Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2009. gada 22. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6. Starptautiskās neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojums par Gruzijas konfliktu (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums par starptautiskās neatkarīgās komisijas ziņojumu par Gruzijas konfliktu.

 
  
MPphoto
 

  Vytautas Landsbergis (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz procedūru es vēlos protestēt pret manipulēšanu, kas notiek sekretariātā. Tika izsniegts saraksts debatēm par izmeklēšanas komisiju Gruzijā, bet noteiktu runātāju vārdi, tostarp arī mans vārds, ir svītroti. Es tāpēc lūdzu savu runāšanas laiku saskaņā ar to, kas bija noteikts līdz pēdējam brīdim. Es lūdzu vārdu pēc Kasoulides kunga.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. Landsbergis kungs, izrādās, ka te piedalās vienīgi tie, kas runā grupas vārdā, un jums jau ir runātājs PPE grupas vārdā. Tomēr es jums varu piedāvāt iespēju izteikties saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru.

 
  
MPphoto
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. – (RO) Man ir prieks par iespēju šodien ar jums diskutēt par Gruziju. Mazāk nekā gadu pēc bruņotā konflikta ar Krieviju Gruzija saskaras ar daudzām problēmām, kas izraisa tiešu Eiropas Savienības interesi, un mums ir jāveltī šai valstij nedalīta uzmanība.

Starptautiskās neatkarīgās komisijas ziņojums par Gruzijas konfliktu, ko pārrauga Šveices vēstniece Heidi Tagliavini, tika izstrādāts pēc Eiropas Savienības pieprasījuma, pamatojoties uz Padomes lēmumu. Tomēr tas ir pilnīgi neatkarīgs, un Eiropas Savienība nav vispār bijusi iesaistīta tā izstrādes gaitā vai kaut kādā veidā ietekmējusi tā saturu. Tāpēc es neiedziļināšos sīkumos par tā rezultātiem.

Mēs domājam, ka ziņojums ir sasniedzis galveno mērķi, proti, rast izskaidrojumu 2008. gada augusta notikumiem, kā arī galvenajiem konflikta cēloņiem. Ziņojumā skaidri akcentēts, ka nav vienas konfliktā vainojamās puses, kā tas bieži notiek konflikta situācijās. Gan Gruzija, gan Krievija tiek kritizētas par to rīcību. Ziņojumā ir izteikta vēl kāda mācība, proti, nepieciešamība, lai starptautiskā sabiedrība ātrāk un izlēmīgāk rīkotos ārkārtēji saspīlētās situācijās, kuras var izvērsties līdz pat vardarbībai.

Eiropas Savienība nelokāmi saglabā saistības, ko tā ir uzņēmusies attiecībā uz Gruzijas teritoriālo integritāti. Pašlaik mums jākoncentrējas uz centieniem izvairīties no turpmākiem konfliktiem un mierīgi atrisināt spriedzi, kas vēl saglabājas, jo tas ir vienīgais veids, kā sasniegt ilgtermiņa pārticību un stabilitāti reģionā.

Dāmas un kungi, karš ir atstājis dziļu iespaidu uz gruzīniem, un valsts vēl arvien saskaras ar būtiskām problēmām, piemēram, nepieciešamību nodrošināt tūkstošiem pārvietotu personu pamatvajadzības. Tāpēc man ir prieks paziņot, ka pēckonfliktu atbalsta pakete, ko sagatavoja Eiropas Komisija ar dalībvalstu un citu pušu atbalstu, tiek labi īstenota. Kā jums ir zināms, Eiropas Komisijas pasākumu kopums nodrošina gandrīz EUR 500 miljonu lielu atbalstu laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam. Dažas jomas, kurās tiek veikti pasākumi, ietver valsts iekšienē pārvietoto personu vajadzības un ekonomiskus pasākumus, kuru mērķis ir sākt ekonomisku izaugsmi un stimulēt darbavietu rašanos. Turklāt Eiropas Komisija ir ierosinājusi, lai Gruzija iegūtu EUR 46 miljonu lielu makrofinansiālu atbalstu, kas palīdzētu šai valstij pārvarēt finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi.

Pašlaik Eiropas Savienības pārraudzības misija Gruzijā joprojām ir vienīgā starptautiskā klātbūtne, kas pārrauga situāciju valstī. Šai misijai ir būtiska nozīme, bet mēs tomēr gribētu redzēt, ka tās pasākumi aptver visu teritoriju. Sarunas Ženēvā, kuras notiek Eiropas Savienības, EDSO un ANO vadībā, piedāvā vienreizīgu izdevību politiskam dialogam ar visiem partneriem. Mēs turpināsim pielikt visas pūles, lai sekmētu konstruktīvas diskusijas, kas dos konkrētus rezultātus.

Pašlaik darba grupa par valsts iekšienē pārvietotām personām un humanitāriem jautājumiem, ko vada Eiropas Komisija kopā ar ANO Augstā komisāra bēgļu lietās biroju, apspriež pasākumu kopumu, kuru paredzēts pieņemt, lai nodrošinātu bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu un citu pārvietoto personu atgriešanos. Savukārt Abhāzijā un Dienvidosetijā divi mehānismi profilaksei un reaģēšanai uz incidentiem dod vairākus pozitīvus rezultātus – samazinās incidentu skaits un tiek veicināta iespēja šim personām šķērsot robežu.

Ņemot vērā nesenos notikumus, ir svarīgi stiprināt stabilitāti, drošību un pārticību Gruzijā. Ekonomisku un politisku reformu nepieciešamība šajā valstī ir lielāka nekā jebkad. Austrumu partnerība, ko sāka maijā Prāgā, ir svarīga programma tā atbalsta stiprināšanai, ko mēs dodam Gruzijai – gan divpusēji, gan ar daudzpusēju sadarbību ar citiem reģiona partneriem. Galvenais elements ir priekšlikums veidot stingrākas politiskas un tirdzniecības attiecības. Saskaņā ar Austrumu partnerību Ārējo sakaru padome septembrī vienojās, ka ir jāsagatavo direktīvas par sarunām attiecībā uz jaunu nolīgumu ar visām trim Dienvidkaukāza valstīm, tostarp Gruziju.

Papildus mūsu politisko sakaru stiprināšanai mēs ierosināsim, lai jaunajā nolīgumā ar Gruziju būtu iekļauta paplašinātas, visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas radīšana. Ir svarīgi pieminēt, ka šāda zona nodrošinātu Gruzijas ekonomikas pakāpenisku pielīdzināšanu ES iekšējam tirgum. Ir skaidrs, ka saistībā ar šo vērienīgo ilgtermiņa ieceri tomēr tiks prasīts, lai Gruzija veiktu un atbalstītu centienus īstenot reformas. Sarunas par paplašinātu, visaptverošu brīvas tirdzniecības zonu sāksies vienīgi pēc tam, kad būs izpildīti nepieciešamie nosacījumi.

Ļaujiet man piebilst, ka attiecībā uz sakariem ar Gruziju mūsu darbība kontaktu palielināšanai cilvēku starpā ir veiksmīga. Komisija ir noslēgusi sarunas par nolīgumu vīzu režīma atvieglošanai un atpakaļuzņemšanas nodrošināšanai, un nolīguma teksts ir pieejams Padomē. Mēs ceram, ka šīs procedūras varēs pabeigt tik ātri, cik vien iespējams.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka mēs visi piekrītam tam, ka Gruzija ir svarīga dalībniece mūsu kaimiņattiecībās. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi mums saglabāt savas saistības šajā valstī, lai palīdzētu tai atrisināt daudzās problēmas, ar ko tā saskaras, jo īpaši attiecībā uz reformu programmas izpildi. Gruzijai panākot īstu progresu politisku un ekonomisku reformu īstenošanā, ES attiecības ar Gruziju kļūs dziļākas un ciešākas.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides, PPE grupas vārdā. –Priekšsēdētājas kundze, vispirms mēs pieņemam zināšanai mums tikko kā iedoto neatkarīgās komisijas ziņojumu. Ir ļoti grūti šādos apstākļos pateikt, kurš visu sāka un kurš turpināja. Svarīgi ir tas, ka fakti ir atrodami notikumu vietā gadu pēc šā konflikta un ka tie liecina par vairāku tādu principu pārkāpumu, kuri Eiropas Savienībai ir jāatbalsta.

Pirmkārt, kā jūs, komisāra kungs, teicāt, ir Gruzijas teritoriālās integritātes atbalsta princips. Nekādas mūsu diplomātiskās un citas darbības nedrīkstētu mudināt uz vienpusējām neatkarības deklarācijām vai separātismu. Faits accomplis, kas paveikti, izmantojot spēku, ir nepieņemami un nekad nevar būt pieņemami.

Otrkārt, ir pārvietoto personu tiesības atgriezties savās mājās un savos īpašumos: pārvietošanās pamatbrīvība, kā jūs teicāt, šķērsot robežlīnijas. Tiesībām uz īpašumu un mājvietu ir jābūt mūsu politikas centrā, un ir jāuzņemas iniciatīva, lai pievērstos šiem humanitārajiem un cilvēktiesību jautājumiem neatkarīgi no politiska risinājuma rezultāta.

Treškārt, karadarbība Dienvidosetijā ir apliecinājusi, ka nav tādas lietas kā iesaldēts konflikts. Terminam „iesaldēts” ir samierināšanas nozīme. Starptautiskās sabiedrības intereses trūkums var novest pie hroniska konflikta, un neatrisināts konflikts ir potenciāls drauds mieram un stabilitātei. Gadu pēc konflikta es vēlreiz uzsveru veiksmīgo Eiropas Savienības un Francijas prezidentūras nozīmi, panākot ātru karadarbības pārtraukšanu un misiju, kas to pārrauga. Eiropas pārraugu klātbūtne ir garantija, ka neviena puse nevar no šā brīža patvaļīgi apgalvot, ka otra puse ir sākusi karadarbību. Tagad centieni būtu jānovirza uz politisku risinājumu, lai cik grūti tas būtu, un politiskās sarunas, kas tika sāktas Ženēvā tūlīt pēc karadarbības, ir jārosina turpināt.

Mēs atbalstām centienus panākt jaunu asociācijas nolīgumu saskaņā ar Austrumu partnerības programmu, kas ietver vairāk nekā tikai tirdzniecības un investīciju iespējas. Mēs atbalstām arī nolīgumu, lai sekmētu procedūras īstermiņa vīzu izsniegšanai un par atpakaļuzņemšanu starp Eiropas Kopienu un Gruziju, un mēs esam apmierināti ar pēckonflikta atbalsta paketi, kas darbojas labi.

 
  
MPphoto
 

  Zoran Thaler, S&D grupas vārdā. – (SL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Komisijas pārstāvji! Mēs atzinīgi vērtējam 2008. gada Gruzijas konflikta objektīvo un neatkarīgo izmeklēšanu, ko veica Starptautiska izmeklēšanas komisija Šveices diplomātes Heidi Tagliavini vadībā, un attiecīgo ziņojumu. Pirms karadarbības, kas sākās Dienvidosetijā 2008. gada naktī no 7. uz 8. augustu un prasīja daudzu civiliedzīvotāju dzīvības, mēs mēnešiem esam bijuši liecinieki provokācijām no visām pusēm. Krievijas militārā intervence, tostarp iebrukums Gruzijā, bija neproporcionāla un nepamatota. Abas konfliktējošās puses bija vainojamas par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, ko ir apstiprinājis ziņojums un dažādas organizācijas, piemēram, Human Rights Watch.

Kas mums tagad jādara? Krievijai ir pilnīgi jāievēro miera līgums. Pirmkārt, tai jāatkāpjas no teritorijas, ko tā ir okupējusi kopš 2008. gada 7. augusta. Tai jānodrošina tūlītēja un neierobežota iekļūšana Dienvidosetijā ES Pārraudzības misijas locekļiem un starptautiskiem pārstāvjiem, tostarp ANO, lai viņi varētu uzraudzīt uguns pārtraukšanu un piegādāt humāno palīdzību. Aptuveni 25000–30000 gruzīnu joprojām ir pārvietoti Dienvidosetijā, un Dienvidosetijas de facto iestādēm ir jāsekmē viņu atgriešanās mājās.

Gruzijas teritoriālajai integritātei ir bez ierunām jāsaglabājas. Tomēr Gruzijā ir autoritārisma pazīmes, kas rada bažas. Prezidenta Saakashvili tiesību sistēmas pārkāpumi, pieaugošais naidīgums pret pretējiem uzskatiem, runas brīvības nemitīgā samazināšanās un dažkārt konfrontējoša nacionālistiska retorika – tas viss nāk par sliktu Gruzijai. Gruzija spēs atgriezties uz eiropeiskas virzības un demokrātijas ceļa un kļūt pievilcīga citām valstīm reģionā vienīgi tad, ja tā cienīs ideālus, ko tā pieņēma rožu revolūcijas laikā. Visiem dalībniekiem būtu jāizmanto bona fide iespējas, ko piedāvā Ženēvas sarunas. Stāvoklim Kaukāzā ir jāpievērš nopietna uzmanība nākamajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē.

 
  
MPphoto
 

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – (ET) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Runājot Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā, man ir izdevība paust savu piekrišanu referentam. Ziņojumam ir ārkārtīgi svarīga nozīme pat tad, ja tas vienīgi noraida izplatīto mītu – mītu, ko izplata Krievijas Federācija –, ka Gruzija iesāka karu. Tomēr šis ziņojums ir līdzsvarots un tajā kritizētas abas konfliktējošās puses, pat norādot, ka tās nevarēja novērst konfliktu. Ziņojums ir noteikti nozīmīgs, jo tajā ļoti skaidri konstatēts tas, ka Krievijas Federācija – tieši no konflikta sākuma – organizēja mācības Dienvidosetijas teritorijā un apgādāja dienvidosetīnus ar militāru tehnoloģiju, kā arī ar citu militāru aprīkojumu.

Vēl viens būtisks moments šajā ziņojumā noteikti ir jautājums par „pasu izdošanu”, ko Krievijas Federācija ir īstenojusi daudzus gadus gan Abhāzijā, gan Dienvidosetijā, tādējādi radot konfliktu ar starptautiskām tiesībām, nemaz nerunājot par labu kaimiņattiecību graušanu. Lai gan ziņojumā skaidri pateikts, ka šī pasu izdošana nav padarījusi cilvēkus, kas dzīvo Dienvidosetijā vai Abhāzijā, par Krievijas Federācijas pilsoņiem, viņi tikai de iure joprojām ir Gruzijas pilsoņi, un arī šā iemesla dēļ Krievijas Federācijas apgalvojums, ka viņi aizsargāja vai sūtīja cilvēkus aizsargāt savus pilsoņus Dienvidosetijā, neiztur kritiku. Vēl cita svarīga daļa ziņojumā ir noteikti tā, kura runā par etnisko tīrīšanu Dienvidosetijas teritorijā gruzīnu ciematos. Tas ir ļoti svarīgs moments. Tomēr ziņojumā diemžēl nav iztirzāta etniskā tīrīšana, kuru Krievijas Federācija veica Abhāzijā, sākot ar 1991. gadu, kad Gruzijas neatkarības dēļ gandrīz ceturtdaļa miljona gruzīnu bija spiesti pamest Abhāziju, savu pašu zemi.

Noslēgumā, priekšsēdētājas kundze, es vēlos arī teikt, ka pati vissvarīgākā lieta, protams, ir ziņojuma atsaukšanās uz to, ka ir jāievēro Gruzijas neatkarība, autonomija, suverenitāte un teritoriālā integritāte. Jautājums šodien mums ir šāds – vai tas patiešām ir izdarāms, un, ja mēs tagad drīzumā svinēsim 20 gadus kopš Berlīnes mūra krišanas, tad es gribētu jautāt, dāmas un kungi, kad mēs varēsim svinēt dienu, kurā Abhāzija un Dienvidosetija būs vienotas ar Gruziju?

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pievienoties iepriekšējiem runātājiem, kas silti sveica Tagliavini kundzi un viņas komandu par ziņojumu, kuru viņi spēja iesniegt.

Ziņojumā ļoti labi norādīts, ka abas puses bija atbildīgas par tā konflikta eskalāciju, kas galu galā notika 2008. gada augustā. Ir skaidrs, ka Krievija palielināja militāro klātbūtni Dienvidosetijā, kas bija Gruzijas teritorija. Tomēr ir skaidrs arī tas, ka šādas provokācijas izraisīja pārmērīgu Gruzijas prezidenta Saakashvili reakciju. Ir svarīgi, ka ir pateikts, ka abas puses bija atbildīgas, un mums tagad ir jāskatās, kā lietas var attīstīties turpmāk. Tas ir ļoti liels ziņojuma panākums. Es pilnīgi piekrītu arī katram, kas teica, ka Gruzijas un visu valstu teritoriālā integritāte ir jāievēro. Starptautiskās tiesības ir jāievēro.

Tomēr ir svarīgi pievērst uzmanību arī dažiem iemesliem: agresīva valoda, ksenofobiska valoda un nacionālistiska valoda, kas bija konflikta briešanas sastāvdaļa. Būtisks ir jautājums, ko ES tagad darīs. Mums ir pārraudzības misija, kas ir svarīgi, bet tai ir jāpiekļūst visām Gruzijas daļām, lai atbalstītu pārvietotās personas un pārējos.

Tagad mūsu diskusijās – Komisijas loceklis ir ierosinājis virzīšanos uz brīvas tirdzniecības zonu ar Gruziju, un Parlaments apspriedīs mikrofinansiālu atbalstu Gruzijai – ir skaidrs, ka ir jāapsver arī ES nosacījumu noteikšana Gruzijai, piemēram, samazināt militārā budžeta apjomu. Aizsardzības budžets Gruzijā ir audzis iepriekšējos gados, tāpēc tā pietrūkst citām jomām, piemēram, sociāliem jautājumiem, pilsoniskai sabiedrībai un saziņas līdzekļu brīvībai. Es pienākums ir to stingri pārraudzīt. Īsi sakot, ir svarīgi, lai ES atbalstītu centienus mazināt agresīvu valodu, un finansiāls atbalsts ir jāpiešķir ar nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Milan Cabrnoch, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, runājot ECR grupas vārdā un Eiropas Parlamenta delegācijas sadarbībai ar Gruzijas parlamentu vārdā, kurā es esmu vadītājs, es atzinīgi vērtēju ziņojumu, ko iesniegusi Komisija. Ziņojums ir ticams, un neviena no konfliktā iesaistītajām pusēm nav to apšaubījusi. Mēs cieši pārraugām stāvokli Gruzijā un sīki pārraugām arī Gruzijas gatavošanos dalībai NATO. Mēs pilnīgi aizstāvam Gruzijas kā neatkarīgas valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti. Mēs nevaram pieņemt domu, ka Gruzija vai jebkura cita valsts atrodas Krievijas Federācijas vai jebkādas citas valsts īpašās ietekmes sfērā. Saistībā ar militāro konfliktu, kas notika Gruzijā pirms gada, mēs ar lielām bažām īpaši pārraugām stāvokli Dienvidosetijā. Mums ir bažas par stāvokli attiecībā uz pamiera līguma ievērošanu, un mēs esam sevišķi nobažījušies par to bēgļu stāvokli, kas bija spiesti pamest savas mājas un nevar tajās atgriezties. ES humānā palīdzība šobrīd diemžēl nenonāk līdz Abhāzijai un Dienvidosetijai. Gan etniskie gruzīni, gan citi iedzīvotāji pašlaik cieš šajās teritorijās. Mums par lielu nožēlu neatkarīgo miera novērotāju grupa, ko ES nosūtīja uz Gruziju, nav varējusi strādāt šajās teritorijās.

Ziņojumā konstatēts, ka abas konfliktā iesaistītās puses pārkāpa starptautiskās tiesības. Nav mūsu uzdevums spriest, bet tomēr no ziņojuma kļūst skaidrs, ka Krievijas Federācijas veiktie pasākumi tālu pārsniedz vispārējo izpratni par nepieciešamu aizsardzību. Mums ir ārkārtīgas bažas, saņemot informāciju par etnisko tīrīšanu un vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas saskaņā ar ziņojumu notika gan konflikta laikā, gan pēc tā. Parlamentāro grupu komitejas turpmākajā darbā mēs atbalstīsim tūlītēju visādas vardarbības izbeigšanu, tūlītēju tādas blokādes atcelšanu, kas traucē humānās palīdzības piegādi tiem, kuriem tā patiešām ir vajadzīga, starptautisko miera novērotāju piekļuvi un konflikta ietekmes vājināšanu uz nevainīgiem civiliedzīvotājiem, cik lielā mērā vien tas ir iespējams. Mēs atbalstīsim visus pasākumus, kuru rezultātā tiek izbeigts konflikts un atjaunota Gruzijas teritoriālā integritāte un suverenitāte.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, neatkarīgās komisijas vērtīgajā ziņojumā par bruņoto konfliktu Gruzijā 2008. gada vasarā ir teikts, ka „te nav uzvarētāju”. Es neesmu vienisprātis ar šo secinājumu.

Protams, uzvarētājs bija un ir: Krievija. Ar Gruzijas prezidenta palīdzību Kremlis ar noteiktiem un militāriem paņēmieniem pabeidz Abhāzijas un Dienvidosetijas politisko aneksiju. Zaudētāja ir Gruzijas valsts, lai gan, starp citu, tā var sevi mierināt ar Krievijas Ortodoksālās baznīcas atbalstu, kas turpina apgalvot, ka abhāzi un dienvidosetīni ir Gruzijas pilsoņi. Es vēlos uzsvērt šo slavējamo nostāju no Maskavas patriarha puses, kas, manuprāt, ir piemērs, kuru dalībvalstis varētu ievērot.

Tagliavini komisija pareizi kritizē Krievijas pasu masveida izdošanu Gruzijas pilsoņiem Abhāzijā un Dienvidosetijā kā rīcību, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām. Gruzijas suverenitātes erozijas spoguļattēls pašlaik ir novērojams Ukrainas valsts suverenitātes erozijā Krimā, kur Krievija brīvi izdod jaunas pases Ukrainas pilsoņiem.

Tāpēc svarīga politiska mācība, ko Eiropas Savienībai būtu jāsecina no Tagliavini ziņojuma, ir tā, ka tai aktīvi jāatbalsta Kijeva, tai aizstāvot savu nacionālo neatkarību pret jebkuru no tās kaimiņiem. Eiropas projekti Krimā ir teicama izdevība to darīt, un tas pats attiecas uz Gruziju.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, 2008. gada konflikts Kaukāzā, ko sauc arī par 5 dienu karu, bija nožēlas vērts bruņots konflikts Gruzijas teritorijā starp Gruziju un Krieviju, kurš ietekmēja arī tā sauktos „atkritēju apgabalus” Dienvidosetiju un Abhāziju.

Tā kā starptautiskie masu saziņas līdzekļi diemžēl bieži vienpusēji izklāsta ziņas par kara faktiem un priekšvēsturi, es vēlos noskaidrot vairākus punktus: ASV asi nosodīja Krievijas militāro darbību, raksturojot to kā tīru iebiedēšanas un spēka demonstrāciju, un aizstāvēja Gruzijas nostāju. Pirmkārt, ir jāsaka, ka Krievija nebija agresors un reaģēja uz karu, ko sāka Saakashvili. Īstenojot atkalapvienošanās programmu, viņš pilnīgi labi apzinājās, ka viņam pretī stāv spēcīgs pretinieks, bet rēķinājās ar to, ka NATO un ASV nodrošinās viņam aizmuguri, tāpēc nolēma ar spēku piespiest atkritējus atgriezties atpakaļ.

Krievijas reakcija neapšaubāmi bija pārmērīga, bet tā tika sākta saskaņā ar starptautiskām tiesībām tā sauktajā pašaizsardzības situācijā. Tādējādi mērķis ASV atbalstam Gruzijai acīmredzami bija ne tikai aizsargāt demokrātiskas pašnoteikšanās tiesības, bet arī – tas ir jāpasaka – tam bija militāri un politiski mērķi, jo īpaši tāpēc, ka Gruzija funkcionēja kā stratēģiska vasaļvalsts Kaukāzā pie Krievijas robežas.

Gruzīniem būtu jāuzmanās, atļaujot ASV segt to aizmuguri. Jums ir tikai jāpadomā par Ungāriju 1956. gadā, kad ASV vēlreiz piedāvāja savu atbalstu, kā mēs to zinām. Jebkurā gadījumā iznākums bija graujošs: Rietumu pasaule ungārus pameta viņu cīņā par brīvību.

Nobeigumā es vēlos atsaukties uz 2009. gada 30. septembra ziņojumu, kurā izmeklēšanas komiteja, ko izveidoja ES Ministru padome, apgalvoja sīkā izklāstā, ka uzbrukuma pamatojums, atsaucoties uz starptautiskām tiesībām, ko citēja Gruzijas puse, nav spēkā.

 
  
MPphoto
 

  Vytautas Landsbergis (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, komisijas vadītāja Heidi Tagliavini kundze rakstīja šādus komentārus atsevišķā preses kopsavilkumā: „Ir jāsaka, ka 2008. gada konflikts bija paredzams un novēršams;” „Bet starptautiskā sabiedrība skatījās uz otru pusi tā, it kā tā būtu atteikusies ne tikai no pamatkonflikta risināšanas, bet arī no arvien trauslākā pamiera uzturēšanas.” Kurš gribētu labprāt saglabāt arvien lielāku nenoteiktību un bruņotu vardarbību, tuvojoties klaji traģiskam iznākumam?

Tagliavini kundze norādīja trīs juridiskas personas, kuras noteica starptautiskās sabiedrības vienaldzību: Apvienoto Nāciju Organizāciju, EDSO un Eiropas Savienību. Tagad mēs, Eiropas Parlaments, esam starp trim lielajiem liekuļiem, kas redzēja, zināja un negribēja novērst neseno asiņaino posmu šajā 17 gadu karā.

Citi galvenie komisijas secinājumi arī ir globāli nozīmīgi. Tie ir šādi: vairāk nekādu miera uzturētāju no kaimiņvalsts, jo viņi parasti aizstāv īpašas zones d’état, nevis mieru. Lielvalsts piespiešanas politikas un diplomātijas ietekme pret mazu un nepakļautu kaimiņu ir jāņem vērā, nemaz nerunājot par svarīgu teritorijas daļu iespējamo zaudēšanu ložņājošas aneksijas rezultātā. Šajā konfliktā nav uzvarētāju. Kad starptautiskā sabiedrība ir lielo zaudētāju vidū, sadarbības politiskā kultūra ir cietusi.

Vēl divi citāti: „Tika ignorēti tādi starptautisko tiesību noteiktie principi kā cieņa pret valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti;” „atteikšanās no civilizētiem politiskās mijdarbības standartiem Eiropā ir sekas.”

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, man bija izdevība pašam apmeklēt Tbilisi pagājušā gada septembrī. Jautājums par Gruzijas teritoriālo integritāti un stabilitāti spēcīgi ietekmē visa reģiona stabilitāti, kuram diemžēl ir stabila nestabilitātes vēsture. Nav vienas patiesības, ir vairākas patiesības, un tās bieži ir pretrunā viena otrai. Kad lēmumu pieņēmēji politiķi zaudē kontroli pār veselo saprātu, sekas ir neprognozējamas un ar plašu amplitūdu. Tieši un pastarpināti zaudējumi ir milzīgi, bet sekas ietekmēs vispirms un galvenokārt nevainīgus cilvēkus.

Ne lielo varu iejaukšanās, ne atbalsts no vienas vai otras puses nevar nodrošināt panākumus. Mums ir vajadzīga rīcība, kas atjaunos un nostiprinās pārliecību, kuras pašlaik nav. Kaukāzs ir sarežģīts reģions, un tāpat kā Balkāniem tam ir vairāk vēstures, nekā tas spēj sagremot un tikt galā. Ātri risinājumi un ksenofobija nekad nebūs ceļš uz panākumiem. Tomēr, lai gan minoritāšu tiesību un likumīgo brīvību neievērošana ir galvenais konflikta cēlonis, cēloņi ir plašāki un tie ietver ekonomiska rakstura cēloņus, pirmkārt, energoresursus un ģeopolitiku. Tomēr ģeopolitika prasa, lai lielākās varas rīkotos atbildīgi, jo zāle aug trūcīgi, kur ziloņi valstās. Mums jāiemāca tiem ziloņiem, ka visa zāle nekad nav piederējusi un nepiederēs viņiem.

 
  
MPphoto
 

  Paweł Robert Kowal (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka pašreizējās debates ir pieņēmušas tādu veidu, kad uzmanība pievērsta galvenokārt to simptomu dziedināšanai, ko izraisījis Gruzijas drūmais stāvoklis. Gruzija pašlaik ir valsts, kurā izšķiras Eiropas Savienības kā svarīga spēka reputācija starptautiskajā mērogā. Lietas būtība ir tā, ka neviens nav izrādījis cieņu Sarkozy kunga plānam un tas jau ir norakstīts vēstures arhīvos; ka Krievija neatlaidīgi turpina Abhāzijas un Osetijas militāro integrāciju; un ka Eiropas Savienība nebūs spējīga izveidot savu statusu, lai kļūtu vara, kuras vārds tiek ņemts vērā, vismaz ne attiecībā uz Gruziju. Vislabākā liecība tam ir fakts, ka komisārs Ferrero Waldner nepiedalās šodienas debatēs un tikai Orban kungs piedāvā Komisijas nostāju. Wallis kundze acīmredzot neuzskata, ka jautājums ir pietiekami svarīgs, spriežot pēc stingrajiem ierobežojumiem, ko viņa noteikusi runāšanas laikam, kurš atļauts attiecībā uz šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Šis ir jautājums, kas attiecas uz lielvalstīm, lai gan tā ir cilvēktiesību situācija. Būdami lielvalstu spēļu ķīlnieki, civiliedzīvotāji, minoritātes un demokrātija vienmēr ir šāda stāvokļa upuri. Tur, kur notiek atdalīšanās un dalīšana, drošības vietā iestājas nenoteiktība un sarunu vietā runā ieroči. Ko var darīt? Eiropas Savienībai ir jāparāda nedaudz ticamības. ES ir jāpieņem mazākumtautību politika, kas garantē mazākumtautībām tiesības lietot dzimto valodu, attīstīt savu kultūru un baudīt autonomiju Francijā, Rumānijā, Grieķijā un arī Slovākijā. Atrisinājums situācijai Krievijā, Gruzijā, Dienvidosetijā un Abhāzijā ir Eiropas Savienībā. ES ir jāpiedāvā risinājums un jābūt spējīgai dot piemēru šīm valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, kaut gan, spriežot pēc faktiem, ir taisnība, ka prezidents Saakashvili patiešām uzbruka Dienvidosetijai 2008. gadā, tas notika tikai pēc provokācijām, tostarp bargām ekonomiskām sankcijām un Krievijas militāro vienību izvietošanas okupētajās teritorijās.

Ziņojumā, manuprāt, nav atspoguļots pilnīgi fakts par Krievijas spēku nesamērīgo reakciju, kas ietvēra civiliedzīvotāju apdzīvoto rajonu bombardēšanu tādās Gruzijas vietās kā Gori un pieļāva sistemātisku etnisko tīrīšanu pret gruzīniem Dienvidosetijā un Abhāzijas spēku okupāciju Gruzijas teritorijā.

Manuprāt, Saakashvili patiešām bija nesavaldīgs, mēģinot atgūt kontroli pār suverēnas Gruzijas teritoriju, un pieļāva briesmīgu politisku kļūdu – lai gan tā galu galā bija Gruzijas suverēnā teritorija. Tomēr Krievija tagad ir apņēmības pilna prettiesiski nodibināt ietekmes sfēru citās valstīs sev kaimiņos, tā sauktajās „tuvajās ārzemēs”, kas, protams, ir suverēnas teritorijas, kuras būtu jāievēro starptautiskajās tiesībās.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, ir jāizdara viens secinājums par konfliktu, proti, ka starptautiskā sabiedrība pārāk ilgstoši un ar pārāk lielu gatavību ir piekritusi tā saukto iesaldēto konfliktu pastāvēšanai, kas, kā to teica mans kolēģis Kasoulides kungs, ir vienlīdzīga ar samierināšanos. Šā konflikta centrālais fakts ir tas, ka Gruzija neiebruka Krievijas teritorijā, turpretī Krievija iebruka Gruzijas teritorijā ar masīvu militāru spēku un gatavojās ieņemt tās galvaspilsētu. Tas bija starptautisko tiesību bezprecedenta pārkāpums un grauj uzticību Krievijai kā partnerim, uz kuru var paļauties.

Tā kā starptautiskā reakcija uz šo iebrukumu ir palikusi neskaidra, Krievija var justies kā uzvarētāja, kas nozīmē, ka pastāv līdzīgu agresiju iespējamība, piemēram, Krimā vai pat Baltijas jūras zonā. Tāpēc mums ir vajadzīga ES apņemšanās būt klāt Gruzijā un garantēt tās brīvu izvēli un teritoriālu integritāti. Klātbūtnei būs sevišķi liela nozīme.

 
  
MPphoto
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. – (RO) Es vēlos izteikties ļoti īsi un sākt ar to, ka daudzu runātāju pieminētais Gruzijas teritoriālās integritātes princips ir izšķirīgs darbībām, ko mēs veicam. Tas ir fundamentāls jautājums, ko mēs paturam prātā ikvienā savā pasākumā.

Es gribu uzsvērt to ļoti skaidri, sakot, ka Komisija joprojām turpinās daudzās dažādās jomās atbalstīt sadarbību un sakarus ar Gruziju, dodot šai valstij iespēju virzīties uz priekšu un tuvoties Eiropas Savienībai. Šis atbalsts un pūles tiks īstenoti, kā jau teikts, daudzās jomās.

Mēs turpināsim būt klāt sarunās Ženēvā, kur risinās politisks dialogs, kurā ir iesaistītas visas puses. Tas ir būtiski stāvokļa atrisināšanai. Mēs turpināsim arī sniegt palīdzību pārvietotām personām. Mēs esam arī sarunu sākšanas procesā par asociācijas nolīgumu, arī brīvas tirdzniecības nolīgumu, kas acīmredzot ietver jautājumus par vīzu režīma atvieglošanu.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka, gatavojoties šīm sarunām, mēs, protams, gribam, lai Gruzijas varas iestādes izpildītu noteiktus nosacījumus un noteiktus pienākumus, kas izriet no tiesību aktu prasībām un cilvēktiesībām un pamattiesībām, kā arī ekonomiskos nosacījumus un noteikumus, kas saistīti ar tirdzniecības apmaiņu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

(Sēdi pārtrauca plkst. 10.55 un atsāka plkst. 11.05 )

 
  
  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 
  
  

***

 
  
MPphoto
 

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Reglamenta 151. pantu par personiskiem paziņojumiem es vēlos teikt, ka, manuprāt, mans vārds tiek nepatiesi izmantots tajos budžeta grozījumos attiecībā uz piespiedu abortiem, kurus iesniedza Deva kungs un Szymański kungs. Grozījums, uz ko viņi atsaucas un ko es iesniedzu atzinumā par ziņojumu „Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās”, skan šādi, un es citēju:

„Aicina ES stingri nodrošināt visu diskriminācijas veidu novēršanu pret meitenēm (pēc grūtniecības iestāšanās) un piešķirt atbilstošus līdzekļus vēlāko asimetriju pārvarēšanai.”

(PT) Mana teksta mērķis ir aizsargāt meitenes pret diskrimināciju pirms dzimšanas, proti, pret selektīviem abortiem, kurus pamato ar dzimumu, bet tā nolūks nav novērst visas darbības, kas ir saistītas ar grūtniecības pārtraukšanu.

Mana teksta redakcija un mērķis atšķiras no Deva kunga un Szymański kunga grozījumiem budžetam. Tāpēc nav pareizi vilkt starp tiem paralēles un vēl mazāk ir pamats šajā saistībā pieminēt manu vārdu, jo, manuprāt, tas ir aplams mēģinājums politiski manipulēt.

Es balsošu pret grozījumiem Nr. 727, 732 un 734, ko iesniedza Deva kungs un Szymański kungs.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika