Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 20. oktobris - Strasbūra

12. 2010. gada vispārējā budžeta projekts (I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX iedaļa) – 2010. gada vispārējā budžeta projekts (III iedaļa – Komisija) (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir kopējās debates par:

– ziņojumu, ko Budžeta komitejas vārdā sagatavoja L. Surján, par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļu - Komisija (C7-0127/2009 - 2009/2002(BUD)) un grozījumu vēstuli Nr. 1/2010 (SEC(2009)1133) attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (A7-0038/2009), un

– ziņojumu, ko Budžeta komitejas vārdā sagatavoja V. Maňka, par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

I iedaļa – Eiropas Parlaments

II iedaļa – Padome

IV iedaļa – Tiesa

V iedaļa – Revīzijas palāta

VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

VII iedaļa – Reģionu komiteja

VIII iedaļa – Eiropas Ombuds

IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

(C7-0128/2009 - 2009/2002B(BUD)) (A7-0037/2009).

  László Surján, referents. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu savā dzimtajā valodā, jo, ceterum censeo, arī es protestēju pret jebkāda veida aizliegumiem, kas ierobežo tiesības runāt dzimtajā valodā. 2010. gada budžeta projekts ir izstrādāts krīzes apstākļos. Valsts sekretāra kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mums visiem tādā vai citādā veidā ir jācenšas šo krīzi pārvarēt. Tā ir radījusi nenoteiktību investoros, mazinājusi iespējas saņemt kredītus, palielinājusi bezdarba līmeni un samazinājusi ražošanas apjomus. Vai Eiropas Savienība ir spējīga uz to reaģēt? Vai tai ir kas sakāms par klimata pārmaiņu un terorisma radītajiem draudiem? Vai tā ir spējīga aizsargāt ES robežas? Vai tās pieeja, uzņemot bēgļus, ir taisnīga? Parlaments vēlas tādu budžetu, kurš nodrošinās pozitīvu šo jautājumu atrisinājumu, un tas ir vienots savā vēlmē.

Politisko grupu nostāja nav pārāk atšķirīga, tādēļ es kā referents vēlētos par to pateikties visām Parlamenta politiskajām grupām. Tomēr Padomes un Parlamenta nostāja krasi atšķiras. Pašreizējās krīzes apstākļos Padome vēlētos iespējami mazāku budžetu, kas ir saprotami, raugoties no valstu parlamentu un valdību viedokļa. Tomēr mēs šajā Parlamentā uzskatām, ka mums ir daudz instrumentu, lai pārvarētu krīzi, kurus varētu izmantot vēl labāk, efektīvāk un iedarbīgāk. Kā tas izpaužas skaitļos? Agrāk, runājot par 2010. gadu, mēs ar to domājām septiņu gadu budžeta periodu. Tika pieņemts lēmums, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā maksājumu apjomu, pieļaujamais budžets varētu būt EUR 134 miljardi. Padome savukārt uzskata, ka tiem jābūt EUR 120 miljardiem, bet Parlamenta viedoklis ir tāds, ka nav reāli iztērēt EUR 134 miljardus, tomēr tas ir ņēmis vērā dalībvalstu valdību problēmas un turpinās ierosināt EUR 127 miljardus, ja ceturtdienas balsojumam tiks izvirzīts Budžeta kontroles komitejas ieteikums.

Mēs vēlamies zināt, kādēļ ir jādod solījumi septiņu gadu perioda vietā piecu gadu periodam, ja šādi solījumi nekad netiek izpildīti. Tāda pašlaik ir faktiskā situācija, jo ar katru gadu budžets kļūst mazāks, nekā iepriekš plānots. Tomēr vēl lielākas bažas rada tas, ka gada budžets arī uzliek saistības, no kurām daudzas netiek izpildītas. Mēs jau esam atpalikuši par vairāk nekā viena gada budžetu, un šī plaisa ar katru gadu palielinās, tādēļ maksājumu apjoma palielinājums ir galēja nepieciešamība, jo pretējā gadījumā atkārtosies tas pats, kas katru gadu, proti, Padome atkāpsies no Komisijas izstrādātā projekta, savukārt Parlaments ierosinās skaitļus palielināt.

Tomēr es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka situācija nav gluži tāda, kā šķiet. Šo priekšlikumu mērķis nav mehāniski veikt samazinājumus vienā vai otrā budžeta pozīcijā. Krīzes dēļ visi ir spiesti ciešāk savilkt jostas, tādēļ attiecībā uz iepirkumiem mēs Budžeta kontroles komitejā atbalstījām Padomes daudz pieticīgākos skaitļus. Citā jomā, piemēram, attiecībā uz darbiniekiem, kam uzticēti konkrēti uzdevumi, mēs izvērtējam, kā tie tiek izpildīti. Tomēr šajā jomā var viegli kļūdīties. Ja esam pieļāvuši kļūdas, mēs nevēlamies, lai programmas tiktu īstenotas. Ja tas notiek gada laikā, mēs vienmēr būsim gatavi situāciju labot, tomēr iesakām veikt precīzu plānošanu un izpildi. Mums ir jāanalizē, vai izlietotie līdzekļi ir devuši gaidīto labumu, kā arī tas, vai mūsu izvirzītais mērķis ir sasniegts.

Ir grūti būt apmierinātiem, piemēram, ar komunikācijas politiku, tomēr iemesli zaudējumam referendumos, kā arī zemajai vēlētāju aktivitātei var būt daudz sarežģītāki. Tādēļ līdzekļu samazinājums komunikācijas nozarei būtu liela kļūda. Mēs ierosinām izveidot rezerves atsevišķām pozīcijām, kuras varēs izlietot tad, kad, pamatojoties uz pašreizējo analīzi, tiks sagatavota daudzsološa komunikācijas stratēģija. Mums ir arī rūpīgi jāizvērtē tas, cik lielā mērā mūsu izvirzītos mērķus ir iespējams sasniegt. Eiropas Revīzijas palāta nesen publicēja pārskatu par grūtībām un panākumiem piena nozarē. Parlaments cer, ka Komisija savā grozījumu vēstulē sniegs izklāstu par piena fonda turpmāko darbību. Mēs uzskatām, ka arī šajā gadījumā ir nepieciešama atsevišķa budžeta pozīcija un atbilstīga apjoma rezerves.

Ņemot vērā Revīzijas palātas apsvērumus, ir jāizveido juridisks pamats, ar kura palīdzību tiktu atrisinātas minētās nozares pašreizējās problēmas. Tādēļ runa nav vienīgi par naudu, bet arī par to, ka Eiropas Savienība varētu nodrošināt šai nozarei daudz lielāku un labāku atbalstu. Tādēļ es aicinu savus kolēģus censties, lai, balsojot par pareizu un efektīvu budžeta sadalījumu, viņu nesaskaņas būtu iespējami mazākas. Neapšaubāmi, ka mēs to apspriedīsim. Tas ir tikai dabiski, ka katra politiskā grupa aizstāvēs savu viedokli, lai vairotu savu prestižu. Tomēr mēs spēsim panākt vienošanos svarīgākajos jautājumos, arī jautājumā par piena fondu, jo šis fonds pats par sevi ir svarīgāks par tajā ieguldītajiem līdzekļiem. Budžeta kontroles komiteja ir iesniegusi priekšlikumu par pārvaldāmo līdzekļu apjomu. Paldies par jūsu uzmanību.

  Vladimír Maňka, referents. – (SK) Tieši šajos krīzes apstākļos mums ir jāpierāda sabiedrībai un arī sev pašiem, ka mēs izmantosim visus līdzekļus visefektīvākajā veidā, lai sasniegtu savus politiskos mērķus.

Lielākā daļa iestāžu izstrādā savu budžetu, ņemot vērā iepriekšējo gadu datus. Galu galā, kas var būt vienkāršāk kā sareizināt iepriekšējā gada budžetu ar inflācijas koeficentu! Tomēr, ja budžets tiek plānots šādā veidā gadu no gada, tas var radīt izkropļojumus, neprecizitātes un veicināt līdzekļu nelietderīgu izlietojumu. Tādēļ mūsu mērķis ir panākt, lai budžets tiktu veidots, pamatojoties uz reālām vajadzībām. Ikvienai iestādei, ņemot vērā veicamos uzdevumus, ir jāiesniedz reāls pieprasījums attiecībā uz budžeta līdzekļiem. Iestādēm un tās struktūrvienībām ir jādara viss iespējamais, lai panāktu ietaupījumus. To var izdarīt, uzlabojot darba organizāciju, pārgrupējot esošos līdzekļus, lai koncentrētos uz prioritātēm un samazinātu birokrātiju.

Savās iepriekšējās sarunās ar komiteju, kā arī plenārsēdēs esmu minējis daudz piemēru tam, kā veiksmīgi tiek rastas rezerves. Ja mēs turpināsim sistemātiski strādāt un šādas rezerves atklāsim arvien vairāk, tad panāksim, ka atsevišķu iestāžu un struktūrvienību darbs kļūs vēl efektīvāks. 2010. gada budžets paredz šādu sistemātisku pieeju.

Godātie deputāti, kuri šeit bija iepriekšējā reizē, noteikti atcerēsies, ka mēs vienmēr esam centušies uzlabot iestāžu savstarpējo sadarbību. Iestādēm rezerves ir bijušas vienmēr, un daudzas iestādes pēdējo gadu laikā savas rezerves pat ir palielinājušas. Mums ir kopējs finansējuma avots. Ja mēs katrs nodarbosimies ar savu un cits no cita norobežosimies, tad nebūs iespējama ne komunikācija, ne sadarbība, un būs grūti nodrošināt līdzekļu efektīvu izlietojumu.

Tādēļ mēs Budžeta kontroles komitejā nolēmām noteikt 5 % horizontālo rezervi visām iestādēm attiecībā uz ārējiem tulkojumiem. Kā gan vēl lai motivē iestādes vispirms pārliecināties par neizmantotām iekšējām tulkošanas jaudas rezervēm, nevis automātiski pievērsties ārējiem avotiem? Mūsu mērķis ir visās jomās nodrošināt vienas iestāžu jaudas rezervju pieejamību citām iestādēm.

Viens no iestāžu galvenajiem administratīvo izdevumu posteņiem ir izdevumi, kas saistīti ar ēku iegādi un īri. 2005. gadā Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā iestāžu izmantoto ēku kopējā platība pārsniedza 2 miljonus m2. Ēkas ne vienmēr tika iegādātas piemērotā vietā un laikā par viszemāko cenu. Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka iestādes šajā jomā nesadarbojas un pat neizvērtē savu politiku. Ja, iegādājoties jaunu ēku, mums ir tikai viena alternatīva, būs grūti panākt izdevīgus noteikumus. Tādēļ mēs ceram, ka Eiropas Parlamenta prezidentūra līdz gada beigām izstrādās atbilstīgu ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz aktīviem un ēkām, ievērojot atjaunināšanai noteiktās prasības un drošības izmaksas.

Dāmas un kungi, lai mēs varētu veikt savu darbu efektīvi un atbildīgi, ir vajadzīga visaptveroša informācija par mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem. Tādēļ es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi izveidot informācijas pārvaldības sistēmu. Ar šādas sistēmas palīdzību mūsu darbs būs saskaņots un efektīvs. Tuvākajā laikā pārvalde ir paredzējusi iepazīstināt ar šo projektu Budžeta komiteju. Nevienā no iestāžu piedāvātajiem budžeta projektiem nav ietvertas izmaksas, kas saistītas ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Kad tas stāsies spēkā, mums būs rūpīgi jāizvērtē esošo līdzekļu pārgrupēšana pirms kāds būs iesniedzis pieprasījumu par papildu līdzekļu piešķīrumu. Ja visu iestāžu darbinieki ar efektīvu darbu spēs panākt finansiālus ietaupījumus, tad Budžeta komiteja neiebildīs pret šādu līdzekļu izmantošanu citām iestāžu vajadzībām.

No otras puses, ja kādai iestādei būs iespēja ietaupīt uz neparedzētiem gadījumiem, tad šādi ietaupījumi tiks atmaksāti nodokļu maksātājam. Es vēlētos pateikties Budžeta komitejas locekļiem par to, ka viņi ir vienprātīgi atbalstījuši šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka ES budžeta sistēma ir izstrādāta tā, lai priekšroka tiktu dota saprātīgiem un inovatīviem risinājumiem.

  Hans Lindblad, Padomes priekšsēdētājs. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti, jaunie cilvēki, es redzu, ka mūsu vidū ir Eiropas nākotne. Man ir liels gods piedalīties šāsdienas debatēs par Parlamenta 2010. gada budžeta pirmo lasījumu.

Eiropa ir saskārusies ar vislielāko krīzi, kāda nav pieredzēta kopš Otrā pasaules kara laikiem. Cilvēki zaudē darbu, palielinās bezdarba līmenis, un valstu budžeta deficīts ir pieņēmis rekordlielus apmērus. Lai panāktu situācijas uzlabojumu, mums ir vajadzīga budžeta disciplīna un pareiza ekonomikas pārvaldība, savukārt pareiza struktūrpolitika paātrinās augšupeju un veicinās tās ilgtspēju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Padome ir vienprātīgi vienojusies par līdzsvarotu budžetu, kas paredz līdzekļu ieguldījumu tādās jomās kā izglītība, pētniecība, infrastruktūra, kohēzija, valsts finanses un rezerves neparedzētiem gadījumiem, citiem vārdiem sakot, tie ir nozīmīgākie faktori, kas veicina izaugsmi un labklājību. Galvenie jautājumi paliek nemainīgi. Ir vajadzīgs finansējums Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanai un piena nozares atbalstam.

Tomēr šajā laikā, kad Eiropas valstu finanses ir tik nožēlojamas kā vēl nekad, Parlamenta Budžeta kontroles komiteja ir ierosinājusi palielināt maksājumus par 10 %. Par 10 %! Vai jūs varat man nosaukt kaut vēl vienu jomu, izņemot cīņu ar bezdarbu, kurā mēs varētu atļauties šādu palielinājumu? Neraugoties uz lielo budžeta deficītu, kurš Francijā ir 8 % no IKP, Vācijā 6 % no IKP, 14 % Apvienotajā Karalistē un Īrijā, Budžeta kontroles komiteja uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāfinansē lielāki izdevumi un pārvaldes darbība. Tā vēlas finansējumu pārvaldes uzturēšanai!

Es esmu īpaši noraizējies par to, ka šāds augsts izdevumu līmenis negatīvi ietekmēs ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanai paredzēto finansējumu. Esmu nobažījies arī par to, ka minētās komitejas priekšlikumā nav atvēlētas rezerves neparedzētiem gadījumiem.

Mums ir jāvienojas par tādu budžetu, kādu var atļauties dalībvalstis un kuru mēs varam pamatot saviem iedzīvotājiem. Mums ir jāvienojas par ekonomikas atveseļošanas plānu, kam ir būtiska nozīme Eiropas attīstībā. Ņemot vērā aprīlī panākto vienošanos, esmu pārliecināts, ka mums tas izdosies. Mums būs jāatrisina sarežģītais piena nozares jautājums. Ņemot vērā veiksmīgo sadarbību, kāda mums līdz šim ir bijusi, es uzskatu, ka mēs spēsim atrisināt arī šo sarežģīto problēmu šajā grūtajā situācijā.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI 
Priekšsēdētāja vietniece

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, es ļoti priecājos, ka man ir iespēja ar jums šodien runāt, pirms jūs ar ceturtdienas balsojumu noslēdzat savu 2010. gada budžeta projekta pirmo lasījumu.

Vispirms es vēlos pateikties Parlamentam par provizoriskā budžeta projekta atjaunošanu daudzās jomās.

Komisija ļoti atzinīgi vērtē Parlamenta likto uzsvaru uz budžeta izmantošanu kā instrumentu, lai pārvarētu pašreizējo krīzi, pastiprinot ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju, kohēziju un darba aizsardzību.

Komisija atzinīgi vērtē arī to, ka pirmajā lasījumā iekļauta grozījumu vēstule, kurā prasīta izdevumu palielināšana īpaši Palestīnai, klimata pārmaiņām un ĀKK valstu atbalsta papildu pasākumiem.

Pārejot pie pašreizējās budžeta procedūras galvenajiem jautājumiem, Komisija ir pilnībā sapratusi, ka Parlaments par prioritāti uzskata Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna otrā posma finansēšanu. Es gribu jums pateikt, ka tā ir arī Komisijas prioritāte. No šāda aspekta es saprotu to loģiku, kura ir pamatā Eiropas Parlamenta tā dēvētajam „ar zvaigznīti atzīmētajam grozījumam” attiecībā uz atveseļošanas plānu, kurš pārsniedz pašreizējo izdevumu maksimālo apjomu.

Nākamnedēļ Komisija iesniegs dokumentu kopumu, lai risinātu tās vajadzības, kas saistītas ar atveseļošanas plānu, nolūkā panākt kopīgu vienošanos novembra saskaņošanas sanāksmē.

Pašlaik Komisija vēl nav noteikusi visus finansējuma avotus enerģijas projektiem atbilstīgi pilnajam apmēram, kas prasīts atveseļošanas plānā 2010. gadā. Taču Komisija centīsies noteikt visas potenciālās iespējas, lai līdz novembra saskaņošanas sanāksmei pilnībā nosegtu iztrūkumu.

Komisija ir nobažījusies par pašreizējām grūtībām piena ražošanas nozarē, un mēs esam pievērsuši pienācīgu uzmanību Parlamenta priekšlikumam izveidot īpašu piena fondu, kā arī lauksaimniecības ministru paustajai nostājai. Saskaņā ar priekšlikumu, ko vakar izteica mana kolēģe Marianne Fischer Boel kundze, nākamās nedēļas grozījumu vēstulē 2010. gada budžetam tiks ierosināts EUR 280 miljonus veltīt tam, lai palīdzētu risināt tūlītējās sekas, ko krīze radījusi piena ražotājiem.

Šim jaunajam priekšlikumam ir ietekme uz sākotnēji paredzēto EEAP iztrūkuma finansējumu, bet, kā es sacīju, Komisija pieliks visas pūles, lai līdz saskaņošanas sanāksmei atrastu vajadzīgos līdzekļus.

Tagad es vēlos pievērst jūsu uzmanību virknei jautājumu, kuros Parlamenta pirmais lasījums izraisa bažas.

Eiropas Parlaments ierosina maksājumu līmeņa vispārēju palielināšanu par gandrīz 10 % salīdzinājumā ar 2009. gadu, kas par aptuveni 4 % pārsniedz Komisijas ierosināto līmeni. Lai gan es piekrītu Eiropas Parlamenta vēlmei atbalstīt ekonomisko izaugsmi ar ES programmām, mums jāņem vērā arī tas maksājumu apjoms, ko var saprātīgi veikt, neapdraudot pareizu finanšu pārvaldību. Pašlaik Komisijai nav iemesla atkāpties no aprēķiniem savā provizoriskajā budžeta projektā.

Kas attiecas uz izdevumu programmu administratīvā atbalsta pozīcijām, tā dēvētajām „BA pozīcijām”, es saprotu Eiropas Parlamenta vēlmi pašreizējos apstākļos paust diezgan ierobežojošu pieeju. Bet, ja mēs gribam, lai šis budžets tiktu pienācīgi izpildīts, svarīgi ir arī nodrošināt atbilstīgos administratīvos līdzekļus programmu pieaugošo finanšu dotāciju pārvaldībai. Komisija cer, ka otrajā lasījumā būs iespēja labot šo jautājumu.

Parlaments ir arī nobalsojis par virkni rezervju, kurām, ja tās tiks saglabātas galīgajā budžetā, būs negatīva ietekme uz budžeta izpildi. Algu rezervei, ja to gada laikā saglabātu, būtu negatīva ietekme uz jaunu darbinieku pieņemšanu darbā 2010. gadā, lai aizvietotu to personālu, kas pārtrauc darbu Komisijā.

Noslēgumā es vēlos jums apliecināt, ka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu Komisija savu nostāju attiecībā uz Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem darīs zināmu novembra sākumā, izmantojot tā dēvēto „vēstuli par izpildes iespējām”, un es ceru, ka Parlaments varēs to ņemt vērā savā otrajā lasījumā.

Komisija turpinās darboties kā godīgs vidutājs un darīs visu iespējamo, lai palīdzētu bruģēt ceļu šīs budžeta procedūras veiksmīgam iznākumam, paturot prātā, ka EEAP otrās daļas finansēšana ir patiess izaicinājums, kura dēļ visas pūles ir jāvērš vienā virzienā. Es rēķinos ar jūsu atbalstu, lai šajā saistībā panāktu apmierinošu un līdzsvarotu rezultātu.

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – Priekšsēdētājas kundze, man ir gods runāt Ārlietu komitejas vārdā.

Gadu pēc gada mēs redzam, cik ļoti nepietiekams ir budžeta IV iedaļas finansējums. Gadu pēc gada mēs redzam arī to, ka gada laikā Komisijai un Padomei ir jāķeras pie dažādiem īpašiem pasākumiem, kas neatbilst parastajām budžeta metodēm, lai finansētu tās vajadzības, kuras, kā mēs visi zinājām, pastāvēja jau no paša sākuma. Diemžēl situācija Palestīnā tam ir viens no vislabākajiem piemēriem.

Taču es ievēroju arī dažus pozitīvus elementus. Es redzu, ka Baltijas jūras stratēģijai ir piešķirti papildu līdzekļi. Tāpat es redzu, ka ir palielināti piešķīrumi daudzām konkrētām politikas jomām, lai atbalstītu demokrātiju un cilvēktiesības. Noslēgumā es gribu pateikt, ka attiecībā uz 2010. gadu mums būs īpaši jāpievērš uzmanība tam, ka, iespējams — un cerams —, sāks darboties Eiropas Ārējās darbības dienests. Mums vajadzēs tam nodrošināt nepieciešamos līdzekļus.

  Gay Mitchell, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētājas kundze, es negribu prasīt, lai budžets cieš neveiksmi; es gribu prasīt tikai to, lai mēs izpildītu tās saistības, ko mēs esam uzņēmušies pret attīstības valstīm. Attīstības valstīs katru gadu mirst vienpadsmit miljoni bērnu. Šo valstu iedzīvotājus ir ietekmējusi ne tikai finanšu krīze tādā nozīmē, kā tā ietekmējusi mūs, bet arī tas, ka viņi nesaņem pat naudas pārvedumus — kas bija lielāki par mūsu sniegto finanšu palīdzību — no savām ģimenēm, kuras dzīvo attīstītajās valstīs, jo arī tās cieš no krīzes izraisītajām sekām. Šo valstu iedzīvotāji cieš divkārtīgi: viņi cieš arī no klimata pārmaiņu sekām.

Es gribu tikai to, lai mēs izpildītu savu pienākumu pret šo valstu iedzīvotājiem. Ja mūsu IKP procentuālā attiecība samazinās, tad samazinās arī mūsu ieguldījums attiecībā uz šo valstu iedzīvotājiem. Tādēļ nodrošināsim to procentuālo ieguldījumu, ko mēs apņēmāmies veikt. Lai mēs šeit Parlamentā varam novērtēt, ka jūs izpildāt šīs saistības, absolūti izšķiroša ir skaidrība attiecīgajā budžeta pozīcijā, kā arī papildināmība. Lūdzu, šajā visā neprasiet visnabadzīgākajiem cilvēkiem pasaulē nest slogu, ko viņi nespēj nest.

  Jean-Pierre Audy, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, ministra kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, Budžeta kontroles komiteja ir sniegusi atzinumu, kurā ietverta virkne ierosinājumu. Tūlīt es jūs iepazīstināšu ar trim no tiem.

Pirmais ierosinājums attiecas uz pētniecību, jo īpaši uz Sesto un Septīto pamatprogrammu. Juridiskās noteiktības labad, komisāra kungs, ir ieteicams, lai Eiropas Komisija atturētos no finanšu pārskatu pārrēķināšanas tiem projektiem, kuri jau ir apstiprināti un iekļauti izdevumos, piemērojot atbilstības kritēriju jaunu interpretāciju.

Mēs vēlreiz lūdzam Komisiju neatkāpties no kopīgām, valstu un starptautiskā līmenī atzītām un sertificētām grāmatvedības un aprēķinu metodēm.

Otrs ierosinājums ir ES personāla pensiju iekļaušana budžetā. Mēs ierosinām, lai prasības pret dalībvalstīm attiecībā uz personāla pensijām, kas 2008. gada 31. decembrī tika lēstas EUR 37 miljardu apmērā, tiktu iegrāmatotas kā aktīvi.

Mēs arī ierosinām, lai budžetā iekļautu šo pensiju konkrēto apmēru, nevis tikai izmaksātās summas, jo šajās summās nav ņemtas vērā tās summas, kas izmaksātas turpmākajās pensijās. Es vēlos atgādināt priekšlikumu pētījumam par Kopienas pensiju fonda izveidi, un mēs arī atbalstām Krāpšanas apkarošanas biroju, kurš ir jāstiprina tā, lai tas spēj veikt kontroles darbības ārpus Eiropas Savienības.

  Juan Fernando López Aguilar, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā mēs esam strādājuši, lai palielinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzēto budžetu, kurš kopš 2009. gada ir palielināts par 13,5 %.

Konkrēti, ir palielinātas nodaļas „Ārējās robežas”, „Atgriešanās”, „Vīzu politika”, „Cilvēku brīva pārvietošanās” un „Pamattiesības un pilsoniskums”. Jo īpaši nodaļas „Tiesiskums civillietās un krimināllietās” budžets ir pieaudzis par 4,7 %.

Taču nodaļas „Drošība un brīvību garantēšana” budžets ir pieaudzis par 95 %, ko izraisījusi Eiropola iekļaušana Kopienas budžetā. Līdz ar to tas ir kaut kas jauns salīdzinājumā ar 2009. gada budžetu.

Mēs pieņēmām grozījumu par FRONTEX budžeta palielināšanu, raidot skaidru signālu par saistībām attiecībā uz imigrācijas un migrācijas plūsmu visu aspektu pārvaldību tādā veidā, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu.

Visbeidzot, manuprāt, ir jānorāda arī tas, ka mēs komitejā pieņēmām budžeta grozījumu EUR 5 miljonu apmērā, lai veicinātu trešo valstu pilsoņu integrāciju. Tādēļ 18. iedaļas „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa” budžets ir palielinājies par EUR 105 miljoniem, kas palīdzēs stiprināt dalībvalstu administratīvo un finanšu pārvaldību.

  Jutta Haug, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Dāmas un kungi, nav noslēpums, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ik pa laikam — arī šogad — pauž viedokli, ka Eiropas budžeta līdzekļi ir absolūti nepietiekami, lai nodrošinātu efektīvas programmas vides jomā, saglabātu bioloģisko daudzveidību un īstenotu tādu cīņu pret klimata pārmaiņām, kurai ir izredzes gūt panākumus. Tas, ka Padome pat vēl vairāk samazina šos niecīgos līdzekļus, ir tikpat neaptverami kā vienmēr. Tādēļ standarta reakcija ir „atpakaļ pie provizoriskā budžeta projekta”.

Mums ir jāliek Komisijai apzināties divas lietas. Pirmkārt, mēs sagaidām, ka tā nekavējoties provizoriskajā budžeta projektā iekļaus to, kas pazīstams kā „piešķirtie ieņēmumi”, aģentūrām, kuras ir daļēji atkarīgas no maksām, — tādām kā Eiropas Zāļu aģentūra Londonā vai Eiropas Ķimikāliju aģentūra Helsinkos — un nevis rada mākslīgu rezervi, tās izlaižot. Otrkārt, mēs sagaidām, ka Komisija iespējami drīzāk izvirzīs priekšlikumu par to, kā tā turpmāk finansēs pretsmēķēšanas kampaņu „Help”, kad Tabakas fonda budžets būs izlietots. Jūs redzat, katru reizi tas pats.

  Lena Ek, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, šodien pasaulē valda sīva konkurence. Attīstības valstis pašlaik nodrošina 20 % no pasaules bagātības. Nākamajos 15 gados tās nodrošinās 34 %. 2025. gadā — citiem vārdiem, pēc 15 gadiem — Ķīna un Indija kopīgi nodrošinās 20 % no pasaules ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Kamēr šie ieguldījumi tiek veikti ārpus Eiropas, birokrātija slāpē Eiropas pētniecības iestādes, universitātes un rūpniecību.

Mēs piedzīvojam trīs krīzes, kuras ir jārisina vienlaikus: klimata krīzi, nodarbinātības krīzi un finanšu krīzi. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atbilde uz šīm krīzēm ir šāda: mums jāiegulda pētniecībā un jauninājumos. Gan Padome, gan Komisija ir piekritusi, ka tā ir prioritāte — Lisabonas procesā, Septītajā pamatprogrammā un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā. Taču praksē to priekšstats par prioritātes piešķiršanu izpaužas kā budžeta samazināšana par 7 %. Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka es esmu pateicīga, ka Padome nepiešķir vēl lielāku „prioritāti” šīm ārkārtīgi svarīgajām jomām!

Tā ir Dž. Orvela jaunruna (Newspeak), un tas ir nepieņemami. Mums ir nepieciešams, lai pētniecībai un attīstībai tiktu piešķirti lielāki līdzekļi. Mums jāsadarbojas, lai samazinātu birokrātiju. Mēs gribētu redzēt, ka Padome un zinātnes un pētniecības komisārs koncentrējas uz šo aspektu. Galu galā mēs prasām, lai tiktu veikti enerģiski centieni pētniecības un jauninājumu jomā. Pateicoties tiem, tiks radītas darbavietas, un, pateicoties tiem, tiks nodrošināta nākotne Eiropai un Eiropas konkurētspējai, nevis pateicoties samazinājumiem šajā jomā.

  Cristian Silviu Buşoi, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētājas kundze, salīdzinājumā ar 2009. gada budžetu Komisijas priekšlikumā 2010. gadam paredzēts mērens palielinājums budžeta pozīcijās saistībā ar iekšējā tirgus un muitas politiku, savukārt patērētāju aizsardzības jomā piešķirtie līdzekļi saglabājas nemainīgi. 2010. gada budžeta projektā Padome ir samazinājusi līdzekļus jo īpaši tām budžeta pozīcijām, kas attiecas uz iekšējā tirgus attīstību. Es uzskatu, ka šajā ekonomiskās krīzes laikā funkcionējošs iekšējais tirgus var veicināt ekonomisko atveseļošanos.

Muitas politikas jomā budžets nodrošinās sadarbības un koordinācijas pasākumu īstenošanu, tādējādi pastiprinot drošību un ārējo robežu aizsardzību, atbalstot cīņu pret nelikumīgu tirdzniecību un krāpšanu, kā arī uzlabojot muitas sistēmu efektivitāti. Es uzskatu, ka prioritāte ir pasākumi patērētāju izglītošanas jomā, jo īpaši finanšu kompetences palielināšana. Šī krīze ir parādījusi, cik svarīga ir patērētāju aizsardzības politika, it sevišķi patērētāju izglītošana, lai palīdzētu patērētājiem pieņemt atbildīgus ekonomiskus lēmumus. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja prasīja, lai tiktu piešķirti līdzekļi EUR 1 miljona apmērā atsevišķai budžeta pozīcijai attiecībā uz SOLVIT programmu. SOLVIT programma ir ļoti labs piemērs tam, kā var palīdzēt uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Visbeidzot, pieņemtā summa, kas paredzēta izmēģinājuma projekta turpināšanai, uzraugot pasākumus patērētāju aizsardzības jomā, lai kā sagatavošanas darbību veiktu progresa ziņojumu un saistīto tirgus pētījumu konsolidēšanu, ir EUR 1 miljons.

  Danuta Maria Hübner, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. – Priekšsēdētājas kundze, 2010. gadā mums vajag budžetu, kas efektīvi izmanto visas Eiropas politikas jomas, lai palīdzētu Eiropas ekonomikai izkļūt no krīzes, vienlaikus saglabājot mūsu ilgtermiņa mērķus un saistības, proti, ilgtspējīgu izaugsmi, ekonomisko un sociālo kohēziju, kā arī mūsu pienākumus attiecībā uz pārējo pasauli, ieskaitot kandidātvalstis.

Budžeta projektā Padome ir automātiski samazinājusi 36 budžeta pozīcijas administratīvo izdevumu jomā, citu pozīciju starpā arī tās, kas saistītas ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA). Minētais arguments, proti, zema izmantošanas spēja, nav pamatots, jo nepieciešamo sistēmu IPA ieviešanai varēja pabeigt tikai 2009. gada jūlijā. Sākot no 2010. gada, Eiropas Komisijai ir jānovērtē un jāapstiprina ievērojams skaits plašu projektu, un šajā nolūkā tai vajadzēs piesaistīt nozīmīgu skaitu cilvēku, lai nodrošinātu ārēju īstermiņa tehnisko ekspertīzi. Turklāt 2010. gads būs arī gads, kad sāksies darbību efektīva īstenošana, prasot, lai Komisija veic sākotnējās (ex-ante) kontroles saistībā ar lielu skaitu konkursu un līgumu.

Budžeta pozīciju samazinājums nozīmē to, ka pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pareiza finanšu pārvaldība ir reāli apdraudēta ar visām no tā izrietošajām politiskajām sekām. Tādēļ mums jābūt gataviem pozitīvi reaģēt uz Eiropas Komisijas prasību atjaunot provizoriskā budžeta projekta (PBP) līmeni.

  Elisabeth Jeggle, Lauksaimniecības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, būdama Lauksaimniecības komitejas referente, es vēlos pateikties referentam Surján kungam par viņa pastāvīgo vēlmi debatēt, lai panāktu kompromisu. Tas ir nepieciešams, jo pašlaik Eiropas lauksaimniecības politika ir vienīgā politikas joma, kurā atbildība pilnībā ir Kopienas līmenī.

Taisnība, ka līdzekļi, kas paredzēti pienam skolās, augļiem skolās un dažiem citiem projektiem, ir palielināti. Taču uzkrājumi un eksporta kompensācijas pirms diviem gadiem pat tika apzīmētas kā novecojuši instrumenti. Šobrīd tie ir neaizvietojami instrumenti, lai pārvarētu šo krīzi tirgos. Tādēļ mēs aicinām no 2009. gada līdz 2010. gadam palielināt uzkrājumu veidošanas budžetu par aptuveni EUR 81 miljonu un eksporta kompensāciju budžetu par aptuveni EUR 440 miljoniem, un mēs balsosim par šo palielinājumu. Taču arī tas pašreizējos apstākļos ir par maz.

Jo iepriekš es, protams, būtu devusi priekšroku EUR 600 miljoniem, ja runa ir par līdzekļiem piena ražošanas nozarei. EUR 300 miljoni, ko mēs pašlaik prasām 2010. gadam, ir summa, kura ir absolūti nepieciešama, un es silti iesaku šo summu pastāvīgi iegrāmatot budžetā kā līdzekļus piena ražošanas nozarei. Tas būtu pareizais signāls, ko raidīt, kā arī ļoti svarīgs signāls.

Stāvoklis lauksaimniecības tirgos ir dramatisks. Komisija daudz par ilgu ir likusi cerības uz pašregulāciju. Arī lauksaimniecības tirgiem ir vajadzīgas budžeta un vispārējas politikas sistēmas un noteikumi.

  Carmen Fraga Estévez, Zivsaimniecības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, liels paldies referentam un Budžeta komitejai par visu Zivsaimniecības komitejas grozījumu pieņemšanu.

Īpaši svarīgs mums ir grozījums, kurā prasīts lielāks elastīgums attiecībā uz to finansējumu, kas piešķirts reģionālajām konsultatīvajām padomēm zvejniecības jomā. Neraugoties uz to, ka šis finansējums ir trūcīgs, tā izlietojums ir tik lielā mērā atkarīgs no interpretācijām un Komisijas ieskatiem, ka padomēm tiek liegts tērēt pat to mazumiņu, kas tām ir piešķirts; šo prasību mums vienprātīgi iesniedza septiņas esošās padomes.

Vienā grozījumā, kuru mēs uzskatām par sevišķi piemērotu, ir prasīta visaptveroša stratēģija pirātisma apkarošanai, kas reāli ņemtu vērā zvejas kuģu stāvokli, kuri ir īpaši neaizsargāti pret šādām darbībām visos pasaules ūdeņos.

Kas attiecas uz pētniecību un Septīto pamatprogrammu, tāpat kā iepriekšējos gados mēs esam bijuši apdomīgi un lūguši, lai šobrīd, kad zinātniskajai izpētei zivsaimniecības jomā vairs nav savas budžeta pozīcijas, vismaz ieguldījumu procentuālā daļa nesamazinātos, jo visi lēmumi par zivsaimniecības pārvaldību pamatojas uz zināšanām par vidi un jūras organismiem, īpaši ņemot vērā, ka viens no mūsu jaunajiem mērķiem ir piemērot uz ekosistēmu balstītu pieeju visiem tiesību aktiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā.

  Helga Trüpel, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Komisijas un Padomes pārstāvji, kāpēc Padomes veiktie samazinājumi, kuri mums katru gadu jāveic dažādās politikas jomās, ir tik muļķīgi, tik nepareizi un tik tuvredzīgi? Atbilde ir šāda: tāpēc, ka tie nav orientēti uz kopējām Eiropas interesēm, un tieši to es kritizēju no politiskā viedokļa. Kopēja Eiropas atbildība ietver arī jūs kā Padomi un dalībvalstis, un mūsu Eiropas izdevumi ir izdevumi mūsu kopējām Eiropas interesēm.

Ir absolūti neaptverami, ka pašreizējā situācijā varētu samazināt finansējumu apmācībām un izglītībai. Viena no mūsu visveiksmīgākajām programmām ir studentu apmaiņas programma, kas ļauj mūsu jauniešiem studēt Eiropā, nokļūt pasaulē. Kāpēc jūs samazināt izdevumus šim mērķim? Mums jādara vairāk, lai veicinātu kultūru, kultūras apmaiņu un pilsētu sadraudzību, jo tieši tas padara Eiropu īstenu un sekmē vertikālu Eiropas atzīšanu. Un kā mēs varam samazināt izdevumus komunikācijas politikā, ja mēs esam piekrituši, ka ir nepieciešams informēt vēlētājus un iedzīvotājus par pozitīvajiem Eiropas Savienības sasniegumiem? Par nožēlu es varu novērot tikai to, kā iepriekš jau tika minēts, ka šāda veida samazinājumi ir pilnīgi neproduktīvi no politiskā viedokļa.

  Pervenche Berès, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotāja. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā es šodien vēlos uzsvērt divus jautājumus.

Pirmais ir jautājums par uzraudzības struktūru ieviešanu Eiropas līmenī. Pēc krīzes vai krīzes laikā visi saprot, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošinās ar struktūrām, kas ļaus tai uzraudzīt bankas, apdrošināšanas un vērtspapīru tirgus. Pēdējā parlamentārā sasaukuma pilnvaru beigās mēs ar Padomi panācām vienošanos, kas bija koncentrēta uz noteiktām iestādēm paredzētām summām, kuras bija plānots izmantot par pamatu tām summām, ko mēs piešķiram šodien. Taču pašreizējā budžeta projektā nav ievērota šī politiskā vienošanās, kas tika panākta iepriekšējā Parlamenta pilnvaru laikā. Es ceru, ka šie atkārtoti iesniegtie grozījumi tiks pieņemti, tādējādi mēs ievērosim šo politisko vienošanos, kas tika noslēgta, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība beidzot izveido uzraudzības iestādes.

Tālāk es vēlos pāriet pie fiskālās politikas jautājuma. Finansējums fiskālās politikas instrumentiem ir samazināts, lai gan starptautiskā līmenī tiek prasīta lielāka pārvaldība fiskālajos jautājumos. Ja mēs patiesi vēlamies apkarot nodokļu paradīzes, tad Eiropas Savienībai ir jānodrošina līdzekļi, lai konsekventi īstenotu šo politiku. Mēs neraidītu pareizo signālu, samazinot Komisijas kompetenci šajā jomā.

  György Schöpflin, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētājas kundze, dažos pēdējos gados ir kļuvis diezgan acīmredzami, ka Eiropas iedzīvotāji ir daudz mazāk informēti par Eiropas Savienību, nekā tam vajadzētu būt.

Eiropas Savienība ir demokrātiska organizācija, tāpēc kontakts ar iedzīvotājiem ir abu pušu interesēs. Iedzīvotājiem ir skaidri jāzina, ko Eiropas Savienība dara un kāpēc. Iedzīvotāji ir ieinteresētā puse tajā, ko dara ES, un nepārprotami Eiropas Savienība ir ieinteresētā puse attiecībā uz Eiropas sabiedrības viedokli

Ir dažādi veidi, kā nodrošināt, lai šī savstarpējā ieinteresētība varētu izpausties. Komunikācija ir viens no šiem veidiem, un ļoti svarīgs veids, tādēļ budžetā būtu jāiekļauj pozīcija, kas paredzēta komunikācijai ar plašāku sabiedrību saistībā ar Eiropas Savienības darbībām.

  Edit Bauer, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (HU) Tajā vienā minūtē, kas man dota, es Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā vēlos pievērst jūsu uzmanību tikai vienam jautājumam. Tas attiecas uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu un tā finansējumu. Pamatojoties uz Parlamenta koplēmumu, mēs 2007. gadā Viļņā izveidojām šo institūtu. Varētu domāt, ka laiks, kas pagājis, ir pietiekams, lai institūts būtu kļuvis darboties spējīgs. Diemžēl situācija ir daudz nopietnāka. Institūtā pašlaik darbojas tikai direktors un asistents. Es gribu pateikties Budžeta komitejai un tās referentam, Surján kungam, ka Budžeta komiteja ir ņēmusi vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas saprātīgo ieteikumu, ka budžetu nevar automātiski samazināt, pamatojoties uz attiecīgā gada ieņēmumiem, jo gadījumā, ja mēs būtu tā rīkojušies, tad institūts turpmāk nespētu attīstīties un darboties. Mums ir ne tikai jāgarantē pieaugošie ar personālu saistītie izdevumi nākamā gada budžetā, bet arī jāizveido rezerve atbilstīgi finanšu līdzekļiem, kas piešķirti tā darbībām, lai institūts var veikt savu uzdevumu.

  Alain Lamassoure, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, būdams Budžeta komitejas priekšsēdētājs, es gribu izteikt savu reakciju uz pārsteidzošo publikāciju saistībā ar Komisijas paziņojumu par budžeta pārskatu projektu. Komisāra kungs mums pateiks, vai tā ir nejauša kļūda.

Tomēr es gribētu izteikt brīdinājumu. Lai gan tajā nav ietverti konkrēti skaitļi, ļoti novatoriskais un brīžiem provokatīvais šī teksta saturs šķiet neatbilstīgs Komisijai tās pilnvaru pašā beigu posmā, kā arī daudzgadu nolīguma, ko parakstīja 2006. gadā, vidusposma pārskatam. Tāpēc Komisijas priekšsēdētājam ir steidzami jāsniedz informācija par grafiku saistībā ar tiem finanšu priekšlikumiem, ko viņš plāno iesniegt apstākļos, kad tuvojas pašreizējās Komisijas pilnvaru beigas un tiks izveidota jauna Komisija. Budžeta un līdz ar to politisko prioritāšu maiņa neietilpst pašreizējās vadības pilnvarās. Budžeta komiteja būs gatava šīm debatēm, bet, pamatojoties uz tādas Komisijas priekšlikumiem, kura ir pilnīgi leģitīma, kurai ir piešķirts piecu gadu mandāts un kura ir gatava uzņemties politisko atbildību par šāda mēroga iniciatīvām.

  Francesca Balzani, S&D grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, tieši budžets ir tā joma, kurā Parlaments var īstenot savas pilnvaras kā pilsoņu tiešu vēlēta iestāde un kurā tam ir jāīsteno šīs pilnvaras, lai nodrošinātu, ka šis vitālais izaugsmes, kā arī godīguma un taisnīguma instruments pilnībā spēj apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Budžetam ir jāspēj būt materiālam un dinamiskam, jāspēj uzklausīt un reaģēt.

Mēs esam strādājuši, lai šajā īpašajā ekonomiskās un finanšu krīzes laikā padarītu 2010. gada budžetu pēc iespējas elastīgāku. Taču budžetam jābūt arī uzticamam, izpildāmam un materiālam, un šajā kontekstā bija būtiski svarīgi izvairīties no turpmāko gadu finanšu līdzekļu pārāk liela neelastīguma, ierobežojot pārmērīgus izdevumus virs maksimālā izdevumu līmeņa, kas ietverts daudzgadu finanšu shēmas perspektīvās, līdz tikai un vienīgi tiem gadījumiem, kas patiešām ir absolūta prioritāte. Tas attiecas uz ekonomikas atveseļošanas plānu.

Arī šajā gadījumā ar to pašu mērķi, proti, izveidot budžetu, kas patiesi spēj apmierināt iedzīvotāju vajadzības, mēs esam formulējuši konkrētus grozījumus maksājumiem, lai atbrīvotu maksimālo iespējamo līdzekļu apjomu, kas pieejami nekavējoties.

Eiropas budžets ir strukturēts divos virzienos: saistības un maksājumi. Saistības ietver nopietnus politiskus nolūkus, kā arī reālas, konkrētas darbības. Tādēļ saskaņā ar Budžeta komitejas iesniegto budžeta projektu maksājumu daļa ir palielināta līdz EUR 127 miljardiem salīdzinājumā ar EUR 120 miljardiem, ko ierosināja Padome, un EUR 122 miljardiem, ko ierosināja Komisija.

Joprojām ar to pašu mērķi, izmantojot to pašu politisko pieeju, mēs kā grupa stingri iebilstam pret rezervju veidošanu, kuras nav reāli līdzekļi, kas nekavējoties pieejami iedzīvotājiem. Rezervju veidošanas politika krīzes laikā ir jāsamazina līdz absolūtam minimumam, proti, tiem gadījumiem, kad rezerves patiešām ir tehniski neaizvietojamas. Krīzes laikā nav jēgas vienkārši ierakstīt skaitļus budžetā; tā vietā mums jāizveido lietderīgs budžets, kas nekavējoties ir izmantojams darbībai.

Arī citi jautājumi pelna īpašu uzmanību. Mēs kā grupa esam uzņēmušies svarīgo atbildību par grozījuma atkārtotu iesniegšanu, lai palielinātu piena fondu līdz EUR 600 miljoniem, kā vienprātīgi nolemts ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas balsojumu, un tādējādi ar visu deputātu un grupu līdzdalību, kā arī par grozījuma atkārtotu iesniegšanu attiecībā uz mikrokredītu projektu EUR 37 miljonu apmērā, kurš, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, neapdraud citu 2. pozīcijas programmu īstenošanu.

Krīzes laikā pastāv īpašs risks: ka budžeta līdzekļi faktiski netiks palielināti, bet pārvietoti no vienas budžeta pozīcijas uz citu. Lai novērstu šo risku, Parlamentam kā tieši vēlētai iestādei, kuras loma atšķiras no Padomes un Komisijas lomas, savās darbībās ir jābūt sevišķi uzmanīgam ne tikai attiecībā uz pārbaudēm.

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties Surján kungam par nevainojamo darbu, apvienojot šī budžeta procesa dažādos elementus. Tagad cilvēki saka, ka daudzām dalībvalstīm ir lielas grūtības ar valsts budžetu, un ka šī iemesla dēļ arī mums ir jāaptur izdevumi. Tā ir taisnība, bet nav tāda valsts budžeta, kas tiktu kontrolēts vairāk kā ES budžets. Mēs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā atbalstām Budžeta komitejas balsojuma rezultātu. Mēs atbalstām to budžeta projektu, ko iesniedzis Surján kungs.

Mūsuprāt, ieguldījumu finansējums saistībā ar atveseļošanas plānu enerģijas un klimata politikas jomā, kā arī koncentrēšanās uz pētniecību un jauninājumiem bija vissvarīgākās prioritātes attiecībā uz 2010. gada budžetu. Mēs gribam, lai arī turpmāk ES budžets tiek izstrādāts, ievērojot šo virzienu — citiem vārdiem, mums jākoncentrējas uz šīm jomām. Mēs uzskatām par bēdīgu situāciju to, ka ne Komisija, ne Padome nav norādījusi, kur mums jāatrod līdzekļi šiem ieguldījumiem atveseļošanas plānā — ieguldījumiem, ko atbalstām ne tikai mēs Parlamentā, bet ko atbalsta arī ES valstu vai valdību vadītāji. Šokējoši, ka ik pa laikam mums jāredz, ka izdevumi tiek norādīti, bet pienācīgs finansējums šiem izdevumiem netiek atrasts. Tādēļ mēs atbalstām Surján kunga priekšlikumu pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu un izpētīt, vai līdzekļus ieguldījumiem enerģijas jomā var atgūt no neizmantotajiem līdzekļiem lauksaimniecības budžetā.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalsta arī priekšlikumu piešķirt EUR 300 miljonus piena fondam, lai mazinātu pašreizējo krīzi piena ražotājiem. Mēs piekrītam viedoklim, ka šī krīze ir nopietna un tā ir jārisina. Es personīgi neatbalstu jauna fonda izveidi, jo Komisijai jau ir instrumenti, lai palīdzētu šai nozarei, un tā jau ir piešķīrusi gandrīz EUR 0,5 miljardus šim mērķim. Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja papildus šim pusmiljardam gribēja piešķirt vēl EUR 600 miljonus. Šajā kontekstā es uzskatu, ka Budžeta komitejas balsojums — EUR 300 miljoni — ir reālistiskāka risinājuma izpausme.

Šis budžeta projekts atceļ virkni Padomes ietaupījumu un sniedz reālistiskāku vajadzību novērtējumu attiecībā uz maksājumiem nākamajā gadā, un ir izrādījies, ka daudzgadu vienošanās vairāk ir stīva un neelastīga sistēma, jo īpaši attiecībā uz 1. a kategoriju, kas ietver pētniecību, izglītību un transportu, un 3. kategoriju, kas ietver juridisko un patvēruma politiku, un kultūras un informācijas politiku, kā arī ārpolitiku, savukārt maksimālā robeža 4. kategorijai hroniski ir pārāk ierobežojoša.

Es gribu arī pateikties Maňka kungam par darbu ar citu iestāžu budžetu. Parlamenta budžets saglabājas 20 % robežās no kopējiem administratīvajiem izdevumiem ES, un tas ir par spīti deputātu kompensāciju izdevumu pārņemšanai saskaņā ar Jauno Deputātu nolikumu. Mūsu grupa uzskata, ka mums jābūt uzmanīgiem ar pārmērīgu pieaugumu līdzekļu piešķiršanā politiskām partijām, bet mēs esam piekrituši tam projektam, kas atrodas uz galda, un es gribu pateikties Maňka kungam arī par to, ka viņš ir pievērsis īpašu uzmanību izdevumiem par tulkošanu un Parlamenta ēku politikai. Bija pēdējais laiks panākt sadarbību starp iestādēm un kopš ilgiem gadiem iegūt ziņojumu par Parlamenta ēku politiku. Mēs ilgi esam to prasījuši. Tagad mēs beidzot varam redzēt, ka šis ziņojums atrodas uz galda.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, arī es vispirms gribu pateikties Surján kungam un Maňka kungam par sadarbības centieniem, un tagad es vēlos pāriet pie Surján kunga apgalvojuma, ka Padome galvenokārt grib pieņemt mazu budžetu. Mūsuprāt, tas ir visnepareizākais virziens, kurā iet krīzes laikā. Krīzes laikā jābūt politiskai drosmei rīkoties un jāiegulda vairāk naudas pareizos, ilgtspējīgos ieguldījumos nākotnei. Galu galā mēs piedzīvojam krīzi vides jomā un ekonomisku krīzi, un pasaulē ir bada un nabadzības krīze.

Ja mēs, eiropieši, gribam rīkoties pareizi, mums jāmaina mūsu politiskie mērķi. Mums nepieciešama pārveidošanās par ilgtspējīgu sabiedrību, mums nepieciešams jauns zaļais kurss un jo īpaši attiecībā uz Lisabonas stratēģiju mums nepieciešamas ilgtspējīgākas tehnoloģijas, efektīvas „zaļās” tehnoloģijas, jaunas dzinējsistēmas un, protams, arī jauni materiāli, kas ir patiesi draudzīgi videi. Tas nozīmē arī to, ka mums vairāk naudas jāiegulda pētniecībā un attīstībā. Kā es Kultūras un izglītības komitejas vārdā jau esmu uzsvērusi, mums Eiropas Savienībā labi un vēl labāk jāiegulda lielāki līdzekļi apmācībā un izglītībā un mūsu jauniešu izglītošanā, mūsu talantos, jo tad mēs varēsim būt pārliecināti, ka šī nauda nav izlietota nelietderīgi, bet tā nesīs augļus nākotnē gan attiecībā uz minētajām personām, gan attiecībā uz mūsu ekonomikas panākumiem.

Taču mums vajag arī — un tas padara jauno zaļo kursu par patiesi vispusīgu izaicinājumu — mainīt struktūrfondu politiku un padarīt to par instrumentu vides jomā attiecībā uz ēku atjaunošanu un jaunām un ilgtspējīgām mobilitātes koncepcijām. Mums jāmaina sava lauksaimniecības politika, kam savā būtībā jākļūst vairāk orientētai uz vidi. Taču arī enerģijas ražošanai var būt ļoti nozīmīga loma lauku ekonomikā, un enerģiju var ražot videi draudzīgā un ekoloģiskā veidā. Šobrīd plānu, kā to darīt, ir pārāk maz, bet mums ar to ir jāstrādā.

Tagad es pāriešu pie argumentiem par piensaimniekiem. Mēs, Zaļie, uzskatām, ka pašlaik piensaimnieki ir jāatbalsta. Taču nepietiek vienkārši izlietot naudu — nauda jāizlieto pareizajai politikai šajā jomā. Mums vajag kvotas, un mums vajag labus noteikumu, sistēmas un regulējumu. Ja mēs gatavojamies izlietot šo naudu tagad — tos EUR 280 miljonus, ko mēs apspriežam, — tai jānonāk tieši pie ražotājiem un to organizācijām.

Mēs gribam arī pārdalīt naudu. Mēs neuzskatām, ka mums būtu jātērē EUR 449 miljoni eksporta subsīdijām piena ražošanas nozarē, jo tas sagrauj tirgus citur pasaulē, galvenokārt Āfrikā. Mēs ierosinām, lai EUR 300 miljoni eiro plus tie līdzekļi, ko mēs izdodam par tabakas ražošanu, tiktu pārdalīti un pēc tam patiešām padarīti pieejami mazajiem piena ražotājiem. Tas būtu ekoloģiskāk un dotu lielāku labumu piensaimniekiem nekā tas, ko mēs darām pašlaik.

Mans pēdējais komentārs attiecas uz atveseļošanas plānu. Mēs atbalstīsim to otrajā lasījumā tikai tad, ja būs skaidrs, ka tajā patiešām tiek īstenota videi draudzīga un ilgtspējīga pieeja. Mēs gribam ekoloģisku enerģijas politiku, mēs gribam platjoslas internetu lauku reģionos un mēs gribam Eiropas elektroapgādes tīklus. Šīs lietas patiešām būtu solis uz priekšu ceļā uz politiku, kas vērsta uz nākotni. To mēs gaidām no sarunām turpmākajās nedēļās.

  James Elles, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, savos komentāros es koncentrēšos uz Komisijas budžetu, un es gribu apsveikt Surján kungu ar visu, ko viņš paveicis, būdams galvenais referents, bet, tā kā mūsu grupas koordinators Bokros kungs atrodas Ungārijā, pildot ilgtermiņa saistības, ko viņš bija uzņēmusies, es esmu lūgts šodien iepazīstināt ar mūsu grupas nostāju. Es saprotu, ka šī ir trešā atšķirīgā grupa, ar kuras uzskatiem es iepazīstinu Parlamentu, kopš es esmu deputāts — ne tādēļ, ka es esmu mainījies; mainījušās ir grupas.

Un tā, es šodienas debatēs vēlos runāt par šādiem trim jautājumiem. Pirmkārt, vispārējā situācija ir nopietna, kā jau vairākkārt norādīts, raugoties no finanšu un ekonomikas aspekta. Mūsu deficīta apmēri vairākās dalībvalstīs ir vēsturiskā līmenī, kā to norādīja Padomes priekšsēdētājs. Patiesi, dažās dalībvalstīs runa nav par to, kur ieguldīt naudu, bet gan par samazinājumu apjomu, kas būs nepieciešams, lai atgrieztos atpakaļ pie iepriekšējā izdevumu līmeņa, un tā tas ir arī manā valstī. Tādēļ šīs ir ļoti pretrunīgas debates par to, kā mēs gatavojamies nodrošināt, lai Eiropas Savienība spēj efektīvi darboties.

Taču šajā kontekstā pievērsīsimies budžetam. Kas attiecas uz to budžetu, ko mēs izstrādāsim 2010. gadam, šis ir budžets, kas acīmredzami atrodas izstrādes sākuma stadijā. Mēs esam sākuma pozīcijās, bet mūsu grupā mēs ļoti skaidri skatīsimies uz izdevumu kvalitāti — kā sacīja komisāra kungs, uz izdevumiem, kam naudas līdzekļi var tikt saprātīgi izlietoti un nekādā veidā nav pārmērīgi tās vispārējās situācijas dēļ, kādā mēs atrodamies.

Mans pēdējais komentārs attiecas uz tiem komentāriem, ko izteica Budžeta komitejas priekšsēdētājs Alain Lamassoure kungs. Mums ir jāizmanto šī iespēja — šis ir pirmais Parlamenta piecu gadu pilnvaru gads —, lai raudzītos uz priekšu. Mums jāuzzina, ja mēs varam, no Komisijas, kad mēs saņemsim vidusposma pārskatu, kā tas tiks veidots, kā mēs gatavojamies spēt raudzīties uz priekšu ne tikai uz vidusposma pārskatu, bet, kā mēs gatavojamies attiekties pret turpmākajām finanšu perspektīvām, kā Böge kungs to izklāstīja savā ziņojumā iepriekšējā Parlamentā. Ne mazāk svarīgi, kā mēs sāksim iedarbināt starpiestāžu procesu, kas aplūkos ilgtermiņa tendences un kas ļaus mums veikt pareizu budžeta analīzi, jo bez tās būs patiešām grūti izstrādāt turpmākos plānus.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Es vēlos sākt ar vispozitīvāko aspektu: ceturtdien mēs balsosim par to, lai struktūrfondiem un sociālām programmām piešķirtu vairāk nekā EUR 3 miljardus maksājumu pilnvarojumu.

Padome apstrīd šo politiku, uzskatot, ka mums nevajadzētu prasīt dalībvalstīm vairāk naudas. Es ceru, ka Zviedrijas ministre man piedos, ja teikšu, ka šādā viedoklī izpaužas iepirkumu saraksta intelekts. Mēs dzīvojam ārkārtējā laikā, un es uzskatu, ka, gluži pretēji, Komisijai, Padomei un Parlamentam ir jābūt drosmei frontāli risināt šī budžeta finansēšanas problēmu un izveidot to par ārkārtas budžetu.

Pat ar to izdevumu līmeni, ko mēs gatavojamies apstiprināt ceturtdien, tas joprojām būs budžets, kas izvairās no krīzes risināšanas. Tas ir parasts budžets. Mums nav vajadzīga darvas karote medus mucā. Tas, kas mums vajadzīgs, ir cita politika lauku reģioniem. Mums nevajag struktūrfondus tikai mūsu teritorijām, bet Eiropas sociālo politiku, kas papildina katras mūsu dalībvalsts politiku. Tas, ko mums patiešām vajag, ir drosme!

Šodien nabadzībā dzīvo tikpat daudz cilvēku — 79 miljoni — kā šī gadsimta sākumā. Pastāv daudz neskaidrību attiecībā uz tiem standartiem, kas vajadzīgi, lai risinātu klimata pārmaiņas. Galvenais jautājums, kas mums jāapspriež, ir Eiropas budžeta un turpmāko Finanšu perspektīvu finansēšana. Tas ir jautājums, un nestāstiet mums, ka nav naudas, jo nauda ir; mēs varam to meklēt, pievēršoties nodokļu nemaksātājiem, kā arī peļņas aplikšanā ar nodokli finanšu tirgos un nodokļu paradīzēs.

Priekšsēdētāja kungs, referenti, šī budžeta problēma ir tik vitāli svarīga, ka mums, EP deputātiem, ir jārāda piemērs, veicot izdevumu samazināšanu. Es esmu iesniedzis priekšlikumus par ceļa izdevumiem. Pašlaik, dodoties braucienos, EP deputāti saņem algu, atlīdzību par brauciena ceļa izdevumiem, nobraukto attālumu un tam veltīto laiku. Tas ir smieklīgi un neaptverami. Es ceru, ka ceturtdien mums pietiks vismaz pieklājības, lai pārskatītu šo situāciju.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ir neticami, ka šajā finanšu un ekonomiskās krīzes laikā Eiropas Komisija ierosina palielināt 2010. gada budžetu par gandrīz 5 %.

Bet vēl sliktāk ir tas, ka, lai gan Padome savā pirmajā lasījumā jūlijā izvirzīja priekšlikumu samazināt provizorisko budžeta projektu par gandrīz 2 %, Parlaments tagad ierosina to palielināt par 5 %.

Tādā gadījumā 2010. gada budžets pārsniegtu EUR 127 miljardus maksājumu apropriācijās, kas atbilst 1,8 % no ES nacionālā kopienākuma.

Vai tas ir veids, kā Parlaments grib pietuvināt budžetu iedzīvotājiem? Ir ļoti jauki gribēt subsidēt Speciālās olimpiskās spēles Polijā un Grieķijā un Eiropas Jaunatnes ziemas olimpisko festivālu Čehijā, vai pat Xacobeo 2010, bet mūsu vēlētāju dzīvē ir citas prioritātes, tādas kā hipotekāro aizdevumu atmaksāšana un pienācīgas izglītības sniegšana saviem bērniem.

Eiropas Savienības izmaksas Apvienotajai Karalistei pašlaik ir GBP 45 miljoni dienā, un ierosinātais palielinājums, samazinot Apvienotās Karalistes atlaidi, šo summu palielinās līdz GBP 50 miljoniem vai vēl vairāk.

Ticiet man, Apvienotajā Karalistē ir daudz citu prioritāru jomu, kur ieguldīt šos līdzekļus, un tagad, kad Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka Apvienotajai Karalistei draud bankrots tās lielā valsts parāda dēļ, šī valsts būtu laimīga, ja tās iemaksas ES budžetā tiktu ievērojami samazinātas, un es esmu pārliecināta, ka arī citas valstis priecātos par šādu samazinājumu.

Gadu pēc gada Revīzijas palāta nav spējusi sniegt mums apliecinājumu, ka ES budžets ir izlietots likumīgi un pareizi, un es biju patiešām nobažījusies par kontroles trūkumu attiecībā uz nodokļu maksātāju naudu, 2002. gadā būdama Eiropas Komisijas galvenā grāmatvede.

Bet Parlaments joprojām grib ielikt vairāk naudas ES kasē. Negaidiet, ka es jebkad balsošu par budžeta palielināšanu. Ja gribat subsidēt projektus krīzes apkarošanai, jums jāatrod tās jomas, kurās budžetu var samazināt.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, krīze izpaužas ne tikai rādītājos, lejupslīdē tirgos un miljardos eiro, kas izlietoti, lai atbalstītu bankas un atjaunotu mūsu ekonomiku. Tā izpaužas arī ārkārtīgi augstajā bezdarba līmenī. Visvairāk šī krīze izpaužas Eiropas Savienības iedzīvotāju ļoti reālajās bailēs un raizēs. Viņi baidās par savu darbavietu un viņi baidās par savu pensiju. Mūsu pilsoņi raizējas par klimata pārmaiņām, par energoapgādi un par savu tiesību samazināšanu cīņā pret terorismu.

ES var dot pozitīvu ieguldījumu, lai mazinātu savu iedzīvotāju visnotaļ pamatotās bažas pat, ja pašlaik nepieciešams attiecīgos procesus padarīt efektīvākus un iedarbīgākus. Ar to es domāju galvenokārt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, piemēram, „Nokia” gadījumā un Solidaritātes fondu, lai atbalstītu Itālijas zemestrīces upurus. Lai šo fondu līdzekļi patiešām nonāktu pie tiem, kuri ir cietuši, manuprāt, ir vienlīdz svarīgi pārveidot šos procesus, padarot tos efektīvākus, un nodrošināt kristālskaidru pārraudzību, jo Globalizācijas pielāgošanas fondu nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar ES atbalstu daudznacionāliem uzņēmumiem.

Ilgu laiku Eiropa bija garantija mieram un pārticībai. Strādāsim kopīgi, lai nodrošinātu, ka tā joprojām tāda ir.

(FR) Mēs esam Eiropa.

  Hans Lindblad, Padomes priekšsēdētājs. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti, komisāra kungs, nelielas aizkavēšanās dēļ man ļoti drīz būs jūs jāatstāj, jo pēc 45 minūtēm paceļas mana lidmašīna. Es nodrošināšu, lai man tiek nodots viss, kas šeit tiek runāts. Šīs ir labas debates. Ir izteikti daudzi labi ierosinājumi. Ir grūti noteikt prioritātes, bet mums tās ir jānosaka. Kas attiecas uz pētniecību, es varu pateikt Ek kundzei, ka mēs pētniecībā ieguldām par 7,3 % vairāk, nekā tam atvēlēts 2009. gada budžetā, kas, manuprāt, ir daudz.

Savā priekšlikumā Parlaments būtiski palielina ieguldījumus un izdevumus salīdzinājumā ar 2009. gadu. Vienlaikus mums jāpatur prātā, ka ES atrodas lejupslīdē. Valsts finanses Eiropas Savienībā ir samazinājušās par aptuveni 7 %. Mēs nevaram to ignorēt.

Arī Padome iegulda vairāk, bet tā iegulda arī selektīvāk. Mēs ieguldām pasākumos, kas stimulēs izaugsmi, un mēs esam atturīgāki attiecībā uz tādām jomām kā administratīvie izdevumi. Tajā pašā laikā mēs priecājamies redzēt, ka arī Parlaments veic svarīgus pasākumus šajā jomā.

Pēc šodienas debatēm un tām diskusijām, kas man iepriekš bijušas ar Parlamenta pārstāvjiem, es ticu, ka — kopīgi ar Komisiju — mēs turpmāk spēsim panākt vienošanos par patiesi labu budžetu.

  José Manuel Fernandes (PPE). – (PT) Dāmas un kungi, es esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienības budžets 2010. gadam palīdzēs mums pārvarēt ekonomisko krīzi, ko mēs pašlaik piedzīvojam. Viens no krīzes rezultātiem ir bezdarbs. Tādēļ es vēlos uzsvērt un pasvītrot tā grozījuma svarīgumu, kuru mēs esam iesnieguši attiecībā uz ERASMUS programmas stiprināšanu, lai veicinātu un paātrinātu pirmās darbavietas radīšanu jauniešiem.

Kas attiecas uz Parlamenta budžetu, es ārkārtīgi priecājos, ka mūsu galvenie priekšlikumi ir ņemti vērā gan pašā budžetā, gan arī rezolūcijas projektā. Mūsu mērķis ir izcilība tiesību aktu izstrādē. Mēs, protams, atzīstam daudzvalodības lielo nozīmi, bet mēs uzskatām, ka mūsu galvenais mērķis ir izcilība tiesību aktu izstrādē, un šajā saistībā mums ir vajadzīgi nepieciešamie līdzekļi, lai dalībvalstis var sasniegt šo mērķi.

Tādējādi, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un stingrību, mēs esam ierosinājuši pamata budžetu, kas būtu jāizpilda katra likumdošanas cikla sākumā. Mēs esam ierosinājuši arī rezerves šim mērķim, pārredzamības mērķim un stingrības mērķim, un līdz ar to rezerves, piemēram, komunikācijas politikas jomā, attiecībā uz kuru mēs gribam, lai tiktu veikta izmaksu un ieguvumu analīze. Rezerves vajadzīgas arī tādēļ, lai censtos samazināt pastāvošo birokrātiju, piemēram, palīgu pieņemšanā darbā, un mēs gribam administrācijai „uzlikt par pienākumu” palīdzēt samazināt šo birokrātiju. Mēs piekrītam arī īpašumu politikai un piekrītam, ka tai ir jābūt ilgtermiņa politikai.

Visbeidzot, es apsveicu referentus László Surján un Vladimír Maňka. Īpašu atzinību referents László Surján pelna par to, ka viņš, piemēram, ir atturējies no kārdinājuma kļūt demagoģiskam attiecībā uz piena fondu, kā arī par to, ka viņš ir darījis visu iespējamo un nav mēģinājis darīt neiespējamo attiecībā uz pārdošanu ārvalstīs.

  Göran Färm (S&D). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Zviedrijas prezidentūra ir kritizējusi Budžeta komiteju par to, ka tā pašreizējos apstākļos grib palielināt maksājumu apropriācijas. Patiesībā tas attiecas uz ES budžeta izpildi. Vairāku iemeslu dēļ es uzskatu šo kritiku par absurdu. Pirmkārt, Padomes finanšu ministri vienmēr ir apturējuši maksājumus tādā mērā, ka liela daļa ES budžeta nekad nav tikusi izpildīta. Tā vietā lielas summas ir atmaksātas dalībvalstīm kā atlaides. Tas ir absurdi, jo saistības budžetā ir tādēļ, lai tās izpildītu — nevis tādēļ, lai līdzekļus atmaksātu dalībvalstīm. Mēs esam gatavi cīnīties par to. Tādēļ rodas jautājums, vai prezidentūras politika patiesi ir dot lielus solījumus tādu saistību veidā, kuras nekad netiks izpildītas.

Otrkārt, šogad argumenti par labu tam ir vēl spēcīgāki kā parasti. Mums būtu jāpalielina to Sociālā fonda pasākumu izpilde, kuri attiecas, piemēram, uz darbavietu radīšanu, iemaņu attīstīšanu, kā arī citu šādu pasākumu izpilde.

Prezidentūras kritika ir vērsta ne tikai pret Eiropas Parlamentu, bet arī pret Komisiju, jo lielākā daļa no tā, ko mēs darām, attiecas uz samazinājumu atjaunošanu tajā Komisijas budžeta priekšlikumā, kuru Padome grib īstenot, kā arī uz pasākumiem darbavietu radīšanai. Es gribu atzīmēt arī, ka prezidentūra ir kritizējusi to, ka Budžeta komiteja palielina noteiktas administratīvās apropriācijas, — savukārt Komisija kritizē mūs par to, ka mēs rīkojamies pretēji, proti, ka mēs esam pieņēmuši dažus no Padomes ierosinātajiem samazinājumiem. Mūsu pastāvīgais princips ir bijis palielināt tās administratīvās apropriācijas, kuras ir nepieciešamas, lai garantētu svarīgu politikas jomu īstenošanu, bet ne citas. Šķiet, ka šā gada debates par budžetu ir kļuvušas par kaut ko līdzīgu kaujai starp Padomi un Komisiju.

Kas attiecas uz Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu, ES budžets nav tik apjomīgs, lai to varētu izmantot Keinsa ekonomikas stimulu politikai, bet to var izmantot konkrētām maziem, bet stratēģiskiem jautājumiem, tādiem kā Ekonomikas atveseļošanas plāns. Tā kā mums pašlaik ir augsts bezdarba līmenis, var būt tikai labi turpināt veikt ieguldījumus, kuri tāpat būtu jāveic un kuri palīdz apvienot Eiropu patiesi iekšējā tirgū, — tādi kā ieguldījumi saistībā ar enerģijas infrastruktūru. Neraugoties uz to, gandrīz gadu pēc šī plāna pieņemšanas mums joprojām nav reālu Padomes vai Zviedrijas prezidentūras priekšlikumu par to, kur ņemt naudu. Mēs esam atvērti diskusijām, bet acīmredzami ir bezjēdzīgi ņemt naudu no citām prioritārām jomām, kuras arī veicina nodarbinātību, mūžizglītību vai, piemēram, attīstību enerģijas un klimata jomā.

Žēl, ka ministram bija jādodas prom, jo man bija jautājums viņam. Es tāpat uzdošu šo jautājumu, un, iespējams, viņš atbildēs, izmantojot citus līdzekļus. Zviedrijas prezidentūra ir apgalvojusi, ka stratēģija Baltijas jūras reģionam ir viena no tās prioritātēm. Tajā pašā laikā tā nav ierosinājusi nekādu finansējumu šai stratēģijai. Manuprāt, tas ir pārsteidzoši, jo tas nozīmē, ka viss, kas jādara, ir jāfinansē no citiem līdzekļiem, kuri jau piešķirti citiem svarīgiem mērķiem. Stratēģijā Baltijas jūras reģionam nebūs neto ieguldījumu. Tāpēc es nesaprotu, kā Zviedrijas prezidentūra var apgalvot, ka tā uzskata stratēģiju Baltijas jūras reģionam par prioritāti. Mēs gribam piešķīrumu EUR 20 miljonu apmērā, kas atbilst SEK 200 miljoniem. Tas ir svarīgs ieguldījums.

  Jacek Włosowicz (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, kā mēs visi zinām, vissvarīgākās budžeta pozīcijas 2010. finanšu gadā un budžeta novērtējums tika izklāstīts šā gada 10. marta rezolūcijā. Šajā rezolūcijā Parlaments pauda ļoti kritisku nostāju attiecībā uz ierobežotajām rezervēm, kuras pieejamas lielākajā daļā daudzgadu finanšu shēmas pozīciju. Ir satraucoši, ka šajā budžeta projektā Padome ir vēl vairāk samazinājusi sākotnējo projektu. No tā izrietošās atšķirības starp saistību un maksājumu apjomu ir tik lielas, ka tās ir pretrunā ar piesardzības pamatprincipu.

Es gaidīju, ka lielāka uzmanība, ja ne vislielākā uzmanība tiks veltīta ekonomiskajai krīzei, ko mēs joprojām piedzīvojam, bet, kā redzams, Parlamentam ir vienam pašam jācīnās par iedzīvotāju interesēm un jāpārliecina iedzīvotāji, ka Eiropa nav problēmu avots, bet spēj sniegt viņiem efektīvu aizsardzību. Tādēļ es pilnībā atbalstu projektu, kurā iekļauti līdzekļi Ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanai, un es uzskatu, ka tai ir jābūt vienai no Parlamenta prioritātēm. Taču Padomes ieviestie samazinājumi ierobežotu izaugsmi un darbavietu radīšanu vai vienkārši padarītu tās neiespējamas. Tāpat tie nozīmētu beigas tam darbam, kas saistīts ar mūsu iedzīvotāju energoapgādes problēmas risināšanu. Saistībā ar krīzi lauksaimniecībā, piemēram, piena ražošanas nozarē, nav iespēju paplašināt programmas, kas atbalsta lauksaimniecības produktu patēriņa pieaugumu, tādas kā piena un augļu lietošanas popularizēšana izglītības iestādēs.

Tādēļ es uzskatu, ka savā pašreizējā veidā šis budžeta projekts nespēj sasniegt tos mērķus, ko izvirzījusi Eiropas Savienība. Jau no tiem dažiem jautājumiem, ko es pieminēju, var redzēt, ka ir ES budžeta jomas, kas var pārvarēt tās problēmas, kuras mums būtu jārisina, bet daudzas budžeta pozīcijas tiek plānotas vēsturiski, it kā pašreizējā situācija un pašreizējās problēmas nepastāvētu. Tās neparedz problēmas nākotnē, bet tajos gadījumos, kad paredz, maz mēģina tās ietekmēt. Es domāju, ka mums kā Parlamentam ir pienākums censties panākt dinamiskākus lēmumus, reaģējot uz problēmām, kas rodas Eiropā, vienlaikus paturot prātā, ka mums jābūt pārredzamiem savā līdzekļu pārvaldībā. To mums pirms sešiem mēnešiem ir uzticējuši mūsu vēlētāji.

SĒDI VADA: D. ROTH-BEHRENDT
Priekšsēdētāja vietniece

  Jürgen Klute (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šīs pasaules ekonomiskās krīzes, kurā mēs pašlaik atrodamies, sekas vēl nav iespējams paredzēt. Mums ir jāapzinās, ka krīzes ietekme uz darba tirgu vēl nav sasniegusi maksimālo līmeni. Ko Eiropas Savienība dara šajā situācijā, kad aizvien lielāku skaitu cilvēku apdraud bezdarbs un bailes par savu eksistenci? Eiropas Savienība lemj par jaunām svarīgākajām jomām savā budžetā. Vai, precīzāk izsakoties, tā koriģē savas finanses, atbalstot savu robežu noslēgšanu, atbalstot augsto tehnoloģiju militāros projektus un atbalstot aizvien izsmalcinātāku uzraudzību attiecībā uz Eiropas iedzīvotājiem.

Ticiet vai neticiet, brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ir paredzēts palielināt budžetu par 16 %. Ārējo robežu fondam nākamgad jāsaņem par 12 % lielāks finansējums. Izdevumi stratēģiskai pētniecībai militārās drošības jomā ir gandrīz divkāršoti un tagad pieaugs līdz EUR 215 miljoniem.

Raugoties no Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas viedokļa, tas nozīmē, ka ES atsakās no savas pamatidejas būt par Eiropas miera projektu. Tā vietā šajā budžeta projektā ir ievērota Lisabonas līguma loģika, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu pastāvīgi modernizēt savu militāro aparātu un nodrošināt ārējās robežas.

Savukārt Eiropas kreisie prasa, lai Eiropas Savienība īsteno saskaņotu miera politiku. Bruņošanās aģentūras vietā mēs prasām atbruņošanās aģentūru. Eiropai ir jākoncentrē savi līdzekļi uz civilo konfliktu risināšanas stratēģijām, tādām kā Eiropas civilie miera spēki, un uz neatkarīgas pētniecības veicināšanu miera un konfliktu jomā. Mūsuprāt, šis budžets ir vairāk orientēts uz karu, nevis uz krīzes pārvaldību, un tādēļ Eiropas Parlamenta kreisais spārns neatbalstīs šo budžetu.

  Bastiaan Belder (EFD). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, 2010. gada budžets ir izstrādāts īpašos ekonomiskos un finanšu apstākļos. Referents Surján kungs grib noteikt budžeta prioritātes, un es to vērtēju ļoti atzinīgi. Es viņu atbalstu, ciktāl šīs prioritātes attiecas Eiropas Savienības pamatuzdevumiem un tām budžeta pozīcijām, kuras ir īpaši svarīgas attiecībā uz ekonomikas atveseļošanu. Taču gala rezultāts pārāk bieži ir tāds, ka tiek tērēts vairāk naudas, lai gan Padome budžeta projektā jau ir veikusi mazāk stingrus samazinājumus nekā citos gados.

Es vēlos īpaši pateikties Surján kungam par atvērto un konstruktīvo attieksmi, kas bija acīmredzama attiecībā uz manu grozījumu par uzlabojumiem bērnu aprūpē un it sevišķi deinstitucionalizācijā. Šis grozījums, kurš attiecas uz Eiropas Sociālo fondu, komitejā tika pieņemts ar lielu atbalstu. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm jāpalīdz nodrošināt, ka bērni no patversmēm pēc iespējas var uzaugt ģimenēs. Koncentrējoties uz ekonomiskiem pasākumiem, mēs nedrīkstam aizmirst izdevumus tādās sociāli svarīgās jomās kā šī. Citādi šie bērni būs cietēji šajā ekonomiski sarežģītajā laikā, un tas ir ES necienīgi.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, šī Parlamenta deputāti bieži runā par dalībvalstu solidaritāti; dabiski, jo ir viegli izrādīt solidaritāti, ja par to maksā no svešas kabatas.

Dati par 2008. gadu parādījās 23. septembrī. Holandieši atkal vairāk nekā pārējie Eiropas iedzīvotāji izjūt to, kādā mērā nepopulārais eirooptimistu sapnis iztērē viņu algas. Holandes sabiedrība — pirmklasīgi nejēgas — atkal, protams, ir lielākais neto maksātājs. Katrs Holandes pilsonis Eiropai katru gadu maksā iespaidīgu summu EUR 267 apmērā.

Partija „Brīvībai” (PVV), kura saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju rezultātiem ir lielākā Holandes partija, turpinās pret to cīnīties. Kauns ir arī tas, ka Nīderlande ir trešā lielākā maksātāja pēc Vācijas un Itālijas, ja runa ir par neto iemaksām 2008. gada budžetā. Partija „Brīvībai” vēlas panākt, lai Holandes sabiedrība vairs netiktu uzskatīta par Eiropas bankomātu.

Beigsim finansēt korumpētas valstis, Globalizācijas fondu un Kohēzijas fondu, ceļojošo cirku un kreisā spārna projektus, un atdosim Holandes maizniekiem, miesniekiem un dārzeņu tirgotājiem viņu sūri nopelnīto naudu! Visbeidzot, iespējams, ka arī attiecībā uz 2010. gada budžetu visa atbildība būs uzvelta Holandes pilsoņiem, kuriem vajadzēs patukšot savu maciņu saturu, kamēr 19 dalībvalstu EP deputāti (no 27 Parlamentā pārstāvētajām dalībvalstīm) tēlo Ziemassvētku vecīti, izmantojot citu cilvēku naudu.

To dēvē par „solidaritāti”, bet tā ir tīra un vienkārša zādzība. Partija „Brīvībai” nekad pat sapņos nepieņemtu tādu Eiropas Savienības budžetu, kurš tik ārkārtīgi un neproporcionāli nostāda Holandes iedzīvotājus neizdevīgā stāvoklī!

  Salvador Garriga Polledo (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, ja Lisabonas līgums stāsies spēkā, kā mēs visi ceram, tad no janvāra mums būs jaunas kopīgu lēmumu pilnvaras attiecībā uz visu budžetu, kas, protams, attieksies arī uz lauksaimniecību. Iespējams, mēs Budžeta komitejā būsim priecīgāki, kad Lisabonas līgums stāsies spēkā.

Taču jaunās pilnvaras nozīmē arī jaunu atbildību. Šī jaunā atbildība skar mūs visus — gan EP deputātus, gan Padomes locekļus, gan arī Komisijas locekļus. Pirmais pienākums ir izpildīt iestāžu pienākumus un saistības. Es gribu pieminēt divas no šīm saistībām.

Pirmkārt, Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna finansēšana. Tas ir apkaunojums. Šis plāns tiek apspriests jau gadu, un mēs joprojām neesam spējuši nodrošināt EUR 5 miljardus no kopējā Eiropas Savienības budžeta, kurš šogad ir vairāk nekā EUR 130 miljardi.

Mēs vēl aizvien neesam spējuši atrast risinājumu. Pirmkārt, kopš 2008. gada mēs esam zaudējuši budžeta pārpalikumu, un tagad mums nav garantētā finansējuma. Ja Padome centīsies ietaupīt uz citām budžeta pozīcijām, mūsu sarunas nonāks ļoti neizdevīgā stāvoklī, jo Padomes iepriekšējā apņemšanās ietvēra jaunu līdzekļu piešķiršanu, lai finansētu Ekonomikas atveseļošanas plāna darbības.

Otrs jautājums ir piena fonds. Mums jāievēro tie principi un tās budžeta disciplīnas vajadzības, kuras prasa, lai rezerves atstātu 2. kategorijai. Padome un Komisija tikko ir apstiprinājušas EUR 280 miljonus.

Es vēlos uzdot jautājumu Komisijai, jo ir ļoti svarīgi, lai mēs būtu pārliecināti par to, par ko mēs balsosim pēc divām dienām. Vai šie EUR 280 miljoni, ko mēs esam apstiprinājuši, ko jūs esat apstiprinājuši, ir piešķirti no tiem līdzekļiem, kas nav izlietoti 2009. gadā, vai arī var pieņemt, ka jūs uzņematies saistības attiecībā uz līdzekļiem 2010. gadam, par kuriem Parlaments vēl nav nobalsojis? Mēs uzskatām, ka šis ir jautājums, uz kuru komisāra kungam nekavējoties ir jāsniedz atbilde.

Jebkurā gadījumā šie EUR 280 miljoni nav daļa no piena fonda — drīzāk runa ir par vienreizēju intervenci. Piena fonds ir cita ilgtermiņa intervence, kas ietver pārstrukturēšanu un Komisijas un Padomes finansiālas saistības.

  Ingeborg Gräßle (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, manas grupas apsveikumi mūsu referentam ir jo siltāki tādēļ, ka, izmantojot budžetu 2010. gadam, mēs esam panākuši tādu stāvokli, kurā darbi turpinās. Lisabonas līguma ratificēšanas gadījumā mēs iegūsim momentuzņēmumu, kurā trūkst būtisku elementu, tostarp saistību, ko mēs uzņemamies saskaņā ar šo līgumu, lai mēs strādātu tā, ka mēs varam salīdzinoši ātri pārskatīt šo budžetu un mums tas ir jādara, arī tad, ja šajā saistībā lielāka uzmanība ir pievērsta argumentam par Parlamenta tiesībām un mazāk šī budžeta saturam.

Padomes priekšsēdētājs teica, ka par 7,3 % tiks palielināts finansējums pētniecības jomā. Mēs devām savu ieguldījumu, lai to panāktu. Mēs to atbalstām, jo mums ir vajadzīgi šie papildu līdzekļi jauninājumiem, un arī tādēļ, ka tas ir veids, kā mums būs jānopelna sava alga nākotnē. Taču vienlaikus mums jāapsver arī tie noteikumi, saskaņā ar kuriem mēs piešķirsim šos līdzekļus, un jānodrošina, lai to piešķiršanas neradītu situāciju, ka pētnieki, kuriem šie līdzekļi faktiski ir paredzēti, vairs nespēj tiem piekļūt pārāk sarežģīto noteikumu dēļ. Tādēļ es vēlos aicināt izveidot ciešāku sadarbību starp Budžeta komiteju un Budžeta kontroles komiteju.

Budžeta kontroles komiteja ceturtdien apspriedīs rezerves divās jomās, kuras netika pieņemtas Budžeta komitejā, un es kā mūsu grupas pārstāvis Budžeta kontroles komitejā vēlos lūgt, lai šīs rezerves tiktu apstiprinātas. Viena no šīm rezervēm attiecas uz Komisijas darbinieku skaitu, jo īpaši saistībā ar Budžeta komitejas ideju, kas zināma kā „personāla pārbaudes”. Uz šo brīdi mēs esam ļoti labi informēti par 30 % Komisijas personāla, bet mēs neko nezinām par pārējiem 70 %, kuriem vēl nav veiktas šīs pārbaudes. Šī rezerve ir paredzēta tam, lai iegūtu informāciju par 70 % darbinieku, par kuriem mēs pašlaik neko nezinām.

Otra rezerve attiecas uz Finanšu regulu. Šā gada beigās notiks plānotais Finanšu regulas pārskats, un mūsu mērķis ir ar šo rezervi mazliet palīdzēt Komisijai, jo mēs uzskatām, ka mums nepieciešami vienkāršojumi un ka mums Finanšu regulā jāievieš noteikti priekšlikumi. Es esmu pateicīga komisāram Šemeta kungam par to, ka tagad viņa vadībā Komisija pirmo reizi ir apspriedusies ar subsīdiju saņēmējiem par tematu „Šķēršļi un grūtības piemērošanas procedūrā”. Arguments par labu šai rezervei ir arī tas, ka tā attiecas uz OLAF, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai. Komisija kopš pagājušā gada novembra ir atteikusies mums iesniegt darba dokumentu un līdz ar to ir kavējusi apspriešanās gaitu attiecībā uz OLAF un tā juridisko pamatu. Tādēļ ir svarīgi iegūt vairākuma atbalstu šīm divām rezervēm.

  Priekšsēdētāja. – Liels paldies, Gräßle kundze. Tā kā jūs tieši vēršaties pie Komisijas, es aicinu komisāra kungu uzmanīgi ieklausīties tajā, ko jūs teicāt. Tas ļoti atvieglos atbildes sniegšanu.

  Lambert van Nistelrooij (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es ļoti gribētu dot ieguldījumu no Reģionālās attīstības komitejas puses. Šī komiteja veido uz iedzīvotājiem orientētu politiku, kas ir nepieciešama jo īpaši šīs krīzes kontekstā, ko mēs pašlaik piedzīvojam.

Vispirms es gribu pateikties Surján kungam, kurš ir sadarbojies, reaģējot uz labiem signāliem. Krīzes laikā ir nepieņemami, ka finanšu līgumi — sevišķi reģionālās politikas jomā — tiek pārkāpti un to apjoms tiek samazināts. Manuprāt, ir lieliski, ka šobrīd tas tiek labots.

Krīzes laikā jābūt gataviem rīkoties, un Eiropas Parlaments un Komisija šo gatavību ir parādījusi savos priekšlikumos, kas tika pieņemti īsi pirms recesijas. Mēs esam elastīgāki, mēs spējam ātrāk izstrādāt budžetu, un mēs varam vairāk ieguldīt, piemēram, ēku un mājokļu energoefektivitātes palielināšanā.

Es arī atzinīgi vērtēju papildu budžetus, kas paredzēti trim izmēģinājuma projektiem. Pēdējās nedēļās reģionu pārstāvji ir tikušies Briselē „atvērto durvju dienās”, un viņi ir teikuši, ka var lieliski izmantot šos līdzekļus, lai nodrošinātu lielāku līdzdalību visās politikas jomās. Šī ir uz pilsoņiem orientēta politika, ko es iepriekš pieminēju.

Es tikko uzklausīju van der Stoep kungu, vēl vienu Nīderlandes pārstāvi, kurš teica, ka viņš noraida šos līdzekļus. Aplūkosim, piemēram, pārrobežu valodas apmācību projektus: tie veicina cilvēku līdzdalību, un mēs esam priecīgi, ka varam to atbalstīt. Radās neliela aizķeršanās, bet Surján kungs arī tam atrada labu risinājumu. Šo debašu laikā izskanēja, ka jaunais zaļais kurss būtu jāfinansē no šiem līdzekļiem: no reģionālajiem līdzekļiem.

Protams, ilgtspējas politika ir lieliska lieta, bet šāda priekšlikuma pieņemšana kopumā radītu pamatu nereālām cerībām reģionos, kā arī Parlamenta deputātu vidū. Struktūrfondu regulā mēs esam norādījuši, ko var darīt, izmantojot jauninājumus, ilgtspējīgu politiku un ekoloģiju, tādēļ ir lietderīgi to minēt drīzāk kā piemēru, nevis paziņot, ka mēs gatavojamies tam pielāgot šo regulu.

  Giovanni La Via (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlos pateikties par darbu Budžeta komitejai, kura attiecībā uz lauksaimniecības nozares vajadzībām ir centusies nodrošināt vispārēju regulējumu, lai atrisinātu piensaimnieku un piena problēmas, kas šodien noteikti rada bažas daudzām Eiropas valstīm.

Tomēr vajadzība pēc minimālas rezerves nav ļāvusi mums pārsniegt EUR 300 miljonus piena fondam. Neraugoties uz to, tā ir spēcīga intervence, ja šie līdzekļi, kā komisāram tika jautāts, ir papildu līdzekļi un paredz, protams, atbilstīgu pasākumu kopumu. No otras puses, mēs dzirdējām, ka dažas citas grupas ierosina daudz lielāku summu, iespējams, daļēji izdabājot sabiedriskajai domai, lai gan ir zināms, ka nav iespējams atrast šos līdzekļus, un šis ir vienīgais veids, kā tās var raidīt noteiktu ziņu ārpasaulei.

Es vēlos arī uzsvērt vēl vienu budžeta jomu, kam jāpievērš pienācīga uzmanība: ilgtermiņa nekustamā īpašuma politika. Saistībā ar jaunajām pilnvarām, kas Parlamentam tiks piešķirtas saskaņā ar Lisabonas līgumu, kā arī skaidro vajadzību stiprināt attiecības ar reģionālajiem parlamentiem un jaunajām tematiskajām jomām, mums vajadzēs vairāk telpu Briseles birojos un tādējādi, ņemot vērā, ka 97 % pašreizējo ēku jau ir aizņemtas, es domāju, ka mums ir jāizstrādā nopietna politika lielākas Eiropas mītnes būvniecībai, kas Eiropai radītu skaidru vienotības izjūtu, īstenojot atbilstīgu nekustamo īpašumu politiku.

  Damien Abad (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties referentam Surján kungam par līdzsvaroto budžetu, kuru viņš ir ierosinājis un kurš ietver atbildi uz divkāršo izaicinājumu — finansējumu ekonomikas atveseļošanas plānam un piena fonda izveidei.

Kas attiecas uz šī piena fonda izveidi, kura finansējumu EUR 300 miljonu apmērā ierosinājām mēs, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie Demokrāti), un Budžeta komiteja, es gribu izteikt divus komentārus.

Pirmkārt, es vēlos atklāt vairāku deputātu demagoģiju, kuri prasa, lai šim fondam piešķir vairāk nekā EUR 600 miljonus, kas ir gluži vienkārši nepraktiski un, galvenokārt, bezatbildīgi, jo šāda summa izraisītu krasu apropriāciju samazinājumu citām lauksaimniecības nozarēm vai apdraudētu ekonomikas atveseļošanas plāna finansējumu.

Rezultātā piena fonda finansēšana kaitētu mūsu lauksaimniekiem un bezdarbniekiem, kas, protams, ir ekonomiski neefektīvi un sociāli netaisnīgi.

Es arī gribu uzsvērt savu pārsteigumu, lai neteiktu —vilšanos, redzot, ka komisāre Fischer Boel plašsaziņas līdzekļos viena pati saņem atzinību par šo fondu, it kā Budžeta komiteja nebūtu pie tā strādājusi vai arī tās darbs būtu bijis nevērtīgs.

Visbeidzot, būdams jaunākais no Francijas deputātiem Eiropas Parlamentā, es vēlētos dalīties ar jums savā sarūgtinājumā attiecībā uz finansējumu programmai „Jaunatne darbībā” finansēšanu, jo paradoksālā kārtā tieši ekonomiskās krīzes vidū pirmo reizi 10 gadu laikā mēs gatavojamies samazināt līdzekļus šai programmai.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es domāju, ka ar šo budžetu mēs vēlreiz esam guvuši panākumus jaunu stratēģiju izstrādē. Es priecājos, ka Parlaments ir nolēmis atbalstīt Mazu uzņēmumu aktu vismaz ar EUR 1 miljonu saistībām un EUR 500 000 maksājumiem. Komisārs Verheugen kungs ir apsolījis, ka viņš šos fondus atbilstīgi izmantos.

Mēs esam palielinājuši arī līdzekļus, kas piešķirti pētniecības programmai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Krīzes situācijā to darīt ir īpaši svarīgi, un arī SOLVIT programma ir būtiski jāstiprina. Tas attiecas uz iekļūšanu citu valstu iekšējā tirgū, kas bieži vien ir īpaša problēma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Es priecājos, ka darba kārtībā beidzot ir programma „ERASMUS žurnālistiem” un ka veiksmīgi darbojas „ERASMUS jauniem uzņēmējiem”.

  Georgios Stavrakakis (S&D). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, lai gan ir vispārēji pieņemts, ka struktūrfondi un kohēzijas fondi ir galvenie līdzekļi ekonomiskās krīzes apkarošanā, Padome diemžēl rīkojas pretēji, samazinot attiecīgās maksājumu apropriācijas.

Atšķirībā no Padomes un Komisijas mēs cenšamies nodrošināt pietiekamu finansējumu Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānam, stiprinot enerģētikas infrastruktūras un pētniecību un jauninājumus.

Tajā pašā laikā mums ir jāaizsargā esošo Kopienas infrastruktūru un civilās aizsardzības sektora instrumentu dzīvotspēja, jo īpaši, vēl vairāk stiprinot Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spējas dabas katastrofu gadījumā, tādējādi bruģējot ceļu Eiropas civilās aizsardzības spēku tālākajai izveidei.

Visbeidzot, mums jānorāda, ka zaļajai attīstībai un pētniecības un jauninājumu stiprināšanai ir jābūt galvenajam komponentam Kopienas budžetā tīrai un dzīvotspējīgai videi visās nozarēs.

  Riikka Manner (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisār, vispirms es gribu pateikties referentam par izcilu ziņojumu. Finanšu krīzes atveseļošanas plāns un piena krīze ir padarījusi nākamā gada budžeta procedūru par ļoti lielu izaicinājumu. Mēs joprojām sastopamies ar izaicinājumiem un ar lielu interesi nākamnedēļ gaidām Komisijas priekšlikumu Ekonomikas atveseļošanas plāna finansēšanai.

Šeit ir izvirzīti svarīgi jautājumi; daži no tiem attiecas uz piena krīzi. Es no savas puses gribu pieminēt tikai vienu konkrētu jautājumu. Ekonomiskā situācija ir izpaudusies tā, ka dalībvalstis stingrāk tur rokās savus maciņus, ciktāl tas attiecas uz nākamo budžetu. Šo dalībvalstu budžeta disciplīnu ekonomiski nestabilās situācijas laikā daļēji var saprast, bet ir nepiedodami, ka šajos dažos pēdējos gados mums dalībvalstīm no struktūrfondu budžeta bija jāatmaksā neizmantotās apropriācijas. Šīs pasivitātes iemesls ir administrācijas un kontroles sistēma, kura ir steidzami jāvienkāršo. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, ir īpaši svarīgi efektīvi izmantot struktūrfondus visattālākajos reģionos, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanas pasākumus.

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, ekonomikas un finanšu krīzes laikā Velsa saņēma atbalstu no kohēzijas politikas un struktūrfondu 1.a un 1.b pozīcijas. Tādēļ, lai gan ekonomikas atveseļošanas plāns bija vērtējams atzinīgi un patiešām nepieciešams, mēs tagad nedrīkstam samazināt līdzekļus svarīgām darbībām saskaņā ar 1. pozīciju, lai finansētu nepieciešamos GBP 1,98 miljardus. Es baidos, ka tas var notikt, un baidos arī, ka priekšlikumi to darīt ir daļa no plašāka uzbrukuma kohēzijas politikai. Ar to es domāju Budžeta ģenerāldirektorāta sagatavoto budžeta pārskata dokumentu, kuru iepriekš pieminēja Lamassoure kungs.

Es saprotu, ka tas ietver iespēju pārnacionalizēt konverģences finansējumu, konkurētspējas vājināšanu un „nē” pateikšanu pagaidu statusa noteikšanai tiem reģioniem, kas iziet no konverģences. Es domāju, deputātiem ir jāiebilst pret visu minēto. Es patiešām atzinīgi vērtētu Komisijas viedokli par šiem priekšlikumiem, jo tie apdraudētu kohēzijas politiku un radītu kaitējumu tādām vietām kā Velsa un līdzīgiem reģioniem.

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, mēs visi apzināmies sarežģīto stāvokli, kādā mēs atrodamies ekonomiskās un finanšu krīzes dēļ. Tādēļ es īpaši priecājos, ka Budžeta komitejas un arī referenta viedoklis par grozījumu saistībā ar Speciālo olimpisko spēļu rīkošanu ir pozitīvs. Ja drīkstu paskaidrot, Speciālās olimpiskās spēles ir sporta sacensības cilvēkiem ar intelektuālo atpalicību, radot viņiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē un dodot viņiem pašizpausmes iespēju. Es esmu ļoti priecīga, ka ir radīta iespēja rīkot Speciālās Eiropas vasaras olimpiskās spēles 2010. gadā Varšavā un Speciālās Pasaules vasaras olimpiskās spēles 2011. gadā Atēnās. Es vēlos izmantot šo iespēju, lai lūgtu Padomi atbalstīt šīs finanšu saistības, kā arī lūgtu Eiropas Komisijas palīdzību praktiskajos jautājumos saistībā ar šī ikgadējā pasākuma organizēšanu.

  Marek Józef Gróbarczyk (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ierosinātajam budžetam ir jābūt tiešam pasākumam cīņā pret krīzi. Viena no rūpniecības nozarēm, ko pasaules krīze ir sevišķi smagi iespaidojusi, ir kuģubūve un jūras transports. Turklāt Eiropas Komisija ar savu ierobežojošo politiku ir veicinājusi kuģubūves nozares iznīcināšanu Eiropā. Kas attiecas uz Poliju, Eiropas Komisijas darbības ir sagrāvušas tās kuģubūves rūpniecību un padarījušas tūkstošiem cilvēku par bezdarbniekiem. Šis ekonomikas stiprināšanas veids stiprina valstu ekonomiku Tālajos Austrumos. Tādēļ es vēlos izteikt lūgumu un norādīt, ka ir svarīgi nākamā gada budžetā nodrošināt līdzekļus šīs rūpniecības, proti, visas Eiropas kuģubūves rūpniecības glābšanai.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, nākamā gada budžets paredz arī finansējuma palielināšanu drošībai un aizsardzībai. Tas ir izraisījis dažu politiķu piezīmes un iebildumus. Šādas piezīmes bija dzirdamas arī debašu laikā. Tādēļ es gribētu komisāram uzdot konkrētu jautājumu — kam tiks izlietoti palielinātie aizsardzības līdzekļi? Vai šis palielinājums attiecas uz kādu kopēju misiju, vai arī šie papildu līdzekļi ir saistīti ar jauno tehnoloģiju attīstību vai kopīgu militāru programmu veicināšanu? Ja atbilde ir jā, manuprāt, tas būs solis pareizajā virzienā. Iemesls ir tas, ka arī armija rada jaunas tehnoloģijas un var radīt jaunas, modernas darbavietas. Tāpēc es gribu lūgt plašāku informāciju par šo tematu.

  Seán Kelly (PPE). Priekšsēdētājas kundze, nesen Īrijas valdība nolēma atteikties no Lauku vides aizsardzības sistēmas lauksaimniekiem. Šo sistēmu, tāpat kā daudzas citas, līdzfinansēja Eiropas Savienība. Es gribu zināt: kas notiek ar līdzekļiem, ko attiecīgā valdība nav izmantojusi; vai tas pats notiek citās valstīs; kur šie līdzekļi nonāk un kā tie tiek izlietoti gadījumos, kad tie nav izmantoti tajā valstī, kurai tie bijuši paredzēti?

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Vispirms es vēlos apsveikt savu kolēģi komisāru Algirdas Šemeta kungu, kurš šodien ar Parlamenta apstiprinājumu, iespējams, pirmo reizi piedalījās šādās debatēs.

Taču, kas attiecas uz 2010. gada budžetu, šodien mēs visi noteikti varam piekrist, ka stāvoklis kopš tā laika, kad mēs apspriedām 2009. gada budžetu, ir mainījies. Patiešām daudz tika runāts par solidaritāti, par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar pašreizējo finanšu krīzi. Manuprāt, 2010. gada budžetam ir jābūt nedaudz savādākam. Gribam mēs to vai ne, bet mums joprojām ir jāņem vērā reālā situācija, kas katru dienu mums rada jaunus izaicinājumus. Es vēlos apsveikt Parlamentu, kas pavisam nesen Briselē, pirms pāris dienām, vienprātīgi piekrita sniegt atbalstu konkrētām valstīm, kuras ir piedzīvojušas dažādas ar dabu saistītas problēmas. Es uzskatu, ka tādas pašas problēmas pastāv arī dažās citās mazās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurām šobrīd trūkst finansējuma. Tādēļ es patiešām domāju, ka turpmāk ir jāparedz īpaši pasākumi, kas ļautu šīm valstīm izkļūt no finanšu krīzes.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, es runāšu ļoti īsi. Vispirms es gribu pateikties visiem Parlamenta deputātiem par priekšlikumiem saistībā ar 2010. gada budžetu un es ceru, ka turpmākajā budžeta procedūrā mēs atradīsim piemērotus risinājumus, lai izstrādātu labu budžetu 2010. gadam.

Es tikai gribu konkrēti atbildēt uz šo ļoti svarīgo piena fonda jautājumu un pateikt, ka tas, ko vakar norādīja Fischer Boel kundze, bija Komisijas apņemšanās nākt klajā ar priekšlikumu par konkrētu naudas summu, proti, EUR 280 miljoniem. Nākamnedēļ Komisija apspriedīs šo jautājumu un saskaņā ar Reglamentu iesniegs konkrētu priekšlikumu šajā jautājumā. Tādas ir manas īsās piezīmes saistībā ar šo diskusiju.

  Priekšsēdētāja. – Liels paldies, komisār Šemeta kungs! Deputāti uzdeva vēl dažus jautājumus, taču, cik noprotu, jūs nevēlaties tieši atbildēt Garriga kungam un pārējiem deputātiem. Iespējams, jūs gribētu minētajiem deputātiem sniegt rakstiskas atbildes. Viņi to noteikti ļoti augstu novērtēs. Gräßle kundze, Garriga kungs un daudzi citi deputāti ir uzdevuši papildu jautājumus.

  László Surján, referents. – (HU) Vispirms es vēlos vērsties pie Padomes, lai gan valsts sekretāram jau bija jāaiziet. Es pilnīgi piekrītu viņa paziņojumam, ka problēma pastāv. Tāpat es pilnīgi piekrītu tam, ka visu, ko viņš uzskata par svarīgu, arī Parlaments uzskata par svarīgu, piemēram, izglītību un pētniecību. Ir arī liela vienprātība attiecībā uz mērķiem. Taču, kad runa ir par līdzekļiem, kā sasniegt šos mērķus, viedokļi būtiski atšķiras. Līdz novembra vidum mums kaut kā jāpanāk vienošanās šajā jautājumā. Komisārs minēja, ka viņš atzinīgi vērtē pasākumus, ko Parlaments veic, lai atjaunotu tās pozīcijas, kas bija ietvertas Komisijas provizoriskajā budžetā. Es gribētu, lai viņš saprot, ka tas nenotiek tikai dažās pozīcijās. Patiesībā es minēju, ka mēs cenšamies pieņemt nostāju, izmantojot niansētu pieeju.

Taču man jāpiemin dažas domas, kas tika izteiktas debašu laikā, kurām es nepiekrītu. Es nevaru pieņemt attieksmi, ka mēs nosaucam par zādzību tās summas, kas kā solidaritātes žests tiek nosūtītas no vienas atbalstītājas valsts uz citu saņēmēju valsti. Es nedomāju, ka runa šeit ir par to. Eiropas Savienība ir veidota, pamatojoties uz to, ka dalībvalstis viena otrai izrāda solidaritāti. Patiesībā es zinu atbalstītāju valsti, kuras vadītāji apgalvo, ka, viņu ieņēmumi ir būtiski palielinājušies, pateicoties ES paplašināšanai, kas ir nodrošinājusi viņu piekļuvi milzīgam tirgum.

Eiropas Savienība nav mērāma tādā izteiksmē kā maksājumu un ieguldījumu attiecība. Tas ir netaisni un maldinoši, un tas sagraus visu mūsu kopīgo nākotni. Vienlaikus es gribu pievērst savu kolēģu uzmanību tam, ka daži cilvēki šeit ar lielu entuziasmu visus priekšlikumus pieminēja pagātnes formā: mēs to izvirzījām un sagatavojām, un tas tā notiks. Tas, par ko mēs ceturtdien balsosim, ir projekts un politisks vēstījums. Politiskais vēstījums ir par to, kā Parlaments gribētu vest Eiropas Savienību uz zaļākām ganībām.

Es arī lūdzu, lai Padome saprot, ka referents nepārstāv ne vienas personas viedokli, ne arī partijas vai tikai Budžeta komitejas viedokli. Šeit runāja tik daudz cilvēku, pārstāvot dažādas komitejas un dažādas politiskās grupas, bet visiem ir bijis viens un tas pats vēstījums: mums nepieciešams labāks, daudz praktiskāks un daudz iedarbīgāks budžets. Mans laiks ir beidzies. Paldies par cieņas pilno uzmanību!

  Vladimír Maňka, referents. – (SK) Es vēlos izteikt savu pateicību par debatēm sēžu zālē, kā arī par sadarbību Budžeta komitejā, politiskajās grupās un arbitrāžas procedūrās.

Es gribu pateikties Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāram un visiem Eiropas Parlamenta ģenerāldirektorātu pārstāvjiem; mēs esam sadarbojušies kopš janvāra, meklējot vislabākos risinājumus, kas mums palīdzētu efektīvi izmantot Eiropas pilsoņu finanšu līdzekļus. Es vēlos pateikties ēnu referentiem un koordinatoriem. Mūsu diskusijās man bija sajūta, ka mēs patiešām meklējām pozitīvus risinājumus. Pateicoties arī jums, mēs atradām šos risinājumus, un daudzi no tiem ir iekļauti manā ziņojumā. Es gribu pateikties saviem padomdevējiem un Budžeta komitejas darbiniekiem. Daudzās diskusijas, kas mums bijušas ar visu iestāžu pārstāvjiem, palīdzēja mums izveidot daudz objektīvāku viedokli šajā jautājumā, un, kas ir daudz svarīgāk, mēs atklājām, kur meklēt risinājumus.

Es augstu novērtēju arbitrāžas procedūrās panākto vienošanos attiecībā uz Informācijas ģenerāldirektorāta un drošības dienestu organizāciju audita īstenošanu. Tā mērķis ir novērtēt, vai līdzekļi tiek izmantoti vislabākajā iespējamajā veidā. Līdz šim tikai Revīzijas palāta piekrita neatkarīgām tās darba pārbaudēm — un tas atmaksājās. Pēc šī audita Revīzijas palāta samazināja savas administratīvās izmaksas un panāca lielāku produktivitāti.

Budžeta komiteja iepriekš ir konstruktīvi sadarbojusies arī ar citām iestādēm. Arī šajā gadījumā mēs sadarbojāmies, lai atrastu labākos risinājumus, izstrādājot Eiropas iestāžu budžetu. Gadījumos, kad iestāžu prasības bija pamatotas, mēs atjaunojām dažas no sākotnējām prasībām, ko Padome bija samazinājusi. Es vēlos uzslavēt budžeta veidošanas metodi tajās iestādēs, kuras jau veido savu budžetu, pamatojoties ne tikai uz inflācijas likmi, bet arī, pamatojoties uz reālajām vajadzībām.

  Priekšsēdētāja. – Līdz ar to kopīgās debates tiek slēgtas. Balsojums notiks ceturtdien plkst. 11.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kopienas budžeta projekts 2010. gadam ir pārāk mazs, ņemot vērā, ka mēs atrodamies ekonomiskā un sociālā krīzē, kurai ir dramatiska ietekme uz nodarbinātību un daudzu cilvēku dzīves apstākļiem. Tas, ka šis budžeta projekts ir par apmēram EUR 6 miljardiem mazāks nekā tie līdzekļi, kas bija apstiprināti daudzgadu finanšu shēmā 2010. gadam, ir nepieņemami. Ņemot vērā nopietno sociālo realitāti daudzās dalībvalstīs, jo īpaši tā dēvētajās „kohēzijas valstīs”, piemēram, Portugālē, mēs uzskatām, ka budžets ir steidzami jāpārskata un jāpalielina, un šajā saistībā mēs esam izvirzījuši šādus priekšlikumus:

- lielāks finansiāls atbalsts strukturālajai un kohēzijas politikai;

- N+2 un N+3 noteikumu, kuri līdz šim Portugālei iepriekšējā finanšu shēmā ir nozīmējuši zaudējumus aptuveni EUR 106 miljonu apmērā, pārvērtēšana;

- Kopienas līdzfinansējuma likmes struktūrfondos un kohēzijas fondos palielināšana.

Diemžēl citi priekšlikumi ar nozīmīgu ietekmi sociālajā un vides jomā budžeta diskusiju laikā netika pieņemti, tostarp, piemēram, šādi priekšlikumi:

- attīstības programma Portugāles rūpniecībai;

- programma tekstila un apģērbu ražošanas rūpniecībai;

- programma maza apjoma amatieru piekrastes zvejniecības atbalstam;

- finansējuma LIFE+ programmai palielināšana.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Es uzskatu, ka, ņemot vērā pozitīvās tendences Īrijā saistībā ar Lisabonas līgumu, pēc budžeta 2010. gadam pieņemšanas ir nepieciešams veikt vispusīgu budžeta procedūras pārskatu, lai kopumā uzlabotu šo procesu un padarītu to efektīvāku, atbilstīgāku un redzamāku Eiropas iedzīvotājiem. Šajā saistībā es uzskatu, ka galvenajam šī pārskata mērķim jābūt pārredzamības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesā un īstenošanas posmā. Tādēļ mums ir jāapsver vienotu kontroles standartu un statistikas apkopošanas mehānismu ieviešana dalībvalstīs, lai iegūtu kvalitatīvāku atgriezenisko saiti par budžeta izpildes rezultātiem. Turklāt budžetā procedūrā labāk jālīdzsvaro ilgtermiņa stabilitāte un elastība reaģēt uz mainīgajām vajadzībām, vienlaikus saglabājot subsidiaritātes principu, kas panākams, nodrošinot skaidras priekšrocības un pievienoto vērtību salīdzinājumā ar valstu budžetiem. Tālāk jāattīsta arī noteiktas politikas jomas. Šodien Eiropa sastopas ar nozīmīgiem izaicinājumiem, ko rada finanšu krīze, klimata pārmaiņas, energoapgāde, drošība un imigrācija. Es atzinīgi vērtēju Komisijas centienus šo problēmu risināšanā, bet es domāju, lai gūtu panākumus, mums vajadzīga stingrāka, saskaņotāka un vienotāka pieeja.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Budžeta izstrāde nekad nav vienkāršs process, vēl jo vairāk ekonomiskas krīzes laikā. Taču tas ir vēl viens iemesls, kādēļ šis uzdevums ir pat vēl svarīgāks. Tāda apmēra krīzes kā šī pārvaldība ES līmenī ir atkarīga arī no tā līdzsvara, kas pastāv sarunās starp pilnvarotajām Eiropas iestādēm. Neapšaubāmi, Eiropas Parlamentam ir izšķiroša loma šajās debatēs. Galvenie jautājumi diskusiju par 2010. gada budžetu centrā ir Ekonomikas atveseļošanas plāns un Eiropas piena fonds. Savā ziņā šie jautājumi ir uzsvēruši to, cik neelastīga ir finanšu shēma 2007.-2013. gadam, jo tie ir jauni finansiāli projekti un līdz ar to jauni līdzekļi. Lai reaģētu uz ekonomisko krīzi, ES budžetam ir pilnībā jāizmanto finanšu rezerves. Taču šķiet, ka šim budžetam būs ierobežota ietekme, ja dalībvalstis neieņems aktīvu nostāju, lai piekļūtu pieejamajiem līdzekļiem. Mums jāraida spēcīgs signāls Eiropas galvaspilsētām un manā gadījumā Bukarestei jo īpaši. Mūsu centieni šeit iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu Eiropas fondiem būs veltīgi, ja mūsu valstu valdības neveiks vajadzīgos pasākumus, lai piekļūtu šo fondu līdzekļiem un efektīvi tos izmantotu.

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – (HU) Dāmas un kungi, es vēlos izmantot šo iespēju, lai paustu atzinību tam, ka izmēģinājuma programma romu sociālajai integrācijai, ko Eiropas Parlaments ierosināja 2009. gadā, joprojām ir iekļauta Kopienas 2010. gada budžetā. Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts jūlija beigās izsludināja konkursu par šo programmu. Tās mērķis bija oriģinālu un kompleksu risinājumi izstrāde attiecībā uz tām plašajām problēmām, kas ietekmē romu kopienas. Projekta acīmredzams mērķis ir izstrādāt šādus pasākumus, kuri, pamatojoties uz pašreizējo pieredzi, var veicināt romu integrāciju ar pasākumiem izglītības, sociālajā un ekonomikas jomā, ar pārrobežu sadarbību un labākās prakses apmaiņu.

Saskaņā ar sākotnējo Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) priekšlikumu šīs programmas stūrakmens, no vienas puses, ir skolas vecuma bērnu izglītības attīstība un, no otras puses, pašnodarbinātības veicināšana un mikrokredītu piešķiršana. Turklāt saistībā ar šo izmēģinājuma programmu tiks rīkotas arī informatīvas un izpratnes veidošanas kampaņas. Cerams, ka šis projekts nodrošinās iespēju izstrādāt pamatnostādnes Kopienas rīcības plānam, kura mērķis būs romu sociālā integrācija, un, pateicoties tādu ideju izplatīšanai, kuras būs pierādījušas savu efektivitāti, veicinās normatīva Kopienas rīcības plāna izstrādi, kas būs plašāks par pašlaik pieejamajiem instrumentiem.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos aplūkot jautājumu, kurš ir nozīmīgs attiecībā uz ekonomiku un nodarbinātību, un ne tikai manā valstī. Mēs tuvākajā laikā gaidām Komisijas priekšlikumu par iespējamo to antidempinga maksājumu palielināšanu, ko piemēro apavu ar ādas virsu importam no Ķīnas un Vjetnamas. Dalībvalstu nostājas šajā jautājumā ir ļoti atšķirīgas. Ņemot vērā nozīmīgo nodarbinātības līmeni šajā nozarē, ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt pašreizējos maksājumus. Pašreizējo tiesību aktu paplašināšana neizraisa nekādus iebildumus, raugoties no tehniska viedokļa. Tādēļ es vēlos lūgt, lai Komisija apliecina, ka tā savu priekšlikumu pamatos uz būtiskiem izpētes secinājumiem, vienlaikus ņemot vērā, ka šī ir iespēja pārbaudīt tos solījumus, ko Komisijas priekšsēdētājs pirms neilga laika deva attiecībā darbavietu aizsardzību.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu 2010. gada budžeta projektam, jo šis ir līdzsvarots ziņojums, kurā reālistiski ir ņemtas vērā ES prioritātes.

Jāuzsver divi jautājumi — maksājumu palielinājumi galvenajām pozīcijām reģionālās attīstības jomā (ERAF, ESF, Kohēzijas fondam) un „piena fonda” izveide. Maksājumu palielinājumi ir svarīgi, jo tie sekmēs strukturālās politikas īstenošanu dalībvalstīs visu Eiropas pilsoņu interesēs, savukārt īpaša „piena fonda” izveide būs spēcīgs signāls, ko Eiropas iestādes raida Eiropas lauksaimniekiem.

Trešo jautājumu budžetā pārstāv enerģijas politika, būtiska jomā 2010. gadā, jo tas būs gads, kad tiks pieņemts jauns enerģijas plāns 2010.-2014. gadam, lai veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju.

Turpmākajos gados Komisijai par prioritāti būtu jāizvirza arī ieguldījumi infrastruktūrā, īpaši jaunajās dalībvalstīs, jo šiem ieguldījumiem ir pozitīva ietekme uz ekonomisko un teritoriālo kohēziju.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Piena fonda izveide raidītu svarīgu signālu Eiropas lauksaimniekiem, uzsverot patiesās bažas, ko ES iestādes izrāda par krīzi, ko piedzīvojusi piena ražošanas nozare. Piena tirgus ir viens no visnepastāvīgākajiem tirgiem, un to ir smagi skārusi ekonomiskā krīze, ko mēs pašlaik piedzīvojam.

Šāds fundamentāls risinājums kā fonda izveide, lai atbalstītu šīs nozares modernizēšanu, neapšaubāmi ir vēlamāks nekā pagaidu risinājums, piemēram, atgriešanās pie tradicionālajiem ražošanas kontroles veidiem, izmantojot piena kvotas. Mēs visi gribētu redzēt lielāku finanšu piešķīrumu. Taču summa, kas ierosināta šī fonda izveidei, proti, EUR 300 miljoni, ir maksimālais apjoms, kas atbilst budžeta griestiem. Ja šie griesti tiktu pārsniegti, Ministru padomei būtu neiespējami apstiprināt piena fonda izveidi.

Vienlaikus jāveic jauni pasākumi, lai veicinātu to, ka mājlopu audzētāji izmanto lauku attīstības fondus. Es uzskatu, ka vislietderīgākie pasākumi būtu tie, kas saistīti ar piekļuvi informācijai, labākās prakses apmaiņu un norādījumu sniegšanu par to, kā piekļūt šiem līdzekļiem, kurus pašlaik dažās valstīs izmanto nepietiekami.