Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 22. oktobris - Strasbūra

12.3. Šrilanka

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem attiecībā uz Šrilanku.

  Geoffrey Van Orden, autors. – Priekšsēdētāja kungs, Šrilankas tauta – jo īpaši singāļi un tamili – pēdējo 30 gadu laikā ir ārkārtīgi cietuši no nežēlīgas teroristu kampaņas, ko vadīja LTTE. Tagad, kad LTTE ir uzvarēta, Šrilankas valdībai un tautai ir nepieciešama mūsu atsaucīga izpratne un galvenokārt mūsu atbalsts šīs valsts ceļā uz atveseļošanos un labklājību un centienos novērst terorisma atdzimšanu.

Ir spēki, tostarp tie, kas attaisno LTTE un vēlas dot triecienu Šrilankas tautai, izjaucot vispārējās preferenču sistēmas (VPS) un preferenciālā tirdzniecības režīma nolīgumu noslēgšanu ar ES. Es ceru, ka Komisija saprot, ka tirdzniecība, nevis palīdzība ir labākais ceļš uz ekonomikas atveseļošanos. Šrilankas varas iestādēm savukārt jākliedē bažas, ko izteikuši draugi no starptautiskās sabiedrības, lai netiktu kompromitēts VPS statuss.

Tūlītēja prioritāte, protams, ir to tūkstošu tamilu civiliedzīvotāju pārvietošana, kas ir ieslodzīti konflikta zonā un tiek turēti sliktos apstākļos nometnēs. Viņu dzīves apstākļu nokārtošana ir jāveic steidzami, un starptautiskā sabiedrība ir jāaicina palīgā.

  Proinsias De Rossa, autors. – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu šo rezolūciju, lai gan uzskatu, ka Šrilankas valdība tajā kritizēta pārāk maz. Šogad pirms kāda laika mēs bijām liecinieki drausmīgai militārai ofensīvai teritorijā, kas bija Tamilu tīģeru rokās, kad netika ņemta vērā pilsoņu dzīvība un labklājība un, manuprāt, visas iesaistītās puses izmantoja viņus par ķīlniekiem, un tas beidzās ar 90 000 cilvēku nāvi. Pasaule uz to noraudzījās šausmināta un bezpalīdzīga, bet vēl šodien ceturtdaļmiljons Šrilankas pilsoņu ir internēti bez pienācīgām medicīnas iestādēm, bez tīra ūdens, bez sanitāriem līdzekļiem vai dzīves telpas.

Šodienas rezolūcija ir salīdzinoši mērens aicinājums Šrilankas varas iestādēm ievērot savu pilsoņu tiesības. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāizdara ekonomisks un politisks spiediens uz Šrilankas režīmu, ja nebūs jūtama progresa šīs rezolūcijas prasību izpildē.

Šrilankas ekonomikas atveseļošanās ir atkarīga no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un ES ekonomiskā atbalsta. Mums ir jāizmanto šie līdzekļi Šrilankas tautu interesēs, tostarp tamilu tautas interesēs.

  Thomas Mann, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, manā rīcībā ir divas minūtes. Šķiet, ka 25 gadu ilgais pilsoņu karš Šrilankā ir beidzies. Maijā valdības karaspēks iekaroja teritorijas valsts ziemeļos, kas bija LTTE rokās. Cerams, ka jaunās dzīves sākums atnesīs mieru un līdz ar to brīvību.

Cilvēki cieš ne tikai no pilsoņu kara sekām, bet arī no cunami un citām dabas katastrofām. ES ir palielinājusi ārējās tirdzniecības apjomu ar Šrilanku un piešķīrusi tai augstākas tarifu preferences nekā jebkurai citai dienvidaustrumu Āzijas valstij. Starptautiskā palīdzība ir saistīta ar prasību, lai Šrilankas politiskie spēki ievērotu cilvēktiesības. Divsimt piecdesmit tūkstoši cilvēku tiek turēti pārblīvētās nometnēs, kurās ir slikts dzeramais ūdens un vāja medicīniskā palīdzība. Palīdzības organizācijām tiek liegta piekļuve. Valdības pašas interesēs būtu organizēt šo cilvēku atgriešanos dzimtajos ciematos, cik ātri vien iespējams. Eiropas Tautas partija (Kristīgo demokrātu) aģitē par to, lai Starptautiskajam Sarkanajam Krustam tiktu piešķirta galvenā piekļuve.

Vēl viena joma, kurā ir vajadzīgas pārmaiņas, ir preses un vārda brīvība. Ir jāpārtrauc žurnālistu nolaupīšana un apcietināšana. Ir jābeidz piespriest cietumsodus tiem, kas raksta kritiskus rakstus. Kā Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijas (SAARC) loceklim man ir bijusi iespēja daudz reižu apmeklēt Šrilanku. Es uzskatu, ka šīs valsts jaunās dzīves sākums nodrošinās tai daudz iespēju, ja konstruktīvā veidā iesaistīs arī tamilu līderus. Tas nozīmē atteikties no jebkādām terorisma un vardarbības izpausmēm, un tas nozīmē sadarbību cilvēktiesību ieviešanas stratēģijā. Es vēlos, lai Šrilankas pilsoņu labad izteiciens, kuru es esmu vairākkārt dzirdējis, – „karš ir institūcija” – beidzot tiktu nodots pagātnei.

(Aplausi)

  Joe Higgins, autors. – Priekšsēdētāja kungs, politika, ko īsteno prezidenta Rajapaksa valdība un kas ir vērsta pret tamilu tautu, ir kļuvusi par ļaunu murgu gan singāļu, gan tamilu tautai Šrilankā, valstij vēršoties ar masu represijām pret atsevišķām personām un personu grupām, kas pretojas tās šovinistiskajai politikai.

Pēc Tamilu tīģeru sakāves tamilu tautas ļaunais murgs turpinās, jo īpaši Šrilankas ziemeļos, kur 300 000 cilvēku, tostarp 31000 bērnu, tiek ar varu turēti nometnēs, kur ir nepietiekams uzturs un izplatās slimības.

Tagad draud jaunas šausmas, ziņo, ka Rajapaksa valdība plāno nometināt singāļu tautu Šrilankas austrumos un ziemeļos, citiem vārdiem sakot, kolonizēt teritorijas, kurās tamilu valodā runājošie cilvēki ir vairākumā. Tas būtu scenārijs konfliktiem nākotnē.

Rajapaksa valdība faktiski ir diktatūra ar ļoti niecīgu demokrātijas piedevu. Es atzinīgi vērtēju iespēju ar šīs rezolūcijas palīdzību to nosodīt. Man ir iebildumi pret 4. punktu, tāpēc ka terorismu galvenokārt izraisa Rajapaksa valdība, kas vērš to pret tautu. Būdams sociālists, es uzskatu, ka partizānu karš Šrilankas apstākļos neatrisinās problēmu, tamilu tautības cilvēkiem ir tiesības sevi aizstāvēt pret militārām represijām.

Vislabākais veids, kā aizstāvēt tamilu tautu, ir tamilu un singāļu strādnieku un nabadzīgo cilvēku kopīga cīņa pret pašreizējo valdību un tās jauno liberālo politiku, kā arī sociālistiskas pārmaiņas Šrilankas sabiedrībā, kas ļautu šīs valsts apbrīnojamos resursus izmantot visu iedzīvotāju labā. Es lepojos ar to, ka esmu saistīts ar Šrilankas Sociālistisko partiju, kas ir brālīga partija Īrijas Sociālistiskajai partijai un kas ir varonīgi cīnījusies pret valdības šovinismu par tamilu un singāļu tautu tiesībām un tamilu tautas pašnoteikšanās tiesībām.

  Heidi Hautala, autore. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, viss, ko apgalvoja mani kolēģi par pašreizējo situāciju Šrilankā, apstiprinājās, kad Cilvēktiesību apakškomiteja nesen organizēja uzklausīšanu par šo murgaino situāciju.

Mēs faktiski varam apstiprināt, ka, pārkāpjot visus starptautiskos tiesību aktus, 260 000 tamilu pārvietošanās brīvība vēl arvien tiek ierobežota, lai gan ir pagājuši vairāki mēneši kopš kara beigām. Mēs varam apstiprināt, ka pastāv nopietni ierobežojumi preses brīvībai. Vakar „Reportieri bez robežām” ierindoja Šrilanku 162. vietā no 175 valstīm preses brīvības indeksā.

Tagad mums ir jāpieprasa, lai visiem ANO deleģēto organizāciju pārstāvjiem atļauj iekļūt šajās nometnēs. Rezolūcijā ir minēta vietējo vēlēšanu organizēšana, bet mūsu Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa negrib runāt tik noteiktu valodu, un es ceru, ka cilvēki to atbalstīs. Mēs tikai vēlamies norādīt, ka šīs vēlēšanas tiek organizētas.

Runājot par politikas un tirdzniecības jautājumu, es priecājos, ka Komisija tagad pārbauda, kā Šrilanka īsteno dažādu cilvēktiesību nolīgumu prasības. Es sagaidu, ka Komisija strādās ļoti objektīvi un taisnīgi un ar laiku izdarīs secinājumus, vai Šrilanka īstenībā ir pelnījusi preferenču režīmu saskaņā ar VPS un TPR.

  Bernd Posselt, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, uzvarētājiem jābūt augstsirdīgiem, un man šķiet, ka daudzi cilvēki Šrilankā to vēl nav sapratuši. Galvenais jautājums ir etniskā konflikta iemeslu atrisinājums, jo tas ir stipri saasinājies. Mums tikai jāsaprot, ka nav nekāda plāna, kas garantētu tamiliem viņu likumīgās tiesības. Abām pusēm ir jāpaiet pretim viena otrai, lai rastu politisku risinājumu.

Vardarbību pienācīgi apkaroja. Vainīgie vardarbībā ir uzvarēti, un vardarbībā nav nekā tāda, kam varētu viegli pārslīdēt pāri. Īstais uzdevums ir apkarot vardarbības iemeslus. Vieglāk ir izbeigt karu nekā nodibināt mieru. Mēs to pašreiz redzam Bosnijā, kur labu laiku pēc kara beigām ilgtspējīga miera risinājums vēl nav rasts.

Es raizējos par Šrilankas stabilitāti, jo mazākumtautību problēma tur ir pastāvējusi gadu simtiem, tā saasinājās koloniālisma laikā, un tāpēc mums jādara viss, lai būtu par starpniekiem starp abām pusēm un tās samierinātu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, S&D grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šā gada maijā pēc valdības uzvaras pār Tamilu tīģeriem šķita, ka pilsoņu karš Šrilankā, kas ilga daudzus gadus, ir pēdīgi beidzies. Tomēr šajā valstī diemžēl ir daudz problēmu, kas jāatrisina.

Politisku iemeslu dēļ valdība tur vairāk nekā 250 000 cilvēku nometnēs, neļaujot tajās iekļūt humānās palīdzības organizācijām. Tā apspiež plašsaziņas līdzekļus. Šā gada septembrī Kolombo Augstākā tiesa piesprieda kādam žurnālistam 20 gadu cietumsoda, ko ES prezidentvalsts uzskatīja par draudiem vārda brīvībai un visnotaļ nosodīja.

Liels kavēklis valsts attīstībai ir kājnieku mīnas, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību. Šrilanka vēl nav pievienojusies Otavas Konvencijai, kas aizliedz kājnieku mīnas. Šā dokumenta parakstīšana, protams, palīdzēs atrisināt problēmu un vienlaikus ļaus valstij lūgt palīdzību kājnieku mīnu upuru labā un paātrināt mīnu aizvākšanas kampaņu, kas ar niecīgiem rezultātiem turpinās no 2003. gada.

Šrilankas pilsoņi ir pelnījuši patiesu demokrātiju un labāku dzīvi.

  Karima Delli, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šrilankas valdība mēnešiem ilgi ir īstenojusi klusēšanas taktiku attiecībā uz tamilu civiliedzīvotāju stāvokli, liedzot ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem un humānās palīdzības organizācijām piekļuvi tiem. Kopš 2009. gada marta, rupji pārkāpjot starptautiskos tiesību aktus un cilvēktiesības, Kolombo tiek saspiestībā turēti gandrīz visi civiliedzīvotāji, kas bēga no kaujām starp armiju un Tamilu tīģeriem.

Jūlijā Šrilankas valdība bija sadzinusi vairāk nekā 280 000 cilvēku salas ziemeļaustrumos 30 nometnēs, kuras apsargāja armija. Bēgļi var pamest nometnes tikai tad, ja viņiem ir vajadzīga ārkārtas medicīniskā palīdzība, vairākumā gadījumu militāra konvoja pavadībā. Dažās nometnēs katru nedēļu mirst vairāk nekā 1000 cilvēku, galvenokārt no dizentērijas. Dzīves apstākļi ir šausmīgi. Prezidents Rajapaksa pagājušajā nedēļā paziņoja, ka atbrīvos tikai 100 000 tamilu bēgļu.

Ņemot vērā traģēdijas lielos apmērus, Eiropas Savienībai ir jāpalielina spiediens uz Šrilankas valdību, lai panāktu civiliedzīvotāju tūlītēju beznosacījumu atbrīvošanu, žurnālistu piekļuvi nometnēm un tūlītēju humānās palīdzības piegādi nometnēm.

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, kā Londonas pārstāvim – pilsētas, kas pēdējo 40 gadu laikā vairākkārt ir cietusi no teroristu uzbrukumiem –, man ļoti simpatizē visu etnisko grupu šrilankieši. Tamilu tīģeru izvērstā nežēlīgā terorisma kampaņa pamatīgi iedragāja šīs skaistās valsts attīstību.

Prezidents Rajapaksa nāca pie varas demokrātiskā ceļā, pilns apņēmības sakaut LTTE, un viņa panākumus vajadzētu apsveikt visiem, kas nicina terorismu. Valdībai tagad ir pienākums izveidot pēckonflikta sabiedrību, kurā visiem šrilankiešiem būtu nodrošināta brīvība, taisnīgums un vienlīdzība. Iekšzemē pārvietoto personu atgriešanai mājās un kara noziedznieku tiesāšanai tagad jābūt valdības prioritātei.

Ja arī es pieļauju, ka prezidents Rajapaksa, iespējams, ir nedaudz iedragājis savu starptautisko reputāciju, dažu ārkārtas pasākumu dēļ, kas tika veikti uzreiz pēc konflikta, tomēr esmu pārliecināts, ka labākais turpmākās rīcības veids ir nodrošināt Šrilankas attīstību par drošu un plaukstošu valsti un atbalstīt tās demokrātiski ievēlēto vadītāju un valdību. Eiropas Savienībai jāsaglabā VPS+ tirdzniecības nolīgumi, kuru anulēšana iznīcinātu vienu miljonu darbavietu un netieši ekonomiski ietekmētu 2,5 miljonus nevainīgu Šrilankas pilsoņu.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es kā īru deputāts esmu gandarīts, ka mani kolēģi no Īrijas Joe Higgins un Proinsias De Rossa ir galvenajos vilcienos aprakstījuši dažādās problēmas Šrilankā un Irānā, un es viņiem piebalsoju. Īrijai pieklātos izrādīt interesi par šīm problēmām, jo tā vairāku gadu garumā ir pieredzējusi diskrimināciju un cilvēku bojāeju Ziemeļīrijā. Tomēr, galu galā, vienīgais risinājums ir iespējams tikai diplomātijas un sarunu ceļā. Šā iemesla dēļ es ceru, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā priekšsēdētāja un Augstā pārstāvja jaunās pilnvaras un statuss tiks izmantoti, lai, cerams, vestu šīs valstis pie veselā saprāta un izpratnes, lai tās labotos un pieņemtu diplomātisku un demokrātisku dzīvesveidu.

  Eija-Riitta Korhola (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam sekojuši līdzi situācijai Šrilankā un komentējuši to daudzas reizes, un reizēm gandrīz zaudējuši cerības atrast risinājumu. Tomēr 25 gadus ilgušais konflikts šogad beidzās ar Tamilu tīģeru sakāvi. Ieilgušais konflikts kā parasti prasīja daudz upuru un radīja valstī daudz iekšējo bēgļu, kā arī sagādāja problēmas ekonomikai un tiesiskumam. Tagad valsts ir iegājusi cerīgā, kaut arī kritiskā fāzē.

Šeit jau tika pieminētas bažas par nometnēs dzīvojošo cilvēku bēdīgo stāvokli. Kā jau minēts rezolūcijā, mēs ceram, ka varas iestādes drīz pieņems starptautisko atbalstu un atvērs nometnes, lai saņemtu humāno palīdzību un uzņemtu mācītus konfliktu risināšanas speciālistus. Vienlaikus mums arī vajag, lai starptautiskā sabiedrība sāktu rīkoties un panāktu, lai šajā brīnišķīgajā salā valdītu stabils miers. Palīdzība arī noteikti jāpalielina ar papildu summām, ko Komisijai jāpiešķir kājnieku mīnu atmīnēšanai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es gribu izteikties galvenokārt tādēļ, lai uzsvērtu to, ko jau teica mana kolēģe Hautala kundze. Mums jāpatur prātā, kādu nozīme šajā procesā ir ne tikai Sarkanajam Krustam, bet arī Apvienoto Nāciju Organizācijai un kādai vajadzētu būt to nozīmei.

Tomēr es gribēju arī atbildēt uz Van Orden kunga izteikumiem, jo man šķiet, ka ir pilnīgi neadekvāti dēvēt tos no mums, ka cenšas izmantot tādu godīgu instrumentu kā VPS+ tirdzniecības nolīgumi par LTTE piekritējiem un atbalstītājiem. Tā vienkārši nav taisnība.

Mēs zinām, ka notiek izmeklēšana, lai noteiktu, vai Šrilankas varas iestādes dara visu, lai iekļautu valsts likumā tiesību aktus, kas attiecas uz cilvēktiesībām.

Ja tas netiek darīts pareizi, tad ir pilnīgi normāli, ja mēs pieprasām, lai VPS+ sistēma netiktu paplašināta. Tāpēc man šķiet, ka attiecībā uz šo paplašināšanu šīs pretenzijas vai šī prasība par LTTE atbalstīšanu ir pilnīgi nepamatotas.

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. – (RO) Eiropas Komisija ir turpinājusi cieši pārraudzīt situāciju Šrilankā un rosināt pienācīgu dialogu ar šīs valsts valdību, lai radītu pamatu jaunām attiecībām, kurās abas puses pieliek pūliņus, lai sadarbotos to situāciju risināšanā, kas rada galvenās problēmas.

Mūs ļoti satrauc kritiskā humanitārā situācija nometnēs, kurās tiek turētas pārvietotās personas. Šo cilvēku aizturēšana Šrilankā pret viņu gribu ir kliedzošs starptautisko tiesību pārkāpums. Mums steidzami jāpanāk, lai visi nometnēs palikušie cilvēki iegūtu pārvietošanās brīvību un lai humānās palīdzības organizācijām tiktu atļauta neierobežota piekļuve šīm nometnēm, tostarp to dokumentācijai, lai tās varētu sniegt humāno palīdzību un nodrošināt aizsardzību.

Turklāt Komisiju joprojām uztrauc cilvēktiesību stāvoklis Šrilankā, pamatojoties uz informāciju par nāvessodiem, kas izpildīti bez tiesas sprieduma, cilvēku nolaupīšanas gadījumiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju iebiedēšanu. Samierināšanai uz salas būs šķēršļi tik ilgi, kamēr tiks ignorēta tamilu neapmierinātība un kamēr pastāvēs visatļautības gaisotne. Eiropas Komisija ir stingri pārliecināta, ka samierināšanas procesa atrisinājums meklējams abu pušu spējā uzņemties atbildību par savu rīcību.

Eiropas Komisija nesen pabeidza visaptverošu pētījumu par cilvēktiesību stāvokli Šrilankā. Šīs misijas galvenā prioritāte bija novērot, vai valsts pilda vai nepilda saistības, ko tā uzņēmās, saņemot atbalstu no speciālas ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības veicināšanas shēmas, VPS+ nolīgumus, kas tika noslēgti ar Eiropas Savienību, un saistības ievērot starptautiskos noteikumus, jo īpaši cilvēktiesību jomā.

Izmeklēšanā atklājās būtiski trūkumi attiecībā uz trim Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijām, kas reglamentē cilvēktiesības: Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un Konvenciju par bērna tiesībām. Tas uzskatāmi parāda, ka Šrilanka šobrīd šīs konvencijas neīsteno.

Šī situācija neizbēgami turpinās apdraudēt jaunu tirdzniecisko priekšrocību piešķiršanu saskaņā ar VPS+ nolīgumiem, jo visiem, kuri saņem labumu no šīs shēmas, ir jāizpilda nosacījums, ka šīs trīs konvencijas ir ratificētas un tiek efektīvi īstenotas.

Pateicos.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.