Debates

Otrdiena, 2009. gada 20. oktobris - Strasbūra

13. Demokrātijas veidošana ārējo attiecību jomā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Ārlietu komitejas vārdā Padomei iesniedza Gabriele Albertini un Heidi Hautala (O-0093/2009) un Attīstības komitejas vārdā Eva Joly, par demokrātijas veidošanu ārējo attiecību jomā (B7-0213/2009).

  Heidi Hautala, autore. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka savas prezidentūras laikā Zviedrija atbalstu demokrātijai ārējo attiecību jomā ir padarījusi par svarīgu jautājumu. No Cilvēktiesību apakškomitejas viedokļa es vēlos uzsvērt, ka demokrātija un cilvēktiesības ir nesaraujami saistītas. Tas ir pietiekami acīmredzams no dažādajām eksistējošām demokrātijas definīcijām, un es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka, piemēram, 2005. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija mēģināja definēt demokrātiju. Šī definīcija ietver garu uzskaitījumu, sākot ar plurālistisku politisko sistēmu un beidzot ar tiesiskumu, valdības pārredzamību, plašsaziņas līdzekļu brīvību, un tā tālāk. Tas mums skaidri parāda, ka cilvēktiesības nav atdalāmas no demokrātijas.

Ja Eiropas Savienība grib tos izmantot, tās rīcībā ir ļoti plašs līdzekļu klāsts, lai veicinātu demokrātiju pasaulē. Attīstības politika un Kopējā ārpolitika un drošības politika pilnībā ietver visu šo spektru. Mums pieejamie līdzekļi ir dialogs ar citām valstīm, dažādi finanšu instrumenti, iesaistīšanās starptautiskos forumos un vēlēšanu novērošanā, kas mums acīmredzami ir ļoti svarīgi.

Ir arī tādas situācijas, kurās mums jādomā par dažādiem negatīviem pasākumiem. Es vēlos pievērst ministres Malmström kundzes uzmanību tam, ka nākamnedēļ Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome gatavojas apspriest aizlieguma atcelšanu ieroču eksportēšanai uz Uzbekistānu. Manuprāt, viss norāda uz to, ka šis ir gluži nepareizs signāls, jo Uzbekistāna reāli nav uzklausījusi starptautiskās kopienas prasības. Starptautiskā kopiena, arī Eiropas Savienība, prasīja, lai tā veic neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu saistībā ar traģiskajiem un šokējošajiem notikumiem 2005. gada pavasarī Andižanā, kad demokrātija tika smagi un nesaudzīgi apspiesta. Es arī vēlos dzirdēt, ko ministre Malmström kundze domā par šo situāciju. Kā mēs varam veicināt demokrātiju, ja dažas dalībvalstis tagad grib atcelt šo aizliegumu ieroču eksportam?

Es gribu pateikt arī to, ka demokrātiju nevar eksportēt. Tā nav eksportējams produkts. Tā patiešām nedarbojas, ja to vienkārši ievieš no ārpuses, un tādēļ es gribu pasvītrot to, cik svarīgi šajā procesā ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību, jo šādā gadījumā demokrātija veidojas organiski, tā sakot: vietējā sabiedrībā.

Es gribētu pieminēt, ka Krievija ir sadarbības partnere, kas sistemātiski atsakās piekrist NVO iesaistīšanai cilvēktiesību dialogos starp Krieviju un Eiropas Savienību. Manuprāt, mēs turpmāk nevaram pieņemt šo situāciju.

Noslēgumā es vēlos pateikt, ka atbalstam demokrātijai vajadzētu būt lielākai prioritātei Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas un attīstības politikas darba kārtībā. Tam vajag arī vairāk līdzekļu. Piemēram, līdzekļi Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam ir ļoti pieticīgi, un mums būtu jāpalielina tā finansējums.

  Eva Joly, autore. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, demokrātija un cilvēktiesības ir nedalāmi saistītas. Demokrātiju pilnībā var atpazīt pēc cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas.

Tādēļ mums atzinīgi jāvērtē, ka 19. maijā Padome norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jāpieņem saskaņotāka pieeja demokrātiskai pārvaldībai.

Līdz šim pieliktās pūles vairumā gadījumā ir bijušas neatbilstīgas. Spilgts piemērs tam ir Izraēlas un Palestīnas konflikts. Lai gan misija, kas tika nosūtīta novērot 2006. gada Palestīnas vēlēšanas, atzina šo vēlēšanu rezultātu likumību, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis nolēma boikotēt ievēlēto valdību, tāpat kā tās boikotēja nacionālās vienotības valdību, ko izveidoja pēc tam, lai izkļūtu no šī strupceļa.

Kur ir Eiropas Savienības konsekvence un uzticamība, ja tās pašas pieņemtie lēmumi ir tik krasā pretrunā ar plaši izslavētajiem principiem? Un ko var pateikt par dalībvalstīm, kuras atsakās atbalstīt Goldstone kundzes ziņojumu? Šī ziņojuma secinājumi ir taisnīgi un līdzsvaroti, un to vispārējs atbalsts būtu solis ceļā uz mieru.

Lielākās valstis grauj šo cerību, un tās grauj šo cerību ar savu drosmes trūkumu un uzticības trūkumu savām vērtībām.

Tādēļ ar vēlēšanu novērošanas misiju organizēšanu nepietiek, vēl jo vairāk, ja tam seko atteikšanās atzīt rezultātus. Mums jābūt godīgiem pret sevi un jāieņem globāla pieeja attiecībā uz šiem jautājumiem.

Padomei būtu ātri jāpieņem rīcības programma šajā saistībā, izstrādājot īstu cilvēktiesību stratēģiju, kuras īstenošana būtu obligāta visos ES līmeņos. Mums vajag skaidri iezīmēt savas prioritātes un oficiāli tās integrēt visos mūsu instrumentos: ārpolitikā, cilvēktiesību politikā un attīstības politikā.

Kādu uzraudzību mēs veiksim tajās trešajās valstīs, kurās Eiropas Savienība novēro vēlēšanu norisi, lai nodrošinātu politiskā plurālisma ievērošanu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu ilgtermiņā?

Kādas ir mūsu prasības attiecībā uz neatkarīgu tiesu varu un iestādēm, kuras ir pārredzamas un atbildīgas pret saviem pilsoņiem?

Pastāvīgā nenoteiktība uz lomu, kas cilvēktiesībām piešķirta mūsu politikas jomās, ir nosodāma un neproduktīva. Ir pienācis laiks to precizēt, ja mēs gribam, lai Eiropas Savienību un tās svarīgākās pamatvērtības nopietnāk uztvertu starptautiskā līmenī.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti, Eiropas Konsensā attīstības jomā termins „nabadzība” ir definēts vairākos līmeņos. Nabadzība nozīmē ietekmes, iespēju un drošības trūkumu. Attīstība tiek kavēta, ja nav brīvības, un brīvība ir ierobežota bez demokrātijas. Ir grūti nodrošināt mieru bez demokrātijas. Līdz ar to bez miera nav iespējama attīstība. Abos gadījumos nepieciešams pilnībā ievērot cilvēktiesības. Šie jēdzieni ir savstarpēji saistīti, un mums vajag vienotu vispārēju sistēmu, lai demokrātijas veidošanas atbalstam labāk izmantotu esošās politikas jomas un instrumentus.

Es gribu pateikties Eiropas Parlamentam par lielo interesi un atbalstu šajā darbā. Septiņus gadus strādādama Parlamentā, tostarp Ārlietu komitejā, es esmu tikai pārliecinājusies par Parlamenta vienprātīgo apņēmību un reālo ieguldījumu demokrātijas veidošanā ES ārējo attiecību kontekstā.

Šī iniciatīva, ko uzsāka Čehijas un Zviedrijas prezidentūras, iepriekš šeit ir vairākkārt apspriesta, arī ar manu kolēģi Carlsson kundzi.

Šīs iniciatīvas izejas pozīcija ir tāda, ka demokrātijas veidošana ir izšķirošs faktors ne tikai ES sadarbībā attīstības jomā, bet arī kopējā ārpolitikā un drošības politikā. Tas ir neapstrīdami. Taču šajā iniciatīvā ir paredzēts iet vienu soli tālāk. Kā globālai partnerei ar 27 dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu un kā pasaules lielākajai palīdzības sniedzējai Eiropas Savienībai ir izšķiroša loma attiecībā uz atbalstu demokrātijas veidošanai ārējo attiecību jomā. Tam ir simboliska nozīme, jo mēs ceram, ka mūsu panākumi pašu mājās kalpos par iedvesmas avotu mūsu partnervalstīm visā pasaulē. Taču ir paredzēts, ka šī iniciatīva darbosies arī pragmatiskā un praktiskā līmenī. Mērķis ir nodrošināt, lai mēs saskaņoti un efektīvi pilnībā izmantotu tos instrumentus, kas ir mūsu rīcībā atbilstīgi ES juridiskajām un politiskajām sistēmām un mūsu iestādēm.

Mēs nesākam no nulles. Mēs jau esam daudz sasnieguši. Mēs esam pieredzējuši demokrātijas veidošanas atbalstīšanā ārējo attiecību jomā. Tā ir prioritāte mūsu attiecībās ar ĀKK valstīm — ierakstīta Kotonū nolīgumā — un ar citiem reģioniem, tādiem kā Āzija, Latīņamerika un Austrumeiropa. Mums ir stingri noteikumi attiecībā uz cilvēktiesībām, kas ietver dialogu ar trešām valstīm un septiņas kopējas ES stratēģijas.

Taču noteikti vēl jāveic daudz uzlabojumu. Mēs varam izdarīt vairāk. Mēs varam izdarīt labāk. Demokrātijas būtība prasa jaunu politisku sistēmu, un pašreizējais darba sadalījums starp dažādajiem pīlāriem ne vienmēr atbilst pastāvošajām vajadzībām. Dažādi instrumenti tiek izmantoti paralēli, turklāt dažreiz ne pārāk saskaņoti. Tas mazina mūsu darba ietekmi. Tas var arī ietekmēt mūsu redzamību un uzticamību, kā arī ierobežot mūsu iespējas efektīvi sadarboties. Tādēļ bez jaunu instrumentu vai modeļu izgudrošanas mēs gluži vienkārši nevaram gribēt panākt lielāku saskaņotību un konsekvenci veidā, kā mēs strādājam, lai atbalstītu demokrātiju.

Kā mēs to varam izdarīt? Piemēram, nosakot īpašus veidus, kā efektīvāk vienotā sistēmā izmantot ES instrumentus.

Mēs varam smelties iedvesmu dažos savos veiksmes stāstos. Viens no šādiem piemēriem ir mūsu iesaistīšanās Rietumbalkānos. Tajā apvienoti pirmā un trešā pīlāra instrumenti, un vienlaikus tā ir vērsta uz politisku reformu atbalstu, arī uz iestāžu veidošanu. Tādēļ Rietumbalkāni kļūst par stabilu vidi demokrātijai. Šīs divējādās ES īpašā pārstāvja funkcijas palīdz panākt labāku saskaņotību un konsekvenci starp dažādajiem ES instrumentiem. Tomēr mums jābūt pazemīgiem. Mēs sastopamies ar būtiskiem izaicinājumiem šajā reģionā.

Es gribu izteikties skaidri. Daži cilvēki — varbūt ne jūs šeit — ir nobažījušies, ka šī jaunā iniciatīva ieviesīs jaunu nosacītību attīstības atbalstā. Protams, ka šis ir jutīgs jautājums. Taču sarunās par cilvēktiesībām un demokrātiju ar mūsu partnervalstīm nedrīkst būt ietverta nosacītība.

Kāda ir situācija pašlaik? Attiecīgās darba grupas ir sākušas diskusijas par priekšlikumiem Padomes secinājumiem, pamatojoties uz dažādo ieguldījumu. Par pamatu mēs izmantojam to darbu, ko sāka Čehijas prezidentūra, kura organizēja īpašu konferenci par ES un demokrātijas veidošanu.

Es esmu iepazinusies arī ar ļoti interesantu Starptautiskā demokrātijas un vēlēšanu institūta (IDEA) ziņojumu, kurā ir salīdzināti mūsu nodomi, īstenojot demokrātijas veidošanu, ar to, kā šos nodomus uztver mūsu partneri.

Vēl ir par agru novērtēt šo iniciatīvu, bet es gribu uzsvērt, ka šis process jau nodrošina pievienoto vērtību. Tie, kas ir atbildīgi par attīstības un cilvēktiesību jautājumiem, ciešāk sadarbojas. Paralēli vai kopējās sanāksmēs notiek diskusijas Padomes darba grupās par attīstību un cilvēktiesībām. Tā vien jau ir pievienotā vērtība un svarīgs šīs iniciatīvas aspekts. Mēs strādājam, lai novembrī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome pieņemtu Padomes secinājumus.

Viens no apspriestajiem priekšlikumiem ir vajadzība pēc katras konkrētās valsts specifikai atbilstīgas pieejas, kura būtu pamatota uz šīs valsts situācijas dziļu analīzi un kura būtu iekļauta demokrātijas veidošanā ES līmenī, ietekmējot piemērota instrumenta izvēli.

Otrs priekšlikums ir vajadzība pēc reālām partnerattiecībām, pamatojoties uz dialogu un konsultācijām, kurās atbalsts demokrātijai tiktu uzlūkots kā atsevišķs temats un kurās dažādi dialogi būtu konsekventāki un labāk koordinēti.

Svarīgs ir ES atbalsts vēlēšanu procesiem visā pasaulē. Padomes un Eiropas Parlamenta uzskati šajā jautājumā ir ļoti līdzīgi. Mēs piekrītam Parlamenta dažkārt paustajām bažām attiecībā uz vajadzību „iet tālāk par vēlēšanām”. Vēlēšanu atbalsts ir jāpadara par daļu no nepārtraukta procesa, kas ietver ilgstošu sekošanu politiskajiem notikumiem. Tas nozīmē, ka mums jākoncentrējas uz to, kas notiek gatavošanās vēlēšanām laikā, vēlēšanu laikā un starp vēlēšanām, lai nodrošinātu, ka funkcionē mehānismi atbildības pieprasīšanai.

Nav iespējams pārspīlēt mūsu dažādo parlamentu lomu — citiem vārdiem, Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu lomu — demokrātijas veidošanas procesā. Tiem ir jābūt pilnībā iesaistītiem ES darbībās.

Es ceru, ka Lisabonas līgums tuvākajā laikā stāsies spēkā. Šie jaunie ES „spēles noteikumi” radīs demokrātiskāku un efektīvāku Eiropas Savienību. Lisabonas līgums palīdzēs arī padarīt Eiropu par spēcīgāku globālu dalībnieci, izveidojot Eiropas Ārējās darbības dienestu. Galu galā šī dienesta izveides mērķis ir panākt lielāku ES ārpolitikas jomu saskaņotību un likvidēt plaisu starp Komisijas un Padomes darbu, lai šīs politikas jomas būtu vērstas vienā virzienā. Līdz ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi uzlabosies politiskā sistēma demokrātijas veidošanas atbalstam, tādējādi ES varēs vēl labāk sniegt atbalstu attīstībai dažādās pasaules valstīs.

ES atbalsts demokrātijas veidošanai ir neticami svarīgs. Ja demokrātiska valsts nespēj apmierināt savu iedzīvotāju pamatvajadzības un veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, tad tas rada neapmierinātību ar to, kā darbojas demokrātija. Šādā gadījumā valdība riskē zaudēt gan leģitimitāti, gan politisku atbalstu.

Es vēlos pateikties Eiropas Parlamenta deputātiem par šī jautājuma virzīšanu. Jūs dodat ieguldījumu ar savu apņēmību, ar tiesību aktiem, ar savām attiecībām un kontaktiem ar parlamentiem visā pasaulē, kā arī ar savu līdzdalību ES vēlēšanu novērošanas misijās. Tādēļ jūs esat galvenais demokrātijas veidošanas spēks, un es ceru, ka Eiropas Parlaments vēl ilgi turpinās pildīt šo uzdevumu.

  Véronique De Keyser, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, kā valstī var ieviest demokrātiju? Protams, paļaujoties uz tās pilsonisko sabiedrību un stiprinot to, apkarojot nabadzību un atstumtību, un atbrīvojot tās sievietes.

Eiropa nav bijusi tik naiva, lai domātu, ka tā var ieviest demokrātiju ar tankiem un bumbām, kaut arī dažas dalībvalstis varbūt ir darbojušās šādu nepareizu priekšstatu vadītas. Tādēļ Eiropai ir jāuzņemas sava „maigas varas” loma. Tā ir nepateicīga, sarežģīta loma. Tā ir izveidojusi Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, kurš šodien atgādina jaundzimušo. Tas ir trausls, bet daudzsološs, ja par to rūpējas. NVO var iesniegt tam projektus bez savas valdības atbalsta, un tas ir svarīgi.

Taču no šī instrumenta ļoti ierobežotā budžeta tiek finansētas arī vēlēšanu novērošanas misijas. Tās ir ārkārtīgi svarīgas misijas, kuras aptuveni 10 gadu laikā ir pierādījušas savu nozīmi, bet kurām Parlaments jau ir pieprasījis ne tikai vairāk līdzekļu un noteikti vairāk papildu pasākumu — paldies, Malmström kundze — bet arī lielāku politisku saskaņotību veidā, kā mēs uzraugām to likumību, un šajā saistībā es pilnīgi atbalstu to, ko Joly kundze teica par dažām mūsu misijām. Nav normāli, ja valsts, kas sāk demokrātisku vēlēšanu procesu, netiek atbalstīta tās konsolidācijā.

Cilvēki ar tuvredzīgiem uzskatiem, bez šaubām, domā, ka demokrātija ir dārga. Demokrātija ir lētāka par karu, tas nu ir pilnīgi skaidrs, un to Ārējās darbības dienests pavisam noteikti ņems vērā savās darbībās.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  Charles Goerens, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vai var būt demokrātija bez brīvības? Nē. Vai var būt brīvība bez tiesībām? Protams, nē. Tas liek mums šajās debatēs atgriezties pie cilvēktiesību jēdziena.

Joseph Ki-Zerbo, ievērojams Burkinafaso zinātnieks, uz šo jautājumu ir devis šādu atbildi: „Tas, kurš dzīvo absolūtā nabadzībā, nav brīvs, jo viņš nevar izvēlēties starp vairākām iespējām.” Tādēļ nabadzība ir sinonīms brīvības trūkumam. Tādējādi pastāv cieša saistība starp brīvību, demokrātiju un cilvēktiesībām.

Līdz ar to nav pārsteigums, redzot daudzās atsauces uz to pamattekstos, kas regulē attiecības starp Eiropas Savienību un trešām valstīm, sākot ar Kotonū nolīgumu, kurā politiskā dialoga ar ĀKK valstīm kontekstā īpaši iekļauta klauzula par cilvēktiesībām un demokrātiju. Tādējādi demokrātijas veicināšana izvirza būtiskus jautājumus, kas saistīti ar pārdomātu nosacījumu piemērošanu.

Pamatojoties uz šiem dažiem novērojumiem, mēs nonākam pie secinājuma, ka demokrātija nav attīstības pirmsākums, bet ļoti bieži ir tās rezultāts. Partnerattiecībās starp Eiropas Savienību un trešām valstīm nevar ignorēt šo faktu. Mēs nepanāksim progresu bez apņēmības, bet mēs nepanāksim progresu arī bez pacietības. Šodien ir ievērojams skaits valstu, kas uzsāk demokrātisko procesu. Eiropa var saņemt atzinību par to, ka tā ir atbalstījusi šo procesu, pateicoties stratēģijai, kas ietver prasības cīņai pret nabadzību, cilvēktiesību kodifikācijai un demokrātisku principu un tiesisku principu sekmēšanai. Par spīti visai kritikai, kas tikko izskanēja attiecībā uz šo politiku un kam es piekrītu, es tomēr joprojām esmu pārliecināts, ka mūsu darbību arī turpmāk ir jāvada tām vērtībām, kuras jau ir pārbaudītas pagātnē.

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, demokratizācija palīdz miermīlīgi īstenot politiku, politiskas pārmaiņas un ietekmes pārvaldību sabiedrībā, kā arī cilvēktiesību ievērošanu. Atbalsts demokrātijai atbilst mūsu ārpolitikas mērķiem novērst konfliktus un samazināt nabadzību. Tāpēc es priecājos iesniegt parlamentāro grozījumu, kurā prasīts Eiropas konsenss par demokratizāciju, un es vēlos apsveikt Zviedrijas prezidentūru par tās iniciatīvu šajā saistībā.

Es esmu pārliecināts, ka demokratizācijai ir jāinformē par visām Eiropas Savienības politikas jomām attiecībā pret trešām valstīm. Man jāsaka, ka es nosodu Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupu, kas iebilst pret 10. punktu mūsu tekstā, un šķiet, viņi ierosina, ka Eiropa var teikt par demokrātiju vienu un darīt ko citu saistībā ar nedemokrātiskām valstīm, kad mums tas ir izdevīgi. Nē.

Visbeidzot, kā teica Malmström kundze, demokrātijas veidošana ir daudz vairāk nekā vēlēšanas: tā ir plurālistiskas pilsoniskas sabiedrības veidošana. Tāpēc Eiropai ir jāfinansē NVO, kas palielina pilsoņu līdzdalību, atbalsta atstumto grupu iekļaušanu, nodrošina profesionālu juristu apmācību, veicina vārda un apvienošanās brīvību, kā arī stiprina politiskās partijas parlamentā. Tas nozīmē civilās mobilizācijas atbalstu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērsties demokrātijas veidošanas jautājumam saistībā ar mūsu austrumu kaimiņiem. Pēdējos gados ir bijusi stagnācija un dažos gadījumos lejupslīde attiecībā uz demokrātiskajiem standartiem šajās valstīs. Vislielākās bažas rada notikumi Gruzijā un Moldovā.

Demokrātiskas politikas pamats: labi funkcionējoša — es uzsveru, labi funkcionējoša, — pilsoniskā sabiedrība būtiski iztrūkst visās mūsu austrumu kaimiņvalstīs. Es gribu apsveikt Zviedriju, pašlaik prezidējošo valsti, par to, ka tā ir viena no Austrumu partnerības politikas iniciatorēm. Šai politikai ir potenciāls tuvināt mūsu austrumu kaimiņus Eiropas Savienībai. Tomēr daudzējādā ziņā Austrumu partnerības politika līdz galam nenodrošina patiešām nozīmīgus stimulus šīm valstīm, lai tās uzsāktu sāpīgas un ilgas reformas.

Mans papildu jautājums ir šāds: kāda ir Padomes nostāja šajā saistībā? Citiem vārdiem, kas tiek apspriests? Vai mēs plānojam rīkoties stingrāk, lai nodrošinātu demokrātijas stiprināšanu šajā un daudzos citos nemierīgos un nestabilos reģionos?

  Heidi Hautala (Verts/ALE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos beidzot pateikt ministrei Malmström kundzei, ka, manuprāt, mums kā Eiropas Savienībai ir divi trūkumi, ja runa ir par mēģinājumiem veicināt cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē. Dalībvalstu ieceres bieži vien ir ļoti konfliktējošas un atšķirīgas. Šķiet, ka tieši tā tas ir gadījumā ar ieroču eksporta uz Uzbekistānu aizliegumu: ne visām dalībvalstīm ir vienāds viedoklis. Kā mēs šādā gadījumā varam īstenot kopēju politiku?

Otrkārt, es gribu teikt, ka Uzbekistāna ir labs piemērs valstij, kas saka mums, ka Eiropas Savienība tai neko nevar mācīt par demokrātiju un cilvēktiesībām, jo Eiropas Savienībai pašai ir savi trūkumi un problēmas. Kā mēs varam atbrīvoties no šiem dubultajiem standartiem? Mums ir ieradums mācīt citus, bet mēs paši ne vienmēr praktizējam to, ko mēs sludinām. Domāju, ka tas, ko jūs minējāt saistībā ar Eiropas Savienības demokrātiju, vērš uzmanību uz šiem dubultajiem standartiem.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es gribu izteikt pateicību deputātiem par apņēmību attiecībā uz šo jautājumu. Mēs esam pilnīgi vienisprātis par nepieciešamību stiprināt demokrātu ES ārlietu politikā. Šodien, ekonomiskās krīzes laikā, ir īpaši svarīgi, lai šī dimensija nepaliek neievērota. Mēs zinām, ka krīze ir ļoti smagi skārusi daudzas attīstības valstis. Lejupslīde izraisa neapmierinātību un sociālus nemierus. Ja šādā situācijā nav labi funkcionējošu demokrātisku iestāžu, var rasties nopietnas problēmas. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu drošas demokrātiskas iestādes un spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kas spēj risināt šādas krīzes.

Austrumu partnerība ir ļoti svarīgs instruments, svarīgs ne tikai demokrātijas stiprināšanai. Mēs pie tā intensīvi strādājam. Decembrī notiks ārlietu ministru sanāksme, un mēs ceram, ka mums izdosies 2010. gada sākumā uzsākt daudz dažādu īpašu pasākumu. Austrumu partnerība ir svarīgs instruments demokrātijas stiprināšanai starp mūsu tuvējiem kaimiņiem.

Hautala kundze izvirzīja jautājumu par Uzbekistānu. Tas, protams, ir ļoti jutīgs jautājums. Cilvēktiesību situācija Uzbekistānā ir tālu no apmierinošas. Kā Hautala kundze zina, sankciju pagarināšanai ir nepieciešama Padomes vienprātība. Pašlaik Padomē nav vienprātības. Taču mēs piekrītam attiecībā uz mērķi, proti, stiprināt Uzbekistānā demokrātiju un cilvēktiesības. Mēs ceram, ka to varēs sasniegt ar lielāku apņēmību. Mēs ceram, ka spēsim atrast alternatīvus veidus, kā stiprināt demokrātiju, nepārtraukti novērtējot stāvokli cilvēktiesību jomā un apsverot, kādām ir jābūt mūsu attiecībām ar Uzbekistānu. Pastāv citi ietekmēšanas veidi, kas varētu būt efektīvāki par ieroču embargo. Tikai dažas valstis veic ieroču tirdzniecību ar Uzbekistānu, tādējādi ieroču embargo drīzāk varētu būt simbolisks žests nekā kas vairāk. Iespējams, mēs varam atrast citus veidus. Tomēr kā es jau minēju, vispirms ir nepieciešama vienprātība Padomē, un pašlaik tās nav.

Ja ES grib būt uzticama savās attiecībās ar ārējo pasauli cilvēktiesību un demokrātijas jomā, tad mums jābūt stipriem arī Eiropas Savienībā. Trūkumi pastāv. Iespējams, tie nav salīdzināmi ar tām briesmīgajām netaisnībām, kas tiek pastrādātas citās valstīs, bet arī ES iekšienē ir nepilnības. Mums vienmēr jābūt modriem šajā saistībā, ja mēs gribam būt uzticami attiecībās ar pārējo pasauli.

Visbeidzot, es gribu pateikties jums par šīm debatēm un arī par lielisko rezolūciju, ko Parlaments ir iesniedzis. Man vēl nav izdevies iepazīties ar visiem grozījumiem, bet es domāju, ka iesniegtā rezolūcija ir ļoti laba. Tā pilnībā atbilst Zviedrijas prezidentūras mērķiem. Kā jau tika minēts, mēs ceram, ka sanāksmē ar Vispārējo lietu ārējo attiecību padomi, kas notiks novembrī, mēs varēsim pieņemt Padomes secinājumus. Tad mēs turpināsim diskusijas ar Parlamentu par šo jautājumu.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 22. oktobrī, plkst. 11.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es pilnībā atbalstu šo aicinājumu izveidot saskaņotāku un efektīvāku ES atbalsta sistēmu demokrātijas veidošanai, demokrātijas vērtību veicināšanai un cilvēktiesību ievērošanai pasaulē. Eiropas Savienība pati ir veidota, pamatojoties uz šīm cilvēktiesību un demokrātijas vērtībām. Arī Kopenhāgenas kritēriji, kas regulē pievienošanās prasības ES kandidātvalstīm, prasa, lai kandidātvalsts būtu panākusi „to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām, un to aizsardzību”. Turklāt Lisabonas līgums palielina Eiropas Savienības apņēmību turpināt ārējo darbību saskaņā ar saviem pamatprincipiem. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenais mērķis patiesi ir stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu. Es mudinu steidzami izveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) ne tikai kā līdzekli demokrātijas veidošanai, bet arī kā dienestu, kam ir demokrātiski jāatskaitās Eiropas Parlamentam. Demokrātija ir universāla vērtība. Demokratizācija un laba pārvaldība ir ne tikai mērķis pats par sevi, bet tā ir arī būtiska nabadzības samazināšanai, ilgtspējīgai attīstībai, mieram un stabilitātei. Patiesi, demokrātija, attīstība un cilvēktiesību, tostarp ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošana, ir savstarpēji saistītas un savstarpēji pastiprinošas.