Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2133(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0041/2009

Iesniegtie teksti :

A7-0041/2009

Debates :

PV 21/10/2009 - 8
CRE 21/10/2009 - 8

Balsojumi :

PV 22/10/2009 - 8.8
CRE 22/10/2009 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0057

Debates
Trešdiena, 2009. gada 21. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides institucionālie aspekti – Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide – pašreizējais stāvoklis sarunās ar dalībvalstīm (debates)
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par Elmar Brok ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides institucionālajiem aspektiem (2009/2133(INI) – (A7-0041/2009)) un Padomes un Komisijas deklarāciju par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok, referents.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Tuvojas laiks, kad galīgi tiks ratificēts Lisabonas līgums, un tagad mēs sākam apsvērt, kā šis līgums būtu jāīsteno. Mēs visi zinām, ka konstitūcija ir jāīsteno dzīvē, kas ir tikpat svarīgi kā vārdi, kas ierakstīti konstitūcijā vai tādos primārajos tiesību aktos kā līgumā.

Tāpēc es vēlētos vēlreiz ikvienam atgādināt par sākotnējo nodomu, jo mūsu pašreizējās diskusijas par Ārējās darbības dienestu, Augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieku ir konstitucionālā konventa darba rezultāts, ko starpvaldību konference pārņēma saistībā ar Lisabonas līgumu.

Nodoms bija padarīt Eiropas Savienību daudz efektīvāku, tuvinoties situācijai, ka Eiropa pasaulē pauž vienotu viedokli. Tāpēc mums ir vajadzīgs šis jauna veida Augstais pārstāvis / priekšsēdētāja vietnieks, kam vajadzīgs arī uzticams dienests, lai tiktu galā ar šo uzdevumu.

Otrais konstitucionālā konventa princips bija pārredzamība, un trešais — demokrātija. Šie bija trīs sākuma punkti, un parlamentārajam vairākumam konstitucionālajā konventā, kurā ietilpa jo īpaši valstu parlamenta deputāti, bija skaidrs, ka Eiropas Savienība vienmēr ir labāka jomās, kurās tā strādā saskaņā ar Kopienas metodi, un vienmēr ir salīdzinoši sliktāka jomās, kurās tā strādā saskaņā ar starpvaldību metodi.

Atbilstoši šīs sagatavošanās būtībai līguma īstenošana nedrīkst izraisīt starpvaldību pieejas pastiprināšanos, kā rezultātā Kopienas metode, kas ir demokrātiski kontrolējamāka, sekmīgāka un daudz pārredzamāka, tiek apslāpēta.

Tāpēc dažreiz es nesaprotu, kāpēc dalībvalstis galvenokārt interesējas par organizatoriskās struktūras shēmām, bet nevis par to, kā šie principi tiek īstenoti. Mēs uzskatām, ka mums nav vajadzīga jauna birokrātija, kas veidotos starp Padomi un Komisiju, ilgtermiņā 6000-8000 cilvēku sastāvā dzīvotu savu dzīvi un kļūtu par neatkarīgu karaļvalsti ārpus mūsu kontroles.

Pamatojoties uz to, ka šis dienests tiks pakļauts Komisijai kā administratīva iestāde, mēs atzīstam, ka tam ir jāpiemīt sui generis īpašībām. Tas nevar būt parasts Komisijas dienests, jo ārpolitikas un drošības politikas jomā kompetence ir sadalīta starp Kopienu un Padomi. Tāpēc ir jārūpējas par to, lai Padomei būtu nodrošinājums, ka tās tiesības tiek izteiktas pieņemami un ka darbs norisinās lojāli.

Jābūt skaidri saprotamam, ka pret Komisijas valstu ekspertiem ir jāizturas citādāk, nekā tas bija līdz šim; citiem vārdiem sakot, viņiem jādod līdzvērtīgas tiesības. Jābūt skaidram, ka Parlamenta uzraudzības un budžeta tiesības nekādā ziņā nav jāierobežo, bet gan jāstiprina.

Tāpēc šajā apspriedes brīdī es vēlētos atgādināt Komisijai, ka mums ir ne tikai apspriešanas tiesības, bet mēs, parlamentārieši, arī panācām to, ka Komisija sniedza savu piekrišanu. Mēs neatstāsim Komisiju un Augsto pārstāvi bez uzklausīšanas. Mums jānodrošina, lai Civildienesta noteikumu un Finanšu regulas grozījumu gadījumā Eiropas Parlamentam būtu tādas pašas koplēmuma tiesības kā budžeta procedūrā. Tāpēc es gribētu aicināt abas institūcijas savās deklarācijas aprakstīt veidu, kādā var sasaistīt efektivitātes, pārredzamības un demokrātijas principus. Līdzšinējie COREPER dokumenti, kuros es varēju ieskatīties, manī šādu skaidrību neviesa.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja.(SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Brok kungs, godātie deputāti, Eiropas Ārējas darbības dienesta izveide ir jautājums, kas, kā es zinu, jūs šeit, Parlamentā, ļoti interesē. Ar lielu interesi un aizrautību es lasīju Brok kunga iesniegto ziņojumu, kas pirmdien apstiprināts Konstitucionālo jautājumu komitejā. Protams, prezidentūra pilnībā piekrīt Brok kunga teiktajam ziņojumā par to, ka Ārējās darbības dienests patiesībā ir mūsu kopējā darba pamats, lai Eiropas ārpolitiku padarītu par aktīvu un vienotāku instrumentu, kas Eiropas politiku ļautu saskatīt labākā gaismā visā pasaulē.

Tā nolūks ir mazināt plaisu, kas pastāvējusi starp Komisijas un Padomes darbu, lai Eiropas Savienības politika darbotos vienā virzienā. Mums tas ir svarīgi, lai mēs varētu būt pēc iespējas efektīvāki. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs Ārējas darbības dienestam nodrošinātu pēc iespējas labākas iespējas uzsākt darbu. Tas ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem Lisabonas līguma izaicinājumiem. Daudzi puzles gabaliņi ir jāsaliek pareizajās vietās, tāpēc Padomē tiek veikti plaši sagatavošanās darbi.

Eiropadomes mērķis ir vienoties par ziņojumu, ko Augstais pārstāvis, kad viņu iecels amatā, spēs izmantot kā sākuma punktu, iesniedzot priekšlikumu par Ārējās darbības dienestu. Šī darba laikā, protams, notiks apspriešanās ar Eiropas Parlamentu jautājumā par Augstā pārstāvja priekšlikuma iesniegšanu. Līdz tam laikam prezidentūra nodrošinās, ka noris pastāvīgs dialogs ar Eiropas Parlamentu. Šāds dialogs ir pastāvējis līdz šim, un mēs to arī turpināsim. Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir svarīgi regulāri sazināties par šiem jautājumiem ne tikai starp ierēdņiem, bet arī politiskajā līmenī.

Uzreiz pēc Īrijas referenduma — mēs esam ļoti apmierināti ar tā pozitīvo iznākumu — dalībvalstis un Komisija uzsāka ļoti intensīvu darbu, lai izveidotu Eiropas Ārējās darbības dienestu. Šajā darbā ir novērojams progress, un es esmu pilnīgi droša, ka nākamnedēļ mēs varēsim izklāstīt Eiropadomei virkni noderīgu ideju jautājumā par paredzēto Augstā pārstāvja amatu. Tā kā Augstā pārstāvja pienākums ir iesniegt galīgo priekšlikumu, viņš vai viņa, protams, darbā iesaistīsies, tiklīdz būs iecelts amatā. Tas ir ļoti svarīgi, lai ļautu viņam vai viņai sniegt ieguldījumu priekšlikuma veidošanā.

Prezidentūra iesniegs vienošanos par principiem, kas skar piecus galvenos elementus, proti, Ārējās darbības dienesta darbības jomu, tā tiesisko statusu, tā personāla nodrošinājumu un finansējumu, kā arī ES delegācijas. To mēs vēl neesam pabeiguši, un diskusijas turpinās, taču es jums sniegšu priekšstatu par līdz šim paveikto. Šajā sakarā šķiet, ka Padomes un Komisijas saskaņa ir augstā līmenī, un es ceru, ka tāda tā būs arī ar Eiropas Parlamentu.

Attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta darbības jomu ir skaidrs, ka mums būtu jāizveido ģeogrāfiskās un tematiskās „struktūrvienības” ar kopīgu atbildību par uzdevumiem, ko pašlaik risina Komisija un Padomes sekretariāts. Komisija saglabās galveno atbildību jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecību, palīdzību un paplašināšanos, lai gan vēl aizvien ir jānosaka, tieši kur jāatrodas robežlīnijai starp Komisijas un Ārējās darbības dienesta kompetenci attiecībā uz palīdzību.

Dalībvalstis un Komisija arī piekrīt, ka Ārējās darbības dienesta tiesiskajam statusam ir jāatspoguļo un jāatbalsta dienesta unikālā sui generis loma ES sistēmā. Lai arī kāds tiesiskais risinājums rezultātā tiks pieņemts, tam jāatbilst labas pārvaldības un pārskatatbildības principiem.

Personālu komplektēs Komisija, Padomes sekretariāts un dalībvalstis. Tas ir skaidri noteikts Lisabonas līgumā. Visās šajās personāla kategorijās jābūt tiesībām stāties amatā, ievērojot vienādus noteikumus. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ES delegācijas atradīsies Augstā pārstāvja pakļautībā.

Veidojot Eiropas Ārējas darbības dienestu, svarīgs jautājums ir saziņa ar Eiropas Parlamentu. Pēc iecelšanas amatā, Augstais pārstāvis regulāri apspriedīsies ar Eiropas Parlamentu par galvenajiem darbības virzieniem un svarīgajām virziena izvēles iespējām attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku. Esmu pārliecināta, ka cieša sadarbība ar Eiropas Parlamentu tiks veicināta arī ierēdņu līmenī. Tāpēc Eiropas Ārējas darbības dienestā vajadzētu būt struktūrvienībai, kas atbild par sazināšanos ar Parlamentu.

Aptuveni tik daudz mēs esam panākuši diskusijās. Es nevaru sniegt detalizētāku informāciju, jo mēs vēl neesam pabeiguši sarunas, taču mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai turpinātu informēt Parlamentu par panākto progresu. Protams, Augstais pārstāvis vēl nav iecelts amatā, tāpēc šīs ieceres vēl aizvien ir tikai ieceres un nekas vairāk. Visbeidzot, priekšlikumu saskaņā ar līguma noteikumiem iesniegs Augstais pārstāvis.

Vēlos pateikties jums par iespēju izteikties. Es ceru uz konstruktīvām debatēm, kuru laikā es, protams, ļoti uzmanīgi uzklausīšu Parlamenta viedokļus un atbilstoši savām labākajām spējām atbildēšu uz visiem jautājumiem, kādi jums varētu rasties.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka mēs esam procesa pēdējā posmā, lai spēkā stātos Lisabonas līgums, pabeidzot astoņus gadus ilgušo diskusiju un sarunu procesu. Pēc Īrijas referenduma izšķirošā rezultāta mēs visi ceram, ka beidzot drīzumā varētu sekot līguma ratificēšana Čehijā. Ja mēs to varētu panākt līdz Eiropas atkalapvienošanās 20. gadadienai, tā būtu liela diena Eiropai un tās pilsoņiem — ne tikai tāpēc, ka mēs varēsim koncentrēt visu savu uzmanību neatliekamajām problēmām un sagaidāmajiem politiskajiem jautājumiem.

Tā kā mēs esam nokļuvuši beigu posmā, ļaujiet man apsveikt Parlamentu, jo īpaši Konstitucionālo jautājumu komiteju un Elmar Brok kā referentu par atzinuma sniegšanu saistībā ar Lisabonas līguma pamatelementu — Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD). EĀDD izveide Eiropas Savienībai un visām tās institūcijām nodrošina iespēju sasniegt ilgi cerēto: paust vienotu viedokli pasaulē un stiprināt ES ietekmi pasaulē.

Brok kunga ziņojumā atzītas šīs ievērojamās iespējas. Līdz ar šīm nozīmīgajām debatēm un daudzām citām apspriedēm ar Parlamenta pārstāvjiem tas sniedz nozīmīgu ieguldījumu mūsu darbā kopā ar Zviedrijas prezidentūru, kā arī ar dalībvalstīm un Padomes sekretariātu turpmākajos mēnešos. Ar prieku apstiprinu, ka Komisija stingri atbalsta Parlamenta vispārējo pieeju. Es piekrītu jūsu tikko pieminētajiem pārredzamības, demokrātijas un saskaņotības principiem. Acīmredzot ir svarīgi, lai visas institūcijas strādātu kopā, palīdzot jaunieceltajam Augstajam pārstāvim / priekšsēdētāja vietniekam sagatavot lēmumu par EĀDD izveidi — lēmumu, kas, kā jūs zināt, prasa Komisijas piekrišanu un apspriešanos ar Parlamentu.

Pirmkārt, es vēlētos pieminēt EĀDD statusu. Tas patiešām būs sui generis, jo to neveido pēc kāda modeļa. Mēs radām kaut ko jaunu. Tas nebūs ne starpvaldību dienests, ne arī balstīts vienīgi uz Kopienas metodi, taču mums ir jānodrošina, lai jaunajai sistēmai būtu patiesi eiropeiska pieeja, ko iedvesmojusi Kopienas politika un kas savu spēku gūst Kopienas politikā, kā tika pieminēts. Galvenais jautājums mums visiem ir, kas EĀDD būtu jāpanāk. Tam būtu jābūt mūsu mērķim. Satuvinot dažādas ieinteresētās personas ārējo attiecību jomā, mēs varam nodrošināt, ka mūsu attiecības ar pārējo pasauli ir skaidras, saskaņotas un viena politikas mērķu kopuma vadītas. Dienests jāvērtē kā ES ārpolitikas kodols, kā vieta, kurā tiek izstrādāta un saskaņota politika. Tas arī jāuzskata par tādu gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī ārpus tās. EĀDD darbs būs efektīvs tikai tad, ja dienests labi sadarbosies ar citām institūcijām un pilnībā ievēros iestāžu savstarpējo līdzsvaru.

Tāpēc es uzskatu par ļoti svarīgu, lai EĀDD tiktu izveidots tā, ka tam ļauj strādāt ciešā sadarbībā ar Komisiju un Padomi un ievērot nepieciešamību par savu darbību pilnībā atskaitīties Eiropas Parlamentam. Es ticu, ka ar ārējām darbībām saistītās atbildības apvienošana vienā dienestā Parlamentam nozīmēs krasu kapacitātes maiņu pildīt savu lomu saistībā ar ES politikas kontroli. Līdzīgi kā pats dienests, veids, kādā Parlaments saistīts ar dienestu un Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieku, zināmā mērā arī būs sui generis.

EĀDD izveide prasīs dažādu lēmumu pieņemšanu, tostarp iespējams gan grozījumus Finanšu regulā, gan Civildienesta noteikumos, kam vajadzīgs Komisijas priekšlikums un lēmuma pieņemšana, pamatojoties uz koplēmuma procedūru.

Augstajam pārstāvim / priekšsēdētāja vietniekam vajadzīgas pilnvaras vadīt dienestu, taču dienestam arī jākalpo ES sistēmai kopumā — visticamāk Eiropas Komisijas priekšsēdētājam un Eiropadomes priekšsēdētājam, kā arī citiem komisāriem, kas saistīti ar ārējām attiecībām. Tam jābūt gatavam piedāvāt savu palīdzību gan Briselē, gan trešās valstīs, Eiropas Parlamentam un tā oficiālajām delegācijām, kas dodas uz ārzemēm.

Dalībvalstu ciešā iesaistīšanās jaunajā dienestā ir viens no tā galvenajiem jauninājumiem. COREPER pārstāvji meklē veidus, kā vislabāk nodrošināt to, lai dienesta darbā laikus tiktu iesaistīti augsti kvalificēti dalībvalstu diplomāti. Mēs Komisijā pārbaudām, kā to var īstenot, neveicot grozījumus Civildienesta noteikumos. Iecelšanai amatā būtu jānotiek, pamatojoties uz atlases procedūrām, ņemot vērā nopelnus un atbilstoši rēķinoties ar nepieciešamību panākt ģeogrāfisko līdzsvaru un dzimumu līdzsvaru. Tas lielā mērā atbilst ziņojumā izteiktajām vēlmēm.

Tāpat mēs uzskatām, ka visiem EĀDD locekļiem — gan ES institūciju ierēdņiem, gan dalībvalstu ierēdņiem, kas nodarbināti, pamatojoties uz pagaidu līgumiem, — jābūt vienādām tiesībām. Tās būs vienādas visos gadījumos.

Kas attiecas uz dienesta darbības jomu, tam jāgūst visaptverošs pārskats par ES attiecībām ar pārējo pasauli, tāpēc tam vajadzīgas struktūrvienības atbilstoši ģeogrāfiskajam iedalījumam, kā arī horizontālie dienesti, kas aptvertu tādus jautājumus kā kopējā ārpolitika un drošības politika, kopējā drošības un aizsardzības politika, cilvēktiesības un attiecības ar ANO iestādēm. Mērķis ir novērst dublēšanos un nodrošināt, ka visi par ES ārpolitikas īstenošanu atbildīgie sadarbojas efektīvi. Komisijas pakļautībā arī turpinās darboties dienesti, kas atbild par tirdzniecību, attīstības politiku, palīdzības īstenošanu, humāno palīdzību un paplašināšanos. Tā, protams, arī turpinās vadīt ES galveno iekšpolitikas jautājumu ārējos aspektus, un pašreizējo debašu galvenais jautājums ir ārējās palīdzības plānošanas vadība.

Varu apliecināt Parlamentam, ka ES attīstības politika, tostarp nabadzības izskaušana, būs Komisijas ārējo darbību galvenā daļa. Augstais pārstāvis / priekšsēdētāja vietnieks un attīstības komisārs šajā jautājumā sadarbosies ļoti cieši. Palīdzēs fakts, ka Augstais pārstāvis būs arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par visas ES ārējās darbības saskaņošanu. Dienests atbildēs arī par delegāciju administrāciju, lai gan delegāciju veidos cilvēki no dažādiem dienestiem — ne tikai no EĀDD, bet arī no Komisijas dienestiem un iespējams arī no citām Eiropas Savienības institūcijām un iestādēm.

Līdz ar līguma spēkā stāšanos Komisijas delegācijas kļūs par ES delegācijām. Tas delegācijām uzliks jaunus pienākumus, taču nemazinās viņu lomu, pārstāvot pilnu Komisijas darbību klāstu. Līdz ar līguma spēkā stāšanos ES delegācijām būtu jāatbild par ES pārstāvēšanu, darbības koordinēšanu un sarunu risināšanu. Lielākoties šī procedūra noritēs samērā viegli. Tomēr dažās jomās, kurās darba slodze ir īpaši liela, būs jāorganizē pienākumu sadale ne tikai rotējošajā prezidentūrā, bet arī citās dalībvalstīs.

Pilnīgi jaunā ārējas darbības dienesta izveide ir nozīmīgs uzdevums. Kā minēts jūsu ziņojumā, tas norisināsies pakāpeniski. Mēs mācīsimies kopā. Mūsu pirmajam mērķim jābūt ES ārpolitikas faktiskās īstenošanas nodrošinājumam laika posmā starp līguma spēkā stāšanos un EĀDD izveidošanu. Mēs un Padomes sekretariāts strādāsim kopā ar Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieku, lai nodrošinātu, ka mūs darbā nepastāv plaisas. Taču mums jāraugās nākotnē. Mēs savedīsim kopā dažādu institūciju un visu dalībvalstu ierēdņus un diplomātus. Kā mēs zinām, kopējā ārpolitika nav tikai 27 valstu politikas summa. Mums Eiropas Ārējas darbības dienestā ir vajadzīgi cilvēki, kas, nezaudējot raksturīgo saikni ar savu valsti, domā eiropeiski. Tāpēc mums ir jāizveido ES diplomātiskā kultūra un ES esprit de corps. Attiecībā uz to būtiska nozīme ir apmācībām.

Ziņojumā ierosināta daudzsološā ideja par Eiropas diplomātiskās akadēmijas izveidi. Līdz tam mēs labi varam izmantot dalībvalstu diplomātiskās akadēmijas. Pavisam nesen es piedalījos Eiropas diplomātiskās programmas, kas paredzēja un parādīja ceļu, 10. gadadienas svinībās. Ir vērts piebilst, ka no 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Komisija jau ir organizējusi apmācību seminārus vairāk nekā 5700 diplomātu. Viens no EĀDD uzdevumiem būs izveidot apmācību stratēģiju, lai nodrošinātu, ka visi tā locekļi neatkarīgi no sagatavotības līmeņa būtu gatavi veikt savus pienākumus. Jo īpaši delegāciju vadītāji spēs ne tikai pildīt savus politiskos pienākumus, bet arī vadīt visus Komisijas pasākumus, kas ir delegāciju pilnvaru būtiska daļa.

Brok kunga ziņojumā arī ierosināts jautājums par to, vai EĀDD varētu pārņemt konsulāro dienestu funkcijas. Komisija ir gatava risināt šo ideju, lai arī tās izstrāde varētu aizņemt zināmu laiku. Šie jautājumi būs jārisina nākotnē. Pašlaik mūsu izaicinājums ir panākt, lai EĀDD darbotos labi un visu interesēs — gan Eiropas pilsoņu, gan dalībvalstu, gan Eiropas Savienības. Komisija atbalsta EĀDD izveidi, vēlas, lai tas gūtu sekmes, un visos iespējamos veidos sniegs atbalstu, lai to panāktu. Kā liecina šis ziņojums, Parlaments rīkosies tāpat.

Atvainojos, ka runāju tik ilgi, taču es uzskatu, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums. Lūdzu, atvainojiet, priekšsēdētāja kungs.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Komisāres kundze, protams, es pieņemu jūsu atvainošanos, jo es pilnībā piekrītu jums. Šis ir ļoti svarīgs jautājums.

 
  
MPphoto
 

  Alojz Peterle, PPE grupas vārdā.(SL) Cienījamā Padomes priekšsēdētājas kundze, cienījamā komisāre, godātie bijušie kolēģi no Eiropas Konventa, dāmas un kungi, es vēlētos paust atzinību referentam Elmar Brok par Eiropas Parlamenta nostājas skaidru definēšanu jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi.

Šāda dienesta izveide ir loģisks un vajadzīgs iznākums saistībā ar lēmumu apvienot divas ārpolitikas funkcijas vienā un svarīgs solis Eiropas Savienības ārpolitikas identitātes attīstībai. Integrētā diplomātija nozīmēs vienkāršošanu, vienotāku un efektīvāku darbību, kā arī lielāku redzamību un atpazīstamību.

Jautājums, kā izveidot šo kopējo dienestu, nav tikai tehnisks. Tas ietekmēs arī to politisko ieceru īstenošanu, ko Eiropas Savienība vēlas panākt, piešķirot Augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka funkcijas vienai personai. Veidojot jauno dienestu, būtu jāpamatojas uz to pašu būtību, kas apvienoja šīs divas ārpolitiskās funkcijas un kas rezultātā apvienos Padomes un Komisijas centienus ārpolitikas jomā.

Svarīgi, lai šo dienestu izveidotu, ņemot vērā Komisijas, Padomes un Parlamenta funkcijas un sadarbību, un lai tas balstītos uz savstarpējo uzticību un vēlēšanos sadarboties.

Lai gan es uzskatu, ka Eiropas Savienības interesēs vienotā dienesta darbība būtu jāuzsāk, cik ātri iespējams, es stingri atbalstu ieteikumu, kas tas būtu jāievieš pakāpeniski, lai ļautu tam iegūt vispiemērotāko un efektīvāko formu. Man liekas saprātīgi, ka dienestam būtu jāveido daļa no Komisijas administratīvās struktūras gan attiecībā uz organizāciju, gan budžetu.

Uzskatu par ļoti svarīgu, lai topošajā dienestā iekļautu arī valstu diplomātisko dienestu personālsastāvu, kā rezultātā neapšaubāmi izveidotos labāks un pieejamāks dienests Eiropas Savienības pilsoņiem un jo īpaši tām valstīm, kam ir tikai niecīgs diplomātisko pārstāvniecību skaits.

 
  
MPphoto
 

  Roberto Gualtieri, S&D grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, ministra kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, ar šīm debatēm un ziņojumu, ko mēs apstiprināsim rīt, Parlaments vēlas uzskatāmi parādīt savu vēlēšanos sniegt palīdzību Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidē arī šajā sagatavošanas posmā, veicot konstruktīvu dialogu ar Padomi un Komisiju. Mēs uzskatām, ka tūlītējs aicinājums uz šo iestāžu savstarpējo dialogu galvenokārt ir lietderīgs un jēgpilns, ņemot vērā līgumā noteikto procedūru, saskaņā ar kuru Parlaments sniedz savu atzinumu priekšlikumam, ko iesniedz Augstais pārstāvis, kā arī ņemot vērā to, ka saskaņā ar Parlamenta prerogatīvām attiecībā uz budžetu ir ļoti svarīgi, lai tas dotu piekrišanu un sadarbotos, nemaz nerunājot par Komisijas piekrišanu, par ko runāja Brok kungs, kas Eiropas Parlamentam nodrošina turpmākas iespējas.

Tomēr mēs arī uzskatām par savu pienākumu tūlītēji aicināt uz šo dialogu, jo Eiropas Ārējās darbības dienests ir viens no svarīgākajiem jauninājumiem, kas ieviests ar Lisabonas līgumu. Tā īpašības ir paredzētas, lai ievērojami attiektos uz veidu, kādā tiek reorganizēta Eiropas pārvaldība, un līdz ar to uz veidu, kādā par ES institūciju vispārējo līdzsvaru nolemj praksē.

Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa piekrīt nostājai, kas pausta Brok kunga ziņojumā, kura sagatavošanā tā aktīvi piedalījās. Grupa pārstāv nostāju, kuras mērķis ir izveidot funkciju, saskaņā ar kuru dienests var darboties kā tilts starp ES ārējās darbības Kopienas dimensiju un kopējās ārpolitikas un drošības politikas starpvaldību dimensiju, kā noteikts Lisabonas līguma V sadaļā.

Protams, mēs apzināmies dienesta unikālo raksturu, kas arī atspoguļojas Augstā pārstāvja un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka funkcijā, tāpat kā mēs apzināmies faktu, ka dienestā nav jāiekļauj visi Komisijas dienesti, lai īstenotu daudzos ārējās darbības aspektus, kas neaprobežojas tikai ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku, sākot ar attīstības sadarbību.

Tomēr mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai dienests spētu padarīt ES ārpolitiku un drošības politiku efektīvāku un tās ārējo darbību kopumā — saskanīgāku. Tāpat mēs domājam, ka ir ļoti būtiski, lai dienests atrastos Parlamenta demokrātiskajā uzraudzībā, un tāpēc mēs uzskatām, ka tā iekļaušana Komisijas administratīvajā struktūrā ir iespēja, kas visprecīzāk atbilst šiem mērķiem, kas mums patiešām ir ļoti svarīgi. Tāpēc mēs balsojām par Brok kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, piekrītu Komisijas apgalvojumam, ka dienestam būtu jāapvieno visi instrumenti un līdzekļi, kas vajadzīgi aktīvas ārpolitikas vadīšanai pasaules mērogā. Ir ļoti svarīgi, lai visi šajā nozīmīgajā projektā iesaistītie partneri sāktu uzticēties viens otram un dienestam, ieskaitot visvairāk apdzīvotās un kategoriskākās valstis.

AK Ārlietu ministrijai ir ļoti svarīgi nosūtīt uz dienestu savus labākos, nevis nederīgos cilvēkus. Es pilnīgi piekrītu, ka parlamentārās pārbaudes un finanšu kontroles interesēs dienests jāpievieno Komisijai administratīvajām un budžeta vajadzībām. Man jānorāda Padomei, ka nav pieņemami ierindot dienestu vienā kategorijā ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju vai ombudu atbilstoši Finanšu regulas noteikumiem. Es domāju, ka šis Brok ziņojums bija praktisks sagatavošanās posms Ārējās darbības dienesta izveides procesā, taču tāpat es uzskatu, ka mums tagad, iekams turpināt, būtu jāapstājas un jāatrisina svarīgi jautājumi pirms Augstā pārstāvja / priekšsēdētāja vietnieka stāšanās amatā.

Apspriežot Ārējās darbības dienesta izveidi un turpmāko programmu, Parlamentam ir ļoti svarīgi, lai būtu politiskais sarunu biedrs, tāpēc, lūdzu, valstis, piedāvājiet mums kandidātus visiem šiem amatiem.

 
  
MPphoto
 

  Indrek Tarand, Verts/ALE grupas vārdā. (ET) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man bija lieliska un patīkama iespēja sadarboties ar vairākiem brīnišķīgiem kolēģiem. Es vēlos pateikties Brok kungam, kā arī daudziem citiem kolēģiem, kas sniedza savu ieguldījumu. Tomēr tagad es vēlētos citēt Barroso kungu, kurš šorīt dziļdomīgi konstatēja: „Nepietiks tikai ar institūcijām; mums ir vajadzīga milzīga politiskā griba.” Patiesībā institūcijas izveide nav iespējama bez politiskās gribas. Lai novērstu situāciju, ka mēs tikai radām vēl vienu institūciju, mūsu politiskajai gribai iestādes veidošanā vienmēr jābūt svarīgākajai. Mērķis ir patiesi eiropeiska un faktiski sui generis organizācija, kas kalpotu visu Eiropas pilsoņu kopējām interesēm. Ja mēs vēlamies izvairīties no dublēšanās vai iespējamās un bieži novērojamās resursu izšķērdēšanas, mums jānodrošina, ka budžeta līdzekļu piešķiršana un minēto līdzekļu izmantošana notiek Eiropas Parlamenta uzraudzībā.

Ziņojumā plaši definēti principi, par ko ziņots Eiropadomei, kas mums palīdzētu iecelt Augsto pārstāvi, kā arī īstenot plānu. Saskaņā ar šo plānu mēs visi būsim labākā pozīcijā un mums arī būs iespēja īstenot savu politisko gribu. Tā kā ikvienam ir zināmi Zaļās partijas centieni — piemēram, miera nodrošināšanas koncepcija, Pamattiesību hartas pilnīga piemērošana un, protams, dzimumu līdztiesības princips, — es nesākšu runāt par tiem šodien, lai gan es apsolu piemērotā brīdī atkal risināt šos jautājumus. Tomēr pēc manām domām Padome rīkotos ļoti gudri, ja izskatītu iespēju iecelt Augstā pārstāvja amatā sievieti, jo, kā mēs visi zinām, Komisijas priekšsēdētājs nav sieviete. Faktiski sieviete nekad nav izvirzīta Eiropas vadošā amatā, un tāpēc, ja mēs veidojam jaunu Eiropas institūciju, varbūt būtu laba ideja izskatīt šādu iespēju.

Strādājot pie šī ziņojuma, es pievērsu uzmanību konkrētai negatīvai nostājai, kas bija jūtama dažās jomās. Nācās uzklausīt, ka Eiropas Parlamentam šajā jomā nav jāiejaucas un ka tas, sagatavojot šo ziņojumu, tikai mēģina piešķirt sev lielāku nozīmi. Mana reakcija uz šādu nostāju bija pretēja — Parlaments ir svarīgs, un mums šis fakts ir jāņem vērā. Mūsu ziņojums par Eiropas Ārējās darbības dienestu sniedz ļoti labu iespēju celt gaismā šādus faktus. Tāpēc es aicinu ikvienu atbalstīt ziņojuma pieņemšanu, ņemot vērā faktu, ka tajā nav iekļauti visi uzlabojumi un vēlmes. Svarīgākais jautājums pašlaik ir pieņemt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Ashley Fox, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt savu vilšanos, ka jau atkal Eiropas Parlaments izskata ziņojumu, kas apsteidz Lisabonas līguma ratifikāciju. Es gribētu zināt, vai šīs debates šodien notiktu, ja līgumu vēl aizvien izskatītu Vācijas Konstitucionālā tiesa. Nojaušu, ka nē, un līdz ar to man ir jautājums, kāpēc attieksme pret Čehiju ir atšķirīga. Pārfrāzējot angļu rakstnieku Džordžu Orvelu, visas dalībvalstis ir vienlīdzīgas, taču dažas dalībvalstis ir vienlīdzīgākas nekā citas.

Es iestājos pret Eiropas diplomātiskās mācību iestādes izveidi. Laikā, kad visas dalībvalstis saskaras ar milzīgu spiedienu uz budžetu, ES vajadzētu izrādīt atturību. Mums būtu jārīkojas kā valsts kases sargiem. Mums būtu jāpanāk publiskā finansējuma apdomīga izlietošana un jāmēģina atgriezt naudu dalībvalstīm un nodokļu maksātājiem, ko mēs pārstāvam, kad mēs varam.

Šis priekšlikums ir ļoti dārgs. Tas ir vēl viens piemērs tam, ka daži deputāti šajā plenārsēžu zālē pārāk dedzīgi vēlas izdarīt cēlus žestus, izmantojot citu cilvēku naudu. Eiropas diplomātiskā mācību iestāde ir naudas izšķērdēšana un kļūtu par vēl vienu slogu nodokļu maksātājiem.

Es vēlos atgādināt kolēģiem, ka jebkura kopējā nostāja ārpolitikā būtu jānosaka Padomē pārstāvētajām dalībvalstīm, nevis Komisijai un noteikti ne Eiropas Parlamentam. Jebkurš Eiropas Ārējās darbības dienestam vajadzīgais papildu darbinieks būtu jāapstiprina dalībvalstīm, un šiem darbiniekiem nebūtu vajadzīgas papildu apmācības. Pasaulē viņi pārstāvēs Ministru padomes īstenoto politiku, nevis kādu neatkarīgu Eiropas politiku.

Diplomātiskās mācību iestādes izveide kļūtu nepieciešama tikai gadījumā, ja ES būtu jāpārņem dalībvalstu ārlietu kontrole. Es ceru, ka tas nekad nenotiks, un darīšu visu, kas manos spēkos, lai to novērstu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu saskaņā ar 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Andrew Duff (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu vaicāt runātājam, vai tad, ja viņam par vilšanos līgums tiešām stātos spēkā, viņš atbalstītu Chris Patten kandidatūras izvirzīšanu Augstā pārstāvja amatam?

 
  
MPphoto
 

  Ashley Fox (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ļoti priecājos, ka tiek jautāts mans viedoklis, taču es šaubos, vai tas būs mans lēmums.

 
  
MPphoto
 

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, pateicos par iespēju šodien izteikties. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa plenārsēdēs atkārtoti ir uzsvērusi savu pamatoto kritiku par Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas virzību un raksturu un, ievērojot šo nostāju, ir noraidījusi arī Lisabonas līgumu. Kopīgā apspriešana jau šī Parlamenta sasaukuma sākumā skar vienu no svarīgākajiem ziņojumiem visa sasaukuma laikā. Diemžēl, lai gan es saprotu Brok kunga motīvus no parlamentārās darbības skatpunkta, mums ir jāatrisina problēma ierobežotā laika posmā, kas apgrūtina lietpratīgi un atbildīgi izsvērt problēmas apmērus un sarežģītos jautājumus, kas izriet no šīs jaunās struktūras satura.

Jau apspriedes laikā kļuva skaidrs, cik daudz vēl aizvien diemžēl saglabājas neskaidrību, kas atrodas tādā kā politiskajā pokera spēlē starp valsts varas un valdības un ES struktūru interesēm. GUE/NGL grupa to noraida. Tāpēc mēs ceram, ka Eiropas Parlamentam pēc sarunām būs iespēja vēlreiz apsvērt Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) saskaņā ar šorīt plenārsēdē izskanējušām cerībām uz Zviedrijas prezidentūru par atturēšanos formulēt pilnvaras sarunām. Mums Parlamentā arī būtu jānodrošina, lai Eiropas pilsoņi būtu pēc iespējas labāk informēti par EĀDD dažādajiem aspektiem, jo īpaši šaubu un kritikas gadījumā saistībā ar Lisabonas līgumu un vajadzību šajā sakarā panākt lielāku pārredzamību un demokrātisku koplēmuma procedūru.

Diskusijas par EĀDD izveidi mēnešiem ilgi ir notikušas aiz slēgtām durvīm. Mana grupa vēlētos atgādināt, ka Eiropas Parlamenta, līdz šim iesaistīto pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai pat valstu parlamentu neiekļaušana rada nopietnus jautājumus. Tas ir īpaši svarīgi, jo aktīvas debates un atklātas un pārredzamas diskusijas par iestāžu struktūru ir ļoti svarīgas to likumīgumam nākotnē un atbildībai sabiedrības priekšā. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Brok kunga pieeju, kādā viņš ar savu ziņojumu mēģina panākt vismaz parlamentāro koplēmuma procedūru attiecībā uz Eiropas Parlamentu. Dažu mūsu pieprasījumu mērķis ir panākt tādus pašus rezultātus.

Mēs noraidām visus mēģinājumus — un to es saku viennozīmīgi un kategoriski — iekļaut EĀDD politiski militārās struktūras, neatkarīgi no tā, vai tas notiek pašlaik vai nākotnē, kā to nesen Padomē cita starpā ierosināja Francija. Mūsuprāt, nav pieņemama militārās plānošanas, slepeno dienestu struktūru un vispārējo diplomātisko un politisko uzdevumu varbūtēja kombinācija.

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt, EFD grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētāja kungs, vakar man lūdza nosaukt trīs iemeslus, kāpēc vajadzētu balsot pret šo ziņojumu. Tie ir samērā vienkārši: demokrātija, demokrātija un demokrātija.

Pirmkārt, būtu komiski, ja kāds parlaments vēlētos pieņemt ziņojumu, pamatojoties uz līgumu, kura liktenis vēl aizvien ir pilnīgi neskaidrs. Neviens nezina, kāda ir Lisabonas līguma nākotne, un ikvienam pat ar visniecīgāko cieņu pret demokrātiskajām struktūrām — visniecīgāko cieņu pret tādām dalībvalstīm kā Čehija — būtu jānogaida attiecībā uz šādu projektu, līdz būs skaidrība par līguma nākotni.

Otrkārt, šis ziņojums (un viss ārējās darbības dienests, kas pašlaik tiek veidots) parāda, ka dalībvalstu suverēnās tiesības pašām īstenot savu ārpolitiku tiek pilnībā sagrautas un netiek atzītas un novērtētas. Arī šī iemesla dēļ šajā ziņojumā ir mēģinājums padarīt Komisiju atbildīgu par visu. Protams, Komisija, jo īpaši savā kā „civildienesta ierēdņa” lomā, nav tautas ievēlēta. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēki vēlas atšķirīgu ārpolitiku, nevienam uz pasaules nav iespēju mainīt īstenoto politiku, jo cilvēkiem ir iespēja mainīt tikai Padomi, ar to domājot valdības, — nevis Komisiju.

Treškārt, tas ir demokrātisks farss, ka Eiropas Parlaments vēlas nodrošināt Komisijai, kam nav tautas pilnvaru, lielākas tiesības suverēnas valsts vairākās svarīgākajās galvenajās jomās. Šis Parlaments ir balstīts tikai uz kratos — tikai uz varu. Tas nekad nav balstījies uz demos. Tā vietā mums vairāk vajadzētu koncentrēties uz demos — mums būtu jākoncentrējas uz cilvēkiem, nevis uz varu. Tāpēc mums vajag vairāk demokrātijas. Šī iemesla dēļ šis ziņojums ir jānoraida.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums mēģina kliedēt mūsu bažas saistībā ar dienestu, taču, pēc manām domām efekts ir pilnīgi pretējs. Tajā, no vienas puses, norādīts, ka dienests papildina dalībvalstu diplomātiju un neapšauba to. Tomēr ziņojuma pārējā daļa, manuprāt, ir pilnīgā pretrunā šim apgalvojumam.

Ziņojuma 4. punktā norādīts, ka dienestu tas nozīmē, tā pilnvaras nevar reglamentēt vai iepriekš izplānot. Ziņojuma 8. punkta d) apakšpunkts liecina, ka delegācijas, kas ir daļa no dienesta, varētu pārņemt dalībvalstu konsulāro dienestu funkcijas. Skaidrs, ka šis dienests nevis īstermiņā, bet gan ilgākā laika posmā ir paredzēts, lai pārņemtu un aizstātu dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un beigās varbūt arī pat Apvienotās Karalistes un Francijas veto tiesības ANO Drošības padomē.

Ja kāda ES iestāde apgalvo, ka kaut ko nedarīs, tad kļūst samērā skaidrs, kādi ir tās nodomi. Pārfrāzējot Šekspīru, man šķiet, tas ziņojums apsola par daudz. Kas vai kā faktiski veiks šīs iestādes kontroli? Nedomāju, ka tā būs Padome. Tai ir jārīkojas vienprātīgi. Ja tā nevarēs pieņemt lēmumu, dienests vienkārši turpinās darboties, pamatojoties uz savu darba kārtību. Kā ar Parlamentu? Nē, jo tā tiesības ir ierobežotas ar apspriešanos. Šī iestāde vadīs ārpolitiku augstākā līmenī par dalībvalstu vadītājiem, neizjūtot dalībvalstu vai Eiropas Parlamenta reālu kontroli. Valstu valdību statuss tiks pazemināts pagasta padomes līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Casini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms mans pienākums ir pateikties referentam, kas ir paveicis lielisku darbu, un kā Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājam par raito darbu man ir jāpasakās arī visiem komitejas locekļiem, kā arī Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas locekļiem, kas sniedza atzinumu.

Patiesībā mēs mēģinājām sagatavot dokumentu — kas, ceru, tiks apstiprināts —, ko iesniegt Padomei 29. un 30. oktobrī. Mēs labi apzināmies, kas šis ziņojums nav ziņojuma galīgais variants. Tas ir paredzēts tikai, lai norādītu uz dažiem darbības virzieniem, tas ir sava veida vadlīnija Padomei un arī Augstajam pārstāvim, kurš tiks iecelts amatā.

Augstā pārstāvja pienākums būs izdomāt savu organizatorisko plānu, kas savukārt būs jāpārbauda mums. Tāpēc mūsu Parlamentam tiek iesniegtas tikai pamatnostādnes. Mēs zinām arī to, ka šīs darbības panākumi attiecībā uz Ārējās darbības dienestu ir saistīti ar Augstā pārstāvja lomu, kam būs jāspēj organizēt un vadīt visus. Mēs vēlamies, lai viņa īstenotā ārpolitika būtu saskanīga un vienota. Mēs labi apzināmies, ka problēmas pastāv un ka daudz kas jau ir pateikts. Taču problēmas pastāv, lai tās risinātu. Svarīgi, lai būtu skaidrs darbības virziens, informācija un darbības joma.

Brok kunga ziņojumā šajā sakarā sniegti daži interesanti priekšlikumi — man jāizsakās īsi, jo mans runāšanai atvēlētais laiks beidzas —, taču jebkurā gadījumā tajos ietverta dienesta integrācija Komisijas administratīvajā struktūrā, lēmums turpināt Kopienas modeļa attīstību un priekšlikums, kas turklāt ir noteikts arī Lisabonas līgumā, saskaņā ar kuru dienesta darbiniekiem ir jābūt no Komisijas un Padomes sekretariātiem, kā arī no pašas Komisijas delegācijām.

Tajā ir divi, manuprāt, pieminēšanas vērti jauninājumi: ES vēstniecības, ko vadītu Eiropas Ārējas darbības dienesta ierēdņi un kas ietvertu arī Komisijas delegācijas trešās valstīs un Padomes koordinācijas birojus, ar iespēju norīkot ekspertus darbā no ģenerāldirektorātiem; un pamatelementi, kas noteikti saistībā ar Eiropas diplomātiskās mācību iestādes izveidi, kas ir interesanta joma.

Mans runai atvēlētais laiks ir beidzies. Es tikai ceru, ka šis ziņojums tiešām tiks pieņemts un to atbalstīs lielais vairākums.

 
  
MPphoto
 

  Zita Gurmai (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, kā mēs visi zinām, Eiropas Ārējas darbības dienests ir viens no nozīmīgākajiem Lisabonas līgumā ierosinātajiem jauninājumiem. Tāpēc, veidojot to, mums ir jābūt ļoti rūpīgiem un atbildīgiem.

Mēs visi piekrītam, ka tā darbība būtu jāuzsāk līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos. Komisija un Padome jau izstrādā pamatnostādnes, ko minētās institūcijas paredzējušas iesniegt Eiropadomes sēdē šī mēneša beigās. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments ietekmētu šo procesu.

Gan šodienas debates, gan sagatavotā rezolūcija ir ļoti svarīgas, jo mums tagad ir jāsniedz Padomei un Eiropas Komisijai ļoti skaidrs signāls kā apliecinājums politiskajai vienprātībai par dienesta izveidi.

Es ļoti lepojos ar sava kolēģa darbu, kas ir šī Parlamenta partiju savstarpējās sadarbības rezultāts. Mēs uzstājam, lai ES ārējās attiecībās tiktu saglabāts Kopienas modelis. Deputāti ir ļoti ieinteresēti, lai dienests darbotos Eiropas Komisijas pakļautībā un veidotu daļu no kopējā Kopienas budžeta. EĀDD administratīvi un saistībā ar budžetu būtu jāveido Komisijas daļa un formāli jābūt Komisijas daļai kā sui generis iestādei, kas iekļauta Komisijas struktūrā.

Ļoti svarīgs ir budžeta jautājums. Tas ir veids, kādā EP var īstenot savas pilnvaras. Šādi Parlaments varētu veikt un veiks dienesta budžeta kontroli un demokrātisko pārbaudi. Ir jārisina daudzi jautājumi, piemēram, skaidrs pienākumu sadalījums Eiropas Ārējās darbības dienestā un atbildīgajās Eiropas Komisijas struktūrvienībās — ņemot vērā, ka mēs pašlaik nezinām nākamās Komisijas struktūru, — un attiecības starp Augsto pārstāvi un dažādām ES pārstāvniecībām ārvalstīs, taču šī rezolūcija būs Eiropas Parlamenta sākuma pozīcija, no kuras sekos turpmākie soļi.

Mēs nedrīkstētu aizmirst arī par cilvēkfaktoru. Augstajam pārstāvim jābūt izcilai personībai ar labām īpašībām un pieredzi, tādai personai, ko atbalsta Komisija, Padome un valstu diplomātiskie dienesti. Esmu pārliecināta, ka EĀDD izveidē ir jāiekļauj dzimumu integrācijas jautājums, kas pienācīgi atspoguļo ES saistības attiecībā uz dzimumu līdzsvara tendencēm.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — kā persona, kas pēdējos 15 gadus ir atbalstījusi sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību politikā, es priecātos, ja šī persona būtu sieviete.

 
  
MPphoto
 

  Annemie Neyts-Uyttebroeck (ALDE).(NL) Priekšsēdētāja kungs, dažiem deputātiem šķita, ka ir piemēroti savas runas izmantot tam, lai mēģinātu mums mācīt demokrātiju. Tāpēc es gribētu norādīt, ka gan Konstitucionālo jautājumu komitejā, gan Ārlietu komitejā, kuras atzinumu es sagatavoju, mēs parūpējāmies par to, lai ne diskusijas, ne balsojums par mūsu attiecīgajiem tekstiem netiktu veikti, pirms nebija zināms Īrijas referenduma rezultāts. Mēs to darījām, ievērojot gribu, kas bija jāpauž Īrijas iedzīvotājiem. Par laimi viņi pateica „jā”, taču viņi varēja pateikt arī „nē”. Mēs vēlējāmies ņemt vērā referenduma iznākumu, kā arī Eiropadomes sanāksmi, kas notiks nākamnedēļ. Tāpēc mums savas diskusijas un teksti bija jāpabeidz ļoti īsā laika posmā. Tie paši pieminētie deputāti, kas mēģina mācīt demokrātiju, protams, nav mierā arī ar to. Tagad es pāriešu pie cita temata.

Šobrīd mēs piedzīvojam ļoti svarīgu laiku. Mūsu teksti pauž viedokli par to, ka topošajam Eiropas Ārējās darbības dienestam jābūt Eiropas Savienības jaunas ēras vēstnesim. Tie, kas sekojuši līdzi Eiropas Savienības attīstībai gadiem ilgi un atceras pirmos piesardzīgos soļus ārpolitikā, nemaz nerunājot par drošības un aizsardzības politiku, kas pausti līgumos — vispirms Māstrihtas līgumā un tad Amsterdamas līgumā —, varēja padomāt, kā arī es tajā laikā domāju, ka šī diena nekad nepienāks un ka mēs nekad nespēsim izveidot pamatus kopējai Eiropas diplomātijai.

Tie, kas ir uzmanīgi sekojuši šo ideju attīstībai, arī atcerēsies, ka vēl tikai pirms dažiem mēnešiem daži no mūsu valstu diplomātiskajiem dienestiem absolūti nevēlējās atzīt šo „lielā sprādziena” ideju, atbilstoši kurai visas pašreizējās delegācijas no pirmās dienas tiktu pakļautas Augstajam pārstāvim. Mani tas ļoti iepriecina.

Mani politiskie un valdības darba pienākumi manos iepriekšējos politiskajos amatos ir iemācījuši man, ka nekas nebūs vienkārši izdarāms. Tomēr mēs piedzīvojam svarīgu laiku, un es ceru, ka šis ziņojums tiks pieņemts ar lielu balsu vairākumu.

 
  
MPphoto
 

  Franziska Katharina Brantner (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupa atbalsta Brok kunga ziņojumā ierosināto pamata struktūru, jo īpaši pārbaudes tiesību saglabāšanu Eiropas Parlamentam un Kopienas uzdevumu saglabāšanu kā Kopienas uzdevumus. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka mūsu kopējais Ārējās darbības dienests gūst lielus panākumus un nav tikai Komisijas vai Padomes piedēklis, mums tagad ir jāapspriež tā saturs un funkcijas.

ES vajadzīga jauna, integrēta ārpolitika, kas ļaus tai efektīvi risināt pasaules mēroga problēmas. Ārējās darbības dienestam ir jāpalīdz ES īstenot visaptverošas, integrētas politiskās stratēģijas un kampaņas. Pašlaik mums šis dienests vajadzīgs, piemēram, Kopenhāgenas klimata pārmaiņu apspriedēs. Mums jāizbeidz tradicionālā diplomātija, pretējā gadījumā šis dienests sniegs ļoti niecīgu pievienoto vērtību.

Tāpēc es vēlētos uzsvērt četras jomas, kas, mūsuprāt, palīdzēs dienestam radīt jaunu ārpolitiku. Pirmkārt, mēs vēlamies, lai jaunajā dienestā būtu miera veicināšanas un krīzes pārvaldības direktorāts. Mums ir atbilstoši finanšu instrumenti un misijas, taču līdz šim mums bijušas tikai mazas un sadrumstalotas organizatoriskās vienības. Otrkārt, mēs vēlamies, lai personālam būtu nodrošināta visaptveroša izglītība un apmācības. Nepietiek tikai ar diplomātiskās mācību iestādes apmeklējumu. Turklāt mēs vēlamies nodrošināt, ka tie personālsastāva darbinieki, kas valkā uniformas, nebūtu tikai guvuši izglītību aizsardzības koledžā. Vismaz daļa savas izglītības viņiem visiem ir jāiegūst kopā, tāpēc mēs aicinām izveidot Eiropas Ārējās darbības akadēmiju. Treškārt, mēs nevēlamies, lai Padomes sekretariātā Padomes priekšsēdētājam būtu divējādas funkcijas. Tāpēc šai organizācijai arī jāatbalsta Ārējās darbības dienests. Kas attiecas uz iecelšanu vadošajos amatos, mans kolēģis Tarand kungs jau pieminēja, ka mēs stingri atbalstām ideju, ka pienācis laiks amatam izvirzīt sievieti.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, tā kā Eiropas Savienība cenšas iegūt lielāku lomu starptautiskajos jautājumos, tai it kā vajadzētu līdzekļus, kas atspoguļotu mūsu kopīgās vērtības visā pasaulē, protams, ja tiek panākta vienprātība visās 27 dalībvalstīs.

Taču, kā šī loma attīstīsies? Kur būs tās ierobežojumi? Mēs, ECR grupa, kuras uzskati ir vērsti pret federāciju, uzskatām, ka ārpolitikai galu galā ir jāpaliek katras mūsu dalībvalsts ziņā. Tāpēc mēs esam nobažījušies, ka, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, sāks īstenoties virkne pasākumu, kas varētu apdraudēt šo priekšrocību.

Ierosinātajam Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāpapildina dalībvalstu divpusējās diplomātiskās aktivitātes, nevis jākonkurē ar tām vai jāvājina tās, un savas pilnvaras jāgūst galvenokārt no Padomes, nevis no Komisijas. Parlamentam ir jāizmanto savas tiesības pārbaudīt EĀDD un veidot tā budžetu. Ņemot vērā to, ka Brok kunga ziņojumā daudz pieminētas ES vēstniecības, es vēlētos, lai Komisija vēlreiz apstiprina to, ko tā man apliecināja pirms gada, ka EĀDD misijas vai delegācijas netiks sauktas par vēstniecībām. Šo misiju saukšana par vēstniecībām būtu apstiprinājums tam, ka ES cenšas iegūt visas suverēnas valsts īpašības.

 
  
  

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Willy Meyer (GUE/NGL).(ES) Priekšsēdētāja kungs, mana grupa — Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa — balsos pret šo ziņojumu, galvenokārt tādēļ, ka mēs neatbalstām Lisabonas līgumu.

Mēs uzskatām, ka Lisabonas līgums neatspoguļo Eiropas projekta garu tā, kā pilsoņi to ir iecerējuši pilsoņiem. Faktiski — tas atspoguļo tieši pretējo. Šis līgums nosaka modeli krīzes apstākļos — modeli, kurš aizkavē valsts iejaukšanos ekonomikā.

Ir vēlme virzīties uz priekšu divos dažādos ātrumos: mēs steidzamies nodrošināt Eiropai vienotu nostāju attiecībā pret pārējo pasauli, taču Eiropas Savienība nespēj atdzīvināt ekonomiku, izmantojot pati savus instrumentus, jo tai nav ne kopējas kases, ne arī aktīvas rūpniecības politikas. ES nevar iejaukties arī naudas cenā un kontrolēt Eiropas Centrālo banku. Tādēļ mēs nepieņemam šo uzskatu.

Ja tiks pieņemts Lisabonas līgums, ar Komisijas apstiprinājumu un tam sekojošām parlamentārajām apspriedēm pieci tūkstoši ierēdņu tiks nodarbināti Eiropas Ārējās darbības dienestā saskaņā ar Padomes lēmumu, kurš balstīts uz nākamā priekšsēdētāja vietnieka priekšlikumu.

Mēs neatbalstām šo struktūru, jo tai tiks dotas arī tiesības risināt arī visādu veidu militārās krīzes. Mēs uzskatām, ka trūkst kontroles. Mūsuprāt, šai kontrolei būtu jāatbilst demokrātijas augstākajām prasībām, kā tas ir katras dalībvalsts gadījumā.

Tādēļ mēs domājam, ka šis uzskats neatbilst tādas Eiropas garam, kādu vēlas izveidot mūsu grupa, proti, Eiropai, kas ir faktiski spējīga iejaukties lietās, kuras dziļi ietekmē mūs visus, kā pašreizējā recesija un bezdarbs, kas pašlaik ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem.

Tādēļ, dāmas un kungi, mēs balsosim pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  David Campbell Bannerman (EFD). — Priekšsēdētāja kungs, šis E. Brok ziņojums ir apstiprinājums tam, ka veidojas vienota Eiropas Savienības supervalsts. Negodīgā Lisabonas konstitūcija mums jau uzspiež neievēlētu prezidentu un ārlietu ministru. Tagad šis ziņojums paredz arī jaunu Eiropas diplomātisko dienestu, tā saukto Eiropas Ārējās darbības dienestu, bet vēstniecības pārstāv valstu intereses.

Tad kādas valstu intereses pārstāvēs šie jaunie ES diplomāti un vēstniecības? Tās nebūs mūsu valstu, mūsu tirdzniecības un mūsu uzņēmumu intereses. Tās būs Eiropas Komisijas intereses. Visas citas valstu vēstniecības kļūs liekas. Lielbritānijas vēstniecības visā pasaulē jau tagad pārdod savus īpašumus.

Šis ģenerālplāns ES supervalsts izveidei pamatojas uz viltu, negodīgumu un noliegumu, bet federālisti jau neveido jaunas Amerikas Savienotās Valstis. Viņi veido jaunu Dienvidslāviju. Piespiedu kārtā apvienojot ļoti dažādas nācijas, kultūras un ekonomikas zem neelastīgas, nedemokrātiskas padomju stila birokrātijas, jūs nudien iestūrējat bīstamos ūdeņos.

Es strādāju britu valdības labā Ziemeļīrijas miera procesā. Es redzēju, kas notiek, kad sabrūk demokrātija. Tas nav nekas patīkams. Tagad es redzu, kā brūk demokrātija šeit, Eiropā. Jūs sakāt, ka vēlaties mieru, bet, panākot Lisabonas līguma pieņemšanu un mūsu vēstniecību pilnvaru sagrābšanu, jūs atkal Eiropu stingri nostādāt atpakaļ uz ceļa, kas ved pie kara.

 
  
MPphoto
 

  Martin Ehrenhauser (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes rīcība nav pārredzama. Lēmumi tiek pieņemti de facto daudzskaitlīgās, lielākoties nepārredzamās darba grupās un COREPER. Tikai 1 % Ārlietu ministru padomes dienas kārtības punktu 2008. gadā tika apspriesti publiski.

Tieši šādā veidā jau kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ir veidota Eiropas kopējā drošības un aizsardzības politika (EDAP) — bez jebkādām apspriedēm un demokrātiskas kontroles. Tieši šādā veidā tiks nodibināts arī Eiropas Ārējās darbības dienests. Mana atbilde ir skaidrs „nē“. Tas nedrīkst notikt! Mums ir vajadzīga patiesi demokrātiska parlamentārā kontrole, un mums ir vajadzīga patiesa pārredzamība.

Esmu arī visai pārsteigts, ka konkrēti jūs, Brok kungs, pēkšņi esat par parlamentāru kontroli. Vai nav tā, ka tieši EDAP jomā Lisabonas līgums atņems šo parlamentāro kontroli? Tomēr jūs atbalstāt šo līgumu. Attiecībā uz budžeta kontroli Padomes budžeta izpilde visai skaidri parāda, kā jūsu grupa rīkojas. Vai nav tā, ka pāris nākamajās nedēļās jūsu grupa Budžeta kontroles komitejā par Padomes budžeta izpildi balsos apstiprinoši, kaut arī Padome nav devusi apmierinošas atbildes?

Žēl, ka jūsu projekts, kaut arī tam ir ļoti labs iesākums, patiesībā ir liekulīgs, nepatiess un savā būtībā — Lisabonas līguma neveiksmju atzīšana.

 
  
MPphoto
 

  Rafał Kazimierz Trzaskowski (PPE). — Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, ministres kundze; man būs jāsāk ar nelielām piezīmēm. Lai kā es apbrīnotu mūsu draugu no UKIP retoriskos talantus, man kā Centrāleiropas pārstāvim šķiet visai interesanti, ka jūs tik ļoti vēlaties dalīties savā pieredzē saistībā ar dzīvošanu titoistu režīmā Dienvidslāvijā vai padomju režīmā. Tiešām interesanti.

Vispirms ļaujiet man apsveikt Elmar Brok saistībā ar tāda ziņojuma sagatavošanu, kas tik lieliski parāda Parlamenta vairākuma, un, ļaujiet atkārtot — vairākuma — nostāju.

Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un jauno dienestu mēs palielināsim savu spēju runāt vienā balsī. Mēs piekrītam, ka jaunajam dienestam ir jābūt pēc iespējas tuvāk Komisijai, jo tikai Kopienas metode garantē mūsu rīcības saskaņotību, un, kas ir vissvarīgāk, mūsu visu viedokļi tiks ņemti vērā vienādā mērā.

Lai jaunais dienests būtu ticams, tam jāpiešķir maksimāla demokrātiskā leģitimitāte. Līdz ar to visi centieni parūpēties par Parlamenta spējām veikt rūpīgas pārbaudes ir apsveicami.

Vissvarīgākais ir tas, ka mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka jaunais dienests piedāvā augstu kvalitāti un raisa vispārēju uzticību. Mums jādara viss iespējamais, lai Komisija, Padome un 27 dalībvalstis darbā EĀDD norīko savus labākos darbiniekus. Tādēļ viņiem ir vajadzīgs vienāds statuss. Pret darbu dienestā būtu jāattiecas kā pret profesionālās izaugsmes pašu mājās integrālu daļu. Dienesta darbinieki ir jāizvēlas pēc nopelniem, kā arī ievērojot ģeogrāfisko līdzsvaru, lai novērstu nepamatotās bailes, ka jebkurš varētu sagrābt dienesta varu.

Lisabonas līgums ir nozīmīgs un atšķirīgs no citiem līgumiem, jo no tā īstenošanas tik daudz kas ir atkarīgs. Es ceru, ka Parlamenta apsvērumi ļaus Padomei un Komisijai faktiski īstenot šo līgumu tā, lai palielinātu mūsu spēju runāt vienā balsī.

 
  
MPphoto
 

  Proinsias De Rossa (S&D). — Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sveikt E. Brok izstrādāto ziņojumu un mudināt strauju progresu attiecībā uz EĀDD kā demokrātiski atbildīga dienesta nodibināšanu. Man ir lielas cerības, ka šis dienests var veicināt labāku saskaņotību starp mūsu politikas mērķiem un lēmumiem, sevišķi tāpēc, ka tiem ir globāla ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesībām un nabadzības izskaušanu.

Līdz šim mums nav izdevies nodrošināt mūsu politiku saskaņotību. Mūsu tirdzniecības politika bieži vien ir tiešā pretrunā ar mūsu attīstības sadarbības politiku. Es gribētu arī brīdināt, ka attīstības politiku nevajadzētu uzskatīt par mūsu ārlietu politikas daļu. Mums ir nepieciešams autonoms attīstības dienests, kas pakļauts autonomam attīstības un humanitārās palīdzības komisāram. Lai nodrošinātu saskaņotību, mums nepieciešams kvantitatīvs novērtējums, izvērtēšana un lēmumu priekšlikumu ietekmes novērtējumi, jo tie ietekmē attīstības politikas mērķus.

 
  
MPphoto
 

  Louis Michel (ALDE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es apsveicu Brok kungu un pateicos viņam par lielisko ziņojumu, es pat teiktu — izcilo ziņojumu, ko viņš mums sniedza.

Šī jaunā ārējā dienesta izveidošana ir izdevība, ko nevajadzētu palaist garām. Parlamentam ir jāvar izteikties ne tikai par budžetu, bet arī par dienesta vispārējo struktūru. Kā tika teikts, šim dienestam būs vajadzīgs unikāls iekšējās kārtības nolikums. Mēs nevaram iztikt bez šāda iekšējā nolikuma, kurš būtu saderīgs ar līguma garu. Rīkoties citādi nozīmētu izraisīt dažu dalībvalstu neuzticību. Es galvenokārt domāju mazākās un jaunākās dalībvalstis.

Mums arī jākoncentrējas uz ārējā dienesta pilnvaru būtību, jāizveido stratēģija un jānosaka politiskās prioritātes, kā arī jārada saskaņotība ārējās darbībās. Ir svarīgi nepieļaut ārējā dienesta un Komisijas delegāciju dublēšanos, tā vietā izveidojot īpašu dienestu, kas radītu pievienoto vērtību kopīgām ārējām darbībām. Ārējam dienestam ir jābūt pilnīgā saskaņā ar Komisiju. Tas nedrīkst novirzīties no kursa un radīt vai iespaidot starpvaldību darbību. Es gribētu arī piebilst, ka dienesta pievienotajai vērtībai ārkārtīgi nozīmīgs ir arī tas, kāds būs Augstais pārstāvis / priekšsēdētāja vietnieks.

Beidzot, priekšsēdētāja kungs, kaut arī mēs abi piekrītam, ka attīstības jomai ir savs mērķis, tas vienlaikus ir arī ārpolitikas instruments. Būtu naivi to noliegt. Viens risinājums varētu būt plānošanu atstāt attīstības komisāra pārziņā, saskaņojot to ar Augsto pārstāvi.

Un beidzot — šīs debates nevar tikt nošķirtas no debatēm par Eiropas Attīstības fonda budžetu.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder (EFD).(NL) Priekšsēdētāja kungs, tagad, kad ir noticis referendums Īrijā, Eiropas Parlaments atkal riskē parādīt savus uzskatus un dara to enerģiski un ar entuziasmu. Šis ziņojums utopiskā panorāmā attēlo ārējo dienestu, kam būtu jāīsteno Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP), kas vēl nedarbojas.

Šī ziņojuma uzkrītoša īpatnība ir varonīgs mēģinājums mudināt Komisiju līdzsvaram izmantot visu tās institucionālo nozīmi. Kāds ir iemesls šādai nostājai? Es domāju, ka daudzi no maniem kolēģiem deputātiem vēlas šo ārējo dienestu izmantot kā Trojas zirgu, lai ar Komisijas starpniecību iegūtu kontroli pār KĀDP.

Tas ir apkaunojums, ka Eiropas Parlaments un citas institūcijas joprojām nesaprot, kāda tieši ir šī dienesta darbības ideja. Pakāpeniskais process, kurš ir aprakstīts 4. rindkopā, ir gluži vienkārši riskants institucionāls pasākums, un tas noteikti beigsies ar institucionālām asarām, piedodiet par izteicienu.

 
  
MPphoto
 

  György Schöpflin (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlētos pievienot savu balsi tiem, kuri atbalsta E. Brok ziņojumu, un arī piebilst, ka mani fascinē paranoja, kas nāk no Parlamenta tās puses.

Ārējās darbības dienests bez šaubām ir potenciāli nozīmīgs elements ES attiecību ar pārējo pasauli saskaņotības veicināšanai. Šīs attiecības bieži ir plaša spektra, sarežģītas un ar būtisku ietekmi uz pasauli ārpus Eiropas robežām. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai šīs darbības tiktu pilnībā koordinētas ar mērķi nodrošināt, ka ES politikām ir plānotā ietekme. Patiešām — tad, kad Ārējās darbības dienests būs nodibināts un darbosies, tas ietekmēs ES nostāju, piemēram, kopējā ārpolitikas un drošības politikā, kā jau tika minēts, un saistībā ar demokrātijas programmu, cilvēktiesībām, palīdzības sniegšanu un attīstības dažādo problēmu risināšanu.

Šajā kontekstā galvenais jautājums ir saskaņotība. Ja Eiropas Savienības dažādas daļas uzsver dažādus politikas jautājumus, ietekme tiks samazināta un tai var būt neparedzētas sekas. Saskaņotība šajā sakarā ir izšķiroša. Ņemot vērā šos apstākļus, Ārējās darbības dienestam būs ievērojama atbildība attiecībā uz sadarbību ar citām Eiropas Savienības iestādēm, kuru darbībai ir kāds ārpolitikas aspekts. Ir skaidrs, ka dienesta efektivitāte noteikti veidos Augstā pārstāvja darba pamatus, taču vidējā termiņā dienesta darbība atsauksies uz visām Eiropas Savienības iestādēm. Tas ir divvirzienu process.

Skatoties šādā perspektīvā, ir būtiski, lai dienests būtu atbildīgs — tiešā veidā Augstajam pārstāvim un plašākā nozīmē arī pašam Parlamentam. Galu galā dienests pārstāvēs Eiropas Savienību visos aspektos, tādēļ arī tāds uzsvars tiek likts uz atbildību, pārredzamību un saskaņotību.

 
  
MPphoto
 

  Wolfgang Kreissl-Dörfler (S&D). — Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, viena Eiropa, viena balss! Mēs esam spēruši vēl vienu nozīmīgu soli pretī kopējai dalībvalstu ārpolitikai. Izšķiroši ir nodrošināt, ka Augstā pārstāvja amatu ieņem spēcīga, neatkarīga, kompetenta persona, kam ir nepieciešamās iespējas un brīvība attīstīt un strukturēt dienestu saskaņā ar prasībām un, protams, saskaņā ar Eiropas Savienības principiem, kuri ietver cilvēka pamattiesību ievērošanu. Tas ir sui generis.

Ir svarīgi, lai tas tiktu darīts pārredzami un lai Parlaments uzņemtos atbilstošu lomu, kā arī, lai budžeta iestādes atbildībā paliktu ar budžetu saistītās tiesības un budžeta kontrole. Tomēr ir svarīgi arī, lai valstu valdības beidzot piešķir zemāku prioritāti savām pašu interesēm un piedāvā šim dienestam un tā uzdevumiem pilnīgu atbalstu tā vietā, lai pastāvīgi iejauktos, kad vien ienāk prātā, pie kā mēs diemžēl esam pieraduši.

Ir skaidri jānorāda, un mums tas ir ļoti svarīgi, ka attīstības politikai ir jāpaliek neatkarīgai, jo šīs lietas nedrīkst patvaļīgi apvienot. Uzlūkosim jauno dienestu un amatu, par ko esam cīnījušies vairākus gadus, kā nākotnes iespēju un nenoniecināsim to, un nesāksim to raustīt pa gabaliem jau no paša sākuma! Viena Eiropa, viena balss! Tāds ir mūsu uzdevums un uz to mums jākoncentrējas: ne vairāk un ne mazāk.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, ko mēs vēlamies panākt ar Eiropas diplomātisko dienestu? Mēs vēlamies noteikt Eiropas Savienības politiskās prioritātes 21. gadsimtā. Daudzas valstis un daudzas tautas ārpus Eiropas sagaida, ka Eiropa uzņemsies nozīmīgu lomu miera uzturēšanā un konfliktu novēršanā, bet apgabalos, kur tas nav līdzējis, — miera atjaunošanā un palīdzībā attiecīgās valsts atjaunošanai. Šī iemesla dēļ šķiet loģiski izveidot miera veicināšanas departamentu.

Taču sarunās daži dalībvalstu pārstāvji Padomē šo procesu vērā ņemami „bremzē”, arī to dalībvalstu pārstāvji, kuras vispārīgi tiek uzskatītas par proeiropeiskām. Labākajā gadījumā viņiem viena kāja ir uz gāzes pedāļa un otra uz bremzēm. Tas rada lielu berzi, bet uz priekšu nekas nekustas. Tādēļ mēs ceram, ka sarunas par tiešām spēcīgu Eiropas Parlamenta kontrolētu Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) ir sekmīgas. Eiropas pilsoņi vēlas, lai Eiropa runātu vienā balsī. Cilvēki ārpus Eiropas to gaida. EĀDD nevarēs to panākt tikai saviem spēkiem. Tomēr tas ir solis pareizajā virzienā. Nodrošināsim, lai tas darbojas!

 
  
MPphoto
 

  Lorenzo Fontana (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka, ņemot vērā apspriežamā jautājuma nozīmību, Parlamentam būtu bijis jādod vairāk laika izskaidrot savu nostāju Padomei. Tā vietā komitejas process ilga tikai dažas dienas un tagad mēs debatējam Parlamentā divas dienas pēc tam, kad Konstitucionālo jautājumu komitejā tika pieņemti noteikumi.

Priekšlikums izveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar to, kas ir stingri noteikts līgumos. Turklāt Eiropas Ārējās darbības dienests, kāds tas ir aprakstīts ziņojumā, šķiet grūti integrējams dalībvalstu ārlietu ministrijās. Kas notiks ar šīm ministrijām? Vai tās tiks likvidētas? Tas šķiet maz ticams.

Turklāt kā šo vēstniecību pilnvaras attiecībā uz, piemēram, vīzām, saderēs ar valstu vēstniecību līdz šim veikto darbu? Kurš iecels tā sauktos Eiropas Savienības vēstniekus? Komisija, kā liekas ticami, vai arī dalībvalstis varēs iecelt savus vēstniekus? Turklāt ideja šos pārstāvjus nākotnē saukt par „vēstniekiem” ir provokatīva, jo Eiropas Konstitūcija, kas paredzēja Eiropas ārlietu ministru, nav pieņemta. Mēs nevaram izlikties, ka Francija un Nīderlande nenoraidīja Eiropas Konstitūciju.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu Eiropas Savienības projekts, protams, ir unikāls, un mēs to esam vairākkārt uzsvēruši. Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kas, es ceru, noritēs sekmīgi, arī radīs jaunas iestādes. Viens no šo pasākumu rezultātiem būs Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide, kas ir pārsvarā paredzēta, lai nodrošinātu, ka ārējās attiecības ir gan saskaņotas, gan efektīvas.

Kā komisāre B. Ferrero-Waldner teica, tā būs sui generis organizācija, bet vienlaikus ir vērts atcerēties arī Brok kunga apgalvojumu, ka šī dienesta izveidošanā piemērojamie pamatprincipi ir efektivitāte, pārredzamība un demokrātisks mandāts. Efektivitāti vajadzētu nodrošināt, iestādēm pieņemot vienprātīgu lēmumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidošanu — un es priecājos par Padomes un Komisijas paziņojumiem —, kā arī ietverot jautājumus, kas saistīti ar palīdzību attīstības jomā, humanitāro palīdzību, paplašināšanos un starptautisko tirdzniecību. ES vajadzīga arī stingra nostāja jautājumos, kas attiecas uz, piemēram, enerģētikas politiku un solidaritāti.

Attiecībā uz pārredzamību es uzskatu, ka, izveidojot Eiropas Ārējās darbības dienestu, tiks panākts līdzsvars. Es domāju līdzsvaru ne tikai iestāžu starpā, bet arī ģeogrāfisku līdzsvaru, ieceļot Eiropas Ārējās darbības dienesta darbiniekus. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, es to uzsveru atkal un vēlreiz. Pašreizējā pārstāvniecība neatbilst šai prasībai, ja skatāmies uz, piemēram, Ārējo sakaru ģenerāldirektorātu vai Komisijas delegācijām darbam ārpus ES. Dienests būtu jāizveido saskaņā ar demokrātiskiem standartiem, un es ceru, ka Parlaments kopā ar Ārlietu komiteju uzņemsies nozīmīgu lomu gan izveides procesā, gan arī vēlāk delegāciju vadītāju kandidātu atlasē.

Attiecībā uz personāla apmācību ir priekšlikums izveidot Eiropas diplomātisko koledžu. Tas ir nopietns pasākums, bet vienlaicīgi es gribētu arī uzsvērt, ka patiesībā pastāv centri dalībvalstīs, kā arī daudzas Eiropas koledžas ar pieredzi personāla apmācībā. Mums vajadzētu šo pieredzi izmantot. Šeit es domāju Brigi, Natolinu, Florenci un Māstrihtu.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlētos sveikt Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi — tas ir solis pareizā virzienā, kas ataino progresu Eiropas konsekvences un efektivitātes palielināšanā starptautiskā līmenī.

Es arī uzskatu, ka šī dienesta izveide Eiropas projektam piešķirs nozīmīgu politisko dimensiju un politiskāku nozīmi.

Tāpat es vēlētos arī uzsvērt nepieciešamību pēc konsekvences dienesta rīcībā attiecībā uz administratīvo un finansiālo atbildību, un saistībā ar to, protams, izšķiroša nozīme ir attiecībām ar Komisiju, no vienas puses, un ar Parlamentu, no otras puses.

Kas attiecas uz Parlamentu, es arī uzskatu, ka šim dienestam ir tieši un ļoti cieši jāsadarbojas ar Parlamentu, lai deputāti pastāvīgi būtu informēti par dienesta aktivitātēm, kā arī par to, kas tiek iecelti svarīgākajos amatos. Turklāt pats par sevi saprotams, ka Augstais pārstāvis būs plaši pazīstams, taču es uzskatu, ka arī pārējos dienesta amatos būtu jāstrādā cilvēkiem, kas rosina augstu uzticības pakāpi.

Es gribētu uzsvērt arī personāla atlases jautājumu. Kā jau daži deputāti teica, arī es domāju, ka svarīga ir ģeogrāfiskā pārstāvniecība un ka ir jāatrod līdzsvars saistībā ar mazajām un jaunajām dalībvalstīm.

Noslēgumā es gribētu īsi pieminēt Eiropas kopējās kultūras nozīmību, kura, protams, tiek radīta dažādās skolās un dažādās iestādēs, taču es uzskatu, ka konsekventa iniciatīva šajā jautājumā, Eiropas līmeņa struktūras radīšana, būtu laba doma.

 
  
MPphoto
 

  Mário David (PPE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, ir svarīgi, lai Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidošanas primārais mērķis būtu apvienot Eiropas iestāžu centienus, nodrošinot tāda efektīva dienesta radīšanu, kas varētu definēt, formulēt un īstenot Eiropas atbildi pašreizējām starptautiskajām problēmām.

Šim pakalpojumam būtu arī jābūt kam vairāk par saskaitāmo summu; tam jārada pievienotā vērtība dalībvalstu un Eiropas Savienības pašreizējiem centieniem. Šajā kontekstā es uzskatu, ka ir svarīgi, lai ES raksturojošā īpašība, citiem vārdiem — Kopienas metode, ieņemtu galveno vietu šajā jaunajā realitātē. Tādēļ es pilnībā atbalstu Brok kunga ziņojumu, kurā ir atbalstīta un garantēta cieša sadarbība starp Komisiju un topošo dienestu.

Šajā kontekstā es vēlētos norādīt uz divām lietām. Pirmkārt, lai nodrošinātu dienesta efektīvu un netraucētu darbību, ir nepieciešama cieša koordinācija starp Komisijas priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi, kurš būs arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Otrkārt, ir vajadzīga alianse starp Parlamentu un Komisiju, lai cīnītos pret gaidāmajām starpvaldību interešu maiņām, kas varētu traucēt dienesta efektīvai darbībai.

Parlamentam tādēļ ir jābūt uzmanīgam un jāpārliecinās, ka Eiropas Ārējās darbības dienests piedāvā izcilus pakalpojumus un vislabākās prasmes un zināšanas ārpolitikas jomā.

 
  
 

(Priekšsēdētājs deva vārdu W. Dartmouth, lai viņš uzdotu “zilās kartītes” jautājumu deputātam Cristian Dan Preda)

 
  
MPphoto
 

  William (grāfs) Dartmouth (EFD).Preda kungs, savā runā jūs lietojāt frāzi „Eiropas kopējā kultūra”. Vai jūs uzskatāt, ka Turcijas uzņemšana Eiropas Savienībā ir pilnīgi saderīga ar Eiropas kopējo kultūru, uz kuru jūs norādījāt?

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Savā runā es minēju kopēju kultūru no diplomātiskās perspektīvas, kā daļu politiskās kultūras. Es personīgi uzskatu, ka šādā nozīmē arī Turcija iederas Eiropas politiskajā kultūrā, kas ietver ļoti cienījamu diplomātijas tradīciju. Paldies par jūsu jautājumu. Man to būtu vajadzējis paskaidrot jau sākumā.

 
  
MPphoto
 

  Ingeborg Gräßle (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, kā Budžeta kontroles komitejas locekli mani uztrauc veids, kādā Komisija un Padome neiesaista Eiropas Parlamentu jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Mums nav nekādu dokumentu, un mēs esam vienīgie, kuri nesaņem nekādus dokumentus, kuri nav iesaistīti un kuri ir spiesti pieņemt to, kas sarunās nospriests. Tas ir neciešami!

Piedaloties šajās debatēs un klausoties abu pārstāvju paziņojumos, es redzu, ka Kopienas instrumenti tiek izārdīti. Mēs redzēsim arī iespēju izvairīties no instrumentiem, kas ietver tādas parlamentārās tiesības kā Budžeta regula. Mums, Eiropas Parlamentam, ir jāpievērš tam uzmanība. Šo debašu laikā es neesmu ieguvusi skaidru atbildi uz jautājumu „kurš ko nolemj?” Domāju, ka šis ir neatbildēts jautājums. Es arī uzskatu, ka, ja mūsu ar budžetu un kontroli saistītās tiesības un mūsu koplēmums šajā jautājumā netiks ievēroti, nākamos pāris gadus mums būs ļoti grūti strādāt kopā ar Padomi un Komisiju.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). — Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atbalstīt spēcīgu Ārējās darbības dienestu ar reģionālajām pārstāvniecībām visā pasaulē, atbildību par Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku un apvienotām Padomes un Komisijas funkcijām attiecībā uz plānošanu, konfliktu novēršanu un krīzes pārvaldību.

Taču es vēlos piekrist Malmström kundzei, ka atbildības par tirdzniecības attīstību un Komisijas paplašināšanos saglabāšana šo efektu nemazinās, un šī iemesla dēļ es un mans kolēģis Gualtieri kungs ierosinājām grozīt 6. punkta c) apakšpunktu, atbalstot ES attīstības politikas plānošanas un īstenošanas apvienošanu.

Kritiķiem būtu jāsaprot, ka pašreizējā sistēma ir problemātiska. Augstais pārstāvis bez jebkādas tiešas atbildības pret mums Parlamentā, Padomes un Komisijas funkciju dublēšanās, šķelšanās ES īpašā pārstāvja un Komisijas delegāciju vadītāju starpā, cilvēktiesības, kas reizēm netiek ievērotas tirdzniecības un ģeopolitisku interešu dēļ, utt.

Šīm būtiskajām Lisabonas līguma izmaiņām ir jāliek darboties, un tās darbosies.

Beidzot, attiecībā uz Ferrero-Waldner kundzes sacīto — es zinu, ka viņa savaldīs savu satraukumu saistībā ar UKIP iejaukšanos un saprot, ka Apvienotās Karalistes vēstniecības netiek pārdotas.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl (ALDE).(SL) Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien dodam zaļo gaismu Eiropas Savienībai turpināt attīstīt nozīmīgu sasniegumu tās centienos radīt sev lielāku un nozīmīgāku lomu pasaules ārpolitikā. Es vēlētos apsveikt Brok kungu ar detalizētu un ļoti saturīgu ziņojumu. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai jaunais dienests papildinātu Eiropas Savienībā pastāvošos dienestus, kuri turpinās piedāvāt savus pakalpojumus. Svarīgi ir arī tas, lai Eiropas Savienības pārstāvniecības pasaulē nepārklātos divkārši un trīskārši. Man šķiet, ka šāds risks reāli pastāv.

Noslēgumā es vēlētos piebilst, ka mums vajadzētu uzsvērt šādu jaunu pārstāvniecību sniegto konsulāro dienestu nozīmi. Mazām valstīm nav daudz naudas, un tām nav pārstāvniecību visā Eiropā un visā pasaulē, tādēļ tām ir lielas cerības saistībā ar šo dienestu. Mums Slovēnijā ir laba pieredze sadarbībā ar Austrijas diplomātiem. Komisāres kundze, mēs vēlētos, lai šī sadarbība turpinātu darboties kā sava veida paraugs.

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala (Verts/ALE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāre B. Ferrero-Waldner, es vēlētos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka visā, ko Eiropas Savienība dara, tā apņēmusies ievērot cilvēktiesības, un tas, pats par sevi saprotams, ietver arī sieviešu tiesības, kā jau tika minēts. Es pati uzskatu, ka kopējs Eiropas Ārējās darbības dienests noteikti uzlabos mūsu iespējas visā savā darbā ņemt vērā cilvēktiesības, kaut gan tas nenotiks pats no sevis.

Es vēlētos, lai jūs paskaidrojat, kā plānojat nodrošināt cilvēktiesību un vienlīdzības principa īstenošanu šajā topošajā Ārējās darbības dienestā. Es minēšu piemēru: ne visas ES delegācijas šobrīd atbilst septiņām cilvēktiesību pamatnostādnēm, par ko mēs kopīgi vienojāmies. Tagad mums ir iespēja ar, piemēram, apmācības programmu palīdzību, paaugstināt šo nozīmīgo jautājumu prioritāti. Brok kunga ziņojumā arī ir minēta apmācība. Tādēļ man interesētu dzirdēt jūsu viedokli par šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Zoltán Balczó (NI).(HU) Priekšsēdētāja kungs, šobrīd uzdotais jautājums un tas, par ko mēs faktiski debatējam, ir, vai, turpinot virzīties pa Lisabonas līguma noteikto ceļu, izveidosies supervalsts iniciatīva vai arī 27 valstis ar ciešu institucionālu sadarbību. Arī konstitucionālās tiesas šobrīd apspriež šo jautājumu un vēlas pieņemt lēmumu. Strasbūrā pirms pirmās sēdes tika pacelts ES karogs un atskaņota ES himna, notika arī militāra parāde. Himna un karogs ir valstij, bet ne sadarbībai. Mēs te dzirdējām par to, ka sūtīsim vēstnieku, kurš mūs pārstāvētu pasaulē. Mēs dzirdam arī par vienā balsī runājošu Eiropu. Mēs tam nepiekrītam. Mēs Eiropai iedomājamies citu nākotnes ceļu. Tas nepadara mūs par paranoiķiem, kā apgalvo tie, kuri sludina iecietību. Mēs joprojām gribam Eiropu, tā gluži vienkārši atšķiras no tās Eiropas, ko vēlas vairākums.

 
  
MPphoto
 

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE). — Priekšsēdētāja kungs, tā kā runātājs laipni piekrita atbildēt uz jautājumu, tad es tādu uzdošu. „Real Madrid”, Spānijas futbola klubam, ir karogs un himna. Vai jūs domājat, ka tā ir valsts?

(Smiekli un aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Zoltán Balczó (NI).(HU) Citām valstīm piederošs karogs parasti netiek pacelts militāras parādes laikā, kā tas bija šoreiz, skanot himnai. Ja jūs uzskatāt, ka Eiropa darbojas līdzīgi kā futbola klubs, tad tas nozīmē, ka jums šajā jautājumā ir savi individuāli uzskati. Eiropai nevajadzētu būt fanātiķu klubam, kas pulcējas ap vienu karogu, pat ne tad, ja esat kvēls līdzjutējs; tā vietā tai vajadzētu būt komandai, kas atspoguļo dažādas perspektīvas.

 
  
MPphoto
 

  Danuta Maria Hübner (PPE). — Priekšsēdētāja kungs, diskusija par Eiropas Ārējās darbības dienestu norisinās laikā, kad ārkārtīgi aktuāla ir kļuvusi vajadzība pēc ES ilgtermiņa stratēģijas sadarbībai ar citām strauji mainīgās pasaules daļām. Mums vajadzīgas spēcīgas stratēģijas, vīzija un rīcība, jo pasaules augošās varas modernizējas ātrāk, nekā Eiropa to jebkad ir darījusi, un kļūst arvien uzstājīgākas.

Mūsu ģeopolitiskā stratēģiskā domāšana ārpolitikā nedrīkst aprobežoties ar klimata izmaiņām un energodrošību. Vienai no trim institūcijām, kas praksē būs aktīvas ārpolitikā — Padomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētājs un Augstais pārstāvis —, ir jāpiešķir ģeopolitiskās stratēģiskās kompetences, nevis tikai īstermiņa risinājumi aktuālajām problēmām, kas rada tādu ārpolitiku, kas pamatojas uz mazāko kopsaucēju. Manuprāt, loģisks kandidāts šīm stratēģiskajām kompetencēm ir Augstais pārstāvis, kurš izmantos Eiropas Ārējās darbības dienesta kompetences, zināšanas un prasmes.

 
  
MPphoto
 

  Andrey Kovatchev (PPE).(BG) Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidošana un tā darbības veiksmīga uzsākšana iezīmēs būtisku politisku sasniegumu Eiropas Savienības ceļā uz Eiropas atbilstošas kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķa sasniegšanu. Tas ļautu Eiropai tiešām runāt vienā balsī. Tad būs iespējams sniegt atbildi uz Henrija Kisindžera slaveno anekdotisko jautājumu „Kā piezvanīt Eiropai?”, jo par Eiropas tālruņa numuru kļūs Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos tālrunis. Šobrīd, lai noskaidrotu Eiropas nostāju, mums jāzina 27 numuri — katrai dalībvalstij savs.

Nav nemaz jāsaka, ka, lai šis dienests varētu sākt darboties, nākamajam Augstajam pārstāvim ir jāiesniedz mūsu Parlamentā savs priekšlikums dienesta izveidei. Es arī ceru, ka viņš vai viņa ņems vērā Brok kunga sagatavoto ziņojumu un vienlīdzīgi un taisnīgi pārstāvēs visas dalībvalstis, sevišķi jaunās dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 

  Krisztina Morvai (NI). — Priekšsēdētāja kungs, ir tiešām interesanti klausīties dažu deputātu aizkaitinājumā par to, kā tiek apstrīdēta šī slavenā vienbalsība un viss status quo. Es aicinu un ielūdzu Eiropas pilsoņus, kas mūs šeit ievēlēja, paklausīties šajās sarunās, izmantojot interneta piedāvāto pārredzamību, un izteikties par visiem šeit apspriestajiem jautājumiem.

Tomēr es vēlējos pajautāt ko citu; es diskusijas laikā atcerējos par Ferrero-Waldner kundzes tikšanos ar Izraēlas valdību šausmīgās asinspirts — Gazas kara — laikā. Es nekad neaizmirsīšu, komisāre, kā jūs tajā briesmīgajā laikā apskāvāt un skūpstījāt Izraēlas valdības locekļus.

Kā gan es varu būt pārliecināta, ka šīs rezolūcijas pieņemšanas gadījumā kāds nesāks manā vārdā apskaut un skūpstīt kara noziedzniekus?

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Vispirms es vēlētos apsveikt Elmar Brok saistībā ar šī ziņojuma sagatavošanu. Kā teica jau iepriekšējais runātājs, ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers jau pirms 30 gadiem uzdeva jautājumu „Kā piezvanīt Eiropai?” Augstā pārstāvja amata un ārējā dienesta izveide Eiropas Savienībai ļaus atbildēt uz šo jautājumu.

Domāju, ka ar šādām pieejamajām funkcijām Eiropas diplomātija varēs ieņemt aktīvāku un izšķirošāku lomu ES pamatinterešu aizstāvībā, kas attiecas arī uz energodrošību.

Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Augstajam pārstāvim un diplomātisko misiju vadītājiem būtu jāiesaistās pastāvīgā dialogā ar Eiropas Parlamentu.

Attiecībā uz ārējā dienesta personāla atlasi es uzskatu, ka attiecīgajiem darbiniekiem jāpiemīt ne tikai izcilām zināšanām un prasmēm, bet atlasē ir pastāvīgi jāpievērš uzmanība arī pareizai, proporcionālai dalībvalstu pārstāvībai.

 
  
MPphoto
 

  Piotr Borys (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos izteikt patiesu paldies par šo lielisko, uz faktiem pamatoto ziņojumu. Pateicoties Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidei, Eiropas Savienība varēs būt aktīvi pārstāvēta starptautiskajā mērogā kā starptautiskās politikas veidotāja. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Mēs visi, protams, piekrītam, ka dienestu kvalitātes jautājums principā ir Komisijas un dalībvalstu atbildībā un ka šajā jomā ir nepieciešama sadarbība starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

Tomēr es vēlētos jautāt komisārei, vai, pamatojoties uz viņas saziņu ar Eiropas Parlamentu, viņa redz praktisku iespēju mūsu darba izmantošanai aktīvā sadarbībā, piemēram, starpparlamentu delegācijās. Es uzskatu, ka ir daudzi forumi, kuros Augstais pārstāvis un Eiropas Ārējās darbības dienests varētu aktīvi sadarboties ar Parlamentu, ieskaitot delegāciju veidā. Vai šajā jomā notiek piemēroti sagatavošanās darbi?

 
  
MPphoto
 

  Riikka Manner (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, vispirms es gribētu pateikties referentam par lielisko ziņojumu. Es tomēr vēlētos uzsvērt, ka, lai Eiropas Ārējās darbības dienests varētu darboties, mums ir jāpievērš patiesa vērība arī mazajām dalībvalstīm un katras valsts īpatnībām ārpolitikā un drošības politikā. Tikai tādā veidā un tikai ar šo debašu palīdzību mēs spēsim padarīt EĀDD par dzīvotspējīgu iestādi.

Būtiski ir tas, ka ziņojumā bija pieminēts arī pārredzamības un demokrātijas svarīgums. Turklāt es uzskatu, ka mums vajadzētu sevišķi uzsvērt „vieglās drošības” jautājumus saistībā ar EĀDD. Eiropas Savienība tika izveidota, pamatojoties uz mieru un stabilitāti, un mēs varam stiprināt šos principus visā pasaulē, sevišķi, izmantojot humanitāro palīdzību, attīstības sadarbību, krīzes pārvaldību un starptautisko tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. — Priekšsēdētāja kungs, man šķiet interesanti, ka daži no godājamajiem deputātiem, kuri tik silti izteicās par demokrātiju, nespēj pieņemt, ka Lisabonas līgums tika demokrātiski pieņemts 26 parlamentos un vienā referendumā.

(Aplausi)

Es piekrītu, ka vajadzīgs vēl viena cilvēka paraksts, taču esmu ļoti pārliecināta, ka līgums stāsies spēkā ļoti drīz un ka mums ir vajadzīgs Ārējās darbības dienests. Tā ir laba lieta. To atbalsta dalībvalstis, valstu parlamenti un, cienījamie deputāti, ja jūs ieskatītos, piemēram, Eurostat pārskatos, jūs redzētu, ka to atbalsta arī pilsoņi visā Eiropas Savienībā. Tas ir tādēļ, ka viņi uzskata — tāpat kā mēs, kā es, kā vairums cilvēku šeit —, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi spēt rīkoties saskaņotāk un pārliecinošāk, ja mēs vēlamies atbalstīt mūsu vērtības un strādāt mieram un demokrātijai visā pasaulē.

Mums, protams, vajadzētu izvairīties no birokrātijas un dublēšanās, taču, kā Ferrero-Waldner kundze teica, mēs veidojam jaunu iestādi. Tā ir sui generis, tādēļ mums jāizdomā, kā to izveidot. Tas, ko COREPER apspriež sadarbībā ar Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamenta deputātiem — Brok kungu un citiem, un es arī pati esmu vairākkārt runājusi ar Buzek kungu, lai mēģinātu nodrošināt, ka Parlaments ir informēts, — ir Ārējās darbības dienesta vispārējie pamati un uzdevumi. Tas tagad ir jāapspriež politiski, un tad Augstā pārstāvja uzdevums būs izstrādāt detaļas. Tas tiks darīts ciešā sadarbībā un dialogā ar Eiropas Parlamentu. Esmu par to visai pārliecināta.

Protams, ir vēl problēmas, kas jāatrisina. Svarīgi ir tas, lai Augstajam pārstāvim būtu instrumenti savu uzdevumu izpildei visefektīvākajā veidā. Tas nozīmē, ka viņam vai viņai ir jābūt atbildīgiem par EĀDD administratīvo budžetu, kā arī par iecēlējinstitūciju. Protams, ka jebkuram mūsu izvēlētajam juridiskajam risinājumam — un par to diskusijas vēl ir jārīko — ir jābūt saderīgam ar pastāvošajiem budžeta noteikumiem, tādējādi nodrošinot atbilstošu pārskatāmību.

Padome, iespējams, nepiekrīt visiem Brok kunga sagatavotā ziņojuma punktiem, taču es uzskatu, ka tas ir ļoti vērtīgs devums šai diskusijai. Es ceru, ka tas gūs plašu atsaucību Parlamentā. Es vēlētos pateikties Brok kungam par ieguldīto darbu un par šīm Parlamenta debatēm.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. — Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos vēlreiz atgādināt, ka mēs nelemjam par to, vai vajag vai nevajag veidot Ārējās darbības dienestu: tā izveide ir noteikta jau Lisabonas līgumā. Kā jau mana kolēģe tikko teica un kā es arī uzskatu — Lisabonas līgums stāsies spēkā diezgan drīz.

Tagad es komentēšu dažus jautājumus, kas radās diskusijas gaitā, un es domāju, ka par tiem ir vērts parunāt vēl. Pirmkārt, mēs, Komisija, esam apņēmušies nodrošināt EĀDD panākumus. Tam jau no paša sākuma ir jābūt kopīgam pasākumam ar visu ES iestāžu un dalībvalstu pilnīgu ieguldījumu. Spriežot pēc savas pieredzes ārējo attiecību komisāres darbā, es domāju, ka nākotnē daudz kas tiks darīts citādi. Es domāju, ka Augstajam pārstāvim / priekšsēdētāja vietniekam būs nepieciešama zināma autonomija pārvaldes un budžeta jautājumos.

Vienlaikus arī ir skaidrs, ka EĀDD būs vajadzīgas ļoti ciešas attiecības ar daudziem Komisijas dienestiem, un tādēļ ir svarīgi, lai mēs sadarbotos. Es atbalstu Parlamenta iebildumus saistībā ar pārredzamu un saprotamu EĀDD budžeta sistēmas nodrošināšanu. Tas arī ir skaidrs, tādēļ es domāju, ka mēs gaidām, kad varēsim sākt pie tā strādāt.

Otrkārt, saskaņā ar līgumu Eiropas Parlamenta politisko atbildību galvenokārt pauž Komisijas priekšsēdētājs un Augstais pārstāvis / priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citi Komisijas locekļi. Mēs atzinīgi vērtējam skaidro signālu Brok kunga ziņojumā, ka Augstajam pārstāvim / priekšsēdētāja vietniekam būtu jābūt EĀDD un delegāciju vadošā personāla iecēlējpersonai.

Jaunajā sistēmā delegāciju vadītāji un citi EĀDD vadošie darbinieki būs ES ierēdņi saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un pakļauti noteiktām iecelšanas procedūrām un neatkarības saistībām. Mums būtu jautājumi par to, kāda ietekme būtu vienas grupas šādai izdalīšanai EP uzklausīšanām. Pat ja šis jautājums attiektos uz uzklausīšanām saistībā ar politiskāku amatu, būtu jāpiemēro šie paši apsvērumi. Es domāju, ka tas noteikti nesaskan ar dalībvalstu praksi.

Tomēr mēs saprotam, ka Parlamentam ir interese par padziļinātu — oficiālu vai neoficiālu — sadarbību ar EĀDD galvenajiem vadošajiem ierēdņiem un delegācijām. Es domāju, ka to var darīt, kad kāds būs iecelts; viņam vai viņai būtu jādodas uz Parlamentu un ar to jāapspriežas.

Es ar lielu interesi un prieku ievēroju arī to, ka tika pieminēts cilvēktiesību un sieviešu tiesību jautājums. Varu jums vienīgi pateikt, ka visām ES iestādēm ir integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai. Tas attieksies arī uz EĀDD, taču atlasē ir jāņem vērā arī nopelni, tādēļ integrētajai pieejai dzimumu vienlīdzībai jābūt vienlaicīgai ar nopelniem.

Es vēlētos arī īsi komentēt sacīto par Izraēlas valdību un manu ceļojumu uz Tuvajiem Austrumiem. Pēc Gazas konflikta bija ļoti svarīgi panākt pamieru. Es mēģināju sniegt ieguldījumu pirmā pamiera noslēgšanā, un es domāju, ka galvenokārt tieši mana iejaukšanās tajā ļoti grūtajā un sarežģītajā brīdī ļāva atvērt humanitārās palīdzības koridorus un noteikt laikus, kad tiktu piegādāta humanitārā palīdzība.

Noslēgumā — par delegācijām. Kā jau es teicu: tās jau ir atvērtas. Eiropas parlamentārās delegācijas, ko jūs minējāt, jau ir atvērtas komisāru vai Padomes locekļu apmeklējumiem, taču tas ir atkarīgs arī no darba grafika. Nākotnē šī situācija būs tāda pati.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok, referents.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze, komisāre, dāmas un kungi, apvainojumi, kas šeit tika raidīti pret Eiropas kopējo ārpolitikas un drošības politiku, pieder pagātnei. Sabiedriskās domas aptaujās 70 % Eiropas pilsoņu atzīst, ka vēlas spēcīgāku kopējo ārpolitiku un drošības politiku, jo viņi zina, ka tas ir vienīgais veids, kā saglabāt mieru Eiropā un aizstāvēt Eiropas intereses visā pasaulē. Jūsu izteiktie apgalvojumi pieder pagātnei. Šāda veida apgalvojumi ir izraisījuši karus Eiropā, un mēs tos vēlamies izbeigt.

Mēs arī vēlamies teikt, ka gribam, lai šī ārpolitika stiprinātu Eiropas rīcībspēju. Es vēlos arī skaidri norādīt, ka ārpolitika nav parlamentu darba pienākumos. Par efektīvu ārpolitiku jāatbild izpildvarai. Tā tas ir visās valstīs. Tomēr tas nozīmē, ka parlamentiem, šajā gadījumā Eiropas Parlamentam, ir jābūt pilnīgām kontroles tiesībām. Ir jābūt skaidram, kā tas attiecas uz budžetu, kurās jomās pastāv tiesības saņemt informāciju un kurās ir nepieciešama pilnīga pārskatatbildība.

Es vēlos aicināt Padomi un Komisiju to dokumentos iekļaut mazāk informācijas par organigrammām un valstu delegāciju locekļiem, kas tiks iecelti konkrētos amatos. Tā vietā vajadzētu šajos COREPER dokumentos aprakstīt Parlamenta tiesības, nevis vienkārši paziņot, ka Parlamentam jāsaglabā savas tiesības un punkts. Es domāju, ka šajā ziņā kaut kas ir jādara. Turklāt es domāju, ka Augstais pārstāvis vai priekšsēdētāja vietnieks, kurš vēl ir jāieceļ, jāiesaista priekšlikumu izstrādē, nevis viņam jāpiedāvā fait accompli. Tas arī ir jāņem vērā. Malmström kundze, lielu uzticību radītu tas, ja jūs nākotnē turpmāk Augsto pārstāvi sauktu par Augsto pārstāvi vai Komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Tad mēs visi runātu par vienu un to pašu un skaidri zinātu, ka runājam par vienādām tēmām.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. — Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 22. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Gabriele Albertini (PPE), rakstiski. (IT) Teksts, par kuru mēs gatavojamies rītdien balsot, ir lielisks pamats turpmākām sarunām.

Esmu pateicīgs Brok kungam un Neyts-Uyttebroeck kundzei par izcilo darbu, ko viņi paveikuši, neskatoties uz īso atvēlēto laiku. Pateicoties šim darbam, komiteja, kuru man ir tas gods vadīt, varēs uzturēt konstruktīvu, bet stingru dialogu ar nākamo Augsto pārstāvi un aizsargāt jaunā Ārējās darbības dienesta Kopienas tiesību raksturu. Vēstījums, ko mēs vēlamies nodot Komisijai un Padomei, būtībā ir šāds: mēs vēlamies dienestu ar plašu rīcības brīvību, kas atbilst mūsu mērķiem panākt to, lai Eiropas Savienība kļūtu par globālu politisko spēlētāju, un mēs vēlamies, lai tas būtu saskaņots, citiem vārdiem sakot, lai iesaistītos un atbalstu sniegtu visas trīs iestādes — Parlaments, Komisija un Padome.

Tāpēc es mudinu Komisiju drosmīgi risināt sarunas un aizstāvēt Kopienas modeli, un es aicinu Padomi vēlreiz iesaistīt Parlamentu un sevišķi manis vadīto komiteju sarunās jau no paša sākuma, lai noslēgtu šo svarīgo posmu, veidojot īstu Eiropas ārpolitiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski.(RO) Eiropas Ārējās darbības dienests ir absolūti nepieciešams, lai uzlabotu ES ārējās darbības efektivitāti. Tā mērķis ir veicināt daudz saskaņotāku ārpolitiku un palielināt ES nozīmi starptautiskā līmenī. Taču tas, vai šie mērķi tiks sasniegti, ir atkarīgs no tā, kā mēs organizēsim šo dienestu.

Ziņojumā sniegti vairāki sevišķi svarīgi priekšlikumi. Mums ir vajadzīga pēc iespējas racionālāka organizācija, cenšoties izvairīties no pienākumu dublēšanās. Tāpēc es atbalstu Komisijas delegāciju trešās valstīs, Padomes informācijas biroju un ES īpašo pārstāvju biroju apvienošanos, kā arī „ES vēstniecību” izveidi. No efektivitātes viedokļa man arī šķiet interesants priekšlikums, ka šīs delegācijas pārņems noteiktas konsulāro dienestu funkcijas, piemēram, risinās jautājumus saistībā ar Šengenas vīzām.

Es vēlos uzsvērt vajadzību darbiniekiem nodrošināt standarta apmācību, lai mums būtu patiešām profesionāls dienests atbilstoši ES vajadzībām. Manuprāt, Eiropas diplomātijas koledžas dibināšana ir lielisks risinājums, lai diplomātiskajam personālam nodrošinātu kopējiem standartiem atbilstošu apmācību, tādējādi garantējot EĀDD konsekvenci. Patiesi, nākotnē Eiropas diplomātiskā karjera varētu kļūt tikpat pievilcīga, kā diplomātiskā karjera kādā no dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Šis ir vēl viens no nožēlojamajiem Eiropas Parlamenta dokumentiem, kas cenšas negatīvi ietekmēt visu Eiropas Savienības darbību, izmantojot juridiskās personas statusu, kas tam noteikts Lisabonas līgumā, lai gan tas vēl nav stājies spēkā, jo mēs joprojām gaidām, kad šo līgumu ratificēs Čehija.

Šis ziņojums ir simptomātisks no Eiropas Savienības militārā viedokļa. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt to, lai ārpolitika kalpotu interesēm militārās paplašināšanās jomā attiecībā uz lielvarām Eiropas Savienībā, izmantojot to, ko tās iekļāvušas Lisabonas līgumā, lai palielinātu savas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, neskatoties uz to, ka dažas dalībvalstis tam nepiekrīt.

Viens piemērs ir šāds apgalvojums, kas iekļauts ziņojumā: „Augstā pārstāvja pakļautībā ir jāietver militārās un civilās krīžu pārvaldības vienības, pat ja militārajam un civilajam personālam, iespējams, ir vajadzīga atšķirīga vadības un organizatoriskā struktūra; EĀDD locekļu izlūkdatu analīzes apmaiņa ir ļoti nozīmīga, lai palīdzētu Augstajam pārstāvim pildīt viņa/viņas pilnvaras attiecībā uz Savienības saskaņotas, konsekventas un efektīvas ārpolitikas īstenošanu.”

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski.(FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pagājušā gada pavasarī Eiropas Parlaments pieņēma Dehaene kunga ziņojumu par Lisabonas līguma ietekmi uz ES institucionālo līdzsvaru. Šajā ziņojumā Parlaments izteica prasību, ka turpmāk, ieceļot darbiniekus galvenajos amatos Eiropas Savienībā, būtu jāņem vērā arī dzimumu līdztiesība. Tagad, tikai dažus mēnešus vēlāk, Eiropas Parlaments vēl vairāk atbalsta līdztiesības īstenošanu. Tāpēc Parlamenta nostāja vienlīdzības jomā ir skaidra. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margot Wallström aktīvi iesaistās jautājumos, kas saistīti ar vienlīdzību. Arī atkārtoti ievēlētais Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso apsolīja ņemt vērā vienlīdzības principus, veidojot jauno Komisijas sastāvu. Tomēr šeit liela nozīme ir dalībvalstīm. Esmu pārliecināta, ka mēs Eiropas Savienības dalībvalstīs atradīsim piemērotus Komisijas kandidātus — gan sievietes, gan vīriešus. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Lisabonas līgums solīja ieviest dažādas izmaiņas. Tas paredzēja, ka ES kļūs atsaucīgāka un demokrātiskāka, Eiropas Parlamentam būs lielākas koplēmuma pilnvaras un pilsoņi varēs piedalīties ES referendumā. Taču patiesībā dalībvalstis izjūt spiedienu, ko rada draudi par komisāru atlaišanu. Ir pienācis brīdis ES apliecināt savu labo gribu un beidzot noskaidrot, ko cilvēki domā par Turcijas pievienošanos. Taču šķiet, ka referendumi notiek tikai tāpēc, lai to rezultātus varētu ignorēt. Nav arī skaidrs, kā ES varētu kļūt atsaucīgāka, ja jaunizveidoto amatu pienākumi ir uzskaitīti tikai nolīgumā. Konflikti šajā jomā ir neizbēgami, tāpat kā saistībā ar jauno Ārējās darbības dienestu, jo tā piekļuves tiesības vēl nav precizētas. Mūsu ārkārtas budžets jau ir pārāk liels, un tas attiecas uz arvien blīvāku ES aģentūru tīklu, kas nenovēršami izraisa darba un pilnvaru dublēšanos. Tāpēc ir svarīgi saglabāt līdzsvaru, lai, no vienas puses jaunajā sistēmā pienākumi nedublētos, bet būtu iespēja izmantot sinerģijas, un tādējādi, no otras puses, parlamentāro kontroli nevarētu apiet, dalībvalstīm nevarētu likt šķēršļus un valsts iestādes paliktu nemainīgas. Turklāt jaunajai organizācijai ir jābūt pilnvarām, kas vajadzīgas, lai pildītu savus pienākumus un efektīvi sadarbotos ar Eiropas stratēģiskajiem partneriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. (PL) Dāmas un kungi, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide ir lielisks projekts un to īpaši vajadzētu atbalstīt. Tā mērķis ir palīdzēt ES Augstajam pārstāvim, un tajā pašā laikā mums jāatceras nodrošināt atbilstošu kvalifikācijas līmeni, kā arī institucionālo un valstu pārstāvniecību. Darbinieki šajā dienestā darbā būtu jāpieņem, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tiktu ievēroti pārredzamības un līdztiesības principi. Jāņem vērā arī tas, ka Eiropas Ārējās darbības dienests palielinās iespēju saņemt diplomātisku palīdzību, jo tai varēs pieteikties ikviens ES pilsonis. Tā ir de facto paplašināšana pašreizējai iespējai lūgt palīdzību citas dalībvalsts ārvalstu dienestam, ja attiecīgajā valstī nav izcelsmes valsts diplomātiskā vai konsulārā biroja. Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu arī jābūt ar pievienoto vērtību attiecībā uz trīs pamatelementu — Eiropas Komisijas, Padomes un dalībvalstu pakalpojumu — sinerģiju. Manuprāt, darbā EĀDD būtu jāpieņem kandidāti no visiem trijiem iepriekš tekstā minētajiem avotiem. Tas nodrošinātu dienesta profesionalitāti, efektivitāti un unikalitāti. Efektivitāti nodrošinātu arī liels skaits Eiropas Savienības pārstāvniecību, ko veicinātu pašreizējo Komisijas pārstāvniecību pārveide. Atsaucoties uz Grzyb kunga runu, es piekrītu, ka varētu izvairīties no Eiropas diplomātijas koledžas dibināšanas, izmantojot valstu un reģionālos centrus, kas jau ir zināmi Eiropā profesionālās apmācības dēļ, ko tie nodrošina topošajiem diplomātiem.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika