Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2677(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0060/2009

Debates :

PV 17/09/2009 - 9.1
CRE 17/09/2009 - 9.1

Balsojumi :

PV 17/09/2009 - 10.1
CRE 17/09/2009 - 10.1

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0022

Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9.1. Cilvēktiesību aizstāvju slepkavības Krievijā
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis sešus priekšlikumus(1) rezolūcijai par cilvēktiesību aizstāvju slepkavībām Krievijā (Reglamenta 122. pants).

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala, autore. − (FI) Priekšsēdētāja kungs! Mums patiešām vajadzētu domās pievērsties cilvēktiesību aktīvistiem, kas nesen tika noslepkavoti Ziemeļkaukāzā, un iedegt sveci viņu piemiņai. Mums ir jāatceras, ka Natalia Estemirova, Zarema Sadulayeva, Alik Dzhabrailov un daudzi citi, kas ir cietuši un zaudējuši dzīvību, aizstāvot cilvēktiesības, ir pelnījuši mūsu visu atbalstu. Mēs diemžēl nebijām spējīgi viņus pietiekami atbalstīt, viņiem vēl dzīviem esot.

Ir satraucoši, ka Krievija nav spējusi veikt pietiekami stingru kriminālizmeklēšanu, lai atrisinātu šīs slepkavības un tiesātu vainīgos. Es esmu norādījusi, ka Eiropas Savienība ir oficiāli sazinājusies ar Krieviju par šo tematu. Tomēr mūsu centieni pavisam acīmredzami ir nepietiekami, un mums būs nopietni jāapsver, kā likt tiesiskumam darboties Krievijā un kā izvirzīt šo jautājumu daudz augstākā līmenī, kad mums notiek sarunas par jauno partnerattiecību un sadarbības nolīgumu ar šo valsti.

Mums ir jādomā arī par to, kā mēs varētu labāk nekā līdz šim atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus Krievijā. Mums ir jāapspriež, vai mēs varētu piedāvāt aizsardzību tiem, kuriem draud briesmas, un vai ES iestādes var ātri piešķirt viņiem vīzas, lai viņi varētu izglābties no Krievijas, kur viņi un viņu dzīvība ir pakļauta riskam. Pēc Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas domām, ir svarīgi, ka Eiropas Parlamentam būtu centrs, kas izplatītu informāciju par to cilvēktiesību aktīvistu stāvokli, kuru dzīvība ir apdraudēta, un kas mēģinātu palīdzēt viņiem sadarbībā ar citām iestādēm. Mēs varam izdarīt daudz. Anna Politkovskaya reiz teica, ka Rietumi var izdarīt tik daudz, bet Rietumi dara tik maz.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, autore. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es izmantošu man doto nelielo laika sprīdi, lai paskaidrotu savas grupas nostāju, jo mēs neparakstījām kopīgo deklarāciju un iesniedzām atsevišķu rezolūciju.

Vispirms es vēlos pateikt, ka mēs pilnīgi piekrītam kopīgai rezolūcijai attiecībā uz Natalia Estemirova, Zarema Sadulayeva un Alik Dzhabrailov.

Mūs satrieca šīs jaunās slepkavības, kuras, taisnību sakot, ir tikai viens no cilvēktiesību aktīvistu slepkavību gadījumiem Čečenijā.

Mēs savā rezolūcijā esam prasījuši tieši to pašu, kas prasīts kopīgā rezolūcijā: mēs nosodām uzbrukumu, mēs prasām izmeklēšanu, un mēs paužam bažas par cilvēktiesību pasliktināšanos kaujiniekiem Krievijā.

Mūsu nostāja atšķiras attiecībā uz papildu atsauci kopējā rezolūcijā uz visiem cilvēktiesību aizstāvjiem un situāciju Ziemeļkaukāza reģionā kopumā. Mēs domājam, ka ir citas vietas, kur var uzsvērt šos punktus — un es gatavojos to darīt —, jo īpaši rezolūcijā, kuru izstrādās pirms Eiropas Savienības un Krievijas augsta līmeņa sanāksmes. Mēs vēlētos, lai jautājums par cilvēktiesību aktīvistiem un šo aktīvistu aizsardzību veidotu tās rezolūcijas daļu, kā arī būtu iekļauts visās sarunās, kas mums turpmāk būs ar Kieviju.

Tāpēc es teiktu, ka jautājums ir vienkārši par laiku un vietu. Šis ir politisks jautājums, kas jārisina politiski un nevis tikai šeit, kad mēs nodarbojamies ar neatliekamām lietām. Tieši tāpēc mēs nolēmām rīkoties savādāk, bet, protams, par problēmas būtību mēs esam pilnīgi vienisprātis ar pārējām grupām.

 
  
MPphoto
 

  Renate Weber, autore. − Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man iepazīstināt plenārsēdi ar dažiem faktiem. Tikai šā gada janvārī Stanislav Markelov, cilvēktiesību advokāts, kas pārstāvēja noslepkavoto žurnālisti Anna Politkovskaya, tika nošauts pēcpusdienā pašā Maskavas centrā. Tajā pašā reizē Anastasia Baburova, žurnāliste, kas mēģināja viņu aizsegt, arī tika sašauta un mira.

Jūlijā Natalia Estemirova, pazīstama Krievijas cilvēktiesību aktīviste un žurnāliste, tika atrasta mirusi Ingušetijā pēc tam, kad bruņoti vīri viņu bija nolaupījuši kaimiņos esošajā Čečenijā. Mazāk nekā pēc mēneša cita nevalstiskas organizācijas aktīviste Zarema Sadulayeva kopā ar vīru tika nolaupīta un nogalināta.

Augustā žurnālists Malik Akhmedilov tika nošauts īsi pēc iziešanas no savām mājām Dagestānā. Seši izcili žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti miruši nepilnos astoņos mēnešos.

Šīs cilvēku nolaupīšanas un slepkavības ir tikai kulminācija tam, ko rada cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanās Krievijā, kurā neatkarīgas balsis, tostarp juristi, žurnālisti un citi aktīvisti, sastopas ar pieaugošu vardarbību, draudiem un nepamatotu vajāšanu.

Cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā, jo īpaši Ziemeļkaukāzā, vairs nevar ignorēt. Mēs nevaram būt tik naivi, lai ticētu, ka supervarenā Krievija ar izlūkdienestiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem pasaulē, nespēj atrast vainīgos un viņus tiesāt.

Mums visiem neatkarīgi no mūsu politiskās nokrāsas ir jāsaprot, ka nesodāmība par uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem veicinās lielāku vardarbību un augošu beztiesiskuma kultūru. Krievijas iestādēm ir jānodrošina cilvēktiesību aizstāvjiem fiziska drošība un pārvietošanās un vārda brīvība saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu bijušajam visvecākajam deputātam Otto von Habsburg reiz jautāja, vai viņš nožēlojot, ka ir EP deputāts, nevis imperators. Viņš teica „nē”, jo, ja viņš būtu imperators, viņam būtu jāsauc āksts par „jūsu ekselenci”, bet kā EP deputāts viņš var saukt ākstu par ākstu. Šis stāsts man nāk prātā, kad izvirzās cilvēktiesību jautājumi.

Mēs neesam diplomātiska iestāde, mēs esam politiska parlamentāra iestāde. Mēs varam runāt taisnību. Ir teiciens: „Zivs pūst no galvas.” Nav tā — un es vēlos pateikties Weber kundzei par tik skaidru uzrunu — ka šie atgadījumi un slepkavības Kaukāzā būtu kaut kādā veidā nejaušas vai kāda tumša spēka darbs, bet drīzāk kopš Putin kunga nākšanas pie varas, kas ir saistīta ar Čečenijas lietu un mistiskajām māju eksplozijām Maskavā, gadiem ilgi ir bijušas asins pēdas, kas vienmēr ved atpakaļ uz Čečeniju un ietekmē nevainīgus cilvēkus: civiliedzīvotājus un īpaši cilvēktiesību aktīvistus, kas tāpat kā pieminētie — un daudzus no šiem cilvēkiem mēs pazinām personīgi — ne tikai strādā čečenu cilvēktiesību labā, bet arī demokrātiskas Krievijas labā, sapratnes labā starp Čečenijas un Krievijas tautām, par mieru Kaukāzā. Šie cilvēki tiek slepkavoti cits aiz cita.

De Keyser kundze, tieši tāpēc bija jānotur ārkārtas debates. Mēs padarīsim sevi par apsmiekla objektu, ja sieviete, kura tika godināta šajā Parlamentā un kura apmeklēja mūs Strasbūrā sakarā ar viņas nodarbošanos ar cilvēktiesībām, tiek noslepkavota mūsu acu priekšā un mēs atliekam debates par šo tematu uz kādu vēlāku laiku.

Krievija vēro mūs cieši, lai redzētu, vai mēs esam spējīgi reaģēt nekavējoties — un mums ir jāreaģē nekavējoties, ļoti skaidri pasakot: „Izbeidziet slepkavības, cilvēktiesību pārkāpumus un dodiet brīvību Čečenijai un Krievijai, bet vispirms pielieciet punktu sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un slepkavībām neskaidros apstākļos!”

 
  
MPphoto
 

  Tomasz Piotr Poręba (ECR) , autors. – (PL) Atkal Eiropas Parlamenta darba kārtībā ir parādījies jautājums par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā.

Papildus sistemātiskai reliģisku un etnisku minoritāšu vajāšanai cilvēktiesību aktīvisti tiek regulāri slepkavoti. Žurnālisti un NVO darbinieki Krievijā riskē ar savu dzīvību katru dienu sava darba gaitā. Draudi, cilvēku laupīšana, spīdzināšana, patvaļīgas aizturēšanas un slepkavības kļūst par ikdienišķām parādībām. Tas, ka Krievijas iestādes neveic aktīvu izmeklēšanu par šiem noziegumiem, ka nekādi reāli rezultāti netiek sasniegti un ka vainīgie joprojām ir brīvībā, pierāda ne tikai iestāžu darbības pilnīgo neefektivitāti, bet arī viņu kluso piekrišanu un vienaldzību.

Cilvēktiesību ievērošanai ir jābūt centrālajam jautājumam attiecībās starp Eiropas Savienību un Krieviju. Mūsu pienākums ir pieprasīt, lai Krievija nodrošina, ka tiek veikta pienācīga un efektīva izmeklēšana, ka vainīgie tiek sodīti un ka tiek pielikts punkts šīm briesmīgajām slepkavībām.

 
  
MPphoto
 

  Cornelia Ernst, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ļaujiet man kā jaunai EP deputātei sākt ar to, ka cilvēktiesību jautājumi ir ļoti svarīgi arī manai partijai, Vācijas kreisajiem, un ka mēs nosodām katru cilvēktiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, kur vai kas to ir izdarījis. Tam nav nekāda sakara ar jaukšanos valsts lietās.

Gadiem ilgi esmu bijusi patiesi norūpējusies un dusmīga par to, ka atkal un atkal cilvēktiesību aktīvisti, kas saistīti ar Čečenijas situāciju, tiek slepkavoti. Natalya Estemirova, Stanislav Markelov, Zarema Sadulayeva — šie ir patiesi satriecoši slepkavību piemēri. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs šajā Parlamentā interesētos par šo jautājumu.

Man rūp tas, ka tādas lietas kā Anna Politkovskaya slepkavība netiek izmeklētas. Ja šo procesu atsāks, es no sirds ceru, ka vainīgie tiks atrasti un arestēti, jo citādi pastāv risks, ka tiks izlietas vēl asinis, un tas tiks uztverts kā atļauja veikt šāda veida darbības. Tas, ko mēs gaidām, ir vienkārši tūlītēja un pilnīga izmeklēšana, kas jāveic par šīm slepkavībām, un šajā sakarā tas jādara bez žēlastības, lai Krievija vairs nevilcinātos, bet pati sāktu cīņu par cilvēktiesību aizsargāšanu. Nedrīkst būt tā, ka cilvēktiesību aizstāvēšana kaut kādā veidā notiesā cilvēkus uz nāvi. Es arī uzskatu, ka nākamajā ES un Krievijas augsta līmeņa sanāksmē ir jārisina šie jautājumi steidzamības kārtībā un nevis tikai kā blakus jautājumi, bet veltot pienācīgu ievērību.

Personīgi es gaidu arī, ka cilvēktiesību jautājumi tiks godīgi apspriesti šajā Parlamentā. Es būtu priecīga, ja debates par šādiem jautājumiem nenotiktu ceturtdienas pēcpusdienā, un uzskatu, ka šim tematam ir jāskar mūs pat tad, ja runa būtu par uzņēmējdarbību un tirdzniecību. Šādiem jautājumiem bieži ierāda otršķirīgu prioritāti. Tieši to mēs gribam mainīt, un tieši to es gribēju pateikt.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Valstī ar augstu noziedzības līmeni var izvirzīt teoriju, ka cilvēktiesību aktīvistu nāve ir sagadīšanās. Tā ir sagadīšanās, jo, vispārīgi runājot, daudzi cilvēki kļūst par noziedzības upuri šajās valstīs. Šodien, 17. septembrī, man ir jāatgādina jums visiem par skumjo gadadienu, proti, 70. gadadienu kopš padomju iebrukuma Polijā. Pēc šā iebrukuma padomju kaujas vienības nošāva vismaz 21 768 Polijas pilsoņus. Kāpēc es pieminu šo faktu? Tāpēc, ka krievi tagad apgalvo, ka tas bija parasts noziegums, tāpat kā cilvēktiesību aktīvistu slepkavības ir „parasti noziegumi”.

Apjoms, kādā cilvēktiesību aktīvisti tiek slepkavoti Krievijā, ir tāds, ka skaidrot šo parādību kā „parastu noziegumu” rezultātu ir absolūti bezatbildīgi. Teorija, ka šīs slepkavības ir „sagadīšanās”, neiztur kritiku. Šo nogalināšanu sistemātiskais raksturs nozīmē to, ka Krievijas politiskajā un sociālajā klimatā ir jābūt kaut kam tādam, kas ir izraisījis šādas biežas slepkavības. Morālā krīze valstī, tendence trivializēt nāvi, dehumanizācija, relatīvisms un vērtību zudums ir vainojami tajā, ka šī problēma netiek uztverta nopietni. Es domāju, ka mūsu rezolūcija ir labi līdzsvarota un palīdzēs krieviem atrisināt šo lietu.

 
  
MPphoto
 

  Justas Vincas Paleckis, S&D grupas vārdā. – (LT) Sociāldemokrātu grupa nevar palikt vienaldzīga pret nesenajām cilvēktiesību aktīvistu slepkavībām Krievijā. Anna Politkovskaya, Natalya Estemirova, Zarema Sadulayeva, Andrei Kulagin nāve nedrīkst palikt bez nozīmes. Mēs pilnīgi nosodām šo barbarisko nodarījumu vainīgos un to, ka dažos Krievijas reģionos diemžēl valda nesodāmības atmosfēra un politiskas slepkavības netiek izmeklētas.

Krievijas prezidents Dmitry Medvedev ir apsolījis, ka slepkavību veicēji tiks atrasti un sodīti. Viņa reakcija bija spēcīgāka nekā iepriekšējā prezidenta reakcija, bet pagaidām tie ir tikai vārdi. Laiks rādīs, vai Krievijas iestādes spēj izpildīt uzņemtās saistības, kas ir tik svarīgas valsts pilsoņiem un starptautiskajai sabiedrībai. Mūsuprāt, ierosinātajā rezolūcijā par Krievijas darbību Ziemeļkaukāzā vērtējums ir pārsniedzis rezolūcijas piemērošanas jomu, tāpēc sociāldemokrāti ir nolēmuši pieņemt savu atsevišķu dokumentu. Sociāldemokrāti ir pārliecināti, ka cilvēktiesību situācija Krievijā patiešām uzlabotos, ja tiktu paātrinātas ES un Krievijas cilvēktiesību konsultācijas. Eiropas Parlamentam, Valsts domei, pilsoniskām, sociālām un cilvēktiesību organizācijām Eiropas Savienībā un Krievijā ir aktīvi jādod ieguldījums šajās konsultācijās. Mēs uzsveram, ka cilvēktiesību aizsardzība ir izvērsti jāapspriež nākamajā ES un Krievijas vadītāju sanāksmē. Šī lieta kļūst par jaunā ES un Krievijas nolīguma neatraujamu sastāvdaļu.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – (LT) Šīs debates un Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību aktīvistu slepkavībām Krievijā ir īpaši svarīga tagad, kad mēs citu pēc citas dzirdam ziņas par Natalya Estemirova, Alik Jabrailov, Zarema Sadulayeva un citu cilvēktiesību aktīvistu slepkavībām Krievijā. Eiropas Savienība nevar palikt vienaldzīga pret cilvēktiesību aktīvistu brutālu nogalināšanu. Mūsu attiecībās ar Krieviju mums ir jāuzsver, un mēs patiešām uzsveram, ka šo slepkavību izmeklēšana velkas pārāk ilgi un parasti beidzas bez vainīgā noskaidrošanas. Šāda nepieņemama prakse kļūst par normu Krievijā, jo īpaši attiecībā uz noziegumiem Čečenijā, kur zeļ visatļautība. Viena no mūsu pamatvērtībām ir cilvēktiesību, cilvēka cieņas un cilvēka dzīvības ievērošana, un nekādas pragmātiskas intereses nevar būt pārākas par šīm vērtībām. Es domāju, ka Krievijas prezidentam Dmitry Medvedev kā goda lieta ir jānodrošina, ka tiek izdarīts viss, lai pilnīgi izmeklētu cilvēku nolaupīšanas un slepkavību lietas, kurās iesaistīti cilvēktiesību aizstāvji, un lai vainīgie tiktu tiesāti.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Cilvēktiesību situācija Krievijā ir mainījusies uz slikto pusi. Mēs tagad aicinām Krievijas iestādes darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai nodrošinātu cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību. Mēs zinām, ka būtiskā lieta, kuras trūkst, ir griba darīt to „visu”. To var izdarīt, jo Kremlim ir izšķirīga ietekme uz Krievijas varas struktūrām un tiesu sistēmu. Šā iemesla dēļ Krievijas tiesu sistēmas nespēja aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus liek domāt par režīma līdzvainību šajos noziegumos.

Mūsu šodienas vēstījums ir jāadresē ES valdībām un Komisijai. Tā kā Kremlis pieņem, ka raizes par cilvēktiesību aizstāvju likteni paliks deklarāciju līmenī bez nekādām sekām ekonomiskajās attiecībās, Putin kungs un Medvedev kungs var izdarīt secinājumu, ka ES nav bijusi spējīga gūt mācību no Anna Politkovskaya kliedzošās slepkavības.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Mēs patiešām apspriežam cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā dienā ar zīmīgu simbolisku nozīmi. Tieši pirms 70 gadiem 1939. gada 17. septembrī Sarkanā armija, slepeni vienojoties ar Hitleru, okupēja trešo daļu Polijas, kura tajā laikā cīnījās pret Vācijas iebrukumu. Staļina spēki noslepkavoja tūkstošiem poļu, un simtiem tūkstošu tika aizsūtīti uz padomju darba nometnēm. Katinā tika noslepkavoti tūkstošiem poļu virsnieku pēc Staļina pavēlēm. Mums 17. septembris uz visiem laikiem paliks staļiniskās Krievijas kauna diena.

Šodienas Krievija nav pietiekami drosmīga, lai atzītu šo šausmīgo patiesību. Tās pašreizējā valdība sniedz nepārliecinošus pamatojumus viņu kādreizējai aliansei ar Hitleru. Līdz šai dienai Maskava atsakās dot piekļuvi arhīvu materiāliem par Katinas masu slepkavību.

Daudzu valstu vēsturē atrodami šausmīgi notikumi. Tas ir nācijas brieduma rādītājs, ja tā spēj nostāties ar seju pret savu pagātni un nosodīt to, kas ir nosodāms tās vēsturē. Šodienas Vācija ir piemērs šādai attieksmei. Tikai tad pagātne beigs būt slogs mūsdienu Krievijai un ļaus tai ienākt brīvu un demokrātisku nāciju kopienā ar augsti paceltu galvu. Tikai tad Krievija varēs reiz par visām reizēm nomest staļiniskās pagātnes smago slogu no sava kakla un beigt cīnīties pati pret saviem pilsoņiem, kas pašlaik riskē ar dzīvību, lai aizsargātu pamatbrīvības un cilvēktiesības.

Mēs godājam šo slepkavību upurus. Mēs jūs visus pieminēsim.

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares (GUE/NGL). – (PT) Labvakar, dāmas un kungi! Natalia Estemirova slepkavība radīja lielas skumjas mums visiem šajā Parlamentā, jo mēs uzzinājām par viņas nolaupīšanu tieši tajā dienā, kad pirmoreiz sanācām šeit kopā, un pēc dažām stundām jau dzirdējām par viņas slepkavību. Tas ir kaut kas tāds, kas nevienu nevar atstāt vienaldzīgu, lai kur pasaulē viņš neatrastos. Kā jau teica mana kolēģe Ernst kundze, es stingri uzskatu, ka kreisajiem ir jāaizstāv cilvēktiesības un cilvēktiesību aizstāvji visur neatkarīgi no valsts, kurā viņi atrodas.

Šie uzbrukumi, šis pret cilvēktiesību aktīvistiem vērstais trieciens Krievijā ir radījis ļoti satraucošas sekas. Tās iedarbojas kā iebiedēšana, un tās, protams, būs ārkārtīgi traumatiskas visiem, kas grib aizstāvēt cilvēktiesības Krievijā. Tāpēc tā ir ofensīvas pirmā kārta, kas vēlāk beigsies ar visas cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos, nemaz nerunājot par pašu aktīvistu cilvēktiesībām.

Tāpēc šo slepkavību sekas nav paredzamas un ir satraucošas. Bez straujas un efektīvas tiesu izmeklēšanas un bez garantijas, ka cilvēktiesību aktīvistu drošība tiks ievērota, situācija faktiski var kļūt ļoti satraucoša. Tieši tāpēc es ar lielu prieku balsošu par šo rezolūciju un tādējādi vērsīšos pie Krievijas iestādēm, lai aizsargātu cilvēktiesību aktīvistus.

Es esmu no Portugāles, no Eiropas otra gala, un nākamnedēļ došos uz Krieviju. Es rīt faktiski iešu uz Krievijas vēstniecību, lai saņemtu vīzu. Es domāju, ka attiecības starp Eiropu un Krieviju ir ļoti svarīgas un ka Eiropa ir daudz parādā Krievijai. Pirmā lieta, ko Eiropa ir parādā Krievijai, ir patiesums un skaidrība par cilvēktiesību un brīvību aizstāvēšanu mūsu Eiropas līdzcilvēkiem Krievijas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Jūsu valoda ir tik skaista, ka es nolēmu mēģināt pateikties jums ungāriski: köszönöm. Tavares kungs, es vēlētos atbildēt uz jūsu piezīmēm. Darbs cilvēktiesību labā attiecas ne tikai uz kreisajiem; tas attiecas arī uz mums, centriski labējiem, un cerēsim, ka tas rosinās mūs sadarboties. Ernst kundze minēja kaut ko, kas ir pilnīgi pareizi. Kamēr mēs par to šeit plenārsēdē spriežam, lielākā daļa deputātu jau ir ceļā uz mājām, un mums ir jāstrādā kopā, lai padarītu šo par politisku prioritāti.

Reiz es biju Ārlietu komitejas locekle, un, kad tika izveidota Cilvēktiesību apakškomiteja, es biju arī tās locekle. Kad es iesniedzu grozījumus, dažreiz es tos nodevu Ārlietu komitejai, un mani kolēģi mēdza prasīt, kāpēc es vēl arvien sniedzu grozījumus par cilvēktiesībām tur, jo mums tādām vajadzībām bija Cilvēktiesību apakškomiteja. Toreiz es domāju, ka kaut kas nav kārtībā, ja mūsu Cilvēktiesību apakškomitejai bija jākļūst par geto vai arī cilvēktiesībām bija jākļūst par šādas iestādes rezervātu. Strādāsim kopā, lai novērstu, ka tas notiek ar cilvēktiesībām.

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Posselt kunga paziņojums mani apbēdināja. Es vēlētos uzsvērt, ka De Keyser kundzes panākumi, aizstāvot cilvēktiesības, nav apšaubāmi šāda veida diskusijā. Viņa ir apliecinājusi sevi kā vienu no galvenajām personām, kas risina šo jautājumu šajā Parlamentā.

Es nekādos apstākļos neļaušu un neuzskatu, ka ir pareizi mums apšaubīt S&D grupas apņēmību aizstāvēt cilvēktiesības, jo mēs to darījām arī tad, kad jūsu grupa, Posselt kungs, mēģināja trivializēt noziegumus Gvantanamo un ASV kaujas vienību izturēšanos pret ieslodzītajiem Irākā.

Runājot par cilvēktiesībām Krievijā, tā patiešām ir nopietna problēma, ko mēs atzīstam, un rezolūcija, ko mēs iesniedzām, ir pietiekami stingra un trāpīga. Tomēr mēs patiešām domājam, ka šim Parlamentam ir jākoncentrējas uz šiem jautājumiem, nevis ik reizi jāiesniedz garš problēmu saraksts mūsu attiecībās ar Krieviju, kad tām tur nav nekādas ietekmes.

Lūk, ko mēs šajā saistībā darām: mēs joprojām sūtām delegāciju no S&D grupas uz sarunām Maskavā nākamnedēļ, kur tiks izvirzīts tieši šis jautājums. Neizmantojiet tādus cilvēktiesību ārkārtas gadījumus, kāds ir šis, lai izveidotu garu jautājumu sarakstu. Tas nav šodienas debašu nolūks.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Es vēlētos paust apbēdinājumu un dziļo nemieru par notikumiem, kas notika šā gada jūnijā Krievijas Federācijā. Mani satricināja tādu Krievijas aktīvistu brutālās slepkavības kā Natalia Estemirova un Andrei Kulagin, un citi, kas bija iesaistīti cilvēktiesību atbalstīšanā un kas aizstāvēja patiesību un taisnību. Ir jāpieliek visas pūles, lai aizturētu un sodītu slepkavas. Es atzinīgi vērtēju un atbalstu pasākumus, kas ir jāveic, lai atklātu šīs slepkavības.

Starptautisku nolīgumu pārkāpums notika arī 2008. gada augustā, kad Krievijas un Gruzijas konflikta laikā Krievijas bruņotie spēki uzbruka apdzīvotām teritorijām un neaizstāvēja civilos iedzīvotājus pret bruņotiem kaujiniekiem no Dievidosetijas, kas pārkāpa viņu tiesības teritorijā, kura de facto nonāca Krievijas kontrolē. Krievijas valdībai ir nepārprotami jāpaziņo, ka pret cilvēktiesību pārkāpumiem nebūs iecietības..

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Krievijā attīstās noziedzīgas visatļautības kultūra attiecībā uz ļaunprātīgu rīcību pret cilvēktiesību aktīvistiem. Žurnālisti, kas uzdrošinās apstrīdēt oficiālo viedokli, tiek vajāti, etniskās minoritātes nesamērīgi cieš vardarbīgas noziedzības dēļ, kas, šķiet, paliek neatrisināta; cīnītāji par lielāku brīvību labākajā gadījumā tiek nostumti malā un sliktākajā gadījumā tiek ar spēku apklusināti.

Ir grūti precīzi saskatīt, no kurienes nāk draudi Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem, bet ik pa laikam mēs redzam nepamatotas ļaundarības, kas paliek nesodītas, un paviršu pieeju no tiesībsargājoši iestāžu puses.

Krievija ir pieradusi pie ES atrunāšanās. Tas ir skaidrs pēc veida, kā Savienība ir reaģējusi uz to, ka Krievija iebiedē Ukrainu, vai uz Krievijas iebrukumu suverēnās Gruzijas teritorijā un tās okupāciju pagājušajā vasarā.

Ir skaidrs, ka vitāli svarīgi stratēģiski jautājumi ir pamatā ES labām attiecībām ar Krieviju, bet mēs nevaram ļaut šiem jautājumiem dzēst mūsu pienākumu iestāties par mūsu pamatbrīvībām un vispārējām Eiropas kopējām vērtībām, brīvībām un vērtībām, kuras krievu tautai pašai jāļauj pilnīgi baudīt mierā un drošībā.

 
  
MPphoto
 

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Es esmu bijusi profesionāli saistīta ar cilvēktiesību aizsardzību 25 gadus. Tāpēc es, jo īpaši kā juriste, izjūtu dziļu līdzjūtību, domājot par saviem kolēģiem, kas ir zaudējuši dzīvību saistībā ar šo patiešām brīnišķīgo profesiju. Es gribētu vienlaikus arī izteikt patiesu līdzjūtību viņu ģimenēm un mīļajiem cilvēkiem.

Kā būtu pareizi rīkoties šādā laikā? Pieprasīt tūlītēju, pamatīgu izmeklēšanu, kas jāveic attiecīgajām valsts aģentūrām. Es vēlētos, lai šim Parlamentam būtu pārliecība un morāla autoritāte to izdarīt. Tomēr baidos, ka šoreiz tās nav. Kādēļ? Jo šādas prasības tiek izvirzītas vienīgi valstīm ārpus Eiropas Savienības. Tomēr viss ir citādāk, kad izrādās, ka cilvēktiesības tiek rupji pārkāptas Eiropas Savienības dalībvalstī, kā tas notika manā valstī, Ungārijā, kur uz cilvēkiem tika šauts sejā vairāku tūkstošu cilvēku masu sanāksmē, ko bija organizējusi tā cilvēka partija, kurš pašlaik ir priekšsēdētājs šajā sesijā, priekšsēdētāja vietnieka Pál Schmitt partija, lai pieminētu 1956. gada revolūcijas gadadienu un cīņu par brīvību. Šis Parlaments nav licis veikt nekādu izmeklēšanu par šo lietu un par krīzes situāciju, kas ir turpinājusies kopš tā laika.

Es baidos, ka, kamēr tas nenotiks un kamēr persona, kas bija tās valdības locekle, kura sankcionēja šaušanu uz cilvēkiem, var būt Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētāja vietniece, mums nevar būt īstas pārliecības un morālas autoritātes pieprasīt šādas izmeklēšanas veikšanu valstī ārpus Eiropas Savienības. Tāpēc es prasītu jums piedāvāt un pieprasīt tūlītēju izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ungārijā. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Es gribēju teikt, pirmkārt, ka esmu vīlies par to, ka, apspriežot piensaimniecības krīzi, telpa bija pilna, bet tagad, kad tiek apspriestas cilvēktiesības, es nedomāju, ka zālē mēs esam palikuši vairāk par 40 cilvēkiem. Žēl, ka tas ir tā. Es nesaku, ka piensaimniecības krīze nav svarīga, bet tāda problēma kā cilvēktiesības ir politiski ārkārtīgi nozīmīga mums katram.

Es vēlētos arī teikt, ka uzskatu par nepieņemamu pašu ideju, ka šogad, kad, kā ir labi zināms, daudzas valstis Viduseiropā un Austrumeiropā svin 20. gadadienu kopš komunisma sabrukuma, tieši mūsu durvju priekšā tā vara, kura bija šo komunistisko režīmu sācēja, demonstrē tādu vienaldzību pret noziegumiem, kas veikti pret cilvēktiesību aktīvistiem. Es uzskatu, ka atteikšanās no totalitārisma ir skaidri jāapstiprina mums katram.

 
  
MPphoto
 

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Šodienas debates par cilvēktiesību aizstāvju stāvokli Krievijā notiek īsti laikā un ir ļoti pareizas. Nesenais vardarbības vilnis pret cilvēktiesību aizstāvjiem ir pievērsis uzmanību nopietnajām briesmām, kādām viņi ir pakļauti savā darbā. Daudzi ir samaksājuši visaugstāko cenu par cilvēktiesību pārkāpumu atspoguļošanu. Mēs izrādām cieņu visiem tiem, kuri ir zaudējuši dzīvību, un tiem, kuri turpina savu darbu šādā vidē.

Liela daļa vardarbības pret cilvēktiesību aizstāvjiem ir notikusi Ziemeļkaukāzā pieaugošas nestabilitātes gaisotnē. Komisijai ir zināmi daudzi no viņiem. Viņi ir ļoti cienīti partneri cilvēktiesību projektu īstenošanā. Nevainīgi civiliedzīvotāji, tiesībsargi un valdības ierēdņi ir zaudējuši dzīvību šā reģiona nebeidzamajā cīņā.

Vardabība pret cilvēktiesību aizstāvjiem neaprobežojas ar Ziemeļkaukāzu. Ir ziņojumi par to, ka visā Krievijas Federācijā aktīvisti, juristi un neatkarīgi žurnālisti saskaras ar vardarbību, vajāšanu un iebiedēšanu. ES ir jāturpina protestēt pret šo vardarbību un uzstāt, lai Krievija pilda saistības, kuras tā ir uzņēmusies kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, EDSO un Eiropas Padomes locekle.

Ir ļoti svarīgi, lai uzbrukumi pilsoniskas sabiedrības aktīvistiem un viņu varmācīgā nāve tiktu pienācīgi izmeklēti un lai vainīgie tiktu ātri atklāti un sodīti. Vienīgi tad, ja par šīm slepkavībām tiks ierosināta efektīva un likumīga kriminālvajāšana, var tikt kliedēta baiļu un visatļautības atmosfēra.

Prezidents Medvedev ir izteicies pret to, ko viņš nosauca par „tiesisko nihilismu”, kurš valda Krievijā. ES ir gatava atbalstīt Krieviju tās tiesu sistēmas ilgstošajā reformā. ES augstu vērtē iespēju, kāda tai ir, apspriest savas bažas par cilvēktiesībām ar Krievijas iestādēm. Mēs atzinīgi vērtējam prezidenta Medvedev atklātāko attieksmi pret diskusijām ar ES par šiem jautājumiem.

Nākamā ES un Krievijas augsta līmeņa sanāksme ir vēl viena izdevība turpināt šīs diskusijas. Tajās jāiekļauj domu apmaiņa ekspertu starpā. Regulārās ES un Krievijas cilvēktiesību konsultācijas ir izdevība paplašināt šo diskusiju vērienu un sarunu dalībnieku loku, ar kuriem mēs diskutēsim par cilvēktiesību jautājumiem.

Bažām par cilvēktiesību aizstāvju drošību ir jābūt pirmajā vietā. Mēs mudinām Krievijas iestādes pielikt visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu, ka tie, kuri strādā, lai atspoguļotu cilvēktiesību pārkāpumus, varētu to darīt bez bailēm no vardarbības vai iebiedēšanas.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pēc debatēm.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika