Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 22. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5. Finansiālais un ekonomiskais stāvoklis Moldovā (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums par ekonomisko un finansiālo stāvokli Moldovā.

 
  
MPphoto
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. – (RO) Vēlēšanas, kas Moldovas Republikā tika atkārtotas 29. jūlijā, bija izšķirīga pārbaude valsts spējai konsolidēt tās demokrātisko attīstību un turpināt arvien ciešāku tuvināšanos Eiropas Savienībai. Mums ir prieks, ka vēlēšanas notika mierīgā, kārtīgā gaisotnē un ka jaunā valdība ir paudusi ne tikai savu stingro apņēmību būt labvēlīga pret eiropeiski orientētu kursu, bet ir pieņēmusi arī vairākus pasākumus, kas norāda uz šo virzienu.

No otras puses, jaunās varas iestādes Moldovas Republikā saskaras ar milzīgām grūtībām. Viena no visnopietnākajām krīzēm un vislielākajām grūtībām ir vajadzība risināt ekonomiskās un finansiālās krīzes sekas. Starp Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem Moldovas Republikai, iespējams, ir visnedrošākais ekonomiskais stāvoklis. Tirdzniecība un rūpnieciskā ražošana ir sabrukusi ne tikai krīzes rezultātā, bet arī politisko nemieru dēļ, ko izraisīja parlamenta vēlēšanas aprīlī.

Moldovas pilsoņu no ārvalstīm pārskaitītās naudas summas, kas līdz pagājušajam gadam veidoja vairāk nekā trešdaļu no valsts IKP, ir samazinājušās krietni zem parastā līmeņa. Eksports un imports ir dramatiski samazinājies. Tas pats attiecas uz vietējo pieprasījumu un rūpniecības produkciju. Tiek prognozēts krass kritums 2009. gadā – pat vairāk nekā par 10 % no IKP.

Ņemot vērā to, ka Moldovas Republika jau ir nabadzīgākā valsts Eiropā, šis samazinājums būs īpaši smags un vēl jo vairāk saasinās grūtības, ar kurām cīnās iedzīvotāji, jo īpaši vismazāk aizsargātie sabiedrības locekļi. Lai nodrošinātu palīdzību Moldovas Republikai un tās iedzīvotājiem, Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt šo valsti, piedāvājot tai makrofinansiālu atbalstu papildus tam, ko, iespējams, sniegs Starptautiskais Valūtas fonds, un kā daļu no saskaņotiem pasākumiem ar minēto fondu. Turklāt mēs nodrošināsim speciālistu palīdzību un paātrināsim mūsu parastās palīdzības maksājumus šai valstij.

Attiecībā uz makrofinansiālo atbalstu, kāds ir nepieciešams šāda veida palīdzībai, mūsu atbalsts būs atkarīgs no noslēgtās vienošanās starp Moldovas Republiku un Starptautisko Valūtas fondu par atbalsta programmu. SVF pārstāvji pašlaik atrodas Kišiņevā, un mēs ar interesi gaidām viņu ziņojumu. Mēs nevaram turpināt sagatavot makrofinansiālā atbalsta programmu, pirms tiek sākta programma ar SVF. Tādēļ šobrīd mēs vēl nevaram zināt to, kāda būs šā makrofinansiālā atbalsta programma, ko Eiropas Komisija varētu nodrošināt.

Mēs paredzam, ka valsts varas iestādes lūgs palīdzību ne tikai valūtas rezervju konsolidēšanai, bet arī budžeta deficīta segšanai. Man ir arī jāpiemin, ka Moldovas Republika var saņemt gan subsīdijas, gan aizdevumus. Šīs atbalsta paketes galīgais sastāvs būs, protams, atkarīgs no tām vajadzībām, kas tiks noteiktas.

Tikmēr Eiropas Komisija jau ir nosūtījusi uz Kišiņevu ekspertu misiju, kuru vada Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, ECFIN ĢD, lai sniegtu Moldovas Republikas iestādēm palīdzību ekonomikas programmas izstrādē. Šīs misijas mērķis, kas izriet no nesenās sanāksmes ar valsts varas iestāžu pārstāvjiem Kišiņevā, bija palīdzēt šīm iestādēm novērtēt valsts reakciju uz pašreizējo ekonomisko stāvokli. Šajā gadījumā tika izmantoti Komisijas dienesti, lai savāktu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu makrofinasiālā atbalsta programmu.

Komisija arī turpmāk pastāvīgi piedāvās Kišiņevas varas iestādēm speciālistu konsultācijas šajā jomā. Tomēr mēs cenšamies paātrināt budžeta atbalsta pasākumu maksājumus, kas ir daļa no Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta. Septembrī Eiropas Komisija apstiprināja maksājumu griestu palielinājumu no EUR 30,5 miljoniem līdz EUR 34,5 miljoniem tiem maksājumiem, kas šogad piešķirti budžeta atbalstam. Protams, mūsu palīdzības mērķis, pirmkārt un galvenokārt, ir izmantot budžeta atbalstu, lai veicinātu reformas tajās jomās, par kurām ir vienošanās, un nevis tikai aizpildīt budžeta „robus”.

Tomēr pašreizējā situācijā tas ir vairāk nekā tikai līdzeklis, lai papildinātu ierobežotos budžeta resursus. Tas ir arī veids, lai palīdzētu Moldovas Republikas iedzīvotājiem pārvarēt tās patiesās grūtības, ar kurām viņi saskaras.

Mēs īpaši atzinīgi vērtējam to, ka Eiropas Parlamenta deputāti ir pieprasījuši steidzamu atbalstu Moldovas Republikai. Nākamajos mēnešos mēs jūs aicināsim atbalstīt pasākumus, ko izstrādājam šajā jomā. Mēs esam pārliecināti, ka Parlaments nekavējoties apstiprinās Moldovas Republikas makrofinansiālā atbalsta paketi, kad tā tiks iesniegta. Tas dos mums iespēju nodrošināt, ka šis atbalsts tiek sniegts laikus.

Pirms es beidzu savu uzstāšanos, dāmas un kungi, ļaujiet man īsumā pievērsties situācijai Piedņestrā. Vispirms es vēlētos uzsvērt to, cik mums ir svarīgi neizlaist no redzes lauka šo problēmu uz to nozīmīgo politisko pārmaiņu fona, kuras notiek Moldovas Republikā. Sarunas, kuru mērķis ir atrisināt konfliktu, jāatsāk pēc iespējas ātrāk 5+2 formātā. Mēs šajā ziņā esam optimistiski noskaņoti, jo jaunā valdība ir atkārtoti apstiprinājusi atbalstu šim principam savā programmā. Eiropas Savienībai ir arvien nozīmīgāka ietekme šajā procesā.

Mēs paļaujamies uz to, ka jaunā valdība Kišiņevā izvēlēsies šai problēmai aktīvu pieeju, kas palīdzēs atrisināt konfliktu. Ciktāl tas attiecas uz mums, mēs tikko esam sākuši divas projektu paketes, ko finansē Eiropas Komisija, lai stiprinātu uzticību veselības aprūpes, vides aizsardzības, sociālajai un ekonomikas nozarei. Šī rīcība ir daļa no mūsu arvien plašākajiem pasākumiem, kuru mērķis ir konflikta atrisināšana.

Dāmas un kungi, Moldovas Republika ir nonākusi krustcelēs gan politiskā, gan ekonomiskā nozīmē. Mēs esam pilnīgi apņēmušies atbalstīt šīs valsts turpmāko attīstību. Šajos īpaši kritiskajos apstākļos mēs turpināsim darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka mūsu atbalsts ir nozīmīgs un efektīvs un ka tas tiek sniegts īstajā brīdī.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu, PPE grupas vārdā.(RO) Moldovas Republika pārdzīvo nopietnu ekonomisku, finanšu un institucionālu krīzi, kuras cēlonis ir vispasaules ekonomiskais un finanšu klimats, jo īpaši astoņus gadus ilgušais komunistu valdības laiks.

Pirmstermiņa vēlēšanas, kas notika 2009. gada jūlijā, un Eiropas Integrācijas alianses uzvara bija nozīmīgi sasniegumi, kas varētu palīdzēt piepildīt Moldovas pilsoņu vēlmi iekļauties Eiropā. Uzvara tika panākta tāpēc, ka alianses partijas veica pasākumus pret komunistu metodēm, kā arī pret Piedņestras situācijas un Krievijas Federācijas ietekmi. Mums ir jāapbrīno tie, kuri panāca šo uzvaru gandrīz bez palīdzības, veiksmīgi iegūstot Moldovas pilsoņu uzticību.

Moldovai ir vajadzīga palīdzība. No tās ir atkarīga Kišiņevas jaunās valdības stabilitāte, kā arī šīs bijušās padomju republikas turpmākā attīstība rietumu vai austrumu virzienā. Es noteikti uzskatu, ka Moldova saņems palīdzību no daudzām pusēm. Arī mums ir jāiesaistās.

Eiropas Savienībai nav citas izvēles, kā vien reaģēt pozitīvi uz Eiropas Integrācijas alianses centieniem Moldovā. Tas nozīmē, ka pēc iespējas drīzāk ir jāsāk sarunas par asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovu, ļoti ātri jāierosina konstruktīvs dialogs, kura mērķis ir atcelt vīzas Moldovas pilsoņiem, un jāsniedz finansiāls atbalsts Moldovas Republikai, lai tā var segt budžeta deficītu. Eiropas Komisijai pēc iespējas ātrāk ir jānodrošina Moldovai makrofinansiālais atbalsts, kas tai tik ļoti ir vajadzīgs.

Komisār, es uzmanīgi klausījos to, ko jūs teicāt, un man ir prieks, ka Komisija pievērš uzmanību Moldovas Republikai un ka jūs gatavojat makrofinansiālā atbalsta paketi, bet ir žēl, ka tas viss ir arī atkarīgs no sadarbības ar SVF. Es jums lūgtu, lai Komisija un SVF nenodarbojas ar Moldovu paralēli, bet sadarbojas savā starpā, lai mums galu galā neizveidotos situācija, kad SVF gaida rīcību no Komisijas un otrādi.

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin, S&D grupas vārdā. – (BG) Man bija īpašs prieks, klausoties Orban kunga runu par Eiropas Komisijas nodomiem un pieeju attiecībā uz Moldovu. Es uzskatu, ka mums ir jādod Moldovai ļoti skaidri signāli no Eiropas iestādēm un no Eiropas Savienības kopumā un jānodrošina vajadzīgais atbalsts – gan finansiālais, gan ekonomiskais. Tomēr man ir jāuzsver, ka pašreizējai valdībai un tās centieniem atbrīvot Moldovu no sarežģītās situācijas valstī ir nepieciešams arī politisks atbalsts. Pēc divām veiksmīgām vēlēšanām šī valdība acīmredzot centīsies pievērsties iedzīvotāju patiesajām problēmām, kam šajos pēdējos mēnešos, ja ne gados, ir veltīts mazāk laika. Turklāt mums ir jāpatur prātā, ka šobrīd politiskā situācija Moldovā šķietami ir stabilāka un pozitīvāka, tomēr tā var ļoti ātri mainīties citā virzienā. Es uzskatu, ka vēl arvien nav pilnīgi skaidrs, vai Moldova spēs ievēlēt savu prezidentu, un, ja tas nenotiks, šajā valstī acīmredzot nākamgad notiks jaunas vēlēšanas. Tā būtu sliktākā iespējamā attīstība ne tikai pašai valstij, bet arī Moldovas iedzīvotājiem.

Tādēļ mēs atbalstām Komisijas centienus. Es uzskatu, ka mūsu grupa un Parlaments atbalstīs Eiropas Komisijas nodomus. Papildus tam mums ir ļoti skaidri jābrīdina Moldova, tās valdība un pašreizējā opozīcija, ka Moldovai ir pienācis laiks risināt iedzīvotāju patiesās problēmas un ka nedrīkst notikt politiskas spēles uz valsts pilsoņu rēķina. Man šķiet, ka šādu stingru brīdinājumu šobrīd Moldovā sapratīs arī opozīcija. Mēs arī atbalstām domu par asociācijas nolīguma ātru parakstīšanu, kurā, kā minēja Marinescu kungs, ir jāietver arī vīzu atcelšana – nopietna problēma, kas ir radījusi spriedzi starp Moldovu un Rumāniju, – un tajā ir jāiekļauj arī brīvās tirdzniecības zonas izveide. Mēs domājam, ka līdztekus steidzamajiem pasākumiem, ko ir ierosinājusi Komisija, mums ir jāpanāk, lai Austrumu partnerība, kas ir sākta šā gada vidū, sāktu darboties pienācīgi. Mums ir jāparāda arī patiesi rezultāti saskaņā ar šo Eiropas Savienības politiku.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Silviu Buşoi, ALDE grupas vārdā. – (RO) Moldovas Republika ir ārkārtīgi sarežģītā ekonomiskā stāvoklī. Finanšu krīze Eiropas Savienībā ir ietekmējusi arī mums blakus esošās valstis, un mūsu pienākums ir tām palīdzēt.

Ekonomikas krīze Moldovā nav tikai sekas globālajai krīzei, bet galvenokārt to ir izraisījis tūlītējas rīcības trūkums, kas bija vajadzīga tad, kad krīze sākās Moldovas Republikā. Faktiski tieši vēlēšanu dēļ bijusī komunistu pārvalde sagrozīja vietējo budžetu izmantojumu, priviliģēti piešķirot līdzekļus komunistu kontrolētajām iestādēm. Turklāt tika arī nolemts saglabāt mākslīgu maiņas kursu Moldovas lejai pret eiro tādā līmenī, kam bija jānodrošina, lai šīs, mums blakus esošās, valsts iedzīvotāji neciestu no krīzes. Tādēļ tagad, tuvojoties ziemai, pastāv risks, ka vietējās varas iestādes nespēs samaksāt par siltumenerģiju un valdībai būs problemātiski izmaksāt algas un pensijas.

Mēs atzinīgi vērtējam sarunu sākšanu starp Moldovas Republikas valdību, SVF un Pasaules Banku. Es esmu pārliecināts, ka to noslēgumā tiks parakstīts nolīgums, kurā ņems vērā ekonomisko, politisko un sociālo realitāti Moldovas Republikā. Moldovas Republikai nav nepieciešams, lai tai tiktu piemēroti nosacījumi, kurus nav iespējams izpildīt, ņemot vērā delikāto politisko un ekonomisko situāciju valstī.

Aprīlī mums bija dažas izdevības diskutēt Eiropas Parlamentā par Moldovas Republiku. Mēs visi piekritām, ka Eiropas Savienības pienākums ir nodrošināt finansiālu atbalstu. Tam ir vēl lielāka nozīme tagad, kad liberālie, uz Eiropu orientētie spēki ir pie varas. Tādēļ Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā es skaidri prasu Komisijai nodrošināt, lai priekšlikumā, ko tā gatavojas iesniegt, tiktu ietverti konkrēti makrofinansiālā atbalsta piedāvājumi, jo Moldovas Republikai palīdzība ir vajadzīga nekavējoties, lai spētu segt budžeta deficītu, kas, domājams, līdz 2009. gada beigām sasniegs 14 % no valsts IKP.

Vidēji ilgā termiņā Austrumu partnerība var būt nozīmīgs instruments, bet tai pēc iespējas drīzāk ir jākļūst darboties spējīgai, un tai ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi. Mēs arī prasām, lai gaidāmajā asociācijas nolīgumā tiktu ietverts priekšlikums par paplašinātas, vispārējas, kopējas brīvās tirdzniecības zonas izveidi un priekšlikums par vīzu atcelšanu Moldovas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 

  Werner Schulz, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, politiskā situācija Moldovā, iespējams, atslābs rīt pēc prezidenta vēlēšanām, kuru atbalsta Eiropas Integrācijas koalīcija. Pretējā gadījumā, kā mēs esam dzirdējuši, būs jāorganizē jaunas pirmstermiņa vēlēšanas un, ja tā notiks, Eiropas Savienība nodrošinās konstruktīvu palīdzību.

Tā, protams, nevar aprobežoties ar vēlēšanu novērošanu, un es vēlētos šeit pievērsties problēmai par to, kā var palielināt vēlētāju aktivitāti un rezultātu padarīt pārredzamāku. Aptuveni viens miljons Moldovas iedzīvotāju strādā un dzīvo ārvalstīs rietumos, jo īpaši Itālijā, Portugālē un Austrijā. Viņu piedalīšanās pēdējās vēlēšanās procentu izteiksmē bija mērāma viencipara skaitlī, un tam ir loģiski iemesli. Piemēram, Itālijā bija iespējams balsot tikai Romā un Boloņā, un daudzi moldāvi, kuri ir izklīduši pa visu valsti, neizmantoja šo izdevību ar to saistīto izmaksu dēļ.

Mums, Eiropas Parlamentam, Komisijai, Padomei un arī Moldovas valdībai, ir jānodrošina, lai nākamo vēlēšanu laikā tiek ierīkots vairāk vēlēšanu urnu un īpaši vēlēšanu iecirkņi, lai ārvalstīs dzīvojošie moldāvi var piedalīties šajās vēlēšanās, jo viņi ir tie, no kuriem mēs varam cerēt skaidru apņemšanos par Eiropu, tādēļ es vēlētos pievērst jūsu uzmanību ne vien ekonomiskam un finansiālam atbalstam, bet arī tam, ka mums ir jānodrošina apzināts un konstruktīvs politiskais atbalsts.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Moldova ir Eiropas nabadzīgākā valsts, un tai nav arī izejas uz jūru, bet nesen tur ir notikušas veiksmīgas demokrātiskas vēlēšanas. Jaunajam parlamentam tagad ir saprātīgi jāizvēlas savs prezidents.

Tomēr tā neapšaubāmi būtu turīgāka un drošāka, ja tā neciestu no mākslīga teritoriālā dalījuma. Ir panākts ļoti neliels progress, lai atrisinātu iesaldēto konfliktu Piedņestrā – problēmu, kas ilgst jau apmēram 17 gadu. Tas lielā mērā ir tādēļ, ka Krievija finansē nelikumīgo režīmu Tiraspolē un turpina izvietot karaspēku Piedņestrā.

Mēs parasti varam spriest par Krievijas patiesumu pēc tā, cik liela ir tās apņēmība atrisināt tādus konfliktus kā šis, bet tas ir fakts, ka Piedņestrā, kā arī Gruzijā un Ukrainā Krievija nespēj atturēties no iejaukšanās. Krievija apgalvo, ka Moldova kā bijusī padomju republika ietilpst tās ietekmes sfērā. Šādi priekšstati ir novecojuši. Moldova kā nepārprotami suverēna valsts un Eiropas valsts kādu dienu varētu pievienoties NATO un pat Eiropas Savienībai.

ES uzdevums tagad ir divkāršot centienus, lai atrisinātu Moldovas svarīgos jautājumus un sniegtu tai piemērotu nepieciešamo finansiālo palīdzību, bet tas nenotiks, naivi atjaunojot attiecības ar Kremli.

 
  
MPphoto
 

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā.(CS) Es gribētu runāt par abām šīm problēmām un arī par turpmāko ziņojumu par Gruziju. Mums ir dots pārāk maz laika, lai izvērtētu šādus sarežģītus jautājumus. Man ir jākonstatē, ka Čehijas prezidents Václav Klaus nebija kļūdījies savos paziņojumos nedz par situāciju Moldovā, nedz par robežkonfliktu starp Gruziju un Krieviju. Tas, protams, viss ir jau pagātnē, bet šodien mēs saskaramies ar jaunu problēmu kopumu, lai gan mums ir Komisijas priekšsēdētājs, bet nav jaunas Komisijas.

Es vēlētos vismaz uzslavēt ziņojumu par Gruzijas un Krievijas konfliktu un centienus tajā objektīvi novērtēt situāciju kopumā. Mēs esam izvirzījuši vērienīgo Austrumu partnerības programmu, un es vēlētos ierosināt dažus īsus priekšlikumus saistībā ar Moldovu un Gruziju. Pirmkārt, Austrumu partnerības projektu nedrīkst uzskatīt par tādu politisku instrumentu, kas ir vērsts pret Krieviju, bet par instrumentu, lai risinātu jautājumus kopā ar Krieviju. Otrkārt, jautājums par Moldovas un Gruzijas teritoriālo integritāti ir jāatrisina saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem, nevis jāizmanto tā sauktais Saloniku un Kosovas variants. Treškārt, abas valstis ir paudušas ieinteresētību ciešākā sadarbībā ar Eiropas Savienību, un tai ir jāietver piemērots finansiāls atbalsts, kā arī patiess politisks atbalsts, piemēram, atvieglots vīzu režīms. Ceturtkārt, abām valstīm ir vajadzīga liela palīdzība konsultāciju jomā, jo īpaši saistībā ar valsts iestāžu darbību, piemēram, prezidenta biroju, parlamentu, valsts prokuratūru utt. Piektkārt, abām valstīm steidzami ir vajadzīga palīdzība, lai izveidotu tiesisko regulējumu vārda brīvībai un brīvus plašsaziņas līdzekļus, kurus izmantojot tās var iegūt savu pilsoņu lielāku uzticību.

Lai tas viss tiktu īstenots, Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai un jāspēj novest līdz galam šo valstu integrēšanu jaunajā Eiropā, izmantojot politisku un finansiālu atbalstu, kā arī citus mehānismus. Ja tas nenotiks, Austrumu partnerība tiks uzskatīta vienkārši par ģeopolitisku manevrēšanu un tā paliks tikai kā tukša ideja. Ja tas nenotiks, mūs sagaida īsta vilšanās un vēl vairāk runu mūsu vēlēšanu perioda beigās par to, ka ir vajadzīga jauna oranža, sārta vai kāda cita revolūcija. Mēs patiešām varam nodrošināt tām finansējumu, bet tās neatrisinās šo situāciju un neuzlabos iedzīvotāju dzīvi.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, finanšu un ekonomisko stāvokli Moldovā var raksturot dažos vārdos. Tā ir pilnīga katastrofa, kā mani vakar informēja viena no Eiropas galvenajām ekspertēm Moldovas jautājumos Dr. Aneli Gabani. Jauna valdības komanda 25. septembrī ir varējusi stāties amatā Kišiņevā ar daudzsološu nosaukumu un programmu – Eiropas Integrācijas alianse –, bet komunistu partija vēl arvien ir spēcīga un, kā tiek gaidīts, jau gatavo savu atgriešanos pie varas, uzspiežot jaunas vēlēšanas.

Ja Eiropas Savienība vēlas atbalstīt pašreizējās Moldovas valdības uzņemto kursu Eiropas virzienā, Briselei tas jāņem vērā ļoti ātri. Tādēļ Padomei un Komisijai ir jāmudina SVF vienoties par palīdzību Moldovai pēc iespējas ātrāk, nepieprasot tūlītēju taupības režīmu sociālajā jomā. Dosim politiskas atelpas iespēju uz reformām noskaņotajam kabinetam. Ir pilnīgi saprotams, ka arī Eiropas Savienībai pašai ir jānodrošina dāsns finansējums šajā gadījumā. Galu galā šodien šeit Eiropas darba kārtībā ir Moldovas politiskā nākotne.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE). — (RO) Arī es vēlos izteikt atzinību Komisijas nodomam atbalstīt Moldovas Republiku. Moldovas Republikai ir vajadzīgs atbalsts, kas jāsaņem valsts iedzīvotājiem. Tas ir vienīgais veids, kā Moldovas Republikas pilsoņi spēs gūt nepieciešamo pārliecību, lai atrastu ceļu uz stabilitāti un izaugsmi.

Makrofinansiāla atbalsta pakete, par ko tika panākta vienošanās, acīmredzot ir jāizveido tik steidzami, cik vien iespējams. Rīcību nedrīkst aizkavēt, jo, ja notiks kavēšanās, mēs galu galā Moldovā panāksim vilšanos pārliecības vietā. Papildus tam es uzskatu, ka valdība Kišiņevā ir jāatbalsta politiski, jo pēc ilga laika posma valsts beidzot patiesi ir atvērta Eiropas Savienībai. Nosaukums, ko valdības koalīcija ir izvēlējusies, noteikti nav nejaušs. To veido partijas, kas tiešām grib citādu iespēju nekā to, kuru Moldova bija izvēlējusies līdz šim.

Šis politiskais atbalsts ir vitāli svarīgs, jo īpaši tāpēc, ka pastāv risks, un es stingri uzsveru šo punktu, ka Moldova tiks uzskatīta par vietēju problēmu, labākajā gadījumā – par rumāņu problēmu Eiropas Savienības iekšienē. Lai nu kā, bet tā tas nav. Tā ir Eiropas problēma, un man ir prieks, ka deputāti, kas pārstāv ļoti dažādas perspektīvas, izsakās par šo tematu. Galu galā Moldova ir tuva Eiropai, un tā ir jāatbalsta laikā, kad pastāv šī atvērtība. Citādi mēs riskējam atgriezties kavēšanās un vilcināšanās aplī, kas bija raksturīgs Voronin pārvaldei.

Demokrātiska attīstība un ES atbalsts var faktiski arī atrisināt situāciju Piedņestrā, jo šis reģions bija strupceļā. Iemesls tam bija tāds, ka Kišiņevas valdība negribēja izbeigt šo strupceļu un šajā jautājumā ieņēma neskaidru, nekonstruktīvu nostāju.

Visbeidzot – Moldovas pilsoņi pieprasa vīzas. Stāvoklis nekādā ziņā nav sliktāks par stāvokli Rietumbalkānos, un pilsoņiem no Moldovas Republikas tāpēc ir jābauda ceļošanas brīvība.

 
  
MPphoto
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D). – (RO) Kā es šeit Eiropas Parlamentā teicu jau pirmdien, Moldovai ir vajadzīga konkrēta rīcība, nevis solījumi. No visām valstīm mūsu kontinentā Moldova atrodas pašlaik vissmagākajā ekonomiskajā stāvoklī. Tieši tas ir iemesls, kāpēc Eiropas Savienības iestādēm ir jānoskaidro risinājumi tūlītēja makrofinansiāla atbalsta nodrošināšanai Moldovas Republikai.

Šī palīdzība ir paredzēta budžeta deficīta segšanai, kas līdzinās 14 % no IKP. Ir bijis vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai uzsāktu sarunas par jaunu nolīgumu ar Moldovu. Tagad tās ir kļuvušas iespējamas, un mēs ceram, ka tās tiks risinātas visstraujākā tempā, kāds vien iespējams. Tomēr Kišiņevas parlamentam ir grūts stāvoklis. Vēl arvien ir risks par jaunām vēlēšanām. Jauna prezidenta vēlēšanas, kas tika plānotas uz rītdienu, bija jāatliek vēl par 10 dienām.

Es priecājos par entuziasmu, ar kādu Komisija paziņoja par šo sarunu sākumu, un es ceru, ka šis entuziasms turpināsies. Mēs nevaram atļauties Moldovas tautai likt vilties. Mēs esam viņiem vajadzīgi, Eiropa viņiem ir vajadzīga.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu diskusijās šeit, Parlamentā, par Moldovu daudz uzmanības tiek veltīts valsts ļoti sliktajam ekonomiskajam stāvoklim, bet, atklāti sakot, stāvoklis šodien ir daudz labāks, nekā tas bija pirms gada. Mēs redzam, ka Moldova nenoliedzami progresē tādas ekonomikas virzienā, kas spēj nodrošināt pilsoņu labklājību. Šķiet paradoksāli, ka Moldova tagad ir labākā stāvoklī, nekā tā bija pirms gada, turpretī Ukraina, kas tika uzskatīta par paraugu visiem, ir sliktākā stāvoklī.

Mēs varam redzēt progresu visā, ko Moldova un tās valdība dara. Eiropas Savienībai ir jāpiedāvā skaidra Eiropas perspektīva šai valstij un stingri jāatbalsta tās pašreizējās valsts varas iestādes, lai neļautu atgriezties vecajam politiskajam murgam. Moldovas pašreizējais stāvoklis ir komunistu astoņu gadu valdīšanas rezultāts, un, ja mēs negribam veicināt, ka varu atgūst nekompetenta komanda, palīdzēsim pašreizējai Moldovas valdībai un Moldovas tautai.

 
  
  

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Lena Barbara Kolarska-Bobińska (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties komisāram un Komisijai par visām deklarācijām attiecībā uz Moldovu un pasākumiem, ko Komisija grib turpmāk veikt. Es esmu no Polijas un zinu, cik svarīgi ir šādi pasākumi un deklarācijas par vājas demokrātijas stiprināšanu pārejas posmā šādās valstīs. Notiekošais Moldovā ir svarīgs tās cilvēkiem, bet ir ļoti svarīgs arī visam reģionam. Šo aspektu es gribu uzsvērt.

Pārejas procesos reformas ir ļoti trauslas daudzās postpadomju valstīs, un panākumi Moldovā būs svarīgs piemērs un būtisks signāls citām grupām, kas iestājas par reformām postpadomju reģionā.

Runājot par valdības trauslumu tieši pašlaik un stāvokli Moldovā, mums jāatceras šajā valstī pieredzētais 20. gs. 90. gadu sākumā, kad smagais ekonomiskais stāvoklis noveda pie nespējas izmaksāt pensijas un algas un turpināt reformas. Tieši tagad mēs runājam par palīdzību attiecībā uz ekonomisko stāvokli, bet mums ir jāatceras arī vajadzība stiprināt iestādes. Visu demokrātiju centrā ir iestādes: politiskās iestādes, tiesībsargājošās iestādes, tiesu sistēma un preses brīvība.

Polija pēdējā laikā ir daudz darījusi, lai palīdzētu Moldovai vēlēšanu laikā un pirms tām, bet es domāju, ka mums īpaši ir jāizmanto Austrumu partnerība kā piemērots pasākums, jo tā piedāvā daudzas iespējas. Es domāju, ka ne tikai Komisija veic svarīgus pasākumus, bet arī mums, Parlamentam, – kad saņemsim visus dokumentus – jāpasteidzina notikumu gaita un jāpieņem lēmumi, lai palīdzētu atrisināt šo situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Monica Luisa Macovei (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, eiropeiski noskaņoto Moldovas Republikas valdību nevar pamest, lai tā kļūtu par nopietnā ekonomiskā stāvokļa upuri. Es aicinu uz būtiskāku palīdzību, nekā paredzēts dokumentu kopumā, kam piekritusi Komisija, un es to pieprasu.

Finansiālai palīdzībai ir jāatbalsta iedzīvotāji un jāatbalsta Savienības ieteiktās reformas, kas valstij jāīsteno. Šīs reformas ir jābalsta, piešķirot palielinātu un ātru finansiālu atbalstu no Savienības un izstrādājot pārraudzības mehānismu, lai nodrošinātu un atbalstītu finanšu līdzekļu pienācīgu pārvaldību. Visbeidzot – jaunajam nolīgumam ar Moldovas Republiku ir jābūt tādam pašam asociācijas nolīgumam kā ar citām valstīm saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku. Ir jāvienojas par vīzu liberalizāciju un jāpalīdz tā īstenot.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Ekonomikas krīzi spēcīgi izjūt arī Moldovas Republikā. Rumānijai un Moldovas Republikai ir īpaši ciešas ekonomiskas attiecības. Mana valsts ir pirmajā vietā kā Moldovas eksporta galapunkts un otrajā vietā kā lielākā importa avots. Tomēr šie savstarpējie komerciālie darījumi ir smagi cietuši kaitīgās vīzu shēmas ieviešanas dēļ, ko veica iepriekšējā komunistiskā pārvalde. Tomēr šie savstarpējie darījumi ir atjaunoti pēc shēmas likvidēšanas.

Komisijas solītā EUR 100 miljonu kredīta piešķiršana ir jāpaātrina. Domājot par to, Kišiņevu drīzumā var apmeklēt SVF misija. Arī Polija ir apsolījusi piešķirt būtisku palīdzību. Eiropas Savienībai ir jāņem vērā, ka Moldovas Republikas pilsoņu balsojuma iznākums jūlijā rādīja, ka viņi izvēlas atvērtību Eiropai.

Tagad ir vajadzīga būtiska Eiropas Savienības intervence pirms ziemas iestāšanās, lai nedotu nekādu iespēju pret Eiropu noskaņotajiem spēkiem izmantot Moldovas Republikas pašreizējo smago stāvokli kā priekšrocību. Līdz šim vēl neviens eiro nav nonācis līdz Moldovas Republikai.

 
  
MPphoto
 

  Victor Boştinaru (S&D). – (RO) Moldovas pilsoņu griba ir panākusi radikālas pārmaiņas Kišiņevā ar eiropeiski noskaņotu valdību, kas patiesi vēlas uzņemties Moldovas Republikai piemērotu projektu, Eiropas projektu.

Moldova pašreiz saskaras ar nopietnām ekonomiskām un sociālām problēmām, un Eiropas Savienībai ir jāpierāda, ka šis simboliskais vārds „solidaritāte” neattiecas tikai uz vēlēšanu kampaņām. Mums ir jārāda, ka mēs, Eiropas Savienība, spējam izpildīt to, ko šīs valsts pilsoņi sagaida. Sakarā ar Voronin režīma atstāto katastrofālo stāvokli, ekonomikas krīzes ietekmi, nemaz nerunājot par ziemas tuvošanos, Moldovas Republikai ir vajadzīga palīdzība tūlīt. Saistībā ar SVF mēs nedrīkstam aizmirst, ka daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis ir Starptautiskā Valūtas fonda nozīmīgas dalībnieces, un lēmums ir jāpieņem tūlīt.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Es faktiski biju vēlēšanu novērotājs Moldovā un esmu iepazinies ar stāvokli. Tā ir valsts ar samērā sarežģītu vēsturisko pagātni – ar Piedņestras, Gagauzijas, Moldovas un daudziem citiem jautājumiem. Gandrīz visām postpadomju sistēmas valstīm vispirms ir vajadzīgs noteikta apjoma finansiāls atbalsts. Tāpēc es patiešām mudinātu jūs sākt sarunas tik drīz, cik vien iespējams, un sākt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, jo mums visiem patiešām būtu jāatbalsta šī valsts un tās valdība, kas ir izveidota kopš pēdējām vēlēšanām un kas dodas pa ceļu, kurš ved uz demokrātiju. Es domāju, ka maniem kolēģiem bija taisnība, kad viņi runāja par īpašiem turpmākiem pasākumiem, proti, par radušos iespēju izveidot brīvas tirdzniecības zonu, par vīzu režīmu. Tie ir ikdienas jautājumi, kas mums būs jārisina arī turpmāk.

 
  
MPphoto
 

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos ieprotokolēt sava balsojuma iemeslus.

Es iestājos par Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu Moldovai kritiska stāvokļa uzlabošanai. Es iestājos par finansiālu atbalstu, ko sniedz Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Savienība, proti, neatliekamu atbalstu un finansiālu palīdzību Moldovas tautai. Es iestājos par politiska atbalsta sniegšanu Kišiņevas koalīcijas valdībai, jo tādējādi tiks atvērtas durvis cerībai. Šīs durvis ir jātur vaļā ar finansiālu palīdzību.

Moldovas cilvēkiem ir jābūt iespējai doties prom no savas valsts un ceļot, tādēļ es iestājos par pienācīgu vīzu politiku. Es stingri un noteikti iestājos arī par to, lai nolīgums būtu asociācijas nolīgums. Priekšsēdētājas kundze, nešķiet, ka EUR 100 miljonu ir pietiekama summa. Mums steidzami jāsniedz tūlītēja un neatliekama palīdzība.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Arvien uzmundrinošākie vēstījumi, ko Eiropas Savienība nesen ir sūtījusi Kišiņevai, tur tiek uzņemti ar lielu sajūsmu. Tās iemesls ir vairums šīs valsts pilsoņu lolotās lielās cerības kļūt par Eiropas daļu. Šie centieni ir viegli saprotami.

Eiropas Savienība ne reizi vien ir pierādījusi spēju izglābt savus dalībniekus no grūta ekonomiska stāvokļa un to, ka tai ir nepieciešamie mehānismi, lai to izdarītu. Tomēr ir aspekti, kas rada bažas, ka moldoviešu sajūsma var mazināties. Galvenais iemesls ir tas, ka Moldovai piedāvātā nolīguma modelis nesola tādas pašas garantijas attiecībā uz integrāciju kā stabilizācijas un asociācijas nolīgums, ko piedāvā Rietumbalkānu valstīm. No otras puses, sarunas par nolīgumu prasīs vairāk laika, kas tika noteikts jau pašā sākumā.

Es uzskatu, ka arī Eiropas Savienības uzdevums ir ātri piedāvāt alternatīvu izvēli, piemēram, plašu ekonomiskās palīdzības plānu, varbūt pat mazu Marshall plānu Moldovai.

 
  
MPphoto
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. – (RO) Es esmu izdarījis vienu ārkārtīgi svarīgu novērojumu: Parlamentā ir politisks atbalsts saikņu stiprināšanai ar Moldovas Republiku un šīs valsts tuvināšanai Eiropas Savienībai.

Man jāatbild konkrētāk attiecībā uz dažiem jautājumiem, kas šeit tika pieminēti. Viens no vissvarīgākajiem jautājumiem attiecās uz Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda savstarpēju koordinēšanu saistībā ar makrofinansiāla atbalsta piešķiršanu. Kā es jau iepriekš teicu, mēs cieši sadarbojamies ar SVF attiecībā uz mūsu atbalsta procedūru koordinēšanu. Vēl mums ir pāragri teikt, kādi būs šie nolīgumi, bet mēs domājam, ka Eiropas Savienība var vēlēties panākt, lai pielāgošanas programmā tiek iekļautas arī vairākas reformas, kuras mēs uzskatām par būtiskām, lai nodrošinātu labu pārvaldi un ilgtspējīgu izaugsmi nākotnē.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar makrofinansiāla atbalsta programmām citās valstīs, ir iespējams, ka sarunās par konkrētām procedūrām, kas attiecas uz šīs palīdzības sniegšanu, var rasties noteikti nosacījumi īpaši saistībā, piemēram, ar labu pārvaldi, ko pieminēja vairāki runātāji, un Eiropas Kaimiņattiecību politikas saskaņošanu. Es vēlreiz gribu uzsvērt šādu faktu: pamatojoties uz noteikumiem, kas mums ir jāievēro, mēs nevaram piešķirt tikai makroekonomisku atbalstu. Tāpēc ir jānoslēdz nolīgums starp Moldovas Republikas varas iestādēm un Starptautisko Valūtas fondu. Bez šā nolīguma makrofinansiālais atbalsts, par kuru mēs esam runājuši konkrētāk, nevar tikt nodrošināts.

No otras puses, es gribu jums apliecināt, ka mēs koordinējam savu darbību ar Starptautisko Valūtas fondu. SVF delegācija pašlaik ir Kišiņevā. Kā es jau jums teicu, mūsu kolēģi no Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta arī ir Kišiņevā un koordinē dialogu ar Starptautisko Valūtas fondu un Moldovas Republikas varas iestādēm.

Tika pieminēts arī jautājums par to, vai Eiropas Savienība var dot Moldovas Republikai tādu atbalstu, kas tiktu novirzīts iedzīvotājiem, lai parādītu, ka mēs patiešām gribam atbalstīt ne tikai Moldovas Republikas varas iestādes, bet arī iedzīvotājus. Ļaujiet man sniegt jums dažus piemērus. Šis Kopienas atbalsts ir devis un turpinās dot konkrētu labumu iedzīvotājiem.

Mēs līdzfinansējam ceļu infrastruktūras projektus, Kišiņevas lidostas modernizēšanu, Republikas Klīniskās slimnīcas – valsts lielākās slimnīcas – paplašināšanu Kišiņevā, kā arī primārās medicīniskās palīdzības konsolidāciju. Šā gada pavasarī mēs apgādājām ar medicīnisko aprīkojumu EUR 4,5 miljonu vērtībā 60 Moldovas Republikas poliklīnikas.

Pēc Palestīnas teritorijas šī valsts ir vislielākā Kopienas palīdzības labuma guvēja uz vienu iedzīvotāju. Atbalsta budžets, kas ir daļa no Eiropas Kaimiņattiecību politikas un kas 2007. gadā pieauga līdz EUR 40 miljoniem, šogad tika palielināts līdz EUR 62 miljoniem, un tiek prognozēts turpmāks tā palielinājums.

Mēs nevaram pašreiz skaidri skaitliski noteikt finansiālā atbalsta paketes lielumu kā daļu no kopējā makrofinansiālā atbalsta un citām programmām un atbalsta veidiem. Šis skaitlis tiks paziņots tad, kad mēs nonāksim līdz posmam, kad ar Moldovas Republikas pārstāvjiem tiks noslēgts nolīgums, kas konkrēti apmierinās šīs valsts vajadzības.

Tika uzdoti divi citi jautājumi. Viens no tiem attiecas uz sarunu grafiku jauna asociācijas nolīguma noslēgšanai ar Moldovas Republiku. Es vēlos jums pateikt, ka pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija nosūtīja uz Kišiņevu delegāciju tehniskām konsultācijām ar valsts varas iestādēm par sarunām saistībā ar jaunu nolīgumu.

Šo sarunu darba kārtībā ir iekļauts sarunu formāts, mērķi un grafiks, kā arī nākamā nolīguma sastāvdaļas. Tādējādi mēs esam sarunu procesā par šo jautājumu.

Pēdējā lieta, ko gribu pieminēt, ir jautājums par vīzu režīma atcelšanu. Saskaņā ar kopējo deklarāciju, ko izstrādāja 2009. gada 7. maijā un kas iezīmēja Austrumu partnerības sākšanos, Eiropas Savienība gatavojas pieņemt pasākumus, lai pakāpeniski atceltu vīzu režīmu, un ilgtermiņa mērķi attiecināt to uz visām valstīm, kas ir šīs partnerības dalībnieces. Nosacījumi tam ir prasību izpilde attiecībā uz labu pārvaldi un drošību un pārvietošanās drošības garantēšana.

Pašreiz Eiropas Komisija ar īpašu interesi gaida Padomes diskusiju par strukturēta dialoga sākšanu par vīzu režīma atcelšanu ar Moldovas Republiku. Pagaidām mēs esam atbalstījuši un joprojām nopietni atbalstām Moldovas Republikas varas iestāžu centienus turpināt reformas tiesību, brīvības un drošības jomā, jo tas, protams, atvieglos diskusijas par vīzu režīma.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. — (RO) Eiropas Komisijas ziņojums par ekonomisko un finansiālo stāvokli Moldovas Republikā ir pilnīgi nepārprotams. Valdība Kišiņevā pārdzīvo grūtus laikus, ko izraisa ne tikai globālā ekonomiskā lejupslīde, bet arī ekonomiskie lēmumi, kuri bija nepareizi vai kuru pieņemšanu iepriekšējā valdība atlika uz pārāk ilgu laiku. Turklāt tagad mums nepārprotami ir jārēķinās ar to, ka Moldovas Republika ir skaidri deklarējusi savu izšķiršanos par labu Eiropas izvēlei un ka tā negrib būt tikai valsts, kurai ir robežas ar Eiropas Savienību.

Pašlaik Moldova meklē atbalstu, lai izkļūtu no ekonomiskās lejupslīdes, kā arī sabiedrotos. Moldova ir Eiropas neatņemama daļa, un Kopienas atbalsts varētu tikt īstenots ar īpašiem pasākumiem, ne tikai uzmundrinot un sniedzot paziņojumus par atbalstu un tuvināšanos. Mēs dzīvojam savstarpēji saistītā, globālā Eiropā, kur neviena valdība nevar radīt brīnumus viena pati, jo īpaši tad, ja cilvēki, par kuriem pārāk ilgi ir aizmirsuši viņu pašu vadītāji, gaida, ka tā tos paveiks līdz rītdienai ap brokastlaiku.

Eiropas pastieptā sadarbības roka Moldovai un lielāka tuvināšanās starp Kišiņevu un Briseli radīs investoriem lielāku uzticību šai valstij. Tā vēlāk nodrošinās ilgtermiņa stabilitāti un izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. — (RO) Moldovas Republikas ceļš pretī demokrātijai ir bijis grūts, un tagad tas ir pagriezies Eiropas virzienā. Tomēr jaunās valdības vairākuma pozīcija Kišiņevā ir ļoti trausla, jo arī tā izjūt parlamenta atlikto balsojumu par Moldovas prezidenta iecelšanu.

Tomēr smagais ekonomiskais stāvoklis, ar ko jātiek galā jaunajai valdībai, var izraisīt nopietnas sociālas un politiskas sekas. Šajos apstākļos ir vajadzīgs tūlītējs, plašs Eiropas Savienības atbalsts dažādās jomās, tostarp nākamā asociācijas nolīguma trīs virzienos: politiskajā līgumā, brīvās tirdzniecības līgumā un vīzu režīma atcelšanā.

Finansiālais atbalsts ir izšķirīgs šīs valsts stabilitātes nodrošināšanai un demokrātisku un ekonomisku reformu veicināšanai. Patiešām ES un SVF ir jāpiešķir būtiska makrofinansiāla palīdzība, lai nosegtu budžeta deficītu un sociālās izmaksas nākamajā posmā.

Es ceru, ka prezidenta vēlēšanas Moldovā un pārmaiņas, kas notiks Eiropas Komisijā un ES prezidentūrā, neietekmēs prioritāti, kāda jāpiešķir Eiropas atbalstam šai valstij, kura atrodas mums tiešā tuvumā un kuras teritorijā risinās ES robežām vistuvāk esošais neatrisinātais konflikts. Šo faktoru nedrīkst neievērot, jo tas tieši ietekmē Austrumeiropas stabilitāti un Eiropas robežu drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Rafał Kazimierz Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Moldovas Republika ir ļoti svarīga partnere Eiropas Savienībai, un stāvoklis šajā valstī ietekmē visa reģiona stabilitāti. Jaunā valdība gribētu turpmāk pievienoties Eiropas Savienībai, tādēļ mums ir jāatbalsta tās centieni saglabāt pareizu virzību valstī sāktajām pārmaiņām. Šajā saistībā ir ļoti svarīgi izmantot izdevību, ko sniedz sadarbība Austrumu partnerības programmā, kura ietvertu asociācijas nolīguma parakstīšanu un vīzu politikas liberalizēšanu. Eiropas Savienībai ir jāatceras, cik svarīgi ir atbalstīt postpadomju valstu centieni demokratizēt politisko dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – (RO) Zviedrijas prezidentūras paziņojums par sarunu sākšanu tik ātri, cik vien iespējams, par jaunu nolīgumu ar Moldovas Republiku, ar ko ir paredzēts aizstāt pašreizējo partnerības un sadarbības nolīgumu, ir vairāk nekā apsveicams, ņemot vērā jauno politisko situāciju šajā valstī. Moldovas Republikas Eiropas virzienu ir pastiprinājusi eiropeiski noskaņotā vairākuma valdība, kas Kišiņevā izveidota parlamentā.

Es uzskatu, ka īpaši tagad, kad ekonomiskās krīzes ietekme ir dziļi jūtama, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Moldovas Republika – un tas ietver arī finansiālu atbalstu –, vienlaikus nosakot mehānismus, kas palīdzēs Moldovas Republikā veicināt reformas, kuras savukārt ļaus piepildīties šīs valsts vēlmei pievienoties ES. Mehānismi, kuros ietilpst ekonomiska sadarbība un tirdzniecības nolīgumi, ir spēcīgi instrumenti, lai Moldovas Republikas Eiropas virziens kļūtu par īstenību.

Eiropas Savienības piešķirtie preferenciālie tirdzniecības nosacījumi 2006. gada sākumā un Moldovas piedalīšanās CEFTA 2007. gadā līdzās visām Rietumbalkānu valstīm, no kurām dažas ir ES kandidātvalstis, sasaista šīs valsts ekonomiku ar Eiropas vienoto tirgu. Tagad tai vajadzētu būt izredzēm integrēties Eiropas Savienībā. Es domāju, ka Eiropas iestādēm ir jāpiešķir īpaša nozīme ne tikai politiskām attiecībām ar Moldovas Republiku, bet arī ekonomiskām un tirdzniecības attiecībām.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika