Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2733(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0104/2009

Debates :

PV 22/10/2009 - 12.2
CRE 22/10/2009 - 12.2

Balsojumi :

PV 22/10/2009 - 13.2

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0060

Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 22. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

12.2. Irāna
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par septiņiem rezolūcijas priekšlikumiem par Irānu.

 
  
MPphoto
 

  Ana Gomes, autore.(PT) Priekšsēdētāja kungs, Irānai ir raksturīga valodu, reliģiju, etniskā un politiskā daudzveidība.. Līdzās šiītu vairākumam dzīvo sunnīti, zoroastrieši, kristieši, ebreji un bahājieši. Persiešu vairākumtautība savā valstī sadzīvo ar neskaitāmām etniskajām minoritātēm, kas kopā veido pusi no iedzīvotāju kopskaita: azerbaidžāņiem, arābiem, kurdiem, beludžiem un citiem. Pilsētās vairumā dzīvo mūsdienīgi vidusšķiras iedzīvotāji un jaunieši, kas gatavi dzīvot 21. gadsimta Irānā. Viss šis juceklis un sarežģītība biedē režīmu, kas labprātāk gribētu, lai Irāna būtu vienkāršāka – vienkārša kā reliģiski fanātiska, izolēta valsts, kur sabiedrības viedoklis tiek vardarbīgi apspiests.

Šajā rezolūcijā ir aprakstīti sistemātiskie cilvēktiesību pārkāpumi, kuriem irānieši tiek pakļauti paši savā valstī, tostarp bieži nāves soda piespriešanas gadījumi, pat bērniem, vīriešu un sieviešu nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei, plaši vārda brīvības ierobežojumi un reliģisko un etnisko minoritāšu vajāšana. Ar šo rezolūciju Parlaments sūta divus atsevišķus vēstījumus. Pirmais ir Irānas tautai: Eiropa saskata irāņos, jo īpaši jaunos cilvēkos, cerību nākotnei, kurā viņu valsts pieņems demokrātiju un brīvību un uzņemsies to svarīgo lomu savā reģionā, ko tā ir pelnījusi. Otrs vēstījums ir Irānas režīmam: mēs tam sakām, ka Irāna nekad neīstenos savu neapšaubāmo potenciālu, kamēr vardarbība un tumsonība būs raksturīgākās iezīmes režīmam, kas tikai vārdos slavē tādas vērtības kā taisnīgumu un mieru un turpina brutāli apspiest savu tautu.

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs, jebkura valdība gūst savu likumīgo varu, rūpējoties par tās pilsoņu labklājību. Jebkurš režīms, kas nespēj šo galveno pienākumu pildīt, zaudē savu likumību starptautiskās sabiedrības acīs.

Pašreizējā pašizolācija novedīs Irānu līdz iznīcībai, un tai ir arī nāvējoša ietekme uz kaimiņvalstīm un pārējo pasauli. Mēs nevaram stāvēt malā un vērot, kā cilvēkus pakar par nenozīmīgiem noziegumiem, kā viņi tiek izvaroti un kā patvarīgu vardarbību pret pilsoņiem vērš viņu pašu režīms. Mēs šeit stāvam, lai vēlreiz paziņotu, ka tie, kas izdara noziegumus pret cilvēci, nepaliks nesodīti un ka mēs turpināsim atbalstīt Irānas tautu, kad tā īstenos savas tiesības uz runas brīvību un miermīlīgu protestu cīņā par brīvību un demokrātiju.

Eiropas Savienība ir atbildīga par to, lai šīs vispārējās tiesības paliktu dienas kārtībā pat tad, ja jautājums skar tirdzniecības intereses vai Irānas kodolprogrammu. Tikai tad, kad Irānas režīms iegūs likumīgu statusu savu pilsoņu acīs, tas varēs būt uzticības cienīgs dalībnieks starptautiskajai sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam, autors. – Priekšsēdētāja kungs, šī situācija sakņojas īpašajā garīdzniecības diktatūrā, kas ir bēdīgi slavena ar vispārēju cilvēktiesību un pilsoņtiesību apspiešanu. Situācija kopš jūnija vēlēšanām ir pat pasliktinājusies. Nepilngadīgo un sieviešu aresti, spīdzināšana un nāvessodi ir pavairojušies. Faktiski Irānā ir vislielākais nāvessodu skaits pasaulē pēc Ķīnas.

Pēdējā informācija, kas nav atspoguļota rezolūcijas projektā, ir tāda, ka vakar Teherānā Evinas cietumā Irānas režīms pakāra piecus apcietinātos, tostarp Soheila Ghadiri, 28 gadus vecu sievieti. Pēdējā mēneša laikā viņa bija ceturtā pakārtā sieviete.

Tādiem barbariskiem spriedumiem nav nekāda sakara ar noziegumiem, ko it kā izdarījuši ieslodzītie, bet drīzāk ar tieksmi pastiprināt terora gaisotni valstī, jo īpaši starp sievietēm un jauniešiem, kas ir izrādījuši apņēmību iedibināt demokrātiju un pretoties vēlēšanām.

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares, autors.(PT) Lai cik cilvēku būtu klāt šajā Parlamentā, kad mēs uzstājamies Parlamentā, mēs runājam arī to miljoniem Irānas iedzīvotāju vārdā, kas ir izgājuši ielās un riskējuši ar dzīvību un drošību, lai protestētu pret vēlēšanām, kuras tie uzskata par krāpnieciskām.

Šie miljoni irāņu gan valstī, gan ārpus tās gaida kaut ko no mums, un tāpēc izejas punkts nevar būt nekas cits kā tikai solidaritāte un sadarbība, sniedzot palīdzību šiem miljoniem irāņu, kas cīnās par demokrātiju un cilvēktiesībām un kas – ir svarīgi to atgādināt – riskē daudz vairāk, nekā to parasti pieļauj diplomāti.

Es teiktu, ka izejas punkts nevar būt nekas cits. Ir tiesa, ka rietumu politika bieži ir bijusi vienkāršota politika un attiecībā uz Irānu – tālu no īstenības. Ir tiesa, ka Eiropa pārāk bieži ir tikai reaģējusi uz notikumiem, un politiskā ziņā tas ir izrādījies nepareizi attiecībā uz Irānu. Ir tiesa, ka ļoti bieži mēs neesam gribējuši pieņemt, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāizrāda cieņa pret Irānu, kuru tā kā reģionāla lielvalsts tīko.

Kā teica kāds Irānas trimdas mākslinieks: „Rietumi nevēlējās pieņemt islāma republiku, un tagad mums nav pat republikas”. Tomēr tas nevar attaisnot režīmu, kas apspiež brīvību, despotisku režīmu, un tagad pat tādu režīmu, kura pamati kļūst arvien nedrošāki krāpniecisku vēlēšanu un savu pilsoņu apspiešanas dēļ. Irānas tauta gaida solidaritāti un Parlamenta atbalstu, un ar šo tekstu mēs cenšamies to nodrošināt.

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera, autors.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs zinām politiskos un sociālos apstākļus, kādos dzīvo Irānas Islāma Republikas pilsoņi.

Mēs apzināmies, ka reliģijai ir nopietna ietekme uz politiskajiem lēmumiem un cilvēku pamattiesību jomu. Pēdējais piemērs ir jauna cilvēka Behnood Shojaee nesenā nogalināšana, lai gan nozieguma izdarīšanas laikā viņš bija nepilngadīgs. Šī ir pēdēja epizode veselā virknē nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, kas saistīti ar politiskās opozīcijas, homoseksuāļu, žurnālistu, inteliģences un ikviena cilvēka apspiešanu, kas cīnās par Irānas sociālo un pilsonisko attīstību.

Situācija pasliktinājās, kad pie varas nāca Mahmoud Ahmadinejad, kas sāka savu prezidentūru, vairākkārt noliedzot holokaustu un Izraēlas tiesības pastāvēt kā valstij. Kopš 2005. gada nāvessodu skaits Irānā ir četrkāršojies. Irāna ir vienīgā valsts pasaulē, kas soda ar nāvi nepilngadīgos, kuri izdarījuši noziegumus. Sistemātiska spīdzināšana cietumos un viduslaikiem raksturīgi sodi, piemēram locekļu amputācija un nomētāšana ar akmeņiem, ir bieža parādība, bet režīmam ir radušās grūtības, kā liecina tie desmiti tūkstoši cilvēku, kas bija pietiekami drosmīgi, lai protestētu ielās pēc pēdējām vēlēšanām.

Jaunā sieviete Neda Agha-Soltan, ko nogalināja uz ielas, kad viņa aizstāvēja savas tiesības kā sieviete un kā pilsone, ir kļuvusi ne tikai par apspiešanas, bet arī par Irānas tautas brīvības ilgu simbolu, un Eiropai ir tai jāpalīdz. Kā mēs varam palīdzēt? Viens veids, kā to darīt, ir izmantot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu. Vēl viens ietekmīgs veids ir nosaukt mūsu pilsētu laukumus un ielas Neda Agha-Soltan vārdā. Tas būtu veltīts ne tikai viņas uzupurēšanās piemiņai, bet arī solidaritātei ar Irānas opozīciju un sniegtu plašāku informāciju Eiropas pilsoņiem, kā arī radītu lielāku izpratni par šo nopietno situāciju. Es vēlētos redzēt Neda Agha-Soltan fotogrāfiju izstādītu blakus Aung San Suu Kyi fotogrāfijai vienā no Eiropas Parlamenta ēkām Briselē.

Vēl viens pēdējais komentārs: kā gan ir iespējams uzticēties prezidentam Ahmadinejad sarunās par kodoljautājumiem, ja viņš ir nostājies pret paša tautu un vajā tos, kas prasa lielāku demokrātiju, lielāku brīvību un lielāku cilvēktiesību ievērošanu?

 
  
MPphoto
 

  Struan Stevenson, autors. – Priekšsēdētāja kungs, kamēr mēs atrodamies šajā sēžu zālē un gudri debatējam, bendes Irānā strādā virsstundas. Kā dzirdējām no Tunne Kelam, vakar viņi pakāra vēl piecus cilvēkus, tostarp kādu jaunu sievieti, kuras upura vecāki bija viņai piedevuši. Faktiski nāvessods viņai bija atcelts, bet viņu tomēr pakāra.

Bet mēs Eiropas Savienībā ievērojam samierniecisku politiku. Vēl šonedēļ mēs vienojāmies, ka atbalstīsim krievu ideju bagātināt kodoldegvielas stieņus Ahmadinejad vajadzībām apmaiņā pret garantijām, ka viņš apturēs savu kodolbagātināšanas programmu, Tomēr viņš nav devis nekādas garantijas, nedz arī ļāvis inspektoriem piekļūt Irānas kodoliekārtām un tās pārbaudīt. Turpinot samierināšanās politiku, mēs tikai atbalstām mullas. Mums ir vajadzīgas stingras sankcijas. Stingra valoda ir vienīga valoda, ko mullas saprot.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Lochbihler, autore. (DE) Priekšsēdētāja kungs, šīs sesijas sākumā priekšsēdētājs Jerzy Buzek norādīja, ka nāvessoda atcelšana Eiropas Parlamentam ir īpaši svarīgs jautājums. Šis necilvēcīgais un barbariskais soda veids ir jāatceļ visos pasaules reģionos.

Viņš runāja par nāvessodiem, kas tiek izpildīti Irānā. Rezolūcijas priekšlikumā, kas ir mūsu priekšā, ir minēti četri nāvessodi. Minētās personas notiesāja uz nāvi, jo, kā apgalvots, tās piedalījās protestos pret vēlēšanām, bet viņi visi atradās apcietinājumā laikā, kad it kā izdarīja šo pārkāpumu. Tādējādi to vēl var pārsūdzēt, un mums jāvēro šie tiesas procesi.

Ir pieminēts arī fakts, ka šo pārkāpumu laikā Irānā nepilngadīgos sodīja ar nāvi. Irāna ir vienīga valsts, kas vēl arvien sodīja ar nāvi nepilngadīgos šo pārkāpumu laikā. Irāna ir ratificējusi Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Konvenciju par bērna tiesībām, un tāpēc tai ir jāpieņem valsts likums, kas aizliedz sodīt ar nāvi nepilngadīgos. Irānas parlamentā ir iesniegts likumprojekts, un mums ir jāaicina kolēģi Irānā darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai šā likumprojekta pieņemšana vairs netiktu bloķēta. Es to uzskatu par ļoti svarīgu uzdevumu.

Noslēgumā es vēlos izteikt cieņu visiem vīriešiem un sievietēm Irānā, kas tik daudz riskē, kas iziet ielās, kas iesaistās pasākumos, lai pieprasītu ievērot tiesības, kuras viņiem saskaņā ar Irānas Konstitūciju pienākas. Viņu apņēmība, viņu uzticība un drosme pelna pilnīgu solidaritāti no mūsu puses.

 
  
MPphoto
 

  Martin Kastler, PPE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, šā gada 2. oktobrī Irānas policija aizturēja kādu cilvēku pēdējā minūtē pirms iekāpšanas lidmašīnā. Advokātam Abdolfattah Soltani bija jāsaņem 2009. gada Starptautiskā cilvēktiesību balva manā dzimtajā pilsētā Nirnbergā par viņa drosmīgo darbu, aizstāvot politiskas vajāšanas upurus. Lai gan viņam bija derīga pase, Irānas varasvīri bez jebkāda likumīga iemesla atteicās ļaut Soltani kungam atstāt valsti, un es citēju viņu: „Man ir sāpīgi, ka valstī, kas sevi sauc par teokrātiju, tiek darīti darbi, kam nav nekāda sakara ar Dievu.”

Irāna ir pakļauta starptautiskajiem tiesību aktiem, jo tā ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas paredz, ka saskaņā ar cilvēktiesībām ikviens cilvēks var netraucēti atstāt jebkuru valsti, arī savējo. Es uzskatu par apkaunojošu to, ka Irāna mīda šīs tiesības kājām. Tāpēc es aģitēju par to, lai Soltani kunga lietu iekļauj mūsu šodienas kopīgajā rezolūcijā, mūsu rezolūcijā par Irānu, un es aicinu jūs to atbalstīt.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izmantot šo laiku, lai izteiktu mūsu bažas par situāciju Irānā, jo īpaši par Irānas opozīcijas locekļiem Ašrafas nometnē Irākā, kas ir bijis pretošanās simbols cilvēkiem Irānā.

Irākas valdībai vajadzētu pārstāt klausīt Teherānas mullu pavēlēm. Irākai vajadzētu saprast, ka Irānas režīmam nav nākotnes, jo tas turas pie varas ar represijām un nāvessodiem. Tādējādi, ja Irāka ir suverēna valsts, tai ir jāievēro un jāīsteno Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa rezolūcija par Ašrafu, kurā Irāka tiek aicināta pārstāt Ašrafas iemītnieku piespiedu pārvietošanu Irākā. Teherānas mullas grib, lai Ašrafa tiktu iznīcināta, un mums Eiropā ir jāatbalsta šie neaizsargātie Irānas bēgļi. Tas ir mūsu morāls pienākums.

Mums ir jāaicina ES prezidentvalsts un Komisija pieprasīt, lai ANO iesaistās vairāk, nosūtot uz turieni pastāvīgu grupu – un pat miera uzturētājus –, lai novērstu turpmākos uzbrukumus un aizkavētu šo cilvēku piespiedu nosūtīšanu uz citiem Irākas reģioniem.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, nav šaubu, ka pēdējos mēnešos cilvēktiesību situācija Irānas Islāma Republikā ir krasi pasliktinājusies. Uzskatāms piemērs tam ir pašreizējie notikumi represīvajā valsts aparātā, ko nodrošinājis prezidents Ahmadinejad, lai pašā saknē izskaustu vismazāko pretestības izpausmi viņa valdībai, kuras likumība ir apšaubāma. Bēdīgi slavenie bandīti, kurus pazīst kā Basij, tagad ir iekļauti Irānas Islāma revolucionāro gvardu korpusā, kas ir vēl viena ļaunu vēstījoša organizācija.

Ko Eiropas Savienība var iesākt šajā situācijā? Atbilde ir: divas īpašas lietas. Kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm mums, Rietumu pasaulei, ir jāpievērš galvenā uzmanība individuāliem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā (es gribu atsaukties arī uz mūsu rezolūciju). Ciešā saistībā ar to mums ir jāliek Irānai saprast, ka šie pārkāpumi netiks pieļauti un ka tiem būs nopietnas sekas.

Kad tiek skartas nacionālās intereses – jo īpaši ekonomiskās –, Irānas pragmatiķi paši parādīsies. To darot, viņi var atsaukties uz nelaiķi Ayatollah Khomeini, Irānas Islāma Republikas dibinātāju. Kad viņam bija jāizšķiras, viņš arī nešauboties izvēlējās dot priekšroku valsts interesēm un nevis reliģiskajām prasībām. Komisija, Padome! Es mudinu jūs meklēt ajatollu vājās vietas galvenokārt Irānas tautas interesēs, lai tai būtu ciešamāki dzīves apstākļi, un Izraēlas valsts drošības interesēs, neaizmirstot arābu pasauli, kā arī Eiropas Savienību.

 
  
MPphoto
 

  Krisztina Morvai (NI).(HU) Pirms dažām dienām priekšsēdētājs Jose Manuel Barroso bija šeit, un es jautāju viņam, ko var darīt, lai Eiropas Savienības dalībvalstī Ungārijā atrisinātu cilvēktiesību krīzi, kas turpinās kopš 2006. gada rudens. Es vairākkārt minēju, ka daudzi simti cilvēku bija pakļauti tik nežēlīgai policijas brutalitātei, ka viņus nopietni ievainoja, bet vairākus simtus cilvēku patvaļīgi apcietināja, un vairākiem simtiem cilvēku bija jāpārdzīvo ilgstoši kriminālprocesi, kuros viņus atzina par nevainīgiem. Priekšsēdētājs atbildēja, ka tie ir iekšēji jautājumi un ka Eiropas Savienība nevar iejaukties iekšējās lietās. Es vēlos jautāt par dubultstandartu, ko šeit piemēro, un kādas likumīgas tiesības Eiropas Savienībai ir iejaukties valstī ārpus Eiropas Savienības, ja tā atsakās aizsargāt cilvēktiesības Eiropas Savienības dalībvalstī. Es vēlos izmantot izdevību un lūgt mūsu Irānas draugus, tos, kas pieder pie opozīcijas, un pat tos, kas pieder pie valdības partijas, palīdzēt ungāriem aizsargāt savas cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, Irānai varētu būt svarīga nozīme Tuvo Austrumu miera sarunās, bet mums par nožēlu šī valsts šķiet virzāmies aizvien tālāk no demokrātiska tiesiskuma. Pirmkārt, nav nekāda iemesla nopietni apšaubīt pagājušā gada jūnija vēlēšanu rezultātus, kas ļāva prezidentam Ahmadinejad palikt savā amatā. Kopš vēlēšanām vispārējais cilvēktiesību stāvoklis ir kļuvis vēl sliktāks. Turklāt kopš Ahmadinejad nākšanas pie varas 2005. gadā izpildīto nāvessodu skaits ir četrkāršojies, un Irānā soda ar nāvi visvairāk cilvēku pasaulē pēc Ķīnas. Otrkārt, ticības brīvība un uzskatu brīvība ir bēdīgā stāvoklī. Piemēram, Baha'i ticības līderi atrodas vēl arvien cietumā vienīgi savu reliģisko uzskatu dēļ.

Savā rezolūcija mēs vēršamies pie Irānas iestādēm, un es ceru, ka vienlaikus mēs šādā veidā varam izrādīt savu atbalstu un cieņu drosmei, ko daudzi irāņi demonstrē, cīnoties par savām pamatbrīvībām un demokrātiskajiem principiem. Mēs īpaši apbrīnojam Irānas drosmīgās sievietes, kam bija izšķiroša nozīme demonstrācijās, kuras bija pēc vēlēšanām Teherānā.

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR).(NL) Priekšsēdētāja kungs, Irānā valda stingrs režīms, kura pamatā ir radikāla islāma un Korāna interpretācija. Irānā tie, kas to neatbalsta, krīt nežēlastībā. Irāna ir biedējoša valsts, jo īpaši turienes kristiešiem. Tiem musulmaņiem, kas ir pievērsušies kristietībai Irānā, burtiski nav dzīves. Pagājušajā gadā Irānas parlaments pieņēma likumu, kas padarīja atteikšanos no islāma ticības par pārkāpumu, kurš sodāms ar nāvi.

Demonstrantiem arī nav dzīves Irānā. Trīs cilvēki, ko apcietināja demonstrāciju laikā, kuras bija vērstas pret prezidenta vēlēšanu iznākumu, tagad ir notiesāti uz nāvi. Tas ir pilnīgi nepareizi, un nav saprotams, kā tiesa varēja pasludināt šādu spriedumu. Vēl varbūt ir iespējams šo spriedumu pārsūdzēt, bet ikviens saprot, ka pat demonstrantiem Irānā ir jābaidās par savu dzīvību.

Es aicinu Padomi un Komisiju pilnīgi atbalstīt šos demonstrantus turpmākajā tiesvedībā un īpaši enerģiski protestēt pret brutālo Irānas režīmu.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE).(LT) Cilvēktiesību situācija Irānā nepārprotami pasliktinās. Prezidenta vēlēšanas, kuras notika šogad un kuru likumība ir apšaubāma, un cilvēku masu protesti, kas sekoja vēlēšanām, atspoguļoja pieaugošo saspīlēto un baiļpilno politisko un sociālo situāciju Irānā.

Es vēlos norādīt, ka šā gada „Reportieri bez robežām” ziņojumā, kurā bija vērtēta preses brīvība, Irāna atradās saraksta apakšgalā, t. i., 172. no 175 valstīm, un bija tikai pirms Eritrejas, Ziemeļkorejas un Turkmenistānas.

Žurnālistu stāvoklis Irānā ir viens no sliktākajiem pasaulē: informāciju internetā bloķē, un cilvēkus, kas raksta emuārus, vajā. Mēs labi zinām stāstu par pazīstamo emuāru rakstītāju Fariba Pajooh, kuru nesen apcietināja un kura nākotne ir nezināma.

Es vēršos pie Eiropas Komisijas. Komisāre, mums jāizveido Komisijas delegācija Teherānā, cik ātri vien iespējams, lai sāktu dialogu ar Irānas valdības iestādēm par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos šajā valstī.

 
  
MPphoto
 

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es pilnīgi piekrītu Czarnecki kunga komentāriem. Uzbrukumu pagājušā gada jūlijā Irānas Tautas Modžahedu organizācijas (PMOI) nometnei Ašrafā, Irākā var saukt tikai par mežonīgu un barbarisku. Vienpadsmit cilvēkus nogalināja un varēja nogalināt vēl vairāk, neskaitāmus cilvēkus brutāli ievainoja – jums ir jāredz video, lai saprastu, kāds barbarisms tur valdīja. Armija un militāristi nodevās vissadistiskākajai brutalitātei. Tas beidzās ar 36 cilvēku apcietināšanu, un viņiem nebija citas izejas kā pieteikt bada streiku. Viņus atbrīvoja pirms divām nedēļām starptautiska spiediena dēļ – starptautiskais spiediens tika izdarīts pēc 72 bada streika dienām: tas lika cilvēkiem pakļauties Malaki valdībai. Šie cilvēki ir bēgļi, viņiem ir tiesības vakarā iet gulēt drošībā un piecelties no rīta drošībā. Kā Czarnecki kungs teica, ir vajadzīgas divas lietas: pirmkārt, pastāvīga ANO klātbūtne, nomainot Amerikas Savienotās Valstis, un, otrkārt, pilnīgas garantijas, ka viņus nepārvietos.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, autore.(FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievienot trīs nelielas piebildes tam, ko ir teikuši mani kolēģi.

Pirmkārt, – un šeit es atsaucos uz to, ko teica Gomes kundze –, par spīti visam, kas notiek, par spīti traģēdijām, kas notiek Irānā, un turienes režīmam mēs vēl arvien ticam šīs valsts politiskajai nākotnei un tās pilsoniskās sabiedrības spēkam.

Mana otrā piebilde ir tā, ka mēs neesam pietiekami uzsvēruši, ka nosodām pēdējos pašnāvnieciskos uzbrukumus Sistānā un Balučistānā, lai gan upuri bija Revolucionārā gvarde, bet arī par nožēlu dučiem civiliedzīvotāju. Mēs esam pret šādu vardarbību, lai gan pilnīgi saprotam iemeslus, kāpēc tā notika, bet pašreiz mums ir jānostājas režīma oponentu pusē.

Visbeidzot, mūsu Parlaments, manuprāt, nosoda nāvessodu neatkarīgi no tā, uz kuru tas attiecas – uz bērniem, sievietēm, pieaugušajiem – vai kura valsts to izpilda.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda, autors.(RO) Es arī gribu teikt, ka man žēl, ka cilvēktiesību situācija Irānā pēc jūnija vēlēšanām pasliktinājās. Par šo pasliktināšanos liecina plašais apcietinājumu vilnis un vardarbība pret režīma oponentiem.

Turklāt, kā jau minēts, informācijas brīvība ir nopietni apdraudēta, jo žurnālistiem draud vajāšanas. Lielas bažas rada tas, ka spīdzināšana un nāvessodi vēršas plašumā. Faktiski Amnesty International nesen uzsvēra, ka pēc vēlēšanām notiesāto un ar nāvi sodīto cilvēku skaits būtiski palielinājās.

Visbeidzot – es vēlos atbalstīt ideju par Eiropas Savienības delegācijas izveidi Teherānā. Šāda delegācija var darboties kopā ar pilsonisko sabiedrību uz vietas, tādējādi atbalstot to aktīvistu tiesības, kas piedalās kampaņās par brīvību.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI). (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man ir kāds priekšlikums. Cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums ir pārāk svarīgs un aktuāls jautājums, lai to apspriestu ceturtdienas pēcpusdienā. Diemžēl mēs šeit esam tikai daži.

Pirms mēneša mēs debatējām par žurnālistu slepkavībām. Šodien tā ir šausminošā cilvēktiesību situācija Gvinejā, Irānā un Šrilankā. Es zinu, ka daudzi no jums domā tāpat kā es. Atradīsim citu, labāku datumu šīm svarīgajām debatēm.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kundze, jums, šķiet, jārunā par šo jautājumu saskaņā ar brīvā mikrofona procedūru. Jūs pašlaik atņemat citiem deputātiem runas laiku.

Brīvā mikrofona procedūra tiek slēgta.

 
  
MPphoto
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. – (RO) Ļaujiet man sākt, izsakot līdzjūtību teroristu uzbrukumā cietušo ģimenēm Sistānas un Balučistānas provincē Irānā. Komisija nosoda teroristu uzbrukumus jebkurā vietā pasaulē, kā arī to, ka šajos uzbrukumos ir zaudētas dzīvības.

Eiropas Komisiju dziļi satrauc pašreizējā cilvēktiesību un pamatbrīvību situācija Irākā. Runājot par šo jautājumu, mēs varam pieminēt tādus piemērus kā nāves sodus nepilngadīgajiem, to iedzīvotāju diskriminēšanu, kas pieder pie dažādām minoritātēm, vārda un pulcēšanās brīvības ierobežojumus, sliktu izturēšanos pret ieslodzītajiem, tiesību uz taisnīgu tiesu liegšanu, kā arī cilvēktiesību aizstāvju un politisko oponentu plašu apspiešanu un iebaidīšanu.

Eiropas Savienība ir uzturējusi tiešu kontaktu ar Irānu un ir atklāti paziņojusi Irānas varas iestādēm savu viedokli par notikumiem valstī.

Eiropas Savienība atbalsta pamatbrīvības un vispārējās vērtības, uz kurām tās pamatojas, un uzskata par pienākumu izteikt savu viedokli, ja kaut kad un kaut kur šie principi tiek pārkāpti. Diemžēl, kaut arī Eiropas Savienība un starptautiskā sabiedrība ir izteikušas daudz aicinājumu un nosodījumu, cilvēktiesību situācija kopš prezidenta vēlēšanām Irānā 2009. gada jūnijā ir vēl vairāk pasliktinājusies.

Dažās pēdējās nedēļās liels skaits cilvēku ir sodīti ar nāvi pakarot. Vienam no šiem cilvēkiem, ko jūs jau pieminējāt, Behnoud Shojaee, kas bija nepilngadīgs nozieguma izdarīšanas laikā, izpildīja nāvessodu par spīti atkārtotiem ES aicinājumiem spriedumu mīkstināt. Tuvākajā laikā vēl vairākus nepilngadīgos var sodīt ar nāvi. Mēs esam nobažījušies arī par septiņiem Baha'i ticības līderiem Irānā, kuri atrodas apcietinājumā vairāk nekā 17 mēnešus un kuriem ir izvirzītas nopietnas apsūdzības spiegošanā un pretvalstiskā propagandā. 18. oktobrī paredzēto tiesas sēdi atkal atlika, un kopš tā laika šie septiņi cilvēki ir atstāti neziņā, bez skaidrām izredzēm uz taisnīgu tiesas procesu.

Pēc prezidenta vēlēšanām aizturēja simtiem cilvēku par to, ka viņi piedalījās pēcvēlēšanu demonstrācijās un izteica kritiskas piezīmes. Tiesas prāvas pret tiem, kas bija iesaistīti šajos notikumos, turpinās. Patiešām, pagājušajā nedēļā četrus cilvēkus notiesāja uz nāvi par to, ka viņi bija iesaistīti pēcvēlēšanu starpgadījumos.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka mēs visi esam norūpējušies par cilvēktiesību situāciju Irānā, par ko runāja cienījamie deputāti. Komisija cieši uzrauga situācijas attīstību un turpinās izmantot jebkuru izdevību, lai aicinātu Irānas iestādes ievērot starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Cilvēktiesību situācijas uzlabošana Irānā ir galvenais priekšnoteikums Eiropas Komisijas pieejai turpmākajam politiskajam dialogam un sadarbībai ar Teherānu.

Atbildot uz man uzdotu jautājumu, varu teikt, ka, ņemot vērā pašreizējos apstākļus Irānā, mēs šajā brīdī uzskatām, ka nav īstais laiks izveidot Eiropas Komisijas delegāciju Teherānā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski.(PL) Dāmas un kungi, es aicinu Eiropas Savienību nestāvēt pasīvi malā, kad Irānā tiek pārkāptas cilvēktiesības. Eiropas Savienībai jāieņem daudz noteiktāka nostāja un jāvēršas pret nāves spriedumiem un nāvessoda izpildīšanu šajā valstī, jo īpaši attiecībā uz jauniem un nepilngadīgiem noziedzniekiem. Reakcija uz to, kas notiek Irānā, ir viens no lielākajiem Rietumu pasaules ietekmes pārbaudījumiem.

Šā iemesla dēļ Eiropas Komisijai ir jāizveido Eiropas Savienības delegācija Teherānā, cik drīz vien iespējams, lai atbalstītu un stiprinātu dialogu ar Irānas vadītājiem un pilsonisko sabiedrību, jo īpaši, lai atbalstītu jauniešus, politieslodzītos un žurnālistus. Eiropas Komisijai ir jādara daudz vairāk, lai ANO Augstais cilvēktiesību komisārs nosūtītu īpašo sūtni situācijas uzraudzīšanai attiecībā uz politieslodzītajiem un lai nodrošinātu, ka Irānas varas iestādes ievēro starptautiskos procesuālos standartus un tiesiskās prasības attiecībā uz cilvēktiesībām.

Eiropas Savienība vienmēr būs pilsonisko brīvību un Eiropas kopīgo demokrātisko vērtību karognesēja pat aiz mūsu robežām. Šā iemesla dēļ mums, izmantojot intensīvu dialogu ar politiskajām elitēm, ir jādara viss iespējamais, lai Irāna 21. gadsimtā ievērotu cilvēka pamatbrīvības un tiesības uz dzīvību.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika