Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris - Strasbūra

8. Stāvoklis Taivānā pēc nesenās viesuļvētras (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums par stāvokli Taivānā pēc nesenās viesuļvētras.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man izteikt līdzjūtību Taivānas tautai, kas cieta viesuļvētras Morakot un tās seku dēļ. Eiropas Kopienas Civilās aizsardzības mehānisms deva ieguldījumu vispārējos palīdzības pasākumos un apliecināja Eiropas solidaritāti ar Taivānas iedzīvotājiem.

Taivānu skāra viesuļvētra Morakot 2009. gada 7. augustā, izraisot lielus plūdus un zemes nogruvumus. Vairāk nekā 150 cilvēku gāja bojā un desmitiem tūkstošu ir zaudējuši mājas. Transporta infrastruktūra, tostarp ceļi un tilti, tika izpostīta, un sakaru tīkli sarauti. Aptuveni 700 000 māju palika bez dzeramā ūdens. Taivāna lūdza starptautisku palīdzību 2009. gada 12. augustā. Atbildot uz to, Eiropas Komisija aktivizēja Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu. Šis mehānisms veicina un koordinē dalībvalstu materiālo palīdzību lielās ārkārtas situācijās.

Eiropas Komisija nosūtīja uz Taivānu koordinācijas un novērtēšanas komandu, lai novērtētu vajadzības un palīdzētu valdībai seku likvidēšanā. Komanda devās vairākās novērtēšanas misijās cietušajos reģionos, informējot vietējās iestādes un starptautiskos partnerus par konstatētajiem faktiem un ieteikumiem. Mehānisma komanda veicināja arī materiālās palīdzības piegādi, piemēram, Zviedrijas un Polijas ziedoto ūdens attīrīšanas iekārtu, ko piegādāja vissmagāk cietušajiem apgabaliem Taivānā.

Palīdzības ātrā sniegšana bija taustāma Eiropas solidaritātes izpausme. Eiropas komandas klātbūtne uz vietas arī tika uztverta pozitīvi. Kopienas Civilās aizsardzības mehānisms ir ļoti uzskatāma zīme, kas apliecina Eiropas solidaritāti ar valstīm visā pasaulē, un esmu pārliecināta, ka tā arī turpmāk pieaugs spēkā un iedarbīgumā.

Dabas katastrofas var ietekmēt jebkuru valsti pasaulē. Bieži tās rada smagus zaudējumus cilvēkiem, ekonomikai un videi. Nākotnē klimata pārmaiņas, visticamāk, liks mums pieredzēt vēl vairāk katastrofu. Šajā sakarā solidaritāte ar citām valstīm, kas cietušas katastrofā, joprojām paliek viens no Eiropas katastrofu vadības politikas pīlāriem. Es ar cerībām gaidu, ka darbs ar Eiropas Parlamentu turpināsies, lai gūtu pārliecību, ka Eiropas katastrofu vadības instrumenti atbilst mērķim.

  Thomas Mann, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Taivānas Republika 8. augustā tika satricināta līdz pamatiem. Viesuļvētra Morakot brāzās pāri salai ar nevaldāmu spēku, aiz sevis atstājot vairāk nekā 750 mirušo. Tūkstošiem cilvēku zaudēja to, kas tiem bija piederējis, un tika izputināti lieli zemes apgabali. Postījumu apmērs pārsniedz EUR 2,5 miljardus. Plašo infrastruktūras postījumu atjaunošana prasīs mēnešus. Apliecinot savu solidaritāti, mēs, eiropieši, vēlējāmies atbalstīt Taivānas cilvēkus, sniedzot palīdzību seku likvidēšanā.

Kuneva kundze, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa atbalsta Eiropas Komisijas sāktās iniciatīvas. Vēl jo lielāks ir pārsteigums, ka Taivānas vēstniecības bija instruētas atteikt visu ārvalstu palīdzību. Tas izraisīja spēcīgu kritiku, un 13. augustā tika veikti nepieciešamie grozījumi pilnīgi neveiksmīgajā krīzes vadības programmā. Drīz pēc tam premjerministrs Liu Chao-shiuan atkāpās.

Cits uztraukuma cēlonis bija Dalailamas vairāku dienu vizīte Taivānā septembrī. Viņš tikai gribēja kopā ar dzīvi palikušajiem aizlūgt par upuriem. Līdzjūtība jau sen ir bijusi Dalailamas daudz cildināto runu un grāmatu vēstījums. Ķīnas valdība kārtējo reizi pauda skaļus protestus un radīja milzīgu spiedienu. Ir nepieļaujami, ka Dalailamas pilnīgi humāno rīcību Pekina atkal pārvērta par politisku jautājumu. Taivānai jājautā pašai sev, kurā pusē tā faktiski ir. Prezidents Ma Ying-jeou atļāva Nobela miera prēmijas laureātam iebraukt valstī tikai pēc paša tautas stingriem protestiem.

Komisāre, mūsu dialogam ar Taivānu — par humāniem jautājumiem, bet arī par mūsu pamatvērtībām — ir jākļūst intensīvākam. Demokrātija, cilvēktiesības un solidaritāte nav šķiramas pat šajā topošajā Āzijas valstī.

  Victor Boştinaru, S-D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms, lūdzu, ļaujiet man izteikt visdziļākās skumjas par milzīgo traģēdiju, kas notika Taivānā 8. augustā, jo īpaši par visiem cilvēkiem, ko nogalināja šīs lielās katastrofas neticamā postošā enerģija.

Morakot bija visnāvējošākā viesuļvētra, kāda Taivānā bijusi gandrīz 50 gados, plosoties salā augusta sākumā un atstājot aiz sevis aptuveni 700 mirušu vai pazudušu cilvēku, piespiežot evakuēt tūkstošiem cilvēku un simtiem māju aprokot zemes nogruvumos.

Šajā gadījumā Ķīna izrādīja lielu iejūtību, nosūtot tūlītēju palīdzību Taivānas upuriem. Ne tikai Ķīnas valdība bija gatava palīdzēt salai, bet arī privāti uzņēmumi un dažāda veida organizācijas, tostarp Taivānas un Ķīnas Sarkanā Krusta biedrības abpusējo sakaru apvienība.

Arī Ķīnas iedzīvotāji sniedza palīdzību, organizējot pasākumus ziedojumu vākšanai katastrofas seku pārvarēšanai salā.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem kontinentālā Ķīna līdz šim ir ziedojusi viesuļvētras upuriem aptuveni CNY 1 miljardu, kas ir līdzvērtīgs gandrīz USD 150 miljoniem. Šajā situācijā svarīga nozīme bija vairākiem simtiem saliekamo māju, kas tika nosūtītas no Ķīnas uz Taivānu, lai dotu pajumti tiem, kuri bija zaudējuši savus mājokļus.

Es vēlētos uzsvērt to, ka Eiropas Savienība, atbalstīdama „vienas Ķīnas” politiku, atzinīgi vērtē palīdzību, ko Ķīna piedāvāja Taivānai šajā traģiskajā gadījumā, jo tas apliecina attiecību uzlabošanos starp šīm divām teritorijām, un ir skaidrs, ka šādu attiecību uzlabošanās var radīt lielāku stabilitāti reģionā.

Noslēgumā gribu teikt, ka es arī domāju, ka, ņemot vērā katastrofas apmēru, Eiropas Savienībai būtu jāizmanto viena no savām pamatvērtībām — solidaritāte — un jāpiedāvā Taivānai papildu materiālā un finanšu palīdzība, lai palīdzētu milzīgajā atjaunošanas darbā.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Postījumu un sagrāves ainas, ko radījusi viesuļvētra Morakot, paliks mūsu prātā ilgu laiku, bet daudzi cilvēki Taivānā dzīvos ar šīs traģēdijas sekām visus turpmākos gadus. Vairāk nekā 700 cilvēku zaudēja dzīvību, un tūkstošiem citu ir pārcietuši lielu triecienu.

Taivānas valdība prezidenta Ma vadībā nekavējoties reaģēja, nosūtot karavīrus uz vissmagāk cietušajiem rajoniem un apgabaliem un pieprasot palīdzību starptautiskai sabiedrībai. Zviedrijas ES prezidentūra un Komisija ir jāapsveic par viņu veikto darbu, aktivizējot Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu. Es patiešām tagad ceru, ka Komisija uzņemsies ilgtermiņā palīdzēt Taivānai, lai tās tauta un ekonomika varētu pilnīgi atkopties un pārbūvēt infrastruktūru.

Es nešaubos, ka Taivānas cilvēki un valdība ir pateicīgi par ES izrādīto solidaritāti un atbalstu. Turklāt, būdams EP Taivānas draudzības grupas priekšsēdētājs, es ceru uzzināt jaunumus par stāvokli, kad vedīšu EP deputātu delegāciju uz Taivānu nākamajā mēnesī.

Nelaime, kurā Taivāna ir cietusi, pavisam drīz var kļūt par parastu parādību gan Taivānā, gan visā pasaulē klimata pārmaiņu dēļ. Tāpēc ir būtiski, lai Taivāna kā sala, kas ir neaizsargāta pret šādām meteoroloģiskām parādībām, un kā ievērojama globālās industrijas valsts varētu nozīmīgi un godpilni piedalīties attiecīgās starptautiskās organizācijās, tostarp tajās, kas saistītas ar laika apstākļiem un klimata pārmaiņām. Proti, Taivānai būtu jāļauj piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.

Padome un Komisija tagad atbalsta Taivānas nozīmīgu līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrās, un es ceru, ka izdevību, kas katastrofas dēļ šobrīd Taivānai tiek piedāvāta, tās izmantos, lai veicinātu Taivānas iesaistīšanos šajās struktūrās.

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Izsakot savu līdzjūtību un atbalstu Taivānas cilvēkiem, es vēlētos arī uzsvērt Eiropas Savienības humāno centienu savlaicīgumu šajā katastrofā.

Komisija ir pildījusi savu pienākumu, un daudzas dalībvalstis ir nosūtījušas palīdzību vai ekspertu komandas. Ķīnas Tautas Republika pati ir palīdzējusi Taivānas iestādēm, un tas ir žests, ko es uzskatu par ļoti nozīmīgu. Tomēr, ja mēs gribam sniegt Taivānas iestādēm un šā reģiona valstīm strukturālu palīdzību, lai pārvarētu šāda veida draudus turpmāk, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Taivānas uzņemšana novērotājas statusā pasaules Meteoroloģijas organizācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām.

Taivānas uzņemšana novērotājas statusā jau ir devusi labus rezultātus citās starptautiskās nozaru organizācijās, piemēram, PTO, un arī šajā gadījumā Taivānas uzņemšana varētu būt praktisks preventīvs pasākums un varētu turpmāk mazināt risku 23 miljoniem salas iedzīvotāju un reģionam kopumā.

  Astrid Lulling (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Taivāna pašlaik tikai izkļūst no briesmīgas dabas katastrofas, kāda nav pieredzēta valstī pēdējos 50 gadus. Mūsu pienākums ir ne tikai paust savu solidaritāti, bet arī aktīvi piedalīties to salas daļu rekonstrukcijā, kuras ir izpostītas.

Par laimi, pēc viesuļvētras Morakot Komisija un Padome izrādīja savu gribu palīdzēt. Es mudinu viņus tagad sniegt konkrētu palīdzību, kas ir vajadzīga šīs valsts valdībai un tautai, jo tur ir milzum daudz darāmā. Eiropas Savienības līmenī ir atbilstoši līdzekļi. Tie ir pilnīgi jāizmanto.

Šī katastrofa kārtējo reizi izvirza jautājumu, kā daži deputāti to jau ir norādījuši, par Taivānas līdzdalību dažādās Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrās. Principā ES iestādes to ierosina, bet ir pēdējais laiks sākt rīkoties, lai situāciju mainītu. Taivānas iestādēm nebija piekļuves meteoroloģiskai informācijai, kas norādīja uz šīs viesuļvētras nopietnību. Tas ir nepieņemami. Ir absolūti izšķiroša nozīme tam, lai Taivāna pievienotos Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām un tādējādi varētu izvairīties no vissliktākā, jo nav nekādu šaubu, ka klimata pārmaiņas turpmāk pieaugs.

Es esmu Taivānas un Luksemburgas apvienības priekšsēdētāja, un man tiešām jāsaka, ka mums nav vairs jāpakļaujas komunistiskās Ķīnas šantāžas spiedienam saistībā ar mūsu attiecībām ar Taivānu. Nepārprotami skaidrs Komisijas un Padomes atbalsts šajā jautājumā ir absolūti izšķirīgs.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es vēlos paust savas dziļās skumjas par humāno traģēdiju Taivānā un sacīt, ka mums kā Eiropas Savienībai ir jāpalīdz, kā vien mēs varam.

Mēs tagad zinām, ka 640 cilvēkus viesuļvētra Morakot nogalināja un vairāk nekā 192 cilvēki ir pazuduši. Kāds zemes nogruvums noslaucīja visu ciemu no zemes virsas un nogalināja simtus. Tomēr nekas nenotika nejauši. To ievadīja ilgstošs sausums, kas samazināja augsnes spēju uzsūkt lietus ūdeni.

Sausumi, plūdi un strauja ārkārtēju laika apstākļu palielināšanās pakāpeniski pieaug klimata pārmaiņu dēļ. Viesuļvētra rodas jūras teritorijās, kurās ūdens virsmas temperatūra ir +27 οC. Temperatūras paaugstināšanās būtiski palielinās gan viesuļvētru skaitu, gan to intensitāti. Šodien 120 miljoni cilvēku dzīvo apgabalos, kurus ietekmē viesuļvētras. Laikposmā no 1980. līdz 2000. gadam bija 250 000 viesuļvētru upuru.

Visu šo iemeslu dēļ mūsu sirdīm ir jābūt Kopenhāgenā, kur mēs decembrī lemsim, vai katra no mūsu valstīm atsevišķi aizstāvēs savas pagaidu, īstermiņa intereses vai arī mēs visi cīnīsimies par planētu, mūsu mājām cīņā par klimata pārmaiņu novēršanu.

Vai attīstītā un attīstības pasaule pārstās dot ieguldījumu tādās katastrofās, kāda bija katastrofa Taivānā? Ja tā, tad ir nepieciešama rīcība. Mums ir jādod solījums pildīt visas nepieciešamās saistības nepieciešamajam samazinājumam, lai nepieļautu temperatūras paaugstināšanos pāri par 2 οC. Mums ir jādod arī no savas kabatas, lai nodrošinātu finansiālu palīdzību attīstības pasaulei, lai tā kļūtu daļa no risinājuma un palīdzētu apkarot klimata pārmaiņas.

Mēs esam attīstības pasaule, kas rada klimata pārmaiņas. Mēs esam piesārņotāji un saskaņā ar principu „piesārņotājs maksā”, kuru mēs paši pieņēmām, mums ir jāmaksā. Mums ir jāmaksā, dodot finansiālu atbalstu attīstības valstīm.

  Bastiaan Belder (EFD). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Šī bija Taivānā nepieredzēta mēroga katastrofa. Kalnos ir liela traģēdija. Veseli ciemi ir izzuduši, un tūkstotis cilvēku tiek uzskatīti par mirušiem vai pazudušiem. Tūkstošiem izdzīvojušo, ja ne vēl vairāk, tiek pagaidām izmitināti armijas nometnēs. Tā viesuļvētras Morakot postošās sekas attēlo Menno Goedhart, manas dzimtenes Nīderlandes augstais pārstāvis Taivānā. Pirmkārt un galvenokārt, es vēlos izteikt savu un šā Parlamenta līdzjūtību Taivānas valdībai un pilsoņiem.

Papildus praktiskajai palīdzībai, ko Menno Goedhart pašlaik piedāvā saviem Taivānas draugiem, un, novērtējot to, kas ir jau izdarīts no Eiropas puses, es tomēr vēlos uzdot pāris jautājumu Komisijai saistībā ar Eiropas un Taivānas attiecību nostiprināšanu. Pirmkārt, nākamajā mēnesī Komisija ierosinās priekšlikumu atvieglot vīzu režīmu Taivānas pilsoņiem. Apvienotā Karaliste un Īrija jau ir devušas labu piemēru šajā ziņā. Otrkārt, nesen kāds Eiropas ziņojums ļoti skaidri parādīja, ka Taivāna un Eiropas Savienība gūs milzīgu labumu, vienojoties par tirdzniecības paplašināšanas pasākumiem (TEM). Vai Komisija piekrīt šim steidzamajam atzinumam?

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, es vēlos piedāvāt atbalstu tiem saviem kolēģiem deputātiem, kuri jau ir iestājušies par Taivānas neticamās starptautiskās izolācijas izbeigšanu. Šāda izolācija patiešām nav paciešama, ja runa ir par cilvēku dzīvību, lai kur tas būtu.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Taivāna 8. augustā sastapās ar liela apjoma humānu katastrofu. Šis negadījums prasīja smagus upurus, un ekonomikas zaudējumi bija milzīgi. Tagad mums ir laiks palīdzēt. Ir laiks mums apliecināt solidaritāti ar Taivānas pilsoņiem. Mums ir jāparāda līdzcietība, bet ir jāsniedz arī finansiāls atbalsts un, kā to norādīja komisāre, mums tūlīt ir jāpieņem krīzes vadības instrumenti. Mums ir jāsniedz Taivānai visa palīdzība, kas vien ir cilvēka spēkos. Es arī vēlos paust savu atbalstu domai par ilgtermiņa palīdzību Taivānai, kā to ierosina Tannock kungs, lai iegūtu vislabākos iespējamos rezultātus un lai mēs varētu parādīt, ka arī viņi ir cilvēciskas būtnes un, galvenais, ka viņi ir mūsu draugi.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Es vēlos pateikties komisāres kundzei par informāciju. Tomēr man ir mazliet citāda rakstura jautājums. Taivānu pavisam nesen satrieca traģēdija. Tomēr mēs pilnīgi apzināmies to, ka daudzas šāda veida katastrofas ir notikušas pagātnē un ka daudzas citas notiks nākotnē. Tāpēc es vēlētos uzdot komisārei šādu jautājumu: vai Eiropas Savienības un jo īpaši Komisijas rīcībā ir kādas standarta procedūras, kā rīkoties šāda veida situācijā? Vai ir dokumentu kopums par rīcību ārkārtas situācijā vai noteikumi īpašām valstīm? Vai ir arī ilgtermiņa darbības plāns?

Es domāju, ka būtu žēl, ja mēs reaģētu uz šīm traģēdijām dažādos veidos atkarībā no situācijas dažādās valstīs. Es domāju, ka mums, tāpat kā to dara militārajos spēkos, jāizveido noteiktas standarta procedūras krīzes situācijām. Tas ir jautājums, ko es vēlējos uzdot komisārei.

  Johannes Cornelis van Baalen (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa tāpat kā daudzas grupas šajā Parlamentā jūt līdzi Taivānas iedzīvotājiem, un mums ir patīkami, ka Komisija reaģēja tieši tādā veidā. Komisijai ir jāturpina tādā pašā stilā. Tomēr paralēli šai humānajai katastrofai lielā problēma, protams, ir Taivānas izolācija. Ir pilnīgi iespējams saglabāt „vienas Ķīnas” politiku un vienlaikus nodibināt labas darba attiecības ar Taivānu. Taivāna varētu labi pildīt savu pienākumu Pasaules Veselības organizācijā kā novērotāja. Tas pats attiecas uz Pasaules Meteoroloģijas organizāciju un ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. Tas viss ir iespējams un nav šķērslis „vienas Ķīnas” politikai. Es piekrītu Belder kungam attiecībā uz vīzu režīma atvieglošanu, un es piekrītu arī labajām lietām, ko viņš teica par Goedhart kungu, Nīderlandes pārstāvi Taipejā. Tāpēc es domāju, ka nav nekādas vajadzības turpināt Taivānas izolāciju. Ir runa tika par darba attiecībām.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos izteikt dziļu līdzjūtību to ģimenēm, kuri gāja bojā Morakot viesuļvētrā.

Ir jāizsaka nožēla, ka simtiem ir miruši, citi ir zaudējuši savus mīļos un vēl daudzi citi tikuši ievainoti.

Kā daudzi novērotāji ir norādījuši, upuru skaits varēja būt mazāks, ja valdība būtu reaģējusi uz viesuļvētru koordinētākā veidā. Valdība nespēja prognozēt salai tuvojošās tropiskās vētras nopietnību. Vienlaikus mēs zinām, ka Taivānai ir augsti attīstīta augsto tehnoloģiju nozare un tā ir viena no vislielākajiem GPS sistēmu ražotājiem pasaulē.

Daļa vainas saistās ar to, ka Taivāna vēl nav Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) biedre, kā to daži kolēģi jau ir minējuši. Taivāna būtu iepriekš labāk brīdināta, ja PMO būtu laikus sniegusi informāciju. Tāpēc esmu pārliecināta, ka pašlaik ir īstais laiks atkal izvirzīt jautājumu par Taivānas iestāšanos PMO ne tikai politisku, bet arī humānu apsvērumu dēļ.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Viesuļvētra, kas satrieca Taivānu, ir ietekmējusi simtiem tūkstošu cilvēku dzīvi un sagrāvusi desmitiem tūkstošu mājokļu. Eiropas Savienības sniegtajai humānajai palīdzībai ir jābūt bez nosacījumiem. Mērķis ir palīdzēt upuriem tik ātri, cik vien iespējams.

Eiropas Savienība ir aktīvs donors, kas darbojas ar nevalstiskām organizācijām un Apvienoto Nāciju Organizācijas speciālistu aģentūrām, lai piešķirtu finansējumu medicīniskām vajadzībām, loģistikas atbalstam un sagrauto apgabalu rekonstrukcijai. Kopenhāgenas konferencē būs daudz kas apspriežams, un mēs gatavojamies veikt dažus pasākumus, kuru mērķis ir nākamais nolīgums pēc Kioto Protokola par piesārņojošu emisiju samazināšanu. Tāpēc mēs, galvenokārt, apspriežam pasākumus, kā mazināt cēloņus, kas izraisa klimata pārmaiņas.

Es vēlos aicināt Kopenhāgenas konferencē īpašu uzmanību pievērst arī pielāgošanās pasākumiem, jo mums nepārtraukti būs jātiek galā ar spēcīgām vētrām, plūdiem, ilgstošiem sausumiem vai mežu ugunsgrēkiem. Es mudinu Eiropas Savienību sniegt arī humāno atbalstu Taivānai līdztekus atbalstam rekonstrukcijai, jo īpaši iedzīvotājiem.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es atbildēšu uz jautājumiem pēc kārtas.

Vispirms par Komisijas sniegto palīdzību Taivānai pašreizējo vajadzību risināšanā, kas bija galvenais punkts Mann kunga jautājumā. Taivāna ir informēta par Komisijas mehānismu pēc katastrofas radušos vajadzību novērtēšanai, bet mēs līdz šim neesam saņēmuši nekādus lūgumus. Ja šāds lūgums tiks iesniegts, mēs to ņemsim vērā.

Tālāk par Komisijas nostāju attiecībā uz pašreizējo statusu attiecībās abpus jūras šaurumam, kas bija Boştinaru kunga jautājums. Komisija atzinīgi vērtē Taivānas un Ķīnas tuvināšanos pagājušajā gadā. Tas ir devis iespēju uzlabot attiecības abpus jūras šaurumam, mazinot spriedzi starp abām pusēm, un virzīt uz priekšu tādus abpusējus jautājumus kā tiešie gaisa un jūras sakari.

Mēs stingri atbalstām divpusējās apspriedes starp abām pusēm, jo tās var dot iespēju tālākam progresam. Mēs atzinīgi vērtējam arī Ķīnas palīdzību.

Par Lulling kundzes un Andrikienė kundzes, kā arī van Baalen kunga un Tannock kunga jautājumu attiecībā uz Taivānas dalību Pasaules Meteoroloģijas organizācijā: saskaņā ar nostāju, ko Eiropas Savienība paudusi 2008. gada septembrī dotajā paziņojumā, un ES „Vienas Ķīnas” politiku Eiropas Komisija atbalsta Taivānas nozīmīgu piedalīšanos atbilstošās starptautiskās organizācijās. Mēs turpināsim to darīt.

Par Lulling kundzes un Mann kunga jautājumiem par sniegto palīdzību — Kopienas Civilās aizsardzības mehānisms sniedza palīdzību no Zviedrijas un Polijas. Par šo palīdzību prezidents Ma izteica pateicību Komisijas priekšsēdētājam Borroso.

Par jautājumu attiecībā uz Dalailamas vizīti Taivānā pēc viesuļvētras — Dalailamas vizīte bija lēmums, ko pieņēma Taivānas iestādes, un Eiropas Komisijai nav komentāru par to.

Par Belder kunga uzdoto jautājumu par Komisijas nostāju attiecībā uz bezvīzu režīmu Taivānas iedzīvotājiem, kas apmeklē ES: Komisija, pārskatot attiecīgos tiesību aktus, izskata iespēju atjaunināt to valstu un vienību sarakstu, uz kurām var neattiecināt vīzu prasības attiecībā uz Eiropas Savienības, jo īpaši Šengenas zonas, apmeklējumu, un šajā saistībā tā izskatīs arī Taivānas gadījumu.

Attiecībā uz Zemke kunga jautājumu par standarta procedūrām katastrofu gadījumos un to, kā mēs rīkosimies turpmāk šādos gadījumos − Komisija pievērš uzmanību divām prioritātēm: pirmā − turpināt pilnveidot sagatavotību un reaģēšanas spējas, un otrā − katastrofu novēršana.

Pirmkārt, mūsuprāt, ir svarīgi nodrošināt, lai ES palīdzība būtu vienmēr pieejama. Ar Parlamenta atbalstu 2008. gadā mēs sākām izmēģinājuma projektu un ES ātrās reaģēšanas spēju sagatavošanu. Pamatojoties uz sākotnējo pieredzi, Komisija, ja tas būs piemēroti, iesniegs priekšlikumus pilnveidot ES ātrās reaģēšanas spējas, ko finansē no valstu resursiem, kuri paredzēti ES operācijām.

Otrkārt, mēs tiecamies veidot vispusīgu pieeju katastrofu novēršanai ES līmenī. 2009. gada februārī Komisija publicēja paziņojumu par „Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai”. Mēs atzinīgi vērtētu Parlamenta komentārus par šo paziņojumu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.