Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 25. novembris - Strasbūra

8. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Report: Søren Bo Søndergaard (A7-0047/2009)

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, katras asamblejas pirmais pienākums ir nodrošināt atbildīgu izpildvaru. Mēs esam šeit kā tautu tribūni. Ir jābūt radošam spraigumam starp mums un izpildvaru — proti, Komisiju.

Bet, runājot par šiem budžeta jautājumiem, Eiropas Parlaments ir vienīgā vēlētā asambleja pasaulē, kas dziļākas integrācijas vārdā kopīgi ar izpildvaru nostājas pats pret saviem vēlētājiem.

Katru gadu Eiropas budžets palielinās; katru gadu mēs saņemam Revīzijas palātas ziņojumu, kurā parādīts, ka desmitiem miljardu eiro ir pazuduši vai nozagti. Un tomēr mēs nedarām vienīgo, ko mēs esam pilnvaroti darīt, kas būtu ieturēt līdzekļus, citiem vārdiem, pateikt, ka mēs vairs nedosim naudu, kamēr nebūs sakārtotas grāmatvedības procedūras.

Tā vietā mēs atkal caurskatām šo budžetu par spīti visām tā kļūdām, tādējādi nododot tos, pateicoties kuriem mēs šeit atrodamies — mūsu vēlētājiem un arī mūsu nodokļu maksātājiem, jo vairākums Parlamenta deputātu ieņem nostāju „Eiropai ir taisnība vai Eiropai nav taisnība” un labāk gribētu, lai lietas neprasmīgi kārto Briselē, nekā to kompetenti dara dalībvalstis.

- Ziņojums: Reimer Böge (A7-0044/2009)

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa balsoja par EUR 24 miljonu mobilizāciju, lai atbalstītu Beļģijā atlaistos strādniekus.

Mēs par to balsojām, jo mēs aizstāvam tos, kuri nonākuši grūtībās, tos, kuri velta uzņēmumiem savu spēku un savu prātu, un kuri galu galā ir netaisnīgas ekonomiskās sistēmas un nekontrolētas dzīšanās pēc peļņas, kas izraisījusi postošas sociālās sekas, upuri.

No otras puses, ir jānovērtē šī Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda loma.

2009. gadā no iespējamiem EUR 500 miljoniem tika mobilizēti tikai EUR 37 miljoni. Šis fonds neatspoguļo to iemeslu, kura dēļ tas tika izveidots.

Otrkārt, tā vietā, lai tieši atbalstītu bezdarbniekus, tas atbalsta valstu nodarbinātības drošības sistēmas. Tā kā šīs sistēmas ir ļoti atšķirīgas, fonda līdzekļi tiek izlietoti, lai vairotu acīmredzamās nevienlīdzības starp mūsu pašu sadales sistēmām.

Portugālē šis fonds bezdarbniekam nodrošina atbalstu EUR 500 apmērā. Bezdarbniekam Īrijā tas nodrošina atbalstu EUR 6000 apmērā.

Treškārt, „Dell” gadījums parāda, kā ir iespējams vienlaikus atbalstīt strādniekus, kuri ir atlaisti Īrijā, un to daudznacionālo uzņēmumu, kas viņus ir atlaidis, kurš pašlaik saņem cita veida valsts līdzekļus Polijā.

„Dell” tika piešķirta nauda jaunas rūpnīcas izveidošanai Polijā laikā, kad šis uzņēmums iekaroja jaunas pozīcijas ASV tirgos un šā gada trešajā ceturksnī paziņoja par USD 337 miljonu peļņu attiecīgajā reģionā.

Tādēļ nepieciešams rūpīgi izvērtēt visus Globalizācijas pielāgošanas fonda aspektus.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es jau agrāk to daudzkārt esmu teicis un nešauboties vēlreiz atkārtoju: lai kādi būtu bijuši Eiropas Savienības dibinātāju motīvi, tā jau sen ir pārstājusi būt ideoloģisks projekts un ir kļuvusi par reketu, par veidu, kā pārdalīt to cilvēku naudu, kuri ir ārpus šīs sistēmas, lai tā nonāktu pie tiem, kuri ir tās iekšpusē. Līdz ar to mēs šodien runājam par šīm spundēm atsevišķiem izredzētiem uzņēmumiem.

Pāriesim pie aizdomīgās laika izvēles attiecībā uz dotācijām „Dell” Īrijā, par kurām apšaubāmā procesuālā kārtībā tika paziņots, gatavojoties Īrijas referendumam par Eiropas Konstitūciju jeb Lisabonas līgumu. Palūkosimies plašāk, ka mēs jau iepriekš to kā kontinents esam izmēģinājuši: 1970. gados mēs sākām ceļu uz nekonkurētspējīgas rūpniecības atbalstīšanu, kas izraisīja katastrofālas sekas. Mēs zinām, kur noved šis ceļš. Tas noved pie stagnācijas, inflācijas un visbeidzot pie kolektīvas birokrātijas. Neiesim vēlreiz šo ceļu!

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, man bija interesanti lasīt pirmo teikumu, kurā teikts, ka šī fonda izveides mērķis ir papildu atbalsta sniegšana tiem darbiniekiem, kuri cieš no pasaules tirdzniecības sistēmas būtisko strukturālo pārmaiņu sekām.

Bet vai pasaules tirdzniecības sistēmā vienmēr nav notikušas būtiskas pārmaiņas? Manā vēlēšanu apgabalā Londonā bija tekstilrūpniecības uzņēmumi, kas sagatavojās globalizācijai un reaģēja uz to, nododot dažu savu uzdevumu izpildi nabadzīgākām valstīm, tādējādi radot darbavietas attīstības valstīs, bet saglabājot augstvērtīgu pētniecību un attīstību un ar tirdzniecību saistītās darbavietas Londonā, vēlēšanu apgabalā, Eiropas Savienībā.

Ja šie uzņēmumi var reaģēt, kāpēc mēs atlīdzinām neefektīviem tekstila rūpniecības un IT uzņēmumiem, kuri slēpj galvu smiltīs un cer, ka globalizācija pāries?

Šī nauda noteikti ir jāatmaksā nodokļu maksātājiem, kuri to izlietos tā, kā uzskatīs par vajadzīgu. Noteikti ir pienācis laiks valdībām koncentrēties uz pareizo nosacījumu izveidi, lai, zaudējot darbavietas, uzņēmējiem būtu visas iespējas radīt jaunas darbavietas.

- Ziņojums: David Martin (A7-0043/2009)

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atgriezties pie nesen notikušās ļaunprātīgās varas izmantošanas, kam par pamatu tika izmantots Reglamenta grozījums, kurš ir paredzēts, lai pielāgotu Reglamentu Lisabonas līguma nosacījumiem, proti, 86. grozījums, ar kuru administrācija sev piešķir tiesības iecelt politiskajām grupām nepiederošo deputātu pārstāvi Priekšsēdētāju konferencē.

Ir absolūti skandalozi, ka pēc neizdošanās panākt vienprātību negatīvi noskaņotu amatpersonu apzinātas manevrēšanas dēļ vēl nav notikušas vēlēšanas par šo iecelšanu, kurai tāpat kā visās mūsu Parlamenta struktūrvienībās vajadzēja notikt vai nu vēlēšanu rezultātā, vai pēc vienprātības principa.

Turklāt ir satraucoši, ka, šīm amatpersonām būtu vajadzējis gūt pārsvaru pār savām politiskajām grupām, kuras pret mums ir naidīgi noskaņotas un kuras viennozīmīgi nebūtu devušas de facto vai de jure atzinumu par mūsu pārstāvja iecelšanu. Ja tas tiks vēlreiz apspriests, mēs šo lēmumu apstrīdēsim Eiropas Kopienu Tiesā.

- Rezolūcijas priekšlikums (B7-0141/2009): Gatavošanās Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmei par klimata pārmaiņām

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, lai nodrošinātu, ka mēs gūstam patiesus un saistošus rezultātus cīņā pret klimata pārmaiņām, ir jāgarantē četru principu ievērošana, un es vēlos tos uzsvērt. Par tiem šeit šodien notika arī balsošana.

Pirmkārt, mums jāpanāk juridiski saistošs nolīgums.

Otrkārt, ir jāgarantē konkrēti politiski mērķi, arī mērķi emisiju samazināšanai. Šajā saistībā mums jāizvirza drosmīgi mērķi. Es uzskatu, ka mēs būtu varējuši iet tālāk, nekā mēs to šodien darījām.

Treškārt, ir jāgarantē nepieciešamais valsts finansējums, kas nodrošinātu iespēju risināt šo klimata pārmaiņu problēmu.

Ceturtais un pēdējais aspekts — kuru, manuprāt, ir ļoti svarīgi apsvērt — ir tāds, ka šim ir jābūt globālam nolīgumam, nevis vienkārši nolīgumam starp dažiem reģioniem, un tas ir jāpanāk ar tādu procesu, kas sakņojas demokrātiskā līdzdalībā, iesaistot visas valstis.

Manuprāt, šodien pieņemtā rezolūcija nav tik laba, teiksim, kā tā rezolūcija, ko iepriekš pieņēma Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Taču es uzskatu, ka galvenais ir panāktais rezultāts un šajā procesā kopumā ieguldītās pūles, līdz ar to mēs dodamies uz Kopenhāgenu ar diezgan labu darbu, ko paveicis Parlaments. Es no visas sirds ceru, ka mēs ļoti cīnīsimies un ka mēs varēsim izpildīt to, ko mēs šodien esam šeit pieņēmuši.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo rezolūciju. Klimata pārmaiņas ir globāla politiska prioritāte Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē. Šīs sanāksmes rezultātam ir jābūt ne tikai politiskām saistībām, bet saistošiem nolīgumiem un sankcijām par to neievērošanu.

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir globāla darbība, kurā nepieciešama gan attīstīto valstu, gan arī attīstības valstu aktīva iesaistīšanās. Taču bagātajām valstīm jāuzņemas vadošā loma. Tām jāvienojas par obligātajiem mērķiem, lai samazinātu savas emisijas, un vienlaikus jāatrod līdzekļi, lai palīdzētu attīstības valstīm risināt klimata pārmaiņu problēmu.

  Jan Březina (PPE). – (CS) Šodien pieņemot rezolūciju par Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmi klimata aizsardzībai, Parlaments ir raidījis skaidru signālu, ka tas piešķir milzīgu nozīmi šim jautājumam. To apliecina veids, kā Parlaments publiski izvirza kopējas, bet diferencētas atbildības principu. Saskaņā ar šo principu rūpnieciski attīstītajām valstīm ir jāuzņemas vadošā loma, savukārt attīstības valstīm, tādām kā Ķīna, Indija un Brazīlija, tiks sniegts pienācīgs atbalsts ar tehnoloģijām un iespēju paplašināšanu. No otras puses, man jāsaka, pieņēmums, ka Kopenhāgenas vienošanās varētu dot impulsu jaunā zaļā kursa iniciatīvai, manuprāt, ir pārmērīgi optimistisks un ideoloģiski vienpusīgs. Mums nav jāuzliek klapes uz acīm un jāiet pāri rūpniecisko uzņēmumu līķiem ideālistiskos centienos samazināt CO2 emisijas. Es nedomāju, ka šāda nereālistiska pieeja varētu būt ilgtspējīga alternatīva visai Eiropai.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ziņojums, ko mēs Parlamentā tikko pieņēmām, acīmredzami pakļaujas šeit valdošajiem „politiski pareizajiem” noteikumiem, neapstrīdot pieņemtās dogmas.

Taču, ja kaut kas ir atkārtots simtiem reižu, tas vēl nenozīmē, ka tas ir pamatoti. Globālā sasilšana ir bijusi vienmēr. Globālā sasilšana ir bijusi, piemēram, kopš pēdējās apledošanas, un galu galā neandertālieši nelietoja automašīnas, kas toreiz būtu izraisījušas globālo sasilšanu.

Strīds nav par to, jautājums nav par to, kas mums tiek atkārtots simtiem reižu un kādēļ tas tiek atkārtots. Mēs varam skaidri redzēt, ka ir vismaz viens ļoti svarīgs iemesls: sagatavoties globalizācijai; un otrs iemesls ir vēlreiz iedvest vainas apziņu eiropiešos un Rietumu pasaules pārstāvjos, kuri tiek uzskatīti par atbildīgiem visās pasaules nelaimēs, kas nav taisnība.

Es šeit apstāšos, priekšsēdētāja kungs, jo man nav tiesību runāt sešdesmit vienu sekundi. Paldies, ka ņēmāt vērā to, ko es teicu.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, savā pirmajā preses konferencē kā jaunais Parlamenta priekšsēdētājs jeb pārstāvis Van Rompuy kungs paziņoja, ka Kopenhāgenas process būs solis ceļā uz mūsu planētas globālu pārvaldību. Es nevaru neizpaust savu satraukumu par to, kā darba kārtību vides aizsardzības jomā apgrūtina tie, kuriem ir cita darba kārtība, proti, varas atņemšana demokrātiskām valstīm.

Rīcība vides aizsardzības jomā ir pārāk svarīga, lai risinājumu piemērošanu atstātu tikai vienai politisku pārrunu pusei. Kā konservatīvo partijas pārstāvis es, dabiski, uzskatu sevi par dabas aizsardzības piekritēju. K. Markss uzskatīja, ka daba ir resurss, kas jāizmanto; šī doktrīna atrada brutālu pielietojumu Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes valstu rūpniecībā ar dūmojošiem skursteņiem, bet mēs nekad neesam izmēģinājuši aizvien plašāko īpašuma tiesību brīvā tirgus risinājumus, tas ir, lai mums būtu tīrs gaiss un tīrs ūdens, nodrošinot īpašumtiesības, nevis piedzīvojot vienkāršo ļaužu traģēdiju, kuri gaida, lai rīkojas valsts un globālās tehnokrātijas.

Rīcība vides aizsardzības jomā ir pārāk svarīga, lai pret to attiektos nevērīgi.

- Rezolūcijas priekšlikums (B7-0155/2009): daudzgadu programma brīvības, drošības un tiesiskuma jomā (Stokholmas Programma) 2010.–2014. gadam

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, rezolūcija par Stokholmas programmu, par ko Parlaments šodien balsoja, ir rezultāts lieliem sadarbības centieniem un pilnīgi jaunai procedūras formulai, par kuru mums vēl trūkst pieredzes.

Patiesībā šī formula izvirza patiešām tālejošus mērķus, bet, ja mēs gribam, lai Eiropa ir atvērta, tomēr arī droša, mums jāatrod pareizais līdzsvars starp arvien efektīvāku sadarbību cīņā pret noziedzību un terorismu, no vienas puses, un stingru apņēmību aizsargāt sabiedrības tiesības uz privāto dzīvi, no otras puses.

Mēs esam pilni apņēmības īstenot kopēju patvēruma politiku, lai ievērotu cilvēku pamattiesību aizsardzību un kopēju imigrācijas politiku, pastiprinot kontroli uz savām robežām.

Nākamais uzdevums ir Eiropas tiesiskās telpas izveide. Lai sasniegtu šo mērķi, mums jāveicina visa veida sadarbība, kuras mērķis ir izplatīt kopēju Eiropas tiesisko kultūru. Kā piemērus tam var minēt kopīgu spriedumu un noteikumu savstarpēju atzīšanu, oficiālās atzīšanas procedūras atcelšanu un tādu pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir veicināt taisnīgas tiesas pieejamību, kā arī sekmēt miertiesnešu apmaiņu.

Turklāt daudzgadu programmā ir uzsvērta Eiropas pilsonības koncepcija, kas būtu jāuztver kā valsts pilsonības papildinājums, nevis ierobežojums.

Es uzskatu, ka šie mērķi prasa mūsu visu lielāku apņēmību...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es šodien balsoju par Eiropas Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma stratēģiju, citiem vārdiem sakot, Stokholmas programmu, bet, kad Komisija Parlamentam nodos atpakaļ Padomes konkrēto tiesību aktu priekšlikumu, es būšu ļoti noteikta un nelokāma jautājumā par pārredzamību un atklātību likumdošanas darbā.

Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz patvēruma piešķiršanas procedūru. Iespēja lūgt patvērumu ir pamattiesības, un Eiropas sadarbības mērķis ir nojaukt sienas, nevis tās celt. Tāpēc dalībvalstīm ir jāievēro bēgļa un patvēruma meklētāja definīcija saskaņā ar Konvenciju par bēgļu statusu, un šajā saistībā es tagad esmu iesniegusi grozījumu. Stokholmas programmas galīgajā redakcijā ir jāiestājas par tādām Eiropas vērtībām kā brīvība un cilvēktiesību ievērošana. Par to ir vērts cīnīties, un tieši to es gatavojos darīt.

  Daniel Hannan (ECR). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties jums un jūsu amatpersonām par pacietību šo balsojumu skaidrojumu laikā.

Priekšsēdētāja kungs, bijušais Apvienotās Karalistes iekšlietu ministrs Willie Whitelaw savam pēctecim reiz pateica, ka tas ir vislabākais valdības amats, jo tajā nav jāsaskaras ar ārzemniekiem.

Šodien to nevarētu teikt nevienas dalībvalsts iekšlietu ministrs. Tieslietu un iekšlietu jomās ir notikusi saskaņošana vislielākajā mērā. Itin visā, sākot ar imigrācijas un patvēruma meklēšanu, vīzām, civiltiesībām, krimināltiesībām un kārtības nodrošināšanu, mēs Eiropas Savienībai esam efektīvi piešķīruši šo galīgo valstiskuma atribūtu: piespiedu juridiska spēka monopolu pār tās iedzīvotājiem, citiem vārdiem sakot, krimināltiesību sistēmu.

Kad mēs vispār nolēmām to darīt? Kad vispār ir notikusi apspriešanās ar mūsu vēlētājiem? Es piekrītu, ka tas nav darīts slepeni. Tas notika bez sazvērestības, vai arī, iespējams, tā bija tāda, ko H. Dž. Velss ir nodēvējis par atklātu sazvērestību, bet nevienā brīdī mums nav pieticis pieklājības pajautāt cilvēkiem, vai viņi grib būt tādas valsts pilsoņi, kurai ir pašai sava tiesību sistēma.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Tāpat kā daudzi citi Eiropas iedzīvotāji, kam netika dota iespēja izteikties par Lisabonas līgumu, arī es esmu diezgan nobažījies par notikumu attīstību brīvības, drošības un tiesiskuma jomās. Eiropas Savienība pārņem aizvien lielākas pilnvaras saistībā ar patvērumu un imigrāciju, un šie jautājumi aizvien vairāk tiek izslēgti no iedzīvotāju demokrātiskas kontroles jomas. Rezultāts būs vēl lielāka imigrācija un visas ar to saistītās problēmas.

Tiesību piešķiršana, neuzliekot nekādus pienākumus, kas ir vēl viens no šīs rezolūcijas izrietošs aspekts, dod imigrantiem attaisnojumu, lai nepielāgotos uzņēmējas valsts normām. Piemēram, mani sadusmo teksts, kurā aplūkots tas, ko dēvē par „daudzējādo diskrimināciju, ar ko saskaras romu sievietes”, jo tajā nav minēts, ka daudzos gadījumos šāda diskriminācija ir pašu radīta. Padomājiet tikai par to, daudzas romu sievietes un nepilngadīgie bērni ir spiesti doties...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es esmu lūdzis vārdu, lai runātu par Stokholmas programmu.

Priekšsēdētāja kungs, kā tika minēts, divi šī ziņojuma aspekti izraisa bažas.

Pirmais ir ļoti skaidri izteiktā imigrācijai labvēlīgā perspektīva. Otru aspektu neatklāj ne šī ziņojuma saturs, ne tā secinājumi. Mēs to uzzinājām tikai no komisāra J. Barrot nolūkiem: tā ir vārda, pētniecības un domas brīvības kriminalizācija.

Šodien daudzās Eiropas valstīs ir cilvēki, kas tiek apsūdzēti, arestēti, bargi sodīti un turēti apcietinājumā vienkārši tāpēc, ka viņi grib izteikt kritisku viedokli, piemēram, par Otrā pasaules kara vēsturi, par jauno laiku vēsturi vai par imigrācijas parādību. Viņiem tiek liegta šī iespēja, un viņi tiek ļoti bargi sodīti. Tas ir ļoti nopietns iemesls bažām, jo tas ir pilnīgā pretrunā Eiropas būtībai.

- Rezolūcijas priekšlikums (B7-0153/2009): Kompensācijas pasažieriem aviolīnijas bankrota gadījumā

  Aldo Patriciello (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirms dažiem mēnešiem mēs pieredzējām pēkšņu un negaidītu dažu zemo izmaksu aviosabiedrību, piemēram, „Myair” un „Sky Europe” sabrukumu, kam nekavējoties sekoja to plānoto lidojumu atcelšana. Tas radīja neizsakāmas neērtības tūkstošiem pasažieru, kuriem tika liegtas tiesības uz šiem pienācīgi rezervētajiem lidojumiem. Taču vēl nopietnāk ir tas, ka šiem klientiem tika liegta arī iespēja saņemt atlīdzinājumu par lidojumiem, kas tika atcelti šo aviosabiedrību bankrota procedūru dēļ.

Tādēļ vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams, lai Komisija, kas par vienu no saviem principiem un vērtībām uzskata patērētāju pārticību un labklājību, steidzami pieņemtu atbilstīgus pasākumus līdzīgu situāciju, kuras nodara kaitējumu Eiropas iedzīvotājiem, atkārtošanās novēršanai.

Konkrēti, mums jāpaātrina Direktīvas 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem pārskatīšanas process, kā arī mums vajag, no vienas puses, nodrošināt...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Pēdējos deviņos gados 77 aviosabiedrības ir iesniegušas bankrota procedūras pieteikumu. Tā nav tikai viena, divas vai trīs aviosabiedrības, un tas ir noticis ne tikai vakar: es atkārtoju, tas ir pēdējos deviņos gados. Tā dēļ tūkstošiem pasažieru ir palikuši ārzemju lidostās bez jebkādas aizsardzības. Viņi nav saņēmuši nekādu kompensāciju vai vismaz nav saņēmuši atbilstīgo kompensāciju savlaicīgi. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, un es piekrītu tam, ka mums ir jāregulē šis pašlaik dominējošais robs mūsu tiesību sistēmā attiecībā uz aviosabiedrību nozari.

Es atbalstu arī konkrēto termiņu, kas noteikts šajā rezolūcijā, proti, 2010. gada 1. jūliju — diezgan drīz, tāpēc — kad Eiropas Komisijai būs jāizvirza konkrēti, reāli priekšlikumi šīs problēmas risināšanai, un turpmāk būs jāizsargā arī gaisa pasažieru tiesības…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Zigmantas Balčytis (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, šis ir ļoti svarīgs jautājums, un es balsoju par šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka mums vajag tiesību aktus, kas aizsargā mūsu iedzīvotājus aviosabiedrības bankrota gadījumā. Miljoniem mūsu iedzīvotāju ikdienā izmanto zemo izmaksu aviosabiedrības. Taču lielais skaits zemo izmaksu aviosabiedrību bankrotu Eiropas Savienībā kopš 2000. gada, kā arī nesenais gadījums ar „Sky Europe„ ir skaidri parādījis, cik zemo izmaksu pārvadātāji ir neaizsargāti pret mainīgajām naftas cenām un pašreizējiem sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Mums ir jālabo šī situācija, un mēs lūdzam, lai Komisija apsver vispiemērotākos kompensācijas pasākumus mūsu pasažieriem.

  Lara Comi (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, pēc nesenajiem gadījumiem, kad tika apturētas un anulētas daudzu aviosabiedrību licences, ievērojamus zaudējumus ir cietuši ļoti daudzi pasažieri un biļešu īpašnieki, kas nav saņēmuši ne aizstāvību, ne arī atlīdzību.

Tāpēc es uzskatu, ka nepieciešams ierosināt īpašu regulējumu, kurā būtu noteikti vislabākie risinājumi bankrotu radītajām problēmām gan finansiālo zaudējumu, gan repatriācijas ziņā.

Tādējādi ir būtiski bankrota gadījumā nodrošināt kompensāciju pasažieriem, kā arī noteikt saistītās finanšu un administratīvās procedūras. Es runāju par savstarpējās atbildības principu attiecībā uz pasažieru aizsardzību, kas būtu jāpiemēro visām aviosabiedrībām, kuru lidojumiem ir vienādi maršruti un kurās ir pieejamas vietas. Tas nodrošinātu ārzemju lidostās bezpalīdzīgi atstāto pasažieru atgriešanos mājās. Šajā kontekstā iespējami risinājumi varētu būt ieteikumi par garantiju fondu vai obligāto apdrošināšanu aviolīnijām, kas būtu jāapsver kā kompromiss, kurš palielinātu patērētāju izmaksas.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, ir ļoti svarīgi apspriest aviosabiedrību pasažieru drošību un galvenokārt kompensācijas bankrota situācijās, ko tikko minēja Oviir kundze. Pēdējos deviņos gados ir bijuši 77 bankroti, un, iespējams, aviācijas nozare piedzīvo lielākas svārstības nekā jebkad iepriekš.

Sīvā konkurence savā ziņā ir cīņa par izdzīvošanu. Jauna parādība ir lētās aviosabiedrības, kurām, šķiet, pašlaik klājas labi un kurām ir milzīga peļņa. Tas ir radījis neveselīgas konkurences situāciju daudzām citām aviosabiedrībām. Kā jau tika minēts, ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai šādi neveiksmīgi gadījumi neatkārtotos un lai aviosabiedrības uzņemtos noteiktu atbildību par saviem pasažieriem, kuriem jābūt tiesībām saņemt kompensāciju, ja lidojums bankrota dēļ ir atcelts. Lai nodrošinātu, ka…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

- Rezolūcijas priekšlikums: „made in” (izcelsmes norāde)

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Ar Lisabonas programmu Eiropas Savienība centās stiprināt ekonomisko savienību. Tāpēc ir svarīgi uzlabot arī ekonomikas konkurētspēju. Taču šajā kontekstā ir būtiski, lai tirgū valdītu godīga konkurence. Tas nozīmē, ka visiem ražotājiem, eksportētājiem un importētājiem ir jādarbojas, ievērojot skaidrus noteikumus. Es atbalstīju šajā rezolūcijā izvirzīto priekšlikumu, jo pienākums norādīt preču izcelsmes valsti tiem produktiem, ko Eiropas Savienība importē no trešām valstīm, ir nekļūdīgs veids, kā panākt pārredzamību, sniegt patērētājam pareizu informāciju un arī nodrošināt atbilstību starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem. Paldies!

  Lara Comi (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, debates par izcelsmes norādi nekādā ziņā nav tikai vienas vai dažu dalībvalstu interesēs, kā dažkārt kļūdaini tiek uzskatīts. Gluži pretēji, tas iemieso ekonomikas pamatprincipu par konkurences apstākļu izlīdzināšanu.

Šis princips saskaņā ar Lisabonas līgumu ir vērsts uz to, lai palielinātu Eiropas konkurētspēju starptautiskā līmenī, veicinot skaidrus un līdzsvarotus noteikumus mūsu ražošanas uzņēmumiem, kā arī tiem uzņēmumiem, kas importē preces no trešām valstīm.

Līdz ar to mēs apspriežam jautājumus, kuri attiecas uz visu Eiropu. Tādēļ, manuprāt, ir būtiski panākt tādu vienošanos par izcelsmes norādi, kas nepārstāv tikai atsevišķu valstu vai politisko grupu intereses, bet veicina konkurētspēju un pārredzamību, nodrošinot iespēju izveidot vienotu tirgu.

Tas, ka Parlamentam ir iesniegts priekšlikums par izcelsmes norādes regulu, kā Eiropas Komisija to formulējusi 2005. gadā, šajā saistībā ir solis uz priekšu.

Atbilstīgi Lisabonas līgumam koplēmuma process starp Parlamentu un Padomi nodrošinās iespēju paātrināti apstiprināt šo regulu, kas ir tik svarīga ekonomikai un Eiropas patērētājiem.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Søren Bo Søndergaard (A7-0047/2009)

  Robert Atkins (ECR), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Konservatīvā partija nav varējusi apstiprināt Eiropas 2007. gada budžeta izpildes Eiropadomes sadaļu. Četrpadsmito gadu pēc kārtas Eiropas Revīzijas palāta ir varējusi dot tikai kvalificētu deklarāciju par Eiropas Savienības pārskatu ticamību.

Mēs ņemam vērā revidentu piezīmes, ka aptuveni 80 % ES darījumu veic aģentūras, kas saskaņā ar kopīgas pārvaldības nolīgumiem darbojas dalībvalstīs. Revidenti konsekventi ziņo, ka ES fondu izlietojuma kontrole un pārbaude dalībvalstīs ir neatbilstīga.

Lai risinātu šo problēmu, kas joprojām pastāv, Padome 2006. gadā parakstīja Iestāžu nolīgumu, kurā noteiktas dalībvalstu saistības sertificēt tos darījumus, par kurām tās ir atbildīgas. Mums par nožēlu ir jāatzīst, ka līdz šim brīdim vairākums dalībvalstu nav pienācīgi izpildījušas savu pienākumu un tāpēc par spīti „džentlmeņu vienošanās” tradīcijai starp Parlamentu un Padomi mēs neapstiprināsim izpildi, kamēr dalībvalstis saskaņā ar Iestāžu nolīgumu nebūs izpildījušas savu pienākumu.

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Padomes 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, vienlaikus uzsverot, ka nepiekrītu veidam, kādā Budžeta kontroles komiteja ir pārvaldījusi šo situāciju, jo referents Søndergaard kungs ir sagatavojis divus pretrunīgus ziņojumus. 2009. gada aprīlī tika izteikts priekšlikums atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu, otrā ziņojumā ierosināts to apstiprināt, bez jebkādas revīzijas veikšanas pamatojoties uz sanāksmēs izteiktiem apgalvojumiem, savukārt Eiropas Revīzijas palāta nav sniegusi nekādus komentārus par Padomes pārvaldību. Man žēl, ka nav veikts juridisks pētījums, lai noskaidrotu Eiropas Parlamenta pilnvaras un tādējādi arī Budžeta kontroles komitejas pilnvaras, jo īpaši tās, kas attiecas uz Padomes ārējām un militārajām darbībām. Kad mēs saistībā ar Lisabonas līguma piemērošanu apspriedīsim politiskās attiecības ar Padomi, ir svarīgi, lai iestāžu darba pamatā būtu tiesiskums.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Aprīlī, iepriekšējā pilnvaru termiņa beigās, Parlaments nolēma atlikt Padomes 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un galvenais iemesls bija pārredzamības trūkums Kopienas budžeta izlietojuma grāmatvedībā. Jo īpaši Parlaments uzskatīja, ka nepieciešama lielāka pārredzamība un stingrāka parlamentārā uzraudzība attiecībā uz Padomes izdevumiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas/Eiropas drošības un aizsardzības politikas (KĀDP/EDAP) jomā.

Šodien pieņemtajā ziņojumā beidzot ir apstiprināta Padomes budžeta izpilde, jo tajā atzīts, ka Parlaments ir saņēmis apmierinošu Padomes atbildi uz pagājušā gada aprīļa rezolūcijā izvirzītajām prasībām. Tomēr Parlaments ir izteicis dažus brīdinājumus saistībā ar nākamo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru. Jo īpaši Parlaments pārbaudīs progresu, ko Padome panākusi attiecībā uz visu savu papildu budžeta pārskatu slēgšanu, visu administratīvo lēmumu publicēšanu (gadījumos, ja šie lēmumi tiek izmantoti par budžeta pozīciju juridisko pamatu), kā arī Padomes gada darbības pārskata nosūtīšanu Parlamentam. Lai gan Padome ir pavirzījusies mazliet uz priekšu, iepazīstinot ar pārskatiem par Kopienas budžeta izlietojumu, mēs uzskatām, ka KĀDP/EDAP izdevumu jomā pieejamā informācija joprojām ne tuvu nav atbilstīga, un tāpēc mums joprojām ir iebildumi.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Ivo Belet (A7-0076/2009)

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsoju par regulu par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti. Kas attiecas uz vides ilgtspēju un ierobežotajiem resursiem, energoefektivitāte ir būtiska. Ir skaidrs, ka informatīva norāde palīdzēs Eiropas patērētājiem turpmāk izdarīt labāku izvēli. Šī izvēle būs atkarīga ne tikai no izmaksām, bet arī no degvielas efektivitātes. Vēl viena šā veida marķēšanas priekšrocība būs uzlabojumi ceļu satiksmes drošībā, marķējot riepas atbilstoši saķerei ar slapju ceļu.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es balsoju par Belet kunga ziņojumu par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti, kas atbalsta Padomes kopējo nostāju. Ņemot vērā, ka 25 % no kopējām CO2 emisijām rada autotransports un 30 % no transportlīdzekļa kopējā degvielas patēriņa ir saistīti ar tā riepām, riepu marķēšanas prasību ieviešana ir būtisks līdzeklis cīņā par veselīgāku vidi.

Lēmums, ko Parlaments šodien pieņēma, samazinās oglekļa dioksīda emisijas par vairāk nekā četriem miljoniem tonnu gadā. Lai radītu priekšstatu par šo apjomu, tas ir līdzvērtīgs 1 miljona automašīnu aizvākšanai no ES ceļiem. Neapšaubāmais labums, kas izriet no apstiprinātajiem tiesību aktiem, ir kvalitātes uzlabošana, tādējādi arī riepu drošības uzlabošana. Tas neizraisīs cenu kāpumu, ko patērētāji noteikti novērtēs, īpaši tie, kuru pirkumi ir atkarīgi no preces cenas. Manuprāt, tas apstiprina tirgus izpētes rezultātus, parādot patērētāju ieinteresētību iegādāties videi draudzīgākus produktus. Es uzskatu, ka, pateicoties vienotiem standartiem attiecībā uz informācijas par riepu efektivitāti sniegšanu, ražotāju ieguvums no apstiprinātās regulas būs lielāka iespēja cīnīties par pircēju piesaisti, pamatojoties arī uz citiem faktoriem, nevis vienīgi uz preces cenu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunā regula par riepu marķēšanu ir daļa no Kopienas stratēģijas par CO2, kurā izvirzīti mērķi, kas jāsasniedz, samazinot transportlīdzekļu emisijas. No 2012. gada novembra Eiropas Savienībā riepas tiks marķētas saskaņā ar to degvielas efektivitāti, saķeri uz slapja ceļa un trokšņa emisiju. Ripošanas pretestības dēļ 20 līdz 30 % no transportlīdzekļa patērētās enerģijas ir saistīti ar riepām. Regulējot energoefektīvo riepu lietošanu, kuras ir drošas un kurām ir zema trokšņa emisija, mēs palīdzam samazināt kaitējumu videi, samazinot degvielas patēriņu, kā arī paaugstināt patērētāju aizsardzību, palielinot konkurenci tirgū. Tāpēc es atzinīgi vērtēju jauna instrumenta izveidi, kas būs vēl viens solis virzienā uz ilgtspējīgu Eiropu energoefektivitātes ziņā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Parlamenta lēmumu beidzot pieņemt regulu, kas palielinās ceļu satiksmes drošību, kā arī uzlabos transportlīdzekļu efektivitāti vides un ekonomikas jomā. Mērķis ir veicināt drošu un klusāku riepu izmantošanu. Daži pētījumi liecina, ka iespējams būtiski (vairāk nekā par 10 %) samazināt to transportlīdzekļa degvielas patēriņu, kas atkarīgs no riepu rādītājiem.

Atbilstoši manai apņēmībai attiecībā uz patērētāju aizsardzību šī regula izveido efektīvu regulējošu sistēmu, nodrošinot skaidru un precīzu marķēšanu un informāciju. Tas ļaus nodrošināt pārredzamību un izglītot patērētājus par iepirkšanās iespējām, izmantojot brošūras, skrejlapas un informāciju tīmeklī.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlamenta ieteikuma rezultātā mums direktīvas vietā ir regula par riepu marķēšanu.

No 2012. gada novembra riepas tiks marķētas saskaņā ar to degvielas efektivitāti, saķeri uz slapja ceļa un trokšņa emisiju. Eiropas pilsoņiem būs pieejama detalizētāka informācija, lai izvēlētos atbilstošās riepas, kas samazinās degvielas izmaksas un palīdzēs samazināt enerģijas patēriņu. Tādējādi patērētāji varēs izdarīt videi daudz draudzīgāku izvēli un samazināt oglekļa emisijas.

Turklāt marķēšana radīs lielāku konkurenci starp ražotājiem. Šī marķēšana ir izdevīga no vides aizsardzības viedokļa. Jāatzīmē, ka transportlīdzekļi rada 25 % no Eiropas oglekļa dioksīda emisijām.

Riepām var būt svarīga nozīme CO2 emisiju samazināšanā, jo no tām ir atkarīgi 20 līdz 30 % no transportlīdzekļa kopējā degvielas patēriņa.

Vieglajiem automobiļiem energoefektīvākas riepas var panākt vairāk nekā 10 % ietaupījumu no degvielas izmaksām.

Tāpēc es balsoju par.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par kompromisa tiesību aktu kopumu attiecībā uz riepu marķēšanu. Parlaments risina daudzus jautājumus, kuri šķiet ārkārtīgi tehniski un pirmajā mirklī nerada iespaidu, ka tie būtu starp daudzu cilvēku politiskās darba kārtības prioritātēm; iespējams, ka šis ir viens no šādiem jautājumiem. Taču tuvāka izpēte atklāj, ka gandrīz ceturto daļu no CO2 emisijām rada transportlīdzekļi, un riepām ir liela nozīme attiecībā uz degvielas efektivitāti. Tādēļ ierosinātajiem tiesību aktiem ir svarīga loma plašākos ES centienos risināt globālās sasilšanas problēmu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu jo īpaši tāpēc, ka tas ietver divus būtiskus aspektus: pieejamās informācijas uzlabošanu, kas veicinās videi draudzīgāku riepu izvēli, un to, ka ar šādu izvēli mēs veicināsim energoefektivitātes palielināšanu, ņemot vērā, ka 20 līdz 30 % no kopējā transportlīdzekļa enerģijas patēriņa ir atkarīgi no riepām.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, priekšlikums regulai par riepu marķēšanu, ko Parlaments šodien apstiprināja, ir izšķirošs solis virzienā uz drošu un klusu riepu tirdzniecību, kuras ļauj samazināt arī degvielas patēriņu. Īpaši atzinīgi vērtējams tas, ka šī priekšlikuma juridiskā forma ir nomanīta no direktīvas uz regulu.

Tas ļaus mums panākt visu nosacījumu vienlīdzīgu un tūlītēju piemērošanu visās dalībvalstīs, nodrošinot efektīvāku Eiropas riepu tirgus saskaņošanu. Turklāt pūles, ko sarunās par elastīgumu attiecībā uz norādes atrašanās vietu ieguldījusi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja sniegs patērētājiem atbilstīgu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot, lai ražotājus neapgrūtina pārmērīga birokrātija.

Tāpat nepieciešams pasākums, lai nodrošinātu jauno Eiropas noteikumu pakāpenisku ieviešanu tirgū, ir starpposma noteikumi, kuri atbrīvo riepas, kas ražotas līdz 2012. gadam, no šīs regulas nosacījumu piemērošanas. Minēto iemeslu dēļ mēs varam teikt, ka esam apmierināti ar panākto kopējo nostāju, būdami pārliecināti, ka tā atbilst Komisijas sākotnējā priekšlikuma mērķiem.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par regulu par riepu marķēšanu attiecībā uz to degvielas efektivitāti. Šī regula ir daļa no tiesību aktu kopuma energoefektivitātes jomā, un tā palīdzēs samazināt piesārņojošās emisijas, ko rada transporta nozare. Saskaņā ar šo regulu riepu piegādātājiem ir jāizmanto etiķetes un uzlīmes, lai lietotājiem nodrošinātu informāciju par degvielas patēriņu un ripošanas pretestību, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni. Praksē šī norāde ietvers minētos parametrus no A līdz G līmenim atkarībā no tā, kā riepa ir klasificēta. Riepu piegādātājiem ir arī pienākums savā tīmekļa vietnē nodrošināt paskaidrojumus par šiem rādītājiem, kā arī ieteikumus autovadītāja rīcībai. Šie ieteikumi attiecas uz ekobraukšanas nepieciešamību, regulāru riepu spiediena pārbaudi un apstāšanās ceļa ievērošanu. Līdz 2011. gada 1. novembrim dalībvalstis publicēs visus tiesību aktā noteiktos nosacījumus un nepieciešamās administratīvās darbības, kas vajadzīgas, lai šo regulu transponētu valsts tiesību aktos. Šīs regulas nosacījumi stāsies spēkā 2012. gada 1. novembrī. Transporta nozare rada aptuveni 25 % no piesārņojošām emisijām. Tāpēc jaunā regula palīdzēs samazināt šīs emisijas.

- Ziņojums: Reimer Böge (A7-0044/2009)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGAF) mērķis ir atbalstīt tos darba ņēmējus, kas personīgi ir piedzīvojuši atlaišanu, kuras iemesls ir būtiskas izmaiņas pasaules tirdzniecībā. Precīzāk, EGAF finansiāli atbalsta darba meklēšanu, pielāgotu pārkvalifikāciju, uzņēmējdarbības veicināšanu, pašnodarbinātību, kā arī īpašus pagaidu ienākumu papildinājumus.

Ilgtermiņā šie pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu šiem darba ņēmējiem atrast un saglabāt jaunu darbavietu.

Mana valsts, Portugāle, ir divreiz guvusi labumu no EGAF: 2008. gadā pēc 1549 darbavietu likvidēšanas autobūves nozarē Lisabonas un Alentežu reģionā, un 2009. gadā pēc 1504 darba vietu likvidēšanām 49 tekstilrūpniecības uzņēmumos valsts ziemeļu un centrālajos reģionos.

Šī fonda izšķirošā loma ir skaidra. Tomēr Berès kundzes uzdotie jautājumi uzsver, ka pastāv situācija, kas Eiropas Komisijai būtu jāizskaidro. Mums ir jānovērš līdzekļu vai valsts atbalsta piešķiršana dalībvalstij, kas izraisa darbavietu zaudēšanu citās Eiropas Savienības vietās.

Tādēļ es piekrītu, ka ir nepieciešams garantēt Eiropas finansiālā atbalsta efektīvu koordināciju, novēršot to, ka uzņēmumi cenšas gūt peļņu, radot un likvidējot darbavietas.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGAF) EUR 14,8 miljonu piešķiršanu 2840 „Dell” strādniekiem Limerikā, kuri pēc rūpnīcas slēgšanas ir zaudējuši savu darbavietu, jo visdrīzāk šis fonds, nevis „Dell” sniegs tiešu palīdzību šiem strādniekiem. Patiešām, šķiet, ka laikā, kad „Dell„ slēdza savu rūpnīcu Īrijā, uzņēmums no Polijas valdības kā valsts atbalstu saņēma EUR 54,5 miljonus, lai Lodzā atvērtu jaunu rūpnīcu. Eiropas Komisija apstiprināja šo valsts atbalstu. Vai šīs Komisijas īstenotās politikas būtībā ir kāda konsekvence? Tas efektīvi ļauj „Dell” izvairīties no saskaršanās ar sociālajām sekām, ko izraisījusi tā stratēģija, un ļauj uzņēmumiem iesaistīties sacensībās, kuras saņem pilnīgu atbalstu, izmantojot gan dalībvalsts, gan ES līdzekļus. Steidzami ir nepieciešama skaidrība Eiropas Komisijas politikas koordināciju valsts atbalsta un sociālās politikas jomā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā jau es iepriekš esmu teicis, pat pirms pašreizējās finanšu krīzes parādīšanās, kas ir pastiprinājusi un saasinājusi dažus no iepriekšējiem simptomiem, jau bija skaidri redzama globalizācijas un uzņēmumu pārcelšanas nopietnā ietekme uz daudzu cilvēku dzīvi. Kļūst skaidrs vienreizējais izaicinājums, ko rada laiks, kurā mēs dzīvojam, kā arī ārkārtējā nepieciešamība izmantot mehānismus, kas paši par sevi ir ārkārtēji, lai palīdzētu bezdarbniekiem un veicinātu viņu atgriešanos darba tirgū, ja mēs šīs problēmas aplūkojam kopā ar pašreizējo uzticības trūkumu tirgiem un ieguldījumu sarukšanu.

Šajā saistībā vairākkārt ir izmantots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, vienmēr ar mērķi mazināt globālā tirgus ietekmi uz Eiropas darba ņēmējiem. Ir vērts vēlreiz apsvērt tos gadījumus, kas aprakstīti Böge kunga ziņojumā, lai gan joprojām pastāv zināmas bažas attiecībā uz pārliecību, ka visi patiešām iegūs kvalifikāciju. Tādēļ būtu labāk, ja turpmāk pieteikumus iesniegtu atsevišķi.

Es vēlos atkārtoti izteikt savu pārliecību, ka Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai veicinātu spēcīgāku, brīvāku un radošāku Eiropas tirgu, kas radīs ieguldījumus un darbavietas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGAF) ir instruments, lai reaģētu uz īpašo Eiropas krīzi, ko izraisījusi globalizācija, tas atbilst pašreizējai situācijai. Šis fonds nodrošina individuālu, vienreizēju un laika ziņā ierobežotu atbalstu tieši atlaistajiem darba ņēmējiem. Ir izskanējis arguments, ka, piešķirot šos līdzekļus darba ņēmējiem, nedrīkst rasties proporcionalitātes trūkums, kāds jau ir pieredzēts.

Turklāt Eiropas Sociālais fonds (ESF) atbalsta Eiropas nodarbinātības stratēģiju un dalībvalstu politiku pilnīgas nodarbinātības, darba kvalitātes un ražīguma jomā, sociālās iekļaušanās veicināšanā, invalīdu daļējas piekļuves nodarbinātībai veicināšanā, un samazina nevienlīdzību nodarbinātības jomā valsts, reģionu un vietējā līmenī. Šis fonds ir izšķirošs, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju. Pašreizējā situācija nosaka spēcīgu, pareizu un ātru ESF izmantošanu.

Ir skaidrs, ka EGAF un ESF ir atšķirīgi, savstarpēji papildinoši mērķi un ka neviens no tiem nevar aizstāt otru. Kā ārkārtas pasākums EGAF būtu jāfinansē autonomi, un tā ir ļoti nopietna kļūda, ka EGAF, īstermiņa pasākums, tiek finansēts, izmantojot ESF vai citu struktūrfondu līdzekļus.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt atbalstu „Dell” darbiniekiem, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu. „Dell” veiktā atlaišana ir nopietni ietekmējusi Limerikas un apkārtējo reģionu ekonomiku. Mums ir jāveic piemēroti pārkvalificēšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka bijušie „Dell” darbinieki tuvākajā laikā var atrast jaunu darbavietu. Īrijas iesnieguma par atbalsta piešķiršanu apstiprināšana, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļus, veicinās minēto darbinieku pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizāciju Beļģijā un Īrijā notikušo atlaišanu gadījumiem, jo, manuprāt, mums jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kuri ir globalizācijas, kā arī ekonomiskās un finanšu krīzes upuri.

Taču es brīnos par Eiropas politikas konsekvenci, kad paralēli šī fonda mobilizācijai Eiropas Komisija atļauj Polijai piešķirt valsts atbalstu „Dell” rūpnīcas atvēršanai savā valstī, lai gan uzņēmums slēdz citu rūpnīcu Īrijā. Kā Eiropas pilsoņi var ticēt Eiropas „labumiem”, ja tā apstiprina šādu „triku”?

Šajā kontekstā var šaubīties par valsts līdzekļu izmantošanas likumīgumu un paust nožēlu par to mūsu uzņēmumu sociālās atbildības trūkumu, kurus vada vienīgi vēlme gūt peļņu neatkarīgi no likvidētajām darba vietām.

  Jacky Hénin (GUE/NGL) , rakstiski. – (FR) „Dell” grupa, kura nesen ieņēma pirmo, pašlaik trešo vietu pasaulē informācijas tehnoloģiju jomā un kuras vērtība vērtspapīru tirgū tiek lēsta USD 18 miljardu apmērā, 2009. gada trešajā ceturksnī ir uzrādījusi USD 337 miljonus lielu peļņu, un paredz vēl lielāku peļņu ceturtajā ceturksnī…

Jā, es esmu par „Dell” darbiniekiem!

Jā, es ceru, ka viņi atradīs darbu un pēc iespējas drīzāk atgriezīsies cilvēka cienīgā dzīvē!

Bet, nē, es neveicināšu Eiropas nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu. Nekādā gadījumā es nepievienošos to darbinieku vēl lielākai noniecināšanai, kuri ir galēja apjukuma stāvoklī.

Lai vainīgie maksā un lai Eiropa ievieš stingru rūpniecības politiku, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām, pirms tiek ļauts izmaksāt dividendes!

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šodien Eiropas Parlaments atbalstīja EUR 14 miljonu fondu to 1900 „Dell” darbinieku apmācībai, kuri tika atlaisti, pieņemot lēmumu pārcelt rūpnīcu no Īrijas uz Poliju. Šis fonds var palīdzēt tiem, kuri zaudējuši darbu, papildināt un iegūt kvalifikāciju, lai atgrieztos darbā. Šis fonds drīzāk būs naudas iemaksa, nevis izmaksa, jo minētie līdzekļi tiks pārskaitīti trešā līmeņa koledžām Minsteres reģionā, lai segtu bijušo „Dell” darbinieku mācību maksu. Šī fonda apstiprināšana ir svarīgs piemērs, kas apliecina Eiropas apņemšanos palīdzēt Īrijai izkļūt no recesijas. Fondam būtu jāpalīdz mazināt bezdarba pieauguma tendenci Minsterē, un tas būs nozīmīgs stimuls vietējai ekonomikai, jo tie, kurus skāra „Dell” rūpnīcas slēgšana, atgriezīsies darba tirgū.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Mēs balsojam par šo ziņojumu un par atbalsta piešķiršanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, domājot par Īrijas un Beļģijas strādniekiem kā neoliberālās globalizācijas upuriem.

Taču mēs kategoriski protestējam pret apgalvojumu, ka šīs Eiropas strādnieku piedzīvotās sociālās un humānās traģēdijas būtu jāuztver vienkārši kā „pielāgošanos”, kas nepieciešama sekmīgai neoliberālās globalizācijas norisei. Ir pilnīgi nepieņemami, ka ES atbalsta tos, kuri ir atbildīgi par šīm traģēdijām, sniedzot politisku un finansiālu atbalstu pārvietošanas un nodošanas procesiem, kas tiek veikti tikai peļņas gūšanas nolūkos.

Nedrīkst izdabāt kapitālistu plēsoņu, tādu kā Teksasas uzņēmums „Dell”, kas ir otra lielākā telekomunikāciju kompānija pasaulē, komerciālajai apetītei, neņemot vērā Eiropas iedzīvotāju vispārējās intereses. Katrā ziņā tas nav mūsu Eiropas redzējums.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ietilpst solidaritātes koncepcijā. Šis atbalsts ir būtisks, lai palīdzētu bezdarbniekiem un pārvietošanu, kuras notikušas globalizācijas rezultātā, upuriem. Aizvien lielāks skaits uzņēmumu pārvieto savu darbību, izmantojot zemā darbaspēka izmaksu priekšrocības dažās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, kas postoši ietekmē tās valstis, kuras ievēro darba ņēmēju tiesības. EGAF ir paredzēts, lai palīdzētu strādniekiem, kuri kļuvuši par uzņēmumu pārvietošanas upuriem, un ir svarīgi viņiem palīdzēt turpmāk piekļūt jaunām darbavietām. EGAF jau iepriekš ir izmantojušas arī citas ES valstis, jo īpaši Portugāle un Spānija, un šobrīd šāda palīdzība ir jāsniedz Beļģijai un Īrijai.

  Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) ES ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentu, lai spētu nodrošināt atbalstu tiem, kuri zaudējuši darbu saistībā ar „pasaules tirdzniecības modeļu nozīmīgu strukturālo izmaiņu sekām, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū”.

Mēs esam pārliecināti, ka brīvais tirgus un tirgus ekonomika veicina ekonomikas izaugsmi, un tāpēc principā iebilstam pret finansiālu atbalstu valstīm vai reģioniem. Taču finanšu krīze ir smagi skārusi dalībvalstu ekonomiku, un ekonomikas lejupslīde šoreiz ir dziļāka nekā visas pārējās lejupslīdes, ko Eiropa ir piedzīvojusi kopš 1930. gadiem.

Ja ES nerīkosies, tad smagi cietīs bezdarbnieki tajos Beļģijas un Īrijas reģionos, kuri ir iesnieguši pieteikumu par ES atbalstu. Sociālās atstumtības un pastāvīgas neiekļaušanās risks ir ļoti liels, un to mēs, būdami liberāļi, nevaram pieņemt. Mēs dziļi jūtam līdzi visiem tiem, kurus ir skārusi ekonomiskā lejupslīde, un mēs vēlamies redzēt pasākumus, tādus kā apmācība, kas palīdzēs cilvēkiem pārvarēt šo situāciju. Tāpēc mēs atbalstām atbalstu bezdarbniekiem tekstila nozarē Beļģijas Austrumflandrijas un Rietumflandrijas reģionos un Limburgā, kā arī datoru ražošanas rūpniecībā Īrijas Limerikas, Klēras un Nortiperēri novados, tāpat kā Limerikas pilsētā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizāciju tāpēc, ka darbinieku masveida atlaišana, bez šaubām, ir ekonomiskās krīzes negatīvas sekas, un par spīti izplatītam viedoklim krīze vēl joprojām pastāv. Nav šaubu, ka tiem, kuri minētajās valstīs zaudējuši darbu, ir jāpalīdz. Darba zaudējums ir milzīga traģēdija šo cilvēku un viņu ģimeņu dzīvē. Tāpēc es domāju, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda loma ir īpaši svarīga sarežģītajā krīzes laikā. Manuprāt, fonda budžets turpmāk ir būtiski jāpalielina, lai tas spēj nodrošināt sociālās prasības. Ekonomiskā krīze turpinās izpausties masveida atlaišanu veidā, kas bieži izraisa dramatiskus notikumus cilvēku dzīvē, sociālo problēmu pieaugumu un citas neproduktīvas parādības. Tāpēc es uzskatu, ka mums jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas efektīvāk palīdzētu cilvēkiem, kuri cieš no ekonomiskās krīzes radītajām sekām.

- Ziņojums: David Martin (A7-0043/2009)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu ierosinātos grozījumus Reglamentam, kas saistīti ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Es vēlos uzsvērt vienu no aspektiem, kas, manuprāt, pašlaik ir vissvarīgākais, jo mēs esam liecinieki sarunām par jauno nolīgumu, kas 2013. gada janvārī stāsies Kioto protokola vietā. Lisabonas līgums starptautisko cīņu pret klimata pārmaiņām izvirza par īpašu mērķi ES vides politikas jomā. Lisabonas līgums pievieno atbalstu starptautiskajai darbībai pret klimata pārmaiņām to mērķu sarakstam, kuri veido vides politiku. Lisabonas līgums piešķir Eiropai arī jaunas pilnvaras enerģētikas, zinātniskās pētniecības un kosmosa politikas jomā. Tagad enerģētika ir kopīga atbildīga, bruģējot ceļu kopējai Eiropas politikai.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Martin kunga ziņojumu par Parlamenta Reglamenta pielāgošanu Lisabonas līgumam, jo ir nepieciešams grozīt dažus Parlamenta iekšējos noteikumus, ņemot vērā pilnvaru palielināšanu, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā, jo īpaši paplašināto likumdošanas varu, kas ļaus tam daudz vairāk jautājumos pieņemt tiesību aktus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalstu valdībām.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Grozījumi, par kuriem mēs šodien balsojām, tiks iekļauti Eiropas Parlamenta Reglamentā, jo Reglamenta grozījumiem ir jābūt saskaņotiem ar gaidāmo Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kas paredzēta 1. decembrī. Es uzskatu, ka būtiski pastiprinātās Parlamenta pilnvaras, kas liks visiem Eiropas Parlamenta deputātiem risināt jaunus izaicinājumus, ir svarīgs pārbaudījums Parlamenta spējai ierosināt tiesību aktus, kā arī tā atbildības sajūtai.

Līdz ar to es varu tikai atbalstīt izmaiņas Reglamentā, kas radīs apstākļus, lai Parlaments vairāk strādātu saskaņā ar līgumu nosacījumiem.

Es sevišķi priecājos par aizvien nozīmīgāko lomu, kāda ir valstu parlamentiem un dalībvalstu iniciatīvām Eiropas integrācijas ziņā.

Es ceru, ka visi Eiropas lēmumu pieņēmēji aizvien vairāk īstenos un ievēros subsidiaritātes principu, kam pievērsta Eiropas likumdevēja īpaša uzmanība.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par David Martin ziņojumu par Eiropas Parlamenta Reglamenta reformu, ciktāl tas ļaus Parlamentam ievērot jaunos pamatnoteikumus, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Šī reforma jo īpaši ietver šādus pasākumus: atbalsts jauniem „novērotājiem”, kuriem katram atsevišķi jābūt tiesībām pēc iespējas drīzāk kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu; noteikumu ieviešana attiecībā uz valstu parlamentu jauno lomu likumdošanas kārtībā, pārbaudot, vai ir ievērots subsidiaritātes princips, reforma, kuru es vērtēju ļoti atzinīgi, ciktāl tā palīdz padziļināt demokrātiskas debates; un galvenokārt, paplašinātu pilnvaru piešķiršana Eiropas Parlamentam Eiropas tiesību aktu izstrādē.

Visbeidzot, šajā tekstā ir precizētas darbības, kas Eiropas Parlamentam jāveic gadījumā, ja „dalībvalsts pārkāpj pamatprincipus’, kas ir jo īpaši pozitīvi attiecībā uz pamattiesību aizsardzību.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Saskaņā ar Parlamenta veco Reglamenta 36. pantu mums tika izvirzīta prasība „pievērst īpašu uzmanību pamattiesību ievērošanai”. Jaunais Reglamenta 36. pants paredz, ka mums „pilnībā jāievēro” tās tiesības, kuras noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šī ir tikko manāma izmaiņa, bet tāda izmaiņa, kuru es uzskatu par svarīgu un kura visiem Eiropas Parlamenta deputātiem uzliek par pienākumu aizstāvēt visu iedzīvotāju tiesības.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī nozīmē, ka ir nepieciešams pielāgot Parlamenta Reglamentu, lai piemērotu to Parlamenta jaunajiem noteikumiem un jaunajām pilnvarām.

Ar šiem Reglamenta grozījumiem Parlaments sevi sagatavo paplašinātajām pilnvarām, kas tam tiks piešķirtas, kad spēkā stāsies Lisabonas līgums, ņemot vērā 18 jaunu Eiropas Parlamenta deputātu pievienošanos, paplašinātas likumdošanas pilnvaras un jauno budžeta procedūru. Šajā saistība būtiska ir arī turpmākā sadarbība ar valstu parlamentiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ļoti maz kas ir redzams no šī daudz slavētā demokrātijas pieauguma un parlamentu plašākas līdzdalības, ko bija paredzēts ieviest ar Lisabonas līgumu. Ir tikai dažas jaunas procedūras. Nekādos apstākļos nedrīkst ļaunprātīgi izmantot procedūru pamattiesību ievērošanas novērtēšanai, lai obligāti piemērotu politkorektumu vai veicinātu pretdiskriminācijas māniju.

Lisabonas līgums nemaina demokrātijas trūkumu Eiropas Savienībā. Maz kas ir mainījies, ja Eiropas Parlamentam ir jāizvēlas Komisijas priekšsēdētājs no neveiksmīgiem politiķiem, kuri ir zaudējuši vēlēšanās. Tas, ka Stokholmas programma tiek pieņemta tik ātri, ka mēs nespējam aktualizēt savas bažas par mūsu datu aizsardzību, norāda, cik patiesībā ir svarīgs mūsu viedoklis. Patiesībā tās izmaiņas Parlamenta Reglamentā, kas ieviestas saistībā ar Lisabonas līgumu, nav nodrošinājušas pārredzamības pieaugumu vai parlamentu lielāku ietekmi. Šī iemesla dēļ es nobalsoju pret.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums piešķirs lielāku ātrumu, likumību un demokrātiju lēmumu pieņemšanas procesam Eiropas Savienībā, kas ir atbildīga par pasākumiem, kuri mūs kā iedzīvotājus ietekmē katru dienu.

Īpaši tiks paplašinātas Parlamenta likumdošanas pilnvaras, jo tam būs kopēja atbildība ar Eiropas Padomi vairumā jautājumu, ko risina iestādes. Patiesībā saskaņā ar Lisabonas līgumu tā dēvētā koplēmuma procedūra iegūs likuma spēku un kļūs par parastu likumdošanas procedūru.

No savas puses, būdams ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, es esmu piesardzīgs pret izaicinājumu, ko rada šīs izmaiņas.

Jo īpaši šajā ziņojumā ir izmantots iepriekšējā Parlamenta sasaukuma veiktais un gandrīz pabeigtais darbs saistībā ar Parlamenta Reglamenta, kas regulē Parlamenta darbu, pielāgošanu, ņemot vērā jauno līgumu, kuram būtu jāstājas spēkā nākamā mēneša sākumā.

Daži grozījumi ir tīri tehniskas dabas, un citi attiecas uz jauninājumiem, ko Parlaments ir ieviesis, izmantojot šo iespēju. Kopumā šis ziņojums ir kompromiss, kas apmierina politisko ģimeni, kurai es piederu, Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgos demokrātus), līdzsvaroti iekļaujot tādus jautājumus kā subsidiaritāte un proporcionalitāte, tāpat kā sadarbības stiprināšanu starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem.

Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Grieķijas Komunistiskā partija iebilst un balsoja pret grozījumiem, lai pielāgotu Eiropas Parlamenta Reglamentu Lisabonas līguma nosacījumiem. Šie grozījumi saglabā un stiprina Eiropas Parlamenta Reglamenta reakcionāro un antidemokrātisko raksturu, kas rada smacējošu sistēmu visiem, kuri iebilst pret kapitāla politisko pārstāvju suverenitāti.

Tie ir meli, ka Lisabonas līgums „piešķir ES demokrātiskāku dimensiju”, jo tas, iespējams, pilnveido Eiropas Parlamenta lomu. Eiropas Parlaments ir daļa no ES reakcionārā veidojuma. Tas ir pierādījis savu uzticību ES reakcionārajai politikai, savu atbalstu monopolu interesēm, savu lomu kā struktūra, kas, iespējams, rada likumīgu ticību Eiropas Savienības pret iedzīvotājiem vērstajai politikai. Eiropas Parlaments nepārstāv sabiedrību; tas pārstāv kapitāla intereses. Sabiedrības interesēs ir opozīcija, saiknes saraušana ar ES pret iedzīvotājiem vērsto politiku un Eiropas Parlamentu, kas to atbalsta, un Eiropu vienojošās konstrukcijas atcelšana.

- Rezolūcijas priekšlikums (B7-0141/2009) / REV 1: Gatavošanās Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmei par klimata pārmaiņām

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, kura ir vērsta uz to, lai Kopenhāgenā panāktu vērienīgu un juridiski saistošu starptautisku vienošanos, jo es uzskatu, ka šī nolīguma noslēgšana var radīt jaunu, ilgtspējīgu modeli, kas veicina sociālo un ekonomisko izaugsmi, sekmē ekoloģiski ilgtspējīgas tehnoloģijas, kā arī atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, un samazina enerģijas patēriņu un nodrošina jaunu darbavietu radīšanu.

Es uzskatu, ka šīs rezolūcijas — kura uzsver, ka starptautiskā nolīguma pamatā jābūt kopējas, bet diferencētas atbildības principam, attīstītajām valstīm uzņemoties vadību savu emisiju samazināšanā un uzņemoties atbildību sniegt attīstības valstīm finansiālu un tehnisku atbalstu — apstiprināšana veicinās noteikta globāla līdzsvara panākšanu.

Tāpēc ir būtiski, ka Eiropas Savienība uzņemas vadību šajā jautājumā, lai aizsargātu nākamo paaudžu labklājību.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes rezolūciju, jo mēs kā vēlēti deputāti esam atbildīgi par to, lai saglabātu planētu nākamajām paaudzēm. Tuvākajos mēnešos pasaule liks uz spēles savu nākotni. Ir neiedomājami, ka starptautiskā sabiedrība varētu nepanākt vienošanos, kas liek valstīm virzīties pa saprāta ceļu. Valstu vai valdības vadītāji, jūsu rokās ir atbildība par rītdienas pasauli! Esiet spējīgi nolikt malā savas valsts intereses un īstermiņa jautājumus, jo cilvēcei nav laika, ko zaudēt!

  Frieda Brepoels (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Rezolūcijā, ko Eiropas Parlaments šodien pieņēma, īpaša nodaļa uzsver to, cik liela nozīme ir reģioniem un vietējām iestādēm, jo īpaši konsultāciju procesā un izplatot informāciju par klimata politiku un tās īstenošanu. Līdz 80 % pielāgošanas un seku mazināšanas politikas virzienu tiks īstenoti reģionālā vai vietējā līmenī. Dažas reģionālās pašvaldības jau to dara, īstenojot radikālu pieeju cīņā pret klimata pārmaiņām.

Būdama Eiropas Brīvās alianses locekle, kas pārstāv Eiropas nācijas un reģionus, es pilnībā atbalstu reģionālo pašvaldību tiešu iesaistīšanu ilgtspējīgas attīstības un efektīvas reaģēšanas uz klimata pārmaiņām veicināšanā. Šajā kontekstā ir jāuzsver Reģionālo pašvaldību tīkla ilgtspējīgai attīstībai (nrg4SD) darbs. Šis tīkls jau ir izveidojis ciešas attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu (UNDP) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP). Tādēļ EFA locekļi aicina Kopenhāgenas vienošanās kontekstā skaidri atzīt reģionālās pašvaldības, atzīstot to lomu, kādu tās īsteno seku mazināšanas un pielāgošanās politikā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ir izšķiroši Kopenhāgenas konferencē panākt politiski saistošu nolīgumu. Šim nolīgumam ir jāietver darbības elementi, kurus var nekavējoties īstenot, un grafiks, kas ļaus izstrādāt juridiski saistošu vienošanos 2010. gadā. Šajā nolīgumā jāiesaista visas valstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju, un ir būtiski, lai būtu skaidri noteiktas visas saistības emisiju samazināšanas vai finansējuma ziņā. Lai gan, no vienas puses, rūpnieciski attīstītajām valstīm ir jābūt priekšgalā siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanā, sava loma ir jāīsteno arī ekonomiski attīstītākajām attīstības valstīm, dodot ieguldījumu atbilstīgi savai atbildībai un attiecīgajām iespējām. Rūpnieciski attīstīto valstu un attīstības valstu ar vairāk attīstītu ekonomiku centieniem ir jābūt salīdzināmiem. Tikai tad būs iespējams samazināt izkropļojumus starptautiskajā konkurencē. Izšķiroši ir arī noteikt finansējuma struktūru, lai tā būtu ilgtspējīga vidējā termiņā un ilgtermiņā. Finansējums jānodrošina privātajam sektoram, oglekļa dioksīda tirgum, kā arī rūpnieciski attīstīto valstu un ekonomiski vairāk attīstīto attīstības valstu valsts sektoram.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES rīkotos un kļūtu par pasaules līderi oglekļa emisiju samazināšanā, uzsākot sarunas Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē. Saistībā ar oglekļa emisiju samazināšanu Parlaments jau ir parādījis lielāku vērienu nekā dalībvalstis, un šodienas rezolūcijā atzinīgi jāvērtē aicinājumi nodrošināt reālu finansējumu, aicinājumi izvirzīt augstākus samazināšanas mērķus, proti, 25–40 % saskaņā ar zinātnes sasniegumiem, kā arī neatlaidīga prasība pieņemt juridiski saistošu nolīgumu.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos, jo, pirmkārt, tika apstiprināts grozījums Nr. 13, kurā kodolenerģija tiek uzskatīta par svarīgu faktoru oglekļa emisiju samazināšanā, un, otrkārt, tāpēc, ka tika noraidīts manas grupas iesniegtais grozījums Nr. 3, kurā izteikts aicinājums attīstītajām valstīm līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas par 80 un 95 % salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Rezolūcijā ietverti vairāki pozitīvi punkti, piemēram, ES apņemšanās līdz 2020. gadam piešķirt EUR 30 miljardus gadā, lai nodrošinātu attīstības valstu vajadzības saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tomēr es uzskatu, ka atgriešanās pie kodolenerģijas kā pretlīdzekļa siltumnīcefektam nav risinājums cīņā ar klimata pārmaiņām; gluži pretēji, tā ir bīstama izvēle. Kopenhāgenā radīsies sadursme starp trim attīstīto, attīstības un mazattīstīto valstu nometnēm un trim valdību, galveno kustību un iedzīvotāju nometnēm, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas ievērojami apdraud centienus samazināt nabadzību un badu pasaulē. Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme ir patiess izaicinājums, kuram mums ir jāstājas pretī, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka rūpniecības un kodolenerģijas lobiji gūst spožu uzvaru.

  Jürgen Creutzmann, Nadja Hirsch, Holger Krahmer, Britta Reimers un Alexandra Thein (ALDE), rakstiski. – (DE) Eiropas Parlamenta deputāti, kuri ir Vācijas Brīvās Demokrātiskās partijas locekļi turpmāk minēto iemeslu dēļ ir atturējušies no balsošanas par Kopenhāgenas rezolūciju. Rezolūcijā ir ietverti paziņojumi par klimata aizsardzības pasākumu finansēšanu trešās valstīs, nenorādot finansēšanas noteiktos kritērijus vai mērķi. Mēs nevaram to pamatot nodokļu maksātājiem. Turklāt mēs uzskatām, ka Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) vispārējā kritika ir nepareiza.

ICAO ir organizācija, kas starptautiskā līmenī risina jautājumus aviācijas jomā. Gan kritika, gan paziņojums par ICAO sarunu iespējamo neveiksmi ir nepareizs un neatbilstīgs. Aicinājums aviācijas nozarei īstenot īpašus pasākumus attiecībā uz CO2 kvotu tirdzniecības sistēmu ir pretrunā pašreizējiem ES tiesību aktiem un pārslogo ES nostāju sarunās par starptautisko nolīgumu klimata jomā ar nereālām prasībām.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Klimata pārmaiņu sekas jau ir izjūtamas: paaugstinās temperatūra, kūst ledāji un šļūdoņi, un arvien biežāki un spēcīgāki ir ārkārtēji laika apstākļi. ANO ziņo, ka no tās saņemtajiem ārkārtas humānās palīdzības lūgumiem 2007. gadā visi, izņemot vienu, bija attiecināmi uz klimata jomu. Mums ir nepieciešama globāla enerģētikas revolūcija virzienā uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kas nodrošinātu, ka vides kvalitāte iet rokrokā ar ekonomisko izaugsmi, bagātību radīšanu un tehnoloģiju attīstību. Īrijas oglekļa dioksīda emisijas uz vienu iedzīvotāju ir 17,5 tonnas gadā. Līdz 2050. gadam tās jāsamazina līdz 1 vai 2 tonnām. Tas nepārprotami nozīmē radikālas izmaiņas enerģijas ražošanā un patēriņā. Pirmais solis ir visaptveroša nolīguma panākšana Kopenhāgenā, kurā būtu noteikti starptautiskajai kopienai saistoši obligāti samazināšanas mērķi un nodrošinātas sankcijas starptautiskajā līmenī šī nolīguma neievērošanas gadījumā. Patiesi, starptautiskajai kopienai būtu jāizrāda lielāka apņēmība nekā līdz šim, lai risinātu finanšu krīzi. Reakcijai uz klimata pārmaiņām jābūt stingrai starptautiskai pārvaldībai un finanšu saistībām. Palīdzība attīstības valstīm jāsniedz papildus ārvalstu attīstības atbalstam, vai arī pastāv risks nesasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Klimata pārmaiņas patiešām prasīs palielināt ieguldījumus valsts sektorā.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Kopīgā rezolūcija, ko Parlaments tikko pieņēma, raida skaidru signālu. Eiropas Savienībai pēc Kopenhāgenas ir jāpauž vienota nostāja un jārīkojas vienoti neatkarīgi no tā, kāds būs šīs konferences rezultāts. Mūsu mērķim jābūt reālam siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumam par 30 %. Sakot „reālu”, es domāju, ka kādu dienu galu galā būs nepieciešams pievērsties jautājumam par atkāpēm un emisiju tirdzniecību. Parlaments cer, ka Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme būs iespēja parādīt tādu Eiropas Savienību, kura ir spēcīga un kura uzņemas stingras finanšu saistības pret attīstības valstīm, jo mēs tām esam parādā.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) No 7. līdz 18. decembrim Kopenhāgenā gandrīz 200 valstis debatēs par jaunu starptautisku nolīgumu, lai apkarotu klimata pārmaiņas, nolīgumu pēc Kioto Protokola darbības beigām, kas stāsies spēkā no 2013. gada…

Rezolūcija, par kuru mēs nobalsojām, Eiropas Savienībai sarunās kalpos kā ceļvedis. Būdama Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas locekle, es devu savu ieguldījumu, atbalstot grozījumus, jo īpaši attiecībā uz nolīguma juridiski saistošo raksturu.

Balsojot manas prasības ir panākt globālu politisku vienošanos, kura būtu tālejoša un saistoša un kura ātri bruģētu ceļu patiesi juridiskam nolīgumam; līdz 2020. gadam panākt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu par 30 % salīdzinot ar 1990. gadu, kam nepieciešama vērienīga, skaitliski aprēķināma, taču arī elastīga citu piesārņotāju, tādu kā Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna, apņemšanās, un 80 % samazinājumu līdz 2050. gadam atbilstīgi ekspertu prasībām; un noskaidrot attīstīto valstu izšķirošo kolektīvo apņemšanos attiecībā uz finansējumu un atbalstu attīstības valstīm. Krīzes kontekstā ir grūti noteikt precīzos apmērus, taču būs nepieciešams nodrošināt, lai tie atbilst vismaz tām saistībām, ko mēs esam uzņēmušies!

Neveiksme Kopenhāgenā būs vides, politiska un morāla katastrofa!

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu par Kopenhāgenas konferenci klimata pārmaiņu jomā, jo es uzskatu, ka tajā ietverts labs parlamentārs kompromiss attiecībā uz galvenajiem aspektiem, kas būtu jāievēro sarunās par paredzamo starptautisko nolīgumu šajā jautājumā, īpaši saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām, finansēšanas mehānismiem un mežu izciršanu. Es vēlos atgādināt, ka tāda juridiski saistoša starptautiska nolīguma panākšana Kopenhāgenā, kurš ir vērienīgs, reālistisks un iesaista visas puses, ir arī sociāla taisnīguma jautājums.

  Jill Evans (Verts/ALE), rakstiski. – Rezolūcijā, ko Parlaments šodien pieņēma, īpaša nodaļa uzsver to, cik liela nozīme ir reģioniem un vietējām iestādēm konsultāciju procesā un informācijas izplatīšanā par klimata politiku un tās īstenošanu. Līdz 80 % pielāgošanas un seku mazināšanas politikas virzienu tiks īstenoti reģionālā un vietējā līmenī. Dažas reģionālās vai vietējās pašvaldības īsteno radikālu politiku, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.

Būdami Eiropas Brīvās alianses locekļi, kas pārstāv Eiropas nācijas un reģionus, mēs pilnībā atbalstām pašvaldības iestāžu un reģionālo pašvaldību tiešu iesaistīšanu ilgtspējīgas attīstības un efektīvas reaģēšanas uz klimata pārmaiņām veicināšanā. Šajā kontekstā ir jāuzsver Reģionālo pašvaldību tīkla ilgtspējīgai attīstībai (nrg4SD) darbs. Šis tīkls jau ir izveidojis ciešas attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu. Tādēļ mēs aicinām Kopenhāgenas nolīguma kontekstā skaidri atzīt reģionālās pašvaldības, atzīstot to lomu, kādu tās īsteno seku mazināšanas un pielāgošanās politikā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā es jau iepriekš esmu teicis, ir vitāli svarīgi panākt juridiski saistošu, globālu, politisku nolīgumu par klimata pārmaiņām, neliekot Eiropas rūpniecībai konkurēt nespējīgā stāvoklī. Eiropas centieniem jābūt vērstiem uz to, lai censtos panākt tādu nolīgumu, kas paredz kopīgus, nevis tikai ES centienus.

Manuprāt, doma par nodokļa piemērošanu starptautiskiem finanšu darījumiem kā par risinājumu, lai finansētu attīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām un mazinātu to ietekmi, ir neatbilstīga, ņemot vērā, ka tas notiks uz ekonomikas (īpaši tādā krīzes situācijā, kādu mēs pašlaik piedzīvojam), tirdzniecības un bagātību radīšanas rēķina.

Nedrīkst ignorēt izmaksas, ko šāds nodoklis radītu sabiedrībai kopumā (nodokļu sloga palielināšanās, ko izjustu visi nodokļu maksātāji un patērētāji), kā arī tā ietekmi uz finanšu tirgu (nepieciešamās likviditātes un kredīta plūsmu uzņēmējdarbībai un mājsaimniecībām samazināšanās).

Es uzskatu, ka šis nav veids, kā regulēt tirgu, un ka var izstrādāt citas alternatīvas, kas mazāk kaitētu globālajai ekonomikai.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo es uzskatu, ka ES arī turpmāk jārāda piemērs cīņā pret klimata pārmaiņām. Ir vērts atzīmēt, ka ES ir pārspējusi Kioto izvirzītos mērķus.

Es uzskatu, ka Kopenhāgenas nolīgumam ir jābūt saistošam. Tādēļ es šajā kontekstā es esmu iesniedzis grozījumu Parlamenta rezolūcijai, kurā prasīts, lai galīgajā tekstā iekļautu starptautisku sankciju kopumu.

Es uzskatu, ka nolīgumam jābūt globālam, vērienīgam un ar skaidru laika grafiku. Ja mēs nebūsim ambiciozi, mēs iegūsim šķietamu instrumentu, kas būs pat vēl mazāk efektīvs nekā Kioto Protokols, kurā jau ir nodrošinātas starptautiskas sankcijas. Tādēļ cerēsim, ka regulējums būs efektīvs un ka nolīgumā tiks ietverta klauzula par pārskatīšanu, lai to var viegli atjaunināt.

Es arī uzskatu, ka Ķīnu un Indiju nedrīkst pilnīgi atbrīvot no atbildības, jo tās rada procentuāli lielu daļu no globālajām emisijām, turpretī mūsu ražotāji gatavojas ilgtermiņā samazināt savas emisijas.

Lielā mērā par šīs augstākā līmeņa sanāksmes veiksmīgu iznākumu ir atbildīgas Amerikas Savienotās Valstis. Es ceru, Amerikas Savienoto Valstu prezidents Barack Obama parādīs, ka viņš ir pelnījis Nobela Miera prēmiju, jo klimata pārmaiņu apkarošana veicinās mieru un laimi visām valstīm.

  Elisa Ferreira (S&D), rakstiski. – (PT) Pieņemtajā rezolūcijā ir pozitīvi aspekti, piemēram: starptautisko saistību pēc 2012. gada saglabāšanas nozīmīgums; nepieciešamība saskaņot samazinājuma mērķus ar jaunākajiem zinātniskiem datiem; aicinājums, lai Amerikas Savienotās Valstis padara saistošus tos mērķus, kuri solīti (lai gan nav noteikti par saistošiem) pēdējā vēlēšanu kampaņā; uzsvars uz attīstīto valstu vēsturisko atbildību par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām; energoefektivitātes veicināšana un darbību paplašināšana pētniecības un attīstības un jauninājumu jomā.

Taču svarīgā nozīme, kāda piešķirta tā dēvētajiem tirgus risinājumiem un oglekļa dioksīda tirdzniecībai jo īpaši, ir neapstrīdama. Būtībā tā ir politiska un ideoloģiska izvēle, kas ne tikai negarantē to, ka mēs izpildīsim savus emisiju samazināšanas mērķus, bet pati ir visnopietnākais drauds izvirzīto vides mērķu izpildei. Tas, kā kopš 2005. gada ir darbojusies Eiropas Savienības siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, lieliski to ilustrē. Oglekļa dioksīda tirdzniecības mērķis ir komercializēt Zemes spēju pārstrādāt oglekli un līdz ar to regulēt klimatu. Tādēļ pastāv risks, ka šī spēja — kura nodrošina dzīvību uz Zemes, kā mēs to zinām, — nonāks to pašu uzņēmumu rokās, kuri piesārņo planētu, tās dabas resursus un klimatu.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsojuma par rezolūciju klimata pārmaiņu jomā, jo Eiropas Parlaments atbilstīgi savam paradumam pauž vērtīgus uzskatus, neņemot vērā realitāti. Eiropas Savienība rada apmēram 11 % no visām pasaules CO2 emisijām. Tā nevar rādīt piemēru un maksāt arī par pārējo pasauli.

Pieminot tikai vienu neatbilstību rezolūcijā, ir neloģiski ierobežot dalībvalstis Tīras attīstības mehānismu (CDM) izmantošanā, lai gan tie ir paredzēti Kioto Protokolā, un vienlaikus bez nosacījumiem vai pienācīga pamatojuma prasīt EUR 30 miljardus gadā attīstības valstu atbalstam.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Kas attiecas uz klimata pārmaiņu jautājumu, ir nepieciešams steidzami rīkoties un neatstāt attīstības valstis bez palīdzības. Tās ir visvairāk cietušas no klimata pārmaiņām, bet tām trūkst piemērotu resursu, lai ietekmētu šo parādību, kuru izraisījušas attīstītās valstis! Ja tagad netiks veiktas globālas darbības, nākamās paaudzes būs bezspēcīgas klimata pārmaiņu radīto seku priekšā. Tādēļ mūsu valdībām ir svarīgi uzņemties politisko vadību, lai mudinātu citas valstis, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis un Ķīnu panākt nolīgumu. Šajās saistībās jāietver arī finanšu darījumu nodokļa ieviešana, kas tiks izmantots nevis banku sektora uzraudzības finansēšanai, bet gan vispasaules sabiedrisko labumu, tādu kā klimats, finansēšanai.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Nākamajā mēnesī pasaules uzmanība tiks pievērsta Dānijai. Otrā Ziemeļjūras krastā tikpat lielā valstī Skotijas valdība dod būtisku ieguldījumu centienos klimata pārmaiņu jomā. Saskaņā ar Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes oficiālo tīmekļa vietni, Skotija ir uzņēmusies „vadošo lomu pasaulē klimata aizsardzības jomā”. Skotijas valdības pūliņi ir pilnībā jāatbalsta, un mums jācer, ka nākamajā mēnesī citas valstis pievienosies globālajiem centieniem.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju par Eiropas Savienības stratēģiju Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmei par klimata pārmaiņām, jo esmu pārliecināta, ka visaptverošs starptautisks nolīgums reāli spēj mainīt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju nekontrolēta pieauguma tendenci.

Vides politika kopumā un klimata politika jo īpaši ir arī tehnoloģisko jauninājumu virzītājspēks, un tā var radīt jaunas izaugsmes iespējas mūsu uzņēmumiem.

Es ļoti priecājos, ka Eiropa īsteno vadošo lomu, nodrošinot enerģijas un klimata politiku, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20 % salīdzinot ar 1990. gadu. Es stingri iebilstu pret papildu ierobežojošiem mērķiem bez visaptveroša, starptautiska nolīguma. No vienas puses, Eiropas, kas ir atbildīga par 11 % no pasaules emisijām, spēkos nav vienai pašai mainīt šo tendenci, taču, no otras puses, mani biedē uzņēmumu darbības pārvietošana nozarēs, kuras patērē daudz energoresursu un rada lielas CO2 emisijas.

Tikai visaptverošs nolīgums, kas koncentrēts uz vidēju termiņu un ilgtermiņu, nodrošinās nepieciešamo paredzamību, lai sāktu lielus pētniecības un attīstības projektus, kā arī veiktu būtiskus ieguldījumus, kas nepieciešami, lai pastāvīgi nošķirtu ekonomisko izaugsmi no siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir ļoti svarīgi, lai Kopenhāgenas konferencē tiktu panākts tālejošs un juridiski saistošs nolīgums klimata pārmaiņu jomā.

Tomēr ir arī svarīgi, lai tajā būtu iesaistītas visas valstis, jo īpaši Ķīna, Indija un Brazīlija, ņemot vērā to būtisko ekonomisko lomu un intensīvo rūpniecisko darbību. Šīm valstīm arī jāapņemas dot savu ieguldījumu vērienīgu mērķu īstenošanā, kas ir salīdzināmi ar citu valstu mērķiem, kaut arī, izmantojot palīdzību, ko sniedz citas, galvenokārt, bagātākas, rūpnieciski vairāk attīstītas valstis. Būtisks ir arī Amerikas Savienoto Valstu ieguldījums šajā ārkārtīgi svarīgajā jautājumā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Jau pārāk ilgi Eiropas Savienība vienpersoniski ir centusies samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu koncentrāciju, turpretī enerģijas kārās jaunās ekonomikas valstis un izšķērdīgās industriālās valstis nebija gatavas īstenot pat Kioto Protokolu. Mums būs jāgaida un jāskatās, kādā mērā Kopenhāgenas konference to mainīs. Ņemot vērā iepriekšminēto, finansēšanas procesam ir nepieciešami noteikumi kopā ar sankcijām par nolīguma neievērošanu.

Lai panāktu izmaiņas, mums nepieciešams pārstrukturēt savu vides politiku, lai tā nevis tikai ietvertu miljonu novirzīšanu šurp un turp kā daļu no sertifikātu tirdzniecības procesa, taču nodrošinātu arī reālu alternatīvu veicināšanu, tādu kā atjaunojamie enerģijas avoti, un kravas pārvadājumu pa visu Eiropu, ko subsidē, izmantojot ES naudu, samazināšanu. Ziņojumā šī problēma nav pietiekami detalizēti aplūkota, tādēļ es nobalsoju pret.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, jo Kopenhāgenā jāpanāk obligāts, globāls, juridisks nolīgums, uz kura pamata attīstītās valstis vai arī attīstības valstis uzņemsies īstenot tādus mērķus emisiju līmeņa samazināšanai, kas būtu salīdzināmi ar ES mērķiem. Mēs varam sasniegt mērķi attiecībā uz globālās sasilšanas ierobežošanu 2° C līmenī un siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu tikai tad, ja mēs ieguldīsim tīrās tehnoloģijās, pētniecībā un jauninājumos. Ir jāpiešķir arī papildu līdzekļi, izmantojot to valstu iemaksas, kuras ir parakstījušas šo globālo nolīgumu, kas atspoguļo to ekonomisko attīstību un maksātspēju.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Šajā rezolūcijā ir izklāstīta skaidra un reāla stratēģija attiecībā uz rīcību galvenajos jautājumos, kuri ir jārisina, lai nākamajā mēnesī Kopenhāgenā panāktu efektīvu nolīgumu. Mums ir teksts, kurā ambīcijas ir līdzsvarotas ar reāliem mērķiem, un tajā ir aplūkoti sarežģīti jautājumi, kas sarunu dalībniekiem būs jāatrisina. Tagad Eiropas Parlaments ir aicinājis ES sarunu grupu un dalībvalstis neatlaidīgi prasīt rīcību šādos jautājumos: emisiju tirdzniecība; globālais oglekļa dioksīda tirgus; taisnīga pielāgošanās un seku mazināšanas finansēšanas sistēma; meži; aviācija un jūras transports.

Parlaments ir saglabājis savas iepriekšējās saistības attiecībā uz emisiju samazināšanu līdz 2020. gadam, un tagad, ņemot vērā zinātnes aprindu jaunos ieteikumus, ir izvirzījis vēl vērienīgākus samazināšanas mērķus līdz 2050. gadam. ES vēlme īstenot vadošo lomu šajā jautājumā var izrādīties būtisks faktors, lai panāktu starptautiski saistošu nolīgumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiju Kopenhāgenas konferencei par klimata pārmaiņām ir nozīmīgs normatīvais dokuments, kuram ir svarīga loma starptautiskajās debatēs un sarunās pirms augstākā līmeņa sanāksmes par klimata pārmaiņām, un tā ir paredzēta, lai papildinātu Eiropas Savienības nostāju šajā jautājumā. Ja Eiropas Savienība grib saglabāt savu vadošo lomu klimata pārmaiņu apkarošanā, tai jāturpina pašai sev noteikt vērienīgus emisiju samazināšanas mērķus un jāizpilda iepriekš pieņemtās saistības samazināšanas jomā. Šādā veidā tā rādītu piemēru citām valstīm par spīti grūtībām, kas ar to saistītas.

Eiropas Parlamenta kā vienīgās demokrātiskās ES iestādes nostāja šajās debatēs ir izšķiroša, tādēļ arī mūsu rezolūcijai būtu jārāda pareizais virziens, kurā jāiet, un jāformulē tās prioritātes, kuras ir patiešām svarīgas. Šīs rezolūcijas teksts nedrīkst būt nepamatotu prasību un vēlmju sakopojums, bet tam jāpauž saskaņota un galvenokārt vienota Eiropas Savienības iedzīvotāju nostāja, pamatojoties uz dalībvalstu kopēju, taču diferencētu atbildību attiecībā uz klimata pārmaiņu apkarošanas jautājumu.

Eiropas Savienībai kā nopietnam šo sarunu partnerim Kopenhāgenā ir jādarbojas kā vienotai organizācijai, kura ņem vērā visu savu dalībvalstu intereses. Eiropas Savienībai jāparāda gatavība palielināt emisiju samazināšanas mērķus līdz 30 %, ja arī citas valstis pauž gatavību noteikt sev šādus augstus samazināšanas mērķus. Jāatceras arī, ka ES nav uzņēmusies nekādas beznosacījumu saistības, tikai nosacījumu saistības.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es balsoju par šo rezolūciju, jo Eiropas Parlaments aicina ES sarunu dalībniekus piešķirt EUR 30 miljardus attīstības valstīm, lai atbalstītu to cīņu pret klimata pārmaiņām. Tādējādi Parlaments raida skaidru signālu tiem sarunu dalībniekiem, kuri pēc divām nedēļām Eiropas vārdā piedalīsies augstākā līmeņa sanāksmē par klimatu Kopenhāgenā. Līdz šim viņi vienmēr ir nenoteikti izteikušies par savu finanšu ieguldījumu šajā augstākā līmeņa sanāksmē. Taču tagad Parlaments ir aicinājis viņus skaidrāk norādīt precīzo finanšu apjomu un procentuālo daļu. Un tas nozīmē, ka nākamais solis jāsper Amerikas Savienotajām Valstīm. Ir signāli, ka Amerikas Savienotās Valstis rūpīgi strādā pie CO2 emisiju samazināšanas mērķa, kuru tās grib iesniegt. Šī rezolūcija pastiprina spiedienu uz prezidentu Obama, lai viņš nāktu klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, jo tas nedaudz palielinās izredzes gūt panākumus Kopenhāgenā.

Tas arī palielinās iespējas globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām iesaistīties tādām valstīm kā Ķīna, Indija un Brazīlija. Tādēļ es, tāpat kā mani kolēģi Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā, ar lielu entuziasmu balsoju par šo stingro rezolūciju. Rezolūcijas vienīgais trūkums ir tas, ka tajā zināmā mērā ir ietverta kodolenerģijas ražošana. Taču tagad svarīgi ir tas, ka Komisijai un dalībvalstīm ir stingrs pamats, lai panāktu izdevīgu vienošanos Kopenhāgenā.

  Konrad Szymański (ECR), rakstiski. – (PL) Šodienas balsojumā par ES stratēģiju Kopenhāgenas konferencei par klimata pārmaiņām Eiropas Parlaments pieņēma radikālu un nereālu nostāju. Pieprasot divkāršot ierobežojumus attiecībā uz CO2 emisijām ES valstīs, Parlaments apdraud to tiesību aktu kopumu klimata jomā, par kuru nesen notika tik smagas sarunas (33. punktā ir prasīts 40 % samazinājums). Pieprasot izdevumus EUR 30 miljardu apmērā gadā tīrām tehnoloģijām attīstības valstīs, Eiropas Parlaments vienlaikus sagaida, ka valstis, kuras enerģijas ražošanai izmanto akmeņogles, piemēram, Polija, par CO2 emisijām maksās divkārši: pirmo reizi kā maksu saskaņā ar emisijas tiesību tirdzniecības sistēmu un otro reizi kā ieguldījumu, lai palīdzētu attīstības valstīm klimata pārmaiņu apkarošanas jomā (18. punktā ir minēts ieguldījums, kuram jābūt ne mazākam par EUR 30 miljardiem gadā). Pieprasot, lai dalībvalstu ieguldījumu tīrās tehnoloģijās attīstības valstīs aprēķinātu, pamatojoties uz CO2 emisijas līmeni un IKP, Parlaments nav ņēmis vērā tādu kritēriju kā dalībvalstu spēja segt šīs izmaksas. Polijai tas nozīmē izmaksas EUR 40 miljardu apmērā nākamajos 10 gados (tās ir sekas 31. un 27. grozījuma noraidīšanai). Šī iemesla dēļ Polijas delegācija viena pati balsoja pret visu rezolūciju par ES stratēģiju Kopenhāgenas konferencei par klimata pārmaiņām (COP 15).

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Aizvien lielākie riski vides un veselības jomā un jo īpaši bīstamās klimata pārmaiņas, arī mūsu planētas pārmērīgā sasilšana, ir tādas rūpnieciskās attīstības rezultāts, kuras pamatā ir kapitālistu peļņa, kā arī zemes, gaisa, enerģijas un ūdens komercializācija. Kapitāla līderi nevar pienācīgi risināt šīs parādības, jo viņi ir tie, kuri tās ir izraisījuši.

Ceļu uz Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmi bloķē imperiālistiskās cīņas pastiprināšanās. Ar priekšlikumiem par „dzīvotspējīgu zaļo ekonomiku” un ekonomikas attīstību, kas nodrošina „zemas oglekļa emisijas” ES cenšas bruģēt ceļu, lai Eiropu vienojošie monopoli veiktu vēl lielākus ieguldījumus, vienlaikus apmierinot kapitāla spekulatīvās gaidas ar „piesārņojuma apmaiņu”.

Lai plānotu un īstenotu tādu attīstības virzienu, kas palīdzēs līdzsvarot attiecības starp cilvēku un dabu, kā arī apmierinās reālās vajadzības, mums galīgajā analīzē ir jāatceļ ražošanas kapitālistu attiecības. Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju. Tā ierosina apvienotu reālo vajadzību apmierināšanu atbilstīgi mūsu valstī radītajām bagātībām. Šī mērķa īstenošanas politiskie priekšnoteikumi ir galveno ražošanas līdzekļu socializācija un ekonomiskās dzīves centralizēta plānošana, ko kontrolē iedzīvotāji un strādnieku šķira, citiem vārdiem, tautas vara un tautas ekonomika.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tajā jau iepriekš, negaidot pārējo partneru atbildi, ir sākotnēji noteikts, ka ES piešķirs lielu finansējumu attīstības valstīm. Es nevaru pamatot saviem vēlētājiem šādu viņu naudas izlietošanu. Klimata aizsardzība ir svarīgs mērķis, bet panikas veicināšana pirms Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes ir nekaunīga, turklāt tā neatspoguļo zinātnisku faktus.

- Rezolūcijas priekšlikums (B7-0155/2009): daudzgadu programma 2010.-2014. gadam attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (Stokholmas programma)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir izvirzītas prioritātes vissvarīgākajās jomās, tādās kā brīvība, drošība un tiesiskums, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem imigrantu uzņemšanai un integrācijai, diskriminācijas apkarošanu, sevišķi uz dzimumorientācijas pamata, taisnīgas tiesas pieejamību, kā arī uz korupcijas un vardarbības apkarošanu.

Diskriminācijas apkarošana ir būtiska neatkarīgi no tā, vai tā notiek uz dzimuma, dzimumorientācijas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās pārliecības, ādas krāsas, izcelsmes un nacionālās vai etniskās izcelsmes pamata, tāpat kā būtiska ir rasisma, antisemītisma, ksenofobijas, homofobijas un vardarbības apkarošana.

Visiem ES iedzīvotājiem un viņu ģimenēm ir jāgarantē arī pārvietošanās brīvība.

Visbeidzot, ir jāgarantē arī iedzīvotāju aizsardzība pret terorismu un organizēto noziedzību, un tādēļ ir jāstiprina arī reglamentējošs pamats, lai risinātu jautājumus saistībā ar šiem ārkārtīgi aktuālajiem draudiem, ņemot vērā to globālo dimensiju.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Grieķijas Komunistiskā partija kategoriski iebilst pret Stokholmas programmu, tāpat kā tā iebilda pret iepriekšējām programmām, kas bija paredzētas, lai ieviestu šo maldinoši nodēvēto brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tās mērķis, neraugoties uz demagoģiskajiem ES paziņojumiem, ir saskaņot vai homogenizēt valstu tiesību aktus, lai panāktu ES pret iedzīvotājiem vērstās politikas vienotu piemērošanu, kā arī stiprinātu esošos mehānismus un radītu jaunus mehānismus vajāšanai un apspiešanai ES līmenī, aizbildinoties ar terorismu un organizētu noziedzību.

Stokholmas programmas galvenās prioritātes ietver antikomunisma histērijas pastiprināšanu Eiropas Savienībā, kura jau tagad norit ar pilnu tvaiku, spilgti izpaužoties vēsturiski nepareizā un nepieņemamā komunisma pielīdzināšanā nacionālsociālismam. ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, un programmas tās ieviešanai nekalpo iedzīvotāju interesēm; gluži pretēji, tās veido pasākumu kopumu, kas nožņaudz personas un sociālās tiesības un demokrātiskās brīvības, pastiprina autoritārismu un apspiešanu uz strādnieku, imigrantu un bēgļu rēķina, aizsargā monopoluzņēmumu politisko sistēmu un suverenitāti, kā arī tiecas apspiest strādnieku šķiras un iedzīvotāju kustību, kas savukārt ir priekšnoteikums, lai īstenotu mežonīgu kapitāla uzbrukumu nodarbinātībai un strādnieku šķiras un iedzīvotāju sociālajām interesēm.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es esmu pārliecināta, ka bērnu tiesību aizsardzība ir ļoti svarīgs Stokholmas programmas aspekts. Es vēlos pievērst uzmanību tam, ka pēdējos gados aizvien lielākas bažas ir radījusi vardarbība pret bērniem, tostarp bērnu seksuāla izmantošana, seksa tūrisms, kurā iesaistīti bērni, bērnu tirdzniecība un bērnu darbs. Ņemot vērā, ka bērnu tiesību aizsardzība ir Eiropas Savienības (ES) sociāla prioritāte, es aicinu Padomi un Komisiju veltīt lielāku uzmanību, lai aizsargātu to tiesības, kuri ir vismazāk aizsargāti.

Bērnu tiesības ir daļa no cilvēktiesībām, kuras ES un dalībvalstis ir solījušas ievērot saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju par bērnu tiesībām. ES ir jāpastiprina sava apņēmība uzlabot bērnu stāvokli Eiropā un visā pasaulē, lai tā var pienācīgi nodrošināt bērnu tiesību veicināšanu un to aizsardzību. Es gribu uzsvērt, ka tikai stratēģija, kas pamatota uz saskaņotu un kopēju darbību, var mudināt dalībvalstis cienīt un ievērot ANO Konvencijas par bērnu tiesībām principus visā Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām. Lai pienācīgi nodrošinātu bērnu tiesības, es vēlos ierosināt obligātu standartu pieņemšanu visās ES dalībvalstīs. Ir skumji, ka bērnu tiesību ievērošana vēl nav vispārēji nodrošināta. Tādēļ es aicinu Padomi un Komisiju, īstenojot Stokholmas programmu, veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka bērnu tiesības tiek pienācīgi aizsargātas.

  Carlo Casini (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir norādīts pareizais veids, kā stiprināt Eiropas vienotību ap tām pamatvērtībām, kuras ir tās dziļākās būtības pamatā.

Mēs nevaram muļķot paši sevi, ka būs iespējams panākt vienošanos par tā dēvētajām kopīgajām vērtībām. Taču mēs varam cerēt, ka saprāta izmantošana var palīdzēt dažādajām politiskajām pusēm rūpīgāk apsvērt to, kas ir pareizi un godīgi attiecībā uz virzīšanos pa Eiropas vienotības ceļu.

Pateicoties skaidram nodalījumam starp tiesībām brīvi pārvietoties un nediskriminācijas principu, no vienas puses, un ģimenes kā dabiskas sabiedrības, kas dibināta laulībā, vērtību, no otras puses, ir izstrādāts tāds punkta formulējums, kurā aizstāvēta atsevišķu valstu neatkarība ģimenes likuma piemērošanā un diskriminācijas pret jebkuru cilvēku aizliegums.

Tie, kuri tāpat kā es pilnībā veicina vienlīdzības principu, apstiprinot vienlīdzību starp jau dzimušiem bērniem un vēl nedzimušiem bērniem, var tikai atbalstīt nediskriminācijas principu pret cilvēkiem ar atšķirīgām seksuālām tieksmēm, bet nevar pieņemt laulības vai ģimenes koncepcijas graušanu. Šīs koncepcijas nozīme, kā atzīts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 16. pantā, ir būtiska paaudžu turpināšanai un izglītošanas iespējām, ko nodrošina heteroseksuāli pāri.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo priekšlikumu daudzu iemeslu dēļ; tālāk ir norādīti galvenie iemesli. Būtībā tā galvenā dimensija ir „drošības” un baiļu filozofija uz pamattiesību un brīvību rēķina. Taču, tieši aizsargājot un ievērojot šīs tiesības saskaņā ar tiesiskumu, tiek garantēta šī drošība. Tas pastiprina gan priekšstatu par Eiropu kā cietoksni, gan iespēju radīt „cietoksni Eiropu”, kas uzlūko imigrantus kā potenciālus teroristus un noziedzniekus, un labākā scenārija gadījumā „pieņem” viņu klātbūtni, neuzskatot viņus par cilvēkiem ar vienlīdzīgām tiesībām, bet, pamatojoties uz ES darba tirgus vajadzībām.

Tas veicina sašutumu izraisošas masveida atlaišanas, tas nestiprina tiesības uz piekļuvi patvērumam, tas bruģē ceļu ES aktīvai līdzdalībai bēgļu nometnēs ārpus tās robežām, kā arī „lauvas tiesas” nolīgumu piemērošanai attiecībās ar trešām valstīm, bet tas ir vienaldzīgs pret cilvēktiesību aizsargāšanu. Visbeidzot, lai gan vēl būtu daudz, ko norādīt, ar šo rezolūciju tiek ieviesta politika, kas palielina dažādo struktūru skaitu, kuras uzrauga, apkopo un apmainās ar iedzīvotāju personas datiem, pārkāpjot viņu kolektīvo un personas cieņu un kājām sabradājot tiesības uz vārda brīvību. Šī rezolūcija ir paredzēta tādai sabiedrībai, kurai ir tikai ienaidnieki un kurā visi tiek turēti aizdomās. Tā nav sabiedrība, ko mēs gribam.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE), rakstiski. – (SV) Mūsuprāt, ir būtiski, ka sievietes nav pakļautas vardarbībai vai seksuālai tirdzniecībai. Tāpat ir acīmredzami, ka mums jāievēro cilvēktiesības un starptautiskās konvencijas attiecībā uz bēgļiem. Mums kā ES iedzīvotājiem pašsaprotama šķiet stabila tiesību sistēma, kurā visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, tāpat kā mums šķiet pašsaprotami, ka mēs varam uzticēties tam, kā iestādes attiecas pret mūsu privātumu.

Daudzus no 144 punktiem rezolūcijas priekšlikumā un 78 grozījumiem, kas tika iesniegti Parlamenta rezolūcijai, protams, bija vērts atbalstīt. Rezolūcijā un grozījumos ir ietverta arī virkne jautājumu saistībā, piemēram, ar cilvēktiesībām, diskrimināciju un privātumu, kuri jau ir iekļauti iepriekšējās programmās, kā arī Lisabonas līgumā. Mēs izvēlējāmies balsot pret daudziem grozījumiem, lai iegūtu rezolūciju, kura ir pat vēl spēcīgāka tajos jautājumos, kuri nav iekļauti iepriekšējās programmās un līgumos. Lai gan šajā rezolūcijā ir daži punkti, par kuriem tika nobalsots, kurus nebūtu vajadzējis iekļaut, mēs nolēmām balsot par šo rezolūciju, jo ieguvums, ko tā dod, ir daudz lielāks par negatīvajiem aspektiem. Daudz svarīgāk ir no Eiropas Parlamenta raidīt skaidru ziņu par atbalstu Stokholmas programmai.

  Marije Cornelissen un Bas Eickhout (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Eiropas Parlamenta rezolūcija, kurā tiek prasīta brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide, kas kalpotu iedzīvotājiem, ir progresīva rezolūcija, kura turklāt aptur Ministru padomes vēlmi atļaut iedzīvotāju personas datu brīvu apmaiņu. Šī rezolūcija arī garantē bēgļu un migrantu aizsardzību.

Šī rezolūcija ir solis uz priekšu ceļā uz progresīvu Eiropas tiesību aktu izstrādi migrācijas jomā. Izšķiroša nozīme ir dažiem no tās galvenajiem grozījumiem, tostarp tiem, kuri attiecas uz nerepatriēšanas principa ieviešanu, Frontex lomas samazināšanu, kam vairs nebūs nekādas lomas migrantu izvietošanā trešās valstīs, pozitīvo attieksmi pret nelegālo imigrantu „en masse” regularizāciju un pārliecību, ka drošībai ir jākalpo brīvības interesēm. Punktus par nelegālās migrācijas apkarošanu var dažādi interpretēt, lai gan, manuprāt, tajos nav ievērota piesardzība attiecībā uz represīviem pasākumiem. Man ir ļoti žēl, ka šajā rezolūcijā ir mīkstināta diskriminācijas novēršanas dokumentācija.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Līdz šim progress attiecībā uz dažiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpas aspektiem ir bijis lēns, lai gan tagad vairāk nekā 500 miljoniem ES iedzīvotāju ir piešķirtas tiesības brīvi pārvietoties uz apmesties uz dzīvi visā Eiropas Savienībā. Ir svarīgi to pārvaldīt, un Eiropas Parlamenta šodien pieņemtā rezolūcija palīdz to darīt.

Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, jo tā galvenokārt attiecas uz iedzīvotājiem un saskan ar manām prioritātēm: likumu un tiesiskuma Eiropa (pamattiesību aizsardzība un cīņa pret visa veida diskrimināciju); Eiropa, kas aizstāv visu, taču nerīkojas kā Lielais brālis (Eiropola un policijas stiprināšana, kā arī tiesu iestāžu operatīva un administratīva sadarbība krimināllietās, starpvalstu sadarbības uzlabošana starp policiju un informācijas dienestiem, Eiropas krimināltiesību telpas izveide, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu, personas datu aizsardzība); un Eiropa, kas ir vienota, atbildīga un taisnīga attiecībā uz patvērumu un imigrāciju, nodrošinot patiesu solidaritāti starp dalībvalstīm, un cīņa pret cilvēku tirdzniecību un seksuālu un ekonomisku izmantošanu.

Nākamais posms: Eiropadome 2009. gada 9. un 10. decembrī!

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju par Stokholmas programmu, jo es uzskatu, ka tajā ietvertajos priekšlikumos skaidri un precīzi ir izvirzītas prioritātes turpmākajiem gadiem attiecībā uz Eiropas tiesības aktiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, ņemot vērā Lisabonas līguma piemērošanu.

Ir būtiski panākt labāku līdzsvaru starp iedzīvotāju drošību un viņu personas tiesību aizsardzību. Līdz ar to es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi piemērot savstarpējas atzīšanas principu viena dzimuma pāriem ES, kā arī izveidot Eiropas Kiberlietu tiesu un pieņemt pasākumus, kuri piešķirtu jaunas tiesības ieslodzītajiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā Parlamentā ir bijusi izplatīta prakse veicināt strīdīgus jautājumus, kuri tālu pārsniedz Eiropas Savienības kompetences, iekļaujot tos tekstos attiecībā uz plašākiem jautājumiem, kas parasti garantētu plašu atbalstu. Man vēlreiz jānosoda šīs aplinkus metodes izmantošana, kas tikai diskreditē šo Parlamentu un paplašina plaisu starp EP deputātiem un vēlētājiem.

Laimīgā kārtā jautājumi attiecībā uz ģimenes likumu ietilpst dalībvalstu kompetencē, un tādēļ šis ir absolūti nelikumīgs un acīmredzams uzbrukums subsidiaritātes principam, kā Parlaments cenšas uzspiest dalībvalstīm kopēju izpratni par šiem jautājumiem, mēģinot veicināt radikālu darba kārtību.

Parlamenta atzīšanu attiecībā uz viena dzimuma savienībām — kuras ir spēkā tikai četrās dalībvalstīs — nevar piemērot pārējām dalībvalstīm, un tas ir kliedzošs mēģinājums ietekmēt likumdevējus un valstu sabiedrības viedokli, kas pelna visstingrāko nosodījumu.

Kad pieņēma Pamattiesību hartu, tika paustas bažas, ka nākotnē to var ļaunprātīgi izmantot un ka tā var nesaskanēt ar valstu tiesību aktiem. Pašreizējā situācija apstiprina, ka šīs prognozes bija pareizas.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Šajā rezolūcijā beidzot ir apstiprināti daži svarīgi principi: kopēja atbildība cīņā pret nelegālo imigrāciju, patvēruma meklētāju izvietošanā un ārzemju izcelsmes aizturēto repatriācija. No otras puses, es uzskatu, ka tā rezolūcijas daļa, kura attiecas uz minoritāšu tiesību un jo īpaši romu minoritātes tiesību ievērošanu, ir ļoti neatbilstīga un pārmērīgi politiski pareiza. Šajā tekstā pilnīgi nav ievērota tā degradācijas situācija, kādā dažās valstīs, piemēram, Itālijā, dzīvo romu kopienas nevis integrācijas politikas trūkuma dēļ, bet, gluži pretēji, apzināta lēmuma noraidīt jebkādus civilas dzīves noteikumus dēļ.

Nav nekāda nosodījuma attiecībā uz nelegālām darbībām (zādzībām, somiņu izraušanu, uzbāzīgu ubagošanu un nepilngadīgo prostitūciju), kas ir aizvien vairāk saistītas ar nelegālām romu apdzīvotām vietām lielāko Itālijas pilsētu priekšpilsētās un citviet. Pat sadaļā par nepilngadīgo aizsardzību nav pieminēta nepieciešamība aizsargāt šos pašus romu bērnus pret paverdzināšanas darbībām, kuras pret viņiem veic daži romu ģimenes galvas. Nav pieminēts pat tas, kā reāli būtu jāpiemēro Direktīva 2004/38/EK par to Kopienas iedzīvotāju izraidīšanu, kuri pēc trīs mēnešu uzturēšanās ES nespēj uzrādīt konkrētus ienākumus. Integrācija nevar notikt bez noteikumu ievērošanas, un romu minoritātes nav izņēmums šī principa ievērošanai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Vairākums Parlamentā ir apstiprinājis Eiropas Komisijas priekšlikuma par tā dēvēto Stokholmas programmu galveno būtību, kas ir spēcīgs uzbrukums tādam dalībvalstu suverenitātes pamatelementam kā taisnīgums. Kopēju darbību politiskās un tiesas iestāžu sadarbības jomā un sadarbības starp slepenajiem dienestiem pastiprināšana, kā arī iekšējas drošības stratēģijas un jaunu pasākumu datu apmaiņai ES ieviešana notiek uz visu ES valstu iedzīvotāju tiesību, brīvību un garantiju rēķina.

Kopējas migrācijas politikas attīstība, kuras pamatā ir imigrantu klasifikācija atbilstoši viņu vēlamības pakāpei, un tās visrepresīvākajā veidā, Frontex izmantošana, pārkāpj migrantu tiesības un ignorē to cilvēcisko traģēdiju, kas norisinās daudzās valstīs.

Pieaugošā cilvēku uzraudzība un pārraudzība ir satraucoša, tāpat kā profilēšanas prakse, pamatojoties uz datu meklēšanas tehnikām un vispārēju datu vākšanu, tā dēvētās novēršanas un kontroles nolūkā neatkarīgi no tā, vai iedzīvotāji ir vainīgi vai nevainīgi. Tāpat satraucoši ir milzīgie līdzekļi, kas tiek virzīti militāri rūpnieciskajam kompleksam un tā izmeklēšanas darbībām iekšējās drošības jomā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šā gada decembrī, uzreiz pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Padome pieņems politisku stratēģiju attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu — Stokholmas programmu. Šajā īpašajā brīdī, kad ievērojami pieaugs Eiropas Parlamenta lēmumu pieņemšanas pilnvaras, palielināsies arī valstu parlamentu loma Kopienas tiesību aktu izstrādes procesā. Šādā veidā tiks stiprināts iedzīvotāju viedoklis, kuriem arī tiks piešķirtas plašākas pilnvaras, lai panāktu Stokholmas programmas principu īstenošanu.

Īpaši nozīmīga un steidzama, manuprāt, ir nepieciešamība veikt darbības, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, dzimumorientācijas, invaliditātes, reliģiskās pārliecības, pasaules uzskata, ādas krāsas, tautības vai etniskās izcelsmes. Šajā kontekstā ir svarīgi, lai Padome pieņemtu visaptverošu direktīvu par nediskrimināciju, kas ietvertu visas tās jomas, kuras es tikko minēju. Eiropas Savienībai nav šāda tiesību akta, kā mēs bieži to esam norādījuši Eiropas Parlamentā.

Es ceru, ka šis robs tiks aizpildīts kā daļa no Stokholmas programmas īstenošanas. Tomēr ar tiesību aktu izstrādi vien nepietiek. Lai Stokholmas programma gūtu panākumus, ES iedzīvotājiem ir jāzina savas tiesības. Tādēļ Eiropas Komisijas uzdevums būs arī veicināt sabiedrības izpratni par tiesību aktiem diskriminācijas novēršanas un dzimumu līdztiesības jomā.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā ļauj panākt labāku līdzsvaru starp personas brīvību ievērošanu un dominējošo represīvo perspektīvu, ko papildina drošības pasākumi, kuru efektivitāte šodien ir grūti nosakāma. Ar šo programmu mēs vēlreiz apstiprinām savu uzticību solidaritātes un vērtību Eiropai, kurai ir pienākums aizsargāt reliģijas brīvību, vienlīdzīgas iespējas, sieviešu, minoritāšu un homoseksuāļu tiesības.

Tādēļ es stingri atbalstu Direktīvas par diskriminācijas novēršanu, kuru pašlaik Padome ir apturējusi un kuru Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa negribēja iepriekšējā Parlamenta sasaukuma laikā, pieņemšanu. PPE grupa ir atkārtoti apliecinājusi savus iebildumus pret šo tekstu. Es arī atzinīgi vērtēju grozījuma pieņemšanu, kurā aicināts izteikt prasību likvidēt šķēršļus, kas traucē īstenot tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, kā arī pieprasīt, lai tiktu aizliegta nepilngadīgu ārvalstnieku un nepilngadīgo bez pavadības aizturēšana.

Taču man žēl, ka atkal ir ignorēti migrācijas politikas mērķi, priekšplānā izvirzot nelegālās imigrācijas apkarošanu un aģentūras Frontex stiprināšanu. Kas attiecas uz patvēruma tematu, Eiropas Parlaments izskatīs priekšlikumus par kopēju patvēruma sistēmu, izmantojot savas pilnvaras piedalīties tiesību aktu pieņemšanā, kā arī rūpīgi uzraudzīs patieso politisko gribu panākt progresu šajā jomā.

  Timothy Kirkhope (ECR), rakstiski. – Lai gan ECR grupa atbalsta lielāko daļu Stokholmas programmā ietverto jautājumu, piemēram, sadarbību un solidaritāti policijas, pārrobežu noziedzības un korupcijas apkarošanas jomās, pamattiesību aizsardzību un risinājumu meklēšanu imigrācijas problēmai, cenšoties palīdzēt tām Dienvideiropas valstīm, kuras sastopas ar nopietnām imigrācijas problēmām, mēs neatbalstām priekšlikumus Eiropas Drošības stratēģijai un pasākumus, kuri ES nodotu kontroli pār mūsu krimināltiesību sistēmu un patvēruma politiku, kā arī prasību pēc „obligātas un neatsaucamas solidaritātes”. Mēs vairāk ticam sadarbībai, nevis piespiešanai; un tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Stokholmas programma ir vērsta uz drošības stiprināšanu, jo īpaši cīņā pret pārrobežu noziedzību un terorismu, vienlaikus ievērojot iedzīvotāju tiesības. Šie centieni, kas ir arī Lisabonas līguma jaunās realitātes rezultāts, varētu likt cerēt uz atbildīgu diskusiju par galvenajiem aspektiem attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kura kalpo iedzīvotājiem.

Par nožēlu daži gribēja diskusiju par tik svarīgu jautājumu kā Stokholmas programma demoralizēt ar jautājumu par viendzimuma personu laulībām, kas ir neatbilstīgi un nav saistīts ar šo tematu, un neattiecas pat uz likumīgajām atšķirībām katras Eiropas Savienības dalībvalsts iekšējos tiesiskajos risinājumos. Tiem, kuri šādi rīkojās vienīgi politiskas manevrēšanas labad, nerūp Stokholmas programmas liktenis.

Turpretī mans balsojums atspoguļo to, cik svarīgi ir apspriest vajadzības attiecībā uz šo brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kura kalpo iedzīvotājiem. Ar to es paudu arī nosodījumu to stratēģijai, kuri gribēja demoralizēt šo diskusiju ar šķeltniecisku darba kārtību, kurai nav nekā kopīga ar apspriežamo tematu.

  Judith Sargentini (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Eiropas Parlamenta rezolūcija, kurā tiek prasīta brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide, kas kalpotu iedzīvotājiem, ir progresīva rezolūcija, kura arī aptur Ministru padomes vēlmi atļaut iedzīvotāju personas datu brīvu apmaiņu. Šī rezolūcija arī garantē bēgļu un migrantu aizsardzību.

Šī rezolūcija ir solis uz priekšu ceļā uz progresīvu Eiropas tiesību aktu izstrādi migrācijas jomā. Izšķiroša nozīme ir dažiem no tās galvenajiem grozījumiem, tostarp tiem, kuri attiecas uz nerepatriēšanas principa ieviešanu, Frontex lomas samazināšanu, kam vairs nebūs nekādas lomas migrantu izvietošanā trešās valstīs, pozitīvo attieksmi pret nelegālo imigrantu en masse regularizāciju un pārliecību, ka drošībai ir jākalpo brīvības interesēm. Punktus par nelegālās migrācijas apkarošanu var dažādi interpretēt, lai gan, manuprāt, tajos nav ievērota piesardzība attiecībā uz represīviem pasākumiem. Man ļoti žēl, ka šajā rezolūcijā ir mīkstināta diskriminācijas novēršanas dokumentācija.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos izteikt dažus komentārus par daudzgadu programmu 2010.–2014. gadam attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (Stokholmas programmu). Brīvības, drošības un tiesiskuma nodrošināšana Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir viens no galvenajiem dalībvalstu pienākumiem. Eiropas Savienības valstīm ir jāpaplašina sadarbība tiesu iestāžu lietās, nekaitējot dalībvalstu tradīcijām un pamatlikumiem. Mums jāpalielina savstarpējā uzticība starp dalībvalstīm attiecībā uz to lēmumu atbilstību, kurus pieņēmušas citas dalībvalsts iestādes, jo īpaši jomās, kas saistītas ar legālo un nelegālo imigrāciju, kā arī attiecībā uz policijas un tiesu sadarbību krimināllietās. Eiropas Savienībai jāpastiprina centieni saistībā ar pārrobežu noziedzību un terorismu. Šajā saistībā jāveic pasākumi, lai palielinātu informācijas apmaiņas efektivitāti, vienlaikus neaizmirstot par privātuma, personas datu un pamattiesību aizsardzības jautājumu. Drošība Eiropā ir mūsu kopēja lieta, tāpat kā kopējs, vienots tirgus, un mums jādara viss iespējamais, lai katrs iedzīvotājs ES teritorijā jūtas droši, jo tā ir viena no mūsu pamatvērtībām.

  Renate Sommer (PPE), rakstiski. – (DE) Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikuma par Stokholmas programmu pieņemšanu. Ir svarīgi, lai Parlaments kā Eiropas iedzīvotāju pārstāvis ierosina virzienu, kāds jāieņem attiecībā uz tieslietu un iekšlietu politiku. Mēs esam panākuši labu rezultātu. Turklāt drošību mums dod arī Lisabonas līgums. Turpmāk Eiropas Parlaments ne tikai veiks padomdevēja funkcijas šajās politikas jomās, bet arī piedalīsies lēmumu pieņemšanas procesā. Mēs esam atraduši labu līdzsvaru starp drošību un iedzīvotāju tiesībām.

Iedzīvotājiem vajadzīga aizvien lielāka drošība. Taču mums ir atkārtoti jāatbild uz jautājumu, vai un kādā mērā drīkst ierobežot iedzīvotāju tiesības un brīvības, ieviešot drošības pasākumus. Manuprāt, mēs esam izvēlējušies labu vidusceļu. Tomēr, lai nodrošinātu, ka šis vidusceļš patiešām tiek iekļauts tieslietu un iekšlietu politikā, mēs prasām kā daļu no Stokholmas programmas īstenošanas piešķirt lielākas kontroles tiesības Parlamentam un ES valstu parlamentiem. Diemžēl plenārsēde neatbalstīja manu prasību attiecībā uz piekļuves EURODAC datubāzei piešķiršanu policijai.

Tas būtu vēl viens lietderīgs instruments cīņā pret terorismu un noziedzību. Tomēr mans ierosinājums, kurā Komisija tika aicināta iesniegt priekšlikumus, lai visā Eiropā apkarotu patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, guva atbalstu. Katrs patvēruma sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas gadījums sarežģī patvēruma piešķiršanu tiem, kuriem uz to ir likumīgas tiesības.

– Rezolūcijas priekšlikums: Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu (Euromed) brīvās tirdzniecības zonas pašreizējā situācija

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu kopīgai rezolūcijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu (Euromed) brīvās tirdzniecības zonas pašreizējo stāvokli.

Par spīti panāktajam progresam man žēl, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības galvenie mērķi nav sasniegti, apdraudot to paredzēto izpildi līdz 2010. gadam. Ir būtiski nodrošināt, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu integrācijas process un brīvās tirdzniecības zona tiek atjaunota kā ES politiska prioritāte, jo šī procesa un brīvās tirdzniecības zonas veiksmīgs iznākums veicinātu mieru, labklājību un drošību visā reģionā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Vidusjūras reģiona valstis, kā mēs zinām, ir civilizācijas šūpulis. Vidusjūras krastos ir radušās, attīstījušās un ieguvušas ietekmi idejas un iestādes, kas nosaka Eiropas civilizācijas būtību un ir neatņemama tās vēstures un nākotnes plānu sastāvdaļa.

Tās krastos ir radušās arī dziļas šķelšanās, bieži risinātas ar ieroču palīdzību, kas ir novedis pie sāpīgas politiskas separācijas, aizvien plašākas plaisas starp Vidusjūras reģiona valstīm un attīstības, kura ir atšķirīga, lai neteiktu — pretēja tam, kas agrāk bija pasaules centrs.

Eiropas Savienībai, kas vēlas būt atvērta pasaulei un veicināt dialogu starp tās dalībvalstīm un trešām valstīm, jāatbalsta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības zonas koncepcija, kas rada iespēju atkal veidot ciešākas attiecības starp abiem Vidusjūras krastiem un kas veicina arī lielāku Dienvidu-Dienvidu konverģenci.

Ir būtiski atzīt, ka līdz šim panāktie rezultāti neatbilst tiem mērķiem, kuri ir šīs koncepcijas pamatā. Ir daudz ekonomisku un finansiālu šķēršļu, lai gan ir skaidrs, ka visnopietnāko aizķeršanos rada izteikti politiska rakstura aspekti. Mums jābūt neatlaidīgiem un jāpalīdz radīt iespēja atjaunot tirgu Vidusjūras reģiona valstu mērogā, kas paplašinās kontaktus starp tautām un atjaunos saites, kuras pa šo laiku ir sarautas.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Man žēl, ka joprojām pastāv uzkrītošs ekonomisks, sociāls un demogrāfisks līdzsvara trūkums starp abiem Vidusjūras krastiem. Tāpēc es balsoju par jauna stimula došanu, lai integrētu Vidusjūras reģiona dienvidu un austrumu valstis starptautiskajā tirdzniecībā, lai tās var dažādot savas ekonomikas un godīgi sadalīt saistītos labumus.

Mums jāmazina tā plaisa, kas attīstības ziņā šķir Vidusjūras ziemeļu un dienvidu krastus. Turklāt šī brīvās tirdzniecības zona ir jāpapildina, pakāpeniski un nosacīti ieviešot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, ņemot vērā pašreizējās diskusijas par migrācijas un attīstības saistību.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret Euromed ziņojumu, jo nav iespējams nošķirt tirdzniecības jautājumu no šī politiskā dialoga Vidusjūras reģiona valstu savienībā. Šis ziņojums ir koncentrēts uz Eiropas Savienības pamata interesēm attiecībā uz Vidusjūras reģiona valstu savienību. Es runāju par brīvās tirdzniecības zonas izveidi abos reģionos. Es esmu pret šādas brīvās tirdzniecības zonas ieviešanu.

Tirdzniecības nodaļai jābūt pamatotai uz godīgas tirdzniecības principu, ņemot vērā nevienlīdzības starp Eiropas Savienības valstīm un Vidusjūras reģiona valstīm. Taču, kas attiecas uz politikas nodaļu, mēs nevaram piekrist tam, ka Eiropas Savienība piešķir Marokai īpašo statusu, kamēr tā turpina pārkāpt cilvēktiesības. Ciktāl tas attiecas uz Eiropas Savienību, Sahāras konfliktam ir jābūt Vidusjūras reģiona savienības prioritārajam jautājumam, atbalstot referenduma sasaukšanas procesu par pašnoteikšanos saskaņā ar ANO rezolūcijām. No tā izriet, ka mēs nevaram pieņemt arī tā dēvēto nesodāmību, ko Eiropas Savienība ir piešķīrusi Izraēlai. Iemesls ir tas, ka Izraēla nemitīgi pārkāpj starptautiskās tiesības, kā arī mūsu politiskās saistības pret Palestīnu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka tiks uzlaboti un stiprināti daudzpusēji kontakti ar Vidusjūras reģionu un jo īpaši ar Vidusjūras reģiona dienvidu un austrumu valstīm (VDAV). Tāpat es atbalstu Eiropas Savienības centienus uzsākt šo valstu ekonomiku modernizēšanas procesu un tādējādi palīdzētu to iedzīvotājiem. Taču es ļoti šaubos, vai to var sasniegt, izveidojot paredzēto Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības zonu.

Ietekmes uz ilgtspējību novērtējumā, ko veikusi Mančestras Universitāte, izteikts brīdinājums par negatīvajām sekām vides un sociālajā jomā, ko šī brīvās tirdzniecības zona radītu iesaistītajām VDAV. Šis nolīgums radīs jaunus tirgus ES valstīm, bet es baidos, ka tas nopietni kaitēs VDAV valstu ekonomikām. Arī paralēlā darba ņēmēju pārvietošanās brīvības ieviešana, kas prasīta rezolūcijas priekšlikumā, varētu izraisīt milzīgu imigrācijas vilni uz Eiropu un novestu pie VDAV neatliekami vajadzīgo darba ņēmēju aizplūšanas. Tādēļ es balsoju pret šo rezolūciju, lai palīdzētu nodrošināt pozitīvu VDAV nākotni.

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, pēc 1995. gada Barselonas Konferences vēl joprojām nav attīstīts viss potenciāls, kas piemīt dabiskajām attiecībām starp Vidusjūras baseina valstīm.

Tālejošajam plānam izveidot jaunas un ciešākas politiskas, sociālas un kultūras saites starp Vidusjūras ziemeļu un dienvidu krastiem arī turpmāk jābūt vienam no Eiropas Savienības prioritārajiem mērķiem, lai panāktu vēlamo un stratēģisko brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Šī Euromed zona var būtiski veicināt mieru, labklājību un drošību šajā reģionā.

Es atbalstu pasākumus un centienus, kas vērsti uz tirdzniecības šķēršļu un ierobežojumu atcelšanu, un es saprotu, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības panākumi nav atkarīgi tikai no Eiropas valstu gribas. Brīvās tirdzniecības zonas izveide prasa noteiktu, nepārtrauktu un sinerģisku visu pušu ieguldījumu.

Vidusjūras valstu savienībai ir jāpastiprina sadarbības veidi saskaņā ar Euromed sistēmu, lai ļautu visām partnervalstīm piedalīties Eiropas Savienības reģionālajās programmās un attiecīgajās politikas jomās. Šajā kontekstā es vēlos atzīmēt, ka plānu izstrāde saskaņā ar struktūru, kas noteikta Parīzē 2008. gada jūlijā tādos stratēģiskos sektoros kā jaunas infrastruktūras, sadarbība starp MVU, komunikācijas un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, var dot pozitīvu ieguldījumu attīstībā un veicināt apmaiņu un ieguldījumus, jo Vidusjūras dienvidu krasta valstīm tas ir ļoti nepieciešams. Visi šie nosacījumi kalpo tam, lai veicinātu miera panākšanu un draudzīgu attiecību izveidi.

Minēto iemeslu dēļ es atbalstu šo rezolūciju un ceru, ka Komisijas izstrādātais ceļvedis tiks ievērots un sniegs tos ieguvumus, ko mēs visi gaidām.

- Rezolūcijas priekšlikums (B7-0153/2009): Kompensācijas pasažieriem aviosabiedrības bankrota gadījumā

  Richard Ashworth (ECR), rakstiski. – ECR noraidīja citu grupu Transporta komitejā iesniegto rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz pasažieru kompensācijām aviosabiedrības bankrota gadījumā. Mēs ECR iesniedzām savu rezolūcijas priekšlikumu, kas tālāk minēto iemeslu dēļ būtu izlabojis virkni galveno nepilnību pieņemtajā tekstā.

Lai gan pasažieru tiesību nodrošināšana, protams, ir būtiski svarīga, var veikt efektīvākus pasākumus, neuzkraujot pasažieriem vēl lielāku izmaksu slogu.

1. Mums būtu jāsagaida ietekmes novērtējums, ko komisārs Tajani kungs ierosināja 7. oktobra plenārsēdē.

2. Atbalstītajā tekstā ir pausts aicinājums izveidot „garantijas” fondu, ko izmantotu pasažieru kompensācijām aviosabiedrības bankrota gadījumā. Tomēr šāda fonda izveidi neizbēgami nāktos finansēt patērētājam, kas nozīmē, ka pasažieriem būtu vēl vairāk jāmaksā par biļetēm. Pašlaik šis nevajadzīgais pasākums papildinātu to prāvo pastāvošo lidostu nodokļu, apdrošināšanas izdevumu un pārējo nodokļu sarakstam, kas pasažieri jau tagad ir spiesti maksāt.

(Balsojumu paskaidrojumi ir saīsināti saskaņā ar 170. pantu)

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es atbalstīju šo priekšlikumu, kurā prasīts, lai Komisija pārskata pašreizējos tiesību aktus un arī izstrādā jaunus tiesību aktus, kas nodrošinātu, ka pasažieri aviosabiedrības bankrota gadījumā netiks pamesti sarežģītā situācijā.

Pašlaik Eiropas tiesību aktos nav nosacījumu, lai aizsargātu Eiropas pasažierus gadījumā, ja aviosabiedrība, kurā pasažieris ir veicis lidojuma rezervāciju, cieš bankrotu. Es stingri atbalstu Transporta komitejas priekšsēdētāja nostāju, kurš norādīja, ka daudziem pasažieriem nav līdzekļu, lai spētu tiktu galā ar šāda veida zaudējumiem. Šajā kontekstā būtu jāizveido atbalsta mehānisms vai kompensācijas fonds, lai palīdzētu tiem, kuri šāda veida bankrota gadījumā ir nokļuvuši nepatīkamā stāvoklī.

Noteikumi, kas attiecas uz pasažieru tiesībām, ir jāatjaunina un jāstiprina, lai nodrošinātu aizsardzību un palīdzētu aviosabiedrības bankrota gadījumā vai negadījumos, ko pasažieri nevar ietekmēt.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par kompensācijām pasažieriem aviosabiedrības bankrota gadījumā, jo es uzskatu, ka nepieciešams palielināt Eiropas pasažieru aizsardzību aviosabiedrības bankrota gadījumā, ieviešot jaunus tiesību aktus vai pārskatot esošos tiesību aktus un izveidojot rezerves fondu kompensācijām.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komerciālās aviosabiedrības ir cīnījušās ar nopietnu krīzi kopš 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, ko vēl ir saasinājusi pašreizējā ekonomiskā un finansiālā krīze. Bankrotu un nepatīkamu situāciju, kurās pasažieri, daudzi no tiem tranzītā, nokļūst sarežģītā stāvoklī, skaits aizvien palielinās.

Šis patērētāju aizsardzības trūkums ir patiešām nepieņemams, un tas prasa Eiropas reakciju, kas nodrošina aviosabiedrību novērtēšanu, sekmē palīdzību šādās situācijās nonākušiem pasažieriem un nosaka kompensāciju par kaitējumu.

Šajā saistībā minētajiem pasākumiem ir jāņem vērā aviosabiedrību finansiālais trauslums, un tāpēc nedrīkst būt nevajadzīgi šķēršļi to darbībai. Šie pasākumi nedrīkst iet tālāk par to, kas ir obligāti nepieciešams, lai nodrošinātu patērētāju/pasažieru aizsardzību.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Kopš 2000. gada Eiropas Savienībā septiņdesmit septiņas aviosabiedrības ir iesniegušas bankrota procedūras pieteikumu. Protams, pastāv Eiropas tiesību sistēma attiecībā uz cenu pārredzamību un kompensāciju iekāpšanas atteikuma gadījumā, bet ES ir jānovērš nepilnības maksātnespējas gadījumu jomā, jo īpaši, kad biļetes ir nopirktas, izmantojot internetu. Joprojām ir pārāk daudz pasažieru, kas nokļūst bezizejas situācijā bez līdzekļiem, lai to atrisinātu, jo viņi ir iztērējuši visus savus ietaupījumus par savas ģimenes atvaļinājumu. Es esmu par likumiem, kas garantē, ka pasažieri savā galamērķī nepaliek sarežģītā situācijā, jo viņiem netiek nodrošināti alternatīvi veidi, kā atgriezties mājās, vai alternatīva izmitināšana.

  Jörg Leichtfried (S&D), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo rezolūciju, jo īpaši attiecībā uz regulu Nr. 261/2004, ar ko izveido vienotus noteikumus par kompensācijām un atbalstu pasažieriem iekāpšanas atteikuma un atcelšanas vai lidojuma ilgas kavēšanās gadījumos un ar ko atceļ regulu Nr. 295/91, kura jau ir pieņemta. Šī regula jau paredz pareizos pasākumus, un pasažieru tiesību stiprināšana un aizsardzība vienkārši ir loģisks turpinājums.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Mēs balsojam par šo rezolūciju, cerot pēc iespējas vairāk aizsargāt aviosabiedrību pasažieru intereses, ņemot vērā pašreizējos apstākļus šajā jomā (transporta pakalpojumu liberalizāciju, aviosabiedrību skaita pieaugumu).

Taču mēs gribam uzsvērt, ka kompensācijas sistēma, kas ierosināta šajā ziņojumā, ir vienīgi pagaidu risinājums, kurš ne mazākajā mērā neatrisina pamatproblēmu.

Reālais risinājums ir Eiropas civilā gaisa transporta dienesta izveide. Tāda valsts dienesta izveide, kas rūpējas par vispārējām interesēm un tādējādi racionalizē veicamos lidojumus, lai samazinātu ietekmi uz vidi. Tāda valsts dienesta izveide, kas rūpējas par vispārējām interesēm un tādējādi par drošību, pārvietošanās brīvību un tā lietotāju, kā arī darbinieku labklājību.

Mums ir steidzami jāaizmirst ekskluzīvu interešu Eiropa un jāizveido vispārējo interešu Eiropa.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Saistībā ar pieaugošo bankrotu skaitu, kas vērojams aviosabiedrību vidū, ietekmējot tūkstošiem dalībvalstu iedzīvotāju, ES ir radusies nepieciešamība veikt pasākumus, lai iedzīvotājus aizsargātu. Patiesībā ir būtiski aizsargāt to cilvēku tiesības, kuri ikdienā izmanto gaisa transportu. Tāpēc es balsoju par.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju par kompensācijām pasažieriem aviosabiedrības bankrota gadījumā. Patiešām, šobrīd vienīgie pasažieri, ko aviosabiedrības bankrota gadījumā aizsargā Eiropas tiesību akti, ir tie, kuri rezervē kompleksos tūrisma braucienus.

Tomēr ir skaidrs, ka patērētāju paradumi attiecībā uz brīvdienu braucienu rezervēšanu pēdējos gados lielā mērā ir mainījušies: ir palielinājusies zemo izmaksu Eiropas aviosabiedrību izmantošana, komplekso tūrisma braucienu pārdošanas apjoms ir strauji krities un ir palielinājies tiešās un individuālās pārdošanas tiešsaistē, kā arī tikai sēdvietu pārdošanas apjoms.

Ja tam vēl pievieno krīzi, ko pašlaik piedzīvo šī nozare, mēs viegli varam iztēloties Eiropas pasažieru skaitu, kuri sarežģītā stāvoklī atrodas savā atvaļinājuma galamērķī, dažkārt bez jebkādas izmitināšanas izmisīgi gaidīdami atgriešanās reisu pēc tās aviosabiedrības sabrukuma, ar kuru bija paredzēts lidot.

Pēc tam viņi saņems tikai nominālu kompensācijas apmēru par izciestajām neērtībām, un pat tās iegūšana radīs grūtības… Komisijai steidzami ir jāierosina likumdošanas iniciatīva, lai risinātu šo satraucošo situāciju. Vienlaikus ir jāievieš aviosabiedrību finansēts kompensāciju fonds, lai finansētu šos kompensāciju maksājumus.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Tiem Eiropas reģioniem, kuri ir atzīti kā tūristu galamērķi, ir jānodrošina šīs nozares pakalpojumu lietotājiem visaugstākā līmeņa serviss un kvalitāte.

Piemērs tam ir Madeira, ko pagājušā nedēļā Pasaules Tūrisma organizācija klasificēja kā vienu no labākajiem tūristu galamērķiem pasaulē, piešķirot tai augstāko novērtējumu 13 no saviem 15 vērtēšanas kritērijiem. Lai saglabātu šo pozīciju augstas konkurētspējas tirgū, ir nepieciešams turpināt publisko un privāto personu iesākto darbu, ņemot vērā vides, ekonomikas un sociālo ilgtspēju. Šis mērķis ietver tūristu, kas apmeklē šo salu, nodrošināšanu ar visaugstākajām garantijām attiecībā uz viņu lidojumu un izmitināšanas apstākļiem.

Šis rezolūcijas priekšlikums, par kuru mēs šodien balsojām, ir solis šajā virzienā, jo tā mērķis ir aizsargāt bankrotējušo aviosabiedrību pasažierus, izveidojot obligātās apdrošināšanu un garantijas fondus šīm aviosabiedrībām, kā arī ieviešot neobligāto apdrošināšanu to klientiem.

Tāpat pozitīvs ir aicinājums, lai Eiropas Komisija iesniedz priekšlikumu par kompensācijām bankrotējošo aviosabiedrību pasažieriem un nodrošina viņu repatriāciju, ja tie kādā lidostā ir nonākuši sarežģītā stāvoklī.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par kompensācijām pasažieriem aviosabiedrības bankrota gadījumā. Pašlaik ir vairāki Eiropas reglamentējošie akti, kas regulē šādas situācijas: kompensāciju un klienta repatriāciju tās ceļojumu kompānijas bankrota gadījumā, kura ir piedāvājusi šos kompleksos tūrisma braucienus; aviosabiedrību operatoru atbildība par negadījumiem un noteikumi par kompensāciju pasažieriem; kompensācijas un palīdzība pasažieriem, kuriem liegta iekāpšana vai kuru lidojumi ir atcelti vai tiek ilgstoši aizkavēti.

Taču nav tiesību normu, lai aizsargātu patērētājus aviosabiedrības operatora bankrota gadījumā. Pēdējos deviņos gados ir bankrotējušas 77 Eiropas aviosabiedrības. Tādēļ es uzskatu, ka šī direktīva ir absolūti nepieciešama. Tādēļ Eiropas Parlaments ir lūdzis Komisiju stiprināt pasažieru situāciju aviosabiedrības bankrota gadījumā. Faktiski Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju līdz 2010. gada jūlijam iesniegt tiesību aktu priekšlikumu, kurš noteiktu kompensāciju bankrotējošo aviosabiedrību pasažieriem, ieviestu savstarpējas atbildības principu par visu to aviosabiedrību, kurās ir pieejamas sēdvietas, pasažieriem, kas lido uz vienu galamērķi, nodrošinātu aviosabiedrību obligāto apdrošināšanu, izveidotu garantiju fondu un piedāvātu brīvprātīgās apdrošināšanas pakalpojumus pasažieriem.

- Rezolūcijas priekšlikums: „made in” (izcelsmes norāde)

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par izcelsmes norādi, jo tā pamatā ir princips, ka patērētāju aizsardzībai nepieciešami pārredzami un vienoti tirdzniecības noteikumi, tostarp izcelsmes norāde. Šajā saistībā es atbalstu Komisijas iejaukšanos, lai kopā ar dalībvalstīm aizstāvētu patērētāju likumīgās tiesības un vēlmes tajos gadījumos, kad ir pierādījumi par importētāju un ražotāju ārpus Eiropas Savienības krāpniecisku vai maldinošu izcelsmes norādi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt patērētājiem atbilstošu informāciju, kad tiek izdarīta izvēle par konkrētu produktu iegādi, īpaši saistībā ar to izcelsmes valsti un attiecīgajiem drošības, higiēnas vai vides standartiem, ko piemēro to ražošanai — informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu saprātīgu un apzinātu izvēli — es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kurā Komisija tiek aicināta atkārtoti iesniegt savu priekšlikumu Parlamentam, lai to var apspriest saskaņā ar likumdošanas procesu, kas paredzēts Lisabonas līgumā.

Taču man jāpiemin, ka laikā, kamēr notiks Komisijas priekšlikuma par izcelsmes norādēm izvērtēšana, es pievērsīšu nopietnāku uzmanību piemērotam atbalstam, kas tiek sniegts tradicionālajiem produktiem, lai lielāka patērētāju aizsardzība — kas ir gan nepieciešama, gan vēlama — nenodarītu nelabojamu kaitējumu mazajiem tradicionālo produktu ražotājiem. Es veltīšu īpašu uzmanību arī tiem mehānismiem, kas tiek izmantoti izcelsmes noteikšanā, lai tas Eiropas ražotājus nenostādītu neizdevīgā stāvoklī salīdzinot ar to konkurentiem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs uzskatām, ka pieņemtā rezolūcija pilnīgi neatbilst tam, kādai, mūsuprāt, vajadzētu būt izcelsmes norādei, kas, cita starpā, ir instruments, lai Eiropā aizsargātu darba vietas ražošanas jomā, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī instruments, lai risinātu dempinga jautājumu sociālajā un vides jomā. Tādēļ mēs atturējāmies.

Turklāt, šajā rezolūcija nav ņemtas vērā sekas, ko dažās dalībvalstīs pasaules mēroga tirdzniecības liberalizēšanas izjutīs pašreizējās darbavietas un rūpniecības struktūras. Tajā nav ņemti vērā neskaitāmie darbības pārvietošanas gadījumi vieglas peļņas meklējumos un to radītās sekas, kā, piemēram, milzīgā reģionu deindustrializācija, pieaugošais bezdarbs, kā arī ekonomisko un sociālo apstākļu pasliktināšanās. Šī rezolūcija aprobežojas ar aicinājumu Komisijai un Padomei „veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus”.

Visbeidzot, mēs nožēlojam, ka vairākums deputātu Parlamentā ir noraidījuši mūsu iesniegtos priekšlikumus, kas, cita starpā, paredzēja darbavietu saglabāšanu, darba ņēmēju un patērētāju tiesību ievērošanu, cīņu pret bērnu nodarbināšanu vai verdzību un iebildumus pret preču importu no okupētajām teritorijām, un kas neatlaidīgi atgādināja nepieciešamību pārtraukt sniegt Eiropas palīdzību tiem uzņēmumiem un investoriem, kuri pārvieto savu ražošanu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Ņemot vērā ekonomisko krīzi, ko piedzīvo mūsu Eiropas uzņēmumi, Eiropas Savienībai vairāk kā jebkad ir jānodrošinās ar obligātu izcelsmes marķēšanas sistēmu, kaut arī tikai noteiktam importēto preču skaitam, proti, tekstilizstrādājumiem, juvelierizstrādājumiem, apģērbiem un apaviem, ādas izstrādājumiem un rokassomām, lampām un apgaismojumam, un stikla izstrādājumiem, jo tā ir precīza informācija gala patērētājiem. Tas arī ļaus Eiropas patērētājiem precīzi zināt, no kuras valsts nāk prece, ko viņi iegādājas. Tādējādi viņi spēs saistīt šīs preces ar tiem sociālajiem, vides un drošības standartiem, kas parasti tiek asociēti ar šo valsti. Citiem vārdiem, mūsu iedzīvotājiem kā atbildīgiem patērētājiem būs tik liela pārredzamība, cik viņiem ir nepieciešams.

  Jacky Hénin (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Jēdziens „made in” („ražots”) nedrīkst attiekties tikai uz norādi, bet tam ātri jākļūst par ietekmīgu koncepciju, lai ievērotu visjaunākos noteikumus saistībā ar zināšanām, darba ņēmēja tiesībām, ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, kā arī atbildīgu ekonomisku attieksmi.

Ieviešot jēdzienu „Ražots Eiropā”, mēs varētu palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli, rīkoties, lai iegūtu jaunas tiesības.

Tomēr Taču mēs atkal esam aprobežojušies ar paziņojumiem par labiem nolūkiem, it kā vienkārši izteikumi, ka mēs esam labākie un stiprākie, padarītu to par īstenību.

Tas ir apkaunojums, un tādēļ es atturējos.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Es saprotu vajadzību pēc debatēm par Eiropas tiesiskās sistēmas komerciālo galaproduktu izcelsmes norādes izveidi, jo īpaši, saistībā ar patērētāju informēšanu un pārredzamību tirdzniecības partneru starpā. Standartizētas marķēšanas sistēmas izmantošana nodrošinās pilnīgāku un precīzāku informāciju patērētājiem un norādīs tos sociālos un vides standartus, kuriem atbilst attiecīgie produkti. Turklāt izcelsmes norāde ir svarīgs solis virzienā uz saskaņotu tirdzniecības noteikumu ar trešām valstīm.

Tomēr ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru, raugoties no ražotāju un patērētāju perspektīvas. Patērētājiem piedāvāto pārredzamību nedrīkst veidot uz ražotāju rēķina. Tā nedrīkst radīt papildu izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Saistībā ar pašreizējām diskusijām ir svarīgi izstrādāt skaidras pamatnostādnes un tās aizstāvēt, tostarp Austrijas vārdā. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu brīvprātīga Eiropas komerciālo galaproduktu izcelsmes norādes izveide, ņemot vērā esošās nacionālās un reģionālās kvalitātes norādes.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par, jo norāde „made in” ir būtiska, lai nodrošinātu tirgus pārredzamību un sniegtu patērētājiem informāciju par viņu iegādātā produkta izcelsmi.

Ir svarīgi stiprināt Kopienas ekonomiku, uzlabojot ES rūpniecības konkurētspēju globālajā ekonomikā. Mums izdosies panākt godīgu konkurenci tikai tad, ja tā darbosies ar skaidriem noteikumiem ražotājiem, eksportētājiem un importētājiem, vienlaikus ievērojot sociālās un vides prasības.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Savienība ieviesīs izcelsmes norādi. Sākot no šā brīža būs jānorāda izcelsmes valsts noteiktiem produktiem, ko ES importē no trešām valstīm. Galvenais izcelsmes norādes nolūks ir sniegt ES patērētājiem neierobežotu informāciju par viņu iegādāto preču izcelsmes valsti un ļaut viņiem saistīt preces ar attiecīgās valsts sociālajiem, vides un drošības standartiem.

Tas ir pirmais solis karā pret Tālo Austrumu precēm, ko bieži ražo strādnieki ekspluatācijas apstākļos, un vēlāk šīs preces Eiropas tirgū tiek pārdotas par dempinga cenām.

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, šodien Parlaments pārliecinoši atkārtoja viedokli, ko tas jau vairākkārt izteicis iepriekšējā sasaukuma laikā: Eiropai jāievieš regula, kas nodrošina izcelsmes norādi daudzajām precēm, kas tiek ievestas tās teritorijā.

Šī lēmuma pamatā ir nepieciešamība nodrošināt vairāk informācijas, un tādējādi aizsardzības patērētājiem, lai ļautu viņiem veikt apzinātu izvēli. Regula par izcelsmes norādi beidzot ļaus Eiropas uzņēmējiem uz vienlīdzīga pamata konkurēt ar uzņēmumiem trešās valstīs, kurās jau kādu laiku pastāv noteikumi par importēto preču marķēšanu. Tirgus ir brīvs tikai tad, ja ir skaidri, savstarpēji un piemēroti noteikumi.

Apstiprinātās rezolūcijas mērķis ir aicināt Komisiju, pēc neauglīgajiem mēģinājumiem izmantot Padomes starpniecību, atkārtoti iesniegt priekšlikumu, ņemot vērā jaunos pienākumus, ko Parlaments ir ieguvis saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Mēs esam pārliecināti, ka vienošanās starp Eiropas Parlamenta politiskajām grupām kalpos tam, lai izveidotu galīgo tiesisko regulējumu ar Padomi.

Es izmantošu šo iespēju, lai uzsvērtu, ka ir jāievēro tās preču kategorijas, kas paredzētas šobrīd ierosinātajā regulējumā, un šajā regulējumā ir jāietver arī aizdares līdzekļi, citiem vārdiem sakot, produkti, kuriem ir būtiski nodrošināt kvalitāti un atbilstību Eiropas noteikumiem, lai garantētu drošību tiltu konstrukcijām, automašīnām, elektriskajai sadzīves tehnikai un citām lietām, kur tiek izmantoti aizdares līdzekļi. Mūsu prioritāte ir drošības nodrošināšana.

Šodienas balsojums ir būtisks panākums, ko mēs veltām Eiropas patērētājiem un ražotājiem Parlamenta jaunā politiskā impulsa laikā, ko rada koplēmuma procedūra, kas beidzot izstrādāta, lai likvidētu to demokrātijas trūkumu, kas mums tik ilgi bija jāpacieš.