Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 20. oktobris - Strasbūra

Demokrātijas veidošana ārējo attiecību jomā (debates)

  Eva Joly, autore. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, demokrātija un cilvēktiesības ir nedalāmi saistītas. Demokrātiju pilnībā var atpazīt pēc cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas.

Tādēļ mums atzinīgi jāvērtē, ka 19. maijā Padome norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jāpieņem saskaņotāka pieeja demokrātiskai pārvaldībai.

Līdz šim pieliktās pūles vairumā gadījumā ir bijušas neatbilstīgas. Spilgts piemērs tam ir Izraēlas un Palestīnas konflikts. Lai gan misija, kas tika nosūtīta novērot 2006. gada Palestīnas vēlēšanas, atzina šo vēlēšanu rezultātu likumību, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis nolēma boikotēt ievēlēto valdību, tāpat kā tās boikotēja nacionālās vienotības valdību, ko izveidoja pēc tam, lai izkļūtu no šī strupceļa.

Kur ir Eiropas Savienības konsekvence un uzticamība, ja tās pašas pieņemtie lēmumi ir tik krasā pretrunā ar plaši izslavētajiem principiem? Un ko var pateikt par dalībvalstīm, kuras atsakās atbalstīt Goldstone kundzes ziņojumu? Šī ziņojuma secinājumi ir taisnīgi un līdzsvaroti, un to vispārējs atbalsts būtu solis ceļā uz mieru.

Lielākās valstis grauj šo cerību, un tās grauj šo cerību ar savu drosmes trūkumu un uzticības trūkumu savām vērtībām.

Tādēļ ar vēlēšanu novērošanas misiju organizēšanu nepietiek, vēl jo vairāk, ja tam seko atteikšanās atzīt rezultātus. Mums jābūt godīgiem pret sevi un jāieņem globāla pieeja attiecībā uz šiem jautājumiem.

Padomei būtu ātri jāpieņem rīcības programma šajā saistībā, izstrādājot īstu cilvēktiesību stratēģiju, kuras īstenošana būtu obligāta visos ES līmeņos. Mums vajag skaidri iezīmēt savas prioritātes un oficiāli tās integrēt visos mūsu instrumentos: ārpolitikā, cilvēktiesību politikā un attīstības politikā.

Kādu uzraudzību mēs veiksim tajās trešajās valstīs, kurās Eiropas Savienība novēro vēlēšanu norisi, lai nodrošinātu politiskā plurālisma ievērošanu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu ilgtermiņā?

Kādas ir mūsu prasības attiecībā uz neatkarīgu tiesu varu un iestādēm, kuras ir pārredzamas un atbildīgas pret saviem pilsoņiem?

Pastāvīgā nenoteiktība uz lomu, kas cilvēktiesībām piešķirta mūsu politikas jomās, ir nosodāma un neproduktīva. Ir pienācis laiks to precizēt, ja mēs gribam, lai Eiropas Savienību un tās svarīgākās pamatvērtības nopietnāk uztvertu starptautiskā līmenī.