Debates

Trešdiena, 2009. gada 16. septembris - Strasbūra

14. Jaunie tiesību akti par vīzām attiecībā uz Balkānu valstīm (bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, Melnkalni, Serbiju) (debates)

  Priekšsēdētāja . − Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par jaunajiem tiesību aktiem par vīzām attiecībā uz Balkānu valstīm (Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju)

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, virzīsimies ģeogrāfiski ātri uz priekšu, lai apspriestu citu jomu, kam es atkal ļoti priecājos pievērsties: vīzu režīma atvieglojumu perspektīvas noteiktām valstīm Balkānu reģionā. Lieliski, ka Eiropas Parlaments tik ātri sava pilnvaru laika sākumā risina šo jautājumu. Tas parāda to, cik svarīgi pēc mūsu visu domām ir tuvināt Rietumbalkānu tautas Eiropas Savienībai. Tas neapšaubāmi ir vissvarīgākais jautājums Balkānu reģiona iedzīvotājiem, ciktāl runa ir par viņu pašreizējo saikni ar ES.

Vīzu režīma liberalizācija pirmkārt ļaus cilvēkiem brīvāk pārvietoties visā Eiropā un radīs atvērtākas sabiedrības. Daudzi cilvēki šajā reģionā — jo īpaši jaunieši — nekad nav bijuši Rietumeiropā, un vīzu režīma liberalizācija dabiski pavērtu virkni iespēju kontaktiem un apmaiņai. Tas ir šīs iniciatīvas reālais ieguvums.

2007. gadā ES uzsāka procesu, kura mērķis bija panākt, lai Rietumbalkānu valstis tiktu atbrīvotas no prasībām pēc vīzām. Šim procesam ir divi aspekti: šīm valstīm pašām ir jāpanāk nozīmīgs progress attiecībā uz dokumentu uzticamību, labākiem tiesību aktiem migrācijas jomā, lielākām mazākumtautību tiesībām un, kas nav mazāk svarīgi, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. ES savukārt piedāvātu bezvīzu režīmu. Vīzu režīma atvieglojumi tika ieviesti 2008. gada janvārī, pamatojoties uz attiecīgo valstu saistībām. Tomēr tikai patiesa vīzu režīma liberalizācija ļaus likvidēt tās ekonomiskās un birokrātiskās barjeras, ko radījušas vīzu prasības.

To vīzu prasību liberalizēšana, ko piemēro Rietumbalkānu pilsoņiem, ir svarīgs pasākums, kas stiprinās saites starp šo reģionu un Eiropas Savienību. Mēs varam sagaidīt, ka tas veicinās proeiropeisku attieksmi gan šī reģiona valdību, gan iedzīvotāju vidū, jo tas parāda, ka Eiropas integrācijas procesam ir reālas priekšrocības. Turpmāka izolācija, no otras puses, novestu pie atstumtības izjūtas un kavētu ideju apmaiņu, un, ļaunākajā gadījumā, varētu veicināt aizspriedumainu nacionālismu.

Protams, mūsu mērķis ir pretējs: atvērt ES, nodrošināt šīm valstīm pieeju Kopienas programmām, ļaut cilvēkiem vieglāk kontaktēties un veicināt attīstību un apmaiņu gan starp Rietumbalkānu valstīm, gan arī šīm valstīm un ES. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka vīzu režīma liberalizācija radīs jaunas iespējas tirdzniecībai, rūpniecībai un zinātības nodošanai. Šie ir svarīgi elementi ekonomiskās krīzes izraisīto seku atvieglošanā.

Līdz ar to Komisijas priekšlikums, kas tika iesniegts 15. jūlijā, ir vērtējams ļoti atzinīgi. Ir ierosināts, lai vispirms tiktu atceltas vīzu prasības Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes un Serbijas pilsoņiem, kam ir biometriskās pases. Mērķis ir tāds, ka 2010. gada 1. janvārī mēs liberalizēsim vīzu prasības šiem pilsoņiem, un vēlāk šo liberalizāciju piemērosim pārējām valstīm, kad arī tās būs izpildījušas vajadzīgos nosacījumus. Komisija ir novērtējusi, ka trīs valstis — Serbija, Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika — kopumā jau atbilst vīzu režīma liberalizācijas prasībām. Serbijas un Melnkalnes novērtēšana turpinās, un mēs ceram, ka līdz šim rudenim mums būs Komisijas apstiprinājums, ka visi nosacījumi ir izpildīti, tādējādi mēs varēsim spert nākamo soli.

Man jāuzsver, ka daudzi no nosacījumiem, ko mēs esam izvirzījuši vīzu režīma liberalizācijai, tādi kā policijas sistēmas reforma un korupcijas apkarošana, būs labs ieguldījums arī šo valstu sagatavošanās procesā, lai kļūtu par ES dalībvalstīm, un tādējādi radīs situāciju, kurā ieguvēji būs visi, ciktāl tas attiecas uz noteikumu saskaņošanu. Šis ir arī labs piemērs tam, kā Rietumbalkānos var darboties nosacītības princips.

Albānija un Bosnija un Hercegovina nebūs iekļautas šajā pirmajā lēmumā par atbrīvošanu no vīzu prasības, bet tās nav pamestas nelaimē. Es zinu, ka tas izraisa bažas daudziem šī Parlamenta deputātiem. Tas ir tikai laika jautājums, kad arī šīs valstis izpildīs nepieciešamos nosacījumus, kas izvirzīti Komisijas ceļvedī. Lai šis process varētu tikt pabeigts pēc iespējas ātrāk, mēs turpinām uzsvērti atbalstīt un mudināt Albāniju un Bosniju un Hercegovinu panākt turpmāku progresu atlikušo mērķu sasniegšanā, un es ceru, ka arī šīs valstis tuvākajā nākotnē varēs baudīt vīzu režīma liberalizācijas priekšrocības.

ES darīs visu, ko spēj, lai palīdzētu šīm divām valstīm un atbalstītu šīs valstis to centienos sasniegt savus mērķus, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu.

Attiecībā uz Kosovu Komisijas priekšlikumā nav izmaiņu. Šeit pagaidām saglabāsies vīzu prasība. Nākotnē mums būs jāraugās, kā vislabāk var paplašināt šos pasākumus, lai piešķirtu Kosovas pilsoņiem tādas pašas tiesības kā pārējiem šī reģiona pilsoņiem. Šajā sakarā oktobrī mēs gaidām Komisijas paziņojumu, kurā būs ietvertas idejas dziļākas sadarbības un saišu ar Kosovu veicināšanai.

Padome tikai nupat ir sākusi diskusijas par Komisijas priekšlikumu, bet prezidentūra smagi strādās, lai nodrošinātu, ka mēs pēc iespējas ātrāk varam panākt vienošanos. Mēs atzinīgi vērtējam lielo interesi, kādu Eiropas Parlaments ir izrādījis par šo priekšlikumu, kā arī to, ka jūsu komitejās jau notiek sākotnējās diskusijas. Ņemot vērā šī priekšlikuma neiedomājami milzīgo politisko nozīmi, es esmu pārliecināta, ka mēs esam vienisprātis par mērķi, kas ir šī procesa iespējami ātrāka pabeigšana ar apmierinošiem rezultātiem, lai vīzu režīma liberalizācija pēc iespējas ātrāk var kļūt par realitāti.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, es gribu pateikties ministrei Malmström kundzei par visu, ko viņa mums pastāstīja un ko es centīšos Komisijas vārdā apstiprināt.

15. jūlijā Komisija ierosināja atcelt īstermiņa vīzas Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes un Serbijas pilsoņiem. Kā jūs uzsvērāt, ministres kundze, šis ir acīmredzami vēsturisks brīdis mūsu attiecībās ar Rietumbalkāniem.

Šis priekšlikums vīzu atcelšanai ir pamatots uz to progresu, kas pēdējos sešos gados panākts tieslietu un iekšlietu jomā saskaņā ar 2003. gadā Salonikos pieņemtajām saistībām.

Komisijas priekšlikums ir iesniegts Padomei. Dalībvalstis atbalsta Komisijas ierosināto pieeju un apstiprina savu nodomu cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, lai garantētu šī teksta oficiālu pieņemšanu jūsu prezidentūras, ministres kundze, Zviedrijas prezidentūras laikā.

Es pateicos Eiropas Parlamentam par referentu norīkošanu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā un par norādoša laika grafika noteikšanu, kurā paredzēta šī ziņojuma iesniegšana līdz septembra beigām, bet balsojumi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā un pēc tam plenārsēdē — oktobrī un novembrī. Faktiski mērķis ir panākt vīzu atcelšanu Maķedonijas, Serbijas un Melnkalnes pilsoņiem 2010. gada 1. janvārī.

Komisijas priekšlikums ir pamatots uz tā dialoga rezultātiem, kas 2008. gada pirmajā pusē tika uzsākts ar šīm piecām Rietumbalkānu valstīm. Ir izstrādāti ceļveži, nosakot kritērijus, kuru realizēšana ietver strukturālu reformu pieņemšanu galvenajā JFS — tieslietu, brīvības un drošības — jomā. Pierādījās, ka šī metode ir ļoti svarīgs stimuls šī reģiona valstīm, lai gūtu panākumus reformu jomā, galvenokārt saistībā ar dokumentu drošību, biometrisko pasu ieviešanu un personas apliecībām robežkontroles darbiniekiem, globālu politiku par migrāciju, kā arī saistībā ar sabiedrisko kārtību un drošības politiku: cīņu pret organizēto noziedzību, korupciju, cilvēku tirdzniecību un, visbeidzot, protams, pamattiesībām, tostarp pilsonības jautājumiem.

Iepazinušies ar šiem ziņojumiem, mēs varam teikt, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbilst visiem kritērijiem, kas izvirzīti tās ceļvedī.

Melnkalne un Serbija ir panākušas ievērojamu progresu. Taču Serbijai joprojām vēl jāizpilda daži nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz to personu apliecinošo dokumentu pārbaudi, kurus iesnieguši Kosovas iedzīvotāji un ārzemēs dzīvojošas kosoviešu izcelsmes personas, lai saņemtu Serbijas biometrisko pasi.

Otrs nosacījums Serbijai ir kontrole uz robežas ar Kosovu un sadarbība ar EULEX, bet trešais — valsts migrācijas stratēģijas izstrāde.

Kas attiecas uz Melnkalni, tai jāatrod ilgstošs risinājums attiecībā uz pārvietotajām personām. Joprojām ir jāveic pasākumi saistībā ar likuma par ārvalstniekiem efektīvu ieviešanu, kā arī pasākumi administratīvās veiktspējas paplašināšanai un pasākumi, kas paredzēti, lai efektīvāk apkarotu korupciju un organizēto noziedzību.

Tāda ir situācija šajās trīs valstīs.

Neraugoties uz ļoti nozīmīgo progresu, kas panākts dažos pēdējos mēnešos, Bosnija un Albānija vēl nav spējušas pabeigt vajadzīgās reformas, kas pieprasītas ceļvedī, tādas kā vīzu atcelšana. Tādēļ Komisija uz šīs analīzes pamata, atbildot uz Vispārējo lietu padomes 2009. gada jūnija aicinājumu, ir ierosinājusi vīzu atcelšanu Maķedonijas, Melnkalnes un Serbijas pilsoņiem. Kas attiecas uz Serbiju, personām, kas pastāvīgi uzturas Kosovā, vai kosoviešu izcelsmes personām, kuras dzīvo ārzemēs un kurām ir Serbijas pase, ko izdevusi centrālā iestāde Belgradā, netiks piemērota vīzu liberalizēšana, un šīm personām būs vajadzīga vīza. Patiesi, kopš 1999. gada Serbija nav spējusi nodrošināt Kosovas iedzīvotāju personas apliecinošo dokumentu pārbaudi. Komisija ir apsvērusi drošības risku, ko šī personu kategorija rada Kopienai, kā arī to, ka līdz šim nav bijis dialoga ar Kosovu par vīzu režīma liberalizācijas jautājumu.

Tādēļ lēmums iekļaut noteiktas valstis šajā vīzu prasību liberalizēšanā ir pamatots uz katras atsevišķas valsts nopelniem.

Ciktāl runa ir par Serbiju un Melnkalni, mēs cieši uzraudzīsim pasākumus, ko šīs abas valstis veic, lai pilnībā īstenotu visus izvirzītos kritērijus. Saistībā ar to progresu, ko jau panākusi Albānija un Bosnija un Hercegovina, Komisija ir pārliecināta, ka šīs abas valstis tuvākajā nākotnē spēs izpildīt visus kritērijus. Oktobrī to iestādes Komisijai iesniegs papildu informāciju par pēdējos mēnešos panākto progresu. Pamatojoties uz šo informāciju, nākamā gada sākumā tiks veiktas novērtēšanas misijas, un tad Komisija sagatavos jaunus novērtēšanas ziņojumus, lai tos apspriestu ar dalībvalstīm. Tādējādi Komisija cer, ka 2010. gadā tā varēs ierosināt vīzu prasību atcelšanu.

Saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām šis priekšlikums tiks apspriests Padomē un iesniegts Eiropas Parlamentam, lai saņemtu tā atzinumu. Tādēļ oficiālajai teksta pieņemšanai ar Šengenas valstu balsu vairākumu jānotiek Zviedrijas prezidentūras laikā, kas ļaus efektīvi ieviest vīzu atcelšanu šo trīs valstu pilsoņiem no 2010. gada janvāra. Kā jūs teicāt, ministres kundze, tas viss nozīmē iespēju, jo īpaši Balkānu valstu jaunajai paaudzei, daudz aktīvāk piedalīties Eiropas dzīvē, integrēties tajā, un mēs domājam, ka tas var būt ārkārtīgi izdevīgi gan šīm valstīm, gan arī Eiropai.

Nu lūk, tas arī viss. Šie ir galvenie aspekti, ko es gribēju aplūkot pēc prezidentūras lieliskajiem novērojumiem.

  Manfred Weber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētājas kundze, komisār, Rietumbalkāniem ir vajadzīga Eiropa, un mums, eiropiešiem, vajadzīga stabilitāte Rietumbalkānos. Rietumbalkāni ir Eiropas centrālā daļa, un mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai šī svarīgā daļa atgrieztos Eiropā. Tādēļ šie ir pareizie priekšlikumi.

Ir aprakstīta dzīves realitāte šajā reģionā; nomācoši garās rindas vīzu izsniegšanas iestādēs, jaunieši, kuriem nav izredžu iesniegt pieteikumu, lai izbrauktu no valsts un sajustu Eiropas dzīves garšu. Daudz cilvēku izjūt šo teritoriju kā cietumu, kurā viņiem nav kontakta ar apkārtējo pasauli. Mēs visi gribam darīt tam galu, un manā grupā Pack kundze, Bildt kundze un Posselt kungs strādā pie tā ar lielu apņēmību. Mēs visi to atbalstām.

Mūs satrauc tas, ka dažādā attieksme pret šī reģiona valstīm izraisīs separātistu kustības, un Rietumbalkānu reģionā tiks radītas dažādas pilsoņu šķiras, kas noteikti radīs problēmas. Taču iedzīvotāji Eiropas Savienībā vienādi sagaida drošību. Tas nozīmē, ka tie standarti, ko komisārs Barrot kungs šodien šeit aprakstīja, proti, drošības standarti policijas sadarbībai, standarti cīņā pret nelegālo imigrāciju un ekonomisko migrāciju un attiecībā uz biometriskajiem datiem ir minimālie pieņemtie standarti, kas pārstāv spēles noteikumus. Mūsu iedzīvotāji sagaida, ka šie spēles noteikumi tiks ievēroti.

Līdz ar to es nonāku pie sava otrā punkta: nedrīkst būt ārpolitikas atkāpju vīzu atcelšanas jautājumā. Mums nevajadzētu dot šīm valstīm brīvu vaļu. Spēles noteikumi ir skaidri, un visiem, kas tos ievēro, ir visas iespējas panākt vīzu atcelšanu. Spiediens uz tām valstīm, kuras nav spējušas uzlabot savus standartus par spīti ES sniegtajai palīdzībai, nedrīkst atslābt.

Šie ir tie abi flangi, ko mēs Eiropas Tautas partijā (Kristīgie demokrāti) uzskatām par pareiziem. Mēs uzticamies novērtējumam, ko Eiropas Komisija ir veikusi, un tādēļ varam apstiprināt pašreizējo soli.

  Kristian Vigenin, S&D grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētājas kundze, komisār, mēs, protams, atbalstām šos Komisijas priekšlikumus, jo tie iezīmē ļoti svarīgu soli tām trim valstīm tikko minētajā reģionā, kurām no 2010. gada 1. janvāra būs bezvīzu režīms.

Es pats pārstāvu valsti un paaudzi, kas ar entuziasmu apsveica vīzu režīma atcelšanu pirms tam, kad mūsu valsts kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Es gribu arī pateikt, ka šis ir pirmais un vissvarīgākais apliecinājums, ka attīstība patiešām notiek pareizajā virzienā un ka kādu dienu šo valstu galamērķis būs Eiropas Savienība.

Vienlaikus es nevaru nepaust izbrīnu par Komisijas pārmērīgi administratīvo pieeju šim jautājumam. Lai gan, no vienas puses, tehniski jautājumi ir svarīgi, jo atbilstība ir nepieciešama un valstīm ir jāizpilda nepieciešamie nosacījumi, lai kļūtu par Eiropas Savienības daļu un tādējādi iegūtu šo bezvīzu režīmu, Komisijas lēmums izslēgt Albāniju un Bosniju un Hercegovinu zināmā mērā ir neaptverams. Tas neatbilst jautājuma jutīguma pakāpei šajā reģionā. Tas nenovērtē to ietekmi, kādu tas var atstāt uz attiecību starp šī reģiona valstīm turpmāko attīstību, un šī reģiona vienkāršo iedzīvotāju attieksmi pret šo lēmumu, ko pieņēmusi Eiropas Komisija.

Tādēļ mēs uzskatām, ka Eiropas Komisijas lēmums ir jāpārskata, lai iekļautu Albāniju un Bosniju un Hercegovinu, nosakot skaidru grafiku, kad šīm valstīm pēc konkrētu nosacījumu izpildes var tikt piemērots bezvīzu režīms.

Šajā sakarā šis jautājums ir īpaši delikāts attiecībā uz Kosovas iedzīvotājiem. Tādēļ mūsu jautājums ir šāds: kad Eiropas Komisija plāno uzsākt dialogu par vīzām ar Kosovu, un vai tā ir apsvērusi, kādas sekas attiecībā uz Kosovas stabilitāti var būt tam, ja šāds dialogs netiks sākts pēc iespējas ātrāk?

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ALDE grupa apņēmīgi un konsekventi atbalsta mērķi uzņemt visas Rietumbalkānu valstis Eiropas Savienībā. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai to pilsoņi pievienotos brīvas kustības telpai ar vienotu tirgu un kopējām vērtībām.

Īstermiņa braucienu brīvība ir būtisks sagatavošanās posma elements. Šis nepārprotami ir kopīgs Komisijas un Padomes mērķis; tad kādēļ Komisija ir izvirzījusi šādu neapdomīgu priekšlikumu, kas izraisītu nesaskaņas?

Liberāļu grupa noteikti negrib mazināt spiedienu attiecībā uz augstiem pasu un robežu drošības standartiem, kā arī tiesiskumu kopumā, bet tas ir jāīsteno taisnīgi, saskaņoti un efektīvi. Nav tā, ka šobrīd nebūtu neatbilstību. Piemēram, Serbija un Melnkalne ir iekļautas jūlija priekšlikumā: lai gan tās nebija izpildījušas noteiktos kritērijus līdz priekšlikuma iesniegšanai, tiek sagaidīts, ka tās nākotnē tos izpildīs. Tālāk seko prasība par biometriskajām pasēm, no kurām, starp citu, Bosnija pašlaik ir izsniegusi 40 000 pasu; bet Horvātijai, kurai jau pirms kāda laika noteikts bezvīzu režīms, šī prasība netiek piemērota.

Mēs sakām, ka nevar panākt progresu saistībā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Serbiju, kamēr nav atrasts R. Mladić, jo tas parāda, ka trūkst kontroles pār drošības dienestiem. Bet, kas attiecas uz vīzu atcelšanu, tiek uzskatīts, ka Serbija atbilst 3. bloka: Sabiedriskā kārtība un drošība prasībām, — šeit ir zināmas pretrunas.

Veids, kā nodrošināt Bosnijas un Albānijas atbilstību vajadzīgajam līmenim, būtu piešķirt tām šajos ierosinātajos tiesību aktos paredzētās tiesības, bet noteikt, ka vīzu atcelšanas faktiskā ieviešana ir atkarīga no Komisijas paziņojuma par atbilstību — patiesībā tāda paša paziņojuma, kāds Komisijai šoruden jāsniedz par Serbiju un Melnkalni. Process būtu tieši tāds pats, tikai tas notiktu mazliet vēlāk.

Jebkāda ilgstoša vilcināšanās attiecībā uz Bosniju un Albāniju, kā arī pilnīga Kosovas izslēgšana radīs lielu sadrumstalotību veicinošas un nelabvēlīgas sekas, liekot meklēt Horvātijas, Serbijas vai kosoviešu gadījumā — Maķedonijas pases un vājinot Bosnijas un jo īpaši Kosovas integritāti un pārvaldību. Es nespēju noticēt, ka Komisija un Padome gatavojas turpināt iet šo postošo ceļu.

  Marije Cornelissen, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es atbalstu vīzu režīma liberalizāciju, un es atbalstu arī noteiktu kritēriju izvirzīšanu vīzu režīma liberalizācijai, bet vēl vairāk es atbalstu mieru un stabilitāti Rietumbalkānos.

Kā, jūsuprāt, jutīsies jo īpaši jaunieši, Bosnijas musulmaņi, redzot, ka viņu vienaudži, Bosnijas horvāti un serbi ar dubultām pasēm brīvi dodas uz ES, lai tur pavadītu nedēļas nogali? Vai mēs patiesi gribam izmantot šo iespēju, lai palielinātu nacionālistiskās jūtas un padziļinātu sadrumstalotību valstī, kuras stabilitāte joprojām ir tik trausla? Un kādēļ? Bosnija un Hercegovina patiešām nemaz tik ļoti neatpaliek no Serbijas attiecīgo kritēriju ievērošanā. Tās jau izsniedz biometriskās pases un ir panākušas apmēram tādu pašu progresu attiecībā uz pārējiem kritērijiem.

Tādēļ es silti iesaku, lai jūs iekļautu Bosniju un Hercegovinu šajā priekšlikumā to cilvēku labā, kuri tur dzīvo un kuri ļoti smagi strādā labākas nākotnes vārdā —joprojām ar pārāk svaigām atmiņām par karu.

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā. – (PL) Es ļoti priecājos, ka šodien vēl nesen mūsu kolēģe, ministre Cecilia Malmström, runāja Padomes vārdā. Šis Parlaments ir izjutis viņas trūkumu, bet Zviedrijas prezidentūra no tā noteikti ir ieguvusi. Es gribētu teikt zviedriski „tack” — jeb „paldies” — par viņas runu; manā valodā, poļu valodā, tas nozīmē „jā”, un tādēļ tas ir atbilstīgs vārds, jo es pilnībā piekrītu tam, ko viņa Padomes vārdā mums šodien pastāstīja, lai gan man ir daži nelieli, bet svarīgi komentāri.

Pirmkārt, es patiešām negribu, lai šī adekvātā Padomes iniciatīva, ko atbalsta Komisija, būtu — atklāti sakot — sava veida alternatīva tam, ka Serbija, Maķedonija un Melnkalne ātri pievienojas Eiropas Savienībai. To gaida šo valstu sabiedrības, un tās ir to pelnījušas. Es nedomāju, ka mums būtu jāaizstāj šo valstu paātrinātas pievienošanās Eiropas Savienībai perspektīva ar vīzu prasību atcelšanu.

Otrkārt, es uzskatu, ka arī Bosnijas un Hercegovinas, Albānijas un Kosovas iedzīvotāji ir pelnījuši bezvīzu ieceļošanu Eiropas Savienībā pēc iespējas ātrāk. Šajā sakarā mums tām konsekventi jārāda noteikta Eiropas perspektīva.

  Nikolaos Chountis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā mēs uzskatām, ka Komisijas priekšlikums atcelt vīzas tiem Serbijas, Melnkalnes un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņiem, kuriem ir biometriskās pases, ir solis pareizajā virzienā un īsteno Eiropas Savienības saistības pret šī reģiona iedzīvotājiem, lai viņi varētu plānot braucienus un ceļojumus uz pārējo Eiropu bez nepieciešamības saņemt vīzu.

Man jānorāda, ka, runājot par Rietumbalkāniem, mēs runājam par traumētu reģionu, kas nesen piedzīvojis karu un civilu konfliktu, par ko atbildīga ir Eiropas Savienība un dažas tās dalībvalstis. Šī reģiona rētas dzīst lēni. Tādēļ mēs uzskatām, ka vīzu atcelšanas procedūra šo valstu pilsoņiem ir ļoti svarīgs solis un dos viņiem iespēju kontaktēties ar pārējās Eiropas iedzīvotājiem.

Tomēr es nevaru nenorādīt tos noteikumus un nosacījumus, kuri, ja esmu sapratis pareizi, rada zināmu neskaidrību par to, vai Padome oktobrī apstiprinās vīzu atcelšanu Melnkalnei un Serbijai.

Pirmkārt, kas attiecas uz Kosovu, uz kuru, ja es nemaldos, attiecas Drošības padomes rezolūcija Nr. 1244, un, jo īpaši, kas attiecas uz Serbijas mazākumtautībām, kuras dzīvo lauku teritorijas cietumā, ieslodzītas ģeogrāfisku apstākļu radītos cietumos, mēs būtiski noraidām brīvu komunikāciju. Divkāršs sitiens: mēs neļaujam viņiem ceļot savā valstī, un arī neļaujam viņiem ceļot uz Eiropas Savienības valstīm.

Otrkārt, man ir daudz iebildumu attiecībā uz to, vai zināmi priekšnoteikumi, ko mēs izvirzām Serbijai un Melnkalnei, attiecas uz šo konkrēto jautājumu un nekalpo citiem politiskiem mērķiem. Tādēļ es uzskatu, ka jums oktobrī jāpieliek pūles, lai atceltu vīzas Melnkalnes un Serbijas iedzīvotājiem un pārējo Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem.

  Athanasios Plevris, EFD grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, miers un stabilitāte Rietumbalkānos noteikti ir visas Eiropas interesēs, un, protams, tādēļ, ka es esmu no Grieķijas, ir loģiski, ka tam pat vēl vairāk jābūt mūsu interesēs, jo mums ir robežas ar dažām no šīm valstīm. Līdz ar to mēs uzskatām, ka virziens, ko jūs esat izvēlējušies, ir pareizais virziens.

Tomēr es vēlos izcelt Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Skopjes valdība kultivē ekstrēmu nacionālismu pret vienu Eiropas Savienības dalībvalsti, proti, Grieķiju, izplatot kartes, kurās Grieķijas daļa Maķedonija, kā arī Saloniki un daudzas citas pilsētas ir parādītas kā okupētas, tādējādi pašos pamatos radot priekšstatu, ka šīs zemes, ko Grieķija it kā esot okupējusi, ir jāatbrīvo.

Es nevēlos pievērsties nosaukuma jautājumam, kas jums var būt vienaldzīgi, lai gan grieķi ir ļoti jutīgi pret nosaukuma piesavināšanos. Taču jums pilnīgi noteikti jāsaprot, ka mēs nevaram atgriezties pie nacionālisma, nacionālisma atbalstīšanas šajās valstīs, kaitējot citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, tas, ka vīzu prasības Serbijai, Maķedonijai un Melnkalnei tiks atceltas, parāda, ka šo valstu centieni reformu jomā nepārprotami ir sekmīgi. Taču desmit gadus pēc konflikta beigām kapavietas joprojām ir dziļas, un apslēpti virmo naidīgums. Ir skaidrs, ka tas saistīts ar to, ka Albānija, Kosova un Bosnija, kuras šoreiz nav iekļautas priekšlikumā, jūtas atstumtas. Ir skaidrs, ka cilvēki tur drīzāk kultivē senas nesaskaņas, nevis pajautā paši sev, ko viņu kaimiņvalstis ir izdarījušas labāk un kā var panākt progresu, lai nopelnītu vīzu atcelšanu. Jebkurā gadījumā Serbijai drīz būtu jāsaņem kandidātvalsts statuss, jo tā virzās uz pievienošanos pēc vairākiem punktiem.

Taču rētas ne tuvu nav sadzijušas, un katrs ES veiktais pasākums tiek attiecīgi novērtēts. Tādēļ mums vajag, no vienas puses, labāk informēt par mūsu lēmumu iemesliem un, no otras puses, skaidri pateikt Albānijai, Kosovai un Bosnijai, ka tām joprojām ir jāpieliek milzīgas pūles, lai līdzvērtīgi virzītos uz pievienošanos. Katrā ziņā miers Balkānos, ES durvju priekšā, ir kļuvis daudz svarīgāks nekā Turcijas pievienošanās, kas tik spēcīgi no daudzām pusēm tiek atbalstīta.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), sakām Bosnijas, Albānijas un Serbijas iedzīvotājiem: jūs neesat aizmirsti; mēs neesam jūs pametuši. Jo īpaši Sarajevas iedzīvotājiem mēs sakām: mēs saprotam jūsu vilšanos. Bet vienlaikus mēs sakām Eiropas Savienības iedzīvotājiem: mēs nemainīsim kritērijus. Noteikumiem ir jābūt vienādiem visiem. Mums ir svarīga jūsu drošība.

Galvenokārt mēs sakām Bosnijas un Hercegovinas iestādēm: izpildiet savus pienākumus; sakārtojiet savu māju; izpildiet savu mājasdarbu. Mēs atzinīgi vērtējam nesen panākto progresu. Mūs lūgsim Komisijai turpināt jūs atbalstīt, bet, ja es kaut ko esmu iemācījusies šo sešu kara un miera gadu laikā Balkānos, un ticiet man, šis jautājums man ir ļoti tuvu pie sirds, tad vajāšana, vainīgo meklēšana un padarīšana par grēkāžiem pieder pagātnei.

Šis ir Eiropas integrācijas jautājums. Mums uz to jālūkojas no Eiropas perspektīvas un, kā sacīja Cecilia Malmström kundze, labākais veids, kā viņiem sākt pagriezienu par 180°, lai aizietu prom no atkarības un vajāšanas, ir ņemt valsts vadību savās rokās un sākt šīs vīzu reformas, kuras tik ļoti ir vajadzīgas un jebkurā gadījumā nepieciešamas.

Es ceru, ka mēs varam vienoties par skaidru vēstījumu šī reģiona iestādēm, ka mēs tās atbalstīsim, bet mēs neielaidīsimies kompromisā attiecībā uz mūsu pilsoņu drošību, proti, ka šīm iestādēm ir jāizpilda savi pienākumi.

Es domāju, mums jāatbalsta Komisijas priekšlikums, un tiem, kuri domā, ka tas varētu būt destabilizējoši, es vēlos teikt, ka stabilitāte radīsies līdz ar Eiropas integrāciju. Tā ir liela neveiksme, ka pases tiek izsniegtas Zagrebā un Belgradā, un mums noteikti jācenšas to pēc iespējas vairāk samazināt, bet mēs nevaram noteikt atšķirīgus noteikumus Bosnijas iedzīvotājiem. Tas nav viņu interesēs.

Tas, ko mēs varam darīt, ir veikt savu darbu šajā Parlamentā, lai paātrinātu procesu un pieņemtu lēmumu, veidot savu politiku tā, lai Padome šogad var pieņemt lēmumu.

  Tanja Fajon (S&D). – (SL) Kā jūs, iespējams, zināt, es esmu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas referente attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju Rietumbalkānu valstīm.

Jūlijā Eiropas Komisija mums nosūtīja priekšlikumu, iesakot atcelt vīzu prasības Serbijas, Maķedonijas un Melnkalnes pilsoņiem. Maķedonija jau ir izpildījusi visas savas saistības, savukārt Melnkalnei un Serbijai nepieciešams pēc iespējas ātrāk izpildīt atlikušos nosacījumus.

Lai gan es ļoti atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu un novērtēju šo laikietilpīgo darbu, es esmu vīlusies, ka šajā dokumentā nav iekļautas pārējās valstis, nepiedāvājot tām vispār nekādu grafiku.

Bosnija un Hercegovina un Albānija izmanto skaidru ceļvedi vīzu prasību atcelšanai un apzinās visus tos nosacījumus, kas jāizpilda, lai tas notiktu. Spriežot pēc neatkarīgu organizāciju ziņojumiem, jo īpaši Bosnija un Hercegovina šovasar panākusi lielu progresu šajā sakarā.

Lēmums neiekļaut Bosniju un Hercegovinu un Albāniju šajā sarakstā, pirmkārt, ir tehniskas dabas lēmums. Mēs visi labi apzināmies, ka pat vislabākajiem tehniskiem lēmumiem var būt nopietnas politiskas sekas. Fakts ir tāds, ka bosnieši nav iekļauti vīzu režīma liberalizācijas procesā.

Mums visiem jāuzņemas politiskā atbildība par šī procesa īstenošanu, kas būs priekšnoteikums mieram un stabilitātei Rietumbalkānos. Mums arī steidzami jādomā par vīzu dialoga sākšanu ar Kosovu, jo tas palīdzēs panākt progresu strukturālo reformu jomā.

Dāmas un kungi, mums nav jāieņem tāda pozīcija, kurā mēs nospiežam bremzes vīzu prasību atcelšanai visām tām Rietumbalkānu valstīm, kam ir skaidra Eiropas perspektīva. Vīzu režīma liberalizācija Rietumbalkānos nav atjautības uzdevums, ar kuru izklaidēties. Runa ir par šī reģiona cilvēkiem, viņu dzīves kvalitāti un mobilitāti, kā arī iespējami ciešākās sadarbības veicināšanu ne tikai ekonomikas jomā.

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Es apsveicu Maķedoniju un ceru, ka arī Melnkalne un Serbija nonāks šajā posmā. Tas būtu labi visām šīm trim valstīm, kā arī Rietumbalkāniem kopumā.

Tomēr neveiksmīgi ir tas, ka Bosnija nav iekļauta šajā tiesību aktu kopumā. Attiecībā uz Bosniju pieliktās pūles ir bijušas neadekvātas un nepietiekami sekmīgas, un ar to es domāju gan mūsu pūles, gan arī Bosnijas pūles. Galvenais šķērslis progresam Bosnijā ir kopējais noskaņojums, bezpalīdzības sajūta, kas paralizē šīs valsts iedzīvotājus un iestādes. Bosnieši ir vienīgie Bosnijas iedzīvotāji, kam nav ļauts brīvi ceļot pa visu Eiropu. Viņiem nav otras valsts, pie kā vērsties, un šī iemesla dēļ viņi ir padarīti par geto iemītniekiem. Viņi ir vienīgie, kas nevar lolot sapņus par dubultpilsonību. Tas ir pazemojoši. Viņiem ir sajūta, ka Eiropas Savienība viņus ir atstūmusi, noniecinājusi un sodījusi.

Mums jāsniedz politiska palīdzība Bosnijas un Hercegovinas valstij, lai nodrošinātu, ka tā palīdz pati sev un saviem pilsoņiem. Eiropas Savienība ir līdzatbildīga par situāciju Bosnijā un šī reģiona stabilitāti. Šī atbildība gulstas uz Padomi, Komisiju un Parlamentu.

Bosnija ir tuvu tam, lai vīzu prasības tiktu atceltas. Vienīgā problēma, kas palikusi, ir problēma cilvēku galvās — viņu galvās un mūsu galvās. Starp mums un viņiem veidojas siena — siena, kas ir augstāka par Berlīnes mūri. Sagrausim šo sienu un palīdzēsim Bosnijai panākt, lai tās vīzu prasības tiktu atceltas tagad, pēc iespējas ātrāk, kopā ar pārējām trim šī reģiona valstīm!

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze, komisār, mēs, zaļie, nepārprotami atzinīgi vērtējam vīzu režīma liberalizāciju Melnkalnei, Maķedonijai un Serbijai. Par to es ļoti stingri iestājos savās pēdējo gadu kampaņās, kad es vēl biju Austrijas Nacionālās asamblejas locekle. Tas ir svarīgs solis ceļā uz sapņa par vienotu un miermīlīgu Eiropu piepildīšanu.

Taču tajā ceļā, ko jūs esat uzsākuši, ir daudz klupšanas akmeņu. Galvenokārt šis ceļš novedīs pie tā, ka Bosnijas musulmaņi jutīsies diskriminēti. Tas jau notika tad, kad jūs tikai paziņojāt, ka pārējām valstīm būs vīzu režīma liberalizācija. Jūs aizbildināties ar tehniskiem nosacījumiem, ko Bosnija un Hercegovina vēl nav izpildījusi, bet jūs acīmredzami neievērojat to, ka joprojām pastāv problēmas citās valstīs, kurām tagad tiek piemērota liberalizācija. Bosnija jau ir izsniegusi 40 000 biometrisko pasu un jau ir pieņēmusi noteikumus par pārvietotajām personām, ko citas valstis vēl nav izdarījušas, un tā ir izveidojusi korupcijas novēršanas aģentūru, kādas Serbijā, piemēram, vēl nav.

Man radās iespaids, ka šajā jautājumā pastāv arī politiska diskriminācija, un es uzskatu, ka tas ir ļoti bīstami attiecībā uz mieru šajā reģionā un Bosnijas un Hercegovinas etniski daudzveidīgo sabiedrību. Tādēļ vēlreiz pieminēšu šos draudus: pastāv draudi, ka šeit oficiāli tiks nostiprinātas arī etniskās robežlīnijas. Tādēļ es jūs aicinu noslēgt kopīgo tiesību aktu kopumu, iekļaujot tajā Bosniju un Albāniju, un sākt sarunas par vīzu režīma liberalizāciju ar Kosovu.

  Fiorello Provera (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šodien daži Balkānu reģioni joprojām ir nestabili, un tie ir nelegālas tirdzniecības ceļi, kurus kontrolē organizētās noziedzības tīkli. Sevišķi nopietna ir tirdzniecība ar cilvēkiem, kas bieži ietver ekspluatāciju nelegāla darba vai prostitūcijas veidā.

Tādēļ vīzu režīma liberalizācijai jābūt saistītai ar drošības noteikumu stingru piemērošanu, no kuriem viens ir biometrisko pasu ieviešana. Ciktāl mums zināms, Albānija un Bosnija un Hercegovina joprojām nav pilnībā īstenojušas šos tehniskos pasākumus. Tāpēc ir izšķiroši svarīgi, ka mēs neliberalizējam vīzas šīm divām valstīm, kamēr to valdības pilnībā nesadarbojas un kamēr nav īstenoti tie tehniskie pasākumi, kas garantē attiecīgo pušu identitāti. Manuprāt, prasību neizpildīšana nav diskriminācija.

  George Becali (NI). — (RO) Es priecājos, ka šodien mēs apspriežam vīzu atcelšanu dažām Balkānu valstīm, un man jums jāpasaka, kādēļ: mani vecvecāki ir dzimuši Maķedonijā, mans tēvs dzimis Albānijā, mana vecmāmiņa — Grieķijā un māte Bulgārijā, savukārt es esmu dzimis Rumānijā. Šodien, paldies Dievam, es esmu šeit, tādēļ varu pajautāt Olli Rehn kungam: vai ir iespējams atcelt vīzu prasības Albānijai līdz 2010. gada vidum, kā solīts? Šis ir jautājums, uz kuru es gribētu saņemt atbildi, jo tas skar manas emocijas, manus radiniekus, manu ģimeni un manas saknes, kas plešas gandrīz pa visiem Balkāniem. Lai Dievs dod!

  Doris Pack (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze, komisār, dāmas un kungi, mūs visus iepriecināja ierosinātā vīzu režīma liberalizācija. Mēs jau ilgu laiku par to esam cīnījušies šajā Parlamentā, un tagad tā ir sākta. Mums ar to nepietiek. Es domāju, ka jūnijā tika izvēlēts nepareizs formulējums. Šodien — kā mēs dzirdējām — joprojām pastāv problēmas Serbijā un Melnkalnē. Tad kādēļ mēs neiekļāvām Albāniju un Bosniju šajā formulējumā un neteicām, ka arī šeit ir problēmas, kuras jāatrisina? Tas nebūtu radījis pārāk lielu kaitējumu.

Tas, protams, ir fakts, ka politiķiem Bosnijā un Hercegovinā maz interesē savu līdzpilsoņu no visiem aspektiem neērtā stāvokļa uzlabošana. Kādēļ lai viņiem tas interesētu? Viņiem ir darbs, viņi var ceļot, viņi šķiež laiku bezjēdzīgos nacionālistiskos konfliktos tā vietā, piemēram, lai strādātu pie labas skolu sistēmas, labas infrastruktūras, labas veselības sistēmas izveides, un viņi arī nav nodrošinājuši kritērijus vīzu režīma liberalizācijai. Vīzu režīma liberalizācija galu galā ienestu svaigu gaisu šajā Bosnijas un Hercegovinas nacionālistiskajā sasmakumā un beidzot dotu cerības jaunajai paaudzei.

Tomēr kopš Komisijas novērtējuma paziņošanas Bosnijā un Hercegovinā ir veikti pasākumi korupcijas apkarošanai un ieviesti daudzi svarīgi tiesību akti, lai rudenī varētu izpildīt tehniskos priekšnoteikumus. Taču šis nav jautājums tikai par tehniskiem priekšnoteikumiem; šis ir arī jautājums par lietu politisko aspektu. Pastāv biometrisko pasu jautājums; es zinu, ka vēl nav izsniegts daudz šo pasu, un vēlos no sirds aicināt Komisiju un dažas dalībvalstis palīdzēt izsniegt šīs biometriskās pases. Tehniska palīdzība nozīmē ļoti daudz.

Padomei, Komisijai un vietējiem politiķiem ir patiesi jāpieliek visas iespējamās pūles, lai apturētu šīs valsts etniskās šķelšanās tālāku padziļināšanos. Atteikums liberalizēt vīzu režīmu Bosnijai un Hercegovinai ieslodzītu geto musulmaņus, jo horvātiem un serbiem ir iespēja izbraukt no šīs valsts. Bosnijas pase — parasti pase ir nekļūdīgs tautības pierādījums — tās īpašnieku acīs būs bezvērtīga, ja tā neatvērs durvis uz ES.

Es gribu lūgt Komisiju un Padomi palīdzēt šīm valstīm. Albānija tiks galā. Viņiem ir jauna valdība; viņi tiks galā, bet Kosova tiks galā tikai tad, ja jūs visi palīdzēsiet. Jums ir mūsu atbalsts. Jums nav jāpiever acis, bet jums būtu jānosaka politiski standarti, ne tikai policijas standarti.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Vīzu režīma liberalizācija Rietumbalkānos ir gan politiski jutīgs jautājums, gan arī ārkārtīgi jutīgs jautājums attiecībā uz šo valstu un šī reģiona iedzīvotājiem. Šobrīd mēs runājam par Melnkalni, Maķedoniju un Serbiju, kas ir ļoti svarīgi vēsturiskā kontekstā, bet mēs nedrīkstam ilgtermiņā Rietumbalkānos ieviest divēju ātrumu sistēmu, un mums jo īpaši Bosnija un Hercegovina pēc iespējas ātrāk jāiesaista šajā procesā, un arī Albānija, protams.

Rietumbalkāniem ir cieša ģeogrāfiska, kultūras un vēsturiska saikne ar Eiropas Savienību un mūsu dalībvalstīm, un par spīti ārkārtīgi vētrainajiem notikumiem, kas šajā reģionā risinājušies nesenā pagātnē, jāsaka, ka gan reformas, gan mūsu gaidas pakāpeniski tiek izpildītas un ka šo valstu politiskie vadītāji patiesi pieliek lielas pūles, lai attaisnotu mūsu cerības.

Tādēļ savā runā es vēlos pēc iespējas lūgt ne tikai Padomi un Komisiju, bet ikvienu šeit Eiropas Parlamentā atbalstīt dažādo valstu vadītājus viņu centienos un sniegt viņiem palīdzību attiecībā uz tiem jautājumiem, kuri vēl nav atrisināti. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka daudzu iemeslu dēļ šīs Rietumbalkānu valstis mums ir ļoti svarīgas no ģeopolitiskā aspekta.

Tā kā Serbija un Melnkalne pašlaik piedzīvo nopietnas iekšējas problēmas, kuras, kā mēs visi ceram, tās pārvarēs, es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka būtu ļoti atbilstīgi pēc iespējas ātrāk noteikt datumu tām valstīm, kuras ir izslēgtas no šī procesa; ar to es domāju Bosniju un Hercegovinu un Albāniju.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, šie pasākumi nodrošina bezvīzu piekļuvi ES Šengenas grupas dalībvalstīm no Serbijas, Melnkalnes un Maķedonijas, sākot ar 2010. gada janvāri. Komisija plāno piešķirt Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai bezvīzu piekļuvi, iespējams, līdz 2010. gada vidum. Tādējādi 12 mēnešu laikā mēs varētu pieredzēt, ka vēl 20,7 miljoniem cilvēku tiek dota brīva piekļuve Eiropas Savienībai.

Precīzi runājot, tam nevajadzētu ietekmēt Apvienoto Karalisti, kas nav Šengenas valstu grupas locekle, bet realitātē tas tomēr to ietekmēs. Vēl miljoniem cilvēku no dažām nabadzīgākajām un korumpētākajām Eiropas valstīm piekļuve ES ļaus tiem pārvarēt pirmo šķērsli ceļā uz nelegālu ieceļošanu Apvienotajā Karalistē. Šīs valstis galu galā tāpat būs pilntiesīgas ES dalībvalstis ar pilnīgu likumīgu piekļuvi ES. Šie pasākumi ir tikai vēl viens apdraudējums Apvienotās Karalistes spējai kontrolēt pašai savas robežas un tikai vēl viens iemesls, kādēļ Apvienotajai Karalistei būtu jāizstājas no Eiropas Savienības.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, mēs visi skaidri apzināmies pārvietošanās brīvības priekšrocības un trūkumus, bet palūkosimies uz to no cita aspekta. Vai attiecīgās trīs valstis patiešām atbilst tiem galvenajiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai saņemtu tādu privilēģiju kā vīzu atcelšana?

Bulgāru mazākumtautība Serbijā ir absolūti atstāta novārtā un diskriminēta gandrīz jau gadsimtu, bet Maķedonija kopš pašas tās dibināšanas ir praktiski īstenojusi konsekventu un saskaņotu politiku, kas vērsta pret bulgāru tautu.

Pēdējais akts, ko Maķedonija veica šajā sakarā, bija Bulgārijas pilsones Spaska Mitrova arests un viņai piespriestais ārkārtīgi bargais sods. S. Mitrova ir Bulgārijas asociācijas „Ratko” locekle. Šī asociācija Maķedonijā bija aizliegta, kā dēļ Maķedonijai tika piespriesta soda nauda par cilvēktiesību pārkāpumu.

Bulgārijas sabiedrība uzskata par nepieņemamu, ka tiek dotas atkāpes valstīm, kuras pārkāpj Bulgārijas pilsoņu, citiem vārdiem, Eiropas Savienības pilsoņu tiesības.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Es domāju, ir svarīgi, ka pienācis brīdis, kad mēs beidzot varam pienācīgi runāt par bezvīzu ceļošanas jautājumu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm. Iepriecinoši, ka šīs valstis, kuras ir izpildījušas saistības, ko tās līdz šim ir uzņēmušās, var būt arī noderīgas, lai padarītu robežu šķērsošanas procesu pēc iespējas raitāku.

Būdams EP deputāts no Ungārijas, es nevaru neatbalstīt šos centienus, jo tie ļaus ungāriem, kas dzīvo, piemēram, Vojvodinā, Serbijā, izveidot tiešāku saikni ar savu dzimteni. Pilsoņi, kuri dzīvo šo robežu abās pusēs un kuri runā vienā valodā, un uztur ciešas ģimenes un kultūras saites nespēs atrast piemērotus vārdus, lai izteiktu, cik svarīga ir iespēja šķērsot robežas bez vīzu radītiem šķēršļiem. Šajā sakarā, lai gan tas nav cieši saistīts ar bezvīzu ceļošanu, ir pieņemti arī noteikti uz nākotni vērsti lēmumi, tādi kā nesen Serbijā pieņemtais likums, kas regulē mazākumtautību nacionālo padomju darbību. Šie lēmumi iezīmē nopietnu progresu saistībā ar mazākumtautību tiesību institucionālo aizsardzību.

Bezvīzu ceļošanas veicināšanu nevar uztvert tikai kā tehnisku jautājumu. Tas ir ļoti skaidrs politisks jautājums. Ir veikts būtisks ieguldījums šo valstu politiskajā stabilitātē, zinot to, kādas tiesības piešķir šo valstu izsniegtās pases un kādā mērā tās atzīst Eiropas Savienība. Būtu nepieņemami, ja ilgtermiņā turpinātos negatīvā valstu diferencēšana šajā reģionā.

Tādēļ es aicinu īstenot Komisijas un Padomes galveno atbildību šajos jautājumos. Eiropas Savienība ir politiski atbildīga par to, lai sniegtu Rietumbalkānu valstīm perspektīvu attiecībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Tai jāpalīdz šīm valstīm panākt izaugsmi un jāveicina to demokrātisko iestāžu izveide un stiprināšana, kas ietver arī mazākumtautību tiesības.

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos apsveikt Cecilia Malmström kundzi un komisāru Barrot. Es arī ļoti priecājos par šo izvirzīto priekšlikumu. Būdams Ungārijas ārlietu ministrs, es kopā ar citiem esmu ļoti smagi strādājis, lai pietuvinātu Rietumbalkānus Eiropas Savienībai un liktu tiem spert nākamo soli ceļā uz pievienošanos. Mēs arī zinām, ka, raugoties no šīs perspektīvas, bezvīzu ceļošana ir tas, ko cilvēki, iespējams saprot un izjūt visvairāk. Tagad tā viņiem bruģē ceļu, lai izbaudītu pārvietošanās brīvību un veidotu ciešākas attiecības ar citiem cilvēkiem. Iespējams, tā arī palīdzēs tajā jomā, kuru, manuprāt, mēs visi uzskatām par svarīgu, un tā ir šo valstu motivācijas uzturēšana ļoti sarežģītajā procesā, kas saistīts ar pievienošanos.

Mēs zinām, ka jāveic daži ļoti svarīgi pasākumi. Ļoti bieži ir jāpārvar noteiktas tradīcijas, kuras, kā mēs zinām, nav viegli pārvarēt. Ir ļoti svarīgi, ka šīm valstīm tagad tiek dota bezvīzu ceļošanas iespēja. Es vēlos arī pievērst jūsu uzmanību viedoklim, kas šodien daudzas reizes tika pausts, proti, ka līdzsvars Rietumbalkānos ir ļoti trausls. Etnisks saspīlējums tur valdīja jau pirms kara, un pēc kara tas joprojām ir saglabājies. Tādēļ mums visi pasākumi jāvērtē, raugoties no tāda aspekta, vai tie samazinās šo saspīlējumu vai arī to palielinās.

Bosnijas gadījumā, kā jau vairākkārt šodien tika minēts, šis lēmums nav pozitīvs un ietekmīgs ne tikai tādēļ, ka Bosnija tagad nav iekļauta priekšlikumā, bet arī tādēļ, ka liels skaits Bosnijas pilsoņu, kuriem ir Horvātijas vai Serbijas pases, varēs brīvi ceļot bez vīzām, turpretī pārējie to nevarēs darīt. Tādā pašā situācijā būs arī Kosovas pilsoņi, jo ikviens, kurš varēs iegūt pasi Serbijā, varēs brīvi ceļot bez vīzām.

Es uzskatu, ka mums ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka jāpieņem politisks lēmums, nevis tikai tehnisks lēmums. Tādēļ mūsu pienākums ir palīdzēt šīm valstīm pēc iespējas ātrāk iegūt bezvīzu ceļošanas iespēju, piemērojot ļoti konkrētu grafiku.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētājas kundze, komisār, arī es, aizvadījis desmit gadus Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, pievienojos Weber kunga bažām attiecībā uz drošību. Šai tēmai ir dziļa ārpolitikas dimensija.

Es pārstāvu to paaudzi, kas uzauga ar simtiem tūkstošu tā dēvēto Dienvidslāvijas viesstrādnieku. Komunistu diktatūras laikā tie Dienvidaustrumu Eiropas iedzīvotāji, kas dzīvoja pie Dienvidslāvijas robežām, varēja brīvi ceļot par spīti komunistu diktatūrai. Šodien mēs runājam par kļūšanu eiropeiskiem, mēs nosūtām karaspēku un amatpersonas, mēs tērējam lielu naudu, un vienlaikus mēs ieslogām jauniešus šajās valstīs kā cietumā. Tādēļ steidzami nepieciešama vīzu režīma liberalizācija.

Tomēr man jāizsaka arī vairākas kritiskas piezīmes: pirmkārt, es priecājos, ka Maķedonija ir iekļauta šajā priekšlikumā. Maķedonija ir paraugs kritēriju ievērošanā, bet mums nevajadzētu to citēt Maķedonijai kā kompensāciju par tās pamatoto vēlmi, lai beidzot tiktu noteikts datums pievienošanās sarunām.

Otrkārt, Kosova: tika teikts, ka tai jāievēro spēles noteikumi, bet spēlētājs var ievērot spēles noteikumus tikai tad, ja viņam ļauj piedalīties spēlē. Kosovai nav atļauts piedalīties spēlē. Mēs iejaucāmies ar militāru spēku, lai atbrīvotu kosoviešus no apspiestības. Tagad bijušo apspiedēju valstij tiek piemērota vīzu atcelšana — un es to vērtēju atzinīgi, jo nav kolektīvas vainas — bet Kosova nevar uz to tiekties. Pat ja tur ir nepilnības, tie esam mēs, kam par to jājūtas vainīgiem, jo pašos pamatos mēs pārvaldām šo valsti. Citiem vārdiem, mums jādod Kosovai visas iespējas, jo tad, ja ilgtermiņā Serbijai būs bezvīzu režīms, bet Kosova būs pilnīgi izslēgta, radīsies nepieņemams kropļojums.

Treškārt, Bosnija un Hercegovina: es — tāpat kā vairāki deputāti — parakstīju protestu pret Bosnijas un Hercegovinas izslēgšanu. Šai trīs tautību zemei — neapmierinoši izveidotai saskaņā ar Deitonas nolīgumu, ko galēji nepieciešams pārskatīt — ar starptautisku pārvaldību, kas vienlīdz vainojama efektivitātes trūkumā, visbeidzot jādod iespēja virzīties uz Eiropu, netiekot sadalītai. Kosovas vai Bosnijas sadalīšanās apdraudētu mūsu drošību vairāk nekā jebkādas tehniskas detaļas.

  Maria Eleni Koppa (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, mums jāatzīst, ka vīzu atcelšana Serbijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un Melnkalnei ir svarīgs solis ceļā uz Rietumbalkānu integrāciju Eiropā.

Taču tā jāpiemēro visām valstīm Rietumbalkānos, un ir jāizvairās no jaunu robežlīniju radīšanas šajā reģionā. Protams, neviens nevar pamatoti apgalvot, ka Eiropas Komisija vēršas pret Bosnijas un Hercegovinas musulmaņiem. No otras puses, mums nevajadzētu aizmirst Kosovas īpašo stāvokli, kuras neatkarību nav atzinušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Mēs gribam, lai Kosovas iedzīvotāji baudītu vīzu atcelšanas priekšrocības; taču, lai kāds risinājums tiktu rasts, tas nedrīkst kaitēt galīgajiem pasākumiem attiecībā uz tās statusu. Komisija ir rīkojusies pareizi, neatverot durvis Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai. Taču tai ir strauji jāturpina šis process, lai jauna dalīšanās neapdraudētu šī reģiona stabilitāti. No savas puses, protams, valstīm ir jāveic vajadzīgās reformas, kuras, mēs nedrīkstam aizmirst, attiecas uz drošības jautājumu un organizētās noziedzības apkarošanu.

Šis Parlaments gadiem ir uzsvēris, ka vieglāka kontaktēšanās ar ārējo pasauli un lielākas ceļošanas iespējas stiprinās mieru, apmaiņas visos līmeņos un, visbeidzot, stabilitāti. Vīzu jautājums nav tikai tehnisks jautājums; tas ir dziļi politisks jautājums, kas ietekmē šī reģiona nākotni saistībā ar Eiropu, un visām šī reģiona valstīm ir tiesības uz šādu nākotni.

  Anna Ibrisagic (PPE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka šajā debašu posmā vairs nav nekādu šaubu par to, cik svarīga Balkānu reģiona pilsoņiem ir vīzu režīma liberalizācija. Iespēja brīvi ceļot kopā ar izglītību, iespējams, ir vissvarīgākais instruments, ko mēs varam piedāvāt jaunajām paaudzēm, no kurām mēs gaidām tik lielu ieguldījumu demokratizācijas procesā visā reģionā.

Līdz ar to es atzinīgi vērtēju priekšlikumu par vīzu režīma liberalizāciju Serbijai, Maķedonijai un Melnkalnei. Katras atsevišķas valsts progress ceļā uz ES nozīmē progresu attiecībā uz visu Balkānu reģionu. Dažām no šīm valstīm ir bijis jāgaida ļoti ilgi, iespējams, ilgāk nekā nepieciešams. Mums, Eiropas Parlamentam un tām divām valstīm, kuras vēl nav iekļautas vīzu režīma liberalizācijā, būtu jāgūst no tā mācība.

Lai gan šis ir ļoti jutīgs politisks jautājums, es gribu norādīt, ka noteikumi vīzu režīma liberalizācijai ir skaidri un universāli. Nosacījumi ir jāizpilda. Taču nepadarīsim šo jautājumu par vairāk politisku, nekā nepieciešams. Skatīsimies uz to, kas vēl jādara un kā mēs varam pēc iespējas ātrāk nodrošināt, lai Bosnija un Hercegovina un Albānija drīz var pievienoties bezvīzu režīma valstu kopienai.

Bosnija un Hercegovina nesen ir panākusi lielu progresu un drīz būs izpildījusi lielāko daļu no ceļvedī ietvertajām prasībām. Tādēļ es aicinu atbildīgos dalībniekus Bosnijā un Hercegovinā pēc iespējas ātrāk pieņemt korupcijas novēršanas likumu un izvirzīt noteikumus informācijas apmaiņai starp dažādām policijas dienesta daļām. Es mudinu viņus censties nodrošināt, lai šis darbs tiktu pabeigts līdz septembra beigām, pirms ziņojums tiek nosūtīts atpakaļ Komisijai. Es sagaidu, ka savā jaunajā ziņojumā Komisija savukārt novērtēs to, kāds progress reāli ir panākts un, kad ES prasības būs izpildītas, ierosinās, lai Padome apstiprina vīzu režīma liberalizāciju Bosnijai un Hercegovinai. Es ceru, ka tā varēs stāties spēkā 2010. gada jūlijā.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, komisār, vīzu atcelšana dažām valstīm, kuras ietilpst Balkānu reģionā, sākotnēji apstiprina Eiropas Savienības apņēmību turpināt Eiropas integrācijas procesu. Taču es uzskatu, ka Komisijas priekšlikums diemžēl ir nepilnīgs. Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi nesaņems tādu pašu attieksmi, kas radīs atšķirības starp pilsoņiem Balkānu reģionā.

Es vēlos jums atgādināt, ka šķelšanās pastāv jau iepriekšējā paaudzē, kas baudīja tās priekšrocības, ko pavēra bijušās Dienvidslāvijas Republikas atvēršana Eiropai, kā arī jaunajā paaudzē, kas nav saņēmusi vienlīdzīgu Eiropas Savienības attieksmi. Taču šis priekšlikums izraisīs to, ka to bijušās Dienvidslāvijas Republikas valstu pilsoņi, kurām nav atcelts vīzu režīms, centīsies iegūt otru pasi valstī, kas ietilpst bijušās Dienvidslāvijas federācijā, kurai Eiropas Savienība nepiemēro vīzu prasības ieceļošanai ES. Mēs jau esam piedzīvojuši šādu scenāriju gadījumā ar Moldovas vai Gruzijas pasēm Krievijas pasu vietā.

Es uzskatu, ka loģisks risinājums ir piemērot vienādus nosacījumus visām Balkānu valstīm, un vienlaikus es aicinu Komisiju apsvērt arī Moldovas iekļaušanu Dienvidaustrumu Eiropas valstu grupā.

  Victor Boştinaru (S&D). – (RO) Būdams EP deputāts un sociālists, es atzinīgi vērtēju Padomes un Komisijas paziņojumu par vīzu režīmu trim Rietumbalkānu valstīm. Tas ir pirmais noteiktais solis ceļā uz to integrāciju Eiropas Savienībā, pirmais sasniegums, lai Rietumbalkānu pilsoņi nākotnē kļūtu par ES pilsoņiem. Tomēr es apzinos arī to, ka mums jāpauž nopietnas bažas par jebkādas skaidras perspektīvas ceļveža veidā trūkumu attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, Albāniju un Kosovu. Ar to es domāju ne tikai vilšanos plašas sabiedrības vidū, bet jo īpaši draudus politiskajai stabilitātei šajās trīs valstīs. Visbeidzot, es sagaidu, ka Eiropas Parlaments un jaunizveidotā Eiropas Komisija saglabās paredzamu grafiku Rietumbalkānu integrācijai Eiropas Savienībā. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam izpildīt to savu uzdevumu, kura dēļ mēs esam ievēlēti: apvienot Eiropu.

  Norica Niculai (ALDE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, man ar vienu minūti būs vairāk nekā pietiekami, lai apsveiktu lēmumu, kas ir vēsturisks gan Balkāniem, gan Eiropai. Es uzskatu, ka pārvietošanās brīvība ir vārti uz demokrātiju un zināšanām. Jūs šīm trim valstīm esat devuši iespēju. Taču vienlaikus es uzskatu, ka Eiropa ir arī noteikumu Eiropa, kuri visiem Eiropas pilsoņiem ir jāievēro. Jūs esat izvirzījuši šo priekšlikumu, jo jūs esat novērtējuši, ka tie noteikumi un nosacījumi, ko mēs esam izvirzījuši, ir izpildīti.

Es domāju, ka jūs iesniegsiet priekšlikumu piemērot vīzu režīma liberalizāciju arī Albānijai un Bulgārijai, kad šie Eiropas noteikumi būs izpildīti. Savā lēmumā jūs noteikti iekļausiet ieteikumu šī procesa paātrināšanai. Es esmu viena no tiem, kas uzskata, ka šis nav jautājums par diskrimināciju. Patiesībā ir tieši otrādi. Es uzskatu, ka šis process palīdzēs mudināt abas pārējās valstis vairāk sasparoties un izpildīt šos noteikumus, jo kopš šī lēmuma pieņemšanas trīs pārējās valstis ir pierādījušas, ka tad, ja tās grib, lai iedzīvotājiem piešķirtu citu statusu, tās ir gatavas izdarīt visu, kas tam nepieciešams.

  Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, ministres kundze, dāmas un kungi, man jāsaka, ka es atbalstu liberalizāciju un Eiropas integrāciju arī attiecībā uz tās mozaīkas pabeigšanu, kas ir Rietumbalkāni, jo, kā iepriekš tika minēts, mums vajag, lai Balkāni ir stabili. Tādēļ šī integrācija ir izšķiroši svarīga, un tai jānotiek pēc iespējas ātrāk.

Taču, kas attiecas uz imigrācijas tematu, par kuru mēs runājām vakar un kurš saistīts ar drošību un cilvēktiesībām, mums jābūt ļoti uzmanīgiem, jo es uzskatu, ka pārbaudes ir jāveic ļoti rūpīgi, nevis jāatvieglo. Grafikiem jāatbilst šīm pārbaudēm, kuras, ja iespējams, būtu jāpaātrina. Nākamais, es atzīmēju, ka šajā reģionā ir robs, par kuru ļoti maz ir pateikts, un šis robs ir Kosova. Jūs mani pilnīgi sapratīsiet, kad es pateikšu, ka šis robs ļauj citu valstu iedzīvotājiem ļoti vienkārši doties no Kosovas uz Maķedoniju un otrādi. Es zinu, ka tiek gatavots ziņojums, kas mums kaut ko pavēstīs dažās nākamajās dienās, bet, lūdzu, sniedziet mums šodien plašāku informāciju par Kosovu.

  Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, ministre to tik labi pateica: vīzu režīma liberalizācija ir nepieciešama, lai stiprinātu saikni ar ES, novērstu nacionālisma palielināšanos un izvairītos no izolācijas. Tad kā ir iespējams, ka šie priekšlikumi draud izolēt Bosnijas musulmaņus? Vienā valstī rodas liela nevienlīdzība, jo Bosnijas serbi un horvāti saņem pases. Taču musulmaņiem diemžēl nav kaimiņvalsts, kas tiem izsniegtu pasi. Kas aizstāvēs Bosnijas musulmaņus? Vai Komisija to darīs? Vai Padome? Vai jūs varat man skaidri pateikt, vai Komisijai vai Padomei ir bijušas sarunas ar Horvātiju un Serbiju par ierobežojumu piemērošanu pasu izsniegšanā, jo ir jāsaprot, ka to darbības izraisīs lielu nemieru?

  Nadezhda Nikolova Mikhaylova (PPE). – (BG) Es vēlos apsveikt Barrot kungu par Eiropas Komisijas nostāju attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju Rietumbalkāniem. Būdama ārlietu ministre laikā, kad tika atceltas vīzu prasības Bulgārijai, es zinu, cik liela bija vīzu atcelšanas un pazemojuma izbeigšanas emocionālā ietekme uz mūsu pilsoņiem. Tomēr vienlaikus, būdama EP deputāte, es nevaru nepiekrist Pack kundzei un Bildt kundzei, ka patiesa Eiropas solidaritāte nozīmē to, ka Eiropas Savienība nodrošina loģistikas atbalstu, lai izpildītu kritērijus, nevis lai novirzītos no tiem, jo novirzīšanās demoralizējoši ietekmē sabiedrību un atbrīvo valdību no atbildības.

Izmaiņām jābūt kā apbalvojumam par ieguldītajām pūlēm, nevis kā dubultiem standartiem. Rietumbalkānu sabiedrībām ir jāpierod pieprasīt, lai to valdības dara savu darbu. Tām ir jāzina, ka vīzu režīms tiek novilcināts nevis Eiropas sīkumaino prasību dēļ, bet gan tādēļ, ka tās nav izdarījušas savu darbu. Solidaritāte jāsniedz apmaiņā pret atbildības uzņemšanos. Ja uz spēles likta principiāla nostāja, personas reliģijai un etniskajai piederībai nav nozīmes.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Es atbalstu Eiropas Komisijas lēmumu, kas iemieso gadiem ilgi izrādīto apņēmību attiecībā uz vīzu atcelšanu Rietumbalkānu reģiona iedzīvotājiem. Taču es uzskatu, ka arī Moldovas Republikas pilsoņiem pēc iespējas ātrāk jāpiešķir tādas pašas tiesības attiecībā uz pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai jāturpina izstrādāt savu atvērto durvju politiku šīm valstīm, un vīzu atcelšana ir svarīgs solis ceļā uz šo tautu integrāciju Eiropā.

Lai papildinātu šo lēmumu, kas veicinās pārrobežu uzņēmējdarbības iespēju attīstību un nodrošinās cilvēkiem pārvietošanās brīvību, Eiropas iestādēm ir jāapsver tādu kultūras un izglītības programmu organizēšana, kuras informēs šo valstu iedzīvotājus par Eiropas vērtībām. Šajā kontekstā prioritātei joprojām jābūt robežu drošības stiprināšanai un starptautiskās noziedzības apkarošanai.

Visbeidzot, es vēlos atkārtoti apstiprināt, ka Rumānija nav atzinusi Kosovas neatkarību.

  Zoran Thaler (S&D). – (SL) Es esmu apmierināts ar progresu, kas panākts saistībā ar vīzu režīma liberalizācijas procesu pēdējos 18 mēnešos. Tas ir nopietns sasniegums, un es gribu jūs mudināt veikt ātrus pasākumus, lai turpinātu tādā pašā veidā.

Dažās pēdējās dienās mēs esam saņēmuši ziņojumus no Sarajevas, ka ceļveža prasību izpildes procesa temps pieaug par spīti visām grūtībām. Tas notiek arī tik jutīgās jomās kā policijas koordinācija starp Baņa Luku un Sarajevu.

Es aicinu Komisiju un Padomi nepārtraukti uzraudzīt šo progresu un elastīgi reaģēt uz to. Eiropas Savienībai jāspēj īstenot savu ietekmi attiecībā uz visiem politiskiem spēkiem Bosnijā un Hercegovinā, kuri cenšas sabotēt šo procesu. Politiķu bezatbildības dēļ nedrīkst ļaut ciest Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem, un mūsu pienākums ir viņiem palīdzēt šajā sakarā. Es aicinu Komisiju iekļaut Bosniju un Hercegovinu bezvīzu zonā pēc iespējas ātrāk.

  Alojz Peterle, referents. − (SL) Selektīva pieeja vīzu atcelšanai nestiprinās nevienas Rietumbalkānu valsts, kuru kopienas ir sadalītas, Eiropas perspektīvu, jo selektivitāte rada jaunu dalīšanu. Es atzinīgi vērtēju katru darbību, kas apkaro selektivitāti, un esmu stingri pārliecināts, ka vīzu atcelšana visām šīm valstīm noteikti palīdzētu uzlabot Eiropas Savienības tēlu šo valstu iedzīvotāju acīs, kuriem pēc konflikta gadiem nepieciešama pasaules atvēršana.

Es vēlos arī norādīt, ka šajās valstīs dzīvo tūkstošiem jauniešu, kuri nekad nav bijuši ārzemēs. Vienīgais zināšanu avots par Eiropu un pasauli viņiem ir televīzija. Mūsu pienākums ir stiprināt arī viņu Eiropas perspektīvu. Es apzinos apsvērumus drošības jomā, bet tie, kuri dodas prom no savas valsts ar ļaunprātīgiem nodomiem, jebkurā gadījumā atradīs veidu, kā iekļūt ES. Taču mēs aizkavējam simtiem tūkstošu cilvēku, kuriem ir labi nodomi.

Tādēļ es vēlos mudināt Padomi un Komisiju pārskatīt savu nostāju pēc iespējas ātrāk, lai uzraudzītu progresu šajās valstīs, un atcelt vīzu prasības tām valstīm, kuras nebija iekļautas pirmajā grupā. Liels paldies jums!

Protams, es aicinu Rietumbalkānu valstu valdības savu pilsoņu interesēs un to pievienošanās ES izredzēs pēc iespējas ātrāk izpildīt savas saistības.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, vīzu režīma liberalizācija Rietumbalkānu valstīm ir svarīga, jo šis pasākums visvairāk nozīmē vienkāršajiem pilsoņiem šajā reģionā, un tas skaidri parādīs ES savstarpējas tuvināšanās procesa priekšrocības. Es esmu pārliecināts, ka nosacīta Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iekļaušana baltajā sarakstā izrādīsies spēcīgs stimuls, lai sasniegtu atlikušos kritērijus ceļvedī. Mūsu gadījumā, 2001. gadā, šāds spēcīgs signāls tika raidīts, un pāris mēnešos mums izdevās izpildīt nepieciešamos nosacījumus.

Ir būtiski, lai Albānija un Bosnija un Hercegovina tiktu iekļautas Šengenas baltajā sarakstā pēc iespējas ātrāk, un Komisijai jānodrošina visa vajadzīgā tehniskā palīdzība šo divu valstu iestādēm, lai tās ātri izpildītu nepieciešamos nosacījumus.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, nav šaubu, ka vīzu režīma liberalizācija Balkānu iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīga. Tāpat kā jūs, es esmu sastapusi daudz vīlušos cilvēku, sevišķi jauniešus, kuri nevar ceļot pa Eiropu, kā viņi to gribētu, nevar apciemot savus draugus, nevar baudīt to brīvību, kas mums visiem dota. Pats par sevi saprotams, ka panākt bezvīzu režīmu šiem pilsoņiem būtu labi viņiem, labi viņu valstīm, labi visam šim reģionam un labi Eiropas Savienībai.

Tādēļ es priecājos, ka jau ir izstrādāti vajadzīgie nosacījumi, lai šī gada beigās dotu šo iespēju minētajām trim valstīm — Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Melnkalnei un Serbijai. Jāizsaka nožēla, ka šobrīd ne visas Rietumbalkānu valstis var iekļaut šajā priekšlikumā, bet nav nekādu šaubu, ka Zviedrijas prezidentūra dedzīgi vēlas stiprināt integrācijas procesu — un vēlāk paplašināšanās procesu — Balkānu reģionā. Tie, kuri pazīst mani, zina, cik liela ir mana apņēmība šajā jautājumā.

Tomēr, lai šī apņēmība būtu uzticama un kļūtu par realitāti, mums jāuzstāj uz to, lai visi nosacījumi tiktu izpildīti. Tas ir būtiski Rietumbalkānu iedzīvotāju labad, kā arī mūsu pašu pilsoņu labad. Mums jānodrošina, ka šie kritēriji tiek izpildīti. Kā teica Weber kungs, mēs nevaram dot atkāpes attiecībā uz ārpolitiku tikai tādēļ, lai būtu laipni. Tas attiecas gan uz vīzām, gan arī uz pievienošanos.

Es zinu, ka Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāji ir vīlušies. Es varu to saprast. Taču viņi nav aizmirsti. Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai viņiem palīdzētu un padarītu vīzu režīma liberalizāciju iespējamu, un tas ietver arī tehnisku palīdzību. Mums jādod skaidrs politisks signāls, ka viņiem ir iespējas tikt iekļautiem. Tieši to mēs šodien darām. Taču šī darba pabeigšana ir šo valstu iestāžu un politiķu ziņā.

Es neticu, ka laika sprīdis starp vīzu atcelšanu pirmajām trim valstīm un vīzu atcelšanu Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai izraisīs nestabilitāti. Gluži pretēji, tas parāda, ka ES tur savu vārdu, un, ja viņi izdarīs to, kas nepieciešams, tad mēs izpildīsim savus solījumus. Mums viņi jāatbalsta un mums viņiem jāpalīdz. Es ticu, ka viņiem izdosies panākt, lai Komisijas ziņojums 2010. gadā ir pozitīvs. To teica arī komisārs Barrot kungs.

Kas attiecas uz Kosovu, diskusijas par vīzu režīmu sākās tad, kad Kosova vēl bija Serbijas daļa, bet mēs strādājam pie tā, lai atrastu risinājumu. Es ceru, ka Komisija savā ziņojumā norādīs turpmāko ceļu un ka ilgākā laika posmā mēs varēsim panākt vīzu režīma liberalizāciju arī Kosovas iedzīvotājiem.

Ierosinātā vīzu režīma liberalizācija Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Melnkalnei un Serbijai ir ļoti svarīgs pirmais solis. Es ceru, ka jūs palīdzēsiet mums to spert. Es arī ceru, ka ļoti drīz mēs varēsim virzīties tālāk un spert nākamo soli attiecībā uz pārējo reģionu.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribu pateikt, ka šis ir ļoti progresīvs solis. Šī ir pirmā reize, kad mūsu pieeja patiešām ir bijusi reģionāla. Es vēlos piebilst, ka šī ceļvežu metode ir pamatota uz ļoti objektīviem, ļoti konkrētiem kritērijiem, kas palīdzēs šīm nākamajām dalībvalstīm pilnībā apzināties arī to, ka mums ir noteikumu Eiropa, vērtību Eiropa. Es vēlos uzsvērt šo aspektu. Jūs nebūsiet pārsteigti, ka Komisija ir sevišķi uzmanīga attiecībā uz visu, kas veicina cīņu pret cilvēku tirdzniecību un pret korupciju. Tas ir svarīgi, šī vērtību Eiropa. Tas mums ir jo īpaši jāpatur prātā.

Es nezinu, vai daži no jums ir pareizi mani sapratuši: es skaidri pateicu, ka mēs ceram 2010. gada laikā sagatavot priekšlikumus attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu un uz Albāniju. Tādēļ ir sākts process, kura mērķis nav nevienu diskriminēt. Mēs vienkārši gribam, lai aizvien vairāk tiktu ievēroti ceļveža objektīvie kritēriji.

Tā ir patiesība, ka Albānijā biometrisko pasu izsniegšana joprojām ir jāuzlabo. Es personīgi devos uz Albāniju, lai izsniegtu pirmās biometriskās pases šajā valstī, un es varu jums teikt, ka es devu visu iespējamo pamudinājumu, lai redzētu, ka Albānija, tās politiskie vadītāji, kā arī Bosnijas un Hercegovinas politiskie vadītāji pilnībā apzinās to, kādas pūles ir jāpieliek. Mēs viņiem palīdzam izveidot, piemēram, iedzīvotāju reģistrus, jo nav svarīgi, cik lieli ir centieni nodrošināt biometriskās pases — ja nav iedzīvotāju reģistra, tas nav iespējams. Tādējādi mēs viņiem palīdzam tehniski. Ir pilnīgi skaidrs, ka šajā kontekstā, jo īpaši Albānijai, nepieciešams īstenot esošo regulējumu organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanai. Bosnijā un Hercegovinā jābūt arī labai robežkontrolei un ciešākai sadarbībai starp policiju un iestādēm. Lūk, ko mēs gribam. Es uzskatu, mums ir pamatots iemesls domāt, ka 2010. gadā tiks atceltas vīzas arī šīm divām valstīm.

Es vēlos jums arī gluži vienkārši pateikt, ka šeit nav runa par diskrimināciju uz etniska vai reliģiska pamata. Starp citu, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ir ievērojams skaits musulmaņu. Nav runa par diskrimināciju pret 25 vai 30 % albāņu musulmaņu Maķedonijā. Tādēļ es gribu atkārtoti jūs pārliecināt un pateikt, ka šī ir daļa no tā procesa, ko mēs esam ieplānojuši un kam Padome labprāt ir piekritusi.

Es jums sniegšu atbildi arī attiecībā uz Kosovu. 2009. gada martā ekspertu misija, ko finansēja Komisija, nāca pie dažiem pozitīviem slēdzieniem. Tā ir taisnība, ka Komisija arī mudina dalībvalstis izveidot efektīvas konsulārās pārstāvniecības Prištinā. Es varu apstiprināt, ka drīzumā mūsu rīcībā būs ziņojums par reālo situāciju Kosovā. Ir pilnīgi skaidrs, ka visu šo pasākumu kontekstā mēs gribam pavērt šo Eiropas perspektīvu visām Balkānu valstīm, un jo īpaši mēs domājam par jauno paaudzi. Daži no jums īpaši uzsvēra to, ka ceļošana un daudz vieglāka apmaiņa ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ļoti pozitīva, un tā tas, protams, ir. Dāmas un kungi, es vēlreiz atkārtoju — tas ir iemesls, kādēļ mēs veidosim noteikumu un to vērtību Eiropu, kuras mums ir ļoti svarīgas.

Es jums pavisam vienkārši pateikšu, mēs esam uz pareizā ceļa, bet acīmredzami vēl joprojām nepieciešami enerģiski abu šo valstu centieni. Es ceru, ka 2010. gadā arī tām vīzas tiks atceltas.

Tas ir viss, ko es varu jums pastāstīt, pilnīgi noteikti garantējot, ka Komisijas procedūra ir objektīva, patiešām ļoti rūpīga, un tā nebūt netiek veikta jebkādas diskriminācijas garā, bet gan sadarbības garā. Es personīgi esmu dziļas apņēmības pilns šajā sakarā.

  Priekšsēdētāja . – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Komisija un Eiropas Padome ir aicinātas drīzumā sniegt paziņojumu par ES zonas atvēršanu Maķedonijas, Serbijas un Melnkalnes pilsoņiem. Šis ir ļoti svarīgs brīdis vairāk nekā 10 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuri vēlētos iegūt vīzu, lai šķērsotu ES robežu. Maķedonija bija Eiropas pusē, kad Eiropai tā bija vajadzīga. Pat Serbija ir sapratusi, ka Eiropa grib, lai tā pievienojas, bet tai šajā nolūkā ir jānokārto rēķini ar savu neseno pagātni. Serbija ir cieši sadarbojusies ar starptautiskajām iestādēm, tādām kā Starptautiskais krimināltribunāls, un ir atzinusi pagātnes kļūdas. Ir pienācis laiks, lai Eiropa atalgotu šīs valstis par pūlēm panākt atbilstību tām prasībām demokrātijas un ekonomikas jomā, kuras ir kopīgas ES 27 dalībvalstīm. Maķedonija, Serbija un Melnkalne noteikti ir veikušas pagriezienu uz Eiropas Savienību. Tādēļ es domāju, ka ES ir jāpieņem lēmums par vīzu prasību atcelšanu šo trīs valstu pilsoņiem. Viņu valdības ir parādījušas, ka tām ir tādas pašas vērtības kā mums. Tādēļ pozitīvs lēmums dotu jaunu stimulu iekšējām reformām, kas ir ļoti nepieciešamas Maķedonijā, Serbijā un Melnkalnē.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu atcelt vīzu sistēmu Rietumbalkānu reģiona pilsoņiem, konkrētāk, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Serbijai un Melnkalnei. Šādi pasākumi, kas paredzēti šo valstu un ES satuvināšanai integrācijas nolūkā ievērojami samazinās konfliktu iespējas šajā reģionā. Kas attiecas uz Rumāniju, kurai ir kopēja robeža ar Serbiju, šāds pasākums var kalpot tikai tam, lai nodrošinātu draudzīgu pārrobežu attiecību papildu garantiju. Šis pasākums veicinās lielāku pārvietošanās brīvību rumāņu tautības iedzīvotājiem Rumānijā un Serbijā, kā arī palīdzēs attīstīt tirdzniecības attiecības starp mūsu valsti un Serbiju, un Melnkalni. Es esmu pārliecināts, ka vīzu režīma atcelšana minētajām trim valstīm ir tikai procesa sākums, bet vēlāk vīzu atcelšana tiks piemērota Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai. Lai gan tās vēl nav izpildījušas Komisijas prasības, es ticu, ka ar saskaņotiem centieniem ātri tiks panākti rezultāti. Noslēgumā es vēlos uzsvērt, ka vīzu režīma atcelšanai un pārvietošanās brīvībai Rietumbalkānu iedzīvotājiem nav jāizraisa bailes, bet gan jārada pārliecība, ka Eiropas drošības zonas paplašināšana notiek mūsu visu interesēs.

  Iuliu Winkler (PPE) , rakstiski. – (HU) Eiropas Savienība pēc katras paplašināšanās ir kļuvusi stiprāka ne tikai tādēļ, ka tā ir izveidojusi kopējo tirgu gandrīz 500 miljoniem iedzīvotāju, bet arī tādēļ, ka tā ir nodrošinājusi stabilitāti Centrāleiropā un Austrumeiropā. Balkānu valstis ir neatņemama Eiropas sastāvdaļa. Ekonomiskā krīze vai Lisabonas līguma ratifikācija nedrīkst aizkavēt procesu, kura mērķis ir šo valstu pievienošanās Eiropas Savienībai.

Es esmu cieši pārliecināts, ka Balkānu iekļaušana paplašināšanās procesā ir būtisks process, kas Eiropas Savienībai jāatbalsta, lai stiprinātu savu globālo nozīmi. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Balkānu valstu izaugsmes process vienlaikus ar to rētu sadziedēšanu, ko radīja asiņainais karš 20. gadsimta beigās, garantē Eiropas Savienības stabilitāti un šī reģiona labklājību. Vīzu prasību atcelšana Serbijai, Melnkalnei un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai šīm valstīm ir vitāli svarīga saistībā ar to izaugsmes procesu, bet vienlaikus tā parāda arī Eiropas Savienības atbildību pret šo reģionu.

Šis process ir apņēmīgi jāturpina. Tad tiks nodrošināts, ka pēc attiecīgo nosacījumu izpildes Bosnija un Hercegovina, Albānija un — atbilstīgajā laikā — Kosova varēs izmantot bezvīzu režīma priekšrocības. Es bez iebildumiem atbalstu to Eiropas politiķu viedokli, kuri uzskata, ka Balkānu valstu mērķa pievienoties ES apslāpēšanai būtu neparedzamas, postošas sekas.