Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Alexander Alvaro kunga ziņojums Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par Francijas Republikas iniciatīvu nolūkā pieņemt Padomes lēmumu par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (17483/2008 - C6-0037/2009 - 2009/0803(CNS)) (A7-0052/2009).
Alexander Alvaro, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt atzinību komisāram S. Kallas un maniem kolēģiem Parlamentā. Būtībā diskutējamais jautājums nepavisam nav strīdīgs. Šis ir jautājums par informācijas tehnoloģijas pielāgošanu muitas un akcīzes jomā. Daudziem tas šķiet ārkārtīgi tehnisks jautājums. Tomēr attiecībā uz krāpšanas un citu noziegumu apkarošanu ļoti liela nozīme ir sadarbībai muitas un akcīzes, kā arī informācijas apmaiņas jomā.
Mums bija veiksmīga sadarbība ar Zviedrijas vadīto Padomes prezidentūru, tāpēc es gribētu pateikties visiem, kas mūs atbalstīja un bija kopā ar mums šajā procesā, jo nav tā, ka šī dokumentu pakete būtu jaunums. Parlaments ir apliecinājis sadarbību, pieņemot un komitejā nobalsojot par būtiskiem grozījumiem, ko Padome jau bija ierosinājusi sava darba gaitā. Tāpēc es domāju, ka balsojums par šo jautājumu šonedēļ būs pozitīvs.
Vienīgais jautājums, kurā Parlamentam ir pretējs viedoklis, ir Eiropola pilnvaru paplašināšana šajā jomā. Protams, tas nav visu Parlamenta politisko grupu viedoklis. Tomēr tas ir balsojuma galīgais rezultāts saistībā ar ziņojumu par informācijas tehnoloģijām muitas un akcīzes jomā. Tas ir zināmā mērā saistīts ar iepriekšējām debatēm, kad mums bija citi nodomi, proti, dot signālu, ka salīdzinoši nesen noteiktās Eiropola pilnvaras, kas ļauj Eiropolam kļūt par aģentūru, ir paplašinātas vai papildinātas daudzās šaurās un specifiskās jomās.
Lielā mērā tas ir arī atbilstoši, ņemot vērā Eiropola svarīgumu un nozīmi, ka pilnvarās noteiktie uzdevumi ir tieši tādi, par kādiem mēs nolēmām. Tas arī veicina pārredzamību; tādējādi ne vien mēs, bet it īpaši mūsu iedzīvotāji, kuriem tiek izstrādāta politika, zina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt Eiropols. Pārredzamība veido pamatu jebkurai apsūdzības struktūrai un policijas spēkiem dalībvalstīs, un tā ir jābūt arī attiecībā uz Eiropas līmeni.
Man vairs nav daudz ko piebilst, un, ja kāds vēlas pārsniegt savu uzstāšanās laiku, es droši varu saīsināt savai runai atvēlēto laiku. Es vēlos pateikties Padomes prezidentūrai un saviem kolēģiem par lielisko sadarbību, un esmu pārliecināts, ka šonedēļ mums izdosies veiksmīgi nobalsot par šo ziņojumu.
Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija principā atbalsta Padomes lēmuma projektu, jo tas ir vajadzīgs, lai pēc iespējas vairāk pilnveidotu noteikumus gan par savstarpējo palīdzību, gan par administratīvo sadarbību, un tas ir vajadzīgs, lai sagatavotu noteikumus, kuros paredzēts, ka Eiropas Kopienu vispārējam budžetam būs jāsedz izmaksas, kas saistītas ar Muitas informācijas sistēmas izmantošanu dalībvalstīs.
Šī juridiskā korekcija nenozīmē budžeta palielinājumu, un ir jānodrošina lielāka savstarpējā papildināmība ar pasākumiem attiecībā uz sadarbību ar Eiropolu un Eurojust, nodrošinot šīm aģentūrām vienādu piekļuvi Muitas informācijas sistēmai (MIS), tostarp muitas lietu identifikācijas datu bāzei (FIDE). Ņemot to vērā, Komisija nevar atbalstīt Parlamenta ierosināto grozījumu, kura nolūks ir piešķirt Eiropolam un Eurojust atšķirīga līmeņa piekļuvi MIS/FIDE.
Komisija kopumā atzinīgi vērtē lielāko daļu Parlamenta iesniegto grozījumu. Šajā saistībā es vēlos izteikt dažus komentārus.
Komisija ir vienisprātis ar referentu A. Alvaro un izsaka nožēlu, ka par šo priekšlikumu dalībvalstīm ir jālemj tik steidzami, vēl pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Patiesībā Lisabonas līgumā ir paredzēts jauns juridiskais pamats, saskaņā ar kuru pašreizējo MIS Konvenciju varētu aizstāt ar jaunu regulu, kurai būtu tieša ietekme dalībvalstīs un kas nav jātransponē dalībvalstu tiesību aktos, pirms tā stājas spēkā; patlaban šādas regulas piemērs ir Regula (EK) Nr. 766/2008 par MIS administratīvo daļu.
Komisija atbalsta arī Eiropas Parlamenta viedokli, ka IT lietojumprogrammatūru datu aizsardzības uzraudzības vispiemērotākais risinājums ir tas, kura mērķis ir aizstāt Apvienoto uzraudzības iestādi (AUI) ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU). Abu minēto iestāžu veiktā kopējā uzraudzība var izraisīt darba dublēšanos un pārklāšanos. Jebkurā gadījumā ir jāievieš koordinācijas mehānisms un jāsniedz attiecīgi ieteikumi.
SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN Priekšsēdētāja vietniece
Petru Constantin Luhan, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es apsveicu savu kolēģi Alexander Alvaro un pateicos viņam par paveikto darbu un mūsu labo sadarbību ziņojuma sagatavošanas laikā. Tas bija ziņojums, kurā es piekritu referentam galvenajos jautājumos, proti, ka piekļuve muitas informācijas sistēmā ievadītajiem datiem ir jānodrošina tikai īpaši izraudzītām iestādēm un struktūrām, piemērām dalībvalstīm, Eiropolam un Eurojust.
Otrs jautājums, kas tika izvirzīts vienā no manis ierosinātajiem grozījumiem un kuru atbalstīja referents, attiecas uz to, ka dalībvalstīm, Eiropolam un Eurojust nav dota iespēja paziņot datus valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, un trešām valstīm, jo šajās valstīs dati nav pietiekami aizsargāti. Manuprāt, ir jāpārskata ziņojumā minētā muitas informācijas sistēma, lai to labāk pielāgotu uzraudzības dienestu prasībām un ļautu ierobežotam lietotāju lokam veikt sistēmā ietvertās informācijas analīzi.
Pārskatīšana arī palielinās sadarbību un muitas administrācijas veikto kontroles procedūru efektivitāti, pateicoties kopīgai, automatizētai sistēmai, kas palīdzēs novērst un izmeklēt nopietnus valsts tiesību aktu pārkāpumus, un ierosināt lietu šādu pārkāpumu gadījumā.
Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es gribētu palabot uz ziņojumu dēļa izlikto informāciju. Es neesmu pievienojusies Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupai; es vēl aizvien esmu kopā ar Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupu.
Pēc Francijas valdības lūguma mēs tikām iepazīstināti ar dokumentu, kas paredz muitas administrācijas sadarbību ar Eiropolu un Eurojust.
Šī atkal ir joma, kura pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā pavisam noteikti būs attiecināta uz koplēmuma procedūru. Tādēļ mēs izsakām nožēlu, ka, piemēram, Eiropola gadījumā, steiga ir ņēmusi virsroku pār vēlmi ievērot pamatbrīvības.
Mēs izsakām nožēlu, ka visos šajos dokumentos būtiskais līdzsvars starp drošību un pamattiesību ievērošanu tiek aizvien vairāk apdraudēts, kaitējot pamatbrīvībām, un rezultāti kopumā dažreiz nespēj pārliecināt mūsu iedzīvotājus.
Mums arī ļoti žēl, ka attiecībā uz šo dokumentu, kura mērķis ir izveidot saikni starp muitas, policijas un Eurojust rīcībā esošajiem datiem, Eiropas Parlamenta ierosinātā nostāja ir daudz nepārliecinošāka, nekā mūsu pozīcija attiecībā uz Eiropolu, jo apdraudējums ir vienāds, un mums iesniegtajos dokumentos minētie aizsardzības pasākumi ir vēl vājāki. Piemēram, ir neiedomājami, ka nav skaidri noteiktu ierobežojumu datu glabāšanas termiņam.
Laikā, kad mūsu valstīs drošības politika aizvien vairāk mazina mūsu pamatbrīvības, mums ir žēl, ka Eiropas Parlaments, būdams pamattiesību un pamatbrīvību garants, pienācīgi nepilda savu pienākumu.
Daži no manis ierosinātajiem uzlabojumiem šajā jomā ir pieņemti, it īpaši attiecībā uz Eiropolu. Es ļoti priecājos par to un pateicos saviem kolēģiem, tomēr tas ir nepietiekami, jo īpaši attiecībā uz samērīguma un vajadzības principiem, kuriem vienmēr ir jābūt noteicošajiem, ja jautājums ir par mūsu brīvībām.
Tāpēc, ja tie grozījumi, kas sniedz lielāku aizsardzību mūsu iedzīvotājiem, netiks pieņemti, GUE/NGL grupa atturēsies no balsošanas par šo dokumentu.
Carlos Coelho (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Šīs iniciatīvas mērķis ir izveidot kopīgu automatizētu muitas informācijas sistēmu dalībvalstu muitas administrācijām. Šāda sistēma palīdzētu novērst, izmeklēt un mazināt gan Kopienas, gan dalībvalstu tiesību aktu pārkāpumus.
Es atzinīgi vērtēju vēlmi vienkāršot informācijas apmaiņu, uzlabot un nostiprināt sadarbību muitas iestāžu starpā un noteikt procedūru kopīgām darbībām. Esmu pārliecināts, ka ātra un efektīva informācijas apmaiņa radīs pakalpojumu, kas ir būtisks nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā.
Tomēr, runājot par informācijas sistēmām, mēs nedrīkstam aizmirst, ka tās ietver personas datus, un šis jautājums attiecas uz šādu datu aizsardzību, un privātās dzīves neaizskaramībai ir ļoti būtiska nozīme.
Es piekrītu referentam A. Alvaro, ka mums arī turpmāk jābūt modriem, lai izvairītos no jebkādiem iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem, it īpaši tas attiecas uz tiesībām uz privātumu, kas nosaka, ka sistēmā ietvertā personiska rakstura informācija satur tikai pašus nepieciešamākos datus, nepārkāpjot personas privātumu. Mums ir jānodrošina, lai datus varētu izmantot tikai skaidri noteiktā nolūkā un ierobežotā piemērojamo tiesību aktu kontekstā. Turklāt šie dati jāuzglabā tikai tik ilgi, kamēr tiek sasniegti mērķi, kuriem šie dati ir iegūti.
Ir vienlīdz svarīgi nodrošināt, lai piekļuve informācijas sistēmām būtu pārredzama un saskaņā ar noteikumiem, kādus piemēro līdzīgām informācijas sistēmām, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmai II vai Vīzu informācijas sistēmai. Tāpēc es neatbalstu Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtos grozījumus.
Attiecībā uz datu aizsardzības uzraudzību, tā vietā, lai censtos izstrādāt ad hoc risinājumus, būtu vēlams un ieteicams saglabāt un īstenot to pašu uzraudzības sistēmu, kura izraudzīta citām, līdzīgām sistēmām, ne vien konsekvences nolūkā, bet arī, lai nodrošinātu, ka datu aizsardzības jautājumā nepastāv pretrunas.
Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, es esmu vienisprātis ar komisāru S. Kallas un referentu A. Alvaro, izsakot nožēlu par steigu, kādā Padome cenšas noslēgt šo lietu, pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā.
Alexander Alvaro, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, tas, ka tik daudz deputātu ir izrādījuši vēlmi uzstāties, liecina, ka šis ir satraucošs tiesību aktu priekšlikuma jautājums. Tomēr es gribētu izmantot iespēju īsi izteikt komentāru par komisāra S. Kallas teikto, īpaši attiecībā uz Komisijas noraidīto grozījuma priekšlikumu par Eiropolu. Es ļoti labi saprotu Komisijas motīvus, kā arī vēlmi saglabāt konsekvenci.
Tikko Coelho kungs runāja par jautājumu, kuru bija pieminējuši arī pārējie, ieskaitot Vergiat kundzi, un kurš mums deva vielu pārdomām. Ja mums ir jāsasniedz pēc iespējas augstāki standarti attiecībā uz datiem par mūsu iedzīvotājiem, tad tas nav īpaši noderīgi — un varbūt tas ir jautājums, kuru Komisijai nākotnē būtu jāapsver par spīti ierosinātā priekšlikuma noraidījumam —, ka noteikumi attiecībā uz Eiropola darbības jomu, proti, kādi dati tiek apstrādāti, kuras iestādes pārraudzībā tas tiek veikts un kam šos datus nosūta, ir sadalīti, ietverot tos dažādos tiesību aktos. Šādā situācijā vairs nav skaidrs, kādus datus un kādā veidā drīkst izmantot Eiropols un kādus datus izmantot nedrīkst. Attiecībā uz Eiropola pilnvarām — būtu saprātīgāk, jā tās būtu noteiktas kopumā, nevis vienmēr izstrādājot tiesību aktus katram gadījumam atsevišķi. Tas padarītu tiesību aktus daudz pārredzamākus iedzīvotājiem un noteikti nāktu par labu arī Eiropola darbā.
Vairāk man nav nekas piebilstams. Ja nu vienīgi es varētu izteikt īsu piebildi par iepriekš pieminēto jautājumu saistībā ar atšķirīgajām piekļuves tiesībām, kas piešķirtas Eurojust un Eiropolam. Protams, šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka tiesībaizsardzības iestāde darbojas savādāk nekā izmeklēšanas iestāde, tādējādi tām ir atšķirīgi uzdevumi. Tomēr, ja nākotnē mums būs komisārs tiesiskuma jautājumos, mēs spēsim risināt šo problēmu Eiropas līmenī.