.

  Claude Moraes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, neviens nenovērtē par zemu milzīgās grūtības, kas saistītas ar mūsu komitejas priekšsēdētāja pieminēto līdzsvara izveidošanu un migrācijas spiedienu, ar ko saskaras Eiropas Savienība, un to spiedienu, ar ko mēs saskaramies Vidusjūras reģionā. Tomēr šajā vasarā mēs atkal pieredzējām skarbo realitāti, ar ko saskārās migranti un patvēruma meklētāji, tiekot vajāti un bēgot no nabadzības.

FRONTEX bez šaubām ir galvenā loma Eiropas pieejā migrācijai. Veidojot labāk koordinētu ES sistēmu mūsu ārējo robežu uzraudzībai, FRONTEX nozīme pieaug. Tāpēc manis pārstāvētā grupa uzskata, ka ir ļoti svarīgi panākt pareizo līdzsvaru: no vienas puses, līdzsvaru starp līdzekļu piešķiršanu aģentūrai FRONTEX, kā to ir minējuši daudzi kolēģi, un no otras puses — nodrošināšanu, ka FRONTEX lielākā mērā novērtē sava darba humānos aspektus. Piemēram, kā FRONTEX var palīdzēt samazināt traģisko nāves gadījumu skaitu jūrā, kas pēdējo 10 gadu laikā pārsniedz 12 000? Tāpēc tās funkcijās ir jāiekļauj glābšanas operācijas jūrā. Sīkumi ir būtiskākie. Daudzi no šiem politikas virzieniem ir jāizstrādā no sākuma, un es zinu, ka Parlaments, Komisija un Padome to mēģina darīt.

Mums ir jānodrošina, ka FRONTEX nekļūst par mehānismu, kas cilvēkus vienkārši neielaiž Eiropā. Tiem cilvēkiem, kuriem likumīgi pienākas aizsardzība, ir jāatļauj iekļūt ES teritorijā.

Komisāra kungs, jūs runājāt par nerepatriēšanas principu. Ir svarīgi, ka jūs to atkārtoti uzsvērāt. Par situāciju Itālijā un Lībijā mani kolēģi no Itālijas, protams, varēs pastāstīt kaut ko vairāk, bet šo principu nedrīkst pārkāpt neviena persona nevienā valstī.

Pašreizējā situācijā nerepatriēšanas princips ir aktuāls arī tajās valstīs, kuras nav parakstījušas 1951. gada konvenciju. Ir svarīgi aizstāvēt šīs cilvēktiesības. Mums nav jācenšas izvairīties no savām saistībām, lai nodrošinātu aizsardzību tiem, kuriem tā ir nepieciešama.

Tāpēc FRONTEX aģentūrai ir jābūt daļai no godīgas un līdzsvarotas pieejas migrācijai un patvērumam. Mums ir jānodrošina, ka tiek realizēta patvēruma pakete, un jānodrošina, ka tiek uzturēts līdzsvars starp legālo migrāciju un bēgļu aizsardzību.

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, Lielbritānijas prese, kuras secinājumus atbalstīja paranoiskie un eiroskeptiskie Eiropas Parlamenta deputāti, sacēla paniku par to, ka nākamais Pamattiesību komisārs, kura kandidatūru Barroso kungs ir akceptējis pēc ALDE grupas ierosinājuma, piespiedīs Apvienotajai Karalistei uzņemt vairāk patvēruma meklētāju no visas Eiropas.

Tā nav patiesība. Kā apstiprināja priekšsēdētāja vietnieks J. Barrot, Maltas atbalsta izmēģinājuma projekts ir brīvprātīgs pasākums, un ierosinātā UNHCR apstiprināto bēgļu, kuri nenāk tieši no Eiropas, izmitināšanas shēma arī nebūs obligāta.

Nevienā ES politikas elementā nekad nav bijušas iekļautas kvotas vai piespiedu pasākumi attiecībā uz valstu saistībām uzņemt migrantus. Tomēr mēs mēģinām nonākt pie brīvprātīgas vienotības, un es ceru, ka nākamais pamattiesību komisārs pievērsīs īpašu uzmanību pasākumiem, kas novērstu migrantu bojāeju Vidusjūrā.

Gandrīz pirms desmit gadiem ES noteica kopīgas patvēruma sistēmas un koordinētas migrācijas politikas mērķi. Neraugoties uz vērā ņemamajiem centieniem, īpaši Eiropas Komisijas pūlēm kopīgi ar Eiropas Parlamenta deputātu atbalstu, acīmredzot mēs vēl atrodamies ļoti tālu no šā mērķa.

Galvenā prioritāte ir panākt atbilstošu migrāciju plūsmu pārvaldību, kas parasti ir t.s. jauktās bēgļu un darbu meklējošu migrantu plūsmas, tādējādi tās abas nošķirot. Eiropas sabiedrībai ir jāsniedz pārliecība, ka tiks īstenota pareiza pārvaldība, novērsta migrantu bojāeja un nodrošināta aizsardzība tiem migrantiem, kuriem tā pienākas.

Ja cilvēki trauslās laivās tiek aizdzīti atpakaļ jūrā un viņiem netiek nodrošināta aizsardzība, neviens no šiem mērķiem netiek sasniegts. Es jūtos satriekta, dzirdot no komisāra Barrot kunga, ka dalībvalstīs jūras tiesības netiek piemērotas vienādi. Šāds sajukums ir nepieņemams. FRONTEX aģentūrai ir jāpiešķir atbilstoši līdzekļi un jāievēro personu cilvēktiesības. Šīm personām ir jāļauj izcelties krastā un jānodrošina tām patvēruma meklētāju statuss, kā arī jānošķir bēgļi no personām, kurām nav uzturēšanās tiesību.

ES dalībvalstīm atbilstošos gadījumos par šo normu neievērošanu ir jāatbild Eiropas Tiesas priekšā, un manas kolēģes Sonia Alfano paustā ideja par to, ka Lībija spēj veikt šo uzdevumu, ir pilnīgi necilvēcīga, ņemot vērā pieaugošo cilvēktiesību pārkāpumu skaitu šajā valstī.

Racionālā Eiropas imigrācijas politikā ir jābūt iekļautiem dažiem kopīgiem kritēriju sistēmu attiecībā uz ekonomisko migrāciju, kuros dalībvalstis, uzņemot šādus migrantus, var rīkoties saskaņā ar saviem lēmumiem par uzņemamo personu skaitu. Mums ir nepieciešama koordinācija, kopīgi standarti, kopīga struktūra, kā arī vienotība.

  Franziska Keller (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, es tiešām neesmu tādā sajūsmā par FRONTEX, kā jūs. Mēs esam dzirdējuši ziņojumus no FRONTEX, kā arī no citām dalībvalstīm par to, ka tās esot pārkāpušas cilvēktiesības, tiesības uz nerepatriēšanu un neesot devušas bēgļiem tiesības iegūt patvērumu, un šie pārkāpumi esot izdarīti Eiropas Savienības vārdā.

Billström kungs, jūs minējāt, ka uz mūsu ārējām robežām ir jāīsteno noteikti kontroles un līdzsvara mehānismi, bet, es vaicāju jums, kāpēc mums nevarētu būt noteikti kontroles un līdzsvara mehānismi attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri strādā uz mūsu ārējām robežām un aizsargā tās? Kāpēc mums nevarētu būt lielāka pārredzamība un skaidrība par FRONTEX un tās funkcijām? Mums Eiropas Parlamentā ir nepieciešama skaidrība par FRONTEX darbību, un tai jābūt pārredzamai. Mums ir nepieciešama skaidrība par to, kādā attīstības posmā atrodas jūsu, komisāra kungs, pieminētie FRONTEX jaunie noteikumi, un mums nepieciešams noskaidrot, kā bēgļi var iegūt starptautisko aizsardzību, kad viņi tiek pārtverti jūrā.

Mēs vēlamies, lai pārredzami būtu arī tie darījumi, kas tiek veikti ar trešām valstīm, un redzēt, kā tieši tiek izlietota ES nauda, kas ieguldīta, piemēram, Lībijā. Es šaubos, vai bēgļiem tiešām ir noderīga jūsu tā dēvētā „Lībijas palīdzība bēgļiem”, bet jau atkal mums vienkārši pietrūkst pārredzamības, un, ja kā jūs minējāt, pat dalībvalstis neinterpretē migrantu tiesības tā, kā to darāt jūs, tad kā jūs varat pārliecināt, ka tādas trešās valstis kā Lībija sekos jūsu interpretācijai?

Es vēlētos atgādināt jums, ka Parlaments vienmēr ir atbalstījis ideju kopīgo atbildību izskatīt patvēruma meklētāju pieteikumus padarīt par obligātu, un es uzskatu, ka jūsu ziņojums par izmēģinājuma projektu, kurā tikai Francija uzņēma ļoti, ļoti nelielu, gandrīz smieklīgi mazu bēgļu skaitu — 100 — no Maltas, pierāda, ka ar brīvprātīgo vienotību mēs daudz neesam panākuši. Šajā jomā ir vajadzīgas noteiktas saistības.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Mēs vēlamies cīnīties pret imigrāciju. Tā ir liela problēma. Tajā pašā laikā mūsu ziņojumu tablo un dators rāda nepareizu informāciju. Mēģināsim risināt lietas, kuras mēs tiešām varam atrisināt efektīvi.

Migrācija, protams, ir viena no lielākajām problēmām, ar ko Eiropa šodien saskaras. Turklāt tā ir ne tikai mūsu — politiķu — problēma, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju problēma. Tas varbūt ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko pašlaik saskaras Eiropas politiskā šķira, un viena no mūsu vēlētāju galvenajām problēmām. Imigrācijai ir vairāk nekā viens nosaukums, jo mani cienījamie kolēģi šodien ir runājuši par imigrāciju no Āfrikas, kas galvenokārt ietekmē Vidusjūras reģiona valstis, un tas, ko viņi sacīja, zināmā mērā ir taisnība. Es pārstāvu Poliju, kur nelegālā imigrācija, protams, ir mazāka, bet pie mums ierodas cilvēki no bijušās Padomju Savienības un arī no Āzijas valstīm.

Mēs saskaramies ar jautājumu par ES cīņas pret nelegālo migrāciju filozofiju un, vienkāršāk sakot, arī pret legālās migrācijas ierobežojumiem. Vai FRONTEX aģentūrai būtu jāuzņemas viss šās cīņas smagums? Vai tas tiešām ir ieteicams? Vai nebūtu lietderīgāk to papildu naudu, kuru mēs vēlamies iedot FRONTEX aģentūrai, piešķirt tām valstīm, kurām ir vislielākās problēmas ar nelegālo imigrāciju, un arī tām ES dalībvalstīm, kuru robežas ir daļa no ES ārējām robežām? Priekšsēdētāja kungs, nobeidzot vēlos sacīt, ka, manuprāt, tas būtu ieteicamāks variants.

  Rui Tavares (GUE/NGL). – (PT) Billström kungs un Barrot kungs, mums nav izvēles attiecībā uz Ženēvas konvenciju un cilvēktiesībām. Mūsu vienīgā iespēja ir ievērot parakstītās konvencijas. Noteikums ir skaidrs: bēgļu, kas ierodas Eiropas valstu piekrastēs, nosūtīšana uz valstīm, kuras nav parakstījušas Ženēvas Bēgļu konvenciju, ir Ženēvas konvencijas pārkāpums. Tas nav abstrakts likuma punkts, tas ir reāls arguments.

Kad ar FRONTEX vai dalībvalstu starpniecību mēs bēgļus nosūtām uz Lībiju, mēs pārkāpjam konvencijas nosacījumus, turklāt saskaņā ar Itālijas valdības datiem ne mazsvarīgs ir fakts, ka 75 % cilvēku, kuri sasniedz Eiropas krastus, pieprasa patvērumu, un pusei jeb aptuveni 38 % vai trešdaļai no visa kopskaita ir tiesības uz humāno aizsardzību.

Politiskās izvēles noved pie ētiska rakstura izvēlēm, un tieši tagad mēs saskaramies ar ētiska rakstura izvēli. Vai tas ir pareizi, vai tas tiešām ir ētiski, ka vairāk nekā 14 000 cilvēku iepriekšējos gados ir miruši, mēģinot sasniegt Eiropas krastus? Vai tas tiešām ir ētiski, ka lielai daļai šo cilvēku, kas riskē ar savām dzīvībām, ir tiesības uz patvērumu pirmajā vietā? Vai tiešām viņiem būtu jāriskē ar savām dzīvībām? Nē, viņiem tas nav jādara.

Mēs ilgu laiku esam sacījuši, ka tīri represīva imigrācijas politika, piemēram, tāda politika, kas ir īstenota līdz šim, piedāvā mums šīs cilvēku dzīvības vai nāves alternatīvas un padara mūs visus kopīgi atbildīgus par katru dzīvības vai nāves alternatīvu.

Jautājums nav par to, vai FRONTEX aģentūrai ir jāpiešķir nauda tagad, tās pilnvaru termiņu sākumā — nauda, ko FRONTEX nevar tērēt un kuru, kā Komisija saka, pašlaik aģentūrai nav ieteicams piešķirt — šādi rīkojoties problēma netiek atrisināta. Šo problēmu var atrisināt, atkārtoti izvērtējot FRONTEX pilnvaras, un pēc tam FRONTEX, iespējams, būs nepieciešama papildu nauda. Lai tas notiktu, FRONTEX aģentūrai ir jāsadarbojas un jāsniedz UNHCR pilnīga informācija; FRONTEX aģentūrai savā politikā ir jāiekļauj humāni apsvērumi, ko tā pašlaik nedara. Tikpat nopietns, dāmas un kungi, ir priekšlikums par bēgļu fondiem: kamēr mēs arvien vairāk investējam FRONTEX aģentūrā, šie fondi tiek samazināti.

  Roberta Angelilli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, atklāti sakot, es esmu neapmierināta, ka daži Itālijas kolēģi nepalaida garām izdevību atsākt to pašu veco strīdu ar vienīgo mērķi uzbrukt Itālijas valdībai. Kad tiek runāts par imigrāciju, mums vairs nav jāiesaistās ideoloģiskās manipulācijās, bet jāielūkojas Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktā, kura pamatā ir integrācijas un vienotības vērtības.

Es tiešām augsti vērtēju Komisijas centienus pēdējos gados, bet komisārs Barrot kungs man piekritīs, ja sacīšu, ka mums ir jādarbojas ātrāk, lai izveidotu patiesu Eiropas imigrācijas stratēģiju, kurā kā prioritātes ir noteiktas bezkompromisa cīņa pret nelegālo imigrāciju, cilvēku tirdzniecību un cilvēku ekspluatāciju.

Ir nepieciešama nelokāma rīcība pret tiem, kas gūst peļņu no cilvēku tirdzniecības, tostarp uzņēmējiem, kuri izmanto nelegālu darbaspēku. Protams, vairs nav pieņemami, ka imigrācijas problēmas ir jārisina tikai Vidusjūras reģiona robežvalstīm. Komisijas nesenais priekšlikums attiecībā uz kopīgas reintegrācijas programmu ir solis uz priekšu politiskās un praktiskās sadarbības nozīmē starp dalībvalstīm, bet mums steidzami ir jāīsteno vairākas iniciatīvas, lai attīstītu efektīvāku Kopienas iekšējo vienotību.

Tāpēc mēs gaidām, ka Eiropas Savienības priekšsēdētājs drīzumā izplatīs paziņojumu, kurā cita starpā būtu sniegta atbilde uz Itālijas ministra Franco Frattini patieso lūgumu uzsākt debates, lai mēs varētu atrast veidu, kā dalībvalstu starpā godīgi sadalīt saistības un atbildību, kas saistīta ar nelegālo imigrantu un politiskā patvēruma meklētāju plūsmām.

Manuprāt, šis ir galvenais punkts, jo citādi mēs nonākam paradoksālā situācijā, kur dažām dalībvalstīm, tostarp Itālijai, Maltai, Grieķijai un Spānijai ir pienākums uzņemt nelegālos imigrantus, kamēr citas dalībvalstis slēpjas aiz rīcības brīvības koncepcijas, kas atzīst vienotību uz brīvprātības pamata. Tās vairs nevar izvairīties no šī jautājuma. Es vēlētos pateikties Francijai, kas ir piedāvājusi uzņemt 100 cilvēkus, 100 patvēruma meklētājus: 100 cilvēkus, bet tas ir no tūkstošiem, desmitiem tūkstošiem patvēruma meklētāju. Tāpēc es pateicos Francijai, bet tas ir piliens jūrā.

Es nobeigšu sakot, ka mēs, starp citu, vairs nevaram uzskatīt imigrāciju par universālu līdzekli. Bez nopietnas uz attīstību vērstas sadarbības politikas, kurā Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma, mēs būsim nosodoša pasaules daļa, kuras nākotnē neizbēgami un nenovēršami valdīs nabadzība un izmisums.

  Stavros Lambrinidis (S&D). – (EL) Ministr, komisār, Parlaments ir aicinājis steidzami veidot sadarbību Eiropas līmenī ar imigrantu izcelsmes un tranzīta valstīm. Šo valstu skaitā ir ne tikai Lībija. To skaitā ir arī Turcija. Bez tā, ka Turcija šajā nozīmē ir izcelsmes un tranzīta valsts, tā ir arī kandidātvalsts. Citiem vārdiem sakot, var teikt, ka tai ir dubultas saistības attiecībā uz politiskajiem principiem un Eiropas Savienības iestādēm.

Nesen pēdējos četros gadījumos FRONTEX helikopterus to pienākumu pildīšanas laikā Grieķijas gaisa telpā traucēja Turcijas radiolokators. Vakar Turcijas iznīcinātājs faktiski draudēja piespiest FRONTEX helikopteru atgriezties atpakaļ.

Ko jūs plānojat darīt un kā jūs reaģēsit Eiropas Savienības vārdā uz uzmācību darbības laikā, ko veica tāda Eiropas iestāde kā FRONTEX?

Arī vienotība piespiedu kārtā dienvidu valstīs nedrīkst iegūt FRONTEX tipa policijas kontroles pasākumu veidolu. Ir jāpastāv arī vienotībai attiecībā uz to imigrantu uzņemšanu, kas ierodas mūsu valstīs, kuras vienmēr nevar atbalstīt šādu lielu imigrantu skaitu. Šeit Komisija un Padome veicina brīvprātīgu vienotību, kurai nav nekādas vērtības. Vai jūs varat mums paskaidrot, kāpēc neieviešat arī obligātu vienotību?

Visbeidzot, izmēģinājuma programmai starp Itāliju, Maltu un Lībiju nevajadzētu būt vienīgajai izmēģinājuma programmai. Kāpēc nav izmēģinājuma programmas imigrantu nosūtīšanai atpakaļ uz Turciju, kas šās konkrētās problēmas sakarā ir kā atklāta brūce? Vai Grieķijas valdība to kādreiz ir lūgusi, komisāra kungs, un jūs to esat noraidījis? Vai varbūt Lībija, Itālija un Malta ir vienkārši piekritušas, un jūs to pieņēmāt, neizvirzot nekādas citas prasības?

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šī man ir iespēja noskaidrot divus nelielus jautājumus, kas pēc manas pārliecības un kā nupat minēja viens no maniem kolēģiem uzsver mūsu politikas liekulīgo raksturu.

Pirmais jautājums attiecas uz Dublinas nolīgumu. Komisāra kungs, jūs labi zināt, kāda situācija ir Kalē; jūs labi zināt, ka Kalē daudzi cilvēki var viegli pieprasīt politiskā bēgļa statusu un saņemt to. Kāpēc viņi to neizmanto? Tāpēc, ka Dublinas nolīguma dēļ viņiem ir garantēta nosūtīšana uz valstīm, uz kurām viņi nevēlas doties, un dažreiz pamatotu iemeslu dēļ. Viņi nevēlas doties uz Grieķiju, kur viņiem nav praktiski nekādu iespēju saņemt bēgļa statusu.

Šodien Dublinas nolīgums ir naidīgs līdzeklis to cilvēku aizsardzībai, kuriem tā visvairāk būtu nepieciešama, un tas rada nevienlīdzību dalībvalstu starpā. Tāpēc pārtrauksim runāt par vienlīdzību, kad ir ieviesti līdzekļi, kas valstu starpā veicina nevienlīdzību.

Otrais jautājums attiecas uz atpakaļuzņemšanas nolīgumu. Es pilnībā saprotu, ka mērķis ir noslēgt šos nolīgumus ar Turciju un Lībiju, tas ir, apspēlēt ideju par vienas lielas mums kaimiņos esošu valstu vides un lielu nometņu izveidošanu migrācijas plūsmu regulēšanai. Tas ir nepieņemami praktisku, ētisku un politisku iemeslu dēļ, un jūs to zināt, Barrot kungs!

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es jau sākumā bez pārspīlējuma teikšu, ka man personīgi viesmīlība ir svēta vērtība. Vispirms tā ir tāda vienotība starp cilvēkiem, kura izaug līdz valsts kopienām un kuru regulē noteiktas specifiskas saistības: tiesības un pienākumi. Tāpēc es stingri iebilstu pret visu, kas ir pretrunā šim Bībeles pamatprincipam. Acīmredzot šī darbība ir saistīta ar patvēruma piedāvāšanu cilvēkiem un arī veidiem, kādos tas jādara, kas apvieno integrācijas un visa ar to saistītā veicināšanu.

Ko mēs varam darīt? Kur mums būtu jāizvieto šie izmisušie cilvēki, kuri ierodas dalībvalstīs, un tajā pašā laikā kā mēs varētu samazināt tās domstarpības, kas dažreiz izpaužas aizvainojuma dusmu un niknuma veidā, novedot pie uztraucošām naida formām?

Kas būtu jādara, lai nodrošinātu, ka tiesību uz patvērumu aizsardzība — princips, kas ir ticis citēts arī pēdējās dienās — vienlaicīgi neatstātu atvērtas durvis viltus patvēruma meklētājiem, kas kalpo par aizbildinājumu, ko izmanto daži cilvēki: cilvēki, kuri slēpjas aiz vispārējām tiesībām un kuriem nav nekā kopīga ar tiesībām uz patvērumu, bet ir saistība ar nelikumību un noziedzību?

Billström kungs, vai mēs tiešām domājam, ka visu šo atbildību var uzņemties atsevišķas valstis? Līdz šim Eiropa ir rīkojusies ar zināmu nedrošību, bet es domāju, ka tā vairs nevar atlikt vienotas un nopietnas pieejas imigrācijai izstrādi. Dzirdot daudzus atšķirīgus viedokļus, es nevaru runāt tā, it kā tas jau būtu paveikts, un nevaru piespiest visvairāk pakļautās un neaizsargātās valstis nonākt izolācijā. To nevar paveikt bez kopējas nostājas, kas jāpanāk kopīgi. Šāda nostāja mums līdz šim nav bijusi, bet tās pamatprincipi tiek pastāvīgi aizstāvēti.

Priekšsēdētāja kungs, šo valstu robežas ir jāaplūko kā visas Eiropas, nevis atsevišķu valstu problēma. Strīdoties par to, ko Itālijas vai citu valstu valdības dara, es nevaru iesaistīties primitīvajās, teatrālajās izrādēs, kā tas jau ir noticis šajā plenārsēžu zālē. Man ir pilnīgi nepieņemami, ka Brisele, Berlīne un Parīze pilnībā norobežojas no traģēdijām, kas notikušas pie Lampedūzas krasta, kā arī Seūtā un Meliļā.

Saspīlējums starp atsevišķām valstīm un Eiropu izriet no šā fakta, un tas rada problēmas, turklāt tas arī palielina Eiropas demokrātijas trūkumu, kas tikai palielināsies, ņemot vērā saskaņotas imigrācijas politikas neesamību; tas vairo iespaidu, ka atsevišķu valstu intereses dominē pār kopēja labuma interesēm. Priekšsēdētāja kungs, tas pastiprina sarūgtinošo sajūtu, ka Brisele un Strasbūra pārāk bieži nodarbojas ar neskaidrām problēmām, bet ne tām, kas aktuālas sabiedrībai. Visbeidzot, tas mazina Eiropas politisko identitāti.

Tāpēc es ceru, ka Zviedrijas prezidentūra sāks likt pamatus nolīgumam ar neaizsargātākajām valstīm, lai domātu loģiski un īstenotu to, kā ir pietrūcis līdz šim, proti, spēcīgu, līdzsvarotu, saprātīgu un precīzu kopēju imigrācijas politiku.

  David-Maria Sassoli (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Barrot kungs, Billström kungs, dāmas un kungi, mēs aicinājām uzsākt šīs debates, lai pievērstu ES uzmanību nopietnajiem cilvēku pamattiesību pārkāpumiem, kas notiek Itālijā. Kopš maija Itālijas dienesti jūrā ir uzņēmuši un saskaņā ar neformālu un nešķirojošu repatriēšanas procedūru Lībijai nodevuši vairāk nekā 1000 migrantu, neidentificējot cilvēkus, nesniedzot tiem apelācijas tiesības vai piekļuvi patvēruma pieprasīšanas procedūrām, pastāvot briesmām, ka Lībijā pret viņiem varētu izturēties necilvēcīgi un pazemojoši. Kā apstiprināja komisārs Barrot, kad viņš lūdza Itālijai informāciju, mēs uzskatām, ka ar šo praksi tiek pārkāpti pamatprincipi, ar kuriem ir veidota Eiropa.

Šāda rīcība nav savienojama ne ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ne arī Kopienas tiesību aktiem, īpaši Šengenas Robežu kodeksu un Repatriācijas direktīvu, ne arī Itālijas tiesību aktiem. Vakar Apvienoto Nāciju Organizācija aicināja Itāliju ievērot starptautiskos tiesību aktus, un vakar arī 24 somāliešu un eritrejiešu bēgļi, kurus Itālija bija nosūtījusi atpakaļ, Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā iesniedza sūdzību pret Itāliju par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpšanu.

Turklāt, dāmas un kungi, nelegālā imigrācija Itālijā ir kļuvusi par kriminālnoziegumu, par vainu padziļinošu apstākli. Jau pats migranta statuss ir saistīts ar diskrimināciju un nevienlīdzību un ir iemesls bargākiem sodiem par to pašu noziegumu. Nelegālā migranta statuss, kā tas ir mūsu itāliešu, portugāļu, poļu, grieķu un itāliešu kopienu ģimenēs, liedz pieeju pamattiesībām un primārai aprūpei, tostarp medicīnas pakalpojumiem, jo šiem cilvēkiem ir jābaidās, ka par viņiem tiks ziņots. Tas notiek Itālijā, priekšsēdētāja kungs, un šādu rīcību ir nosodījuši juridiskie un konstitucionālie eksperti, kā arī sekulārās un katoļu apvienības.

Ko Komisija plāno darīt, lai apturētu šo vardarbību? Parlaments vienmēr ir atbalstījis cīņu pret nelegālo imigrāciju, bet vienīgi ievērojot cilvēku pamattiesības.

Mēs vēlētos zināt, priekšsēdētāja kungs, vai Komisija plāno veikt pasākumus attiecībā uz Itālijas tiesību aktiem un pārbaudīt Itālijas un Lībijas nolīgumu. Divdesmit gadus pēc Berlīnes mūra krišanas mēs nevaram ļaut dažām valdībām būvēt jaunus mūrus.

  Niki Tzavela (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, šajās Parlamenta uzrunās netika atklāts viss īstenībā notiekošais.

Mēs redzam, ka prezidents Gaddafi risina šo problēmu un starptautiskie izdevumi pastāvīgi ziņo, ka ir nepieciešams EUR 1 miljards, lai Lībija izpildītu savas saistības. Mēs redzam, ka Turcija — valsts, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai — katru dienu nosūta atpakaļ FRONTEX lidmašīnas, bet Eiropas Savienība uz to atbilstoši nereaģē.

Mēs redzam kontrabandistus, kas pārvieto nelegālos imigrantus, sniedzot tiem norādījumus, kā aresta gadījumā iešaut sev rokā vai kājā, lai dalībvalstīm būtu pienākums viņus uzņemt un piemērot citus nelegālo imigrāciju regulējošus tiesību aktus, jo tad viņi ir ievainotas personas. Mēs redzam, ka kontrabandisti nelegālajiem imigrantiem sniedz norādījumus, kā pirms iekļūšanas valstī iznīcināt savus dokumentus, lai uzņēmējas valstis, piemēram, Grieķija, nezinātu, uz kurieni šos cilvēkus sūtīt; mēs redzam, ka imigranti pieprasa patvērumu, taču viņiem nav dokumentu, kas ļautu mums noskaidrot faktus.

Komisāra kungs, haoss dominē, un kaut kad ir jāatjauno kārtība, Eiropas Savienībai šajā jautājumā ieņemot stingru un nelokāmu nostāju.

  Sylvie Guillaume (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, mēs atkārtoti dzirdam, ka dalībvalstis atzīst nepieciešamību Eiropas līmenī izveidot kopēju imigrācijas pārvaldības politiku, kā arī politiku, kuras mērķis būtu imigrantu sociālā integrācija.

Tomēr ikdienas situācijas liecina, realitātē mēs esam tālu no šā mērķa. Piemēram, budžeta diskusiju kontekstā Migrantu integrācijas fondam tika ievērojami samazināts līdzekļu apjoms. Attiecībā uz dalībvalstīm daudzas no tām turpina vienpusēji uzspiest bargus tiesību aktus un noteikumus par pārvietošanos to teritorijā, lai ierobežotu piekļuvi to darba tirgiem, sociālajām sistēmām un izglītības sistēmām un apgrūtinātu ģimeņu atkalapvienošanos.

Tāpat Eiropas politika attiecībā uz cīņu pret nelegālo imigrāciju un ārējo robežu kontroles nodrošināšanu galu galā noved pie atbildības par robežu kontroli uzlikšanu mūsu kaimiņiem, ignorējot cilvēktiesības. Šādu scenāriju mēs esam pieredzējuši attiecībās starp Itāliju un Lībiju.

Šī tendence saskatīt problēmas ārpusē ļauj Eiropai galu galā atbrīvoties no savām saistībām. Tas ir nepieņemami. FRONTEX aģentūrai piešķirtie papildu līdzekļi nekad neaizstās nepieciešamo solidaritāti, kurai būtu jāapvieno dalībvalstis, ļaujot tām rīkoties kopīgi, uzņemot tos cilvēkus, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, un uzņemot ārvalstu darbaspēku, kas nepieciešams, lai pārvarētu nākotnes demokrātijas izaicinājumus.

Kādus noteikumus jūs gatavojat, lai nodrošinātu reālu vienotību un reālus risinājumus migrantu ciešanām?

  Rita Borsellino (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Barrot kungs, Billström kungs, dāmas un kungi, pēdējās dienās, izklāstot Eiropas patvēruma plānu, jūs pats, Barrot kungs, runājāt par nelokāmību cīņā pret nelegālo imigrāciju un par cilvēcību, uzņemot personas, kuras ir pakļautas vajāšanai. Skaidrojot no juridiskā viedokļa, tas nozīmē aizsardzības un tiesību uz patvērumu nodrošināšanu tām personām, kuras bēg no bada, kara un vajāšanas, kā arī aizliegumu izraidīt šīs personas uz valstīm, kurās to dzīvības ir apdraudētas vai pastāv risks, ka pret viņām izturēsies necilvēcīgi.

Būtībā tas ir pretēji tam, ko dara Itālijas valdība, kā apliecina nesenā uztraucošā 75 imigrantu no Eritrejas un Somālijas repatriācija uz Lībiju, kas notika, nemaz nepārbaudot, vai starp tiem nav potenciālu patvēruma meklētāju, kā to pieprasa starptautiskie tiesību akti un kā vakar atklāti paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos. Nolīgums starp Itāliju un Lībiju nevar pārveidot šo jūras teritoriju brīvā zonā, kur tiek pārkāptas cilvēktiesības.

Es tāpēc aicinu Komisiju pēc iespējas drīzāk veikt darbības, lai nodrošinātu, ka tiek atjaunotas un ievērotas starptautisko tiesību normas. Turklāt es vēlētos uzzināt, kāds progress ir panākts sarunās par divpusējo nolīgumu starp ES un Lībiju, kas tiek gatavots jau vairākus gadus. Kad jūs plānojat noslēgt šo nolīgumu? Vai Padome un Komisija var apstiprināt, ka šis nolīgums prevalēs pār nolīgumu, kas noslēgts starp Itāliju un Lībiju? Vai jūs varat paskaidrot Parlamentam galvenos punktus, kas attiecas uz nelegālās imigrācijas problēmas risināšanu un tiesību uz patvērumu garantēšanu un nerepatriēšanas principu?

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, man ir liels prieks pirmo reizi uzstāties šajā plenārsēdē, lai pateiktos ministram Tobias Billström par viņa dziļo izpratni, un, tā kā es pati esmu itāliete, tad varu sacīt, ka situācija, kādā atrodas Vidusjūras reģionā dzīvojošie cilvēki un valstis, ir nopietna.

Es vēlos paust atzinību par viņa centieniem panākt vienprātību jautājumā par Eiropas migrācijas politiku, kas ir ļoti nepieciešama. Es vēlos arī paust atzinību par viņa ieteikto iniciatīvu patvēruma atbalsta biroja darbiniekam, kas ir ļoti praktisks un konkrēts veids, kā atbalstīt tās dalībvalstis, kuras uzskata, ka tām tiek noteiktas pārāk lielas saistības, un veids, kā uzsākt sadarbību starp dalībvalstīm.

Es vēlos arī jautāt ministram Billström, vai bez jau pieminētajiem pasākumiem viņš varbūt varētu papildus izstrādāt vēl citus ilgtermiņa pasākumus; kādus pasākumus mēs varam veikt, lai atbalstītu Vidusjūras reģiona valstis un cilvēkus, izmantojot viņa pieeju, kas līdzsvaro humānismu, vienotību un stingrību pret jebkāda veida pretlikumībām.

  Georgios Papastamkos (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, mums, bez šaubām, ir nepieciešama kopēja imigrācijas politika un mums jāpastiprina sadarbība ar trešām valstīm un jāpadara tā saskaņotāka un efektīvāka. Šajā sadarbībā, kā to apliecināja debates, Lībijai un Turcijai ir primārā loma.

Turcijas uzvedība ir provocējoša. Tā vairākkārt ir bijusi traucējoša, un es vēlos paziņot Parlamentam un nosūtīt Barrot kungam ziņojumu par to, ka Turcija traucē FRONTEX helikopteriem un lidmašīnām pildīt ES misijas un ES pienākumus. Partiju „Jaunā demokrātija” pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti ir veikuši parlamentāro pārbaudi. Barrot kungs, jūs saņemsit detalizētu paziņojumu par šiem provokāciju gadījumiem un Turcijas provocējošo uzvedību.

Attiecībā uz atpakaļuzņemšanu un pārvietošanu mums ir jānostiprina FRONTEX, lai tā joprojām turpinātu un organizētu kopējos atpakaļlidojumus. Barrot kungs, priekšsēdētāja kungs, lūdzu, nevilcinieties ar Turcijas un Lībijas apmeklēšanu. Šī problēma ir ļoti aktuāla. Neatstājiet tās risināšanu uz gada beigām. Šodien vai rīt ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Barbara Lochbihler (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas valstu robežsardzes amatpersonām ir aizliegts noraidīt potenciālos patvēruma meklētājus, kas ierodas pa jūru, vai konvojēt tos projām, neļaut tiem ceļot tālāk vai atgriezties valstīs, kas neietilpst ES. Šie nosacījumi ir formulēti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Patlaban mēs atkal dzirdam par daudziem piemēriem, kā FRONTEX praksē šos noteikumus neievēro. Tāpēc mums šī joma ir jākontrolē. Mums šī kontrole ir nepieciešama kā Eiropas Parlamenta deputātiem, jo tā ir mūsu atbildība nodrošināt, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumi tiek ievēroti.

Man jums ir šāds jautājums: kādā mērā mēs varam kontrolēt, vai robežsardzes amatpersonas starptautiskajos ūdeņos ievēro šīs juridiskās prasības attiecībā uz cilvēktiesībām? Gadiem ilgi mēs apzinājāmies, ka FRONTEX atsevišķos gadījumos pārkāpj cilvēktiesības. Tomēr ar visām savām aktivitātēm FRONTEX ir arī nopietni iedragājusi ES uzticamību cilvēktiesību aizsardzības jomā.

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, pateicos jums, Billström kungs. Es vēlētos zināt, vai reizēm mēs vārdiem „nelegālā imigrācija” nepievēršam pārāk lielu uzmanību. Galu galā nevar būt nelikumīga bēgšana, lai izglābtu dzīvību, jo cilvēktiesības un brīvības attiecas uz visiem cilvēkiem, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo.

Es vēlētos uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir arī noskaidrot, kādi ir apstākļi tajās valstīs, no kurām cilvēki bēg projām. Varbūt ES varētu būt aktīvāka un darīt vairāk šajās valstīs, lai cilvēkiem nebūtu jābēg tikai tāpēc, lai pēc tam viņus nosauktu par nelegāliem imigrantiem. Varbūt, kā es minēju iepriekš, mēs pārāk lielu vērību pievēršam vārdam „nelegāls”. Kā es minēju, ir pilnīgi likumīgi aizstāvēt cilvēktiesības un brīvības gan Eiropas Savienībā, gan arī ārpus tās.

  Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šajā rītā es jūtos gandrīz kā Itālijas parlamentā, kuru vadāt jūs. Jebkurā gadījumā es esmu pārliecināts, ka imigrācija nozīmē drošību un cilvēktiesību ievērošanu. Kaut gan diemžēl globalizācijas un Eiropas Savienības paplašināšanās procesā līdz 27 valstīm ir bijis pārāk daudz steigas, neveicot atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu drošību un ievērotu cilvēktiesības.

Esmu dzirdējis no Komisijas: stratēģija ir pamatota, un turpmākie pasākumi ir pirmšķirīgi, bet mēs aizmirstam, ka problēma ir neatliekama un dramatiska, un mums ir ārkārtas situācija. Tas, kas šorīt tika sacīts, ir patiesība normālā situācijā, bet patlaban, īpaši Itālijā, situācija nav normāla. Tāpēc es mudinu Komisiju pievērst lielāku uzmanību taktikai, nevis stratēģijai un skatīt šo problēmu kā visas Eiropas problēmu. Pateicos.

  Priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājs, kas tagad vada sēdi, protams, ir itālietis, tomēr debates noteikti nav par tematu, kas būtu aktuāls tikai Itālijai. Par laimi šie bija, jāsaka, plaša mēroga un uzlaboti priekšlikumi no dažādām pusēm un atšķirīgiem skatupunktiem Eiropas Savienībā.

  Tobias Billström, Padomes priekšsēdētājs. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties jums par ļoti interesantajām debatēm. Šodien šeit tika izteikti daudzi vērtīgi viedokļi. Es vēlētos minēt Busuttil kunga viedokļus par lielāku sadarbību ar Lībiju. Es ceru, ka varēšu apmeklēt Lībiju kopā ar komisāru Barrot, lai veidotu attiecības ar šo valsti, un turpināsies arī darbs ar Turciju. Es piekrītu arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājam Aguilar kungam, ka viens no veidiem, kā risināt nelegālās imigrācijas problēmu, ir pavērt ceļu legālai imigrācijai. Tas, piemēram, mazinātu spiedienu uz patvēruma sistēmu.

Kriminālie tīkli, kas izmanto cilvēku izmisumu, ir jālikvidē. Zviedrijas prezidentūra Briselē par šo jautājumu un cīņu pret cilvēku kontrabandu organizēs speciālu konferenci. Absolūta Zviedrijas prezidentūras prioritāte ir mēģināt panākt vienošanos par Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un praktiskās sadarbības uzlabošanu. Mēs, protams, ceram uz Eiropas Parlamenta atbalstu šajā jautājumā.

Es vēlētos Alfano kungam sacīt, ir svarīgi, ka Eiropadomes pieņemtie tiesību akti tiek ievēroti un visas dalībvalstis tos ievieš, kā ir bijis nolemts. Lai sasniegtu augstu kvalitāti, pēc kuras mēs tiecamies, ir svarīgi mūsu darbā iesaistīt arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos. Man ir arī jāsaka, ka es piekrītu Kirkhope kunga vērtējumam, ka ir svarīgi nošķirt patvēruma meklētājus no darba meklētājiem. Šāda spriešana mūs, protams, noved pie secinājuma, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama kopēja Eiropas patvēruma sistēma un arī lielākas legālās imigrācijas iespējas darba meklētājiem, ņemot vērā valsts vajadzības, juridiska skaidrība un aizsardzība pret algu dempingu un sociālo ekspluatāciju.

Ja mums tas viss būs, mums nebūs vajadzīgas Meyer kunga, Batten kunga un Bontes kunga politikas. Lai uzlabotu ES demogrāfisko struktūru un stiprinātu ekonomiku un cilvēku labklājību, mums ir nepieciešama saprātīga un labi pārdomāta migrācijas politika.

Corazza Bildt kundze un Svensson kungs ierosināja diskusiju par jautājumu, ko darīt ar mirstību Vidusjūras reģionā. Migrācijas problēmai nav viens vienīgs risinājums. Tās risināšanai ir nepieciešama daudzu iniciatīvu pakete dažādās jomās. Īpaši svarīga ir intensīvāka sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai radītu stabilitāti, drošību un ilgtspējīgumu, ar šīm valstīm ir jāpalielina, piemēram, attīstības sadarbība.

Izcelsmes un tranzīta valstīm un dalībvalstīm ir arī jāpilnveido glābšanas operācijas jūrā. Ir arī jānoskaidro atbildības sadalījums starp valstīm attiecībā uz glābšanas operācijām jūrā. Mums ir arī jānonāk pie kopīga jūras glābšanas operāciju skaidrojuma tiesību uz starptautisko aizsardzību nozīmē no vienas puses un starptautisko jūras tiesību nozīmē no otras puses.

Visbeidzot, es savā un prezidentūras vārdā vēlētos ļoti pateikties par izdevību ierasties šeit Eiropas Parlamentā, lai jūs iepazīstinātu ar mūsu viedokļiem. Ir svarīgi uzsvērt, ka mūsu stratēģijas pamatā ir jābūt daudziem elementiem un iniciatīvām. Es domāju, ka šīs debates to ir skaidri apliecinājušas. Es jums ļoti pateicos.

(Aplausi)

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks − (FR) Priekšsēdētāja kungs, šīs debates ir apliecinājušas, ja vispār šeit bija nepieciešami apliecinājumi, šo migrācijas problēmu mērogu.

Es vēlētos norādīt, ka mūsu pieejai ir jābūt līdzsvarotai starp nelegālās imigrācijas noraidīšanu, kas, es varētu piebilst, nereti šķiet pievilcīga kontrabandistiem un cilvēku pārvadātājiem; vēlēšanos, attiecībā uz cīņu pret nelegālo imigrāciju, veicināt noteikta veida legālo migrāciju — lēmumu, kas dalībvalstīm uzliek atbildību; kā arī vēlēšanos jebkurā gadījumā saglabāt pienākumu sniegt patvērumu.

Vispirms es vēlētos ļoti īsi atbildēt par FRONTEX problēmu un norādīt, ka mēs gatavojam priekšlikumu FRONTEX regulas un tās darba metožu grozīšanai. Es noteikti esmu pieminējis pausto vēlēšanos, lai tiktu nodrošināta lielāka pārredzamība.

No otras puses, mēs arī mēģināsim viest skaidrību noteikumos, kas varētu palīdzēt nodrošināt, ka Kopienas tiesību akti un starptautiskie tiesību akti FRONTEX darbību kontekstā tiek konsekventi piemēroti.

Runājot par Itālijas problēmām, man jāsaka, ka jūlijā mēs Itālijas iestādēm nosūtījām vēstuli, pieprasot sniegt noderīgu informāciju par starptautiskajos ūdeņos pārtverto laivu nosūtīšanu atpakaļ. Nupat mēs esam saņēmuši atbildi no Itālijas iestādēm, ko mūsu dienesti tagad rūpīgi izskata.

Es vēlētos piebilst, ka Kopienas tiesību akti pieprasa dalībvalstīm veikt robežkontroles procedūras saskaņā ar nerepatriēšanas principu. Šis princips nozīmē, ka valstij ir jāatturas no cilvēku nosūtīšanas atpakaļ uz teritoriju, kurā viņi var tikt pakļauti spīdzināšanai, sodiem vai necilvēciskai vai pazemojošai attieksmei. Patvēruma meklētājus un bēgļus nedrīkst sūtīt atpakaļ, ja to dzīvība un brīvība var būt apdraudēta rases, reliģiskās piederības vai tautības dēļ. Īsi sakot, mēs apņemamies atbalstīt šo aizsardzības pienākumu.

Visbeidzot, es vēlētos atkārtoti uzsvērt mūsu vēlēšanos (kopā ar Billström kungu) atrast kopīgu valodu ar Lībiju, no vienas puses, un Turciju, no otras puses, izveidojot reālu dialogu, kas ļautu mums nonākt pie lietu būtības, lai varētu sadarboties robežkontroles jautājumos ar mērķi ne tikai novērst nelegālo migrāciju, bet arī uzzināt, kā ar Augstā komisāra bēgļu jautājumos atbalstu mēs šajās Vidusjūras reģiona valstīs varam mēģināt uzsākt procedūras, kas nozīmē to, ka patiesiem patvēruma meklētājiem nav jāvēršas pie kontrabandistiem vai cilvēku pārvadātājiem, lai sasniegtu Eiropas krastus, un to pieteikumi patvēruma iegūšanai tiks izskatīti šajās valstīs.

Šādā gadījumā tas ir nozīmīgākais dialogs, kas notiks pēdējā ceturksnī. Es vēlētos pateikties Zviedrijas prezidentūrai par tās vēlēšanos tik efektīvi sadarboties.

Nobeigumā es vēlētos atkārtot, ka attiecībā uz migrācijas plūsmām mums ir nepieciešama Eiropas stratēģija. Mēs uzskatām, ka dalībvalstīm savstarpējās attiecībās ir jāizrāda lielāka vienotība. Dalībvalstis ietekmē vienas un tās pašas problēmas. Ir jāatzīst, ka nelegālā imigrācija galu galā ietekmē visas dalībvalstis, ne tikai tās valstis, kas atrodas pie ES ārējām robežām.

Es uzskatu, ka ir tiešām svarīgi izveidot šo vienotību. Mēs ierosinām to veidot uz brīvprātības principa pamata, tomēr šis brīvprātības princips, bez šaubām, ir jānoformē kā patiesa atbilde uz problēmām.

Lūk, mani argumenti; es vairs neturpināšu sniegt atbildes šajā jautājumā. Daudzo teikto runu laikā es esmu veicis daudzas piezīmes.

Es vēlētos nobeigt ar diezgan steidzamu aicinājumu Eiropas Parlamentam palīdzēt mums, īpaši attiecībā uz šo stratēģiju un šo Eiropas patvēruma politiku. Es vēlētos norādīt, ka kopš šā jautājuma aktualizēšanas mēs esam vēlējušies pilnveidot Dublinas nolīguma piemērošanu, pieļaujot zināmu elastību. Mēs vēlamies iegūt Padomes un Parlamenta atļauju šā atbalsta biroja izveidošanai līdz gada beigām, un mēs arī plānojam sagatavot saskaņošanas un instrukciju procedūras. Tas viss veicina reālas Eiropas patvēruma politikas izveidošanu, kas pilnībā atbilst tām vērtībām, par kurām Eiropā, manuprāt, ir panākta vienprātība. Mēs ticam šīm vērtībām. Tās ir jāpārvērš rīcībā.

Jebkurā gadījumā esmu pateicīgs Eiropas Parlamentam par palīdzību, veicot šo grūto uzdevumu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Nelegālā imigrācija ir īsts posts, kas daudzus gadus ir mocījis galvenokārt ES dienvidu valstis, īpaši Itāliju, Maltu un Spāniju. Ir labi zināms, ka no visām ES dalībvalstīm tieši Itālijas valdība uzņem lielāko nelegālo imigrantu skaitu — izmisušus cilvēkus galvenokārt no Āfrikas, kuri meklē labāku nākotni.

Pretēji Itālijas kreisā spārna pārstāvju izteiktajām pretenzijām, kas neskaitāmas reizes ir neatbilstoši izmantojuši Eiropas Parlamentu, lai uzsāktu nepamatotus uzbrukumus Itālijas valdībai, ko vada Berlusconi kungs, iepriekšējās uzņemšanas centri nodrošina medicīnisko aprūpi, sadzīves apstākļus, kā arī juridisko palīdzību tik ilgi, cik nepieciešams, lai noteiktu, vai nelegālajam imigrantam ir tiesības palikt Itālijā, vai arī viņš, saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, ir jārepatriē.

Mums steidzami ir jāpieņem efektīvi Kopienas mēroga pasākumi attiecībā uz imigrāciju un patvērumu. Mēs nevaram nopietni iedomāties, ka Itālija varētu uzņemties atbildību par visiem apgrūtinājumiem, kas saistīti ar parādību, kura palielinās ģeometriskā progresijā.

Daži deputāti ir pauduši ideju par „nelegālo imigrantu kvotu” noteikšanu. Šis ir gadījums, kad labiem nodomiem diemžēl pietrūka konkrētas politiskas gribas atbalsta: tikai nesen Zviedrijas prezidentūra akcentēja grūtības, kas saistītas ar šo kvotu akceptēšanu.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šīs debates, kas pievērš uzmanību fragmentētajai un nekonsekventajai ES politikai robežkontroles, imigrācijas un patvēruma meklētāju jomā. Es priecājos dzirdēt, ka Padome un Komisija atzīst šīs problēmas par prioritārām, tomēr līdz šim mēs esam redzējuši tikai daļējus pasākumus to risināšanai, un izpaliek vērā ņemamu panākumu. Šķiet, ka ES līmenī pietrūkst politiskās gribas, lai nodrošinātu atbilstošus resursus šo problēmu risināšanai godīgā veidā. Pašlaik uz tām dalībvalstīm, kuru robežas ir arī ES ārējās robežas, ir uzlikts lielākais slogs, un to situācija ar katru dienu pasliktinās, jo pietrūkst līdzekļu un rīcībspējas. Pēdējā laikā tika apspriesti daži labi priekšlikumi, piemēram, par FRONTEX pilnvarojuma pārskatīšanu, ES mēroga bēgļu izvietošanas shēmu un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveidošanu. Es mudinu Komisiju, īstenojot šos priekšlikumus, rīkoties ātri. Ir nepieciešami vēl citi risinājumi, pamatojoties uz sloga sadales pieeju, jo tā ir vienīgā atbilstošā atbilde. Komisijai un Padomei ir jābūt izlēmīgākām, piešķirot aģentūrai FRONTEX nepieciešamo finansējumu. Lai aizsargātu mūsu robežas efektīvi, tai ir nepieciešams pašai savs aprīkojums un līdzekļi, un tai ir jādarbojas visu gadu.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Turpmāka Šengenas zonas paplašināšana, iekļaujot tajā Rumāniju, palielinās Rumānijas ārējo robežu drošības nodrošināšanas un tāpēc arī FRONTEX aģentūras lomas Rumānijā nozīmi. Rumānijas ārējo robežu, kas veido ES ārējo robežu vairāk nekā 2000 km garumā, citiem vārdiem sakot, nākamo Šengenas zonas robežu uzraudzības un kontroles procesā FRONTEX aģentūrai ir jāspēlē arvien nozīmīgāka loma. Pēdējā gada laikā FRONTEX ir parakstījusi sadarbības līgumus ar Krieviju un bijušās Dienvidslāvijas Republikas valstīm, kā arī ar Ukrainu un Moldovu. Tas ir solis visu robežu pārraudzības virzienā. Tagad būtu apsveicami, ja Eiropas Komisija izskatītu veidus, kādos FRONTEX varētu izmantot šo tiesisko pamatu. Iespēja parakstīt sadarbības nolīgumus ar citām trešām valstīm ir vēl viens jautājums, kas Komisijai būtu jāizskata. Parakstot iespējami daudz šāda veida nolīgumu, tiktu atvieglota kopējo operāciju efektīva koordinācija un attiecīgi veicināta cilvēktiesību un cilvēku brīvību ievērošana, kā arī cīņa pret pārrobežu noziedzību.

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski. – (IT) Es piekrītu Buzek kunga apgalvojumam, ka Eiropa vienmēr ir guvusi labumu no imigrācijas, ciktāl tas attiecas uz tādu imigrāciju, kas tiek regulēta, integrēta un respektē mērķa valsts iestādes un likumus. Kad nepieciešama sabiedrības atjaunošanās un darbaspēka aprite, kad kultūru apmaiņa bagātina cilvēkus, tad imigrācija ir vērtīgs resurss. No mūsu jūdu un kristiešu saknēm izriet žēlsirdības un viesmīlības tradīcijas pret tiem cilvēkiem, kuri izjūt ciešanas.

Tomēr, kad nelegālā imigrācija izraisa ārkārtas situācijas, smagus pārbaudījumus, noziedzību un nedrošību, ir nepieciešama reāla stratēģija integrācijai tajos līmeņos, kādos valstis var atbalstīt migrantus demogrāfiskā nozīmē. Mēs mānām paši sevi, ja domājam, ka šī problēma attiecas tikai uz Vidusjūras reģiona robežvalstīm: brīvā pilsoņu pārvietošanās Eiropas Savienībā var būt tikai pamudinājums daudziem nelegāliem imigrantiem, kuri ir pievērsušies noziedzībai. Katrai Eiropas valstij ir morāla un tieša ieinteresētība, jo tas ir saistīts ar noziedzības un pusmiljarda to pilsoņu drošības problēmu, kuri mums ir devuši pilnvaras aizsargāt viņus, veicot tūlītējas un reālas darbības gan attiecībā uz pašreizējām problēmām, gan arī tām problēmām, kas, iespējams, strauji attīstīsies. Pilsoņu tiesības nedrīkst apmainīt pret dalībvalstu vispārēju vienaldzību vai Eiropas Komisijas gudrajiem brīdinājumiem.

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

5. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir balsošana.

(Balsojuma rezultāti un cita informācija: sk. protokolu)

5.1. Eiropas Kopienas un Mongolijas nolīgums par atsevišķiem gaisa pārvadājumu aspektiem (A7-0001/2009, Brian Simpson)

5.2. Jūras transports starp Eiropas Kopienu un Ķīnu (A7-0002/2009, Brian Simpson)

5.3. ES Solidaritātes fonda mobilizācija (A7-0008/2009, Reimer Böge)

5.4. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizācija (A7-0006/2009, Reimer Böge)

5.5. Budžeta grozījuma Nr. 6/2009 projekts (A7-0003/2009, Jutta Haug)

5.6. Budžeta grozījuma Nr. 7/2009 projekts (A7-0009/2009, Jutta Haug)

5.7. Budžeta grozījuma Nr. 8/2009 projekts (A7-0010/2009, Jutta Haug)

  Priekšsēdētājs. – Ar šo balsošana tiek beigta.

6. Balsojumu skaidrojumi

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Brian Simpson (A7-0001/2009)

  David Casa (PPE), rakstiski. − Eiropas Tiesas spriedumu rezultātā lietās par vienoto gaisa telpu Komisija atļāva aizstāt divpusējos nolīgumus, ko dažas dalībvalstis bija noslēgušas ar trešām valstīm, ar Kopienas nolīgumiem. Tāpēc Komisija vienojās par nolīgumu, kas aizstās divpusējos nolīgumus starp Mongoliju un dažām ES dalībvalstīm.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šā priekšlikuma mērķis ir aizstāt noteiktus divpusējo gaisa pakalpojumu nolīgumus, kas iepriekš ir bijuši noslēgti starp ES dalībvalstīm un Mongolijas valdību, un tas aplūko, manuprāt, būtiskus aspektus, tostarp tehniskus jautājumus, degvielas aplikšanu ar nodokli un cenu noteikšanu.

Īpaši atzinīgi es novērtēju to, ka ir uzsvērta Kopienas konkurences likuma ievērošanas nozīme, jo daži iepriekšējo divpusējo nolīgumu noteikumi bija acīmredzami konkurenci kropļojoši. Tāpēc es atbalstu Simpson kunga ziņojumu, jo tajā šīs vispārējās pamatnostādnes ir ievērotas.

- Ziņojums: Brian Simpson (A7-0002/2009)

  David Casa (PPE), rakstiski. − Kad Rumānija un Bulgārija iestājās Eiropas Savienībā, to iestāšanās dokumentā tika norādīts, ka ir jāsagatavo protokols, ar ko tiktu grozīts Nolīgums par jūras transportu starp ES un tās dalībvalstīm un Ķīnu. Šis balsojums atbalsta šā protokola noslēgšanu.

- Ziņojums: Reimer Böge (A7-0008/2009)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz ES Solidaritātes fonda mobilizēšanu Francijas interesēs, jo es esmu pārliecināts, ka šis fonds palīdzēs valstīm efektīvāk un elastīgāk reaģēt situācijās, ko izraisa dabas katastrofas, šajā gadījumā janvāra vētra, kas ietekmēja Francijas dienvidrietumu daļu, izraisot lielus postījumus. Šis solidaritātes finanšu instruments ir mobilizēts gadījumos, kad katastrofas radītie postījumi ir tik smagi, ka valsts līdzekļi ir nepietiekami, lai krīzes gadījumā efektīvi reaģētu; mērķis ir stimulēt ekonomisko atveseļošanos un nodrošināt ietekmēto dalībvalstu vajadzības.

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava godājamā vācu kolēģa un drauga Böge kunga ziņojumu, kurā ir izteikts aicinājums Eiropas Parlamentam apstiprināt priekšlikumu par lēmumu attiecībā uz ES Solidaritātes fonda mobilizēšanu, lai 2009. gadā sagādātu aptuveni EUR 109 miljonus saistību un maksājumu apropriācijām ar nolūku palīdzēt Francijai, kas cieta no vētras Klaus, kura 2009. gada janvārī skāra 31 departamentu valsts dienvidrietumu daļā, izraisītās katastrofas, radot aptuveni EUR 4 miljardus lielus zaudējumus. Es izmantošu iespēju šeit izteikt atzinību Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētājam Lamassoure kungam par ātrumu, kādā viņš kopīgi ar Eiropas Komisijas dienestiem risināja šo jautājumu.

  David Casa (PPE), rakstiski. − 2009. gada janvārī Francijas dienvidrietumu daļa cieta no vētras, kas izraisīja lielus postījumus un ļāva Francijai pretendēt uz līdzekļiem no ES Solidaritātes fonda. Es balsoju par šo līdzekļu mobilizēšanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Manuprāt, solidaritāte Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, īpaši Eiropas atbalsts tām valstīm, kas cietušas no dabas katastrofām, ir skaidrs apliecinājums tam, ka ES vairs nav tikai brīvās tirdzniecības zona. Pieņemot īpašus atbalsta līdzekļus, piemēram, ES Solidaritātes fondu, Kopiena, kurā mēs cenšamies panākt „vienotību dažādībā” apliecina savu spēju saglabāt vienotību nelaimē, arī situācijās, kurās nepieciešami lieli cilvēku un materiālie resursi. To es patiesi vērtēju atzinīgi.

Es ceru, ka Solidaritātes fonds netiks izmantots ļoti bieži, jo tas nozīmēs, ka Eiropā bieži nav ārkārtas situāciju, bet es arī ceru, ka tā struktūra un pieejamība tiks būtiski uzlabotas un bieži pārskatītas, lai tas ātri un bez liekas birokrātijas atbilstu visām reālajām vajadzībām.

Jāpiemin ugunsgrēki, kas ir nopostījuši manu valsti, īpaši 2003. gadā, un es atzīstu, cik svarīgs un noderīgs ir bijis tāds mehānisms kā šis fonds. Esmu pārliecināts, ka tādi īpaši grūti laiki, kādus Francija piedzīvoja šā gada janvārī, attaisno fonda mobilizēšanu. Vairākuma pozitīvais balsojums Budžeta komitejā apstiprina, ka šis ir labs līdzeklis.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju ES Solidaritātes fonda iesaistīšanos, no kura Francija gūs labumu, lai palīdzētu novērst postījumu sekas, ko 2009. gada janvārī izraisīja vētra, kas smagi skāra Eiropas un Francijas mežsaimniecību. Piešķirtajām summām ir jābūt pieejamām ne vēlāk kā 2009. oktobrī jeb deviņus mēnešus pēc vētras. Šoreiz fonds iesaistījās īsākā laikā nekā parasti, kas vidēji ir aptuveni viens gads no katastrofas datuma līdz palīdzības maksājuma datumam.

Lai gan ir pareizi šo progresu vērtēt atzinīgi, ir jāturpina aicināt padarīt šo fondu pieejamu vēl īsākā laikā. Pašreizējā Solidaritātes fonda pārvaldīšanas procedūra to apgrūtina. Tomēr Eiropas Komisija iesniedza apspriešanai noteikuma pārskatītu priekšlikumu, ko 2006. gada maijā atbalstīja Parlamenta vairākums. Es varu izteikt nožēlu, ka Padome joprojām nav izskatījusi šo jautājumu, un es vēlētos pamudināt Padomi pēc iespējas drīzāk izskatīt iespēju ātrāk uzsākt ES Solidaritātes fonda darbību.

- Ziņojums: Reimer Böge (A7-0006/2009)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava godājamā vācu kolēģa un drauga Böge kunga ziņojumu, kurā ir izteikts aicinājums Eiropas Parlamentam apstiprināt priekšlikumu par lēmumu attiecībā uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), lai sagādātu EUR 4,1 miljonu saistību un maksājumu apropriācijām ar nolūku palīdzēt Spānijas un Portugāles tekstila nozarei (Katalonijas un Norte-Centro reģioni). Mērķis ir sniegt palīdzību tiem strādniekiem, kurus ietekmēja starptautiskās tirdzniecības jomā veikto nozīmīgo izmaiņu sekas, un palīdzēt viņiem atgriezties darba tirgū. Es piekrītu savu kolēģu viedoklim, ka ir jāpaātrina šā fonda mobilizācija un jāizvērtē tā komplementaritāte ar citiem pastāvošiem līdzekļiem, piemēram, Sociālo fondu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam attiecībā uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizēšanu, lai nodrošinātu papildu atbalstu Portugāles strādniekiem, kurus ietekmēja samazinājumi tekstila nozarē un kuri cieš arī no nozīmīgākajām strukturālajām izmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā.

Mērķis fonda līdzekļu mobilizēšanai EUR 832 800 apmērā ir atkal iesaistīt strādniekus darba tirgū, izmantojot ar strādniekiem kopīgi izstrādātos personīgās nodarbinātības plānus, kuros ir iekļauta personisko spēju attīstība un stratēģijas attiecībā uz atgriešanos darba tirgū.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) ES atbalsts, īpaši no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, ir būtiski svarīgs tiem cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu globalizētajā tirgū notikušo pārmaiņu dēļ. Pēdējos gados, īpaši pasaules ekonomikas krīzes dēļ, Portugāle ir izjutusi bezdarbnieku atkārtotas iesaistīšanas un integrēšanas darba tirgū problēmas sekas.

Ļoti daudzas firmas ir pārvietojušas ražotnes, lai izmantotu priekšrocības, ko sniedz zemākas darbaspēka izmaksas, piemēram, Ķīnā un Indijā, ar katastrofālām sekām visai valsts ekonomikai. EGF naudas apstiprināšana, lai palīdzētu šiem strādniekiem, ir ļoti svarīga ne tikai viņu personisko un ģimenes stāvokļa uzlabošanai, bet arī visai valsts ekonomikai, jo šo ārkārtas pasākumu mērķis ilgtermiņā ir palīdzēt šiem strādniekiem atrast jaunu darbu un saglabāt to.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par, jo esmu pārliecināts, ka šis atbalsts Portugāles strādniekiem ir svarīgs. Tomēr es domāju, ka Portugāles lūgums nebija pietiekami mērķtiecīgs. Portugāles valdība lūdza Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam EUR 833 par katru atlaisto tekstila nozares strādnieku, kamēr Spānija pieprasīja EUR 3006 par katru šīs pašas nozares strādnieku.

Man arī šķiet mazliet pārsteidzoši, ka ekonomiskās krīzes vidū, kad globalizācijas ietekmes dēļ pieaug bezdarbs, EGF ir saņēmis un akceptējis tik maz pieteikumu no dalībvalstīm. Patiesībā no EGF visām dalībvalstīm šajā gadā bija pieejami EUR 500 miljoni, bet līdz šim ir bijuši izlietoti tikai aptuveni EUR 60 miljoni.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo Eiropas Parlaments atļāva piešķirt Portugālei EUR 832 800, lai palīdzētu atlaistajiem tekstila nozares strādniekiem Portugāles Norte un Centro reģionos. Tomēr šī ir niecīga summa, un tas ir vairāk pagaidu līdzeklis, ņemot vērā lielo bezdarbu, kas Portugālē ir pašlaik, īpaši šajos reģionos.

Kā mēs visi zinām, Portugāle pieteicās uz šo naudu šā gada janvārī, un tā attiecas uz 1588 štatu samazināšanas gadījumiem laikposmā starp 2008. gada februāri un novembri 49 tekstila uzņēmumos valsts ziemeļu un centrālajos reģionos.

Apstiprinājums tika arī dots, tomēr tas bija EUR 3 306 750 apmērā 1720 strādnieku atbalstīšanai, kas tika atlaisti no 30 tekstiluzņēmumiem, kas atrodas Cataluña (Spānija).

Patiesībā bija nepieciešama ražošanas atbalsta politika, īpaši tekstila nozarē, lai novērstu turpmāku uzņēmumu slēgšanu un turpmāku štatu samazināšanu.

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Lai gan es piekrītu pamatprincipam, esmu pārliecināts, ka krīzes nopietnība prasa pavisam cita mēroga noteikumus, ne tikai maziem un vidējiem uzņēmumiem atļaut pieeju kredītiem, kas veicina nodarbinātību, teritorijas attīstību un cilvēku spēju attīstību.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Spānijas un Portugāles iesniegtie priekšlikumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam (EGF) vēlreiz atklāja globalizācijas sekas. Āzijas dienvidaustrumu reģiona valstīs, īpaši speciālajās ekonomiskajās zonās, kur cilvēki tiek ekspluatēti un nodarbināti bez minimālām sociālām garantijām, tekstilpreces tiek ražotas par dempinga cenām un pēc tam pārdotas Eiropas tirgū.

Eiropas uzņēmumi, kas ievēro daudzu desmitgažu laikā ieviestās un iegūtās darbinieku sociālās tiesības, ir nonākuši neizdevīgā situācijā, jo tādēļ tiem rodas augstākas izmaksas. Mums ir nekavējoties jāaptur šīs tendences turpmāka attīstība. Pēc iespējas drīzāk ir jāaizliedz Eiropas Savienībā importēt tos izstrādājumus, kas nav ražoti, ievērojot noteiktus minimālos sociālos standartus. Līdz tam mēs varam tikai strādāt, lai samazinātu tās negatīvās sekas, kuras attiecīgās valstīs ir izraisījusi globalizācija. Tāpēc es bez iebildumiem balsoju par atbalsta piešķiršanu no šā fonda.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Atzīstot globalizācijas negatīvo ietekmi, kas ir skaidri saskatāma Eiropas rūpniecības reģionos, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) sakņojas Eiropas projekta solidaritātē un padara to tuvāku cilvēkiem, sniedzot palīdzību tiem strādniekiem, kuri no šīm izmaiņām cieš visvairāk. Portugāles Norte un Centro reģioni, kur ekonomiku veido tradicionālas nozares, piemēram, tekstilrūpniecība, kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma ir modernizēti, lai mēģinātu pielāgoties strauji augošajai konkurencei.

Šajos valsts reģionos tekstilrūpniecībā ir nodarbināti aptuveni 15 % darbaspēka, un gandrīz 98 % bezdarbnieku visā valstī no šīs nozares koncentrējas šajos divos reģionos. Ekonomiskā klimata pasliktināšanās, kas ir kaitējusi šiem, kā arī citiem reģioniem, īpaši visattālākajiem reģioniem, piemēram, Madeirai, kur tūrisms ir ļoti svarīga nozare, bezdarba pieauguma dēļ ir radījusi ļoti satraucošas sekas galvenokārt sociālās kohēzijas nozīmē. Tāpēc es atbalstu EUR 832 800 mobilizēšanu no EGF pēc 1588 atlaišanas gadījumiem tekstilrūpniecībā Portugāles Norte un Centro reģionos. Šī summa būtu jāizlieto saprātīgi, lai paturētu šos strādniekus un ātri un pastāvīgi viņus atkal iesaistītu darba tirgū.

- Ziņojums: Jutta Haug (A7-0003/2009)

  David Casa (PPE), rakstiski. − Tas attiecas uz tradicionālo pašu resursu, PVN un NKI pārskatīšanu un nodrošina korekcijas, ņemot vērā ekonomiskās situācijas prognozes. Priekšlikums ir ļoti tehnisks, tāpēc es vienkārši paziņoju, ka balsoju par šo priekšlikumu.

- Ziņojums: Jutta Haug (A7-0009/2009)

  David Casa (PPE), rakstiski. − Francijas dienvidrietumu daļa 2009. gada janvārī cieta no vētras, kas izraisīja lielus postījumus, un tāpēc Francija ieguva tiesības pretendēt uz atbalstu no ESSF. Es atbalstu šo referentes viedokli, pieņemot ierosināto budžeta grozījuma Nr. 7/2009 projektu.

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es uzskatu, ka ir nepieņemami vienā balsojumā sajaukt kopā apropriācijas zilās mēles slimības vakcinācijas veicināšanai un apropriācijas aģentūrām Europol un Eurojust. Es balsoju par apropriācijām zilās mēles slimības izskaušanai, bet iebilstu pret Europol un Eurojust apropriācijām.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Francija 2009. gada janvārī cieta no spēcīgas vētras. Vētra Klaus izraisīja postījumus, īpaši valsts infrastruktūrā. Solidaritātes fonda uzdevums ir segt daļu no kaitējuma izmaksām, kas būtu jāizmaksā no valsts kases. Šis gadījums atbilst visiem nosacījumiem. Šā iemesla dēļ un īpaši pārrobežu mērogā solidarizējoties ar Francijas iedzīvotājiem, kurus ietekmēja (un atsevišķos gadījumos ietekmē joprojām) vētra Klaus, es balsoju par šo budžeta grozījuma projektu.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju to, ka šodien tika pieņemts mūsu kolēģa Haug kunga ziņojums, kuru es pilnībā atbalstīju. Ar šo balsojumu mēs atļaujam šajā gadā otro reizi mobilizēt ES Solidaritātes fondu. Tiešām, pēc palīdzības sniegšanas Rumānijai Eiropas Savienība tagad izrāda vienotību ar franču tautu, kas 2009. gada janvārī izjuta pilnu postošās un ļoti stiprās vētras Klaus spēku, kas tika aprakstīta kā „nozīmīgākā dabas katastrofa”, un tāpēc tā pamatoti tika iekļauta šā fonda galvenajā sadaļā. Kopumā šādā veidā kļuva pieejami vairāk nekā EUR 120 miljoni.

Kā jūs zināt, šis atbalsts ir ļoti nepieciešams manas valsts dienvidrietumu departamentiem, kuri ir cietuši ievērojamus zaudējumus. Es vēlētos pateikties saviem kolēģiem, ka viņi balsoja par šo ziņojumu. Tagad, protams, būs jānodrošina, ka Francijas valdība godīgi šajā procesā iesaista vietējās iestādes un ka šīs iestādes nekrāpjas attiecībā uz šīs naudas izlietojuma veidiem. Tiešām, tas būtu nepieņemami, ja labumu gūtu tikai privātais sektors.

- Ziņojums: Jutta Haug (A7-0010/2009)

  John Stuart Agnew, John Bufton un David Campbell Bannerman (EFD), rakstiski. − Mēs atzīstam, ka zilās mēles slimības vakcīna ir tiešām ļoti nepieciešama, īpaši liellopu un aitu audzētājiem Anglijas dienvidu un austrumu daļā, kuri, veicot vakcināciju lielos apmēros, ir izveidojuši aizsardzību pret zilās mēles slimību, ko izmanto lauksaimnieki valsts ziemeļu un rietumu daļā. Lai balsotu par ES finansējumu šai vakcīnai, mums (šajā pašā balsojumā) ir jābalso par palielinātu finansējumu aģentūrām Eurojust un Europol. Šīs abas aģentūras nedarbojas saskaņā ar Lielbritānijas tiesību aktiem, jo ievērojami tiek palielināta valsts vara uz indivīdu brīvības rēķina. Ir nožēlojami, ka ES mēģina paslēpt šos noteikumus šāda veida ziņojumos un pēc tam aicina Eiropas Parlamenta deputātus balsot par tiem kopumā, nevis par atsevišķām daļām. Tāpēc mēs nevaram ar tīru sirdsapziņu atbalstīt šādu ziņojumu, kas izskaidro mūsu atturēšanos balsojumā par šo tematu.

  David Casa (PPE), rakstiski. − Šis ziņojums attiecās uz grozījumiem budžetā, radot jaunas saistības EUR 51 640 000 apmērā. Šie līdzekļi tiks izlietoti cīņā pret zilās mēles slimību, augstplūsmas kodolreaktora izveidošanai, papildus tiem līdzekļiem, kas novirzīti aģentūrai Europol un OLAF. Mans balsojums šajā jautājumā sakrīt ar referentes viedokli.

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. − Es atzīstu, ka zilās mēles slimības vakcīna ir tiešām ļoti nepieciešama, un izsaku nožēlu, ka Apvienotās Karalistes valdība ir atteikusies saviem lauksaimniekiem palīdzēt šajā svarīgajā jautājumā. Šajā ziņojumā ir iekļauti nosacījumi, kas attiecas uz šo situāciju. Tomēr šajā ziņojumā ir arī iekļauti tādi nosacījumi, kas pilnīgi nav saistīti ar lauksaimniecību un varētu uz Apvienoto Karalisti atstāt katastrofālu ietekmi. Īpaši šajā ziņojumā tiek aicināts piešķirt līdzekļus aģentūrām Eurojust un Europol, kas nedarbojas saskaņā ar Lielbritānijas tiesību aktiem.

Ir nožēlojami, ka ES mēģina paslēpt šos noteikumus šāda veida ziņojumos un pēc tam aicina Eiropas Parlamenta deputātus balsot par tiem kopumā, nevis par atsevišķām daļām. Tāpēc es nevaru ar tīru sirdsapziņu atbalstīt šādu ziņojumu, kas izskaidro manu viedokli šajā balsojumā.

  Nigel Farage (EFD), rakstiski. − Es atzīstu, ka zilās mēles slimības vakcīna ir tiešām ļoti nepieciešama, un vēršu uzmanību uz bezpalīdzīgo Apvienotās Karalistes valdības attieksmi šajā svarīgajā jautājumā. Šajā ziņojumā ir iekļauti nosacījumi, kas attiecas uz šo situāciju. Tomēr šajā ziņojumā ir arī iekļauti tādi nosacījumi, kas pilnīgi nav saistīti ar lauksaimniecību un varētu uz Apvienoto Karalisti atstāt katastrofālu ietekmi.

Īpaši šajā ziņojumā tiek aicināts piešķirt līdzekļus aģentūrām Eurojust un Europol, kas nedarbojas saskaņā ar Lielbritānijas tiesību aktiem. Ir nožēlojami, ka ES mēģina paslēpt šos noteikumus šāda veida ziņojumos un pēc tam aicina Eiropas Parlamenta deputātus balsot par tiem kopumā, nevis par atsevišķām daļām. Tāpēc es nevaru ar tīru sirdsapziņu atbalstīt šādu ziņojumu, kas izskaidro manu viedokli šajā balsojumā.

  Mairead McGuinness (PPE), rakstiski. − EPP grupas Fine Gael partijas deputāti balsoja par budžeta grozījuma Nr. 8/2009 projektu. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka šajā balsojumā ir iekļauts budžeta postenis, lai piešķirtu papildu finansējumu augstplūsmas kodolreaktoram (HFR), kas atrodas Petenā (Nīderlande). Sākotnēji šis objekts tika uzstādīts, lai novērtētu kausēšanas un šķelšanas reaktoros izlietotos materiālus. Tas ir kļuvis par neaizstājamu objektu radioaktīvo izotopu ražošanā medicīnas nozarei, kas nodrošina aptuveni 60 % no Eiropas pieprasījuma. Ziņojumā cita starpā tiek sniegts atbalsts arī palielinātam budžetam, lai izskaustu zilās mēles slimību, un atbalsts Eiropas policijas kontrolei un krāpniecības apkarošanai. Tādēļ, ņemot vērā HFR nozīmi un ietverto budžeta posteņu sajaukumu, Fine Gael partijas delegācija balsoja par budžeta grozījuma Nr. 8/2009 projektu.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL), rakstiski. − Es balsoju par iepriekšminēto ziņojumu, kurā ir iekļauts aizņēmuma saistību palielinājums tām programmām, kuru mērķis ir dzīvnieku slimību izskaušana un izsekošana, kā arī dzīvnieku fiziskās labsajūtas novērošana, kas saistībā ar ārējiem faktoriem varētu radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai.

Tajā pašā laikā es vēlētos uzsvērt, ka es nepiekrītu citiem jautājumiem, kas aktualizēti šajā ziņojumā, bet kuriem nevajadzēja būt iekļautiem šajā ziņojumā:

– budžeta pozīcijas Nr. 10 04 04 02 izveidošana (Augstplūsmas kodolreaktora darbība (HFR));

– budžeta pozīcijas Nr. 18 05 02 03 izveidošana (Eiropas policija);

– Kopienas subsīdiju palielināšana aģentūrai EUROJUST;

– grozījumi OLAF izveidošanas plānā bez papildu finanšu nosacījumiem.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Ziņojumā par Eiropas Savienības budžeta grozījuma Nr. 8/2009 projektu 2009. gadam ir iekļauti vairāki pretrunīgi punkti. Tajā ir koncentrēta uzmanība uz līdzekļu palielināšanu zilās mēles slimības izskaušanai aitām, pētījumu programmas turpināšanu par kodolreaktora pielietojumu, kas uzstādīts Nīderlandē, Europol un Eurojust programmām, un OLAF.

Balsojot pret šo ziņojuma projektu, es noteikti negribēju nostāties pret nosacījumiem, kas ir būtiski svarīgi aitu audzētājiem.

Es vēlējos nostāties pret izplatīto kodolenerģijas izmantošanu.

Vispirms es vēlējos atkārtoti apstiprināt savu apņemšanos cīnīties pret nocietināto, uz drošību orientēto un neefektīvo Eiropas konstrukciju, lai garantētu mūsu iedzīvotāju drošību, izmantojot Europol un Eurojust budžetus.

Ir jāierobežo šī politika, kas, aizbildinoties ar cīņu pret nedrošību un terorismu, arvien vairāk samazina mūsu iedzīvotāju pamata brīvības un tiesības, kā arī ir jāpārskata un atkārtoti jānosaka daudzo šajā politikā iesaistīto Kopienas aģentūru un iestāžu pilnvaras.

7. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.20 un atsāka plkst. 11.35)

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

8. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja inaugurācijas runa

  Priekšsēdētājs. – Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja kungs, ministru kungi, Eiropas iestāžu priekšsēdētāju un pārstāvju kundzes un kungi, dāmas un kungi un galvenokārt — dārgie draugi!

Šodien es uzstājos jūsu priekšā kā trīspadsmitais tiešās vēlēšanās ievēlētā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Man ir prieks mūsu vidū šodien redzēt daudzus iepriekšējos priekšsēdētājus: Emilio Colombo kungu, Enrique Barón Crespo kungu, Egon Klepsch kungu, Klaus Hänsch kungu, José María Gil-Robles kungu, Nicole Fontaine kundzi, Pat Cox kungu un Hans-Gert Pöttering kungu.

(Aplausi)

Jūs ar savu klātbūtni izrādāt mums lielu privilēģiju.

Kā daudzi no jums ir sacījuši, manai ievēlēšanai ir arī simboliska nozīme — simboliska saistībā ar sapni par apvienotu kontinentu, ko loloja pilsoņi mūsu Eiropas daļā, sapni, kas tagad piepildīts.

Dārgie kolēģi no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Čehijas, Ungārijas, Slovēnijas, Rumānijas, Bulgārijas, Kipras un Maltas, es zinu un saprotu to valstu bažas, vajadzības un gaidas, kas nesen pievienojās Eiropas Savienībai. Es zinu, jo manā valstī tās ir tādas pašas. Tomēr tagad mums ir kopīga atbildība par mūsu kontinenta nākotni. Vairs nepastāv vecā un jaunā Eiropa. Šī ir mūsu Eiropa! Mēs vēlamies, lai tā būtu mūsdienīga un spēcīga. Un mēs vēlamies, lai iedzīvotāji to šādi saredzētu. Tam ir nepieciešama enerģija un smags darbs. Tas ir mērķis, par ko ir sapņojušas daudzas eiropiešu paaudzes, un ir vērts ieguldīt lielas pūles, kas nepieciešamas tā sasniegšanai. Esmu gatavs darīt šo darbu un pielikt šīs pūles, jo šie sapņi ir arī mūsu sapņi.

(Aplausi)

Dāmas un kungi, uzsākot šo jauno parlamentāro sesiju, Eiropa un mēs paši — tās pārstāvji — saskaramies ar daudziem izaicinājumiem. Mums ir jātiek galā ar šiem izaicinājumiem. Mums jāatceras, ka, cenšoties izveidot labāku Eiropu, Eiropas Parlamentam ir īpaša loma — tā ir ne tikai institucionāla, bet arī sociāla un dziļi simboliska loma. Eiropas Parlaments ir Eiropas demokrātijas sistēmas būtība. Tas ir sistēmas pastāvības un stabilitātes pamats, to ideālu un vērtību, kas ietvertas ne tikai mūsu lēmumos un to rezultātos, bet arī mūsu debatēs. Tomēr Eiropas Parlamentam ir arī cits uzdevums, kas tam jāveic — uzdevums saistībā ar jaunas Eiropas redzējuma izveidošanu, kas pārsniedz pašreizējo redzējumu, pēc kura Eiropa atrodas ceļā uz savu patieso identitāti. Lai kopīgi izveidotu šo jauno redzējumu, mums nepieciešama iztēle, zināšanas, gudrība un pāri visam — drosme.

Hannah Arendt, ebreju izcelsmes vācu filosofe, ir teikusi, ka politika ir vienīgā dzīves joma, izņemot reliģiju, kurā notiek brīnumi. Tieši pirms 20 gadiem mēs Eiropā pieredzējām šādu brīnumu, un tāpēc mēs ticam tam spēkam, kas piemīt drosmei, iztēlei un gudrībai. Es domāju, ka šāda ticība piemīt visiem šeit klātesošajiem.

(Aplausi)

Es aplūkošu izaicinājumus, ar kuriem saskaras mūsu optimisms. Es uzskatu, ka lielākie izaicinājumi ir šādi: pirmkārt, ekonomiskā krīze un Eiropas solidaritāte; otrkārt, enerģētika un vide; treškārt, ārpolitika; ceturtkārt, cilvēktiesības un mūsu vērtību sistēma un, piektkārt, mūsu Parlaments un tā reforma.

Sāpīgākais un sarežģītākais jautājums, kas mums jārisina, ir ekonomiskā krīze. Mums tā ir jāpārvar, un mēs to izdarīsim. Eiropa uzņēmās vadošo lomu, G8 un G20 augstākā līmeņa sanāksmēs piedāvājot savus risinājumus, kas var palīdzēt pasaulei atveseļot tās ekonomiku, vienlaikus saglabājot mūsu sociālo modeli. Saskaroties ar globalizāciju, Eiropai ir jāpauž vienota nostāja.

Tagad, šajā krīzes laikā, mums vairāk nekā jebkad agrāk jākoncentrē uzmanība uz ekonomisko izaugsmi un bezdarba apkarošanu. Mums ir jāienes svaigas vēsmas Lisabonas stratēģijas idejās un jāatrod veidi, kā veikt investīcijas jaunās tehnoloģijās, inovācijā, izglītībā un cilvēkresursos. Kopienas budžetam ir svarīga loma, nodrošinot, ka Eiropas pētniecības programmām ir skaidras prioritātes un procedūras.

Saskaņā ar jauno Līgumu, Parlamentam un Padomei būs līdzvērtīgas budžeta pilnvaras. Koplēmuma procedūrā būs iekļauta lauksaimniecība, zivsaimniecība, ārējā tirdzniecība un tieslietas un iekšlietas, vienlaikus piešķirot mums arī vienlīdzīgu atbildību attiecībā uz izdevumiem lauksaimniecības jomā.

Mums ir jānodrošinās pret protekcionisma vilinājumu un kopējo politiku renacionalizāciju. Ja mēs vēlamies sasniegt mūsu atkalapvienotā kontinenta pilnu integrāciju, kohēzijas politikai nākamajā Kopienas budžetā ir jāsaglabā savs prioritārais statuss. Vienotais tirgus ir mūsu lielākais sasniegums. Lai saglabātu Eiropas konkurētspēju, mums tas ir jāaizsargā un jākonsolidē. Tas nozīmē, ka Eiropas integrācija ir jāstiprina, nevis jāvājina. Lai mums pietiek drosmes aizstāvēt mūsu pārliecību!

Lai atjaunotu un saprastu Kopienu, ko veidojam, un dzīvotu tajā, ir svarīgi divi jautājumi: solidaritāte un sociālā kohēzija. Nevar pastāvēt patiesa kopība, kur netiek gādāts par visiem cilvēkiem, īpaši neaizsargātākajiem — bezdarbniekiem, ar cilvēkiem ar viszemāko izglītības līmeni un tiem, kuri dzīvo attālos reģionos. Bezdarba apkarošana ir Zviedrijas prezidentūras galvenais mērķis. Mums tai ir enerģiski jāpalīdz veikt šo uzdevumu.

Atrodoties aiz „dzelzs priekškara”, uz ielām tika vienbalsīgi saukts: „Nevar būt brīvības bez solidaritātes!” Tagad mēs varam sacīt: „Bez solidaritātes nav iespējama kopība.” Bez tās nav iespējama arī mūsdienīga, spēcīga Eiropa.

(Aplausi)

Mēs nevaram pārvarēt ekonomisko krīzi, neizmantojot sieviešu lielo intelektuālo, ekonomisko un radošo potenciālu.

Demogrāfiskā krīze nosaka nepieciešamību stiprināt ģimenes un veicināt dzimstību. Mums ir arī jānodrošina, ka sievietēm nebūtu jāziedo savas karjeras par labu ģimenēm un bērnu audzināšanai.

(Aplausi)

Lai pārvarētu demogrāfisko krīzi, tad turpinot atbalstīt savus demokrātijas principus, mums ir arī jābūt atvērtai sabiedrībai. Eiropa no imigrācijas ir vienmēr ieguvusi. Mums ir jāiesaka risinājumi, kas ļautu uzaicināt imigrantus un radīt nosacījumus viņu integrācijai, vienlaikus sagaidot arī, ka viņi būs atvērti šādai integrācijai.

Mēs saskaramies ar enerģijas krīzi. Eiropieši, iespējams, neizprot ģeopolitiku, bet viņi saprot, vai viņu mājās apkure ir ieslēgta vai nē. Mums jāturpina dažādot savus enerģijas resursus un jāpalielina ieguldījumi atjaunīgās enerģijas avotos un fosilās degvielās. Mums ir pieejama kodolenerģija, un dalībvalstīm ir jālemj par tās pielietojumu.

Mums ir jāpaplašina ārējo cauruļvadu tīkli, lai mēs nebūtu atkarīgi no kādas atsevišķas valsts. Mums ir jāpalielina starpsavienojumu skaits starp mūsu gāzes un elektrības tīkliem. Mums ir arī jāapsver iespēja iepirkt gāzi kopīgi, lai, pamatojoties uz solidaritātes principu, izveidotu īstu Eiropas enerģētikas tirgu. Esmu pārliecināts, ka Savienībai ir pienācis laiks izstrādāt reālu kopēju enerģētikas politiku, un es centīšos šo mērķi sasniegt.

(Aplausi)

Enerģētika bija arī tā joma, kas 1951. gadā pamudināja izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kas vēlāk pārtapa Eiropas Kopienā. Tajā laikā Robert Schuman sacīja: „Solidaritāte šādi izveidotā ražošanas sistēmā liek mums saprast, ka jebkāda veida karš ... kļūst ne tikai neiedomājams, bet arī fiziski neiespējams.” Šāda ideja sākotnēji bija Kopienas pamatā. Mūsu enerģētikas politikai ir jāņem vērā vides apdraudējumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Mums ir nepieciešama zaļā revolūcija, un mums pašiem ir jāierobežo savas pārmērības.

Eiropas Parlaments rosina debates par šo tematu. Kopā ar daudziem no jums es strādāju Klimata pārmaiņu pagaidu komitejā. Jūs zināt manu nostāju, un jūs zināt, ka es strādāšu kopā ar jums, lai Kopenhāgenā panāktu kompromisu.

Parlaments ir nozīmīgs spēlētājs uz starptautiskās skatuves. To no mums sagaida ES iedzīvotāji. Eiropai ir jābūt pārstāvētai ne tikai Eiropas Savienības robežās, bet arī visā pasaulē. Saskaņotas un efektīvas ārpolitikas izstrādāšana, kurā ir iekļauts pasaules kārtības redzējums, būs viens no lielākajiem izaicinājumiem šā Parlamenta pilnvaru termiņa laikā.

Žans Monē reiz sacīja, ka ikvienam ir mērķi. Jautājums ir par to, vai jūs izmantojat šos mērķus, lai kļūtu par kaut ko vai arī lai sasniegtu kaut ko. Šā Parlamenta pilnvaru termiņa laikā izvirzīsim mērķi sasniegt kaut ko.

Tātad, kas ir svarīgākie mērķi? Pirmkārt, aktīva politika attiecībā uz Eiropas Savienības dienvidu un austrumu kaimiņiem. Saskaņā ar šo mērķi mums ir jāturpina darbs Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejā un jāveic darbības Euronest asamblejā.

Otrkārt, mums ir jāveicina demokrātija un labas pārvaldības modeļi. Mums ir jāizmanto starpparlamentārās asamblejas un mūsu delegācijas, lai organizētu parlamentāros samitus pirms Eiropas Savienības divpusējām augstākā līmeņa sanāksmēm. Tas ir svarīgi, jo Eiropas Parlaments būs iesaistīts lēmumos par lielāku politiku skaitu. EUROLAT ir labs piemērs šāda veida sadarbībai.

Treškārt, ir laiks izveidot reālu transatlantisko parlamentāro partnerību, kopīgi veidojot jaunu pasaules kārtības struktūru. Es centīšos visos līmeņos veidot ciešākas saites ar Amerikas Savienoto Valstu kongresu.

Ceturtkārt, mums jāstrādā pie mūsu stratēģiskās partnerības veidošanas ar Krieviju, vienlaikus neaizmirstot arī, ka, tāpat kā mūsu attiecībās ar Ķīnu, ekonomiskie un politiskie apsvērumi nedrīkst gūt virsroku pār cilvēktiesībām, tiesiskumu un demokrātiju.

(Aplausi)

Kā Parlamenta priekšsēdētājam man ir pilnībā jāiesaistās dialogā ar mūsu Krievijas partneriem, sevišķi jaunās Baltijas stratēģijas kontekstā.

Piektkārt, mums ir jāstiprina attiecības ar Indiju un citām jaunajām lielvalstīm, piemēram, Brazīliju un Dienvidāfrikas Republiku. Indijai ir jābūt gan ekonomiskam, gan arī politiskam partnerim.

Sestkārt, Tuvie Austrumi joprojām ir pasaules stabilitātes galvenais elements. Eiropai šajā reģionā ir jādarbojas aktīvi.

Septītkārt, paplašināšanās ir bijusi viena no mūsu veiksmīgākajām politiskajām stratēģijām. Vai kāds no mūsu Eiropas senčiem ir dzīvojis tik ilgā miera un labklājības laikmetā, kāds mums ir pašlaik? Pašlaik, šķiet, Horvātija un varbūt arī Īslande ir nākamās valstis, kas tiks uzņemtas ES.

Astotkārt, Eiropas Savienība ir lielākā atbalsta sniedzēja pasaulē. Mums būtu jāpārskata attiecības ar pašreizējiem un potenciālajiem saņēmējiem un nav jāaizmirst mūsu saistības pret tiem saskaņā ar tūkstošgades attīstības mērķiem. Mēs varam aizvērt savas durvis pret tiem, kas šeit ierodas, bet nenoslēgsim savas sirdis un darīsim visu no mums atkarīgo, lai dzīves līmeni viņu mītnes valstīs pietuvinātu tam līmenim, kāds mums ir Eiropā.

Devītkārt, mums ir jāstiprina Eiropas Savienības misijas saskaņā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Iepriekšējos sešos gados ir bijušas 22 šādas misijas, un tām ir nepieciešams skaidrs pilnvarojums un līdzekļi, lai veiktu savus uzdevumus. Eiropas Parlaments vēlas nodrošināt rūpīgāku šo misiju kontroli un uzraudzību. Plašākas budžeta pilnvaras, kas Parlamentam būs piešķirtas saskaņā Lisabonas līgumu, var uzlabot mūsu elastīgumu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu svarīgām misijām, kuras mēs atbalstām.

Jaunā līguma ieviešanai tuvākajā nākotnē ir jākļūst par mūsu prioritāti. Esmu apņēmies sagatavot Parlamentu, lai tas darbotos saskaņā ar jaunajiem noteikumiem tūlīt pēc līguma stāšanās spēkā. Tomēr mēs esam izjutuši pārmaiņu nepieciešamību arī neatkarīgi no līguma. Mēs domājam, ka mūsu iestādē ir nepieciešama dinamiskāka parlamentārā dimensija.

Kā Parlamenta priekšsēdētājs es vēlos iegūt informāciju par svarīgo darbu saistībā ar parlamentāro reformu, ko iepriekšējos gados bija uzsākuši mani priekšgājēji. Bet mums ir jāturpina šis ceļš. Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai veltītu lielāku uzmanību radošām politiskām debatēm Parlamentā.

(Aplausi)

Es noteikti atbalstu ieceri atļaut runātājiem vairāk izmantot „brīvo mikrofonu” sistēmu, lai mūsu plenārsēžu debates kļūtu rosīgākas, un šī sistēma būs sagatavota lietošanai pēc manas runas. Tas ir īpaši svarīgi, lai garantētu minoritāšu tiesību ievērošanu.

Svarīgākā saite, kas pietrūkst reformu procesā, ir attiecību uzlabošana ar citām Eiropas Savienības iestādēm — Komisiju un Padomi. Nozīmīga mana pilnvaru termiņa daļa tiks veltīta šim jautājumam.

Man kā priekšsēdētājam ir jāmeklē iespējas izstrādāt jaunu partnerības modeli ar Komisiju, lai nostiprinātu izpildvaras parlamentāro pārbaudi un izpildstruktūras kļūtu atbildīgākas Parlamentam, kā to nosaka Lisabonas līgums.

Jūlijā es uzaicināju Komisijas priekšsēdētāju piedalīties jautājumu laikā, kas Parlamentā tiks organizēts katru mēnesi un kurā deputāti varēs uzdot jautājumus no savas vietas. Es ierosinu ieviest šādu praksi pēc iespējas drīzāk.

(Aplausi)

Pirms divām nedēļām priekšsēdētājs Barroso pārsūtīja mums savas politiskās pamatnostādnes otrajam termiņam. Tas ir būtisks jauninājums, jo tā tiek atzīts fakts, ka tieši Eiropas Parlaments ievēl Komisijas priekšsēdētāju. Esmu ar to ļoti apmierināts.

Esmu arī mudinājis parlamentārās komitejas pārskatīt tos tiesību aktus, kas joprojām atrodas izstrādes stadijā, un noteikt, vai jaunā Komisija domā atsacīties no saviem tiesību aktu priekšlikumiem, grozīt vai arī saglabāt tos. Esmu arī mudinājis komitejas rīkot nopietnas diskusijas par nākotnes politisko stratēģiju, lai nodrošinātu, ka nominēto Komisijas locekļu uzklausīšanas pamatā būtu detalizēta likumdošanas programma, ne tikai viņu CV un profesionālās pieredzes izvērtējums.

Mums ir jāveido ciešākas attiecības ar Ministru Padomi. Ja šīs attiecības ir uzticamas, tām būtu jāatspoguļo fakts, ka mūsdienu Eiropas Savienībā Parlaments tiešām piedalās likumdošanas procesā.

Mums ir arī jāstrādā kopīgi, lai risinātu institucionālos jautājumus, kas izriet no Lisabonas līguma. Šie jautājumi attiecas uz koplēmuma procedūras paplašināšanu, jaunu komitoloģijas sistēmu, jauna Augstā pārstāvja un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu, jaunā ārējās darbības dienesta demokrātisko kontroli un problēmu saistībā ar „dubulto Padomes prezidentūru” plenārsēžu laikā.

Mūsu attiecības ar 27 Eiropas Savienības valstu parlamentiem ir jāattīsta šajā pašā garā. Pēdējos gados sadarbība ir kļuvusi intensīvāka, un Lisabonas līgums palīdzēs padarīt šos kontaktus ciešākus arī turpmāk un palielinās to nozīmi iedzīvotājiem labvēlīgu tiesību aktu izstrādē. Lielisks šādas sadarbības piemērs starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem ir Stokholmas programma, kurā uzmanība ir koncentrēta uz tiesiskumu un sabiedrības drošību.

Es vēlos paātrināt reformas Parlamenta cilvēkresursu un izdevumu jomā, lai tie būtu tieši koncentrēti uz mūsu programmām.

Mūsu iestādes bagātība un spēks izriet arī no mūsu atšķirībām — dažādām tautībām, dažādiem domāšanas veidiem un dažādām valodām. Tāpēc deputātiem, ja viņi to vēlas, ir jādod iespēja runāt savā dzimtajā valodā, lai viņi varētu pienācīgi pārstāvēt savus vēlētājus.

Mums ir vienmēr jāatceras, ka Eiropas Savienība nerisina tikai jautājumus, kas attiecas uz nākotnes izaicinājumiem un redzējumu par vienmēr augošu labklājību un stabilitāti. Tās galvenā prioritāte ir cilvēktiesības.

Es ar bažām lūkojos uz saspīlējumu attiecībās starp Slovākiju un Ungāriju saistībā ar nacionālo minoritāšu apspiešanu. Šī joprojām ir nozīmīgākā problēma, un es vēlētos piedāvāt savu palīdzību šā strīda risināšanā saskaņā ar vērtībām, kurām es cieši ticu un kuras atspoguļo mūsu Parlamenta pārliecību.

(Skaļi aplausi)

Labs piemērs tam, kā mēs aizstāvam šīs vērtības, ir Saharova balva, kas tiek piešķirta cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri tagad veido pamatu „Saharova tīklam” — idejai, ko es esmu nolēmis turpmāk attīstīt. Es vēlētos arī virzīt uz priekšu Eiropas vēstures nama projektu (ar ko mēs esam ļoti apmierināti), ko uzsāka mans priekšgājējs, kurš šodien ir šeit klātesošs un kurš joprojām ir Eiropas Parlamenta deputāts.

Es šeit Parlamentā vēlreiz vēlētos atgādināt, ka Savienība ir ideālu un vērtību kopiena. Tas ir pamats, uz kā Savienība ir veidota.

Es esmu apņēmies veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visām komitejām un delegācijām ir pieejama satelīttelevīzija un internets. Mums ir jāmeklē jauni Eiropas vēlēšanu organizēšanas veidi. Piemēram, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti, mums būtu jāpieprasa vēlēšanu laikā izmantot jaunās tehnoloģijas. Šis ir arī laiks, kad vajadzētu uzsākt debates par Eiropas politiskajām partijām. Pilsoņiem ir jāzina, par ko viņi balso — ne tikai savā valstī, bet arī Eiropas līmenī.

Es lielu nozīmi piešķiru sadarbībai ar priekšsēdētāju konferenci. Kopīgi ar 14 priekšsēdētāja vietniekiem, kuriem es pateicos par pausto atbalstu, mēs uzņemamies atbildību par šā Parlamenta darbu. Es arī augstu vērtēju partnerības garu, ko izrādīja mūsu parlamentāro komiteju priekšsēdētājs. Es vēlētos, lai pastāvīgo parlamentu sadarbības delegāciju vadītājam būtu nopietna ietekme uz Savienības ārpolitiku. Jautājumi, kas attiecas uz Parlamenta budžetu, tiks risināti ar kvestoru palīdzību. Tomēr visvairāk, mani godājamie kolēģi, es ceru uz jūsu sadarbību.

Kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs es zinu, ka esmu atbildīgs par to, lai jums būtu nodrošināti labi darba apstākļi, bet es ļoti aicinu jūs visus palīdzēt man šajā jomā.

Vairumam no mums Lisabonas līgums nozīmē ilgi gaidītu risinājumu institucionālām problēmām. Tas uzlabos Eiropas Savienības spējas risināt pastāvošās problēmas, un Eiropas iestādes kļūs tuvākas mūsu pilsoņiem.

Mirušais Bronisław Geremek, kura vārdā ir nosaukts galvenais Strasbūras Parlamenta pagalms, reiz sacīja, ka Eiropas integrāciju varētu salīdzināt ar braukšanu uz divriteņa: lai noturētu līdzsvaru un brauktu pareizajā virzienā, ir jāturpina mīt pedāļus. Tas precīzi ilustrē, kāpēc mums ir tik ļoti nepieciešams ratificēt Lisabonas līgumu.

(Aplausi)

Mazāk nekā pirms nedēļas es biju Polijas parlamentā, lai atzīmētu 20. gadadienu kopš pirmās nekomunistiskās valdības izveidošanas mūsu Eiropas daļā Tadeusz Mazowiecki vadībā. Tās bija īpaši aizkustinošas svinības, jo šis notikums iezīmēja ātru totalitārās sistēmas sabrukuma sākumu citās Centrāleiropas valstīs. Tā bija pirmā plaisa, kas ļāva noārdīt Eiropu sadalošo mūri.

Es jūs šodien uzrunāju šeit, Strasbūrā — tā reģiona galvaspilsētā, kura liktenis man atgādina sava reģiona — Silēzijas — likteni, kura iedzīvotājiem bieži bija jāmaina sava tautība, nemainot savu dzīvesvietu.

Es kā Parlamenta priekšsēdētājs svinīgi apsolu, ka nākamajos gados kalpošu kā jūsu sūtnis, Eiropas pilsoņiem un visai pasaulei sūtot vēstījumu par atkalapvienoto kontinentu.

Strādāsim visi kopā, lai atrastu reālus un praktiskus risinājumus lielajiem izaicinājumiem, ar kuriem tagad saskaras Eiropa un visa pasaule. Strādāsim, lai mūsu sapņi tiktu pārvērsti īstenībā. Sāksim veikt šo uzdevumu ar entuziasmu, gudrību un drosmi.

Jo šī ir mūsu Eiropa. Mūsdienīga Eiropa. Spēcīga Eiropa.

(Parlaments pateicās runātājam, pieceļoties kājās un aplaudējot)

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas iestāžu priekšsēdētāju kungi, Buzek kungs, mana grupa pilnībā atbalsta jūsu programmu Parlamentam un Parlamenta darbībai nākamajos piecos gados.

Pilsoņu samierināšana ar Eiropu — tas ir uzdevums, kas jāuzņemas, un misija, kas jāveic Eiropas Parlamentam nākamajos piecos gados. Un kāda varētu būt lielāka priekšrocība, veicot šo uzdevumu, ja ne tā, ka priekšsēdētāja amatā ir cilvēks, kurš simbolizē atkalapvienotu Eiropu, tāds cilvēks kā Buzek kungs!

Tāpēc es vēlētos ar lielu lepnumu sacīt, ka tieši manis pārstāvētā grupa — Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) bija tā, kas pārliecināja absolūto Parlamenta vairākumu uzticēties jums.

Šī Eiropa, kas šodien ir atkalapvienota, neatbalsta neiecietību vai izslēgšanu, bet gan atvērtību un citu personu viedokļu un izcelsmes cienīšanu. Esmu pārliecināts, ka šī koncepcija par dzīvošanu kopā kā eiropiešiem mūs visus šajā Parlamentā apvieno. Es vēlētos, lai Eiropas Parlaments jūsu vadībā pārliecinātu iedzīvotājus par nepieciešamību dalīties šajās vērtībās.

Es arī atbalstu jūsu pausto apņemšanos, priekšsēdētāja kungs, tikt galā ar šo izaicinājumu, un es ceru, ka mēs pieliksim īpašas pūles, lai atbalstītu jauniešus. Manis pārstāvētā grupa nevilcināsies ar atbalsta sniegšanu jums.

Priekšsēdētāja kungs, kā jūs teicāt, šis Parlaments dažos pēdējos gados ir ieguvis pilnvaras un palielinājis savu ietekmi. Lisabonas līguma spēkā stāšanās izredzes ievērojami palielina šo tendenci. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc PPE grupa aicina to piemērot pēc iespējas ātrāk. Mums, protams, šim procesam ir tehniski jāsagatavojas, lai mēs varētu efektīvi strādāt ar Padomi un ciešā partnerībā ar Komisiju, bet mums ir arī vispirms jāsagatavojas tam politiski. Mūsu primārais mērķis ir skaidrs: nodrošināt, ka Parlaments ir lielākā saskaņā ar 500 miljoniem iedzīvotāju, ko tas pārstāv.

Lai to paveiktu, tam ir sevišķi jāturpina modernizēt savas darba metodes, piemēram, mūsu debašu organizācijā, uz ko jūs atsaucāties. Šajā sakarā es atbalstu jūsu priekšlikumu par rosīgām tematiskām debatēm ar Komisijas priekšsēdētāju.

Dāmas un kungi, eiropiešiem ir grūti izskaidrot Eiropas Savienības darbības principus. Tālu no tradicionālā opozīcijas un vairākuma modeļa, pie kura mēs esam pieraduši dalībvalstīs, šeit mēs strādājam, es uzsvēršu, meklējot saskaņu ārpus mūsu politiskajām saimēm.

Tā, manuprāt, ir mūsdienīga pieeja politiskai darbībai. Esmu pārliecināts, ka iedzīvotāji var pieņemt šo pieeju, bet ar vienu nosacījumu: mums ir jācenšas viņiem labāk izskaidrot tās problēmas, kas draud Eiropai. Tas ir uzdevums, ko es aicinu jūs, priekšsēdētāja kungs, uzņemties, un kura veikšanai jūs saņemsit visas manas grupas atbalstu.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Daul kunga izteiktos komentārus. Buzek kungs, mūsu grupa arī var atbalstīt daudzus, ja ne visus šās programmas punktus, ar kuriem jūs iepazīstinājāt mūs. Tas attiecas uz jūsu uzstāšanās saturu, jūsu ierosinātajiem procesuālajiem koriģējumiem un svaigu vēsmu ienešanu debatēs, kas notiek šajā Parlamentā. Pārliecinošs Parlamenta deputātu vairākums piekritīs jūsu runā izteiktajām idejām.

Es nevaru pilnībā piekrist Daul kunga viedoklim par jūsu izstrādāto programmu nākamajiem pieciem gadiem. Strādāsim, sākumā lūkojoties nākamo divarpus gadu perspektīvā, jo tas ir ilgs laiks.

Tomēr es uzskatu, Buzek kungs, ka jūs pārņemat šo amatu Eiropas Savienībai sarežģītā laikā. Jūs pārņemat šo amatu laikā, kas ir sarežģīts arī Eiropas Parlamentam. Pēc ilgāka laika pirmo reizi proeiropeiska saskaņa Parlamentā vairs nav neapstrīdama. Gluži pretēji, Parlaments pirmo reizi ir platforma — tas aizsākās iepriekšējā parlamentārajā sasaukumā un pastiprinājās pēdējās Eiropas vēlēšanās, — kur spēki darbojas, un mēs esam saņēmuši uzmanību un ietekmi, kuras mērķis ir tieši pretējs tam, ko jūs minējāt savā runā. Ievērojami ir pieaudzis tādu šās asamblejas deputātu skaits, kas vēlas izbeigt Eiropas integrāciju, tādu deputātu skaits, kas vēlas to atcelt, un tādu deputātu skaits, kas vēlas renacionalizāciju.

Iepriekšējā parlamentārajā sasaukumā mēs pieredzējām situāciju, kad Pamattiesību hartu mēģināja parakstīt trīs iestāžu priekšsēdētāji. Es nebūtu ticējis, ka šāda veida attēlojumi un ainas ir iespējami daudznacionālā, demokrātiskā parlamentā, bet mēs visi bijām liecinieki notikušajam. Ir pieaudzis to deputātu skaits, kuri tā domā.

Tāpēc man ir jāsaka, ka jums ir taisnība. Cīņa par integrācijas procesa turpināšanu un padziļināšanu, cīņa par Lisabonas līgumu, kas ir pamatprasība ES paplašināšanai, kā arī cīņa par ES paplašināšanu, pamatojoties uz dziļāku integrāciju, nozīmē pareizu pieeju. Esmu gandarīts, ka Parlamenta priekšsēdētāja — īpaši priekšsēdētāja no valsts, kas iestājās Eiropas Savienībā vienā no pēdējiem paplašināšanās posmiem, priekšsēdētāja, kurš kā savas valsts premjerministrs uzsāka iestāšanās sarunas — galvenais amata pilnvaru termiņa ziņojums ir šāds: mēs vēlamies vairāk Eiropas. Mēs vēlamies integrētu Eiropu, mēs vēlamies dziļāku Eiropu un mēs vēlamies paplašinātu Eiropu kā daļu no padziļināšanas procesa, lai sasniegtu vienu mērķi, un tas jūsu runā bija galvenais teikums: solidaritāte, kas noveda pie brīvības.

Tā ir solidaritāte, kas mums tagad iekšēji ir nepieciešama, lai šo brīvību varētu sasniegt kopīgi ar sociālo taisnīgumu. Tāpēc sociālisti un sociāldemokrāti pilnībā piekrīt jūsu runai, Buzek kungs. Tā veido ideoloģisku un garīgu pamatu cīņai, kurā mums šī parlamentārā sasaukuma laikā ir jāpiedalās.

Kad es biju nesen kā ievēlēts deputāts, man bija privilēģija šeit noklausīties Francijas prezidenta François Mitterand runu, kad viņš šeit uzstājās Padomes priekšsēdētāja statusā. Es nekad neaizmirsīšu vienu teikumu no viņa runas: „Galu galā nacionālisms vienmēr nozīmē karu.” Tas nozīmē, ka galu galā nacionālisma pretstats — nacionālisma pārvarēšana, kas ir Eiropas ideāls — nozīmē mieru. Tas ir mērķis, kuru kopīgi ar jums centīsimies sasniegt, Buzek kungs.

(Aplausi)

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties jums Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā par jūsu inaugurācijas runu. Mūsu grupa pilnībā atbalsta jūsu paziņotajai programmai. Kā jau teicu, priekšsēdētāja kungs, apsveicu jūsu ievēlēšanu par Parlamenta priekšsēdētāju ne tikai tāpēc, ka jūs simbolizējat Eiropas Savienības paplašināšanos, bet arī, un es vēlētos to uzsvērt, jūsu līdzdalības ar Solidarność dēļ. Galu galā Solidarność var lepoties ar trim lieliem sasniegumiem. Tā deva cilvēkiem Polijā balsstiesības, tā ieviesa demokrātiju agrākajā Austrumu blokā, un tā mainīja Eiropas izskatu pašos pamatos, apvienojot sadalīto Eiropu. Kā varēja noprast no jūsu runas, priekšsēdētāja kungs, jums ir arī lieliska iespēja turpmākajos gados Eiropas Parlamentā īstenot trīs mērķus. Šie mērķi ir ļaut Eiropas iedzīvotājiem vairāk izteikties, padarīt Eiropas Savienību demokrātiskāku, kā arī sekmēt Eiropas integrāciju.

Dāmas un kungi, domāju, ka būtu labi papildus priekšsēdētāja Buzek inaugurācijas runai uzsvērt to, ka saskaņā ar Eirobarometru Eiropas Parlaments ir Eiropas Savienības iestāde, kurai iedzīvotāji visvairāk uzticas. Tas uzdod mums visiem grūtu uzdevumu, jo tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam pievilt šo uzticību un mums jāļauj iedzīvotājiem izteikties, lai vairāk ietekmētu Eiropas lēmumu pieņemšanu. Tomēr saskaņā ar jūsu runu, priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mums ir dubults izaicinājums. Pirmkārt, mums jāpiemēro Lisabonas līgums un tas jāievieš pēc iespējas drīzāk. Šajā sakarā, kā jūs ierosinājāt, mums jāiesaistās sarunās ar Padomes prezidējošajām dalībvalstīm, cik ātri vien iespējams, lai apstiprinātu noteiktu skaitu grozījumu.

Otrkārt, priekšsēdētāja kungs, — un šis ir izaicinājuma otrs aspekts — es domāju, ka Parlamentam jāpalīdz pašam sev ar visiem iespējamiem tā pārvaldībā esošiem ietekmes līdzekļiem turpmāk paplašināt savu varu. Mēs tā darījām Komisijas priekšsēdētāja iecelšanas procedūrā, taču mums tā ir jāturpina katrā iespējamajā punktā arī citos jautājumos. Pēc manām domām, vissvarīgākais jautājums šajā sakarā ir nepieciešamība pieņemt jauno budžetu Eiropai un Eiropas Savienībai nākamajos gados. Uzskatu, ka šī ir lieliska iespēja Eiropas Parlamentam pieprasīt, lai turpmāk šī budžeta pamatā būtu pašas Eiropas Savienības līdzekļi, jo šis Parlaments nebūs īsts parlaments, kamēr tam nebūs pilnīgas kontroles pār līdzekļiem, ko tas nākotnē varēs iegūt pats.

(Aplausi)

Jums ir svarīgs uzdevums, priekšsēdētāja kungs: apvienot visu Parlamentu šajā cīņā. Šajā sakarā jūs varat rēķināties ar visas mūsu grupas atbalstu; kā mēs visi zinām, jo īpaši šajos ekonomiskās un finanšu krīzes laikos, ne jau nacionālisms vai protekcionisms atvieglos mūsu grūtības vai garantēs mūsu nākotni; vienīgi ilgstoša Eiropas integrācija nozīmē risinājumu Eiropas tautām un Eiropas iedzīvotājiem.

Katrā ziņā es vēlu jums veiksmi, priekšsēdētāja kungs.

(Aplausi)

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es neatkārtošu, ko teica iepriekšējais runātājs. Manai grupai bija skaidrs, ka mums jāatbalsta jūsu kandidatūra, jo mēs jutām, ka ir pēdējais laiks Eiropas Parlamenta ievērojamai personībai, kura nāk no vienas no jaunajām dalībvalstīm, uzņemties šā Parlamenta vadītāja amatu.

Turpmāk mēs vēlētos redzēt šā Parlamenta priekšsēdētāju ievēlētu tādu apsvērumu dēļ kā jūsu kvalifikācija un dotības, kas bieži tiek vērtētas atzinīgi. Mēs arī vēlētos, lai valstu delegāciju pilnvaras lielajās grupās būtu nedaudz mazākas, nekā tas ir saskaņā ar jūsu pieņemto pieeju.

Mēs uz jums liekam lielas cerības attiecībā uz nozīmīgu domstarpību starp Austrumiem un Rietumiem atrisināšanu, ko es aprakstīju pirms dažām nedēļām. Pēc vasaras brīvdienām un maniem novērojumiem par politiskajiem notikumiem es vēlētos sacīt, ka jums, iespējams, ir ļoti grūts uzdevums. Man ir tāds iespaids, ka lielā globālā finanšu krīze un tai sekojošā ekonomiskā krīze Austrumu un Rietumu satuvināšanu Eiropas Savienībā nepadara vieglāku. Gluži pretēji, izaicinājumi kļūst lielāki, jo nelīdzsvarotība ir lielākā problēma.

Es vēlētos izmantot mazliet kritiskāku pieeju un atgādināt Parlamentam, ka šodien ir „Lehman Brothers” bankrota gadadiena. Mēs sūtām lielu delegāciju uz G20 augstākā līmeņa sanāksmi, kur tiks apspriesta finanšu krīzes pārvarēšana. Tomēr Parlaments nav apspriedis jautājuma risināšanu šajā jomā un nav sniedzis mūsu sarunu dalībniekiem vienotu pamatu, pēc kura strādāt. Es uzskatu, ka tā ir drīzāk vājuma, nevis spēka izpausme.

Es pieņemu, ka tas ir tāpēc, ka mēs vēl aizvien nevaram vienoties par analīzi, kā mēs īstenībā esam iekļuvuši šajās nepatikšanās. Es ceru, ka atbildība par šo lielo krīzi nav jāuzņemas tikai dažiem neprātīgiem baņķieriem, bet tā faktiski ir radusies aiz neoliberāļu pārliecības par neregulētu finanšu tirgu priekšrocībām, kura ir dominējusi (un dominē arī pašlaik) ne tikai ASV, bet joprojām ir arī izplatīta Eiropā. Eiropas Savienības politikā mēs esam tālu no vienprātības par šīs analīzes vērtējumu, un tāpēc mēs nespējam vienoties par paņēmieniem, kā izkļūt no krīzes.

Esmu arī pārliecināta, priekšsēdētāja kungs, ka pareizi ir viss, ko jūs teicāt par otru nozīmīgāko izaicinājumu, ar ko mēs saskaramies starptautiskās sarunu kārtas kontekstā, un tas ir klimata krīzes izaicinājums. Es ceru, ka mēs — eiropieši — varam Kopenhāgenā izrādīt stingrāku nostāju, nekā tā ir bijusi līdz šim. Man ir iespaids, ka eiropieši vēl joprojām ir tālu no atbilstošas vadošās lomas uzņemšanās klimata politikas jomā.

Tam ir vairāki iemesli, bet vienu iemeslu es vēlētos izcelt. Mēs turpinām pārāk maz uzticēties koncepcijām, tādām kā Ban Ki-moon un Achim Steiner izvirzītā Jaunā zaļā vienošanās ANO vārdā. Tāpat mēs nevaram vienoties par to, ka mums jāsāk pārveidot sava vecā industriālā sabiedrība, ka mums jādomā vairāk kā vienu dienu uz priekšu un ka klimatam draudzīgas tehnoloģijas, saudzīgas tehnoloģijas un vairāki citi pasākumi slēpj sevī ne tikai Eiropas, bet arī pasaules nākotni.

Es varu tikai sacīt, priekšsēdētāja kungs, ka mūs sagaida lieli izaicinājumi. Ja jūs domājat virzīt uz priekšu mūsdienīgas, ilgtspējīgas idejas, tad mūsu grupa jūs noteikti atbalstīs. Ir patiešām nožēlojami, ka mēs neredzam nopietnas izmaiņas Eiropas Komisijas sastāva komplektēšanā, jo ir acīmredzami, ka galvenais spēlētājs ar atpalikušām vakardienas koncepcijām, Barroso kungs, turpinās vadīt Komisiju nākamajā Parlamenta pilnvaru termiņā.

Priekšsēdētāja kungs, vēlam jums veiksmi! Savas grupas vārdā es gaidu aizraujošas un, cerams, arī auglīgas debates.

(Aplausi)

  Michał Kamiński, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, bija patiess prieks šodien dzirdēt jūsu runu un jūsu programmu nākamajiem divarpus darba gadiem. Paldies par jūsu uzstāšanos! Ar to jūs izrādījāt cieņu pret mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, cieņu, kas nav atkarīga no tā, no kuras politiskās grupas vai valsts mēs esam vai kādus uzskatus mēs pārstāvam. Tā bija rosinoša runa, jo, manuprāt, mūsu Parlamentam patiešām ir nepieciešams tāds vadīšanas stils, kādu jūs izklāstījāt mums šodien savā redzējumā. Mēs nepiekrītam visam, un nav noslēpums, ka starp mums ir domstarpības, bet es vēlētos sākt ar šo, savā ziņā atbildot uz šodien Parlamentā izskanējušajiem viedokļiem.

Nav slikti, ka Parlaments ir vieta debatēm un tikšanās vieta cilvēkiem ar dažādiem uzskatiem, tajā skaitā ar dažādiem uzskatiem par Eiropas nākotni. Problēma ir tā, ka mums ir jāpūlas godprātīgi pretstatīt citiem savus uzskatus, tad vienmēr varēs rast kompromisu. Ja mēs pieņemam, un es pieņemu, ka visiem Parlamentā ir labi nolūki un vēlmes attiecībā uz mūsu kontinentu, tad mēs varēsim pārvarēt atšķirības un būsim vienmēr atvērti diskusijai. Viss, kas vajadzīgs, ir laba griba.

Protams, priekšsēdētāja kungs, mūsu grupa — Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa — grupa, kas ir lepna par to, ka ienes Parlamentā kādu jaunu aspektu politiskajā domā par Eiropu, vēlas paust to iedzīvotāju viedokli, kuri mūs ievēlēja. Mēs nenoraidīsim nevienu Parlamenta locekļa demokrātisku mandātu, mēs patiesi cienām šo mandātu, tie ir mūsu vēlētāji, kurus mēs pārstāvam. Mūsu vēlētāji, izvēloties ECR grupā ietilpstošās partijas, zina, par ko viņi balso.

Priekšsēdētāja kungs, jūsu ievēlēšana bija vēsturisks brīdis. Atļaušos atgādināt mūsu partijas biedriem un sacīt, ka šodien šajā Parlamentā atrodas grupa jaunu poļu, kurus uzaicinājuši dažādu politisko grupu locekļi. Šie poļi ir dzimuši 4. jūnijā, dienā, kad mūsu valstī notika pirmās daļēji brīvās vēlēšanas. Tikšanās ar cilvēkiem, kas dzimuši 4. jūnijā, neļauj vairs mums justies jauniem, redzot, ka tagad tie ir pieauguši cilvēki. Turklāt es vēlētos teikt, ka, šodien tiekoties ar viņiem, es sapratu, ka viņi iekāpa autobusā Žešovā, pilsētā Polijas dienvidaustrumos, un bez apstāšanās uz robežām atbrauca šeit uz Strasbūru, uz savu Parlamentu; es domāju, ka neviens no mums, kas atceras 4. jūniju, nespēja iedomāties tik patīkamus notikumus — šodien jaunie poļi, jaunie čehi, igauņi un lietuvieši atbrauc uz savu Parlamentu.

Priekšsēdētāja kungs, esmu pārliecināts, ka jūs sargāsit šo Parlamentu kā demokrātisku iestādi, kā vietu patiesām debatēm starp cilvēkiem, kas patiesi vēlas palīdzēt Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Šodien, kad mēs atceramies, ka arī jūs, priekšsēdētāja kungs, nākat no manas valsts, no valsts, kas ir tik daudz cietusi no totalitārisma, mēs zinām vienu, un tas ir pats labākais saistībā ar ES — Eiropas Savienība nodrošināja Eiropas tautām 60 gadus bez kara. Tas ir liels šīs organizācijas sasniegums, organizācijas, kuru mēs — ECR grupa — vēlamies reformēt, kā jau mūsu nosaukums liecina, bet tā ir organizācija, kurai mēs ticam. Mēs ticam labākai Eiropai, un tā ir Eiropa, labāka Eiropa, kas ir tuvāk tās iedzīvotājiem un kurai mēs kalposim šajā Parlamenta pilnvaru termiņā.

(Aplausi)

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, vēlreiz vēlētos jūs apsveikt ar ievēlēšanu.

Pārredzamība, demokrātija un plurālisms Eiropas Savienībai un Parlamentam ir godājami vārdi, bet tie nekad nevar būt ietverti tīri simboliskā politikā. Diemžēl šie jēdzieni dažreiz nav nekas vairāk kā skaisti vārdi. Īstenībā vienošanās notiek aiz slēgtām durvīm. Tādēļ mums Parlamentā ir nepieciešama atšķirīga darba metode, viena, ar kādu mūsu darbs un mūsu lēmumi nonāk atklātībā īstas demokrātijas patiesā garā. Mums ir nepieciešams atvērts darba stils, kas attiecas uz visām politiskajām grupām un visiem Parlamenta deputātiem. Ja daži Parlamenta deputāti nejūtas iesaistīti un izvairās no darba, kā gan mēs varam likt mūsu iedzīvotājiem justies iesaistītiem, uzticēties mūsu darbam un piedalīties vēlēšanās? Ieviesīsim jaunas tehnoloģijas jebkādiem līdzekļiem, jo mums tas nepieciešams informācijas nodrošināšanai, bet mēs nevaram aizmirst vissvarīgākos līdzdalības elementus. Tie ir demokrātija un pārredzamība.

Mēs pārdzīvojam finanšu krīzi, vides un klimata krīzi. Man jāpiemin arī tas, ka mums ir tirdzniecības līgumi, kas dažreiz saasina problēmas attiecībā uz pārtikas piegādi un nabadzību pasaulē.

Kreisie uzskata, ka krīzes risinājums ir neturpināt tādu pašu politiku, jo tā dažreiz ir šo problēmu veicinošais faktors. Eiropas cilvēkiem vajadzīga citāda politika. Viņi ir pelnījuši citādu politiku — tādu politiku, kas pirmajā vietā ierindo cilvēka, nevis tirgus vajadzības, kā tas ir pašreiz. Viens veids, kā uzsākt virzīt politiku pareizajā virzienā, ir apturēt privatizāciju un sabiedrisko pakalpojumu noteikumu atcelšanu. Piemēram, tirgus faktiski neguva sekmes, kad tam vajadzēja nodrošināt cilvēku vajadzības pēc darba un sociālajām tiesībām. Mēs izjūtam šīs sekas.

Mēs runājam par demokrātiju. Demokrātija arī pieprasa, lai mūsu pilsoņu tiesības un brīvības nekad netiktu pārkāptas. Patlaban mums ir daudz priekšlikumu iedzīvotāju papildu uzraudzīšanai. Vārda brīvībai jābūt arī internetā.

Tādējādi ES un tās iedzīvotājiem vajag citu politiku, lai būtu godīgāka sabiedrība ar lielāku solidaritāti. Mēs, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederatīvā grupa, esam gatavi un labprāt pieņemam mūsu atbildību, lai piedalītos godīgākas ES ar lielāku solidaritāti un godīgākas un labākas pasaules attīstīšanā.

  Francesco Enrico Speroni, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, apsveicu jūs ar ievēlēšanu. Es apsveicu jūsu uzrunu, jūsu programmu un vēlētos koncentrēties uz aspektu, kas pēc manām domām ir vissvarīgākais vai varētu būt vissvarīgākais Parlamenta locekļiem, proti, mūsu likumdošanas darbu.

Dialogs starp lielākajām valstīm ir svarīgs, misijas ir svarīgas, bet galvenais Parlamenta uzdevums ir, vismaz manuprāt, izdot tiesību aktus, ieviest noteikumus, jo mēs galvenokārt esam ievēlēti, lai veiktu šo uzdevumu, īstenotu šo pilnvarojumu. Viena no problēmām ir tā, ka mums nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, jo Eiropas Kopienas dibinātāji un viņu pēcteči tās mums nav devuši. Mēs nepārtraukti balsojam par rezolūcijām un parakstām rakstiskus paziņojumus, kas netiek izskatīti, jo Komisija neņem tos vērā.

Barroso kungs teica, ka tas ir tikai pareizi, citādi, ja Komisija akceptētu Parlamenta likumdošanas iniciatīvas ar rakstiskām deklarācijām un rezolūcijām, tad tiktu pārkāpti līgumi, kas to neatļauj. Atļaujiet man sacīt, ka šī interpretācija man liekas maldinoša: līgumi to skaidri nenosaka, bet arī neaizliedz.

Man jāatzīmē, ka tad, kad Parlaments jautā kaut ko, kad Parlaments lūdz likumdošanas iniciatīvu, tas rīkojas miljoniem Eiropas iedzīvotāju vārdā, vairākuma Eiropas iedzīvotāju vārdā, tā kā gan rakstītajām deklarācijām, gan rezolūcijām nepieciešams vairākuma atbalsts, lai tās tiktu pieņemtas.

Tāpēc esmu pārliecināts, ka jūs, priekšsēdētāja kungs, smagi strādāsit, lai Komisija pieņemtu, ka Parlamenta deputātu virzītajiem priekšlikumiem jākļūst par ES likumdošanas aktiem, saskaņā ar cilvēku, mūsu vēlētāju gribu. Tas ir apgrūtinošs uzdevums, bet es esmu pārliecināts, ka jūs pieliksit visas pūles, lai to izpildītu.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kā pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts es runāju, protams, savā vārdā, un arī dažu savu kolēģu vārdā, ne savu dāņu kolēģu vārdā no PVV, bet gan savu kolēģu no Nacionālās frontes, bulgāru Ataka partijas, austriešu FPÖ partijas, Lielbritānijas Nacionālās partijas, ungāru Jobbik partijas un flāmu Vlaams Belang partijas vārdā.

Es vēlētos sacīt, priekšsēdētāja kungs, ka nešaubos par jūsu priekšlikumu patiesumu. Tomēr atļaujiet man izteikt šaubas par to atbilstību realitātei.

Jūs iesākāt ar ekonomiskās krīzes problēmu. Tā ir, ka miljoniem eiropiešu līdzekļu un nodarbošanos apdraud globalizācijas nevēlamā ietekme, atstājot viņus dažu citu labuma dēļ negodīgā sacensībā starp valstīm, kuru strādnieki tiek ciniski ekspluatēti, un nesātīgu nevalstisku finansiālu interešu varā. Eiropas Savienība, diemžēl, nepasargāja eiropiešus no šīs situācijas. Tieši otrādi, tā viņus tur iegrūda.

Otrkārt, no manas pieticīgās pozīcijas raugoties, bet tomēr norādot, ka politiskie spēki, kā Schulz kungs labprātīgi atzīst, ir draudi tradicionālajām organizācijām, un es pateicos par to viņam, es vēlētos aicināt Parlamentu un jūs, priekšsēdētāja kungs, būt atturīgākiem un noteikt mūsu valstīm dažus labprātīgus ierobežojumus. Esmu pilnīgi pārliecināts kā eiropietis un kā kristietis, ka daudzas no vērtībām, ko mēs nododam tālāk, ir universālas vērtības. Es esmu pat priecīgs apgalvot, ka tas nav mūsu uzdevums noteikt pasaules principus un likumus, vēl jo vairāk tāpēc, ka tādas organizācijas kā Apvienoto Nāciju Organizācija pastāv šā iemesla dēļ, un vēl jo vairāk tādēļ, ka tas ir labs darījums Eiropā pats par sevi, kur pretēji tiesībām uz dzīvību mēs pieļaujam mūsu pašu bērnu iznīcināšanu un kur pretēji vārda brīvībai mēs uzspiežam morālu, plašsaziņas, politisku un tiesisku diktatūru, kas ir pazīstama kā „politkorektums”. Politiskās grupas, tādas kā mūsu, kas pārstāv miljoniem eiropiešu ciešanas un cerības, tiek nostādītas sliktākā situācijā, apsūdzētas un dažreiz pat likvidētas, piemēram, Vlaams Blok partija Beļģijā ar pilnīgu skandālu, kas Parlamentā neizraisīja nevienu protestu. Ja tas būtu noticis Āfrikā vai Latīņamerikā, mēs bez šaubām dzirdētu pavisam citu notikumu versiju.

Mums, pie grupām nepiederošajiem deputātiem, nav tādu pašu tiesību kā citiem — tas nu ir skaidrs — un, kā mēs jums sacījām vakar, mums vēl aizvien nav pārstāvju Priekšsēdētāju konferencē.

Visbeidzot, attiecībā uz balsošanas metodēm, miljoniem eiropiešu ir liegta iespēja būt pārstāvētiem viņu pašu valsts likumdošanas orgānos, kam būtu jāpārstāv elektorāts visā tā dažādībā.

Nobeigumā es gribētu izteikt vēlmi, lai mēs vienmēr savā darbā atceramies, ka Eiropa visā cilvēces vēsturē ir bijusi reģions, kas ieviesa ideju par tautu brīvību, kāda nav atrodama citur; vienādu cieņu pret šīm tautām un to jurisdikcijas un arī neiejaukšanās principa ievērošanu, kas nozīmē, ka katrs pats ir atbildīgs par sevi un savu teritoriju. Tas ir viens no lielākajiem Eiropas civilizācijas ieguldījumiem cilvēces mantojumā.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) priekšsēdētāja kungs, šī ir mana pirmā iespēja Padomes prezidentūras locekles statusā uzstāties šajā sēžu zālē, un Zviedrijas prezidentūras un visas Padomes vārdā, kā arī es personīgi vēlētos jūs sirsnīgi sveikt, priekšsēdētāja kungs. Ir brīnišķīgi jūs redzēt šajā amatā divdesmit gadus pēc Berlīnes mūra krišanas. Es zinu, ka tā jums ir personīga uzvara. Tā ir uzvara Eiropas Parlamentam, un tā ir uzvara arī mums visiem, kas aizrautīgi atbalsta Eiropas sadarbību, un visiem, kas par to iestājas.

Es vēlētos arī pateikties jums par fantastisko runu un vērienīgajiem plāniem šim Parlamentam. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Parlaments ir drošās rokās. Savā vadīšanas laikā jūs, cerams, pieņemsit gan konkrētus lēmumus, gan paveiksit brīnumus, ko minējāt. Mēs ceram Padomē strādāt kopā ar jums un Eiropas Parlamentu. Vairāki deputāti runāja par daudzajiem izaicinājumiem, kuriem mums jāstājas pretī: klimata jautājums, ekonomiskā krīze, nodarbinātība, Eiropas loma pasaulē utt.

Šeit jums ir svarīga likumdevēja loma, gan pārstāvot pilsoņus, gan arī šeit notiekošajās debatēs. Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Parlaments vienmēr aizstāvētu Eiropas vērtības. Ja Lisabonas līgums stāsies spēkā — un es patiešām ceru, ka tā notiks —, tad Eiropas Parlamenta loma pieaugs un jums būs lielāka ietekme uz Eiropas dienaskārtību. Es zinu, ka jūs uztverat nopietni Eiropas Parlamenta aizstāvēšanu un iestādes lomu, bet cerams, ka jūs būsit arī tilts uz citām iestādēm, kā arī nopietns dialoga partneris. Prezidentūra ļoti cer kļūt par jūsu dialoga partneri nākamajos sešos gados un novēl jums veiksmi darbā.

  Priekšsēdētājs. Es vēlētos sacīt visiem jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, ka ministre ir bijusī šā Parlamenta deputāte, tātad viena no mums.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, Komisijas vārdā un savā vārdā es vēlētos jūs vēlreiz apsveikt un novēlēt visu to labāko jūsu pilnvaru laikā. Jūsu ievēlēšana simbolizē ne tikai Eiropas apvienošanu, bet arī Eiropu, kas ir ļoti piesaistīta galvenajām brīvības un solidaritātes vērtībām.

Gan personiski, gan arī iestādes vārdā es vēlētos cieši sadarboties ar jums un Eiropas Parlamentu. Parlaments un Komisija ir divas Kopienas iestādes, kas Kopienas jautājumu centrā atrodas galvenokārt. Jūs un visus Parlamenta deputātus tieši ievēlēja mūsu pilsoņi, un Komisijai ir tiesības un pienākums eiropiešu intereses uzskatīt svarīgākas par citām konkrētām interesēm. Esmu pārliecināts, ka mums ir īpaša atbildība par Eiropas projektu, pilnībā ievērojot līgumus.

Tāpēc es vēlreiz atkārtoju savu vēlmi strādāt kopā, lai attīstītu Eiropas parlamentāro demokrātiju.

(Aplausi)

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Buzek kungs, man ļoti patika jūsu runa, it īpaši par Parlamenta lomu ne tikai institucionālajā, bet arī sociālajā sfērā, ko jūs aprakstījāt kā Eiropas demokrātijas sistēmas būtību.

Šodien mēs paužam prieku par 27 valstu Eiropas Savienību, kas vēlreiz ir sanākusi kopā, sastopoties ar šķelšanos, ko radījušas terora ideoloģijas, kas uzcēla sienas mūsu kontinentā, sienas, kuras neizturēja un tika demokrātijas un brīvības vēju nopūstas.

Šogad mēs svinam trīsdesmito gadadienu kopš pirmā Parlamenta ievēlēšanas tiešās vispārējās vēlēšanās un Berlīnes mūra krišanas divdesmito gadadienu. Es gribētu atgādināt, Buzek kungs, ka tad, kad pirmo reizi pirms 30 gadiem mani vecāki balsoja, lai ievēlētu pirmos Parlamenta deputātus no Itālijas, jūsu valstī nebija tiesību balsot.

Tikai vienu gadu pēc tam, kad Karol Wojtyla tika ievēlēts par Katoļu Baznīcas pāvestu, 1979. gadā, laikā kad Itālijā un citās valstīs notika pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jūs aktīvi darbojāties puslegālā arodbiedrībā Solidarność, kas cīnījās par demokrātiju un brīvību jūsu valstī. Lai aizstāvētu šīs pašas tiesības — demokrātiju un brīvību — mēs gājām uz vēlēšanām, kamēr jūs katru dienu riskējāt ar savu dzīvību un represijām.

Tādēļ, priekšsēdētāj Buzek kungs, man ir gods ieguldīt savu mazo un iespējams ne izšķirošo balsi jūsu ievēlēšanā, un esmu apmierināts, ka šodien Parlamentā sastopas dažādi pagātnes notikumi, kas tiek padarīti cildenāki kopīgu vērtību un ideālu iespaidā: pagātnes notikumi, kas padara šīs jaunās Eiropas izcilo vēsturi spēcīgu.

  Marek Siwiec (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, apsveicu jūs ar ievēlēšanu un ar lielisko uzrunu. Es būtu gribējis, lai jūs tajā lielāku uzmanību pievērstu Austrumeiropas valstīm. Tuvākajā nākotnē ir gaidāmas ļoti grūtas vēlēšanas Ukrainā. Eiropas Parlamentam ir īpaša atbildība parādīt demokrātisko procedūru nozīmīgumu šajā valstī. Tieši Eiropas Parlamentā, Eiropas Savienības galvenajā iestādē, pirms pieciem gadiem aizsākās atbalsts lielām pārmaiņām.

Es pieprasīšu, lai šis jautājums, kas saistīts ar prezidenta vēlēšanām Ukrainā, tiktu aplūkots īpašā un netradicionālā veidā, iesaistot tās iestādes un delegācijas, kas šim nolūkam izveidotas, jo Eiropas Parlaments ir pazīstams kā nopietna iestāde, kas ieinteresēta demokrātiskajos procesos Ukrainā.

  Eva Lichtenberger (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos jūs apsveikt un kaut ko pateikt tieši jums. Parlaments tiek vērtēts pēc tā, kā tas pielieto un ievieš praksē savas tiesības, un pēc tā, vai tas neizvairās no iesaistīšanās nozīmīgākajās politiskajās debatēs.

Mēs visi esam atbildīgi par kopīgu darbu ar jums, lai nodrošinātu, ka šis Parlaments netiktu pakļauts tādu Komisijas priekšlikumu spiedienam, kas ir neizstrādāti vai pārstāv konkrētu lobiju vienpusējās intereses. Mēs tagad esam atbildīgi par skaidru izteikšanos, un mums tas būtu jāievēro. Mums jāpadomā, kā Lisabonas līgums mainīs mūsu situāciju. Es ceru, ka mēs spēsim to visu paveikt.

Mums skaidri jāparāda, un, manuprāt, tas attiecas arī uz jautājumu par Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu, ka mēs izmantojam savas tiesības, un mums Komisijai ir jāraida nepārprotams signāls. Tas nozīmē, ka Barroso kungu nevajadzētu ievēlēt tiešās vēlēšanās.

  Zoltán Balczó (NI). – (HU) Priekšsēdētāj Buzek kungs, atļaujiet man jūs tieši uzrunāt, kaut gan jūs sēžat savā deputāta krēslā. Jūsu ievēlēšana šajā Parlamentā tiek uztverta kā zīme tam, ka vairs nav Austrumu bloka, bet ir vienota Eiropa. Jūs to pieminējāt savā uzrunā, kad runājāt par to, ka nav vairs vecās un jaunās Eiropas, bet ir tikai mūsu Eiropa.

Diemžēl daudzi cilvēki tā nejūtas. Jūs savā runā arī atsaucāties uz lielajām bailēm, kas bija pārņēmušas valstis, kas iestājās Eiropas Savienībā tikai 2004. gadā. Šodien jūs apzināties to vilšanās sajūtu, kas jūtama šajās valstīs. Iemesls tam ir tiesību vienlīdzības trūkums. Vienlīdzīgas tiesības ir galvenā problēma. Valsts sekretārs Lindblad kungs pieminēja, ka tiesību vienlīdzība ir budžeta pamatprincips. Ja tas tā patiešām ir, tad kāpēc tiesību vienlīdzības princips netiek attiecināts uz lauksaimniecības subsīdijām? Ungārija ir apliecinājusi, ka tās institucionālā sistēma ļauj saņemt šīs subsīdijas, tomēr tā šajā jomā joprojām tiek diskriminēta.

Priekšsēdētāja kungs, jūs esat iedrošinājis visus lietot savu dzimto valodu. Es kā ungārs esmu apmierināts, ka šajā Parlamentā varu baudīt vienlīdzīgas tiesības, bet Slovākijā es par savas dzimtās valodas lietošanu tiktu sodīts. Priekšsēdētāja kungs, jūs aicinājāt uzņemties vidutāja lomu. Mēs no sirds pateicamies jums par šo piedāvājumu. Tomēr īsti panākumi šādi tiks gūti, ja ungāru minoritāte varēs brīvi lietot savu dzimto valodu savā dzimtajā zemē. Es novēlu jums veiksmi arī šajā ziņā.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, esmu patiesi iepriecināta, ka jūs, pilsonis ar augstu morālo stāju un turklāt silēzietis, pārņemat stafetes nūjiņu no Hans-Gert Pöttering rokām un ka jūs, tāpat kā viņš, uzsverat apvienotas Eiropas Savienības potenciālu cilvēktiesību un solidaritātes starp tautām vērtību nozīmē. Šis vēlēšanu periods ekonomiskās krīzes ēnā pārbaudīs šo solidaritāti. Man nav šaubu attiecībā uz vēlēšanām, bet es zinu, ka atsevišķi pilsoņi un reģionālie politiķi arvien biežāk rūpīgi pārbauda mūsu balsojumus, izmantojot lozungu „labdarība sākas mājās”. Tādēļ es vēlētos aicināt jūs, priekšsēdētāja kungs, kad ziņosit par mūsu darbu šeit Eiropas Parlamentā, veltīt lielāku uzmanību, nekā līdz šim tas notika, jautājumiem par eiropiešu stāvokļa uzlabošanu globālā mērogā.

  Charles Tannock (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es vienmēr esmu apbrīnojis Barroso kungu kā mūsu Komisijas priekšsēdētāju, kurš ir Eiropas un Atlantijas brīvā tirgus atbalstītājs un kuru mana partija stingri atbalsta un ļoti ciena. Es esmu arī liels Portugāles draugs, tādēļ ļoti priecājos, ka varu atbalstīt José Manuel.

Tomēr man bažas izraisa vakar laikrakstā „Daily Telegraph” izlasītā ziņa, ka viņš ir vienojies ar ALDE grupu par ietekmīga jauna un uzmācīga komisāra amata izveidošanu šajā Komisijā, kura pārziņā būtu gan ārējie, gan arī iekšējie cilvēktiesību jautājumi. Tas, šķiet, ir atklāts izaicinājums centriski labējo partiju vadībā pieņemtajam Parlamenta lēmumam noraidīt jauno apvienoto Cilvēktiesību komiteju, un tādējādi tiek dublēts Eiropas Padomes un tās cilvēktiesību komisāra darbs. Vai priekšsēdētājs Barroso nevarētu paskaidrot savu politiku un nodomus šajā jautājumā?

  Priekšsēdētājs. − Manuprāt, šo jautājumu vajadzētu uzdot šodien citā laikā, proti, apspriežot Barroso kunga paziņojumu, bet nevis pašlaik.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētāj Buzek kungs, jūs runājāt par Slovākijas un Ungārijas strīdu. Bet tas nav Slovākijas un Ungārijas strīds. Patiesībā tas ir Slovākijas un Eiropas Savienības strīds, jo tajā ir iesaistīta valsts, kas neievēro Eiropas pamatvērtības. Jūsu uzdevums ir palīdzēt panākt vienošanos nevis starp Slovākiju un Ungāriju, bet gan starp Eiropas Savienības Parlamentu un Slovākiju, jo šī valsts ir pārkāpusi dokumentus un nolīgumus, ko tā ir parakstījusi un ratificējusi.

Otrkārt, pastāv problēma saistībā ar Silēziju. Esmu apmierināts, ka jūs to pieminējāt. Eiropas Savienībā ir tik daudz tādu teritoriju kā šī, kas pagājušajā gadsimtā ir piederējušas vairākām valstīm. Ungāri pēc Pirmā pasaules kara bija sadalīti starp 10 valstīm, no kurām septiņas pašlaik ir ES dalībvalstis. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka tagad mēs varam būt kopā, neķeroties pie ieročiem un nemainot robežas. Pagājušajā gadsimtā Mazo Karpatu reģionā pastāvēja piecas oficiālās valodas. Kāpēc es to pieminu? Es to pieminu tāpēc, ka arī manā valstī, kurā es dzīvoju — Székely zemē, kas atrodas Transilvānijā, pašreizējā Rumānijas valdība mūsu dzimto valodu un simbolus joprojām uzskata par apkaunojumu.

Tomēr problēma saistībā ar Eiropas cilvēktiesību vērtībām nav aktuāla tikai Austrumu bloka valstīs, tā pastāv arī Rietumeiropā. Tāpēc mēs uzskatām, ka Eiropai ir nepieciešams ne tikai komisārs minoritāšu jautājumos, bet arī vispārējs likums par minoritātēm, kas būtu saistošs visām Eiropas valstīm.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, paldies par jūsu uzrunu! Tomēr es esmu pārliecināta, ka mūsu ceļi ievērojami atšķiras. Esmu viena no tiem, kas tic tādai Eiropai, kura apvieno partnervalstis, nevis Eiropai, kas saistīta ar Lisabonas līgumā ietverto federālisma pieeju.

Īrijas vēlētājiem 2. oktobrī otro reizi būs jābalso par Lisabonas līgumu — līgumu, kas tika sagatavots uz ātru roku, lai varētu ignorēt faktu, ka cilvēki bija noraidījuši Eiropas Konstitūciju. Es slavēju Īrijas Republikas vēlētājus par pirmajā referendumā izrādīto veselo saprātu, un es ticu, ka viņi to atkārtoti izrādīs arī otrajā referendumā. Es aicinu viņus palikt nelokāmiem, pieņemot lēmumu noraidīt šo līgumu. Vēlāk izteiktie solījumi un draudi nemaina līguma būtību. Tas Eiropai un Eiropas tautām ir un paliek nepareizs ceļš.

Tomēr esmu pārliecināta, ka šāda izvēle ir jāizdara arī manas valsts cilvēkiem — Lielbritānijas iedzīvotājiem. Leiboristu valdība bija apsolījusi viņiem referendumu, un tai ir jāpilda šis solījums. Pretējā gadījumā viņu iespējamiem pēctečiem, konservatīvajiem, būtu jādara tas pats.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, kā ungārs un Polijas draugs, un arī kā austrumeiropietis un jaunās dalībvalsts pilsonis es ļoti priecājos par jūsu darbu priekšsēdētāja amatā, un esmu apmierināts ar to, jo tas var veicināt pilnīgu 12 jauno dalībvalstu atbrīvošanos. Līdz šim mēs esam bijuši vienkārši vienlīdzīgi, bet mēs vēlētos būt vēl vienlīdzīgāki.

Jūs izteicāt vēsturisku apņemšanos, priekšsēdētāja kungs, jo jūs gatavojaties risināt tādu sarežģītu problēmu, kāda ir Silēzijas gadījumā, kas iepriekš nav bijusi risināta. Citiem vārdiem sakot, jūs nacionālo minoritāšu jautājumos uzņematies vidutāja lomu. Minoritātes ir 15 % no Eiropas iedzīvotājiem, no kuriem 6,5 % ir migrantu vai imigrantu minoritātes, galvenokārt Rietumeiropā, un 8,5 % — vēsturiskās minoritātes.

Tas, ka jūs vēlaties uzņemties vidutāja lomu Ungārijas un Slovākijas konfliktā un starp slovāku vairākumu un ungāru etnisko kopienu Slovākijā, ir vēsturisks solis. Es ceru, ka Komisija arī sekos šim piemēram. Mēs nevaram izlikties neredzam Eiropas minoritāšu problēmas. Paldies par uzmanību, un vēlu jums veiksmi!

  Antonello Antinoro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlējos pateikt, Buzek kungs, cik es esmu lepns, ka varu piedalīties tik nozīmīgas iestādes darbā, kāda ir Eiropas Parlaments, kuru vadāt jūs. Tie upuri, ko jūs savā valstī ziedojāt pirms 20 gadiem un kas šodien ļauj šīm 12 iepriekš minētajām valstīm būt pārstāvētām šajā plenārsēžu zālē, Eiropu padara stiprāku.

Tomēr es vēlētos izteikt savus apsvērumus saistībā ar to programmu, ko jūs izklāstījāt savas uzrunas laikā, kurai būtu jāstiprina Parlaments, un es ceru, ka tas tā arī notiks. Es ceru, ka jūsu paustās idejas nesīs augļus.

Es ceru, ka nākamais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, kurš, es esmu pārliecināts, būs Barroso kungs, ieklausīsies jūsos attiecībā uz iedarbīgajiem vārdiem, kurus jūs lietojāt, lai garantētu, ka Parlaments nodrošina vairāk nekā 550 miljonu Eiropas pilsoņu vajadzības, kuri balsoja par mums, kuri izvēlējās mūs un kuri vēlas un pieprasa, lai Parlaments un mēs visi sniegtu atbildes, kuras Eiropa varbūt ir jau mēģinājusi sniegt, bet bez lieliem panākumiem.

Attiecībā uz šo jūsu darba aspektu es ceru un esmu pārliecināts, ka ar jūsu starpniecību mēs iegūsim to pārliecību, ko jūs pats minējāt.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) John Stuart Mill reiz sacīja, ka parlamentam ir jābūt valsts dzīves spogulim. Tas nav varoņdarbs, un, manuprāt, tas ir svarīgi mūsu nākamajam pilnvaru termiņam, īpaši tāpēc, ka Eiropa ir pārāk nozīmīga problēma, lai tās likteni uzticētu tikai t.s. „politisko elišu” lēmumu pieņemšanas procesam.

  Michael Theurer (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos jūs sirsnīgi apsveikt sakarā ar jūsu uzrunu. Eiropas sadalīšanas process tika izbeigts, no vienas puses, pateicoties Centrālās un Austrumeiropas valstu ilgām pēc brīvības, bet no otras puses, protams, ne mazāku ietekmi atstāja Eiropas ekonomikas modeļa pievilcība.

Man šķiet, ka mēs pārāk maz uzticamies, pārāk maz uzticamies nākotnei. Ja mēs to Eiropā nespējam sasniegt, tad kurš to var? Mums ir jāskaidro ar lielāku pārliecību, ka mēs varam strādāt ar paļāvību, lai atrisinātu savas problēmas. Mums ir ļoti liels potenciāls, un visā pasaulē joprojām ir izaugsmes iespējas. Kamēr vien pasaulē būs cilvēki, kuriem ir nepieciešamas preces un pakalpojumi, tik ilgi būs arī izaugsmes iespējas. Mēs varam būt pārliecināti, ka Eiropai pienākas gabals no šā pīrāga un ka visi iesaistītie gūs savu labumu.

Es vēlētos iedrošināt mūs visus vairāk uzticēties Eiropai kā veiksmīgam modelim un lūdzu jūs visus savās runās paust šo ideju.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Ungārija pieminēja 1956. gada revolūcijas un cīņas par brīvību, kas notika 2006. gada 23. oktobrī, gadadienu. Šajā dienā liels skaits policistu, kurus komandēja valdība, uzbruka mierīgiem demonstrantiem, gājējiem un pat lielām tūristu grupām restorānos, kur viņi mierīgi ieturēja maltīti.

Valstī dominēja absolūts terors. Vairāki simti cilvēku tika nopietni ievainoti, tostarp 14 cilvēki, kuriem tika iešauts acīs, no kuriem daudzi zaudēja redzi. Vairāki simti cilvēku tika ieslodzīti cietumā, un pret viņiem uzsāka safabricētus kriminālprocesus. Tas beidzās pavisam nesen, kad visi šie cilvēki, faktiski bez izņēmuma, tika atbrīvoti.

Premjerministrs pateicās policijai par izcili veikto darbu. Šodien, priekšsēdētāja kungs, šeit Eiropas Parlamentā atrodas Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Kinga Göncz, kurš bija tās valdības loceklis, kas deva atļauju šaut uz cilvēkiem. Es vēlētos dzirdēt jūsu viedokli šajā jautājumā, priekšsēdētāja kungs. Es vēlētos jūs Ungārijas vārdā arī aicināt patiesi ievērot solidaritātes garu, lai cīnītos Eiropas Savienībā par cilvēktiesībām un cīnītos par to, lai izbeigtu cilvēktiesību krīzi, kas Ungāriju ir piemeklējusi kopš 2006. gada rudens. Es vēlētos arī aicināt personu šajā Parlamentā, kura cilvēkiem atgādina par šo situāciju un apkauno Parlamentu, atkāpties no LIBE komitejas priekšsēdētāja vietnieka amata.

  László Tőkés (PPE). – (HU) Tā kā Rumānijā dzīvo arī ungāri, tad ievērojot solidaritātes principu, es vēlētos apsveikt priekšsēdētāju Jerzy Buzek, kurš ir cienīgs mūsu iepriekšējā priekšsēdētāja Hans-Gert Pöttering pēctecis. Ievērojot solidaritātes principu, ļaujiet man atgādināt, ka pirms 70 gadiem Ungārija uzņēma bēgļus no Polijas.

Ievērojot solidaritātes principu, es vēlos izteikt mūsu gandarījumu par to, ka viena no galvenajām Solidarność personām ir iecelta par Parlamenta vadītāju. Atcerēsimies arī pāvestu Jāni Pāvilu II un ticības aspektu. Solidarność un Ungārijas 1956. gada revolūcija vēstīja brīvību, kamēr notikumi, kas risinājās Timišoarā (Timişoara), kopā ar pāvesta Jāņa Pāvila personību un garīgumu simbolizēja ticības spēku. Mēs arī gaidām, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Polijas tauta un Austrumeiropa veiks tādu pašu ieguldījumu un ienesīs lielāku ticību. Tāpēc es ar pārliecību gaidu priekšsēdētāja Buzek prezidentūru.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos jūs arī ļoti sirsnīgi apsveikt ne tikai ar jūsu ievēlēšanu, bet arī sakarā ar jūsu šodienas uzrunu, jo jūs esat apliecinājis, ka mums ir viena Eiropa, un vairs nepastāv dalījums vecajās un jaunajās valstīs. Eiropa arī turpmāk saglabās savu dažādību, un jūsu solījums, ka Eiropas Parlaments savā darbā atspoguļos šo dažādību, ir milzīga vērtība.

Tomēr tas nenozīmē, ka Eiropā pastāv vienlīdzība. Tiešām, pastāv daudz atšķirību, kurām mums Eiropas Parlamentā būtu jāpievēršas. Eiropas Savienības pilsoņi ļoti bieži par vienu un to pašu darbu saņem pilnīgi atšķirīgu atalgojumu. Šodien daudz Eiropas Savienības pilsoņu ir bez darba (šis skaits vienmēr ir bijis pārāk augsts), un šis ir cits jautājums, kas mums jārisina. Pastāv pārāk liela dažādība un nevienlīdzība attiecībā uz piekļuves iespējām izglītībai, kultūrai un veselības aprūpei. Šis ir milzīgs izaicinājums, kuram arī Eiropas Parlamentam jūsu vadībā ir jāpievēršas.

Es vēlētos uzzināt, kas, jūsuprāt, būtu jādara kontekstā ar to, kas tika sacīts par kopīgo enerģētikas politiku, ņemot vērā, ka tas pašlaik ir vairāk Vācijas un Krievijas, nevis Eiropas pasākums? Es ar to domāju gāzes cauruļvadu, jo jūs runājāt par enerģētikas politiku. Vēl ir arī aktuāls jautājums par Eiropas Savienības paplašināšanos — ko darīt ar Ukrainu? Kādu termiņu mēs nosakām attiecībā uz Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā?

  Jerzy Buzek, priekšsēdētājs. – (PL) Vispirms es vēlētos pateikties visiem, kas piedalījās diskusijā par ārkārtas atbalstu. Es saprotu, ka dažos īpašos gadījumos mūsu viedokļi var atšķirties. Tas ir ļoti labi, jo tādējādi vienmēr var atklāt kaut ko jaunu. Tikai viedokļu apmaiņa, tikai viedokļu dažādība un diskusijas var sniegt mums atbildes uz sarežģītākajiem jautājumiem. Tomēr milzīgais atbalsts, kas Parlamentā tika izteikts šo runu laikā, nosaka man papildu saistības, jo es apzinos, ka mēs atrodamies lielu izaicinājumu priekšā, un mums tie visi ir jāpārvar. Jūs esat man devuši pilnvarojumu, unikālu un spēcīgu pilnvarojumu, un tas notiek unikālā laikā. Es vēlētos ļoti īpaši uzsvērt, ka es to saprotu un ka es apzinos savus pienākumus nākamajos divarpus darba gados, ne tikai tos, kas attiecas uz Eiropas Parlamentu, bet arī uz visu Eiropas Savienību un arī attiecībā uz iespaidu, kāds ES pilsoņiem veidojas par mūsu darbu, iespaidu, kas ir neiedomājami svarīgs.

Es vēlētos ļoti sirsnīgi pateikties Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) priekšsēdētājam Joseph Daul kungam. Es ļoti augstu novērtēju uzsvaru uz to, ka šī ir mūsu Eiropa. Es sevi uzskatu par vienu no tiem, kas ir nākuši no Centrāleiropas un Austrumeiropas, bet šodien mūsu kopīgā Eiropa pieprasa korporatīvu rīcību. Es neaizmirstu, no kurienes es esmu nācis, bet laiks paiet tik ātri. Integrācija nosaka apziņas par savstarpēju atbildību nepieciešamību un to, ka šī atbildība ir jāuzņemas arī jaunajām dalībvalstīm — tā dēvētajām „jaunajām” dalībvalstīm, — lai gan, kā es minēju, vairs nepastāv iedalījums jaunajās un vecajās dalībvalstīs.

Schulz kungs uzsvēra, ka šī ir divarpus gadu programma. Iespējams, ka tā arī ir. Es tiešām domāju, ka mums ir nepieciešama nepārtrauktība. Patiesībā es runāju par to, kādai Eiropai būtu jābūt pēc pieciem vai desmit gadiem un kādā virzienā mums būtu jādodas. Divarpus gadu laikā jaunais priekšsēdētājs pievienos jaunas prioritātes vai arī nedaudz pārveidos jau esošās, tomēr es aicinu mūs vienmēr lūkoties tālākā perspektīvā, varbūt pat desmit vai piecpadsmit gadus uz priekšu, lai mēs varētu paredzēt notikumus, kas dažreiz mūs var pārsteigt. Protams, es piekrītu, ka vislabākā ir tāda paplašināšanās, kas izriet no mūsu iekšējās integrācijas.

Verhofstadt kungs uzsvēra iedzīvotāju viedokļa nozīmi. Es domāju tieši tāpat. Iedzīvotāju viedoklim šeit ir milzīga nozīme. Parlaments pārstāv iedzīvotājus, tāpēc mums ir liela atbildība. Viņš arī uzsvēra, ka, reaģējot uz krīzi, mums būtu jāapvienojas, tostarp ekonomikas jautājumos, un lēmumus jāpieņem kopīgi, kas ir tieši pretēji protekcionismam, un es arī uzsvēru šo aspektu savā uzrunā.

Harms kundze runāja par attiecībām ar valstu parlamentiem. Mēs izstrādājam vairāk nekā 50 % no Eiropas tiesību aktiem, kurus pēc tam apstiprina valstu parlamenti, tāpēc ir ļoti svarīgi ar mūsu valstu parlamentiem uzturēt labas attiecības. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir nepieciešams ciešāks kontakts ar iedzīvotājiem. Nav šaubu par to, ka šiem parlamentiem, mūsu pašu valstu parlamentiem, ir ievērojami labāks kontakts ar iedzīvotājiem. Tie, atšķirībā no Eiropas Parlamenta, katru dienu tiek rādīti televīzijā. Dosim iespēju iedzīvotājiem uzzināt par tā darba nozīmi, kas tiek veikts Eiropas Parlamentā, kā arī Eiropas Komisijā un Eiropadomē. Dosim viņiem iespēju uzzināt, ka Parlaments ir atbildīgs par vairāk nekā pusi no lēmumiem, kas attiecas uz mūsu valstīm. Pateicoties tam, ka turpmāk mēs ļoti cieši sadarbosimies ar valstu parlamentiem, mums būs vieglāk sniegt šo informāciju.

Krīze, protams, atklāj milzīgu uzticības trūkumu. Tieši šajā apstāklī slēpjas problēma. Harms kundzei un man ir kopīgs viedoklis par klimata problēmu. Mēs abi apmeklējām Bali, Poznaņu, un mēs abi būsim Kopenhāgenā. Mēs izstrādāsim vienošanos.

Kamiński kungs uzsvēra, ka mums ir atšķirīgi uzskati par Eiropas nākotni. Es tam piekrītu, un mums ir patiesi citam citu jāuzklausa. Ja jūs šodien pārstāvat diezgan lielas iedzīvotāju grupas, kurām ir mazliet atšķirīgi uzskati par Eiropas nākotni, tas mūs par kaut ko brīdina, par kaut ko informē, un es vai mēs, kas ticam Eiropas nākotnei un Eiropas integrācijai, zinām ievērojami vairāk par eiropiešiem, jo jūs izvirzāt dažādus iebildumus. Runājot par šo jautājumu, jūs varat būt pārliecināti, ka debates būs izsmeļošas.

Svensson kungs runāja par Parlamenta darba pārredzamību, jo mums jāzina, kādus lēmumus mēs pieņemam, un arī mūsu vēlētājiem tas ir jāzina. Es tam pilnībā piekrītu. Man nav šaubu, ka sociālā taisnīguma problēma ir svarīga. Es pats daudzus gadus esmu bijis arodbiedrības biedrs, un tā bija parasta arodbiedrība. Tomēr mēs ļoti labi zinām, ka pareizo līdzekļu atrašanai, lai palīdzētu trūcīgākajiem, mums ir nepieciešama veselīga ekonomika, un mums vienmēr ir jācenšas atrast līdzsvaru starp dažādiem apsvērumiem.

Speroni kungs runāja par adekvātu un noderīgu sadarbību ar Eiropas Komisiju un Eiropadomi. Lūdzu, atcerieties, ka Parlamenta loma kļūst arvien nozīmīgāka. Lisabonas līgums nodrošina mums ievērojami vairāk pilnvaru, nekā to Parlamentam ir pašlaik. Tā ir laba ziņa, jo mēs faktiski esam pārstāvji, kurus tiešās vēlēšanās ir ievēlējuši ES pilsoņi.

Gollnisch kungs nešaubās par manu nodomu patiesumu, bet viņš vēlas zināt, vai tos var reāli īstenot. Es vēlētos sacīt, ka pirms 30 vai 40 gadiem būtu bijis pilnīgi nereāli padomāt, ka es kādreiz varētu uzstāties šādā visaptverošā iestādē un atbildēt uz jūsu jautājumiem. Tas bija tik tālu no īstenības, ka es pat neuzdrīkstējos par to sapņot. Tādā veidā mēs redzam, ka, turpinot ar dziļu ticību un pārliecību ievērot noteiktu kursu, šīs neiespējamās lietas kļūst iespējamas. Pieliksim pūles, lai šīs neiespējamās lietas kļūtu iespējamas.

(Aplausi)

Malmström kundze, jā, mēs strādājam ar Zviedrijas prezidentūru. Es jau apmeklēju Zviedriju. Mēs runājām par klimata pārmaiņām, par klimatu Eiropā vispār, par krīzi un bezdarbu. Jāpiemin arī vienu ļoti svarīgu programmu — Stokholmas programmu. Atcerēsimies to. Parlamentam saskaņā ar Stokholmas programmu ir daudz kas jāpaveic, tostarp organizētās noziedzības jomā, un ne tikai Eiropas Savienībā.

Nav šaubu par to, ka mēs strādāsim kopā ar Barroso kungu. Man viņa piedāvājums ļoti patīk. Silvestris kungs izklāstīja Eiropas liberalizācijas procesa īso vēstures kursu, un es pilnībā piekrītu viņa viedoklim.

Siwiec kungs pieminēja Ukrainu. Patiesībā, ciktāl tas attiecas uz mani, es to uzskatu par saprotamu jautājumu, jo es biju iekļauts Eiropas Savienības delegācijas sastāvā, kas apmeklēja Ukrainu. Kā jūs atceraties, es devos uz Ukrainu trīs reizes un nevēlējos pārāk iedziļināties šajā jautājumā. Lūdzu, atcerieties, ka eiropiešiem ir svarīgs katrs Eiropas sadarbības aspekts: Vidusjūras reģionā, ar Dienvidameriku un Amerikas Savienotajām Valstīm, bet vissvarīgākais — ar mūsu kaimiņiem. Mūsu kaimiņi atrodas Vidusjūras reģionā un Austrumeiropā. Austrumeiropa un Dienvideiropa ir galvenie reģioni, tomēr nestrīdēsimies par to, kurš no tiem ir svarīgāks. Ukrainā tuvojas vēlēšanas, un tāpēc nākamos sešus mēnešus Ukrainai noteikti tiks pievērsta lielāka uzmanība. Tomēr necentīsimies citiem pierādīt savu taisnību šādā veidā. Ir ļoti svarīgi saglabāt līdzsvaru. Es pilnībā atbalstu jūsu viedokli šajā jautājumā.

Lichtenberger kundze runāja par Parlamenta lomu tiesību aktu sagatavošanas procesā. Es piekrītu, es piekrītu tam, ka mums tiesību akti ir jāsagatavo pārredzamā veidā, mums ir nepieciešams pašiem savs viedoklis, bet tas jau tika de facto paziņots Lisabonā. Ja Lisabonas līgums stāsies spēkā, tas notiks automātiski.

Balczó kungs jautā, vai apvienotā Eiropa tiešām pastāv tādā apmērā, kā es minēju savā runā. Jā, tiešām, tā pastāv, un tā ir apvienota, bet tā joprojām, izmantojot partnerattiecības, risina problēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību. Esmu stingri pārliecināts, ka Eiropas Savienībai ir līdzekļi kohēzijas veicināšanai. Tā kā mēs esam apvienoti, neveicināsim šķelšanos citādā veidā, t.i., savstarpīguma trūkuma dēļ attiecībā uz pilsoņu attīstības iespējām. Mēs centīsimies sasniegt šo mērķi. Dažas valstis iestājās Eiropas Savienībā pirms 20 vai 30 gadiem un joprojām piedalās šajās programmās, un mums visiem ir tādas pašas tiesības. Šī tiešām ir apvienota Eiropa, kurā pastāv dažādi dzīves līmeņi. Mēs izlīdzināsim šīs atšķirības, tā ir mūsu cerība, un tā ir mūsu izdevība, bet parunāsim tagad par Kopienu un arī mūsu atbildību. Es to vēlētos ļoti spēcīgi uzsvērt.

Roithová kundze runāja par kopīgo atbildību par krīzes situāciju, un es pilnībā viņai piekrītu. Bez tam, mēs cits citam dzīvojam tik tuvu, ka nepastāv gandrīz nekādu šķēršļu tam, lai mēs saprastu cits citu. Tas mums ir ļoti svarīgs apstāklis. Tannock kungs pieminēja cilvēktiesību komisāru. Šis jautājums, protams, ir jāizlemj Komisijas priekšsēdētājam un Komisijai. Tomēr es esmu pārliecināts, ka mēs ar Tannock kungu pēc dažiem mēnešiem tiksimies Ukrainā, kad tur notiks prezidenta vēlēšanas.

Sógor kungs runāja par divpusējām Eiropas diskusijām, un es vēlētos sacīt, ka minoritāšu problēmas tiešām vislabāk ir mēģināt risināt divpusēju sarunu ceļā. Tomēr ir arī labāk atvērt robežas, nevis pārvietot tās. Eiropā mēs esam iemācījušies nestrīdēties par robežām, un mūsu Eiropas daļā šādu problēmu nav. Mums ir vienkārši atvērtas robežas, un tas ir mūsu mērķis, tas ir mūsu lielākais sasniegums.

Dodds kundze sacīja, ka Eiropas Savienībai ir jābūt partnervalstu Eiropai, nevis federālai savienībai. Jūs runājāt ļoti gudri. Mēs tiešām runājam par sadarbību starp valstīm. Mēs runājam par nepieciešamību saglabāt identitāti un arī par savstarpējas atvērtības un sadarbības nepieciešamību. Man ļoti patīk jūsu idejas, un Eiropas Savienība tās pašreizējā veidolā, kā arī Lisabonas līguma veidolā, dara tieši to, ko jūs iesakāt.

Tabajdi kungs runāja par reģioniem, un arī par manu reģionu — Silēziju —, un sacīja, ka tas savā ziņā ir kā starpnieks. Es tam piekrītu. Ja tie ir pārrobežu reģioni, tad tie sniedz iespēju veidot labāku savstarpējo sapratni. Antinoro kungs pēc tam runāja par sasniegumiem manā valstī. Paldies par jūsu piezīmēm! Vai es stiprināšu Eiropas Parlamentu? Man noteikti ir enerģija, lai to darītu, bet noteikti ir nepieciešama arī vairāk nekā 700 deputātu enerģija. Es uz to pilnībā paļaujos, un es apzinos, ka mēs visi esam enerģiski.

Ransdorf kungs reāli pārstāv savas valsts pilsoņus un viņu dzīvi. Es piekrītu, un tas ir iemesls, kāpēc Eiropas Parlamenta atbildība un pilnvaras pieaug. Dosim iespēju arī valstu parlamentiem palielināt to ietekmi uz notikumiem Eiropā. Theurer kungs runāja par tiekšanos pēc brīvības, no vienas puses, un pievilcību — no otras puses. Jā, šeit tas bija pievilcīgi, bet tur mēs tiecāmies pēc brīvības. Tā ir patiesība. Gribētu atzīmēt, ka mēs esam normalizējuši situāciju Balkānu reģionā, un šodien Balkānu valstis dzīvo mierā. Lai slavēts Dievs! Šā reģiona valstis gaida, kad varēs pievienoties Eiropas Savienībai, un šeit slēpjas liela ES pievilcība.

Morvai kundze atgādināja par dažiem dramatiskiem notikumiem. Ja vēlaties man sniegt par tiem informāciju, lūdzu, sniedziet man to rakstiski. Esmu gatavs arī tikties ar jums, lai apspriestu šo jautājumu un gūtu par to labāku priekšstatu. Tőkés kungs runāja par 1956. gadu un Ungāriju. Mēs visi ļoti labi atceramies šos notikumus un kopjam savu dziļo ticību Eiropas Savienībai. Jā, es arī dziļi ticu tam spēkam, kas piemīt Eiropas Savienībai.

Savukārt Olejniczak kungs uzdeva vairākus jautājumus par nevienlīdzību Eiropā. Mums noteikti ir jārunā par vienotību, bet no otras puses, visi tie naudas līdzekļi, par kuriem es runāju iepriekš, joprojām tiek lietoti, kā arī visi tie pasākumi, kas paredzēti nevienlīdzības mazināšanai. Tie paliek spēkā; šeit nekas nav mainījies. Situācija saglabājas tikpat atvērta un skaidra, kāda tā ir bijusi vienmēr, un tāpēc ir ļoti labi, ka mums ir apvienota Eiropa. Attiecībā uz atbildi par naftas, gāzes un enerģijas resursu piegādi kopumā, mums ir jārunā par kopīgu enerģētikas politiku. Tad mūsu starpā neveidosies nevajadzīga spriedze. Tā starp mums izveido nevajadzīgas sienas, kuras mēs taču esam mēģinājuši nojaukt vairākas desmitgades un no kā ir atkarīga mūsu nākotne. Tāpēc es visaktīvāk aicinu veidot kopīgu enerģētikas politiku.

Protams, lai iestātos Eiropas Savienībā, ir jāizpilda noteikti kritēriji. Tika arī izteikta ideja, ka pirms citu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai mums pašiem Eiropas Savienībā ir jābūt labi integrētiem, jo tikai šādā gadījumā jauno dalībvalstu uzņemšana būs efektīva. Mums ir nepieciešams laiks integrācijai, bet tāda valsts kā Horvātija lielā mērā ir gatava integrācijai. Es saprotu, ka Horvātijai ir lielas izredzes iestāties Eiropas Savienībā jau netālā nākotnē, lai gan tai ir noteiktas problēmas. To pašu varētu sacīt par Īslandi, bet ir ļoti grūti noteikt termiņus citām valstīm, kuras nav tik labi sagatavotas. Atcerieties, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kas pašlaik ir ES dalībvalstis, sāka gatavoties integrācijai 1991. un 1992. gadā, tādējādi sagatavošanās notika 12 gadu garumā. Mēs gatavojāmies integrācijai 12 gadus, un mums īstenībā bija labāki nosacījumi, nekā šīm valstīm ir pašlaik, jo toreiz situācija pasaulē bija labāka — nebija krīzes, un vēl daudzu citu faktoru kopums ļāva mums atrasties labākā situācijā. Tas prasīja ilgu laiku, un es neriskēšu nosaukt termiņus, tomēr atcerēsimies, ka paplašināšanās ir pozitīva Eiropas Savienības politika, lai arī tā ir ilgtermiņa politika.

Es vēlreiz vēlētos jums visiem pateikties par diskusiju. Es ļoti rūpīgi atzīmēju visus komentārus, un tie tiks izmantoti kā sākumpunkts, domājot par konkrētiem pārveidojumiem. Turklāt mēs rīkosim tikšanās regulāri. Es palikšu savā vietā, kur atrodos pašlaik, jo vēlos jums visiem atrasties pēc iespējas tuvāk.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Pateicos, Buzek kungs, tostarp par ļoti rūpīgo precizitāti, ar kādu jūs atbildējāt uz visām runām bez izņēmuma.

Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Es apsveicu jūs ar ievēlēšanu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amatā. Kopā ar visiem mūsu tautiešiem es esmu lepna par to, ka pirmo reizi vēsturē šo godājamo amatu ieņem polis. Mēs uzskatām, ka tas ir apliecinājums mūsu nozīmei un vietai Eiropā.

Tajā pašā laikā Polija ir viena no tām nedaudzajām valstīm, kurā nav pabeigta Lisabonas līguma ratifikācijas procedūra, līguma, kas Eiropas integrāciju varētu padarīt efektīvāku. Es uzskatu, ka tas ir paradoksāli. Es vēlētos atgādināt, ka Polijas parlaments Lisabonas līguma ratifikāciju apstiprināja šā gada aprīlī, tomēr ratifikācijas dokumentus prezidents vēl nav parakstījis.

Es domāju, ka jūs varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu Polijas publiskajās debatēs un palīdzēt palielināt sabiedrības atbalstu šim līgumam, kas varētu paātrināt ratifikācijas procedūras pabeigšanu. Es vēlētos arī pateikties jums par personīgo iesaistīšanos šā jautājuma risināšanā Īrijā. Es ļoti ceru, ka īru tauta 2. oktobrī balsos par līgumu un ka Čehijā un Polijā tiks veiktas nepieciešamās formalitātes.

Viens no šā Parlamenta svarīgākajiem uzdevumiem ir palīdzēt pielikt punktu „Lisabonas līguma ratifikācijas stāstam”, un es ceru, ka tas šo uzdevumu veiksmīgi izpildīs.

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas integrācijas vēsturē šis ir nozīmīgs brīdis. Pateicos par programmu, ar kuru jūs iepazīstinājāt mūs. Es ceru, ka jūs varēsit realizēt šos augstos mērķus. Es vēlu jums veiksmi, vadot Eiropas Parlamenta darbu saskaņā ar vērtībām, kas ir svarīgas visiem eiropiešiem.

Tāpat kā Polijas solidaritātes kustība spēja mainīt Polijas un citu Centrāleiropas valstu tēlu, tā arī Eiropas solidaritāte ļaus mums būt gataviem tiem izaicinājumiem, kuru priekšā mēs šodien stāvam. Tas būs iespējams, ievērojot noteiktus nosacījumus, proti, mūsu solidaritātei ir jābūt pastāvīgai, patiesai un ar apņēmību veikt izmaiņas. Tāpat kā Polijā, kur totalitārisms sabruka, nevis pateicoties vārdiem, bet gan darbiem, tā arī Eiropas solidaritāte būs efektīva, ja tā tiks pārvērsta konkrētā rīcībā. Es ticu, ka tas tiešām notiks.

Šāds Eiropas nākotnes redzējums šķiet pievilcīgs ļoti daudziem eiropiešiem. Es paļaujos uz Eiropas Parlamentu, ka tas jūsu, priekšsēdētāja kungs, vadībā rīkosies atzīstami un aktīvi, lai šo redzējumu pārvērstu īstenībā. Es jums ļoti pateicos.

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.25 un atsāka plkst. 15.00) <BRK>

SĒDI VADA: J BUZEK
Priekšsēdētājs

9. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

(Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts)

***

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, man nav komentāru par vakardienas sēdi, bet tā vietā es vēlētos komentēt starpgadījumu, kas notika šā rīta sēdes laikā. Manu kolēģi Kinga Göncz, kura ir Parlamenta deputāte manis pārstāvētajā grupā un bijusī Ungārijas ārlietu ministre, šā rīta debašu laikā pilnīgi nepieņemamā veidā apvainoja Krisztina Morvai, kura pārstāv fašistisko Jobbik partiju. Göncz kundze kā Ungārijas ārlietu ministre bija strādājusi smagāk gandrīz par visiem citiem valstī, lai panāktu starptautisku samierināšanu starp Ungāriju un tās kaimiņvalstīm. Es vēlētos neapšaubāmi noraidīt to briesmīgo apvainojumu, ko Göncz kundzei izteica neofašistu partijas biedre Morvai kundze.

(Aplausi)

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Pateicos, ka devāt man šo iespēju runāt. Man ļoti žēl, ka šī diskusija notiek šeit, Eiropas Parlamentā. Es vēlētos arī īsumā atbildēt, sakot, ka partija, ko pārstāv Krisztina Morvai, 2006. gadā izveidoja pusmilitāru vienību un kopš tā laika izmanto to, lai iebiedētu miermīlīgo sabiedrības vairākumu.

Tostarp, īpaši minoritātes, homoseksuālistus, romus un ebrejus. Šo pusmilitāro vienību tiesas nesen izformēja, bet Eiropas Parlamenta deputāti no šīs partijas jūlija sesijas laikā šajā plenārsēžu zālē bija ģērbušies šīs organizācijas formas tērpos. Šī partija Ungārijā īstenoja antieiropeisku, rasistisku, homofobisku un pret romiem vērstu kampaņu, ksenofobisma propagandu, un savos izteikumos Ungāriju regulāri sauca par Eiropas Savienības koloniju. Krisztina Morvai runāja par 2006. gada notikumu, kad šie galēji labā novirziena protestētāji apšaudīja Ungārijas televīzijas apraides sabiedrības centrālo ēku un vairākas dienas rīkoja nemierus, kuros 113 policisti tika ievainoti.

Viņi rīkoja nemierus atkārtoti 23. oktobrī. Faktiski viņi, lietojot vardarbību, mēģināja izjaukt nacionālo ceremoniju. Valsts vēsturē kopš režīma maiņas šī bija pirmā reize, kad policijai nācās saskarties ar politiski galēji labā novirziena pārstāvju protestiem. Pēc tam valdība izveidoja neatkarīgu komisiju, kuras ziņojumi ir pieejami daudzās vietnēs, arī angļu valodā. Šī komisija sniedza ieteikumus, un tika ierosināti arī daudzi tiesas procesi. Ungārijas valdības iestādes izmeklēja šos pārkāpumus.

Šajā jomā tiešām bija problēmas. Tomēr es vēlētos sacīt Krisztina Morvai kundzei, ka, ja viņa savas valsts institucionālo sistēmu sauc par diktatorisku, tad viņai būtu jāsaprot — ja demokrātija Ungārijā tiešām nedarbotos, viņa nevarētu tagad teikt savu runu šajā plenārsēžu zālē. Vēlreiz atvainojiet, ka šis temats Parlamentā tika uzsākts, un es ļoti ceru, ka šī diskusija šeit netiks turpināta.

  Zoltán Balczó (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Reglamentu manā rīcībā ir pusminūte, lai uzdotu jautājumu. Šis jautājums tiks uzdots Schulz kungam. Atsaucoties uz neslavu ceļošajiem paziņojumiem, kurus šeit izteica viņa kolēģe, es vēlētos zināt, kā viņš uzdrīkstas šajā plenārsēžu zālē nosaukt partiju par fašistisku tikai tāpēc, ka tā nepiekrīt visiem Eiropas Savienības pamatnostādņu aspektiem? Par šo partiju Ungārijā balsoja 430 000 vēlētāju. Līdz ar to jūs nosaucat par fašistiem 430 000 vēlētāju. Turpmāk padomājiet, pirms runājat!

10. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana (sk. protokolu)

11. Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāta paziņojums (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāta paziņojums.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs dzīvojam unikālā laikā. Es personīgi esmu pārliecināts, ka vēstures grāmatās nākotnē tiks nodalīts laikmets pirms finanšu krīzes un pēc finanšu krīzes. Tomēr šī nav tikai finanšu, ekonomiskā un sociālā krīze. Tā ir arī vērtību krīze. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka, reaģējot uz šo krīzi, uzsvars ir jāliek uz mūsu Eiropas sociālo modeli un sociālo tirgus ekonomiku.

Tajā pašā laikā krīze parādīja, cik savstarpēji atkarīgi mēs esam kļuvuši šajā globalizācijas laikmetā. Tagad ir ne tikai finanšu krīze, bet arī enerģētikas krīze. Pastāv problēmas saistībā ar pārtikas nodrošinājumu un klimata pārmaiņām — jomu, kurā Eiropai pašlaik ir vadošā loma. Tāpēc es domāju, mēs varam sacīt, ka šis Eiropai ir pārbaudes laiks. Vai mēs vēlamies veidot globalizāciju, izmantojot mūsu vērtības, aizsargājot mūsu intereses, vai arī mēs vēlamies paciest globalizāciju, ejot citu vadībā?

Man personīgi izvēle ir skaidra. Mums jāstājas pretī šiem izaicinājumiem kopīgiem spēkiem, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka Eiropa varētu tikt marginalizēta. Mums ir pieredze. Es domāju, ka nevienā pasaules daļā nav tādas pieredzes kā mums, jo mēs esam izveidojuši iekšējo tirgu, kopīgus noteikumus, kopīgas iestādes un patiesi vienotu valūtu, solidaritāti un kohēzijas politiku. Mums ir šī unikālā pieredze. Tāpēc es ticu, ka tā vietā, lai paciestu globalizāciju, mēs to varam veidot, jo mēs pēc būtības esam globalizācijas laboratorija; mēs esam globālās pārvaldības aizstāvji.

Tagad nav laika status quo stāvoklim vai rutīnai. Mums ir nepieciešama darbakārtība, lai virzītos uz pārmaiņām. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir nepieciešama spēcīga Eiropa. Ar Lisabonas līgumu mēs turpmāk būsim spēcīgāki un rīcībspējīgāki.

Es paskaidrošu, ko domāju, sakot „spēcīgāka Eiropa”. Tas nebūt nenozīmē lielāku varas centralizāciju. Es esmu uzticīgs demokrātiskajam subsidiaritātes principam. Subsidiaritāte, protams, ir saistīta ar solidaritāti, kad lēmumi tiek pieņemti atbilstošākajā līmenī.

Kad es runāju par spēcīgāku Eiropu, es runāju arī par Eiropas garu, Eiropas lēmumu pieņemšanas kultūru, Kopienas metodi un gribu rīkoties kopā — ne tikai spēju rīkoties, bet arī gribu rīkoties, politisko gribu. Mums ir nepieciešama tāda Eiropa, kas attiecībā uz tās vērtību un interešu aizsardzību ir nelokāma, kas noraida jebkāda veida protekcionismu, bet nav naiva un spēj izrādīt savu proaktīvo dabu. Tieši šī proaktīvā daba vadīja tā dokumenta sagatavošanu, ko es jums nosūtīju pirms šīs sēdes.

Tā Komisija, kuras priekšsēdētājs es pašlaik esmu, bija pirmā paplašinātās Eiropas, lielās 27 dalībvalstu Eiropas, Komisija. Es ticu, ka tagad mēs esam konsolidējuši šo Eiropu, un mums ir visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai izvirzītu jaunu mērķi: jaunu sociālo mērķi, jo pašlaik ir krīze, un bezdarbs ir galvenā problēma, ar ko saskaras eiropieši; jaunu mērķi attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām, jomu, kurā mums jau tagad ir vadošā loma; jaunu mērķi, domājot, kā reaģēt uz globalizācijas radītajiem izaicinājumiem.

Otrs jautājums ir šāds: mēs runājām par diskrimināciju, nodrošinot publiskos līdzekļus ģeogrāfiski vai starp tautām un valstīm — kā būs ar nozarēm? Vai ir godīgi, ka šie lielie uzņēmumi publiskos līdzekļus iegūst no nodokļu maksātāju naudas, kamēr mazie un ģimenes uzņēmēji — nē? Vai tas nav būtisks ekonomisko dalībnieku vienlīdzīgo iespēju principa pārkāpums Eiropas Savienībā?

Es ticu, ka tagad mums ir pienācis laiks panākt plašu vienprātību un zināmu vienošanos par turpmāko ceļu. Šodien jūsu visu priekšā es iepriekš apsolīju — ja Parlaments mani apstiprinās, es šīs politiskās pamatnostādnes izmantošu sava otra pilnvaru termiņa laikā, un kopā ar nākamajiem komisāriem es pārveidošu tās nākamās Komisijas likumdošanas un darba programmā. Es tagad neatkārtošu šīs pamatnostādnes, bet es domāju, ka pēc diskusijām ar jums visiem būs lietderīgi dažus šo pamatnostādņu elementus padarīt konkrētākus un arī ņemt vērā daudzus jūsu ieteikumus. Pārredzamības dēļ es vēlētos izcelt šīs jomas, kuras jums jau ir zināmas.

Pirmkārt, pamata virziens: pilnībā īstenojot mūsu atveseļošanās plānu, lai pārvarētu šo ekonomisko un finanšu krīzi, mēs nedrīkstam aizmirst par nākotni. Mums ir jāatjauno sava ietverošā sociālā tirgus ekonomika. Mums ir jāiegulda investīcijas jaunos ilgtspējīgas izaugsmes avotos, „viedajā zaļajā” izaugsmē, nākotnes tīklos, sākot no ciparu infrastruktūras līdz Eiropas elektrības un gāzes augstsprieguma tīkliem, lai veicinātu augstu nodarbinātības un sociālās nodrošinātības līmeni un nostiprinātu Eiropas sabiedrības modeli, vienlaikus gūstot panākumus pasaulē, kurā arvien vairāk pieaug konkurence.

Solidaritātei ir jāpaliek kā pamatprincipam. Tāpēc neatkarīgi no jau pieņemtajiem un ierosinātajiem lēmumiem attiecībā uz strukturālajiem fondiem un mūsu maksājumu atbalsta bilances dubultošanu atsevišķām grūtībās nonākušām valstīm es vēlos uzticēt sev visu manā rīcībā esošo līdzekļu izlietošanu, lai palīdzētu šīm dalībvalstīm ar nopietniem budžeta ierobežojumiem, proti, palīdzētu jaunajām dalībvalstīm atgriezties uz atgūšanās ceļa.

Taču mēs nevaram atgriezties pie iepriekšējā izaugsmes modeļa. Tas acīmredzami ir izrādījies neilgtspējīgs. Mums ir jārada nosacījumi, kur pāreja uz zema oglekļa satura ekonomiku mūsu uzņēmējdarbībai ir konkurences priekšrocību avots, darbavietu avots mūsu strādniekiem un cerību avots nākamajām paaudzēm. Jā, es piekrītu jums, kas teicāt, ka koordinācija nav pietiekama. Jā, mums ir jāizstrādā īsta Eiropas darbakārtība. Jā, mums ir nepieciešams integrēts saskaņotas Eiropas stratēģijas redzējums, redzējums attiecībā uz Eiropas Savienības stratēģiju 2020. gadam, kuras pamatā būtu atvērti tirgi, apvienojot jaunus ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas avotus, mūsu klimata un energoapgādes drošības darbakārtību, svaigu pieeju industriālajai politikai un virzīšanos uz zināšanu sabiedrību. Es iestājos par to, lai īpašs uzsvars tiktu likts uz inovācijām un atbalsta pasākumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Jā, tas nozīmē, ka pēc 2010. gada Lisabonas stratēģija būs jāpārskata. Jā, mums ir nepieciešama integrētāka pieeja atšķirīgu stratēģiju ekonomiskajiem, sociālajiem un vides jautājumiem. Es kā Komisijas priekšsēdētājs apņemos darīt visu iespējamo, lai pārliecinātu dalībvalstis arī pieņemt šo saskaņotības un koordinācijas pieeju.

Es pamatnostādnēs minēju, ka ekonomikai ir nepieciešama ētiskāka, spēcīgāka un atbildīgāka finanšu sistēma. Regulēšana un uzraudzība nav gājusi kopsolī ar finanšu tirgu integrāciju un jaunievedumiem — ne Eiropā, ne arī pasaules līmenī. Mani šokēja tā neētiskās uzvedības pakāpe, kādu mēs redzējām. Mēs nevaram atļauties atgriezties pie uzņēmējdarbības parastā izpratnē. Steidzami būtu jāpieņem lēmums, piemēram, attiecībā uz prēmijām. Pašlaik mums ir vadošā loma G20 valstu grupā. Tās pirmsākumi, starp citu, ir meklējami Eiropā, bet tiesa — ir jāpaveic vēl daudz vairāk. Nākamajā nedēļā, vienu dienu pirms G20 sanāksmes Pitsburgā, Komisija pieņems priekšlikumus patiesai Eiropas uzraudzības sistēmas izveidošanai — sistēmas, kas atspoguļos mūsu vienotā tirgus integrēto dabu.

Pārskats par mūsu darbu trīs gadu garumā sniegs iespēju saprast, kā ir jārīkojas turpmāk. Ir ļoti svarīgi, ka mēs iegūstam noteikumus, kas nodrošina finanšu nozares atbildību un leģitimitāti bez nomācošiem jaunievedumiem. Es vēlos, lai finanšu pakalpojumu jomā Eiropa saglabātu savu vadošo lomu pasaulē.

Es savās pamatnostādnēs izskaidroju arī to, kāpēc krīzes dēļ daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš Eiropas sociālajai dimensijai visos lēmumu pieņemšanas līmeņos gan Eiropā, gan arī valstu līmenī. Finanšu nozare un ekonomika, iespējams, uzrāda atveseļošanās pazīmes, bet runāsim atklāti — krīze nav beigusies tiem cilvēkiem, kuri ir zaudējuši savus darbus, un mēs nevaram sacīt, ka krīze ir beigusies, pirms mēs atkal neveidojam darbavietas, nevis paaugstinām bezdarbu.

Es apņemos veicināt augstu nodarbinātības un sociālās kohēzijas līmeni, realizējot tos daudzos pasākumus, par kuriem es diskutēju ar dažiem no jums.

Es esmu skaidri paziņojis, ka atzīstu nepieciešamību ievērot sociālās pamattiesības un darba ņēmēju pārvietošanās tiesību principu. Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā interpretācija un realizācija neattaisno cerības abos aspektos. Tāpēc es esmu apņēmies pēc iespējas drīzāk ierosināt izstrādāt regulu, kas palīdzētu atrisināt radušās problēmas. Par šo regulu kopīgi lems Eiropas Parlaments un Padome. Regulai ir tāda priekšrocība, ka tā ieviesīs lielāku juridisku skaidrību nekā pašas direktīvas pārskatīšana, kas joprojām atstātu pārāk daudz iespēju to transponēt valstu tiesību aktos atšķirīgos veidos, un būtu nepieciešams ilgāks laiks, lai uz vietas radītu reālu efektu. Bet, ja regulas sagatavošanas laikā mēs atklāsim, ka ir jomas, kur mums jāpārskata pati direktīva, es nevilcināšos to darīt. Es skaidri esmu apņēmies cīnīties pret sociālo dempingu Eiropā, lai kā tas arī neizpaustos.

Tika arī uzdots jautājums par sociālās ietekmes novērtējumiem attiecībā uz visiem turpmākajiem priekšlikumiem, un es piekrītu, ka tie ir jāveic. Pirmais šādas sociālās ietekmes novērtējuma precedents būs Darba laika direktīvas pārskatīšana. Pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu, nākamā Komisija konsultēsies ar sociālajiem partneriem un iesniegs visaptverošu likumdošanas priekšlikumu.

Es pamatnostādnēs uzsvēru, cik mūsu Eiropas sabiedrības modelim ir svarīgi vispārējas nozīmes pakalpojumi. Lisabonas līgumā šis punkts ir ļoti skaidri atrunāts, un es esmu gatavs strādāt kopā ar jums, lai vispārējas nozīmes pakalpojumiem izstrādātu kvalitātes sistēmu.

Es uzsvēru arī dzimumu līdztiesību un nepieciešamību samazināt darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, tāpēc es tagad esmu apņēmies strādāt kopā ar jums, lai sagatavotu Sieviešu hartu, un šādi 2010. gadā tiks arī pieminēta Pekinas konferences 15. gadadiena.

Savās pamatnostādnēs es izteicu apņemšanos strādāt, lai Lisabonas līguma jaunievedumi starptautiskajās attiecībās, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestā un attiecībā uz Augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieku, darbotos efektīvi. Es ticu, ka tas ir viens no Lisabonas līguma nozīmīgākajiem jaunievedumiem, un es esmu apņēmies pastiprināt sadarbību ar Eiropas Parlamentu ārlietās kopumā.

Tomēr Eiropai ir nepieciešami līdzekļi, lai realizētu savus mērķus. Kā es minēju pamatnostādnēs, tāpēc ir jāveic radikāla reforma Eiropas Savienības budžetā, kurā iekļauta ieņēmumu un izdevumu daļa. Mums vairs nevajadzētu šauri koncentrēties uz neto ieņēmumiem, tā vietā mums ir vajadzīga pieeja, kas pamatojas uz solidaritāti, sloga sadali un taisnīgumu. Šeit ir aktuāls jautājums arī par pašu līdzekļiem. Eiropas Savienībai ir nepieciešams pārredzamāks un efektīvāks veids, kā finansēt tās politikas jomas, un esmu gatavs — es ceru, ar Parlamenta atbalstu — pārnest šo cīņu uz dalībvalstīm, jo mēs pārveidojam Eiropas Savienības budžetu. Es vēlos arī ciešāk sadarboties ar Eiropas Investīciju banku, lai meklētu jaunus finansēšanas veidus.

Es esmu arī uzticīgs saprātīgu noteikumu principiem un vēlos atkārtot, ka nākamās Komisijas prioritāte paliek procedūru vienkāršošana un administratīvā sloga samazināšana uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šis uzdevums, gluži tāpat kā Ietekmes novērtējuma padome un ex post novērtēšana, atradīsies tieši manā pārziņā, lai pilnībā atspoguļotu prioritāti, ko esmu tam piešķīris. Es arī aizsargāšu vienotā tirgus integritāti, kā mēs to esam darījuši jau daudzus gadus un dažreiz grūtos apstākļos, jo bez vienotā tirgus un bez kohēzijas politikas mums nekad nebūtu Eiropas Savienības.

Bet kāpēc mums šeit būtu jāapstājas? Kāpēc iekšējais tirgus būtu tikai jāaizsargā? Es vēlos pabeigt trūkstošās saites, lai uzņēmumi un patērētāji varētu izmantot visas tā priekšrocības.

Godājamie deputāti, es esmu apņēmies pēc manas apstiprināšanas amatā pārvērst šīs prioritātes nākamās kolēģijas organizācijā, bet jau šodien es varu jūs informēt par dažām organizatoriskām izmaiņām, kuras es esmu nodomājis ieviest.

Es izveidošu tiesiskuma, pamattiesību un pilsoņu brīvību lietu komisāra amatu, tostarp tas attieksies arī uz pilsoņu un minoritāšu tiesībām, atspoguļojot faktu, ka Eiropas Savienība ir tiesību un vērtību kopiena.

Es izveidošu arī iekšlietu un migrācijas lietu komisāra amatu, kura pārziņā būs arī drošība. Viens no galvenajiem šī komisāra uzdevumiem būs izstrādāt kopēju pieeju migrācijai: legālo migrantu integrācijas veicināšana, cīņa pret nelegālo migrāciju un ar to saistītajām kriminālajām aktivitātēm, un solidaritātes nodrošināšana starp dalībvalstīm. Mums ir nepieciešama solidaritāte. Mums ir nepieciešama solidaritāte, lai sniegtu atbalstu mūsu Baltijas draugiem vai tām valstīm, kuras ietekmēja gāzes konflikts starp Krieviju un Ukrainu, tomēr mums ir nepieciešama solidaritāte arī, lai sniegtu atbalstu mūsu Vidusjūras reģiona draugiem, kad viņi sastopas ar tādiem izaicinājumiem, kurus nevar pārvarēt paši saviem spēkiem.

Es izveidošu arī klimata pārmaiņu novēršanas komisāra amatu, lai atzītu faktu, ka klimata pārmaiņas ir izaicinājums, kas jāņem vērā visās mūsu politikas jomās. Īpaši iecelts klimata pārmaiņu novēršanas komisārs būs arī svarīga zīme tam, ka neatkarīgi no Kopenhāgenā izvirzīto godkārīgo mērķu pakāpes Eiropa nopietni ir apņēmusies turpināt rīkoties.

Mums ir arī radikāli jāpārskata veids, kādā Eiropas iestādes piekļūst zinātnieku ieteikumiem un izmanto tos. Komisijas nākamajā pilnvaru termiņa laikā es vēlos izveidot galvenā padomnieka zinātnes jautājumos amatu, kurš visās politikas izstrādes un piegādes stadijās būtu pilnvarots sniegt proaktīvus, zinātniskus ieteikumus. Tas atspoguļo galvenās prioritātes, kuras es piešķiru pētījumiem un inovācijām. Es domāju, ka mums šajā jomā vēl ir daudz jāpaveic. Pētījumi un inovācijas ir tieši viena no tām jomām, kurā fragmentēti centieni Eiropā nav devuši vēlamos rezultātus. Esmu pārliecināts, ka, sākot ar cīņu pret klimata pārmaiņām līdz pat energoapgādes drošībai, mums ir lielas iespējas, ja mēs vēlamies strādāt kopā pētījumu un inovāciju jomā Eiropas labā.

Es ierosinu izstrādāt Eiropai transformējošu darbakārtību. Lai realizētu šo mērķi, es ieteicu veidot īpašu partnerību starp Parlamentu un Komisiju. Mēs pārstāvam galvenokārt divas Eiropas iestādes, un tāpēc mēs esam īpaši atbildīgi par patiesi publiskas Eiropas debašu telpas izveidošanu. Es esmu apņēmies sniegt savu ieguldījumu Eiropas parlamentārajā demokrātijā.

Dažos pēdējos mēnešos man bija iespēja apspriest šo jautājumu ar priekšsēdētāju Buzek kungu, un tādēļ manās pamatnostādnēs tika ierosināti daudzi uzlabojumi, piemēram, attiecībā uz regulāru jautājumu laiku. Pēc tikšanās reizēm ar grupām esmu gatavs pieņemt ieteikumu, ko izteica kāds no jums — ne tikai, lai regulārāk apmeklētu priekšsēdētāju konferenci, bet arī lai izveidotu atbilstīgu dialogu ar Komiteju priekšsēdētāju konferenci. Īsi sakot, es uzaicināšu Komiteju priekšsēdētāju konferenci tikties ar visu komisāru kolēģiju katru gadu pirms Komisijas likumdošanas un darba programmas pieņemšanas.

Mēs patiesi dzīvojam ļoti unikālā laikā — laikā, kad valda neskaidrība un notiek varas pārbīdes. Attiecībās starp pasaules lielvarām var notikt radikālas pārmaiņas, un šajos nemierīgajos laikos tiešām pastāv liels risks, ka varētu atdzimt nacionālais egoisms, atklāts nacionālisms, bīstams nacionālisms un atsevišķas ekstrēmisma formas. Pastāv reālas briesmas, ka mūsu sasniegumi Eiropas integrācijas jomā varētu tikt apšaubīti. Tieši tāpēc es esmu pārliecināts, ka ir svarīgi starp Komisiju un Parlamentu uzturēt šīs īpašās attiecības, lai cīnītos pret šo nacionālo egoismu.

Ļaujiet man beigt ar lūgumu katram no jums personīgi un visiem jums vienlaicīgi. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir nepieciešama spēcīga Eiropa un spēcīga Eiropas Komisija. Spēcīgai Komisijai, būsim atklāti, ir jābūt politiskai Komisijai, taču politiskai Komisijai nav jābūt partizānu Komisijai. Mana kā Komisijas priekšsēdētāja partija ir Eiropa. Nākamajā kolēģijā, līdzīgi kā pašreizējā kolēģijā, būs ļoti daudz deputātu, kuri nāk no dažādām politiskajām partijām. Es esmu apsolījis, ka Eiropas politiskā dažādība būs atspoguļota kolēģijā un svarīgākajos amatos. Tomēr tikai ar šo starppartiju atbalstu mums var būt spēcīga Eiropa un spēcīga Komisija.

Mums ir nepieciešama tāda Komisija, kas īsteno savus solījumus. Mums ir arī nepieciešams tāds Parlaments, kurš spēj mobilizēt efektīvus vairākumus, kas nepieciešami rīcībspējīgai Eiropai. Ja jūs vēlaties spēcīgu Komisiju, kas dažreiz nostājas pret dalībvalstīm un nacionālo egoismu, jums ir jāsniedz Komisijai spēcīgs atbalsts, kas tai ir nepieciešams.

Mums visiem ir dažādas politiskās un ideoloģiskās nostājas, un mēs nākam no dažādām politiskajām partijām, bet es ticu, ka tādā laikā, kādā mēs dzīvojam pašlaik — krīzes laikā — neatkarīgi no mūsu uzskatiem mums ir arī nepieciešama stingra atbildības par Eiropu ētika. Es vēlos aicināt jūs visus ievērot tieši šo atbildības par Eiropu ētiku, tas ir mans aicinājums ar mīlestību pret Eiropu. Uzsāksim šo Eiropas ceļojumu kopā!

(Ilgstoši aplausi)

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jūnijā eiropieši apliecināja savu atbalstu Eiropas Tautas partijas grupai (Kristīgie demokrāti), un tādēļ mūsu grupa kļuva par vadošo spēku šajā Parlamentā trešo reizi pēc kārtas.

Mūsu pilsoņi balsojot ļoti skaidri izteica savu izvēli: stabila un spēcīga Eiropa šajā krīzes un neskaidrību laikā, sociāla tirgus ekonomika, kas papildināta ar ētiskiem noteikumiem, kā arī atbildīga klimata un enerģētikas politika. Tā kā PPE grupa bija vienīgā partija, kas izvirzīja savu kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam, vairākus mēnešus pirms vēlēšanām izrietēja, ka eiropieši paši ir netieši apstiprinājuši Barroso kunga izvēli, lielāko daļu balsu atdodot par mums.

Es no savas puses esmu lepns par to, ka PPE grupa ir veikusi šo izvēli, un es uzdrīkstēšos sacīt, ka esmu lepns par to, ka tā uzņēmās šo risku.

PPE grupas prioritātes visiem ir zināmas: tās iedvesmoja Eiropas Kopienas pamatlicējus, un tās turpina iedvesmot vairumu valdību mūsdienu Eiropā. Vairumam šo mērķu piekrīt un tos atbalsta pašreizējais Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs.

Dāmas un kungi, PPE grupa atbalsta Barroso kungu, jo viņš ir sevi apliecinājis. Viņš ir apliecinājis sevi enerģētikas un klimata paketes izpildē, un viņš ir ļāvis Eiropai iegūt vadošo lomu pasaulē cīņā pret globālo sasilšanu. Šī ir tā novatoriskā Eiropa, kas Kopenhāgenas konferencē būs atdarināšanas cienīgs piemērs. Viņš sevi ir apliecinājis, paaugstinot morālos standartus finanšu sistēmās, ļaujot Eiropai būt pirmajam reģionam, kas no finanšu krīzes, kuru neviens negaidīja, gūst mācību. Tieši Eiropa un Barroso kunga vadītā Komisija mūsu ASV un Āzijas partneriem rāda virzienu, kurā jādodas G20 grupai.

Pagātnē Eiropa tika dēvēta par politisko punduri. Vai ir iespējams nepriecāties, ka attiecībā uz diviem jautājumiem, kas izraisa lielākās bažas — krīzi un klimata pārmaiņām — Eiropa visbeidzot atrodas vadošajās pozīcijās?

Es vēlētos piebilst, ka Barroso kungs ir pirmais Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts, kurš tik ļoti lielā mērā ir iesaistījis Parlamentu savā darbā un pamatnostādņu noteikšanā. Viņš pirmais ieteica veidot patiesu partnerību starp šīm divām iestādēm, izmantojot konkrētu pasākumu sēriju kompleksu.

Es ticu, ka tas ir svarīgs solis uz priekšu Eiropas parlamentārisma attīstībā; tā ir iespēja, kas Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāizmanto. Šis ir tas iemesls, kāpēc manis pārstāvētā grupa cer, ka priekšsēdētājs Barroso kungs veidos jauno Komisiju un uzsāks darbu pēc iespējas drīzāk.

Acīmredzami, Komisijas priekšsēdētājs nevar pārstāvēt vienu partiju. Acīmredzami, viņam ir jāpanāk kompromiss ar komisāru kolēģiju, kuri pieder vairākām politiskajām partijām. Mēs to vērtējam atzinīgi, jo Eiropa var tikt uzbūvēta tikai atvērtības un vienprātības garā.

Vienlaicīgi, priekšsēdētāja kungs un Padomes priekšsēdētājas kundze, es vēlos jums izteikt lūgumu. Tūlīt pēc Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas jums ir jāuzsāk pārējā kolēģijas sastāva veidošana neatkarīgi no līguma spēkā esamības vai neesamības.

Attiecībā uz jums, Barroso kungs, ja, kā es ceru, Eiropas Parlamenta deputātu vairākums rīt izteiks jums atbalstu, tas nenozīmēs rīcības brīvību. Jūs to zināt, bet mans pienākums ir to jums vēlreiz šeit atkārtot. Tā kā PPE grupa piekrīt vairumam jūsu uzskatu, jums ir arī pienākums: nodrošināt, ka nākamo piecu gadu laikā Komisijas darbs attaisno mūsu un eiropiešu cerības.

Mēs ticam jums, bet saskaņā ar jūsu ierosināto partnerības vienošanos mēs bez šaubām arī pildīsim savus likumdevēja pienākumus.

Dāmas un kungi, pateicos par uzmanību!

(Aplausi)

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, iepriekšējās dienās es sev uzdevu jautājumu, kāpēc kandidāts, kurš tik pretrunīgi tiek vērtēts visās grupās šajā Parlamentā, izraisa tik maz pretrunu Padomē. Manuprāt, atbilde ir acīmredzama. Ja es būtu valdības vadītājs, es arī būtu ievēlējis José Manuel Durão Barroso. Iepriekšējos piecos gados nevarēja būt labāka Eiropadomes interešu aizstāvja. Tāpēc jūsu aicinājums, Barroso kungs, veidot sadarbību ar Parlamentu ir pareizs, taču tas ir novēlots.

(Aplausi)

Viens no pēdējo piecu gadu nozīmīgākajiem aspektiem bija fakts, ka jūs pastāvīgi strādājāt Eiropas Savienības valdībās, un tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc pret jums ir tik ļoti skeptiska attieksme. Daudzi draugi ir bīstamāki par ienaidniekiem. Jūs tikko bijāt beidzis savu runu ar apgalvojumu „es esmu visu izvirzīts kandidāts!”, kad Daul kungs jau teica: „Šis ir Eiropas Tautas partijas grupas kandidāts”. Kā jūs riskējat, Barroso kungs! Kāpēc gan lai cits iespējams vairākums šajā Parlamentā ievēlētu jūs, ja jūsu programma ir Eiropas Tautas partijas grupas programma?

Mums vajadzēja sākt ar citu vairākumu. Jūlijā mēs saredzējām iespēju izveidot Parlamentā vairākumu, pamatojoties uz dažādiem apsvērumiem starp dažādām grupām, kuras Guy Verhofstadt apvienoja uz reformām orientētā, proeiropeiskā vairākumā. Tādēļ balsojums tika atlikts līdz septembrim, un daudz kas cits arī varbūt bija iespējams. Diemžēl Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa neturpināja atbalstīt savu līderi, citādi tas būtu bijis iespējams. Tas ir iemesls tam, kāpēc mēs balsojam šodien un vērtējam, vai jūsu argumenti ir pārliecinoši.

Tomēr jūs tikko bijāt sācis pievērsties vienai programmai, kad jau sākāt nodarboties ar kaut ko citu. Pēdējās dienās jūs izsūtījāt savus vēstnešus, kas, jājot uz zirgiem, nesa šādu ziņojumu: „Moi, j’ai la majorité, Man ir vairākums!” Iespējams, ka vairākums jums būs rīt. Tāda varētu būt reālā situācija. Varbūt jums rīt būs vairākums, ko nodrošinās PPE grupa un ALDE grupa, kuru deputātu vairākums balsos par jums, un, protams, vienīgā grupa, kas balsos par jums vienprātīgi, nekavējoties un nešauboties: Eiropas Konservatīvie un reformisti, Kaczyński kunga un viņa brāļa partija, Klaus kunga partija — Toriju partija. Kā jūs sacījāt, jūs vēlaties panākt vairākumu Lisabonas līguma atbalstam, bet šī ir partija, kuras biedri neatbalsta šo līgumu. Kā jūs varēsit vadīt Eiropu proeiropeiskā veidā, ja iestājaties šādās apvienībās?

(Aplausi)

Turklāt tas neattiecas tikai uz jums. Tiesa, tas attiecas uz jums, bet runa ir arī par jautājumu: Barroso — jā vai nē? Runa ir par jautājumu, vai jūs iegūsit vairākuma atbalstu — jā vai nē? Tomēr ir arī vēl cits jautājums. Tas attiecas uz Eiropas virzienu kopumā, un par to jūs nevarat izlemt vienpersoniski. Šajā gadījumā Padome un, pirmkārt, Parlaments arī ir iesaistīti lēmuma pieņemšanā par kolēģijas sastādīšanu un pieejamajiem amatiem, kā arī par programmu nākamajiem pieciem gadiem, kuru jūs izklāstīsit.

Tas attiecas uz jums, bet runa ir arī par jautājumu, vai mums beidzot izdosies noregulēt iekšējo tirgu un finanšu tirgus, un par to, vai mums beidzot izdosies apturēt lētā darbaspēka izmantošanu Eiropā, kas grauj mūsu sabiedrības sociālo kohēziju. Tas ir arī jautājums par to, vai mums izdosies mainīt Eiropas Savienības virzienu, kas Komisijai visumā ņemot būtu jāatbalsta.

Tāpēc mums tas ir arī jautājums par problēmām, kas saistītas ar programmu. Nepietiek ar to, ka Eiropa tiek reducēta līdz jautājumam par atsevišķu personu un jautājumam par to, vai šai personai ir vairākums vai nē. Mums vajag vairāk! Mums ir nepieciešami sociālās ietekmes novērtējumi. Jūs teicāt, ka veiksit šādus novērtējumus. Mēs vērtēsim, vai jūs tiešām to darāt, vai jūs esat gatavs kopā ar Parlamentu sagatavot noteikumus iestāžu nolīgumā.

Turpmāk Komisijai būtu jāapsver, kādu ietekmi tās pasākumi atstās uz dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmām. Mēs vēlamies sabiedrisko pakalpojumu, vispārējas nozīmes pakalpojumu direktīvu, un mums tā ir nepieciešama. Nedrīkst pieļaut, ka Komisija neliekas mierā, kamēr Eiropā netiek privatizēta pēdējā publiskā kapsēta. Šī stratēģija beidzot būtu jāpārtrauc. Vajadzētu mainīt arī algu politikas virzienu Eiropā.

Lai kādu līdzekli mēs neizvēlētos, Barroso kungs, es vēlētos no jums dzirdēt vienu teikumu. Jūs to šodien neesat vēlreiz pateicis. Tomēr es gaidu, ka jūs to pateiksiet. Komisijai būtu jāizvirza mērķis, īpaši pēc Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma Viking, Laval un Rüffert lietās, ka par līdzvērtīgu darbu vienā un tajā pašā vietā vīrieši un sievietes saņem līdzvērtīgu samaksu.

Šie ir jautājumi, kas attiecas uz programmām un kuru saturu mēs vēlamies apspriest ar jums, bet ne tikai ar jums. Tas ir arī jautājums par to, kas ir komisāri un kādi ir viņu amati. Es nezinu, kas Eiropai ir radījis lielāku kaitējumu — jūs pats personīgi vai tas, ka jūs neļāvāt McCreevy kungam darīt to, ko viņš varēja izdarīt. Mums Eiropas Savienībā ir nepieciešama virziena maiņa. Pēc šā kritērija mēs arī vērtēsim jūs.

(Aplausi)

Tāpēc mēs varam saskatīt saistību starp rītdienas balsojumu un galīgo balsojumu Komisijā. Ir veids, kā to panākt. Ir iespēja panākt lielāku vienošanos un uzticību par to, kāda mums ir pašlaik. Tomēr attiecībā uz jūsu iepriekšējo piecu gadu bilanci un to, ko jūs esat stāstījis mums līdz šim — es nerunāju par to, kas varētu notikt nākotnē, bet gan par to, kas tiek apspriests pašlaik — es jums droši varu pateikt vienu: manis pārstāvētā grupa jūs neatbalsta.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Es vēlētos informēt jūs, ka mums ir jauns procedūras noteikums. Varbūt kāds no jums to vēl nav ievērojis. Šajā noteikumā ir sacīts, ja runas laikā Parlamentā klātesoši deputāti paceļ zilo kartīti, viņi var uzdot jautājumu tai personai, kura uzstājas ar runu. Jautājums ir jāuzdod pusminūtes laikā, un to var uzdot tikai ar runātāja piekrišanu. Šis ir jauns noteikums, kāds nepastāvēja iepriekš. Tā nolūks ir padarīt mūsu debates rosīgākas.

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es izteikšos ļoti īsi: Schulz kungs, es klausījos jūs ļoti uzmanīgi un es piekrītu daudziem jautājumiem, kurus jūs uzdevāt Komisijas priekšsēdētājam, kurš tagad atkal uzstājas. Es pat dzirdēju jūs sakām, ka sociālisti neatbalsta tikai labējos un Eiropa nav veidota vienīgi no labējiem. Es jautāju jums, cik jūsu pārstāvētās parlamentārās grupas deputātu — sociālisti, portugāļi, spāņi vai angļi — ir jau izteikuši atbalstu jaunajam kandidātam, neatkarīgi no jūsu personiskajiem uzskatiem, Schulz kungs?

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, man jāatzīst, ka es nepazīstu šo kolēģi. Tomēr es esmu gandarīts, kā jaunais kolēģis deputāts…

(Runa tiek pārtraukta ar starpsaucieniem)

Viņš te jau ir kādu laiku? Es viņu tiešām līdz šim nebiju pamanījis. Pēc tā, ko esmu dzirdējis, es saprotu, kāpēc.

Šovakar mēs lemsim par mūsu grupas galīgo balsojumu. Es nezinu, cik jūsu partijā dziļas ir demokrātiskās struktūras, bet mēs esam demokrātiska partija, un tāpēc mēs šovakar pieņemsim lēmumu, demokrātiski balsojot.

  Priekšsēdētājs. – Es vēlētos sacīt, ka runas laikā ir paredzēts uzdot tikai vienu jautājumu, jo citādi mēs nevarēsim laicīgi noslēgt debates.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kopš šās iecelšanas procedūras sākuma, kā jūs zināt, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir teikusi, ka pašlaik aktuāla ir programma nākamajiem pieciem gadiem, nevis jautājums par cilvēkiem vai personībām. Ar to es domāju programmu, ko izklāsta kandidāts; tā programma, ko viņš tagad izklāsta lielos vilcienos, pēc tam detalizēta programma, kas, es ceru, tiks izklāstīta gada beigās, kad Komisija būs izveidota.

Otrkārt, pēc dažu manu kolēģu pieprasījuma mūsu grupā notika arī diskusijas par to, cik ilgi mums būtu jāgaida līdz galīgā lēmuma pieņemšanai. Mēs atbalstījām viedokli, ka lēmums būtu jāpieņem jūlijā, jo mēs uzskatījām, ka kandidātam ir jānāk ar gatavu programmu, kas līdz šim nav noticis. Esmu pārliecināts, ka tas bija pareizs lēmums, nogaidīt līdz jūlijam, nevis iecelt un gaidīt priekšlikumus, par kuriem mēs diskutējam pašlaik. Tomēr mēs domājam, ka pēc tam, kad kandidāts bija izklāstījis savas pamatnostādnes, nebija iemesla vēlreiz sacīt, ka mēs gaidīsim dažas nedēļas vai mēnešus.

Mēs pašlaik pārdzīvojam ekonomisko un finanšu krīzi, tāpēc mums ir nepieciešamas Eiropas iestādes, un mums ir nepieciešama Komisija. Šodien nebūtu īpaši atbildīgi …

(Aplausi)

... Šodien nebūtu īpaši atbildīgi sacīt: „Pagaidīsim!” Kas mums būtu jāgaida? Gaidīt divas nedēļas, trīs nedēļas, divus mēnešus, kamēr viņi sniegs priekšlikumus? Tie jau ir šeit. Uzņemsimies atbildību neatkarīgi no tā, vai mēs balsojam par vai pret, bet uzņemsimies atbildību.

Treškārt, kandidāta izklāstītās pamatnostādnes mūs īpaši nepārliecina. Esmu pārliecināts, ka šie priekšlikumi, lai arī cik detalizēti tie dažreiz nebūtu, pamatojas uz maldīgas filosofijas, proti, uz pieņēmuma, ka lejupslīde ir beigusies, ka notiek atveseļošanās un ka mums nav nepieciešamas Kopienas papildu politikas, lai izietu no krīzes. Tas ir slikts sākumpunkts, jo lejupslīdes beigas uzreiz vēl nenozīmē atveseļošanās sākumu. Mēs varam iekļūt ekonomikas stagnācijas stadijā, kā tas notika Japānā, kur ekonomikas izaugsme tika gaidīta 10–15 gadus. Tāpēc mums papildus ir arī nepieciešama jauna integrēta Kopienas stratēģija, kas būtu plašāka par 27 atsevišķu valstu plāniem. Šī ir prasība, ko mēs izsakām kā liberāļi un demokrāti, un tikpat svarīgi ir, lai Komisija pēc iespējas drīzāk iesniegtu banku nozares sakārtošanas plānu. Mums ir nepieciešami nevis 27 dažādi plāni, kā tas ir pašlaik, bet kopīga, konsekventa Komisijas izvirzīta pieeja.

Es dzirdēju, Barroso kungs, ka jūs mūsu grupā sacījāt, ka esat bijis gatavs iesniegt priekšlikumus gan par šo jauno integrēto Kopienas stratēģiju, kas būs plašāka par 27 atsevišķu valstu plāniem, gan arī par banku nozares stabilizēšanu Eiropā. Tas ir apsveicami, un mēs lūdzam, lai šie divi elementi būtu konkrēti aprakstīti un izstrādāti programmā, ko jūs pašlaik gatavojat un plānojat iesniegt Komisijai.

Mūsu atbalsts ir ļoti skaidrs. Tas ir atbalsts ar nosacījumu. Tas nozīmē, ka mēs turpināsim sniegt atbalstu, kamēr vien redzēsim, ka šie elementi, proti, jaunā integrētā Kopienas stratēģija, banku nozares stabilizēšanas plāns, viss tas, ko jūs šodien atkārtojāt savā runā, uz pašu resursiem balstīts budžets un finanšu perspektīvas pārskatīšana vidējā termiņā, tiek realizēti katrā Komisijas programmas daļā. Attiecībā uz šo tematu man jums jāsaka, ka es joprojām esmu pārliecināts — jāizmanto Eiropas Centrālās bankas struktūra, bet ne de Larosière kunga priekšlikumi, kuri ir Komisijas un Padomes pašreizējais sākumpunkts.

Visbeidzot, mūsu atbalsts būs arī atkarīgs, kā jūs zināt, no Komisijas jaunās struktūras. Mēs vēlamies efektīvu Komisiju, kurā būtu vienmērīgāks pilnvaru sadalījums, nekā tas ir bijis līdz šim, un šajā kontekstā mēs arī paļaujamies uz solījumu, ko jūs devāt mūsu grupai, proti, ka jūsu komandā būs vieta arī īpašam komisāram no Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, kura pārziņā būs pamattiesību un pilsoņu brīvību jautājumi. Ir svarīgi, lai šis komisārs būtu kopīgi atbildīgs ar citiem komisāriem, un nevis tikai ar kādu, kas sniedz viņiem ieteikumus.

Tāpēc kopīga Eiropas labuma vārdā mums ir nepieciešama drošāka un mērķtiecīgāka Komisija, un mēs ceram, ka jūs to nodrošināsit, un ceram arī, ka jūs savas programmas pilnīgajā versijā attaisnosit mūsu gaidas.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja amata kandidāta kungs, dāmas un kungi, es atzīstos, man šķiet, ka redzu halucinācijas.

Vispirms mums tika sacīts: „Viss ir mainījies, tāpēc es palieku!” Barroso kungam ir jāpaliek tāpēc, ka viss mainās, bet viņš nodrošina stabilitāti šajā mainīgajā pasaulē. Lai tā būtu.

Pēc tam es dzirdēju, ko teica Daul kungs. Es piedalījos vēlēšanu kampaņas organizēšanā Francijā. Mēs Francijā vēlēšanu kampaņas laikā runājām, ka banku jautājumā ir jāpaļaujas uz Sarkozy kungu, klimata pārmaiņu jautājumā ir jāpaļaujas uz Sarkozy kungu, jautājumā par pārmaiņām Eiropā ir jāpaļaujas uz Sarkozy kungu. Tagad es dzirdu Daul kungu sakām, ka klimata pārmaiņu jautājumā ir jāpaļaujas uz Barroso kungu, X, Y vai Z jautājumā ir jāpaļaujas uz Barroso kungu. Jums ir jāgatavojas saņemt kritiku no Elizejas pils, mans draugs! Jums ir jāgatavojas saņemt kritiku! Tik un tā, visi šā biznesa apmēri ir neticami! Jā, jā, es zinu, 1968. gada maijs, tas jūs kaitina, jūs vienmēr atkārtojat vienu un to pašu sen zināmo. Kādu dienu es jums to paskaidrošu, ja vēlēsities par to dzirdēt.

Es tikai vēlos pateikt, ka šī vieta, tieši šeit ir tā vieta, kur mums ir tiesības runāt visu. José Manuel Obama: jā, viņš var! Viņš tagad var darīt visu, ko vēlas; viņš tagad var darīt visu, ko nevarēja iepriekšējos piecus gadus. Jūs redzēsit, kas notiks, un šajā saistībā, valstu un valdību vadītāji un Malmström kundze, esiet uzmanīgi, jo Barroso kundziņa, kurš jūs klausās, laiks ir pagājis. Jūs tagad gatavojaties viņu uzklausīt, viņš gatavojas jums uztiept jaunu integrētu politiku, bet ne koordinācijas politiku, bet jūs gatavojaties sekot viņa vadībai … Bet, nē, apstājieties, apstājieties, Barroso kungs! Mēs zinām, kā jūs jūtaties! Piecu gadu laikā šajā Parlamentā jūs ne reizi nepateicāt „man nebija taisnība”, kā to biju darījis es, Daniel Cohn-Bendit, un citi …

Runājot par Eiropas vērtībām, jūs runājat par Eiropas ētiku, bet problēma ir šāda, Barroso kungs. Ja jūs patiešām vēlaties kaut ko mainīt, jums Eiropas Parlamenta deputātiem un iedzīvotājiem ir kaut kas jāpaskaidro: atbildei uz finanšu un ekonomisko krīzi vienlaikus ir jābūt arī atbildei uz vides krīzi. Bez tam, ja jūs vēlaties reaģēt uz šīm krīzēm, jums ir jāpārveido Eiropa — to nepietiek tikai reformēt — ar to es domāju, ka tā ir jāpārveido vides aizsardzības un sociālajos aspektos. Mūsu ražošanas sistēmas varētu tikt apšaubītas. Bankas: kāpēc tās kļūst trakas? Tāpēc, ka mums ir sistēma, kas padara tās pilnīgi trakas. Kāpēc? Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka vienīgais mērķis ir nopelnīt vairāk un vairāk, un vēl vairāk un ātrāk.

Vai tas ir tiesa, Barroso kungs, vai tas ir tiesa, valstu un valdību vadītāji, ka šā Parlamenta vairākums šodien ir gatavs „vairāk un vairāk, cik ātri vien iespējams” pieejas izaicinājumam? Tas ir krīzes cēlonis, un, kad cilvēki runā par ilgtspējīgu attīstību, tas neattiecas tikai uz atsevišķiem daļējiem pasākumiem, tas attiecas uz mēģinājumu paskaidrot un saprast, ka, lai gan ir daudzas jomas, kurās nepieciešama izaugsme, proti, selektīva izaugsme, attiecībā uz atjaunīgajiem resursiem utt., ir arī daudz dažādu jomu, kas jāierobežo. Ir nepieciešams konkrēts pasākums, un šeit man rādās vēl vairāk halucināciju.

Jūs runājāt par Lisabonas procesu. Jūs runājāt par pētījumiem. Barroso kungs, paskaidrojiet man kaut ko. Piecus gadus, faktiski četrus gadus: pēdējā gada laikā pēc krīzes jūs bijāt piesardzīgāks — jūs paskaidrojāt mums, ka ekonomiskās un vides efektivitātes pamats ir noteikumu atcelšana. Noteikumu atcelšana. Jā, tiešām, es atceros jūsu runas, es atceros, ko jūs sacījāt. Pēc tam, līdz ar krīžu sākumu, jūs pēkšņi sapratāt, ka šī ideja nedarbojas. Sākoties krīzēm, kas ir jūsu nopelns, mēs nekad neteicām, ka jūs būtu negodīgs cilvēks, mēs tikai teicām, ka mēs jums neuzticamies, redzot, kādā veidā jūs, Barroso kungs, vadāt Komisiju. Jūs esat eiropietis, bet tajā pašā laikā jūs stūrgalvīgi aizstāvat to pašu ideoloģiju, kas izraisīja, nevis palīdz pārvarēt šo krīzi.

Un, Verhofstadt kungs, tas tagad tiešām pārspēj visu. Kampaņas laikā mēs teicām — es gatavojos šeit beigt, un bez tam Barroso kungs pateiksies mums par to, ka mēs jūlijā nevēlējāmies balsot. Tagad visi ir pateicīgi mums par to, ka vēlēšanas nenotika jūlijā, jo vismaz Barroso kungs varēja izklāstīt savu programmu. Ja tas būtu noticis pēc Daul kunga ieskatiem, ja tas būtu noticis pēc Barroso kunga ieskatiem, mums būtu bijis jābalso jūlijā bez programmas, un viss būtu bijis tik tiešām lieliski! Tāpēc vismaz pateicieties mums par to, ka mēs devām jums iespēju izklāstīt programmu.

Nav par ko, nav par ko, Barroso kungs.

Otrkārt, bet tas bija asprātīgi, jūs teicāt: „Kāpēc atlikt vēl ilgāk?” Tā vienkāršā iemesla dēļ, kas nav pastāvējis nekad agrāk, ka Īrijas tauta gatavojas pēc trīs nedēļām balsot, un, ja tā nobalsos par Lisabonas līgumu, un es ticu, ka tā arī notiks, jo ir sagaidāms, ka tā būs, tad Komisija atradīsies citā situācijā. Jūs mums teicāt: „Tas ir absolūti nepieciešami, jo tagad ir ekonomiskā krīze, un jūs redzēsit, kas notiek.”

Nākamajos divos mēnešos Barroso kungam ir jāveido Komisija. Viņam nebūs laika nodarboties ne ar Lisabonu, ne arī ar Kopenhāgenu, jo viņam būs jārunā ar Sarkozy kungu. Vai Barnier kungs dabūs iekšējā tirgus jomu? Ja Barnier kungs dabūs iekšējā tirgus jomu, ko viņš gatavojas piedāvāt poļiem, kuriem viņš apsolīja izcilu Komisiju? Ko viņš gatavojas piedāvāt vāciešiem? Ko viņš gatavojas piedāvāt angļiem? Jo Komisija ir viena vienīgs sarunu process! Un sarunu procesa dēļ viņš būs aizņemts, bet, kamēr viņš būs aizņemts savās sarunās, citi savukārt gatavojas sarunām Kopenhāgenā.

Tā ir problēma; tā ir īstenība. Tāpēc es nobeigšu, sakot jums, Barroso kungs, ka ir taisnība, ka jūs esat godīgs vīrs, bet jums ir jāņem vērā viens: Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa jums neuzticas un balsos pret jūsu iecelšanu, jo mēs esam pārliecināti, ka Eiropai ir nepieciešams kāds labāks, kāds labāks par jums, Barroso kungs!

(Aplausi)

  Michał Tomasz Kamiński, ECR grupas vārdā. – (PL) Cohn-Bendit kungs, iespējams, runāja pārāk ilgi, un man ir grūti viņa teiktajam kaut necik piekrist, tomēr viņš vienmēr pasaka kaut ko interesantu, un beigu beigās tas Parlamentam ir svarīgi. Tas piešķir Parlamentam vitalitāti, kuru jūs, priekšsēdētāja kungs, minējāt šodien savas runas sākumā.

Eiropas Konservatīvie un reformisti balsos par priekšsēdētāja amata kandidātu J. M. Barroso. Mēs to nedarīsim tāpēc, ka piekristu visām jūsu idejām, priekšsēdētāja kungs. Diemžēl ir daudzi jautājumi, kuros mēs neesam vienisprātis ar jums. Sākumā es pieminēšu jūsu aizrautīgo atbalstu Lisabonas līgumam. Mēs nepiekrītam šim aizrautīgajam atbalstam, bet mēs piekrītam tai nepatikai un nosodījumam, ko jūs savā runā izteicāt pret visa veida nacionālo egoismu un nacionālismu.

Tiešām, tā ir Eiropa, mūsu kontinents, kurā mēs vēlamies, lai valdītu miers, kurā mēs vēlamies dzīvot mierā un kurā nacionālais egoisms un šovinisms ir atnesis ļoti lielu postu. Paldies Dievam, ka šodien mēs Eiropā dzīvojam mierā.

Mēs nepiekrītam Barroso kungam dažos jautājumos, par kuriem viņš runāja. Mums ir tiesības nepiekrist, un mēs aizstāvēsim šīs tiesības, lai gan daži nepārtraukti apšauba šo vienkāršo faktu, ka Eiropas vēlētāji ir ievēlējuši Eiropas Konservatīvos un reformistus, un es apsolu, ka viņi tiks ievēlēti vēl lielākā skaitā. Mums ir jābūt šeit, un mūsu viedoklim ir jātiek uzklausītam.

Tāpēc mūsu vēlētāju vārdā mums ir tiesības sacīt, ka mēs atbalstām Barroso kungu viņa grūtajā misijā. Esmu iepriecināts, ka šodien tika pieminēta Eiropas solidaritāte. Esmu iepriecināts, ka tika teikts, ka Komisija — jaunā Komisija Barroso kunga vadībā — pieliks pūles, lai mēs varētu pārvarēt ekonomisko krīzi. Tas ir ļoti svarīgi, un mēs esam gandarīti, ka daudzsološā programma, ko Barroso kungs izklāstīja, tiešām, šķiet, ir orientēta uz svarīgākajām jomām, kurās ir nepieciešama mūsu rīcība. Tas, starp citu, parāda, cik ļoti šodienas Eiropā ir nepieciešama sadarbība starp valstīm. Šī krīze ir ietekmējusi mūs visus, neatkarīgi no politiskās struktūras un ekonomikas, kurai mēs piederam, un neatkarīgi no Eiropas reģiona, kurā mūsu valstis atrodas. Krīze ietekmē mūs visus, un mums visiem pret to ir jācīnās.

Priekšsēdētāja kungs, sniedzot jums atbalstu mūsu grupas vārdā, es vēlos, lai jūs apsolāt, ka nākamajos mēnešos Eiropa nepaliks vienaldzīga pret to, kas notiek pasaules politikā. Es neslēpšu faktu, ka, manuprāt, viens no svarīgākajiem pārbaudījumiem, kas sagaida rietumu pasauli, ir pašlaik Irānā notiekošais.

Irāna ir valsts, kas neslēpj mērķus iegūt savā rīcībā kodolieročus. Šīs valsts prezidents ne tikai noliedz briesmīgo holokausta noziegumu, bet arī draud iznīcināt Izraēlu. Es domāju, ka šāda uzvedība nav pieļaujama, un mūsdienīgā, demokrātiskā pasaulē tā būtu jāatzīst par nepieņemamu. Mūsu grupa cer, ka Eiropas Komisija jūsu vadībā apņēmīgi iestāsies pret Irānas pašreizējo iestāžu nedemokrātiskajām procedūrām un nedemokrātisko politiku, kas ir vērsta pret mūsu lielāko sabiedroto Tuvajos Austrumos — Izraēlu.

Mēs arī gaidām — un es esmu gandarīts, ka tas vienmēr notiek tieši tā, kā jūs teicāt, priekšsēdētāja kungs —, ka Eiropas Savienības ārpolitika vienmēr būs pilsoņu brīvību simbols un ka tā arī veicinās mūsu kopīgās Eiropas vērtības aiz mūsu robežām.

Esmu pārliecināts, ka iepriekšējā Parlamenta pilnvaru termiņu laikā jums neizdevās izvairīties no kļūdām, taču no kļūdām neizdodas izvairīties nevienai politikā iesaistītai personai. Tā diemžēl pasaule ir iekārtota. Tomēr šajā smagajā darbā, ko jūs uzņematies veikt, mēs paļaujamies, ka jūs turēsit augstu paceltu Eiropas vērtību karogu, un strādāsit labākai, un es vēlētos uzsvērt — kopīgai un vienotai Eiropai.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi, jūs, Barroso kungs, pārstāvat to politikas virzienu, kas ir veicinājis lielāko ekonomisko krīzi pēckara vēsturē. Lai gan kazino klubi nozīmīgākajos finanšu centros atkal tiek atvērti, pasaules iedzīvotājiem ir jāapmaksā rēķini. Krīzes sekas ir bezdarbs, nabadzība, mazāki ienākumi un zemāks izglītības līmenis. Jūs apgalvojat, ka finanšu krīze nāk galvenokārt no ASV un sabrukumu izraisīja tikai baņķieri. Mēs sakām, ka par kazino veida kapitālisma veicināšanu bija atbildīga politiskā sistēma, tajā skaitā arī ES Komisijas politika. Pie krīzes noveda liberalizācijas, decentralizācijas un privatizācijas ideoloģija. Turpinot rīkoties tāpat kā līdz šim, mēs nonāksim vēl dziļākā krīzē.

Politiskajai sistēmai ir jāuzņemas atbildība, jāmācās no savām kļūdām un jāatsakās no saviem neoliberālisma ideāliem. Eiropas politikai ir jābūt konsekventi koncentrētai uz Eiropas iedzīvotāju interesēm. Jūsu pamatnostādnēs es to nesaredzu. Tomēr es esmu gandarīts, ka jūsu izteikumos šodien sociālajiem jautājumiem bija pievērsta lielāka nozīme, nekā pirms gada.

Es vēlētos ilustrēt mūsu politiskās domstarpības, izmantojot dažus piemērus. Jūs vēlaties stingri ievērot Lisabonas stratēģiju. Tomēr Eiropas iedzīvotājiem ir nepieciešamas labas darbavietas, kurās tiktu maksātas tādas algas, kas ļautu viņiem dzīvot ar cieņu. Mums darba kārtībā ir jāizvirza jautājums par darba stundu skaita samazināšanu, bet ne palielināšanu.

Mēs gaidām, ka jaunā Komisija pārveidos Darbā norīkošanas direktīvu. Eiropai visbeidzot ir jāgarantē, ka sociālās tiesības netiks ziedotas par labu konkurences pieejai. Tāpēc mēs kopā ar dažiem citiem kolēģiem ierosinājām juridiski saistošu noteikumu par sociālo progresu un sabiedrisko pakalpojumu hartu, kas noteiks sociālās drošības un vispārējas nozīmes pakalpojumu prioritāti pār iekšējā tirgus regulējumiem. No jūsu sacītā es saprotu, ka jūs par to daudz nedomājat.

Zimmermann ziņojumā Eiropas Parlaments aicina noteikt minimālo algu vismaz 60 % apmērā no vidējiem ienākumiem visās dalībvalstīs. Jūs apgalvojat, ka nespējat neko šeit mainīt. Es domāju, jūs varat kaut ko mainīt, piemēram, izmantojot nodarbinātības politikas pamatnostādnes.

Jūs koncentrējat uzmanību tikai uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir izrādījies maziedarbīgs līdzeklis, īpaši krīzes laikā. Mēs vēlamies sociālo paktu, kas aizstātu Lisabonas stratēģiju un Stabilitātes paktu.

Jūs ticat, ka ar dažu jaunu finanšu uzraudzības noteikumu palīdzību būs iespējams kontrolēt finanšu pasaules alkatību. Mēs aicinām aizliegt īpaši riskantus investīciju veidus un aplikt ar nodokli kapitāla apriti.

Jūs atbalstāt, un es citēju, „visus Lisabonas līguma punktus”. Mēs vēlamies sociālu Eiropu, tā vietā, lai turpinātu radikāli koncentrēt uzmanību uz iekšējo tirgu. Mēs vēlamies veikt atbruņošanos un atrisināt civilos konfliktus, nevis turpināt palielināt militārās spējas.

Mēs saredzam Eiropu kā vadošo varu, un mēs vēlamies izplatīt brīvās tirdzniecības un mārketizācijas ideoloģiju visās dzīves jomās visā pasaulē. Mēs iestājamies par starpkultūru, daudzpusēju dialogu un lielāko iespējamo atbalstu jaunattīstības valstīm, lai tās pārvarētu ekonomisko, pārtikas, finanšu un klimata krīzi.

Dāmas un kungi, kopīgi ievēlēsim tādu Komisiju, kas izvirza sev uzdevumu veidot sociālu, miermīlīgu, ekonomiski ilgtspējīgu un demokrātisku Eiropas Savienību. Ja mēs vēlamies, lai Eiropas iedzīvotāji pieņemtu ES projektu, mums ir jāatsakās no radikālām brīvā tirgus koncepcijām un tiešākas demokrātijas. Šajā gadījumā Barroso kungs nav īstais cilvēks priekšsēdētāja amatam.

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos jautāt Barroso kungam: kāpēc ir nepieciešama šī nepiedienīgā steiga? Kāpēc ir jāmaina spēles noteikumi? Kāpēc par jūsu atkārtotu ievēlēšanu uz pieciem gadiem Komisijas priekšsēdētāja amatā mums būtu jābalso tagad? Labi, protams, atbilde ir Īrija un Lisabonas līgums. Plāns ir nodemonstrēt visiem, ka kuģis ir stabils, viss ir kārtībā, un Īrijas iedzīvotājiem ir tikai jāizlabo sava diezgan muļķīgā mazā kļūdiņa, un tiešām — jūsu darba dokuments ir uzrakstīts tā, it kā līgums jau būtu ratificēts.

Bet šeit ir izlaists viens diezgan svarīgs punkts: pēdējos piecus gadus jūs bijāt saimnieks; jūs bijāt pārvaldītājs. Jūs bijāt atbildīgs par Konstitucionālā līguma sagatavošanas uzraudzību. Bet ne viss notika kā cerēts, vai ne? Francūži teica „nē”, un nīderlandieši teica „nē”, bet jūs atteicāties pieņemt šo demokrātisko iznākumu, un kopā ar daudziem Parlamenta deputātiem jūs piedalījāties šajā absolūtajā krāpšanā, kāda ir Lisabonas līgums.

Jūs teicāt mums, ka būtu jāatsakās no karoga un himnas, bet es tam neesmu redzējis daudz pierādījumu. Nē, jūs to pārveidojāt par Lisabonas līgumu, bet jūs nevarējāt atturēt Īrijas iedzīvotājus no piedalīšanās referendumā, un Īrijas iedzīvotāji teica „nē.” Bet jūs vēlreiz nevarējāt pieņemt demokrātisko iznākumu; ak vai — Īrijas iedzīvotājiem ir jābalso vēlreiz!

Kur šajā visā, ņemot vērā, ka jūs esat atbildīgā persona, ir demokrātiskās atbildības princips? Labi, jūs varat iebilst, ka tagad Eiropas Savienībā vairs nav tik daudz demokrātijas, bet jābūt vismaz kaut kādai atbildības pakāpei, un es iebildīšu, ka, iespējams, pirms ceturtās šā Līguma noraidīšanas reizes, kas to paralizētu uz ilgu laiku, Parlamentam nevajadzētu jūs apstiprināt par Komisijas priekšsēdētāju uz nākamajiem pieciem gadiem, kamēr mēs neesam uzzinājuši šo iznākumu.

Ja Īrijas iedzīvotāji otro reizi pateiks „nē”, tad mums vienkārši ir jārespektē viņu sacītais, un jums ir jāatstāj darbs Komisijas priekšsēdētāja amatā. Tas var notikt jebkurā citā profesijā, tas var notikt jebkurā uzņēmējdarbības jomā, un es uzskatu, ka tam tiešām vajadzētu notikt Eiropas politikā.

Un ko jūs varat pateikt par savu atskaiti? Jūs pārraudzījāt Lisabonas darbakārtību: tā pazuda bez pēdām, pirms mūs skāra kredītu krīze. Tagad jūs sakāt, ka mums ir nepieciešams imigrācijas lietu komisārs, atņemot dalībvalstīm to pamattiesības izlemt, kam ir tiesības tajās ierasties dzīvot, strādāt un apmesties tur uz dzīvi. Jūs rīkojāties, būdams kā apsēsts attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājumu, kā dēļ ir radušās lielas izmaksas, bet nekādi materiālie ieguvumi. Bet pats svarīgākais ir tas, ka jūs ignorējāt Īrijas referenduma iznākumu, jūs teicāt, ka Īrijas iedzīvotāji nevar apturēt šo līgumu: šī viena iemesla dēļ es vienkārši nevaru jūs atbalstīt.

Bet, iespējams, ka es ļoti kļūdos. Iespējams, ka tik un tā jūs esat pareizais cilvēks, jo vakar laikrakstā „Daily Telegraph” publicētajā aptaujā bija uzdots jautājums: vai jūs vēlaties, lai Lielbritānija paliktu Eiropas Savienības sastāvā, ja Lisabonas līgums stāsies spēkā bez referenduma? Un 43 % pret 26 % — pirmo reizi ilgāk nekā 30 gadu laikā — vērā ņemams britu vairākums atbildēja, ka viņi vēlētos, lai Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības, ja Barroso kungs panāks savu. Tāpēc es varbūt kļūdos: varbūt jūs esat pareizais cilvēks. To mēs redzēsim.

(Aplausi un smiekli no dažām vietām)

Jā, viņš ļoti priecājas par iespēju aiziet!

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Eiropa ir nonākusi vēsturiskā pavērsiena punktā. Miljoniem cilvēku, kuri iztiku pelna, katru dienu godīgi strādājot, vēlas fundamentālas izmaiņas. Viņi vēlas, lai tiktu novērstas uzkrītošākās neoliberālisma un globālā lielkapitāla netaisnības. Viņu vidū ir ģimenes lauksaimnieki, sīksaimnieki, mazo uzņēmumu īpašnieki un valsts iestāžu darbinieki. Lai to varētu paveikt, viņiem ļoti ir nepieciešamas cilvēktiesības. Man žēl, ka komisārs pašlaik neatrodas šeit, lai uzklausītu mani, kad es runāju par cilvēktiesību un pilsoņu brīvību aizstāvību. Šīs tiesības ir nepieciešamas, lai cilvēki varētu paust savus viedokļus, citiem vārdiem sakot, izmantot uzskatu brīvību, tiesības brīvi pulcēties un vārda brīvību, neriskējot ar to, ka viņi varētu tikt nosaukti par fašistiem, kā tas faktiski notika šodien šeit, šajā plenārsēžu zālē, vai ka viņiem varētu iešaut acī, vai viņi tiktu iebiedēti ar policijas brutalitāti, vai pret viņiem cietsirdīgi izturētos, ieslodzītu cietumā, vai tiktu uzsākti safabricēti kriminālprocesi.

Kad tas viss notika Ungārijā 2006. gada rudenī, mēs vērsāmies pie jums ar lūgumu kaut ko darīt. Bet jūs neko nedarījāt. Kāpēc? Es vēlētos jautāt Parlamenta priekšsēdētāja vietniekam Schmitt kungam, lai viņš apstiprina notikušo un to, kāpēc mēs vērsāmies pie jums. Tas bija saistībā ar to, kas notika mītiņā, ko organizēja Fidesz partija, kas ir pilsoniskā partija…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Pateicos, priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, pateicos par iespēju sacīt dažus vārdus šajā diskusijā. Man jāsaka, ka ir brīnišķīgi atkal atgriezties Eiropas Parlamentā. Diskusijas un runas šeit nenoliedzami ir dinamiskākas un aizraujošākas nekā manā dzimtenē Zviedrijā.

Es vēlētos apsveikt Barroso kungu ar to, ka viņš mums sniedza šādu skaidru norādi attiecībā uz to lomu, kādu viņš vēlētos redzēt piešķirtu Komisijai, un savu reformu darbakārtību nākamajiem pieciem gadiem. Es arī ļoti uzmanīgi ieklausījos tajā, ko sacīja grupu ziņotāji. Protams, ir ļoti daudz, ko es varētu komentēt, bet es to šodien nedarīšu, jo šīs nav Padomes debates. Šīs ir Parlamenta debates ar Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāta piedalīšanos.

Kā es minēju, mans uzdevums nav komentēt to, kas tika sacīts, bet man bija ļoti uzmanīgi jāklausās debates. Es vēlos izteikt tikai divus komentārus. Pirmais ir pašsaprotams: José Manuel Barroso kandidatūru vienprātīgi izvirzīja 27 valstu un valdību vadītāji ar dažādu politisko piederību. Mēs bijām skaidri pateikuši, ka vēlamies, lai viņš vadītu Komisiju arī nākamajā pilnvaru termiņā. Tas, protams, nemazina Parlamenta pienākumu rūpīgi viņu pārbaudīt un pieņemt lēmumu par viņa apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.

Mans otrs komentārs arī ir pašsaprotams, bet tajā es atkārtošos. Mēs dzīvojam ļoti nedrošā laikā, kurā pastāv ievērojami un grūti izaicinājumi. Mums ir nepieciešama spēcīga Eiropa, kas ir rīcībspējīga un kurā Eiropas iestādes darbojas pareizi un spēj sadarboties. Mums ir nepieciešama drošība, skaidrība un stabilitāte, lai kopā mēs varētu risināt problēmas, attiecībā uz kurām ES iedzīvotāji gaida rezultātus, un viņi gaida tos no Eiropas.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms atļaujiet mums uzdot dažus jautājumus par politikas būtību.

Komisija neatbalsta un nekad nav atbalstījusi sabiedrisko pakalpojumu privatizāciju. Mēs esam pārliecināti, ka sabiedriskie pakalpojumi ir svarīga mūsu sabiedrības eiropeiskā modeļa sastāvdaļa.

Mēs esam pārliecināti, ka ir svarīgi, lai šie sabiedriskie pakalpojumi darbotos spēcīga vienotā tirgus sistēmā attiecībā uz Kopienas noteikumiem. Tas ir ļoti svarīgi. Ja mēs vēlamies īstu Eiropas Savienību, mums ir jārespektē iekšējais tirgus.

Būsim atklāti šajā ziņā: dažreiz atsevišķi dalībvalstu politiķi problēmu gadījumā saka, ka tā ir Briseles vaina, bet panākumu gadījumā saka, ka tas ir viņu nopelns. Tāpēc, lūdzu, nesāksim vainot Briseli par to, ka ir sākts privatizācijas process. Tie ir dalībvalstu lēmumi. Starp dalībvalstīm ir dažas valstis, kuras ir nolēmušas atsevišķas sabiedrisko pakalpojumu nozares privatizēt, bet to nelika darīt Brisele.

Es uzskatu, ka šā ierastā Briseles kritizēšana dažreiz aiziet pārāk tālu. Ikvienam ir jāuzņemas sava atbildība.

Otrs punkts attiecas uz darba ņēmēju norīkošanu. Direktīvas principi tiešām atbilst tiem principiem, kurus pieminēja Sociālistu grupa, proti, darba ņēmēju pamattiesību ievērošana; es to esmu pieminējis ļoti bieži. Mums tās ir svētas tiesības: tiesības streikot; tiesības veidot apvienības.

Pamattiesības dažreiz ir ļoti svarīgas. Es nāku no valsts, kur savulaik nebija pilsoņu tiesību vai sociālo tiesību, tāpēc es zinu, ko nozīmē pieeja šīm sociālajām tiesībām.

Tajā pašā laikā mēs esam uzticīgi brīvas aprites principiem Eiropā. Bez aprites brīvības mums nebūs Eiropas. Tāpēc mēģināsim zināmā mērā samierināt abus principus. Neiedziļināsimies interpretācijās par Eiropas Tiesu. Tieši tāpēc es ierosināju šeit savu turpmākās darbības plānu, ko ir iedvesmojuši daudzi jūsu ieteikumi, un es esmu gatavs strādāt, uzticoties visiem šā Parlamenta deputātiem, lai to sasniegtu un mums būtu spēcīgāka Eiropa, saglabājot mūsu iekšējo tirgu, bet pilnībā ievērojot mūsu darba ņēmēju sociālās tiesības.

Runājot par regulēšanu un regulēšanas atcelšanu, ieviesīsim beidzot skaidrību šajā jautājumā, un es lūgšu jūs, Cohn-Bendit kungs, atrast pārskatu, kurā es atbalstīju regulēšanas atcelšanu. Es vienmēr esmu teicis „labāka regulēšana” vai „gudra regulēšana.” Tā nav mana vaina, ka franču valodā tā tiek tulkota kā „regulēšanas atcelšana.” Labāka likumdošana: mieux légiférer, nevis moins légiférer.

(FR) Un, Cohn-Bendit kungs, es vēlos jums ko pateikt. Jūs esat kā apsēsts attiecībā uz mani. Es neesmu apsēsts attiecībā uz jums. Gluži pretēji, es pret jums gandrīz jūtu simpātijas, jo jūs man atgādināt manu jaunību ...

(Aplausi)

Ir kāds ļoti svarīgs politisks jautājums. Mani var kritizēt par daudz ko, un es esmu pirmais, kas atzīst, ka ir jautājumi, par kuriem mani un Komisiju var kritizēt. Tomēr mums ir jāpilda mūsu saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām: visi atzīst, ka mums šajā jautājumā ir vadošā loma pasaulē. Esmu saņēmis Komisijai veltītus komplimentus no prezidenta Obama, no ANO ģenerālsekretāra un no Nobela Prēmijas laureāta Pachauri kunga, kurš uzrakstīja man aizkustinošu vēstuli. Es būšu pirmais, kas dalās šajā Eiropas veiksmes stāstā ar jums, jo Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir devusi savu ieguldījumu „zaļās izaugsmes” darba kārtībā.

Saprotiet pareizi: es atbalstu „zaļo izaugsmi”; es neatbalstu Eiropas pagrimumu. Tas ir svarīgi. Es atbalstu „zaļo izaugsmi”, dzīvotspējīgu izaugsmi, bet es neatbalstu Eiropas deindustrializāciju. Es neatbalstu darbavietu skaita samazināšanu Eiropā. Ir nenoliedzams fakts, ka Komisija lielāko darbu ir ieguldījusi klimata pārmaiņu jautājumā, un tā ir tieši tā pati Komisija, ko Cohn-Bendit kungs no paša sākuma ir padarījis par grēkāzi. Jūs pateicāt „nē”, pat pirms es biju izklāstījis pamatnostādnes un pirms es biju jūsu grupu iepazīstinājis ar sevi. Jums ir pat īpaši teniskrekli. Pēc teniskrekliem ar uzrakstu „Stop Barroso” (Apturiet Barroso) nav pārāk liels pieprasījums.

Jūs runājāt par halucinācijām, Cohn-Bendit kungs. Klausieties! Pirms vēlēšanām partija izvirzīja kandidātu. Es pats esmu dzirdējis jūsu ierosinājumus. Jūs izvirzījāt Apvienotās Karalistes Konservatīvās partijas pārstāvi Patten kungu. Jūs pat, manuprāt, izvirzījāt par kandidātu Francijas premjerministru, kas apliecina … nē, jūs to neizdarījāt, jo man likās, ka tas bija kārtējais pakalpojumus, līdzīgs tam, ko izdarījāt Sarkozy kungam, sašķeļot kreisos Francijā.

Cohn-Bendit kungs, patiesība ir šāda: ja mēs vēlamies tādu Eiropu, kas ir tuvāka iedzīvotājiem, mums ir jāizdara izvēle, pamatojoties uz politiskajiem lēmumiem. Man ļoti patīk proeiropeiski spēki, kas atbalsta proeiropeisku programmu. Es esmu izklāstījis jums ļoti proeiropeisku programmu. Jums pašiem ir jāizvēlas, vai balsot par mani. Es pats neizlemju, kuram būtu mani jāatbalsta. Jābalso ir jums. Man ir proeiropeiska programma, kas saistīta ar Lisabonas līgumu. Tas, iespējams, ne visiem patiks, bet es šai programmai ticu. Es tagad piedāvāju jums jaunu mērķi Eiropai. Patiesi, pēdējie pieci gadi ir bijuši paplašinātās Eiropas konsolidācijas gadi. Es neatvainojos par to, ka mani ir atbalstījuši 27 valstu un valdību vadītāji, kuri ir demokrātiski ievēlēti un kuri pārstāv visus politiskos spārnus, protams, jo es uzskatu, ka mans uzdevums īstenībā ir apvienot cilvēkus. Šī ir pirmā reize, kad mums ir šāda paplašināta Eiropa. Es neatvainojos par to, ka esmu uzticīgi strādājis cieši līdzās šiem valstu un valdību vadītājiem. Protams, atkārtoti ievēlētajam Komisijas priekšsēdētājam būs lielākas pilnvaras. Es aicinu jūs sniegt pārliecinošu atbalstu Komisijai, kas atbalsta vērienīgākus mērķus, noteiktāku progresu un Eiropas solidaritātes un brīvības projektu. Es piedāvāju jums lojālu sadarbību. Daži cilvēki no tās ir atteikušies. Žēl, ka tā! Es no savas puses palikšu uzticīgs savām vērtībām, un pat tām vērtībām, kuras jūs reizēm aizstāvat.

(Aplausi)

(Cohn-Bendit kungs pacēla zilo kartīti)

  Priekšsēdētājs. − Man ir jāpaskaidro. Cohn-Bendit kungs tur paceltu zilo kartīti, bet mēs pirms pusstundas atklājām, ka noteikums par jautājumu uzdošanu attiecas tikai uz tiem runātājiem, kas ir Eiropas Parlamenta deputāti, bet neattiecas uz runātājiem, kas nav no Parlamenta, piemēram, uz runātājiem no Komisijas.

Varbūt mums šī kārtība nākotnē būs jāmaina, bet tagad mums ir jāievēro šie noteikumi.

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi, es vēlētos mainīt šo debašu toni un ieteikt pašiem sev uzdot jautājumu: Kuram no mums nav nepieciešama izaugsme un attīstība? Kuram no mums nav iespējas pilnveidoties? Kuram no mums nekad negadās kļūdas? Jaunu virzienu ir jāuzņem daudzās jomās, un ne tikai Komisijas priekšsēdētājam, bet arī mums. Mums jāuzsāk daudz jauni ceļi.

Man ir sajūta, ka šeit ir daudz cilvēku, kas meklē vienu personu, kuru vainot problēmās, ar kurām mēs saskaramies, tā vietā, lai strādātu ar jaunu sparu, jaunām idejām, entuziasmu un redzējumu, lai atrisinātu mūsu kopīgās problēmas. Daudzi cilvēki met akmeņus svešos dārziņos un veicina neuzticību, lai novērstu uzmanību no sava vājuma. Daudzi cilvēki arī ignorē 2009. gada 7. jūnija vēlēšanu iznākumu, kas veido demokrātisko pamatu šodienas debatēm.

Mēs apsūdzam Komisijas priekšsēdētāju par to, ka viņš rīkojas tā, kā viņam ir pienākums rīkoties, citiem vārdiem sakot, stingri ievēro līgumus un īsteno lēmumus. Šodien es dzirdēju lielisku izteikumu: „Bez brīvības nav solidaritātes, un bez solidaritātes nav spēcīgas, efektīvas Eiropas Savienības.” Es vēlētos piebilst: nav arī spēcīgas Eiropas Komisijas. Mēs visi atrodamies vienā laivā. Mēs visi kopīgi esam atbildīgi. Katram no mums ir pašam sava atbildības daļa. Komisijas priekšsēdētājam ir jāuzņemas liela daļa no galvenās atbildības. Tomēr, kā teica Martin Schulz, tas gandrīz neattiecas uz viņu. Viņa spēks ir atkarīgs no mums, no dalībvalstīm, no komisāru kompetences un darba kvalitātes.

Tā ir nākamā lappuse mūsu grāmatā. Kā mēs īstenosim sociāli ekonomisko tirgus ekonomiku? Kā mēs pārstrukturēsim Komisiju? Kā mēs izveidosim finanšu tirgu komisāra amatu? Kā būs ar diplomātisko dienestu? Kā būs ar klimata aizsardzību? Savas uzrunas noslēgumā mūsu priekšsēdētājs pārfrāzēja Bronisław Geremek citātu: „Smagi strādāsim paši savā virzienā un izmantosim iespējas, lai veiktu izmaiņas, nevis nomocīsim cits citu!”

  Stephen Hughes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs varētu atcerēties manu iejaukšanos, kad viņš pagājušajā nedēļā tikās ar mūsu grupu. Kā es teicu toreiz, Barroso kungs, es ar lielu interesi esmu izlasījis jūsu politiskās pamatnostādnes jaunajai Komisijai un faktiski esmu konstatējis, ka pamatnostādnēs iekļautā retorika lielā mērā atbilst maniem uzskatiem un politiskajām prioritātēm. Es esmu pārliecināts, ka tie atbilst arī daudzu citu kreisā spārna politiķu uzskatiem un prioritātēm.

Tomēr problēma ir tajā apstāklī, ka jūs izmantojāt diezgan daudz no tās pašas retorikas, ar kuru jūs nācāt klajā pirms pieciem gadiem, kad toreiz kandidējāt uz Komisijas priekšsēdētāja amatu. Tolaik jūs devāt daudz solījumu saistībā ar sociālu Eiropu par sociālās darbakārtības atjaunošanu nākamajiem pieciem gadiem, kas nav izpildīti. Jūs varētu atcerēties, piemēram, ko jūs teicāt pirms pieciem gadiem par vispārējas nozīmes pakalpojumiem: „Es neizslēdzu pamatdirektīvas iespējamību.”

Tagad, pēc pieciem gadiem, kā jūs šodien atkārtojāt, Eiropas Savienība varētu izveidot „kvalitātes sistēmu sabiedriskajiem un sociālajiem pakalpojumiem.” Mēs neesam gluži pārliecināti, ko tas nozīmē. Mēs zinām, ko kvalitātes sistēma nozīmē mums, un ka tās ir ļoti svarīgas saistības, kuras mēs vēlētos, lai uzņemtos arī jūs. Ar paziņojumu, ka jūs neizslēdzat kādu iespēju, šoreiz vienkārši nepietiek.

Kad mēs skatījāmies jūsu dokumentu pagājušajā nedēļā, mēs tajā meklējām īpašas konkrētas saistības, bet neatradām faktiski nevienu. Izmantojot meklētājprogrammu Google, mēs atradām vienīgi to, ka pamatnostādnes pašas par sevi, kas tiek pasniegtas kā transformējoša darbakārtība, vispār nav nekas vairāk par jau esošo Komisijas tekstu un esošās politiskās darbakārtības pārstrādātu variantu.

Jūsu pamatnostādnēs ir trīs vispārēji punkti:

Pirmkārt, tajos vienkārši nav pievērsta uzmanība smagās bezdarba situācijas un sociālās krīzes nopietnībai, ar ko mēs pašlaik saskaramies un kas padziļināsies nākamajos mēnešos, ja ne pat gados.

Otrkārt, mēs domājam, ka jūsu vārdi par iziešanas no krīzes stratēģiju ir priekšlaicīgi. Jūs to pārveidojāt šodien sacītajā. Bet jārunā mums būtu par ienākšanas stratēģiju, par stratēģiju attiecībā uz pozitīvu intervenci darba tirgū — ne tikai dalībvalstu līmenī, bet arī Eiropas līmenī.

Treškārt, jūsu transformējošā darbakārtība ir novecojusi darbakārtība. Krīzes stāvoklis nosaka drošākas un tālredzīgākas politikas nepieciešamību, nekā jūs esat iedomājies. Patiesi, jaunās Komisijas galvenajai prioritātei ir jābūt uzlabotas un vērienīgas jaunas Eiropas sociālās darbakārtības uzsākšanai.

Es šodien ļoti uzmanīgi klausījos, ko jūs teicāt, atbildot uz spriedumu Laval lietā saistībā ar Darbā norīkošanas direktīvu. Jūs šodien atkal teicāt, ka regulas īstenošana, nemainot direktīvu, ir pareizais ceļš. Tas vienkārši nedarbosies. Problēma ir pašā direktīvā, kurā atkal un atkal ir atkārtots, ka „Dalībvalstis „var”…”. Ja vien īstenošanas regula neaizstās šo direktīvu vai nepārsniegs to, Laval problēma paliks aktuāla.

Piedodiet arī, ja mēs spriežam par jums pēc jūsu iepriekšējās darbības rezultātiem. Situācija ar Laval nenotika vakar. Ko jūs esat darījis gandrīz divu gadu laikā, kopš spriedums Laval lietā šokēja visu arodbiedrību kustību?

Pēdējais jautājums: vai jūs šodien apņematies darīt visu iespējamo, lai nākamajā Komisijas kolēģijā nodrošinātu pienācīgu dzimumu līdzsvaru?

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kāpēc tagad? Kāpēc Barroso kungs? Šie ir divi jautājumi, uz kuriem mums nepieciešama atbilde.

Jautājums „Kāpēc tagad?” šeit jau tika aplūkots. Mēs atrodamies finanšu un ekonomiskās krīzes vidusdaļā, un spēcīgas ekonomiskās izaugsmes un papildu darbavietu radīšanas priekšnosacījumi netiks radīti vienas dienas laikā. Mums ir nepieciešama efektīva Komisija, un mums ir nepieciešama kopīga, ilgtermiņa Eiropas stratēģija. Mēs nevaram sākt strādāt nākamajā gadā; mums ir jāsāk nekavējoties. Tas ir iemesls, kāpēc mums arī ir jābalso tagad.

Kāpēc Barroso kungs? Esmu gandarīts par skaidro Komisijas priekšsēdētāja kandidāta paziņojumu par sociālo tirgus ekonomiku, konkurenci un iekšējo tirgu. Mums kā liberāļiem ir arī paaugstinātas gaidas un prasības. Mēs ceram, ka kopīgā stratēģija tiks izstrādāta kopā ar dalībvalstīm.

Vidējā termiņā nepietiks ar to, ka mums ir regulatoru tīkls, kas uzrauga finanšu tirgus. Mums ir nepieciešama viena Eiropas finanšu uzraudzības iestāde. Kā nupat sacīja Guy Verhofstadt, pārskatīšana vidējā termiņā mums būs izšķiroša.

Mēs kā liberāļi ticam, ka pamattiesību komisāra amata izveidošana ir solis pareizajā virzienā. Mēs vēlamies, lai viņš būtu īsta autoritāte. Paskaidrošu tiem, kuri nezina, kas ar to ir domāts: datu aizsardzība un attieksme pret patvēruma meklētājiem uz Eiropas ārējām robežām ir temati, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība.

Es vēlētos sacīt dažus vārdus par komentāriem, kas šeit tika izteikti par politisko situāciju. Es ļoti nožēloju, ka sociāldemokrātu vairākums rīt nebalsos par jums. Sociāldemokrāti tādā veidā attālinās no proeiropeiskās apvienības, ko mēs vēlējāmies izveidot, īpaši Eiropas politisko problēmu gadījumā. Schulz kungs, Bisky kungs un Cohn-Bendit kungs organizē sarkano, sarkano un zaļo Eiropas blokādi, vai vismaz mēģina to darīt. Izšķirošais faktors ir šis: mēs nevaram sevi pasargāt no vienošanās starp Eiropas konservatīvajiem, bet ir ļoti svarīgi, ka liberāļi un kristīgie demokrāti saglabā Eiropas rīcībspēju.

  Jill Evans (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, es runāju Eiropas Brīvās apvienības deputātu no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā. Mēs ticam visu cilvēku vienlīdzībai Eiropā. Mēs atbalstām to Eiropas valstu un reģionu neatkarību un pašnoteikšanās tiesības, kas pašlaik nav dalībvalstis, bet cenšas par tādām kļūt, un mēs cīnāmies, lai būtu vienlīdzīgas tiesības runāt visās valodās neatkarīgi no tā, vai tās ir oficiālās ES valodas, vai arī tām ir otrās valodas statuss, un neatkarīgi no tā, vai tajās runā dalībvalsts iedzīvotāju vairākums vai mazākums.

Barroso kungs, jūs minējāt savās pamatnostādnēs un šodien atkal atkārtoti uzsvērāt nepieciešamību izveidot saiknes izjūtu starp ES un tās iedzīvotājiem, bet to nekad nebūs iespējams sasniegt, kamēr ES neatzīs reālas valstis un tautas un to, ka subsidiaritāte darbojas visos līmeņos, ne tikai starp ES un dalībvalsts valdību.

Lai Eiropas Savienība mūs efektīvi atbalstītu ekonomiskās krīzes laikā, vadītu pa pareizo ceļu cīņā pret klimata pārmaiņām, nosargātu sabiedriskos pakalpojumus, aizstāvētu cilvēktiesības un sniegtu ieguldījumu starptautiskā miera un atbruņošanās veicināšanā, ir nepieciešams visu mūsu ieguldījums, tostarp no Velsas, Skotijas, Katalonijas, Korsikas, Flandrijas un daudziem citiem reģioniem.

Visā Eiropā pašlaik notiek diskusijas, apspriedes un referendumi, un es nerunāju par Lisabonas līgumu, bet par priekšlikumiem konstitucionālām izmaiņām un lielāku autonomiju šajās valstīs. Es paužu nožēlu, ka jūs savās pamatnostādnēs neesat apliecinājis, atzinis vai pievērsis uzmanību šai pašreizējajai attīstībai, un jūs neesat izvirzījis priekšlikumus attiecībā uz to valstu un reģionu lielāku iesaistīšanos, kuriem ir likumdošanas pilnvaras ES lēmumu pieņemšanas procesā. Mēs Eiropas Brīvās apvienības grupā šo faktoru uzskatām par ļoti svarīgu. Es vēlētos jums vēlreiz lūgt piekrist to izdarīt.

  Timothy Kirkhope (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, viena no asākajām kritikām, kas tika veltīta Eiropas Savienībai, ir par to, ka tā vairāk ir aizņemta ar savām iekšējām sistēmām, nevis uzņemas vadību globālos jautājumos vai rīkojas tā, lai iedzīvotāju dzīvei pievienotu vērtību. Nekur šī tendence nav bijusi acīmredzamāka kā nejēdzīgajās diskusijās, kuras mēs bijām spiesti paciest par tematu, vai un kad iecelt Komisijas priekšsēdētāju.

Šodien ir „Lehman Brothers” sabrukuma gadadiena, un šis notikums ir laicīgs atgādinājums par Eiropas ekonomikas bīstamo stāvokli, un īpaši attiecībā uz Apvienotās Karalistes ekonomiku. Bezdarbs pieaug visapkārt, un tikai pēc dažām nedēļām sāksies izšķirošā globālā augstākā līmeņa sanāksme par klimata pārmaiņām. Šādos apstākļos būtu absurdi meklēt iemeslus, lai atliktu Komisijas priekšsēdētāja iecelšanu amatā pēc septembra.

Es ar lielu interesi izlasīju priekšsēdētāja Barroso politiskās pamatnostādnes. Es ļoti atzinīgi vērtēju, ka ECR grupai bija iespēja iesaistīties šādā spraigā diskusijā ar viņu par šo jautājumu. Pirmkārt, mūsu galvenajai prioritātei ir jābūt ekonomiskās izaugsmes atsākšanai un ilgtermiņa konkurētspējas veidošanai. Īstermiņā tas nozīmē mazāku iejaukšanos ekonomikā un pretošanos protekcionismam. Pēc tam ir jānodrošina atgriešanās pie saprātīgām publiskajām finansēm un jāstrādā, lai nodrošinātu turpmāku tirgus liberalizāciju, lai atjaunotu uzticību tirdzniecībai un uzņēmējdarbībai un nodrošinātu atbilstošus ieguldījumus zināšanās un cilvēkresursos, kā arī inovācijās un pētījumos.

Komisijai ir jāspēlē nozīmīga loma, lai pārliecinātu ES iestādes neapdraudēt ekonomisko atveseļošanos, uzliekot uzņēmējdarbībai nevajadzīgus un pārmērīgus slogus. Priekšsēdētāja Barroso un komisāra Verheugen paveiktais darbs šajā jomā ir bijis nozīmīgs. Pārmērīgas regulēšanas atcelšana un „labākas regulēšanas” darbakārtības veicināšana, lai gan, Barroso kungs, es to drīzāk sauktu par „regulēšanas atcelšanu” — bija jomas, kurās iepriekšējā Komisija guva panākumus. Tomēr ir nožēlojami, ka šie panākumi nav izteiktāki, un noteikti ir jāiegulda lielāks darbs. Mums ir nepieciešams vecākais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš būtu atbildīgs par šo darbības jomu. Es aicinu jūs, priekšsēdētāj Barroso kungs, iecelt šādu amatpersonu gadījumā, ja jūs rīt tiksit ievēlēts.

ES ir uzņēmusies vadību starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām, un tai ir jāturpina šādi rīkoties. Es piekrītu uzsvaram, ko priekšsēdētājs Barroso lika uz nepieciešamību parādīt, kā cīņa pret klimata pārmaiņām var palīdzēt modernizēt mūsu ekonomikas.

Cita joma, ko es vēlētos pieminēt, ir apņemšanās pārveidot ES budžetu radikālas reformas ceļā. Šāda reforma jau sen bija jāveic, un šīm saistībām ir jābūt obligātām.

Lai gan es personiski un mana grupa pārliecinoši atbalstām priekšsēdētāja atkārtotu iecelšanu un pieņemam dažus nozīmīgākos elementus, mēs visu nesaredzam tik viennozīmīgi, kā ir sacījis mans draugs Michał Kamiński. Man ir nopietnas bažas saistībā ar Komisijas paziņotajiem plāniem imigrācijas un patvēruma jomā; ciktāl tas attiecas uz Apvienoto Karalisti, valstu kontroles saglabāšana pār mūsu robežām joprojām ir svarīga.

Kā priekšsēdētājam Barroso ir zināms no mūsu diskusijām, ir problēmas saistībā ar Komisijas priekšlikumiem finanšu uzraudzības jomā. Pastāv reāls risks, ka galvenie finanšu uzņēmumi tiks pārvietoti ārpus ES, no kā ieguvēji būs neviens cits kā mūsu konkurenti.

Visbeidzot, visu debašu laikā tika pieminēts Lisabonas līgums. Es neslēpju faktu un vēlreiz norādīšu, ka pēdējos trijos vai četros gados ES ir turpinājusi ideāli darboties arī bez Lisabonas līguma. Nav iemesla apšaubīt, ka tā tas nevarētu būt arī turpmāk.

Visbeidzot, es citēšu punktu no priekšsēdētāja Barroso manifesta beigām. Viņš teica: „ES darbojas vislabāk, kad tā koncentrējas uz savu galveno darbības jomu. Es vēlos koncentrēt mūsu ierobežotos līdzekļus uz tām jomām, kurās mēs varam sasniegt labākos rezultātus un kurās varam iegūt vislielāko pievienoto vērtību.” Citiem vārdiem sakot, manuprāt, tas nozīmē, ka ES varētu darīt mazāk, bet tai tas ir jādara labāk.

Priekšsēdētāj Barroso kungs, ja tas būtu jūsu lozungs nākamajos piecos gados, tad tas būtu lielisks pamats progresam, bet jebkurā gadījumā jūs esat pelnījis milzīgu atbalstu no mums rītdienas balsojumā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, iestādes neļauj kreisajiem izvirzīt savu kandidātu.

Mēs paužam nožēlu par šo nosacījumu izvirzīt vienu kandidātu un politiskajiem nolīgumiem starp labējā spārna un sociāldemokrātu valdībām, kas to padara iespējamu.

Patiešām, šī situācija noliedz plaši pārstāvēta viedokļa pastāvēšanu Eiropā, kas ir pilnīgi pretēji Eiropas integrācijas liberālajam modelim, kuru jūs īstenojat. Tas ir modelis, kas, nesakot par to nevienu vārdu, iegrūž Eiropas ideālu naidīgas atturēšanās no Eiropas vēlēšanām dziļumos, īpaši, un tas ir ievērojams, jaunajās dalībvalstīs.

Šis modelis ir pārvērtis sapni par aizsargājošu Eiropu mehānismā, kas sagrauj mūsu sociālās tiesības un mūsu valstu ražošanas nozares, un kas liek cilvēkiem cīnīties citam pret citu, lai nopelnītu iztikas līdzekļus. Arvien vairāk cilvēku saka: „No Eiropas nav nekāda labuma.”

Jūs neredzējāt, ka tuvojas finanšu katastrofa un vides katastrofa, neskatoties uz visiem brīdinājumiem, jo brīdinājumi tika izteikti. Jūs palīdzējāt tām notikt — jūs un visi citi — ar šo brīvās un godīgās konkurences diktatūru, kas kropļo mūsu sabiedrības un sagrauj to sabiedrisko domu un mūsu sabiedriskos pakalpojumus.

Tagad jūs maināt vārdus, bet ne darbus. Tomēr jūsu programmu var apkopot vienā teikumā — es nezinu, vai šo franču valodas kalambūru var pārtulkot, proti, —turpmāk viss būs tāpat kā agrāk. Tomēr Eiropai ir vajadzīgas lielas izmaiņas, lai aizvērtu arhaiska un pārdzīvojuša laikmeta, proti, finanšu kapitālisma un maksimālas produktivitātes lappusi.

Tāpēc izmaiņas varētu sākties ar jūsu neievēlēšanu priekšsēdētāja amatā. Tas ir iemesls, kāpēc mūsu delegācija par jums nebalsos.

  Timo Soini (EFD). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, jūs apmeklējāt mūsu eiroskeptiķu grupu, un mēs to augsti novērtējam. Tas bija laiks, lai apspriestu problēmas, un jums uzdeva dažus grūtus jautājumus, tostarp arī es. Man tomēr nepatīk tas, ka ir tikai viens kandidāts. Turklāt, ja mēs par jums tagad nenobalsosim, vai ar Barroso kungu būs tāpat kā Īrijas gadījumā — viņš pāris mēnešus pastaigās citā kaklasaitē un pēc tam visi atkal ies balsot par viņu? Jums patīk Komisija. Es izlasīju šo dokumentu ļoti uzmanīgi. Jūs tajā minējāt, ka Komisija ir neaizstājama, un ka tikai Komisija ir pilnvarota izvirzīt priekšlikumus, kuros būtu ņemtas vērā visu mūsu iedzīvotāju intereses, un ka tikai Komisijai ir kompetence un neatkarība.

Dāmas un kungi, kur ir Eiropas valstis? Kur ir Eiropas valstu parlamenti un kur ir Eiropas vēlētāji? Vai viņi nesaka, ka viņu interesēs esot tas, lai Savienība tiktu saglabāta iepriekšējā stāvoklī? Es tam patiesībā īpaši neticu. Barroso kungs, iestājieties par darba cilvēku, iestājieties par darba ņēmējiem, jo pagurušie kreisie to vairs nespēj darīt. Iestājieties par mazajiem uzņēmējiem: mums netrūkst darbaspēka, mums trūkst uzņēmēju. Paveiciet labu darbu, sākot no zemākā punkta, lai cilvēki varētu nodarbināt citus, un šādi Eiropa var virzīties uz priekšu. Visbeidzot, priekšsēdētāj Barroso kungs, lūdzu, neieviesiet nekādus ES nodokļus; mums jau ir pietiekami daudz nodokļu.

(Aplausi)

  Francisco Sosa Wagner (NI). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos Barroso kungam izteikt savus komentārus.

Barroso kungs, es ļoti ilgu laiku klausījos jūs ar lielu interesi un arī lielu cieņu, būtībā, kopš jūs sākāt darboties politikā valstī, kas atrodas ļoti tuvu mums un mūsu sirdīm, proti, Portugālē.

Tomēr nupat jūs mani ļoti pārsteidzāt. Tam ir divi iemesli: pirmkārt, jūs izrādījāt necienīgu attieksmi pret grupu, kuru es pārstāvu — pie politiskajām grupām nepiederoša deputātu grupu — nedodot mums pat minūti laika, lai mēs varētu izklāstīt savus politiskos priekšlikumus. Mēs pārstāvam daudzus Eiropas pilsoņus, un jūs izrādījāt nicinājumu pret visiem mūsu vēlētājiem.

Otrkārt, jūsu politiskais plāns ir vājš, un jūsu politiskie priekšlikumi dokumentā „Politikas pamatnostādnes nākamajai Komisijai” arī ir vāji. Šajos priekšlikumos nav pat iekļauti tie punkti, kurus jūs esat atbalstījis savu Komisijas priekšsēdētāja pilnvaru termiņa laikā. Esmu izbrīnīts, ka tādi jautājumi kā enerģētika, kas jūsu pilnvaru termiņa laikā tika veiksmīgi risināti, tagad, kad jūs piedāvājat priekšlikumus nākamajiem …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Carlos Coelho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze, priekšsēdētāj Barroso, es sākšu ar apsveikumu. Vispirms es jūs apsveicu ar pieciem nostrādātajiem gadiem Komisijas priekšsēdētāja amatā, kuru laikā jūs esat izrādījis stingrību darījumos ar dalībvalstīm, piemēram, attiecībā uz klimata un enerģijas jautājumu un spēju panākt kompromisu un vienprātību, attiecībā uz finanšu perspektīvu, neskatoties uz papildu grūtībām, kas saistītas ar ES paplašināšanos, institucionālo krīzi un starptautisko finanšu krīzi.

Otrkārt, es apsveicu jūs ar politikas pamatnostādnēm nākamajai Komisijai, kuras jūs izklāstījāt Parlamentam. Diemžēl, priekšsēdētāj Barroso, demokrātijā jūs nevarat izpatikt visiem. Dažiem cilvēkiem jūs nepatīkat, jo jūs esat pārāk eiropeisks, savukārt citiem — ideoloģisku aizspriedumu dēļ. Citi cilvēki salīdzina jūs ar pagātni, aizmirstot, ka šodien Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis, kuru intereses ir jāsaskaņo, nevis vairs tikai 12 dalībvalstis, un šim Parlamentam par laimi ir lielākas pilnvaras un pret starpinstitucionālo sadarbību ir augstākas prasības.

Citi savukārt vēlas atlikt lēmuma pieņemšanu. Atlikšana radītu vakuumu un vājinātu gan Komisiju, gan arī Eiropu. Pasaule uz mums negaida. Vēl vakar Brazīlijas prezidents sniedza paziņojumu, kurā G8 tiek izmesta vēstures papīrgrozā un atbalstīta G20. Pasaule nepaliek uz vietas, kamēr Eiropa kārto savas mājas un ievēl savus līderus. Lēmuma atlikšana nozīmētu, ka Eiropa nepieder globālākai pasaulei.

Es, protams, esmu lepns, ka Eiropas Komisiju vada portugālis, tomēr mans atbalsts nenozīmē tikai nacionālās solidaritātes izrādīšanu. Ar to es izsaku atzinību par jūsu paveikto darbu un savu piekrišanu jūsu prioritātēm, kuras es esmu pieņēmis kā savējās: ekonomiskā izaugsme; investīcijas inovācijās, apmācība un cīņa pret bezdarbu; uzsvars uz ekonomisko un sociālo kohēziju; investīcijas vides projektos un cīņa pret klimata pārmaiņām; lielāka drošība, neierobežojot brīvību, un sociālās atbildības un pilsoniskās līdzdalības stiprināšana.

Es apsveicu jūsu ierosinājumu mums attiecībā uz strādāšanu kopā un Parlamenta un Komisijas ciešāku tuvināšanos mūsu kopīgās Eiropas interesēs. Parlamentam ir laiks sniegt valstu vadītājiem, kuri pieder pie dažādām politiskajām partijām, iemeslu vienprātīgi atkal iecelt jūs Komisijas vadītāja amatā. Vēlu veiksmi jums, priekšsēdētāj Barroso kungs, un sekmes jūsu darbā.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, es aizstāvēju savu vēlēšanu kampaņu kā vadošais Austrijas sociāldemokrātu kandidāts, pamatojoties uz finanšu tirgu spēcīgu regulēšanu Eiropā, izmaiņām Darbā norīkošanas direktīvā, sabiedrisko pakalpojumu aizsardzību un tiesību aktu sociālās ietekmes izvērtējumu. Tā kā iepriekšējās Komisijas pilnvaru termiņa laikā, kuras vadītājs jūs bijāt, neviens no šiem mērķiem netika sasniegts, man ir izveidojies viedoklis, ka mums ir nepieciešama jauna Komisija un jauns Komisijas priekšsēdētājs. Tagad jūs sakāt, ka izpildīsit visu, ko esmu jums lūdzis. Kā lai mēs pēkšņi sākam ticēt tam, ko jūs sakāt?

Mans kolēģis Stephen Hughes jau norādīja uz faktu, ka pirmā Barroso Komisija daudzus solījumus neizpildīja. Dažās nākamajās nedēļās jums būs laiks, lai pierādītu, ka jūs to tiešām uztverat nopietni. Šajā gadījumā uztvert nopietni nozīmē, ka jums ir to cilvēku atbalsts, kuri vēlas īstenot šos pasākumus.

Ir jau kļuvis skaidrs, ka rīt jūs saņemsit daudzu cilvēku atbalstu, kuri ne vārda nav teikuši par šiem pastāvīgajiem mērķiem. Jūs saņemsit lielu atbalstu no tiem Parlamenta deputātiem, kuri ir traucējuši sasniegt šos mērķus vai ir tos noraidījuši, piemēram, kā tas bija gadījumā ar Darbā norīkošanas direktīvu un sabiedrisko pakalpojumu pasākumiem, un kuri ir bijuši nelokāmi privatizācijas atbalstītāji. Šie deputāti jūs rīt atbalstīs. Jums ir jāpierāda, ka jūs Komisijā varat izveidot jaunu vairākumu, kas tiešām vēlas sasniegt šos mērķus.

Atbildot Lambsdorff kungam, kurš sacīja, ka tā var būt tikai Vācijas vēlēšanu kampaņa un ka sociāldemokrāti noiet no Eiropas ceļa, es vēlētos sacīt, ka tie nav sociāldemokrāti, bet jūs, kas veidojat apvienības ar īstiem Eiropas pretiniekiem, un tā ir visa problēma. Daudzi no mums ir gatavi atbalstīt jūs, ja Komisijai būtu skaidra nostāja attiecībā uz sociālo dimensiju. Mēs atzīmējam jūsu šodien izteiktos solījumus, bet mēs arī gaidām lēmumu, kas liecinātu, ka jautājumi, kurus es šodien pieminēju, nākamās Komisijas politikā tiks nopietni ņemti vērā.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, šajā Parlamentā ir deputāti, tostarp es, kuri rītdienas balsojumā jums neizteiks uzticību. Es vēlos paskaidrot šāda lēmuma iemeslus un arī izteikt jums mūsu bažas, jo es ticu, ka tās ir pietiekami pamatotas, lai jums tajās būtu vērts ieklausīties.

Mēs uzskatām, ka Komisija šodien ir jūtami mazāk spēcīga, nekā tā bija pirms pieciem gadiem. Mēs uzskatām, ka pārāk bieži tā speciāli izvēlējās piekāpties Padomei, lai nevienu nesarūgtinātu. Mēs arī uzskatām, ka tā nav varējusi izmantot pilnvaras, ko tai piešķir līgumi, šīs iniciatīvas tiesības, kurām krīzes laikā būtu jāizpaužas kā reālam pienākumam ierosināt iniciatīvas. Visbeidzot, mēs uzskatām, ka Komisija vairs nav tā vieta, kur tiek veidotas Eiropas kopīgās intereses, lai visiem bez izņēmuma liktu sevi sadzirdēt, un ka Eiropai nekas no tā vairs nav noderīgs.

Šai Eiropai ir nepieciešams redzējums, tai ir nepieciešamas pilnvaras domāt un izstrādāt jaunu attīstības modeli, un tai ir nepieciešami jauni risinājumi ekonomiskām problēmām: kā mēs varam sasniegt vairāk uz rūpniecību un budžetu orientētu integrāciju; kā mēs varam ilgtermiņa plāniem noteikt prioritāti pār īstermiņa plāniem; kā mēs varam nodrošināt, piemēram, ka regulēšanas jomā bankas, pirmkārt, atbalsta uzņēmumus, mājsaimniecības un Eiropas investorus; kā mēs varam izveidot tādu Eiropas regulatoru, kurš varētu apspriest sociālos jautājumus ar saviem ASV kolēģiem, pamatojoties uz vienlīdzības principiem; kā mēs varam ieviest nodarbinātības paktu; kā mēs varam sasniegt lielāku harmonizāciju monetārajā jomā; kā mēs varam izmantot un izrādīt solidaritāti; kā mēs, varbūt nākotnē, varam panākt turpmāku eirozonas paplašināšanos, tostarp ilgtspējīgas attīstības jomā; un kā mēs varam veikt šo pārejas perioda darbu, ne tikai Eiropā, bet arī jaunattīstības valstīs?

Šie, Barroso kungs, ir daži no jautājumiem, kuriem jums jāpievērš uzmanība. Tāpēc arī es uzskatu, ka mums ir nepieciešama tāda Komisija, kas var atdzīvināt Eiropas kopīgās intereses un tās redzējumu, pavisam vienkārši, lai atjaunotu Eiropas idejas nozīmi. Pēc šiem kritērijiem mums arī ir jāvērtē jūsu turpmākās darbības. Pateicos par uzmanību!

  Sven Giegold (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dziļo krīzi Eiropā neizraisīja vienkārši neētiskā uzvedība finanšu tirgos, Barroso kungs. Citi cēloņi ir pieaugošā sociālā nevienlīdzība, bīstamā makroekonomiskā nelīdzsvarotība starp dalībvalstīm, kas noveda pie solidaritātes trūkuma un Eiropas atkarības no augošajām resursu cenām.

Eiropas iedzīvotāji ir pelnījuši tādu Komisiju, kas šos dziļākos cēloņus atkārtoti iekļauj atpakaļ darba kārtībā, nevis pārvērš tos par tabu, nevis dara pretējo un nevis uzliek atbildību dalībvalstīm. Mums Eiropā ir nepieciešama atbilstoši koordinēta ekonomiskā un fiskālā politika. Mums Eiropā ir jāsadarbojas nodokļu jomā, kas ļautu izbeigt nodokļu dempingu. Tikai tā mēs varēsim apturēt sabiedrības šķelšanās izplatību un finansēt videi labvēlīgus ieguldījumus, kas mums ir nepieciešami. Mums ir nepieciešama politika, kas konsekventi veicinātu zaļo tehnoloģiju izmantošanu un dzīvesveidu, lai ātri samazinātu ES atkarību no noteiktiem resursiem. Tā būs zaļā vides revolūcija.

Nevienu no šiem punktiem es neatrodu jūsu programmā, Barroso kungs, un tāpēc es nevaru balsot par jums.

  Roberts Zīle (ECR). – (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs, godātais Komisijas prezident! Ir dažas nelielas jaunās dalībvalstis, kuras jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā gadiem ilgi uzturēja fiksētu nacionālo valūtu kursu pret eiro. Tas ļāva Eiropas Savienības finanšu sektoram investēt un labi pelnīt šajās valstīs, taču krīzes laikā, saglabājot šo stingro valūtas kursu, šajās valstīs tiek sociāli dramatiski devalvēti iedzīvotāju ienākumi un notiek spekulatīvi uzbrukumi centrālo banku valūtas rezervēm, un tas izmaksā dārgi gan pilsoņiem, gan Eiropas Komisijai kā šīs naudas aizdevējam. Ātrāka eiro ieviešana šajās valstīs mazinātu šīs izmaksas un radītu stabilitāti, tāpēc es vēlētos, Komisijas prezidenta kungs, lai Jūs ar tikpat lielu politisku degsmi, kā Jūs aizstāvat Lisabonas līgumu, iedegtos arī par krīzei atbilstošu Māstrihtas kritēriju lietošanu. Paldies!

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs, es neatbalstīju Barroso kunga iecelšanu Komisijas priekšsēdētāja amatā. Barroso kungs izmanto ES Komisiju, lai iejauktos Īrijas tautas demokrātiskajās tiesībās brīvi izlemt to, vai 2. oktobra referendumā pieņemt vai noraidīt Lisabonas līgumu.

Pēdējās dienās viņa vadītā Komisija izrādīja lielu cinismu, sūtot Komisijas darbiniekus uz Īrijas skolām, lai runātu, domājams, par to, cik laba Eiropas Savienībai ir Komisija, kas patiesībā bija signāls viņu vecākiem, ka referendumā ir jāatbalsta Lisabonas līgums. Turklāt augstākais Komisijas civildienesta ierēdnis ir atklāti piedalījies to organizāciju publiskajās kampaņās, kas aģitē par Lisabonas līgumu.

Līdzīgi Cēzaram Augustam Barroso kungs sūta savus aģentus, lai norādītu Īrijas tautai, kas tai būtu jādara. Mēs uzsāksim demokrātiskas debates ar visiem, bet tas, ka civildienesta ierēdņi iejaucas šajās debatēs, pārstāvot vienu viedokli, ir uzkrītoša nodokļu maksātāju līdzekļu izlietošana nepareizā veidā.

(GA) Eiropas darba ņēmēji negūst labumu ne no Barroso kunga politikas, ne arī no Lisabonas līguma, bet drīzāk tas veicina militarizāciju un privatizāciju, un tāpēc mēs turpmāk nevēlamies redzēt Barroso kungu priekšsēdētāja amatā.

  Nicole Sinclaire (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs atbalsta Eiropu, kas izvirza augstus mērķus. ES tos neapšaubāmi ir sasniegusi: 27 valstis 50 gadu laikā, un Lisabonas līgums, ja to ratificēs Īrija, iezīmēs to nacionālās suverenitātes beigas un starta laukumu Eiropas Savienības pārņemšanai.

Bet mēs Apvienotās Karalistes Neatkarības partijā noraidām Barroso kunga Eiropas integrācijas plānu, jo mēs zinām, ka atsevišķas dalībvalstis nav nevajadzīgas. Nacionālā suverenitāte ir mūsu vērtību pamatprincips un Apvienotās Karalistes demokrātijas stūrakmens. Eiropas Savienībā cilvēktiesībām, gan individuālajām, gan arī kolektīvajām, ir pakārtota nozīme eiropiešu solidaritātei. Šīs divas vērtības ir tieši nesavienojamas, tomēr priekšsēdētājs Barroso tās apvieno kopā sava redzējuma centrā par ES nākamajos piecos gados ar solidaritāti kā Eiropas sabiedrības stūrakmeni.

Mēs Apvienotās Karalistes Neatkarības partijā dodam priekšroku suverenitātei, nevis solidaritātei. Kad dalībvalstu pilsoņi izsaka savus viedokļus valstu referendumos, to iznākumiem ir jābūt galīgiem, ievērojot viņu tiesības paust savus uzskatus, bet ES versijā pilsoņu tiesības nozīmē, ka viņiem ir vairākkārt jābalso valsts referendumos, kamēr viņi pakļaujas spiedienam un nobalso „par”.

Šādi tika panākts Māstrihtas līgums un Nicas līgums, un tagad ES ievēro šo pašu taktiku un spiež Īriju vēlreiz balsot par Lisabonas līgumu, kad tas bija jau noraidīts, tāpat kā Francijā un Nīderlandē. Kas šīs ir par tiesībām, ja tās solidaritātes vārdā bez diskusijām tiek noraidītas? Apvienotās Karalistes Neatkarības partija suverenitāti un pilsoņu tiesības vērtē augstāk par solidaritāti. Mēs noraidām Lisabonas līgumu un priekšsēdētāja Barroso redzējumu par to.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums ir nepieciešama revolūcija demokrātijā. Barroso kungs, iedomājieties tikai, ka vēlēšanās Eiropā kandidētu vienīgi jūs un nebūtu neviena cita kandidāta. Cik procentu balsu jūs iegūtu? Ko pilsoņi darītu?

Viņi varbūt šodien klausījās jūs un dzirdēja, ka jūs solījāt visiem visu. Cerams, ka viņi arī ir uzzinās, ko jūs darījāt pirms pieciem gadiem. Tas bija tad, kad jūs apsolījāt vairumam cilvēku ļoti izdevīgu darījumu. Tas ir jautājums par jūsu toreizējo solījumu salīdzināšanu ar šodienas solījumiem, un ko no tiem var sagaidīt. Es domāju, ka gaidīt var ļoti, ļoti maz.

Jūs pārstāvat veco Eiropu, sabojāto Eiropu, ieguldījumu finanšu krīzē Komisijas pieļauto kļūdu dēļ, izlēmības trūkumu klimata jautājumos un tā tālāk. Es nostāšos Eiropas pilsoņu vairākuma pusē, jo esmu pārliecināts, ka jūs neiegūtu vairāk par 10, 12 vai 15 % balsu.

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos uzreiz sacīt, ka Parlamenta Vācu konservatīvās partijas (CDU/CSU) deputāti atbalstīs jūsu, Barroso kungs, kandidatūru otrajam pilnvaru termiņam. Tomēr mums nav īpašu gaidu attiecībā uz jums un, protams, uz nākamo Komisiju tās otrajā pilnvaru termiņa laikā. Es vēlos to pateikt ļoti skaidri.

Mūsu prasības ir orientētas uz nākotni, bet mēs, protams, piecu gadu laikā esam ieguvuši pieredzi, un tāpēc es vēlētos īsumā uzsvērt izmaiņas, kuras mēs vēlamies sagaidīt. Mūsuprāt, pēdējos piecos gados tika sasniegti augstākie punkti un zemākie punkti. Pie zemākajiem punktiem varētu pieskaitīt finanšu tirgu regulēšanas trūkumu, jo Komisijai pietrūka drosmes veikt nepieciešamos pasākumus pret atsevišķām dalībvalstīm, kas bloķēja progresu, ievērojamo Padomes pilnvaru pieaugumu un atsevišķu komisāru patvaļu, kuri ignorēja subsidiaritātes koncepciju.

Mēs sniegsim savu atbalstu jūsu programmai un jūsu pamatnostādnēm, jo mēs ticam, ka tās pārstāv pareizo pieeju. Mēs vēlamies nodrošināt, ka daži no mums svarīgajiem mērķiem tiek sasniegti, un esmu pārliecināts, ka jūs tos ņemsit vērā. Pirmkārt, mūsu kopīgās Eiropas politikas pamatā ir jābūt sociālās tirgus ekonomikas modelim, citiem vārdiem sakot, brīvībai un atbildībai, nevis tikai brīvībai, kā tas ir redzams finanšu tirgos.

Eiropas konkurētspēja un garantēta nodarbinātība Eiropā ir jāsamēro ar vides un klimata aizsardzību. Mani diezgan pārsteidza, ka jūs visu šo pieeju pakļaujat potenciālam riskam, ieceļot atsevišķu komisāru klimata jautājumos. Mums Eiropā ir nepieciešams rūpnieciskais pamats, un tādas pasaules problēmas kā bads, nabadzība un slimības varēs atrisināt tikai tad, ja Eiropa būs spēcīga ekonomiskā vara ar šāda veida pamatu.

Iedzīvotājiem ir jāsniedz Eiropai atbalsts. Pārmērīga regulēšana ievērojami samazina cilvēku motivāciju un atsvešina viņus no Eiropas koncepcijas, un tāpēc mēs arī vēlamies, lai tiktu veikts neatkarīgs tiesību aktu ietekmes izvērtējums.

Ceturtkārt un visbeidzot, mēs vēlamies būtībā jaunu iestāžu nolīgumu versiju. Saskaņā ar šiem nosacījumiem piecu gadu pilnvaru termiņš būtu vērtējams pozitīvi.

  Adrian Severin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, neviens nevar prasīt, lai Tautas partijas politiķis kļūtu par sociālistu, ne arī, lai sociālists balsotu par Tautas partijas politiķi. Tas varētu būt pavisam pašsaprotami, ja vien tas nebūtu daudz sarežģītāk.

Kāpēc mēs jūtamies kaut kā apmulsuši un sašķelti, kad tiek jautāts par atbalstu jūsu kandidatūrai. Būsim atklāti. Šās Komisijas pilnvaru termiņa laikā uzkrāto vilšanos un piedzīvoto neveiksmju, kā arī neizpildīto solījumu un iniciatīvu saraksts ir pārāk garš. Tādēļ Eiropas iedzīvotāji ir ne tikai zaudējuši uzticību Eiropas iestādēm, bet arī savas cerības un aizrautību.

Runājot pavisam atklāti, mums ir arī jāatzīst, ka jūs par to nevarat būt atbildīgs vienpersoniski. Galvenajai atbildībai ir jāgulstas uz valstu politiskajiem vadītājiem, kuri vienmēr sasniegumus ir pieskaitījuši saviem nopelniem, bet neveiksmēs ir vainojuši Eiropu, un kuri pārsvarā dod priekšroku nacionālajam egoismam, nevis Eiropas solidaritātei.

Daudzi no jūsu komisāriem, tostarp sociālisti un tie paši valstu vadītāji, arī ir atbildīgi par pietiekama redzējuma, drosmes, kompetences un gribas trūkumu. Tādējādi šodien mēs nevis tikai konfrontējam jūs, bet šo jūsu kā vienīgā kandidāta nominēšanu vienam no svarīgākajiem Eiropas amatiem. Acīmredzot viņi to nedarīja nevis jūsu īpašību un spēcīgās puses, bet, viņuprāt, jūsu vājo vietu dēļ. Ne tāpēc, ka, viņuprāt, jūs strādāsit, lai panāktu ciešāku savienību, kas būtu sociāli stipri pievilcīga, bet tāpēc, ka viņi domā, ka jūs aicināsit viņus atsevišķi, lai pirms katras Eiropas Komisijas iniciatīvas lūgtu viņu valsts svētību.

Tas ir visai paradoksāli, ka šodien Eiropas Parlamentam kā Kopienas iestādei ir nevis jākonsolidē Kopienas iestādes — Komisijas — nākamā priekšsēdētāja demokrātiskā leģitimitāte ar pārliecinošu „jā”, bet gan ar šī kandidāta starpniecību jāizaicina starpvaldību iestāde — Padome.

Tāpēc balsošanas par kolēģiju procedūras beigās būtu svarīgi, lai jūs apliecinātu, ka esat viens no mums, nevis viens no viņiem.

  Andrew Duff (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāju Barroso vajadzētu apsveikt par šo stingro atbalstu līguma mainīšanas darbakārtībai iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā. Manuprāt, mums vajadzētu viņam arī pateikties par labas stabilitātes programmas publicēšanu, kā arī par nepieciešamajiem priekšlikumiem uzlabojumu veikšanai problemātiskajās politikas nozarēs, par kurām mēs visi esam vienisprātis.

Tomēr man jāsaka, tā kā IKP samazinās un mūsu izdevumi pieaug, laikposmā pēc 2014. gada mūs, iespējams, sagaida jauna budžeta krīze, un šajā laikā, manuprāt, priekšsēdētājs Barroso stingri nostāsies Parlamenta pusē un pretosies nostājai, ko mēs varam paredzēt, proti, nostājai attiecībā uz valsts kasēm.

Īstenībā Savienībai ir nepieciešams lielāks budžets un budžeta politika, kas varētu veicināt ekonomisko atveseļošanos. Acīmredzamas rentabilitātes, apjoma ekonomijas un pievienotās vērtības gadījumā, kā arī gadījumos, kad neveiksmes tirgos nosaka spēcīgākas Eiropas politikas nepieciešamību, lai tajos veiktu korekcijas, valstu tēriņi būtu jāpārskaita Eiropas budžetā.

Mums budžets ir jāsadala, izmantojot neatkarīgu, progresīvāku un pārredzamāku sistēmu.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es, protams, neatsaucos uz iepriekšējo runātāju, bet vēlētos lūgt jūs būt objektīvam, pārtraucot tos runātājus, kuri ir pārsnieguši savu uzstāšanās laiku. Dažus cilvēkus jūs krasi pārtraucat, savukārt citiem ļaujat atvēlēto laiku ievērojami pārsniegt. Tas nav pieņemami.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos tikai paskaidrot, ka Īrijai nav jābalso atkārtoti tikai tāpēc, ka kāds to ir teicis: Īrijas tauta balso atkārtoti tāpēc, ka tā ir nolēmusi to darīt, savstarpēji vienojoties, un tā pieņems pati savu lēmumu. Otrkārt, šī balsošana atšķirsies no iepriekšējās reizes. Mums ir garantijas, kas Īrijas tautai izskaidro jautājumus, un mums ir arī garantija, ka mēs varam paturēt savu komisāru.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. − Kelly kungs, piedodiet, lai arī šī ir jauna procedūra, mums tā jāpiemēro pareizi. Tā attiecas tikai uz iepriekšējā runātāja jautājumiem, bet ne paziņojumiem. Atvainojiet, ka pārtraucu jūs.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts. − Priekšsēdētāja kungs, es sākšu ar stratēģijas jautājumiem, bet pēc tam, ja pietiks laika, pievērsīšos politikai.

Runājot par Hughes kunga jautājumiem, manuprāt, ir svarīgi noskaidrot šos jautājumus, kas ir ļoti svarīgi jūsu grupai un man, kā arī mūsu saistībām pret sociālo tirgus ekonomiku. Attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu, esmu apņēmies pievērsties tai pašai problēmai, ko pieminējāt jūs, Hughes kungs. Problēma ir īstenošanas un interpretācijas jautājumi, kas ir radījuši nenoteiktību. Atgādinu jums, ka regula ir tieši piemērojama, un tā prasīs mazāk laika, nekā visas direktīvas pārskatīšana. Katrā gadījumā es esmu sacījis, ka vajadzības gadījumā mēs varam apsvērt iespēju pārskatīt direktīvu.

Laval lietā komisārs Špidla, mūsu Sociālistu partijas biedrs, saskaņojot ar mani, ir veicis ļoti lielu darbu, lai atrastu praktisku risinājumus. Jums ir jāapzinās, ka jūsu izvirzītās problēmas nav aktuālas visās dalībvalstīs. Atšķirības dalībvalstu darba likumos nozīmē, ka dažās dalībvalstīs Laval situācija var atkārtoties, bet citās nē. Jūs visi zināt, ka dalībvalstis, sociālie partneri un arodbiedrības ievēro sava darba likuma acquis. Mums ir pilnībā jāizvērtē situācija, lai pārliecinātos, vai līdzeklis neradīs lielākas problēmas par to problēmu, ko ir paredzēts ar šo līdzekli atrisināt. Špidla kungs ir veicis analīzi, un tāpēc es tagad varu ieteikt risinājumu, mēģinot Parlamentā panākt plašāku vienošanos.

Attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem Hughes kungs jautāja, kāpēc Komisija vēl nav ierosinājusi pamatdirektīvu. Norādīšu, ka manis vadītā Komisija ir paveikusi ļoti svarīgu juridisku darbu, skaidrojot noteikumu par valsts atbalstu piemērošanu sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tas bija pats svarīgākais jautājums pirms pieciem gadiem, un ir taisnība, ka šie skaidrojumi lielā mērā ir noņēmuši spriedzi no mūžsenajām debatēm par sabiedriskajiem pakalpojumiem iekšējā tirgū. Es neteicu, ka šeit vairs nav problēmu. Tieši pretēji — es tās atzīstu. Esmu apņēmies veikt pilnīgu situācijas izvērtējumu, un es nevilcināšos, ja būs nepieciešams, doties tālāk. Diskusijās ar jūsu grupu es esmu izteicis godīgu un lojālu piedāvājumu, un es ceru turpināt strādāt pie tā kopā ar jums, tostarp pie atbilstošu juridisko instrumentu izstrādes.

Attiecībā uz dzimumu līdztiesību — es esmu apņēmies pievērsties šim jautājumam, un jau tagad manis vadītajā Komisijā ir rekordliels sieviešu skaits. Varu jums pavisam atklāti atzīt, ka ar dažām dalībvalstīm mums bija ļoti sarežģītas sarunas par to, lai tās nosūta uz Komisiju kompetentu sieviešu kārtas pārstāvi, jo tās nevēlējās sūtīt sievietes. Kā jūs zināt, iniciatīva šajā jautājumā nāk no dalībvalstīm. Esmu vēlreiz apņēmies darīt visu, kas manos spēkos. Es atceros, ka pirmajā Delors Komisijā nebija nevienas sievietes, bet otrajā — tikai viena. Vienu laiku manis vadītajā Komisijā bija deviņas sievietes, kas, es uzskatu, ir ļoti svarīgi. Pirmo sievieti es iecēlu par ģenerālsekretāri, kas ir svarīgākais civildienesta ierēdņa amats Komisijā, tāpēc es esmu ļoti iesaistījies šajā jautājumā, un man ir nepieciešams jūsu atbalsts. Tomēr vēlreiz lūdzu, strādājiet arī ar dalībvalstīm, lai tās nesaglabātu šo praksi, jo 50 gadu laikā dažas dalībvalstis nespēja Komisijai ieteikt nevienu sievieti.

Attiecībā uz sociālajiem jautājumiem teiksim atklāti. Ja vēlaties uzbrukt Barroso kunga karikatūrai, tad dariet to, bet jūs ļoti labi zināt, ka es bieži esmu izteicis priekšlikumus, kurus Padome noraidīja — tostarp, piemēram, dažas valdības no jūsu saimes. Būsim godīgi šajā jautājumā. Pēdējā Eiropadomē es ierosināju, ka mums vairs nebūtu jālīdzfinansē sociālais fonds tām valstīm, kurām nav šīs iespējas, proti, jaunās dalībvalstis, kurām ir grūtības. Es izteicu šo priekšlikumu. To noraidīja vairākas valdības, tostarp tās, kuru vadība vai kuru finanšu ministrs ir no jūsu partijas. Tāpēc es jums pilnīgi nepiekrītu. Nav intelektuāli godīgi visu laiku uzbrukt Komisijai. Jūs pazaudējat mērķi. Tas ir vieglāk jums, bet īstenība ir tāda, ka mēs atrodamies grūtā situācijā. Pēc šīs Padomes es iesniedzu priekšlikumu, ko pašlaik Padome izskata — apturēt Sociālā fonda līdzfinansēšanas noteikumu darbību tajās valstīs, kas atrodas grūtībās. Es esmu uzņēmies saistības attiecībā uz sociālo kohēziju. Kā gan es to varētu nedarīt, ja esmu nācis no tādas valsts kā Portugāle, kas no Eiropas Savienības iegūst tik daudz! Es esmu uzņēmies saistības attiecībā uz sociālo un ekonomisko kohēziju, un tas ir iemesls, kāpēc es ticu, ka šī karikatūra, ko daži mēģina rādīt, rada kaitējumu Eiropai. Es piekrītu Lambsdorff kunga iepriekš sacītajam. Es dotu priekšroku atbalstam no galvenajām proeiropeiskajām politiskajām saimēm, bet dažas no tām pašas sevis no tā izslēdz. Tā ir jūsu izvēle, nevis mana.

Es vēlos panākt maksimāli plašu saskaņu, lai neviens nebūtu izslēgts. Būsim atklāti: Eiropas integrācijas vēsturē ne tikai EPP, ne tikai sociālisti, ne tikai liberāļi ir devuši lielu ieguldījumu. No lorda Cockfield, kurš bija konservatīvais, līdz komunistam Altiero Spinelli un Zaļo kustībai, mūsu Eiropas integrācijā ir bijuši daudzi ieguldījumi. Pēc vēlēšanām un ar šo uzskatu dažādību ir svarīgi, lai mēs kopīgi strādātu Eiropai. Mums ir nepieciešama spēcīga Eiropa, bet šeit ir kāda pretruna. No vienas puses, jūs sakāt, ka vēlaties spēcīgu Eiropu, spēcīgu Komisiju, jūs vēlaties, lai es pretotos dažām dalībvalstīm, kas kļūst nacionālas, bet tajā pašā laikā jūs sakāt: „Mēs negatavojamies par jums balsot. Mēs vēlamies samazināt jūsu ietekmi. Mēs vēlamies jūs vājināt dalībvalstu priekšā.” Šeit ir pretruna, tāpēc būsim godīgi šajā jautājumā. Ja jūs vēlaties spēcīgu Komisiju, kurai ir visas tiesības un iniciatīva aizsargāt Eiropas intereses, sniedziet man vismaz nevainības prezumpciju. Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, un es jums esmu izteicis godīgu piedāvājumu, lojālu piedāvājumu visiem Parlamenta deputātiem, pilnīgi pārredzami. Jūs nevarat teikt, ka es dažādām grupām stāstu dažādas lietas, jo šī ir tā pati programma, ar ko es iepazīstinu jūs visus. Šodien es esmu pievienojis dažus papildinājumus un skaidrojumus, bet šī ir tā pati programma. Protams, ka šis ir kompromisa variants, bet Eiropa darbojas, vien pateicoties kompromisa lēmumiem. Eiropa nevar darboties, pamatojoties uz fanātismu vai dogmatismu.

Es pateicos EPP grupai par atbalstu, ko tā man sniedza. Es tiešām esmu ļoti pateicīgs par to atbalstu, ko esat man snieguši, bet EPP grupa bija pirmā, kas paziņoja, ka tā to nevēlas, jo ir viena pati. Nevienai partijai nebija absolūtā vairākuma, tāpēc mums Eiropā bija jāveido saskaņa. Saskaņas veidošana Eiropā ir ļoti svarīga. Mēs, protams, saglabājam mūsu ideoloģiskās atšķirības un turpinām politiskās debates, bet mēs cenšamies izveidot spēcīgāku Eiropu. Es esmu apņēmies to darīt. Un jūs? Tas ir mans jautājums.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs neatbildēja uz manu apsūdzību saistībā ar Komisijas iejaukšanos Īrijas demokrātiskajos procesos, lemjot par Lisabonas līgumu ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, man ir problēma, kas nozīmē, ka es negatavojos rīt balsot par jums, bet jums ir zināma tās būtība, jo manis pārstāvētā grupa to ir labi izskaidrojusi. Tā ir politiska problēma. Jums nav projekta Eiropas pārveidošanai vides un sociālajās jomās. Bet neskatoties uz to, esmu pārliecināta, ka tas ir jāpaveic šodien.

Tomēr, kā Daul kungs eleganti to pateica, labējie uzvarēja vēlēšanās, tāpēc jūs piederat pie labējiem. Situācija ir skaidra.

Es tomēr vēlētos izrādīt cieņu pret Komisijas priekšsēdētāju, bet man ir šāda problēma: ieraugot jūs, es nenovēršami padomāju — un ticiet man, tā ir taisnība — par jūsu atbildību CIP slepenajos lidojumos.

Laikposmā no 2002. līdz 2006. gadam 728 cilvēki caur Portugāles gaisa telpu tika pārvesti uz Gvantanamo. Jūs bijāt ministrs no 2002. līdz 2004. gadam. Tāpēc es jums nevaru noticēt, Barroso kungs, kad jūs skandināt, ka Eiropa rāda priekšzīmi cilvēktiesību jomā. Tas, ko es gaidu no jums, tas ko es ceru no jums sagaidīt, jo es nākotnē vēlētos cienīt jūs kā Komisijas priekšsēdētāju, nav jūsu atmiņas, lai arī par cik daudziem gadiem tās nebūtu, bet to, ka jūs atzītu savu atbildību šajā nopietnajā pasākumā, kas met ēnu uz Eiropas vērtībām.

  Derk Jan Eppink (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ir teiciens — ja jūs neesat uz galda, jūs esat ēdienkartē. Nākamajā desmitgadē kļūs skaidrs, kur atradīsies Eiropa. Pašreizējā vadošā paaudze Rietumeiropā ir bijusi brīva no vēstures. Mēs izaugām miera laikā. Mēs izaugām labklājības valstī. Mēs izveidojām parādus un nodevām tos saviem bērniem. Bet vēsture klauvē pie mūsu durvīm. Mums turpmākajos gados būs gausa ekonomika; mēs saskaramies ar pieaugošu imigrāciju un izjūtam iedzīvotāju novecošanos.

Diemžēl Eiropai nav sasniegumu kultūras. Eiropas sapnis ir pēc iespējas ātrāk doties atpūsties uz Francijas Rivjēru. Ja mēs neatjaunosim un neattīstīsim uzņēmējdarbības kultūru, kā jūs bijāt plānojis, Eiropa būs ēdienkartē.

Es paļaujos uz jūsu vadību. Došu jums vienu padomu: Eiropai ir jāturpina koncentrēties uz tās pamatuzdevumu. Ja tas jums neizdosies, jums neveiksies arī visās citās jomās. Palieciet atvērts un neierosiniet ieviest Eiropas nodokli, jo tas pret Eiropu izraisīs dakšu revolūciju. Es nekad neesmu redzējis demonstrāciju, kas aizstāvētu Eiropas nodokli. Tas vienkārši ir pārāk tāls tilts, un jūs tikai vairosit sabiedrības dusmas.

Es paļaujos uz jūsu realitātes izjūtu, lai Eiropa nokļūtu pie galda, bet nevis uz galda, un es vēlu jums veiksmes jūsu otrajā pilnvaru termiņā.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs zinām, ka Barroso kungs pārstāv mainīgu kompromisu starp tiem, kas Eiropā ir pie varas. Mēs arī zinām, ka viņš ir zemākais kopsaucējs starp dalībvalstu valdībām. Mēs zinām, ka Barroso kungam ir arī kaut kas, ko piedāvāt ikvienam: Maoisma norādījums kreisajiem, konservatīvisma pieskāriens Kristīgajai sociālajai partijai, neoliberālisma mazumiņš, kā arī zaļo un sociālistu pieeja.

Barroso kungs, protams, pasniedz sevi kā kandidātu bez opozīcijas, bez alternatīvas. Tāpēc tagad viņam ir dažas grūtas dienas un jāklausās nepatīkamas piezīmes no apvienotajiem kreisajiem un citiem kritiķiem.

Tomēr tas atmaksāsies, jo mēs zinām, ka pēc šīm dažām grūtajām dienām Barroso kungs, iespējams, atkal būs Komisijas priekšsēdētājs, un atkal tiks pieņemti neveikli kompromisa lēmumi ne tikai starp lielām un ietekmīgām Parlamenta grupām, bet arī starp valdībām Padomē, un Barroso kungs, ar kura personu ir saistāmas Eiropas integrācijas neveiksmes pēdējo piecu gadu laikā, iespējams, gatavojas turpināt to pašu darīt nākamos piecus gadus. Kad tas nonāca tik tālu, mums vairs bija ļoti maza ietekme.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man sākt, sakot, ka mēs atbalstām priekšsēdētāja Barroso Eiropas mērķus un viņa programmu, un es to saku 28, ja ne vairāk, Eiropas Parlamenta deputātu no Polijas vārdā.

Šajā programmā ir viens punkts, kas mums ir īpaši svarīgs, un tā ir energoapgādes drošība. Jūs zināt, priekšsēdētāj Barroso, ka Parlaments šim jautājumam ir veltījis ļoti lielu uzmanību. Mums ir no jauna jāizskata un jāizvērtē gan progress, gan arī trūkumi šajā procesā un jānosaka prioritātes nākamajiem mēnešiem un gadiem.

Pašreizējā situācija nav apmierinoša, bet drīzāk drūma, jo, neskatoties uz visiem paziņojumiem un acīmredzamo labo gribu, enerģētikas infrastruktūras un krīzes mehānismu jomā panāktais progress ir neapmierinošs. Veiktie pasākumi nepiepilda visas gaidas un joprojām nav apmierinoši.

Mēs, kā redzams, atbalstām Komisijas un prezidentūras noteiktos īstermiņa pasākumus, bet mēs gaidām ilgtermiņa redzējumu un apņemšanos no Komisijas priekšsēdētāja un, ja nepieciešams, tad to, lai Komisijas priekšsēdētājs stātos pretī dalībvalstu inerces un egoisma izaicinājumiem. Mums ir nepieciešama spēcīga Komisija un spēcīga jūsu vadība, jo mums ir nepieciešama Komisija, kas rīkojas visas Eiropas Savienības vārdā un visu tās iedzīvotāju interesēs.

Es uzsvēršu, ka šādas vadības pamatā ir jābūt vienprātībai, kas jums ir jāvada un jāveido Parlamentā un Komisijā, kā arī dalībvalstīs. Kā jūs zināt, šo ideju sāka realizēt šeit Parlamentā pirms trīs gadiem, bet vēl ir tāls ceļš ejams, un mums vēl ir jāgaida, līdz šis sapnis tiks pārvērsts īstenībā.

Es ceru, ka līdz šī pilnvaru termiņa beigām, priekšsēdētāj Barroso, jūs ļausit šim brīnumam notikt un jums tiks dota iespēja to izdarīt.

Ar šādām cerībām mēs atbalstām jūsu kandidatūru un turam īkšķus par jūsu ievēlēšanu priekšsēdētāja amatā.

  Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, jūs ievadā teicāt, ka Eiropa un pasaule cieš no vērtību krīzes. Kāpēc jūs nelietojat vienkāršu valodu? Mēs ciešam, protams, no radikālās tirgus domāšanas krīzes, kuras galveno aizstāvju starpā esat bijis jūs un jūsu grupa. Es saviem vēlētājiem apsolīju, ka nebalsošu par jums, kā to ir darījuši daudzi citi sociāldemokrāti, ja jūs negarantēsit, ka tiks grozīta Darbā norīkošanas direktīva, lai stiprinātu darba ņēmēju tiesības.

Tagad es dzirdu jūs mēģinām dot signālu, ka jūs esat piekritis šai prasībai. Tomēr jūs sakāt, ka šī prasība netiks izpildīta, grozot direktīvu, bet ar jaunas regulas palīdzību, par kuru mums ir zināms, ka tā ir pilnīgi neatbilstoša. Tajā pašā laikā es dzirdu jūs veidojam maldīgu ainu par šo grozījumu sekām Darbā norīkošanas direktīvā. Jums par to tika jautāts agrāk, bet jūs katru reizi bijāt izvairīgs. Es jautāšu jums vēlreiz: vai jūs darīsit kaut ko, lai grozītu Darbā norīkošanas direktīvu un darba ņēmēji Eiropā par līdzvērtīgu darbu saņemtu līdzvērtīgu samaksu visā Eiropas Savienībā algu dempinga vietā, no kā mēs pašlaik ciešam visā Eiropā?

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, Eiropa šodien ir kontinents, kurā valda miers un demokrātija. Tā tas nebija pirms 70 gadiem, kad Eiropā plosījās karš. Tā tas nebija pirms 20 gadiem, kad Eiropa bija sadalīta Austrumos un Rietumos.

Mūsu paaudze ir atbildīga par mūsu kontinenta pārvaldīšanu un atvērtas un demokrātiskas Eiropas saglabāšanu un stiprināšanu. Barroso kungs, jums ir īpaša atbildība.

Eiropai ir nepieciešama skaidra vadība un ES, kas ir redzama un pieejama Eiropas iedzīvotājiem kā grūtos laikos, tā arī labos laikos. Mums ir nepieciešama tāda vadība, kas ieklausās. Jums šajā ziņā ir jāpaveic vairāk. Es vēlētos redzēt vairāk apņēmības, nekā mēs esam redzējuši šodien, vairāk no José Manuel Barroso, nekā mēs esam redzējuši šodien.

Rīt jūs saņemsit Zviedrijas Liberālās partijas — Cecilia Malmström partijas — atbalstu nevis tāpēc, ka mēs visā jums piekristu, bet gan tāpēc, ka ticam, ka jūs varat paveikt vairāk, nekā esat parādījis mums līdz šim.

Lūk, daži vadošie principi jūsu darba turpināšanai.

Protekcionisms ir kaut kas riebīgs — pat bijušajam maoistam. ES spēks ir tās atvērtajās robežās un brīvajā tirdzniecībā.

Cilvēktiesības attiecas uz visiem neatkarīgi no atrašanās vietas. Jums šajā ziņā ir jāpaveic vairāk.

Ekonomiskā krīze nosaka jaunas globālas kārtības nepieciešamību, ar līdzsvarotiem noteikumiem, kas ļautu mums cīnīties ar klimata krīzi. Atbrīvojiet Eiropas lauksaimniekus un sniedziet iespēju patērētājiem un tirgum.

Eiropas Savienībai vairs nav nepieciešamas institucionālas varas cīņas. Pasargājiet mūs no šī likteņa! Eiropai ir bijuši pietiekami daudz izgāzušos kandidātu. Barroso kungs, rīt jums, cerams, būs iespēja izveidot jaunu Komisiju. Es ceru, ka jūs nodrošināsit, ka jaunajā Komisijā sieviešu un vīriešu skaits būs vienāds.

  Michail Tremopoulos (Verts/ALE). – (EL) Barroso kungs, kā jūs zināt, jūs vispār neesat pieminējis, kāda ir jūsu nostāja tādos jautājumos kā bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai kādas ir jūsu apņemšanās saskaņā ar Tūkstošgades mērķiem un Eiropas Savienības ilgtspējīgās attīstības stratēģiju.

Tā būtu jākoncentrē uz nodarbinātības garantiju un darba tirgus elastdrošības jēdziena nozīmi, ko jūs bieži lietojat, lai kopīgi apzīmētu elastīgumu un drošību. Šī koncepcija, šķiet, slēpj nopietnas briesmas attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību. Piemēram, daļēja nodarbinātība ir lieliska, ja tā ir darbinieka izvēle. Savukārt piespiedu nodarbinātība, kur darbiniekam nav izvēles, bet varbūt viņš nevar atrast darbu, līdzinās daļējam bezdarbam.

Līdzīga problēma ir ar piespiedu nodarbinātību tādos darbos un ar tādiem darbalaikiem, kas atstāj negatīvu ietekmi uz pilsoņu personīgajām dzīvēm un viņu dzīves kvalitāti. Ja jūs tiksit ievēlēts, kādas politiskās pamatnostādnes jūs plānojat izdot šajos jautājumos, gadījumos, kas attiecas uz jums? Arī, kāpēc jūs nepieminat specifiskus mērķus „zaļajām” profesijām un citām šādām iniciatīvām, nevis, lai jūs kļūtu „zaļš”, bet, lai jūs vismaz norādītu, kurš ir tas ceļš, kas ved ārā no krīzes?

  George Becali (NI). – (RO) Barroso kungs, esmu izlasījis jūsu dokumentu, bet pavisam atklāti teikšu, ka rītdien balsošu par jums, jo uzskatu, ka Eiropai ir vajadzīgs tāds reliģiozs kristietis kā jūs ar šāda veida audzināšanu. Es domāju, ka jūs rītdien būsit Komisijas priekšsēdētājs, un mudinu jūs, Barroso kungs, lūgt Dievu, lai Viņš jums dod to, ko Zālamanam: gudrību vadīt Eiropas Komisiju. Lai Dievs dod!

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Tautas partijas Itālijas delegācija jūs atbalstīs, Barroso kungs, ar mūsu cieņu, ar mūsu draudzību un mūsu lojalitāti kā parasti.

Tomēr, mēs aicinām jūs izrādīt vairāk drosmes, dodot iespēju mūsu iestādēm stāties pretī nozīmīgam laikmetam, ko mēs pašlaik piedzīvojam, un koncentrēt uzmanību ne tikai uz valdību likumīgajām interesēm, bet pirmkārt un vispirms uz jaunās paaudzes cilvēku vajadzībām, viņu vēlēšanos uzcelt māju, nodibināt ģimeni un radīt bērnus: būtībā drosmi cīnīties par patiesu Eiropu, kuras pamats ir mūsu atbildības sajūta, nevis politiskā struktūra. Šī iemesla dēļ es aicinu savus kolēģus no Sociālistu partijas izrādīt tādu pašu drosmi.

Protams, Barroso kunga atkārtota ievēlēšana var būt pagaidu līdzeklis vienprātības krīzes apturēšanai, kuru skaidri parāda vēlēšanu rezultāti, bet balsojums „par”, kaut gan balsojums „par” ar nosacījumiem Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātam, jums sniegs arī visas iespējas spēlēt savu lomu šajā grūtajā laikā un raidīt skaidru signālu Eiropas publikai, proti, to, ka tas, kas mūs apvieno ir stiprāks par to, kas mūs šķir, un tikai tādā veidā, kopā mēs varam palīdzēt viens otram izkļūt no bezdibeņa.

Īsāk sakot, tas nav tikai „jā” Barroso kungam, bet „jā” skaidrai un vienkāršai receptei: Komisija, kas izveidota ar jūsu visu palīdzību, nozīmē, ka tā būs neatkarīgāka, efektīvāka, stiprāka Komisija un, citiem vārdiem sakot — eiropeiskāka.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Es vēlētos apspriest jautājumu, kas rada bažas daudziem cilvēkiem Eiropas Savienībā, tostarp man. Mūsu ekonomikas piedzīvo ļoti grūtu krīzes periodu, kura ietekmi īpaši izjūt tā saucamie vienkāršie cilvēki. Šie cilvēki cīnās par savu darbu, par savu eksistenci un par saviem bērniem, un šīs ir tieši tās bailes un raizes, kas rada tik auglīgu augsni galēji labējam ekstrēmismam ES un dalībvalstīs.

Pagātnē galēji labējie ekstrēmisti slēpa savas sejas zem dažādām maskām un veidoliem. Šodien viņi sevi parāda publiskos skvēros un brīvi izpaužas ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību. Turklāt, šie cilvēki, kas izplata naidu pret romiem, ebrejiem, imigrantiem un homoseksuāļiem, dibina politiskās partijas un diemžēl šajā grūtajā laika posmā ir veiksmīgi gan valstu parlamentu, gan Eiropas Parlamenta kandidāti.

Visbeidzot, nesen mēs bijām liecinieki tam, kā šeit pat, šajā demokrātiskajā iestādē, šeit Eiropas Parlamentā, ierodas vai drīzāk iesoļo pārliecināti Eiropas Parlamenta deputāti uniformās, kas atgādina Otrā Pasaules kara laikā fašisma periodu.

Tādēļ es vēlētos jums jautāt, priekšsēdētāja kungs, kādus pasākumus nepieciešams īstenot nākotnē, ņemot vērā jūsu lomu un Komisijas kā pārvaldes iestādes lomu, pret šādu Eiropas Parlamenta ļaunprātīgu izmantošanu un it īpaši aktuālajā cīņā pret ekstrēmismu.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs bilda, ka mēs dzīvojam neparastā laikā — tas ir tiesa, bet neparasts laiks prasa neparastu vadību. Vai jūs esat tāds vadītājs, Barroso kungs? Es nebalsoju par jums 2004. gadā un diemžēl piecu gadu laikā jūs neesat izdarījis pietiekami daudz, lai pārliecinātu mani.

Vairākums deputātu no manas grupas vēlas dot jums nevainības prezumpciju, bet mēs paturēsim savu galīgo spriedumu, līdz mēs redzēsim pilnu komisāru amata kandidātu paketi un pilnu detalizētu jūsu politisko programmu, jo neaizmirsīsim, un es ceru, ka jūs sadzirdat ironiju, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājs ir politiķis, nevis ierēdnis ar garantētu darbavietu.

Neatkarīgi no balsojuma rezultātiem, šis process ir stiprinājis Eiropas Parlamenta demokrātiju, jo pretēji tam, no kā daži šajā Parlamentā baidās, piespiežot kandidātu piedalīties kampaņā, Komisijas priekšsēdētāja pozīcija tiek stiprināta nevis vājināta. Jo, kā es to redzu, Eiropas Parlamenta mandāts, kas piešķirts, pamatojoties uz politisko programmu, ir pamatotāks par nomināciju aizkulisēs, valstu valdībām savstarpēji vienojoties.

Es arī ceru, pretēji jūsu teiktajam, ja pareizi saklausīju, ka īstas opozīcijas parādīšanās šajā Parlamentā ir ļoti vēlama, un tā ir veselīga pazīme, ka Eiropas parlamentārā demokrātija ir dzīvīga un nobriedusi.

Tātad, Barroso kungs, bumba ir jūsu laukuma pusē. Vai jūs pieņemsit izaicinājumu? Jo jūs vēl neesat mani pārliecinājis. Bet tas nav tik svarīgi, Barroso kungs, kā pārliecināt Eiropas iedzīvotājus nākamajos piecos gados.

(Aplausi)

SĒDI VADA: R. KRATSA-ΤSΑGΑRΟPΟULΟU
Priekšsēdētāja vietniece

  Judith Sargentini (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, kad sākās kredītu krīze, jūs neko nedarījāt. Tikai Francija savas prezidentūras laikā rada no tās izeju. Jūs neieņēmāt stingrāku nostāju — ne savā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, kur valsts atbalstam autobūves nozarei netika izvirzītas stingras vides prasības, ne arī priekšlikumā par labāku finanšu uzraudzību, kur, sastopoties ar pretestību no Londonas Sitijas, jūs padevāties jau pašā sākumā. Eiropas Savienība spēja noturēt vadības grožus, īstenojot globālo pieeju klimata krīzes risināšanai, bet jūs no tiem ātri vien atbrīvojāties.

Jūs draudat, ka lielāko daļu mūsu CO2 emisiju samazinājumu iegādāsieties no jaunattīstības valstīm; tā vietā jums būtu jārūpējas, lai mēs paši radītu mazāku emisiju apjomu. Par to vēl varat vainot valstu valdības, bet ne jau par pagājušās nedēļas ārkārtīgi pieticīgo palīdzības piedāvājumu jaunattīstības valstīm klimata jomā — EUR 2 miljardiem. Salīdzinājumā ar EUR 30–35 miljardiem, kas Eiropai būtu patiesībā jānodrošina, tas ir vienkārši smieklīgi. Tādā veidā jūs nopietni apdraudat iespēju gūt panākumus Kopenhāgenas konferencē. Mums ir kredītu krīze, ekonomiskā krīze, klimata krīze — trīskāršs patiesi laba vadītāja tests. Jūs, Barroso kungs, tajā esat izkritis visas trīs reizes.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētājas kundze, kā jauna Eiropas Parlamenta deputāte esmu noklausījusies daudzos runātājus, kuri pievērsās Barroso kunga paveiktajam savā amatā un pauda savas bažas. Par daudzām lietām es viņiem piekrītu.

Attiecībā uz Lisabonas līgumu mūsu uzskati, Barroso kungs, pilnībā atšķiras. Tomēr jūs esat izrādījis lielu interesi par manu vēlēšanu apgabalu Ziemeļīrijā. Par to es jums pateicos. Mēs augstu novērtējam no Komisijas ierēdņiem gūto atbalstu un ciešās darba attiecības, kas visos līmeņos tiek veidotas ar Ziemeļīriju. Ceru, ka šīs attiecības turpināsies un mans vēlēšanu apgabals no tā būs tikai ieguvējs.

Jūs jau zināt, kāda ir mūsu pagātne, kā vardarbība ietekmē investīcijas, un to, ka mums vajadzīgi jauni ceļi un dzelzceļi. Jūs zināt, cik milzīgs ir ekonomiskais potenciāls, attīstot tūrismu. Lai palīdzētu mūsu ekonomikai, es patiešām aicinu Komisiju papētīt, kādi līdzekļi būtu pieejami, lai segtu nepietiekamo ieguldījumu gados gūtos zaudējumus.

Kā jau daudzi deputāti šodien minēja, nozīme ir tikai tam, kas ir izdarīts un sasniegts.

  Jaime Mayor Oreja (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos sniegt nelielu komentāru.

Aiz cieņas pret vēlēšanām un Eiropas pilsoņiem mēs nevaram par vienu un to pašu debatēt gan pirms, gan arī pēc vēlēšanām. Tāpat mūsu rīcība nedrīkst nonākt pretrunā tam, kas šajā sakarā notiek valstu parlamentos.

Ja Eiropas komisāri katrā valstī ir ievēlēti ar balsu vairākumu, mums būtu galvenokārt jāparūpējas par to, lai Komisijas priekšsēdētājs paliktu uzticīgs tam, par ko Eiropas pilsoņi Eiropas Parlamenta vēlēšanās atdeva savas balsis, tādēļ tik svarīga un atbalstāma ir Barroso kunga iecelšana Komisijas priekšsēdētāja amatā. Tas ir stingras demokrātijas princips.

Barroso kungs ir izvirzījis divus apsvērumus, kurus es ar pilnīgu pārliecību atbalstu. Pirmkārt, savā runā un komentāros viņš novērtēja pašreizējās situācijas nopietnību. Patlaban mēs piedzīvojam ne tikai ekonomisko un finanšu, bet arī vērtību krīzi. Šī ir pirmā reize, kad Parlamentā dzirdu apstiprinājumu šim faktam. Mēs dzīvojam ne tikai krīzes, bet arī pārmaiņu laikā. Tieši tādēļ, vairāk nekā jebkad iepriekš, īpaša uzmanība būtu jāpievērš cilvēku pozitīvai rīcībai un attieksmes maiņai pret valsti un tirgu, jo daudzās ES valstīs mēs, iespējams, esam dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem.

Otrs apsvērums, ko atbalstu tāpat kā iepriekšējo, ir Barroso kunga izvirzītie mērķi Eiropai. Mums jāorganizē vēlēšanas, jānosaka prioritātes un jānodrošina kārtība, un krīze, kā arī Lisabonas līgums ir divi galvenie jautājumi, kas no Komisijas priekšsēdētāja puses pelna īpašu uzmanību. Lai cīnītos ar krīzi, ir nepieciešama lemtspējīga Komisija, kā arī Parlaments, kurš spēj rast risinājumu nopietnajai situācijai, kurā patlaban atrodamies.

Krīze vēl nav beigusies, un tās apmēri joprojām nav paredzami. Tā mums liek cīnīties pret sociālo nevienlīdzību Eiropas Savienībā. Tādēļ mums nepieciešami politiskie mērķi, ko jūs, Barroso kungs, mums šodien parādījāt.

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, priekšsēdētāja amata kandidāta kungs, uzmanīgi noklausoties jūsu sacīto, vēlos uzsvērt dažus aspektus, par kuriem daudzi no mums jums piekrīt.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka dzīvojam krīzes laikā, tomēr daudzi no mums uzskata, ka pēdējos gados Eiropa nav spējusi cilvēkos iedvest cerību, kas šo pesimismu spētu pārvarēt.

Otrkārt, ir skaidrs, ka mums vajadzīga Eiropas Savienība, spēcīgas iestādes un Komisija, kurai ir noteikts mērķis. Tomēr daudzi no mums domā, ka jūs nevarat kandidēt, lai tiktu vēlreiz ievēlēts par priekšsēdētāju tai pašai Komisijai; tai ir jābūt citai — jaunai Komisijai, lai varētu sākt jaunu ēru, ko iezīmēs lielāki un nopietnāki izaicinājumi.

Mums vajadzīga tāda Eiropa, kas spēj regulēt tirgu un garantēt tiesības, jo īpaši sociālās. Bet galvenokārt mums vajadzīga Eiropa, kas spēj radīt pievienoto vērtību, lai vispārējo ļaunprātību un netaisnību izskaustu jau saknē.

Esmu uzklausījis priekšlikumu jūsu Komisijā iekļaut drošības komisāru imigrācijas jautājumos. Jāuzsver, ka imigrācija ietekmē ne tikai vai galvenokārt mūsu drošību, bet arī mūsu vērtības un spēju jau saknē apkarot nevienlīdzību.

Līdz ar to rītdienas balsojums iezīmēs nevis procesa beigas, bet gan pirmo soli vai starta punktu, jaunajai Komisijai uzsākot milzīgu darbu, lai par spīti tiem, kas gaida Eiropas Savienības norietu vai sabrukumu, tā dotu jaunu stimulu daudz labākai Eiropai salīdzinājumā ar to, kāda tā bijusi pēdējos gados. Šai jaunajai Komisijai jāspēj sevi aizstāvēt pret eirofobu un eiroskeptiķu argumentiem, tai jāspēj saglabāt savu neatkarību no Padomes, uzņemoties Eiropas dzinējspēka lomu, un jāspēj ne tikai sadarboties ar Parlamentu, bet arī regulāri sniegt tam atbildes.

  Michel Barnier (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs! Vēlos minēt vairākus elementus un iemeslus mūsu uzticībai un pilnīgajai pārliecībai par rītdienas balsojumu.

Pirmais ir demokrātiskās konsekvences elements attiecībā uz visu 27 valstu vai to valdību vadītāju vienprātību, izvēloties jūsu kandidatūru, attiecībā uz to, ko mēs teicām vēlēšanu kampaņas laikā, kas nemaz nebija tik sen, un attiecībā uz pilsoņu balsojumu. Mēs nedomājam atvainoties par uzvaru vēlēšanās, lai arī zinām — ļoti labi zinām, godātie deputāti, — ka mums būs jāpiedāvā vairāk ideju, nekā to spētu Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) viena pati. Tad būtu pieminama demokrātiskā konsekvence attiecībā uz to, ko esat darījuši vairākas nedēļas, apņēmīgi, atklāti un vienkāršā formā risinot dialogu ar Parlamentu, un mēs esam gatavi to apliecināt.

Otrs iemesls ir pārliecība — stingra pārliecība, ka spēcīga politika ar vājām iestādēm Eiropā nav iespējama. Mums vajadzīgas spēcīgas iestādes. Tādēļ ceram, ka Lisabonas līgums tiks ratificēts. Ar tā palīdzību iestādes spēs darboties. Mums vajadzīga spēcīga Komisija, kas pēc iespējas ātrāk spēs stāties pretī krīzei.

Trešais iemesls ir uzticības līgums, ko esam ar jums parakstījuši. Piedzīvojot šo vissmagāko un dziļāko ekonomisko, finanšu, pārtikas — neaizmirsīsim par miljoniem cilvēku, kas visā pasaulē cieš badu, — un vides krīzi, mēs gribam, lai Komisija parāda savu cīņas garu. Mēs vēlamies, lai jūs un mēs kopā ar jums gūtu mācību no šīs krīzes, uzlabojot pārvaldību un regulēšanu, radot inovācijas un jaunus politikas virzienus — es domāju par Eiropas krājbankas ideju, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus, kas darbojas stratēģiskās nozarēs, — un, kas attiecas uz pašu smagāko — vides krīzi, ir jāievieš jauns ekonomiskās un sociālās izaugsmes jeb, kā jūs teicāt, videi draudzīgās izaugsmes modelis.

Lūk, tādēļ mēs rīt būsim gatavi parakstīt uzticības līgumu ar jums, Barroso kungs.

  David-Maria Sassoli (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, jūsu šodienas runa, Barroso kungs, mūsu viedokli par jums nav mainījusi. Mēs joprojām esam noskaņoti ļoti negatīvi. Šo gadu laikā, kad bijāt priekšsēdētāja amatā, Komisija ir sevi parādījusi kā rīcībnespējīgu iestādi, kurai trūkst autonomijas. Tas attiecas gan uz finanšu krīzi, gan imigrācijas politiku — pamattiesību aizsardzībai un Kopienas tiesību aktu ievērošanai jābūt vienas politikas divām pusēm.

Šodien jūs minējāt, ka plānojat iecelt tieslietu un tiesību komisāru un iekšlietu un imigrācijas komisāru. Lūdzu, to nedariet, Barroso kungs. Imigrāciju un tiesības nedrīkst šķirt, lai netiktu veicināta ksenofobija. Jums ir balsu vairākums Parlamentā — tas ir labējā spārna vairākums, un ir skaidrs, ka mēs sevi ar to neidentificējam. Es saprotu Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas problēmas, bet, Verhofstadt kungs, nestāstiet mums, ka saskaņotā pieeja, kuru jūs piesaucāt, lai izietu no krīzes, atbilst ātrumam, ar kādu tiks veidota Barroso Komisija.

Ir acīmredzams, ka mēs sevi ar šo vairākumu neidentificējam. Mūsu nostāja nav savienojama ar tiem, kuri apņēmīgi necīnās par pilnīgu un pastāvīgu informācijas brīvību, ar tiem, kuri necīnās par tiesību aizsardzību, un ar tiem, kuri Parlamentu uzskata tikai par tādu kā forumu, kurā pārstāvētas valstu valdības.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja kungs, energoapgādes drošība ir svarīgs jautājums jūsu programmā. Panākumi sarunās ar Turciju, pēc kurām tika parakstīts Nabucco līgums, apliecina, ka Eiropas Savienība spēj pārstāvēt dalībvalstis starptautiskā arēnā, un es vēlos jūs ar to apsveikt. Ceru, ka, izmantojot tās pašas metodes, tiks gūti līdzīgi panākumi, lai laikā, kad dažas reģiona valstis vēlas šim projektam piedāvāt savus avotus, tiktu nodrošināts nepieciešamais gāzes apjoms. Nākošajai Komisijai jāveido iekšējais enerģētikas tirgus, jānodrošina efektīva konkurence un augsts energoapgādes drošības līmenis visās dalībvalstīs.

Šajā sakarā nozīmīga loma būs Energoregulatoru sadarbības aģentūrai. Rumānija ir pieteikusies par šīs aģentūras centrālā biroja mītnes vietu, un es ceru, ka tā saņems vajadzīgo atbalstu. Energoapgādes drošība ir atkarīga arī no ES kaimiņvalstīm. Mums jāatbalsta kaimiņvalstis, kas ir pieņēmušas Eiropas vērtības un vēlas iestāties Eiropas Savienībā.

Vēlos arī vērst jūsu uzmanību joprojām nestabilajai politiskajai situācijai un grūtajam ekonomiskajam stāvoklim Moldovā. Lai jaunajām politiskās varas iestādēm Kišiņevā palīdzētu izkļūt no šīs sarežģītās situācijas, tām steidzami vajadzīgs atbalsts.

Visbeidzot, esmu pilnīgi pārliecināts, ka rītdienas balsojums apliecinās Eiropas iestāžu stabilitāti un pozitīvi ietekmēs Īrijas referenduma iznākumu.

  Catherine Trautmann (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, es varu pateikt uzreiz — piecu gadu laikā jūs nepārliecinājāt franču sociālistus, un arī tagad jūs nespējat mūs pārliecināt par projektu, kurā esat tikpat dāsns vārdos, cik nekonkrēts darbos.

Kā gan jūs varat mums teikt „balsojiet par mani, ja vēlaties dzīvot Eiropā, kas ir vienota savā daudzveidībā”, ja tieši tādēļ, ka mēs šādu Eiropu vēlamies, mēs aicinām sagaidīt Īrijas balsojumu, lai varētu balsot par jūsu kandidatūru!

Bruņojies ar dalībvalstu atbalstu, jūs labāk izvēlējāties parūpēties par savu iecelšanu amatā pirms laika, tādējādi samazinot risku, ka netiks saņemts nepieciešamais balsu skaits. Jūs domājāt, ka jūsu iznākšana Parlamenta priekšā būs tikai formalitāte. Tā tas nav, tas ir tikai sākums, jo jūsu atbilde neatbilst tam, ko gaida pilsoņi, kuri cieš no krīzes un ir pauduši savas dusmas pret mūsu iestādēm, pasīvi piedaloties vēlēšanās.

Jūs sakāt, ka krīze ir jūs mainījusi un sevi nostādāt varena apvienotās Eiropas vadoņa lomā, tomēr jums nav izdevies dalībvalstis pietuvināt patiesi reālam Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam, un mēs joprojām gaidām, kad tiks veikti konkrēti un saistoši finanšu regulēšanas pasākumi.

Jūs apgalvojat, kas esat devis mums garantijas attiecībā uz sociālo programmu, bet viss, ko esat atbalstījis, ir jauna regula, nevis Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā pārskatīšana. Turklāt jūs neesat paudis stingru un jo īpaši skaidru apņemšanos attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu aizsardzības direktīvu.

Jūs ignorējat to, ko atceras Parlamenta deputāti. Mēs neesam aizmirsuši, ka pēdējos piecos gados sociālie jautājumi nekad nav bijuši ierosināto risinājumu centrā, un tikai tagad jūs piekrītat, ka par katru Eiropas tiesību aktu nepieciešams sociālās ietekmes pētījums.

Šajā bezprecedenta krīzes periodā, kad zaudēts simtiem tūkstošu darba vietu, jādara viss, lai Eiropas bezdarbnieku vai nabadzīgo darba ņēmēju skaits līdz 2010. gadam nepārsniegtu 25 miljonus. Lai to nodrošinātu, ir jāpieņem rūpniecības politika.

Lai apkarotu krīzi, pilsoņiem jārāda solidaritātes piemērs. Ne jūsu vārdos, ne arī Eiropai izvirzītajos mērķos viņi šo stimulu šodien neatradīs.

„Ja turpina tāpat, kā iesākts, tad iznākums ir katastrofa,” teicis filosofs Valters Bendžamins. Jūsu ceļš pie sociālistiem un sociāldemokrātiem vēl ir ļoti garš. Politiskās konsekvences dēļ un aiz cieņas pret mūsu vēlētājiem mēs par jums nebalsosim.

  Wim van de Camp (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Barroso kungs, Nīderlandes delegācijas locekļi Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā rīt par jums balsos ar pārliecību. Tas ir ne tikai tādēļ, ka esam pārliecināti par jūsu spējām, bet arī tāpēc, ka mums nav daudz laika. Mēs uzskatām, ka pēdējos divos mēnešos esam zaudējuši iespēju pārvarēt ekonomisko krīzi, tādēļ mums, nīderlandiešiem, nav daudz laika. Mēs patiešām vēlamies, lai jūsu programmā lielāka uzmanība tiktu pievērsta sociālajai tirgus ekonomikai. Mūsuprāt, iepriekšējā Komisija šajā sakarā bija pārāk liberāla. Ceram, ka turpināsiet cīņu pret birokrātiju, nodrošināsiet panākumus Kopenhāgenas konferencē un samazināsiet Eiropas aģentūru skaitu.

Otrs jautājums attiecas uz Eiropas pilsoņiem. Šodien šis vārds šeit ticis pieminēts varbūt divas vai trīs reizes. Tas ir par maz. Eiropas Parlamenta vēlēšanas mums parādīja, ka, lai iegūtu Eiropas vienkāršo pilsoņu atbalstu, mums patiešām rūpīgi jāplāno savs darbs. Opel darbiniekiem, kuri štatu samazināšanas dēļ tiks atlaisti, vajadzētu domāt par Eiropu kā par cerību un jaunu darba iespēju avotu.

Visbeidzot, pēdējo sešu nedēļu laikā jūs mani esat pārsteidzis ar aizrautību un entuziasmu. Sastopoties ar izaicinājumu, jūs pilnīgi uzplaukstat. Turpiniet tāpat arī nākamos piecus gadus. Es gribētu to piedzīvot katru nedēļu.

  Glenis Willmott (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, mēs patiešām dzīvojam ļoti īpašos laikos, bet Barroso kunga reakcija uz ekonomisko krīzi nav bijusi pietiekami spēcīga un ietekmīga, un viņa solījumi sociālajā jomā nav izpildīti. Barroso kungs, jūsu politiskās pamatnostādnes nesniedz pietiekami skaidru priekšstatu par jūsu plāniem un pamatā balstās uz to pašu retoriku, ko izmantojāt pirms pieciem gadiem. Protams, mums vajadzīgs spēcīgs un dinamisks iekšējais tirgus, kas sniedz labklājību un nodrošina jaunas darba vietas, bet tam jāiet roku rokā ar darba ņēmēju un pilsoņu sociālo tiesību uzlabošanu Eiropā, nevis jānotiek uz viņu rēķina.

Neraugoties uz Parlamenta stingro prasību novērst šo neatbilstību, pārskatīt Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, veikt sociālās ietekmes izvērtēšanu un nodrošināt mērķtiecīgāku ekonomikas atveseļošanas tiesību aktu kopumu, mēs joprojām gaidām. Pirmīt jūs pieminējāt dalību arodbiedrībās un to neapstrīdamās tiesības uz streiku. Apvienotajā Karalistē arodbiedrības atkal runā par streiku, lai reaģētu uz problēmām, kas saistītas ar Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, baidoties no algu samazināšanas un darba koplīgumu ietekmes graušanas.

Jūsu atbilde uz manu jautājumu par šo problēmu pagājušonedēļ bija tikai skaisti vārdi, tomēr jūs atzināt, ka Direktīva savus mērķus nav sasniegusi. Problēma ir saistīta ar tās ieviešanu un interpretēšanu Eiropas Kopienu Tiesā. Jūs solījāt atlīdzināt zaudējumus, izmantojot jaunu juridisko instrumentu, bet Tiesas spriedumi rāda, ka, lai apturētu algu samazināšanos, Direktīva ir jāuzlabo.

Šajos finanšu krīzes laikos mums vajadzīgas skaidras juridiskās pamatnostādnes, un, Barroso kungs, mēs pieprasām vienādu samaksu par vienādu darbu, kas veikts vienā vietā un neatkarīgi no dzimuma. Kādas garantijas jūs varat mums dot, ka tas tā arī notiks?

  Marianne Thyssen (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs dzīvojam grūtā laikā — pārmaiņu, pārejas, tomēr arī interesantā laikā. Institucionālā ziņā mēs esam ceļā no Nicas uz Lisabonu. Ceru, ka savu mērķi mēs sasniegsim neskarti — finansiāli, ekonomiski, ekoloģiski, demogrāfiski, pat enerģētikas, migrācijas un drošības ziņā, neaizmirstot par globalizāciju, pārtikas problēmām un cīņu par mūsu sociālā modeļa saglabāšanu, — visās šajās jomās mēs patlaban pārciešam pārejas periodu. Tas, vai šīs pārmaiņas nesīs draudus vai sniegs jaunas iespējas, lielā mērā ir atkarīgs no mums pašiem.

Par vienu lietu gan esmu pilnīgi pārliecināta — tikai tad, ja, stājoties pretī izaicinājumiem, izmantosim Eiropas pieeju, ja risināsim problēmas, balstoties uz stabilu, pareizā virzienā orientētu Eiropas programmu, kādu jūs, Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāta kungs, mums piedāvājat, un ja mums būs spēcīgas iestādes, ar ko sadarboties, — tikai tad mēs varēsim palīdzēt veidot savu nākotni un tālāk attīstīt mūsu sociāli un ekoloģiski pielāgoto tirgus ekonomiku. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku — kā nupat teica man blakus sēdošais kungs: „mums nav daudz laika” —, un arī šā iemesla dēļ mums jāpasteidzina jaunās Komisijas izveide. Patlaban, dāmas un kungi, mums ir viens un tikai viens priekšsēdētāja amata kandidāts.

Mums jāpauž sava uzticība José Manuel Barroso kungam. Visiem, kuri tam nepiekrīt, es vaicāju — vai esat pārliecināti, ka spējat atšķirt draugu no ienaidnieka? Galu galā — ko gan jūs panāksiet, novilcinot balsojumu vai balsojot „pret”? Ja nevēlaties par priekšsēdētāju Barroso kungu, kuru tad jūs gribat? Kurš bija jūsu izvirzītais kandidāts? Kurš ir jūsu kandidāts — es jautāju Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai. Ja gūsiet panākumus, īstenojot savus plānus, vai esat droši, ka iegūsiet, jūsuprāt, labāku kandidātu, labāku Komisijas priekšsēdētāju?

Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāta kungs, es uzticos jums un balsošu par jums, tieši tāpat kā manas politiskās grupas kolēģi. Vēlu jums panākumus visā, tajā skaitā jaunās Komisijas veidošanā, kur būs jāatbrīvo ceļš, lai jūs varētu ātrāk uzsākt darbu.

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Barroso kungs, Lisabonas līgums tiks ratificēts un stāsies spēkā tuvāko mēnešu laikā. Vismaz es tā ceru. Tomēr, ņemot vērā jūsu programmu un šodienas runu, ir skaidrs, ka jūs vēlaties Eiropas Parlamenta varu stiprināt jau patlaban. Tam es piekrītu, jo mēs vairs nedrīkstam atgriezties laikā, kad Eiropas likteni izlēma Padome un Komisija, kamēr Eiropas Parlamentam šajā procesā bija tikai novērotāja loma.

Es uzskatu, Barroso kungs, ka jūsu stāšanās amatā būs izšķirošs solis, stiprinot šo jauno institucionālo līdzsvaru starp Komisiju, Padomi un Parlamentu. Tādēļ mūsu atbalsts nav kā neaizpildīts čeks jeb neierobežotas rīcības brīvības apliecinājums, bet gan ieguldījums nākotnē.

Mūsu demokrātiskās tradīcijas, cilvēktiesību aizsardzība un inovācijas tīrākas enerģijas ražošanā un labākas vides politikas veidošanā ir tieši Eiropai raksturīgas iezīmes, tomēr nekas mūs no pārējām pasaules daļām neatšķir tik ļoti kā mūsu sociālā politika. Tādēļ man jāizsaka cerība, ka Komisija, kuras priekšsēdētājs, kā esmu pārliecināta, būsiet tieši jūs, uzņemsies atbildību par Eiropas sociālā modeļa aizsargāšanu, stiprināšanu un uzlabošanu, kā arī par dzimumu līdztiesības veicināšanu.

Pirms beidzu, vēlos uzsvērt, ka esmu pierakstījusi to, ko šodien teicāt un apņēmāties izdarīt nākotnē. Balsojumā varat rēķināties ar Portugāles sociālistu atbalstu. Tāpat varat rēķināties, ka mēs attiecībā pret jums visā jūsu pilnvaru laikā noteikti būsim lojāli, tomēr arī ļoti prasīgi.

Novēlu jums veiksmi un panākumus darbā!

  Markus Ferber (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Par ko īsti ir rītdienas balsojums? Tas ir par to, kas jādara un ko daudzi cilvēki Parlamentā nevar, bet citi — negrib darīt. Patiesībā šis balsojums ir par atbildības uzņemšanos Eiropā. Vēlos izcelt vienu lietu. Barroso kungs, esmu jums ļoti pateicīgs, ka sēdes pārtraukuma runā to vēlreiz pieminējāt. Tas attiecas uz atbildības uzņemšanos par Eiropas rīcībspēju šajos grūtajos laikos, lai atrisinātu visas problēmas, par kurām saņemta pamatota kritika no pilsoņiem un arī Parlamenta deputātiem. Es uzskatu, ka šodienas debates ir palīdzējušas noskaidrot, uz ko Eiropa nākotnē varēs un uz ko tā nevarēs paļauties, kad turpmākajos gados vajadzēs uzņemties politisku atbildību.

Tomēr vēlos norādīt, Barroso kungs, ka darba kārtībā vēl, protams, ir daudzi jautājumi, kas jāaplūko, un jums šajā jomā jāuzņemas liela atbildība, jo attiecībā uz iniciatīvu uzsākšanu Eiropas līmenī jums ir monopoltiesības.

Vēlos pieminēt vēl vienu tematu, kas, manuprāt, līdz šim šajās debatēs nav pietiekami detalizēti aplūkots, un tā ir lauksaimniecības politika. Šajā jomā mēs saskaramies ar vairākiem jauniem izaicinājumiem. Ar fakta pieminēšanu, ka pagājušā gada rudenī lauksaimniecības ministri pieņēma kaut kādu lēmumu, vien nepietiek. Tāpat nepietiek ar to, ka esam uzsākuši visaptverošas lauksaimniecības reformas programmu, jo, mainoties pamatnosacījumiem, jums, protams, jāuzņemas atbilstoša iniciatīva, lai palīdzētu lauksaimniekiem Eiropas Savienībā. Es lūdzu jūs aprunāties ar lauksaimniecības komisāri un pateikt, ka viņas piedāvātais modelis šo svarīgo nozari no krīzes laukā neizvedīs.

Mēs esam gatavi — un šeit es runāju savu kolēģu vārdā — uzņemties atbildību par Eiropu gan Eiropas Savienības, gan arī tās iedzīvotāju interesēs.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, 2008. gada februārī, sešus mēnešu pirms globālās finanšu krīzes, Ungārijas premjerministrs ierosināja izveidot Eiropas iestādi, kas uzraudzīs un kontrolēs pasaules tendences finanšu jomā. Diemžēl Padome un jūsu vadītā Komisija šo iestādi nolēma veidot tikai tad, kad globālā krīze jau bija sākusies.

Barroso kungs, cik tālu esat tikuši, veidojot šo iestādi? Kad tā sāks darboties?

Mans otrs jautājums ir šāds. Pēdējo gadu laikā Komisija nav guvusi nekādus panākumus cīņā pret lielo komerciālo ķēžu dominēšanu, un tā nav spējusi pasargāt ne lauksaimniekus, ne arī patērētājus. Vai mēs varam gaidīt konkrētus un efektīvus pasākumus no Komisijas?

Trešais jautājums ir šāds. Piensaimniecības nozarē visā Eiropā patlaban ir dziļa krīze ar ļoti nopietnām sociālām un politiskām sekām. Vai plānojat mainīt vai pārskatīt neoliberālo politiku, ko Komisija līdz šim brīdim ir īstenojusi un kas ir cietusi pilnīgu neveiksmi?

Un ceturtais jautājums. Vai jūs kā priekšsēdētāja amata kandidāts plānojat veidot starpniecības mehānismu? Vai vēlaties vēlreiz apliecināt savu nodomu jaunajam pamattiesību komisāram uzticēt atbildību par vēsturiski nacionālajām minoritātēm, imigrantu minoritātēm un romiem?

  Simon Busuttil (PPE). – (MT) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, diskusijas par finansiālajām un ekonomiskajām problēmām ir bijušas ļoti plašas. Tomēr šodien es gribētu pievērsties pilsoņu tiesībām un pilsoņu Eiropai. Mēs runājam par Eiropas pilsonību, par pilsoņu tiesībām, pārvietošanās brīvību, cīņu pret noziedzību, drošības stiprināšanu, cīņu pret terorismu un kopējo imigrācijas politiku. Viss iepriekš minētais skar Eiropas pilsoņus, tāpat kā ekonomiskās un finanšu problēmas. Tomēr pastāv arī citi izaicinājumi, kas ietekmē Eiropas pilsoņu ikdienas dzīvi, tādēļ tiem būtu jāvelta pienācīga uzmanība.

Mums tiešām ir plāns — Eiropas telpas izveides plāns —, kas pamatojas uz tiesiskuma, brīvības un drošības principiem. Mums jau ir Tamperes programma, Hāgas programma un tagad arī Stokholmas programma. Domāju, ka mums ar jaunu sparu jāveic ieguldījumi šajā jomā. Stokholmas programma mums pavērs jaunas iespējas. Bez tam ir arī Lisabonas līgums, kas nodrošinās jaunas un svarīgas pilnvaras, kā arī piešķirs Parlamentam daudz lielāku lomu šajā jomā. Barroso kungs, šovakar jūs mums pastāstījāt, ka šajā jomā būs nevis viens, bet gan divi komisāri. Mēs dzirdējām, ka būs viens komisārs, kas atbildēs par iekšlietām un imigrāciju, un otrs, kuram tiks uzticēta tieslietu, cilvēktiesību un pilsoņu brīvību joma. Veidosim partnerattiecības — ciešas partnerattiecības starp Komisiju un Parlamentu, lai radītu tādu Eiropu, kas patiešām atbalsta savus pilsoņus, aizstāv pilsoņu tiesības un brīvības un sargā tos.

Jā, es ticu, ka mēs kopā spēsim veidot labāku Eiropu mūsu pilsoņiem, tāpēc vēlu jums veiksmi rītdienas vēlēšanās.

  Zoran Thaler (S&D). – (SL) Es piekrītu daudzu savu kolēģu teiktajam, kuri šodien jau pauda savu viedokli, tomēr vēlos jums, Barroso kungs, uzdot dažus jautājumus. Vai esat kritiski izanalizējis savu darbu iepriekšējā pilnvaru termiņā? Vai esat apmierināts ar savu veikumu pēdējos piecos gados? Pieņemu, ka esat un tieši tādēļ atkal kandidējat uz Komisijas priekšsēdētāja amatu. Tomēr es gribētu arī zināt, vai esat apmierināts ar sava līdzšinējā darba efektivitāti attiecībā uz finanšu, ekonomiskās un sociālās krīzes novēršanu. Vai varat ar tīru sirdsapziņu atzīt dramatiski pieaugošo bezdarbu, kas skāris jau miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju, un nepamatoti lielās naudas summas, kas finanšu nozarē samaksātas tiem, kuri ne tikai mūs noveduši līdz ļaunākajai krīzei, kāda vien iedomājama, bet arī draudējuši mums ar nabadzību?

Vai varat mums šodien pastāstīt, ko savā otrajā pilnvaru termiņā jūs darīsiet citādi? Vai mūs pamatā sagaida tas pats vai kaut kas jauns? Vai ir kaut kas, uz ko mēs varētu cerēt? Kas, jūsuprāt, būtu jāmaina jūsu darba stilā?

Atļaujiet man uzdot jums vēl vienu jautājumu. Jūs esat ļoti centies, lai savās politiskajās pamatnostādnēs tas netiktu aplūkots. Ir skaidrs, ka jūs patiešām vēlaties vadīt Komisiju Eiropas Savienībā, kur dzīvo 500 miljonu cilvēku. Kur izpaužas mūsu lielās kopienas mērķtiecība un dzinējspēks, kad runājam par iespējas došanu tām Eiropas valstīm, kuras vēlas mums pievienoties? Ko vēl Komisija centīsies darīt, lai šo procesu paātrinātu? Vai piedāvāsiet reālu palīdzību — speciālās zināšanas un materiālos resursus — Bosnijas un Hercegovinas centrālajai valdībai, lai palīdzētu tai īstenot savu rīcības plānu un izpildīt kritērijus, kas nepieciešami, lai tās pilsoņi varētu brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā?

  Gunnar Hökmark (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, rītdienas balsojumā mēs jūs atbalstīsim — ne tikai tādēļ, ka jūsu kandidatūru izvirzījušas visas 27 dalībvalstis, un ne tikai tādēļ, ka mums ir jāsāk strādāt, bet arī tādēļ, ka esat mūs iepazīstinājis ar plašu politisko programmu, kurā ietvertas visas svarīgākās un aktuālākās problēmas. Protams, mūsu viedokļi par to var atšķirties.

Mēs pieprasīsim iniciatīvas gan no jums, gan jūsu Komisijas, pamatojoties uz Parlamenta balsu vairākumu un nemēģinot uzspiest mazākuma viedokli, un mēs apspriedīsim un rūpīgi izvērtēsim jūsu priekšlikumus un pieņemsim lēmumus, ņemot vērā balsu vairākumu Parlamentā. Tieši tā darbojas demokrātija, un tā strādājam arī mēs. Esam pārliecināti ne tikai par jums, bet arī par Parlamentu. Gribu tikai teikt, ka balsojums „pret“ bez alternatīvas rīt nozīmēs to, ka mums patiešām nebūs nekādas alternatīvas. Laikā, kad mēs pieprasām rīcību, ir cilvēki, kas šo rīcību grib apturēt. Man jāsaka, ka pašlaik, kad atlikušas tikai dažas nedēļas līdz Kopenhāgenas sanāksmei, šādi rīkoties, lai Komisijai netiktu iecelts vadītājs, ir bezatbildīgi. Laikā, kad mums jānodarbojas ar finanšu tirgus nosacījumu un tiesību aktu izstrādi, balsojums pret jauno Komisiju ir bezatbildīgs. Un arī tāda rīcība, kuras dēļ mēs nevaram uzsākt ekonomikas atveseļošanas politisko procesu, kad visā Eiropā ir apdraudētas darba vietas, ir bezatbildīga.

Priekšsēdētājas kundze, rītdienas balsojums lielā mērā ir balsojums par Eiropas Parlamenta reputāciju. Kā Parlamenta deputāti mēs sakām, ka vēlamies, lai Eiropa pasaulē ieņemtu vadošu pozīciju, taču tas nekad nebūs iespējams, ja nevarēsim nodrošināt vadību pašā Eiropas Savienībā. Mēs jūs atbalstīsim, rūpīgi izvērtēsim jūsu priekšlikumus un apspriedīsimies ar jums, jo ticam demokrātijai un vairākumam šajā Parlamentā. Vēlu jums veiksmi!

(Aplausi)

  Erminia Mazzoni (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Barroso kungs, pēc šīm debatēm esmu guvusi apstiprinājumu savai pārliecībai, ka neesmu kļūdījusies, atbalstot Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) priekšlikumu balsot par jūsu kandidatūru, un kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja vēlos piedāvāt arī savu nelielo ieguldījumu. Barroso kungs, es atbalstu jūsu mērķus un izvirzītās prioritātes, tomēr ļaujiet man norādīt uz divām jomām, kurām būtu jāpievērš lielāka uzmanība, jo īpaši attiecībā uz to, ko jūs saucat par izkļūšanu no šīs ekonomiskās un finanšu krīzes.

Es jums piekrītu, ka šī krīze ir galvenokārt mūsu vērtību, mūsu sabiedrības pamatvērtību krīze. Nākamajos piecos gados Eiropas Komisijai būs jāstājas pretī lieliem izaicinājumiem. Ģeopolitiskā situācija ir radikāli mainījusies. Jaunās tirgus ekonomikas valstis, tādas kā Indija, Brazīlija un Āfrikas valstis, reālajā ekonomikā pašlaik ieņem nozīmīgu vietu. No vienas puses, tas mums sniedz jaunas izaugsmes iespējas, bet, no otras puses, pakļauj tirgus hegemonijas riskam, kas ilgtermiņā varētu novest pie vēl lielākas nabadzības.

Tādēļ, lai veicinātu vispārēju un sabalansētu izaugsmi un nodrošinātu pilsoniskās tiesības, būtiska loma ir Eiropai, tās civilizācijai un uzkrātajām zināšanām. Tas atspoguļo patiesu dažādas izcelsmes tautu un kultūru integrāciju. Es runāju par mūsu izcelsmi, mūsu kristietību, ko varētu izmantot, pievēršoties šīs ārkārtīgi nopietnās krīzes vērtību aspektam, bet tikai tādā gadījumā, ja to izmantojam kā ceļvedi, lai veicinātu attīstību un sabalansētu katra cilvēka tiesības un pienākumus.

Finansiālā plāksnē, Barroso kungs, mums jāizvērtē fiskālās un monetārās politikas reformas nepieciešamība, lai mazinātu cīņu starp mūsu valūtu eiro un seno dolāra hegemoniju, kā arī cīņu ar tirgū ienākošajām Ķīnas un Indijas valūtām; lai nodrošinātu stingrāku finanšu tirgus reglamentēšanu, aizliedzot spekulatīvus darījumus ar energoprecēm un galvenokārt pārtikas precēm, kuru cenu dēļ var bankrotēt daudzas tirgus ekonomikas valstis; lai finansiālos līdzekļus atkal izmantotu to galvenajam mērķim — ražošanas nodrošināšanai un lai aizstātu vai atbalstītu tradicionālos ekonomiskos ieguldījumus bezdarba pārņemtajos Eiropas reģionos, nosakot tiem nodokļu atvieglojumus.

Attiecībā uz pilsoņu Eiropu, kuru jūs ierosināt veidot, pastiprinot dialogu un sniedzot informāciju, man kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājai ir personiska interese. Tādēļ šī komiteja jāpieaicina, ja Parlaments turpina darbu pie iepriekšējā sasaukuma laikā pieņemtās rezolūcijas.

Lūgumrakstu komiteja ir pirmais kontaktpunkts starp Eiropas iestādēm un pilsoņiem. Atbildot uz daudzajām un dažādajām Eiropas pilsoņu sūdzībām, tā meklē risinājumus, dod skaidrojumus un veicina attiecīgu rīcību. Šajā sakarā es aicinu jūs, Barroso kungs, stiprināt saites ar Komisiju, kuru jums ir tas gods vadīt, un manis vadīto Lūgumrakstu komiteju, kā arī iecelt īpašu komisāru, kas par to atbild. Jūs jau paziņojāt par divu jaunu komisāra amatu izveidi.

Eiropa, kuras darba programmas uzmanības centrā, kā jūs minējāt, ir tās pilsoņi, ir tāda Eiropa, kuras pienākums ir nodrošināt šai komitejai — vietai, kur izskan pilsoņu tiesības, — lielākas tiesības un godu.

  Sophie Briard Auconie (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu iepazinusies ar jūsu programmas pamatnostādnēm un augstu novērtēju jūsu mērķus ikvienā nozīmīgā politikas jomā, ieskaitot ekonomikas politiku, turpinot un ieviešot dažādus pasākumus, kā arī ekonomikas atveseļošanas plānu, sociālo kohēziju, vides politiku un jo īpaši ilgtspējīgu attīstību, jauniešiem paredzētos projektus, Eiropas aizsardzības stiprināšanu un spēcīgas un pastāvīgas lauksaimniecības politikas uzturēšanu.

Es atbalstu jūsu mērķus veidot tādu Eiropu, kādu mēs vēlamies, — konkurētspējīgu, vienotu un tādu, kas spēj mūs aizsargāt. Tomēr šaubos, vai Eiropas Savienības finansiālais stāvoklis ļaus realizēt visus jūsu projektus. Lai īstenotu savus mērķus, Eiropas Savienībai jābūt attiecīgiem finanšu līdzekļiem. Daži no maniem kolēģiem to jau ir uzsvēruši. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, Barroso kungs, lai jūs apņemtos mudināt dalībvalstis no 2014. gada būtiski palielināt savas iemaksas Kopienas budžetā. Tā ir taisnība, ka krīze dalībvalstu budžetus patlaban ļoti ierobežo. Tomēr mums jādomā par periodu pēc krīzes un jau tagad jāsāk strādāt pie Kopienas budžeta atbilstoši Eiropas vajadzībām. Zinu, ka jūs šīs vajadzības apzināties, jo esat tās ietvēris savā programmā. Viss, kas jums jādara šodien, ir jāapņemas parūpēties par to, lai nākotnē mums, Parlamentam un Padomei būtu pieejami mūsu politikas īstenošanai nepieciešamie līdzekļi.

  Sandra Kalniete (PPE). – (LV) Es vēlos apliecināt, ka Eiropas Tautas partijas grupas deputāti no Latvijas atbalstīs prezidenta Ž. M. Barrozu kandidatūru. Atbalstīsim tāpēc, ka mēs ceram, ka jūs, Ž. M. Barrozu kungs, kā Eiropas Komisijas prezidents turpināsiet darbu pie taisnīgākas Eiropas izveides. Mēs uzskatām, ka ir jāsasniedz taisnīgums starp visām dalībvalstīm attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem, neatkarīgi no to dalības Eiropas Savienībā ilguma. Mēs arī sagaidām, ka jūs uzņemsieties līdera lomu kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanā un līdzvērtīgu konkurences iespēju nodrošināšanā visām dalībvalstīm. Mēs aicinām jūs uzņemties līdera lomu Eiropas pakalpojumu tirgus tālākā liberalizācijā.

Eiropa sekmīgi no krīzes izkļūs tikai tad, ja tās stratēģijas pamatā būs spēcīgs vienotais tirgus un līdzvērtīgi spēles noteikumi. Tiešām, Eiropas institūcijām ir stabilizējoša loma krīzes pārvarēšanā vissmagāk skartajās dalībvalstīs, un Latvija to zin. Paldies Eiropas Komisijai par sadarbību! Eiropas vienotā valūta ir apliecinājusi savu stabilizējošo lomu krīzes apstākļos. Baltijas valstis ir izvirzījušas mērķi pievienoties Eiropas zonai, taču globālās krīzes apstākļos tas ir ļoti smags uzdevums, tāpēc mēs aicinām Komisiju rosināt Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu un Māstrihtas kritēriju saprātīgu, krīzei atbilstošu un elastīgu pielietošanu. Es esmu pārliecināta, ka drīzāka Baltijas un visu Eiropas valstu iekļaušanās Eiropas zonā — eiro zonā ir visas Eiropas kopējās interesēs.

Prezidenta kungs, mēs aicinām ātrāk virzīties uz kopīgās enerģētikas politikas izstrādi, lai mazinātu Eiropas atkarību no monopoliem. Es novēlu jums veiksmi rītdienas balsojumā.

  Damien Abad (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, kā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) Francijas delegācijas loceklis un Nouveau Centre, Francijas politiskās partijas un UDF darba turpinātājas, pārstāvis es vēlos runāt tieši ar jums. Vispirms gribētu atgādināt par Francijas Republikas prezidenta un valdības atbalstu un izteikt atzinību par jūsu ieguldījumu Francijas prezidentūras veiksmīgajā darbā.

Barnier kungs un visi pārējie mani kolēģi, kas šajā Parlamentā pārstāv Francijas prezidentūras vairākumu, patlaban sagaida, ka mūsu misiju veidot tādu politisko Eiropu, kas nākotnē spēs ietekmēt svarīgākos globālos jautājumus, pārņems un palīdzēs izpildīt jūsu Komisija.

Mēs uzskatām, ka, lai izveidotu šādu politisko Eiropu, Barroso kungs, ir jāizvairās no kļūdu pieļaušanas divās jomās. Pirmkārt, no konkurences pasludināšanas par absolūtu un nepārvaramu dogmu. Jā, Eiropai ir vajadzīga rūpniecības politika, lauksaimniecības politika, enerģētikas politika vai arī tāda enerģētikas politika, kas atbalsta jaunās tehnoloģijas, tādā pašā mērā, kā tai ir vajadzīga konkurences politika.

Otra kļūda, no kuras jāizvairās, ir šīs Komisijas kļūšana par Padomes ģenerālsekretariātu. Mums vajadzīga spēcīga Komisija, kas piedāvā savus priekšlikumus, ievieš jauninājumus un ir Eiropas integrācijas dzinējspēks. Tādēļ, neraugoties uz manas politiskās partijas iespējamajiem iebildumiem Francijā, es šodien vēlos jūs atbalstīt un pavadīt šajā ceļā, kuru jūs, šķiet, vēlaties mērķtiecīgi uzsākt, jo īpaši saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret klimata pārmaiņām.

Tomēr, lai garantētu to, ka mana un vairāku manu kolēģu, kuri šodien uzdod savus jautājumus, izvēle rītdienas balsojumā būtu maksimāli apzināta, es vēlētos, lai jūs šā Parlamenta priekšā stingri apņematies izdarīt divas lietas. Pirmkārt, īstenot patiesi mērķtiecīgu politiku, atbalstot mūsu nozares, teritorijas un visu, kas veido Eiropas identitāti.

Otrkārt, darīt visu iespējamo, lai garantētu to, ka Eiropas modelis ir pats labākais, kas tirgus ekonomiku spēj saskaņot ar prasību nodrošināt solidaritāti starp dalībvalstīm, reģioniem un iedzīvotājiem.

Barroso kungs, mūsdienu jaunatnei vajadzīga Eiropa, kas tos atbalsta globalizācijas procesā un dod jaunu cerību, un, būdams jaunākais EP deputāts no Francijas, esmu pilnīgi pārliecināts, ka jaunieši vēlas dzīvot tādā Eiropā, kas tos gan pasargā, gan arī piedāvā jaunas iespējas. Mūsu nākotnes uzdevums ir kopā veidot Eiropu. Paļaujos uz jums, tāpat kā jūs varat paļauties uz mani.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropa ir vienota. Tā ir miera, brīvības un demokrātijas Eiropa. Mēs ievērojam cilvēktiesības un vēlamies īstenot sociālās tirgus ekonomikas programmu — programmu, kuras uzmanības centrā ir cilvēks. Tomēr Eiropa ir arī daudzveidīga. Mums ir daudz ļoti nabadzīgu reģionu, tādēļ nepieciešama patiesa kohēzijas politika. Īstenībā kopējā lauksaimniecības politika Eiropu sadala divās daļās — vecajā un jaunajā. Tas ir jāmaina, un ir jāveido patiesa, vienota un saliedēta Eiropa. Jūs, priekšsēdētāja kungs, to zināt labāk par citiem. Ko plānojat šajā jomā darīt, lai šo situāciju mainītu?

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, es domāju, ka jūs kā Komisijas priekšsēdētājs esat guvis lieliskus panākumus. Ir viegli kādu kritizēt, tomēr vajag arī pienācīgi novērtēt to, kas šādu novērtējumu pelnījis. 27 dažādu valstu vadīšana Eiropā, kur valda plurālisms, ir ļoti grūts uzdevums, un jūs to esat labi veicis. Jūs esat panācis līdzsvaru starp lielajām un mazajām valstīm, tādēļ šajā sakarā vēlos atsaukties uz savas partijas priekšsēdētāju, Somijas premjerministru Matti Vanhanen kungu, kurš teica, ka jūs esat pelnījis vēl vienu pilnvaru termiņu. Tam es patiešām piekrītu un balsošu par jums. Jūsu paveiktais pēdējos piecos gados runā pats par sevi. Es uzskatu, ka nav nekādas vajadzības piedāvāt jaunas programmas, jo darbi runā paši par sevi, un ceru, ka Somijas komisārs Olli Rehn arī nākamajā Komisijā ieņems kādu labu un nozīmīgu amatu. Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka rīt mēs balsosim par jums, jo jūs spējat veidot jaunu Komisiju. Novēlu jums veiksmi!

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs ir vairākkārt pieminējis īpašos laikus, kādos dzīvojam, svarīgos jautājumus, ar kuriem saskaramies, un vadošo lomu, kāda Eiropas Savienībai jāuzņemas finanšu nozarē.

Tomēr ir viena lieta, ko vēlos jums, Barroso kungs, pajautāt, un tā ir pieminēta dokumentā, ar kuru jūs mūs iepazīstinājāt, proti, pašas Eiropas Savienības finanšu līdzekļi. Jūs neesat pateicis, no kurienes tiem būtu jānāk.

Tādēļ ir viens jautājums, ko jums uzdevu, kad pagājušonedēļ tikāmies Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas sēdē. Diemžēl toreiz es no jums atbildi nesaņēmu — ceru to saņemt tagad. Mans jautājums ir šāds — ko jūs domājat par finanšu darījumu nodokli?

To ir ierosinājis pat Sarkozy kungs, un par to patlaban runā Steinmeier kungs un citi. Beļģijai un Francijai jau ir šā nodokļa ieviešanai nepieciešamie juridiskie instrumenti, tad kādēļ gan neparunāt par to un neizdarīt spiedienu uz Komisiju, lai tā sagatavotu priekšlikumu par finanšu darījumu nodokli?

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, esmu uzklausījis Barroso kungu divas reizes — šajā plenārsēdē un Eiropas Apvienoto kreiso grupas konferencē — un esmu iepazinies ar viņa plānos pausto nostāju.

Man ir viens konkrēts komentārs — mēs zinām, kāda ir Barroso kunga nostāja attiecībā uz modificēšanas politiku. Tomēr mēs neredzam viņa nostāju attiecībā uz modificētajiem produktiem. Vai tas nozīmē, ka Eiropā būtu jāpieļauj piesārņoto produktu imports un tirdzniecība?

Vispārēji runājot, Barroso kungs apgalvo, ka viņš atbalsta jaunas idejas, kas vajadzīgas Eiropai, tomēr tajā pašā laikā viņš patiesībā piedāvā un atbalsta tos pašus neefektīvos un neoliberālos līdzekļus, kas izraisīja ekonomisko lejupslīdi, bezdarbu un nopietnas sociālās nevienlīdzības problēmas Eiropā.

Šī pieeja — ar to es domāju jūsu pieeju, Barroso kungs, un jūsu vadītās Komisijas pieeju — ir radījusi uzticības plaisu starp Eiropas Savienības iestādēm un Eiropas pilsoņiem, kas bija skaidri redzams pēdējās vēlēšanās, kad milzīgs skaits Eiropas pilsoņu tās vienkārši ignorēja.

Visbeidzot, visus, kas jūsu programmai nepiekrīt, nosaucot par antieiropiešiem, jūs nekad neuzzināsiet, ko domā un jūt visi eiropieši, jo īpaši tie, kuri vēlas citādu Eiropu, tādēļ es uzskatu, ka jūs, Barroso kungs, šim amatam neesat piemērots.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Barroso kungs, jums nav izdevies gūt Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vai Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas atbalstu, kas patiesībā runā jums par labu. Šis būs ļoti interesants balsojums. Paskatoties zālē, ir skaidrs, ka jūs varat rēķināties ar aptuveni pusi balsu, līdz ar to liela nozīme ir katrai balsij. Protams, jūs vēlaties saņemt atbalstu arī no mums — otras lielākās Nīderlandes partijas Parlamentā — Brīvības partijas. Esam gatavi balsot par jums, tomēr jums jāapsola apturēt iestāšanās sarunas ar Turciju, nodrošināt to, lai Nīderlande vairs nebūtu lielākā birokrātijas veicinātāja Eiropas Savienībā, un strādāt tā, lai Eiropa kļūtu par suverēnu valstu saimi, nevis federālu supervalsti, pēc kādas jūs tiecaties. Es jūs aicinu šovakar plkst. 22.00 šos jautājumus ar mums pārrunāt. Kas zina — varbūt jūs to visu apsolīsiet, iegūsiet mūsu atbalstu un varēsiet turpināt savu darbu, bet tikai pilnīgi citādi, nekā to darījāt pēdējos piecos gados.

  Brian Crowley (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, vispirms gribu novēlēt Barroso kungam visu to labāko rītdienas balsojumā. Diemžēl es biju tas, kurš uzskatīja, ka balsojumam bija jānotiek jau jūlijā, lai nevarētu rasties visas šīs neskaidrības. Tomēr, to sacīdams, es domāju, ka jūsu izstrādātās politiskās pamatnostādnes, Barroso kungs, sniedz skaidru priekšstatu par jūsu redzējumu un idejām, kā visu ievirzīt pareizās sliedēs.

Varbūt mans lielākais lūgums jums būtu ne tikai atgriezties Parlamentā, bet arī kļūt kritiskākam attiecībā pret valdībām, ja tās nav izpildījušas savas saistības, jo, paskatoties, piemēram, uz Lisabonas stratēģiju, 90 % tās pasākumu nav īstenoti, jo dalībvalstis nav rīkojušās tā, lai nākotnē mums būtu konkurētspējīgākā un dinamiskākā ekonomika.

Zinu, ka ir grūti tiesāt un vērsties pret kādu konkrētu valsti. Es arī neuzdrošinos to darīt, bet, ja mēs rādām piemēru un pārrunājam idejas Parlamentā un Komisijā par to, kā mēs varētu atjaunot izaugsmi un būt novatoriski jaunajā ekonomiskajā situācijā, tad arī dalībvalstīm būtu jāuzņemas atbildība un attiecīgi jārīkojas.

Visbeidzot, laikā, kad visa pasaule pārcieš vēl nepieredzētas ekonomiskās grūtības, kad mēs Eiropā esam uzņēmušies vadošo lomu banku darbības regulēšanas un citās tamlīdzīgās jomās, esmu sarūgtināts, ka bērnišķīgo politisko spēlīšu dēļ, kas notiek starp dažām grupām, esam palaiduši garām kādu iespēju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Barroso kungs, jūs uzskata par cīnītāju vides aizsardzības jomā, un ar to es jūs apsveicu.

Faktiski pagājušonedēļ mēs saņēmām labas ziņas — beidzot tika pieņemts lēmums, ka zilā tunzivs, kurai draud izmiršana, tiks aizsargāta, to iekļaujot CITES aizsargājamo sugu sarakstā. Šajā sakarā es lūdzu, lai šis pagaidu atbalsts kļūtu par pastāvīgu atbalstu.

Galvenā problēma un globālais paradokss tajā visā ir tas, ka līdz šim jūs esat atbalstījis neoliberālo politiku, kura mūs novedusi šajā situācijā, jo tā ir politika, kas vienkārši privatizē peļņu un socializē izmaksas.

Tāpēc mums radusies nopietna problēma attiecībā uz vidi. Daudzus gadus esam subsidējuši flotes, kuras ir iztukšojušas mūsu jūras un šajā konkrētajā kontekstā bieži vien ir līdzatbildīgas par šiem postījumiem. Tagad tās pieprasa līdzekļus, lai atrisinātu situāciju, ko paši esam radījuši.

Šī situācija ir absurda, un no demokrātiskā viedokļa to ir patiešām grūti attaisnot. Mēs nedrīkstam pieļaut šādas kļūdas, tērējot cilvēku naudu.

Tādēļ pieprasām kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšanu, jo īpaši pamatojoties uz šiem jaunajiem principiem.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, esmu pilnīgi pārliecināts, ka Barroso kungs rīt saņems mandātu uz nākamajiem pieciem gadiem kā jaunais Komisijas priekšsēdētājs. Uzskatu, ka viņš ir īstais cilvēks šim amatam un viņa panākumi ir iespaidīgi.

Tāpat domāju, ka ES darbs būs efektīvāks, ja manā valstī tiks pieņemts Lisabonas līgums. Tie, kas neatbalsta šā līguma pieņemšanu Īrijā, izplata nepatiesu informāciju par minimālo algu EUR 1,84 apmērā.

Cilvēki runā par tā dēvētajiem „zaļajiem asniem” saistībā ar ekonomikas atveseļošanos Eiropā. Šāds „zaļais asns” ir arī Lisabonas līguma ratifikācija. Investori un cilvēki, kas rada jaunas darba vietas, vēlas, lai Lisabonas līgums stājas spēkā.

Tas, ka pēdējā referendumā Īrija ieguva tiesības turpmāk no savas valsts izvirzīt vienu Eiropas Komisijas locekli, ir būtisks pavērsiens. Liela nozīme ir arī tiesiskajām garantijām, kas attiecas uz neitralitāti, nodokļu sistēmu, tiesībām uz dzīvību, izglītību un ģimeni.

Visas šīs garantijas mums ir svarīgas. Protokoli paredz to pašu, ko šis līgums, un, protams, Īrijai ir vajadzīga Eiropa, un Eiropai ir vajadzīga Īrija.

(GA) Novēlu jums veiksmi rītdienas balsojumā.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība patlaban cieš no ievērojama demokrātijas deficīta. Diemžēl pēdējos piecos gados Barroso kunga vadībā šajā situācijā nekas nav mainījies. Viņa pilnvaru laikā mēs esam nonākuši ļoti dziļā ekonomiskā krīzē, un ir kļuvis skaidrs, ka visi brīdinājumi par finanšu sistēmas nestabilitāti tika vienkārši ignorēti. Taču šādi brīdinājumi noteikti izskanēja. Savā runā Barroso kungs pieminēja nepieciešamību mainīt finanšu sistēmas arhitektūru un reformēt vadītāju prēmēšanas sistēmu. Vēlos pateikt pilnīgi skaidri — Barroso kungs, tas bija jūsu uzdevums pēdējos piecos gados, un jūs to neesat izpildījis. Šā iemesla dēļ es balsošu pret jūsu kandidatūru.

Personiski es gribētu redzēt jaunu Komisijas priekšsēdētāju, kurš savu darbu veic ar radošu pieeju, ir pietiekami drosmīgs, lai veiktu būtiskas pārmaiņas, un galvenokārt ir neatkarīgs — tāds, kurš spēj Eiropā ieviest patiesu demokrātiju. Esmu pārliecināts, ka Eiropā jārada optimistisks noskaņojums, un tas noteikti nebūs iespējams ar Barroso kungu, bet tikai bez viņa.

  Zoltán Balczó (NI). – (HU) Pateicos par man doto iespēju izteikties. Vēlos Barroso kungam uzdot divus jautājums. Pirmais ir šāds. Savā runā jūs savu politisko nākotni nepārprotami saistījāt ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Vai tas nozīmē arī to, ka, ja jūs rīt tiksiet ievēlēts, bet īri Lisabonas līgumu referendumā noraidīs, jūs atkāpsieties?

Mans otrs jautājums ir šāds. Jūs esat pieteicis karu nacionālajam egoismam, kura pamatā saskaņā ar jūsu definīciju ir nemiers un kas vēlāk izvēršas par galējību. Tātad mans jautājums. Kurš būs tas, kas izlems, vai cilvēki, organizācijas vai partijas joprojām ir iesaistītas šajā kaitnieciskajā darbībā? Vai arī, tāpat kā mūsu gadījumā, kur mērķis ir nacionālās apziņas veicināšana, tā ir tikai nepieciešamā nacionālās pašnoteikšanās saglabāšana? Citiem vārdiem sakot, vai tas mums nodrošina pamatu, lai šeit, Eiropā, runātu par nacionālajām kultūrām, valodām un nacionālo daudzveidību?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, sākšu ar kādu procedūras jautājumu. Vēlos teikt, jo īpaši pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem, ka ar viņu grupu netikos, jo nebiju uzaicināts. Pavisam vienkāršs izskaidrojums. Protams, mans viedoklis no dažu šo un arī citu deputātu viedokļa būtiski atšķiras, tomēr es tikos ar visām grupām, kas mani uzaicināja, — ar visām likumīgi izveidotajām grupām. Es tikos ar tām, lai piedalītos demokrātiskās debatēs. Man patīk demokrātiskas debates. Vēlos, lai jums tas būtu skaidrs.

Mēģināšu ātri atbildēt uz daudzajiem jautājumiem. Es gan redzu, ka dažu deputātu te vairs nav, lai mani uzklausītu, tomēr es vienalga centīšos atbildēt.

Sākšu ar prēmiju jautājumu, kas izskanēja pēdējais. Vēršu jūsu uzmanību faktam, ka 2004. gada beigās Komisija — manis vadītā Komisija — sagatavoja ieteikumu par pārmērīgi lielās atlīdzības samazināšanu ne tikai bankās, bet arī visā ekonomiskajā sistēmā. Diemžēl toreiz neviens mūsu ieteikumu neņēma vērā.

Priecājos, ka šim prēmiju un pārmērīgi lielās atlīdzības jautājumam patlaban ir piešķirta lielāka prioritāte, un ceru, ka spēsim rast risinājumu, pamatojoties uz priekšlikumiem, kurus esam iesnieguši Padomei. Tas viss vēl ir jāapspriež — šis ieteikums, kas ir arī saistoša daļa Kapitāla prasību direktīvā.

Daudz jautājumu izskanēja par energoapgādes drošību — tos uzdeva Saryusz-Wolski kungs, Marinescu kungs un citi deputāti. Energoapgādes drošība bija faktiski viena no galvenajām šīs kolēģijas prioritātēm, un es to plānoju iekļaut arī nākamās Komisijas prioritāšu sarakstā, ja vien saņemšu Parlamenta piekrišanu, jo eiropieši to sagaida no Komisijas, nevis no Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Kad starp Krieviju un Ukrainu radās problēma, prezidents Putin kungs nolēma piezvanīt tieši man, lai mani par to informētu, un jūs jau zināt, cik daudz laika un enerģijas mēs Komisijā kopā ar citiem partneriem ieguldījām, mēģinot atrisināt Krievijas un Ukrainas problēmu, kura skāra arī Eiropas patērētājus.

Es personīgi esmu ļoti ieinteresēts šajos jautājumos. Varētu piebilst, ka tieši tāpēc mēs uzsākām savstarpējās saslēgšanas programmu Baltijas valstīs un tieši Komisija bija tā, kas rada izeju no strupceļa Nabucco jautājumā, — un, būsim atklāti, tā bija pilnīga bezizeja. Tādēļ šos jautājumus esmu ietvēris Komisijas galveno prioritāšu sarakstā, kaut arī patiesa iekšējā enerģētikas tirgus izveidi kavē tā pretinieki. Ceru, ka nākamajā pilnvaru termiņā šo pretestību ar jūsu atbalstu pārvarēsim, jo — būsim atklāti — tā joprojām pastāv un kavē patiesi integrēta enerģētikas tirgus izveidi Eiropā.

Varat paļauties uz mani, ka, aizstāvot Eiropas intereses Komisijā, nepieļaušu nekādus kompromisus. Turklāt es domāju, ka šī energoapgādes drošības problēma ir ārkārtīgi svarīga arī jautājumā par klimata pārmaiņu ierobežošanu.

Teikšu vēlreiz, jo īpaši Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputātiem, — mērķu nekad nevar būt par daudz, bet, godīgi sakot, es domāju, ka mums jābūt gandarītiem par to, ka Eiropas Savienība, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ir uzsākusi un vada cīņu pret klimata pārmaiņām. Ir skaidrs, ka vēlāk mēs nebūtu saņēmuši piekrišanu no visām dalībvalstīm, ja — un es vēlos to uzsvērt — Merkel kundzes un pēc tam Sarkozy kunga prezidentūras laikā nebūtu pie tā strādāts, jo arī viņi centās to panākt, un mums tas būtu jāatzīst. Visas dalībvalstis mēģināja to izdarīt, bet, tikai pamatojoties uz Komisijas vērienīgo priekšlikumu, mēs spējām cīnīties pret globālo sasilšanu, un es patiešām paļaujos uz jums, ka mēs spēsim noturēt Eiropu šīs cīņas vadībā.

Runājot par sociālajiem jautājumiem, es jau esmu uz tiem atbildējis — esmu uzņēmies konkrētas saistības attiecībā uz jautājumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā un problēmām, kas saistītas ar sabiedriskajiem pakalpojumiem. Būšu gatavs strādāt ar jums pie šiem principiem, ko esmu minējis un šodien ļoti skaidri norādījis — pret sociālo dempingu un par sociālo tirgus ekonomiku.

Ļoti labi saprotu, ka šīs ir interesantas ideoloģiskās debates, bet domāju, ka atbilde ir meklējama Eiropā. Mums vajadzīgs iekšējais tirgus — tas ir mūsu spēks — un tajā pašā laikā arī augsts sociālās kohēzijas līmenis. To radījusi Eiropa, tas ir Eiropas ieguldījums. Sava dokumenta sākumā es citēju kādu ievērojamu mūslaiku vēsturnieku Tony Judt, kurš lasa lekcijas Ņujorkas Universitātē. Viņš teicis: „Varbūt arī Amerikas Savienotajām Valstīm ir pasaulē varenākā armija, varbūt Ķīna var pārdot savas preces lētāk, bet tikai Eiropai ir modelis, kas var kalpot par iedvesmas avotu visai pārējai pasaulei.”

21. gadsimts varētu būt Eiropas gadsimts. Es tiešām tam ticu. Es ticu, ka mēs spējam virzīt šo globalizāciju nevis ar spēku, bet gan ar iedvesmu. Mums ir sociālā tirgus ekonomika, kas nepieder ne kristīgajiem demokrātiem, ne sociāldemokrātiem, ne arī liberāļiem. To veidojusi Eiropa, jo īpaši pēc Otrā pasaules kara, — ne tikai Eiropas integrācijas procesu, bet arī šo sociālo tirgus ekonomiku, kuras mērķis ir brīvo tirgu, atvērto tirgu apvienošana.

Eiropa ir pasaules lielākā eksportētāja. Tādēļ mums, eiropiešiem, jāvēršas pret protekcionismu un tajā pašā laikā jāatbalsta Eiropas sociālā dialoga modelis, Eiropas sociālā nodrošinājuma modelis. Kad dzirdu dažus deklinisma aizstāvjus jeb „krīzes mīļotājus” apgalvojam, ka patlaban visu kontrolē amerikāņi un ķīnieši, es viņiem saku — lai nu tā būtu, bet ko tad dara prezidents Obama? Prezidents Obama pašlaik mēģina — un es patiešām vēlu viņam visu to labāko — savā valstī ieviest veselības aprūpes sistēmu, kas mums ar dažām niansēm jau darbojas praktiski visā Eiropā. Tātad tieši amerikāņi ir tie, kas smeļas iedvesmu Eiropas modelī. Un ko dara ķīnieši? Viņi pašlaik domā par sociālā nodrošinājuma sistēmas ieviešanu, arī tāpēc, lai palielinātu pieprasījumu, un es ticu, ka viņiem šāda sistēma būs, jo šajā valstī augs labklājība, un labklājības augšana Ķīnā būs ieguvums visai pasaulei.

Ko patlaban dara amerikāņi un citas lielvalstis? Viņi sāk runāt ar mums par klimata pārmaiņu ierobežošanu. Es skaidri atceros, ka agrāk, kad mēs ar viņiem par to runājām, amerikāņi kategoriski atteicās uzņemties jebkādas saistības cīņā pret klimata pārmaiņām.

Kā redzat, es nespēju būt tik pesimistisks kā daži no jums, kas šodien runāja. Protams, mums ir problēmas Eiropā — konsekvences problēmas. Runājot par politisko gribu, mums jāstrādā vairāk, lai nodrošinātu lielāku konsekvenci. Mums ir arī kāda ļoti skaidra problēma, sociāla problēma, kas ir pati nopietnākā no visām — bezdarba pieaugums. Tomēr būsim atklāti — tā nebija ne Eiropa, ne Eiropas Komisija, kas šo finanšu krīzi izraisīja. Jūs visi zināt, kā tas notika. Un mēs nekavējoties reaģējām. Mēs reaģējām ar konkrētiem priekšlikumiem. Francijas prezidentūras laikā es kopā ar Francijas prezidentu apmeklēju Amerikas Savienotās Valstis, lai ASV prezidentam izteiktu priekšlikumu par G20 procesa uzsākšanu. Tā bija Eiropa, kas šo reakciju ierosināja.

Es jau teicu Kempdeividā, ka, tāpat kā atvērtām sabiedrībām vajadzīgs tiesiskums un tiesību normas, arī tirgum vajadzīgi savi noteikumi, lai tas būtu likumīgs, drošs un ētikas normām atbilstošs. Tāda ir Eiropas nostāja.

Patiesībā es domāju, ka mums būtu jābūt lepniem par priekšlikumiem, ko esam sagatavojuši. Tie visi ir jums pieejami. Ceru, ka tie tiks pieņemti, un vēlāk mēs redzēsim, vai būs nepieciešami vēl kādi papildu pasākumi.

Attiecībā uz vides jautājumu es domāju, ka viss, ko Komisija šajā jomā ir darījusi, jums ir labi zināms. Kāds teica, ka nav ņemta vērā bioloģiskā daudzveidība. Lūdzu, pārlasiet manu dokumentu, un jūs redzēsiet, ka arī tā tur ir pieminēta. Tad viens Parlamenta deputāts atzinīgi izteicās par zilās tunzivs aizsardzības pasākumiem, un es viņam par to pateicos. Domāju, ka šajā jomā mums patiešām ir labi panākumi.

Attiecībā uz Beňová kundzes jautājumu par pamattiesībām — tieši tādēļ, lai apliecinātu šīs jaunās saistības, es nolēmu — un jāpiebilst, ka šis priekšlikums nāca no Eiropas Parlamenta, kaut arī es par to jau biju pārliecināts, — izveidot amatu komisāram, kas atbild par pamattiesībām un personiskajām brīvībām. Protams, šis komisārs nodarbosies arī ar minoritāšu jautājumiem un varēs sniegt ziņojumus Lūgumrakstu komitejai, kas šeit tika pieminēta.

Es arī domāju, ka, tāpat kā valstu sistēmās, kur parasti ir viens tieslietu un viens iekšlietu ministrs, mums ir vajadzīgs komisārs, kas atbild par tieslietām, pamattiesībām un brīvībām. Būs vēl viens jauns komisārs — jo mums jābūt nopietnai attieksmei arī pret šo jautājumu, mums jāsaskata problēmas, kas saistītas ar nedrošību Eiropā, un ir lietas, ko varam darīt, izmantojot Eiropas pievienoto vērtību. Šis komisārs strādās arī pie citiem jautājumiem, bet vienmēr no viena un tā paša aspekta — drošības aspekta —, pilnībā ievērojot personiskās brīvības un pamattiesības. Un atkal — tieši tas veido Eiropu.

Kāds runāja par Gvantanamo. Es biju viens no pirmajiem, ja ne pats pirmais politiķis valdībā, kas lūdza ASV prezidentam — tas notika Austrijas prezidentūras laikā — slēgt Gvantanamo cietumu. Es to teicu publiski, jo uzskatu, ka mēs, eiropieši, neatbalstām tādu pretterorisma kampaņu, kas neievēro pamattiesības, jo tas grauj mūsu morālo autoritāti. Attiecībā uz pamattiesībām es domāju, ka mums šajā ziņā var būt zināmas domstarpības, tomēr mums nav būtisku viedokļu atšķirību ar dažiem deputātiem, kuri šo jautājumu ierosināja. Man pašam nekādi padomi šajā jautājumā ne no viena nav vajadzīgi. Jau sešpadsmit gadu vecumā es izgāju ielās, lai cīnītos pret diktatūru, pret koloniālo sistēmu savā valstī. Tādēļ man nav vajadzīgi nekādi padomi par to, kā uzņemties saistības pamattiesību jomā. Bet jebkurā gadījumā — paldies.

Attiecībā uz jautājumu par Ziemeļīriju — paldies jums, Dodds kundze, — mēs patiešām esam daudz un ar apdomu strādājuši Ziemeļīrijas labā. Mēs izveidojām īpašu darba grupu un, kad starp partijām vēl nebija panākts dialogs, mēs sniedzām atbalstu izlīgšanas procesā.

Atbildot uz jautājumu, ko man uzdeva López Aguilar kundze, — jā, domāju, ir laiks jauniem mērķiem sociālajā jomā. Tas ir acīmredzami. Mūsu bezdarba problēma ir lielāka nekā jebkad agrāk. Paraugoties uz statistikas datiem, patiesība ir tāda, ka līdz pat finanšu krīzei nodarbinātības līmenis visur pieauga. Lisabonas stratēģija, kuru daži kritizē, patiesībā mūs veda pareizā virzienā. Eiropā bija izaugsme, un tika radītas jaunas darba vietas. Tikai, sākoties finanšu krīzei, šī tendence vairumā valstu, tajā skaitā jūsu valstī Spānijā, krasi mainījās. Tieši šī globālā finanšu krīze mūs ir nostādījusi citā pozīcijā. Tādēļ tagad, šajā sociālās trauksmes stāvoklī, kad ir ne tikai tādi cilvēki, kas jau zaudējuši darbu, bet arī tādi, kam tas draud, ir acīmredzams, ka mums jāveic ieguldījumi sociālajā jomā. Tieši tādēļ mums vajadzīgi jauni mērķi sociālajā jomā. Es ticēju, ka jautājumā par šo prioritāti ir iespējams gūt atbalstu no Parlamenta vairākuma, un es tam ticu joprojām.

In’t Veld kundze teica, ka neesmu viņu pārliecinājis. Jūs ir ļoti grūti pārliecināt, in’t Veld kundze. Darīšu, ko spēšu, tomēr teikšu jums vienu — es vienmēr darīšu, ko spēšu, tomēr ne tikai tāpēc, lai jūs pārliecinātu, bet gan tāpēc, ka patiešām ticu pamattiesību, brīvību un garantiju idejai. Uzskatu, ka Komisijai šajā jautājumā ir sava loma — ne tikai attiecībā uz likumdošanu, bet arī signāliem, ko mēs raidām. Varu jums pastāstīt, ka ik reizi, kad pasaulē rodas kāda problēma — vai tas būtu Gvantanamo vai kas cits — katru reizi, kad satieku Putin kungu, es viņam jautāju: „Kādi ir panākumi Politkovskaya kundzes slepkavības lietā? Kā tas var būt, ka tāda valsts kā Krievija, kurai ir varenākā drošības sistēma pasaulē, tā arī nav spējusi atrast žurnālistu slepkavas?” Es uzdevu šo jautājumu prezidentam Putin kungam, tāpat kā patlaban uzdodu jautājumus premjerministriem, pat Ķīnas premjerministram, kad runāju ar viņu, un tāpat kā vienmēr uzdodu jautājumus par cilvēktiesībām. Es pat jautāju Japānas premjerministram, kāpēc Japāna moratorija apstākļos ir atjaunojusi nāvessodu.

Tādēļ Komisijai ir svarīga loma ne tikai attiecībā uz likumdošanu, bet arī saistībā ar Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja raidītajiem signāliem, piemēram, laikā, kad Dānijā bija karikatūru krīze un es nepārprotami aizstāvēju un atbalstīju tiesības uz vārda brīvību. Domāju, ka lielās līnijās spēsim par to visu vienoties.

Abad kungs man uzdeva dažus ļoti praktiskus jautājumus, un es viņam atbildu, ka atbalstu viņa priekšlikumus un domāju, ka tie ir svarīgi. Mums patiešām ir vajadzīgs rūpnieciskais pamats Eiropā. Mēs negribam pārvietot rūpnīcas uz citu vietu, bet ir svarīgi, lai šis rūpnieciskais pamats pielāgotos jaunajiem globālās konkurences ierobežojumiem un galvenokārt lielākajiem klimata pārmaiņu un ilgtspējīgākas attīstības izaicinājumiem. Domāju, ka mums ir līdzekļi, lai to panāktu. Tādēļ ierosinu nākotnē šim mērķim Eiropas līmenī atvēlēt vairāk resursu.

Attiecībā uz budžeta jautājumu, ko uzdeva kāds deputāts, — mēģināsim vispirms vienoties par galvenajiem principiem. Domāju, ka nebūtu pareizi sākt ar nākamā budžeta plānošanu. Tas izraisītu šķelšanos. Vispirms mums jāraugās, kur ir Eiropas pievienotā vērtība, un tikai pēc tam jālemj par prioritātēm. Tomēr es uzskatu, ka pētniecībai, inovācijām un kohēzijas politikai noteikti jābūt svarīgām prioritātēm, īpaši domājot par jauno paaudzi. Jaunākā Francijas delegācijas locekļa labā ceru, ka šā Parlamenta jaunākie deputāti šo virzību atbalstīs.

Kāds man uzdeva jautājumu par globālo finanšu nodokli, par finanšu darījumu nodokli. Ja tas ir globāls, es to noteikti atbalstu. Domāju, ka tā ir lieliska ideja, tomēr jebkurā gadījumā noskaidrosim vienu — nedomāju, ka būtu lietderīgi tos finanšu pakalpojumus, kas mums ir Eiropā — vai tā būtu Londona, Frankfurte vai Parīze — pārvietot uz citurieni. Finanšu pakalpojumu jomā mēs esam pasaules līderi. Kāda jēga būtu tam, ja šī līdera loma tiktu nodota Dubaijai? Es tam neredzu nekādu jēgu. Vēlos, lai jums tas būtu skaidrs. Tomēr globālā finanšu darījumu nodokļa ieviešana man šķiet lieliska ideja. Domāju, ka jau tagad ir vairāki iemesli, kas runā tam par labu, piemēram, palīdzība bada cietējiem visā pasaulē, jo tas ir kauns un negods, kas notiek 21. gadsimtā, atbalsts Eiropai Tūkstošgades mērķu sasniegšanā un cīņa par lielāku solidaritāti Eiropā. Varbūt jūs to nezināt, bet es iesniedzu priekšlikumu Padomei par Eiropas pārtikas atbalsta mehānisma paplašināšanu, jo Eiropā ir nabadzīgi cilvēki, un to skaits aizvien pieaug, bet mans priekšlikums tika noraidīts. Lūk, šie ir daudzie iemesli, kādēļ būtu vajadzīgs šāds nodoklis, ja vien tas ir patiesi globāls un nemazina Eiropas konkurētspēju.

Noslēgumā vēlos jums sacīt ko ļoti svarīgu. Kāds teica: „Kādēļ mums būtu jūs jāievēl? Jūs esat vienīgais kandidāts. Vai tas ir demokrātiski?” Es pats ļoti vēlētos uzzināt, kādēļ esmu vienīgais kandidāts. Godīgi sakot, man nemaz nav patīkami būt vienīgajam kandidātam, jo, būsim atklāti, tā kā esmu vienīgais kandidāts, visa kritika visu šo laiku tika vērsta pret mani. Ik reizi, kad jūs mani salīdzināt ar savu ideālo kandidātu, es, protams, zaudēju. Es zaudēju ideālajam kandidātam. Es zaudēju katras grupas ideālajam kandidātam. Tomēr Eiropu neveido ideālie kandidāti. Eiropa nozīmē atbildības uzņemšanos. Domāju, ka neviena cita kandidāta nav bijis tikai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka netika nodrošināts kandidātam nepieciešamais atbalsts. Tādēļ es esmu vienīgais kandidāts. Daži vārdi gan tika minēti, tomēr man izdevās panākt vienošanos, un ar to es lepojos, jo, kā dzirdējām debatēs, Eiropas veidošana šodien — jūs man piekritīsiet — ir ārkārtīgi grūts un sarežģīts uzdevums. Eiropa ir ļoti dažāda. Ir daudz ierobežojumu un daudz prioritāšu, tādēļ esmu lepns par to, ka esmu kandidāts, ko atbalsta partija, kura uzvarējusi vēlēšanās, ka esmu kandidāts, ko atbalsta demokrātiskā ceļā ievēlēti valstu vai to valdību vadītāji no visa politiskā spektra, un es tajā nesaskatu neko sliktu. Es nevienam neesmu ģenerālsekretārs, un Komisija ir neatkarīga iestāde. To es jums varu apgalvot. Komisija, kuras priekšsēdētājs esmu un ar jūsu atbalstu būšu arī turpmāk, būs neatkarīga iestāde, kas, nepieļaujot nekādus kompromisus, aizstāvēs Eiropas vispārējās intereses.

Ļoti labi saprotu, ka sniegtais atbalsts, kā minēja Estrela kundze un citi deputāti, nebūs kā neaizpildīts čeks jeb neierobežotas rīcības brīvības apliecinājums. Patiecos visiem, kas mani atbalstīja, — visus es nevaru nosaukt. Daži no viņiem vēl joprojām ir šeit. Es jums pateicos. Jūsu atbalsts man nav kā neaizpildīts čeks. Es augstu vērtēju Parlamenta darbu.

Kāds teica: „Jūs esat pārāk tuvu valdībām.” Jūs esat aizmirsuši vienu. Pirms kļuvu par premjerministru, es biju opozīcijas līderis, un, pirms kļuvu par opozīcijas līderi, es biju parlamenta deputāts. Pirmo reizi Portugāles parlamentā mani ievēlēja 29 gadu vecumā. Es esmu politiķis — es neesmu ne tehnokrāts, ne birokrāts. Es atbalstu parlamentus un esmu gatavs ar jums par to diskutēt.

Tādēļ jūsu izvirzītās prasības var palīdzēt gan man, gan arī Komisijai strādāt efektīvāk. Tāds arī būs mans mērķis, ja saņemšu jūsu atbalstu.

(Aplausi)

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

  Priekšsēdētājs. – Paldies Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātam. Paldies arī visiem klātesošajiem un tiem, kas runāja iepriekš, par ārkārtīgi spraigo diskusiju. Vēlos pateikties arī Malmström kundzei par piedalīšanos šajā sēdē.

Dāmas un kungi! Mēs ieviešam jaunus darbības principus un jaunus institucionālus risinājumus Eiropas Savienībai. Lūdzu, paturiet prātā, ko priekšsēdētāja amata kandidāts mums stāstīja par politiskās darbības virzieniem turpmākajos piecos gados. Viņš to paveica šeit, Parlamentā, kur tikās ar visām politiskajām grupām. Viņš sniedza informāciju, kas ir ļoti svarīga gan mums, gan ES iedzīvotājiem. Pēc šodienas garajām, nogurdinošajām un erudītajām debatēm rīt notiks balsojums.

(Priekšsēdētājs turpina angļu valodā)

Vēlreiz liels paldies priekšsēdētāja amata kandidātam. Šī bija laba iespēja iepazīties ar jūsu politiskajām pamatnostādnēm un pārrunāt tās gan politiskajās grupās, gan arī šajā plenārsēdē.

Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Georges Bach (PPE), rakstiski. – (FR) Barroso kunga programmā ir uzstādīti augsti mērķi, un tā pauž lielu vēlēšanos mūsu krīzes skartajai Eiropai sniegt atbalstu, kas tai ļoti nepieciešams. Manuprāt, nav pareizi visās nelaimēs, kas raksturo iepriekšējo periodu, vainot Barroso kungu personīgi. Kompromisu meklēšana ar paplašināto Komisiju, kurā lēmumus tagad pieņem visas 27 dalībvalstis, un stāšanās pretī finanšu un ekonomiskajai krīzei smagās institucionālās reformas apstākļos priekšsēdētāja Barroso darbu nekādā ziņā nav atvieglojusi. Jāatzīst, ka šajos grūtajos laikos varētu gribēt, lai viņa nostāja Eiropā izskanētu pārliecinošāk. Tomēr ticu, ka viņš ir mācījies no savām kļūdām un turpmāk ļoti centīsies gan visas Eiropas, gan arī mazāko valstu labā. Sociālajiem jautājumiem ierādot nozīmīgāku vietu savā programmā, viņš, šķiet, cenšas atbildēt tiem Eiropas iedzīvotājiem, kuri vēlas dzīvot sociālākā Eiropā. Ideja par patiesu partnerattiecību veidošanu starp Parlamentu un Komisiju ir apsveicama, un tā ir iespēja, kas jāizmanto. Šā iemesla dēļ es atbalstu Barroso kunga kandidatūru, tomēr šis atbalsts nav neierobežotas rīcības brīvības apliecinājums.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ar prieku paziņoju, ka, būdams portugālis un Eiropas Parlamenta deputāts, es balsošu par José Manuel Durão Barroso pārvēlēšanu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā. Domāju, ka viņa paveiktais šajā pilnvaru termiņā, kad bija jāstājas pretī tik daudzām politiskām, finansiālām un sociālām grūtībām, kā arī pieredze, ko viņš guvis šajā amatā, attaisno no valdībām saņemto atbalstu un Parlamenta atjaunoto uzticību.

Es nosodu daudzos mēģinājumus, no kuriem visi nemaz nebija atklāti vai nopietni, gāzt viņa kandidatūru un piebilstu, ka tie neizdevās ne tikai tādēļ, ka nebija nevienas vērā ņemamas alternatīvas, bet arī muļķīgo argumentu dēļ. Man žēl, ka pat manas valsts deputāti nespēja atturēties no šādas rīcības, kas ir tikpat bezatbildīga, cik neloģiska.

Ceru, ka nākamā Komisija, ko vadīs Barroso kungs, tehnisko kompetenci spēs apvienot ar kādām papildu vērtībām. Tāpat ceru, ka tā patiešām ievēros un par pamatu ņems subsidiaritātes principu un dos priekšroku drošībai un stabilitātei, savu programmu īstenojot pakāpeniski, kā to ieteicis Žans Monē, nevis izvēloties īsāko ceļu, kad tiek daudz solīts, bet maz paveikts Eiropas projekta un sapņa īstenošanā. Lai kā mēs tiektos uz horizontu, tur mēs varam nokļūt tikai tad, ja sākam virzīties uz priekšu. Dosimies pareizajā virzienā!

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tas, ko mēs šajās vēlēšanās liekam uz spēles, ir virziens, kādu ES uzņems nākamajos piecos gados. Pašreizējais Komisijas priekšsēdētājs, kurš kandidē arī uz nākamo pilnvaru termiņu, simbolizē vienu iespējamo virzienu — ES, ko viņš pārstāv, atbalsta lielāko ekonomisko grupu intereses.

Tā ir ES, kur valda antidemokrātiska birokrātija, politisks un ideoloģisks konservatīvisms, kur tiek akcentēta un institucionalizēta absolūta nevienlīdzība un attiecības, kurās dominē kādas sociālas, reģionālas un nacionālas intereses, kur valda militārisms un ārējais intervencionisms un kā vienīgā pieļaujamā ekonomiskā sistēma ir institucionalizēts neoliberālisms. Tomēr tas nav un nekad nav bijis vienīgais iespējamais virziens. Alternatīva šim virzienam ir sociāla Eiropa, darba ņēmēju un tautu Eiropa. Tā ir Eiropa, kas augstu vērtē demokrātiju no līdzdalības viedokļa, to nesašaurinot līdz formālam, reprezentatīvam līmenim. Tā ir Eiropa, kas ciena savu tautu gribu un demokrātiski paustos lēmumus un aizsargā sabiedriskos pakalpojumus un darba ņēmēju tiesības, kas ir svarīgi sociālajai attīstībai un kohēzijai. Tā ir brīvu, suverēnu un līdztiesīgu valstu savienība, kas atbalsta un veicina dabas aizsardzību, mieru un sadarbību starp dažādām tautām.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Paziņojums, ko mums nupat sniedza Barroso kungs kā Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts, no jauna apstiprina mums zināmos Eiropas Savienības pamatpīlārus. Tas apstiprina arī Eiropas kapitālistu, federālistu un militāristu integrāciju, kas paredzēta Māstrihtas un Nicas līgumos un ko Lisabonas līguma projekts vēlas izvērst vēl plašāk.

Ja pastāvēja vēl kādas šaubas, viņa apgalvojumi attiecas uz Lisabonas līguma projekta nozīmi. Faktiski tie nāk pēc antidemokrātiskā spiediena, ko pēc viņa novērojumiem Eiropas līderi izmantoja pret īru tautu, kuri tagad 2. oktobrī spiesti rīkot jaunu referendumu.

Pat ja viņš patlaban mēģina solīt, ka labos nopietnās kļūdas, ko attiecībā uz sociālajām un darba ņēmēju tiesībām iepriekšējā pilnvaru termiņā pieļāva Eiropas Komisija, kuru viņš joprojām vada, viņš nekad nav iedziļinājies šajos jautājumos, ne arī izpētījis tās kapitālisma krīzes iemeslus, ko mēs patlaban piedzīvojam. Patiesībā tas, ko viņš ierosina, ir turpināt to pašu politiku, kuras prioritātes ir brīvā konkurence, militārisms un ekonomisko un finanšu grupu intereses, jo īpaši varenākajās valstīs. Tas kļuva skaidrs, kad viņš teica, ka mēs esam globalizācijas aizstāvji.

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, kā Eiropas Tautas partijas delegāte vēlos apliecināt priekšsēdētājam Barroso kungam savu atbalstu un izteikt cerību, ka pašreizējā Eiropas Komisija spēs turpināt darbu, kas tika uzsākts saistībā ar romu sociālo integrāciju. Šā cikla laikā, jo īpaši pēdējos divos gados, ir gūti nozīmīgi panākumi, tomēr mēs sagaidām ievērojami lielākas saistības un iniciatīvu no organizācijas, kas, būdama vienīgā Kopienas tiesību aktu iniciatore, var būt dzinējspēks cīņā pret nabadzību un atstumtību, kas skar Eiropas lielāko minoritāti — romus.

Ceru, ka jaunā tieslietu, pamattiesību un pilsoņu brīvību komisāra portfeļa izveide būs stimuls tam, lai Komisija sāktu strādāt vairāk un saskaņotāk. Tāpat ceru, ka priekšsēdētājs Barroso kungs turpinās aktīvi izrādīt savu personisko interesi romu jautājumā, ko viņš paudis attiecībā uz vairākiem gadījumiem, un ka viņš darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu to, ka valstu vai to valdību vadītāji enerģiskāk iesaistās visaptverošas un integrētas programmas izveidē, aptverot partijas un ciklus.

Arī sociālās problēmas, kas skar romus un citas minoritātes, ir tik nopietnas, un bezdarbības sekas ir tik smagas, ka iepriekšējā cikla vienaldzība un kļūmes vairs nav pieļaujamas. Mēs sagaidām tūlītēju, drosmīgu rīcību un radikālu līdzšinējās attieksmes maiņu no iepriekšējā jeb pašreizējā priekšsēdētāja puses, kā arī to, ka Komisija uzņemsies līdera lomu, lai, pamatojoties uz regulatīvajām normām, stabilu budžetu un skaidru politisko apņemšanos, pēc iespējas ātrāk tiktu izstrādāta Viseiropas romu stratēģija.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ja ir kaut kas, par ko nevienai partijai nav šaubu, tad tā ir pārliecība par to, ka patlaban pārdzīvojam ekonomisko krīzi, kas skar valstis un apgrūtina lēmumu pieņemšanu valdībās.

Tādēļ attiecībā uz to, cik efektīvi Eiropas Savienība spēj cīnīties ar šo krīzi, ir liela atšķirība, vai mums ir likumīgi apstiprināta Komisija ar ievēlētu priekšsēdētāju vai arī pagaidu Komisija, kurā šo izšķirošo lēmumu pieņemšana vienmēr tiek atlikta.

Tādēļ visu to cilvēku argumenti, kuri noraida José Manuel Durão Barroso kandidatūru un mēģina nepieļaut viņa iecelšanu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā, kaut arī nenoliedz pierādījumus par šo krīzi un pat vairākkārt atsaucas uz tiem, ir tukša retorika.

Citiem vārdiem sakot, tos, kas šādi domā un rīkojas, īpaši neuztrauc krīzes sekas, — viņi domā tikai vai galvenokārt par to, kā gūt labumu, veicot kādus politiskus partiju manevrus, kas vismaz šajos apstākļos pēc taisnības būtu jāpārtrauc.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Atbalsts Barroso kungam no konservatīvajiem, liberālajiem un sociāldemokrātiskajiem Parlamenta deputātiem izriet no viņa vienprātīgās iecelšanas par vienīgo kopējo visu ES valdību — gan neokonservatīvo, gan arī sociāldemokrātisko — kandidātu. ES politika, kas vērsta pret strādnieku šķiru, nav atkarīga no atsevišķiem cilvēkiem vai Komisijas priekšsēdētāja — to galvenokārt nosaka ES dziļākā būtība — imperiālistu kapitāla savienība.

Barroso kunga politiskās pamatnostādnes ir Eiropas monopolistiskā kapitāla stratēģisko mērķu atspoguļojums, un tās veido politisko programmu, ko visā ES vienpusēji izmanto Eiropas politiskie spēki, tajā skaitā „Jaunā demokrātija” un PASOK Grieķijā, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas valdībā vai opozīcijā.

Šīs politiskās programmas primārais mērķis ir krīzes sloga pārnešana uz strādnieku šķiru, tādējādi nodrošinot to, ka Eiropas monopolgrupas var brīvi aizsargāt un palielināt savu peļņu, lai, kapitālistiskajai ekonomikai atdzīvojoties pēc lejupslīdes, tās varētu nostiprināt savas pozīcijas pasaules mēroga imperiālistisko konkurentu vidū. Šis mērķis tiks sasniegts, līdz 2020. gadam piemērojot pret strādnieku šķiru vērstās Lisabonas stratēģijas jaunos nosacījumus un aizvien nežēlīgāk uzbrūkot strādnieku darba, atalgojuma, sociālajām un apdrošināšanas tiesībām.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

12. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B7-0203/2009).

Komisijai ir iesniegti šādi jautājumi.

Pirmā daļa

Jautājums Nr. 20, ko iesniedza Ilda Figueiredo (H-0277/09)

Temats: Tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas aizsardzība starptautiskajā tirdzniecībā

Smagais stāvoklis, kādā ir tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozares atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Portugālē, ir risināms ar konsekventu un saskaņotu stratēģiju, kurā apvienoti valsts politikas virzieni par atbalstu ieguldījumiem jauninājumos, dažādošanā, profesionālajā izglītībā un pārveidē.

Taču starptautiskās tirdzniecības jomā vajag arī pieņemt pasākumus, kas paredz aizsargāt Eiropas Savienības valstu nozares, galvenokārt visjutīgākās, piemēram, tekstilrūpniecību un apģērbu ražošanu.

Kādus pasākumus Komisija veiks, lai aizsargātu tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozari Eiropas Savienības valstīs, ņemot vērā jaunos brīvās tirdzniecības nolīgumus ar trešām valstīm, īpaši Āzijas valstīm, piemēram, Dienvidkoreju?

Kādus pasākumus Komisija veiks, lai atbilstīgi steidzamai nepieciešamībai reglamentētu pasaules mēroga tirdzniecību, neaprobežojoties tikai ar finanšu tirgu?

  Catherine Ashton, Komisijas locekle. − Mēs ļoti uzmanīgi sekojam līdzi, kā finanšu krīze ietekmē mūsu rūpniecības nozares, tajā skaitā, protams, tekstilrūpniecību un apģērbu ražošanu, kas ir svarīga un spēcīga nozare Eiropas Savienībā.

Mēs reaģējām uz šo krīzi, izveidojot Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kā arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu un Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu. Visi šie pasākumi attiecās arī uz tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozari. Piemēram, Globalizācijas fonda atbalsts tika izmantots, lai reintegrētu strādniekus, kas zaudējuši darbu galvenokārt mazos un vidējos šīs nozares uzņēmumos Itālijā, Maltā, Spānijā, Portugālē, Lietuvā un Beļģijā.

Tirdzniecība tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē gadu desmitus tika regulēta. Kopš 2009. gada sākuma tirdzniecība šajā nozarē ir pilnībā liberalizēta. Nozare ir izturējusi grūto liberalizācijas periodu un uzsākusi pārstrukturēšanas un modernizācijas procesu, kas nav bijis viegls uzdevums.

Ir samazināts masveida ražošanas apjoms, koncentrējoties uz ražojumiem ar augstāku pievienoto vērtību un tehnoloģisko saturu. Šodien Eiropas tekstilizstrādājumi to novatoriskā risinājuma un tehniskā izpildījuma dēļ ir pazīstami visā pasaulē. Nozare veiksmīgi attīstās, saglabājot pasaules līmeņa eksporta rādītājus. Tādēļ piekļuve tirgum ir tās prioritāte, un esmu priecīga, ka šī nozare ar labiem panākumiem ir pārņēmusi mūsu atjaunināto tirgus piekļuves stratēģiju.

Un, protams, mūsu tirdzniecības sarunās, piemēram, brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Koreju vai daudzpusējās tirdzniecības sarunās, mēs patiešām ņemam vērā dažādu rūpniecības nozaru, tajā skaitā tekstilrūpniecības, intereses, un mūsu mērķis ir panākt objektīvu vienošanos.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Vēl vakar mēs runājām par problēmu saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju, un komisāres kundze zina, ka viņai vajadzīgas uzņēmējdarbības organizācijas. Gribu viņai pastāstīt, ka esmu tikusies ar dažādām uzņēmējdarbības organizācijām Portugālē, kas pauda man savas bažas attiecībā uz šo brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju. Lielas bažas pastāv arī visā Eiropā.

Šajā jautājumā ir ieinteresētas arī arodbiedrības, un ikviens, kas pazīst Dienvideiropas valstis, piemēram, Portugāli un Spāniju, un apgabalus, kur dominē šīs rūpniecības nozares, labi zina, cik nopietna ir kļuvusi bezdarba problēma. Dažās pašvaldībās bezdarbs jau pārsniedzis 20 %, īpaši Portugāles ziemeļos. Tur ir pašvaldības, kurās darbojas tekstilfabrikas un bezdarba līmenis jau pārsniedzis 20 %! Esam nobažījušies, ka šī situācija valstī, kur jau tā valda liela nabadzība, var pasliktināties vēl vairāk. Tādēļ jautāju jums — kas tieši tiks darīts …

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  David Martin (S&D). – Es patiešām novērtēju Figueiredo kundzes bažas par tekstilfabriku slēgšanas sociālo ietekmi un nozarei radītajiem zaudējumiem. Tomēr es gribētu zināt, vai komisāres kundze man piekrīt, ka brīvās tirdzniecības nolīgums ar Dienvidkoreju Eiropas tekstilrūpniekiem faktiski sniedz tikpat daudz iespēju, cik draudu un patiešām nodrošina mūsu augstas kvalitātes tekstilizstrādājumu iekļūšanu Korejas tirgū.

  Catherine Ashton, Komisijas locekle. − Es ļoti labi saprotu jūsu satraukumu. Šī ir ļoti svarīga nozare, un es pilnībā piekrītu Martin kungam, kurš ir iedziļinājies līgumā ar Dienvidkoreju.

Nav šaubu, ka mūsu apģērbu eksports uz Koreju ievērojami pārsniedz importu no tās, tādēļ šajā tirgū ir reālas iespējas. Pilnīgi piekrītu, ka, domājot par visu, ko darām tirdzniecībā, mums jāņem vērā, kā tas ietekmēs nozaru nākotni, un tieši to mēs arī darām.

Es patiešām vēlētos turpināt šo dialogu un sniegt vairāk informācijas par mūsu pieeju šai problēmai, jo pilnībā piekrītu viedoklim, ka šīs ekonomiskās lejupslīdes laikā mums jāatbalsta savas rūpniecības nozares, jāapzinās iespējamā nabadzība un tiesību zaudēšana un jāpiedāvā jaunas tirdzniecības iespējas, kas reāli palīdzēs ekonomikai un šīm nozarēm. Tieši to mēs arī mēģinām darīt.

Jautājums Nr. 21, ko iesniedza Brian Crowley (H-0281/09)

Temats: ES prioritātes Valdību konferencē par klimata pārmaiņām

Kādas būs Eiropas Savienības īpašās prioritātes Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkotajā Valdību konferencē par klimata pārmaiņām, kura notiks Kopenhāgenā šā gada decembrī?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Šis ir ļoti savlaicīgs jautājums, un īsumā varu atbildēt, ka mūsu prioritātes ir vienošanās Kopenhāgenā par attīstīto valstu emisiju samazināšanas saistībām, par valstu apstākļiem piemērotiem klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem jaunattīstības valstīs, kā arī par finansējumu.

Tomēr gribētu teikt vēl dažus vārdus. Līdz Kopenhāgenas konferencei ir atlicis mazāk par trim mēnešiem, un sarunas par klimata politiku ir iegājušas izšķirošā fāzē.

Apspriešanu gaida 250 lappušu teksta, taču sarunām vēl trūkst attiecīga stimula, lai varētu nonākt pie pietiekami mērķtiecīgas un detalizētas vienošanās. Tomēr vairums iesaistīto pušu saprot šo jautājumu neatliekamību un ir gatavas pievērsties konverģences jomām. Galīgais klimata pārmaiņām veltītās vienošanās mērķis ir globālās sasilšanas līmeņa noturēšana zem 2 grādiem pēc Celsija — tas ir mērķis, kas tika apstiprināts pēdējā G8 augstākā līmeņa sanāksmē un Lielāko ekonomiku forumā.

Mums vajadzīgi salīdzināmi un vērienīgāki emisiju samazināšanas mērķi attīstīto valstu grupai, kas patlaban kopumā piedāvā samazinājumu par mazāk nekā 15 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tomēr pēc zinātnieku aprēķiniem ir nepieciešams 25–40 % samazinājums. Mēs paužam atzinību par Japānu, kas ir izvirzījusi augstāku mērķi. ES piedāvā nodrošināt 30 % samazinājumu, ja vien citas iesaistītās puses uzņemsies līdzīgas saistības.

Jaunattīstības valstīm jāveic atbilstoši klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumi, lai savu emisiju pieaugumu līdz 2020. gadam samazinātu līdz 15–30 % zem parastā uzņēmējdarbības līmeņa. ES ierosina, lai jaunattīstības valstis (izņemot vismazāk attīstītās) izstrādā un ievieš zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās izaugsmes plānus, kuros ietverti to galvenie klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumi. Šie plāni veidotu pamatu mērķtiecīgam finanšu un cita veida atbalstam.

Lai panāktu efektīvu vienošanos Kopenhāgenā, liela nozīme būs pietiekamam starptautiskajam finansējumam. Nauda izšķirs šīs vienošanās likteni. Mums jāmobilizē privātie ieguldījumi un jāveicina stabila starptautiskā oglekļa tirgus izveide, tomēr būs nepieciešams arī nozīmīgs publiskais finansējums. Šajā sakarā ir vērts pieminēt globālās partnerattiecības tehnoloģiju jomā, kuru mērķis ir investīciju apjoma dubultošana zema oglekļa emisiju līmeņa tehnoloģijās. Mums ir arī jāpastiprina atbalsts, lai palīdzētu visnabadzīgākajām un visneaizsargātākajām valstīm pielāgoties negatīvajām klimata pārmaiņu sekām, kuru ietekme aizvien pieaug.

Pagājušonedēļ, 2009. gada 10. septembrī, Komisija pieņēma paziņojumu par starptautiskā finansējuma palielināšanu klimata pārmaiņu jautājumiem, kura mērķis ir paātrināt starptautiskās sarunas. Nākamajos mēnešos mūs gaida ļoti sarežģīts uzdevums un intensīvas sarunas, un izgāšanās tajās nav pieļaujama.

  Brian Crowley (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties komisāram Dimas kungam par sniegto atbildi.

Ļoti īsi — vai mēs zinām, kāda ir Amerikas Savienoto Valstu reālā nostāja tagad, kad tai ir jauna administrācija, un vai viņi izmanto tos pašus emisiju samazināšanas rādītājus, kādus piedāvā Eiropas Savienība? Otrkārt, attiecībā uz Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu, kas rada milzīgus CO2 un citu emisiju apjomus, — kāda loma būs šīm valstīm un kādus piespiedu pasākumus mēs Eiropas Savienībā varam veikt, lai tām liktu ievērot tos pašus standartus, kādus mēs nosakām sev?

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, kad runājam par klimata pārmaiņām, mēs runājam par pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī mazinātu klimata pārmaiņu cēloņus. Saistībā ar Kopenhāgenas konferenci vēlos jums uzdot šādu jautājumu — kāda prioritāte ir paredzēta energoefektivitātes uzlabošanai, tajā skaitā jaunattīstības valstīs, un kādas pārrunas jūs veicat par dzeramā ūdens un, protams, arī pārtikas krīzi?

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Vai ir veikts ietekmes novērtējums, kā, nodrošinot 20 vai 30 % samazinājumu, mainīsies Eiropas konkurētspēja un kā tas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus un galvenokārt darba vietas?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Runājot par Amerikas Savienotajām Valstīm, jaunā administrācija salīdzinājumā ar iepriekšējo ir apņēmusies nodrošināt daudz lielāku emisiju samazinājumu. Tomēr šis samazinājums joprojām nav tik ievērojams kā tas, ko apņēmusies panākt Eiropas Savienība, un nesasniedz līmeni, kas pēc zinātnieku aprēķiniem ir nepieciešams, lai globālo sasilšanu noturētu zem 2°C, kā 2009. gada jūlijā Lakvilā vienojās visu lielāko valstu vadītāji, ieskaitot amerikāņus, ķīniešus un pārējo jūsu minēto valstu vadītājus.

Tomēr diskusijas Amerikas Savienotajās Valstīs vēl turpinās. Par Markey-Waxman likumprojektu jau ir nobalsots Pārstāvju palātā, un tagad par to balsos Senātā. Tajā ir diezgan daudz jautājumu, kas jāpaskaidro sīkāk, un mums jāredz, kāds beigu beigās būs galarezultāts, jo šis likumprojekts varētu būt vērienīgāks, nekā tas izskatās šodien.

Piemēram, ja emisiju samazinājuma aprēķinā ņemts vērā arī tas samazinājums, kas panākts, veicot ieguldījumus atmežošanas novēršanas pasākumos, — atkarībā no tā, vai tas aprēķināts saistībā ar Amerikas Savienoto Valstu emisiju samazināšanas mērķi, finansējumu vai ko citu, — tas ir jānoskaidro, lai varētu noteikt salīdzināmību starp Amerikas Savienoto Valstu, Eiropas Savienības un citu attīstīto valstu mērķiem.

Fakts ir tāds, ka jaunajai administrācijai pret mums ir ļoti pozitīva attieksme, mēs ar to cieši sadarbojamies un ceram, ka strādāsim kopā, lai Kopenhāgenā gūtu labus panākumus, proti, vienošanos, kas ietver visus elementus, ko iepriekš aprakstīju.

Attiecībā uz Brazīliju, Ķīnu, Indiju, Meksiku un citām jaunattīstības valstīm mēs, protams, sagaidām to radīto emisiju pieauguma tempa samazinājumu par 15 līdz 30 % zem parastā uzņēmējdarbības līmeņa. Tas atkal ir tas pats, ko mums saka zinātnieki, lai globālo sasilšanu noturētu zem 2°C. Ar attīstīto valstu emisiju samazinājumiem vien nepietiks.

Dažas no šīm valstīm jau ir veikušas valsts mēroga pasākumus, kuru dēļ samazināsies emisiju apjoms, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus vai ieguldījumus atjaunīgu energoresursu avotos, bet, lai panāktu mums vajadzīgo samazinājumu, mums jāpastiprina sadarbība ar šīm valstīm, tajā skaitā informācijas apmaiņa, sadarbība tehnoloģiju jomā un tehnoloģiju pārnese.

Attiecībā uz izmaksu samazināšanu un, kā jūs minējāt, energoefektivitāti ir skaidrs, ka visi ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā sniedz trīskāršu ieguvumu. Piemēram, samazinot ievestās naftas patēriņu, jūs ne tikai ietaupāt naudu, to nemaksājot naftas ražotājvalstīm, bet arī samazināt CO2 emisijas.

Daudzās valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, kur pastāv gaisa piesārņojuma problēma, — piemēram, ļoti labi zināms, ka šāda problēma ir Ķīnā, — papildu ieguvums būs gaisa kvalitātes uzlabošanās.

Runājot par savstarpēji saistīto ūdens un pārtikas problēmu — šie abi ir Eiropas Savienības politikas mērķi. Mēs patiešām atbalstām tādu politiku, kas paredz ūdens sanitārās kvalitātes un piegādes uzlabošanu, jo īpaši visnabadzīgākajās valstīs. Attiecībā uz pārtiku mēs, piemēram, ļoti rūpīgi pārbaudījām Biodegvielu direktīvu, lai pārliecinātos par to, ka starp pārtikas un biodegvielas ražotājiem nav nekādas konkurences. Mēs vienmēr ņemam vērā šos svarīgos jautājumus.

Attiecībā uz ietekmes novērtējumu un konkurētspējas jautājumiem tie tika sīki un plaši pārrunāti, kad mēs pieņēmām klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu. Daudz pētījumu ir veikti ne tikai Komisijā, bet arī rūpniecībā un dažādās nozarēs. Mūsu tiesību aktos ir paredzēti nosacījumi, kas sniedz garantijas, kuras nepieciešamas citu Eiropas rūpniecības nozaru, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas saglabāšanai, piemēram, piešķirot bezmaksas kvotas, daudzos gadījumos pat 100 % apmērā no radītā emisiju apjoma.

Tātad šīs ir lietas, ko mēs ņemam vērā, un, protams, tas pats attiecas arī uz 30 % samazinājumu. Turklāt, ja mēs plānojam panākt 30 % samazinājumu, tas nozīmē to, ka Kopenhāgenā mums jāpanāk mērķtiecīga vienošanās, kurā visas attīstītās valstis apņemas sasniegt tādus emisiju samazināšanas mērķus, kas ir salīdzināmi ar Eiropas Savienības mērķi, un jaunattīstības valstis pieņem klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumus, kas nodrošinās līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā pasaulē. Tad mums būs salīdzināmas emisiju samazināšanas saistības, kas nozīmēs to, ka konkurētspējas problēma nepastāvēs.

Jautājums Nr. 22, ko iesniedza Silvia-Adriana Ţicău (H-0301/09)

Temats: Ieguldījumu atbalsta pasākumi, lai uzlabotu energoefektivitāti un atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu

Eiropas Vides aģentūra nesen ir iepazīstinājusi ar 2008. gada pagaidu datiem par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Kā liecina šie dati, salīdzinājumā ar 2007. gadu ES–15 emisijas ir samazinājušās par 1,3 % un ES–27 emisijas — par 1,5 %; šis fakts ir svarīgs panākums, lai īstenotu Kioto protokola mērķus, kuros paredzēts līdz 2012. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 8 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, kas ir atskaites gads.

Tā kā CO2 emisijas samazināt bijis iespējams it īpaši tāpēc, ka transporta un mājokļu nozarēs, kā arī energoietilpīgās rūpniecības nozarēs energoefektivitāte ir palielināta un ir izmantoti atjaunīgi enerģijas avoti, vai Komisija var norādīt, kādus konkrētus pasākumus tā paredz sākt dalībvalstīs, lai veicinātu ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanā?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, cienījamā deputāte ir pareizi raksturojusi situāciju siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā, kuras pašreizējais uzlabojums daļēji panākts, veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un vairāk izmantojot atjaunīgos enerģijas avotus transporta un mājokļu nozarēs.

Komisija gribētu norādīt, ka energoefektivitāte un atjaunīgie enerģijas avoti kalpo arī citiem politiskiem mērķiem, tādiem kā Eiropas Savienības energoapgādes drošības uzlabošana, tās konkurētspējas nostiprināšana, darba vietu radīšana un pilsoņu dzīves līmeņa paaugstināšana.

Ņemot vērā visus šos ieguvumus, Komisija turpina uzlabot Eiropas Savienības tiesību aktus un programmas šajā konkrētajā nozarē, kā arī sniegt finansiālu atbalstu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Ņemot vērā 10 gadu termiņu, kas atlicis līdz 2020. gadam, un to, ka ēku energoefektivitātes jomā un transporta nozarē var tikt gūti nozīmīgi panākumi, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī to, ka patlaban pārdzīvojam ekonomisko krīzi un cilvēki zaudē savas darba vietas, mums jāuzsver tas, ka videi draudzīgā ekonomika spēj radīt miljoniem jaunu darba vietu. Konkrētām situācijām mums jāpiedāvā konkrēti risinājumi. Tādēļ es ceru, ka risinājums būs tāds, ka jūs, Eiropas Komisija, apvienosiet spēkus ar Parlamentu, un mēs spēsim rast novatoriskus risinājumus, kā palielināt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā. Parlaments jau ir piedāvājis interesantus risinājumus — no 2014. gada paaugstināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda likmi, izveidot īpašu fondu, kas sāks darboties 2014. gadā, un paredzēt iespēju piemērot samazināto PVN likmi, ņemot vērā energoefektivitāti un atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu. Varbūt jūs varētu mums par to pastāstīt vairāk.

  Seán Kelly (PPE). – Pavisam vienkāršs jautājums — kā Komisija iesaka dalībvalstīm atjaunīgo enerģijas avotu plašāku izmantošanu sabalansēt ar konkurences diktēto vajadzību saglabāt zemas elektroenerģijas cenas?

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Kādi ieguldījumu veicināšanas pasākumi būtu jāveic, lai paātrinātu pāreju uz atjaunīgiem enerģijas avotiem arī privātās mājsaimniecībās, ne tikai rūpniecības un komercuzņēmumos?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, atbildēšu uz Kelly kunga jautājumu — sagaidāms, ka ieņēmumi no siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības ievērojami papildinās dalībvalstu kases, un daļu līdzekļu valdības varēs izmantot, lai sniegtu atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai tādiem, kas kļuvuši nabadzīgi enerģijas izmaksu dēļ. Tādēļ, atbildot uz Kelly kunga jautājumu, bez visa pārējā mums ir gan iespējas, gan arī līdzekļi.

Saskaņā ar jauno Direktīvu par atjaunīgiem enerģijas avotiem dalībvalstīm jāsniedz atbalsts un jāievieš reformas administratīvā līmenī un infrastruktūras jomā, lai veicinātu atjaunīgo enerģijas avotu veidošanu. Katra dalībvalsts ir apņēmusies līdz 2020. gadam sasniegt noteiktus mērķus, un līdz nākamā gada jūnijam tām jāiesniedz valsts rīcības plāns atjaunīgās enerģijas jomā, ietverot analīzi, kā šie mērķi tiks sasniegti.

Attiecībā uz Direktīvas par ēku energoefektivitāti pārskatīšanu Komisija ir apņēmusies nodrošināt vēl lielāku Kopienas finansējumu, kā arī piedāvāt jaunu finansējumu, lai atbalstītu šīs direktīvas ieviešanu. Komisija jau nodrošina tiešo finansējumu dažādiem projektiem, kas saistīti ar energoefektivitāti un atjaunīgiem enerģijas avotiem, piemēram:

- virknei pētniecības un attīstības pasākumu, kuru pamatā ir pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma;

- EUR 727 miljonus laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam programmai „Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā”, lai palīdzētu likvidēt šķēršļus atjaunīgo enerģijas avotu veidošanai, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un palielinātu sabiedrības informētību;

- vairāk nekā EUR 500 miljonus projektiem, kas saistīti ar jūras vēja ģeneratoru parkiem, Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmā, lai stimulētu privātos ieguldījumus šajā konkrētajā nozarē, un

- ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīvai, ko kopīgi pārvalda Komisija un Eiropas Investīciju banka, kuras budžets 2009. gadā bija EUR 15 miljoni un kas izveidota ar mērķi mobilizēt finansējumu no kapitāla tirgiem un Marguerite fonda — Eiropas Fonda enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai —, ko pārvalda Eiropas Investīciju banka.

Komisija arī aicina dalībvalstis lielu daļu no pieejamajiem ES kohēzijas politikas līdzekļiem izmantot, lai atbalstītu projektus saistībā ar energoefektivitāti un atjaunīgiem enerģijas avotiem.

Jautājums Nr. 23, ko iesniedza Czeslaw Adam Siekierski (H-0299/09)

Temats: Attīstības palīdzība krīzes apstākļos

Vai pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos ir reālas izredzes sniegt īpašas iespējas tām valstīm, kuras šī problēma skārusi vissmagāk? Šajā sakarā pirmām kārtām domātas tā sauktās trešās pasaules visnabadzīgākās valstis. Vai ir iespējams paplašināt palīdzības programmas jaunattīstības valstīm? Kas tiek darīts, lai ātrāk izmantotu jaunattīstības valstīm jau piešķirtos līdzekļus, turklāt situācijā, kad pašu Eiropas valstu problēmas (piemēram, nepietiekami budžeta līdzekļi vai arī pārāk īsi termiņi) liedz šādas iespējas? Kā varētu vienkāršot procedūras palīdzības apjomu palielināšanai?

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. − Savas kompetences robežās Komisija līdz šim ir ātri reaģējusi, lai palīdzētu novērst postošās sociālās sekas jaunattīstības valstīs, jo īpaši vismazāk attīstītajās, no kurām lielākā daļa ir ĀKK valstis.

Šie pasākumi ietver saistību izpildi atbalsta jomā un citu līdzekļu piesaistīšanu, pretciklisku darbību, atbalsta efektivitātes uzlabošanu, atbalstu saimnieciskai darbībai un nodarbinātībai, lauksaimniecības atveseļošanu, ieguldījumus videi draudzīgā izaugsmē, tirdzniecības un privāto ieguldījumu veicināšanu, kopīgu darbu ekonomikas pārvaldības un stabilitātes labā un visneaizsargātāko jaunattīstības valstu aizsardzību.

Lai paātrinātu palīdzības sniegšanu, ir izstrādāti konkrēti pasākumi un procedūras. Izmantojot ad hoc neaizsargātības FLEX mehānismu, no Eiropas Attīstības fonda tiks piešķirti EUR 500 miljoni. Šis mehānisms papildina Pasaules Bankas un SVF veiktos pasākumus un ir paredzēts visneaizsargātākajām valstīm ar mazākajām pretestības iespējām, sniedzot tām ātru palīdzību dotāciju veidā, lai tās spētu saglabāt savas izdevumu prioritātes, jo īpaši sociālajā jomā.

FLEX mehānisms izmanto iepriekš nesadalītos rezerves līdzekļus, kas veido papildu finansējumu, ko piešķir šīm īpaši neaizsargātajām valstīm. No pašreizējā EAF FLEX mehānisma valstīm, kas 2008. gadā cieta ievērojamus eksporta zaudējumus, ir piešķirts finansējums EUR 80 miljonu apmērā. Turklāt patlaban tiek gatavots vidusposma pārskats par sadarbības stratēģijām valstīm, kas finansētas no EK budžeta, un pasteidzināta vidusposma pārskata sagatavošana par ĀKK valstīm, kas finansētas no EAF, lai 2010. gada sākumā varētu pārdefinēt un koriģēt valstu stratēģijas un piešķirto līdzekļu apjomu.

Tomēr jāpatur prātā, ka attīstības politika Eiropas Savienībā ir dalīta kompetence. Par oficiālās attīstības palīdzības jeb OAP saistību izpildi galvenokārt atbild pašas dalībvalstis. Es uzskatu, ka krīzi nedrīkst izmantot par attaisnojumu, lai dalībvalstis nelietderīgi izmantotu donoru sniegto palīdzību un solījumus, un es uzstāšu uz to, lai tiktu saglabātas ES dalībvalstu un citu donoru saistības attiecībā uz solīto palīdzības apjomu. Tādēļ mēs ļoti atklāti kontrolējam dalībvalstu OAP, veicot ikgadējo Monterejas aptauju.

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, mēs paredzam, ka ES kopējais OAP apjoms no EUR 49 miljardiem 2008. gadā pieaugs līdz EUR 53,4 miljardiem 2009. gadā un EUR 58,7 miljardiem 2010. gadā. Tas nozīmē arī to, ka, dalībvalstīm neveicot nekādus papildu pasākumus, lai izpildītu savus individuālos mērķus, kopējie mērķi 2010. gadam netiks sasniegti. Turklāt šī krīze ir arī parādījusi, ka mums jāuzlabo OAP sniegšanas mehānismi, kā godājamais deputāts to jau pareizi norādīja.

Parīzes deklarācijā ietvertajai Starptautiskajai palīdzības efektivitātes programmai un Akras rīcības programmai patlaban ir lielāka nozīme nekā jebkad agrāk. Šajos grūtajos ekonomiskās krīzes laikos mums ir īpaša atbildība pret pasaules nabadzīgajām valstīm, lai garantētu to, ka mūsu attīstības palīdzība tiek sniegta efektīvi. Šo pieeju es personīgi atbalstīšu Attīstības padomes novembra sanāksmē, un tuvāko nedēļu laikā globālā finanšu krīze būs manu politisko interešu uzmanības centrā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Paldies par paskaidrojumu. Vai ES nevajadzētu būt aktīvākai starptautiskā līmenī? Es domāju par finanšu iestādēm, tādām kā Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka, kurām vajadzētu būt elastīgākām, nosakot palīdzības apjomus un sniedzot palīdzību krīzes laikā. Kā mēs varam cīnīties pret dažādiem uzņēmumiem, kas pārkāpj nodokļu politiku un nelegāli izved peļņu no nabadzīgajām valstīm? Visbeidzot, kā mēs varam taisnīgi liberalizēt tirdzniecības attiecības, lai atbalstītu tos, kam pienākas palīdzība?

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Laikā, kad līdzekļu apjoms ir ierobežots, ir jārīkojas mērķtiecīgi, lai īstajiem cilvēkiem īstajā brīdī sniegtu tiem nepieciešamo atbalstu. Tādēļ mans jautājums ir šāds. Kādi pasākumi tiek plānoti, lai novērtētu ekonomiskās palīdzības efektivitāti un ietekmi?

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. − Atbildot uz pirmo jautājumu par sadarbību ar starptautiskām iestādēm — SVF, Pasaules Banku —, mēs ar tām ļoti cieši sadarbojamies, piemēram, izmantojot neaizsargātības FLEX mehānismu. Patiesībā mēs visi kopā izlemjam, kurām valstīm visvairāk būtu vajadzīgs atbalsts no šā jaunā instrumenta.

Mēs esam arī vairākkārt uzstājuši, lai šīs iestādes izsniedz lielākus aizdevumus jaunattīstības valstīm, un no USD 280 miljardiem, ko paredz mūsu aizņēmumtiesības, USD 8 miljardi nonāks jaunattīstības valstīs. Tādēļ domāju, ka mēs patiešām rīkojamies ļoti aktīvi, lai starptautiskās iestādes pārliecinātu doties šajā virzienā, un tāda būs arī Komisijas, Almunia kunga un mana nostāja Pasaules Bankas un SVF sanāksmē, kas oktobra sākumā notiks Stambulā.

Attiecībā uz otru jautājumu es patiešām domāju, ka manas runas pirmajā daļā uz to jau atbildēju. Es jau diezgan sīki aprakstīju, kā tam vajadzētu notikt. Protams, esmu gatavs to atkārtot, taču galvenā doma ir tāda, ka īpaša uzmanība mums jāpievērš tam, lai atbalsts tiktu pareizi izmantots.

Jautājums Nr. 24, ko iesniedza Fiorello Provera (H-0289/09)

Temats: Demogrāfiskā situācija un attīstības politika Āfrikā

Saskaņā ar ANO pētījumu iedzīvotāju skaits Āfrikas kontinentā līdz 2050. gadam varētu dubultoties, sasniedzot divus miljardus. Minētajā gadā Āfrikas iedzīvotāju skaits būs divas reizes lielāks nekā Eiropā. Dzimstības līmenis Āfrikā ir vidēji pieci bērni katrai sievietei, turpretī Tālajos Austrumos — 1,7 un Eiropas Savienībā — 1,47.

Kādus pasākumus Komisija paredz ierosināt, jo īpaši saistībā ar ilgtermiņa imigrācijas un vides politiku, lai atbilstoši šiem rādītājiem pieņemtu politiku attiecībā uz ārējiem sakariem un sadarbību attīstības jomā?

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. − Komisija, tāpat kā godājamais deputāts, ir nobažījusies par to, ka iedzīvotāju pieaugums Āfrikā un augstā dzimstības līmeņa ilgtermiņa ietekme varētu ievērojami palielināt spiedienu uz Āfrikas dabas resursiem un Āfrikas kontinenta attīstības virzienu.

Dzimstības līmenis ir ļoti svarīgs rādītājs. Saskaņā ar ANO Iedzīvotāju nodaļas datiem Āfrikas kopējais iedzīvotāju skaits patlaban ir par 8 % mazāks salīdzinājumā ar to, kāds tas būtu, ja saglabātos 1970. gada dzimstības līmenis. Patiešām, ir sagaidāms, ka līdz 2050. gadam dzimstības līmenis Āfrikā nokritīsies pat zem 2,5 %. Kontinenta daļās, kur atrodas pilsētas, topošajam vidusslānim ir mazāk bērnu — to skaits ir līdzīgs bērnu skaitam eiropiešu ģimenēs. Šāda dzīve ir daudzsološa, jo tā stāsta par valstīm, kas ieguvušas politisko stabilitāti un piedzīvojušas iespaidīgu ekonomisko izaugsmi.

Apzinoties visas šīs problēmas, Eiropas Komisija ir pieņēmusi attīstības politiku, kas paredzēta cīņai pret nabadzību, ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un politisko jautājumu risināšanai, lai nodrošinātu stabilitāti. Šajā jomā Komisijai ir saistoša arī stratēģija, kas tika apstiprināta 1994. gada starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību un pēc tam 1999. gadā pārskatīta.

Ar šo stratēģiju dzimstības kontroles jēdziens tiek paplašināts, tajā ietverot arī seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības. Tā īpaši uzsver cilvēktiesības, sieviešu līdzdalību, investīciju nozīmi veselībā un izglītībā un vispārējo reproduktīvās veselības pakalpojumu sniegšanu visiem, kam tie vajadzīgi. Sieviešu reproduktīvo uzvedību īpaši ietekmē to izglītības līmenis.

Saskaņā ar daudziem pētījumiem pastāv cieša sakarība starp izglītības un dzimstības līmeni — izglītotībai pieaugot, dzimstības līmenim ir tendence samazināties. Visās savās programmās Komisija paredz laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam aptuveni EUR 1,7 miljardus atvēlēt izglītībai. Vispārēji runājot, mēs esam stingri apņēmušies paaugstināt veselības aprūpes sistēmām sniegtās kopējās ES palīdzības apjomu un efektivitāti, aptverot visus pamata pakalpojumus, tajā skaitā reproduktīvās veselības jomu. Tādēļ saskaņā ar ES rīcības programmu saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem ES ir apņēmusies veselības aprūpē ieguldīt vēl EUR 8 miljardus, no kuriem EUR 6 miljardi paredzēti Āfrikai, ja vien visas saistības atbalsta jomā būs pilnībā izpildītas.

Lai risinātu ietekmes uz vidi problēmu, svarīgi nodrošināt, lai vietējiem iedzīvotājiem nepietrūktu iztikas līdzekļu. Tas nozīmē cīņu pret pārtuksnešošanos un augsnes degradāciju, ražības palielināšanu lauksaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības, mežu un citu dabas resursu, tajā skaitā okeānu un iekšējo ūdeņu, pārmērīgas izmantošanas apturēšanu un, visbeidzot, klimata pārmaiņu ierobežošanu, kā arī palīdzēšanu Āfrikas iedzīvotājiem pielāgoties klimata pārmaiņām.

Komisija kopā ar ES dalībvalstīm patlaban strādā pie vides integrācijas stratēģijas, lai nodrošinātu to, ka attīstības pasākumi sadarbības jomā palīdz sasniegt šos mērķus. Tas būtu jāņem vērā, gatavojoties klimata pārmaiņām veltītajai augstākā līmeņa sanāksmei Kopenhāgenā.

Patlaban ES sadarbojas ar Āfrikas Savienību un citām reģionālām organizācijām, lai uzlabotu to iespējas risināt vides un klimata pārmaiņu problēmas. Tā atbalsta svarīgas iniciatīvas, kas paredzētas meža pārvaldības uzlabošanai, jo īpaši izmantojot rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai.

  Fiorello Provera (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos izcelt vienu konkrētu aspektu — pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums ietekmē gan izejmateriālu izmantošanu, gan arī piesārņojumu. Tomēr jaunattīstības valstīs šis demogrāfiskais pieaugums ir īpaši liels, un tam ir arī sociālas un ekonomiskas sekas. Mans jautājums ir šāds. Vai palīdzības politiku jaunattīstības valstīm būtu iespējams īstenot kopā ar dzimstības kontroles politiku, varbūt izmantojot NVO sistēmu?

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Ir tāds interesants fakts, ka divas trešdaļas Āfrikas iedzīvotāju apdzīvo tikai astoņas no 53 valstīm. Tātad pārapdzīvotības problēma Āfrikā attiecas tikai uz dažām valstīm. Kā šie fakti ietekmē Eiropas Savienības attīstības politiku?

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. − Mums nav īpašas dzimstības kontroles politikas, bet pēc attiecīgo valdību pieprasījuma tāda var būt un arī būs. Daudz sieviešu mirst nepieņemamos apstākļos veiktu abortu dēļ. Valstīs, kur saskaņā ar to tiesību aktiem abortus veikt atļauts, Komisija atbalstīs arī šīs programmas. Tādēļ tas, vai mēs šādus pasākumus veicam vai ne, ir patiešām atkarīgs no attiecīgajām valstīm.

Atbildot uz otru jautājumu, man jāsaka, ka, paraugoties uz Āfrikas kontinentu un dzimstību tajā, kā jau minēju savā ievadrunā, pastāv cieša saistība starp ekonomisko attīstību, urbanizācijas līmeni un dzimstības rādītājiem. Tas nav nekāds jauns fenomens. Mēs to esam pieredzējuši visās pasaules valstīs. Ņemot vērā globālo urbanizāciju un, cerams, arī izaugsmes rādītāju uzlabošanos, varētu gaidīt, ka dzimstības līmenis kritīsies. Tas gan neattiecas tikai uz dažām valstīm, kā minēja godājamais deputāts. Drīzāk tas ir fenomens, kas saistīts ar attiecīgās valsts attīstību.

Jautājums Nr. 25, ko iesniedza Jim Higgins (H-0274/09)

Temats: Sarunu apturēšana par ES un Kolumbijas brīvās tirdzniecības nolīgumu

Vai, ņemot vērā skaidras liecības par to, ka Kolumbijā turpinās arodbiedrību aktīvistu nogalināšana, un jo īpaši ievērojot faktu, ka 2008. gadā šādas slepkavības ir pieaugušas par 25 %, Komisija ir gatava ieteikt apturēt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Kolumbiju?

  Catherine Ashton, Komisijas locekle. − Cilvēktiesību aizsardzība ir augstākā prioritāte Eiropas Savienības attiecībās ar Kolumbiju. Tādēļ mēs ļoti uzmanīgi sekojam situācijai šajā valstī.

Ļoti labi zinām, ar kādām problēmām ir saskārušās Kolumbijas arodbiedrības un to, ka joprojām turpinās arodbiedrību vadītāju un locekļu nogalināšana un apdraudēšana.

Mēs to zinām no saviem informācijas avotiem, starptautisko līgumu organizāciju sniegtajiem pārskatiem un ziņojumiem, kā arī manām diskusijām ar tādām organizācijām kā Eiropas Arodbiedrību konfederācija.

Joprojām pastāv nopietnas bažas attiecībā uz SDO pamatkonvenciju efektīvu piemērošanu šajā valstī. Mēs pastāvīgi mudinām Kolumbijas valdību darboties aktīvāk, lai atbalstītu neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, izmeklētu visus cilvēktiesību pārkāpumus un sodītu pārkāpējus.

Par nesenajiem uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem un arodbiedrību aktīvistiem tika rīkoti ES trijotnes vēstnieku demarši Bogotā, un šie jautājumi tika pārrunāti arī nesen notikušajās augstākā līmeņa sanāksmēs starp Eiropas Savienību un Kolumbijas amatpersonām.

Turklāt nesen esam uzsākuši divpusēju dialogu par cilvēktiesībām ar Kolumbijas valdību, kas nodrošina kanālu regulārākai un sistemātiskākai informācijas un pieredzes apmaiņai cilvēktiesību jomā, kā arī informācijas sniegšanai par tehnisko sadarbību.

Bez tam mēs mēģinām rast veidu, kā plānotajā daudzpusējā tirdzniecības nolīgumā iekļaut papildu garantijas, lai saistībā ar ilgtspējīgas attīstības nodaļu uzlabotu darba un vides pamatkonvenciju ieviešanu Kolumbijā. Mēs arī ierosinām, lai pilsoniskās sabiedrības iestādes pārrauga darba likumu ieviešanu. Ceram, ka šādā veidā nolīgums palīdzēs uzlabot darba tiesību aizstāvju situāciju Kolumbijā.

  Jim Higgins (PPE). – Es zinu, ka cilvēktiesības ir augsta prioritāte, un nespēju saprast, kāpēc Eiropas Savienība, kas lepojas ar savu cilvēktiesību aizstāvja lomu, vispār apspriež tirdzniecības nolīguma slēgšanu ar tāda režīma valsti kā Kolumbija.

Kopš 2009. gada janvāra sākuma ir nogalināti 27 arodbiedrību aktīvisti. Šis skaitlis runā pats par sevi, un pagātnē jau ir pierādījies, ka iedarbīgākais veids attiecībā uz šādām valstīm ir radīt tām ekonomiskus zaudējumus, kā tas notika, vēršot sankcijas pret Dienvidāfriku.

Es patiešām uzskatu, ka vispirms mums būtu jāsūta delegācija uz Kolumbiju, lai iepazītos ar faktisko situāciju valstī, nevis jārisina ar to dialogs. Mums vajag, lai tur uz vietas būtu mūsu cilvēki, un mums jāaptur jebkādas tirdzniecības sarunas ar Kolumbiju līdz laikam, kad būsim pārliecināti, ka cilvēktiesības šajā valstī tiek vērtētas tikpat augstu kā citur pasaulē.

  David Martin (S&D). – Esmu gandarīts, ka Higgins kungs ir uzdevis šo jautājumu. Viņš ir pilnīgi pareizi aprakstījis situāciju, un arī jūs, komisāres kundze, tagad esat šos faktus atzinusi

Vai, ņemot vērā šo situāciju, Komisija, pirmkārt, apturēs savu VPS+ nolīgumu ar Kolumbiju un, otrkārt, atliks sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu, līdz Kolumbijas valdība spēs mums garantēt, ka arodbiedrību aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji un citi var droši strādāt šajā valstī?

  Catherine Ashton, Komisijas locekle. − Esmu pateicīga abiem deputātiem un saprotu viņu dedzību un satraukumu. Neesmu gan pārliecināta, ka sarunu apturēšana dos to, ko vēlas godājamie deputāti. Manuprāt, mums jāturpina dialogs, jāturpina darbs pie tā, lai mūsu diskusijās un, kas ir svarīgāk, nolīgumos iekļautu absolūtas garantijas, par kurām runā arī abi godājamie deputāti.

Tā ir pieeja, ko esmu izvēlējusies. Tomēr jāpiebilst, ka joprojām aicinu tos, kas jau runājuši ar mani, turpināt savu darbu pie tā, lai nodrošinātu, ka esam uz pareizā ceļa, un, protams, es tam pievēršu uzmanību, bet patlaban tieši šis ir tas rīcības virziens, par ko esmu izšķīrusies.

Jautājums Nr. 26, ko iesniedza Georgios Papastamkos (H-0261/09)

Temats: Starptautiskās tirdzniecības atlabšana

Pēc starptautiskās tirdzniecības izaugsmes rādītāju ievērojamas palēnināšanās 2008. gadā sekoja samazināšanās 2009. gadā, ievērojami pārsniedzot ekonomikas lejupslīdes reālo apjomu. Eiropadome (Briselē 2009. gada 19. un 20. martā), „atzīstot, ka brīva un godīga tirdzniecība ir viens no galvenajiem pasaules ekonomikas atveseļošanas elementiem”, aicināja „nevilcinoties panākt vienošanos divpusējās tirdzniecības sarunās un par PTO Dohas attīstības programmu”.

Vai Komisija var sniegt turpmāk minēto informāciju?

Kādas tirdzniecības finansēšanas iniciatīvas tā ir uzsākusi? Kādi panākumi ir gūti pašreizējās tirdzniecības sarunās un kādi pasākumi ir ieplānoti, lai konsolidētu ES ārējās tirdzniecības plūsmas?

  Catherine Ashton, Komisijas locekle. − Protams, tā ir taisnība, ka īpaši smagi krīze ir skārusi starptautisko tirdzniecību. Pasaules Tirdzniecības organizācijas sekretariāts ir aprēķinājis, ka globālās tirdzniecības apjoms 2009. gadā samazināsies par 10 %, tajā skaitā par 14 % attīstītajās valstīs un aptuveni 7 % jaunajās tirgus ekonomikas valstīs. Uz to ir mērķtiecīgi jāreaģē, un tieši to mēs arī darām gan attiecībā uz tirdzniecības finansējumu, gan arī daudzpusējās un divpusējās sarunās.

Kopā ar dalībvalstīm esam veikuši vairākus svarīgus pasākumus, lai uzlabotu tirdzniecības finansējuma pieejamību. Kad komerciālās puses vairs nevēlējās vai nespēja nodrošināt eksporta finansējuma apdrošināšanu, iesaistījās dalībvalstis ar eksporta kredītu aģentūrām.

Īstermiņa apdrošināšana tiek veicināta ar Komisijas lēmumu uz laiku atvieglot noteikumus par šāda atbalsta nodrošināšanu. Mēs arī nolēmām uz laiku atvieglot ESAO noteikumus attiecībā uz vidēja līdz ilga termiņa kredītu apdrošināšanu.

Daudzpusējā līmenī mēs atzīstam saistības, kas G20 kontekstā tika noteiktas nacionālajām eksporta kredītu aģentūrām un paredz pietiekamu valsts eksporta kredītu apdrošināšanas iespēju nodrošināšanu pēc vajadzības, un mēs arī atbalstām daudzpusējo finansēšanas organizāciju centienus piedāvāt jaunus tirdzniecības finansēšanas mehānismus un paplašināt esošo mehānismu nodrošinātās iespējas.

Lai būtu droši par to, ka patiešām nostiprinām un palielinām eksportu, mēs turpinām dažādas tirdzniecības sarunas, kurās esam iesaistījušies. Godājamie deputāti zina, ka prioritāte daudzpusējo attiecību jomā ir un paliek mērķtiecīga, nosvērta un visaptveroša Dohas sarunu kārtas noslēgšana, kas būs liels ieguvums visai pasaulei un, protams, Eiropas ekonomikai.

Nesenā sanāksme, ko apmeklēju Ņūdeli, deva jaunu politisko impulsu, un kopā ar gaidāmo G20 augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā tas, cerams, ļaus mums noslēgt vienošanos 2010. gadā.

Nākamajos mēnešos mēs vēlamies reālu sadarbību ar lielākajiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas partneriem, lai, pamatojoties uz dokumentu kopumu, kas aptuveni pārrunāts līdz šim, sarunas pavirzītu uz priekšu. Kā deputāti to jau zina, saistībā ar šo mēs vēlamies noslēgt vairākus divpusējus nolīgumus.

  Georgios Papastamkos (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, ekonomiskās krīzes apstākļos daudzas valstis ievieš pasākumus, lai stiprinātu savas rūpniecības nozares. Jaunākais piemērs ir ASV prezidenta Barack Obama lēmums aplikt ar nodokli riepu importu no Ķīnas.

Vai Komisija ir izvērtējusi, kā Eiropas eksportu ietekmē trešo valstu tirdzniecības partneru politika, piemēram, kampaņa „Pērc amerikāņu preci” vai „Pērc ķīniešu preci”?

  Catherine Ashton, Komisijas locekle. − Es patiešām esmu runājusi ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, no kuras atgriezos pagājušajā nedēļā, par kampaņām „Pērc amerikāņu preci” un „Pērc ķīniešu preci”, kas ir divas pilnīgi atšķirīgas programmas — vismaz tā no drošiem avotiem man tika teikts. Esmu iepazinusies ar „Pērc amerikāņu preci” nolikumu. Daudz vairāk mani uztrauc tas, kā šī kampaņa tiks īstenota atsevišķos ASV štatos, nekā tas, ko tā propagandē.

„Pērc ķīniešu preci” ir pavisam kas cits. Zināmā mērā mani pārliecināja tas, ko pagājušajā nedēļā man teica tirdzniecības ministrs Chen Deming un premjerministra vietnieks Tang Jiaxuan par šīs programmas mērķi un to, kāda ir Ķīnas attieksme pret Eiropas uzņēmumiem, tomēr es nezaudēju modrību, lai būtu droša, ka Eiropas uzņēmumi no tā ne tiešā, ne arī netiešā veidā necietīs.

Runājot par pašreizējo situāciju attiecībā uz riepām, par ko, man šķiet, runāja godājamais deputāts, mēs tieši patlaban to novērojam, lai redzētu, kā tā attīstīsies. Godājamais deputāts pareizi norādīja, ka tā ir svarīga joma, kas jāuzrauga, lai redzētu, kas notiks, un es, protams, esmu priecīga, ka varu šai situācijai sekot.

  Priekšsēdētājs. − Tā kā Moraes kunga nav klāt, 27. jautājumu mēs izlaižam.

Jautājums Nr. 28, ko iesniedza Liam Aylward (H-0279/09)

Temats: Eiropā ražotu liellopu un jēra gaļas produktu tirdzniecība

Kādus pasākumus Eiropas Savienībā veic, lai atbalstītu Eiropā ražotu liellopu un jēra gaļas produktu tirdzniecību trešās valstīs, un vai Eiropas Komisija gatavojas ierosināt kādas jaunas iniciatīvas, lai palīdzētu šajā procesā?

  Catherine Ashton, Komisijas locekle. − Mēs aktīvi strādājam pie ļoti sarežģīta un svarīga sanitāro barjeru jautājuma risināšanas, lai veicinātu tādu Eiropas produktu kā Īrijā ražotas liellopu un jēra gaļas tirdzniecību. Šajā sakarā Komisijas uzmanības centrā ir tirgus piekļuves stratēģija un jo īpaši tirgus piekļuves partnerība, kas sāka darboties 2007. gadā. Tirgus piekļuves stratēģija nodrošina spēcīgāku partnerību starp Komisiju, dalībvalstīm un uzņēmumiem, lai uzlabotu darbu saistībā ar barjeru atklāšanu, analīzi, prioritizēšanu un atcelšanu.

Šīs stratēģijas specifika ir tāda, ka to īsteno, pareizā kombinācijā izmantojot dažādus tirdzniecības politikas instrumentus. Tas nozīmē daudzpusēju un divpusēju kanālu izmantošanu un formālo vidēja līdz ilga termiņa politikas instrumentu papildināšanu ar politiska rakstura kontaktiem un daudzpusēju tirdzniecības diplomātiju.

Pēdējos gados esam ievērojami pastiprinājuši savus centienus tirgus piekļuves jomā, un mums ir vairāki veiksmes stāsti, kas apliecina to, ka ejam pareizā virzienā. Piemēram, mēs spējām noteikt ierobežojumus dažām valstīm un atcelt ES gaļas eksporta aizliegumu, kas tika noteikts 2008. gada decembrī pēc saindēšanās ar dioksīnu un PCB Īrijā, un nesen mums izdevās atvērt Saūda Arābijas, Jordānijas un Filipīnu tirgu ES liellopu gaļas eksportam un lietišķākā ceļā atrisināt dažus sanitāros un fitosanitāros jautājumus ar Ēģipti un Izraēlu.

Mēs tupinām dažādos līmeņos pieprasīt tādām valstīm kā Indonēzija, Malaizija un Koreja dažus savus tiesību aktus pilnībā pieskaņot SPS nolīguma un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas starptautisko standartu prasībām. Esam aicinājuši ES liellopu gaļas ražotājus izteikt savas bažas un iesniegt priekšlikumus par to, kā varētu risināt šo barjeru problēmu lielākajos tirgos. Pēdējā laikā esam guvuši lielu atsaucību, un Īrijas uzņēmumu apvienības sniegtais ziņojums mums palīdzēs noteikt prioritātes un turpināt darbu.

  Liam Aylward (ALDE). – Vēlos pajautāt komisāres kundzei, ko viņa domā par pamatīgu un vispusīgu pārtikas nozares atbalsta budžeta pārbaudi. Šī sistēma darbojas kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, tā ir ļoti ierobežojoša un būtu jāreformē. Otrs jautājums — vai Komisija piekrīt, ka, uzlabojot Eiropas Savienības pārtikas nozares konkurētspēju, Eiropas Savienība spēs izrauties no ekonomiskās krīzes?

  Seán Kelly (PPE). – Ir labi zināms, ka Eiropā ražotie liellopu un jēra gaļas produkti atbilst visaugstākajiem standartiem. Vai Komisija veic kādus pasākumus, lai mudinātu vai pieprasītu līdzīgu standartu ievērošanu saviem tirdzniecības partneriem, jo īpaši Brazīlijā?

  Catherine Ashton, Komisijas locekle. − Vispirms jāsaka, ka labi nepārzinu konkrēto jomu, ko pieminēja godājamais deputāts, tādēļ, ja atļausit, es viņam vēlāk atbildēšu rakstveidā.

Tomēr es pilnībā piekrītu jautājumā par šīs nozares vērtību un nozīmi Eiropas Savienībai un tirdzniecībai. Tā patiešām ir joma, kurai jāpievērš aizvien lielāka uzmanība. Pārskatot tirdzniecības nolīgumus, es ļoti cieši sadarbojos ar komisāri Fischer Boel, lai būtu droša, ka lauksaimniecības nozarei tajos ir paredzētas reālas priekšrocības un iespējas. Ceru, ka, sarunām izvēršoties, godājamais deputāts vēl labāk sapratīs, cik tas ir svarīgi.

Attiecībā uz savstarpīguma principu mēs veicam pārrunas un izglītojam trešo valstu amatpersonas, lai tās gūtu izpratni par ES sistēmu, līdz ar to vairāk paļautos uz ES patērētājiem un tāpat arī viņu patērētājiem piedāvāto aizsardzības līmeni.

Mēs pieprasām, lai trešās valstis ievēro savas starptautiskās saistības, jo īpaši tās, kas paredzētas Pasaules Tirdzniecības organizācijas SPS nolīgumā, lai nodrošinātu to, ka, izvirzot savas prasības, tās ievēro starptautiskos standartus vai prasības pamato ar zinātnes atzinumiem.

Jautājums Nr. 29, ko iesniedza Bernd Posselt (H-0272/09)

Temats: Draudi videi sakarā ar brūnogļu ieguvi Čehijā un Vācijas vidienē

Kā Komisija vērtē draudus videi, ko rada brūnogļu karjeri, respektīvi, ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijas Čehijā un Vācijas vidienē, un kā tā vērtē plānu īstenošanu par to ekspluatācijas pārtraukšanu, respektīvi, apkārtējās vides atjaunošanu to teritorijā, cita starpā, ņemot vērā drošības aspektu?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, draudi videi sakarā ar brūnogļu ieguvi un izmantošanu elektrostacijās ir jautājums, kam Kopienas tiesību aktos ir pievērsta pietiekama uzmanība.

Saskaņā ar Direktīvu par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu uzņēmumiem, kas apstrādā ieguves rūpniecības atkritumus, jāiegūst atļauja, kas ietver atkritumu apsaimniekošanas plānu un objektu slēgšanas un atjaunošanas plānu. Šiem uzņēmumiem jānodrošina finanšu garantija, kas sedz augsnes atjaunošanas izmaksas.

Direktīva paredz pārbaudes, ko veic kompetentas iestādes, kā arī saistības attiecībā uz gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma novēršanu. Direktīva attiecas uz jauniem objektiem, kas izveidoti pēc 2008. gada maija. Objektiem, kas pastāvēja jau pirms tam, līdz 2012. gada maijam saskaņā ar šo direktīvu ir jāiegūst atļauja.

Līdz 2012. gada vidum dalībvalstīm ir arī jāsagatavo to objektu saraksts, kas ir pamesti vai kuru ekspluatācija ir pārtraukta un kas rada vai var radīt draudus apkārtējai videi.

Eiropas Savienības normatīvā sistēma ietver arī citas direktīvas, piemēram, Direktīvu par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli jeb IPPC direktīvu un Lielo sadedzināšanas iekārtu direktīvu. Attiecībā uz atbildību vides jomā Padomi gaida darbs pie Augsnes aizsardzības direktīvas, bet pagaidām tas uz priekšu nevirzās. Protams, svarīgākā no šīm ir IPPC direktīva, kas nosaka to, ka lielajām sadedzināšanas iekārtām jāiegūst atļauja, pamatojoties uz labāko pieejamo metožu piemērošanu.

Savukārt Lielo sadedzināšanas iekārtu direktīva nosaka minimālās emisiju robežvērtības galvenajām gaisu piesārņojošām vielām. Ja tiek pārtraukta iekārtas ekspluatācija, tad saskaņā ar IPPC direktīvu operatoram jāveic pasākumi, lai novērstu jebkādu piesārņojuma risku un atjaunotu teritoriju.

Šis tiesiskais pamats nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni, ja ar brūnoglēm darbināmas iekārtas rada draudus apkārtējai videi.

Un attiecībā uz iekārtu slēgšanu — par to tiks lemts atkarībā no tā, vai iekārtas atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Paldies par precīzo un vispusīgo atbildi. Tomēr mans jautājums bija arī konkrēti par robežapgabaliem, respektīvi, starp Vāciju un Čehiju, Vāciju un Poliju, Poliju un Čehiju. Šajos apgabalos ir īpaši daudz šādu gadījumu. Gribu pajautāt, vai jūs uzskatāt, ka starp attiecīgajām valstīm ir pietiekama pārrobežu sadarbība, un vai Komisija atbalsta pārrobežu pasākumus šajos apgabalos, jo īpaši reģionālo programmu ietvaros.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, ir pieejami dažādi finansējuma avoti — gan Čehijai pēc 2007. gada, gan arī Vācijai. Protams, man jums jāatgādina, ka, pamatojoties uz pagājušā gada decembrī apstiprināto klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, pietiekami daudz līdzekļu nāks arī no siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas. Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un citiem saistītiem izmantošanas veidiem, šīs emisijas saskaņā ar panākto vienošanos jāsamazina par 50 %.

Tas nozīmē to, ka objekti, jo īpaši brīvā dabā izvietotās brūnogļu ieguves iekārtas, iznīcina apkārtējo vidi un dabu, jo tie rada dažādas problēmas ne tikai attiecībā uz augsnes dabisko stāvokli, bet arī ūdeni, to piesārņojot ar dažādām vielām un, kā mēs zinām, radot lielus oglekļa dioksīda apjomus, jo šajā ziņā brūnogles ir pats sliktākais kurināmais. Mērogā no viens līdz desmit tās, iespējams, ir viens no lielākajiem oglekļa dioksīda emisiju avotiem. Gribētu teikt, ka līdzekļus var iegūt arī no emisiju kvotu tirdzniecības, un man jāsaka, jo īpaši attiecībā uz Vāciju, ka emisiju kvotu tirdzniecība notiek arī pašlaik. Līdz ar to līdzekļi ir pieejami arī no šā avota. Tomēr papildus tam vēlos teikt, ka ir pieejams arī Kopienas finansējums, kas var palīdzēt atjaunot vidi pēc kaitējuma, ko tai nodarījusi ieguves rūpniecība.

Reģionālās darbības programmas 2000.–2006. gadam finansēja vides atjaunošanas projektus teritorijās, kurās, veicot brūnogļu ieguvi, tika nodarīts liels kaitējums videi un kas atrodas atsevišķās bijušās Austrumvācijas federālajās zemēs, piemēram, Saksijā, Saksijā-Anhaltē un Tīringenā. Šādu atbalstu paredzēts turpināt arī attiecīgajos programmdokumentos 2007.–2013. gadam

Runājot par Čehiju, Ziemeļrietumu reģionālā darbības programma 2007.–2013. gadam finansē pamesto raktuvju teritoriju atjaunošanas pasākumus. Arī darbības programma „Vide” kā vienu no savām prioritātēm paredz pamesto raktuvju teritoriju atjaunošanu un, protams, sadarbību ne tikai starp valstīm, bet arī reģionālajām organizācijām, lai ieguvējas būtu abas puses.

  Priekšsēdētājs. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Līdz ar to jautājumu laiks tiek slēgts.

13. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

14. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 20.00)