Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 23. novembris - Strasbūra

21. Eiropas Parlamenta Reglamenta pielāgošana Lisabonas līgumam (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir D. Martin ziņojums Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Eiropas Parlamenta Reglamenta pielāgošanu Lisabonas līgumam (2009/2062(REG)) (A7-0043/2009).

  David Martin, referents. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms pateicos jums par iecietību un jūsu klātbūtni.

Kad es pirmo reizi uzstājos Eiropas Parlamentā 1984. gadā, es teicu vienam no maniem tā laika kolēģiem, Skotijas deputātam Ken Collins, ka šaubos par to, vai mana rīcība ir pareiza, jo man nešķita, ka Parlamentam ir pietiekami daudz „zobu”, ar kuriem cīnīties par likumdošanas jautājumiem. Ken Collins man atbildēja, ka Parlamentam patiešām nav pietiekami daudz „zobu”, bet, ikviena jaundzimuša bērna māte man varētu paskaidrot, ka daudz kas ir pieveicams arī ar smaganām.

Izmantojot tiesības sniegt konsultācijas likumdošanas jomā, Parlaments patiešām ir daudz ko pieveicis tikai ar smaganām. Kopš tā laika mēs esam pieņēmuši Vienoto Eiropas aktu, ar kuru Eiropas Parlaments no mazuļa kļuva par bērnu; ar Māstrihtas līgumu mēs sasniedzām pusaudža posmu; Nicas un Amsterdamas līgumi mūs padarīja par pieaugušajiem, un tagad mēs esam pieņēmuši Lisabonas līgumu, kas, cerams, padarīs mūs par pilntiesīgu pieaugušu Parlamentu salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības demokrātiskajām iestādēm.

Esmu pagodināts, ka man ir iespēja jūs iepazīstināt ar ziņojumu par Reglamenta pielāgošanu, ņemot vērā jaunās pilnvaras, kuras mēs iegūsim, Lisabonas līgumam stājoties spēkā.

Esmu pagodināts, bet, godīgi sakot, esmu arī mazliet vīlies, jo šim ziņojumam vajadzēja saukties par R. Corbett ziņojumu. Mans kolēģis Richard Corbett pirms vēlēšanām paveica visu smago darbu, sagatavojot šo ziņojumu. Viņš ļoti atviegloja manu darbu attiecībā uz ziņojumā ietvertajiem aspektiem par Lisabonas līgumu. Lai gan mums bija domstarpības par ziņojuma aspektiem, kas nav saistīti ar Lisabonas līgumu, Richard Corbett kungs paveica lielisku darbu attiecībā uz Lisabonas līguma aspektiem, un man patiešām bija tikai jāpārņem stafete.

Ar šo ziņojumu mēs tiekam sagatavoti jaunajām pilnvarām, kuras iegūsim tirdzniecības politikā, kurā tagad mēs pilntiesīgi kopā ar Padomi lemsim par visiem tirdzniecības jautājumiem, un jaunajām pilnvarām lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā, kurā tagad mums būs koplēmuma procedūra. Tas palielina mūsu nozīmi Eiropas Komisijas iecelšanā, liek pamatus jaunām attiecībām Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu starpā un paver ceļu uz Parlamentu jauniem deputātiem.

Kā jau teicu, vairums jautājumu ir atrisināti bez strīdiem. Es vēlētos īsi piebilst, ka mums bija dažas domstarpības grupu starpā, tomēr man jāsaka, ka politisko grupu sadarbība šajā jautājumā bija lieliska. Visi galvenie ēnu referenti un koordinatori bija ļoti atsaucīgi, tomēr ir viens otrs jautājums, kuru mums neizdevās atrisināt.

Pirmkārt, kas vadīs mūsu delegāciju, dodoties uz Eiropas Kopienas lietu komiteju konferenci (COSAC)? Vai tas būs Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs vai Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, kā tas ir patlaban? Es uzskatu, ka tam ir jābūt priekšsēdētāja vietniekam; komiteja ir nolēmusi, ka tam ir jābūt priekšsēdētājam. Galu galā par to lems plenārsēdē, bet es vēlos uzsvērt, ka COSAC nozīmē daudz vairāk nekā iestāžu savstarpējās attiecības. Tajā tiek risināti arī politiski jautājumi, tāpēc līdz šim delegāciju ir vadījis priekšsēdētāja vietnieks.

Runājot par mūsu attiecībām ar dalībvalstu parlamentiem, komitejā ir dažas domstarpības par to, cik ļoti mums jāiedziļinās sīkumos un cik lielā mērā noteikumiem jāreglamentē šīs attiecības. Man izdevās rast kompromisu ar Brok kungu, kurš bija ļoti piekāpīgs šajā jautājumā, kas attiecas uz dažiem sīkākiem aspektiem, bet kopumā ļauj Parlamenta priekšsēdētājam ar saviem kolēģiem dalībvalstu parlamentos apspriest precīzu kārtību attiecībā uz mūsu un dalībvalstu parlamentu sadarbību.

Trešais jautājums, par kuru izraisījās domstarpības, attiecās uz subsidiaritātes principu. Mums samērā vienkārši izdevās noteikt komiteju uzdevumu šajā jautājumā; attiecībā uz to valda vienprātība. Radās tikai viens jautājums — kas notiek, ja komiteja pasaka, ka subsidiaritātes princips nav pārkāpts un likumdošana jāturpina? Vai būs paredzēts kāds drošības garants, lai Eiropas Parlamenta deputāti varētu risināt šo jautājumu Parlamentā? Es esmu iesniedzis grozījumu, un arī citi ir iesnieguši līdzīgus grozījumus, ierosinot, ka tad, ja viena desmitā daļa Eiropas Parlamenta deputātu uzskata, ka tas ir subsidiaritātes jautājums, šis jautājums jāizskata Parlamenta plenārsēdē. Manuprāt, tas ir saprātīgs drošības garants.

Pēdējais jautājums, kuru vēlos pieminēt, attiecas uz novērotājiem un to, vai mums ir vajadzīgi novērotāji, pirms 18 jaunie deputāti ieņem savas vietas. Es uzskatu, ka mums tie ir noteikti vajadzīgi. Tomēr būtisks ir jautājums — attiecībā uz kuru komitejā valdīja vienprātība — par to, vai šiem novērotājiem ir jābūt tiem cilvēkiem, kuri pretējā gadījumā būtu ievēlēti Parlamentā. Tāds ir ļoti būtiski mūsu uzticamības dēļ. Manuprāt, būtu pilnīgi nepieņemami, ja mēs ļautu dalībvalstīm vienkārši iecelt jebkuru novērotāja amatā — un ir dzirdēts, ka dažas dalībvalstis vēlas šajā amatā iecelt savus parlamentāriešus.

Noslēgumā es vēlos paust prieku, ka ar šīs nedēļas balsojumu Parlaments 1. decembrī, no brīža, kad stājas spēkā Lisabonas līgums, saņems noteikumu kopumu, kas mums ļaus nekavējoties izmantot jaunās pilnvaras. Par to jāpateicas cilvēkiem, kuri strādāja Konstitucionālo jautājumu komitejā līdz vasaras vēlēšanām, un es vēlreiz pateicos Richard Corbett kungam par viņa veikumu šajā saistībā.

(Aplausi)

  József Szájer, PPE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Daudziem no mums par prieku drīz stāsies spēkā Lisabonas līgums. Šis process ir prasījis daudz laika, un Parlaments nav galvenais vaininieks, ka ratifikācija bija tik ilgstoša. Tieši tāpēc mūsu pielāgotā Reglamenta nekavējoša īstenošana arī nav atkarīga no Parlamenta.

Es vēlētos turpināt tēmu, ar kuru savu runu noslēdza referents, proti, par to, ka mums ir ļoti svarīgi, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu izmantot šīs tiesības. Patiesībā Parlaments patiešām ir ieguvis ļoti daudz tiesību. Lisabonas līgums ievērojami palielina Parlamenta ietekmi un tādējādi arī demokrātiju, kā arī stiprina demokrātijas statusu Eiropā. Šajā gadījumā mūsu uzdevums ir šo debašu laikā un, pamatojoties uz šiem tiesību aktiem, nodrošināt, lai šīs tiesības būtu reāli izmantojamas.

Es vēlos pateikties abiem referentiem, Martin kungam un Corbett kungam, par viņu veikumu šajā jomā. Ziņojumā ir ietverti visi galvenie jautājumi, piemēram, saziņas uzturēšana ar dalībvalstu parlamentiem, striktāk un ievērojami precīzāk, nekā tas ir šobrīd, noteikta subsidiaritātes principa piemērošana, kā arī komitoloģijas procedūras un Parlamenta jaunās koplēmuma tiesības, un ziņojumā iekļauti arī jautājumi attiecībā uz budžeta procedūrām, ko mēs noteikti atbalstām.

Tajā pašā laikā mums jānodrošina, ka šīs tiesības nevar izmantot ļaunprātīgā nolūkā; lūdzu, pievērsiet uzmanību šim aspektam attiecībā uz balsojumu par ierosinātajiem grozījumiem. Nedrīkst pieļaut, ka nelielam mazākumam ir iespēja izmantot ļaunprātīgi vai traucēt likumdošanas procesa gaitu. Mums jāatrod elastīgi risinājumi. Lisabonas līguma ratifikācijas laikā mēs novērojām, kā viena persona, vienas valsts prezidents, spēja dancināt pēc savas stabules visu sistēmu. Tieši tāpēc ir jāiekļauj tikai šīs garantijas, kuras nekādā ziņā nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) atbalsta šo ziņojumu un mēs apsveicam referentus Corbett kungu un Martin kungu.

  Ramón Jáuregui Atondo, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Iesākumā es gribētu pateikt, ka Sociālistu un demokrātu progresīvā alianses grupa Eiropas Parlamentā ļoti lepojas, ka diviem mūsu draugiem un kolēģiem David Martin un Richard Corbett ir bijusi būtiska nozīme šajās svarīgajās reformās. Es gribētu viņus apsveikt un ceru, ka man pievienosies viss Parlaments.

Otrkārt, vēlos teikt, ka šis patiesi ir ļoti nozīmīgs notikums, jo, manuprāt, liela politiskā nozīme ir tam, ka 1. decembrī līdz ar jauno līgumu spēkā stāsies mūsu jaunais Reglaments. Mēs raidām vēsti Eiropas politiskajai sistēmai, ka Parlaments ir sagatavojies un pielāgojies jaunā līguma instrumentam. Ir acīmredzams, ka daudzas reformas saskan ar šo ideju.

Es domāju, ka ir pienācis laiks kopsavilkumam; vēlos teikt, ka mēs, protams, piekrītam ziņojumam kopumā, tomēr attiecībā uz reformām un gaidāmajiem grozījumiem es gribētu pateikt divas, manuprāt, atbilstīgas piezīmes.

Pirmkārt, lai gan Priekšsēdētāju konferencē bija nesaprašanās par to, kādus grozījumus pieņemt vai apstiprināt, pamatojoties uz to, vai tie vārda tiešākajā nozīmē radušies Lisabonas līguma dēļ, es gribētu pateikt, ka mēs vēlamies, lai par Reglamenta reformu piemērotību lemtu Parlamenta priekšsēdētājs. Šajā saistībā es piekrītu, ka lēmējam ir jābūt priekšsēdētājam, un mēs pieņemsim šo lēmumu.

Nobeigumā vēlos teikt, ka, manuprāt, Reglamenta reforma šādā nopietnā brīdī ir jāatbalsta vienprātīgi. Es domāju, ka būtu labi, ja mēs varētu vienoties par šiem grozījumiem pirms trešdienas balsojuma, lai visā Parlamentā valdītu pilnīga vienprātība.

  Priekšsēdētājs. – Vēlos jūs informēt, ka pēc politisko grupu pārstāvju paziņojumiem es jūs iepazīstināšu ar tehniskajiem pasākumiem attiecībā uz balsošanu par šo ziņojumu.

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! ALDE grupa ar prieku pieņem Corbett kunga un Martin kunga ziņojumu, kas nogludina ceļu, lai pēc līguma stāšanās spēkā Parlaments varētu uzņemties lielo atbildības nastu. Ir svarīgi, lai Parlaments būtu gatavs kļūt par erudītu parlamentu, jo mums būs jāsāk efektīvi un lietderīgi darboties visā politikas spektrā.

Neliels komentārs par mūsu attieksmi pret dalībvalstu parlamentiem — līgumā ir diezgan pareizi ierosināts, ka ir jāuzlabo sadarbība mūsu un dalībvalstu parlamentu starpā, tomēr līgums ir samērā piesardzīgs; tajā nav ne vārda par precīzu šīs sadarbības veidu. Tāpēc mums jābūt gataviem apspriesties ar dalībvalstu parlamentiem par viņu pieeju šim līgumam, pirms mēs paši sīki izstrādājam priekšrakstus savas procedūras ietvaros.

Līdz šim COSAC uzraudzībā veiktie eksperimenti liecina, ka starp dalībvalstu parlamentiem pastāv lielas atšķirības attiecībā uz to pieeju subsidiaritātes jautājumam. Manuprāt, būtu atbilstīgi, ja Eiropas Parlaments novērtētu šīs atšķirības un mēs šajā posmā atturētos oficiāli noteikt precīzas metodes attiecībā uz sadarbību un reakciju uz subsidiaritātes mehānisma darbību. Taču neatkarīgi no tā ALDE grupa pilnībā atbalsta iesniegtos priekšlikumus.

  Gerald Häfner, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Parlaments rīkojas ātri, pilda savus mājas darbus un spēj rīkoties. Šajā posmā to ir vērts pieminēt.

Bija jāgaida septiņus gadus, līdz beidzot Lisabonas līgums var stāties spēkā. Mūsu gadījumā jaunā Reglamenta apstiprināšanai bija vajadzīgas tikai pāris nedēļas, jo Parlaments ilgi un rūpīgi gatavojās šim notikumam tā, lai līdz ar līguma stāšanos spēkā mēs varētu nekavējoties sākt darbu saskaņā ar jauno Reglamentu.

Reglaments ir jāpieņem vispārējā vienprātībā. Tāpēc mēs galvenokārt izskatījām tikai tos grozījumus, kas ir tieši saistīti ar jaunā līguma stāšanos spēkā. Citi grozījumu priekšlikumi ir jāapspriež pamatīgāk. Parlamentam būs pietiekami daudz laika to izdarīt. Tomēr steidzami jautājumi ir jārisina nekavējoties.

Manuprāt, ir svarīgi, ka šajos grozījumos ir ietverti jauni noteikumi attiecībā uz vienkāršotajiem un parastajiem līguma grozījumiem. Es uzskatu, ka ir svarīgi vienprātīgi atbalstīt grozījumu priekšlikumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību dalībvalstu parlamentu starpā. Citās jomās mēs vēlamies iet vēl tālāk, jo īpaši attiecībā uz tādiem jautājumiem kā mūsu pārstāvība, proti, Eiropas Parlamenta pārstāvība COSAC, bet šis ir jautājums, kura apspriešanu var atlikt uz vēlāku laiku. Tagad es atzinīgi vērtēju panākto vispārējo vienprātību un vēlos īpaši pateikties referentiem.

  Ashley Fox, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust bažas, ka mums ir liegta iespēja diskutēt par E. Brok iesniegto grozījumu attiecībā uz Deputātu statūtu ieviešanu.

Elmar Brok kungs ierosināja, ka atbildībai ir jāpāriet no Prezidija, kas ir slēgta struktūra, uz Parlamentu, kas ir pieejams sabiedrībai. Es uzskatu, ka mūsu vēlētājiem ir tiesības zināt ne tikai to, cik lielu algu mēs saņemam, bet arī sīku informāciju par mūsu piemaksām un pabalstiem. Man ir žēl, ka jums kā mūsu priekšsēdētājam ir citi uzskati.

Vēl satraucošāks ir fakts, ka, baidoties zaudēt balsis vai, iespējams, baidoties, ka balsojumu var atcelt vispār, jūs ķērāties pie šāda procedūras līdzekļa, lai izvairītos no debatēm. Tas nav demokrātiski, un laikā, kad visi runā par to, ka Eiropa ir jāpadara pārredzamāka un tuvāka iedzīvotājiem, šis solis liecina par liekulību. Ja Eiropas Savienībai ir jāpalielina pārredzamība, mums šajā saistībā ir jārīkojas, nevis jākuļ tukši salmi.

Nav pieņemami, ka pret mūsu vēlētājiem attiecas kā pret sēnēm, kuras tur tumšā pagrabā, ik pa laikam apmēslojot. Es varu galvot, priekšsēdētāja kungs, ka no šā jautājuma nevarēs izbēgt, un agrāk vai vēlāk jums nāksies saskarties ar šo balsojumu.

  Priekšsēdētājs. – Es domāju, ka tas ir pārpratums. Par visu var diskutēt. No šī viedokļa nekas nav slēpjams. Viens piemērs ir mūsu vienas minūtes runas. Man jāatbild jums nekavējoties, jo nekas netiek slēgts, bet mums ir jāpāriet no lēmuma pie lēmuma, ņemot vērā Eiropas Parlamenta noteikumus; tas ir arī viss. Taču jūs ļoti atklāti sākāt šo diskusiju.

  Ashley Fox, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vai jūs varētu paskaidrot, kāpēc balsošana par E. Brok iesniegto grozījumu tika pieļauta un notika komitejā, bet tagad tā ir izņemta no plenārsēdes darba kārtības?

  Priekšsēdētājs. – Ja jūs vēlaties to apspriest, mēs varam apspriesties tūlīt pēc sēdes, bet es negribētu sākt diskusiju plenārsēdes laikā.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, demokrātijā ir vajadzīga revolūcija. Pēdējā laikā es vienmēr to saku, un šoreiz es šo komentāru veltu īpaši jums, priekšsēdētāja kungs. Ko jūs darāt? Jūs nevajadzīgi sarežģījat to cilvēku dzīvi, kuriem ir dārgi Eiropas ideāli, bet kuri principa dēļ nevēlas pievienoties politiskajām partijām; tādējādi jūs kaitējat pats sev.

Ko es ar to domāju? Es domāju par 192. panta 1. punktu. Noteikumos paredzēts, ka grupas var nevienam nemanīti „caur sētas durvīm” iecelt koordinatoru. Priekšsēdētāja kungs, līdz šim mūsu Reglamentā vienmēr ir bijis šāds papildinājums: „attiecīgos noteikumus pēc analoģijas piemēro arī deputātiem, kas nepieder pie politiskajām grupām”. Minētā interpretācija vairs nav spēkā. Esmu nosūtījis jums vēstuli. Jūs atbildējāt pēc diviem mēnešiem, vienkārši atkārtojot šo pantu. Lūdzu, izlasiet manu vēstuli vēlreiz. Lūdzu, saprotiet, ka šobrīd jūs vairs neesat tālu no tā, lai pieļautu, ka Parlaments, kuru es principā atbalstu, draud pārtapt par divlīmeņu Parlamentu. Ņemot vērā jūsu reputāciju, kā jūs varat tā rīkoties? Mums, deputātiem, kas nepieder pie politiskajām grupām, nav iespējas savlaicīgi iegūt attiecīgo informāciju un aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz ziņojumiem un līdzīgiem jautājumiem. Šajā saistībā ir jāveic izmaiņas Reglamentā.

Turklāt es gribētu zināt, kāpēc Corbett kungs, kuru labējie radikāļi izbalsoja tieši šādas rīcības dēļ, šodien drīkst piedalīties plenārsēdē tādā kā uzrauga lomā. Šis ir divlīmeņu Parlaments. Mēs būsim spiesti iesniegt sūdzību, kaut gan es ļoti vēlētos, lai tas nebūtu jādara.

  Priekšsēdētājs. – Paldies! Kā jūs zināt, par jūsu izvirzīto jautājumu joprojām notiek diskusijas, un es gribētu jūs lūgt pagaidīt, pirms izdarīt secinājumus. Mēs vēlamies atrisināt šo problēmu, bet, kā jums zināms, pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu grupa neieteica nevienu kandidātu, tāpēc tā netika iesaistīta atsevišķu uzdevumu veikšanā. Grupai nebija kandidāta, kurš būtu pieņemams visiem pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem. Tomēr mēs atrisināsim šo problēmu.

Priekšsēdētāju konferencē tika nolemts, ka trešdienas balsošanā par Hans-Peter Martin ziņojumu nebūs jābalso par tām ziņojuma daļām, kuras neattiecas uz Lisabonas līgumu, jo par tām būs jādiskutē plašāk. Tas tiek darīts tāpēc, ka mēs gribam būt droši, ka trešdien balsošana notiks, un tāpēc, ka mēs vēlamies balsot par jautājumiem, kas saistīti ar Lisabonas līguma īstenošanu. Tas bija Priekšsēdētāju konferences lēmums, un mums tas ir jāpilda.

  David Martin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, protams, es saprotu un atbalstu jūsu lēmumu, bet mēs nevēlamies neglītu ķildošanos Parlamentā — un, manuprāt, šajā ziņā jau ir manāmas pirmās pazīmes — trešdienas plenārsēdes laikā, kad mums būs jābalso par šo nozīmīgo soli attiecībā uz Reglamentu.

Vai es varētu jūs lūgt rīt izsniegt visiem attiecīgajiem deputātiem to grozījumu sarakstu, uz kuriem, jūsuprāt, Lisabonas līgums neattiecas, un, pēc analoģijas, tos grozījumus, uz kuriem šis līgums attiecas, tā, lai mēs varētu visu precizēt un līdz trešdienai sagatavot skaidru balsošanas sarakstu, un trešdien mums nebūtu par to jāstrīdas.

  Priekšsēdētājs. – Protams, es gatavojos to darīt, un es to darīšu, bet es arī vēlējos šo sarakstu vispirms parādīt Casini kungam un vairākiem citiem. Es gribēju šo sarakstu parādīt arī jums kā referentam personiski, bet man nebija tādas iespējas, jo jūs vēl nebijāt ieradies. Tas ir tikai tehnisks jautājums un nekas vairāk.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Mani māc tādas pašas bažas, kādas izteica referents. Es uzskatu, ka tad, ja mēs vēlamies, lai trešdienas balsojums par šādu nozīmīgu ziņojumu noritētu pareizi, mums jau iepriekš ir jāzina, kādi grozījumi, jūsuprāt, ir uzskatāmi par nepieņemamiem.

Tāpēc es pieņemu jūsu teikto un vēlos šos grozījumus redzēt jau rīt.

  Priekšsēdētājs. – Par saraksta sagatavošanu bija atbildīgi parlamentārie dienesti, un es to saņēmu tikai pirms divām stundām. Tādējādi tas ir pilnīgi jauns, un es jums to tūlīt parādīšu.

  Carlo Casini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mums, protams, ir jāievēro jūsu lēmumi, bet es saprotu, ka ir daži iebildumi pret konkrētiem grozījumiem, proti, tāpēc, ka tie nav tieši saistīti ar Lisabonas līgumu.

Varbūt es kļūdos, bet man šķiet, ka līdz šim Konstitucionālo jautājumu komitejai bija vispārējas pilnvaras iesniegt priekšlikumus attiecībā uz regulējuma grozījumiem. Komiteja to var darīt, ja grozījumus ierosinājusi deputātu grupa vai atsevišķi deputāti, un arī pēc savas iniciatīvas.

Tādējādi tas, ka ir izmantota izdevība veikt dažas korekcijas, atsaucoties arī uz citiem aspektiem saistībā ar plašākām Reglamenta izmaiņām, kas veiktas saskaņā ar Lisabonas līgumu, manuprāt, nav nepieņemami, jo īpaši tāpēc, ka samērā daudz grozījumu Reglamentā varētu atspoguļot Lisabonas līguma garu — dažreiz kā noteikumi, kas Reglamentā atveidoti tehniski un faktiski, bet biežāk kā atsauce uz līguma garu. Padomāsim kaut vai par Parlamenta nozīmi, kura ir pastiprināta attiecībā pret Padomi, bet paša Parlamenta pastiprinātā nozīme attiecībās ar citām iestādēm ir paredzēta Reglamentā. Priekšsēdētāja kungs, nav šaubu, ka mēs respektējam jūsu lēmumus, tomēr man bija svarīgi pateikt šos apsvērumus.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējās debates liecina, ka Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta vēsturē lielākās reformas, kas patlaban tiek īstenotas, ir tik nozīmīgas, ka mums, visticamāk, neizdosies paveikt uzdevumu, pamatojoties tikai uz vienu ziņojumu. Tajā pašā laikā es apsveicu Martin kungu un Corbett kungu, un visus, kas piedalījās šajās debatēs. Tomēr attiecībā uz vairākiem jautājumiem joprojām ir vajadzīgi turpmāki precizējumi juridiskā aspektā.

Minēšu tikai vienu piemēru. Man prieks, ka Parlaments ir pateicis savu galavārdu par labu Pamattiesību hartai, kuru tas nepārprotami atbalsta. Tomēr mēs visi zinām, ka attiecībā uz Pamattiesību hartu vairākas valstis ir lūgušas atļaut izņēmumu, nemaz nerunājot par to, ka saistībā ar šo hartu arī ir jautājumi un neatrisinātas problēmas, piemēram, jautājums par valodu tiesībām, par kuru debatēsim rītvakar. Līdz šim Eiropas komisāri patiesībā ir teikuši, ka šie jautājumi neietilpst Kopienas tiesībās.

Tādēļ, ņemot vērā Lisabonas līgumu un Pamattiesību hartu, mums ir ļoti precīzi jānoskaidro tieši tie Kopienas tiesību aspekti, uz kuriem Komisijai un Parlamentam ir tiesības atsaukties, jo tad komisārs J. Barrot vai Leonard Orban turpmāk vairs nevarēs teikt, ka tādi svarīgi jautājumi kā slovaku valodas likums neattiecas uz Kopienas atbildības jomu.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es uzstājos kā demokrāte. Es stāvu jūsu priekšā kā persona, kurai ir demokrātiskas pilnvaras, kā ikvienam, kas ievēlēts šajā Parlamentā.

Es stāvu jūsu priekšā arī kā persona, kuras dzimtajam reģionam Apvienotajā Karalistē daudz ciešanu sagādā tie, kuri vēlas iznīcināt demokrātisku politiku. Tāpēc es lieku lielas cerības uz to, kā demokrātijas jautājums tiks risināts Parlamentā.

Tomēr es, būdama demokrātiski ievēlēta Eiropas Parlamenta deputāte, sava pirmā pilnvaru termiņa laikā esmu izslēgta no koordinatoru sanāksmēm un man nav balss tiesību Priekšsēdētāju konferencē.

Par šiem jautājumiem ir noteikti jārunā, un man ir prieks dzirdēt, ka jūs cenšaties tos risināt. Priekšsēdētāja kungs, es jūs lūdzu ātri izskatīt šos jautājumus, jo ir ļoti svarīgi, lai Parlaments respektētu demokrātiskās pilnvaras. Priekšsēdētāja kungs, es arī lūdzu jūs uzklausīt pie politiskajām grupām nepiederošos deputātus un tos, kuri vēlas atrisināt šo jautājumu.

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu apsveikt Martin kungu par šā ziņojuma saturu, jo tie ir jautājumi, par kuriem mēs esam panākuši vienošanos un kuri ir noteikti jāatrisina. Tomēr jāsaka, ka, pateicoties Lisabonas līgumam, Eiropas Parlaments ir kļuvis par pilnībā demokrātisku un līdztiesīgu parlamentu. Parlamentam ir pienācis laiks atcerēties, kas ir tā stūrakmeņi, proti, atsevišķi deputāti, parlamentārās komitejas un politiskās grupas.

Manuprāt, pārāk daudz pazīmju liecina, ka lēmumus pieņem Priekšsēdētāju konference un Prezidijs. Esmu ievērojis arī daudz pazīmju, kas norāda uz vēlmi neļaut komitejām tieši un pēc pašiniciatīvas sadarboties ar dalībvalstu parlamentu komitejām, tā vietā liekot līkumot caur birokrātijas labirintiem.

Esmu pamanījis, ka dalībvalstu parlamentāro komiteju priekšsēdētāju sanāksmēs piedalās priekšsēdētāja vietnieks, nevis Eiropas Parlamenta komiteju priekšsēdētāji. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu tiesībām, ja komiteja iesniedz priekšlikumus izskatīšanai plenārsēdē, par šo priekšlikumu atbilstību nelemj ne parlamentārie dienesti, ne kādas citas struktūras. Tas jāizlemj tikai Eiropas Parlamenta deputātiem. Ja priekšlikums ir slikts, tas negūs vairākuma atbalstu.

Protams, pastāv bažas, ka Eiropas Parlamenta deputātiem būs jāpieņem lēmumi, kas var kaitēt viņu karjerai, un tāpēc sevi no tā ir jāpasargā. Tikai šādi es varu interpretēt priekšlikumus, kuru mērķis nepārprotami ir ierobežot Parlamenta un atsevišķu Parlamenta deputātu tiesības. Man tā vien šķiet, ka impērija dod atbildes triecienu.

  Roberto Gualtieri (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pieņemot Martin kunga ziņojumu, Eiropas Parlaments ir pabeidzis uzdevumu, no kura nebija iespējams izvairīties, ņemot vērā gaidāmo Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Galarezultātā ir rūpīgi izstrādāts precīzs teksts, kas ietver Reglamentā nozīmīgas izmaiņas, kas tiek ieviestas ar jauno līgumu saistībā ar Eiropas Parlamenta palielināto nozīmi attiecībā uz likumdošanas procedūru, budžeta procedūru un Eiropas Savienības iestāžu līdzsvaru kopumā.

Kā dažus no šiem jaunievedumiem ar prieku varu minēt tos, kas attiecas uz līgumu pārskatīšanas procedūru un Parlamenta nozīmi priekšlikumu iesniegšanā, kā arī izmaiņas attiecībā uz dalībvalstu parlamentu nozīmi, kas uzliek Parlamentam īpašu atbildību — panākt, lai šī palielinātā nozīme attiecībā uz Eiropas integrāciju būtu demokrātiskas likumības avots, nevis birokrātisks šķērslis.

Priekšsēdētājs pieņēma labu lēmumu, lai atrisinātu jautājumu par šiem grozījumiem, kas tieši neattiecas uz šajā ziņojumā noteikto uzdevumu, jo mums vēlāk būs pietiekami daudz laika konsekventāk un sistemātiskāk izskatīt jautājumu attiecībā uz to, vai ir jāizstrādā visaptverošāks Reglamenta pārskats.

Lai gan ir atsevišķi elementi, kas Konstitucionālo jautājumu komitejas darbā būtu jāizskauž, ir arī citi elementi, kuri varētu šo darbu sekmīgi papildināt. Es runāju par to, cik svarīgs ir grozījums, kurā uzsvars likts uz novērotāju jautājuma risināšanu, paturot prātā, ka šie novērotāji ir jāizraugās starp galvenajiem kandidātiem, kuri netika ievēlēti Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos apsveikt referentus, it īpaši Martin kungu un Corbett kungu, un gribētu pateikt, ka mani kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas locekli galvenokārt interesē ierosinātie Reglamenta grozījumi.

Es vēlos uzsvērt, manuprāt, ļoti būtisku jautājumu, kas šovakar vēl nav pieminēts — jautājums par dalībvalstu parlamentiem.

To, ka Parlaments ir kļuvis spēcīgāks demokrātijas ziņā, skaidri apliecina Reglaments un Lisabonas līgums, tomēr Eiropas demokrātiju veido arī saikne starp dalībvalstu parlamentiem.

Reglamenta priekšlikumā jaušami centieni likumīgi radīt šādas leģitīmas demokrātijas divas izpausmes, tādējādi stiprinot demokrātiju. No vienas puses, tā ir demokrātija, kuru rada Eiropas Parlamenta instrumenti, tā kontroles instrumenti un Parlamenta nozīme likumdošanā, un, no otras puses, tā ir demokrātiska sadarbība dalībvalstu parlamentu starpā, izmantojot citus instrumentus.

Tāpēc es pilnībā atbalstu šos priekšlikumus. Es nepiekrītu Duff kunga teiktajam, ka attiecību veidošana ar dalībvalstu parlamentiem mums ir jāatliek uz vēlāku laiku. Es domāju, ka, ņemot vērā Lisabonas līgumu, mēs varam to darīt jau tagad, un tas ir ļoti svarīgi.

Es gribētu arī pateikt, ka atbalstu savu kolēģu J. Szájer un E. Brok sagatavotos priekšlikumus attiecībā uz pārstāvību Eiropas Savienības parlamentu Eiropas Kopienas lietu komiteju konferencē (COSAC) un, visbeidzot, vēlos teikt, ka pilnībā piekrītu Brok kunga un citu deputātu viedoklim par Parlamenta un tā deputātu pārākumu jautājumos, kas attiecas uz Parlamenta dienestiem.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Patlaban notiek reālas izmaiņas mūsu iestāžu, Eiropas iestāžu, būtībā. Kopienas mehānisma pareiza darbība tuvākajā laikā būs atkarīga no mūsu politiskās prasmes un mūsu spējas visdrīzākā laikā izstrādāt likumdošanas instrumentus attiecībā uz Parlamentu kā iestādi — tādus instrumentus, kas ļautu mums pilnībā izmantot visas iespējas, ko sniedz Lisabonas līgums.

Tieši tāpēc es uzskatu, ka, lai cik tas nebūtu paradoksāli, uz spēlēs ir likta Eiropas Savienības federālās dimensijas, kā arī subsidiārās dimensijas nostiprināšana. Tas ir izšķiroši mūsu nākotnei, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs šajā posmā neesam pietiekami ņēmuši vērā iedzīvotājus kā atsevišķas personas, kas ir mūsu politikas raison d’être (pamatojums).

Es paskaidrošu, ko ar to domāju. Varētu teikt, ka mūsu panāktais saskaņotības līmenis ir apmierinošs; Eiropa ļoti rēķinās ar savu iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Tomēr tā vietā, lai politikas centrā izvirzītu atsevišķu personu, ģimeni vai jebkuru citu, Eiropas Savienība un dalībvalstis bieži vien ir izmantojušas subsidiaritātes principu iestāžu interesēs.

Tāpēc tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir būtiski nodrošināt subsidiaritātes principu, kā tas noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Mums ir vajadzīga uzraudzības sistēma, kas nodrošinās, lai Parlamentam iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi tiktu faktiski izvērtēti attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu. Tas būtu labs sākuma punkts iestādēm, kas aizsargā iedzīvotāju dzīvi, nevis kontrolē to.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu atgriezties pie jautājuma par grozījumu pieņemamību, par kuru jūs runājāt iepriekš.

Priekšsēdētāja kungs, tas gan ir jūsu ziņā, tomēr saskaņā ar Reglamenta 157. panta 3. punktu, es gribētu jūs lūgt ņemt vērā to, ko teica Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs C. Casini. Es nedomāju, ka mēs varam uzticēt, lai Parlamenta dienesti izlemj, kuri grozījumi attiecas uz Lisabonas līgumu un kuri ne. Turklāt Parlamentam ir suverēnas tiesības izlemt, vai grozījums ir vajadzīgs tieši tagad, kad, kā jau tika teikts, ir sācies jauns posms.

Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, es gribētu jūs lūgt, lai saskaņā ar Reglamentu piešķirtās ievērojamās pilnvaras jūs izmantotu tikpat apdomīgi un piesardzīgi kā līdz šim. Lai jums izdodas pieņemt pareizo lēmumu un lai mēs visi to redzētu.

  David Martin, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos visiem kolēģiem, kas šodien uzstājās debatēs. Es gribētu arī paturpināt Méndez de Vigo kunga pieminēto apsvērumu.

Casini kungs, kā vienmēr, ir bijis ļoti prātīgs šajos jautājumos attiecībā uz to, ka ir grozījumi, kuriem nav pilnīgi nekāda sakara ar Lisabonas līgumu, un tas ir nepārprotami skaidrs, ka tiem nav nekāda sakara ar Lisabonas līgumu. Lai gan es varētu samierināties, ka Parlaments dažus no tiem balsojumā pieņemtu, iespējams, būtu godīgāk, ja pirms balsošanas mēs par šiem jautājumiem sarīkotu atsevišķu atklātu diskusiju.

Vienlaikus es vēlos skaidri apliecināt, ka nekas neatturēs deputātus iesniegt, piemēram, tādus priekšlikumus, par kādiem runāja Fox kungs, kas atņemtu Prezidijam dažas pilnvaras attiecībā uz Deputātu statūtu īstenošanu. Es tam nepiekrītu, bet nekas neatturēs deputātus virzīt šo jautājumu turpmākām Parlamenta debatēm.

Pārējiem grozījumiem, piemēram, par dalībvalstu parlamentu nozīmi, nav obligāti jābūt saistītiem ar Lisabonas līgumu, bet Casini kungam ir pilnīga taisnība, ka tie ir Lisabonas līguma īstenošanas garā, jo mūsu Lisabonas līgums maina mūsu attiecības ar dalībvalstu parlamentiem.

Tāpēc es jūs lūdzu prātīgi izlemt, ka šie grozījumi ir pieņemami, savukārt tie, kas attiecas uz Prezidija darbību — priekšsēdētāju vietnieku skaitu komitejās un tamlīdzīgi — noteikti nav jautājumi, kas saistīti ar Lisabonas līgumu, un nākamnedēļ par tiem nebūtu jābalso.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2009. gada 25. novembrī.