Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 12. novembris - Brisele

5. Eiropas Ombuda darbība 2008. gadā (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Chrysoula Paliadeli kundzes ziņojums Lūgumrakstu komitejas vārdā par Eiropas ombuda 2008. gada darbības pārskatu (2009/2088(INI)).

  Chrysoula Paliadeli, referente. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisāres kundze! Eiropas ombuds 2009. gada 21. aprīlī iesniedza gada ziņojumu par savu darbību 2008. gadā bijušajam Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Hans-Gert Poettering. Tā paša gada 14. septembrī Nikiforos Diamandouros kungs ar šā ziņojuma saturu iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju, kura jau bija uzdevusi man sagatavot ziņojumu, ko Lūgumrakstu komitejas locekļi vienprātīgi apstiprināja 2009. gada 1. oktobrī.

Rakstisko ziņojumu veido divi dokumenti: īss pārskats uz sešām lappusēm un tā paplašinātā versija, kurā apskatīta ombuda darbība, sniegti statistikas dati un to sīkāks izklāsts nolūkā uzlabot procedūru un veicināt labāku praksi.

Abos dokumentos sniegtie dati un atzinumi ir ērti pārskatāmi, un tos papildina ilustratīvi piemēri, lai šis teksts būtu lasītājam saprotams, izvērtējams un vienkāršāk izmantojams.

Šis ziņojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem ziņojumiem, pateicoties statistikas datu un rezultātu novērtējuma izklāstam, ir saprotamāks un galvenokārt jau noderīgāks, jo tajā ne vien sniegts pārskats, bet arī risināti politikas jautājumi un ieteiktas uzlabošanas metodes.

Ombuds 2008. gadā slēdza rekordlielu skaitu izmeklēšanu. Vairums lietu attiecās uz Eiropas Komisiju un ievērojami mazāk — uz Eiropas Parlamenta administrāciju. Visizplatītākais sliktas pārvaldes veids bija pārredzamības trūkums. Viena trešdaļa lietu tika atrisinātas ar izlīgumu, kas apmierina sūdzības iesniedzēju. Mazāk bija tādu gadījumu, kad ombudam nācās izteikt kritiskas piezīmes iesaistītajām pārvaldes iestādēm. Vēl mazāk bija gadījumu, kuros tika pieprasīts sniegt sīki izstrādātu atzinumu, bet vienā gadījumā Parlamentam tika iesniegts īpašs ziņojums, uz kuru pamatojoties tika sagatavota īpaša rezolūcija par labu sūdzības iesniedzējam. Ombuds 2008. gadā slēdza pēc paša iniciatīvas sāktu izmeklēšanu saistībā ar Komisijas kavētajiem maksājumiem, pieņemot pasākumus, kas ierobežo maksājumu kavēšanu, un paziņoja par jaunas izmeklēšanas sākšanu. Ombuda galvenā prioritāte bija nodrošināt pilsoņu tiesību ievērošanu nolūkā stiprināt Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas iestādēm.

Lai sasniegtu šo mērķi, ombuds nolēma, izmantojot Eiropas ombudu tīklu, uzlabot tās informācijas kvalitāti, kas tiek sniegta iedzīvotājiem par viņu tiesībām. Vienlaikus, līdz ar parasto praksi to jautājumu risināšanā, kas ietilpst ombuda institucionālajos pienākumos, viņš pastiprināja kontaktus ar Eiropas iestāžu amatpersonām, tādējādi veicinot apkalpošanas kultūru ES pārvaldes dienestos, kas nenoliedzami ļaus panākt galveno mērķi — savstarpēju cieņu starp Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas iestādēm. Viens no šīs kampaņas redzamajiem rezultātiem bija lūgumrakstu skaita pieaugums 2008. gadā, kas apliecina to, ka ievērojami vairāk iedzīvotāju ir saņēmuši informāciju un izlēmuši izmantot ombuda iestādi, lai iesniegtu sūdzības par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības pārvaldes dienestu un citu dienestu pienācīgu pārvaldību un darbību.

Ombuda tīmekļa vietne 2008. gadā tika regulāri atjaunināta, lai to padarītu par modernu, dinamisku un interaktīvu pakalpojumu. Noslēdzot pirmo posmu šim mutiskajam ziņojumam par Eiropas ombuda gada ziņojumu, mēs arī turpmāk ceram uz konstruktīvu sadarbību ar Eiropas Parlamentu, kas sekmētu šīs institūcijas darbību kā labas pārvaldības paraugu dalībvalstu pārvaldības iestādēm, un šī institūcija arī turpmāk varētu darboties kā saziņas kanāls starp Eiropas iestādēm un Eiropas iedzīvotājiem.

  Nikiforos Diamandouros, Eiropas ombuds. – Priekšsēdētāja kungs, pateicos jums par iespēju uzstāties Parlamentā, lai iepazīstinātu ar savu 2008. gada ziņojumu.

Es vēlos pateikties Lūgumrakstu komitejai un īpaši tās priekšsēdētājai Mazzoni kundzei un referentei Paliadeli kundzei par noderīgo un konstruktīvo ziņojumu. Man bija lieliska sadarbība ar komiteju. Tā sniedz man vērtīgus padomus un atbalstu, pilnībā ievērojot to, ka man kā ombudam ir jābūt objektīvam un neatkarīgam.

Gan Parlaments, gan ombuds strādā, lai ES iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot savas tiesības. Mēs to darām dažādos veidos. Ombuda pilnvarām ir vairāk ierobežojumu; es varu tikai izskatīt sūdzības, kas iesniegtas pret ES iestādēm un struktūrām, bet Lūgumrakstu komiteja var arī pārbaudīt to, kas notiek dalībvalstīs. Turklāt Parlaments ir suverēna politiska struktūra un var izskatīt lūgumrakstus, kuros prasīts veikt izmaiņas tiesību aktos vai pat izstrādāt jaunus tiesību aktus. Turpretim mans uzdevums ir izskatīt sūdzības, palīdzot to iesniedzējiem atklāt sliktas pārvaldes gadījumus un cenšoties tos novērst.

Manu pilnvaru ietvaros par prettiesisku rīcību vienmēr uzskatāma kāda no sliktas pārvaldes izpausmēm. Tomēr ES iestādēm un struktūrām ir jādarbojas ne vien saskaņā ar tiesību aktiem, bet arī konsekventi un godprātīgi. Tām jādarbojas saskaņā ar noteikumiem un principiem, kurus tās pašas pieņēmušas, un ar godīgu un pamatotu rīcību un laipnu attieksmi jāapliecina, ka tās ir vērstas uz pakalpojumu sniegšanu. Patiesi, labas pārvaldības principa pamatā ir pakalpojumu sniegšanas kultūras veidošana un uzturēšana.

Ombuda priviliģētajām attiecībām ar Parlamentu ir būtiska nozīme, lai panāktu rezultātu iedzīvotāju labā. Atšķirībā no tiesu nolēmumiem, ombuda lēmumi nav juridiski saistoši. Es varu tikai izmantot pārliecināšanas spējas, lai pierunātu ES iestādes un struktūras ievērot manus ieteikumus. Ja tās atsakās to darīt, ir ļoti būtiski, lai ombuds varētu lūgt Parlamenta atbalstu.

Piemēram, ja iestādes neievēro ieteikumu gadījumā, kas izraisa būtiskus principiālus jautājumus, es varu iesniegt īpašu ziņojumu Parlamentam. Viens piemērs saistībā ar 2008. gadu ir Komisijas atteikums mainīt savu nostāju lietā, kas saistīta ar diskrimināciju vecuma dēļ. Es biju iepriecināts, ka Parlaments šo ziņojumu izskatīja ātri un Martínez Martínez kunga ziņojumā, kuru vienprātīgi pieņēma 2009. gada maija plenārsēdē, ir atspoguļotas visas manis paustās bažas.

Manā gada ziņojumā ir raksturoti sasniegumi sūdzību izskatīšanā, labas pārvaldības veicināšanā un informācijas sniegšanā par ombuda nozīmi. Kā paskaidrots ziņojuma ievadā, ir paveikts liels darbs, lai šis ziņojums būtu lasītājam ērti lietojams, un lasītājs viegli varētu gūt skaidru un visaptverošu priekšstatu par ombuda darbu.

Tāpat ir pierādījies, ka ziņojumu ir iespējams publicēt agrāk nekā iepriekš. Papildus ir sagatavota jauna pārskata versija uz sešām lappusēm. Šajā jaunajā publikācijā atspoguļoti svarīgākie rezultāti, kas panākti par labu sūdzību iesniedzējiem, un galvenās ar politiku saistītās problēmas, kuras ombuds risinājis iepriekšējā gadā.

Ombuds 2008. gadā slēdza rekordlielu skaitu izmeklēšanu, konkrēti — 355, kuru izskatīšanai pārsvarā bija vajadzīgs mazāk nekā gads. Ar prieku varu teikt, ka ES iestādes un struktūras ir pierādījušas, ka lielākoties tās ir ļoti ieinteresētas atrisināt jautājumus, par kuriem esmu tās informējis. Mierizlīgumu un atrisināto lietu skaita palielināšanās ir pozitīva un slavējama tendence.

Astoņas lietas, kas slēgtas 2008. gadā, ir labas prakses piemērs attiecībā uz to, kā iestādes un struktūras reaģēja uz manis izvirzītajiem jautājumiem. Attiecīgās iestādes un struktūras ir Komisija, Padome, Tiesa, EPSO, OLAF un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra. Šajā ziņojumā ietvertas astoņas ievērojamākās lietas kā labas administratīvās prakses paraugi visām iestādēm un struktūrām.

Ļaujiet minēt tikai divas no šīm lietām.

Komisija bija konstruktīva visas procedūras laikā, kas attiecās uz maksājumu strīdu. Rezultātā attiecīgais uzņēmums saņēma vairāk nekā EUR 100 000 nesamaksātos maksājumus.

Pēc pretendentu lūguma EPSO piekrita tiem izpaust atlases procedūrās izmantotos novērtēšanas kritērijus, kā arī individuālu atzīmju iedalījumu.

Ombuds 2008. gadā kopumā reģistrēja 3406 sūdzības. Tas ir par 6 % vairāk nekā 2007. gadā.

Gandrīz 80 % no reģistrētajiem gadījumiem sūdzības iesniedzējam tika nodrošināta palīdzība, sākot lietas izmeklēšanu, pārsūtot sūdzību kompetentajai struktūrai vai sniedzot ieteikumu. Bieži vien sniegtais ieteikums ir sazināties ar kādu no Eiropas ombudu tīkla biedriem. Šo tīklu patlaban veido apmēram 95 biroji 32 valstīs, un tajā ietverta arī Lūgumrakstu komiteja. Viens no tīkla uzdevumiem ir veicināt sūdzību ātru pārsūtīšanu kompetentajai struktūrai. Piemēram, 2008. gadā 191 sūdzību iesniedzējam tika ieteikts vērsties Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā vai arī sūdzības tika pārsūtītas tieši šai komitejai.

Nenoliedzami ir daudz labāk, ja sūdzību iesniedzēji jau sākumā var noteikt vispiemērotāko līdzekli sūdzības apmierināšanai. Tas palīdz izvairīties no negatīvām emocijām, ja iedzīvotājiem top zināms, ka iestāde, kurā viņi vērsušies, nespēj tiem palīdzēt. Tas nozīmē arī, ka sūdzības tiek atrisinātas ātrāk un efektīvāk, tādējādi nodrošinot, lai iedzīvotāji varētu pilnībā baudīt tiesības, ko viņiem garantē ES tiesību akti.

Šajā gadā tika uzsākta ļoti svarīga iniciatīva šajā jomā. Mans birojs izveidoja jaunu tīmekļa vietni, kurā ietverts interaktīvais ceļvedis 23 valodās, lai palīdzētu iedzīvotājiem tieši vērsties pie struktūras, kas vislabāk var risināt viņu sūdzību. Šī struktūra var būt mans birojs, Lūgumrakstu komiteja, valsts ombuda departaments lūgumraksta iesniedzēja izcelsmes dalībvalstī vai pārrobežu tiešsaistes tīkls SOLVIT. Šajā gadā vairāk nekā 23 000 cilvēku jau ir izmantojuši ceļvedi, lai vērstos pēc padoma.

Visizplatītākā sūdzība no 2008. gadā izvērtētajām bija ES pārvaldes pārskatāmības trūkums. Šī sūdzība, tostarp atteikums sniegt informāciju vai izsniegt dokumentus, bija pamatā 36 % no visām izmeklēšanām. Šo augsto procentu es minu ar zināmām bažām.

Uzticama un pārskatāma ES pārvalde ir ļoti būtiska, lai vairotu iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai. Īpaši liela nozīme attiecībā uz pārskatāmību 2008. gadā bija Komisijas priekšlikumam reformēt Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem.

Komisija ir ierosinājusi izmaiņas šajā regulā, un dažas no tām būs ļoti lietderīgas. Tomēr man šķiet, ka dažu citu ierosināto izmaiņu dēļ iedzīvotājiem būs pieejams nevis vairāk, bet tieši mazāk dokumentu.

Lisabonas līgums maina regulas juridisko un politisko kontekstu, sniedzot iedzīvotājiem vairāk iespēju līdzdarboties Eiropas Savienības darbā. Šā līguma stāšanās spēkā nodrošinās lielisku iespēju Komisijai iesniegt jaunu priekšlikumu, kurā būtu atspoguļota jaunā reālā situācija un pastiprinātas pamattiesības uz piekļuvi ES iestāžu un struktūru dokumentiem.

Parlamenta atbalsts bija izšķirošs, lai nodrošinātu ombuda statūtu pārskatīšanu 2008. gadā. Veiktās izmaiņas pastiprināja ombuda pilnvaras izmeklēšanas jomā, tādējādi nodrošinot, ka iedzīvotāji var pilnībā uzticēties viņa spējai bez ierobežojumiem veikt rūpīgu izmeklēšanu saistībā ar viņu sūdzībām.

Noslēgumā es vēlētos atgādināt, ka mans uzdevums ir veicināt labu pārvaldību ES iestādēs un struktūrās. Galvenie faktori šā uzdevuma izpildei ir pārredzamības un atbildības palielināšana un iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kultūras veicināšana un nostiprināšana.

Esmu pārliecināts, ka abas mūsu iestādes turpinās cieši sadarboties, lai sasniegtu kopējo mērķi palīdzēt pilsoņiem un iedzīvotājiem pilnībā izmantot savas tiesības atbildīgā un pārredzamā Eiropas Savienībā.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos pateikties referentei Paliadeli kundzei par ļoti labi sagatavoto ziņojumu un Lūgumrakstu komitejai par nesavtīgo un nozīmīgo darbu. Protams, es pateicos arī ombudam Diamandouros kungam par rūpīgo un visaptverošo gada pārskatu.

Kā jau ombuds norādīja, iepazīstinot ar savu gada ziņojumu šā gada aprīlī, ļoti būtiski ir vairot iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai. Nebūs pārsteigums, ka es tam pilnībā piekrītu. Manā rīcībā nav daudz laika, tāpēc es gribētu pievērsties tikai dažiem svarīgākajiem aspektiem.

Paliadeli kundzes ziņojums sniedz skaidru un izsmeļošu pārskatu par ombuda darbību pagājušajā gadā, un jaunais statistikas izklāsts, kā arī jaunais noformējums padara šo ziņojumu visiem saprotamu un viegli lasāmu. Komisija 2008. gadā sagatavoja atzinumu sarunām par ombuda statūtu pārskatīšanu. Mēs aktīvi piedalījāmies iestāžu kopīgajā darbā, lai panāktu apmierinošu risinājumu. Mēs visi varam lepoties ar rezultātu — jaunajiem statūtiem. Es uzskatu, ka šis rezultāts nāks par labu iedzīvotājiem.

Mēs ievērojām, ka ombudam iesniegto sūdzību skaits ir palielinājies par 6 % salīdzinājumā ar 2007. gadu. Kā jums zināms, 66 % sūdzību bija saistītas ar Komisiju. Es nedomāju, ka tas ir kas neparasts. Galu galā Komisija ir pietiekami liela iestāde, kurai ir daudz atbildības jomu, par kurām tiek iesniegtas sūdzības, bet, nenoliedzami, šos statistikas rādītājus var uzlabot, un tas arī ir jādara. Ir taisnība arī, ka visbiežāk sūdzības par sliktu pārvaldi ir saistītas ar pārredzamības trūkumu — 36 % no visām izmeklēšanām. Šie rādītāji ir jāsamazina visām iestādēm.

Atšķirīgs, bet tomēr saistīts, ir jautājums par konfidenciālas informācijas un tādas informācijas apstrādi, kas ir saistīta ar komercnoslēpumiem. Nesen mums bija sarežģījumi saistībā ar konkurences dokumentiem. Tādēļ mums jānosaka kārtība, kā apstrādāt klasificētu informāciju, dokumentus un cita veida informāciju, uz ko attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu. Komisija ir cītīgi strādājusi pie šā jautājuma, un drīzumā mēs varēsim iesniegt ombudam priekšlikumu.

Kā mēs dzirdējām, vēl viena pozitīva tendence ir mierizlīgumu skaita palielināšanās. Attiecībā uz sūdzībām 2008. gadā 36 % sūdzību vai nu atrisināja iestāde, par kuru sniegta sūdzība, vai tika noslēgts mierizlīgums. Ar prieku varu teikt, ka attiecībā uz Komisiju šī tendence pavisam noteikti attīstās pareizajā virzienā. Tas apliecina izpratni un atzinību attiecībā uz ombuda darbu, kā arī cieņu pret lūgumraksta iesniedzējiem.

Otrs jautājums ir par rezolūcijas priekšlikumā izteikto aicinājumu veidot kopēju pieeju attiecībā uz labas administratīvās prakses kodeksu. Kā jums zināms, Komisijai ir pašai savs kodekss, un tas kopumā atbilst ombuda noteiktajām prasībām. Šis nopietnais jautājums vispirms jāizskata konstruktīvās diskusijās iestāžu starpā, pirms tiek iesniegts tiesību akta priekšlikums.

Pēdējais jautājums ir par saziņas īstenošanu praksē. Šajā saistībā es vēlos izteikt atzinību ombudam par jauno tīmekļa vietni. Gluži tāpat kā gada ziņojums, tā ir rūpīgi izstrādāta, visaptveroša un ērti lietojama. Attiecībā uz interaktīvā ceļveža izstrādāšanu, kas palīdzētu iedzīvotājiem noteikt vispiemērotāko līdzekli savu problēmu risināšanai, es uzskatu, ka šī lieliskā jaunā tīmekļa vietne atrisina šo problēmu. Šis darbs nebūtu jādublē, bet gan jāpalielina tā pamanāmība. Šajā saistībā Komisija ir centusies sniegt savu ieguldījumu, un šādam nolūkam paredzēta arī tīmekļa vietne Europa. Tā veicina pārredzamību, un iedzīvotāji ar pāris klikšķu palīdzību var viegli atrast ombuda izstrādāto ceļvedi.

Kopumā 2008. gadā mēs vērojām gan panākumus, gan iespējas mūsu iestādēm veikt turpmākus uzlabojumus. Es vēlreiz gribētu pateikties Diamandouros kungam par viņa veikumu un nozīmīgo darbu un Paliadeli kundzei par viņas lielisko ziņojumu.

  Pascale Gruny, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Diamandouros kungs, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā izteikt patiesu atzinību referentei par paveikto darbu un par sadarbību šā ziņojuma sagatavošanas laikā.

Šodien mēs lemjam par 21. aprīlī iesniegto ziņojumu saistībā ar Eiropas ombuda darbību.

Eiropas Parlamenta ieceltais ombuds savā ziņojumā sniedz oficiālu atskaiti par izmeklēšanas rezultātiem saistībā ar sūdzībām par sliktu pārvaldi Eiropas iestādēs un aģentūrās. Ombuds pilda ļoti svarīgu uzdevumu, būtiski garantējot pārredzamības un labas pārvaldības principu ievērošanu un tādējādi nodrošinot patiesu aizsardzību mūsu iedzīvotājiem netaisnības, diskriminācijas, varas ļaunprātīgas izmantošanas, atbilžu nesniegšanas un informācijas kavēšanas gadījumos.

Patiesi, šajā ziņojumā mēs konstatējam ombudam iesniegto sūdzību skaita palielināšanos. Vairums no šīm sūdzībām attiecas uz Eiropas Komisiju — iestādi, kurā strādā visvairāk ierēdņu, un tās ir lietas, kas saistītas ar iespējamu pārredzamības trūkumu. Lai nu kā, Komisija tomēr ir līgumu ievērošanas uzraudzītāja.

Atgriežoties pie ziņojuma, Lūgumrakstu komiteja to pieņēma 1. oktobrī ar pārliecinošu balsu vairākumu. Izmeklējot un izskatot sūdzības, ombuds ir rīkojies aktīvi un līdzsvaroti. Īpaši jāuzsver, ka viņš vienmēr ir uzturējis labas attiecības ar iestādēm un pašu iestāžu starpā, tādējādi palīdzot iestādēm un aģentūrām panākt mierizlīgumu vai izšķirt atsevišķus strīdus, ar dažiem izņēmumiem.

Turklāt ombuds ir uzziņu avots iestādēm. Viņš palīdz uzlabot iestāžu darbību, vēršot uzmanību uz jomām, kurās vajadzīgi uzlabojumi, par galveno mērķi izvirzot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu uzlabošanu.

Komitejā pieņemtajā ziņojumā uzsvērts un norādīts uz to, cik svarīgi ir visām Eiropas iestādēm un aģentūrām pieņemt labas administratīvās prakses kodeksu, kuru Eiropas Parlaments apstiprināja jau pirms astoņiem gadiem. Mūsu komitejas atkārtotais aicinājums nedrīkst palikt nesadzirdēts. Eiropieši ir to pelnījuši.

Tiesības uz labu pārvaldību Eiropas Savienības iestādēs un struktūrās ir pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, un šī harta veido II daļu Lisabonas līgumā, kas vairs nav tikai iedoma, bet gan realitāte.

Visbeidzot es gribētu norādīt, ka ombudam ir tiesības pārbaudīt Komisijas darbu, un viņam ir jānodrošina, lai Komisija pienācīgi izmantotu rīcības brīvību uzsākt pārkāpumu tiesvedību vai ierosināt sankcijas.

  Victor Boştinaru, S&D grupas vārdā. – (RO) Vispirms es vēlētos apsveikt referenti Paliadeli kundzi par izcilo ziņojumu.

Otrkārt, tā kā esmu Lūgumrakstu komitejas koordinators, un vairākus gadus esmu komitejas pastāvīgais loceklis, es vēlos izteikt atzinību par mūsu lielisko sadarbību ar Eiropas ombudu Nikiforos Diamandouros kungu.

Kā Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Eiropas Parlamentā koordinators Lūgumrakstu komitejā, esmu noraizējies par lielo skaitu sūdzību, kas iesniegtas saistībā ar iespējamu sliktu pārvaldi Eiropas iestāžu darba nepārredzamības dēļ.

Vēlos uzsvērt, ka Eiropas Parlamenta un komitejas pienākums ir atrisināt šo problēmu. Mūsu pienākums ir atjaunot Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas iestādēm.

Ombudam iesniegtās sūdzības, kā arī Lūgumrakstu komitejai iesniegtie lūgumraksti ir jāuztver kā iespēja novērst šīs kļūdas un pārredzamības trūkumu attiecībā uz Eiropas iestāžu darbību un likumdošanu tā, lai tas nāktu par labu Eiropas iedzīvotājiem.

Tāpēc S&D grupa pagājušajā nedēļā sarīkoja informatīvu semināru, kurā piedalījās liela žurnālistu grupa un kura tēma bija tiesības iesniegt lūgumrakstus kā līdzeklis Eiropas Savienības tuvināšanai tās iedzīvotājiem.

Es vēlētos atbalstīt šajā ziņojumā sniegto ierosinājumu par kopējas tīmekļa vietnes izveidošanu Eiropas iestādēm nolūkā palīdzēt iedzīvotājiem nepastarpināti noteikt iestādi, kura spētu atrisināt viņu sūdzību.

Noslēgumā es vēlos izteikt atbalstu Eiropas ombuda ierosinājumam pastiprināt sadarbību ar valstu tiesībsargiem un līdzīgām iestādēm, lai kopīgiem spēkiem vairotu Eiropas iedzīvotāju uzticību.

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Diamandouros kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties ombudam un visam viņa birojam par vērtīgo darbu, ko viņi ir paveikuši, lai panāktu labu pārvaldību un pārredzamību. Es vēlētos arī pateikties referentei par izcili paveikto darbu.

Jau pašā sākumā ir pierādījies, ka Eiropas ombuda amats ir bijis ļoti vajadzīgs, un tagad, stājoties spēkā Lisabonas līgumam un Pamattiesību hartai kļūstot saistošai, ombuda nozīme būs vēl svarīgāka. Tāpēc turpmāk mums vajadzēs censties vēl vairāk, lai nodrošinātu ombudam visus vajadzīgos resursus un lai viņa pilnvaras atbilstu laika garam. Tas nozīmē, ka viņa rīcībā ir visa vajadzīgā informācija un ka ES ierēdņiem būs jāsaka tas, kas viņiem zināms, nevis tas, ko viņi vēlētos teikt. Pretējā gadījumā mēs nevarēsim runāt par tiesiskumu, kuru mēs tik bieži piesaucam un mācām arī citiem. Mums arī pašiem ir jāievēro tiesiskums, un tikai tad mēs varam pamācīt citus.

Ombuda gada pārskats ir lielisks piemērs tam, kā informēt sabiedrību par savu paveikto darbu. Ziņojums ir skaidrs, kodolīgs un jēgpilns. Pārredzamība ir Eiropas demokrātijas pamats, un interesanti, ka 36 % sūdzību attiecas tieši uz pārredzamības trūkumu. Tas izsaka ļoti daudz, un šis jautājums noteikti ir jārisina.

Saskaņā ar Pamattiesību hartu ikvienam iedzīvotājam ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgā termiņā veiktu viņa lietas izskatīšanu ES iestādēs. Par to ir runāts bieži, un tas uzliek mums saistības un nepārprotami attiecas arī uz ombuda biroju. Tāpēc es gribētu uzsvērt, ka mums ir jānodrošina attiecīgie resursi, lai mūsu iedzīvotājiem nebūtu gadiem ilgi jāgaida lēmuma pieņemšana. Tas būs atkarīgs tikai no resursiem. Es vēlos pateikties ombudam par paveikto vērtīgo darbu un novēlēt viņam sekmes šajā ārkārtīgi sarežģītajā un dažreiz nepietiekami novērtētajā darbā. Tas ir viens no vissvarīgākajiem amatiem Eiropas Savienībā — rūpēties par iedzīvotāju tiesībām.

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Liels paldies Paliadeli kundzei par lielisko ziņojumu. Ombuds ir saņēmis daudz uzslavu par savu konstruktīvo un viegli uztveramo pārskatu par minētajiem jautājumiem, un arī es pievienojos šiem atzinīgajiem vārdiem.

Tā kā laiks ir ierobežots, es pievērsīšos tikai trīs jautājumiem. Pirmkārt es gribētu minēt uzraudzību, ko ombuds veic saistībā ar nolīgumu ar Eiropas Investīciju banku. Tā bija mūsu grupas iniciatīva, kas saistīta ar Parlamenta rezolūciju par 2006. gada ziņojumu. Šajā saistībā ir pareizi pievērst uzmanību uzlabojumiem bankas sadarbībā ar NVO un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai padarītu šo sadarbību vienkāršāku un pārredzamāku, un mēs par to esam pateicīgi.

Otrkārt, gribētu minēt Zaļo un Eiropas brīvās apvienības grupas ierosinātos grozījumus, aicinot Konstitucionālo jautājumu komiteju izstrādāt procedūras, lai vienkāršotu lietu iesniegšanu izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā; šajā ziņā Parlaments atbalstīs ombuda ieteikumus. Tas ievērojami stiprinās ombuda pozīcijas un tādējādi arī iedzīvotāju juridisko statusu. Šajā saistībā mēs jau esam saņēmuši Parlamenta atbalstu, un tagad mēs ceram, ka šajā plenārsēdē Parlaments sekos komitejas paraugam un nobalsos par labu šiem uzlabojumiem.

Treškārt vēlos pievērsties grozījumiem, kurus mēs iesniedzām šodien, par ombuda pilnvaru noskaidrošanu jautājumos attiecībā uz neapmierinošu pārvaldību vai, citiem vārdiem, sliktu pārvaldi. Mēs esam noraizējušies, ka pārāk brīvs formulējums var radīt nopietnas problēmas, kas saistītas ar interpretāciju. Lai gan mūsu priekšlikums šķiet samērā tehnisks, no juridiskā viedokļa tas ir ievērojami pārliecinošāks nekā ziņojuma formulējums. Mēs esam gandarīti, ka Paliadeli kundze ir atbalstījusi šo priekšlikumu, un es ceru, ka to atbalstīs arī Parlaments.

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Diamandouros kungs, jūs esat ļoti prasmīgs politiķis un zināt, kā iegūt atbalstu no daudzām šā Parlamenta politiskajām grupām. Jāsaka, ka daudzi politiķi Parlamentā varētu no jums mācīties. Es ceru, ka jaunās, ērti pieejamās tīmekļa vietnes izveide nebūs jūsu galvenais panākums.

Manuprāt, jums būtu jāpievērš uzmanība sadarbībai ar ombudiem ne tikai no ES dalībvalstīm, bet arī no Eiropas Padomes dalībvalstīm, jo dažkārt viņi vairāk pārstāv valsti, nevis iedzīvotājus. Turklāt es uzskatu, ka rokasgrāmata par to, kā rakstīt sūdzības, būs patiess iedrošinājums iedzīvotājiem saņemties tās rakstīt. Man šķiet, ka mūsu iestādēm ir vajadzīga uzraudzība. Esmu pārliecināts, ka šī ideja, kas varbūt šķiet musinoša, mums šobrīd ir vajadzīga.

Es gribētu uzsvērt, ka bieži pieminētā pārredzamība ir būtisks priekšnosacījums, lai iedzīvotāji pilnībā uzticētos Eiropas Savienībai un ES iestādēm. Pēdējā laikā mūsu iedzīvotāji nav varējuši uzticēties ES, un to var apstiprināt Paliadeli kundze. Saskaņā ar D plānu (demokrātija, dialogs, diskusijas) mums ir jāparāda iedzīvotājiem, ka Eiropas Savienība un tās iestādes ir pārredzamas un darbojas iedzīvotāju interesēs. Pretējā gadījumā demokrātijas deficīts diemžēl palielināsies.

  Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ombuda nozīme un tādējādi viņa ziņojuma izvērtēšana ir ļoti svarīga Eiropas iestādēm. Patiesi, tas ir viens no rādītājiem mūsu iedzīvotāju izpratnei par mūsu iestādēm.

Dažus mēnešus pēc Eiropas vēlēšanām, kurās diemžēl bija vērojama zema vēlētāju aktivitāte un pastiprināta atturēšanās no balsošanas, ir ļoti būtiski, lai Parlaments piešķirtu lielu nozīmi šim ziņojumam. Tas ir vēl būtiskāk attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem saistībā ar šajā ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem.

Kopumā 355 sūdzības (6 % palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) ir ļoti maz, ja ņemam vērā, ka Eiropā dzīvo 500 miljoni cilvēku. Varētu par to priecāties un uzskatīt, ka tas ir apliecinājums tam, ka mūsu iedzīvotāji ir ļoti apmierināti. Tomēr mēs zinām, ka tā nav.

Tāpat ir atklājies, ka vairums sūdzību attiecas uz pārredzamības trūkumu mūsu iestādēs. To labi pierāda vēlēšanu kampaņa. Mūsu iedzīvotāji slikti pārzina mūsu iestādes un to darbību. Viņi neizprot Eiropas būtību, un nav pārsteigums, ka vairums sūdzību attiecas uz Komisiju, jo mūsu iedzīvotāju uztverē Komisija ir Eiropas Savienība.

Tomēr — es tagad mazliet pārspīlēšu — liela finansējuma daļa ir piešķirta saziņas pasākumiem, un kopš vēlēšanām mēs dzirdam, ka mums ir jāuzlabo un jāpastiprina saziņa, lai vairotu mūsu iedzīvotāju izpratni.

Protams, mums ir jāuzlabo saziņa, bet es uzskatu, ka pārlieku liela saziņa kropļo informāciju. Es labprāt atbalstīšu sociālistu grupas deputātu iesniegto priekšlikumu par kopīgu tīmekļa vietni, kurā iedzīvotājiem būtu pieejama daudzpusīga informācija.

Šis ziņojums ir mūsu iestāžu pareizas darbības un labas pārvaldības rādītājs. Tas jau iepriekš tika minēts. Tas ir mūsu pārvaldības rādītājs. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt šo ieteikumu ievērošanu ikdienā, nevis tikai šā ziņojuma vai citu īpašu ziņojumu dēļ.

Liels paldies, Diamandouros kungs, par jūsu darbu mūsu iedzīvotāju labā! Liels paldies jūsu komandai. Jūs varat paļauties uz mūsu atbalstu, lai sekmētu un atvieglotu jūsu darbu.

  Nikolaos Salavrakos, EFD grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Iesākumā es gribētu pateikt, ka mēs atbalstām ombuda ziņojumu un Paliadeli kundzes ziņojumu; šie ziņojumi ir visaptveroši, un mēs tos atzinīgi novērtējam. Vēsture mūs māca, ka zināmās situācijās, it īpaši ekonomikas krīzes laikā, iedzīvotāji pauž neapmierinātību ar politisko sistēmu attiecībā uz tiesiskuma nodrošināšanu, lai gan tai pašā laikā — jo lielāka ietekme ir valstij ekonomikas un sociālajā jomā, jo vairāk domstarpību rodas iedzīvotāju un valsts iestāžu starpā.

Būtiskākais, ka politiskajai sistēmai vienmēr, un it īpaši šajos laikos, ir jārada veids, kā atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos pārvaldei, valstij un arodbiedrībām. Es pat teiktu, ka pretsvars pieaugošajai korupcijai un sliktai pārvaldei ir iestāžu ētikas normu un revīzijas iestāžu objektivitātes palielināšana.

Kā jau iepriekš minēju, es uzskatu, ka Eiropas ombuda institūcija ir ārkārtīgi svarīga, lai atjaunotu Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, tāpēc mēs atbalstām visus centienus, kas vērsti uz šīs institūcijas stiprināšanu, pilnvaru paplašināšanu un publiskā tēla uzlabošanu.

Tāpēc es aicinu visus censties nodrošināt visu iespējamo palīdzību Eiropas ombuda darbā un pieņemt viņa rīcību, lai panāktu uz iedzīvotājiem vērstas pieejas īstenošanu. Es jūs apsveicu, Diamandouros kungs!

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Studenti mani lūdza Eiropas Parlamenta plenārsēdē ziņot par to, kas šobrīd notiek Austrijā un daļēji arī Vācijā. Es lūdzu ombudu mani atvainot, jo es tagad gribētu šo lūgumu izpildīt.

Jau vairākas nedēļas Austrijā darbojas sociālā kustība ar nosaukumu Die Uni brennt jeb „Universitāte liesmās”. Ne Austrijā, ne citviet Eiropā jau gadu desmitiem nav darbojusies neviena kustība, kas līdzinātos šai. Demonstrācijās piedalās tūkstošiem studentu; viņi protestē ielās un ir aizņēmuši lekciju zāles. Viņi pieprasa akadēmisku, nevis profesionālu izglītību, aicina uz universitāšu demokratizāciju un galvenokārt pieprasa neierobežotu piekļuvi izglītībai.

Vislielāko kritiku viņi velta Boloņas procesam. Piemēram, vienā no saukļiem Vīnes Universitātē ir rakstīts: „Sāksim procesu pret Boloņas procesu!”, kas, manuprāt, ir ļoti trāpīgi. Politiķi gadiem ilgi slavina Boloņas procesu kā būtisku panākumu virzībā uz Eiropas Augstākās izglītības telpas izveidi un stāsta mums, ka tas mūs padarīs konkurētspējīgākus. Tomēr galarezultāts ir izteikti neelastīga shematiska pieeja, daļēji privatizētas augstskolas un vēlme izglītības rezultātus padarīt plānojamus.

Tomēr akadēmisms noteikti nav plānojams process. Tas ir veids, kā izglītotiem cilvēkiem izpausties un sazināties savā starpā. Akadēmiskā zinātkāre un zinātniskais radošums arī nav plānojami, un šī kustība to vēlreiz apliecina. Tāpēc mums tā ir jāatbalsta — tā ir demokrātija darbībā.

  Erminia Mazzoni (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja es gribētu mūsu komitejas locekļu vārdā pateikties ombudam par paveikto darbu un viņa rūpīgi izstrādāto ziņojumu. Es vēlos pateikties Paliadeli kundzei par viņas izcilo devumu mūsu komitejas darbībā. Tāpat es vēlos pateikties šo debašu dalībniekiem par izrādīto interesi un veltīto uzmanību, lai nodrošinātu šo demokrātijas instrumentu izmantošanu un līdzdalības īstenošanu, un sasniegtu līgumos paredzētos mērķus.

Izskatot Eiropas ombuda 2008. gada ziņojumu, mēs redzam, ka diemžēl mērķis par Pamattiesību hartas 41. pantā ietvertā principa piemērošanu vēl nebūt nav sasniegts. Tiesības ziņot ombudam par sliktas pārvaldes gadījumiem 2008. gadā ir izmantojuši 3406 Eiropas iedzīvotāji; tas liecina, ka neapmierinātības līmenis ir paaugstinājies, jo 2007. gadā šīs tiesības izmantoja 3211 iedzīvotāji. Es uzskatu, ka šis rādītājs ir jāsalīdzina ar zināšanu un informētības līmeni, tāpēc es iebilstu apgalvojumiem, kurus izteica deputāts, kurš uzstājās iepriekš, un uzskatu, ka šie skaitļi apliecina augsto neapmierinātības līmeni Eiropiešu vidū. Turklāt zināms mierinājums ir tas, ka tikai daļa sūdzību tika uzskatītas par atbilstošām Eiropas ombuda kompetencei, jo liela daļa sūdzību, kuras neizskatīja Eiropas ombuds, tika nosūtītas citām struktūrām, tostarp manis vadītajai Lūgumrakstu komitejai.

Manuprāt, mums kā Eiropas iestādēm un īpaši kā Parlamentam arī ir jāuzņemas atbildība par to, kā cilvēki izprot taisnīgumu pārvaldē, un to, cik godīgas viņu skatījumā ir mūsu iestādes. Par spīti Eiropas ombuda funkcionālās nozīmes pozitīvajam apstiprinājumam, ņemot vērā pieaugošo sekmīgi atrisināto lietu skaitu, mēs Parlamentā esam saņēmuši aptuveni 10 % sūdzību un komitejā 60 %...

(Priekšsēdētājs atgādināja runātājai par viņai atvēlēto uzstāšanās laiku)

Šādā gadījumā es tikai gribētu piebilst (ņemot vērā, ka jūs, priekšsēdētāja kungs, atvēlējāt ilgāku laiku arī citiem, domāju, ka es, arī būdama priekšsēdētāja, varu atļauties uzstāties pāris sekundes ilgāk), ka šo iestāžu pienākums ir veikt pasākumus demokrātijas instrumentu uzlabošanai un līdzdalības sekmēšanai, jo mums ir arī Lisabonas līgums, ar kuru ieviestas tautas iniciatīvas tiesības. Es uzskatu, ka mums ir jāuzlabo, bet ne jāmaina šo iestāžu uzdevumi; mūsu pienākums ir uzlabot iedzīvotājiem sniegto instrumentu efektivitāti un produktivitāti, ja mēs patiesi vēlamies izveidot Eiropu iedzīvotājiem.

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Kā Lūgumrakstu komitejas locekle es arī gribētu teikt dažus vārdus. Pirmkārt, es pilnībā atbalstu Eiropas ombuda ziņojuma pieņemšanu. Kā komitejas locekle es arī novērtēju to, ka viņš savu darbu ir veicis ļoti līdzsvaroti.

Manuprāt, vissvarīgākais ir tas, ka viņš ir centies saīsināt lietu izskatīšanas laiku. Galu galā, mēs zinām, ka no uzticamības viedokļa ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka, jo ātrāk iesniegtā sūdzība tiks izskatīta, jo drīzāk sūdzības iesniedzējs saņems atbildi. Mēs arī zinām, ka vairums sūdzību neattiecas uz ombuda kompetenci. Šajā ziņā tuvākajā laikā mums būs īpaši svarīgi sniegt Eiropas Savienības pilsoņiem pēc iespējas vairāk informācijas par iestādēm, kurās viņi var vērsties dažādos gadījumos.

Mūsu komitejas un ombuda sadarbība bija ļoti laba, un es ceru, ka tā tas būs arī turpmāk.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt referenti par visaptverošo ziņojumu. Tāpat es vēlos apsveikt ombudu un viņa dienesta darbiniekus. Šis dienests ar katru gadu kļūst labāks. Darbs ir labi padarīts.

Tomēr, lasot ziņojumu, kura saturam mēs piekrītam, mēs nonākam līdz paskaidrojuma daļai, kurā redzam būtisku punktu, kas attiecas uz mums, un mēs nevaram to neņemt vērā.

Es runāju par punktu, kurā ombuds kritizē Parlamentu par to, ka 2005. gadā Parlaments noraidīja pieprasījumu sniegt informāciju par piemaksām, kas piešķirtas Eiropas Parlamenta deputātiem no Maltas. Protams, jautājums bija par to, ka šādas informācijas izpaušana nozīmē to, ka jāizpauž arī informācija, kas attiecas uz visām mūsu piemaksām.

Manuprāt, tā ir valsts nauda, un sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tā tiek tērēta. Mēs esam publicējuši summas, kas lauksaimniekiem izmaksātās saskaņā ar KLP, bet mēs nevēlamies publicēt savus ceļa izdevumus un citas piemaksas. Manuprāt, tās ir likumīgas izmaksas. Tās rodas, pildot mūsu pienākumus iedzīvotāju vārdā. Vēlreiz uzsvēršu, ka dienesta, biroja, ceļojumu un citi izdevumi, kas saistīti ar manu vēlētāju pārstāvniecību, ir attaisnoti izdevumi, un man nav par tiem jāatvainojas un nav tie jāslēpj.

Es nedomāju, ka tas varētu kompromitēt manu darbinieku privātumu — tam nevajadzētu tā būt. Tomēr es vēlos atgādināt, ka, neļaujot brīvi piekļūt informācijai par mūsu piemaksām un izdevumiem, mēs panāksim, ka iedzīvotāju acīs Parlaments būs iestāde, kas sludina pārredzamību, bet pati to neievēro.

Es zinu, ka atsevišķi deputāti var publicēt savus izdevumus savās tīmekļa vietnēs, un daudzi to arī dara, tomēr mums kā Parlamentam ir kolektīva atbildība par informācijas pieejamības nodrošināšanu. Varbūt izklausās, ka es pārāk moralizēju, bet tā nav. Es tikai saku, ka tā notiks, tāpēc būtu labāk, ja Parlaments pats vienkāršotu pieeju informācijai, nevis gaidītu pamudinājumu to darīt.

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā Lūgumrakstu komitejas loceklis es gribētu izteikt pāris piezīmes par mūsu grupas iesniegto grozījumu attiecībā uz Paliadeli kundzes ziņojumu saistībā ar gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību.

Mūsuprāt, ziņojumā ietvertā sliktas pārvaldes definīcija nepavisam nepalielina un neapstiprina ombuda nozīmi, bet rada tieši pretēju efektu. Pirmkārt, tāpēc, ka ierosinātā definīcija, kas ir pārāk neskaidra, apgrūtina iespēju noteikt lietas, kurās ombuds var iejaukties vai kurās tam ir jāiejaucas, un tādējādi pavājina viņa spēju rīkoties. Otrkārt, un, iespējams, vēl svarīgāk ir tas, ka šī definīcija rada ombudam iespēju iejaukties, ko citas iestādes varētu uztvert par diskrecionāru, jo šī rīcība nav pienācīgi definēta un regulēta.

Tādēļ mēs uzskatām, ka Zaļo un Eiropas brīvās apvienības grupas iesniegtajā grozījumā ietvertā sliktas pārvaldes definīcija ir precīzāka un kodolīgāka un būs piemērotāka aktīvai un efektīvai izmeklēšanai, kā arī saprotamāka iestādēm un iedzīvotājiem.

  Oldřich Vlasák (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, godātais ombud, dāmas un kungi! Es augstu vērtēju Eiropas sabiedrības tiesību sarga darbību, tomēr man jāsaka, ka es šā dienesta darbībā saskatu trīs nopietnas problēmas. Pirmā problēma ir informācija. Vairums ES iedzīvotāju patiesībā nemaz nenojauš par Eiropas ombuda eksistenci, nemaz nerunājot par to, ka viņi nezina, ar ko viņš nodarbojas un ar kādiem jautājumiem var pie viņa vērsties. Fakti ir pietiekami skaidri. Gandrīz 90 % sūdzību, kuras iesniedza mani tautieši no Čehijas Republikas, nebija attiecināmi uz Eiropas ombuda darbības jomu. Arī pārējās dalībvalstīs situācija ir līdzīga. Tāpēc Eiropas Parlaments iesaka īstenot plašu iedzīvotāju informēšanas kampaņu. Tomēr es neesmu pārliecināts, vai mēs cenšamies ārstēt īsto slimību.

Otra problēma ir izmaksas. Katrai valsts iestādei ir zināmas izmaksas. Ar katras jaunas iestādes izveidošanu tiek radīta lielāka birokrātija, ar kuru iedzīvotājiem jārēķinās un jācīnās ar tās radītajiem šķēršļiem. Tāpēc ir jāapsver, vai ieguldītā nodokļu maksātāju nauda ir devusi vēlamo rezultātu. Pagājušajā gadā mani tautieši Eiropas sabiedrības tiesību sargam iesniedza 66 sūdzības no kopumā gandrīz 800 sūdzībām no visas Eiropas Savienības, kuras ietilpst Eiropas ombuda kompetencē. Iesniegtos jautājumus izskatīja 70 ierēdņi, kuri nodokļu maksātājiem izmaksā EUR 9 miljonus. Tādējādi katra izskatītā lieta izmaksā vairāk nekā EUR 10 000. Manuprāt, tas ir pārmērīgi daudz.

Trešā problēma ir subsidiaritāte. Kā bijušais mērs es biju pārsteigts, lasot, ka viena no lietām, ko izskatīja ombuds, bija saistīta ar nelielā Břeclav apgabala plānošanas dokumentiem saistībā ar ātrdarbīgiem sakariem. Es uzskatu, ka tas bija pilnīgi lieki, jo vietēja rakstura problēmas vispirms ir jārisina uz vietas, nevis Briselē vai Strasbūrā. Dāmas un kungi, ja es būtu atbildīgā amatpersona šādā iestādē, es nodrošinātu, lai tā darbojas saprātīgi, ar iespējami mazākām izmaksām un lai tā ļaunprātīgi neizmanto vai mākslīgi nepaplašina savas pilnvaras un nevairo birokrātiju. Šajā saistībā es gribētu novēlēt ombudam daudz panākumu.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu Paliadeli kundzes ziņojumu un balsošu par to. Es arī vēlos apsveikt Diamandouros kungu par viņa paveikto darbu. Es gribētu uzsvērt, ka daudziem Eiropas iedzīvotājiem bieži nākas saskarties ar gadījumiem, ko mēs eifēmiski dēvējam par sliktu pārvaldi, kas galu galā atņem viņiem pamattiesības. Manuprāt, šie gadījumi rodas nevis birokrātijas vai nolaidīgas attieksmes dēļ, bet gan Eiropas Savienības iestāžu pieņemtās kļūdainās un nepareizās politikas dēļ. Tādējādi vēršanās pie Eiropas ombuda sniedz Eiropas iedzīvotājiem iespējas pieprasīt viņu tiesību ievērošanu.

Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments kā vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienību pārstāvošā iestāde sniegtu politisku atbalstu Eiropas ombudam viņa darbā, lai pēc iespējas ierobežotu šādus gadījumus. Man jāteic, ka ziņojums un Eiropas ombuda specifiskais darbs skaidri parāda, ka Eiropas Parlamenta atbalsts turpmāk ļaus ombudam strādāt efektīvāk.

Noslēgumā gribētu teikt, ka, manuprāt, mums ir jācenšas sniegt Eiropas iedzīvotājiem vairāk informācijas par Eiropas ombuda nozīmi un pilnvarām, lai viņi varētu nekavējoties vērsties pie ombuda pēc palīdzības gadījumos, kad ir pārkāptas viņu pamattiesības.

  Carlos José Iturgaiz Angulo (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos izteikt savu atzinību Paliadeli kundzei par ziņojumu, ar kuru viņa sākotnēji iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju un tagad arī Parlamentu.

Tāpat es gribētu atbalstīt manu kolēģu no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas Gruny kundzes un Mazzoni kundzes vērā ņemamos izteikumus, tomēr, priekšsēdētāja kungs, es gribētu piebilst, ka ombuda nozīme demokrātiskā iestādē ir ļoti būtiska. Mēs Lūgumrakstu komitejā nonācām pie šāda secinājuma, kad Diamandouros kungs mūs vairākkārt apciemoja, lai iepazīstinātu ar saviem gada ziņojumiem — arī ar šo, kuru mēs šodien izskatām Parlamentā, — vai citiem ziņojumiem attiecībā uz viņa darbības jomu.

Dāmas un kungi, es negribētu jūs apgrūtināt ar skaitļiem. Tomēr, lai gan ir panākts zināms progress ombuda nozīmes veicināšanā, man nav šaubu, ka tad, ja mēs veiktu Eiropas iedzīvotāju aptauju par ombuda nozīmi, viņa pienākumiem un darbību, mēs diemžēl konstatētu, ka iedzīvotāju uztverē viņš ir maznozīmīgs, un daudzos gadījumos viņi pat nenojauš par ombuda eksistenci. Iespējams, tas ir tāpēc, ka ombuda lēmumi nav saistoši, kā viņš pats to šodien mums atgādināja, vai arī tāpēc, ka viņa darbība ir ļoti ierobežota attiecībā uz dalībvalstīm, ko arī šajā plenārsēdē norādīja Diamandouros kungs.

Tomēr, ja mēs vēlamies sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, Eiropas Parlamentam un Lūgumrakstu komitejai ir jācenšas atbalstīt un veicināt ombuda darbu. Kā jau tika norādīts, samērā daudz sūdzību ir tieši par pārredzamības trūkumu, tāpēc es esmu pārliecināts, ka pienācīgi sniegta informācija — piemēram, jaunā tīmekļa vietne, kura jau darbojas un kuru es vērtēju atzinīgi, — būs lielāks ieguldījums, un šajā ziņā es gribētu uzstāt, ka, manuprāt, mums visiem ir jāatbalsta šis mērķis, lai visi iedzīvotāji būtu informēti par ombuda darbu un varētu vērsties pie viņa ar saviem jautājumiem. Tāpēc es novēlu ombudam lielu veiksmi un panākumus darbā, jo viņa panākumi būs arī visu Eiropas iedzīvotāju panākumi.

  Alan Kelly (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu izteikt savu atzinību Paliadeli kundzei par viņas izcilo ziņojumu. Mēs kā Parlamenta deputāti esam zināmā mērā atbildīgi par iedzīvotāju uzticēšanās vairošanu. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai mēs veidotu Eiropas iestādes, pamatojoties uz mūsu iedzīvotāju redzējumu un ierosinājumiem un uz viņu priekšstatiem par to, kādai jābūt demokrātijai.

Patlaban Eiropas ombuda biroja darbība ir nozīmīgāka nekā jebkad iepriekš, un šā biroja darbs ir pelnījis uzslavu. Tomēr mums jāatzīst, ka pārredzamības trūkums un iedzīvotāju viedoklis šajā saistībā joprojām ir nopietna problēma, it īpaši Komisijai. Lai gan es atzinīgi vērtēju jaunās tīmekļa vietnes izveidošanu, es nedomāju, ka ar to viss ir paveikts.

Galu galā, vairāk nekā trešā daļa sūdzību saistībā ar Eiropas iestādēm attiecas uz pārredzamības trūkumu. Ja mēs vēlamies pildīt Lisabonas līguma sarunu gaitā Īrijas iedzīvotājiem un visiem iedzīvotājiem doto solījumu, mums jāpanāk, lai visu Eiropas iestāžu darbs būtu pārredzams kā uz delnas.

Šis ziņojums ir liels panākums virzībā uz šo mērķi, lai gan darāmā vēl ir daudz, it īpaši jautājumā par sadarbību ar valstu ombudu birojiem un par Parlamenta darbības stilu.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Es arī vēlētos pateikties Eiropas ombudam par viņa darbu. Ja es to darītu grieķu valodā, Parlamenta deputāti nodomātu, ka grieķu lobijs ir sācis sadarboties ar ombudu, referenti un deputātiem, kuri uzstājās.

Tomēr tieši uzticēšanās un pārredzamības vārdā būtu ļoti labi, ja mēs visdrīzākajā laikā pieņemtu ziņojumu par ombuda darbību, un vislabāk būtu, ja mēs to pieņemtu pirms ombuda vēlēšanu kampaņas sākuma. Es ceru, un patiesībā mēs visi ceram, ka ombuds, vienalga, vai tas būtu jūs vai kāds jūsu darba turpinātājs, dosies iepazīšanās vizītē uz vairāk nekā tikai diviem reģioniem, tādējādi, iespējams, palīdzot samazināt šos procentuālos rādītājus. Mēs visi vēlamies, lai mūsu un arī Parlamenta darbs būtu pārredzamāks.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Diamandouros kungs! Tāpat kā iepriekšējos gados ombuds sniedza ļoti objektīvu ziņojumu par savu darbību, kas apliecina, cik svarīga ir viņa misija attiecībā uz Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

Jaunums 2008. gada ziņojumā ir ombuda darbs saistībā ar Eiropas Investīciju banku. EIB ir vissvarīgākā iestāde, kas sniedz aizdevumus investīcijām ES un kandidātvalstīs. Lai gan ES iestāžu struktūrā EIB ir nodrošināta liela pastāvība, tomēr tai ir jāievēro labas pārvaldības standarti. Tāpēc es ar prieku uztvēru jauno ziņu, ka 2008. gadā ir sācies dialogs starp ombudu un Eiropas Investīciju banku un ka ir parakstīta vienošanās par labas pārvaldības principu ievērošanu. Saskaņā ar šo vienošanos EIB apņemas ieviest iekšēju procedūru sūdzību izmeklēšanai, jo līdz šim bankā šāda procedūra nav bijusi. Es priecājos arī par to, ka banka ir apņēmusies piemērot tādus pašus standartus labas pārvaldības jomā attiecībā uz ikvienu, kurš lūdz aizdevumu, neņemot vērā, vai tas ir ES iedzīvotājs, vai nav. Es ceru, ka Eiropas Parlaments arī turpmāk tiks informēts par sadarbību starp ombudu un EIB. ES vēlreiz apsveicu jūs par jūsu ziņojumu.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Eiropas ombuds ir paveicis lielisku darbu. Šāds viedoklis ir arī Lūgumrakstu komitejai, un es atbalstu ombuda atkārtotu ievēlēšanu. Viens no iemesliem ir viņa atvērtība tādā jutīgā jautājumā kā mazākumtautības. Šajā saistībā es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības attiecības ar mazākumtautībām ir ļoti neskaidras.

Beidzot mazākumtautības ir minētas Lisabonas līgumā — 100 000 lappušu biezajā acquis communautaire. Tomēr attiecības ar mazākumtautībām ir neskaidras tāpēc, ka, piemēram, nelabvēlīga valodas likuma pieņemšana Slovākijā norāda, ka mazākumtautību jautājums nav ietverts Kopienas atbildības jomā. Savukārt jauno dalībvalstu pienākums, pievienojoties ES, ir parakstīt un ratificēt Eiropas Reģionālo un mazākumtautību valodu hartu un Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kas attiecas uz mazākumtautību jautājumiem. Šajā ziņā tiek sniegtas divas atšķirīgas vēstis, kas liek domāt par Eiropas Savienības divkosīgo dabu. Tas prasa izskaidrojumu, jo 15 % Eiropas iedzīvotāju ir vietējās vai imigrantu mazākumtautības, tostarp arī 12 miljoni romu tautības pārstāvju.

Eiropā tā ir ļoti svarīga un nopietna problēma. Būtu lieliski, ja turpmāk ombuds savā darbā šim jautājumam pievērstu lielāku uzmanību, un es ceru, ka ombuds turpinās šo darbu.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man ir četri komentāri saistībā ar šo ziņojumu.

Pirmkārt, ombuds ir neaizstājama Eiropas Savienības demokrātijas daļa, un svarīgākais ir tas, ka viņš ir sasniedzams iedzīvotājiem.

Otrkārt, pārvarot sākotnējās problēmas, sadarbība starp Lūgumrakstu komiteju un ombudu ir bijusi lieliska.

Treškārt, Lūgumrakstu komiteja un ombuds kopumā ir kā atskaites punkts Eiropai, kas vērsta uz iedzīvotājiem.

Ceturtkārt, es kā lūgumrakstu komitejas loceklis arī turpmāk ceru uz būtisku dialogu ar Eiropas Savienības iedzīvotājiem, it īpaši tagad, kad stājies spēkā jaunais līgums. Eiropas Savienība ir radīta iedzīvotājiem, nevis otrādi, un mums visiem kopā ir jānodrošina, lai tas tā paliktu arī turpmāk, un jācenšas to uzlabot.

  Metin Kazak (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos apsveikt Eiropas ombudu par 2008. gadā slēgto izmeklēšanu rekordlielo skaitu. Esmu pārliecināts, ka jaunie statūti ļaus ombudam strādāt efektīvāk un paātrināt atbilžu sniegšanu uz iedzīvotāju sūdzībām, tādējādi stiprinot ombuda un iedzīvotāju savstarpēju uzticēšanos.

Par ombuda prioritāti ir jāizvirza sliktas pārvaldes novēršana. Diemžēl man jāsaka, ka šajā jautājumā mūsu panākumi nav lieli. Tomēr es ceru, ka līdz ar Pamattiesību hartas un Lisabonas līguma stāšanos spēkā šis aspekts tiks pastiprināts.

Otrs uzdevums būs pārredzamības veicināšana Eiropas iestādēs. Trešais uzdevums tuvāko gadu laikā būs informēšanas kampaņu īstenošana, lai nodrošinātu, ka mūsu iedzīvotāji pilnībā pārzina savas tiesības.

Visbeidzot, Eiropas ombudu tīkls ir ļoti svarīga platforma sadarbībai un paraugprakses apmaiņai dažādu valstu starpā. Bulgārija aktīvi piedalās šajā tīklā. Tā ir ne vien ieguvusi vajadzīgo pieredzi, bet arī vairojusi šīs iestādes ietekmi pēdējo gadu laikā.

  Heidi Hautala (Verts/ALE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos īpaši pateikties N. Diamandouros kungam par stingro atbalstu Parlamenta centieniem aizstāvēt un palielināt pārredzamību lēmumu pieņemšanā, un, kā zināms, dāmas un kungi, šis darbs ir jāturpina. Tas rada noteiktas problēmas. Komisāre M. Wallström pieminēja labas administratīvās prakses kodeksu, un es vēlētos pavaicāt viņai un Diamandouros kungam, vai tagad, kad jaunā Komisija ir sākusi savu darbu, nav pienācis laiks sagatavot priekšlikumu tiesību aktam, kas būtu piemērojams visām iestādēm un liktu tām stingri ievērot labas pārvaldības principus. Cik man zināms, šādi tiesību akti ir ieviesti katrā dalībvalstī.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Man kā Lūgumrakstu komitejas loceklei ir svarīgi pārstāvēt iedzīvotāju intereses vēl labāk nekā līdz šim. Es gribētu, lai lielāka sabiedrības daļa būtu informēta par iespēju risināt savas problēmas Parlamentā. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Ombuda kungs, jebkurā gadījumā es vēlu jums vēl lielākus panākumus arī turpmāk!

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Liels paldies Paliadeli kundzei par viņas ziņojumu. Eiropas ombudam patiesi ir būtiska nozīme, it īpaši tagad, kad ar Lisabonas līguma palīdzību cenšamies veidot Eiropu, kura būtu tuvāka iedzīvotājiem. Tāpēc Eiropas ombudam ir izšķiroša nozīme. Es uzskatu, ka Diamandouros kunga darbs ir bijis efektīvs un konsekvents, kā arī sekmējis pārredzamību un risinājis jautājumus, kas saistīti ar pārredzamības trūkumu. Turklāt viņa darbs ir nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstīs.

Kopumā šī pieeja parāda, ka Eiropas iestādes ir vērstas uz pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, un, protams, pateicoties šim procesam un centieniem, kurus mums jāizrāda arī turpmāk, iedzīvotāji vairāk uzticas gan mums, gan visām Eiropas Savienības iestādēm.

Tādējādi, noslēdzot savu uzstāšanos, vēlos teikt, ka Diamandouros kungs ir sekmīgi pildījis savus pienākumus un, manuprāt, šodienas debates un iesniegtais ziņojums ir labs iemesls, lai ievēlētu jauno Eiropas ombudu uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

  Nikiforos Diamandouros, Eiropas ombuds. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu sirsnīgi pateikties visiem Parlamenta deputātiem, kuri izteica konstruktīvas un ļoti pozitīvas piezīmes par ombuda darbu. Es to ļoti augstu novērtēju. Es pateicos arī tiem, kuri izteica konstruktīvas kritiskas piezīmes par ombuda darbu. Tieši tāpēc esmu šeit, lai mācītos no jūsu ierosinājumiem un kritikas un varētu turpināt veikt ombuda pienākumus, sniedzot labākus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Es īsumā gribētu teikt, ka sapratu to, ka galveno satraukumu rada pārredzamības trūkums, un, ja mani ievēlēs atkārtoti, es divkārši pastiprināšu centienus veicināt pārredzamību un labu pārvaldību, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībā esmu par to visvairāk atbildīgs.

Lisabonas līgums paver jaunas iespējas, un es tās noteikti izmantošu visā pilnībā, lai sniegtu labākus pakalpojumus iedzīvotājiem un turpinātu sadarbību ar Lūgumrakstu komiteju un Parlamentu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, es gribētu pateikties komisārei M. Wallström par paveikto darbu, komentāriem un sirsnīgo atbalstu, un atkārtot un apstiprināt, ka, tā kā Komisija veido 66 % no Savienības kopējā civildienesta, vairums sūdzību neizbēgami attieksies uz Komisiju. Tā tas noteikti ir.

Es gribētu pievērsties jautājumiem, kurus izvirzīja Boştinaru kungs un Czarnecki kungs par lielāku sadarbību ar valstu ombudiem, it īpaši ar ombudiem no valstīm ārpus ES robežām. Šeit jāmin divi aspekti. Man ir pastāvīgi kontakti ar visu kandidātvalstu ombudiem, un savā ziņā tās ir valstis ārpus ES robežām. Turklāt es cieši sadarbojos ar Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru, kurš izraudzīts par sakaru punktu visiem Eiropas Padomes dalībvalstu ombudiem.

Es domāju, ka man nevajadzētu pārsniegt šīs robežas, jo tādā gadījumā tā būtu iejaukšanās starptautisko attiecību jomā, kas ietilpst Komisijas kompetencē, tāpēc es cenšos nodrošināt līdzsvaru šajā jomā. Tomēr es skaudri apzinos, ka ir vajadzīga lielāka sadarbība visās jomās, un es centīšos to panākt.

Attiecībā uz lietu izskatīšanai veltīto laiku, par kuru runāja Göncz kundze, es gribētu teikt, ka mums ir ievērojami jāsaīsina šis laiks, un patlaban vairāk nekā 50 % (aptuveni 55 %) no visām lietām ir slēgtas nepilna gada laikā vai aptuveni 12 mēnešu laikā. Ņemot vērā, ka mūsu darbam ir jānorit 23 valodās un tas prasa arī lielu tulkošanas darbu, manuprāt, tas nav pārmērīgi ilgs laiks. Es runāju par vidējo laiku, jo vienkāršas lietas parasti tiek atrisinātas trīs vai četru mēnešu laikā; es tikai gribēju to paskaidrot.

Kaut arī Harkin kundze nav zālē, es vēlētos viņai pateikties un paust atzinību par sniegto atbalstu saistībā ar manu nostāju par lielāku pārredzamību, pat salīdzinoši sarežģītās situācijās, ja drīkstu tā teikt.

Atbildot uz Vlasák kunga piezīmēm par ombudu, es ņemšu tās vērā. Tomēr es gribētu norādīt, ka ombudu nevar vērtēt tikai pēc izskatīto sūdzību vai veikto izmeklēšanu skaita. Katru gadu papildus sūdzībām mēs izskatām vairāk nekā 11 000 informācijas pieprasījumu. Es ļoti bieži apmeklēju visas dalībvalstis. Savu pilnvaru laikā esmu ceļojis vairāk nekā 350 reizes pa visu Eiropas Savienību, un esmu apmeklējis visdažādākos vēlēšanu apgabalus.

Tādējādi resursi, ko ombuds tērē, lai kalpotu iedzīvotājiem, nav mērāmi tikai ar izskatīto sūdzību skaitu; un es vēlētos, lai Parlaments to ņemtu vērā. Esmu pārliecināts, ka vairums no jums to zina, tomēr es vēlējos to atgādināt.

Visbeidzot, tā kā šī ir mana pēdējā uzstāšanās Parlamentā šajā pilnvaru laikā, es gribētu izteikt vissirsnīgāko pateicību visiem tulkiem, kuri strādāja kopā ar mani visus šos piecus gadus.

  Chrysoula Paliadeli, referente. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Paldies visiem deputātiem par konstruktīvajiem komentāriem un atzinīgajiem vārdiem saistībā ar manu ziņojumu!

Lūgumrakstu komitejai un arī man personīgi bija īpašs gods sagatavot ziņojumu par vienu no Eiropas Savienības svarīgākajām institūcijām, proti, Eiropas ombudu, un mēs secinājām, ka Nikiforos Diamandouros kungs 2008. gadā savus pienākumus ir pildījis konsekventi, atbildīgi un efektīvi.

Eiropas ombuda taisnīgais un objektīvais viedoklis par spēcīgām iestādēm un birokrātisko attieksmi ir stiprinājis viņa pozīcijas ne vien tāpēc, ka viņš palīdz Eiropas iedzīvotājiem jautājumos, kas saistīti ar nevērīgu vai neefektīvu pārvaldību, bet galvenokārt tāpēc, ka viņš ir vairojis iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai un tās iestādēm.

Mēs uzskatām, ka ombuds 2008. gadā ir rīkojies, ievērojot tiesiskumu, un parādījis dziļu sociālo izpratni, tādējādi ieviešot augstus standartus darbam turpmākajos gados. Mēs ceram, ka ar šīs iestādes pareizu tiesību un pienākumu pārvaldību Eiropas ombuds turpmākajos gados vēl efektīvāk veicinās labu pārvaldību Eiropas Savienības iestādēs un sekmēs pret iedzīvotājiem labvēlīgu attieksmi no šo iestāžu puses. Mēs uzskatām, ka tas attaisno ne vien Eiropas ombuda iestādes pastāvēšanu un netieši arī dalībvalstu ombudu iestāžu pastāvēšanu, bet arī palielina Eiropas Parlamenta nozīmi, ņemot vērā, ka Parlaments uzrauga un ievēl ombudu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas ombuda iesniegtais ziņojums par viņa darbību 2008. gadā ir ļoti līdzsvarots un konsekvents. Es vēlētos izmantot izdevību, lai apsveiktu Nikiforos Diamandouros kungu un viņa komandu par paveikto darbu.

Vispirms mēs redzam, ka ombuda reģistrēto sūdzību skaits 2008. gadā ir pieaudzis — 3406 sūdzības salīdzinājumā ar 3211 sūdzībām 2007. gadā. To var interpretēt gan pozitīvi, ja mēs pieļaujam, ka Eiropas iedzīvotāji izmanto savas demokrātiskās tiesības uz informācijas pieejamību, gan negatīvi, ja mēs vērtējam šo sūdzību saturu.

Sliktas pārvaldes raksturīgākās izpausmes 2008. gadā uzsāktajās izmeklēšanās bija pārredzamības trūkums, tostarp atteikšanās sniegt informāciju un varas ļaunprātīga izmantošana. Manuprāt, ir satraucoši, ka 36 % izmeklēšanu pamatā ir sūdzības, kuras attiecas uz pārredzamības trūkumu Eiropas iestādēs, jo Eiropas pārvalde ir galvenais elements iedzīvotāju uzticēšanās vairošanā, kas ir daļa no Eiropas projekta. Es arī uzskatu, ka mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai palielinātu mūsu lēmumu pieņemšanas un pārvaldības pārredzamību mūsu iestādēs.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienība ir īsti džungļi ne vien saistībā ar subsīdijām, bet arī attiecībā uz tās kompetenci, lēmumu pieņemšanas procesiem un pat tās tīmekļa vietnēm. Citiem vārdiem sakot, vidusmēra iedzīvotājam ES ir kā septiņiem zīmogiem aizzīmogota grāmata. Lisabonas līgums būtu varējis sakārtot šo jomu. Tas būtu varējis nodrošināt lielāku pārredzamību un to, ka Eiropu veido kulturāla sabiedrība un savā būtībā federatīvas un vienlīdzīgā partnerībā viena otru papildinošas vēsturiskas nacionālas valstis, kuras ir vienotas un spēcīgas, lai pārstāvētu Eiropas intereses. Tomēr šķiet, ka pārredzamība nevienam īpaši nerūp, jo Padomes lēmumi un Komisijas priekšsēdētāju iecelšana notiek aiz slēgtām durvīm. Vispārējā interneta izplatība prasa konsekventi izmantot ES darba valodas — vācu, angļu un franču valodu, lai būtu iespējams sasniegt lielāko iedzīvotāju daļu. Pašreizējai Padomes prezidentūrai tas būtu jāņem vērā. Eiropas Savienības ombuda institūcija un paveiktais darbs ir solis pareizajā virzienā, tomēr mums jāpalielina centieni, ja vēlamies mazināt plaisu starp ES un tās iedzīvotājiem. Vissvarīgākais pasākums būtu referendumu rīkošana par turpmākās rīcības jautājumiem, un šo referendumu rezultāti būtu jāņem vērā. Ar Beneš dekrētiem nekādā gadījumā nedrīkst netaisnību padarīt likumīgu. „Otrās kategorijas pilsoņiem” pat ombuds nespēs palīdzēt.

  Krisztina Morvai (NI), rakstiski. – (HU) Eiropas ombuda ziņojumā nav atspoguļota pieredze, ko man kā cilvēktiesību juristei nācies piedzīvot Ungārijā. Tajā nav minēts, ka 2006. gada rudenī policija pēc valdības rīkojuma ievainoja, apcietināja un pakļāva safabricētam kriminālprocesam vairākus simtus miermīlīgu gājēju un piketētāju, kuri bija sapulcējušies, lai pieminētu īpašu notikumu. Eiropas Savienība klusēja. Tā neiebilst arī pret faktu, ka kopš tā laika policija ir regulāri un nelikumīgi pārbaudījusi to piketētāju dokumentus, kuri izgāja demonstrācijās, lai pieprasītu pārmaiņas, filmējusi šos piketētājus, nelikumīgi vajājusi un nereti patvaļīgi apcietinājusi.

Tāpat „pateicoties” Eiropas Savienības neiedomājami pasīvajai nostājai, 16 opozīcijas aktīvisti mēnešiem ilgi tika turēti apcietinājumā aizdomās par teroristiskām darbībām. Viņu „galvenais noziegums” bija kustības izveidošana ar mērķi atklāt valdībā pieļautu korupciju. Veids, kādā tika veikta kratīšana šo cilvēku mājokļos un konfiscēta viņu manta, kā arī pastāvīgi, kliedzoši aizturēto personu tiesību pārkāpumi ir pilnīgi pretrunā Eiropas cilvēktiesību normām.

Piemēram, liels skaits maskās tērptu desantnieku veica nejauši izvēlētu mājokļu pārmeklēšanu iebiedēšanas nolūkā bez pilnvarotas uzticības personas klātbūtnes vai citām garantijām. Tika konfiscēti datori, pilnībā neņemot vērā tiesiskās pamatnostādnes un profesionāli nereģistrējot saglabātos datus, tādējādi ļaujot varas iestādēm viltot pierādījumus un izrēķināties ar politiskajiem oponentiem. Mēs ceram uz Eiropas Savienības noteiktu iejaukšanos.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Pamattiesību hartas 41. pantā noteikts, ka „ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”. Šodien, iepazīstoties ar ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2008. gadā, mums diemžēl nākas atzīt, ka sūdzībās minētā visizplatītākā sliktas pārvaldes izpausme ES iestādēs ir pārredzamības trūkums (36 % izmeklēšanu).

Tas mani patiešām satrauc, jo, lai gan Eiropas Parlaments 2001. gadā pieņēma rezolūciju, ar ko apstiprina Ombuda labas administratīvās prakses kodeksu, citas Eiropas Savienības iestādes nav pilnībā ievērojušas Parlamenta prasības.

Es pilnībā atbalstu referentes ierosinājumus par jēdziena „slikta pārvalde” plašāku interpretēšanu, lai papildus nelikumīgām pārvaldības darbībām un normu un principu pārkāpumiem tajā ietvertu gadījumus, kad pārvaldes iestādes ir pieļāvušas nolaidību, rīkojušās nepārredzami vai pārkāpušas labas pārvaldības principus. Es arī personīgi aicinu ES iestādes un nākamo ombudu palielināt ES novērtējuma procesu un pārvaldes struktūru pārredzamību, izstrādājot efektīvi izmantojamu kodeksu, lai samazinātu sliktas pārvaldes gadījumu skaitu Eiropas Savienībā.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties referentei Paliadeli kundzei par ļoti visaptverošo un skaidro ziņojumu. Gribu pateikties arī ombudam un viņa dienestam par nenogurstošajiem centieniem mazināt nepareizu pārvaldību un paaugstināt pārvaldības standartus Eiropas Savienībā. Eiropas ombudam ir būtiska nozīme, jo viņš iejaucas saskaņā ar principu, ka lēmumu pieņemšana ir „cik vien iespējams, atklāta un, cik iespējams, tuvināta pilsoņiem”. Ar gandarījumu lasīju ziņojumu, kurā redzams, ka ombuds turpina aktīvi un līdzsvaroti izmantot savas pilnvaras, izskatot sūdzības un uzturot konstruktīvas attiecības ar Eiropas iestādēm. Tomēr es ar bažām raugos uz to, ka salīdzinājumā ar 2007. gadu lūgumrakstu skaits ir pieaudzis. Par laimi šis pieaugums ir tikai 6 %, bet tam ir jābūt kā brīdinājumam mūsu iestādēm. Pārvaldei šis fakts ir jāņem vērā un turpmāk jāizvairās no kļūdām un nepareizas rīcības, ievērojot šajā ziņojumā sniegtos ieteikumus. Es atbalstu referentes aicinājumu Eiropas Savienības iestādēm attiecībā uz darbības saskaņošanu ar labas administratīvās prakses kodeksu. Ir pagājuši astoņi gadi kopš Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par kodeksa apstiprināšanu. Tas ir ļoti ilgs laiks. Kodeksa noteikumu pieņemšana palīdzēs mums panākt plašāku sadarbību un sinerģiju, lai efektīvāk reaģētu uz mūsu iedzīvotāju vajadzībām.