Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/0015(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0012/2009

Debates :

PV 19/10/2009 - 18
CRE 19/10/2009 - 18

Balsojumi :

PV 20/10/2009 - 7.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0043

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2009. gada 20. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Simon Busuttil (A7-0013/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Antonio Masip Hidalgo (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju ziņojumu par Bahamu salām, Barbadosu, Sentkitsu un Nevisu un Seišelu salām. Šajos ziņojumos man patīk tādi elementi kā līgumu birokrātisko procesu pārvarēšana, iedzīvotāju pārvietošanās brīvība un visiem šiem pasākumiem nepieciešamais abpusējais raksturs.

Tomēr, saglabājot vislielāko cieņu pret šīm patstāvīgajām valstīm, kuras ir mūsu draugi, es vēlētos izmantot labās attiecības, ko apliecina minētie līgumi, lai palīdzētu šīm, kā jau minēju, patstāvīgajām valstīm — mūsu draugiem, iegūt imunitāti pret pandēmiju, kas ir vēl nāvējošāka par gripu, proti, „nodokļu paradīzēm”. Šis jautājums jau ir apspriests G20 un daudzos citos forumos.

Diemžēl „nodokļu paradīzes” ļoti lielā mērā ir veicinājušas ekonomisko krīzi, kurā mēs pašlaik atrodamies. Lai izskaustu aktīvākās „nodokļu paradīzes”, tiek veikti zināmi pasākumi, tomēr nebūsim naivi. Var parādīties citas „nodokļu paradīzes”.

Spānijas ziņu dienesti ziņo par Gürtel lietu — ne tikai par milzīgu korupcijas, bet arī kapitāla aizplūšanas tīklu. Komisijas un Padomes locekļi, tādēļ izmantosim šo līgumu sniegtās priekšrocības, lai uzstātu uz minētās imunitātes radīšanu, kas mums agrāk vai vēlāk ir jāpieprasa, lai īstenotu plašāku un radikālāku politiku cīņā pret „nodokļu paradīzēm”.

 
  
  

- Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0034/2009)

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, pēc Šengenas līguma noslēgšanas lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas notika kvalitatīvas pārmaiņas. Lai gan kopš šī līguma stāšanās spēkā ir aizritējis tik neilgs laiks, mēs bieži aizmirstam, kāda bija Eiropa, kad tajā pastāvēja robežas, un ar pārvietošanos no vienas uz otru valsti saistītās grūtības. Šengenas līgums ir vēl viens panākums mūsu integrācijas procesā, tomēr tas ir saistīts arī ar lielu atbildību. Par lielu daļu mūsu sauszemes robežu atbildību ir uzņēmušās jaunās dalībvalstis.

Līdzās pozitīviem aspektiem pastāv arī negatīvas iezīmes, jo ir noteikti būtiski ierobežojumi saistībā ar to valstu iedzīvotāju pārvietošanos, kurām ir kopīga robeža ar ES — tas galvenokārt attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, piemēram, Poliju un Latviju. Šo grūtību rezultātā ir radušies nopietni ierobežojumi saistībā ar pārvietošanos pāri mūsu austrumu robežām. Ir izveidojies jauns dalījums, sava veida barjera starp valstīm, kurām ir bijušas ciešas attiecības, kas izriet no kopīgas vēstures, ģimenes saitēm un galvenokārt no fakta, ka tās ir kaimiņvalstis.

Atbilstoši Šengenas līguma noteikumiem ir ieviesta vienota iekšējās kontroles sistēma, un Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas ir parakstījušas šo līgumu, to piemēro attiecīgie dienesti. Tomēr šķiet, ka šī kontroles sistēma tiek piemērota pārspīlēti stingri, neveicinot pozitīvu Eiropas Savienības vienotības tēlu.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Herbert Reul (A7-0026/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu. Es pilnībā atbalstu Eiropas Kopienas pievienošanos Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) Statūtiem. Šīs organizācijas galvenais mērķis ir izplatīt labāko praksi atjaunojamo energoresursu avotu jomā ES un pasaulē. Aģentūras Statūtos ir noteikts, ka tā veicinās un atbalstīs atjaunojamo resursu izmantošanu visā pasaulē.

Pievienojoties šīs aģentūras Statūtiem, Kopienai būs tieša un labāka piekļuve informācijai par pasākumiem, kas tiek veikti atjaunojamās enerģijas nozarē Eiropā un pasaulē. Vienlaikus locekļa statuss Kopienai ļaus labāk novērot dalībvalstu panākumus 2020. gada mērķa sasniegšanā atjaunojamo energoresursu avotu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu. Šobrīd ne Eiropas, ne pasaules mērogā nepastāv saskaņota atjaunojamās enerģijas stratēģija. Šī iemesla dēļ starp valstīm, kuras atjaunojamās enerģijas jomā ir guvušas būtiskus panākumus, un valstīm, kuras aizvien šajā jomā atpaliek, pastāv liela plaisa.

Ja mēs vēlamies paātrināt atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas procesu, dažādām valstīm būtu jārīkojas saskaņoti, un vadošajām valstīm būtu jādalās ar to pozitīvo praksi. Manuprāt, minētā aģentūra uzsāktu šo mērķu īstenošanu un sniegtu jaunu stimulu un virzienu atjaunojamo energoresursu jomā kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu faktu, ka Eiropas Kopiena tagad ir pārstāvēta Atjaunojamo energoresursu aģentūrā (IRENA). Atjaunojamo energoresursu aģentūras mērķis ir visa veida atjaunojamās enerģijas ieviešanas un ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana, ņemot vērā atjaunojamo energoresursu ieguldījumu vides saglabāšanā, klimata aizsardzībā, ekonomikas izaugsmē un sociālajā kohēzijā (īpaši nabadzības mazināšanā un ilgtspējīgā attīstībā), energoapgādes pieejamībā un drošībā, reģionālajā attīstībā un atbildības veicināšanā starp paaudzēm.

Aģentūras mērķis ir arī tehnisku, finanšu un politisku konsultāciju sniegšana jaunattīstības valstīm, tādējādi atbalstot to pārejas procesu uz sabiedrību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Atjaunojamo energoresursu izmantošana ir viens no galvenajiem ES klimata un enerģētikas tiesību aktu paketes mērķiem. Šī aģentūra veicinās paketes mērķu sasniegšanu, īpaši mērķi līdz 2020. gadam palielināt izmantoto atjaunojamo energoresursu īpatsvaru līdz 20 % no visa enerģijas patēriņa.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. IRENA oficiāli tika izveidota 2009. gada 26. janvārī. Šīs organizācijas mērķis ir kļūt par centru, lai veicinātu strauju pāreju uz atjaunojamu energoresursu izmantošanu. Šīs organizācijas Statūti ir parakstīti. Ir būtiski, lai šī organizācija uzsāktu darbu pēc iespējas drīzāk. Es atbalstu Statūtu, ar kuriem tikām iepazīstināti, pieņemšanu, un tādēļ atbalstīju ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu Eiropas Kopienas pievienošanos Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras Statūtiem. Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras mērķis ir kļūt par izcilības centru atjaunojamo energoresursu jomā, iegūstot iespēju palīdzēt valdībām izmantot atjaunojamos energoresursus, izplatīt tehniskās zināšanas un nodrošināt apmācību šajā jomā. Tādējādi ir vēlams, lai Kopiena būtu pārstāvēta iestādē, kuras mērķi atbilst Kopienas kompetences jomām un kuras Statūtus jau ir parakstījušas 20 dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Portugāle ir sestā no enerģijas atkarīgākā valsts ES 27 vidū, tādējādi investīcijas videi nekaitīgā tehnoloģijā ir ļoti būtiskas.

Es atbalstu valsts atjaunojamo energoresursu plānu, ar īpašu uzsvaru uz vēja enerģiju, viļņu enerģiju (ņemot vērā Portugāles piekrastes nodrošinātos īpašos apstākļus), saules siltuma un fotoelektrisko enerģiju un mikroģenerāciju.

Es atbalstu arī metožu, tehnoloģiju un stratēģiju izpēti un izstrādi pārpalikušās atjaunojamās enerģijas uzglabāšanai.

Es iestājos par energoresursu politiku, kuras ietvaros tiek ņemtas vērā ekonomikas problēmas un vajadzības sociālajā jomā, veicinot ilgtspējīgu attīstību un neradot tādas vides izmaksas, kas būs jāsedz nākamajām paaudzēm.

Mani vienmēr ir nodarbinājis jautājums par mūsu atkarības ierobežošanu no enerģijas, un esmu pārliecināts, ka risinājums ir atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem un to attīstība, tādēļ es atzinīgi vērtēju faktu, ka Portugāle ir Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) dibinātājlocekle.

Tas arī ir iemesls, kādēļ es atbalstu Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) Statūtu apstiprināšanu no Eiropas Kopienas puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Balsojot par šo ziņojumu, es vēlos uzsvērt šīs starptautiskās organizācijas izveides nozīmību, kas veicinās un atbalstīs atjaunojamo resursu izmantošanu visā pasaulē, ņemot vērā ieguvumus, kādus šo resursu izmantošana var sniegt vides un klimata aizsardzībā, ekonomiskajā izaugsmē un sociālajā kohēzijā, tostarp nabadzības mazināšanā, kā arī energoapgādes drošībā un reģionālajā attīstībā.

2009. gada janvārī Bonnā notikušajā konferencē Rumānijai, kas bija pirmā valsts, kura reģistrējās, tika piešķirts pirmās sesijas priekšsēdētāja vietnieka pienākums. Rumāniju arī uzaicināja pievienoties IRENA administratīvajai komitejai — galvenajai iestādei, kas uz laiku veic Aģentūras sekretariāta pienākumus — līdz brīdim, kad Aģentūra sāks pienācīgi darboties. Pašlaik Statūtus ir parakstījušas 137 valstis, ieskaitot 24 ES dalībvalstis.

 
  
  

- Ziņojums: Paolo De Castro (A7-0018/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstīju priekšlikumu Padomes regulai, ar ko atceļ dažus novecojušus Padomes tiesību aktus kopējās lauksaimniecības politikas jomā, jo tiesību aktus, kas ir zaudējuši savu nozīmīgumu, jāsvītro no acquis communautaire, lai uzlabotu Kopienas tiesību aktu pārredzamību un juridisko noteiktību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par labāku tiesību aktu izstrādi. Šo apņemšanos Komisija apstiprināja savā paziņojumā „Vienkāršota KLP Eiropai — ieguvums visiem”; es Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā esmu atbildīgs par Eiropas Parlamenta atskaiti par šo paziņojumu. Tādējādi saskaņā ar šo stratēģiju ir lietderīgi atcelt tādus spēkā esošus tiesību aktus, kuru darbība ir zaudējusi faktisku nozīmi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Saistībā ar Eiropas tiesību aktu lielo skaitu ir būtiski efektīvā veidā atcelt visus nelietojamos tekstus. Ņemot vērā iepriekšminēto, es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka visiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) dalībniekiem ir svarīgi būt informētiem par spēkā esošo tiesisko regulējumu un konkrētajā situācijā piemērojamajiem noteikumiem.

Es piekrītu, ka juridiskās skaidrības labad novecojošie tiesību akti Kopienas tiesiskās sistēmā nevar palikt spēkā uz nenoteiktu laiku.

Ņemot vērā KLP fundamentālo nozīmi Eiropas Savienības valdībām un iedzīvotājiem, esmu pārliecināts, ka šai politikai attiecībā uz tās piemērošanu un spēkā esošajiem noteikumiem ir jābūt pēc iespējas vienkāršākai un skaidrākai.

KLP ir galvenā nozīme Eiropas Savienības dzīvē, tai ir milzīga praktiska vērtība, un šī politika nevar būt vairs nepiemērojamu noteikumu, regulu, tiesību aktu un lēmumu jūklis — pretējā gadījumā šī politika nebūs efektīva.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, es atbalstu Komisijas priekšlikumu atcelt novecojušus tiesību aktus kopējās lauksaimniecības politikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Balsošanai izvirzītais jautājums attiecas uz Eiropas Savienības iestāžu vajadzību atcelt Padomes tiesību aktus, kas laika gaitā un attīstoties tehnoloģijām ir novecojuši un neatbilst pareizai Eiropas Savienības darbībai. Šis balsojums ir saistīts ar konkrētiem Padomes tiesību aktiem kopējās lauksaimniecības politikas jomā. Es uzskatu, ka zināmus KLP aspektus jau sen bija nepieciešams pārskatīt. Īstenojot politiku pareizi un Eiropas iedzīvotāju labā, tās ietvaros izstrādātajiem tiesību aktiem ir jābūt mūsdienu lauksaimniecības situācijai atbilstošiem. Tāpat esmu pilnībā pārliecināts, ka ir jārīkojas, lai atbrīvotu Eiropas Savienību no Eiropas iedzīvotāju vidū valdošā birokrātiskā tēla. Šāda veida tiesību akti tikai rada apjukumu, un tie neveic nekādu faktisku uzdevumu. Tādi ES aspekti negatīvi ietekmē ES tēlu iedzīvotāju vidū un neveicina viņu sadarbību ar ES. Noslēgumā jāmin, ka esmu pilnībā pārliecināts, ka, ja Eiropas Savienība vēlas saglabāt savu nozīmi, vienmēr ir jāatbalsta tās tiesību aktu un politiku modernizācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. (PL) Ar lielu prieku atbalstīju lēmuma pieņemšanu par regulu, ar ko atceļ dažus novecojošus Padomes tiesību aktus KLP jomā, jo mēs turpinām saņemt komentārus, ka ES ir pārāk daudz tiesību aktu, kas negatīvi ietekmē pareizu tirgus ekonomikas funkcionēšanu. Tas jo īpaši attiecas uz KLP, kurā, neraugoties uz daudziem ieviestajiem vienkāršojumiem un virkni atceltu noteikumu, daudzi nevajadzīgi tiesību akti aizvien vēl ir spēkā.

Daudziem no šiem tiesību aktiem vairs nav juridiskas iedarbības, bet citu tiesību aktu saturs ir ietverts vēlāk izstrādātos dokumentos. Tas mūsu lauksaimniekiem rada lielu apgrūtinājumu laika un izmaksu ziņā, kā arī vajadzību pēc plašas administrācijas. Tādēļ es uzskatu, ka ir būtiska turpmāka ES tiesību aktu atjaunināšana, konsolidēšana un vienkāršošana, tāpat kā daudzu nevajadzīgu tiesību aktu atcelšana, lai spēkā esošie noteikumi būtu vienkārši, skaidri un saprotami. Tas Eiropas Savienību tuvinās tās iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Oldřich Vlasák (ECR), rakstiski. (CS) Es vēlētos paskaidrot savu balsojumu par Padomes regulas projektu, ar ko atceļ dažus novecojušus Padomes tiesību aktus kopējās lauksaimniecības politikas jomā. Eiropas integrācijas procesa gaitā Eiropas Parlaments un Padome izdeva daudzus tiesību aktus. Laikā, kad mēs iestājāmies ES, acquis communautaire sastāvēja no vairāk nekā 80 000 lappušu, puse no tām bija saistīta ar lauksaimniecību. Tādēļ pozitīvi vērtējams, ka ES iestādes, pamatojoties uz savstarpēju sadarbību, ir vienojušās, ka Kopienas tiesību akti ir jāatjaunina un to apjoms ir jāsamazina.

Tiesību akti bez paliekošas nozīmes ir jādzēš no acquis communautaire, lai uzlabotu Kopienas tiesību aktu pārredzamību un noteiktību. Pirms neilga laika Komisija paziņoja, ka 250 tiesību akti lauksaimniecības jomā ir novecojuši. Šobrīd mēs apspriežam 28 tiesību aktus, kuri no praktiskā viedokļa ir nelietderīgi, bet oficiāli vēl ir spēkā, un 6 tiesību aktus, kuri ir novecojuši. Lai gan es atbalstīju šo projektu, es uzskatu, ka vēl joprojām pastāv arī citas iespējas Eiropas Savienības tiesību aktu apjoma un Briseles birokrātijas samazināšanai, tādēļ es aicinu Komisiju turpināt darbu pie Eiropas Savienības tiesību aktu vienkāršošanas.

 
  
  

- Ziņojums: Paolo De Castro (A7-0017/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Laboratorijas testēšana ir jāveic, lai konstatētu kaitīgus organismus, kuri ES nav sastopami. Šobrīd spēkā esošie noteikumi vairākām laboratorijām, kurām var deleģēt šādus uzdevumus, liedza šo darbu veikt, jo tās nevar izpildīt Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta ii) daļas prasības. Es atbalstu atļaujas sniegšanu šādām laboratorijām minētā darba veikšanai tiktāl, kamēr tiek nodrošināta atbilstība konkrētiem nosacījumiem. Tādēļ es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Danuta Maria Hübner (A7-0039/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstīju ziņojumu, ar kuru Portugālei atļauj piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi vietējā ražojuma un patēriņa rumam, degvīnam un liķieriem Azoru salās un Madeirā, jo uzskatu to par būtisku veidu, kā sniegt atbalstu šo precu ražošanā iesaistītajiem nelielajiem nozares uzņēmumiem, kas atrodas ļoti nelabvēlīgā konkurences situācijā, sastopoties ar tirgu liberalizāciju un pieaugošajiem alkohola tirdzniecības apjomiem šajos reģionos.

Šī nodokļa samazināšana arī veicinās lielāku ekonomisko un sociālo līdzsvaru šajos reģionos, tādējādi nodrošinot ilgtspējību un pat darbavietu radīšanu, kas ir būtiski svarīgi vietējo ekonomiku aizsardzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Maltas valdībai būtu jāveic līdzīgas iniciatīvas attiecībā uz Gozo salu. Visas ES dalībvalstis, kuru teritorijā ietilpst salu reģioni, ir pieteikušās līdzīgu pasākumu veikšanai, un ES tām ir sniegusi iespēju īstenot šādus īpašus soļus. Paši pasākumi dažādos salu reģionos ir atšķirīgi. Tomēr tiem ir kopīga viena iezīme, proti, ekonomiskā atbalsta nodrošināšana, lai līdzsvarotu negatīvos salu reģionu aspektus. Gozo sala ir pakļauta nopietniem traucēkļiem, ieskaitot atrašanos uz salas, dubultu izolētību, nošķirtību un sarežģītu reljefu. Par Maltu daudz lielākas valstis, piemēram, Portugāle, Itālija un Grieķija, ir spējušas panākt īpašu pasākumu veikšanas tiesības, lai salu reģioniem nodrošinātu pievilcīgus stimulus. Maltas arhipelāga mazākās salas ir īpaši neaizsargātas.

Gozo salai ir vajadzīga palīdzība līdzīgu īpašu pasākumu īstenošanā. Maltas valdības pienākums ir noteikt, kuri īpašie pasākumi būtu vislabāk piemēroti, un tad vērsties pie ES šo pasākumu apstiprināšanai. Grūtību mazināšana, kas jo īpaši dominē Gozo salā, ir Maltas valdības atbildībā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šis ir 2002. gada nodokļu atvieglojuma termiņa pagarinājums, kas Portugālei piešķirts attiecībā uz konkrētiem autonomajiem reģioniem. Es atbalstu šādu termiņa pagarinājumu, tādēļ atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstīju Danuta Maria Hübner ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Portugālei atļauj piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi vietējā ražojuma un patēriņa rumam un liķieriem Madeiras autonomajā apgabalā un vietējā ražojuma un patēriņa liķieriem un degvīnam Azoru salu autonomajā apgabalā. Ņemot vērā šo visattālāko reģionu specifiskās iezīmes, es uzskatu, ka šis termiņa pagarinājums ir būtiski svarīgs šo produktu vietējās rūpniecības pastāvēšanai un nodarbinātības aizsardzībai šajā nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā ruma un degvīna ražošanas nozīmi attiecīgi Madeiras autonomajā reģionā un Azoru salu autonomajā reģionā Portugālē, kā arī liķieru ražošanas nozīmi abu reģionu lauksaimniecībā un līdz ar to — ekonomikā un nodarbinātībā, ir būtiski, lai uz šiem produktiem arī turpmāk attiektos pazemināta akcīzes nodokļa likme, jo tas novērsīs negodīgas konkurences situāciju iekšējā tirgū.

Mazumtirdzniecības cenu pieaugums, ko radītu šo akcīzes nodokļu likmju atcelšana, vēl vairāk samazinātu šo produktu konkurētspēju salīdzinājumā ar līdzīgām no pārējām ES valstīm importētām precēm un tādējādi apdraudētu tradicionālo produktu pastāvēšanu. Sociālekonomiskajā līmenī tas postoši ietekmētu vietējo ražošanu un reģionālo ekonomiku, jo atstātu negatīvas sekas uz ģimenēm piederošajām saimniecībām šajos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Priekšlikums, kuru šodienas plenārsēdē atbalstīja vairākums klātesošo, atļauj pagarināt 2002. gadā Portugālei piešķirto nodokļu atvieglojumu, sankcionējot samazinātu akcīzes nodokļa likmju piemērošanu Madeirā vietēji ražotiem un patērētiem liķieriem un Azoru salās vietēji ražotiem un patērētiem liķieriem un degvīnam. Kopš šī procesa uzsākšanas esmu darījis visu iespējamo, lai nodrošinātu šī lēmuma, kura juridiskais spēks beidzās 2008. gada beigās, atjaunošanu steidzamā kārtā. Pēc vienprātīga Reģionālās attīstības komitejas atbalsta saņemšanas šo rezultātu apstiprināja šīsdienas balsojums, nodokļa samazinājumu atstājot spēkā no 2009. gada janvāra līdz 2013. gadam.

Madeiras ruma un liķiera ražotāji pastāvīgi sastopas ar grūtībām, ko rada to ģeogrāfiski attālais stāvoklis, atrašanās uz salas, sarežģīti topogrāfiskie un klimatiskie apstākļi, kā arī saimniecību nelielais izmērs. Ja šie ražotāji vairs nesaņemtu šī nodokļu atvieglojuma sniegtās priekšrocības, viņi būtu spiesti paaugstināt cenas, kas ietekmētu viņu uzņēmējdarbību un tās nodrošināto nodarbinātību, radot smagas sekas reģionā.

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0024/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šis ziņojums ietver vienkāršu tekstu kodifikāciju, neradot izmaiņas to saturā. Es atbalstu šādu kodifikāciju, tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0025/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Arī šis gadījums ir kodifikācija bez izmaiņu ieviešanas saturā. Es to atbalstu, tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0029/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šis ziņojums ietver jau pastāvošu tekstu vienkāršu kodifikāciju, tādēļ es to atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. (RO) Dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšana, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, ir būtiska, lai radītu tādu plašsaziņas līdzekļu telpu, kurā dominējošais temats ir vienotība daudzveidībā. Mums tikpat būtiski ir spēt nodrošināt pēc iespējas lielāku Eiropas tiesību aktu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Apspriešanai plenārsēdē iesniegtais ziņojums par priekšlikumu Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai tās kodificētajā versijā ir izteikti tehnisks un juridisks dokuments, kura pozitīvie aspekti ir neapšaubāmi. To noteikumu kodifikācija, kas bieži tikuši grozīti, nodrošina lielāku Kopienas tiesību aktu skaidrību un pārredzamību, ļaujot ES iedzīvotājiem tos vieglāk uztvert. Šajā gadījumā kodifikācijas priekšlikums ietver vecās 1989. gada direktīvas aizstāšanu ar jaunu direktīvu (nemainot saturu), kurai ir pievienoti tiesību akti, ar ko tā gadu gaitā ir papildināta. Es atbalstīju šo iniciatīvu, jo, neraugoties uz tās tehnisko raksturu, mēs nevaram ignorēt tās vērtību audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pareizas vadības veicināšanā, pat nerunājot par pārredzamības perspektīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Es piekrītu šī ziņojuma tekstam, jo informācijas plurālismam vajadzētu būt Eiropas Savienības pamatprincipam. Plašsaziņas līdzekļu dažādošana vairo viedokļus, kas ir demokrātiskas sabiedrības pamatiezīme.

Šim argumentam piemīt arī ekonomisks elements. Tradicionālie audiovizuālo mediju pakalpojumi (piemēram, televīzija) un jaunie audiovizuālo mediju pakalpojumi (piemēram, video pēc pieprasījuma) piedāvā ievērojamas nodarbinātības iespējas Eiropā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, veicinot ekonomisko izaugsmi un ieguldījumus.

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0033/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šis ziņojums attiecas uz tiesību aktu kodifikāciju saistībā ar darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai. Es atbalstu šādu kodifikāciju un tādēļ balsoju par tās veikšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. (FR) Tāpat kā lielākā daļa manu kolēģu, arī es ar savu balsi atbalstīju lielāku Kopienas tiesību aktu skaidrību un pārredzamību. Pieņemot šo lēmumu, Eiropas Parlaments patiešām ir atbalstījis Eiropas Komisijas vēlmi attīrīt tekstus, kodificējot tiesību aktus par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai. Minētais lēmums nozīmēs, ka šos darba ņēmējiem vajadzīgos noteikumus ir iespējams piemērot labāk.

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0028/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šis ziņojums attiecas uz tiesību aktu par dzīvnieku, kurus ES ieved no trešām valstīm, kodificēšanu, tādēļ es to atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski (SK) Dāmas un kungi, es atbalstu Geringer de Oedenberg kundzes ziņojuma apstiprināšanu par Padomes direktīvas projektu, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus ES ieved no trešām valstīm. Jaunā direktīva nenoliedzami veicinās daudzo pastāvošo tiesisko noteikumu labāku izpratni. Direktīva ir vērsta uz tiesību aktu kodificēšanu, nemainot to faktisko saturu.

No Eiropas iedzīvotāju perspektīvas Kopienas tiesību aktu vienkāršošana un precizēšana veicina lielāku juridisko noteiktību, un, manuprāt, direktīvā veiktā kodifikācija ir solis pareizā virzienā ceļā uz spēkā esoša tiesību akta faktisku piemērošanu. Vienlaikus es piekrītu, ka principu saskaņošana Kopienas līmenī veicinās ne tikai piegādes drošības, bet arī iekšējā tirgus, kurā ir atcelta iekšējo robežu kontrole, stabilizācijas nodrošināšanu, kā arī Kopienā ievesto dzīvnieku aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem gadījumos, kad tiek konstatēts dzīvnieku aizsardzības noteikumiem neatbilstošs pārvadājums, pēc dzīvnieku aizsardzības nodrošināšanas nolūkos veiktas konfiskācijas konkrētās problēmas novēršanas gadījumā iestādēm īpašniekam ir jāatdod visi nevakcinētie dzīvnieku mazuļi, kuri nošķirti no mātītēm pārlieku agri. Praksē, protams, šī situācija tiek nekaunīgi izmantota.

Šī kodificēšana arī būtu laba iespēja veikt grozījumus ES regulā par pārvadājumiem, lai noteikumiem neatbilstošu pārvadājumu gadījumā dzīvnieku mazuļus varētu konfiscēt pavisam, tādējādi liedzot minēto rezerves izeju. Diemžēl mēs šo iespēju neizmantojām. Tomēr kopumā šķiet, ka kodificēšana uzlabos noteikumus par dzīvnieku aizsardzību, tādēļ es atbalstīju ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Ņemot vērā, ka barība ir būtisks faktors sabiedrības veselības kontekstā un ka dzīvnieki ir viens no pārtikas pamatproduktiem, ir jo īpaši svarīgi šajā jomā nodrošināt visaptverošu aizsardzību, un tā ir jāievieš arī ar veterināro pārbaužu palīdzību. Šīs veterinārās pārbaudes ir jo īpaši svarīgas uz Kopienas ārējām robežām, īpaši ņemot vērā faktu, ka standarti trešajās valstīs nereti nav tik augstā līmenī, kāds tas ir Eiropā.

Tam nepieciešami mērķtiecīgāki, saskaņotāki un skaidrāki noteikumiem, lai nodrošinātu, ka uz visām ārējām robežām veic salīdzināmas ievesto produktu pārbaudes. Šis Komisijas priekšlikums Padomes Direktīvas, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, kodifikāciju, ir solis šajā virzienā, un tādēļ es to atbalstu.

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0031/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Tā ir kodifikācija bez būtisku izmaiņu veikšanas, tādēļ es to atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. (FR) Tāpat kā lielākā daļa manu kolēģu, arī es atbalstīju skaidrākus un pārredzamākus tiesību aktus par tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās, lai uzlabotu šos tiesību aktus un galvenokārt lai nodrošinātu labāku teksta uztveramību.

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0027/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šis ziņojums ietver tiesību aktu par dzīvnieku veselības nosacījumiem tirdzniecības jomā Kopienā kodifikāciju. Es piekrītu šādai kodifikācijai un tādēļ atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Mājputnu audzēšana, pirmkārt, veido būtisku ekonomiskās darbības daļu lauksaimniecības nozarē, kur tā ir ienākumu avots daļai lauksaimniecībā nodarbināto. Otrkārt, olas un mājputnu gaļa ir vieni no visplašāk patērētajiem pārtikas produktiem. Minēto iemeslu dēļ šo produktu tirdzniecība ir jāregulē skaidrā un saskaņotā veidā, lai aizsargātu arī iedzīvotāju veselību.

Šis Komisijas priekšlikums Padomes direktīvas kodificētajai versijai par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas regulē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm, ir lauksaimniecībā nodarbināto un šajā jomā tirdzniecībā iesaistīto, kā arī ES iedzīvotāju kā patērētāju interesēs, tādēļ es to atbalstu.

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0032/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Ziņojums attiecas uz kodifikāciju bez būtisku izmaiņu ieviešanas, tādēļ es to atbalstīju.

 
  
  

- Ziņojums: Simon Busuttil (A7-0019/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šis ziņojums paredz bezvīzu ceļojumus starp Maurīciju un ES dalībvalstīm. Es pozitīvi vērtēju šādu vienošanos, tādēļ atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo sarunu ceļā panākto Eiropas Kopienas un Maurīcijas Republikas vienošanos, kas nosaka atbrīvojumu no vīzas prasības attiecībā uz iebraukšanu un īstermiņa uzturēšanos, lai atvieglotu Maurīcijas un Eiropas Kopienas iedzīvotāju pārvietošanos. ES pilsoņi un Maurīcijas pilsoņi, kas ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju ne vairāk kā uz trim mēnešiem sešu mēnešu laikā, būs atbrīvoti no vīzas prasības. Izņēmuma stāvoklī ir Apvienotā Karaliste un Īrija, kurām nav saistošs šis nolīgums, un uz Franciju un Nīderlandi attiecas teritoriāls ierobežojums, šim nolīgumam attiecoties tikai uz šo valstu Eiropas teritorijām.

Es vēlētos norādīt, ka šis nolīgums neattiecas uz personām, kas ceļo ar nolūku veikt apmaksātu darbu. Uz tām attiecas Kopienas un katras dalībvalsts piemērojamie noteikumi saistībā ar vīzas prasību vai atcelšanu un pieeju darba vietām. Es arī atbalstu nolīguma pagaidu piemērošanu līdz brīdim, kad līgums stājas spēkā.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Šis starp Maurīcijas Republiku un Eiropas Kopienu noslēgtais nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu, līgumslēdzēju pušu pilsoņiem ceļojot uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju ne vairāk kā uz trim mēnešiem sešu mēnešu laikā.

Es balsoju pret šī nolīguma noslēgšanu, jo vīzas prasības saglabāšana ir zināms nevēlamas imigrācijas kontroles pasākums, savukārt vīzas prasības atcelšana attiecībā uz ne vairāk kā trīs mēnešus ilgu uzturēšanos tiem iebraucējiem, kas patiesībā plāno palikt uz ilgāku laiku, sniegtu pietiekami daudz laika sociālo tīklu izveidei.

 
  
  

- Ziņojums: Simon Busuttil (A7-0012/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šis ziņojums paredz bezvīzu režīmu starp Seišelu salām un ES dalībvalstīm. Es atbalstu šo nolīgumu, tāpēc balsoju par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo sarunu ceļā panākto Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas vienošanos par vīzas prasības atbrīvojumu attiecībā uz iebraukšanu un īslaicīgu uzturēšanos, lai atvieglotu Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas pilsoņu pārvietošanos. ES pilsoņi un Seišelu Salu Republikas pilsoņi, kas ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju ne vairāk kā uz trim mēnešiem sešu mēnešu laikā, būs atbrīvoti no vīzas prasības. Izņēmuma stāvoklī ir Apvienotā Karaliste un Īrija, kurām nav saistošs šis nolīgums, un uz Franciju un Nīderlandi attiecas teritoriāls ierobežojums, šim nolīgumam attiecoties tikai uz šo valstu Eiropas teritorijām.

Es vēlētos norādīt, ka šis nolīgums neattiecas uz personām, kas ceļo ar nolūku veikt apmaksātu darbu. Uz šādām personām attiecas Kopienas un katras dalībvalsts piemērojamie noteikumi saistībā ar vīzas prasību vai atcelšanu un pieeju darba vietām. Nolīguma darbību var apturēt vai atcelt, bet šādu lēmu var pieņemt tikai attiecībā uz visām dalībvalstīm. Es arī atbalstu nolīguma pagaidu piemērošanu līdz brīdim, kad līgums stājas spēkā.

 
  
  

- Ziņojums: Simon Busuttil (A7-0013/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šis ziņojums paredz bezvīzu režīmu starp Barbadosu un ES dalībvalstīm. Es atbalstu šo nolīgumu, tāpēc balsoju par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo sarunu ceļā panākto Eiropas Kopienas un Barbadosas vienošanos par vīzas prasības atbrīvojumu attiecībā uz iebraukšanu un īslaicīgu uzturēšanos, lai atvieglotu Eiropas Kopienas un Barbadosas pilsoņu pārvietošanos. ES pilsoņi un Barbadosas pilsoņi, kas ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju ne vairāk kā uz trim mēnešiem sešu mēnešu laikā, būs atbrīvoti no vīzas prasības. Izņēmuma stāvoklī ir Apvienotā Karaliste un Īrija, kurām nav saistošs šis nolīgums, un uz Franciju un Nīderlandi attiecas teritoriāls ierobežojums, šim nolīgumam attiecoties tikai uz šo valstu Eiropas teritorijām.

Es vēlētos norādīt, ka šis nolīgums neattiecas uz personām, kas ceļo ar nolūku veikt apmaksātu darbu. Uz tām attiecas Kopienas un katras dalībvalsts piemērojamie noteikumi saistībā ar vīzas prasību vai atcelšanu un pieeju darba vietām. Nolīguma darbību var apturēt vai atcelt, bet šādu lēmu var pieņemt tikai attiecībā uz visām dalībvalstīm. Es arī atbalstu nolīguma pagaidu piemērošanu līdz brīdim, kad līgums stājas spēkā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Izskatāmie ziņojumi ir saistīti ar Eiropas Kopienas un vairāku nelielu salu valstu, piemēram, Maurīcijas un Barbadosas, nolīgumiem, kas paredz vīzas prasības atcelšanu gadījumos, kad līgumslēdzēju pušu pilsoņi ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju ne vairāk kā uz trim mēnešiem sešu mēnešu laikā. Es nepiekrītu šiem iebraukšanas prasību atvieglojumiem un tādēļ balsoju pret šo nolīgumu noslēgšanu, jo vīzas prasības saglabāšana nenoliedzami ir šķērslis noziedzībai un stingri ierobežo nevēlamu imigrāciju.

Turklāt var pieņemt, ka iebraucēji, kuri, pamatojoties uz šādu vīzas prasības atcelšanu, uzturas ES trīs mēnešus, izveidos daudzus kontaktus, ko viņi vēlāk, iespējams, varēs izmantot, lai iesaistītos nelikumīgās darbībās. No nelikumīgu darbību pieauguma ir jāizvairās visos iespējamos veidos.

 
  
  

- Ziņojums: Simon Busuttil (A7-0014/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo sarunu ceļā panākto Eiropas Kopienas un Sentkitsas un Nevisas Federācijas vienošanos par vīzas prasības atbrīvojumu attiecībā uz iebraukšanu un īslaicīgu uzturēšanos, lai atvieglotu Eiropas Kopienas un Sentkitsas un Nevisas Federācijas pilsoņu pārvietošanos. ES pilsoņi un Sentkitsas un Nevisas Federācijas pilsoņi, kas ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju ne vairāk kā uz trim mēnešiem sešu mēnešu laikā, būs atbrīvoti no vīzas prasības. Izņēmuma stāvoklī ir Apvienotā Karaliste un Īrija, kurām nav saistošs šis nolīgums, un uz Franciju un Nīderlandi attiecas teritoriāls ierobežojums, šim nolīgumam attiecoties tikai uz šo valstu Eiropas teritorijām.

Es vēlētos norādīt, ka šis nolīgums neattiecas uz personām, kas ceļo ar nolūku veikt apmaksātu darbu. Uz tām attiecas Kopienas un katras dalībvalsts piemērojamie noteikumi saistībā ar vīzas prasību vai atcelšanu un pieeju darba vietām. Nolīguma darbību var apturēt vai atcelt, bet šādu lēmu var pieņemt tikai attiecībā uz visām dalībvalstīm. Es arī atbalstu nolīguma pagaidu piemērošanu līdz brīdim, kad līgums stājas spēkā.

 
  
  

- Ziņojums: Simon Busuttil (A7-0015/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo sarunu ceļā panākto Eiropas Kopienas un Antigvas un Barbudas vienošanos par vīzas prasības atbrīvojumu attiecībā uz iebraukšanu un īslaicīgu uzturēšanos, lai atvieglotu Eiropas Kopienas un Antigvas un Barbudas pilsoņu pārvietošanos. ES pilsoņi un Antigvas un Barbudas pilsoņi, kas ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju ne vairāk kā uz trim mēnešiem sešu mēnešu laikā, būs atbrīvoti no vīzas prasības. Izņēmuma stāvoklī ir Apvienotā Karaliste un Īrija, kurām nav saistošs šis nolīgums, un uz Franciju un Nīderlandi attiecas teritoriāls ierobežojums, šim nolīgumam attiecoties tikai uz šo valstu Eiropas teritorijām.

Es vēlētos norādīt, ka šis nolīgums neattiecas uz personām, kas ceļo ar nolūku veikt apmaksātu darbu. Uz tām attiecas Kopienas un katras dalībvalsts piemērojamie noteikumi saistībā ar vīzas prasību vai atcelšanu un pieeju darba vietām. Nolīguma darbību var apturēt vai atcelt, bet šādu lēmu var pieņemt tikai attiecībā uz visām dalībvalstīm. Es arī atbalstu nolīguma pagaidu piemērošanu līdz brīdim, kad līgums stājas spēkā.

 
  
  

- Ziņojums: Simon Busuttil (A7-0016/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šis ziņojums paredz bezvīzu režīmu starp Bahamu salām un ES dalībvalstīm. Es atbalstu šo nolīgumu, tāpēc balsoju par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo sarunu ceļā panākto Eiropas Kopienas un Bahamu Salu Sadraudzības vienošanos par vīzas prasības atbrīvojumu attiecībā uz iebraukšanu un īslaicīgu uzturēšanos, lai atvieglotu Eiropas Kopienas un Bahamu Salu Sadraudzības pilsoņu pārvietošanos. ES pilsoņi un Bahamu salu pilsoņi, kas ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju ne vairāk kā uz trim mēnešiem sešu mēnešu laikā, būs atbrīvoti no vīzas prasības. Izņēmuma stāvoklī ir Apvienotā Karaliste un Īrija, kurām nav saistošs šis nolīgums, un uz Franciju un Nīderlandi attiecas teritoriāls ierobežojums, šim nolīgumam attiecoties tikai uz šo valstu Eiropas teritorijām.

Es vēlētos norādīt, ka šis nolīgums neattiecas uz personām, kas ceļo ar nolūku veikt apmaksātu darbu. Uz tām attiecas Kopienas un katras dalībvalsts piemērojamie noteikumi saistībā ar vīzas prasību vai atcelšanu un pieeju darba vietām. Nolīguma darbību var apturēt vai atcelt, bet šādu lēmu var pieņemt tikai attiecībā uz visām dalībvalstīm. Es arī atbalstu nolīguma pagaidu piemērošanu līdz brīdim, kad līgums stājas spēkā.

 
  
  

- Ziņojums: Jutta Haug (A7-0023/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten (EFD), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) Eiropas Parlamenta locekļi atturējās no balsošanas, jo mēs neuzskatām, ka Eiropas Savienībai jābūt atbildīgai par nodokļu maksātāju naudas nosūtīšanu Itālijas zemestrīcē cietušajiem. Mēs jūtam līdzi šiem cietušajiem un uzskatām, ka šādi ziedojumi ir jāpiešķir valstu valdībām un labdarības organizācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kā jau es norādīju iepriekš saistībā ar Reimer Böge ziņojumu (A7-0021/2009) par zemestrīci Abruco, es uzskatu, ka solidaritāte Eiropas Savienības dalībvalstu vidū un Eiropas Savienības atbalsts valstīm, kas ir cietušas katastrofās, ir skaidrs signāls, ka Eiropas Savienība, pieņemot īpašas palīdzības dokumentus, piemēram, izveidojot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, apliecina spēju saglabāt vienotību nelaimē, un tas ir aspekts, ar ko mēs patiesi varam lepoties.

Tādējādi, ņemot vērā iespēju, ka Komisija var iesniegt budžeta grozījumus, ja „ir ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, no kuriem nav iespējams izvairīties”, kas ietver zemestrīci Itālijā, es atbalstīju šo ziņojumu par Eiropas Savienības budžeta grozījumu, lai katastrofas skartā reģiona iedzīvotāji varētu piedzīvot, ka zemestrīces izraisītie postījumi tiek novērsti ātrāk un pavisam drīz viņi varētu atgūt normālus dzīves apstākļus, ko nodrošinātu no ES Solidaritātes fonda piešķirto EUR 493,78 miljonu izmantošana.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ņemot vērā, ka Itālijas labā ir apstiprināta EUR 493 771 159 izmantošana no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, kā arī to, ka šim fondam nav sava budžeta, ir jāveic grozījums Kopienas budžetā, lai nodrošinātu summas, par kuru ir panākta vienošanās, pieejamību. Lai gan mēs piekrītam, ka līdzekļi ir jāpiešķir pēc iespējas drīzāk, mēs paužam nožēlu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo un spēkā esošo daudzgadu finanšu shēmu Eiropas Komisijas iesniegtais ziņojums citu budžeta pozīciju vidū ietver līdzekļu samazinājumu svarīgām kopienas programmām.

Piemēri ietver plānotos samazinājumus attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu, Zivsaimniecības vadības finansiālo instrumentu — Kopienas programmas no pagājušās Kopienas shēmas, 2002.–2006. gadam — vai LIFE+, Finanšu instrumentu vides jomai. Mēs uzskatām, ka bez nepieciešamajiem pielāgojumiem attiecībā uz Solidaritātes fondu, piešķirot tam budžeta pozīciju ar tā rīcībā esošiem līdzekļiem, šim fondam nevajadzētu saņemt finansējumu uz iepriekš minēto Kopienas programmu rēķina, vienlaikus pastāvot neatlaidīgai prasībai palielināt izdevumus militārajiem un propagandas nolūkiem. Līdzekļus, ko tagad piešķir Solidaritātes fondam, tā vietā labāk varēja iegūt no minētajām budžeta pozīcijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Barry Madlener (NI), rakstiski. (NL) Nīderlandes Brīvības partija (PVV) atbalsta ārkārtas atbalstu, tomēr šāda atbalsta sniegšana ir atsevišķu dalībvalstu, nevis Eiropas Savienības kompetencē.

 
  
  

- Ziņojums: Reimer Böge (A7-0022/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es piekrītu, ka jāsniedz papildu atbalsts darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālo izmaiņu sekas, un ir jāpalīdz viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Ir būtiski, lai finanšu palīdzība atlaistajiem darbiniekiem tiktu sniegta iespējami drīz un lai Eiropas Globalizācijas fonda (EGF) līdzekļi, kas ir būtiski, lai atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, tiktu izmantoti efektīvākā veidā. Es vēlētos uzsvērt, ka dalībvalstīm ar EGF finansētu pasākumu palīdzību būtu jāsniedz sīkāka informācija par svarīgu dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas mērķu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šajā ziņojumā pausts atbalsts Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanai. Es piekrītu, ka fonda izmantošana šajā gadījumā ir vajadzīga, un tādēļ atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) Mēs labi izprotam ekonomikas krīzes radītās negatīvās sekas darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Jūtam līdzi visiem krīzes skartajiem cilvēkiem un priecājamies par pasākumiem, piemēram, apmācību, kas šiem iedzīvotājiem ļaus pārvarēt šīs grūtības. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka brīvā tirdzniecība ir būtībā pozitīvs spēks, kas veicina Eiropas kopējo attīstību. Tādēļ mēs vēlētos, lai finanšu krīze tiktu risināta galvenokārt ar tirgus principos balstītiem pasākumiem, kas veicina brīvu un godīgu tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Bezdarbs ir viena no galvenajām Eiropas Ekonomikas zonu skārušajām problēmām. Pat pirms pašreizējās ekonomikas krīzes, kas palielināja un saasināja dažus no jau iepriekš pastāvējušajiem simptomiem, globalizācijas lielā ietekme un no tās izrietošās uzņēmumu pārvietošanas iespaids uz daudzu cilvēku dzīvi bija acīmredzams. Īpašās grūtības šajā laikā, kurā mēs dzīvojam, ir acīmredzamas, ja minētajām problēmām pieskaitām pastāvošo uzticības trūkumu tirgiem un investīciju apjomu samazināšanos. Šajā ziņā, lai arī es atbalstu iekšēju tirgus regulēšanu, es uzskatu, ka krīzes ārkārtas raksturs attaisno ārkārtas pretpasākumus.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir viens no Eiropas Savienības rīcībā esošajiem instrumentiem palīdzības sniegšanai bezdarbniekiem šajos apstākļos. Es uzskatu, ka „Nokia GmbH” darbinieku gadījumā Bohumā, Vācijā, Eiropas Savienības palīdzība ir pamatoti vajadzīga, tāpat kā iepriekš tā tika sniegta Portugālei. Bez šīs palīdzības, kas ir nenoliedzami noderīga, Eiropas Savienībai arī jāveic pasākumi, lai veicinātu spēcīgāku un radošāku Eiropas tirgu, kas nodrošinās investīcijas un darba vietas. Tas ir vienīgais veids, kā efektīvi, nopietni un ilgtspējīgi risināt šo problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā gadījumā runa bija par atsaukšanos uz Vācijas lūgumu pēc palīdzības saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu telekomunikāciju nozarē, īpaši „Nokia GmbH” darbinieku vidū, un šis lūgums atbilda Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem.

Tomēr praksē šī fonda izmantošana atvieglo tikai dažas no ekonomikas un finanšu krīzes nopietnajām sekām. Ir jāatsakās no neoliberālās politikas, kas daudzās Eiropas Savienības valstīs, īpaši Portugālē, rada faktisku ekonomisku un sociālo katastrofu.

Lai gan mēs atbalstījām šo ziņojumu, mēs nevaram nepamanīt trūkumus tajā noteiktajos pasākumos, kas ir tikai pagaidu līdzekļi, un regulējuma faktisko netaisnību, kas ir labvēlīgāks valstīm ar augstāku ienākumu līmeni, jo īpaši tām, kurās ir augstākas algas un bezdarbnieku pabalsti.

Tādēļ mēs uzstājam uz pārmaiņām politikā un nepieciešamību pēc reāla plāna, lai atbalstītu rūpniecību un darba vietu radīšanu, kurās ievēro tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda ieguldījumu gandrīz EUR 5,6 miljonu apmērā Vācijas Ziemeļreinas- Vestfālenes reģionā, kur kopš deviņdesmitajiem gadiem ir notikušas masveidīgas darbinieku skaita samazināšanas. Pēc tam, kad Somijas telekomunikāciju uzņēmums „Nokia” 2008. gadā apturēja savu ražotni Bohumā un pārvietoja to uz rentablākām tirgus zonām, 2300 cilvēku reģionā zaudēja darba vietas. Tā kā esmu somiete, mani jo īpaši uztrauc to darbinieku problemātiskais stāvoklis, kuri zaudēja darbu „Nokia” Bohumas ražotnes slēgšanas dēļ. „Nokia” ražotnes slēgšana patiešām bija pēdējais gadījums notikumu virknē, kas padziļināja bezdarbu reģionā. Šī iemesla dēļ es pilnībā atbalstu investīcijas no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda kā nodarbinātības iespēju uzlabošanas līdzekli Ziemeļreinas-Vestfālenes reģiona iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Balsojot par šo tekstu, mēs domājām par „Nokia” darbiniekiem un viņu netaisnīgo atlaišanu no darba. Tomēr mēs noteikti vēlētos uzsvērt, ka neesam apmierināti ar to, ka mums nācās balsot par labāko no sliktajām iespējām: palīdzību darba meklējumos pasaules vadošā telefonu ražotāja „Nokia” veiktu absurdu masveida atlaišanu kontekstā — tādu atlaišanu kontekstā, kas te ir aprakstītas kā viens no globalizācijas radītiem riskiem, ar ko mums vienkārši ir jāsamierinās.

Mēs nosodām ideju par globalizācijas „pielāgošanu”, jo tas ir veids, kā Eiropas Savienība attiecas pret šādām sociālām un cilvēciskām traģēdijām, kuras rodas tādēļ, ka uzņēmumi, kas ziņo par rekordlieliem ienākumiem, pārvieto ražotnes, lai gūtu vēl lielāku peļņu, tādējādi izpostot simtiem darbinieku un visa reģiona dzīvi. Šis piedāvātais žēlsirdīgais palīdzības līdzeklis (Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds) nedzēsīs iedzīvotāju atmiņas par to, ka Eiropas Savienība, veicot savu izvēli par labu brīvai un taisnīgai konkurencei, faktiski ir atbildīga par atlaisto darbinieku traģēdiju. Tā vietā, lai atbalstītu šīs „pielāgošanās” lielajai globalizētās kapitālistiskās ekonomikas nedrošībai, Eiropas Savienībai vajadzētu aizliegt šādu rīcību un aizsargāt Eiropas iedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. (FR) Šajā ziņojumā pausts atbalsts Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanai, reaģējot uz darbinieku atlaišanām Vācijā. Es pilnībā atbalstu šī fonda izmantošanu — šajā gadījumā mums tas ir nepieciešams, un tāpēc, tāpat kā lielākā daļa manu kolēģu, es atbalstīju šo ziņojumu. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir viens no Eiropas Savienības rīcībā esošajiem mehānismiem palīdzības sniegšanai bezdarbniekiem, kuri ir zaudējuši darbu globalizācijas negatīvo seku rezultātā. Es uzskatu, ka „Nokia GmbH” un Vācijas Bohumas reģiona gadījumā Eiropas Savienības palīdzības piemērošana ir pamatota, tāpat kā iepriekš tā tika sniegta Portugālei.

 
  
  

- Ziņojums: Diana Wallis (A7-0030/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. M. Siwiec tika apsūdzēts par citu personu reliģiskās pārliecības aizskaršanu pirms vairākiem gadiem notikušā pasākumā. Pēc iepazīšanās ar lietas faktiem es uzskatu, ka imunitāte noteikti nav jāatceļ. Tā uzskata arī referente, un tādēļ es atbalstīju ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen un Christel Schaldemose (S&D), rakstiski. (DA) Šodien mēs balsojām par M. Siwiec imunitātes atcelšanu. Tas nozīmētu, ka viņš Polijā varētu stāties tiesas priekšā kā jebkurš cits pilsonis. Mēs jūtam līdzi M. Siwiec un piekrītam, ja tam ir kāda nozīme, ka pret viņu ierosinātā lieta ir nepamatota un politiski motivēta.

Tomēr mēs uzskatām, ka M. Siwiec vajadzētu būt iespējai stāties tiesas priekšā tāpat kā jebkuram citam iedzīvotājam, jo mums ir jābūt pārliecinātiem, ka Polija ievēro demokrātijas pamatprincipus un tiesiskumu, kas ir priekšnosacījums Eiropas Savienības dalībvalsts statusam. Šī iemesla dēļ mēs vienmēr principiāli balsojam par šī Parlamenta locekļu imunitātes atcelšanu, neraugoties uz konkrēto izskatāmo lietu.

 
  
  

- Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0035/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Šengenas zonas izveide, atceļot iekšējās robežkontroles, un pārvietošanās brīvības ieviešana ES teritorijā ir Eiropas Savienības nozīmīgāko sasniegumu vidū. Ņemot vērā robežu caurlaidību, ieviešot Šengenas acquis, mums ir jāievēro augsti standarti, lai dalībvalstu vidū spētu nodrošināt paaugstinātu uzticības līmeni, kas ietver arī to spēju īstenot ar iekšējās robežkontroles atcelšanu saistītos pasākumus.

Mums ir jāuzlabo novērtēšanas mehānisms, lai uzraudzītu Šengenas acquis piemērošanu. Lai nodrošinātu augstu drošības un uzticības līmeni, vajadzīga efektīva dalībvalstu valdību un Komisijas sadarbība.

Ņemot vērā šīs likumdošanas iniciatīvas svarīgumu un tās būtisko nozīmi attiecībā uz pamattiesībām un pamatbrīvībām, fakts, ka Eiropas Parlaments darbojas kā konsultants, nevis kā otrs likumdevējs, kā tam šajā gadījumā vajadzētu būt, raisa nožēlu. Līdz ar to es balsoju, lai noraidītu šo Komisijas tiesību akta priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo referenta nostāja ir saskaņā ar pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu principiem. Novērtēšanas mehānisma izveide ir būtiska visām dalībvalstīm. Tā kā koplēmuma procedūra netiek apsvērta, Eiropas Komisijas priekšlikums ierobežo dalībvalstu sadarbības iespējas. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Komisijas nesen sagatavotajā priekšlikumā būs jāveic izmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Tas, ka, noslēdzot Šengenas līgumu, tika izveidota Eiropas zona, kurā nepastāv robežkontrole, bija būtisks solis virzienā uz atvērta iekšējā tirgus radīšanu ar brīvu preču un iedzīvotāju plūsmu. Tomēr, lai šī zona izmantotu tai piemītošo potenciālu, kuru es atzīstu, jābūt efektīvākam veidam, lai pārbaudītu, kā dažādas dalībvalstis īsteno Šengenas līgumu.

Tādēļ es piekrītu uzmanības koncentrēšanai uz Šengenas pārraudzību, jo īpaši, izmantojot novērtējumus (anketas un vietējos apmeklējumus — gan iepriekš sagatavotus, gan nepaziņotus) un pēcnovērtējuma pasākumus, lai nodrošinātu atbilstošu uzraudzību pār dalībvalstu veikto ārējo robežu pārvaldi, to sadarbību un kontroli saskaņā ar Šengenas līgumu.

Es apzinos, ka jebkurš trūkums un kļūda sistēmā ir saistīta ar nopietniem riskiem Eiropas Savienības drošībai un pakļauj briesmām Šengenas zonu kā brīvības un vienlaikus drošības zonu.

Tomēr es nepiekrītu šīs novērtēšanas Kopienā balstītā rakstura nostiprināšanai, atbalstot Eiropas Kopienas pilnvaras un tādējādi kaitējot starpvaldību sistēmai, kas līdz šim dominēja Šengenas novērtēšanas grupā.

Šī iemesla dēļ es balsoju par Kopienas priekšlikuma noraidīšanu.

 
  
  

- Ziņojumi: Carlos Coelho (A7-0034/2009) un (A7-0035/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jacky Hénin (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Mēs cenšamies apspriest Šengenas acquis, bet es kā Kalē iedzīvotājs, ņemot vērā savu pieredzi, varu apstiprināt, ka, lai arī Šengenas līgumi ir veicinājuši brīvu kapitāla un preču plūsmu, tie vēl aizvien rada vairākas problēmas.

Ārpus patīkamās utopijas par Eiropu bez robežām mēs katru dienu saskaramies ar Šengenas traģisko realitāti: nehumāniem migrantu dzīves apstākļiem.

Eiropas Savienība un dalībvalstis dara ļoti maz, lai risinātu šo traģēdiju. Francija no savas puses sevi diskreditē, veicot plašsaziņas līdzekļu vai policijas īstenotas vajāšanas, piemēram, vajāšanu Kalē „džungļos”.

Tādēļ pat tikai humānās palīdzības ziņā Eiropas Savienības līdzdalība ir nepietiekama, problēmu risināšanu atstājot vietējo iestāžu ziņā.

Pārtrauksim birdināt krokodila asaras un beidzot rīkosimies kā atbildīgi cilvēki. Situācija, kas atklājas Kalē, ir būtiska Eiropas Savienības politikas problēma. Tā netiks atrisināta ne ar Eiropas Šengenas cietokšņa izveidi, ne mērķtiecīgiem humānās palīdzības pasākumiem. Mums ir jāpārtrauc brīvās tirdzniecības politika, brīvā kapitāla aprite, mums ir jāveicina nodrošinātība ar pārtiku un jāatzīst ūdens un enerģija par sabiedriskā labuma precēm, kā arī jācīnās ar sociālekonomisko nevienlīdzību.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika