18. Eiropas Kopienas un Maurīcijas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu - Eiropas Kopienas un Seišelu salu nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu - Eiropas Kopienas un Barbadosas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu - Eiropas Kopienas un Sentkitsas un Nevisas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu - Eiropas Kopienas un Antigvas un Barbudas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu - Eiropas Kopienas un Bahamu salu nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu (debates)
Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par:
- ziņojumu, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza S. Busuttil, par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Maurīcijas Republikas nolīguma par īstermiņa vīzu atcelšanu noslēgšanu (COM(2009)0048 – C7-0015/2009 – 2009/0012(CNS)),
- ziņojumu, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza S. Busuttil, par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīguma par īstermiņa vīzu atcelšanu noslēgšanu (COM(2009)0052 – C7-0012/2009 – 2009/0015(CNS)),
- ziņojumu, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza S. Busuttil, par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Barbadosas nolīguma par īstermiņa vīzu atcelšanu noslēgšanu (COM(2009)0050 – C7-0017/2009 – 2009/0014(CNS)),
- ziņojumu, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza S. Busuttil, par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Sentkitsas un Nevisas Federācijas nolīguma par īstermiņa vīzu atcelšanu noslēgšanu (COM(2009)0053 – C7-0013/2009 – 2009/0017(CNS)),
- ziņojumu, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza S. Busuttil, par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Antigvas un Barbudas nolīguma par īstermiņa vīzu atcelšanu noslēgšanu (COM(2009)0049 – C7-0016/2009 – 2009/0013(CNS)),
- ziņojumu, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza S. Busuttil, par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Bahamu Salu Sadraudzības nolīguma par īstermiņa vīzu atcelšanu noslēgšanu (COM(2009)0055 – C7-0014/2009 – 2009/0020(CNS)).
Simon Busuttil, referents. – (MT) Par spīti aukstumam šajā sēžu zālē šis temats būs par valstīm, kuras lepojas ar daudz augstāku gaisa temperatūru, kas ir daudz tuvāk ideālam. Šo ziņojumu pamatā patiesībā ir nolīgums, kas paredz īstermiņa vīzu atcelšanu Eiropas Savienības iedzīvotājiem un iedzīvotājiem no sešām dažādām valstīm — Maurīciju Republikas, Seišelu Salu Republikas, Barbadosas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Bahamu salām, kā arī no Atigvas un Barbudas.
Vīzas atcelšana attiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri ceļo uz šīm valstīm, un uz to valstu pilsoņiem, kuri ceļo uz Eiropas Savienību. Maksimālais atļautais uzturēšanās ilgums ir trīs mēneši sešu mēnešu laikā. Vīzu atcelšana attiecas uz visām ļaužu grupām, proti, vienkāršiem pilsoņiem, kā arī diplomātiem, kuri ceļo dažādu apsvērumu dēļ. Tas jo īpaši attiecas uz daudzajiem tūristiem, kuri ir Eiropas Savienības pilsoņi un uz šīm sešām valstīm dodas atvaļinājumā, un tādējādi mēs lielā mērā atvieglosim viņiem ceļošanu.
Tomēr šis nolīgums neattiecas uz tiem, kuri ceļo darba un peļņas gūšanas nolūkā. Šajos ziņojumos esam ietvēruši noteikumu, kas paredz, ka katra no šīm trešām valstīm var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību ar visām Eiropas Savienības valstīm, nevis tikai ar dažām. Tas tika darīts, lai nodrošinātu vienlīdzīgus noteikumus visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, un galvenokārt solidarizēšanās nolūkā. Tāpat darīs arī Eiropas Savienība, proti, Eiropas Kopiena arī varēs apturēt vai izbeigt šī nolīguma darbību visu ES dalībvalstu vārdā. Eiropas Savienība un jebkura no nolīguma valstīm var vai nu apturēt, vai atcelt nolīguma darbību pilnībā vai daļēji, pamatojoties uz sabiedrības interesēm, valsts drošības aizsardzību, sabiedrības veselības aizsardzību, nelegālo imigrāciju, vai arī gadījumā, ja valstī no jauna tiek ieviests vīzu režīms. Es galvenokārt gribētu precizēt, priekšsēdētājas kundze, ka pirms balsošanas par šiem ziņojumiem komiteju līmenī mēs Eiropas Komisijai lūdzām un tā mums piešķīra garantijas par to, ka tiks nodrošināts savstarpīgums. Tas mums bija būtisks princips; pilnīga savstarpīguma nodrošināšana, šīm valstīm atceļot vīzu prasību un mums apņemoties darīt to pašu. Tādējādi mēs atceļam vīzu prasību abās pusēs. Šis nolīgums ir panākts vajadzīgā veidā un kārtējo reizi skaidri apliecina Eiropas Savienības spēju veikt pārrunas, paužot vienotu nostāju starptautiskā līmenī un solidarizējoties ar visām valstīm. Nobeigumā teikšu, ka tas vēlreiz pierāda Eiropas Savienības spēju saviem pilsoņiem atvērt durvis uz pasauli.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti pateicīgs Busuttil kungam par viņa izcilo ziņojumu.
Sešas valstis, kas nav Eiropas Savienībā, — Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Maurīcija, Sentkitsa un Nevisa, kā arī Seišelu salas — tika izslēgtas no saraksta, kas minēts Padomes Regulā (EK) Nr. 539/200, un iekļautas jaunas Regulas (EK) Nr. 1932/2006 (2006. gada 21. decembris) sarakstā, tādējādi apstiprinot, ka šīs valstis ir izpildījušas šajā regulā noteiktos kritērijus.
Šī regula nosaka vīzu atcelšanas noteikuma ieviešanu attiecībā uz šo valstu valstspiederīgajiem, ņemot vērā Eiropas Komisijas ar katru no šīm valstīm noslēgto divpusējo vīzu atcelšanas nolīgumu un tā stāšanos spēkā.
Kā Busuttil kungs teica, ir svarīgi nodrošināt pilnīgu savstarpīgumu, jo vēl nesen dažas no šīm valstīm joprojām piemēroja vīzu prasību pilsoņiem no vienas vai vairākām dalībvalstīm.
Sakarā ar CARICOM — Karību jūras reģiona kopējā tirgus — valstu īslaicīgo vīzu režīma piemērošanu dažu ES dalībvalstu valstspiederīgajiem kriketa pasaules čempionāta laikā oficiālas sarunas par vīzu atcelšanu sākās tikai 2008. gada jūlijā.
Lai nodrošinātu to, ka pilsoņi labumu no vīzu atcelšanas gūst pēc iespējas drīzāk, Komisija ierosināja 2009. gada 28. maijā parakstīto nolīgumu īslaicīgu piemērošanu, un kopš tā laika tos piemēro īslaicīgi, gaidot nepieciešamo procedūru noslēgšanu, kas nepieciešama nolīgumu oficiālai noslēgšanai.
Saskaņā ar savstarpīguma principu vīzu atcelšana attiecas uz visām ļaužu grupām — vienkāršiem pilsoņiem, diplomātisko vai dienesta/ierēdņu pasu turētājiem, kas ceļo visdažādāko apsvērumu dēļ, izņemot gadījumus, kad personas mērķis ir veikt atalgotas darbības.
Kā jau Busuttil kungs teica, nolūkā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem šajos nolīgumos ir iekļauts noteikums, kas paredz, ka šīs sešas valstis, kuras nav ES dalībvalstis, var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām Eiropas Kopienas dalībvalstīm, un otrādi — arī Kopiena var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm.
Nu, lūk! Esmu pateicīgs Parlamentam un Busuttil kungam par sadarbību. Tā tiek nostiprināta šī iniciatīva, kas ES pilsoņiem atvieglos ceļošanu. Es vēlētos arī piebilst, ka šajā mazliet vēsajā Parlamentā mēs varam sapņot par to, ka agrāk vai vēlāk dosimies uz kādu no šīm burvīgajām valstīm, piemēram, Seišelu vai Bahamu salām…
Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa atbalsta Eiropas Savienības nolīgumus ar šīm sešām valstīm, kuras patiesi ir sapņu galamērķi, Barrot kungs.
Kā jau jūs mūs informējāt, ar šiem nolīgumiem sešu valstu pilsoņi, kā arī ES pilsoņi, turpmāk būs atbrīvoti no īstermiņa vīzu prasības — vismaz daži, jo izņēmums attiecas uz tiem, kuri vēlas braukt strādāt vai veikt atalgotas darbības — īsāk sakot, kā darba ņēmēji vai pakalpojumu sniedzēji. Tas nozīmē, ka no vīzu prasības nav atbrīvoti uzņēmēji, sportisti un mākslinieki — vismaz attiecībā uz uzstāšanos —, kā arī žurnālisti un praktikanti.
Netielēsimies un vērtēsim atzinīgi šo progresu, jo mēs visi zinām, kādas ir administratīvās formalitātes, kuras veic mūsu vēstniecībās, lai izsniegtu vīzas Dienvidu valstu pilsoņiem.
Dāmas un kungi, vismaz tie, kuri te vēl ir palikuši, es esmu pārliecināta, ka jūs esat dzirdējuši par gadījumiem, kad māksliniekiem liedz piedalīties festivālos vai sportistiem — sacensībās. GUE/NGL grupa atbalsta visu īstermiņa vīzu atcelšanu. Tās ierobežo cilvēku brīvu pārvietošanos un to dēļ šo valstu pilsoņi nonāk apburtajā lokā, mudinot viņus pieteikties īstermiņa vīzām un tad, kad tās ir iegūtas, neatgriezties savā valstī, jo viņi baidās, ka nespēs iegūt vīzu atkārtoti. Turpretī mēs savās valstīs turpinām iegrožot īstermiņa vīzu turētājus, un rodas apburtais loks. Tas pat veicina to ģimeņu iziršanu, kuru locekļi kā migranti dzīvo mūsu valstīs, bet viņu pārējie ģimenes locekļi — savās izcelsmes valstīs. Tāpēc mēs uzskatām, ka šie nolīgumi ir pozitīvs solis ceļā uz jaunu migrācijas politiku, kura ļautu cilvēkiem pārvietoties tikpat brīvi, kā noris kapitāla un preču aprite.
Tomēr mums ir kāda piezīme, komisār — viena neliela tehniska piezīme. Mēs pamanījām, ka angļu valodas termins valid passport franciski ir tulkots kā passeport ordinaire, bet mēs uzskatām, ka tas nav pareizi. Tāpēc mēs priecātos par paskaidrojumu šajā jautājumā, jo mēs uzskatām, ka pareizais tulkojums ir passeport en cours de validité’.
Vēl mēs esam pārsteigti — vārds „pārsteigti” vēl būtu maigi teikts — mēs esam pārsteigti, ka šie nolīgumi neattiecas uz Francijas un Portugāles tālākajiem reģioniem.
Carlos Coelho (PPE). – (PT) Es tikai gribētu ar trīs nelieliem komentāriem paust atbalstu Simon Busuttil ziņojumam, kas apstiprina Eiropas Komisijas iniciatīvu. Pirmkārt, ar šo lēmumu, ka atvieglo pārvietošanos, mēs neatzīstam Eiropas kā cietokšņa jēdzienu. Otrkārt, mēs neatveram durvis pēc nejaušības principa. Kā jau priekšsēdētāja vietnieks J. Barrot mums atgādināja, mēs tās atveram saskaņā ar noteikumiem. Viņš teica, ka šīs valstis ir ievērojušas noteikumus un var tikt svītrotas no nevēlamā saraksta.
Manuprāt, ir svarīgi izvēlēties Eiropas pieeju un izvairīties no valstu „izvēlēšanās”, atverot durvis vienām, bet citām ne. Vai nu uzņem iedzīvotājus no visām Eiropas valstīm, vai neuzņem ne no vienas. Visbeidzot, kā jau to uzsvēra Simon Busuttil un priekšsēdētāja vietnieks J. Barrot, ir būtiski, lai šajos nolīgumos būtu garantēts savstarpīguma princips. Mēs nevaram lūgt, lai Eiropa atver durvis citām valstīm, ja tās neatver savas durvis Eiropai, un tas šajos nolīgumos ir lielā mērā nodrošināts.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlētos pateikties Vergiat kundzei un pateikt, ka viņai ir pilnīga taisnība — tās tiešām ir passeports en cours de validité, un, otrkārt, pateikt, ka šo iespēju mēs vēlamies izmantot pēc iespējas drīzāk.
Manuprāt, Coelho kungs pēc Busuttil kunga arī izteicās skaidri, ka mums ir jābūt ļoti striktiem attiecībā uz savstarpīguma principu un ka mums ir vajadzīga arī īsta Eiropas solidaritāte: mēs nevaram pamest kādu dalībvalsti situācijā, kad draud vīzu režīma atjaunošana. Visām dalībvalstīm un Eiropas Savienībai ir cieši jāsolidarizējas.
Vēlreiz pateicos Busuttil kungam par skaidri konstatētu problēmu un par to, ka tās risināšanā tiek piedāvāts Parlamenta atbalsts.
Simon Busuttil, referents. – (MT) Es tikai vēlos pateikties visiem runātājiem. Tas attiecas uz maniem kolēģiem, kā arī uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Jacques Barrot. Ja man būtu jāapkopo šīs iestādes politiskais vēstījums vienā teikumā, tas droši vien būtu par savstarpīguma principu. Tas mums ir svarīgs. Tam ir vērā ņemama nozīme pašlaik redzamajā nolīgumā, un tāpat būtiski ir nolīgumi ar citām trešām valstīm. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks zina, ka ir vairākas citas trešās valstis, kuras neievēro savstarpīguma principu attiecībā uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Amerikas Savienotās Valstis arī ir šo valstu vidū, nesen iekļaujot vairākas valstis savā bezvīzu režīma programmā, bet citas atstājot ārpus tās. Vēl viens gadījums ir Brazīlija, ar kuru nesen notika pārrunas. Es paredzu, ka jebkura nolīguma noslēgšanas gadījumā ir jāuzstāj uz savstarpīguma principu, un, manuprāt, tieši šāda veida nolīgumi var būt par pamatu šī principa ieviešanai arī citās jomās.