Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris - Strasbūra

5. Balsojumu skaidrojumi

Balsojumu mutiski skaidrojumi

Rezolūcijas RC-B7-0026/2009 priekšlikumi

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret rezolūciju attiecībā uz Lietuvu, jo es uzskatīju šo rezolūciju par sasteigtu un nelīdzsvarotu reakciju uz likumu, kas vēl nav pat stājies spēkā, nemaz nerunājot par tā sākotnējo redakciju.

Ir tiesa, ka cilvēktiesības ir Savienības kompetencei piekritīgs jautājums. Tomēr šajā gadījumā Savienība ļoti cieši pietuvojas dalībvalsts suverenitātes principa pārkāpšanai, un tāpēc es biju pret šo rezolūciju, paturot prātā arī to, ka tā negatīvi ietekmētu Īrijas referenduma rezultātu kā slikts piemērs, kā var izturēties pret dalībvalsts suverenitāti.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo rezolūciju, jo Lietuva spēs pati saviem spēkiem tikt galā ar šo problēmu. Lietuvas prezidente ir izveidojusi īpašu grupu, lai pārskatītu šo tiesību aktu, kam būtu jāstājas spēkā tikai 2010. gadā. Turklāt es domāju, ka ar šo rezolūciju notiks pārmērīgi liela iejaukšanās tādas suverēnas nācijas kā Lietuva lietās. Turklāt šī rezolūcija ietver paziņojumu par to, ka ir jāpieprasa Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras juridiskais atzinums. Pamattiesību aģentūras kompetencē nav atsevišķu valstu vērtēšana un atzinumu došana par šādiem gadījumiem. Tas radītu pārāk bīstamu precedentu.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es esmu entuziasma pilns eiro optimists un aizstāvu Eiropas konstitūciju, kā arī Lisabonas līgumu. Es esmu arī cīnītājs par cilvēktiesībām. Tomēr šī rezolūcija Eiropai rada lielu kaitējumu, jo īpaši tuvojoties Īrijas referendumam, un tajā ļaunprātīgi tiek izmantots cilvēktiesību jautājums ideoloģiskos nolūkos. Lietuvas likumam nav nekāda sakara ar cilvēktiesībām, bet ja nu tomēr ir, tad tas faktiski aizsargā Lietuvas bērnu cilvēktiesības, nevis tās pārkāpj. Tāpēc es uzskatu šo rezolūciju par ideoloģisku apkaunojumu. Šajā Parlamentā kreisie un liberāļi ir izraisījuši nopietnu kaitējumu Eiropai un cilvēktiesībām ar šo rezolūciju

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu lietuviešu draugi, protams, būtu paredzējuši sev kaut ko citu. Atbrīvojušies no Padomju Savienības jūga, viņi gribēja tik ātri, cik vien iespējams, kļūt par dalībniekiem tajā otrajā savienībā, kurai patīk pasniegt sevi kā brīvu nāciju unikālu apvienību. Tagad tomēr šķiet, ka atkal ir noticis tā, ka viena veida aizbildnību ir vienkārši aizstājusi cita, kaut arī smalkāka. Arī šodien Lietuva vairs nav brīva: kad Lietuvas parlaments pieņem likumu, kura mērķis ir aizsargāt nepilngadīgos, tas tiek kritizēts par nemieru izraisīšanu un atraidīts. Nav nevienas jomas, kurā Eiropa vēl nebūtu iejaukusies, un tas pavisam noteikti neuzlabosies nākamajos gados. Tieši otrādi, jaunais Eiropas cilvēktiesību komisārs — kā viņu sauc? — faktiski pastiprinās šo Eiropas aizbildnību vēl vairāk. Paldies jums, Verhofstadt kungs, paldies jums, pārējie konservatīvie vadītāji Komisijā, par brīvības apslāpēšanu šādā veidā.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, redziet, kā pieaug ES noteikumu biezoknis! Redziet, kā Brisele dzen savus dzinumus ikvienā valsts dzīves plaisā, ikvienā nostūrī!

Šādi jautājumi kā nepilngadīgo aizsardzība daudziem mūsu vēlētājiem ir jutīgi un ētiski jautājumi. Ja mēs šajā Parlamentā iedomājamies noteikt likumus nacionālajām valstīm, kāda tām tad ir jēga? Vai mūsu pieņēmumam nav nekādu robežu?

Ļaujiet man pilnīgi skaidri izteikt savu nostāju par šo. Kad Apvienotajai Karalistei bija šim ļoti līdzīgs tiesību akts, ko sauca par 28. iedaļu, es biju praktiski vienīgais konservatīvais, kas bija pret to. Es par vairākiem gadiem apsteidzu pārējos savas partijas biedrus, iestājoties par pilnīgu geju līdztiesību, tostarp arī par pilngadības vecuma izlīdzināšanu un civilām partnerattiecībām. Man ir prieks, ka pārējie manas partijas biedri tagad ir nonākuši līdz šim viedoklim.

Bet es neesmu Lietuvas likumdevējs! Tie, kam šis jautājums jāizlemj Lietuvā, ir cilvēki, kuri ir saucami pie atbildības, izmantojot šīs valsts demokrātiskos mehānismus un procedūras. Ja mēs neesam gatavi viņiem ļaut to darīt, mēs tikpat labi varētu piepildīt ar naftalīna bumbiņām savu valstu parlamentus, pārvērst tos par muzejiem un aizslēgt durvis.

Rezolūcijas RC-B7-0047/2009 priekšlikumi

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, daudzu saimniecību izdzīvošanai draud nopietnas briesmas. Tāpēc es priecājos, ka mēs šodien esam pieņēmuši visu partiju rezolūcijas priekšlikumu par krīzi piensaimniecības nozarē. Es dziļi nožēloju, ka Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa nepiedalījās šā priekšlikuma izstrādē.

Ir jābūt skaidram, ka mēs nevaram pārvarēt šo krīzi vienīgi ar pasākumiem, kurus ierosinājusi Komisija. Pirmkārt un galvenokārt, mums jāpalielina piena produktu patēriņš, lai mazinātu spriedzi tirgū. Šajā sakarā tirdzniecības veicināšana ir svarīgāka par krājumu veidošanu. Jau sen tikuši iztirzāti konstruktīvi priekšlikumi, piemēram, piena pulvera izmantošana teļu barošanā, minimālo cenu noteikšana siera izstrādājumiem, siera analogu skaidra marķēšana un sviesta tauku izmantošana saldējuma un maizes izstrādājumu ražošanā. Man nav saprotams, kāpēc Komisija tos vēl joprojām nav īstenojusi.

Es mudinātu komisāru ņemt vērā rezolūcijas priekšlikumā ietvertos priekšlikumus un īstenot tos kā steidzamus pasākumus.

  Oldřich Vlasák (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos paskaidrot, kāpēc atturējos no balsošanas par krīzi piena un piena produktu nozarē. Bēdīgi, ka stāvoklis piena nozarē ir ārkārtēji kritisks. Par spīti tam, ka patēriņa cenas ir par 14 % augstākas nekā iepriekšējos gados, piena iepirkuma cena ir kritusies gandrīz par 40 %. Daudziem Eiropas piena ražotājiem tāpēc draud izputēšana. Čehijas Republikā, piemēram, 15 Čehijas piensaimniecības uzņēmumiem finansiālā nozīmē iestājusies klīniska nāve saskaņā ar Madeta izpilddirektora Teplý kunga teikto. Situācijas risinājumam tomēr ir jānotiek sistemātiski, īstenojot ilgtermiņā nozares vadību, nevis tikai ar tādiem īstermiņa atbalsta pasākumiem kā subsīdijas, intervences iepirkumi un atbalsts privātai uzglabāšanai. Tas vienīgi izkropļo tirgu, bet nenovērš cenu nestabilitāti. Vienlaikus mums jāizveido godīgas konkurences nosacījumi lauksaimniekiem no visām dalībvalstīm, nevis tikai piensaimniecības nozarē.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šis Komisijas priekšlikums ir būtībā apsveicams, un tas ir saprātīgs priekšlikums, vismaz no ekonomiska un politiski reālistiska viedokļa. Tomēr jāpiebilst, ka, aplūkojot situāciju no visām pusēm, cenu kritums nav tikai pieprasījuma krišanās rezultāts.

Mums jāņem vērā arī piensaimnieku problēmas Austrijā un Alpu reģionā. Mazās vietējās lauku saimniecības nevar reāli konkurēt ar milzīgajām piensaimniecības fermām Ziemeļvācijā un Nīderlandē. Tas rada līdzsvara trūkumu. Pilnīgi visa piena daudzuma palaišana liktu Austrijas piena saimniecībām izbeigt darbību, un tam būtu nopietnas un neprognozējamas sekas, tostarp arī kultūrainavā.

Tad Eiropas tirgū dominētu nedaudzi daudznacionāli uzņēmumi. Es labi varu iedomāties, kādas sekas tam būtu arī attiecībā uz pārtikas kvalitāti.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, dažās pēdējās dienās visā Eiropā ir notikuši piena ražotāju pamatoti protesti par cenām, par Eiropas Savienības intervences trūkumu un par marķēšanas atļauju — nevis nākotnē, bet nekavējoties — jo īpaši attiecībā uz mākslīgiem piena izstrādājumiem.

Mēs gribam svaigus produktus uz mūsu patērētāju galdiem — produktus, kuriem mēs zinām izcelsmi, nevis atkritumus, ko saņemam no citām valstīm: pulvera pienu, kas mums tiek pasniegts kā svaigs piens no mūsu pašu piena ražotājiem. Rīt pienu izlies Padanijā tāpat kā pārējā Eiropā — un tas ir nopietns protests, jo tas saglabā mūsu produktu kvalitāti. Mēs Eiropā vēlamies ēst veselīgu pārtiku no sava reģiona: labu, svaigu pienu − pienu, ko es acīmredzami dzeru. Mēs Padanijā dzeram, pieminot upuri, ko nes mūsu ražotāji, kuri Eiropai ir jāaizsargā.

Eiropas komisāre ir izslēgusi no noteikumiem sieru, kuram ir ilgs nogatavināšanas laiks; tie aizsargā vienīgi piena pulvera ražotājus. Tas ir kauns!

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, mēs dzīvojam laikā, kad ik dienu kāds piensaimnieks izdara pašnāvību pat tādās bagātās Rietumu valstīs kā Francija. Tāpēc tā ir milzīga traģēdija. Es balsoju par abiem De Castro kunga ziņojumam, jo ir nepieciešama tūlītēja neatliekama intervence. Tomēr mēs zinām, ka piena pulveris un sviests ir uzkrāti intervences krājumos. Tos izņems no intervences krājumiem, un, galu galā, tie tikai atkal nospiedīs cenas uz leju. Tā ir viena problēma.

Otra problēma ir tā, ka šis pasākums, visticamāk, vairāk palīdzēs lieliem, nevis maziem lauksaimniekiem. Mums tomēr nevajadzētu aizmirst, ka sīksaimniekiem ir vajadzīga tūlītēja palīdzība, lai izdzīvotu, turpretī lielākiem lauksaimniekiem tā vienkārši saglabātu vai palielinātu peļņu. Ir vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas. Mums beidzot ir jāgarantē pārtikas neatkarība, nevis jāizmanto brīvas tirdzniecības modelis, ko diktē PTO. Kā to ir teikuši runātāji pirms manis, mums ir vajadzīga vietēju lauksaimnieku vietēji ražota pārtika.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā visi iepriekšējie runātāji, es apzinos krīzes apmērus mūsu lauksaimniecības nozarē. Ikviens deputāts, kas pārstāv lauksaimniekus, to zina. Bet krīze ir mūsu pašreizējās lauksaimniecības sistēmas — kopējās lauksaimniecības politikas — rezultāts ar katastrofālām sekām lauksaimniekiem manis pārstāvētajā Apvienotās Karalistes daļā. Un ne tikai lauksaimniekiem: arī mūsu patērētājiem, mūsu nodokļu maksātājiem un pat trešās pasaules trūcīgajiem, kas atklāj, ka viņu tirgi tiek atraidīti un ka tad pārpalikumi tiek uzkrauti viņiem.

Mēs Eiropas Savienībā pakāpeniski virzījāmies prom no tieša atbalsta sistēmas, kuras sekas bija tik nelabvēlīgas videi un ekonomikai, un tagad mēs steidzam atgriezties atpakaļ. Es varu jums teikt, ka Apvienotajā Karalistē cilvēkiem vēl ir skaidrā atmiņā, kā piena kvotu sistēma darbojās. Mums tika piešķirta kvota, kas bija mazāka par valsts ražošanas apjomu, tāpēc pie mums ir tā neparastā aina, kurā britu lauksaimnieki izmanto pienu kā mēslojumu vai izlej to izlietnēs, un pēc tam viņiem ir jāieved piens no Nīderlandes, Francijas vai citām Eiropas Savienības daļām, lai sasniegtu pieprasījuma līmenim. Mēs tikko bijām sākuši no tā atbrīvoties, un tagad šis Parlaments ir nobalsojis, lai viss atgrieztos atpakaļ.

Katram, kas domā, ka Eiropas Savienības izraudzītais virziens ir — mazāk darboties, vairāk deleģēt kompetenci —, ir tikai jāpaskatās uz šodienas balsojumu.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, iepriekšējā nedēļā mēs pieredzējām vairāku grupas The Beatles albumu atkārtotus izdevumus digitāli pārstrādātā veidā. Šonedēļ mēs debatējam par piena kvotu sistēmu pārstrādātā veidā. Pirmajā acumirklī var likties, ka tiem nav nekā kopēja, kamēr jūs nepievēršat uzmanību vienas Beatle dziesmas virsrakstam — Atpakaļ PSRS. Tas, manuprāt, ir visa kopsavilkums. Mums ir sistēma, kurā cenas un kvotas nosaka birokrāti, nevis patērētāju vajadzības vai pat piegādātāju vajadzības. Mums ir sistēma, kurā patērētāji maksā divreiz vairāk par augstākām cenām un lielākiem nodokļiem, lai atbalstītu sistēmu, kas nesūdzējās tad, kad cenas bija augstas.

Es atceros, kā, tuvojoties iepriekšējo pilnvaru posma beigām, Martin Schulz teica, ka viņš beidzot esot pieredzējis EPP sociāldemokrātizēšanos. Es faktiski domāju, ka viņa sapnis ir piepildījis vēl lielākā mērā un mēs piedzīvojam ES sovjetizēšanos. Vai mēs patiešām skatāmies uz „ESSRS”?

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, mums, Dānijas liberāļiem, ir liela līdzjūtība pret lauksaimniekiem, kas saskaras ar lielām mūsdienu ekonomikas problēmām, un faktiski mums arī ļoti simpatizē ideja par īstermiņa atbalsta sniegšanu tiem, kam tas vajadzīgs. Vienīgā problēma ir tā, ka īstermiņa institucionalizētas atbalsta shēmas nekad nepaliek īslaicīgas, kaut arī tiek pieņemtas daudzas jaukas nodomu deklarācijas. Tās vienmēr, galu galā, kļūst pastāvīgas, un to labi zina visi tie no mums, kuri ir bijuši saistīti ar to īstenošanu šeit vai mūsu valsts parlamentos. Tāpēc mēs baidāmies — un, mūsuprāt, tas ir pareizi, mums būtu jābaidās —, ka pasākumi, ko šī rezolūcija iesaka, kā arī Komisijas iniciatīvas, ja tās tiek skatītas šādā gaismā, de facto novedīs pie ilgstošāka ceļa, kas ved prom no teicamā reformas procesa pretī efektīvākai lauksaimniecībai, par kuru Komisija ir bijusi atbildīga, un tāpēc mēs jūtam, ka mums ir jānoraida šī rezolūcija.

Rezolūcijas RC-B7-0040/2009 priekšlikumi

  Zigmantas Balčytis (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, mans balsojums bija „par”, jo energoapgādes drošības jautājums ir ārkārtīgi svarīgs šodien visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Nesenā Krievijas un Ukrainas krīze skaidri parādīja pašreizējās problēmas enerģētikas nozarē un jo īpaši dažu dalībvalstu pilnīgo atkarību no viena dabas gāzes piegādātāja.

Baltijas valstis, kas ir izolētas no pārējās Eiropas, ir atstātas Austrumeiropas gāzes piegādātāju žēlastībā. Tagad ir svarīgāk nekā jebkad attīstīt visaptverošu kopēju enerģētikas politiku, kuras pamatā ir solidaritāte, enerģijas avotu dažādošana un kopēju interešu aizsardzību.

Es vēlos izmantot šo iespēju pateikties Komisijai un īpaši Zviedrijas prezidentūrai par Baltijas jūras stratēģijas iesniegšanu, kas ļaus efektīvi mobilizēt struktūrfondus, kuri jāizmanto efektīvāk kopēju mērķu sasniegšanai.

Esmu pārliecināts, ka, atbilstoši īstenota, stratēģija kļūs par reģionāla panākuma piemēru.

Visbeidzot es vēlētos mudināt Komisiju uzņemties vadību Baltijas jūras stratēģijas īstenošanā, lai nodrošinātu, ka dažos gadījumos atsevišķu dalībvalstu intereses negūst pārsvaru pār kopējas stratēģijas mērķu sasniegšanu.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo energoapgādes jautājums ir svarīgs pārbaudījums Eiropas solidaritātei. Dalībvalstīm pie šā jautājuma ir jāstrādā kopā.

Enerģētikas politikai ir jābūt saistītai ar ārējo politiku. Komisijai ir arī jāskatās uz energoapgādes drošības dažādošanu ES dalībvalstīs. Cīņa pret klimata pārmaiņām nozīmē, ka enerģija, kas ir atkarīga no oglēm, var nonākt finansiāli spiedīgos apstākļos. Cenu kāpumi ietekmēs pilsoņus. Ir beidzamais laiks mums ieviest kopēju, visaptverošu ES politiku šajā jomā. Komisijai ir skaidri jādeklarē, ka tā apkaros to dalībvalstu savtīgo attieksmi, kuras nesaskata nekādas briesmas, ja tiek turpināta atkarība no viena piegādātāja, piemēram, paļaušanās uz Krievijas gāzi.

Mums ir vajadzīga rīcība. Eiropas Komisijai un enerģētikas komisāram ir skaidri jāpauž sava politiskā griba.

  Iosif Matula (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju „par” šo rezolūciju un tagad paskaidrošu, kāpēc es to darīju. Eiropas Savienība ir atkarīga no enerģijas importa. Enerģijas patēriņš turpina augt, bet dabas resursi ir ierobežoti. Energoapgādes drošība paredz vienlaikus avotu un transporta maršrutu dažādošanu, kā arī visaugstākā mērā efektīvus savstarpējos savienojumus starp dalībvalstīm, kuri pašlaik tiek izstrādāti, izmantojot dažādus projektus, Eiropas finansējumu gāzes vadiem starp Rumāniju un tās kaimiņiem — Ungāriju un Bulgāriju. Te nu mēs pašlaik esam, es teicu sev, bet kas mums vēl ir jādara?

Es vēlētos dot, iespējams, pārdrošu, bet vienkāršu salīdzinājumu ar elektroenerģiju. Pašlaik mūsu mājām piegādā elektrisko strāvu, mums nezinot, no kurienes tā nāk. Dažādotam dabas gāzes piegādes tīklam un daudziem transporta tīkliem ir jāļauj mums sasniegt tieši to pašu mērķi: garantētu gāzes piegādi katrā situācijā, lai kāda tā būtu. Šā iemesla dēļ es atbalstīju un joprojām atbalstu Nabucco projektu, bet arī vienlaicīgu virzību pretī atjaunojamu energoresursu dažādošanai.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Paolo De Castro (A7-0005/2009)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par”, atbalstot ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai attiecībā uz 2009. un 2010. gada intervences periodiem sviestam un vājpiena pulverim, jo es uzskatu, ka šie pasākumi ir turpinājums pozitīvam pasākumam, kam ir bijusi tūlītēja iedarbība, regulējot pārmērīgo piegādi, kura ietekmēja piena un piena produktu tirgu. Cenu kritums pasaules piena un piena produktu tirgū pēdējos 12 mēnešos bija rezultāts vispārējam ražošanas pieaugumam un pieprasījuma kritumam visā pasaulē sakarā ar ekonomikas un finanšu krīzi. Tas attaisno ilgstošu valsts intervenci sviestam un piena pulverim.

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana Itālijas kolēģa deputāta Paolo De Castro ziņojumu, es balsoju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz atkāpi no regulas (Vienotā TKO regula) attiecībā uz 2009. un 2010. gada intervences periodiem sviestam un vājpiena pulverim. Pēc 2007. gada pasaules mēroga cenu eksplozijas pārtikas produktiem un tātad arī pienam pēdējos 12 mēnešos ir pieredzēts cenu sabrukums. Es atbalstu Komisiju, kas 2009. gada sākumā ieviesa palīdzību sviesta privātai uzglabāšanai, cenšoties atbalstīt tirgu. Ņemot vērā situācijas ārkārtējo raksturu, es atbalstu pašreizējās valsts intervences sviestam un vājpiena pulverim pagarinājumu līdz 2010. gada 28. februārim ar iepirkuma procedūru. Turklāt, ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz laiku, kas vajadzīgs, lai piena produktu tirgus atkoptos, es esmu atbalstījis Komisijai doto atļauju pagarināt 2010. un 2011. gada intervences periodu, atkal izmantojot iepirkuma procedūru, ja tirgus nosacījumu dēļ tas būs nepieciešams.

  David Casa (PPE), rakstiski. − Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu par Padomes regulu, ar ko paredz atkāpi no Vienotās TKO regulas attiecībā uz intervences periodiem sviestam un vājpiena pulverim. Tā kā piensaimniecības nozarē ir nopietna krīze, es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. − (SV) Mēs pilnīgi apzināmies, ka piensaimnieku situācija ir nestabila. Tomēr mēs vienlīdz labi apzināmies un esam pārliecināti, ka ES intervence nav risinājums. Tagad ir pienācis laiks pārejai uz tirgū pamatotu, apdrošināšanā pamatotu sistēmu, kas atbrīvo lauksaimniekus, neizjaucot iekšējo vai globālo tirgu. Ir pienācis arī pēdējais laiks pārskatīt situāciju attiecībā uz konkurenci liela mēroga ieguldījumu rūpniecībā un gandrīz tikpat lielā pārtikas rūpniecībā, kas atrodas starp lauksaimnieku un patērētājiem.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Attiecībā uz grozījumiem, kas ierosina iesaldēt piena kvotas, es vēlētos paziņot šo. Pirmkārt, nav pamata pieņemt, ka piedāvātajam ražošanas kvotu palielinājumam (papildpasākumam saistībā ar KLP pārskatu) būtu ietekme uz krīzi šajā nozarē.

Otrkārt, kvotu palielinājuma iesaldēšana (ko Eiropas Parlamenta rezolūcijas grozījums ierosina) sodītu lauksaimniekus valstīs, kas pašlaik ir uz savu kvotu izmantošanas robežas. Būtu netaisnīgi un pat amorāli mainīt spēles noteikumus šajā posmā. Treškārt, es vēlētos atgādināt jums, ka 2002. gada Kopenhāgenas augstā līmeņa sanāksmē mēs runājām (šajās sarunās bija iekļauta Polija) par piena kvotām, zinot, ka šīs kvotas darbosies līdz 2007. gadam. Luksemburgā kvotu sistēma tika pagarināta līdz 2014. gadam bez mūsu līdzdalības vai tiesībām balsot.

Mēs nevaram atrisināt problēmas piensaimniecības nozarē, dodot dažiem ražotājiem izdevību uzlabot savu likteni uz citu ražotāju rēķina. Mūsu konceptiem un darbībām būtu jācenšas dot izdevību ikvienam neatkarīgi no tā, no kuras valsts viņš ir − vai tā būtu kāda no 15 vecajām vai 12 jaunajām dalībvalstīm.

  Jörg Leichtfried (S&D), rakstiski. − (DE) Es piekrītu Komisijas īstermiņa risinājumam par sviesta un piena pulvera iepirkšanu. Tomēr es aicinu ilgtermiņā risināt piensaimniecības krīzi, piemēram, izmantojot elastīgu kvantitātes kontroli, lai pienam dotu cenu, kas sedz izmaksas. Piena pārpalikums ir jālikvidē valsts līmenī, nosakot Eiropas prasības.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Krīze piensaimniecības nozarē ir novedusi arī pie sviesta un vājpiena pulvera cenas krituma. Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu turpināt subsidēt tirgu un pagarināt intervences periodu līdz 2010. gada 28. februārim. Ir jācer, ka pēc tā tirgus atkopsies un ka cenas atkal noteiks piedāvājums un pieprasījums. Tomēr uz ierobežotu laiku, manuprāt, šī intervence ir nepieciešama, un tāpēc es balsoju „par” referenta ziņojumu.

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. − (IT) Nopietnā krīze piensaimniecības nozarē apdraud pašu piensaimniecības nozares pastāvēšanu. Tāpēc, manuprāt, ir pareizi palikt opozīcijā pret atsevišķu kvotu noteikšanu, jo tas faktiski nozīmētu gada nobeiguma kompensācijas maksājumu aizstāšanu, kas turpretī Itālijas ražošanas sistēmai ir izšķirīgs mehānisms. Es drīzāk esmu par intervences cenas pagaidu palielināšanu, par iniciatīvām un pasākumiem, kuru nolūks ir panākt līdzsvaru nozarē, par lielāku informāciju, ko piedāvā patērētājiem, un par svarīgo pasākumu ieviest izcelsmes marķējumu pienam un piena produktiem.

Lai atgūtu piegādes un pieprasījuma līdzsvaru, mums jāatbalsta priekšlikums uz laiku iesaldēt daļu no kvotām, kas noteiktas atsevišķām dalībvalstīm, un nodrošināt kompensācijas mehānismu ražotājiem, kuri ir spiesti iznīcināt daļu sava ganāmpulka, kas ir proporcionāls iesaldētās piena kvotas procentam.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība pašlaik pārdzīvo vienu no visdziļākajām krīzēm, kāda jebkad ir piedzīvota piensaimniecības nozarē, ražošanas palielināšanās un globālā pieprasījuma būtiskas samazināšanās dēļ. Ņemot vērā drausmīgo situāciju, kādā atrodas Eiropas piena produktu ražotāji, mums ir jāturpina valsts intervences periods (t. i., vājpiena pulvera un sviesta iepirkšanai un uzglabāšanai) vismaz līdz nākamā gada februārim vai līdz 2011. gadam, ja to uzskatīs par nepieciešamu. Es nedomāju, ka mēs varam atļauties stāvēt malā un noskatīties, kā Eiropas lauku saimniecības tiek slēgtas, jo pēc gada mums būs jāmeklē piena un piena produktu imports ārpus Kopienas. Ja ņemam vērā arī to, ka veselības standarti nebūs pat tuvu tam, ko mēs sagaidām, mums ir pārāk daudz jāzaudē. Šajā sakarā ziņojums ir vērtējams atzinīgi. Tomēr, lai varētu patiešām atrisināt piensaimniecības nozares problēmu, mums jāpieņem saistīti pasākumi, jo šis produktu krājums saistās ar ievērojamu resursu piešķiršanu un jebkurā brīdī var izrādīties, ka šis krājums nekādā veidā nebūs izmantojams. Mums tagad ir jāiegulda ilgtspējīgā lauksaimniecības sistēmā, kas spēj apmierināt mūsu prasības pēc pārtikas, pat ja mēs esam dziļā finanšu krīzē, lai novērstu pārtikas krīzes iestāšanos vēlāk.

- Ziņojums: Paolo De Castro (A7-0004/2009)

  David Casa (PPE), rakstiski. − Šis ir priekšlikums, ar ko groza pašreiz spēkā esošās tiešās atbalsta shēmas lauksaimniekiem. Tā kā es esmu vienisprātis par šādu grozījumu nepieciešamību, es esmu balsojis “par”.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) Mēs esam jauna pilnvaru perioda sākumā, kad nosakām prioritātes Eiropas Savienības turpmākajai politikai. Es zinu, ka mums ir kārdinājums pievērst uzmanību noteiktiem jautājumiem, kurus mēs uzskatām par ārkārtīgi svarīgiem, un ignorēt citus. Šajā punktā es vēlētos uzsvērt, ka mēs varam atteikties no daudzām lietām, bet mēs nevaram atteikties no ēšanas. Tāpēc lauksaimniecībai ir jāpaliek prioritārai jomai Eiropas Savienībā. Manuprāt, mums jāpaaugstina minimālās palīdzības lielums, ko piešķir lauksaimniekiem, virs EUR 15 000 robežas, ko noteikusi Komisija, kā arī jāparedz palielināts budžets, lai veicinātu piena un piena produktu nozari. Es stingri iesaku atbalstīt lauksaimniekus, kas ražo pienu un gaļu, lai stabilizētu tirgu, iekļaujot viņus valsts atbalsta pagaidu krīzes sistēmā.

Turklāt tiešajām palīdzības sistēmām arī ir jāņem vērā jauno dalībvalstu sevišķās īpatnības, kurās lauksaimniecībai ir svarīga nozīme valsts ekonomikā, un jānodrošina, ka tiek saglabāts atbalsts lauksaimniecībai, lai tā varētu pārvarēt strukturālās problēmas un sasniegt konverģences mērķi, veicinot attīstības līmeni lauksaimniecības nozarē un likvidējot atšķirības efektivitātes un konkurētspējas nozīmē salīdzinājumā ar vecajām dalībvalstīm.

- Rezolūcijas priekšlikums: SWIFT B7-0038/2009

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − Cīņa pret terorismu ir bijusi aktuāla šā Parlamenta darba kārtībā. Tomēr mums jāievēro pareizs līdzsvars starp drošības pasākumiem un pilsonisko brīvību un pamattiesību aizsardzību. Mums arī jānodrošina vislielākā cieņa pret privātuma un datu aizsardzību. Līdzsvaram un samērīgumam ir jābūt galvenajiem principiem, kas ir pamatā cīņai pret terorismu. Eiropas Savienība vienmēr ir apliecinājusi stingras saistības pret pilsoņu privātuma aizsardzību, un tās ir jāuztur. Kopienas pamatā ir tiesiskums, un visām Eiropas peronu datu pārnesēm trešām valstīm ir jāievēro procesuālās garantijas un aizsardzības tiesības.

Pats par sevi saprotams, ka ikvienai datu pārnesei ir jānotiek atbilstoši datu aizsardzības tiesību aktiem valstu un Eiropas līmenī. SWIFT ir būtiska infrastruktūra, un mums ir jāpanāk, lai jebkādas prasības par datu pārnesi būtu pienācīgi pamatotas, mērķtiecīgas un uz tām stingri attiektos tiesas atļauja. Kopienai ir jāieņem stingra nostāja sarunās ar ASV, lai nodrošinātu, ka SWIFT datus nevar izmantot nevienam citam nolūkam kā vien saistībā ar terorisma finansēšanu.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs, sociāldemokrāti, esam izvēlējušies atturēties no balsojuma par 1. grozījumu. Demokrātiskai kontrolei ir izšķirīgi svarīgi, lai dokumenti un direktīvas sarunām būtu pieejami Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem pirms sarunām ar Amerikas Savienoto Valstu iestādēm attiecībā uz piekļuvi finansiālu maksājumu sūtījumu datiem. Eiropas pilsoņiem ir nepieciešams būt pārliecinātiem, ka viņu bankas informācijas pārnese nepārkāpj valsts vai ES likumu. Tomēr mēs saprotam, cik svarīgi ir spēt efektīvi izmeklēt terorisma noziegumus turpmāk, bet ne par katru cenu attiecībā uz demokrātiju.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par kopējo rezolūciju attiecībā uz paredzēto starptautisko nolīgumu, lai Amerikas Savienoto Valstu Finanšu departamentam dotu piekļuvi finansiālu maksājumu sūtījumu datiem, lai novērstu un cīnītos pret terorismu un teroristu finansēšanu. Tomēr, pārstāvot pilsoņus un apzinoties šā temata jutīgo raksturu, kas ietekmē pamattiesības, mēs prasām stingras garantijas pirms jebkāda nolīguma parakstīšanas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par SWIFT. Garantijas ir šādas: ka dati tiek pārsūtīti vienīgi, lai cīnītos pret terorismu; ka savstarpējs mehānisms uzliek Amerikas Savienotajām Valstīm par pienākumu pārsūtīt atbilstīgu informāciju pēc Eiropas iestāžu pieprasījuma; ka pagaidu nolīguma darbība ir ierobežota un ilgst ne vairāk kā 12 mēnešus; un ka sarunas par jaunu nolīgumu notiek vēlāk, tiklīdz Lisabonas līgums ir stājies spēkā, Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem piedaloties pilnā sastāvā.

Es vēlos arī, lai slepenības plīvurs, kas lielā mērā ir aizsedzis šā jautājuma būtību, tiktu pacelts un mēs, Parlamenta deputāti, saņemtu daudz vairāk informācijas par procedūrām, kas noteiktas šajā nolīgumā, nekā līdz šim esam saņēmuši.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Saskaņā ar plānoto starptautisko nolīgumu, finansiālu maksājumu sūtījumu dati ir jāpadara pieejami Amerikas Savienoto Valstu Finanšu departamentam, lai novērstu un apkarotu terorismu un teroristu finansēšanu. Datu nodošana ārvalstu varas iestādēm par finansiāla maksājuma sūtījumu nozīmē mūsu pilsoņu pamattiesību nopietnu pārkāpumu, it sevišķi, ja datu saņēmējs ir Amerikas Savienotās Valstis.

ASV ir daudzkārt pagātnē rādījusi, ka tā neizturas pret datu aizsardzību nopietni, jo īpaši tad, ja tas ir saistīts ar valdības projektu un mērķu sasniegšanu. Lai gan šim rezolūcijas priekšlikumam ir labi nodomi aizsargāt Eiropas pilsoņus, šo svarīgo datu nepienācīga izmantošana nav pilnīgi izslēdzama. Šā iemesla dēļ es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu.

- Rezolūcijas priekšlikums: EK un Tadžikistāna B7-0025/2009

  David Casa (PPE), rakstiski. − Tadžikistāna ieņem svarīgu ģeogrāfisku stāvokli, jo tā atrodas svarīgā krustpunktā starp Eiropu un Āziju un tāpēc tai ir svarīga nozīme reģiona stabilitātes stiprināšanā. Es balsoju par šo rezolūciju, kas cenšas identificēt vairākus svarīgus jautājumus, kuriem Tadžikistānā ir jāpievēršas.

- Ziņojums: Alojz Peterle (A7-0007/2009)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − Es ļoti atzinīgi vērtēju ierosināto partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp EK un Tadžikistānu, kas piedāvā pamatshēmu turpmākai ES sadarbībai ar Tadžikistānu. Vidusāzijas reģions ekonomiski un politiski ir ļoti svarīgs Kopienai, un šis nolīgums palīdzēs saliedēt un stiprināt ES politiskās un ekonomiskās, un tirdzniecības attiecības un klātbūtni Tadžikistānā un Vidusāzijā vispār.

Turklāt tas arī veicinās ekonomisko izaugsmi un atbalstīs ilgtspējīgu attīstību, pasākumus nabadzības novēršanai un stabilitāti Tadžikistānā un Vidusāzijas reģionā. Man ir prieks redzēt, ka šajā nolīgumā ir iekļauti arī tādi jautājumi kā darbības pret terorismu un masveida iznīcināšanas ieročiem, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību. No šā brīža gan ES, gan Tadžikistāna uzturēs ciešu politisku dialogu, kas pavērs ceļu dziļākām attiecībām ļoti daudzās jomās.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) 2007. gadā Vācijas prezidentūras laikā ES pieņēma stratēģiju Vidusāzijai ar nolūku veidot jaunu asociāciju. Nolīgums ar Tadžikistānu ir šīs stratēģijas daļa, un ir ticis norādīts, ka tā galvenā vērienīgā iecere reģionā ir dabas resursi, īpaši gāze. Es balsoju pret ziņojumu par partnerattiecību un sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un Tadžikistānas Republiku, jo ES ir ieinteresēta šajā valstī vienīgi tās dabas resursu un ģeostratēģiskā novietojuma dēļ, ņemot vērā, ka Tadžikistānai ir robežas ar Afganistānu un Ķīnu.

ES attiecībām ar trešām valstīm būtu jābalstās uz citām interesēm, uz savstarpējām interesēm, vienmēr ar cieņu izturoties pret abu pušu suverenitāti un, protams, ar cieņu pret resursu pārvaldību.

- Kopīgs rezolūcijas priekšlikums: Situācija Lietuvā pēc likuma par nepilngadīgo aizsardzību pieņemšanas (RC-B7-0026/2009)

  Robert Atkins (ECR), rakstiski. − Es ar saviem kolēģiem, britu konservatīvajiem, varu piekrist lielai šā ziņojuma daļai. Mēs joprojām pilnīgi atbalstām vienlīdzīgu tiesību un iespēju piešķiršanu cilvēkiem neatkarīgi no viņu invaliditātes, rases, uzskatiem vai dzimumorientācijas un riebumā novēršamies no diskriminācijas visās tās izpausmēs. Tomēr mums ir nopietnas šaubas attiecībā uz Pamattiesību aģentūras un Eiropas Savienības iesaistīšanos jautājumos, kuri, mūsuprāt, atrodas pašu valstu ziņā.

Tieši tāpēc mēs esam nolēmuši atturēties balsojumā par šo rezolūciju.

  Martin Callanan (ECR), rakstiski. − Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāti stingri atbalsta vienlīdzīgu izturēšanos pret visiem neatkarīgi no rases, uzskatiem, dzimumorientācijas vai invaliditātes un stingri nosoda visu veidu diskrimināciju.

Tomēr mums ir nopietnas šaubas attiecībā uz Pamattiesību aģentūras un Eiropas Savienības iesaistīšanos jautājumos, kuri, mūsuprāt, atrodas pašu valstu ziņā. Kā demokrātiskai nācijai, mūsuprāt, šis jautājums ir jāizlemj Lietuvas parlamentam un Lietuvas tautai.

Tāpēc mēs esam izvēlējušies neatbalstīt šo rezolūciju.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Mans balsojums bija par Eiropas Parlamenta rezolūciju attiecībā uz Lietuvas likumu par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskās informācijas negatīvo ietekmi, jo es uzskatu, ka likums, ko Lietuvas parlaments pieņēma 2009. gada 14. jūlijā, saskaņā ar kuru ir aizliegts „tiešā veidā izplatīt nepilngadīgajiem […] publisku informāciju, kas veicina homoseksuālas, biseksuālas vai poligāmas attiecības”, jo tai ir „negatīva ietekme uz nepilngadīgo attīstību”, ir steidzami jāpārskata. Saskaņā ar Eiropas Savienības principiem, visu veidu diskriminācija un jo īpaši diskriminācija pēc dzimumorientācijas, ir jānovērš, un tāpēc Pamattiesību aģentūrai ir jādod atzinums par minēto likumu un tā grozījumiem ES līgumu un ES tiesību kopuma gaismā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Rezolūcijas priekšlikums, ko mēs šodien izskatām, patiešām ir prātu jaukšana. Ar pirkstu tiek rādīts uz valsti, jo tās demokrātiski ievēlētais parlaments pārbauda likumu, kurš līdzīgi likumiem, kas darbojas vairākumā dalībvalstu, ir radīts, lai aizsargātu nepilngadīgos, un kura īpašais mērķis ir viņus aizsargāt pret homoseksualitātes, biseksualitātes vai poligāmijas jebkāda veida propagandēšanu. Kas varētu būt dabiskāks attiecībā uz bērniem? Bet nē, šķiet, ka tā ir „diskriminācija”, un visa ES mobilizējas pret nabaga Lietuvu, kuras „vaina” ir prozelītisma aizliegums un ģimenes vērtību stiprināšana.

Vēl jo pārsteidzošāki ir tas, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, kas teorētiski apgalvo, ka viņi ir kristīgi demokrāti ar noteiktām morālām vērtībām, arī ir likusi savu parakstu zem šī absurda, ko ierosināja kreisie. Bērnu tiesības kā parasti netiek ņemtas vērā salīdzinājumā ar spiedienu no noteiktām interešu grupām. Ir jāsaka, ka savā laikā Parlamenta deputāti bija pedofīlijas un visu cilvēku, lai cik jauni viņi būtu, seksuālo tiesību aizstāvji universālas brīvības vārdā. Šī rezolūcija ir ne tikai noziedzīga, tā ir pretīga.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju, kas nosoda Lietuvas likumu par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskās informācijas negatīvo ietekmi, kura nolūks ir aizliegt jebkādu informāciju par homoseksualitāti, ja tā ir pieejama mazgadīgajiem. Šis likums ir pilnīgā pretrunā Eiropas tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz vēršanos pret diskrimināciju uz dzimumorientācijas pamata, ar saturu, kas lielā mērā ir homofobisks un rada šķēršļus izteiksmes brīvībai. To plaši nosodījušas NVO, tostarp ILGA (Starptautiskā lesbiešu un geju asociācija) un Amnesty International, un Eiropas Padome. Mums jāpiedāvā jauniešiem tādas sabiedrības redzējums, kas ir atvērta dažādībai un pamatojas uz cieņas principu pret citiem, lai cik atšķirīgi viņi būtu. Savukārt Eiropas Komisijai kā līgumu sargam ir jārīkojas atbildīgā veidā un jāsāk pārkāpuma procedūras pret Lietuvu, ja tā uzstās uz savu lēmumu. Ar šo balsojumu mēs aicinām Lietuvas parlamentāriešu pārstāvjus savākties un noraidīt šo tekstu, kas raida signālu par atgriešanos pagātnē, ko es personīgi nosodu.

  Jim Higgins, Seán Kelly, Mairead McGuinness un Gay Mitchell (PPE), rakstiski. − Šis ir balsojuma skaidrojums Fine Gael Eiropas Parlamenta delegācijas vārdā. Fine Gael EP deputāti balsojumos par Lietuvu atturējās, jo tiesiskie/juridiskie procesi vēl nav pabeigti. Kad būs pabeigts Lietuvas juridiskais process, varēs pievērsties jautājumam, vai tas ir pretrunā ES līgumiem. Tāda ir normāla un korekta procedūra. Mēs arī norādām, ka rezolūcija nostāda viena veida diskrimināciju augstāk par citām un pati ir diskriminācijas veids.

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Es balsoju pret rezolūciju, kura var radīt bīstamu precedentu Eiropas Savienībai. Manuprāt, tās saturs un temats nav savienojams ar subsidiaritātes principu. Tāda veida rezolūcijas var veicināt eiroskepticismu, jo tās ir pierādījums ES tendencei iejaukties Es dalībvalstu iekšējās lietās. Neiejaukšanās princips ES dalībvalstu iekšējās lietās nav absolūts princips, bet Lietuvā nenotiek nekas tāds, kas spiestu mūs rīkoties. Tiem, kuri vēlas labāku Eiropu, būtu jābalso pret šo rezolūciju. Tas ir mana lēmuma iemesls. Liels paldies!

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Lietuvas parlaments ir apstiprinājis grozījumus likumā par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskās informācijas negatīvo iedarbību. Šā likuma mērķis ir novērst publiskas informācijas izplatīšanu, „kura aģitē par homoseksuālām ... attiecībām” vai kura „noliedz ģimenes vērtības”.

Šā iemesla dēļ Lietuvas iestādēm ir jāgroza likums vai tas jāatceļ un jāatturas no grozījumu pieņemšanas sodu un administratīvajā kodeksā, lai tādējādi panāktu, ka likumi atbilst cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā tas ir noteikts starptautiskos un Eiropas tiesību aktos.

Tas bija solis pareizajā virzienā, kad jaunā Lietuvas prezidente lūdza Lietuvas Parlamentu pārskatīt likumu, lai nodrošinātu, ka tajā ievēroti tiesiskuma konstitucionālie principi, juridiskā noteiktība un juridiskā skaidrība un ka tas nav pretrunā atvērtas sabiedrības un plurālistiskas demokrātijas garantijām.

Šo iemeslu dēļ un nepieciešamības dēļ nekavējoties pārskatīt šo likumu es balsoju par kopējo priekšlikumu Eiropas Parlamenta rezolūcijai.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo rezolūciju, kas rada bīstamu precedentu tādā nozīmē, ka tajā izteiktie viedokļi neievēro subsidiaritātes principu un tā ir sava veida iejaukšanās dalībvalsts parlamenta suverēnās darbībās laikā, kad attiecīgais likums vēl pat nav stājies spēkā.

- Kopīgs rezolūcijas priekšlikums: Krīze piensaimniecības nozarē (RC-B7-0047/2009)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju un balsoju par šīs rezolūcijas 28. grozījumu, kurā pieprasīts Komisijai un dalībvalstīm nekavējoties pieņemt papildu pasākumus, lai iejauktos Kopienas ražošanas pašreizējā situācijā, īslaicīgi iesaldējot kvotu palielināšanu, par ko tika lemts pēdējās kopējās lauksaimniecības politikas reformās, jo šis grozījums atbilda visu Portugāles piena ražotāju interesēm un īpaši guva Azoru piena ražotāju atbalstu. Tāpēc es paužu nožēlu, ka šis grozījums neguva Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma atbalstu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − Es balsoju par kopējo rezolūciju, jo pretēji Eiropas Komisijas prognozei par piena produktu cenu būtisku palielinājumu piena tirgus piedzīvo dramatisku pasliktināšanos, piena cenām pazeminties par spīti intervencei un eksporta subsīdijām. Daudzu dalībvalstu tautsaimniecība ir lielā mērā atkarīga no lauksaimniecības un lopkopības. Diemžēl tagad ir vērojama liela atšķirība starp cenām, ko maksā patērētāji par lauksaimniecības produktiem lielveikalos, un naudu, ko saņem ražotāji. Daudzu ES piensaimnieku pastāvēšana tagad ir nopietni apdraudēta, un viņi ir spiesti pārdot piena produktus par cenu, kas zemāka par ražošanas izmaksām. Komisijai ir jāveic atbilstoši pasākumi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, lai pārvarētu šo krīzi un glābtu ES piena produktu tirgu. Attiecībā uz šo es ļoti atbalstu prasību palielināt ES piena fondu, lai palīdzētu ražotājiem un atbalstītu saimniecību investīcijas. Ja mēs gribam, lai piena produktu tirgus labi darbotos, mums jāatbalsta saimniecību ieguldījumi modernizācijā, sīkos ražotājus un jaunos lauksaimniekus. Un vissvarīgāk ir nodrošināt, lai lauksaimnieki saņemtu taisnīgu un atbilstošu cenu par savu ražojumu.

  David Casa (PPE), rakstiski. − Iepriekšējos 12 mēnešos ir piedzīvota piena produktu tirgus pasliktināšanās, piena cenām pazeminoties līdz 21 centam par litru un atstājot daudzus lauksaimniekus bez citas alternatīvas, kā vien pārdot piena produktus ar zaudējumiem. Šī ir ārkārtīgi nopietna situācija, un tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. − (DA) Mēs balsojām pret priekšlikumiem par palielinātu lauksaimniecības palīdzību piensaimniecības nozarei. Mūsu grupa konsekventi balso par lauksaimniecības palīdzības samazināšanu un ES lauksaimniecības politikas reformas turpināšanu. Sakarā ar šo lēmumu Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās apvienības grupa balsoja pret 16., 17. un 19. grozījumu, jo, lai gan to saturs ir atbalstāms, šie grozījumi neattiecās uz minēto diskusiju.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgo priekšlikumu rezolūcijai par krīzi piensaimniecības nozarē, jo es uzskatu, ka ir vajadzīgi steidzami pasākumi, lai atrisinātu nopietno krīzi, ko šī nozare izjūt, jo īpaši ir jāstimulē pieprasījums, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru. Ir tomēr jānožēlo, ka Parlamentā panāktajā kompromisā nav iekļauta kvotu palielināšanas pagaidu atlikšana vai citi pasākumi ražošanas samazināšanai, kas būtu ļoti svarīgi, lai palīdzētu Eiropas lauksaimniekiem pārciest šo krīzi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā piensaimniecības nozari ietekmē nopietna krīze, ir steidzami jāpieņem efektīvāki pasākumi ražotāju atbalstīšanai un jāizvērtē, cik lietderīgi ir atcelt piena kvotas 2015. gadā.

Piena un piena produktu tirgus stabilizācija netiks panākta tikai ar vienu vai pāris atsevišķiem pasākumiem, piemēram, kvotu nepalielināšanu, kas domāta krīzes tūlītējas, pagaidu ietekmes mīkstināšanai. Tieši otrādi, būs jāapsver vidēja un ilgtermiņa risinājumi un jāizvērtē iemesli, kāpēc šis tirgus nedarbojas pienācīgi, kā arī jāatrod vislabākais veids, kā saglabāt ilgtspējīgu ražošanu, neaizmirstot par patērētāju tiesībām uz godīgu cenu.

Šajā saistībā man jānorāda uz īpaši trauslo konkurētspējas situāciju tajos attālākajos reģionos, kas lielā mērā ir atkarīgi no piensaimniecības ražošanas, piemēram, Azoru salās. Es paužu nožēlu par noteiktu nejūtīgumu no Eiropas Komisijas puses un valsts līmenī — par šā procesa slikto vadīšanu no Portugāles valdības puses. Mūsu vadītāju spējas rīkoties un atbalstīt valsts intereses ir īpaši svarīgas tad, kad ir krīze. Diemžēl tā nav noticis. Pozitīvi ir tas, ka ir panākumi grozījumiem, kuriem es esmu līdzautors un kuros atbalstīts de minimis maksājumu palielinājums. Tas nav ideāls risinājums, bet tomēr palīdz.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, lai gan tajā nav iets pietiekami tālu. Lai tagad stabilizētu cenas, ir steidzami jāatceļ kvotas ikgadējais 2 % palielinājums. Piena kvotu sistēma būs vēl jāturpina pēc 2015. gada vai arī tā būs jāaizvieto ar citu regulējošu mehānismu. Ir vitāli svarīgi pielāgot piena ražošanu Eiropas vietējam pieprasījumam, lai tādā veidā garantētu ražotājiem godīgu cenu. Būtiska ir tirgus pārredzamība, un attiecībā uz to es ierosinu izveidot Eiropas novērošanas centru, lai palīdzētu pārraudzīt un regulēt tirgu no ražošanas līdz sadalei.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pieņemtā rezolūcija satur pozitīvus pasākumus, kas ir nepieciešami sakarā ar pašreizējo smago krīzi, kura ietekmē nozari. Tāpēc es balsoju par to. Tomēr tie ir tikai atsevišķi pasākumi, kas neatrisina nozares pamatproblēmas, jo īpaši sīko un vidējo ražotāju problēmas, kuriem situācija, visticamāk, turpmāk pasliktināsies, ņemot vērā sniegto paziņojumu par nodomu likvidēt piena kvotas.

Kaujai, kuru izcīna piena ražotāji un kuras mērogs pārsniedz viņu tiešos mērķus — pārdot savus produktus par cenu, kas ļautu viņiem izdzīvot —, ir arī plašāka nozīme un svarīgums saistība ar to, kādu lauksaimniecību mēs vēlamies nākotnē. Lauksaimniecības neoliberālais modelis, kas veicina tirgus pārpludināšanu ar produktiem no valstīm, kurās ir lielāka ražošanas jauda, un veicina ražošanas palielināšanu dažās valstīs un saimniecību pamešanu un pārtikas atkarību citās, ir jāaizstāj ar tādu modeli, kura pamatā ir pārtikas apgādes suverenitātes un pārtikas nodrošinājuma koncepcija — katras valsts tiesības ražot ilgtspējīgā veidā. Šajā modelī būtiski ir sabiedriskie mehānismi ražošanas kontrolēšanai — kvotas, kas piemērotas katras valsts vajadzībām.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Ja politika dzen lauksaimniekus pašnāvībā, ja tā ved cilvēkus pie brīvprātīgas sava darba augļu iznīcināšanas, jo tas nav sliktāk par to, ko politika viņiem piedāvā, ir laiks mainīt politiku. Lauksaimniecības liberalizēšana kopumā, bet jo īpaši attiecībā uz piensaimniecības nozari, ir bijusi katastrofa. Cik daudz reižu šajā Parlamentā ir jāsaka, ka lauksaimniecību nevar uzskatīt par tādu pašu ekonomisku darbību kā jebkuru citu, jo lauksaimniecība baro cilvēkus, lauksaimniecība padara laukus pievilcīgākus un notur iedzīvotājus lauku apvidos? Pārtikas produkti nav tādi produkti, ar kuriem var spekulēt tirgos neatkarīgi no jebkāda veida realitātes. Ir absurdi rosināt tādu produktu importu, kas pat neatbilst tiem kvalitātes kritērijiem, kuri jāievēro mūsu lauksaimniekiem. Ir nepieļaujami atstāt šos lauksaimniekus lielo centrālo iepirkšanas biroju datoru un plēsoņu žēlastības varā, kuri gūst peļņu uz ražotāju un patērētāju rēķina. Bailīgie, neskaidrie priekšlikumi tekstā nav ne pietiekami, ne pilnīgi apmierinoši, bet vismaz tie ir. Tāpēc mēs balsojām „par”.

  Pascale Gruny (PPE), rakstiski. – (FR) Stāvoklis piena produktu tirgū ir būtiski pasliktinājies pēdējos 12 mēnešos: piena cena ir kritusies par 30 % gadā, kas ir viskrasākais kritums pēdējos 20 gados. Tāpēc mums steidzami ir jāizstrādā jauni regulējuma veidi Eiropas līmenī, lai nodrošinātu, ka piensaimniecības nozare nav atkarīga tikai no tirgus noteikumiem, bet var faktiski būt līdzvērtīga tiem. Pašlaik ražotāju ienākumu nestabilitāte neļauj vislabākā veidā izvietot resursus, kas ir izšķirīgi svarīgi turpmākiem ieguldījumiem nozarē. Tāpēc Eiropas Komisijas pienākums ir veicināt līgumattiecības lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, lai līdzsvarotu attiecības starp dažādiem nozares dalībniekiem, stabilizētu tirgus un novērstu tirgus riskus. Tai ir jārosina arī labāka organizācija nozaru iekšienē. Turklāt jāpievērš uzmanība arī tam, vai piena kvotu palielinājums varētu pozitīvi ietekmēt ražotāju cenas. Eiropai ir jārīkojas tūlīt. Mēs vairs nevaram ilgāk gaidīt. Ja mēs nerīkosimies, mēs riskēsim ar to, ka Eiropas piensaimniecības nozare cietīs ilglaicīgu kaitējumu, tādējādi atņemot mūsu ievainojamajiem lauku apvidiem ekonomikas pamatu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Piena streiks Eiropas valstīs aug plašumā ar satriecošām ainām par pienu, kas tiek izliets uz lauka. Ņemot vērā piena ražotāju grūtības, Eiropas Parlaments ir pieņēmis nostāju. Šajā saistībā es balsoju par 600 miljonu eiro liela fonda izveidi budžetā, ko ES plāno 2010. gadam, lai sniegtu palīdzību piena ražotājiem, kas pašlaik izjūt nopietnu krīzi, kāda nav pieredzēta viņu nozarē, un cīnās ar piedāvājuma un pieprasījuma likumiem pasaules piena produktu tirgū.

Arī mani kolēģi sociālisti kopā ar mani ir iesnieguši grozījumu, kurā aicināts apturēt pašlaik spēkā esošās piena kvotas, lai panāktu cenu palielināšanos. Mums vajadzētu arī pieņemt cikliskus pasākumus papildus tirgus pārvaldes pasākumiem, kas jau ir pieņemti, jo pēdējie ir izrādījušies neefektīvi cenu nepastāvības dēļ.

  Elisabeth Jeggle (PPE), rakstiski. – (DE) Piensaimniecības nozarē pašlaik ir nepieredzēta mēroga krīze: ražotāju cenas ir dramatiski kritušās, patērētāju cenas ir augušas, un daudzas saimniecības Eiropas Savienībā cīnās par izdzīvošanu. Komisija ir stāvējusi malā un vērojusi šo attīstību pārāk ilgi. Mūsu rezolūcijas priekšlikumā, ko atbalsta gandrīz visas grupas, mēs skaidri parādām, ka 2008. gada novembra lēmumi saistībā ar „veselības pārbaudi” nav pietiekami pašreizējai situācijai. Visaptverošā lauksaimniecības reforma, ko esam pieņēmuši, ir pārāk maza.

Ja ir mainījušies pamatnosacījumi, Komisijai ir jāpārņem iniciatīva un jāīsteno pasākums, kas palīdzēs ES lauksaimniekiem. Savā rezolūcijā mēs prasām vispusīgus pasākumus: tirgus stabilizāciju, tirdzniecības veicināšanas pasākumus, vispārēju piena programmu skolām, minimālo maksājumu maksimālā daudzuma palielinājumu no EUR 7 500 līdz EUR 15 000 visām lauksaimniecības ražošanas jomām, ātrākas pensionēšanās shēmu un kvotas atpirkšanas shēmu, ražotāju organizāciju stiprināšanu, piena produktu atbilstošu marķēšanu, eksporta kredītu apdrošināšanu tāpat, kā tas notiek ASV, un attiecībā uz īpašiem pasākumiem — piena fondu. Ar šo rezolūciju mēs esam gatavi uzņemties atbildību par Eiropas lauksaimniecību. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Piensaimniecības nozare ir briesmās. Mēnešiem ilgi piena produktu ražotāji ir ražojuši ar zaudējumiem, bet piena cena nav kritusies patērētājiem: lielie izplatītāji ir bijuši tie, kas gūst labumu. Tūkstošiem Francijas sīkražotāju draud bankrots. Vispārējais piensaimnieku streiks, kas ir ražotāju beidzamais mēģinājums likt sevi sadzirdēt un neaiziet bojā sabiedrības vienaldzības apņemtiem, pašreiz izplatās daudzās Eiropas valstīs, attiecīgi apdraudot daudzas darbavietas piensaimniecības nozares citās apakšnozarēs. Ir nepieciešams steidzami atrast efektīvus risinājumus šai Francijas un Eiropas lauksaimniecības galvenajai nozarei un radikāli mainīt politiku, jo — netērēsim velti enerģiju — tieši Eiropas Komisija, Padome, Eiropas Parlaments ar viņu ultra liberālismu ir atbildīgi par šo traģēdiju. Mums ir steidzami jārīkojas: lai saglabātu kvotu principu pēc 2015. gada; lai nekavējoties ieviestu samazinājumu šajās kvotās ar nolūku izbeigt piena cenas lejupslīdi; lai cenas būtu samērojamas ar patiesajām neatkarīgu ražotāju veiktajām izmaksām; un lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību par lielo izplatītāju noteiktajām cenām. Lauksaimnieki gaida stingru rīcību.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. − (DE) Mēs glābām bankas, jo mums tas bija jādara. To atzina un pieņēma visi atbildīgie politiķi.

Tagad mēs saskaramies ar situāciju lauksaimniecībā, kad mums jānovērš draudoši lauksaimnieku bankroti, jo īpaši piensaimniecības nozarē, jo cenas vairs nesedz ražošanas izmaksas. Tomēr mums jānodrošina, lai mūsu ražošanas potenciāls būtu pietiekams, apgādājot Eiropas pilsoņus ar augstas kvalitātes pārtikas vielām.

Es piederu pie paaudzes, kas pieredzēja pārtikas sadali uz taloniem un nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus, lai pietiktu ēdiena. Cerams, ka nekad vairs nebūs tik slikti. Tomēr tie, kuri nekad nav izjutuši badu, nesaprot, cik svarīga Eiropai ir spēcīga kopējā lauksaimniecības politika.

Mums ir nepieciešama apgādes drošība un ne tikai enerģētikas nozarē.

Es jūs aicinātu ņemt vērā, ka gadījumā, ja pārāk daudz saimniecību pārāk daudzos reģionos ir spiestas apstādināt darbību, jo mēs neesam spējīgi vai neesam gatavi ieviest nepieciešamos īstermiņa pasākumus, kuri tiek pieprasīti mūsu rezolūcijā, ES un dalībvalstu izmaksas būs daudzreiz lielākas nekā izmaksātu atbilstošu īstermiņa pasākumu īstenošana kopējās lauksaimniecības politikas sistēmā.

Bezdarbnieku armija ir pietiekami liela. Ļaut saimniecībām nogrimt būtu bezatbildīgi no sociālā, ekonomiskā un vides viedokļa.

Es ceru, ka mūsu brīdinājums tiks ņemts vērā.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju par kopējo rezolūcijas priekšlikumu, lai arī uzskatu to par nepietiekamu. Priekšlikums izbeigt piena kvotu shēmu 2015. gadā un līdz tam laikam palielināt kvotu par 1 % gadā, praktiski runājot, legalizēs pārpalikumus, kas dažās valstīs jau ir, kas ir saražoti virs kvotām un ko tad eksportē par ļoti zemām cenām, piespiežot samazināt tirgus cenas — daudzās valstīs pat zemāk par ražošanas izmaksām. Pasākumiem, ko Komisija mēģina piemērot, galamērķis ir regulējumu atcelšana un tāpēc — piensaimniecības nozares liberalizēšana Eiropā.

Mēs esam pilnīgi pret šādiem pasākumiem, jo tie atbilst lielo uzņēmumu interesēm tāpat kā kopējās lauksaimniecības politikas reformas un kaitē maza apjoma ražotājiem. Mēs atbalstām pasākumus, kas regulē piensaimniecības nozari.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šajos mēnešos piena produktu tirgos ir attīstījusies situācija, kas apdraud daudzu piensaimnieku eksistenci. Cena par viņu produktiem ir strauji kritusi. Mazās un vidējās saimniecības ir cietušas vissmagāk, un tām ir jāiztiek ar savām rezervēm, lai izdzīvotu. Šā iemesla dēļ no ES tiek gaidīta strauja rīcība. Komisija līdz šim ir bijusi pārāk nenoteikta savos centienos nopietni pievērsties krīzes apkarošanai, par kuru tā daļēji ir atbildīga, jo pieņēma lēmumu palielināt piegādes kvotas.

Tāpēc Parlamenta iniciatīvas, kuru lielākā daļa arī ir pieminētas šajā rezolūcijas priekšlikumā, ir vēl jo apsveicamākas. Tajās ietilpst, pirmkārt un galvenokārt, piena fonda izveide, kam tiks piešķirti 600 miljoni eiro, pasākumi, lai palielinātu piena produktu pieprasījumu, lielāka kvalitātes kontrole un pienākumi attiecībā uz precīzu marķēšanu. Lai atbalstītu mūsu lauksaimniekus, es jau iepriekš biju pieņēmis lēmumu balsot par ierosināto rezolūcijas priekšlikumu un tajā ietvertajiem pasākumiem.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Brīdinājuma zvans: tāda ir mūsu rezolūcijas būtība; tā aicina Komisiju un Padomi pieņemt ārkārtas pasākumus, lai atrastu izeju no krīzes, kuras pilno spēku izjūt piena ražotāji. Vakar Beļģijā šī krīze ieguva jaunu dimensiju, kad Ciney apkaimē vairāk nekā 2 000 ražotāju izlēja 3 miljonus litru piena. Piedēvēt pilnīgu atbildību par to vienīgi kvotu atcelšanai ir veids, kā ātri pārtraukt debates. Tāpēc es biju pret 28. grozījumu, kur aicināts iesaldēt kvotas, jo uzskatīju to par pārāk vienkāršotu. Galvenie cēloņi ir citi: pieprasījuma samazināšanās, nežēlīga pasaules mēroga konkurence un galvenokārt — izplatīšanas uzņēmumu nepieņemamās virspeļņas, ko ir kritizējušas daudzas patērētāju apvienības. Tieši tas lika man 17. un 18. grozījumā, kuru autors es esmu, pieprasīt Komisijai veikt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai pastāv karteļu darbība. Uzticība Komisijai tiek apšaubīta. No otras puses, es atbalstīju 1. grozījumu, kur paplašināta 16 dalībvalstu rosinātā iniciatīva un aicināts atjaunot līdzsvaru starp dažādiem nozares dalībniekiem. Personīgi es atbalstu minimālās cenas noteikšanu pienam katrā valstī.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Gatavojoties balsojumam par rezolūciju par krīzi piensaimniecības nozarē, es biju iesniedzis un atbalstījis dažus grozījumus par piena produktu tirgus īstermiņa regulējumu, jo īpaši attiecībā uz kvotu palielinājuma iesaldēšanu vai kvotu pagaidu samazināšanu (par 3 %—5 %). Taču visus šos pasākumus Eiropas Parlaments ir noraidījis. Ražotājiem ir tiesības gaidīt, ka Parlaments ierosinās viņiem vajadzīgos radikālos pasākumus. Lai gan šajā rezolūcijā ir daži pozitīvi elementi, tā neatbilst gaidītajam: tāpēc es atturējos no galīgā balsojuma.

- Kopīgs rezolūcijas priekšlikums: Energoapgādes drošība (RC-B7-0040/2009)

  Maria da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropa lielā mērā ir atkarīga no importētas enerģijas. Lai mazinātu mūsu energoatkarību, mums jānodrošina energoefektivitāte, jādažādo enerģijas avoti, palielinot atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī jādažādo izcelsmes un tranzīta valstis. Iekšējā enerģijas tirgus konsolidācija visā Eiropā arī ir ļoti svarīga lielākai energoapgādes drošībai. Gāzes cauruļvadi un elektroenerģijas tīkli, kas pārklāj visu Eiropu, ir jāatzīst par prioritāti. Šajā sakarā Portugālei ārkārtīgi svarīgi ir divi projekti, kas iekļauti ekonomikas atveseļošanas plānā: elektrotīklu sasaiste starp Portugāli un Spāniju, jo tas palīdzēs konsolidēt Ibērijas elektroenerģijas tirgu; un sasaiste starp Spāniju un Franciju, lai neļautu Ibērijas pussalai pārvērsties par enerģētikas salu. Komisija un Padome tiek aicinātas pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka Dienvideiropas valstīs ar augstu atjaunojamu energoresursu potenciālu tiek rosināta atjaunojamu energoresursu projektu attīstība. Alenteho reģionā lielās platībās ir visaugstākais saules enerģijas potenciāls visā Eiropā, kā to rāda saules radiācijas izkliedes kartes.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par energoapgādes drošības ārējiem aspektiem, jo uzskatu, ka īstas kopējas energoapgādes politikas radīšana būs izšķiroša energoapgādes drošības nodrošināšanai Eiropas Savienībā. Tomēr iekšējā energoresursu tirgus kārtīga darbība un enerģijas avotu dažādošana būs ārkārtīgi svarīga arī nākamo krīžu un energoapgādes pārtraukumu novēršanai. Šajā sakarā es domāju, ka pieaugošām investīcijām atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē ir jābūt centrālajam elementam Eiropas politikā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības energoatkarība, stratēģiskā nepieciešamība to samazināt un draudi ES stabilitātei, ko rada šāda ievainojamība, ir labi zināma un par to ir notikušas plašas debates.

Šajā saistībā jānorāda, ka manai valstij raksturīgi tādi atkarības līmeņi, kas tālu pārspēj Eiropas vidējo, atklājot dažādo valdību absolūto neveiksmi šajā jomā un radot lielas bažas par iespējamu krīzi energoresursu tirgos.

Ņemot vērā sarežģītās attiecības ar dažiem mūsu galvenajiem piegādātājiem, ierobežotās iespējas dažādot enerģijas avotus un apgādes jaudas nepietiekamību, man šķiet, ka visām dalībvalstīm ir svarīgi, lai Eiropas Savienība darbotos en bloc, lai aizsargātu kopējās intereses un parādītu, ka spēj tās uzspiest sarunās, kas risinās augstu prasību gaisotnē.

Tāpat es domāju, ka dalībvalstis nedrīkst izvairīties no atbildības, bet tām jālemj par dažādiem enerģijas groziem, kuros visas galvenās alternatīvas, arī kodolenerģija, jāpārbauda, jānovērtē bez aizspriedumiem un jāizmanto praksē, ja konstatē, ka tās ir noderīgas, dodot priekšroku tām alternatīvām, kuras var ražot visefektīvāk, visdrošāk un vistīrāk.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Eiropa nebūs spējīga — vismaz ne tuvākajā laikā — atbrīvoties no savas atkarības energoapgādē no valstīm ārpus Eiropas. Patiešām, lai samazinātu šos ierobežojumus, mums ir jādažādo savas atkarības veidi — gan pēc enerģijas avotiem, gan piegādes valstīm. Godīgi sakot, es tomēr nesaskatu jēgu, kāpēc lai dotos Turcijas ķetnās, izdarot gājienu, ko, šķiet, vairāk motivē naidīgums pret Krieviju, nekā bažas par energoresursiem. Turcija ir nepieciešamais tranzīta punkts jūsu slavenajam Nabucco gāzes cauruļvadam, kuram sistemātiski ir ierādīta prioritāte salīdzinājumā ar citiem projektiem. Tas dotu valstij nozīmīgu līdzekli spiediena izdarīšanai.

Runājot par Desertec, arī te man neizdodas saskatīt jēgu, kāpēc būtu jākļūst atkarīgiem no tā, kas pašreiz ir projekts ar daļēji privātu iniciatīvu. Es faktiski uzskatu, ka ir pretrunīgi gribēt ievērot centralizētu enerģētikas politiku, kas atrodas Komisijas rokās, un vienlaikus nodot Eiropas enerģētikas nozari privātiem dalībniekiem, izraisot cenu pieaugumu un pakalpojumu samazināšanos un nevēlami ietekmējot energoresursu izvēli. Tomēr, galvenokārt, es uzskatu, ka enerģija ir pārāk izšķirošs jautājums, lai to atstātu Komisijas ierēdņu ziņā vai ļautu to risināt dažu uzņēmumu peļņas interesēs.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Kopīgais rezolūcijas priekšlikums par energoapgādes drošības ārējiem aspektiem ietver svarīgas izvēles Eiropas turpmākai enerģētikas politikai. Es uzskatu, ka pašreizējā enerģijas avotu struktūrā ir īpaši svarīgi būtiski palielināt atjaunojamu energoresursu avotu īpatsvaru, un tāpēc arī esmu par Desertec projektu, ko plānojusi privātu investoru grupa.

Nav maznozīmīgi, ka tas paredzēts ES atkarības mazināšanai no atsevišķām valstīm, no kurām mēs līdz šim esam ieguvuši savu fosilo kurināmo. Paredzētais Nabucco projekts diemžēl nedos šādu ieguldījumu, jo tas atstās iespēju Eiropas šantažēšanai attiecībā uz plānoto Turcijas pievienošanos ES. Ņemot vērā islāma režīma tiešo ietekmi Turcijā, projekts tā pašreizējā formā ir jānoraida. Šā iemesla dēļ es atturējos no balsošanas par tekstu kopumā galīgajā balsojumā, lai gan dokumentā ir daudz pozitīvu elementu.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. − Mēs apzināmies mūsu dažādo sabiedroto atšķirīgās bažas. Tomēr, no Lielbritānijas perspektīvas skatoties, centieniem panākt saskaņotāku ES pieeju energoapgādes drošībai nav vajadzīgs Lisabonas līgums vai Eiropas Komisijas kompetences palielināšana. Mūsu rīcībā jau ir pietiekami mehānismi, kas ļautu ES dalībvalstīm runāt vienā balsī darījumos ar Krieviju, ja mēs to gribētu.

Atsauces šajā rezolūcijā uz Lisabonas līgumu ir lielā mērā traucējošas. Britu konservatīvie kaismīgi iestājas pret šā līguma ratifikāciju un turpmākiem ES politiskās integrācijas centieniem. Es izsaku nožēlu arī par ikvienu neveiksmīgo mēģinājumu iekļaut kodolenerģiju to ilgtspējīgo un dažādo energoapgādes avotu struktūrā, ko pieprasīs turpmākajos gados. Energoapgādes drošība, pirmkārt un galvenokārt, ir mūsu pašu valdību atbildība.