Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 8. oktobris - Brisele

8. Balsojumu skaidrojumi

- Mutiski balsojumu skaidrojumi:

- Ziņojums: Renate Weber (A7-0011/2009)

  Jan Březina (PPE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, Čehijas Republika bija viena no tām, kas ierosināja iesniegt Padomes pamatlēmuma projektu par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā, un tas liecina, ka tiesu iestāžu sadarbībai Čehijas Republika pievērš būtisku nozīmi. Tomēr, ņemot vērā šī jautājuma delikāto raksturu, ir jānodrošina, ka šī sadarbība tiek īstenota to pilnvaru robežās, kas Eiropas Savienībā piešķirtas dibināšanas līgumā. Tā tas ir šajā gadījumā. No otras puses, vājais punkts ir relatīvā vispārība, jo piemēram, nav noteikti termiņi, kādā iestādei, no kuras pieprasīta informācija, jāsniedz atbilde, un trūkst kritēriju, lai noteiktu, kura no jurisdikcijas iestādēm būtu vispiemērotākā kriminālprocesā. Cits darvas piliens medus mucā ir Eurojust neveiksmīgā integrācija, kam būtu jāpievērš galvenā uzmanība. Eurojust kā ES iestādei sadarbībai krimināllietās ir daudz lielāks potenciāls, kas nav atklāts, nevis tikai šī loma, kas noteikta pamatlēmuma projektā, kurā pat nav paredzēta prasība informēt Eurojust, ja tiek risināti kriminālvajāšanas jautājumi pārrobežu noziegumu gadījumos vienā dalībvalstī.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju pret šo ziņojumu, bet ne tāpēc, ka iebilstu pret informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm kriminālprocesā. Tā ir laba doma, lai uzzinātu, vai citās dalībvalstīs paralēli nenotiek tiesvedība par vieniem un tiem pašiem faktiem.

Tomēr es strikti iebilstu pret federālistu toni dažos grozījumos. Piemēram, grozījumā Nr. 3, kurā nepārprotami noliegta ikvienas dalībvalsts rīcības brīvība lemt par to, kuras iestādes ir kompetentas rīkoties. Es nekādā ziņā neesmu pret Eurojust, bet tā nebūtu jāpārvērš par „superiestādi”.

- Kopīgs rezolūcijas priekšlikums: G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksme Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī (RC-B7-0082/2009)

  Zigmantas Balčytis (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par šo rezolūciju. Priecājos redzēt, ka gan Eiropa, gan spēcīgākās valstis nenovērtē par zemu tās situācijas nopietnību, kurā mēs visi atrodamies, un nemeklē vienu pieeju, kas derētu visiem. Šo krīzi izraisīja vairāki kompleksi un savstarpēji saistīti faktori, un mums nebūs viegli no tās izkļūt.

Pasaules finanšu krīze ir devusi mums arī lielisku iespēju pārskatīt savas prioritātes un darbību, jo īpaši saistībā ar ilgtermiņa pārvaldību ilgtspējīgas ekonomikas atveseļošanās kontekstā. Mums ir saistības iedzīvotāju priekšā, un viņi cer, ka atjaunosim mūsu ekonomikas ierasto ritmu, nodrošinot kapitāla tirgus un aizdevumu izsniegšanas efektīvu darbību, atrisinot bezdarba problēmu un radot jaunas darbavietas, kā arī aizsargājot iedzīvotājus, īpaši nabadzīgākās un neaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Tas nebūs viegli, tomēr ceru, ka mēs ejam pareizajā virzienā.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, mēs ļoti nopietni piedāvājam saasināt situāciju. Finanšu krīzes iemesls bija pārmērīgā valsts iejaukšanās — pirmkārt, ar nodomu pārāk ilgi tika saglabātas pārāk zemas procentu likmes, kas drīzāk bija politiķu nevis tirgus dalībnieku lēmums, iesaistot arī visas lielākās bankas, un, otrkārt, vēl pagājušajā gadā likumdevēji mudināja aizdevējus izsniegt lētākus aizdevumus.

Un tagad G-20 valstu vadītāji sanāk kopā un spriež: „Kāds ir risinājums? Lielāka valsts iejaukšanās.” Reiz to novēroja Marks Tvens, un es domāju tāpat — ja jums ir tikai āmurs, tad visas lietas sāks izskatīties pēc naglas. Bet patiesībā visi viņi veiktie pasākumi labākajā gadījumā ir izrādījušies nelietderīgi, bet sliktākajā gadījumā krasi pasliktinājuši mūsu situāciju — galvojumi, nacionalizācija, izlikšanās, tēlojot dzīšanos pēc nodokļu oāzēm (ar kurām viņi patiesībā domā valstis ar konkurētspējīgākām nodokļu likmēm), un valsts jurisdikcijas ievērojama paplašināšana, aizbildinoties ar „neparedzamo situāciju”. Un tagad mēs vēlamies reformēt visu finanšu sistēmu. Savu runu pabeigšu ar tiesneša Asprey vārdiem: „Reforma? Vai jau tagad situācija nav pietiekami slikta?”

  Lena Ek (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, man ir divi komentāri attiecībā uz neseno balsojumu par G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā. Man žēl, ka šajā rezolūcijā un arī G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes materiālā tik maz uzmanības veltīts klimata krīzes novēršanai, un domāju, ka tas ir nožēlojami. Ir pieminēts arī tā sauktais Tobina nodoklis, kas, manuprāt, varētu būt jauna iespēja, lai finansētu attīstības palīdzību un palīdzētu jaunattīstības valstīm risināt klimata jautājumus.

Es nenobalsoju par šiem grozījumiem, jo tie bija noformulēti ļoti vecmodīgā veidā, it kā mēs apspriestu Tobina nodokli pirms 20 gadiem. Mūsdienīgi apspriežot jautājumu par to, vai šis ir jauns finansējuma avots Apvienoto Nāciju Organizācijai, mērķis būtu mazliet citāds, un es ceru, ka mēs pie šī jautājuma plenārsēžu zālē atgriezīsimies vēlāk.

- Rezolūcijas priekšlikums: Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekme uz jaunattīstības valstīm un attīstības sadarbību (B7-0078/2009)

  Zigmantas Balčytis (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ir pienācis laiks, lai visi dalībnieki uzņemtos atbildību un izpildītu savas saistības attiecībā uz jaunattīstības valstīm. Tā ir taisnība, ka pasaules finanšu un ekonomikas krīze ir smagi skārusi pat visattīstītākās tautsaimniecības, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka vēl smagāk tā skārusi visnabadzīgākās valstis. Mums jāpatur prātā, ka jaunattīstības valstis neizraisīja šo krīzi, bet tagad tām jānes smags atbildības slogs.

Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošana tagad ir nopietni apdraudēta. Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka G-20 valstis ir atzinušas, ka jāuzņemas kolektīvā atbildība, un ceru, ka šie solījumi tiks īstenoti.

  Krisztina Morvai (NI). – Priekšsēdētājas kundze, es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pasaulei ir vajadzīga jauna paradigma, kurai atbilstīgi mēs pārorientētos no tādas lēmumu pieņemšanas, kur galvenā nozīme ir naudai un peļņai, uz tādu lēmumu pieņemšanu, kur galvenā nozīme ir cilvēkam un sabiedrībai, kā arī no konkurences loģikas uz taisnīguma loģiku.

Es šo ziņojumu uzskatu vismaz par iedīgli. Nesaku, ka tajā ir pilnībā atbalstīta jaunā paradigma, bet tajā vismaz ir atrodams jaunas paradigmas iedīglis, jo īpaši 5. punktā, kas skan šādi: „uzskata, ka nepieciešama steidzama un radikāla politikas reforma, lai novērstu pārtikas un finanšu krīzes sistēmiskos iemeslus, ieviešot jaunus demokrātiskus un pārredzamus starptautiskās tirdzniecības un starptautiskās finanšu sistēmas noteikumus”.

Es patiešām domāju un ceru, ka mēs to uztveram ļoti nopietni. Šai krīzei ir savi pamatcēloņi, un mums patiešām sistemātiski un pilnīgi jāanalizē šie cēloņi. Mums ir vajadzīga pilnīgi jauna paradigma.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par šo rezolūciju. Pasaules finanšu un ekonomikas krīze patiešām ir skārusi visas valstis, bet jo īpaši postoši tā ir ietekmējusi visnabadzīgākās valstis. Šī krīze ir negatīvi ietekmējusi šo valstu finansējuma avotus, tās nespēj saglabāt to, ko bija sasniegušas bez ārējās palīdzības.

Krīze ir apdraudējusi Tūkstošgades attīstības mērķus, kurus bija paredzēts īstenot līdz 2015. gadam. Tādēļ es atbalstu plānus priekšlaicīgi kā attīstības palīdzību piešķirt EUR 8,8 miljardus budžeta atbalstam un steidzamus pasākumus lauksaimniecības finansējumam, kā arī ierosinājumu piešķirt EUR 500 miljonus, lai atbalstītu sociālos izdevumus. Es neatbalstu tos punktus šajā rezolūcijā, kas attiecas uz Tobina nodokli.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par šo rezolūciju un arī grozījumiem, lai ieviestu Tobina nodokli.

Tas bija mans personīgais lēmums, jo tālajā 2002. gadā, kad biju Basku parlamenta deputāts, tas pieņēma rezolūciju, kurā bija norādīts, ka jārisina jautājums par starptautiskās kapitāla aprites fenomenu atbilstīgi šīs aprites sociālajai un ekonomiskajai ietekmei visā pasaulē; ka mums jāievieš kritēriji un mehānismi, izveidojot dažas sistēmas, lai uzraudzītu un sekmētu cilvēces attīstību, pārvarētu cilvēku un sociālo nozaru nevienlīdzību, kā arī rastu līdzsvaru vides jomā; un ka mums ir pienākums izveidot mehānismus, kas ierobežotu spekulatīvus darījumus.

Tāpat mēs uzskatījām, ka mums ir pienākums sekmēt tādu priekšlikumu izstrādi, kas risinātu jautājumu par starptautiskās kapitāla aprites demokrātisku kontroli un sociālo ietekmi. Mēs arī noteicām un apstiprinājām vajadzību steidzami ieviest tā saukto Tobina nodokli, kas ir attīstības palīdzībai paredzētiem starptautiskiem finanšu darījumiem piemērojams nodoklis, kā arī izveidot demokrātiskus mehānismus starptautiskās sistēmas regulēšanai.

Tagad ir pagājuši vairāki gadi, kopš Basku parlaments pieņēma šo lēmumu, un man ir prieks, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju ar tādu pašu ievirzi.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man jūs apsveikt sakarā ar veiklo, atjautīgo un delikāto prasmi pildīt priekšsēdētāja pienākumus!

ES tirdzniecības un lauksaimniecības politika 50 gadu laikā trešās pasaules valstīs ir izraisījusi nabadzību, ko varēja novērst. Vienlaikus mēs esam atteikušies no to valstu produkcijas, kurās bieži vien lauksaimniecības eksports ir galvenais ienākumu avots un, pasliktinot situāciju, eksportējuši paši savus pārpalikumus uz šo valstu tirgiem, neefektīvi pārpludinot tos ar saviem lētajiem pārpalikumiem. Pēc tam mēs centāmies mierināt savu sirdsapziņu, īstenojot apjomīgas palīdzības programmas, tomēr tās neuzlaboja situāciju šajās valstīs, bet, gluži pretēji, — samazinot atšķirības starp pārstāvniecību un nodokļu piemērošanu, kavēja demokrātijas attīstību lielā daļā pasaules.

Lūk, viena lieta, ko mēs varētu darīt rītdien un kam būtu tūlītējas, rezultatīvas un pārveidojošas sekas valstīs, par kurām mēs runājam, — mēs varam atcelt kopējo lauksaimniecības politiku. Labākais ir tas, ka tas mums neko nemaksās! Gluži pretēji — mūsu lauksaimnieki kļūtu turīgāki, mūsu lauki būtu labāk apsaimniekoti, mūsu nodokļi un pārtikas cenas samazinātos, pazeminot inflāciju un uzlabojot pasaules ekonomikas situāciju kopumā.

Un ja nu jūs nodomājāt, ka esmu to aizmirsis, tad ziniet, ka tā tas nav, un es joprojām uzskatu, ka mums ir vajadzīgs referendums par Lisabonas līgumu: Pactio Olisipiensis censenda est!

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Parlamenta liekulība un nekonsekvence turpina mani pārsteigt. No vienas puses, šajā rezolūcija pareizi atzīts, ka tas ir kauns, ja vislabākie un talantīgākie cilvēki pamet jaunattīstības valstis, un ka intelektuālā darbaspēka emigrācija nodara kaitējumu ekonomikai. No otras puses, visas Parlamenta partijas atbalsta ES zilo karti un ES legālo migrantu izmitināšanas centrus Āfrikā — tieši šādi pasākumi izraisa un ilgtermiņā veicina intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Galu galā pieredze ir pierādījusi, ka „cirkulārā migrācija” paliek Eiropā. Tomēr ir vēl daudzi citi iemesli, kāpēc es nobalsoju pret šo rezolūciju, piemēram, tajā izteikts lūgums attīstības palīdzību piešķirt aizvien vairāk un vairāk. Ja Eiropai vispār ir kāda loma attīstības sadarbības jomā, tad tā ir dalībvalstu koordinatora, nevis palīdzības sniedzēja, loma.

  Edward Scicluna (S&D). − (MT) Liela daļa darba, ko šajā jomā veic Parlaments un valdības, atgādina ugunsgrēka dzēšanu. Profilakses pasākumi tiek veikti saistībā ar klimata pārmaiņām. Tomēr mums šādi pasākumi jāizmanto arī darbā, kas saistīts ar zemo attīstības līmeni. Daudzas imigrācijas problēmas, ar kurām mēs tagad saskaramies, ir politiskas, nevis ekonomiskas, jo īpaši Vidusjūras reģiona valstīs, un tādēļ mums jāsniedz palīdzība, lai šī problēma nekļūtu lielāka.

- Rakstiski balsojumu skaidrojumi:

- Ziņojums: Reimer Böge (A7-0021/2009)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par Itālijas prasību sniegt palīdzību saistībā ar ES Solidaritātes fonda izmantošanu, lai atjaunotu Abruci reģionu, kur 2009. gada aprīlī plašus postījumus nodarīja zemestrīce, un to darīju, pamatojoties uz humāniem apsvērumiem grūtībās nonākušā valstī. Paturot prātā, kāpēc Eiropas Savienības līmenī ir ieviests šis instruments, proti, lai likvidētu dabas katastrofu sekas un apliecinātu solidaritāti ar katastrofas skartajiem reģioniem, es vēlos pievērst uzmanību vajadzībai paātrināt procedūras, lai attiecīgās valstis varētu saņemt pieprasītos līdzekļus.

  Louis Bontes, Barry Madlener un Laurence J.A.J. Stassen (NI), rakstiski. − (NL) Nīderlandes Brīvības partija (PVV) atbalsta ārkārtas palīdzību, bet tā būtu jāparedz atsevišķām valstīm, nevis Eiropas Savienībai.

  David Casa (PPE), rakstiski. − Itālijā 2009. gada aprīlī notika zemestrīce, nodarot lielus zaudējumus. Tādēļ Komisija ierosināja izmantot ES Solidaritātes fondu, lai sniegtu palīdzību Itālijai. Itālijas notikumi bija patiešām traģiski. Es piekrītu, ka ES Solidaritātes fonda izmantošana ir pamatota, un tādēļ par to nobalsoju.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es nobalsoju par Böge ziņojumu par ES Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Itālijai, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai iespējami ātrāk jāreaģē uz šīs valsts pieprasījumu sniegt palīdzību, lai likvidētu traģiskās sekas, ko radīja zemestrīce, 2009. gada aprīlī satriecot Itālijas Abruci reģionu un paņemot 300 cilvēku dzīvības, kā arī nodarot ievērojamus zaudējumus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Man bija iespēja to pateikt jau iepriekš, bet atkārtošu — es uzskatu, ka dalībvalstu solidaritāte, jo īpaši Eiropas atbalsts valstīm, kas kļuvušas par katastrofu upuriem, skaidri apliecina, ka Eiropas Savienība vairs nav tikai brīvās tirdzniecības zona. Pieņemot īpašus palīdzības instrumentus, piemēram, ES Solidaritātes fondu, Eiropas Savienība apliecina, ka spēj saglabāt vienotību nelaimēs, situācijās, kurās ir īpašas vajadzības gan humānā, gan materiālā ziņā. Tādēļ man vēlreiz jāpauž atzinība un atbalsts attiecībā uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu šajā gadījumā, lai sniegtu palīdzību zemestrīces upuriem, kuri 2009. gada aprīlī cietuši Itālijā Abruci reģionā.

Es vēlētos atkārtoti paust savu vēlmi, lai ES Solidaritātes fonds netiktu izmantots pārāk bieži — ar to domāju, lai Eiropai nebūtu jācieš daudzās nopietnās ārkārtas situācijās, kā arī, lai šī fonda struktūra un pieejamība tiktu pakāpeniski uzlabota un bieži novērtēta, lai ātri apmierinātu jebkuras potenciālās reālās vajadzības, izvairoties no birokrātijas.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ziņojumā atzinīgi novērtēta ES Solidaritātes fonda izmantošana, lai sniegtu palīdzību Itālijai pēc aprīlī notikušās zemestrīces, kas prasīja 300 cilvēku dzīvības un nodarīja ļoti lielus zaudējumus. Tiek lēsts, ka zemestrīces radītie kopējie tiešie zaudējumi ir lielāki par EUR 10 miljoniem, un atbilstīgi šī fonda palīdzības sniegšanas kritērijiem tā klasificēta kā „liela dabas katastrofa”, uz to attiecas juridiskā pamata galvenā darbības joma.

Tādēļ Komisija ir ierosinājusi no ES Solidaritātes fonda piešķirt EUR 493 771 159. Neaizmirsīsim, ka Komisijas ierosinājumu pārskatīt šajā fondā paredzētos noteikumus Parlaments 2006. gada maijā noraidīja, bet tas joprojām tiek izskatīts Padomē.

Kā redzam, cita starpā ir svarīgi nodrošināt, lai reģionālās katastrofas arī turpmāk varētu attiecināt uz dabas katastrofu, tādu kā sausums un ugunsgrēki, īpašajām vajadzībām vai pat saglabāt iespēju atzīt Vidusjūras reģiona dabas katastrofu īpašo raksturu vai šī fonda pielāgošanu attiecībā uz laika ierobežojumiem un atbilstīgām darbībām šim īpašajam raksturam.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Šodien es nobalsoju par Böge ziņojumu par ES Solidaritātes fonda izmantošanu Itālijā. Es atzinīgi vērtēju to, ka šis ziņojums ir iekļauts darba kārtībā par spīti sarežģījumiem. Parlamenta administratīvajam dienestam turpmāk jāparedz šādas situācijas, ar kādu mēs saskārāmies arī šodien. Tehniski iemesli nevar būt iemesls, lai pārceltu balsojumu par ziņojumu, kas nopietni ietekmē ES iedzīvotājus. Eiropas Komisijai ir jāpārskata procedūras saistībā ar ES Solidaritātes fonda izmantošanu, lai paātrinātu piešķirto līdzekļu izmaksu. Ir jāizveido avansa maksājumu sistēma, pamatojoties uz tiešo zaudējumu sākotnēju novērtējumu, ko veic nekavējoties. Pēc tam jāveic gala maksājums, pamatojoties uz galīgajiem tiešo zaudējumu aprēķiniem un pierādījumiem, kas apliecina pēc katastrofas veikto seku likvidēšanas pasākumus.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es nobalsoju par grozījumu Nr. 7. Esmu gandarīts, ka dienesti ātri noorganizēja balsošanu, un es ceru, ka Itālijas pieprasītie līdzekļi būs pieejami iespējami ātrāk, lai steidzīgi un efektīvi sniegtu palīdzību.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. − (IT) Es vēlos apsveikt Parlamentu ar to, ka tas pēc mana pieprasījuma vakar noorganizēja bloka balsojumu par ES Solidaritātes fonda izmantošanu saistībā ar aprīlī notikušo Abruci zemestrīci, kas nodarīja ļoti nopietnus zaudējumus gan humānā, gan materiālā ziņā. Nebija nekāda iemesla pārcelt balsojumu, lai arī tikai par divām nedēļām, jo tas ievērojami ietekmē grūtībās nonākušo ES iedzīvotāju dzīvi.

Pavisam drīz Eiropas Komisija veica provizorisku izmeklēšanu, piešķirot Itālijai tieši tik lielu summu, cik tā bija pieprasījusi, proti, EUR 493 771 159. Šī, iespējams, ir lielākā summa, kāda jebkad piešķirta no šī fonda līdzekļiem. Tādējādi ar šo balsojumu Parlaments apliecināja absolūtu solidaritāti un vienotību ar cietušajiem iedzīvotājiem. Parasti šī fonda līdzekļu izmantošana aizņem vidēji 18 mēnešus. Šoreiz mēs Parlamentā esam ļoti ātri pabeiguši apspriežu posmu, ņemot vērā, ka zemestrīce notika tikai pirms pieciem mēnešiem. Tādēļ es patiesi ceru, ka Komisija un Padome noteiks iespējami īsāku termiņu atlikušajiem procedūras posmiem un nodrošinās, ka Itālija šos līdzekļus saņems līdz gada beigām.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. − Abruci zemestrīces sekas bija postošas un traģiskas, un finansējums, ko šodien apstiprinājām, protams, nevar kompensēt šos briesmīgos dzīvību zaudējumus vai šīs dabas katastrofas fiziski iznīcinātās kopienas. Tomēr ES Solidaritātes fonda finansējums būs ļoti būtisks šim reģionam, tā atjaunošanai ilgtermiņā, turklāt šī fonda esamība un efektīvs izlietojums apliecina Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritāti. Praktisku pasākumu īstenošanai izveidotās programmas un mehānismi stiprina mūs kā savienību, ļaujot efektīvāk tikt galā krīzes situācijā, neatkarīgi no tā, vai tā ir ekonomikas lejupslīde vai dabas katastrofa. Arī turpmāk mums jāatbalsta šie praktiskie pasākumi, lai sniegtu palīdzību dalībvalstīm tad, kad tā patiešām ir vajadzīga. Politika ļauj mums ietekmēt un kontrolēt notikumus, bet attiecībā uz šādiem pasākumiem, piemēram, dabas katastrofu, kas krietni pārsniedz politikas jomas robežas, mēs varam ieviest šos svarīgos mehānismus, lai palīdzētu sev izkļūt no krīzēm.

  Rafał Kazimierz Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Ja notikusi traģēdija, kurā cilvēki ir zaudējuši savus mīļotos un daudzos gadījumos visu savu īpašumu un kurā sagrauta brīnišķīga pilsēta ar lielisku antīko mantojumu, atbalsts šādam priekšlikumam ir vienkāršs pieklājības žests. ES Solidaritātes fonds ir piemērs efektīvai un kopīgai ES rīcībai gadījumā, ja kāda no tās dalībvalstīm ir cietusi šādā traģēdijā. ES Solidaritātes fonds ļauj ātri sniegt ārkārtas palīdzību, un tas neapšaubāmi ir pozitīvs signāls ES iedzīvotājiem.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju pozitīvo balsojumu, kas ļauj piešķirt līdzekļus Abruci zemestrīces upuriem. Mums jāreaģē, pārsniedzot politikas robežas, ja runa ir par dabas katastrofām, piemēram, Itālijā pieredzētajiem postījumiem. Rīcība ar mērķi palīdzēt šīs katastrofas upuriem atjaunot dzīvi, mājokļus un nākotnes izredzes, protams, ir kaut kas tāds, kam piekristu ikviens EP deputāts, kuram ir kaut mazliet cilvēcības.

ES Solidaritātes fonds ļauj mums rīkoties kā kopienai, lai mazinātu postu un ciešanas. Kopš šis fonds tika izveidots, tas ir palīdzējis cilvēkiem vairāk nekā pusē ES dalībvalstu un vairāk nekā 20 katastrofās, sākot ar plūdiem un beidzot ar meža ugunsgrēkiem, sausumu un vulkānu izvirdumiem. Es vēlos arī norādīt, ka velsieši bija vieni no tiem, kuriem tika piešķirts finansējums pēc briesmīgajiem plūdiem 2007. gadā.

Tomēr fonda ieņēmumi ir stingri jākontrolē, turklāt ir nopietns pamats, lai atļautu fondam veidot savus pašu resursus, lai šī fonda līdzekļu izmantošana neietekmētu citus projektus.

Ceru, ka zināmā mērā šī nauda būs noderīga ne tikai ēku, bet arī iznīcināto kopienu atjaunošanai.

- Ziņojums: Renate Weber (A7-0011/2009)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Sadarbības uzlabošana kriminālprocesos starp tiesu iestādēm, kurām ir paralēlas pilnvaras, ir jo īpaši svarīgs pasākums. Ja rīcība, kuras rezultātā izdarīts pārkāpums, ir divu vai vairāku dalībvalstu jurisdikcijā, kriminālprocess jāvada vispiemērotākajai jurisdikcijas iestādei, un tādēļ ir svarīgi ieviest kopēju un vienotu sistēmu, lai objektīvi un pārredzami izvēlētos šo jurisdikciju. Neveiksmīgi piemērojot ne bis in idem principu, kas izklāstīts Šengenas līguma īstenošanas konvencijā, tiek pārkāptas pamattiesības, turklāt tas ir pretrunā ar ES mērķi izveidot vienotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šis ziņojums, par kuru es nobalsoju, nodrošina šī principa ievērošanu visā Eiropas tiesiskajā telpā, ne tikai saistībā ar dalībvalstu tiesvedību. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu vakardienas sesijas sēdē.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo jurisdikcijas īstenošanas konfliktu jautājums ir jāatrisina iespējami efektīvāk, panākot vienprātību. Mums jābūt gandarītiem, ka ne bis in idem princips ir garantēts valsts tiesu jomā. Žēl, ka šajā ziņojumā nav iekļautas kompetences konfliktu atrisināšanas metodes, nosakot, kuras valsts jurisdikcija jāizmanto. Eurojust loma arī nav skaidri noteikta. Tomēr šis ziņojums ir kā stimuls, lai mēģinātu pieņemt turpmākus svarīgus lēmumus pilsoņu brīvību, tiesiskuma un iekšlietu jomā.

  David Casa (PPE), rakstiski. − Pasaulē, kurā globalizācija paplašināsies aizvien vairāk, un situācijā, kad Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis, jurisdikcijas īstenošanas konfliktu iespējamība ir liela un var radīt sarežģījumus. Tādēļ es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. − (PT) Domāju, ka ir būtiski uzlabot kriminālprocesu efektivitāti, bet vienlaikus jānodrošina pareiza tiesu varas administrācija. Šis pamatlēmums palīdzēs novērst un atrisināt jurisdikcijas konfliktus, nodrošinās, ka tiesvedība tiek sākta vispiemērotākajā jurisdikcijas iestādē, kā arī ļaus pārredzamāk un objektīvāk izvēlēties kriminālprocesa jurisdikciju, ja situācija attieksies uz vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikciju.

Es ceru, ka šādi varēs izvairīties no paralēliem un liekiem kriminālprocesiem, tomēr, nepalielinot birokrātiju, ja tiek izskatītas tādas lietas, kurās piemērotāki risinājumi ir ātrāk pieejami. Piemēram, ja dalībvalsts jau ir ieviesusi elastīgākus instrumentus vai nolīgumus, tad tiem ir priekšroka. Patiesībā, ja rodas situācijas, kurās dažādās dalībvalstīs paralēli notiek kriminālprocess par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu, tad var tikt pārkāpts ne bis in idem princips, kurš efektīvi jāpiemēro visā Eiropas tiesiskajā telpā. Es arī atbalstu Eurojust lielāku iesaistīšanu jau šī procesa sākumā.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, izvēlamies atturēties no balsošanas, jo uzskatām, ka pašām dalībvalstīm jāizlemj, kuras iestādes uzskatāmas par kompetentām apspriežu procedūrās. Mēs arī uzskatām, ka Eurojust iesaistīšana jāparedz kā papildu un sekundārs pasākums attiecībā uz dalībvalstīm, un aģentūras mandātu nekādā gadījumā nedrīkst paplašināt ar šo lēmumu.

Tomēr daudzi punkti Parlamenta ziņojumā patiešām uzlabo priekšlikumu par pamatlēmumu. Ne vien valsts iestādēm, bet arī — un vēl jo vairāk — par noziegumu aizdomās turamajiem vai apsūdzētajiem, ir svarīgi, lai būtu ieviesti skaidri termiņi, procesuālās garantijas un citi aizsardzības mehānismi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Dalībvalstu saskaņota rīcība attiecībā uz jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā ir būtiska, lai šāda veida tiesvedībā nodrošinātu efektīvāku tiesas darbu. Tādēļ ir vēlams kriminālprocesus, kas attiecas uz dažādām jurisdikcijām, apvienot vienā dalībvalstī atbilstīgi objektīviem kritērijiem, turklāt nodrošinot vajadzīgo pārredzamību, ne tikai tāpēc, lai netērētu laiku un resursus, bet arī samazinātu attiecīgās izmaksas, un tāpēc, ka ir svarīgi palielināt tiesvedības konsekvenci un efektivitāti.

Tādēļ tieša — un arī iespējami īsāka — saziņa starp kompetentajām valsts iestādēm ir būtiska, lai noteiktu kompetento jurisdikciju un attiecīgās tiesvedības nodošanas iespējas. Šajā saistībā visa kriminālprocesa laikā ir svarīgi atcerēties par apsūdzētās personas tiesībām, jo viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem paredz ES teritorijā nodrošināt iedzīvotājiem brīvību, drošību un tiesiskumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs nobalsojām pret šo ziņojumu, jo tajā paredzēts stiprināt Eurojust lomu. No juridiskā viedokļa Padomes pamatlēmuma projektā galvenokārt ir nodrošināta efektīvāka pieņemto lēmumu tiesiskuma aizsardzība, jo tajā skaidri garantēts ne bis in idem princips: vienu personu nevar notiesāt divas reizes saistībā ar vienu un to pašu kriminālprocesu. Neskatoties uz to, ka referente ir atzinusi šo faktu, ieviestie grozījumi stiprina Eurojust lomu jomās, kas attiecas tikai uz dalībvalstu jurisdikciju. Tādējādi, un ņemot vērā tā paredzamo iesaistīšanos tiesvedībā, salīdzinājumā ar dalībvalstīm Eurojust tiek noteikts par augstāku instanci, jo dalībvalstīm tiek atņemta iespēja vienoties par to, kuras valsts jurisdikcija ir piemērotākā.

Mēs neuzskatām, ka ir pietiekami to visu pamatot ar „laika un resursu izšķērdēšanu”. Dalībvalstu jurisdikciju nodošana Eiropas Savienībai tiesiskuma un citās jomās samazina šo valstu suverenitāti, turklāt netiek apliecināta rīcība sabiedrības interesēs, aizsargājot tās tiesības, brīvības un garantijas. Mūsuprāt, šis ir vēl viens piemērs, kas apliecina tieši šo scenāriju.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Demokrātijā ne bis in idem princips, kas paredz., ka vienu personu nevar notiesāt divas reizes saistībā ar vienu un to pašu kriminālprocesu, ir tiesiskuma pamatprincips. Es pats esmu kļuvis par šī principa piemērošanas upuri Francijā, jo pret mani joprojām ar valdības rīkojumu ir ierosināta prasība lietā, kurā Kasācijas tiesa jau ir pierādījusi, ka esmu pilnīgi nevainīgs.

Jo īpaši man par to jāpateicas Wallis kundzei, kura kā referente manas imunitātes jautājumā, ļaunprātīgi izmantojot varu, ļāva izmantot visus viltus paņēmienus, lai liegtu man aizsardzību, uz ko man būtu bijušas tiesības, ja Parlaments ievērotu tiesiskumu, ētiku un precedenta tiesības.

Tomēr Weber kundzes ziņojuma mērķis nav novērst šīs ne bis in idem situācijas. Šim nolūkam ir pieejama 2000. gada Eiropas konvencija, kas, šķiet, tiek izmantota, lai apmierinātu profesionāļus, ievērojot atbilstību tiesiskuma principiem.

Nē, Weber kundzes ziņojums galvenokārt ir orientēts uz valsts jurisdikcijas lēmumu pieņemšanas un kontroles pilnvaru piešķiršanu Eurojust, kuru daudzi vēlētos redzēt Eiropas prokuratūrā. Tāpēc mēs nobalsojām pret šo ziņojumu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es nobalsoju par Weber ziņojumu par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā. Nopietni noziegumi aizvien biežāk iegūst pārrobežu raksturu, un Eiropas Savienībai ir jāuzņemas svarīga loma, lai apkarotu šādas darbības. Skaidrākas procedūras informācijas apmaiņas jomā krimināllietās sekmēs dalībvalstu sadarbību un uzlabos atsevišķu valstu iespējas apkarot noziedzību. Vienmēr jāņem vērā pamattiesības un, manuprāt, Weber ziņojums uzlabo pamatlēmuma priekšlikumu.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Es nolēmu atturēties galīgajā balsojumā. Lai arī bloka balsojumā ir daži labi grozījumi par cilvēktiesībām (piemēram, grozījums Nr. 6 un 15), ir arī tādi grozījumi, kas dalībvalstu pilnvaras nodod Eurojust (piemēram, grozījums Nr. 3, 9, 16, 17 un 18). Uzskatu, ka tās jāsaglabā kā dalībvalstu pilnvaras.

Priekšsēdētāju konferences priekšlikumi: Īpašās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas locekļu iecelšana

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Īpašās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas izveide var izrādīties būtiska, veidojot turpmāko ES politiku. Tās locekļu pieredze ir būtiska, lai īstenotu uzdevumus un sagatavotu priekšlikumus, ko šī īpašā komiteja iesniegs savā vārdā. Uzskatu, ka šo locekļu sarakstā ir iekļauti tādi EP deputāti, kuri ir cienījami un ļoti pieredzējuši dažādās jomās, ko skārusi arī pašreizējās krīzes situācija. Tādējādi viņi arī spēs sekmēt apspriedes par attiecīgajiem pasākumiem un iepazīstināt ar tiem, lai izlabotu pašreizējo situāciju ietekmējušās finanšu sistēmas kļūdas, nozīmīgu ieguldījumu sniedzot attiecībā uz sagatavošanos pienācīgi pamatotu un efektīvāku tiesību aktu iespējamai pieņemšanai nākotnē.

Es arī uzskatu, ka šī komiteja būs jāsaglabā arī pēc paredzētajiem 12 mēnešiem, bet tās sastāvu varētu pārskatīt, lai ļautu uzraudzīt un novērtēt pasākumus, kas tiks pieņemti saistībā ar pašreizējo krīzi.

- Kopīgs rezolūcijas priekšlikums: G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksme Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī (RCB7-0082/2009)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. − (PT) Esmu gandarīta par G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē Pitsburgā panākto vienošanos vairākos jautājumos. Esmu pārliecināta, ka tas ir solis pareizajā virzienā. Ir jānosaka tūlītējas prioritātes, lai nodrošinātu reālās ekonomikas stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošinātu kredīta un kapitāla tirgu pareizu darbību, atbalstītu un veicinātu nodarbinātību, kā arī aizsargātu cilvēkus pret krīzes negatīvo ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot visnabadzīgākajiem un vismazāk aizsargātajiem.

Strauji pieaugošais valsts parāds un budžeta deficīts rada satraukumu. Jāatceras, ka ir svarīgi veidot ilgtermiņā ilgtspējīgas valsts finanses, lai izvairītos no nākamo paaudžu pārslogošanas. Tomēr jāpauž nožēla par to, ka nav izvērtēti regulējuma un uzraudzības galvenie trūkumi, kas izraisīja finanšu krīzi. Tas ir prioritārs uzdevums, lai saprastu, kas noticis šajā līmenī, un tādējādi izvairītos no iepriekšējo kļūdu atkārtošanas.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Pasaule ir nonākusi pretrunīgā situācijā, kuru būs grūti atrisināt. No vienas puses, ekonomikas krīze un tās sociālās sekas pieprasa veikt steidzamus pasākumus, lai atjaunotu izaugsmi, kas rada darbavietas. Tas bija paredzēts Pitsburgas G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā. No otras puses, un tas būs izaicinājums Kopenhāgenas konferencē, tikpat steidzama ir klimata pārmaiņu apkarošana, samazinot enerģijas patēriņu. Citiem vārdiem sakot, mums no jauna jāiedarbina šī mašīna un jānodrošina, ka tā rada mazāku piesārņojumu. Turklāt abus šos jautājumus nevar risināt vienu pēc otra, jo abi ir steidzami. Steidzami jāatsāk saimnieciskā darbība un steidzami jāierobežo tās sekas. Notikušajā G-20 valstu sanāksmē un gaidāmajā konferencē Eiropas Savienībai jāatrod vidusceļš starp diviem vienlīdz lieliem apdraudējumiem. Eiropas iestādes jāizveido iespējami ātrāk saskaņā ar Lisabonas līgumu, ko pieņēmušas 27 ES dalībvalstis. Čehijas prezidents V. Klauss, „cenšoties iegūt laiku”, lai novilcinātu šo brīdi, uzņemas milzīgu atbildību 500 miljonu ES iedzīvotāju priekšā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Eiropas Savienībai finanšu tirgū jāievieš stingrāka uzraudzība, par ko būtu atbildīga viena iestāde (G-20). Ir svarīgi nodrošināt ilgtermiņa fiskālo stabilitāti, lai neradītu pārāk lielu apgrūtinājumu nākamām paaudzēm, kā arī radīt vairāk darbavietu un aizsargāt iedzīvotājus pret krīzes sekām. Īpaši svarīgi par prioritāti noteikt darbavietu izveidi, plašas un stabilas reālās ekonomikas izaugsmes sekmēšanu, kapitāla tirgus un kredītu izsniegšanas nevainojamu darbību, atbalstītu un veicinātu nodarbinātību un aizsargāt iedzīvotājus pret krīzes negatīvajām sekām, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgākajām un vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Patlaban mums ir jāatbalsta sociālais dialogs visos līmeņos, mēģinot izvairīties no algu samazināšanas un nodrošinot algu pieauguma atbilstību produktivitātes pieaugumam. Jaunu darbavietu izveide jānosaka par vissvarīgāko mērķi.

  Pascal Canfin (Verts/ALE), rakstiski. − Verts/ALE grupa nobalsoja par G-20 valstu rezolūciju vairāku iemeslu dēļ; lūk daži no tiem: atsaucoties uz vajadzību izstrādāt jaunus rādītājus, papildus IKP, Eiropas Parlaments skaidri signalizē, ka „ekonomikas atveseļošanas” pamatā nedrīkst izmantot „ierasto uzņēmējdarbības pieeju”, kas atbilst mūsu prasībai par „Jauno zaļo vienošanos”; rezolūcijā uzsvērts, ka jāatrisina jautājums par traucējumiem pasaules tirgū, jo īpaši valūtas kursa svārstībām un patēriņa preču cenu nestabilitāti, izmantojot daudzpusēju nolīgumu; rezolūcijā ir dots pozitīvs signāls attiecībā uz finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, kas līdz šim nekad nav izmantots; attiecībā uz finanšu krīzi EP pārliecinoši paziņo par starptautisku koordinēšanu, kurai jānovērš regulatīvo iestāžu arbitrāžu. Turklāt rezolūcijā uzsvērts, ka piesardzīgas pieejas principu atjaunināšana saistībā ar G-20 valstu darbību nozīmē ieviest „zemākā līmeņa saskaņošanas” pieeju, kas nenozīmē, ka Eiropas Savienība nedrīkst piemērot augstākus standartus; attiecībā uz finanšu nozaru uzraudzību EP ir spēris lielu soli, lai ieviestu tādu uzlabotu un centralizētāku pieeju finanšu tirgus uzraudzībai, kuras centrā būtu vienota finanšu uzraudzības iestāde.

  Maria da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) G-20 valstis ir apņēmušās panākt vienošanos Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē, un ir būtiski, ka ES arī turpmāk uzņemas galveno lomu sarunās, lai panāktu tālejošu un taisnīgu vienošanos. Kopenhāgenas vienošanās varētu nodrošināt ekonomikas izaugsmi, veicinot tīrās tehnoloģijas, radot jaunas darbavietas gan rūpnieciski attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs.

Vienošanās par finansiālu un tehnisku atbalstu jaunattīstības valstīm, lai tās varētu izmantot tīrus, atjaunojamus energoresursus un palielināt energoefektivitāti, ir svarīga, lai Kopenhāgenā nonāktu līdz stabilam nolīgumam. Ir svarīgi izstrādāt konkrētu modeli, lai maksimāli palielinātu izredzes Kopenhāgenā noslēgt nolīgumu. Starptautiskajam nolīgumam jānodrošina kopējs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums atbilstīgi ieteikumiem, kas izklāstīti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 4. novērtējuma ziņojumā (25–40 % līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu), turklāt līdz 2050. gadam ES un citās rūpnieciski attīstītajās valstīs jāpanāk ilgtermiņa samazinājums vismaz par 80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

  David Casa (PPE), rakstiski. − G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksme, kas notika Pitsburgā 24.–25. septembrī, noslēdzās veiksmīgi dažādās jomās, piemēram, tika apspriesta vajadzība risināt jautājumu par finanšu krīzes rašanās iemesliem, lai nodrošinātu, ka šādas situācijas turpmāk neatkārtojas. Es tam piekrītu un tādēļ nobalsoju par šo rezolūciju.

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark, Anna Ibrisagic un Alf Svensson (PPE), rakstiski. − (SV) Mēs šodien nobalsojām par rezolūciju par G-20 valstu sanāksmi. Tomēr mēs nolēmām balsot pret finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, jo tas būtu pretrunā ar nabadzīgo valstu kapitāla veidošanu, kā arī kavētu attīstību un izaugsmi, kas pēdējo 30 gadu laikā palīdzējusi cilvēkiem un valstīm izkļūt no nabadzības. Mēs arī iebilstam pret starptautiskā līmenī izveidotu tādu darbavietu fondu, ko neietekmē ekonomikas cikliskums, jo pastāv iespēja, ka tajā tiks saglabātas iepriekšējās novecojušās struktūras, tādējādi kavējot izaugsmi un jaunu darbavietu izveidi. Šajā nolūkā būtu jāievieš starptautisks nodoklis un jāizveido izplatīšanas sistēma, kurā nav demokrātiskas kontroles, turklāt tas būtu zināms risks saistībā ar visu veidu korupciju. Ir svarīgi, lai krīzes skartie cilvēki varētu saņemt atbalstu un palīdzību, bet to vislabāk var nodrošināt valsts līmenī, nevis izmantojot birokrātisku starptautisku sistēmu.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Demokrātiskās kustības (Mouvement Démocrate, Francijas deputāti Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā) ievēlēto pārstāvju delegācija atzinīgi vērtē pieņemto rezolūciju par G-20 valstu sanāksmes secinājumiem. Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments apstiprina, ka: Eiropas Savienībai jāizveido sava finanšu uzraudzības sistēma un vienota finanšu uzraudzības iestāde; mums jāvirzās uz ilgtermiņa fiskālo stabilitāti, lai nenodarītu kaitējumu nākamām paaudzēm; jānosaka tūlītējas prioritātes, lai radītu jaunas darbavietas un aizsargātu iedzīvotājus pret krīzes ietekmi. Mēs nobalsojām par grozījumiem Nr. 5, 8, 11, 12 un 13, bet paužam nožēlu, ka Eiropas Parlaments nepavirzījās tālāk saistībā ar grāmatvedības uzskaites pārredzamību, nodokļu oāžu apkarošanu un vides saistībām („Jaunā zaļā vienošanās”). Mēs vēlētos arī atkārtot savu apņemšanos attiecībā uz finanšu darījumu nodokli, kura pamatā ir Tobina nodokļa modelis. Šajā saistībā mēs aicinām Eiropas Parlamentu uzsākt diskusiju par šāda nodokļa definīciju.

  Frank Engel (PPE), rakstiski. – (FR) Lai arī mēs piekrītam galvenajām pamatnostādnēm, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta rezolūcijā par G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā — un tādēļ arī to atbalstījām — Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas Luksemburgas delegācija vēlas izteikt dažus iebildumus par neapmierinošajiem aspektiem šajā rezolūcijā.

Pirmkārt, Pitsburgas secinājumos minēts, ka glābšanas pasākumu atbalsta saņēmējiem jāsedz šo pasākumu izmaksas. Tas nav tas pats, kas ieviest finanšu darījumu nodokli, kas ierosināts Parlamenta rezolūcijā. Otrkārt, mēs iesakām izveidot tādu finanšu uzraudzības sistēmu, kura turpmāk apvienos valsts uzraudzības iestādes un trīs ES iestādes un kura patlaban tiek veidota Eiropas likumdošanas procesa ietvaros.

Visbeidzot, ir svarīgi novērst plaši izplatītā termina „nodokļu oāzes” lietošanu, kas aizgūts no G-20 valstu terminoloģijas. Jurisdikcijas, kas nekādā ziņā nav nodokļu oāzes, ir patvaļīgi iekļautas pelēkajā sarakstā, savukārt īstās nodokļu oāzes turpina izvairīties no jebkāda G-20 valstu un ESAO spiediena. Par nodokļu oāzēm uzskatot valstis, kurās ir mērena nodokļu politika, mēs nesekmēsim izeju no krīzes, kuras saknes meklējamas kaut kur citur.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī, jo uzskatu, ka pašreizējās grūtības ekonomikā jāuzskata par iespēju veicināt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu un atgādināt par apņemšanos cīnīties ar bezdarbu un klimata pārmaiņām, kā arī izstrādāt ES stratēģiju, kas nodrošinātu ilgtermiņa un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu. Tomēr jāpauž nožēla, ka nav pieņemts priekšlikums par Tobina nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem, jo tas ļautu ierobežot pārmērīgās spekulācijas, kā arī ilgtermiņā sekmēt finanšu stabilitāti un investīcijas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Pasaules ekonomikas krīzes apstākļos, kas rada nopietnas sociālās sekas, G-20 valstu pieņemtie lēmumi ir ļoti nopietni. G-20 valstīm rīkojoties saskaņoti, būs iespējams izveidot tādu finanšu sistēmu, kas sekmēs vienmērīgāku un ilgtspējīgāku ekonomikas attīstību nākotnē, tādējādi izvairoties no šādām krīzēm, ar kādu mēs saskaramies patlaban.

Eiropas Savienībā mēs nevaram rīkoties izolēti, pieņemot noteikumus, kam nepiekrīt citas valstis, kas globalizētajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, Eiropas ekonomiku nostādītu neizdevīgā situācijā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Esmu gandarīts par G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē Pitsburgā panākto vienošanos vairākos jautājumos. Kapitāla tirgus globalizācijas rezultātā jaunu krīžu apkarošanas un novēršanas pasākumi nosaka, ka maksimāli jāpaplašina starptautiskā sadarbība. Es priecājos par panākto vienošanos, kas paredz nodrošināt ekonomikas izaugsmi, sekmēt nodarbinātību un ieviest tirgu regulējumu, un ceru, ka šie mērķi tiks īstenoti „plašā mērogā”. Finanšu darījumu nodoklim, kura mērķis ir kontrolēt pārmērīgās spekulācijas un sekmēt ilgtermiņa investīcijas, būs nozīme tikai tad, ja to ieviesīs pasaules mērogā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šodien pieņemtā rezolūcija atbilst nostājām, ko apstiprinājušas dažādas Eiropas Savienības iestādes, tostarp Eiropas Parlaments, mēģinot nomaskēt ekonomikas un sociālās krīzes patiesos iemeslus, un, manipulējot ar to, paātrināt un sekmēt tādas politikas turpmāku izmantošanu un veidošanu, kas izraisīja šo situāciju. Starp citu, attiecībā uz nodokļu oāzēm, rezolūcijā norādīts vienīgi tas, ka tās „apdraud finanšu pārvaldību”, un piedāvāts tikai viens ieteikums, proti, „uzlabot nodokļu pārredzamību un informācijas apmaiņu”.

Tomēr rezolūcijā nav pieminēts, ka mums jāizlaužas no neoliberālās politikas, kas liberalizē un privatizē pakalpojumu sniegšanu, ierobežo darba ņēmēju tiesības un iznīcina ražošanas infrastruktūru. Šīs politikas īstenotāji ir atbildīgi par dzīves apstākļu pasliktināšanos, parādiem, pieaugošo bezdarbu, nodarbinātības nestabilitāti un nabadzību. Mums ir jānovērtē darbs un darba ņēmēji, jāaizsargā ražošanas nozares un sabiedriskie pakalpojumi, efektīvi jānodrošina ekonomikas varas pakļautība politiskajai varai, jāapkaro korupcija un ekonomiskā noziedzība un jāsoda vainīgās personas, kā arī jālikvidē nodokļu oāzes.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju pret visiem grozījumiem, ko attiecībā uz G-20 valstu rezolūciju iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, un šādi rīkojos, lai protestētu pret šīs grupas taktiku, vienmēr atsākot debates ar vispārēji demagoģiskiem grozījumiem. Zaļie ir apsprieduši kopīgo rezolūcijas priekšlikumu un guvuši apstiprinājumu attiecībā uz lielāko daļu grozījumu. Tomēr viņi nav parakstījuši kopīgo rezolūciju, lai varētu plenārsēdē sarīkot cirku.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs nobalsojām pret G-20 valstu rezolūciju viena nopietna iemesla dēļ — nevienā punktā netiek apšaubīta pasaules finanšu sistēma, kas ir radījusi šo krīzi. Tajā pat apgalvots, ka mums vajadzīga vēl plašāka globalizācija, vēl lielāka liberalizācija, ieviešot tā saukto daudzpusējo institūciju un struktūru aizsardzību, kurām lemts kļūt par pasaules valdību.

Tomēr, atteikšanās mainīt šo sistēmu nozīmētu garantiju, tam, ka neveiksmīgi tiks īstenoti tie daži lietderīgie un vajadzīgie pasākumi, kas arī ierosināti rezolūcijā. Mēģinot par katru cenu saglabāt tādu sistēmu, kāda tā ir patlaban, kurā tirgi aizvien vairāk atsvešinās no reālās ekonomikas, nozīmē nobruģēt ceļu uz citām krīzēm, un nodrošināt, ka nospraustais mērķis izveidot darbavietas, netiks sasniegts.

Ekonomika nav pašmērķis; tas ir tikai viens no veidiem, kā sasniegt politikas mērķus, nodrošināt sabiedrības progresu un cilvēces attīstību. Ja jūs pakļausieties tās iespējamajām prasībām un kapitulēsiet tā saukto tirgus negrozāmo likumu priekšā, jums neizdosies atrisināt nevienu problēmu.

  Sylvie Goulard (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā es vēlos paskaidrot, kāpēc mēs atturējāmies no balsojuma par Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas grozījumu par nodokli, kas piemērojams pēc Tobina nodokļa parauga. Mūsu grupa nolēma saistībā ar šo jautājumu izveidot darba grupu, lai precizētu šī nodokļa piemērošanas mērķi un praktiskas nianses. Pēc tam politiskās grupas, zinot visus faktus, spēs vienoties par vienotu pieeju šajā jautājumā, kuras nozīme visiem būs vienādi skaidra un kuru varēs aizsargāt attiecīgās starptautiskās struktūrās.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es nobalsoju par rezolūciju par G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā. Pašreizējā ekonomikas krīze patiešām ir globāla gan iemeslu, gan seku ziņā, tāpēc ir svarīgi rīkoties saskaņoti starptautiskā līmenī, lai atrastu risinājumus. Visām valstu valdībām ir sava nozīme šo risinājumu meklēšanā, un vienota rīcība ES līmenī nodrošinās ES izvirzīšanos priekšplānā, sekmējot pasaules ekonomikas atveseļošanu. Skotijas valdība izstrādā programmu, kuras mērķis ir atbalstīt darbavietas un kopienas, stiprināt izglītību un prasmes, kā arī investēt inovācijās un nākotnē aktuālās nozarēs. Kopā ar citām Eiropas valstīm mēs spēsim pārvarēt šīs problēmas, ar kurām saskaramies patlaban.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. − Es un mani Darba partijas kolēģi stingri atbalsta G-20 valstu apņemšanos ieviest finanšu darījumu nodokli. Krīzes laikā nodokļu maksātājiem ir radītas papildu izmaksas, tāpēc ir būtiski, lai mēs nodrošinātu, ka finanšu nozare pilnībā un godīgi sekmē uzlabojumus valsts finanšu jomā. Tobina nodoklis ir viens modelis, ko varētu izmantot attiecībā uz ierosināto finanšu darījumu nodokli. Mēs neatbalstījām grozījumu Nr. 8, jo jāizskata visas iespējas, nevis jāizmanto tieši šis Tobina parauga nodoklis. Turklāt grozījumā attiecībā uz šo nodokli ieteikta vienpusēja Eiropas pieeja. Finanšu pakalpojumu nozare ir pasaules mēroga nozare, un mums arī turpmāk savi centieni jāvelta tam, lai ieviestu darījumu nodokli, kas ir efektīvs un praktiski izmantojams pasaules līmenī.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es atturējos no balsojuma par grozījumu Nr. 8 par finanšu darījumu nodokli. Es atbalstu šādu nodokli, bet uzskatu, ka efektivitātes nolūkā tas jāpiemēro pasaules līmenī, nevis tikai Eiropā.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā par G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā ir ļoti daudz pozitīvu aspektu. Tajā, piemēram, iekļauta nepārprotama norāde uz sarežģījumiem saistībā ar fiskālo stimulu pasākumiem, kas īstenoti lielākajā daļā valstu. Turpmāko gadu laikā valsts budžetu konsolidācijai jāpiešķir būtiska nozīme. Es atzinīgi vērtēju arī mēģinājumu nopietni izanalizēt krīzes iemeslus, atsaucoties uz neierobežotu spekulāciju un nepietiekamu regulējumu finanšu tirgū. Tomēr šis uzdevums paveikts virspusēji. Nav manāma iedziļināšanās patiesi vajadzīgajās reformās. Ņemot vērā milzīgo krīzi, kurā mēs joprojām atrodamies un kas diemžēl nozīmē, ka būs vēl daudz jaunu bezdarbnieku, ar šiem pasākumiem ir par maz. Tādēļ es atturējos no balsojuma.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Rezolūcijas priekšlikumā par G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā ir skaidri noteikts, ka krīzi ir radījusi atsevišķu finanšu iestāžu neapdomīga un bezatbildīga riska uzņemšanās, kā arī nepietiekams regulējums finanšu tirgos. Tādējādi bija plašas iespējas pilnā apmērā īstenot spekulācijas. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir ātri pieņemt atbilstošus noteikumus tirgiem. Šajā saistībā dažas priekšlikumā ierosinātās idejas ir ļoti atzinīgi vērtējamas. Tomēr diemžēl šajā priekšlikumā ir aizstāvēta arī Bāzeles II sistēma, kas, kā mēs zinām no pieredzes, kapitāla plūsmu novirzīja maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri praktiski bija apstādinājuši savu darbību. Es nevaru atbalstīt pārmērīgi stingro lēmumu par slepenības atcelšanu banku nozarē, neņemot vērā daudzos mazos banku klientus, un tādēļ es nolēmu atturēties no galīgā balsojuma.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Pirmkārt, es vēlētos atzinīgi novērtēt to, ka G-20 valstu sanāksmē tika risināti tik nozīmīgi jautājumi kā ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, nodarbinātība un iespējamās klimata pārmaiņas, kas var apdraudēt dzīvības pastāvēšanu uz mūsu planētas. Šīs ir pašreiz aktuālās globālās problēmas, kas vispārīgi tiek atzītas par būtiskām saistībā ar Eiropas izaugsmi.

Šajā saistībā es atzinīgi vērtēju to, ka ir pieņemts lēmums saglabāt stimulus ekonomikas atveseļošanai un izrādīta apņemšanās attiecībā uz stratēģiju, kas var iedzīvināt Lisabonas stratēģijas principus, jo īpaši radot pasaules mēroga ieinteresētību Pasaules nodarbinātības pakta īstenošanā. Attiecībā uz šo jautājumu ir svarīgi uzsvērt steidzamo vajadzību starptautiskā līmenī radīt tādu darbavietu fondu, ko neietekmē ekonomikas cikliskums, un nodrošināt vērienīgas fiskālo stimulu paketes, kas atbalstītu jaunu darbavietu izveidi un saglabāšanu, nodrošinot spēcīgu sociālo politiku, lai atbalstītu vismazāk aizsargātās grupas.

  Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. − (SV) Finanšu krīzē daļēji vainojamas bankas, kas ļaunprātīgi izmantoja savu klientu uzticēšanos un pārmērīgi riskēja ar savu klientu naudu. Mēs uzskatām, ka plašāk jāapspriež veidi, kā veicami starptautiskie finanšu darījumi. Mēs neuzskatām, ka ar Tobina nodokli būs iespējams efektīvi novērst spekulācijas, bet mēs atzinīgi vērtējam apspriedes par to, kā finanšu iestādes, piemēram, bankas, trasta uzņēmumi un apdrošināšanas aģentūras, var sekmēt labi funkcionējoša un stabila finanšu tirgus izveidi. Finanšu krīze parāda, ka jāmeklē starptautiski risinājumi, lai atrisinātu starptautiskas problēmas. Tādēļ šīm apspriedēm jānotiek starptautiskā līmenī, nevis tikai ES teritorijā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. − (PT) Es vēlētos atzinīgi novērtēt vienošanos, ko izdevās panākt G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē, par ko man ir liels gandarījums un kas vispārīgi uzskatāms par soli pareizā virzienā.

Tā kā tika apspriesti tik svarīgi jautājumi kā finanšu tirgus regulējums un uzraudzība un ilgtspējīga pieeja valsts finanšu jomā, es vēlētos īpaši uzsvērt jautājumu par ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību.

Man prieks, ka G-20 valstu noteikto prioritāšu pamatā ir reālās ekonomikas ilgtspējīga izaugsme, jo tā funkcionēs ne vien kā dzinējspēks saistībā ar darbavietu izveidi, bet kalpos arī kā garantija, aizsargājot sabiedrību pret krīzes negatīvo ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot visnabadzīgākajiem un vismazāk aizsargātajiem. Man prieks arī par to, ka G-20 valstu vadītāji ir apņēmušies atrisināt nodarbinātības krīzi starptautiskā līmenī, nodarbinātības veicināšanu nosakot par galveno uzdevumu atveseļošanas plānos.

Man tikai žēl, ka G-20 valstu sanāksmē neizdevās panākt vienošanos saistībā ar klimata pārmaiņu apkarošanu pasaules līmenī.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamentam bija svarīgi pēc G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes Pitsburgā nosūtīt skaidru signālu lielāko pasaules valstu vadītājiem. Tas arī ir izdevies, šodien pieņemot rezolūciju, kurā norādīts, ka, lai arī ļaunākais jau ir aiz muguras, sekas saistībā ar budžetu un nodarbinātību būs jūtamas vēl ilgu laiku, ja Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna nevienosies par vienotu rīcību. Šīs valstis jau ir pieņēmušas lēmumus par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) reformu, biržas mākleru prēmiju uzraudzību, kapitāla prasībām un kompleksu finanšu produktu pārredzamību, tāpēc G-20 valstu sanāksme nav notikusi veltīgi.

Tomēr, lai panāktu progresu globalizācijas pārvaldības jomā, vēl jāveic trīs milzīgi uzdevumi. Pirmais uzdevums paredz patiešām atrisināt nodokļu oāžu problēmu, jo valstu kasēs iztrūkst milzīgas summas. Otrs uzdevums paredz nepieļaut vētras sākšanos monetārajā jomā, ko varētu radīt nespēja līdzsvarot valūtas maiņas kursus, un devalvācija konkurences nolūkā. Savukārt trešais uzdevums paredz novērst pirmās nepieciešamības preču, jo īpaši pārtikas, cenu nestabilitāti, jo tās ietekmē nelīdzsvarotības un nabadzības palielināšanos visā pasaulē.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, nesenā G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksme Pitsburgā apstiprināja, ka ekonomiskā situācija pakāpeniski stabilizējas. Tomēr joprojām jāpatur prātā problēmas, ar kurām var saskarties atsevišķas tautsaimniecības. Šī sanāksme bija iespēja apstiprināt valstu stingro apņemšanos pārveidot finanšu regulējuma sistēmu. Nopietnākie draudi, kurus mēs nedrīkstam pieļaut, ir vēl lielāka bezdarba risks, kā arī pieprasījuma un produkcijas apjomu samazināšanās. Pitsburgā ierosinātie principi jāizmanto par pamatu, veidojot pasaules ekonomikas vienoto attīstību. Šajā augstākā līmeņa sanāksmē dalībnieki apstiprināja, ka jāturpina darbs, veidojot uzraudzības iestādes un instrumentus dažādās pasaules tirgus jomās.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Leiboristu partija atbalstīja šo rezolūciju, lai liktu sekmēt progresu, kas tika panākts pagājušā mēnesī Pitsburgā. Neuzņemoties saistības uzlabot daudzpusējo uzraudzību Starptautiskajā Valūtas fondā un neparedzot turpmāk iesaistīt valstis, kas pagaidām tajā nav iestājušās, prognozējama zema efektivitāte. Rezolūcijā ir daudzi atzinīgi vērtējami aspekti, bet, rūpīgi visu apsverot, varētu cerēt uz lielāku progresu finanšu krīzes problēmu risināšanā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Pirmkārt, es vēlētos atzinīgi novērtēt to, ka G-20 valstu sanāksmē tika risināti tik nozīmīgi jautājumi kā ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, nodarbinātība un iespējamās klimata pārmaiņas, kas var apdraudēt dzīvības pastāvēšanu uz mūsu planētas. Šīs ir pašreiz aktuālās globālās problēmas, kas vispārīgi tiek atzītas par būtiskām saistībā ar Eiropas izaugsmi.

Šajā saistībā es atzinīgi vērtēju to, ka ir pieņemts lēmums saglabāt stimulus ekonomikas atveseļošanai un izrādīta apņemšanās attiecībā uz stratēģiju, kas var iedzīvināt Lisabonas stratēģijas principus, jo īpaši radot pasaules mēroga ieinteresētību Pasaules nodarbinātības pakta īstenošanā. Attiecībā uz šo jautājumu ir svarīgi uzsvērt steidzamo vajadzību starptautiskā līmenī radīt tādu darbavietu fondu, ko neietekmē ekonomikas cikliskums, un nodrošināt vērienīgas fiskālo stimulu paketes, kas atbalstītu jaunu darbavietu izveidi un saglabāšanu, nodrošinot spēcīgu sociālo politiku, lai atbalstītu vismazāk aizsargātās grupas.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Grieķijas Komunistiskā partija nobalsoja pret kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, kuru iesnieguši konservatīvie, sociāldemokrāti un liberāļi, jo tajā koncentrēti pausta gatavība īstenot monopolu stratēģiskos centienus, kapitālistu finanšu krīzes sāpīgās sekas liekot uzņemties strādnieku šķirai. Savā rezolūcijā kapitālisma politiskie rupori aicina buržuāziskās valdības arī turpmāk atbalstīt monopolu nezvērus, piešķirot tiem no sabiedrības nozagto naudu, un tajā pašā laikā nodrošināt „stabilas valsts finanses”, ar ko viņi domā vēl vairāk samazinātus sociālos izdevumus un finansējumu veselības, sociālo pabalstu, izglītības un citās līdzīgās jomās. Viņi atzinīgi vērtē „cienīgu darbavietu” izveidi, kas pastāvīgu, pilna laika nodarbinātību aizvietos ar slikti apmaksātu, elastīgu un nestabilu nodarbinātību, paredzot mazākās iespējamās tiesības. Plutokrātijas politiskie pārstāvji piedāvā šo „cieņu” strādnieku šķirai. Rezolūcijā pausts aicinājums stiprināt starptautiskās imperiālistu organizācijas (SVF, Pasaules Banku, PTO), turklāt tā bruģē ceļu „zaļai” peļņai no kapitāla, aizbildinoties ar klimata pārmaiņām un starptautiskās tirdzniecības pilnīgu liberalizāciju, kas liecina par vēl lielāku monopolu izplešanos jaunattīstības un nabadzīgo valstu tirgos, kā arī par labklājību veicinošu resursu un cilvēkresursu izlaupīšanu.

- Rezolūcijas priekšlikums: Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekme uz jaunattīstības valstīm un attīstības sadarbību (B7-0078/2009)

  Maria da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Vairākas krīzes pēc kārtas, piemēram, plūdi, degvielas cenu krīze un klimata pārmaiņas, ir smagi skārušas jaunattīstības valstis. Šīs valstis smagi cieš no finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes sekām. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis kā starptautiskās sabiedrības pārstāvji uzņemtos atbildību, pildot savas valsts attīstības palīdzības saistības, un turpinātu sekmēt Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu.

Eiropas Savienība ir priekšlaicīgi piešķīrusi EUR 8,8 miljardus attīstības palīdzībai, budžeta atbalstam un lauksaimniecības finansējumam, lai varētu rīkoties nekavējoties, kā arī ierosina piešķirt EUR 500 miljonus, lai atbalstītu sociālos izdevumus jaunattīstības valstīs, izmantojot FLEX mehānismu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs. Ir svarīgi budžeta atbalstu galvenokārt izmantot palīdzībai veselības, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības, izglītības, sociālo pakalpojumu un videi draudzīgas izaugsmes jomās. EP aicina Komisiju rast jaunus līdzekļu avotus, lai nodrošinātu Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējumu, turklāt ir svarīgi iekļaut EAF Kopienas budžetā. Nepieciešams nodrošināt lielāku atbilstību starp ES starptautiskās tirdzniecības, budžeta, klimata pārmaiņu un attīstības politikas virzieniem.

Izmantojot attīstības palīdzību, jāatbalsta...

(Balsojuma skaidrojums saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. panta 1. punkta 1. apakšpunktu)

  David Casa (PPE), rakstiski. − Lai arī jaunattīstības valstis pilnīgi noteikti nav vainojamas krīzē, taču šī krīze tās patiešām ietekmē visvairāk un nesamērīgi smagi. Tāpēc es nobalsoju par šo rezolūciju.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. − (PT) Lai arī pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze aizsākās Amerikas Savienotajās Valstīs, tās sekas ir jūtamas visā pasaulē. Tā ir skārusi Eiropu, bet vissmagāk — jaunattīstības valstis, prasot cilvēku upurus un miljoniem cilvēku iedzenot nabadzībā vai novājinot viņu jau tā vājo ekonomiku.

Steidzami jānodrošina, lai šajā situācijā ātri un efektīvi reaģētu visas struktūras, kas aktīvi piedalās valsts attīstības palīdzības sniegšanā, jo īpaši Bretonvudsas iestādes. Turklāt ir svarīgi, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis uzņemas atbildību kā līderi attīstības palīdzības jomā, izpildot savas starptautiskās saistības attiecībā uz šīm valstīm, steidzami palielinot atbalstu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, un palielinot valsts attīstības palīdzības apjomu, kas ir nepietiekams, lai risinātu šīs krīzes blakusefektu radītās problēmas jaunattīstības valstīs.

Jo īpaši gatavojoties Kopenhāgenas konferencei, ES un citiem starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem arī steidzami skaidri jānoformulē sava politika attiecībā uz starptautisko tirdzniecību, klimata pārmaiņām, humāno palīdzību un attīstību. Tādēļ es atbalstu šo rezolūciju.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Mēs saskaramies ar ekonomikas krīzes radītu ārkārtas situāciju attīstības un humānās palīdzības jomā, kurā cilvēku upuru skaits turpina pieaugt, jo īpaši tāpēc, ka šī lejupslīde seko pārtikas un naftas cenu krīzēm. Diemžēl kā ekonomikas krīzes tiešās sekas jūtama starptautisko līdzekļu devēju krīze apstākļos, kad paātrinātā tempā palielinās nabadzība. Tikai 2009. gadā vien 90 miljoni cilvēku bija spiesti nonākt galējā nabadzībā, bet bezdarbnieku skaits palielinājies par 23 miljoniem. Šodien pieņemtie priekšlikumi vieš cerību, ka mazāk aizsargātās valstis, proti, jaunattīstības valstis, saņems palīdzību. Tomēr tas nav daudz, ņemot vērā, ka ar USD 6 miljardiem, kas iegūti no SVF zelta rezervju pārdošanas un paredzēti nabadzīgo valstu finansēšanai, var nodrošināt vien aptuveni 2 % no šo valstu patiesajām vajadzībām. Tādēļ es uzskatu, ka uz G-20 valstīm jāizdara lielāks spiediens, lai tās uzņemtos lielāko daļu atbildības par krīzes izraisīšanu, mobilizējot resursus kā krīzes atbalstu, kas jāpiešķir jaunattīstības valstīm. Atceroties par šo vajadzību racionalizēt sistēmu, es atzinīgi vērtēju rezolūcijā pausto kritiku par Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieku neveiksmīgo mēģinājumu atrisināt jautājumu par starptautisko finanšu iestāžu pārveidi, ņemot vērā Bretonvudsas iestāžu gauso reakciju krīzes situācijā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Šī ekonomikas un finanšu krīze ir smagi skārusi jaunattīstības valstis, un pastāv bažas, ka šo valstu izaugsme un progress cietīs no straujas produkcijas samazināšanās vai pat nopietnas lejupslīdes. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm kā nozīmīgiem līdzekļu devējiem tas jāpatur prātā un jāapsver iespēja palielināt palīdzību šīm valstīm. Pretējā gadījumā dažas no tām neatgriezeniski nonāks nabadzībā, kas var saasināt sociālos un politiskos konfliktus un veicināt trūkumu reģionos, kuri jau iepriekš ar grūtībām centās nodrošināt mieru un demokrātiju.

Papildus šim palīdzības palielinājumam, kam jābūt orientētam uz elastīgumu, iztēli, solidaritāti un pareizu sajūtu, līdzekļu devējiem jānodrošina rūpīga uzraudzība, kontrolējot palīdzības izmantošanu, un saņēmējvalstīm piešķirto summu efektīva pārraudzība, noskaidrojot, kā šie līdzekļi nokļūst līdz galamērķim. Lai nodrošinātu pārredzamību, ir jāiesaista šo valstu pilsoniskā sabiedrība un parlamenti, turklāt Eiropas Savienībai ir jāsekmē debates valsts līmenī, lai precizētu, kam tieši šī palīdzība jāpiešķir.

Pat ekonomiskās lejupslīdes apstākļos Eiropa nevar un nedrīkst izstāties un ignorēt steidzami risināmās problēmas, kas aktuālas šajā situācijā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze, ko izraisīja bankas un citi spekulanti Amerikas Savienotajās Valstīs, ir smagi skārusi jaunattīstības valstis. Tā ievērojami ietekmējusi šo valstu jau tā vājo ekonomiku, miljoniem cilvēku atstājot bez darba. Bezdarbnieki, ja viņiem būs tāda iespēja, meklēs glābiņu Eiropā, tādējādi vēl vairāk palielinot migrācijas spiedienu uz Eiropu. Tādēļ mums, ES iedzīvotājiem, jāpalīdz šīm valstīm atjaunot ekonomiku. Pašreizējā attīstības palīdzības pieeja ir nepiemērots instruments šim mērķim, jo daudz līdzekļu mistiski pazūd vai nonāk atpakaļ Eiropas banku kontos, kas pieder korumpētiem despotiem. Tādēļ, neskatoties uz daudzajām pozitīvajām idejām, es atturējos no galīgā balsojuma par Attīstības komitejas priekšlikumu.

  Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. − (SV) Finanšu krīzē daļēji vainojamas bankas, kas ļaunprātīgi izmantoja savu klientu uzticību un pārmērīgi riskēja ar savu klientu naudu. Mēs uzskatām, ka plašāk jāapspriež veidi, kā veicami starptautiskie finanšu darījumi. Mēs neuzskatām, ka ar Tobina nodokli būs iespējams efektīvi novērst spekulācijas, bet mēs atzinīgi vērtējam apspriedes par to, kā finanšu iestādes, piemēram, bankas, trasta uzņēmumi un apdrošināšanas aģentūras, var sekmēt labi funkcionējoša un stabila finanšu tirgus izveidi. Finanšu krīze parāda, ka jāmeklē starptautiski risinājumi, lai atrisinātu starptautiskas problēmas. Tādēļ šīm apspriedēm jānotiek starptautiskā līmenī, nevis tikai ES teritorijā.

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kā tas minēts Attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumā — pašreizējā pasaules finanšu un ekonomikas krīze vissmagāk ir skārusi nabadzīgākās valstis. Daudzās jaunattīstības valstīs sasniegtie mērķi attīstības jomā ir apdraudēti, turklāt Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošana šķiet apgrūtināta vairāk nekā jebkad. Par spīti daudziem attīstīto valstu solījumiem, kas izskanēja publiski G-20 un G-8 valstu augstākā līmeņa sanāksmēs, piemēram, jaunattīstības valstīm piešķirtās palīdzības summa nav ne tuvu pieprasītajam apjomam. Patiesībā vēl pirms šīs krīzes daudzu ES dalībvalstu piešķirtā attīstības palīdzības summa bija daudz mazāka par solīto.

Šī krīze varētu arī kļūt par jaunu iespēju. Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu ievērojamais pieaugums un pārmaiņas šīs organizācijas lēmumu pieņemšanas sistēmā ir divi iemesli, kas liek domāt, ka ir sagaidāmas daudzas pozitīvas izmaiņas. SVF reforma un papildu resursi ir atbilde uz sasāpējušos vajadzību, bet ar to vien ir krietni par maz, lai atvieglotu situāciju, ar kuru saskaras pasaules nabadzīgākās valstis. Attīstītajām valstīm ir jātur savs solījums attiecībā uz apņemšanos īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus un 0,7 % IKP piešķirt, lai palielinātu attīstības palīdzību. Finansējums, kas vajadzīgs, lai apkarotu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, ir papildu atbildība, no kuras attīstītās valstis nevar atļauties izlocīties. Par jauno starptautisko noteikumu pamatprincipu jānosaka vienlīdzīgākas iespējas, kas jāņem vērā saistībā ar noteikumu pārskatīšanu un to izmantošanu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo uzskatu, ka tajā ietvertas daudzas lietderīgas piezīmes par jaunattīstības valstu pašreizējās sarežģītās situācijas iemesliem un sekām. Jo īpaši es vēlētos uzsvērt, ka pašreizējo ekonomikas krīzi radīja ne vien finanšu tirgus sabrukums, bet arī iepriekšējās krīzes pārtikas un enerģētikas jomā. Uzskatu, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru mērķis ir ātri un efektīvāk izmantot attīstīto valstu piešķirtos līdzekļus. Tas ir īpaši svarīgi, ja ņemam vērā, ka turīgās valstis patlaban cīnās ar iekšpolitikas problēmām, piemēram, nepietiekamu budžetu vai laika ierobežojumiem. Es uzsveru vēlreiz — vissvarīgāk ir vienkāršot procedūras, lai ceļā no bagātajām uz nabadzīgajām valstīm līdzekļi nepazustu birokrātijas jūrā.

  Catherine Soullie (PPE), rakstiski. – (FR) Palīdzība jaunattīstības valstīm ir pienākums, no kura Eiropas Savienība nedrīkst atteikties. Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze globalizācijai ir piešķīrusi jaunu dimensiju. Ideja par finanšu darījumu nodokli bija lietderīga — prezidents Sarkozī to noteicis par vienu no savām prioritātēm. Eiropa, šķiet, ir devusi impulsu, kam seko visa pasaule. Tagad jaunās stabilās starptautiskās finanšu sistēmas pamatprincips būs taisnīgums.

Tādēļ man žēl, ka Striffler un Ponga grozījums ir noraidīts, jo tas ierosināja papildus oficiālajai attīstības palīdzībai ieviest finanšu darījumu nodokli, lai vismazāk attīstītās valstis no tā varētu gūt labumu. Jā, mūsu ekonomikai un finanšu sistēmām būtu lielāks nodokļu slogs, bet tādējādi Eiropas Savienība kļūtu par lielas starptautiskas solidaritātes kustības iniciatori.

Mēs joprojām varam cerēt, ka šī pieņemtā rezolūcija mudinās Eiropas Savienību pildīt savas saistības un palīdzēt jaunattīstības valstīm, lai tās spētu iet kopsolī ar globalizāciju.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Es ar pārliecību atbalstīju Attīstības komitejas iesniegto rezolūciju par pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz jaunattīstības valstīm. EP rīkojas pareizi, aicinot ES novērst ļaunprātības, kas saistītas ar nodokļu oāzēm, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelegālu kapitāla aizplūšanu no jaunattīstības valstīm. Arī SVF pareizi rīkojies, palielinot līdzekļus finanšu un ekonomikas krīzes apkarošanai. Tomēr ir godīgi brīdināt par to, ka pagaidām no šiem līdzekļiem Eiropas valstīm bija piešķirti 82 %, bet Āfrikas valstīm — tikai 1,6 %. Tagad par galveno prioritāti jānosaka nabadzības samazināšana. Svarīgi arī ekonomisko partnerattiecību nolīgumus izmantot kā līdzekli, lai nodrošinātu attiecīgajām valstīm tirdzniecības priekšrocības, un dot šīm valstīm iespēju neattiecināt sarunas uz paaugstināta riska ražojumiem un nozarēm, piemēram, ieguldījumiem un pakalpojumiem. Man jāizsaka nožēla par to, ka netika pieņemts grozījums, kurā Komisija un dalībvalstis tika aicinātas iesniegt priekšlikumus par inovatīviem finansēšanas mehānismiem, piemēram, finanšu darījumu nodokli papildus oficiālajai attīstības palīdzībai.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. − (IT) Es nobalsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, tomēr domāju, ka jāsniedz daži paskaidrojumi. Nesenā finanšu krīze izraisīja pasaules ekonomikas lejupslīdi, kas daudzo seku dēļ īpaši ir ietekmējusi jaunattīstības valstis, saasinot pārtikas krīzi — saskaņā ar informāciju, ko sniegusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), pirmo reizi vēsturē badā mirstošo cilvēku skaits ir pārsniedzis vienu miljardu, turklāt salīdzinājumā ar 2008. gadu to cilvēku skaits, kuri cieš no nepietiekama uztura, ir palielinājies par 100 miljoniem.

Finanšu krīze ir postoši ietekmējusi ĀKK reģiona valstis, vēl vairāk sarežģījot vides problēmas un situāciju saistībā ar pārtikas cenu nestabilitāti. Šīs valstis nav atbildīgas par krīzi, tomēr tās sekas šīs valstis ir izjutušas vissmagāk, saņemot vismazāko palīdzību. Ilgāk vairs to nedrīkst pieļaut! Tādēļ uzskatu, ka šajā situācijā, kas netiek klišejiski uzskatīta par traģisku, ir jāpalielina ne vien šīm valstīm piešķirtās palīdzības apjoms, bet arī kvalitāte. Uzskatu, ka, izmantojot šos līdzekļus, ir jārīkojas pārredzamāk un efektīvāk, turklāt objektīvi jāpārbauda šo pasākumu rezultāti.

  Priekšsēdētāja. − Ar šo balsojumu skaidrojumi ir slēgti.