Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2004/0176(AVC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0007/2009

Debates :

PV 16/09/2009 - 13
CRE 16/09/2009 - 13

Balsojumi :

PV 17/09/2009 - 4.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0018

Debates
Trešdiena, 2009. gada 16. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13.  Partnerattiecību un sadarbības nolīgums starp EK un Tadžikistānu (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . − Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par

– Padomes un Komisijas paziņojumiem par Partnerattiecību un sadarbības nolīguma starp EK un Tadžikistānu noslēgšanu un

– ieteikumu (A7-0007/2009), ko Ārlietu komitejas vārdā sagatavojis Alojz Peterle, par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Partnerattiecību un sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses

(12475/2004 – 11803/2004 – C6-0118/2005 – 2004/0176(AVC)).

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja.(SV) Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti, komisāre, Peterle kungs, es priecājos, ka man ir iespēja šajā pēcpusdienā apspriest ES sakarus ar Tadžikistānu un, jo īpaši, nozīmi, kādu mēs piešķiram jauna pamata radīšanai mūsu attiecībām, parakstot partnerattiecību un sadarbības nolīgumu.

Es zinu, ka Parlaments ir ļoti ieinteresēts šajā jautājumā. Jau 2008. gada februārī savā rezolūcijā par ES stratēģiju Vidusāzijai jūs aicinājāt dalībvalstis ātri ratificēt Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, tādējādi apliecinot Parlamenta nodomu apstiprināt šo nolīgumu tuvākajā nākotnē.

Tagad šis nolīgums ir ratificēts, un ir liela vēlme pēc iespējas ātrāk spert atlikušos soļus, lai partnerattiecību un sadarbības nolīgums varētu stāties spēkā iespējami drīzāk, cerams, līdz šī gada beigām. Ja tā būs, tas raidīs skaidru signālu, ka mēs atveram jaunu lappusi mūsu attiecībās starp Eiropas Savienību un Tadžikistānu.

Tadžikistāna ir mūsu kopējās stratēģijas Vidusāzijai svarīga daļa. Šī grūti pieejamā valsts ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Tai ir vāji apsargāta robeža ar Afganistānu, padarot to par nozīmīgu narkotiku kontrabandas maršrutu un radikālo islāmistu ceļu šajā reģionā. Līdz ar to mēs esam ļoti ieinteresēti atbalstīt Afganistānu gan tās pašas labā, gan arī tādēļ, lai atrisinātu mūsu kopējās problēmas. Mēs jau to darām ar daudzu kontaktu palīdzību. Jūlijā Zviedrijas prezidentūra nosūtīja augsta līmeņa grupu uz šo reģionu, un vakar Briselē notika ministru konference ar Vidusāziju.

Tomēr Tadžikistāna ir viena no ļoti nedaudzajām ES austrumu kaimiņvalstīm, ar kuru mēs kopš aukstā kara beigām vēl neesam noslēguši vispārēju nolīgumu. Ja mēs nopietni gribam ķerties pie tiem jautājumiem, kurus es minēju, mums ir jāizveido ilgtspējīga sistēma mūsu turpmākajām attiecībām. Ir jāuzlabo politiskā dialoga un praktiskās sadarbības noteikumi ar Tadžikistānu, lai tie labāk atspoguļotu kopīgās problēmas, ar ko saskaras šis reģions. Partnerattiecību un sadarbības nolīgums mums nodrošinātu strukturētāku veidu to jautājumu apspriešanai, kuros mums ir kopīgas intereses: cilvēktiesības, tiesiskums, narkotiku tirdzniecība un organizētā noziedzība, kā arī teroristu un reliģiozās organizācijas.

Vienlaikus mums jāpanāk progress jautājumos attiecībā uz demokrātiju, labu sociālo pārvaldību un cilvēktiesībām šajā reģionā. Mēs labi apzināmies, ka šis nav viegls uzdevums. Tādēļ es ļoti atzinīgi vērtēju strukturēto dialogu ar Tadžikistānu par cilvēktiesībām, kas nodrošina adekvātu diskusiju iespēju. Šī dialoga otrā kārta notiks Dušanbē 23. septembrī.

Mums jāturpina mudināt Tadžikistānu ieviest reformu programmu. Notikumu gaita bieži ir ļoti satraucoša. Mēs gribētu redzēt šajā valstī demokrātiskāku pieeju attiecībā uz brīvību veidot organizācijas, reliģijas brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un pilsoniskās sabiedrības attīstību. Mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai pārliecinātu Tadžikistānu, ka cīņā pret nelegālām darbībām, narkotiku tirdzniecību un terorismu ir jāievēro tiesiskums. Mums jāuzsver, ka ir jāievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo tas ir veids, kā novērst etniskus un kultūru konfliktus.

Mēs arī esam ļoti noraizējušies par plašo korupciju, kas ir konstatēta šajā valstī. Tā rada šķēršļus ne tikai attīstībai Tadžikistānā, bet arī efektīvai atbalsta sniedzēju palīdzībai. Mums jāizmanto visi pieejamie kanāli, lai lūgtu Tadžikistānas iestādes pēc iespējas ātrāk risināt šo problēmu. Mēs nevaram ignorēt faktu, ka visi narkotiku tirdzniecības tranzīta ceļi — vai vismaz liela daļa šo ceļu — šķērso Tadžikistānu. Šī valsts ir neaizsargāta pret radikāļu kustībām un starptautisko organizēto noziedzību. Mums jāpalielina mūsu atbalsts Tadžikistānai, lai apkarotu šīs darbības, vienlaikus nodrošinot alternatīvus ienākumu avotus. Šī stratēģija labi saskan ar mūsu saistībām Afganistānā un mūsu darbu šīs valsts stabilizēšanā. Mēs atzinīgi vērtējam Tadžikistānas ieinteresētību sadarbībā un atbalstām tās centienus.

Tadžikistāna ir parādījusi atvērtu, konstruktīvu attieksmi pret diskusijām par mūsu kopīgajām problēmām. Tas ir pozitīvi. Šis dialogs ir svarīgs mūsu atbalsta Tadžikistānai elements tās darbā, veicinot sadarbību ar savām kaimiņvalstīm un meklējot risinājumus steidzamām, kompleksām reģionālām problēmām, tādām kā klimata pārmaiņas, ūdens un robežu kontrole. Ņemot vērā to, ka mēs esam ļoti ieinteresēti, lai daudzas no šīm problēmām tiktu risinātas efektīvāk un pilnvērtīgāk, es atzinīgi vērtēju šo iespēju izveidot jaunu pamatu mūsu attiecībām ar Tadžikistānu. Partnerattiecību un sadarbības nolīgums mums sniedz sistēmu, kurā mēs varam tālāk attīstīt mūsu divpusējās attiecības un tādējādi veicināt mūsu stratēģijas visai Vidusāzijai kopējo mērķu sasniegšanu. Tādēļ es aicinu Parlamentu balsot par šo nolīgumu, lai tas var stāties spēkā pēc iespējas drīzāk.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties Peterle kungam par šo lielisko ziņojumu, kā arī rezolūciju, kurā sniegta ļoti laba analīze attiecībā uz stāvokli Tadžikistānā un izteikti ieteikumi, ko es varu atbalstīt.

Kopš ES stratēģijas Vidusāzijai pieņemšanas 2007. gada jūnijā mūsu attiecības ar visām Vidusāzijas valstīm ir padziļinājušās, dodot labumu abām pusēm. Mūsu kontakti ir kļuvuši biežāki, un tagad ir vienota izpratne par tām priekšrocībām, ko sniedz lielāka sadarbība drošības jautājumos, robežu pārvaldībā un kontrolē, izglītībā, pārvaldībā un enerģētikas diversifikācijā. Šī stratēģija ir palīdzējusi izveidot jauna veida partnerattiecības ar piecām Vidusāzijas republikām.

Tomēr ir skaidrs, ka šīs visaptverošās stratēģijas pamatā ir atsevišķas un diferencētas divpusējas attiecības, kas atspoguļo attiecīgo valstu atšķirīgos centienus un orientāciju. Kā jūs visi zināt, mūsu sadarbību ar Tadžikistānu joprojām regulē tirdzniecības un sadarbības nolīgums, kas noslēgts ar PSRS 1989. gadā un ko Tadžikistāna apstiprināja 1994. gadā. Šis nolīgums vairs pilnībā neatspoguļo mūsu mērķus saistībā ar Vidusāzijas stratēģiju, tāpat kā tas nekalpo tam, lai atbalstītu tādas attiecības ar Tadžikistānu, kādas mēs tagad cenšamies izveidot.

Tādēļ jūsu atbalsts jaunajam ES un Tadžikistānas partnerattiecību un sadarbības nolīgumam, kas ir jūsu priekšā apspriešanai šodienas debatēs, būs nozīmīgs solis uz priekšu, ļaujot mums paplašināt un padziļināt sadarbību ar šo valsti.

Šodienas Tadžikistānai, kā jau tika teikts, nākas saskarties ar nopietnām ekonomiskām un sociālām problēmām. Ir svarīgi — un tas ir eiropiešu pašu interesēs —, lai Tadžikistāna gūtu panākumus šo grūtību risināšanā. Tā ir valsts, kam ir gandrīz 1500 km kopīga robeža ar Afganistānu un kas atrodas tuvu Svatas ielejai Pakistānā. Tā ir teritorija, kas ir neaizsargāta pret blakus ietekmi, ko rada šie konfliktu reģioni, un pret islāma kareivju iefiltrēšanos.

Tadžikistānai ir izšķiroša nozīme arī attiecībā uz centieniem apturēt nelegālo narkotiku iepludināšanu Eiropā no Afganistānas. Tādēļ ciešāka sadarbība ar Eiropas Savienību var būt nozīmīga, lai palīdzētu novērst nestabilitātes izplatību.

Galvenais faktors Tadžikistānas neaizsargātībā ir tās vājā ekonomika. Nabadzīgākās Vidusāzijas republikas ir smagi cietušas no ievērojamā alumīnija un kokvilnas cenu krituma, ko izraisīja globālā lejupslīde. Šis apstāklis kopā ar pārskaitīto līdzekļu samazināšanos par 34 % 2009. gada pirmajā pusē rada pamatu bažām, ka nabadzības līmenis var palielināties un ka nedrošā sociāli ekonomiskā situācija var izraisīt sociālus nemierus.

Es uzskatu, ka tagad, atbalstot un veicinot nepieciešamās reformas, mēs esam uz pareizā ceļa attiecībās ar Tadžikistānu. Tas ir bijis arī ES īpašā pārstāvja Morel kunga biežo vizīšu un manas vizītes 2008. gada pavasarī uzmanības centrā. Ir panākts progress, bet ir skaidrs, ka jādara vēl vairāk. Valdība ir skaidri paudusi savu gatavību papildus tirdzniecības un sadarbības paplašināšanai īstenot pasākumus, lai uzlabotu sociālo labklājību, veselības aprūpi, izglītību, apkarotu korupciju un uzlabotu situāciju cilvēktiesību jomā.

Atzinīgi jāvērtē tas, ka prezidents Rahmon kungs ir izveidojis ombuda amatu. Ombuds mums būs svarīgs sarunu partneris ES un Tadžikistānas dialoga par cilvēktiesībām nākamajā kārtā, ko jūs pieminējāt, 23. septembrī. Tiesu sistēmas reforma joprojām notiek lēni, bet mēs ceram, ka valdība ņems vērā nesenā pilsoniskās sabiedrības semināra par cilvēktiesībām, kas notika Dušanbē, ieteikumus, jo īpaši juridisko profesiju reformā un jaunajā Tadžikistānas Kriminālprocesa kodeksā.

Protams, es ļoti labi apzinos jūsu bažas attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesībām Tadžikistānā, un tādēļ es varu jums apgalvot, ka Komisija pilnībā ņems vērā šīs bažas mūsu dialogos ar šo valsti.

Attiecībā uz ekonomiskajām reformām mēs redzam progresu, piemēram, parādu par kokvilnu risināšanas mehānisma izstrādē, kurš, cerams, bruģēs ceļu plašākām lauksaimniecības reformām un principa „Brīvība saimniecībām” īstenošanai, kas ir izšķiroši, lai risinātu nabadzības jautājumu šajā valstī.

Eiropas Parlamenta piekrišana PSN šodien mums palīdzēs turpināt darbu ar Tadžikistānu pie visa politisko un ekonomisko reformu kopuma, īpašu uzmanību pievēršot demokrātijai un cilvēktiesībām, kā arī vispārējas to īstenošanas nodrošināšanai. Reformu centieni jau tiek atbalstīti ar salīdzinoši lieliem Komisijas divpusējās palīdzības līdzekļiem. Patiesi, tie ir 66 miljoni eiro 2007.–2010. gadam, kas pat vēl pieaugs līdz 70 miljoniem eiro trīs gadu laikā no 2011. gada līdz 2013. gadam.

Mūsu palīdzība būs koncentrēta uz atbalstu sociālās aizsardzības un veselības nozarei, valsts finanšu pārvaldības reformai un tehnisku palīdzību privātā sektora attīstībai. Šo procesu atbalstīs mūsu delegācija Dušanbē. Mans nodoms ir tāds, lai līdz šī gada beigām mūsu reģionalizētais birojs Tadžikistānā kļūtu par pilntiesīgu delegāciju, kas mudina reformu procesu un veicina PSN pilnīgu īstenošanu. Jo īpaši es ceru, ka tas mums palīdzēs veikt visaptverošu progresa novērtējumu galvenajās jomās, ko es minēju, un tad mēs vērtēsim šo progresu, izmantojot skaidrus novērtēšanas kritērijus.

 
  
MPphoto
 

  Alojz Peterle, referents. (SL) Lēmums noslēgt partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām, to dalībvalstīm un Tadžikistānu atbilst Eiropas Padomes stratēģijai jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju un Tadžikistānas skaidri paustajai gribai attīstīt plašu sadarbību ar Eiropas Savienību tirdzniecībā un daudzās citās jomās.

Es priecājos, redzot, ka visas dalībvalstis ir ratificējušas šo nolīgumu, un ceru, ka mēs varēsim dot savu piekrišanu nolīgumam ar Tadžikistānu tieši tāpat, kā mēs iepriekš esam piekrituši nolīgumiem ar Kazahstānu, Kirgizstānu un Uzbekistānu. Tas iezīmēs Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un bijušo Padomju Savienību beigas.

Rīkojoties saskaņā ar savām pamatvērtībām un principiem, Eiropas Savienība ar šo nolīgumu pauž savas stratēģiskās intereses sadarbībā ar Tadžikistānu, kuru tā uzskata par ļoti svarīgu partneri šajā pasaules daļā. ES vēlas arī padziļināt attiecības ar Tadžikistānu, tādējādi veicinot šīs valsts drošību, stabilitāti un ekonomisko progresu, un tās demokrātisko iestāžu attīstību un konsolidāciju, kā arī cilvēktiesību aizsardzību un tiesiskumu.

Konkrētāki mērķi Eiropas politikā attiecībā uz Tadžikistānu attiecas galvenokārt uz cīņu pret nabadzību, labas pārvaldības un reformu atbalstu, kā arī narkotiku kontrabandas un organizētās noziedzības efektīvu apkarošanu. Šajā ziņojumā ieņemta kritiska nostāja attiecībā uz demokrātijas situāciju šajā valstī, paužot bažas par korupciju un pilsoniskās sabiedrības stāvokli, bet vienlaikus tajā izteikts aicinājums Tadžikistānai iespējami ātri risināt problemātisko situāciju izglītības un apmācības jomā.

Ziņojumā arī paustas pamatotas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši sieviešu tiesību, reliģiskās pārliecības brīvības, tiesiskās neatkarības pārkāpumiem, kā arī nosacījumiem, kas regulē pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu. Neraugoties uz to, ziņojumā arī atzinīgi vērtēta dialoga par cilvēktiesībām uzsākšana, kura progress ir būtisks faktors divpusējo attiecību attīstībai.

Šis nolīgums atspoguļo mūsu pārliecību, ka Tadžikistānai ir potenciāls izveidot modernu, funkcionējošu valsti, kas spēj veiksmīgi īstenot savu reģionālo lomu, jo īpaši tā ekstrēmisma apkarošanā, kas izplatās no Afganistānas un citviet šajā reģionā. Cita starpā šis ziņojums mums arī atgādina par enerģijas un ūdens svarīgumu, jo šie jautājumi attiecas uz starpvalstu attiecībām Vidusāzijā, un tiem nepieciešams kopīgs risinājums.

Noslēgumā es vēlos pateikties saviem kolēģiem par konstruktīvo sadarbību un Komisijai par tās vērtīgo palīdzību. Pats galvenais, es vēlos pateikties Tadžikistānas Republikas vēstniecībai par sadarbību.

Es esmu ļoti pārliecināts, ka ar šo nolīgumu Eiropas Savienība spēs uzlabot un padziļināt to sadarbību ar Tadžikistānu, kāda tai bijusi līdz šim, un es ceru, ka šādā garā šis nolīgums tiks īstenots tuvākajā nākotnē. Es silti iesaku, lai jūs pieņemtu šo nolīgumu ar Tadžikistānu.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek, PPE grupas vārdā. (PL) Es vēlos apsveikt referentu, Alojz Peterle kungu, ar viņa faktiem bagāto un — es vēlos uzsvērt — ļoti līdzsvaroto ziņojumu par partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un Tadžikistānu.

Tadžikistāna ir saņēmusi daudz kritikas par tās demokrātijas trūkumu. Visbiežāk mēs neatzīstam preses brīvības un reliģijas brīvības trūkumu, un korupciju. Es nevēlos šeit apspriest šos jautājumus. Tomēr mums jāņem vērā tas, ka Tadžikistāna nesen ir panākusi progresu gan korupcijas apkarošanā, gan arī situācijas cilvēktiesību jomā uzlabošanā, kā arī dažādās citās jutīgās jomās. Turklāt tā ir salīdzinoši stabila valsts, kas ir svarīgi, ņemot vērā tās stratēģisko atrašanās vietu. Taču tas viss jau šodien ir pieminēts.

Kā Afganistānas kaimiņvalsts un dalot ar to saistītās narkotiku plaša mēroga ražošanas un tirdzniecības, terorisma un pieaugoša ekstrēmisma problēmas, un ar otru aizvien nestabilāku kaimiņvalsti, Pakistānu, Tadžikistāna varētu būt Eiropas Savienības dabiska sabiedrotā. Tādēļ ES interesēs ir turpināt atbalstīt demokrātiskos procesus šajā valstī un stiprināt tās politisko, ekonomisko un sociālo potenciālu.

Atcerēsimies, ka Tadžikistāna ir nabadzīgākā no bijušajām Padomju republikām. Tā bija viena no 12 valstīm, kuras pagājušajā gadā bija iekļautas ANO to valstu sarakstā, kuras vissmagāk skārusi pasaules pārtikas krīze. Šajā sakarā es priecājos, ka ziņojumā minēti arī Tūkstošgades attīstības mērķi. Atgādināsim arī Tadžikistānai šos mērķus.

Eiropas Savienība ir Tadžikistānas galvenais tirdzniecības partneris. Abām pusēm ir jāpieliek pūles, lai īstenotu šo nolīgumu pēc iespējas drīzāk, tādējādi atbalstot šīs valsts attīstību un tās ekonomiskās situācijas stabilizēšanu. Kritizējot to, kas Tadžikistānā ir nepareizi, mēs to nepanāksim. Mums ir arī jāraida pozitīvs signāls, ka mums rūp kontaktu attīstīšana ar šo valsti, un, manuprāt, Peterle kunga ziņojums kopīgi ar visu Parlamentu ir raidījis tieši šādu signālu.

 
  
MPphoto
 

  Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, Tadžikistāna ir vārds, kas reti tiek izrunāts šajā Parlamentā, un tādēļ mēs — es runāju Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā un kā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Delegācijas attiecībām ar Vidusāziju loceklis — atzinīgi vērtējam šo nolīgumu. Es arī atzinīgi vērtēju šo lēmumu ātri rīkoties, lai stiprinātu mūsu pārstāvniecības birojus šajā reģionā, kā komisāres kundze to tikko minēja.

Turklāt Tadžikistāna, būdama valsts, kas var mūs pārsteigt, bet kas bieži tiek raksturota kā Eiropas priekšpostenis, neatrodas pasaules perifērijā — tieši tāpat, kā pārējās Vidusāzijas valstis, no kurām galvenā ir Afganistāna. Šajā valstī ir izcīnītas dažas ļoti nozīmīgas cīņas saistībā ar narkotiku kontrabandu, cīņu pret autoritārismu un fundamentālismu, kā arī tiesiskuma un demokrātijas izveidi, kas, diemžēl, joprojām ir ļoti trausli.

Ar šo normatīvo instrumentu mēs spēsim panākt progresu, raugoties ne tikai no tirdzniecības perspektīvas, bet, es ceru, arī no politiskas un kultūras perspektīvas.

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala, Verts/ALE grupas vārdā. (FI) Priekšsēdētājas kundze, apstākļi ir daudz labvēlīgāki, lai noslēgtu partnerattiecību un sadarbības nolīgumu ar Tadžikistānu nekā, piemēram, ar Uzbekistānu vai Turkmenistānu, jo šīs abas valstis ir totālas diktatūras. Salīdzinoši Tadžikistāna ir uz labāka ceļa, un šis nolīgums ļaus Eiropas Savienībai zināmā mērā ietekmēt situāciju šajā valstī. Bija iepriecinoši dzirdēt, ka Padomes un Komisijas vārdā šis sadarbības pakts būs vērsts uz cilvēktiesībām un demokrātiju, kā arī tieksies veicināt tiesiskuma attīstību. Lieliski arī bija dzirdēt, ka Tadžikistānā ir izveidota ombuda iestāde. Daudzās valstīs šis ir ļoti svarīgs instruments, un Eiropas Savienībai ir jāsniedz pilnīgs atbalsts šai jaunajai iestādei.

Es vēlos aplūkot vēl vienu aspektu saistībā ar ūdens resursu jautājumu. Šis reģions ir bagāts ar ūdens resursiem, un Eiropas Savienība varētu palīdzēt Tadžikistānai racionāli un demokrātiski izmantot šos savus resursus, ņemot vērā arī to valstu intereses, kuru teritorijas atrodas virzienā lejup pa upju straumi un kuras, iespējams, varētu ciest no lielu hidroelektrisko spēkstaciju izraisītajām sekām. Jebkurā gadījumā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa vēlas uzsvērt to, cik svarīga ir reģionālā sadarbība, lai Vidusāzijas vietējā ekonomika spētu atveseļoties.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Tadžikistānā nav citu Vidusāzijas valstu bagātīgo enerģijas un minerālo resursu. Taču tas nav attaisnojums, lai novērstos no Tadžikistānas uz tās bagātāko un lielāko kaimiņvalstu rēķina.

Vidusāzijas reģions ir būtisks ES politiskajai un energoapgādes drošībai. Attiecību stiprināšanā ar ES dažas valstis šajā reģionā progresē ātrāk nekā citas. Tas ir neizbēgami. Taču mums jāsaglabā kolektīvas līdzdalības izjūta, turpinot stiprināt saikni ar šo vēl gluži nesenā pagātnē diplomātiski izolēto un lielā mērā, jo īpaši no Eiropas Savienības puses, neievēroto reģionu. Lielākas uzmanības pievēršana dažām Centrālāzijas valstīm var izraisīt nesaskaņas un dalīšanos šajā reģionā. Jo īpaši islāmistu teroristi šajā reģionā ir parādījuši apņēmību izmantot nabadzību un neatbilstīgu pārvaldību, lai padarītu cilvēkus radikālus un izplatītu savas naida vēstis.

Tadžikistānas valdība ir noraidījusi ekstrēmismu un ar starptautiskās kopienas palīdzību tagad cenšas konsolidēt savas valsts demokrātiju. Tadžikistānai joprojām ir palikušas rētas no nežēlīgā sekulāro un džihāda spēku pilsoņu kara, kas izcēlās pēc Padomju Savienības sabrukuma 90. gadu sākumā. Cilvēki Tadžikistānā nevēlas pieredzēt asinsizliešanas atgriešanos, tādēļ viņi ir drosmīgi atbalstījuši NATO operācijas pret Taliban Afganistānā. Starptautiskās drošības palīdzības spēku (ISAF) misija Afganistānā ir būtiska Tadžikistānas ilgtermiņa nākotnei un tās vēlmei atrast drošības enkuru rietumu virzienā.

Ir taisnīgi teikt, ka demokrātijas un cilvēktiesību ievērošana Tadžikistānā ir nepilnīga, bet es esmu pārliecināts, ka dialogs ar ES un ES iesaistīšanās sekmēs Tadžikistānas virzību uz pozitīvām pārmaiņām. Šķiet pamatoti sacīt, ka šāda ir Eiropas Savienības nostāja attiecībā uz Baltkrieviju un Uzbekistānu, tādēļ Tadžikistāna ir pelnījusi, lai arī pret to izturētos tāpat. Tādēļ ECR grupa atbalsta dziļākas stratēģiski politiskās un ekonomiskās partnerattiecības ar Tadžikistānu, pamatojoties uz tās apņemšanos panākt progresu ceļā uz atklātību, demokrātiju un augstākiem standartiem cilvēktiesību jomā.

 
  
MPphoto
 

  Sabine Lösing, GUE/NGL grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētājas kundze, paldies par ziņojumu. Būdama Ārlietu komitejas locekle, debatēs par šī nolīguma lomu saistībā ar ES imigrācijas pārvaldību es uzdevu jautājumus kompetentajam Komisijas pārstāvim. Viņš skaidri pateica, ka pēc stāšanās spēkā šis nolīgums bruģēs ceļu sadarbībai ar ES ārējo robežu aģentūru (Frontex), kā arī daudziem imigrācijas noteikumiem, tādiem kā noteikumiem saistībā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un robežu drošību ar Afganistānu. Šajā nolīgumā jau ir risināts 1200 km garās Tadžikistānas un Afganistānas robežas jautājums. Tad par vēl vienu ES represīvās politikas mērķi kļūs bēgļu neielaišana.

Tādējādi Eiropas Savienība grib nodrošināties, lai bēgļi atrastos tālu no tās ārējām robežām. Taču mēs atkal redzam, ka tas ir būtisks ES ārpolitikas komponents. Šādu partnerattiecību nolīgumu rezultātā bēgļi tiek internēti nometnēs, kurās, kā mēs visi zinām, pārsvarā valda necilvēcīgi apstākļi, kā tas pašlaik vērojams Ukrainā. Vispārējos aspektos šī problēma šeit ir jau risināta. Šis tā dēvētās starptautiskās imigrācijas pārvaldības veids ir Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu un starptautisko cilvēktiesību nopietns pārkāpums.

Tādēļ es aicinu ES sākt cīnīties pret bēgšanas iemesliem, nevis pret bēgļiem. Eiropas kaimiņattiecību politika ir viens no līdzekļiem, kā padarīt cietoksni vārdā Eiropa vēl neieņemamāku, un šis ir iemesls, kādēļ no mūsu viedokļa, no GUE/NGL viedokļa tā tiek uztverta ļoti skeptiski.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētājas kundze, atklāti sakot, šīs debates manī izraisa pretrunīgas jūtas. No vienas puses, es atzinīgi vērtēju to, ka Peterle kunga ziņojumā skaidri ir norādītas daudzās problemātiskās jomas Tadžikistānas ekonomikā un sabiedrībā. No otras puses, manuprāt, neaptverami ir tas, ka izšķirošos brīžos Tadžikistāna ir raksturota kā salīdzinoši stabila valsts. Es to atkal dzirdēju šajās debatēs, un es absolūti nespēju saprast, no kurienes radusies šī doma. Eiropas Savienība rada iespaidu, ka šis nolīgums ir jānoslēdz, lai kas arī nenotiktu. Tam būs nenoliedzamas sekas attiecībā uz tās plašās kritikas ticamību, kas jebkurā gadījumā vēlāk būs jāizsaka.

Tas, ko es izlasīju 2. punktā par Tadžikistānas valdības vilšanos, manuprāt, ir vienkārši šokējoši. Dāmas un kungi, mums jāapspriež, piemēram, protestantu mazākuma vai musulmaņu vilšanās saistībā ar Likumu par reliģiju, kas ir dziļa iejaukšanās to reliģiskajā dzīvē. Šīs pilnīgi nepamatotās vilšanās vietā Tadžikistānas valdībai būtu jārūpējas par to lielo darba apjomu, kas tai jādara savā zemē. Es ceru, komisāres kundze, ka arī tas tiks apzinīgi izpildīts.

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, es ļoti atbalstu šo nolīgumu. Es uzskatu, ka tas ir liels solis uz priekšu sadarbībā starp Eiropas Savienību un Tadžikistānu, kas vairāku iemeslu dēļ ir ļoti svarīga valsts.

Es tikai gribu minēt vienu konkrētu ES ieguldījumu mūsu kontinenta stabilitātē un drošībā. Tadžikistāna atrodas narkotiku kontrabandas no Afganistānas uz Eiropu un Krieviju krustcelēs. Vismaz 30 % Afganistānā iegūtā heroīna Eiropā un Krievijā nonāk caur Tadžikistānu. Pirms desmit gadiem starptautiskā kopiena uzsāka vērienīgu operāciju Tadžikistānā, stiprinot visu narkotiku kontroles sistēmu, un es ļoti priecājos, pēc desmit gadiem redzot, ka tā darbojas un attīstās ļoti labi. Šis nolīgums ir tiešs ieguldījums Eiropas stabilitātē un drošībā.

Es saprotu, ka joprojām ir daudz ierobežojumu, un kolēģi uzsvēra problēmas Tadžikistānā saistībā ar cilvēktiesībām, nabadzību un tā tālāk, bet es uzskatu, ka šis nolīgums ir Eiropa tās labākajā nozīmē, un es to ļoti atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Pier Antonio Panzeri (S&D). (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, arī es uzskatu, ka šis sadarbības nolīgums ar Tadžikistānu patiešām ir ļoti pozitīvs un var palīdzēt sasniegt dažus mērķus, kas, manuprāt, ir svarīgi un precīzi.

Pirmais mērķis attiecas uz šīs valsts stratēģisko stāvokli, ko var patiesi izmantot miera, drošības un stabilitātes telpas veicināšanā. Otrais mērķis, manuprāt, ir un tam ir jābūt šīs valsts ekonomiskās un sociālās izaugsmes veicināšanai, jo mēs zinām, ka tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm šajā reģionā.

Visbeidzot, mums ir jānodrošina, lai brīvība, demokrātija un tiesības ir pamatelementi, kas regulē šī nolīguma piemērošanu. Atstājot sāņus visus ierobežojumus, ko iespējams atrast, es uzskatu, ka mums atzinīgi jāvērtē šis ziņojums, par kuru mēs balsojam šajā Parlamentā.

 
  
MPphoto
 

  Jelko Kacin (ALDE). (SL) Es vēlētos apsveikt Peterle kungu par lielisku ziņojumu. Piedēklis „-stāna” nozīmē „valsts”, un Tadžikistāna ir pati pēdējā no tām valstīm, kuru nosaukums beidzas ar „-stāna”, ko mēs esam atzinuši kā valsti. Līdz šim mēs neesam tai pievērsuši uzmanību, kas ir liela netaisnība.

Taču Vidusāzijas stabilitāte ir paša reģiona interesēs, mūsu interesēs un visas pasaules stratēģiskajās interesēs. Visas valstis pasaulē ir savstarpēji saistītas kā savienotie trauki, tādēļ arī mums ir jādemonstrē savs briedums, nodrošinot, lai visas valstis šajā reģionā saņem vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no to lieluma, attīstības stadijas vai tā, cik daudz enerģijas bagātību tām pieder.

Man šķiet, ka tagad mēs esam izlabojuši šo netaisnību un atlīdzinājuši par zaudēto laiku. Šī iemesla dēļ es vēlos apsveikt gan referentu, gan Komisiju, kā arī komisāri Ferrero-Waldner kundzi un Zviedrijas prezidentūru par to, ka šī kavēšanās beidzot ir padarīta par pagātni. No šī brīža turpmāk viss būs labāk.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Władysław Zemke (S&D). (PL) Es vēlos jums pateikt lielu paldies, ka ļāvāt man uzdot jautājumu. Es uzskatu, ka šī nolīguma noslēgšana ir laba doma, jo tas ir solis pareizajā virzienā.

Tomēr es jautāju pats sev un vēlos arī ministrei Malmström kundzei uzdot šādu jautājumu: vai to daudzo darbību vidū, ko Eiropas Savienība ir ieplānojusi, nebūtu vēlams likt lielāku uzsvaru uz to, lai palīdzētu Tadžikistānai apmācīt personas, kuras ir atbildīgas par apsardzi pie robežas ar Afganistānu? Mēs labi apzināmies, ka šis ir ārkārtīgi izšķirošs jautājums. Šī robeža stiepjas 1500 kilometru garumā. Tadžikistānai ir lielas problēmas ar robežas aizsardzību, jo īpaši tādēļ, ka Afganistānas pusē dzīvo liels skaits tadžiku. Tādēļ es domāju, ka dažādo Eiropas Savienības veikto iniciatīvu vidū mums vajadzētu arī apsvērt palīdzību Tadžikistānai apmācīt Tadžikistānas spēkus un tās personas, kas ir atbildīgas par šīs robežas apsardzi.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE). (DE) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pateikt Peterle kungam, ka viņš ir sagatavojis lielisku ziņojumu. Mums ir skaidri jāsaprot viens: Vidusāzijas brīvību mīlošie iedzīvotāji ir vieni no mūsu vissvarīgākajiem partneriem. Šajā reģionā bieži ir dominējuši ārvalstu spēki. Pirmo reizi kopš ļoti ilga — gadsimtiem ilga — laika tas atkal ir brīvs. Mums jāizmanto šī iespēja, lai izveidotu reālas partnerattiecības uz brīvības pamata.

Es dzirdēju runājam par noziedzību. Protams, mums jāstrādā kopīgi, lai apkarotu noziedzību, bet vispirms mums jāpalūkojas uz šo valstu kultūru un jāsaprot, ka tās ir valstis ar senām tirdzniecības tradīcijām. Tās tirgojas ne tikai ar narkotikām; tās tirgojas ar precēm, kas vienmēr bijušas svarīgas Eiropai un visai pasaulei. Tādēļ mums jāsaka, ka šis nolīgums ir par partnerattiecībām, nevis aizbildniecību.

 
  
MPphoto
 

  Athanasios Plevris (EFD). (EL) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlos pieminēt noziedzības jautājumu, kas jau izskanēja, un nelegālās imigrācijas jautājumu. Tas ir fakts, ka Tadžikistāna atrodas īpašā ģeopolitiskā stāvoklī, un Eiropai ir jāizpēta, kā mēs varam samazināt gan noziedzību saistībā ar narkotikām no Afganistānas, gan — pirmkārt un galvenokārt — migrācijas plūsmas.

Tas ir fakts, ka Eiropa ilgāk vairs nespēj atbalstīt šīs migrācijas plūsmas caur Tadžikistānu un no Afganistānas un citām valstīm, fakts, par kuru tagad maksā galvenokārt Vidusjūras valstis, tādas kā Malta, Kipra, Grieķija un Itālija, bet ar matemātisku precizitāti ir skaidrs, ka vēlāk par to maksās visas Ziemeļeiropas valstis.

Protams, mums ir jāievēro visu to valstu iedzīvotāju cilvēktiesības, bet kādā brīdī Eiropai būs jāaizsargā arī pašai sevi un jāsaprot, ka mēs nevaram atbalstīt šīs migrācijas plūsmas no Āzijas.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. (SV) Priekšsēdētājas kundze, kā Peterle kungs saka savā lieliskajā ziņojumā, partnerattiecību un sadarbības nolīgums ir daļa no plašākas stratēģijas lielākai reģionālajai stabilitātei Vidusāzijā. Ir tikai pareizi, ka mēs speram šo nozīmīgo soli, jo tur ir tik daudz problēmu, un tās ir tik plašas un ietekmē tik daudzas valstis; ne tikai Afganistānai un Pakistānai, bet katrai valstij ir pašai savas īpašās problēmas. Peterle kungs ļoti sistemātiski to visu aplūko savā ziņojumā.

Es priecājos, ka attiecībā uz cilvēktiesībām Eiropas Parlaments joprojām karogu tur augstu. Cilvēktiesības ir problēma Tadžikistānā. Šajā valstī joprojām ir daudz jādara attiecībā uz demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu. Tādēļ ir tik lietderīgi, kā teica komisāres kundze, ka mēs risinām šo dialogu par cilvēktiesībām. Es esmu pārliecināta, ka nākamās nedēļas sanāksmē Komisijai būs ļoti skaidra nostāja attiecībā uz Eiropas vērtībām un to, ko mēs sagaidām no Tadžikistānas.

Šovasar ES atbalstīja konferenci, kurā tika risināts tieši šis jautājums par tiesiskuma stiprināšanu Tadžikistānā un kurā piedalījās pētniecības pasaules, pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvji, ārvalstu eksperti, kā arī daudzi Tadžikistānas iestāžu pārstāvji. Šis ir tiesībaizsardzības iestāžu neatkarības uzlabošanas un tiesiskuma stiprināšanas jautājums.

Hautala kundze izvirzīja jautājumu par ūdeni. Tas ir ļoti svarīgs jautājums šajā reģionā. ES atbalsta daudzus hidroelektrostaciju elektroenerģijas ilgtspējīgas attīstības projektus. Šiem projektiem jābūt pamatotiem uz zinātniskiem pētījumiem, tiem ir jābūt reģionālai perspektīvai un jāņem vērā pastāvošās īpašās vajadzības.

Zemke kungs pieminēja robežu pārvaldības jautājumu. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. ES atbalsts šim reģionam ir 66 miljoni eiro līdz 2010. gadam un 70 miljoni eiro trijos turpmākajos gados. Tam pilnīgi noteikti ir jānodrošina ne tikai robežu pārvaldības un kontroles stiprināšana, bet arī muitas un policijas darbinieku apmācība. Es esmu pārliecināta, ka Komisija vēlāk atgriezīsies pie šī jautājuma.

Rezumējot jāteic, ka Tadžikistānā un visā šajā reģionā pastāv daudz sarežģītu un kompleksu problēmu. Zināma gaisma tuneļa galā ir redzama, bet mēs nedrīkstam šīs problēmas novērtēt par zemu. Es ļoti priecājos, ka šis Parlaments ir vienprātīgs attiecībā uz to, cik svarīgi ir noslēgt šo partnerattiecību un sadarbības nolīgumu. Tas mums sniegs labāku instrumentu, ko izmantot mūsu darbā ar stabilitātes palielināšanu un šo problēmu atrisināšanu, un ar kura palīdzību veikt aktīvu dialogu ar šo valsti par cilvēktiesībām un demokrātiju. Tas ir svarīgs solis uz priekšu, un tas aizpilda to robu mūsu reģionālajā stratēģijā, kas pastāvējis līdz šim.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, jau sen mēs esam bijuši cieši pārliecināti, ka ES un Vidusāzijas stratēģija ir vitāli svarīga un ka tai būs pozitīva ietekme uz Vidusāzijas valstu drošību, stabilitāti un labklājību. Kā pareizi sacīja Tannock kungs, mēs nedrīkstam atstumt Tadžikistānu. Tieši pretēji, es domāju, ka mums jāveido attiecības ar šo visnabadzīgāko Vidusāzijas valsti.

To sakot, jā, protams, mēs pilnībā apzināmies, ka šai valstij ir milzīgas problēmas. Manuprāt, tas bija Arlacchi kungs, kurš minēja, ka Afganistāna joprojām ir lielākā opiātu un heroīna ražotāja pasaulē, un, protams, viss tranzīts notiek caur Tadžikistānu un caur citām Vidusāzijas valstīm. Afganistānas opijs un heroīns kontrabandas ceļā tiek izvests no valsts, galvenokārt caur Irānu un Pakistānu dienvidu virzienā un caur Turkmenistānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu un Kazahstānu ziemeļu virzienā. Tādējādi mēs zinām, ka šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Bet mēs arī redzam, ka narkotiku ražošanas apjoms Afganistānā ir samazinājies, un tagad turpmāka šī apjoma samazināšanās panākšana patiešām ir atkarīga no sadarbošanās.

Šai nolūkā mēs esam ieviesuši BOMKA, robežu pārvaldības programmu. Šī programma ir lieliska, jo tā darbojas pret kontrabandu. Tā palīdz šīm valstīm tirgoties legāli, bet jo īpaši tā darbojas arī pret narkotiku ražošanu. Es esmu personīgi apmeklējusi šīs iestādes, un varu jums teikt, ka tās darbojas ļoti labi. Mēs organizējam arī apmācību. Apmācība notiek ar Eiropas Savienības programmām.

Ļaujiet man vēl pievērsties cilvēktiesību jautājumam. Šis jaunais partnerattiecību un sadarbības nolīgums sniegs mums instrumentu, lai padziļinātu mūsu dialogu ar Tadžikistānu šajā jomā, un tajā ir cilvēktiesību klauzula. Tas dos mums iespēju un līdzekļus, lai ar Tadžikistānas iestādēm apspriestu visus saistītos jautājumus, tādus kā bērnu darbs, sieviešu tiesības, apvienošanās brīvība un reliģijas brīvība — katrā ziņā, Belder kungs, jo dažas problēmas joprojām pastāv.

Tika pieminēts arī ūdens. Mēs esam zinājuši par šīm problēmām ļoti daudz gadu. Mēs esam centušies palīdzēt Tadžikistānai, un tagad mēs veicam koordinatora lomu starp Vidusāzijas valstīm. Mēs esam pārliecināti, ka tas jārisina reģionālā līmenī, ņemot vērā valstu intereses un vajadzības gan upju augšteces virzienā, kas nozīmē Tadžikistānu un Kurdistānu, gan lejteces virzienā, kas nozīmē Uzbekistānu, Turkmenistānu un Kazahstānu. Es domāju, ka tikai šajā kontekstā var atrast pastāvīgu risinājumu. Tādēļ mēs strādājam ar visām šīm valstīm, un šajā sakarā 2010. gadā — nākamgad — ir ieplānots valsts politikas dialogs par ūdeni, kurā tiks risināti visi šie jautājumi, un tad, protams, mēs centīsimies panākt un panāksim vienošanos.

Mana pēdējā piezīme: ir īstais brīdis, lai atbalstītu partnerattiecību un sadarbības nolīguma ratifikācijas procesa pēdējo posmu. Ciešāka sadarbība ar Tadžikistānu, ko atbalstāt jūs, Parlaments, ir mūsu iedzīvotāju interesēs. Pozitīvs balsojums raidīs spēcīgu signālu Tadžikistānai, ka Eiropas Savienība pilda savas saistības saskaņā ar mūsu Vidusāzijas stratēģiju. Tas bruģēs ceļu partnerattiecībām, kas ir būtiskas mūsu pašu drošībai, un palīdzēs mums veicināt plašāku reģionālo sadarbību, kura ir tik būtiska Vidusāzijas stabilitātei.

 
  
MPphoto
 

  Alojz Peterle, referents. (SL) Es gribu jums visiem pateikties par laipnajiem vārdiem, jauniem ieskatiem un jauniem akcentiem. Es priecājos redzēt, ka Parlaments šajās debatēs atkal ir vienots un ka tas vēlas veidot stiprākas un ciešākas partnerattiecības ar Tadžikistānu. Tāpat es priecājos, ka mēs apzināmies Tadžikistānas identitāti un tās īpašo nozīmi šajā reģionā.

Kas attiecas uz mani, es priecātos, ja mēs būtu gatavi veltīt tādu pašu uzmanību šī nolīguma īstenošanas uzraudzīšanai, un drīz mums būs iespēja to darīt. Taču ļaujiet man atgādināt Parlamenta nozīmi šādā sadarbībā, un viens no līdzekļiem būs mūsu delegācija uz Vidusāzijas valstīm.

Es esmu cieši pārliecināts, ka rīt mēs varēsim noslēgt šo nolīgumu ar lielu balsu vairākumu. Kad tas stāsies spēkā, Eiropas Savienībai un Tadžikistānai būs iespēja sadarboties reģionālā, divpusējā un globālā līmenī. Liels paldies par jums par palīdzību un sadarbību!

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . − Es esmu saņēmusi priekšlikumu no Ārlietu komitejas slēgt debates, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.(1)

Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 17. septembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Es atzinīgi vērtēju visus nolīgumus starp Eiropas Kopienām un bijušās Padomju Savienības valstīm ar nosacījumu, ka šādi nolīgumi ir pamatoti uz vienlīdzīgām tiesībām un savstarpēju labumu. Ja ziņojumā, kas iesniegts Eiropas Parlamenta šodienas plenārsēdē, ir noteikts, ka ierosinātais nolīgums palīdzēs stiprināt un konsolidēt vienotību Tadžikistānā un Vidusāzijā no politiskās, ekonomiskās un komerciālās perspektīvas, tad es vēlos steidzami pievērst jūsu uzmanību šādiem apsvērumiem, kas man ir kopīgi ar daudziem citiem cilvēkiem. Šo nolīgumu nekādā gadījumā nedrīkst uztvert kā iespējamu atspēriena punktu ES militārajai klātbūtnei minētajā reģionā. Ir absolūti būtiski attīstīt Eiropas Savienību kā miera projektu, brīvu no militāru ambīciju lielvaras. Pasludināto karu pret terorismu šajā reģionā nevar veikt bez sadarbības ar Krieviju un citām kaimiņvalstīm. Visbeidzot, kas nav mazāk svarīgi, es vēlos norādīt to, ka mums pret izejmateriālu ieguvi un izmantošanu jāizturas, ievērojot pilnīgu vienlīdzību un abpusējās intereses.

 
  
  

SĒDI VADA: R. ANGELILLI 
Priekšsēdētāja vietniece

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika