Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2697(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0095/2009

Debates :

PV 21/10/2009 - 9
CRE 21/10/2009 - 9

Balsojumi :

PV 22/10/2009 - 8.6
PV 22/10/2009 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0058

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2009. gada 21. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9. CET sanāksmes un ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošana (2009. gada 2. un 3. novembris) — Policijas un tiesu varas iestāžu transatlantiskā sadarbība (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. — Nākamais darba kārtības punkts ir kopējas debates par Padomes Komisijas paziņojumiem par šādām tēmām:

1. TEP sanāksmes un ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošana (2009. gada 2. un 3. novembris) un

2. Policijas un tiesu varas iestāžu un transatlantiskā sadarbība.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja.(SV) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Kā zināms, mūsu attiecības ar ASV un transatlantiskā sadarbība starp ASV un ES ir ļoti svarīga. Tas ir ES ārpolitikas pamats, kas veidots, balstoties uz tādām kopējām vērtībām kā brīvība, demokrātija un cilvēktiesību un starptautisko tiesību aktu ievērošana. Jaunā ASV administrācija ir izrādījusi lielu interesi stiprināt un izvērst sadarbību ar Eiropu. Pirmā Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksme ar prezidenta B. Obama administrāciju notiks no 26. līdz 27. oktobrim. Drīz pēc tam, 3. novembrī, notiks ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme. Tās ir divas svarīgas iespējas stiprināt mūsu attiecības. Tāpēc šodienas debates ir ļoti būtiskas.

Es vēlos norādīt uz vairākām mūsu sadarbības jomām, kurās mēs ceram panākt rezultātus un augstākā līmeņa sanāksmes laikā stiprināt attiecības.

Runājot par klimatu, mēs ceram, ka ASV izvirzīs augstākus mērķus. Mums jāsadarbojas ar ASV administrāciju, lai Kopenhāgenā panāktu visaptverošu, globāli saistošu vienošanos. Mēs aicinām ASV izvirzīt mērķus, kas būtu līdzīgi ES mērķiem. ASV un ES jābūt gataviem kopīgi atbalstīt pasākumus klimata jomā, piemēram, emisiju samazināšanu, pielāgošanos, finansēšanu un citu atbalstu jaunattīstības valstīm.

Protams, svarīgs jautājums ir arī finanšu un ekonomiskā krīze. Būs cieši jāsadarbojas, lai īstenotu vienošanās, kas panāktas G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē, un atjaunotu uzticību finanšu tirgos. Mēs kopīgi strādāsim, lai 2010. gadā veiksmīgi noslēgtu Dohas sarunas, jo tas ir ļoti svarīgi, lai veicinātu atveseļošanos un ierobežotu protekcionismu.

Mēs, protams, pārrunāsim arī vairākus reģionālos jautājumus, piemēram, par Afganistānu, Pakistānu, Irānu, Tuvajiem Austrumiem, Krieviju un Rietumbalkāniem. Mēs regulāri un arvien ciešāk sadarbojamies krīzes pārvaldības jomā, kā rezultātā, piemēram, ASV piedalījās civilā kopējās drošības un aizsardzības politikas uzdevumā, Eulex misijā Kosovā.

Mēs sadarbojamies arī enerģētikas jomā, kur šobrīd ir nepieciešams atbalsts, un mēs ceram, ka mums izdosies izveidot speciālu enerģētikas padomi starp ES un ASV ministriju līmenī.

Abas puses ir ieinteresētas padziļināt sadarbību iekšlietu un juridiskajā jomā. Pēc brīža es šo tēmu turpināšu, jo, kā saprotu, šīs debates ir apvienotas.

Runājot par ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, sadarbībai starp ES un ASV administrāciju ir jauns pamats, un Barack Obama šo jautājumu ir noteicis kā prioritāti. Mēs ceram, ka tas būs atspoguļots jaunajā kopīgajā deklarācijā par ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, kas tiks pārrunāta novembrī paredzētajā augstākā līmeņa sanāksmē.

Pasaules daļas abpus Atlantijas okeānam ir ieinteresētas stiprināt sadarbību ar mērķi veicināt attīstību. Protams, Eiropas Savienība un ASV ir atbildīgas par lielo vairumu atbalsta attīstībai pasaulē. Tāpēc gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme ir lieliska iespēja apspriest šo un citus svarīgus jautājumus augstākajā līmenī. Zviedrijas prezidentūrai ir liels prieks par iespēju pārstāvēt ES.

Es vēlos teikt dažus vārdus par ekonomisko partnerību un Transatlantisko ekonomikas padomi (TEP). Tas mums nodrošinās augstākā iespējamā līmeņa mehānismu, lai paātrinātu pašreizējās sarunas un izveidotu jaunu sadarbību tiesiskā reglamenta jomā. Mums ir jāizveido darba programma TEP, ko paredzēts izveidot nākamgad. Tas nodrošinās sadarbības forumu, kur mēs varēsim izskatīt jautājumus, kas saistīti ar globalizāciju un straujām tehniskām izmaiņām. Līdz šim tas ir bijis svarīgs forums, taču tas, protams, varētu būt labāks un ne tikai attiecībā uz plašākiem stratēģiskiem jautājumiem par transatlantiskajiem ekonomikas sakariem un kopīgām ekonomiskām problēmām. Šobrīd, ņemot vērā finanšu krīzi, Transatlantiskajai ekonomikas padomei ir vēl lielāka nozīme.

Es vēlos teikt dažus vārdus par tiesu varas iestāžu un policijas sadarbību. Jau kādu laiku mēs šajā jomā sadarbojamies ar ASV, ko apliecina vairāki nolīgumi par noziedznieku izdošanu un savstarpēju juridisko atbalstu, kas stāsies spēkā tuvāko mēnešu laikā. Šo jautājumu mēs bieži pārrunājam ar Eiropas Parlamentu, kas, kā man zināms, ir aktīvs, apņēmīgs un bieži arī kritisks partneris šajos jautājumos, un tas ir labi. Šajā ziņā es tikai vēlos jums atgādināt, piemēram, par debatēm saistībā ar pasažieru datu reģistriem. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Parlamenta ietekme un līdzdalība šajos jautājumos palielināsies.

Šobrīd mēs strādājam pie tā dēvētā Vašingtonas ziņojuma, kurā būs aprakstīta situācija tiesu varas iestāžu un iekšpolitikas jomā, un attiecīga sadarbība starp ES un ASV. Šim ziņojumam ir jābūt jēgpilnam, un pēc tam ir jāīsteno konkrēti pasākumi. Mums nav vajadzīgas smalkas runas, bet gan taustāma un aktīva sadarbība.

Protams, mums jāievēro mūsu kopīgās vērtības, proti, demokrātija un tiesiskums, kā arī jānodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana. Protams, mūs interesē sadarbība visās jomās, kas apdraud šīs kopīgās vērtības.

Tādu politisku incidentu gadījumā, kas var ietekmēt otru pusi, mēs savlaicīgi abpusēji pārrunājam attiecīgo jautājumu. Mēs uzsveram mūsu kopējo mērķi aktīvi piedalīties starptautiskos forumos, lai pilnībā izpildītu divpusējās saistības.

Mēs sadarbojamies ceļošanas dokumentu drošības uzlabošanas jomā un saistībā ar biometrisko pasu ieviešanu kā starptautisku standartu. Būtisks piemērs ir līgums par aviosabiedrību pasažieru datiem. Kopīgiem spēkiem mēs nodrošināsim to, lai šīs līgums darbotos; bet tajā pašā laikā ir jāaizsargā personu privātums un ir jāņem vērā dažādu valstu sistēmas.

Mēs sadarbojamies ļoti daudzās jomās. Dažas no tām ir cilvēku tirdzniecība, bērnu seksuāla izmantošana, narkotiku tirdzniecība, ekonomiskie noziegumi, noziegumi IT vidē, korupcija, noziedzīgiem mērķiem izmantotu un noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu konfiskācija un cīņa pret terorismu. Lai to nodrošinātu, ir jāsadarbojas un darbībām ir jābūt zināmā mērā saskaņotām.

Mēs esam strādājuši, lai uzlabotu tiesu varas iestāžu sadarbību saistībā ar pārrobežu noziedznieku un teroristu notveršanu, izmeklēšanu un lietu izskatīšanu. Mēs ar nepacietību gaidām, kad nākamā gada sākumā stāsies spēkā līgums starp ES un ASV par noziedznieku izdošanu un savstarpēju juridisko atbalstu.

Šobrīd šis līgums ir transponēts 27 ES dalībvalstīs, un ir izveidota ES un ASV kopīga darba grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt šī līguma ieviešanu. Ir plānots organizēt seminārus, lai iesaistītās puses satuvinātu un palīdzētu tām uzraudzīt šī līguma izpildi.

Nobeigumā es vēlos minēt vēl trīs punktus. Pirmkārt, ļoti svarīga ir cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība. Lai apkarotu pārrobežu noziedzību un terorismu, parasti ir nepieciešama personas datu apmaiņa, kas zināmā mērā liek mums rīkoties pretrunā ar pamatbrīvību un tiesību principiem. Tas jālīdzsvaro ar personas datu pamata un rūpīgu aizsardzību. Sadarbība un sarunas šajā jomā turpinās, un šī sadarbība būtu jāuzlabo.

Otrais punkts ir svarīgi infrastruktūras objekti. Mums ir jāsadarbojas saistībā ar kaitējumu, kas var tikt nodarīts svarīgiem infrastruktūras objektiem dabas katastrofas, teroristu uzbrukuma vai uzbrukuma mūsu informācijas sistēmām gadījumā. Tam var būt postošas sekas. Šajā jomā sadarbība ir ļoti plaša.

Treškārt, ES un ASV ir apņēmušās darboties uz brīvības, demokrātijas un taisnīguma principu pamata. Mēs esam apņēmušies veicināt šo principu īstenošanu visā pasaulē. Mēs to darām katrā sadarbības reizē un piedaloties starptautiskos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Sadarbības koordinatoru un delegāciju sadarbība ir bijusi produktīva, piemēram, Rietumbalkānos, Afganistānā un Pakistānā, taču tā ir jāuzlabo. Dažādi šīs sadarbības pasākumi var viens otru papildināt. Ir labāk jākoordinē arī mūsu tehniskais atbalsts. Mēs turpināsim sadarbību ar līdzekļu devējiem, sadarbību atbalsta jomā un operatīvo sadarbību Latīņamerikā un Rietumāfrikā, lai palīdzētu cīņā pret narkotiku tirdzniecību un citām problēmām.

Man ir liels prieks par to, ka ASV administrācija ir tik ļoti ieinteresēta ar mums sadarboties. Mūsu interesēs ir pieņemt šo sadarbības piedāvājumu, lai aizsargātu mūsu vērtības un mūsu intereses, veidojot konstruktīvu dialogu un sadarbību, kas, cerams, nākotnē nesīs taustāmus rezultātus.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. — Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, kas būs svarīgs pavērsiena punkts mūsu transatlantiskajās partnerattiecībās, kā arī par noteiktiem aspektiem ES un ASV attiecībās, sevišķi saistībā ar gaidāmajām sarunām klimata pārmaiņu jomā, un arī par dažiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar GLS.

ASV administrācijas maiņa, kas notika janvārī, ļoti lielā mērā ietekmēja ES un ASV attiecības, un mūsu partnerattiecības veidojušās veiksmīgi. Es teiktu, ka mūsu attiecības ir atsākušās ar jaunu spēku, un esmu pārliecināta, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā šīs svarīgās attiecības tiks vēl labāk nostiprinātas, nodrošinot Eiropas Savienībai vēl spēcīgāku ārpolitikas identitāti. Uz to paļaujas arī mūsu draugi Vašingtonā.

Bet runāsim skaidru valodu. Mūsu centieni veidot patiesi vienlīdzīgas partnerattiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm nozīmē arī to, ka Eiropai jābūt gatavai un spējīgai kaut ko dot pretī. Es domāju, ka augstākā līmeņa sanāksme Vašingtonā ir tik svarīga divpusēja stimula — iekšēja un ārēja — dēļ.

Pirmā oficiālā augstākā līmeņa sanāksme ar prezidenta B. Obama piedalīšanos notika pēc mūsu neoficiālās tikšanās Prāgā šī gada pavasarī. Tagad pilnā sparā notiek gatavošanās augstākā līmeņa sanāksmei Vašingtonā. Mēs strādājam ar ASV pārstāvjiem, lai prioritārajās jomās nodrošinātu taustāmus rezultātus. Visticamāk šajā augstākā līmeņa sanāksmē galvenie jautājumi būs pasaules ekonomika un klimata pārmaiņas, kā arī vairākas galvenās problēmas ārpolitikas jomā.

Runājot par ekonomiku — Vašingtonā galvenā uzmanība tiks pievērsta kopīgiem pūliņiem ierobežot ekonomisko un finanšu krīzi un panākt ilgtspējīgu pasaules ekonomikas atveseļošanos, lai nodrošinātu darbavietas un veicinātu attīstību. Mēs apskatīsim jautājumus saistībā ar pasaules ekonomikas pārvaldību, sevišķi par Finanšu regulu un savlaicīgiem pasākumiem saistībā ar G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā. Komisija arī uzsvērs mūsu kopīgās intereses cīņā pret protekcionisma tendencēm, un mēs aicināsim ASV atjaunot centienus veiksmīgi noslēgt Dohas sarunas.

Otrkārt, runājot par klimata pārmaiņām, Eiropas Savienība mudinās ASV piedalīties Kopenhāgenas konferencē ar augstu mērķi noslēgt saskaņotu globālo nolīgumu, un mēs arī sadarbosimies ar ASV, lai panāktu progresu, veidojot emisiju maksimālā apjoma noteikšanas un tirdzniecības sistēmu abpus Atlantijas okeānam.

Treškārt, runājot par ārpolitiku, mēs, protams, ar ASV pārrunāsim arī risinājumus neatliekamām problēmām ārpolitikas jomā. Galvenais uzsvars būs uz turpmāku un ciešāku sadarbību, nodrošinot miera procesu Tuvajos Austrumos, problēmas, ko rada Irānas plāni kodolenerģijas jomā, un veidi, kā atjaunot mieru Afganistānā, kas šajā jautājumā ir mūsu prioritāte. Es piedalīšos atsevišķā sanāksmē ārpolitikas jautājumos ar valsts sekretāri H. Clinton un Ārlietu ministru C. Bildt, lai sīkāk apskatītu šos jautājumus.

Turklāt es ceru, ka šīs augstākā līmeņa sanāksmes laikā tiks arī pieņemta deklarācija par ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, ES un ASV sadarbojoties vairākās jomās, uz kurām prezidents B. Obama norādīja savās uzrunās Prāgā un Ņujorkā. Šī iniciatīva ir stratēģiski svarīga pati par sevi, un tā norāda uz ASV atjaunotām saistībām nodrošināt efektīvu daudzpusīgumu, ko nostiprina un atbalsta Eiropas Savienība.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgs punkts, ir jaunas ES un ASV Enerģētikas padomes izveide, kas būs svarīgs nākamās augstākā līmeņa sanāksmes rezultāts, un šīs padomes pirmā sanāksme notiks 4. novembrī. No ES puses šo padomi vadīšu es, mani kolēģi komisārs A. Piebalgs un J. Potočnik un prezidentūra, un no ASV puses — valsts sekretāre H. Clinton un valsts sekretārs S. Chu. Šī padome risinās jautājumus par globālo energoapgādes drošību, enerģijas tirgu un produktu regulu, jaunām tehnoloģijām un pētījumiem. Īsāk sakot, tā nodrošinās pievienoto vērtību politikas jomā, un tās nozīme ir acīmredzama.

Tagad darbojas arī jauna Transatlantiskā ekonomikas padome (TEP). Tā darbosies paralēli Enerģētikas padomei, kura arī darbu uzsāks ar jaunu sparu. Nākamajā otrdienā, tātad pirms Enerģētikas padomes tikšanās, notiks TEP sanāksme Vašingtonā, un tās rezultāti noteikti tiks apspriesti arī augstākā līmeņa sanāksmē.

Daudzsološs mūsu transatlantiskās sadarbības aspekts ir tā dēvētā „augšupējā” sadarbība. Sākumā mēs pārrunāsim politikas pieejas, lai turpmāk izvairītos no atšķirībām regulā. Pats par sevi saprotams, ka mums šāda sadarbība ir vajadzīga vairāk nekā jebkad. Vislabākais piemērs ir vajadzība pēc saskaņotas reakcijas attiecībā uz finanšu krīzi. Mēs arī noskaidrosim, vai mēs varam uzlabot šo sadarbības forumu informāciju nanomateriālas veselības aprūpes jomā.

Pēc ASV iniciatīvas mēs arī plānojam uzsākt ciešāku sadarbību inovāciju jomā. Abas puses atzīst, ka ir svarīgi attīstīt mūsu rūpniecības un darbaspēka inovāciju potenciālu, lai radītu darbavietas un nodrošinātu attīstību un tādējādi arī veiksmīgi pārvarētu gaidāmo krīzi. Un, protams, Komisija arī vēlreiz norādīs uz Eiropas bažām par dažiem svarīgiem jautājumiem, piemēram, tirdzniecības nodrošināšanu, iespējamo konkurences kropļošanu, ko izraisa valsts atbalsts, un iepirkumu politiku ASV.

Visbeidzot, jau no paša sākuma Komisija arī ļoti paļāvās uz Eiropas Parlamenta atbalstu TEP procesā, un mēs par to esam pateicīgi. Tika uzskatīts, ka mēs lielā mērā atbalstīsim Eiropas Parlamenta delegāciju iniciatīvas attiecībām ar ASV, lai stiprinātu parlamentāro līdzdalību TEP jautājumos abpus Atlantijas okeānam.

Mēs vēlamies nostiprināt TEP lomu kā divpusēju forumu, lai risinātu ikdienas un stratēģiskus jautājumus transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu jomā. Un svarīgi, ka TEP arī veidos dialogu ar transatlantiskajiem likumdevējiem un iesaistītajām pusēm, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tāpēc ir skaidrs, ka mums ir vajadzīga likumdevēju pieredze un atbalsts, lai pilnībā izmantotu transatlantiskā tirgus potenciālu.

Mans kolēģis jau norādīja, ka ļoti liela nozīme būs arī GLS. Vašingtonā 27. un 28. oktobrī notiks trijotnes tikšanās par GLS saistībā ar mūsu sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā. Komisiju pārstāvēs priekšsēdētāja vietnieks J. Barrot. Mēs esam gandrīz pabeiguši paziņojumu, kura mērķis būs atjaunot mūsu transatlantiskās partnerattiecības šajās jomās. Sanāksmē, kas notiks Vašingtonā, būs iespēja oficiālā gaisotnē pārrunāt nolīgumu par noziedznieku izdošanu un savstarpējas juridiskās palīdzības sniegšanas ratificēšanas instrumentus, lai tie stātos spēkā 2010. gada sākumā. Šie nolīgumi pastiprinās mūsu pūliņus cīņā pret noziedzību mūsdienu globalizētajā pasaulē.

Kā minēts iepriekš, ir vēl kāds ES pilsoņiem svarīgs jautājums, pie kura mums noteikti vēl ir jāpiestrādā. Mēs vēlreiz aicināsim nodrošināt visiem ES pilsoņiem iespēju ceļot uz ASV bez vīzas; mēs darīsim zināmu neapmierinātību par priekšlikumu noteikt samaksu par ceļojumu autorizāciju elektroniskajā sistēmā kā de facto jaunu tūrisma nodokli; un mēs vēlreiz atgādināsim ASV par vajadzību atcelt ierobežojumus, kas saskaņā ar ASV vīzu atcelšanas programmu noteikti pasažieriem, kas inficēti ar HIV/AIDS, kā norādījāt iepriekš.

Visbeidzot — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas delegācija apmēram tajā laikā, kad notiks ministru sanāksme, dosies uz Vašingtonu, un mēs esam pārliecināti, ka šī ziņa tiks nodota. Priekšsēdētāja vietnieks J. Barrot ir arī gatavs Vašingtonā tikties ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas delegāciju.

 
  
  

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, Malmström kundze! Es tikko pamanīju, ka dzimumu līdztiesība ir kļuvusi par galveno tematu šajā Parlamentā. Mums jāapzinās, ka jautājums par Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) izveidi ir ļoti svarīgs un ka iestādei, kas tika izveidota pirms dažiem gadiem, ir vajadzīgs jauns dzinējspēks, jo mēs esam pārejas posmā, darbu sākusi jauna ASV administrācija un drīz darbu sāks arī jauns Komisijas sastāvs. Es ceru, ka sanāksmē, kas notiks nākamajā otrdienā, izdosies vienoties par turpmāku TEP darbību un atbilstošu rīcību.

Ja transatlantiskajā tirgū nebūtu tirdzniecības barjeru, ekonomiskā izaugsme ASV un Eiropā sasniegtu 3,5 % atzīmi, bet pasaulē — 1,5 %. Ekonomiskās krīzes kontekstā šis jautājums ir cieši saistīts ar darbavietām. Tādēļ mums šī iespēja būtu jāizmanto pēc iespējas pilnvērtīgāk un oficiālos paziņojumos jāpaskaidro, ka mēs šo iniciatīvu uztveram nopietni. Ferrero-Waldner kundze, mums arī būtu jāpanāk tas, lai jaunā energoapgādes drošības padome īstenotu drošības politiku enerģētikas jomā un lai TEP risinātu regulējuma jautājumus. Lai funkcijas nedublētos un lai rastu risinājumu, šīs divas jomas ir jānošķir.

Sevišķi tas attiecas uz likumdevējiem. Bez Eiropas Parlamenta un ASV Kongresa līdzdalības šos šķēršļus likvidēt nebūs iespējams, jo 80 % regulu ir nostiprinātas ar likumu. Tādēļ administrācija saviem spēkiem to nevar paveikt.

Man ir vēl viens komentārs par augstākā līmeņa sanāksmi. Klimata pārmaiņas, Afganistāna, kodolieroču neizplatīšana, masu iznīcināšanas līdzekļi un atbruņošanās ir svarīgi jautājumi, kas līdz ar jauno administrāciju paver jaunas iespējas. Es jums vēlu veiksmi, lai visi šie jautājumi tiktu apskatīti, un es ceru, ka jaunais Nobela prēmijas laureāts sadarbībā ar Eiropas Savienību gūs lielus panākumus, kas šajās jomās attiecas uz mums visiem.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze, komisāres kundze! Jau tika minēts tas, ka Obama kungs un jaunais vairākums Kongresā mums dod lielisku iespēju stiprināt mūsu sadarbību, sevišķi kopējā transatlantiskā tirgus jomā. Taču šajā kopējā tirgū nevajadzētu atcelt regulējumu, bet tam būtu jābūt pamatotam vai uz sociālā tirgus ekonomikas principiem balstītam kopējam tirgum, kur pēc vajadzības darbojas saprātīgs un atbilstošs regulējums.

Brok kungam ir pilnīga taisnība, sakot, ka tam, protams, ir vajadzīgs tiesiskais pamats, neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par finanšu tirgus noteikumiem vai vides un enerģētikas politikas noteikumiem. Kopēja pieeja šajā jautājumā būtu liels ieguldījums globālo attiecību veidošanā.

Viena joma, kas jau tika apspriesta un ko mēs šorīt varētu pārrunāt, ir svarīgais jautājums par klimata politiku. Pēc dažām dienām daudzi no mums būs Vašingtonā, kur mums būs iespēja piedalīties sarunās ar mūsu kolēģiem no Kongresa. Lai gan tiesību akti klimata politikas jomā vēl nav pieņemti, ASV valdības pārstāvji vismaz daļēji ir pilnvaroti īstenot saistošus pasākumus, pat neskatoties uz to, ka procesu nevar īstenot līdz galam, kamēr nav pabeigts ASV likumdošanas process.

Ir svarīgi, lai Kopenhāgenas konference būtu veiksmīga. Tas vēl nav procesa beigu posms, taču tas ir svarīgs posms, lai veidotu kopēju klimata politiku. Mums visiem ir jānodrošina, lai Kopenhāgenas konference būtu veiksmīga. Tā būs veiksmīga tikai tādā gadījumā, ja mums būs noteikti saistoši klimata politikas mērķi.

Nobeigumā es vēlos teikt, to, kas jau tika pieminēts iepriekš, proti, neskatoties uz mūsu draudzību, savstarpēju pieķeršanos un labām attiecībām, ir dažas lietas, kas nav pieļaujamas. Piemēram, vairākkārtēji protekcionisma pasākumi aizsardzības aprīkojuma tirgū, diskriminējoša vīzu politika attiecībā uz dažām dalībvalstīm un ASV pieprasītā samaksa par vīzu, kas jau tika pieminēta. Ir svarīgi runāt ar ASV kā ar līdzvērtīgu partneri. Ir svarīgi ne tikai veidot partnerattiecības, bet arī izskaidrot lietas, kas mums nav pieņemamas; šajā gadījumā tā ir politika, kas ir diskriminējoša attiecībā uz Eiropas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. — Priekšsēdētājas kundze, ALDE grupas vārdā es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka šī rezolūcija aicina stiprināt ES un ASV stratēģisko partnerību kā ES ārpolitikas pamatnosacījumu. Tas arī vēlreiz uzsver, cik svarīgi līdz 2015. gadam izveidot integrētu transatlantisku tirgu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka dažādas nesaskaņas atsevišķos jautājumos aptumšo lielo vēlmi noteikt kopējas vērtības un mērķus, īstenot demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas pasākumus, risināt konfliktus un, cita starpā, garantēt drošību.

No ekonomiskā viedokļa ALDE grupa ir uzsvērusi, cik svarīgi ir finanšu sektorā nepieļaut regulējuma arbitrāžu un risināt jautājumus, piemēram, saistībā ar iestādēm, kas ir „pārāk lielas, lai ciestu neveiksmi”. Mēs ierosinājām veikt izmaiņas 39. punktā, jo, cik man zināms, nav G2 vadītāju nolīguma, kur strādāt pie finanšu darījumu nodokļa vai Tobin nodokļa, tāpēc būtu absurdi atbalstīt šādu nolīgumu, pat tad, ja tas kļūdaini jau darīts G20 rezolūcijā.

ALDE grupa arī ierosina svītrot 38. punktu, kas, šķiet, paredz intelektuālā īpašuma tiesību atcelšanu. Kā paskaidroja Malmström kundze, transatlantiskās attiecības lielā mērā ir saistītas ar drošību un tiesiskumu. ALDE grupa pilnībā atbalsta ciešu sadarbību šajā jomā, taču ir jāievēro pamattiesības, ieskaitot privātumu, un tās ir jāuzlabo no demokrātijas un pārredzamības viedokļa. Šajā ziņā ir žēl, ka nav uzklausīts EP deputātu viedoklis par kopīgo paziņojumu, kas tiks pieņemts nākamnedēļ, sevišķi tāpēc, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā gandrīz visi šie jautājumi jāpieņem koplēmuma procedūrā.

Nav skaidrs, kāpēc Komisija un Padome plāno ieviest jaunu nolīgumu par piekļuvi ES pilsoņu SWIFT finanšu datiem, ja savstarpējās juridiskās palīdzības nolīgums paredz speciālu pieprasījumu? Es vēlos saņemt atbildi uz šo jautājumu.

Nobeigumā es vēlos norādīt, ka ir žēl, ka jaunajā tiesiskuma un sadarbības attiecībā uz noziedznieku izdošanu kontekstā ir pieļaujama pilnīgi nepamatota Gary McKinnon, datorsistēmu uzlauzēja, kas sirgst ar Aspergera sindromu, izdošana no Apvienotās Karalistes, nevis notiesāšana Apvienotajā Karalistē.

Un visbeidzot es vēlos teikt, ka es pilnībā atbalstu komisāres B. Ferrero-Waldner teikto par iespēju visiem ES pilsoņiem ceļot bez vīzas, un mēs ļoti iebilstam pret „nelieliem maksājumiem par vīzu”, izmantojot elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu.

 
  
MPphoto
 

  Pascal Canfin, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze savā runā teica, ka ir jārīkojas, nevis tikai skaisti jārunā. Es varu jums apgalvot, ka Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ļoti cieši sekos līdzi šīs Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem, jo šī sanāksme notiek svarīgā brīdī — pirms Kopenhāgenas konferences un pirms starptautiskās finanšu sistēmas reformas.

Runājot par pēdējo no minētajiem punktiem, jānorāda, ka atkal ir atvērts kazino, banku peļņa atkal sasniedz vēsturisku līmeni — ASV banku peļņa ir USD 437 miljardi — un, mūsuprāt, šobrīd politiskā griba ir vājāka nekā pirms sešiem mēnešiem. Tāpēc mēs saistām lielas cerības ar šo augstākā līmeņa sanāksmi, lai parādītu, ka gan ASV, gan Eiropā joprojām pastāv politiskā griba regulēt kapitālismu un finanšu iestādes.

Lai to sasniegtu, mēs iesakām panākt progresu divos ļoti svarīgos jautājumos. Pirmkārt, apkarot beznodokļu zonas, un šis aspekts jūsu runās netika minēts. ASV Valsts kase atzīst, ka beznodokļu zonas rada USD 100 miljardu nodokļu ieņēmumu zaudējumu gadā. Tāpēc mēs vēlamies uzsvērt šo aspektu un norādīt, ka ir ļoti svarīgi, lai augstākā līmeņa sanāksmē ASV un Eiropa kopīgi risina šo jautājumu.

Otrkārt, nodoklis par finanšu darījumiem, kas jau tika minēts. Kad Barroso kungs kandidēja atkārotai ievēlēšanai priekšsēdētāja amatā, viņš skaidri pauda atbalstu šim nodoklim. Pirms divām nedēļām Eiropas Parlaments pirmo reizi balsoja un ar vairākumu atbalstīja nodokli par finanšu darījumiem, ar noteikumu, ka tie veido starptautisku ietvaru. Tāpēc Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa aicina šo jautājumu apspriest Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks novembra sākumā.

Nobeigumā es vēlos runāt par klimatu. Mums ir jānojauc šķēršļi, kas kavē Obama kungu. Prezidents B. Obama grib rīkoties, taču viņu ierobežo viņa vairākums. Labākais, kā Eiropas Savienība viņam varētu palīdzēt, ir oktobra beigās piedāvāt EUR 30 miljardu finansējumu, lai pielāgotos klimatiskajām pārmaiņām pasaules dienvidos un izvirzītu mērķi par 30 % samazināt emisijas savā reģionā. Pēc tam mēs varēsim veiksmīgi risināt sarunas. Tā ir mūsu atbildība. Mums tas jāizdara pirms augstākā līmeņa sanāksmes.

 
  
MPphoto
 

  Tomasz Piotr Poręba, ECR grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētājas kundze, Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības attiecību stiprināšanai būtu jābūt ES ārpolitikas pamatnosacījumam. Galu galā gadiem ilgi Amerikas Savienotās Valstis ir bijušas mūsu tuvākais sabiedrotais. Šobrīd mums ir daudz problēmu, kas jārisina kopīgiem spēkiem, plecu pie pleca ar Vašingtonu. Runājot par drošību, mūs uztrauc Irānas attieksme un situācijas pasliktināšanās Afganistānā. Tuvāk mūsu robežām, Krievija kļūst arvien neprognozējamāka un autoritārāka kaimiņvalsts, un Kremlis izdara neoimperiālistisku spiedienu uz pierobežas valstīm.

Lai aizstāvētos un paliktu uzticīgi ASV un Eiropas kopīgām vērtībām, mums vienmēr jārunā vienā balsī, risinot jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem un pilsoņu pamatbrīvību apdraudējumu. Mums jāatceras, ka mūsu transatlantisko attiecību pamatā ir Ziemeļatlantijas līguma organizācija. Tāpēc drošības, brīvības un demokrātijas jautājums būtu jāattiecina arī uz tām Eiropas valstīm, kas palielina Eiropas un Atlantijas reģiona drošību. Ir svarīgi, lai aktīva attiecību stiprināšana ar Amerikas Savienotajām Valstīm būtu viena no Eiropas Savienības prioritātēm.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Luc Mélenchon, GUE/NGL grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, Malmström kundze! Pašreizējā ekonomiskās krīzes situācijā jaunievēlētajam Parlamentam ir pieejama jaunākā informācija, kas ir tik precīza, cik vien iespējams, par liela transatlantiskā tirgus plāna struktūru un par regulējumu mazināšanās mērķiem, un, pretēji dažu mūsu kolēģu vēlmēm, tas attiecas uz ekonomisko un finanšu jomu.

Vai šis lielais, neregulētais tirgus tiks ieviests 2010. gadā vai 2015. gadā? Vai tas ir apstiprināts? Personīgi es uzskatu, ka Eiropai tas ļoti kaitētu, ņemot vērā ASV ekonomikas pamatelementu slikto stāvokli un ASV atteikumu sakārtot savu finanšu sistēmu, kā arī principu, kas man liek iebilst tam, ka, kā daudzi no jums minēja, šīm partnerattiecībām būtu jābūt Eiropas Savienības pamatprincipam.

Man arī nav skaidrs, kādi pasākumi tiks īstenoti, lai novērstu dolāra vērtības krišanos un risku, ko tas rada Eiropai un visai pasaulei. Kāpēc priekšlikums par vienotu pasaules valūtu, ko ierosināja Ķīna, lai nodrošinātu ekonomikas stabilitāti pasaulē, tiek noraidīts bez rūpīgas pārbaudes?

Es gribu brīdināt par novecojušu entuziasmu par Atlantiskā reģiona valstu sadarbību, kas galu galā ir ļoti arhaisks konformisms šajā pasaules vēsturiskajā brīdī, kad mums vairāk nekā jebkad ir jāapstiprina eksistence, kas ir neatkarīga no Amerikas Savienoto Valstu vēlmēm.

 
  
MPphoto
 

  Krisztina Morvai (NI). — Priekšsēdētājas kundze, man kā juristei, kas darbojas krimināltiesību un cilvēktiesību jomā, ir priekšlikums par kopējo cīņu pret terorismu. Manuprāt, būtu ļoti svarīgi un noderīgi izveidot kopīgu ekspertu darba grupu, akadēmiķus, praktizējošus juristus un citus, lai izdarītu secinājumus par ļoti sāpīgajiem 11. septembra notikumiem, kad cīņas pret terorismu vārdā tika izdarīti cilvēktiesību pārkāpumi.

Manā valstī pēdējos trīs gadus valdība pārkāpj cilvēktiesības un iesloga cietumā cilvēkus bez jebkāda pamatojuma. Šodien viņi to dēvē par cīņu pret terorismu. Šobrīd cietumā atrodas 16 politiskie ieslodzītie, kas notiesāti par terorismu bez jebkādiem pierādījumiem. Cilvēktiesību, habeas corpus, tiesību uz aizstāvību un ieslodzīto tiesību pārkāpumi — es zinu, ko runāju. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, runājot par cīņu pret terorismu, un mums tas jādara ļoti profesionāli un ļoti uzmanīgi.

 
  
MPphoto
 

  Francisco José Millán Mon (PPE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, no stratēģiskā viedokļa Eiropas Savienībai vissvarīgākās ir attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Amerikas Savienotās Valstis ir pasaules lielvalsts, un Eiropas Savienība pamazām kļūst par pasaules līmeņa dalībnieku. Mēs varam un mums vajadzētu daudzas lietas paveikt kopīgiem spēkiem. Pirmkārt, mums būtu jāuzņemas vadība, veidojot jaunu, globālu pasauli, ņemot vērā jaunus izaicinājumus un jaunu dalībnieku iesaistīšanos.

Mums ir vēl vairāk jāstiprina mūsu attiecības un jāveido jauni institucionālie mehānismi. Šobrīd tam ir vispiemērotākais laiks. Vašingtonā ir valdība, kas atbalsta daudzpusīgumu, Eiropas Savienību, ko stiprina Lisabonas līgums, un mēs esam aculiecinieki tam, kā veidojas jauna pasaule, ko mēs vēlamies veidot kopīgiem spēkiem.

Rezolūcijā, ko mēs pieņemsim rītdien, sevišķi atbalstīta institucionālo mehānismu stiprināšana; Parlaments to prasīja 26. marta rezolūcijā.

Lēmums par Transatlantiskās ekonomikas padomes izveidi, kas tika pieņemts pirms diviem gadiem, bija pareizs. Taču šodien mums arī precīzi jāsaskaņo politika un drošība. Ir jāorganizē regulāras tikšanās ierēdņiem, kas atbildīgi par ārlietām un drošību. Tāpēc šis Parlaments atbalstīja Transatlantiskās politikas padomes izveidi, un nākotnē tajā būtu jāiekļauj enerģētikas padome, ko jūs vēlaties izveidot nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē.

Parlaments arī vēlas, lai katru gadu notiktu divas augstākā līmeņa sanāksmes. Ja notiek divas augstākā līmeņa sanāksmes ar Krieviju, kāpēc divas sanāksmes nevarētu notikt arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm? Dāmas un kungi, arvien vairāk dzirdam par G2, ko veido Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna, kas, varētu teikt, ir priviliģētas attiecības starp lielākajiem pasaules mēroga dalībniekiem. Mani uztrauc tas, ka mēs, eiropieši, varētu vājināt savu kā partnera lomu un apdraudēt mūsu priviliģētās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Mums jāpaskaidro Amerikas Savienotajām Valstīm, ka ārpolitikas jomā, Lisabonas līgums stiprinās Savienību.

Eiropas Savienība jeb šodienas Eiropa vairs nav tā problēma, kāda tā bija vairākus gadu desmitus. Šodien, šajā sarežģītajā pasaulē, Eiropai būtu jābūt risinājuma daļai, un es ceru, ka tā šo situāciju redz Amerikas Savienotās Valstis. Kā minēja komisāres kundze, lai to panāktu, arī eiropiešiem ir jārīkojas atbilstoši globālajai lomai, ko mēs vēlamies spēlēt, un jāatbilst prasībām, respektējot priviliģētās attiecības, kuras mēs vēlamies veidot ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kopsavilkumam — manuprāt, gaidāmās augstākā līmeņa sanāksmes galvenais uzdevums ir stiprināt transatlantiskās attiecības, arī iestāžu līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). — Priekšsēdētājas kundze, transatlantiskās attiecības, kas ir ļoti svarīgas gan ES, gan ASV, pēdējo gadu laikā ir nopietni pārbaudītas. Šobrīd Baltajā namā valda jauna administrācija, kas pārskata ASV prioritātes, un Francija atkal ir NATO militārās struktūras sastāvā, un izredzes ir labākas. Personīgi es uzskatu, ka ir īstais laiks būtiski izvērtēt transatlantiskās attiecības, lai nodrošinātu tām vajadzīgo stabilo pamatu, lai tās izturētu pašreizējās kopīgās grūtības starptautiskā vidē enerģētikas, klimata pārmaiņu, jaunu lielvaru veidošanās, finanšu un ekonomiskās krīzes un terorisma jomā.

Šoreiz mums būtu jādara vairāk nekā tikai jākonstatē virspusējas politiskas atšķirības, un jāizvērtē dziļākas mūsu kopīgās intereses, kuras līdz šim uzskatītas par pašsaprotamām. Patiesībā, ja netiks veikts rūpīgs kopīgs novērtējums, mēs, Rietumvalstis, varam zaudēt iniciatīvu attiecībā uz citiem varas centriem, kas nevilcināsies veidot pasauli atbilstoši savām, nevis mūsu interesēm.

Viena no šādām kopīgām interešu jomām ir, piemēram, drošība Eiropā, un tas ir viens no galvenajiem jautājumiem saistībā ar transatlantiskajām attiecībām. Lai gan šobrīd karš kontinentā nav aktuāls, dažu pašreizējo negatīvo tendenču kulminācija varētu atkal radīt tādu iespējamību, ja mēs atbilstoši nerīkosimies. Kā tas ļoti labi zināms mums Centrāleiropā, progress nav neatgriezenisks. Tāpēc, pirms apsveram priekšlikumu pārvērtēt pašreizējo kontinenta drošības sistēmu, mums būtu jāmēģina rast konkrētas atbildes par turpmāku ASV līdzdalību, par NATO nākotni un par gaidāmo ES lomu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Ja Eiropa vēlas īstenot savu mērķi kļūt par īstu dalībnieku pasaules politikā, tai būtu jānovērš šādas atšķirības starp iesaistītajām pusēm, tādējādi mēģinot tās vienādi motivēt par pareizām, kopīgām ekonomiskajām interesēm.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, ministres kundze, komisāres kundze! Ceturtā Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksme ir lieliska iespēja pāršķirt jaunu lappusi šī foruma vēsturē. TEP jāizvirza augstāki mērķi. Abas transatlantiskā dialoga puses piekrīt tam, ka galvenās prioritātes ir pārvarēt ekonomisko krīzi un ierobežot klimata pārmaiņas. Tagad ir jāvienojas par konkrētu TEP darba kārtību saistībā ar šīm prioritātēm.

Sevišķi svarīga ir sadarbība ekonomikas ar zemām oglekļa emisijām un energoefektīvas sabiedrības izstrādes jauninājumu jomā. Turklāt svarīga ir arī ciešāka sadarbība ar dažādām iesaistītajām pusēm, piemēram, Transatlantisko patērētāju dialogu, forumu, kurā ietilpst 80 patērētāju organizācijas. Šīs organizācijas varētu palīdzēt panākt to, lai patērētāju aizsardzība būtu galvenā tēma dialogā par finanšu tirgus regulēšanu. Iespējams, mērķis līdz 2015. gadam izveidot kopīgu transatlantisko tirgu ir pārāk augsts, taču tas ir jāvērtē, ņemot vērā to, ka tas uzlabos dzīvi cilvēkiem abās Atlantijas okeāna pusēs. Tāpēc Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa atbalsta jauno transatlantisko sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  James Elles (ECR). — Priekšsēdētājas kundze, es piekrītu tiem runātājiem, kuri teica, ka jaunā ASV administrācija mums dod reālu iespēju.

Trīs īsi komentāri. Pirmkārt, izskatās, ka mēs esam nokļuvuši situācijā, ka ir milzīgs skaits tematu, kas tiek apspriesti starp ES un ASV, taču nav stratēģiska dialoga, savukārt Vašingtonā man teica, ka ASV ar Ķīnu ir daudz stratēģiskāks dialogs nekā ar reģionu Atlantijas okeāna otrā pusē. Vai nav pienācis laiks šajā augstākā līmeņa sanāksmē darīt zināmu, ka mēs vēlamies stratēģiskā partnerībā veidot stratēģisku dialogu?

Otrkārt, runājot par TEP protekcionismu, ir pavisam skaidrs, ka turpmākos 12 mēnešus lielākās briesmas ir saistītas ar tirgu slēgšanu, nevis atvēršanu, tomēr mums ir transatlantiskais tirgus, kurš, kā norādīja Brok kungs, ir vislielākā iespēja veicināt izaugsmi reģionos abpus Atlantijas okeānam.

Vai nav pienācis laiks, lai transatlantiskais tirgus kļūtu par tirdzniecības attīstības galveno daļu, nevis atlikt to malā kā normatīvu jautājumu? Patiesībā tas ir ļoti svarīgs jautājums.

Visbeidzot, žēl, ka nav veikts pētījums un mums nav rīcības plāna, kā solīja Verheugen kungs. Par pētījumu maksāja Parlaments. Ja vēlaties, lai Parlaments sadarbojas un saka, ka mums tagad vajag zināt, kā atvērt tirgus, lūdzu, publicējiet šo ziņojumu līdz 15. novembrim, kā noteikts rezolūcijā.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ja jums šķiet, ka Eiropas Savienībai vajag partnerus, kā minēja visi iepriekšējie runātāji, tad sevišķi labi tas redzams ekonomikas jomā. Tirdzniecības apjoms transatlantiskajā tirgū ir apmēram EUR 2 miljardi dienā. Tas parāda, cik liela nozīme ir Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO). Tas arī liecina, ka svarīgi ir brīvās tirdzniecības nolīgumi, un galvenokārt, ka mums vairāk jākoncentrējas uz transatlantiskajām partnerattiecībām.

Dažreiz, vērojot jauno prezidentu, mani pārņem bažas par to, kas notiek Atlantijas okeāna otrā pusē. Viņam bija laiks, lai saņemtu Nobela prēmiju Oslo, bet daudziem Eiropas valstu vai valdību vadītājiem bija grūti ar viņu sarunāt tikšanos G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes laikā. Viņam bija laiks, lai Kopenhāgenā atbalstītu savas dzīvesvietas pilsētas kandidatūru Olimpiskās komitejas sesijā Kopenhāgenā, bet diemžēl viņam nebija laika mums pievienoties Eiropai svarīgās svinībās, citiem vārdiem sakot, Berlīnes mūra un dzelzs priekškara krišanas 20. gadadienas svinībās. Es būtu gandarīts, ja mums izdotos viņu pārliecināt, ka jautājuma par to, vai TEP sanāksmei vajadzētu notikt, izskatīšanu nevajadzētu atlikt līdz pēdējai dienai, bet, ka tā vietā viņam būtu jāatbalsta TEP ar pilnu pārliecību turpmākos dažus gadus.

Mums jāpanāk tas, lai tirdzniecība starp Eiropu un ASV būtu vienkāršāka. Ir vajadzīgi uzlabojumi kopīgas standartizācijas jomā. Ir jāpanāk nodevu un beztarifu tirdzniecības šķēršļu likvidēšana un jānovērš turpmāki abu pušu īstenoti protekcionisma pasākumi. Mums ir jānodrošina tas, lai produkti būtu droši mūsu klientiem un lai pretterorisma pasākumi neierobežotu šīs darbības, kā tas šobrīd tiek apspriests. Minēto iemeslu dēļ es būtu gandarīts, ja mūsu sadarbībai būtu reāli rezultāti. Daudzi jautājumi, kas mūs uztrauc citās pasaules vietās, piemēram, darba samaksa, sociālais un vides dempings, transatlantisko partnerattiecību kontekstā nav problēmas.

Manuprāt, mums būtu jāizmanto iespēja, no vienas puses, sadarboties ar ASV, lai risinātu mūsu kopīgās problēmas, un, no otras puses, censties kopīgiem spēkiem panākt progresu pasaulē PTO vai citās starptautiskās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā Darba organizācijā. Es ceru nākamnedēļ sagaidīt labus rezultātus šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, prezidenta B. Obama ievēlēšana ne velti tiek uzskatīta par demokrātijas uzvaru ASV. Taču Nobela Miera prēmija, kas viņam nesen piešķirta, viņam uzliek atbildību. Miers Tuvajos Austrumos? Mēs visi uz to ceram, taču viņš noteikti nav panākumu atslēga. Miers Afganistānā? Tur ASV stratēģijai ir rīcības brīvība, taču, ja prezidents B. Obama klausīsies savos militāristos, viņš riskē ar to, ka atkārtoties tas, kas notika Vjetnamā. Zīmīgi ir tas, ka Gordon Goldstein grāmata, kurā aprakstīta dramatiskie notikumi, kas izraisīja neveiksmi Vjetnamas karā, pazūd no grāmatu plauktiem Vašingtonā, un veikalos šī grāmata vairs nav pieejama.

Tagad prezidentam ir jāizvēlas starp divām stratēģijām: viena ir vērsta uz stabilizāciju, nabadzības izskaušanu un ekonomikas attīstību Afganistānā, nodrošinot militāro, kā arī civilo klātbūtni valstī. Otra ir vērsta uz dažām pilsētu teritorijām, un paredz tajās uzsākt vērienīgas operācijas pret Al-Qaida. Abos variantos ir vajadzīgs karaspēks, taču pirmais variants ir vērsts uz cilvēkiem, bet otrais — uz karadarbību, kas var izraisīt katastrofu.

Vai Eiropai nevajadzētu glābt Barack Obama no vecajiem dēmoniem, kas vajā Amerikas Savienotās Valstis, un palīdzēt viņam izvēlēties pirmo no šīm stratēģijām, kas vērsta uz cilvēkiem? Vismaz tā uzskata manis pārstāvētā grupa.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). — Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa stingri atbalsta Atlantijas okeāna reģiona valstu sadarbību un cenšas ekonomikas, tirdzniecības un politikas jomā vēl vairāk stiprināt attiecības ar ASV, ko mēs uzskatām par galveno ES sabiedroto, nevis konkurentu. Mēs arī joprojām esam parādā ASV par ieguldījumu NATO, kas darbojas saskaņā ar mūsu kopīgām demokrātiskām vērtībām, un mēs atbalstām ASV vēlīnās saistības ierobežot klimata pārmaiņas.

Taču mums nevajadzētu izlikties, ka mēs piekrītam visam. Mani uztrauc, piemēram, pretrunīgā ASV administrācijas nostāja attiecībā uz Krieviju. Šķiet, ka Kremlis izmanto Vašingtonas vēlmi atjaunot ASV un Krievijas attiecības, lai acīm redzami iejauktos kaimiņvalstu darbībā, sevišķi Gruzijā un Ukrainā.

Atteikšanās no ASV pretraķešu vairoga, ko bija paredzēts izvietot Polijā un Čehijā, arī ir neskaidra.

Šo apgalvojumu apstiprina arī nesen atklātā slepenā kodoliekārta Irānā, bet mums tagad ir jādivkāršo mūsu spēki, lai ierobežotu Irānas plānus saistībā ar kodolenerģijas izmantošanu, un kā ASV sabiedrotie mēs stigri atbalstām viņu militāros pūliņus cīņā pret džihāda terorismu Irākā un Afganistānā un viņu nopietnās pūles panākt ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos.

 
  
MPphoto
 

  Diogo Feio (PPE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, sākumā es vēlos norādīt, cik svarīgas ir Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības savstarpējās attiecības, sevišķi globālās ekonomiskās krīzes laikā. Mums arvien vairāk jāsadarbojas, lai pārvarētu šo krīzi, kā arī enerģijas tirgus jomā un cīņā pret terorismu, taču mūsu darbībai ir jābūt koncentrētākai un tādai, kas neradīs papildu nodokļu slogu vai tādus absurdus uzbrukumus, kādus šobrīd cieš finanšu sistēma, kas vajadzīga tirgum.

Runājot par finanšu jomu, es vēlos izcelt Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības pūliņus politikā, kas attiecas uz likumu labāku izstrādi, uzsverot nepieciešamību iesaistītajām pusēm piedalīties ziņojuma apspriedē. Lai ekonomiskās attiecības būtu stabilākas, Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības darbībām jābūt saskaņotākām, un, patiesi, tieši tas ir vajadzīgs, lai, iespējams, līdz 2015. gadam izveidotu transatlantisko tirgu.

Šeit ir jāaizstāv arī Atlantiskā okeāna reģiona valstu attiecības. Ir vienlīdz svarīgi mazināt administratīvos šķēršļus starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību un veidot konkurences apstākļus un tirgu, kas būtu pievilcīgāks iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Manuprāt, transatlantisko tirgu var veidot uz stabilu sarunu pamata, kas stimulēs ekonomiku un izslēdz draudus par jaunu ekonomisko un sociālo krīzi, kādu mēs piedzīvojam šobrīd.

Nobeigumā, priekšsēdētājas kundze, es vēlos pavisam skaidri norādīt, ka šī ir nebijusi situācija un ka pieeja, kas vairāk vērsta uz Atlantijas okeāna reģiona valstu sadarbību, var to uzlabot.

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāre B. Ferrero-Waldner norādīja, ka ir svarīgi, lai Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja piedalītos transatlantiskajā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē, un man prieks, ka viņa uzsvēra šo jautājumu.

Turklāt kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs es vēlos vērst jūsu uzmanību, pirmkārt, uz to, cik svarīgi ir noslēgt nolīgumus par noziedznieku izdošanu un savstarpēju juridisko palīdzību. Ir ieguldīts liels darbs, lai uzlabotu sadarbību ne tikai politikas, bet arī tieslietu jomā, tādējādi stiprinot attiecības ar Eurojust un līdzīgām iestādēm Amerikas Savienotajās Valstīs.

Otrkārt, es vēlos uzsvērt darbu, kas paveikts, lai turpmākos piecus gadus stiprinātu un veicinātu transatlantisko dialogu. Un, treškārt, es vēlos izcelt šī Parlamenta sastāva paveikto darbu.

Tāpēc es lūdzu nākamajā Eiropas Parlamenta sesijā, kas notiks novembrī, sniegt informāciju par šīs augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu un sevišķi par sadarbību tieslietu un krimināllietu jomā.

Ceturtkārt, ir skaidrs, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā beidzot tiks izveidota brīvības, drošības un tiesiskuma telpa kā jauns Eiropas Savienības kompetences aspekts un jauns Eiropas politikas aspekts, par kuru arī spriedīs šis Parlamenta sastāvs.

Tas ir arī iemesls tam, kāpēc attiecībā uz jutīgiem jautājumiem, piemēram, par datu un personu pamattiesību aizsardzību, pasažieru datu reģistra nolīgumiem un SWIFT datiem vienmēr jābūt saskaņā ar šī Parlamenta pieņemtām rezolūcijām, lai garantētu personas datu aizsardzību, sevišķi rezolūciju, kas tika pieņemta 17. septembrī.

Visbeidzot, runājot par vīzām, mums jāatceras tas, cik svarīgs ir savstarpīgums, jo šajā jomā ir jāveic ļoti daudz uzlabojumu. Ir labi sadarboties ar Amerikas Savienotajām Valstīm vīzu jomā, taču šī mums ir lieliska iespēja pastiprināt sasvstarpējuma nozīmi, lai, parakstot nolīgumus, mēs būtu vienlīdzīgā pozīcijā ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Harlem Désir (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Sadarbība starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm ir ļoti svarīga, lai risinātu lielāko daļu no pasaulē valdošajām problēmām, un jaunā ASV administrācija noteikti sniedz šādu iespēju. Jau ir īstenotas dažas iniciatīvas, kuras iepriekš nebija izdevies īstenot — Irāka, Gvantanamo, pretraķešu vairogs. Taču būtu naivi uzskatīt, ka ar to pietiks, lai ASV un Eiropas viedoklis sakristu visos jautājumos, un ka transatlantiskās attiecības veidot būs ļoti vienkārši.

ASV ļoti nelabprāt darbojas saistībā ar gatavošanos Kopenhāgenas konferencei vai palīdzību jaunattīstības valstīm, Dohu un protekcionismu, finanšu regulu, beznodokļu zonu likvidēšanu, miera procesa atsākšanu Tuvajos Austrumos vai stingru politiku jautājumā par kodolenerģijas izmantošanu Irānā. Runa nav par to, cik labi vai slikti ir administrācijas nolūki, un ka bieži tie ir saistīti ar Kongresa lobiju grupu ietekmi vai vienkārši ar savu interešu aizstāvību, izmantojot lielo varu, ko sašūpojusi jaunā pasaules kārtība.

Visās šajās jomās rezultātus varēs sasniegt tikai tad, ja Eiropa pareizi pildīs savu politisko lomu kā atsevišķs globālais partneris līdzvērtīgās partnerattiecībās un, komisāres vārdiem runājot, pilnībā pildīs savas saistības.

No šāda viedokļa man jāsaka, ka nav skaidra Eiropas nostāja, un dažreiz valda pat zināms naivums, un ka tas attiecas arī uz Parlamentu. Pieeja, kas paredz izveidot lielu transatlantisko tirgu, kas bija sera Leon Brittan vieglprātīgais plāns, ko viņš izstrādāja, būdams komisārs, rada zināmu risku.

Jautājums par tirdzniecības šķēršļiem tiek risināts tā, it kā tā būtu tikai tehniska rakstura problēma. Protams, ekonomiskā un komerciālā tirdzniecība starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu ir ļoti svarīga no nodarbinātības un uzņēmējdarbības viedokļa. Tā ir jāattīsta. Taču, pirmkārt, tirdzniecībai patiesas briesmas nedraud. Otrkārt, konflikta gadījumā, ja tas ir saistīts vai nu ar mūsu ekonomisko interešu aizstāvību, piemēram, kā Airbus gadījumā, vai arī tas apdraud mūsu veselības aizsardzības vai vides noteikumus, piemēram, kā gadījumā ar liellopu gaļu, kas satur hormonus, vai hlorētu vistas gaļu, un tāpēc ekonomisko attiecību uzlabošanu nevajadzētu nostādīt augstāk par mūsu pašu iekšējo modeli, sociālo, vides vai attīstības modeli tā, it kā galvenais būtu ekonomiskās attiecības. Mums jāspēj apvienot šie divi aspekti, un mums nevajadzētu atteikties no savas politiskās autonomijas, lai panāktu partnerību, kas pati par sevi ir atzinīgi vērtējams mērķis.

 
  
MPphoto
 

  Peter Skinner (S&D). — Priekšsēdētājas kundze, man ir daži komentāri. Grūti iedomāties, kā mēs TEP iekļausim visu rezolūciju attiecībā uz TEP. Kā zināms, tā ir pavisam neliela organizācija. Komisāres kundze, es būšu tur nākamajā otrdienā. Es gribu redzēt, kā jūs, Brok kungs un citi Parlamenta deputāti risinās jautājumu, pie kura es vēl atgriezīšos.

Taču mums ir zināmi galvenie jautājumi, ko ierosināt TEP un ko var atrisināt, jo tie, jūsu vārdiem sakot,, komisāres kundze, ir pietiekami „augšupēji”. Piemēram, jautājums par finanšu pakalpojumiem, ko varētu risināt, jo rezultāti ir rūpīgi apskatīti un ir gandrīz panākta vienošanās; ne tikai ar G20 valstīm, bet arī pašreizējās diskusijas Parlamentā un sarunas ar Komisiju un ASV.

Sevišķi grāmatvedības uzskaite ir viens no aspektiem, kas paliek politikas veidotāju un likumdevēju kompetencē. Līdz 2011. gadam ASV steidzami jāpieņem augstas kvalitātes globālie standarti grāmatvedības uzskaites jomā. Ar „Maksātspēju II” arī apdrošināšanas jomā ir izveidots globāls regulējums, kas, atklāti sakot, gaida ASV apstiprinājumu, un es vēlos pateikties ASV Kongresa vadītājam P. Kanjorski par darbu, ko viņš paveicis saistībā ar Valsts informācijas biroju.

Nobeigumā — saistībā ar dialogu starp transatlantiskajiem likumdevējiem, es vēlos teikt, ka Kongresam un Parlamentam šajā jomā ir jānosaka augstāki mērķi. Lielākā daļa Parlamenta deputātu man piekritīs, ka mēs negribam palikt ASV administrācijas un Komisijas ēnā. Mēs gribam būt vieni no galvenajiem pārmaiņu ieviesējiem. Mums ir jābūt šo pārmaiņu stimulam. TEP ir vajadzīgs mūsu atbalsts, taču diskusijas centrā ir jābūt LTD — nevis tikai kā dalībniekam vai konsultantam, bet lielā mērā visu transatlantisko partnerattiecību centrā.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Władysław Zemke (S&D).(PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties par iespēju izteikt savu viedokli. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs pārrunājam transatlantiskās attiecības, jo zināmā mērā mēs esam paradoksālā situācijā. Eiropa ļoti pozitīvi vērtē pārmaiņas, kas notikušas Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču Amerikas Savienotās Valstis savukārt izrāda lielāku interesi par citām svarīgām valstīm un kontinentiem nekā kādreiz. Sevišķi jāatzīmē sakaru atjaunošana ar Ķīnu un cenšanās uzlabot attiecības ar Krieviju.

Mūsu problēma ir tā, ka, manuprāt, mēs vēlamies apskatīt pārāk daudz jautājumu. Es uzskatu, ka mums būtu jākoncentrējas uz divām jomām: pirmkārt, uz finansēm un ekonomiku, un, otrkārt, uz drošību. Kopīgiem spēkiem Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa šajās jomās varētu paveikt daudz vairāk.

 
  
MPphoto
 

  Michael Theurer (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs esam sagatavojuši svarīgu rezolūciju, kas attiecas uz dažādām tēmām. Taču viena svarīga joma, proti, tirdzniecība, ir pieminēta pavisam nedaudz. Manuprāt, starptautiskā tirdzniecība ir ļoti svarīgs faktors. Tirdzniecības apjomu kritums pasaulē ir viens no iemesliem, kas izraisīja ekonomisko un finanšu krīzi, un es gribētu, lai pasaules tirdzniecības jautājums tiktu apskatīts rūpīgāk, arī tagad Transatlantiskās ekonomikas padomē (TEP).

Runa nav par to, ka ASV un Eiropas Savienība vienmēr ir vienisprātis. Gluži pretēji, mums ir tikai daži tirdzniecības nolīgumi, pastāv divpusīguma risks un iespēja, ka ASV turpmāk nepiedalīsies Dohas attīstības sarunu kārtā. Tāpēc mums būtu jārisina svarīgie jautājumi, un es ceru, ka TEP palīdzēs atjaunot starptautisko tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 

  Jan Philipp Albrecht (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos vēlreiz apskatīt vienu no transatlantiskās sadarbības aspektiem policijas un tieslietu jomā attiecībā uz SWIFT, kas jau tika pieminēts iepriekš, tas ir, par SWIFT banku datu nosūtīšanu ASV.

Manuprāt, pārrunājot šo jautājumu, mums būtu jāatceras, ka Padome sev ir noteikusi pilnvaras sarunām ar ASV par datu pārsūtīšanu. Mums būtu jāatgādina Padomei sarunās ar ASV ievērot šīs pilnvaras. Mani ļoti uztrauc tas, ka uz Eiropadomi tiks izdarīts spiediens piekrist ASV prasībām un apiet Eiropas datu aizsardzības standartus.

Man šķiet, ka tas dotu nepareizu signālu, sevišķi tāpēc, ka būs daudzas jomas, kur pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā datu aizsardzības līmenis nākamā gada laikā tiks noteikts tādās iestādēs kā Eiropols un Eurojust, utt. Manuprāt, tiktu dots pareizs signāls, ja Padome un Komisija pieturētos pie datu aizsardzības standartiem un aizstāvētu tos sarunās ar ASV vai uzstātu atlikt balsojumu.

 
  
MPphoto
 

  Zoltán Balczó (NI).(HU) Es 1996. gada Eiropas Savienības Baltajā grāmatā izlasīju šādu frāzi: „Tuvāko gadu desmitu laikā starp Eiropu, Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu un jaunattīstības valstīm Āzijā varētu izcelties nopietna globāla cīņa.” Par laimi šī cīņa galvenokārt notiek ekonomikas sektorā, nevis ar ieročiem. Eiropai šajā cīņā ir jāsaglabā sava nostāja. Prezidents Giscard d’Estaing, kas bija Konventa priekšsēdētājs un tās valdības vadītājs, kas sagatavoja neveiksmīgo konstitūciju, teica, ka Eiropai ir jābūt uzticamam Amerikas Savienoto Valstu partnerim, nevis konkurentam. Tas ir galvenais nosacījums, lai ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme būtu veiksmīga. Mums jācenšas veidot partnerattiecības, taču, ja mūsu vienīgais mērķis ir panākt to, lai Amerikas Savienotās Valstis mūs uzskata par partneri, un ja mēs neiesaistīsimies konfliktos Eiropas iedzīvotāju vārdā, mēs negūsim panākumus svarīgos jautājumos.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja.(SV) Priekšsēdētājas kundze, vēlos pateikties visiem godājamajiem deputātiem par viņu ieguldījumu šajās debatēs. Pastāv liela vienprātība jautājumā par to, cik svarīgi ir stiprināt mūsu sadarbību ar ASV administrāciju un cik liela nozīme ir gaidāmajai augstākā līmeņa sanāksmei. Jūtos ļoti gandarīta par to, ka ASV administrācija izrāda tādu vēlmi stiprināt un attīstīt mūsu attiecības. Manuprāt, mēs savu mājasdarbu esam izpildījuši un esam pilnīgi gatavi spert būtiskus soļus. Mums un mūsu partnerim, ASV, ir virkne līdzīgu problēmu, tāpēc ir saprotama vēlme rast kopējus risinājums.

Domāju, ka mēs spēsim gūt panākumus cīņā pret klimata pārmaiņām, ekonomiskās krīzes apkarošanā un Dohas sarunu kārtas mērķu īstenošanā, tādējādi vēlreiz apstiprinot, cik svarīgi ir šo sarunu kārtu noslēgt, kā arī spēsim atrisināt ļoti būtiskus jautājumus tieslietu jomā. Ekonomiskā partnerība mums ir sevišķi svarīgs forums. Tāpat arī mēs saprotam, cik būtiski ir runāt par svarīgiem reģionālajiem jautājumiem, kā piemērus minot Afganistānu, Pakistānu un Tuvos Austrumus.

Man tika uzdoti daži konkrēti jautājumi. Attiecībā uz jautājumu par vīzām, ko uzdeva Ludford kundze, jāteic, ka gan Padome, gan Komisija dara visu iespējamo, lai vīzu režīma atcelšanu nodrošinātu visās ES dalībvalstīs. Diemžēl tas vēl nav izdarīts, taču mēs turpinām ļoti nopietni strādāt, lai to īstenotu.

Attiecībā uz tā saucamo Tobin nodokli, zinu, ka daži Parlamenta deputāti uzstājīgi atbalsta šo ideju. Es uzskatu, ka Tobin nodoklim ir jēga tikai tad, ja to ievieš globālā mērogā un tam piemēro globālus kontroles instrumentus, pretējā gadījumā tas būs tikai kārtējais protekcionisma pasākums. Šobrīd nav nekāda pamata noslēgt starptautisku, globālu vienošanos par Tobin nodokli, tāpēc prezidentūra nesteidzinās šī jautājuma izskatīšanu. Ceru, ka tas ir skaidrs.

Runājot par SWIFT datiem, mēs ar ASV esam vienisprātis par to, ka ir svarīgi apmainīties ar informāciju par finanšu datiem. Tas ir būtiski cīņā pret pārrobežu noziedzību un terorismu. Tagad mums ir nepieciešams noslēgt jaunu vienošanos, jo Beļģijas uzņēmums SWIFT pārceļas uz Eiropu, tiesa, mēs abpusēji vēlamies saglabāt programmu, lai apkarotu terorisma finansēšanu.

Pārejas posmā mums ir jāpanāk vienošanās, ko varētu piemērot īslaicīgi, līdz spēkā stājas jaunais Lisabonas līgums. Šo jautājumu ir izvērtējuši eksperti, tostarp franču tiesnesis Jean-Louis Bruguyère, kuru ES lūdza pārbaudīt Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (TFTP). Tiesnesis Jean-Louis Bruguyère atzina, ka juridiskās noteiktības prasības un personu datu aizsardzība pašreizējā nolīgumā ir atbilstoši atrunāta. Pastāvīgā nolīguma redakcijā un stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Parlamentam būs iespēja aktīvi iesaistīties un veikt pielāgojumus.

Nākamnedēļ mums ir paredzēta ļoti svarīga sanāksme, taču tā ir un paliek tikai sanāksme. Uzskatu, ka mēs varam gūt panākumus, atrisināt vairākas problēmas un uzsākt dažus būtiskus procesus saistībā ar jautājumiem, kas mums ir kopēji un ko ir nepieciešams atrisināt, ciešā un stratēģiskā partnerībā ar ASV administrāciju. Esmu ļoti gandarīta par Eiropas Parlamenta lielo atbalstu Padomes un Komisijas ieguldītajām pūlēm. Protams, es jums ziņošu par rezultātiem nākamajā plenārsēdē Briselē.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. — Priekšsēdētājas kundze, vispirms vēlos teikt, ka es piekrītu James Elles par plašāka stratēģiskā dialoga izveidi ar nozīmīgu stratēģisko partneri. Tāds ir mūsu mērķis.

Kā minēju iepriekš, runa ir par sadarbību globālās atveseļošanas nolūkā, tāpēc finansiāliem un ekonomiskiem jautājumiem mūsu darba kārtībā būs ļoti svarīga loma. Mēs esam darbojušies kā viens no dzinējspēkiem, kas aktivizēja G20 augstākā līmeņa sanāksmes procesu, ko, kā zināms, pagājušajā novembrī ierosināja valstu vadītāju līmenī, kad priekšsēdētājs J. M. Barroso un prezidents N. Sarkozy nāca klajā ar savu iniciatīvu, taču mēs neesam vienīgie, kas ir vajadzīgi sājā procesā.

G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme Pitsburgā arīdzan ir bijusi sekmīga saistībā ar elastīgas makroekonomikas koordinācijas platformas izveidi, jo mēs meklējam arī krīzes pārvarēšanas stratēģijas, lai pakāpeniski pārtrauktu attiecīgo politiku, ko piemērojam tūlītējai reaģēšanai krīzes gadījumā.

SVF un Pasaules Banka piekrīt, ka katrai pusei atkarībā no ekonomiskās situācijas būs vajadzīga cita pieeja. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju pasaulē, valstu vadītāji neapšaubāmi runās arī par iespējamiem veidiem, kā izkļūt no šīs krīzes, veicināt izaugsmi un veidot jaunas darbavietas, kā arī īpaši svarīgs būs jautājums par finanšu tirgu regulēšanu.

Uzskatām, ka ir nepieciešams nodrošināt strauju globāli koordinētas makrouzraudzības sistēmas izveidi, kam pamatā būt cieša sadarbība starp Starptautisko Valūtas fondu un Finanšu stabilitātes padomi.

Savukārt banku darbībā mums ir jāievieš Londonas un Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmē uzņemtās saistības finanšu centru starpā konsekventi piemērot labākus, stabilākus un stingrākus piesardzības noteikumus. Mums ir vairāk jāstrādā saistībā ar efektīvu globālo konverģences politiku krīzes pārvaldībai un sistēmai svarīgām finanšu iestādēm.

Mums līdz 2010. gada beigām būtu arī jāizstrādā kvalitatīvs globālu grāmatvedības standartu vienots kopums attiecībā uz finanšu instrumentiem un vēlams līdz 2011. gada jūnijam jāpabeidz konverģences projekts.

Runājot par klimata pārmaiņām, mēs Prāgā piedalījāmies pirmajā viedokļu apmaiņā šajā jautājumā ar prezidentu B. Obama. Es arī piedalījos šajās sarunās, un mēs mudinājām Amerikas Savienotās Valstis darīt vairāk klimata pārmaiņu novēršanā, taču mēs apzināmies, ka prezidentam B. Obama šobrīd jārisina ļoti svarīgais veselības aprūpes jautājums ar Kongresu un Senātu. Tāpēc uzskatu, ka mums uz prezidentu būs jāizdara vēl lielāks spiediens, lai divkāršotu centienus Kopenhāgenas konferencē izveidot īstenojamu un saistošu regulējumu, neskatoties uz viņa aizņemtību ar problēmu risināšanu savā valstī.

Attiecībā uz TEP jāteic, ka tas ir ļoti svarīgs jauns, vai drīzāk uzlabots, mehānisms, lai risinātu visus tos jautājumus, kas attiecas uz brīvo tirgu un tirgus šķēršļiem. Mēs vēlamies likvidēt šos šķēršļus, kas arī ir galvenais TEP uzdevums. Tas bija ļoti skaidri noteikts TEP 2007. gada 30. aprīļa pamatnolīgumā. Protams, es zinu, ka pēdējā laikā ir paustas dažādas idejas, piemēram, līdz 2015. gadam, samazinot pašreizējos ekonomikas integrācijas šķēršļus, izveidot vienotu transatlantisko tirgu — tā saucamais Millán Mon ziņojums. Bez šaubām, mums ir jāatrod pareizais līdzsvars starp vēlamo un reālo, tāpēc mēs strādājam, lai noteiktu TEP vidēja termiņa prioritāros uzdevumus.

Runājot par šķēršļiem, mums jau ir zināms, ka Parlaments vēlas, lai tiktu veikts pētījums, un mēs atzinīgi vērtējam jūsu atbalstu konkrētajam pētījumam. Tam būtu liela nozīme TEP turpmākās darbības koordinēšanai. Šis pētījums ir uzsākts, bet tas vēl nav pabeigts, un vēl joprojām ir jāatrisina virkne tehnisku jautājumu pirms pētījums būs pilnībā gatavs publicēšanai. Pie šī jautājuma strādās komisāre C. Ashton, savukārt es noteikti informēšu par Parlamenta ieinteresētību.

Es arī vēlos teikt to, kas tika jau pieminēts, proti, Enerģētikas padomes darbība nepārklāsies ar TEP darbu. Tās viena otru papildinās. Skaidrs, ka drošības problēmas risinās Enerģētikas padome, savukārt regulējuma jautājumus skatīs TEP. Enerģētikas padome galvenokārt risinās jautājumus, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām un enerģētikas drošību.

Dažos vārdos par SWIFT un dažiem GLS jautājumiem, kas tika pieminēti. SWIFT nolīgums ir nepieciešams, jo tajā ir noteikti specifiski datu drošības pasākumi. Tas ir skaidrs, turklāt tas attiecas arī uz nolīgumu par savstarpējo juridisko palīdzību.

Jāņem vērā arī tas, ka šim nolīgumam par savstarpējo juridisko palīdzību ir centrālā loma SWIFT nolīgumā, un jebkura ASV prasība ir jāsaskaņo ar ES tiesu iestādēm, atsaucoties uz konkrēto nolīgumu, tāpēc ir jāturpina pie tā strādāt.

Attiecībā uz ESTA esam snieguši provizorisku novērtējumu, kurā secināts, ka, balstoties uz starpposma galīgajiem noteikumiem, vīzu režīma atcelšanas programma nav pielīdzināma Šengenas vīzu pieteikuma procesam, kā definēts Eiropas Komisijas Kopīgajās konsulārajās instrukcijās. Tomēr galīgo novērtējumu varēsim sniegt tad, kad būs publicēti ESTA galīgie noteikumi, un šajā novērtējumā būs apskatīts arī jautājums par ESTA nodevu, ja tā patiešām tiks ieviesta. Kā noprotat, mēs negribam, lai tā tiktu ieviesta.

Pēdējā atbilde ir par terorismu. Izskatot šo jautājumu augstākā līmeņa sanāksmē, mēs ar ASV diskutējam par to, kā uzlabot sadarbību cīņā pret terorismu, jo īpaši, ņemot vērā plānu slēgt Gvantanamo.

Ir svarīgi nodrošināt pamattiesību ievērošanu. Šajā ziņā palīdzēs arī noslēgtie nolīgumi par savstarpējās juridiskās palīdzības sniegšanu. Tāpēc mēs sadarbosimies arī radikālisma apkarošanā, tostarp arī pret interneta ļaunprātīgu izmantošanu.

Jūs redzat, ka aplūkojamo jautājumu spektrs ir ļoti plašs. Lai gan jau iepriekš esam runājuši par politiskiem jautājumiem, tomēr piekrītu Padomes priekšsēdētājai, ka, lai gan šī būs svarīga augstākā līmeņa sanāksme, tā būs tikai tikšanās, kas ilgs pāris stundas. Ne visi jautājumi tiks atrisināti vienas tikšanās laikā, taču tā būs ļoti laba iespēja atsākt būtisku jautājumu izskatīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. — Esmu saņēmusi sešus rezolūciju priekšlikumus(1), kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tika slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 22. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. (RO) ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks novembrī, stiprinās transatlantisko partnerību un veicinās dialogu starp abām lielvarām. To savstarpējām attiecībām jābūt balstītām uz kopējām vērtībām un mērķiem, turklāt ciešāka sadarbība ir svarīga abām iesaistītajām pusēm.

Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm jāieņem būtiska loma klimata pārmaiņu apkarošanā. Līdz šim ir īstenota virkne kopīgu pasākumu cīņā pret globālās sasilšanas neatgriezeniskajām sekām. Ciktāl tas attiecas uz Eiropu, viens no dzīvotspējīgiem, praktiskiem risinājumiem vides aizsardzības jomā ir kuģošanai izmantot Reinas-Mainas-Donavas kanālu, kas nodrošina tiešu satiksmi starp Roterdamas un Konstantas ostu.

Iekšzemes ūdeņu izmantošana kā viena no kuģošanas iespējām radīs virkni ekonomisko priekšrocību un palīdzēs mazināt trokšņa piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Izmantojot un popularizējot šo kanālu, preču pārvadāšana būtu lētāka, drošāka un efektīvāka no energoresursu izmantošanas viedokļa.

Vides aizsardzības politikas var papildināt ar pasākumiem, kas atbalsta starpkontinentālo mobilitāti un starptautiskus sakarus, vienlaikus garantējot drošību un drošumu Eiropas precēm un iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. — Tā kā Lisabonas līgums drīzumā stāsies spēkā, vēl lielāka nozīme būs straujai attīstībai transatlantisko attiecību jomā starp divām lielākajām demokrātiskajām un ekonomiskajām varām. Arī turpmāk ES un ASV būs galvenie dalībnieki starptautiskajā tirdzniecībā un stabilitātes nodrošināšanā. Eiropas Parlamentam ir bijusi vadoša loma transatlantiskās sadarbības veicināšanā — tā rezolūcijās ierosināta transatlantiska brīvā tirgus izveide, un tas izveidoja jaunas struktūras ciešākām politiskām un starpparlamentārām attiecībām. Transatlantiskās ekonomikas padome līdz šim ir paveikusi labu darbu. Ceru, ka drīzumā mēs spēsim rast risinājumus, lai pārvarētu reglamentējošos šķēršļus starp ES un ASV. Šajās attiecībās būtiska loma būs likumdevējiem. Eiropas Parlamenta deputāti vēlas un ir gatavi veltīt pienācīgu uzmanību TEP procesiem.

Mums jāmudina ASV Kongress pilnībā uzņemties saistības, ko paredz Transatlantiskais likumdevēja dialogs, kā arī aktīvi iesaistīties TEP izveidē. Vēlos vaicāt Komisijai un Padomei, kā notiek Eiropas Parlamenta rezolūciju pārraudzība, un vienlaikus vēlos pamudināt abas minētās iestādes neatlaidīgi turpināt strādāt pie transatlantiskās brīvā tirgus zonas izveides.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. — Attiecības starp ASV un Eiropas Savienību vienmēr ir bijušas stipras. Tikai pateicoties ASV palīdzībai, sagrautā Eiropa spēja atjaunot un attīstīt karā izpostīto zemi. Tagad pasaulē atkal valda krīze, un tagad ir īpaši svarīgi saglabāt šo saikni un darboties kopā, lai atrisinātu problēmas, kas apstādinājušas pasaules ekonomiku. Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm šajā atveseļošanas procesā ir stratēģiska loma. Abu partneru iekšzemes kopprodukts pārsniedz vairāk nekā pusi no pasaules IKP, un mums ir pasaulē spēcīgākās divpusējās tirdzniecības partnerattiecības, kas aptver gandrīz 40 % no visas pasaules tirdzniecības. Tomēr, lai efektīvi novērstu ekonomisko krīzi, ir jāseko turpmākai rīcībai. Transatlantiskās ekonomikas padome ir izvirzījusi sev mērķi līdz 2015. gadam izveidot integrētu transatlantisko tirgu. Tas tiks īstenots, mazinot tirdzniecības šķēršļus. Ja šis mērķis tiek sasniegts, tiks atjaunota ekonomiskā augšupeja un nodrošināta tautsaimniecības atveseļošana. Taču ar to nevar novērst turpmāku kredītresursu trūkumu. Lai nākotnē izvairītos no ekonomiskās krīzes un bezdarba, Komisijai abās jomās ir jānodrošina saskaņota ekonomikas politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Pats par sevi saprotams, ka ekonomiskās attiecības starp ASV un ES ir jāsaglabā. Taču mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut, ka ASV monopolizē Eiropu ekonomiskajā ziņā. Gluži pretēji, mums ir jāmācās no šīs ekonomiskās krīzes, ko aizsāka ASV finanšu tirgi, kas bija atstāti bez uzraudzības. Eiropai ir jāsaglabā ekonomiskā neatkarība un jārod veids, kā izkļūt no krīzes, jo īpaši tāpēc, ka Ņujorkas biržā šobrīd tiek izmaksātas prēmijas miljardu dolāru apmērā. Tāpēc es aicinu stiprināt Eiropas lomu Transatlantiskās ekonomikas padomē. ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2009. gada aprīlī Prāgā, prezidents B. Obama uzstāja Eiropas Savienībai, ka tuvākā nākotnē ir jāpiedāvā Turcijai pilnas dalībvalsts tiesības, norādot, ka tādā veidā ES veicinātu labāku izpratni ar islāma pasauli. Faktam, ka ASV atbalsta savu stratēģisko NATO sabiedroto (lai Turcija atbrīvotu ceļu Rasmussen kungam un viņš varētu kļūt par NATO ģenerālsekretāru), nevajadzētu rosināt sarunas par paātrinātu pilntiesīga locekļa statusa piešķiršanu. Neskatoties uz ASV atbalstu, Turcija nekļūs par piemērotu kandidātvalsti uzņemšanai ES, jo nav pazīmju, kas liecinātu, ka tiek mazinātas milzīgās kultūras, ģeogrāfiskās, ekonomiskās un politiskās atšķirības. ES vajadzētu ieņemt stingru nostāju pret ASV šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Seeber (PPE), rakstiski. (DE) Ņemot vērā ekonomisko krīzi un to, ka notiek gatavošanās Kopenhāgenas klimata konferencei, ir svarīgi Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmē izmantot iespēju stiprināt turpmākās attiecības starp ES un ASV. Vides jomā mums jo īpaši ir jārunā par jauniem pārtikas veidiem. Svarīgs jautājums ir arī nanotehnoloģiju iespējas un perspektīvas. Mums noteikti ir jāuztur atklātas diskusijas par ģenētisko inženieriju un dzīvnieku klonēšanu. Eiropai nav jābaidās skaidri un gaiši izskaidrot savai tirdzniecības partnervalstij jautājumus, kas uztrauc vairākas dalībvalstis. Ķimikāliju un toksisko vielu jomā mums jāturpina darbs, lai ieviestu augstus aizsardzības standartus un īstenotu labāku koordinēšanu. Tas ne tikai atvieglos tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, bet arī nodrošinās, ka patērētāji Eiropā ir pasargāti no toksiskām vielām vidē un iegādātajos produktos. Konstruktīvas diskusijas palīdzēs uzturēt īpašas attiecības starp ES un ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D) , rakstiski. — (PL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas par nākamo Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi un ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi (2009. gada 2. un 3. novembrī) 17. lappusē pausto aicinājumu ASV nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības pilsoņiem un programmu par vīzu režīma atcelšanu ieviest visās ES dalībvalstīs.

Ir pēdējais laiks dot rezultātu Parlamenta aicinājumiem, Komisijas pūliņiem un to dalībvalstu centieniem, kurās vēl pastāv diskriminācija vīzu režīma dēļ. Pretējā gadījumā būs nepieciešami radikāli pasākumi un būs jāievieš vīzu režīms ASV pilsoņiem. Beidzot ir pienācis laiks izbeigt šo vienpusēji priviliģēto stāvokli, kādā atrodas ASV. Eiropas Parlamentam nav jāpacieš ASV diskriminācija pret Eiropas pilsoņiem viņu tautības dēļ. Parlamenta nostāja šajā jautājumā ir jo īpaši svarīga, jo ne visas dalībvalstu valdības izprot nepieciešamību ieviest savstarpīguma principu arī vīzu jomā. Viena no tām ir Polijas valdība. Savukārt iedzīvotāju nostāja ir pilnīgi atšķirīga. Vairāk nekā 61 % poļu atbalsta ieceļošanas vīzu ieviešanu ASV pilsoņiem. Aptaujā interneta vidē aptaujāto īpatsvars, kas atbalsta šādu pasākumu, sasniedza 96 % atzīmi.

Uzskatu, ka gaidāmā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme būs pagrieziena punkts vismaz vīzu politikas jautājumā un ka nākamgad, 2010. gadā, visu ES dalībvalstu pilsoņi varēs brīvi ceļot. Citiem vārdiem sakot, es ceru, ka viņiem būs tāda pati brīvība kā visiem ASV pilsoņiem, kuri var ceļot uz jebkuru ES valsti pēc brīvas izvēles.

 
  

(1) Sk. protokolu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika