Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 24. novembris - Strasbūra

5. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Catherine Trautmann (A7-0070/2009)

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Pēc veiksmīgā balsojuma kā viena no ēnu referentiem par telekomunikāciju paketi es vēlos teikt, ka priecājos par šo svarīgo grozījumu iekšējā tirgus regulējumā elektroniskās komunikācijas jomā, jo tas īpaši nodrošinās godīgu procesu attiecībā uz lēmumiem pārtraukt interneta pakalpojumu sniegšanu. Man ir gandarījums, ka Padome beidzot piekrita mūsu priekšlikumiem. Mūsu garantijas nodrošinās, ka atvienošana no interneta attieksies tikai uz tādiem īstiem noziedzniekiem kā teroristiem un bērnu pornogrāfijas izplatītājiem, nevis uz parastiem interneta lietotājiem.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, šie tiesību akti ir vajadzīgi, jo mēs virzāmies uz elektronisko komunikāciju vienoto tirgu. Jau Lisabonas līgumā ir nolemts, ka tas ir pareizais solis.

Es tomēr esmu norūpējies un uzskatu, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt interneta lietotāju pamattiesības un brīvu piekļuvi internetam. Ir jāraizējas par tā nelegālu un ļaunprātīgu izmantošanu, un, kā mēs zinām, viena no lielākajām problēmām pašlaik ir pirātisms. Pirātisms visu laiku strauji palielinās, un viena no jomām, kurā tas darbojas, ir internets.

Es ceru, ka mēs turpmāk mēģināsim nodrošināt, lai tie, kas dara radošu darbu, tiek par to pienācīgi atalgoti un lai pirātisms neapdraud viņu eksistences līdzekļus, kā tas pašlaik parasti notiek internetā, kur faili tiek nelegāli lejupielādēti. Tas ir pareizais solis un virziens, lai gan turpmāk mums jāvelta īpaša uzmanība radošo mākslinieku tiesībām un jānovērš pirātisms.

- Ziņojums: Timothy Kirkhope (A7-0065/2009)

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, redzat cik slepeni un paklusām, maziem solīšiem, viltīgi un nekaunīgi mēs esam nonākuši pie visas Eiropas federālo policijas spēku izveides?

Kad 20. gs 90. gadu sākumā nodibināja Eiropolu, to nosauca par informācijas apstrādes centru, par Interpola reģionālu filiāli, ja vēlaties. Kopš tā laika tam ir piešķirtas izpildvaras un policijas funkcijas.

Sākumā šķita, kas tas aprobežojas tikai ar pārrobežu pretterorisma pasākumiem. Tas, protams, ir veids, kā FIB sāka savu darbību, bet pamazām tas paplašināja savas kompetences jomas un ieguva varu, un beigās kļuva par visa kontinenta federālo policijas spēku.

Ar Eiropolu pašlaik notiek līdzīgs process, tas arī pamazām ir paplašinājis savas kompetences jomas, attiecinot tās uz veselu virkni noziegumu, kas faktiski ir dalībvalstu kompetencē, bet brīnumjaukas aizmāršības dēļ saglabājot tā darbiniekiem diplomātisko imunitāti, citiem vārdiem sakot, viņus nevar saukt pie atbildības, ja viņi izmanto savu varu ļaunprātīgi.

Kad mēs par to balsojām? Kad mēs piekritām izveidot Eiropas mēroga krimināltiesisko sistēmu ar savu apcietināšanas orderi, saviem policijas spēkiem, ar saviem kriminālvajāšanas tiesnešiem un ar savu Eiropas prokuroru?

Es uzskatu, ka mums jābūt pieklājīgiem un jājautā cilvēkiem, mūsu vēlētājiem, vai viņi to atbalsta.

- Ziņojums: Vital Moreira (A7-0060/2009)

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, labākais, ko varam darīt, lai palīdzētu Balkānu un Kaukāza republikām, ir uzņemt tās bez jebkādiem noteikumiem muitas savienībā, atvērt mūsu tirgus to produkcijai. Šīm valstīm ir ideāls stāvoklis, lai iekļūtu tirgū. Tām ir izglītots un strādīgs darbaspēks, un tām ir samērā mazas izmaksas, un tāpēc tām ir konkurētspējīgas eksporta preces.

Taču mēs to nedarām, bet izspiežam viņu produkciju vairākās svarīgās jomās, un tad, lai nomierinātu sirdsapziņu, mēs sniedzam tām finansiālu palīdzību valdību līmenī. To darot, mēs, protams, padarām tās par atkarīgam valstīm, par satrapijām. Un ne tikai Krievija uzskata tās par savām „tuvajām ārvalstīm”. Šķiet, ka šī ir frāze, kas dažkārt piemērojama arī Briselei.

Mēs ievelkam viņu politiķus un lēmējus masveida bagātības pārdalīšanas sistēmā un tāpēc tos priekšlaicīgi eiropeizējam, jo viņi uzzina to, ko mēs šeit Parlamentā zinām ļoti labi, ka Eiropas Savienības galvenā funkcija mūsdienās ir darboties kā monolītam mehānismam, kas paņem naudu no nodokļu maksātājiem un dod to cilvēkiem, kuriem laimējies strādāt šīs sistēmas iekšienē.

- Ziņojums: Alexander Alvaro (A7-0052/2009)

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Dāmas un kungi, es nešaubīgi ticu, ka mums ir vajadzīga uzlabota informācijas sistēma civilajai pārvaldei, kas saistītu dalībvalstu muitas un policijas iestādes. Mēs esam to parādā Eiropas Savienības pilsoņiem, un mums ir efektīvāk jāapkaro viltotu preču imports, kā arī tie bīstamie produkti mūsu tirgos, kas nāk no trešām valstīm. Atšķirībā no vairākuma deputātu es uzskatu, ka Komisijas priekšlikums nodrošinās lielāku personu datu aizsardzību un vienlaicīgi efektīvāku cīņu pret organizēto noziedzību. Es tāpēc nebalsoju par komitejas ierosinātajiem 90 projekta grozījumiem, nedz arī par ziņojumu kopumā.

Es, protams, vēlos aicināt Komisiju risināt sarunas par ātrās brīdināšanas sistēmu, kas būtu līdzīga Ķīnas RAPEX, arī ar tādām valstīm kā Indija, Vjetnama, Krievija un Turcija, lai bīstamus vai viltotus produktus varētu pārtvert, pirms tie nonāk Eiropas valstīs. Esmu ievērojusi, ka kopš 2006. gada ir bijis iespējams slēgt starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm par uzraudzības iestāžu sadarbību patērētāju aizsardzības jomā, un esmu ļoti vīlusies, ka Komisija līdz šim nav izmantojusi šo iespēju.

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

- Ziņojums: Catherine Trautmann (A7-0070/2009)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Priecājos, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis telekomunikāciju reformu paketi, tādējādi nostiprinot patērētāju tiesības un veicinot labāku piekļuvi informācijai un vārda brīvību. Lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus, mums pietiekami jāstimulē investīcijas jaunajos ātrgaitas tīklos, lai atbalstītu inovācijas uz saturu pamatotos interneta pakalpojumos un starptautiskā līmenī palielinātu ES konkurētspēju. Veicināt ilgtspējīgas investīcijas šādu tīklu izstrādē ir ļoti būtiski, jo tās nodrošinās konkurētspēju un palielinās patērētāju izvēles iespējas. Lai garantētu investīcijas jaunajās tehnoloģijās mazāk attīstītos reģionos, noteikumi attiecībā uz elektronisko komunikāciju ir jāsaskaņo ar citām politikas jomām, piemēram, ar valsts atbalsta politiku, kohēzijas politiku vai plašākiem rūpnieciskās ražošanas mērķiem.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu telekomunikāciju reformu paketi, tāpēc ka, manuprāt, internets ir būtisks izglītības, vārda brīvības un informācijas līdzeklis. Šī iniciatīva, bez šaubām, atbalsta ideju, ka piekļuve internetam un tā lietošana pieder pie Eiropas pilsoņu pamattiesībām. Es vēlos pateikties Bastos kundzei, kas bija vienīgā šajā procesā iesaistītā deputāte no Portugāles. Es atbalstu brīvību internetā, un tas nebūt nenozīmē jebkādu noteikumu trūkumu. Tāpat kā reālā pasaule, arī virtuālā interneta pasaule ir piemērota vide neatļautai un nelikumīgai rīcībai, ietverot video un mūzikas failu lejupielādēšanu un terorisma un bērnu pornogrāfijas veicināšanu. Par spīti daudzu dalībvalstu valdību pretestībai Parlaments ir nodrošinājis, ka visi interneta lietotāji var gūt labumu no tiesībām un garantijām, ko ietver Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECHR). Tas nozīmē, ka jebkādi interneta lietotāju tiesību un pamatbrīvību ierobežojumi, piemēram, pārtraukšana sniegt interneta pakalpojumus, pārkāpj ECHR un likuma vispārējos principus, un tiem vispirms ir jābūt sankcionētiem ar tiesas lēmumu, lai aizstāvētu procesuālās garantijas, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz privātumu, neskarot īpašos mehānismus gadījumos, kurus uzskata par svarīgiem valsts drošības apsvērumu dēļ.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Viss, ko mēs vēlējāmies panākt, bija tiesas iepriekšēja aprobācija. Ar šo kompromisu mēs esam vismaz šajā posmā garantējuši labāko iespējamo tiesisko aizsardzību. ES galvenā ideja ir skaidra — piekļuve internetam ir cilvēka pamattiesības, un ir jāievēro precīzas un saistošas procedūras, lai panāktu, ka interneta lietotājus notiesā, ja tie ir pārkāpuši autortiesības. Un tagad dalībvalstu un Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešiem ir jānodrošina, lai tiktu īstenotas visu interneta lietotāju tiesības uz „iepriekšēju taisnīgu un objektīvu procedūru”. Neskaidrības attiecībā uz daudziem noteikumiem prasīs ciešu transponēšanas procesa un šī svarīgā tiesību akta īstenošanas uzraudzību. Tagad, kad Lisabonas līgums ir ratificēts, Eiropas Parlaments varēs kā viena no likumdevējām iestādēm turpināt aizstāvēt interneta neitralitāti. Šodienas balsojums ir tikai viens ilga procesa posms. Mums būs jāturpina aizstāvēt interneta lietotāju tiesības un īpaši labāk tās formulēt. Mums būs arī steidzami jārisina svarīgais interneta autortiesību jautājums.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Trautmann kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka pašreizējā vienošanās stipri pārsniedz to, kas bija iespējams procesa iepriekšējās stadijās, jo īpaši attiecībā uz patērētāju tiesībām. Es uzskatu, ka tādu pasākumu ieviešana, kas aizsargā un garantē vārda brīvību un informāciju, kuru ieguvuši fiksēto tālruņu līniju un mobilo tālruņu, kā arī interneta lietotāji, ir absolūti nepieciešama. Ir svarīgi uzlabot iekšējo telekomunikāciju tirgu, veicinot konkurenci starp uzņēmumiem, vienlaicīgi nostiprinot dalībvalstu regulatīvo iestāžu neatkarību no attiecīgajām valdībām. Bija tikpat svarīgi nodrošināt modernāku radiofrekvenču spektra pārvaldību, izstrādājot tehniku, kas ļauj sniegt labākus pakalpojumus lauku teritorijās.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju panākto kompromisu starp Parlamentu un Padomi, ieviešot pamatdirektīvā pienācīgu interneta lietotāju aizsardzību gadījumos, kad tiek ierobežota piekļuve pakalpojumiem un ierīcēm elektroniskās komunikācijas tīklos.

Manuprāt, tiesiskuma princips prasa, lai nevienas personas piekļuve informācijai un elektronisko komunikācijas tīklu lietošana netiktu pakļauta noteikumiem, ja vien to nedara, stingri ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, un piekļuvi var ierobežot tikai tad, ja pirms tam ir ievērota taisnīga un objektīva procedūra, kas aizsargā tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību.

Turklāt es uzskatu, ka ir īpaši svarīgi atbalstīt dalībvalstu regulatīvo iestāžu neatkarības nodrošināšanas mehānismus, lai tās varētu efektīvi regulēt tirgu, veicinot godīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem un sadarbības mehānismus starp dažādām Eiropas regulatīvajam iestādēm, lai mēs varam izveidot pārredzamāku un konkurētspējīgāku tirgu, kas būtu liels sasniegums attiecībā uz piedāvāto pakalpojumu kvalitāti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Oktobra beigās Padome pieņēma vairākumu tekstu, kas tika apspriesti kopā ar Parlamentu, par tā saukto telekomunikāciju paketi, kura ar dažiem izņēmumiem tika iekļauta Catherine Trautmann ziņojumā.

Šo tekstu turpināja apspriest Samierināšanas komitejā, kas pieņēma tekstu, par kuru mums tagad jābalso.

Tā ir taisnība, ka saskaņotajā tekstā ir iekļauti daži no priekšlikumiem, kurus iesniedza mūsu grupa, aizstāvot lietotāju tiesības. Tomēr tas nav pietiekami tālejošs, jo steidzamos gadījumos tas pieļauj procesuālo garantiju izņēmumus, lai gan tiem jābūt pamatotiem un saskaņotiem ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Tomēr galvenā problēma attiecībā uz tekstu ir tā piemērošanas joma, jo teksts ir attiecināts tikai uz ierobežojumiem, ko nosaka dalībvalstis, nevis uz ierobežojumiem, ko nosaka privātuzņēmumi.

Patiešām, šķiet, ka Eiropas Savienība ir vairāk ieinteresēta izveidot iekšēju telekomunikāciju tirgu, vienīgi lai atbalstītu šajā nozarē valdošo grupu intereses, nekā aizstāvēt gala lietotāju tiesības un pamatbrīvības. Mums nav citas izvēles, kā nepiekrist šādai nostājai.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsošanas par šīs telekomunikāciju paketes galīgo versiju, jo tā ir neapmierinoša. Tomēr tā ir labāka nekā nekas. Tā neaizsargā interneta lietotājus no brīvību ierobežojošiem likumiem, piemēram, Hadopi likuma Francijā, vai to pārvaldes iestāžu dusmām, kas ir pilnvarotas veikt šādas nelikumības. Tomēr tā dod interneta lietotājiem tiesiskus līdzekļus, lai aizstāvētu sevi. Diemžēl satrauc tas, ka esam nonākuši tik tālu, ka mums jāpaļaujas uz Eiropas Savienību, kurai ir vienalga, ko tās pilsoņi domā, un kuras darbība ir galvenokārt vērsta uz to, lai apmierinātu visādu lobiju intereses un dotu Eiropas iedzīvotājiem minimālas tiesības uz informācijas un vārda brīvību.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Lai gan telekomunikāciju nozare piedzīvo vēl nepieredzētu attīstības periodu, man bija ļoti svarīgi atbalstīt manas kolēģes Trautmann kundzes ziņojumu, jo tas nozīmē, ka patērētājiem tiks piedāvāti labāki pakalpojumi par godīgākām cenām.

Es atzinīgi vērtēju to, ka šis teksts paplašinās lietotāju tiesības uz vispārējiem pakalpojumiem, nodrošinot skaidrāk formulētus līgumus, pieejamāku neatliekamās palīdzības tālruņa numuru, informācijas līniju par pazudušiem bērniem, invalīdu tiesību lielāku ievērošanu un numura saglabāšanas garantijas. Tas arī palīdzēs labāk aizsargāt privātumu un apkarot nelikumīgas darbības internetā, uzlabojot elektronisko komunikāciju tīklu drošību un integritāti.

Nobeigumā gribu teikt, ka ir iepriecinoši iegūt juridiski pamatotu risinājumu, kas piedāvā Eiropas pilsoņiem procesuālas garantijas, piemēram, konkurences principa ievērošanu, nevainīguma prezumpciju un tiesības tikt uzklausītam, kuras dalībvalstīm uzliek pienākumu ievērot šīs garantijas, pirms tiek veikti jebkādi pasākumi, kas ierobežo piekļuvi internetam.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Catherine Trautmann ziņojuma pieņemšana nozīmē, ka telekomunikāciju paketes noteikumi drīz stāsies spēkā. Patērētājiem, kuru tiesības šis likumdošanas akts nostiprina, tā ir laba ziņa. Iespēja pārnest tālruņa numuru uz citu tīklu vienas dienas laikā, tarifu pārredzamības palielināšanās un personu datu aizsardzības nodrošināšana ir daži no šīs paketes daudzajiem pozitīvajiem rezultātiem.

Turklāt Eiropas Parlaments ir ņēmis vērā Eiropas pilsoņu bažas par to, ka interneta lietotājiem varētu pēkšņi liegt piekļuvi internetam. Eiropas Parlaments aizstāv uzskatu, ka piekļuve internetam ir ikviena pilsoņa tiesības. Tāpēc pilsoņa atvienošana no interneta būs iespējama tikai pamatotos gadījumos un tikai pēc taisnīga un objektīva tiesas procesa, un būs jāievēro nevainīguma prezumpcijas princips un tiesības uz privātumu. Šis risinājums katrā ziņā patiks tiem, kas atbalsta brīvu pieeju internetam.

  Jacky Hénin (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Man jāsaka, ka ierosinātais kompromiss starp Padomi un Parlamentu nepiedāvā lietotājiem pienācīgas juridiskas garantijas.

Lai gan tekstā ir apgalvots, ka dalībvalstis nedrīkst ierobežot interneta galalietotājus, tas tomēr interneta pakalpojumu sniedzējiem dod iespēju ierobežot patērētāju piekļuvi internetam bez iepriekšēja tiesu iestādes lēmuma.

Šāda nostāja ierobežo cilvēku tiesības.

Mūsu grupas iesniegtie grozījumi, kuru mērķis ir aizstāvēt pilsoņu tiesības, netika pieņemti.

Visbeidzot, pakete ir pakļauta iekšējā tirgus „likumiem”. Tāpēc Eiropas Kopienu Tiesai būs jālemj par „interešu konfliktiem”. Ļoti iespējams, ka vārda brīvība tāpēc būs pakļauta iekšējā tirgus likumiem, kā liecina daudzi neseni piemēri.

Pateicoties stipram interneta lietotāju un pilsoņu spiedienam, ir panāktas garantijas lietotājiem, bet tās, kā uzskata kreisie, nav pietiekamas. Mēs nevaram pieņemt negodīgus kompromisus, ja jautājums skar pilsoņu vārda brīvību.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par telekomunikāciju kompromisa paketi. Lai gan kompromisa pakete nav nevainojama, es uzskatu, ka tā ir solis pareizajā virzienā un nodrošinās patērētāju tiesību uzlabošanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pozitīvu balsojumu var izskaidrot ar to, ka Eiropas jaunie tiesību akti attiecībā uz telekomunikāciju nozari atbalsta fiksēto tālruņa līniju, mobilo tālruņu un interneta lietotājus un veicina konkurenci.

Visderīgākais no šiem jaunajiem noteikumiem ir patērētāju tiesību nostiprinājums, piekļuves internetam garantijas un personu datu aizsardzība, ņemot vērā to, ka ES kļūst arvien vairāk par tiesību un brīvību telpu.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret pamatdirektīvu par elektroniskajiem komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, tāpēc ka, manuprāt, tā uzbrūk vārda brīvībai un iedzīvotāju pilsoņtiesībām. Pieņemot šo direktīvu, Eiropas Savienība pieļauj, ka interneta pakalpojumus var liegt, pat nesaņemot tiesas rīkojumu. Kā pilsoņtiesību aizstāvis es noteikti esmu pret šo lēmumu. Tas dod privātiem uzņēmumiem pilnvaras ieviest interneta lietošanas ierobežojumus un ir vēl viens Eiropas telekomunikāciju tirgus liberalizācijas piemērs.

Arī tas, ka tās iestādes, kuras nav tiesu iestādes (proti, kuru īpašības un sastāvs nav formulēti), var nolemt pārtraukt interneta pakalpojumu sniegšanu, apvainojot lietotājus nelikumīgu darbību veikšanā (kas arī nav formulētas), ir principa pārkāpums, ka pilsoņi ir nevainīgi līdz brīdim, kad tiek pierādīta viņu vaina, un dod iespējas interneta pakalpojumu sniedzējiem ierobežot lietotāju tiesības, izveidot satura filtrus un paātrināt dažu lapu atvēršanos, palēninot pārējās, kas nozīmētu de facto beigas tīmekļa neitralitātei.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo paketi, jo tā ir neapšaubāmi noderīga. Tomēr, manuprāt, nav skaidrs, kas ir taisnīga un objektīva procedūra praksē attiecībā uz iespējamām situācijām, kurās var ierobežot piekļuvi internetam. Es uzskatu, ka būtu bijis vēlams padarīt iepriekšēju tiesas nolēmumu obligātu.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Es balsoju par ziņojumu, kurš ir kulminācijas punkts visam darbam pie „telekomunikāciju paketes”, divām direktīvām un regulai, kas ir būtisks sasniegums informācijas sabiedrības attīstībā un interneta lietotāju tiesību aizsardzībā.

Šis jaunais tiesību akts sniedz arī skaidrus noteikumus un vajadzīgo juridisko skaidrību, lai veicinātu jaunas investīcijas, kas savukārt dos iespēju piedāvāt jaunus pakalpojumus un attīstīt jaunas saimnieciskās darbības jomas. Šiem noteikumiem tāpēc ir liela ekonomiskā ietekme. Teksts, ko beigās pieņēma, ar 138. grozījumu ieviešot juridisku skaidrību, garantē arī patērētāju pamattiesību lielāku ievērošanu un brīvu piekļuvi tīmeklim.

Panāktais kompromiss attiecas uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, bet 138. grozījums — uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

Pēdējai izvēlei ir skaidri saskatāms trūkums — Apvienotā Karaliste, Polija un tagad arī Čehijas Republika ir ieviesušas atkāpes protokolu, kas neļauj Eiropas Kopienu Tiesai un attiecīgajām dalībvalstu tiesām pārkāpuma gadījumā rīkoties, lai gan dalībvalstis ir parakstījušas šo Konvenciju un nav paredzēta iejaukšanās dalībvalstu tiesu iestāžu darbā.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta kreisi centriskie un labēji centriskie politiskie spēki balsoja par telekomunikāciju un interneta tiesību aktu paketi, pamatojoties uz konkurences un drošības kritērijiem, citiem vārdiem sakot, lai nodrošinātu monopolu peļņu un ierobežotu darbaļaužu brīvības un tiesības. Tie paši politiskie spēki, ar demagoģisku patosu runājot par lietotāju tiesībām un brīvu piekļuvi internetam par spīti monopolistu grupējumu patvaļai, atbalstīja Komisijas reakcionāros priekšlikumus, tādējādi palīdzot veicināt kapitālistu intereses.

Eiropas Parlamenta lēmums sekmē kapitālistisku pārstrukturēšanu, kas ļaus uzņēmumiem izaugt līdz milzīgiem apmēriem un attīstīt „videi nekaitīgu ekonomiku”, un netraucēti valdīt Eiropas un pasaules līmenī, tādējādi vairojot peļņu uz strādnieku un interneta pakalpojumu lietotāju rēķina.

Monopolistiem tiek dotas juridiskas tiesības uzraudzīt un ierobežot lietotāju piekļuvi internetam. Vienlaicīgi tiek nodrošināta viņu peļņa, pateicoties radio spektra saskaņošanai un biznesa sadalīšanai starp fiksēto tālruņu un interneta pakalpojumiem un nepieciešamajām infrastruktūrām. Mēs balsojām pret Padomes un Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu, un mēs esam to strādnieku un elektronisko komunikāciju lietotāju pusē, kas turpina pieprasīt savas tiesības un brīvības un nostājas pret ES un kapitālistu partiju reakcionāro politiku.

- Ziņojums: Bart Staes (A7-0063/2009)

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šajā gadījumā priekšlikuma mērķis ir izveidot pamatu, kas ļautu saskaņot noteikumus attiecībā uz statistikas datu vākšanu un izplatīšanu par pesticīdu lietošanu un tirdzniecību. Tika pieņemtas svarīgas definīcijas un skaidrojumi, un tāpēc es esmu nolēmis balsot par šo ziņojumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju panākto vienošanos par to kopīgo tekstu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz statistiku par pesticīdiem, kuru apstiprinājusi Samierināšanas komiteja un kurš ļaus izveidot tiesisku regulējumu un saskaņot noteikumus attiecībā uz statistikas datu vākšanu un izplatīšanu par pesticīdu tirdzniecību un lietošanu, lai nodrošinātu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Es atzinīgi vērtēju to, ka līdz ar regulas izstrādi attiecībā uz statistikas datiem par augu aizsardzības produktiem ir pabeigta tiesību aktu pakete par Eiropas augu aizsardzības politiku un ka tā tagad var stāties spēkā. Lai cilvēkiem un videi samazinātu risku, ko izraisa augu aizsardzības līdzekļu lietošana, mums ir vajadzīgi saskaņoti riska rādītāji, kuru pamatā ir dalībvalstu iesniegtie salīdzināmi un ticami dati. Tieši tas arī tagad būs iespējams. Tomēr šo datu vākšana nedrīkst radīt lielāku birokrātiju un tādējādi lielāku slogu zemkopjiem un pārvaldes iestādēm. Ja iespējams, ir jāizmanto pašreizējie dati un nevajadzētu vākt jaunus datus. Uzraugot regulas īstenošanu, mūsu pienākums būs nodrošināt, lai administrēšanas izdevumi būtu ļoti minimāli. Vēl gribu piebilst, ka es būtu vēlējies, lai tiktu saglabāts termins „augu aizsardzības līdzekļi”, kas sākotnēji lietots regulā. Vācu valodā terminam „pesticīdi” ir pilnīgi negatīva nozīme un tas vispār attiecas uz augu aizsardzības līdzekļu nepareizu lietošanu.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka regula attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem nodrošinās mums vienotu tiesisko regulējumu datu vākšanai un izplatīšanai par pesticīdu tirdzniecību un lietošanu. Nav šaubu, ka risku samazināšana cilvēku veselībai un vides aizsardzība ir mūsu prioritāte. Saskaņoti risku rādītāji un ticami dati no visām dalībvalstīm tagad to padarīs iespējamu. To pateikusi, es vēlos uzsvērt, ka nedrīkst prasīt, lai jebkurus papildu administratīvos izdevumus par datu vākšanu segtu zemkopji. Atturoties no tādu datu otrreizējas vākšanas, kas jau reiz savākti, mēs varam izmantot sinerģiju, kas samazinās birokrātiju un papildu slogu.

  Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski. – (SK) Pesticīdiem, jo īpaši tiem pesticīdiem, kurus lieto lauksaimniecībā, ir liela ietekme uz cilvēku un vides veselību, un tāpēc ir jāturpina būtiski samazināt to lietošanu. Ilgā pieredze, vācot datus par pesticīdu tirdzniecību un lietošanu, ir parādījusi, ka ir vajadzīgas saskaņotas statistisku datu vākšanas metodes ne tikai dalībvalstu, bet visas Kopienas mērogā. Saskaņā ar subsidiaritātes un samērīguma principiem šī regula rada vienotu tiesisko pamatu sistemātiskai Kopienas statistikas datu vākšanai par pesticīdu tirdzniecību un lietošanu.

Es tāpēc uzskatu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgais regulas teksts attiecībā uz statistiku par pesticīdiem, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja, ir atbilstīgs pasākums, kas galu galā veicinās pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un lielā mērā samazinās risku veselībai un videi, un nodrošinās pienācīgu ražas aizsardzību.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Es gribu uzsvērt, ka pesticīdi jālieto prātīgāk, kas nozīmē, ka ievērojami un visaptveroši jāsamazina to lietošanas riski. Pesticīdi jālieto tā, lai to lietošana apmierinātu arī vajadzību aizsargāt ražu. Taču pesticīdus var lietot bez stingras to daudzuma un kvalitātes uzraudzības tikai tad, ja ir pieejama droša datubāze. Pieejamai, saskaņotai, salīdzināmai Kopienas statistikai par pesticīdu tirdzniecību ir liela nozīme tiesību aktu un Kopienas politikas izstrādē un uzraudzībā, ņemot vērā tematisko stratēģiju un pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. Šāda statistika ir vajadzīga, lai novērtētu Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības politiku un aprēķinātu svarīgus rādītājus attiecībā uz to risku veselībai un videi, ko izraisa pesticīdi. Tāpēc es balsoju par ziņojumu.

  Oldřich Vlasák (ECR), rakstiski. – (CS) Es balsoju par Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas projektu par Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo priekšlikumu regulai attiecībā uz statistiku par pesticīdiem, ko apstiprināja Samierināšanas komiteja, tāpēc ka, manuprāt, tas dos būtisku labumu. Tas ļauj saskaņot un jo īpaši vienkāršot tiesību aktus attiecībā uz statistiku par pesticīdiem. Tas ļauj saskaņot statistikas pārskatus un tādējādi sekmēt datu lielāku salīdzināmību, piedāvājot iespēju labāk un plašāk izmantot savāktos datus pārvaldes iestāžu vajadzībām, tādējādi samazinot izmaksas un zemkopju un citu lauksaimniecības nozares saimniecisko vienību administratīvo slogu. Projekts nodrošinās arī lielāku konfidenciālu datu aizsardzību. Turklāt šis standarts garantēs labāku informētību par pesticīdiem un to ietekmi uz sabiedrības veselību, kas, manuprāt, ir galvenais jautājums.

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0057/2009)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par normatīvo rezolūciju par 1995. gada Eiropas Parlamenta un Padomes regulas kodifikāciju, regulas, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā. Ņemot vērā tekstu izstrādes gaitu un to sarežģītību, man žēl, ka Komisija nav pārskatījusi savu 1987. gada 1. aprīļa nostāju, dodot instrukcijas saviem darbiniekiem, ka visi tiesību akti ir jākodificē pēc ne vairāk kā 10 grozījumiem, un uzsverot, ka tā ir obligāta prasība un ka departamentiem jācenšas veikt to tekstu kodificēšanu, par kuriem tie ir atbildīgi, pat pēc vēl īsāka laika perioda. Šajā īpašajā gadījumā mēs nostiprinām 1999. gada regulas, divas 2004. gada regulas un vienu 2005. gada regulu. Es uzskatu, ka Kopienas tiesību aktu stiprināšanas politikai jābūt vienai no Eiropas Komisijas prioritātēm un ka pašreizējā situācija ir neapmierinoša, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, pilsoņiem un vispār uz visiem tiesību aktu lietotājiem — miertiesnešiem, advokātiem, padomdevējiem, iestādēm utt.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā Šie tīkli ir ļoti svarīgi Eiropas satiksmes infrastruktūras attīstībai. Jaunā regula nepārprotami reglamentēs nosacījumus un procedūras Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai, kas nodrošinās atbilstošu juridisko skaidrību, jo īpaši valstīm un reģioniem, kas plāno šādus projektus.

- Ziņojums: Timothy Kirkhope (A7-0065/2009)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kas vienmēr ir veltījis īpašu uzmanību noziedzības novēršanas, drošības un policijas sadarbības jautājumiem, es atzīstu Eiropola lielo nozīmi drošākas Eiropas telpas izveidē un noziedzības novēršanā visā Eiropā, kā arī vajadzību to stiprināt dažādos līmeņos, tostarp tajā līmenī, ko mēs šeit apspriežam.

Tomēr galvenais jautājums, ko mēs šeit šodien apspriežam, ir šāds: vai Parlamentam mazāk nekā nedēļu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā vajadzētu atteikties no savām institucionālajām privilēģijām attiecībā uz noziedzības novēršanu un policijas sadarbību un tādējādi zaudēt iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par visiem šiem jautājumiem saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Es uzskatu, ka tas nav pareizais ceļš. Parlamentam ir pilnīgi jāizmanto savas jaunās pilnvaras šajos jautājumos. Ņemot to vērā, es balsoju par šo ziņojumu, kas pieprasa, lai Padome atsauc savu priekšlikumu.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs balsojām pret Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas izteikto noraidījumu virknei ziņojumu ne attiecīgo regulējošo priekšlikumu satura dēļ, kurš attiecas uz Eiropola un citiem kriminālās policijas darbības aspektiem, bet formas pēc. Patiešām, vienīgais iemesls, kāpēc Parlamenta vairākums vēlas ziņojumus atdot atpakaļ komitejai, ir tas, ka attiecībā uz tiem var gaidīt, kamēr Lisabonas līgums stāsies spēkā. Saskaņā ar šo līgumu šo jautājumu risināšanai ir paredzēta parastā likumdošanas procedūra, kas dod vienādas likumdošanas pilnvaras Parlamentam un Padomei, ekskluzīvas iniciatīvas tiesības Eiropas Komisijai un — kas ir vēl sliktāk — Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikciju.

Tas mums nav pieņemams. Pasaulē bez robežām, kuru jūs esat izveidojuši un kurā šo apstākli pilnā mērā izmanto noziedznieki, nelegāli migranti un cilvēku tirgoņi, policijas sadarbībai ir būtiska nozīme. Tomēr ir svarīgi, lai šis jautājums paliek starpvaldību sadarbības kompetencē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Kā trešais pīlārs, šis ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas drošības telpas jautājums, tāpēc es piekrītu, ka, ņemot vērā Lisabonas līguma turpmāko ietekmi uz sadarbības politiku, šis jautājuma jānovērtē saskaņā ar līgumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Principā cieša sadarbība starp dažādām iestādēm, kas apkaro noziedzību, ir vēlama. Taču, ņemot vērā plānoto visu iestāžu neaprobežoto piekļuvi datiem, trūkst jebkāda datu aizsardzības regulējuma, un nav pat skaidrs, kādas izmeklēšanas tiesības būs piedāvātajam datu aizsardzības ierēdnim. Attiecībā uz SWIFT nolīgumu arī ir lielas bažas par datu aizsardzību. Eiropas Parlamentam Eiropas pilsoņu vārdā ir jādod iespēja novērst šo datu aizsardzības tiesību izgāšanos. Es tāpēc balsoju par ziņojumu.

- Ziņojums: Sophia in ’t Veld (A7-0064/2009)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu referenta atzinumu un piekrītu, ka tiesību akti attiecībā uz Eiropolu jāizskata, vienojoties Eiropas Parlamentam un Padomei. Īpaši liela uzmanība ir jāveltī personu datu aizsardzībai. Patiešām, nav pietiekami skaidrs, vai pastāv stingras aizsardzības garantijas, nododot personu datus trešām pusēm. Vai tas nepārkāpj pilsoņu tiesības uz privātumu un vai cilvēki var būt pārliecināti, ka viņu dati tiks aizsargāti? Šis jautājums ir rūpīgi jāizpēta. Tāpēc Padomei pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir jāiesniedz jauns priekšlikums.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kas vienmēr ir veltījis īpašu uzmanību noziedzības novēršanas, drošības un policijas sadarbības jautājumiem, es atzīstu Eiropola lielo nozīmi drošākas Eiropas telpas izveidē un noziedzības novēršanā visā Eiropā, kā arī vajadzību to stiprināt dažādos līmeņos, tostarp tajā līmenī, ko mēs šeit apspriežam.

Tomēr galvenais jautājums, ko mēs šeit šodien apspriežam, ir šāds: vai Parlamentam mazāk nekā nedēļu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā vajadzētu atteikties no savām institucionālajām privilēģijām attiecībā uz noziedzības novēršanu un policijas sadarbību un tādējādi zaudēt iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par visiem šiem jautājumiem saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Es uzskatu, ka tas nav pareizais ceļš. Parlamentam ir pilnīgi jāizmanto savas jaunās pilnvaras šajos jautājumos. Ņemot to vērā, es balsoju par šo ziņojumu, kas pieprasa, lai Padome atsauc savu priekšlikumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Neaizmirstot Eiropas Policijas biroja (Eiropola) lielo nozīmi un to, ka tam kā trešajam pīlāram pienākas vispārējs atbalsts, šis ir ļoti svarīgs Eiropas drošības telpas jautājums.

Tāpēc es piekrītu, ka, ņemot vērā Lisabonas līguma turpmāko ietekmi uz sadarbības politiku, šis jautājuma jānovērtē saskaņā ar līgumu.

- Ziņojums: Jan Philipp Albrecht (A7-0069/2009)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kas vienmēr ir veltījis īpašu uzmanību noziedzības novēršanas, drošības un policijas sadarbības jautājumiem, es atzīstu Eiropola lielo nozīmi drošākas Eiropas telpas izveidē un noziedzības novēršanā visā Eiropā, kā arī vajadzību to stiprināt dažādos līmeņos, tostarp tajā līmenī, ko mēs šeit apspriežam.

Tomēr galvenais jautājums, ko mēs šeit šodien apspriežam, ir šāds: vai Parlamentam mazāk nekā nedēļu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā vajadzētu atteikties no savām institucionālajām privilēģijām attiecībā uz noziedzības novēršanu un policijas sadarbību un tādējādi zaudēt iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par visiem šiem jautājumiem saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Es uzskatu, ka tas nav pareizais ceļš. Parlamentam ir pilnīgi jāizmanto savas jaunās pilnvaras šajos jautājumos. Ņemot to vērā, es balsoju par šo ziņojumu, kas pieprasa, lai Padome atsauc savu priekšlikumu.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) J. P. Albrecht ziņojumā ir ierosināts debatēt par trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols ir nolēmis slēgt līgumus. Trešo valstu sarakstā, piemēram, ir iekļauta arī Moldovas Republika, bet organizāciju sarakstā, ar kurām Eiropols ir nolēmis slēgt līgumus, ir jāiekļauj arī Reģionālais centrs cīņai pret starptautisko noziedzību, kura galvenā mītne atrodas Bukarestē un kurš risina sarunas ar Eiropolu par sadarbības līguma noslēgšanu. Visa Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa ir nolēmusi balsot pret šo ziņojumu šajā plenārsēdē, lai tā varētu pārskatīt dokumentus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tā kā tas ir tik svarīgs temats, mēs esam nolēmuši tam veltīt lielu uzmanību, un mēs par to debatēsim ar Padomi nākamajā gadā saskaņā ar koplēmuma procedūru.

- Ziņojums: Agustín Díaz de Mera García Consuegra (A7-0068/2009)

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Attiecībā uz Eiropolu mums ir iesniegtas četras iniciatīvas, kuru mērķis ir ieviest jaunus noteikumus par informācijas konfidencialitāti un kuras ir saistītas ar regulas par Eiropola attiecībām ar tā partneriem īstenošanu, tostarp ar personu datu un klasificētas informācijas apmaiņu, to trešo valstu un organizāciju saraksta izveidi, ar kurām var slēgt līgumus, un ar analīzes darba datņu ieviešanas noteikumiem.

Ņemot vērā to, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā pēc dažām dienām un ka jaunas prerogatīvas attiecībā uz policijas sadarbību būs jāuzņemas Parlamentam, visi četri referenti ir tiekušies noraidīt priekšlikumus juridisku iemeslu dēļ. Es tāpēc atbalstu viņu nostāju — to, ka viņi atsakās sniegt komentārus par šo priekšlikumu būtību, noraida tos un aicina, lai Komisija un Padome plenārsēdē ierosina deklarāciju par jauna Eiropas lēmuma priekšlikumu un iesniedz to sešu mēnešu laikā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēka. Praktiski mums jāatceras, ka attiecībā uz pašreizējo motivāciju apspriesties ar Parlamentu Padomei būs iespēja pieņemt nostāju pirms gada beigām, jo četri īstenošanas posmi stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kas vienmēr ir veltījis īpašu uzmanību noziedzības novēršanas, drošības un policijas sadarbības jautājumiem, es atzīstu Eiropola lielo nozīmi drošākas Eiropas telpas izveidē un noziedzības novēršanā visā Eiropā, kā arī vajadzību to stiprināt dažādos līmeņos, tostarp tajā līmenī, ko mēs šeit apspriežam.

Tomēr galvenais jautājums, ko mēs šeit šodien apspriežam, ir šāds: vai Parlamentam mazāk nekā nedēļu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā vajadzētu atteikties no savām institucionālajām privilēģijām attiecībā uz noziedzības novēršanu un policijas sadarbību un tādējādi zaudēt iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par visiem šiem jautājumiem saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Es uzskatu, ka tas nav pareizais ceļš. Parlamentam ir pilnīgi jāizmanto savas jaunās pilnvaras šajos jautājumos. Ņemot to vērā, es balsoju par šo ziņojumu, kas pieprasa, lai Padome atsauc savu priekšlikumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Neaizmirstot Eiropas Policijas biroja (Eiropola) lielo nozīmi un to, ka tam kā trešajam pīlāram pienākas vispārējs atbalsts, šis ir ļoti svarīgs Eiropas drošības telpas jautājums.

Tāpēc es piekrītu, ka, ņemot vērā Lisabonas līguma turpmāko ietekmi uz sadarbības politiku, šis jautājuma jānovērtē saskaņā ar līgumu. Tāpēc es uzskatu, ka jebkurš lēmums par šo jutīgo jautājumu ir priekšlaicīgs, jo tas attiecas uz Eiropas telpas drošību, bet līgums vēl nav stājies spēkā.

- Ziņojums: Sofia Alfano (A7-0072/2009)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Noziedzība Eiropas Savienība nepārtraukti palielinās. Mēs sastopamies ar daudziem organizētās noziedzības tīkliem, kā arī kibernoziedzību, kas arvien vairāk izplatās. Tāpēc Eiropas noziedzības novēršanas politikai jābūt apvienotai un pastiprinātai, bet dalībvalstīm ir labāk un ciešāk jāsadarbojas, pamatojoties uz spēcīgu kopēju stratēģiju šajā jomā. Progress, ko panācis Noziedzības novēršanas tīkls dažos pēdējos gados, ir bijis diezgan ierobežots. Faktiski tā potenciāls nav vēl pilnīgi izmantots. Tīkla atbildības jomu paplašināšana, skaidras, vienkāršas un efektīvas pārvaldes struktūras izveide, kā arī pilsoniskās sabiedrības, universitāšu un NVO iesaistīšanās ir galvenie noteikumi šāda tīkla veiksmīgai darbībai.

Parlaments iegūs pienācīgas likumdošanas pilnvaras un spēs kopā ar Padomi saskaņā ar koplēmuma procedūru pieņemt lēmumus un pasākumus, kuru mērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu darbību noziedzības novēršanas jomā. Es tāpēc atbalstu referentes priekšlikumu noraidīt šo iniciatīvu un debatēt par šiem svarīgajiem dokumentiem pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

  David Casa (PPE), rakstiski. – Minētajā ziņojumā ir pieprasīts noraidīt grozījumus pašreizējā Eiropas Noziedzības novēršanas tīkla sistēmā. Es piekrītu referentei un uzskatu, ka ir vairākas jomas, kas jāuzlabo pat attiecībā uz priekšlikumu. Tomēr pagaidu pasākumi ir pietiekami, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu svarīgas pārmaiņas. Šo iemeslu dēļ esmu nolēmis balsot pret šo ziņojumu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu izveidoja 2001. gadā, bet līdz pat šim laikam tas nav sasniedzis īpaši labus rezultātus vairāku organizatorisku neveiksmju dēļ, kas nav tam ļāvušas efektīvi pilnīgi izmantot savu potenciālu. Un divos gadījumos tas ir bijis pakļauts iekšējām pārbaudēm. Pašreizējā iniciatīva tiecas atcelt 2001. gada lēmumu, piedāvājot tīkla pārstrukturēšanu, kas, manuprāt, ir diezgan ierobežota un noteikti nepietiekama, lai atrisinātu pašreizējās problēmas.

Ņemot to vērā, mums ir jāsāk tīkla reforma, kura būtu nopietnāka un kurai būtu augstāki organizatoriski mērķi. Zviedrijas prezidentūras prasība, lai Parlaments pieņem lēmumu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ir nepieņemama ne tikai tāpēc, ka tā ir pārāk vāja iniciatīva, bet arī tāpēc, ka tā pieprasa, lai Parlaments dažas dienas pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā atteiktos no savām institucionālajām prerogatīvām attiecībā uz noziedzības novēršanu, ko tam piešķir šis līgums.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kas vienmēr ir veltījis īpašu uzmanību noziedzības novēršanas, drošības un policijas sadarbības jautājumiem, es atzīstu Eiropola lielo nozīmi drošākas Eiropas telpas izveidē un noziedzības novēršanā visā Eiropā, kā arī vajadzību to stiprināt dažādos līmeņos, tostarp tajā līmenī, ko mēs šeit apspriežam.

Tomēr galvenais jautājums, ko mēs šeit šodien apspriežam, ir šāds: vai Parlamentam mazāk nekā nedēļu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā vajadzētu atteikties no savām institucionālajām privilēģijām attiecībā uz noziedzības novēršanu un policijas sadarbību un tādējādi zaudēt iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par visiem šiem jautājumiem saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Es uzskatu, ka tas nav pareizais ceļš. Parlamentam ir pilnīgi jāizmanto savas jaunās pilnvaras šajos jautājumos. Ņemot to vērā, es balsoju par šo ziņojumu un prasu, lai Padome nepieiet formāli šai iniciatīvai, pieņemot to pirms Lisabonas līguma drīzās stāšanās spēkā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (EUCPN) izveidoja 2001. gadā, jo bija nepieciešams ieviest pasākumus un apmainīties darbību pieredzē, lai novērstu noziedzību, kā arī lai stiprinātu dalībvalstu to iestāžu tīklu, kas atbildīgas par noziedzības novēršanu.

Septiņus gadus vēlāk pēc ārēja EUCPN novērtējuma secināja, ka iestādes darbs ir stipri jāuzlabo.

Noziedzības novēršanas dažādu aspektu pilnveidošana ES līmenī ir ārkārtīgi svarīga, tikpat svarīgi ir atbalstīt noziedzības novēršanu un cīņu pret noziedzību valstu un vietējā mērogā.

Ņemot vērā šajā ziņojumā skarto jautājumu jutīgumu, es piekrītu lēmumam prasīt no Padomes jaunu priekšlikumu saskaņā ar koplēmuma procedūru, kas paredzēta Lisabonas līgumā,

- Ziņojums: Timothy Kirkhope (A7-0071/2009)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kas vienmēr ir veltījis īpašu uzmanību noziedzības novēršanas, drošības un policijas sadarbības jautājumiem, es atzīstu Eiropola lielo nozīmi drošākas Eiropas telpas izveidē un noziedzības novēršanā visā Eiropā, kā arī vajadzību to stiprināt dažādos līmeņos, tostarp tajā līmenī, ko mēs šeit apspriežam.

Tomēr galvenais jautājums, ko mēs šeit šodien apspriežam, ir šāds: vai Parlamentam mazāk nekā nedēļu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā vajadzētu atteikties no savām institucionālajām privilēģijām attiecībā uz noziedzības novēršanu un policijas sadarbību un tādējādi zaudēt iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par visiem šiem jautājumiem saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Es uzskatu, ka tas nav pareizais ceļš. Parlamentam ir pilnīgi jāizmanto savas jaunās pilnvaras šajos jautājumos. Ņemot to vērā, es balsoju par šo ziņojumu un prasu, lai Zviedrijas Karaliste un Spānijas Karaliste atsauc savu iniciatīvu.

Eiropola pakete (Timothy Kirkhope (A7-0065/2009), Sophia in ’t Veld (A7-0064/2009), Jan Philipp Albrecht (A7-0069/2009), Agustín Díaz de Mera García Consuegra (A7-0068/2009), Sofia Alfano (A7-0072/2009), Timothy Kirkhope (A7-0071/2009))

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ’Sophia 't Veld ziņojumu, par Timothy Kirkhope, Philipp Albrecht un Díaz de Mera García Consuegra ziņojumiem par pasākumiem attiecībā uz Eiropolu un par Sofia Alfano ziņojumu par Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu, kas aicināja noraidīt Padomes priekšlikumus attiecībā uz šiem jautājumiem. Šo priekšlikumu noraidīšanas mērķis bija Eiropas Parlamenta prerogatīvu aizstāvēšana tādos jutīgos jautājumos kā policijas un tiesu sadarbība krimināllietās. Eiropas Parlamentam lūdza izteikt viedokli par ļoti jutīgiem jautājumiem ārkārtīgi īsā laika posmā. Taču nav attaisnojuma šādai steidzīgai rīcībai, ja vien pēc 1. decembra procedūras, kas veiktas saskaņā ar trešo pīlāru, nezaudēs spēku un ja nebūs jāveic jauna procedūra saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Mēs noraidām šos priekšlikumus, lai Padomei darītu zināmu, ka mēs esam neapmierināti ar spiedienu, ko izdara uz Parlamenta deputātiem, un ar acīmredzamo vēlmi apiet jaunās procedūras, kas iekļauj Eiropas Parlamentu likumdošanas debatēs.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Saskaņā ar Pilsoņu brīvību komitejas ieteikumu es balsoju pret lēmuma projektu. Lisabonas līgumam nenovēršami stājoties spēkā, lēmumi šajā jomā ir jāpieņem saskaņā ar jaunajām likumdošanas procedūrām.

  Jörg Leichtfried (S&D), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret Eiropola paketes pieņemšanu. Es balsoju par visas paketes noraidīšanu, jo es uzskatu, ka Komisijas un Padomes centieni par katru cenu panākt paketes pieņemšanu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir skandalozi.

- Ziņojums: Vital Moreira (A7-0060/2009)

  David Casa (PPE), rakstiski. – Gruzija ir pakļauta neticamai ekonomikas lejupslīdei, jo īpaši pēc 2008. gada konflikta ar Krieviju. Gruzijas stratēģiskās nozīmes dēļ, nerunājot par citiem iemesliem, Komisija ir ierosinājusi sniegt Gruzijai makrofinansiālo palīdzību. Lai gan es piekrītu, ka Parlamentam ir vajadzīgā sīkāka informācija par šo jautājumu, esmu nolēmis atbalstīt referenta ieteikumu un balsot par šo ziņojumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs esam vienmēr aizstāvējuši ideju, ka ES ir jāsniedz solidaritātes atbalsts valstīm, kam tas vajadzīgs, un centušies pierādīt, ka atbalsts ir jāsniedz projektiem, kuros ir patiešām ieinteresēti attiecīgās valsts iedzīvotāji.

„Atbalstam”, ko sniedz ES, šķiet, ir maz sakara ar solidaritāti. Bagātnieku un galveno lielvalstu intereses, gan ekonomiskās, gan finansiālās, vienmēr aizstāj solidaritātes intereses.

Tas attiecas arī uz Gruziju, par ko mēs tikko balsojām. Finansiālā palīdzība ir galvenokārt paredzēta Starptautiskā Valūtas fonda ieteiktajam finansējumam un tā strukturālo korekciju politikai, t. i., tā neatlaidīgajai prasībai sekot tai pašai neoliberālajai politikai, kas izraisīja ekonomisko un finanšu krīzi, kura piemeklējusi šo valsti.

Tie paši iemesli izskaidro atturēšanos attiecībā uz pārējiem ziņojumiem. Turklāt nav garantiju, ka piešķirtais finansējums netiks netieši izmantots Gruzijas apgādāšanai ar jaunu apbruņojumu pēc Gruzijas karaspēka uzbrukuma Dienvidosetijas un Abhāzijas apgabalu iedzīvotājiem, kas izraisīja karu ar Krieviju.

Mēs nevarētu piedot lēmumu, kas var radīt lielāku militarizāciju Kaukāza reģiona valstu attiecībās, valstu, kuru enerģija, bagātība un ģeostratēģiskā vērtība ir svarīga ES un tās monopoliem.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR), rakstiski. – (PL) Gruzijai 2008. gada augustā brutāli uzbruka Krievijas Federācijas armijas, un pēc tam, kad tā bija cietusi plašus teritoriālus postījumus un lielus cilvēku zaudējumus, tā piedzīvoja arī nopietnu ekonomikas lejupslīdi. Eiropas Savienība nevar pasīvi vērot Gruzijas ekonomiskās problēmas, un tai jābūt gatavai sniegt Gruzijai īpašu makrofinansiālo palīdzību, lai dotu iespēju šai valstij atgūties pēc Krievijas iebrukuma pagājušā gadā. Finansiāla palīdzība no Briseles ļaus Gruzijai apkarot pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes sekas. Ņemot vērā šos apstākļus, kā arī Gruzijas lielo stratēģisko nozīmi Eiropas Savienības Eiropas kaimiņattiecību politikā un Austrumu partnerībā, es atbalstīju šo rezolūciju par Padomes lēmumu, ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Gruzijai.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Makrofinansiālā palīdzības programma ir svarīga to Eiropas tautu finansiālās stabilitātes uzlabošanai, kas nesen izkļuvušas no bruņota konflikta, kura izraisītās likstas tām sagādājušas finansiālas grūtības attiecībā uz budžeta deficītu un maksājumu bilanci.

Šo valstu atjaunošanas procesam palīdzība ir būtiska, ja vien šis process noris mierīgi, un tas ir iespējams tikai ar starptautisku atbalstu. Mūsu palīdzība nodrošina arī to, ka nestabilās teritorijas neapdraud drošību un mieru Eiropā, jo īpaši bēgļu un pārvietotu iedzīvotāju dēļ, ko šādi konflikti parasti izraisa.

Tādējādi ES jābūt solidaritātes telpai, savienojot palīdzību Gruzijai ar attiecīgajiem iepriekš minētajiem aspektiem.

- Ziņojums: Vital Moreira (A7-0059/2009)

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Makrofinansiālā palīdzības programma ir svarīga to Eiropas tautu finansiālās stabilitātes uzlabošanai, kas pārdzīvojušas neseno globālo krīzi un cietušas no krīzes ietekmes uz to galvenajiem tirdzniecības partneriem, Armēnijas gadījumā tas jo īpaši attiecas uz Krieviju. Finansiālā nelīdzsvarotība ir saistīta ar budžeta problēmām un maksājumu bilanci.

Šī palīdzība Armēnijai ir svarīga, lai tā varētu risināt krīzes problēmas sistemātiskāk un novērst sociālo nestabilitāti, kas varētu veicināt masveida emigrāciju, un tas radītu problēmas Eiropā.

Tādējādi ES jābūt solidaritātes telpai, savienojot palīdzību Armēnijai ar attiecīgajiem iepriekš minētajiem aspektiem.

- Ziņojums: Miloslav Ransdorf (A7-0061/2009)

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Serbijas īpašajā gadījumā makrofinansiālās palīdzības programma ir būtiska, lai uzlabotu valsts finansiālo stabilitāti, jo papildus globālajai krīzei Serbija ir tikko izkļuvusi no bruņota konflikta, kura sekas ir vēl arvien jūtamas.

Šī palīdzība ir svarīgs finansiālās stabilitātes un situācijas stabilizēšanas instruments visā Balkānu reģionā. Serbijai un tās ekonomikai ir ārkārtīgi liela nozīme reģiona integrācijas procesā, un tās līdzdalība Eiropas integrācijas procesā arī ir svarīga.

Tādējādi ES jābūt solidaritātes telpai, savienojot palīdzību Serbijai ar attiecīgajiem iepriekšminētajiem aspektiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ir plānots, ka nākamajā gadā Serbija saņems makrofinansiālo palīdzību EUR 200 miljonu apmērā aizdevuma veidā. Šī nauda ir paredzēta valsts ekonomiskās stabilizācijas atbalstam, ārējo maksājumu bilances finansēšanas vajadzībām un globālās ekonomiskās un finanšu krīzes seku novēršanai. Es uzskatu, ka makrofinansiālā palīdzība Serbijai pašreizējās krīzes situācijā atbalstīs valsts ekonomikas stabilizācijas programmu un būs arī svarīgs stabilizācijas veicināšanas līdzeklis visā Balkānu reģionā. Serbijai un tās ekonomikai ir ārkārtīgi liela nozīme reģionālās integrācijas procesā, un tās līdzdalība Eiropas integrācijas procesā arī ir svarīga. Šo iemeslu dēļ es balsoju par Ransdorf kunga ziņojumu un tādējādi arī par makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu Serbijai.

- Ziņojums: Iuliu Winkler (A7-0067/2009)

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Makrofinansiālā palīdzības programma ir svarīga finansiālās stabilitātes uzlabošanai Bosnijā un Hercegovinā un globālās krīzes kaitīgās ietekmes uz valsts ekonomiku novēršanai. Šī palīdzība uzlabos valsts ekonomiku, samazinot budžeta deficītu un uzlabojot maksājumu bilanci.

Bosnija turklāt atrodas nestabilā reģionā, tāpēc tās ekonomiskā un finansiālā stabilitāte ir īpaši svarīga, jo tā var veicināt lielāku stabilitāti visā Balkānu reģionā.

Tādējādi ES jābūt solidaritātes telpai, savienojot palīdzību Bosnijai ar attiecīgajiem iepriekš minētajiem aspektiem.

- Makrofinansiālā palīdzība

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Mēs nepieņemam Eiropas aizdevumus un subsīdijas, jo tās ir pakļautas SVF uzspiestiem ierobežojumiem. Mēs balsosim pret SVF (makrofinansiālo palīdzību), ko šodien ierosināja Eiropas Parlamentam. Jūs paši redzat, kādi nosacījumi tiek izvirzīti — neiespējami termiņi, informācijas trūkums… Lai kā jūs uz to skatāties, šeit tiek ignorētas demokrātiskās prasības, kam būtu jābūt raksturīgai Eiropas Savienības īpašībai.

Mēs tomēr atbalstām Serbijas, Bosnijas un Hercegovinas, Armēnijas un Gruzijas tautas. Mēs nevēlamies, lai tās ciestu vēl vairāk, nekā tās cieš tagad savu laiku pārdzīvojušas un bīstamas neoliberālas sistēmas dēļ, ko SVF grib iemūžināt.

- Ziņojums: Udo Bullmann (A7-0055/2009)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka šis ziņojums par Padomes direktīvas projektu, kura mērķis ir grozīt kopējo pievienotās vērtības nodokļu sistēmu, ir veids, kā panākt vienkāršāku un saskaņotāku sistēmu. Faktiski, konkrētus aspektus attiecībā uz PVN dabas gāzes piegādei un elektrības, siltuma vai aukstuma apgādei savienojot ar nodokļu režīmu kopuzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 171. pantu, ar ES paplašināšanās konkrēto seku noteikšanu un tiesībām uz nodokļu atskaitījumu īstenošanu, mēs panāksim lielāku efektivitāti PVN piemērošanā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Padomes priekšlikuma mērķis ir noskaidrot dažus jautājumus attiecībā uz gāzes un elektroapgādes aplikšanu ar nodokļiem, lai iekļautu direktīvas piemērošanas jomā arī grozījumus, par kuriem tika panākta vienošanās saistībā ar noteikumiem Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai ES, kā arī noskaidrot un uzsvērt galveno atskaitījuma tiesību pamatnoteikumu, kurā teikts, ka šādas tiesības rodas tikai tad, ja preces un pakalpojumus izmanto nodokļa maksātājs un tikai savas uzņēmējdarbības vajadzībām.

Tomēr pieņemtais teksts šodien neatbilst dažām dalībvalstu tirgu īpatnībām, piemēram, butāna un propāna gāzes izmantošanai. Portugālē tāpat kā citās Eiropas valstīs, kuru pilsoņiem ir zemi ienākumi un kuru samērā nesenā iekļaušana Eiropas dabasgāzes tīklos ir ārkārtīgi dārga, butāna un propāna gāze mājsaimniecībās un mikro un mazajos uzņēmumos ir neizbēgama realitāte.

Turklāt cilvēki, kas izmanto šādus energoresursus, parasti ir vistrūcīgākie, kas nozīmē, ka PVN direktīva diskriminē tieši šo grupu, nevis cilvēkus ar lielākiem ienākumiem.

Turklāt izmaiņas ziņojumā, šķiet, ierobežo dalībvalstu rīcības brīvību.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es atturējos balsot par Udo Bullmann ziņojumu. Es tomēr uzskatu, ka Padomei ir pienākums uzklausīt Parlamenta viedokli, ES vienīgās tieši ievēlētās iestādes viedokli. Es uzskatu, ka PVN sistēmas nav jāsaskaņo. Subsidiaritātes princips nosaka, ka nodokļu jautājumu ir labāk atstāt Eiropas valstu ziņā.

- Ziņojums: Anna Rosbach (A7-0051/2009)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par Ziemeļaustrumu Atlantijas reģiona jūras vides aizsardzību attiecībā uz oglekļa dioksīda plūsmu noglabāšanu ģeoloģiskajos veidojumos, jo uzskatu, ka tiesiskais regulējums un pamatnostādnes par oglekļa dioksīda plūsmu noglabāšanu ģeoloģiskajos veidojumos veicinās jūras vides aizsardzību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā ar noteikumu, ka mērķis ir uz visiem laikiem noglabāt oglekļa dioksīdu šajos veidojumos, un ar noteikumu, ka tam nebūs kaitīgas ietekmes uz jūras vidi, cilvēku veselību un uz citiem Eiropas jūras vides — jo īpaši Portugāles jūras vides —izmantošanas veidiem, un jo īpaši Azoru salu tuvumā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Anna Rosbach ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to grozījumu apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā, kuri attiecībā uz oglekļa dioksīda plūsmu noglabāšanu ģeoloģiskos veidojumos izdarīti Konvencijas par Ziemeļaustrumu Atlantijas reģiona jūras vides aizsardzību (OSPAR konvencija) II un III pielikumā. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, ka ģeoloģiskā oglekļa dioksīda uztveršanas un noglabāšanas tehnoloģija, kas ir maz pārbaudīta, tiek izmantota saskaņā ar visstingrākajiem drošības standartiem, kā par šo jautājumu noteikts direktīvā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir atklāts, ka ģeoloģiskā oglekļa dioksīda noglabāšana varētu būt iespējams risinājums to seku mazināšanai, ko izraisa šīs gāzes antropogēnās koncentrācijas palielinājums atmosfērā. Tomēr šis risinājums rada vairākus jautājumus par tā turpmāko lietojumu, jo īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgās tehnoloģijas attīstība ir tikai vēl sākuma stadijā; valda uzskats, ka tā būs dārga un ka ar to saistīti potenciāli riski. Ir vērts interesēties par pētījumiem, kas veikti šajā jautājumu, paturot prātā to, ka daži līdz šim iegūtie rezultāti ir pozitīvi.

Tomēr jāpiebilst, ka nekādā ziņā šīs iespējas pētījumi vai to varbūtējā turpmākā īstenošana nedrīkst kavēt vajadzīgo enerģētikas paradigmas maiņu, kuras mērķis ir būtiski samazināt pašreizējo atkarību no fosilā kurināmā. No otras puses, ir rūpīgi jāizpēta oglekļa dioksīda noglabāšanas ietekme uz vidi un noglabāšanā izmantoto tehnoloģiju drošība. Apstiprinātā rezolūcija nodrošina, ka tas tiks izdarīts, un tāpēc mēs balsojām par to.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par Anna Rosbach ziņojumu. Oglekļa dioksīda uztveršana un noglabāšana var dot būtisku ieguldījumu globālās sasilšanas problēmu risināšanā, un manai valstij Skotijai būs liela nozīme nepieciešamo tehnoloģiju izstrādē. Šis OSPAR konvencijas grozījums nozīmēs, ka ES un Skotijai var būt vadība šajā jautājumā.

- Ziņojums: Geringer de Oedenberg (A7-0058/2009)

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Man jāatzīstas, ka es uzzināju kaut ko jaunu no šiem diviem Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumiem. Es uzzināju, ka valstis, kas izvēlas iespēju nepiedalīties tiesu iestāžu sadarbībā civillietās, ir zaudējušas arī savu suverenitāti.

Patiešām, Dānija, kas varēja vienoties par atbrīvojumu, bet kas tiecās kā suverena valsts noslēgt līgumu ar Kopienu, lai piedalītos konkrētos sadarbības aspektos, tagad ir spiesta lūgt Komisijai atļauju, lai noslēgtu jaunus šāda veida starptautiskus nolīgumus ar citām valstīm. Citiem vārdiem sakot, tā ir zaudējusi tiesības pieņemt pilnīgi patstāvīgus lēmumus vienā savu ārējo attiecību jomā.

No intelektuālā viedokļa es varu saprast, ka konsekvence gan Kopienā, gan ārpus tās ir vajadzīga, lai iedibinātu šo sadarbību, bet man ir grūti pieņemt, ka vienīgi Komisija ir atbildīga par šādiem starptautiskiem līgumiem, ka tā vismaz daļēji kontrolē dalībvalsts iespējas noslēgt līgumus, un vēl grūtāk pieņemt to, ka Eiropas tiesības ir pārākas par dalībvalstu tiesībām.

Mēs tikai tāpēc balsojām par šiem ziņojumiem, ka nav jēgas neļaut Dānijai noslēgt līgumus, kurus tā vēlas noslēgt, un tāpēc, ka pašreizējos apstākļos ir maz iespēju rīkoties citādi.

- Ziņojums: Carmen Fraga Estévez (A7-0046/2009)

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu attiecībā uz [melnā] paltusa resursu atjaunošanas plāna izmaiņām Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas darbībā. Starptautiskas zivsaimniecības organizācijas ir svarīgas globālo jūras resursu pārvaldībā. Man tomēr žēl, ka sarunas ar mūsu Ziemeļrietumu Atlantijas reģiona kaimiņiem risina ES. Lai gan Lisabonas līgums tagad ir iemūžinājis šo principu, es tomēr uzskatu, ka ir iespējams zivsaimniecības pārvaldību nodot atpakaļ valstīm, kas nodarbojas ar zvejniecību, un piejūras reģioniem.

- Ziņojums: Dieter-Lebrecht Koch (A7-0053/2009)

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ja runa ir par dzelzceļa kravu pārvadājumiem un pārvadājumiem lielos attālumos, dažos pēdējos gados ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas. Tomēr arī pasažieru pārvadājumus nedrīkst atstāt novārtā. Nepietiek ar starptautisku dzelzceļa pakalpojumu noteikumiem par kompensācijām novēlošanās gadījumos. Mums jānodrošina, ka, steidzoties visu globalizēt, reģionālais transports netiek pavisam aizmirsts un ka veseli reģioni netiek atšķelti no citiem.

Mums jānodrošina arī, lai maldīgā tieksme visu privatizēt mūs nenoved pie masveida novēlojumiem un drošības kļūmēm, kādas ir raksturīgas AK. Ir svarīgi pārvarēt šķēršļus un tehniskās grūtības pārrobežu dzelzceļa satiksmes ceļā, un ne tikai vides aizsardzības dēļ. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

- Ziņojums: Diana Wallis (A7-0062/2009)

  Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski. – (SK) Es atzinīgi vērtēju Kopienas lēmumu parakstīt Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokolu par uzturēšanas pienākumiem piemērojamiem tiesību aktiem, jo šis protokols ievieš ilgi gaidīto un ļoti vajadzīgo skaidrību par noteikumiem, kas nosaka piemērojamos tiesību aktus, kurus papildina Hāgas 23. novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu.

Noteikumu saskaņošana sniegs juridisku skaidrību personām, kam ir tiesības uz uzturēšanas līdzekļiem, un iespēju vērsties tiesā, nesastopoties ar atšķirīgām tiesību sistēmām. Pateicoties īpašiem noteikumiem, tā ierobežos arī izvairīšanos no uzturēšanas pienākumiem gadījumos, kad personas, kam ir tiesības uz uzturēšanas līdzekļiem, nespēj tos iegūt saskaņā ar savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem. Iespēja atteikt piemērot tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz protokolu, aprobežojas tikai ar tiem gadījumiem, kad piešķiršanas izraisītās sekas traucētu sabiedrisko kārtību valstī, kurā darbojas attiecīgā tiesa. Es vēlos izteikt arī dziļu nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste nav pievienojusies Padomes lēmumam, ka Eiropas Kopiena parakstīs protokolu.

- Ziņojums: Tadeusz Zwiefka (A7-0054/2009)

  Sabine Lösing (GUE/NGL), rakstiski. – 2009. gada 9. novembrī Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja (JURI) balsoja par ziņojumu, kurā bija pieprasīts aizstāvēt Tobias Pflüger imunitāti un privilēģijas (A7-0054/2009), un pieņēma to.

Šis ziņojums pamatojas uz nepareiziem faktiem.

Galvenais punkts ir tas, ka ziņojumā ir minēts pirmās instances tiesas spriedums, kas ir atcelts. Spriedums nav spēkā, tāpēc ka Minhenes reģionālā tiesa 2009. gada 21. jūlijā otrajā un galīgajā instancē noraidīja prasību pret Tobias Pflüger. Vaina netika pierādīta. Šā iemesla dēļ visi pārmetumi nav spēkā.

Politiskā ziņā nav pieņemams, ka par šo ziņojumu, kas satur nepareizus faktus, šodien (2009. gada 24. novembrī) plenārsēdē balsoja.

Mēs centāmies panākt, ka šo nepilnīgo un tāpēc nepareizo ziņojumu neiekļauj dienas kārtībā, bet diemžēl bez panākumiem.

Šāda Eiropas Parlamenta rīcība rada iespaidu, ka tiek atbalstīta politiski aktīvu personu vajāšana, šajā gadījumā Minhenes II Prokuratūras vēršanās pret bijušo Eiropas Parlamenta deputātu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – 2009. gada 9. novembrī Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja (JURI) balsoja par ziņojumu, kurā bija pieprasīts aizstāvēt Tobias Pflüger imunitāti un privilēģijas (A7-0054/2009), un pieņēma to.

Šis ziņojums pamatojas uz nepareiziem faktiem.

Galvenais punkts ir tas, ka ziņojumā ir minēts pirmās instances tiesas spriedums, kas ir atcelts. Spriedums nav spēkā, tāpēc ka Minhenes reģionālā tiesa 2009. gada 21. jūlijā otrajā un galīgajā instancē noraidīja prasību pret Tobias Pflüger. Vaina netika pierādīta. Šā iemesla dēļ visi pārmetumi nav spēkā.

Politiskā ziņā nav pieņemams, ka par šo ziņojumu, kas satur nepareizus faktus, šodien (2009. gada 24. novembrī) plenārsēdē balsoja.

Mēs centāmies panākt, ka šo nepilnīgo un tāpēc nepareizo ziņojumu neiekļauj dienas kārtībā, bet diemžēl bez panākumiem.

Šāda Eiropas Parlamenta rīcība rada iespaidu, ka tiek atbalstīta politiski aktīvu personu vajāšana, šajā gadījumā Minhenes II Prokuratūras vēršanās pret bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Tobias Pflüger.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – 2009. gada 9. novembrī Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja (JURI) balsoja par ziņojumu, kurā bija pieprasīts aizstāvēt Tobias Pflüger imunitāti un privilēģijas (A7-0054/2009), un pieņēma to. Šis ziņojums pamatojas uz nepareiziem faktiem. Galvenais punkts ir tas, ka ziņojumā ir minēts pirmās instances tiesas spriedums, kas starplaikā ir atcelts. Spriedums nav spēkā, tāpēc ka Minhenes reģionālā tiesa 2009. gada 21. jūlijā otrajā un galīgajā instancē noraidīja prasību pret Tobias Pflüger. Vaina netika pierādīta. Šā iemesla dēļ visi pārmetumi nav spēkā. Politiskā ziņā nav pieņemams, ka par šo ziņojumu, kas satur nepareizus faktus, šodien (2009. gada 24. novembrī) plenārsēdē balsoja. Mēs centāmies panākt, ka šo nepilnīgo un tāpēc nepareizo ziņojumu neiekļauj dienas kārtībā, bet diemžēl bez panākumiem. Šāda Eiropas Parlamenta rīcība rada iespaidu, ka tiek atbalstīta politiski aktīvu personu vajāšana, šajā gadījumā Minhenes II Prokuratūras vēršanās pret bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Tobias Pflüger.

- Ziņojums: József Szájer (A7-0036/2009)

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Es uzskatu, ka Parlaments strādā efektīvi, ja tas var uzturēt tiesību aktu ietekmi. Šajā konteksta „regulatīvas kontroles procedūras” noteikuma piemērošana pieļauj ex ante likumdošanas priekšlikumu izskatīšanu. Šis ziņojums dod Parlamentam papildu pilnvaras un palielina mūsu iespējas kontrolēt un uzraudzīt tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs.