Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/0125(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0001/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 20/01/2010 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0002

Debates
Trešdiena, 2010. gada 20. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Eiropas ombuda ievēlēšana

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE).(IT) Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments ir paudis savu uzticību Eiropas Ombudam, kura pilnvaras būs spēkā līdz mūsu parlamentāro pilnvaru laika beigām.

Man jānorāda, ka šis bija pozitīvs balsojums mums visiem un visiem Eiropas pilsoņiem. Eiropas Ombuds risinās pilsoņu sūdzības attiecībā uz mūsu iestāžu sliktu pārvaldību. Ombuds ir atbildējis Parlamentam, ir atbildējis uz jautājumiem par to, kā padarīt viņa darbu pārredzamāku, kā uzlabot sadarbību starp Parlamentu un Ombuda ierēdņiem, kā arī saziņu ar sabiedrību.

Viņa nozīme būs ļoti svarīga Eiropas pilsoņu aizstāvībā, palīdzot viņiem to saziņā ar valsts pārvaldi un, iespējams, arī ļaujot pilsoņiem just, ka viņi atrodas kopīgā Eiropā. Reizēm neefektīvā birokrātijas sloga samazināšana ir mērķis, pie kura jāstrādā mums visiem.

Eiropas Savienība būs vēl politiskāka, ja spēs nodrošināt, ka tās darbību centrā ir pilsoņi. Tādēļ ceru, ka jaunais ombuds varēs piemērot iepriekšēju pieredzi, lai vēl vairāk uzlabotu pozitīvas attiecības ar Eiropas pilsoņiem.

 
  
  

- Ziņojums: Eva Joly (A7-0086/2010)

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka mūsu referente Joly kundze un visas politiskās grupas ir paveikušas lielisku darbu, sagatavojot šo ziņojumu, ko es kopā ar maniem kolēģiem no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) no sirds atbalstu.

It sevišķi vēlos paust atbalstu tai ziņojuma daļai, kurā ir uzsvērts, ka sarunās par Kotonū nolīguma pārskatīšanu, no vienas puses, vajadzētu ņemt vērā finanšu krīzes sekas, un, no otras puses, migrāciju un, jo vairāk, vajadzību ierobežot nelegālo imigrāciju.

Tā patiesībā ir ļoti negatīva ietekme gan ĀKK valstu tautsaimniecībām, kas imigrācijas dēļ zaudē darbaspēku un kvalificētus darba ņēmējus, kuri ir nepieciešami attīstībai, gan tām ES valstīm, ko vissmagāk skārusi nelegālā imigrācija, piemēram, Itālija, kuras spējai uzņemt imigrantus ir ekonomiski ierobežojumi un ierobežojumi attiecībā uz profesiju, ko nevar pārsniegt, ja valsts vēlas izvairīties no sociālas lejupslīdes.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Joly kundzes ziņojumu, lai gan uzskatu, ka mēs visi piekrītam vienam no tā centrālajiem argumentiem, proti, ka mums vajadzīgs īstenot politiku, kura koncentrējas uz Āfrikas valstu ekonomisko attīstību, lai apkarotu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un ļautu prasmīgiem afrikāņiem sevi beidzot veltīt savu valstu attīstībai. To es saprotu un atbalstu. Tad kādēļ šajā pašā ziņojumā tik stūrgalvīgi argumentēts par labu politikai par jaunu emigrāciju no Āfrikas valstīm un jaunu imigrāciju uz Eiropu? Galu galā tas patiesībā sekmē intelektuālā darbaspēka emigrāciju — prasmīgāko, dinamiskāko un uzņēmīgāko afrikāņu emigrāciju. Es apgalvoju, ka „zilā karte” ir bīstama Eiropai un it sevišķi kaitīga Āfrikai un Āfrikas cilvēkiem. Pieminētā „cirkulārā migrācija” ir veltīgs sapnis, jo šie imigranti neatgriežas mājas un tiek izveidota jauna augsne nelegālajai imigrācijai.

 
  
 

***

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, mūsu šīs nedēļas, it sevišķi šodienas, darba kārtība ir bijusi trūcīga, nepilnīga un saīsināta. Mēs visi zinām, kādēļ. Nedēļa ir veltīta slepeniem manevriem. Es pat sacītu cigarešu dūmu piepildītās slepenās istabās, bet šī ir Brisele, tādēļ sacīšu — istabās bez cigarešu dūmiem.

Esam noklausījušies šo uzklausīšanu bezjēdzību. Tā ir novedusi pie kandidātiem, kam man jāsaka, ka neesmu dzirdējis nevienu pašu šī Parlamenta deputātu sakām, ka, viņaprāt, mēs grasāmies iecelt 27 piemērotākos vīrus un sievas visā Eiropas Savienībā, lai nodotu viņiem lieliskās pilnvaras, kuras koncentrētas Eiropas Komisijas rokās. Viņi nebūs tikai izpildvara, bet būs arī tiesīgi iniciēt tiesību aktus — tāda varas koncentrācija, kas ir ārkārtēja jebkurā kontekstā, bet jo vairāk, ja paturam prātā, ka viņi nav tieši atbildīgi vēlētājiem. Tie ir ekskluzīvākais ievēlētais spēks Eiropā — 736 EP deputāti var izlemt, kas vadīs kontinentu.

Nav jābūt eiroskeptiķim, lai uzskatītu to par apstrīdamu. Man šķiet neparasti, ka šis kontinents, kas eksportēja pārstāvošas valdības un parlamentārās demokrātijas ideju, kas demokrātijas sēklu aiznesa uz tāliem kontinentiem, kur tā atrada auglīgu zemi, tagad pieņem cirvi šim senču kokam Eiropā. Šis process mūs visus pazemina.

 
  
 

***

 
  
  

- Ziņojums: Eva Joly (A7-0086/2009)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, apsverot ES un ĀKK attiecības, pirmajam principam noteikti jābūt tam, kā mēs palīdzam daudzu šo valstu cilvēkiem izkļūt no nabadzības.

Kad runāju ar šo valstu uzņēmējiem, viņi sūdzas par to, kā pat 40 gadu pēc neatkarības iegūšanas daudzi no viņiem saskaras ar 40 gadu sociālisma problēmām, kad joprojām ir atkarīgi no primārām tautsaimniecībām, kā arī pārmērīgi atkarīgi no palīdzības.

Šo valstu uzņēmēji man arī stāsta, kā tirdzniecības ierobežojumi patiesībā kaitē šīm valstīm un kā tie nabadzīgākajiem pilsoņiem sadārdzina pārtikas un medikamentu importu. Viņi sūdzas par ES tarifu un beztarifu ierobežojumiem, un esmu gandarīts, ka ES un ĀKK risina dažus no šiem tarifu ierobežojumiem, ja arī ne beztarifu ierobežojumus.

Esmu arī gandarīts, ka Komisija faktiski ir izveidojusi vienību, kas palīdz attīstības valstu uzņēmējiem eksportēt uz ES. Mums jāatceras pirmais princips, ka labākais veids, kā palīdzēt nabadzīgākajiem izkļūt no nabadzības, ir sekmēt tirdzniecību un palīdzēt uzņēmējiem nabadzīgākajās valstīs.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, 31. punkts, kur Komisija aicināta iekļaut principu par cirkulāro migrāciju un tās veicināšanu, izsniedzot cirkulārās migrācijas vīzas, bija pietiekams iemesls, lai balsotu pret E. Joly ziņojumu. „Cirkulārā migrācija” ir mirāža. Tas ir kas tāds, kas pastāv oficiālos ES dokumentos un līdzīgos materiālos, bet ne reālajā pasaulē (ar dažiem izņēmumiem). Cirkulārās migrācijas būtība ir, ka imigrantam piešķir ierobežotu uzturēšanās atļauju, bet viņš paliek Eiropā pēc tās termiņa un dodas pagrīdē. Tāda ir tā sauktās cirkulārās migrācijas realitāte. Cirkulārā migrācija ir nelegālās imigrācijas dzinulis; to zina Komisija un to zina Parlaments. Tomēr šo terminu laiku pa laikam izmanto, lai liktu cilvēkiem ticēt, ka imigranti pēc kāda laika atgriežas savās izcelsmes valstīs. Tādēļ mēs darītu pareizi, ja pārtrauktu slēpt patiesību pēc iespējas ātrāk.

 
  
 

***

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, ar jūsu atļauju tikai vēlos minēt laika ierobežojuma ievērošanu, jo pārāk bieži šajā Parlamentā un pārāk daudzi cilvēki pārsniedz sev atvēlēto uzstāšanās laiku — un viņiem to ļauj darīt. Daži pat aizņem divreiz vairāk laika nekā atļauts. Es lūdzu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus izmantot šim mērķim savu āmuriņu, lai laika ierobežojumi atbilst noteikumiem un lai tiem, kas vēlas izmantot brīvo mikrofonu, ir iespēja to darīt.

 
  
  

***

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

 
  
  

Eiropas ombuda ievēlēšana

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Ombuda nozīme pilsoņiem ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu Eiropas iestāžu, kas pārstāv 27 dalībvalstis un gandrīz 500 miljonus pilsoņu, pienācīgu darbību un pārredzamību. Es šajā Parlamentā vēlos koncentrēt uzmanību uz ombuda amata nozīmi, aizsargājot ES valodas, ņemot vērā vairākkārtējās sūdzības, kas saņemtas pēdējo dažu gadu laikā, par valodisku diskrimināciju, kura skārusi arī itāļu valodu. Tādēļ esmu ļoti priecīgs, ka ir atkārtoti iecelts Eiropas ombuds, kā arī vēlu viņam veiksmi darbos un mudinu pievērst pienācīgu uzmanību valodu aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Es atzinīgi vērtēju Nikiforos Diamandouros atkārtotu ievēlēšanu Eiropas ombuda amatā uz nākamo pilnvaru termiņu līdz 2014. gadam. Es arī atbalstu Ombuda galvenos mērķus: nodrošināt, ka Eiropas Savienības pilsoņi iegūs labumu no Lisabona slīgumā paredzētajām priekšrocībām un resursiem, sasniegt labāku sadarbību ar valstu un reģionālajiem ombudiem, tādējādi nodrošinot lielāku darbības pārredzamību Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es pilnībā atbalstu Nikiforos Diamandouros atkārtotu ievēlēšanu Eiropas ombuda amatā. Eiropas Ombuds izmeklē sūdzības pret Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām. Ombudam jābūt neatkarīgam, neitrālam un objektīvam valsts ierēdnim. Diamandouros kungs ir apliecinājis, ka ir ļoti profesionāls un efektīvs aizstāvis pilsoņu vārdā. Viņš nav baidījies būt kritisks pret Eiropas iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentu, kad tas ir bijis vajadzīgs. Tagad, kad Pamattiesību hartai ir tāda pati juridiskā vērtība kā līgumiem, esmu drošs, ka harta un it sevišķi tiesības uz labu pārvaldību būs Diamandouros kunga kā ombuda darba centrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropai, kas vēlas tuvināties pilsoņiem un vairāk kalpot Eiropas cilvēkiem, ir būtiski, lai šie cilvēki varētu efektīvi kontrolēt ES iestādes un struktūras. Tieši šeit Eiropas Ombuda nozīme ir neaizstājama, jo pilsoņi viņam ziņo par jebkādiem pārvaldes pārkāpumiem, diskrimināciju, varas ļaunprātīgu izmantošanu vai trūkumu un atteikumu atbildēt uz konkrētu jautājumu, kas uzdots ES iestādei vai struktūrai.

Šajā saistībā es atzinīgi vērtēju jaunā Eiropas ombuda ievēlēšanu uz nākamajiem pieciem gadiem un ceru, ka savās pilnvarās viņš vadīsies pēc Eiropas Savienības pamatvērtībām — brīvības un tiesiskuma. Tas nodrošinās, ka Eiropas pilsoņiem ir labākas iestādes un efektīvāka kontrole par tām, padarot ES spēcīgāku, godīgāku un vienotāku.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Ombuds darbojas, lai risinātu sliktas pārvaldes gadījumus Kopienas iestādēs un struktūrās, vai nu pēc savas iniciatīvas vai pēc sūdzības saņemšanas. Tas nozīmē, ka Eiropas Ombuds palīdz veidot pilsoņu Eiropu laikā, kad spēkā stājies Lisabonas līgums un ES Pamattiesību harta ir kļuvusi juridiski saistoša. Jāatzīmē, ka tiesības uz labu pārvaldību ir Eiropas pilsoņu pamattiesības, kas paredzētas ES Pamattiesību hartas 41. pantā.

Eiropas Parlaments 2001. gadā apstiprināja rezolūciju par Labas administratīvās prakses kodeksu, kas jāievēro Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām. Es apgalvotu, ka šim kodeksam būtu jākļūst par Eiropas tiesību aktu, kam būtu leģislatīvā saskaņotība ES un kas garantētu, ka šie pamatprincipi tiek ievēroti tās iestādēs, strādājot ar pilsoņiem. Ir būtiski, lai Eiropas pilsoņi apzinās savas tiesības un to, kā viņi var tās aizsargāt un nodrošināt, ja tās ir pārkāptas.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamentā mēs patiesībā katru gadu esam novērtējuši Diamandouros kunga kā ombuda darbu, kad debatējām par gada ziņojumiem, ko viņš iesniedza, un šie ziņojumi vienmēr saņēmuši augstāko novērtējumu. Viņa darba gaitā divu pilnvaru termiņu laikā Diamandouros kungs ir izvirzījis vairākas iniciatīvas, lai veicinātu informētību par Ombuda biroju, kas ir nozīmējis, ka aizvien vairāk pilsoņu ir izmantojuši viņa palīdzību. Jaunākie dati no 2008. gada liecina, ka saņemtas 3406 sūdzības salīdzinājumā ar 3211 sūdzībām iepriekšējā gadā. Ir vērts pieminēt, ka Ombuds nav izskatījis tikai oficiāli pieņemamās sūdzības, bet sniedzis informāciju arī par iespējām pieprasīt tiesību ievērošanu tādu sūdzību gadījumā, kas patiesībā nav viņa kompetencē.

Turklāt Diamandouros kungs sāka ļoti vērtīgu sadarbību starp atsevišķu dalībvalstu ombudiem, kas ir ļāvis nodrošināt informācijas un labas prakses apmaiņu. Pēc viņa iniciatīvas valstu ombudu birojos ir iecelti koordinācijas ierēdņi, un informāciju par ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu publicē „Ombuda ziņās”. Tādēļ es no sirds sveicu Diamandouros kungu par viņa panākumiem un atkārtoto ievēlēšanu Eiropas ombuda amatā un paļaujos uz viņa efektīvo sadarbību Eiropas Parlamenta pašreizējo pilnvaru laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Dārgie kolēģi, šodien saku paldies par mūsu ombuda Nikiforos Diamandouros darbu. Viņš savus pienākumus ir pildījis atbilstīgi visiem noteikumiem un ir darījis to neatkarīgi un godīgi. Viņš ir cilvēks, kas vislabāk ievēro principu, ka ES iestādēm jābūt pārredzamām. Būsim atklāti, kolēģi; mūsu pilsoņi Eiropas lietās neiesaistās tik ļoti, kā mums gribētos. Tādēļ ir nepieciešams, lai mūsu ES iestādes darbojas it kā aiz stikla rūts. Šis Ombuds līdz šim ir parādījis spēju darboties pēc šī principa, tādēļ es atzinīgi vērtēju viņa atkārtoto ievēlēšanu. Liels paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Esmu ļoti priecīgs, ka Nikiforos Diamandouros ir atkārtoti ievēlēts Eiropas ombuda amatā. Viņš ir labi aizstāvējis pilsoņu tiesības, un esmu gandarīts, ka viņš turpinās savus pienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Balsojumā par ombuda ievēlēšanu es balsoju par Pierre-Yves Monette. Viņš vienīgais pacentās ar sevi iepazīstināt politiskajām grupām nepiederošos Eiropas Parlamenta deputātus un atbildēt uz viņu jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. (PL) Šodien esam pieņēmuši lēmumu par Eiropas ombuda ievēlēšanu. Šīs vēlēšanas Eiropas Savienības pilsoņiem ir ārkārtīgi svarīgas, jo Eiropas Ombuds risina cilvēktiesību aizsardzības jautājumus. Viņš izskata sūdzības, ko iesnieguši ES pilsoņi par Eiropas iestāžu neatbilstīgu darbību. Tādējādi eiropiešiem ir konkrēta kontrole pār katru Eiropas Savienības struktūru, biroju, iestādi un aģentūru.

Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mūsu pilsoņi apzinātos savas tiesības. Viņiem jāzina, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir palielinājusies viņu ietekme uz ES iestāžu darbību. Turklāt saskaņā ar jauno ombudu Eiropas Ombuds cieši sadarbosies ar citām Eiropas iestādēm. Ir arī patīkami redzēt, ka jauno dalībvalstu pilsoņi izmanto iespēju iesniegt sūdzības, ko apliecina samērā augstais skaits sūdzību, kas reģistrētas iepriekšējos gados. Tas parāda, ka jauno dalībvalstu iedzīvotāji ir ieinteresēti jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienību, un ka viņi nav vienaldzīgi attiecībā uz ES.

 
  
  

- Ziņojums: Danuta Maria Hübner (A7-0001/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu regulai, ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Madeiras un Azoru salu autonomajos apgabalos, jo tā mērķis ir Azoru salu uzņēmēju (ražotāju, izplatītāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju) konkurētspējas palielināšana. Tas nodrošinātu vairāk stabilu darba vietu Azoru salās un tādējādi ļautu pārvarēt ekonomiskos traucēkļus, ko rada salas ģeogrāfiskais novietojums.

Šī nodokļu piemērošanas atlikšana uz laiku, ļaujot Azoru un Madeiras salu uzņēmējiem importēt konkrētas izejmateriālus, rezerves daļas, komponentus un gatavus produktus bez muitas nodokļa un attiecoties uz tādām jomām kā zivsaimniecība, lauksaimniecība, rūpniecība un pakalpojumi, nodrošina izdevīgus nosacījumus ilgtermiņa ieguldījumam.

Šie pasākumi arī lielā mērā palīdzēs maziem un vidējiem uzņēmumiem un vietējiem lauksaimniekiem, ļaujot viņiem radīt darba vietas un ieguldīt tālākajos reģionos. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi, ir ļoti svarīgi ieviest konkrētus pasākumus, lai stimulētu saimniecisko darbību un stabilizētu nodarbinātību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) ES balsoju par rezolūciju par Padomes regulu, ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Madeiras un Azoru salu autonomajos apgabalos, pamatojoties uz mana lieliskā Polijas kolēģa Hübner kunga ziņojumu. Madeiras un Azoru salu reģionālās iestādes, vienojoties ar savas dalībvalsts — Portugāles — valdību, ir pieprasījušas uz laiku atlikt kopējā muitas tarifa nodokļu piemērošanu, lai sekmētu vietējo uzņēmēju konkurētspēju un stabilizētu nodarbinātību šajos ES attālajos reģionos. Es pilnībā atbalstu to, ka Eiropas Savienība atbalsta attālāko teritoriju specifiku, ja šāda iecietība neveicina spekulācijas un nenovirzās no sākotnējā mērķa.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstu Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu, jo uzskatu, ka ES ir jāparāda, ne tikai jādeklamē, sava solidaritāte reģioniem, kuri cīnās ar ekonomiskās krīzes sekām. Es uzskatu, ka šis pasākums ir saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, jo ekonomiskā krīze ir dažādi ietekmējusi dažādas ES dalībvalstis un ES reģionus, tādēļ mums jānodrošina, ka tiek ieviesti pasākumi, kas atbilst katras dalībvalsts vai reģiona konkrētām ekonomiskajām vajadzībām.

Tā kā šīs salas ir atkarīgas no tūrisma un tā kā tūrisms samazinās, pieaug bezdarba draudi un mazu un vidēju uzņēmumu sabrukšanas risks, kas šo attālo salu iedzīvotājus ietekmētu it sevišķi smagi. Piemērojot muitas nodokļa atbrīvojumu, Kopienai arī jānodrošina, ka šis pasākums nodrošina pamatmērķi — sekmēt vietējos uzņēmumus un palīdzēt vietējiem lauksaimniekiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem pārdzīvot šo sarežģīto laikposmu — un ka šos principus piemēro arī citām ES dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Attālāko reģionu attīstību nopietni kavē tādi faktori kā sabiedrības un ekonomikas struktūra, ārkārtējs attālums un izolētība, mazais izmērs, smagnēja augsne un klimats, kā arī ekonomiskā atkarība. Tas nozīmē, ka ir ārkārtīgi būtiski, lai Eiropas Savienība turpinātu pievērst īpašu uzmanību šiem reģioniem, nosakot problēmas un teritorijas, kam piemīt potenciāls, izpētot to atšķirības un vājos punktus, lai varētu īstenot politikas virzienus un pasākumus, kuri ir piemēroti šo teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu Padomes regulai, jo tas ir stimuls ilgtspējīgai attīstībai un attālāko reģionu integrācijai pasaules ekonomikā. Uz laiku atliekot kopējā muitas tarifa nodokļu piemērošanu, Azoru un Madeiras salu autonomajiem apgabaliem būs nodrošināta iespēja pārvarēt traucēkļus, ko rada to ģeogrāfiskais novietojums, kā arī risināt konkrētu ietekmi, ar kuru tās saskaras ekonomiskās krīzes dēļ. Es atzinīgi vērtēju Azoru un Madeiras salu reģionālo iestāžu iniciatīvu un viņu apņemšanos iesaistīties attīstības stratēģijā to reģioniem, kas arī sekmē Eiropas Savienības konkurētspēju un tās ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības spēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu regulai, ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Madeiras un Azoru salu autonomajos apgabalos. Šī piemērošanas atlikšana palīdzēs nostiprināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju un sekmēs darba vietu izveidi un saglabāšanu attālākajos reģionos, jo būs kā pretsvars ģeogrāfiskā novietojuma radītajiem ekonomiskajiem trūkumiem, neietekmējot iekšējā tirgus konsolidāciju vai brīvas konkurences principu ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka uz laiku atlikt autonomo muitas nodokļu piemērošanu ir būtiski, lai nostiprinātu Portugāles autonomo Azoru un Madeiras salu uzņēmēju konkurētspēju, tādējādi nodrošinot stabilāku nodarbinātību uz šīm salām.

Šāda piemērošanas atlikšana ļaus Azoru un Madeiras salu vietējiem uzņēmējiem importēt izejmateriālus, rezerves daļas, komponentus un gatavus produktus bez muitas nodokļa, jo šos produktus izmantos vietēji — pārstrādei vai ražošanai.

Šāda izņēmuma apstiprināšana ir ļoti būtiska šo Portugāles autonomo reģionu attīstībai, kas abi lielā mērā ir atkarīgi no tūrisma nozares un attiecīgi ir ļoti jutīgi pret šīs nozares nepastāvību. Tas nozīmē, ka salu ekonomiskā attīstība ir pilnībā atkarīga tikai no vietējās ekonomikas īpatnībām un salu ģeogrāfiskā novietojuma.

Ņemot vērā iepriekš sacīto, jebkāds stimuls vietējai rūpniecībai noteikti nodrošina atbalstu, kas nepieciešams, lai uzlabotu vietējo cilvēku dzīves apstākļus, un paver ceļu darba vietu radīšanai uz salām, kas savukārt ir būtiski, lai cilvēki nepamestu salas un lai izveidotu apstākļus attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Kopējā muitas tarifa nodokļu piemērošanas atlikšana uz laiku ļaus Azoru un Madeiras autonomo reģionu vietējiem uzņēmējiem importēt konkrētu daudzumu izejmateriālu, rezerves daļu, komponentu un gatavu produktu bez muitas nodokļa. Šīs izejvielas būs jāizmanto lauksaimniecībā un rūpnieciskai pārstrādei, kā arī autonomo reģionu apsaimniekošanā.

Šī atlikšana būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, un tiek plānots piemērot pasākumus, lai tā neradītu negodīgu konkurenci. Tas nostiprina Azoru un Madeiras autonomo reģionu MVU un lauksaimnieku konkurētspēju.

Šis pasākums ir piemērots šo attālāko reģionu īpašajām vajadzībām un sekmēs saimniecisko darbību, tādējādi palīdzot stabilizēt nodarbinātību. Azoru un Madeiras salu vietējās tautsaimniecības ir lielā mērā atkarīgas no vietējā un starptautiskā tūrisma, ko ir ietekmējusi pašreizējā ekonomiskā krīze. Tas nozīmē, ka šī piemērošanas atlikšana ir pilnībā pamatota, un ir paredzēts, ka tai būs pozitīva ietekme uz šo reģionu ekonomisko attīstību.

Es vēlos aicināt veikt ātrāku analīzi un lēmumu pieņemšanu šādos procesos, lai varam uz tiem reaģēt efektīvāk un laikus.

Tāpēc es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Azoru un Madeiras salu reģionālās iestādes aicināja uz laiku atlikt kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam, lai nostiprinātu šos attālos reģionus un nodrošinātu tiem stabilāku nodarbinātību.

Mēs atbalstām šajā dokumentā ietverto priekšlikumu saturu. Tomēr uzskatām, ka daļas, kas neietilpst regulā noteiktajos lauksaimniecības jomas mērķos, varētu arī uzskatīt par rūpniecisku mērķu daļām, it sevišķi enerģētikas un vides jomā, piemēram, enerģētikas nozares daļas, jo īpaši tā saucamā „tīrā enerģija” (vēja enerģija, saules enerģija utt.).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas atlikšana uz laiku konkrētu rūpniecības ražojumu importam Madeiras un Azoru salu autonomajos apgabalos līdz 2019. gadam ir ļoti svarīgs pasākums šiem attālajiem ES reģioniem šīs pasaules mēroga ekonomiskās krīzes apstākļos. Tas ir ļoti svarīgi, lai palīdzētu MVU un vietējiem lauksaimniekiem, jo nostiprinās vietējo uzņēmēju konkurētspēju un nodrošinās stabilāku nodarbinātību šajos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Madeiras un Azoru salu reģionālās iestādes ir pieprasījušas uz laiku atlikt kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu, lai nostiprinātu vietējo uzņēmēju konkurētspēju un stabilizētu nodarbinātību šajos attālajos ES reģionos. Lai nodrošinātu, ka importētās preces neatkarīgi no tā, vai tās ir izejmateriāli vai gatavi produkti, neizkropļo konkurenci, tām piemēros kontroli, kas nodrošinās to, ka salu vietējie uzņēmumi tās izmantos vismaz divus gadus, pirms tās var brīvi pārdot uzņēmumiem, kuri atrodas citās ES daļās. Kā to īstenos praksē? Tā kā nevar nodrošināt ticamu paskaidrojumu, es atturējos no balsojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija ir izlēmusi uz 10 gadiem atlikt kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Madeiras un Azoru salu autonomajos apgabalos, kā arī Hübner kundzes ziņojumu, kas:

1. ievieš pozitīvu diskrimināciju Madeiras un Azoru salu attālāko reģionu labā, atzīstot, ka strukturālie ierobežojumi, kas ietekmē šos reģionus, pēc savas būtības ir pastāvīgi;

2. izveido nosacījumus saimnieciskās darbības un nodarbinātības sekmēšanai salu grupās, tādējādi arī veicinot salu demogrāfisko stabilitāti.

Tas ir tādas kohēzijas paraugs, ko var sasniegt Eiropas Savienībā, kura balstīta uz solidaritātes principa.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Attālāko reģionu attīstību ierobežo to attālums, izolētība, klimats un sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi, kā arī to ekonomiskā atkarība no ierobežota skaita preču un pakalpojumu.

Regula, par kuru šodien balsojam, ļaus Madeiras un Azoru salām importēt virkni gatavu izstrādājumu lauksaimniecības, komerciālām un rūpnieciskām vajadzībām kopā ar izejmateriāliem, rezerves daļām un komponentiem lauksaimniecības vajadzībām, rūpnieciskai pārstrādei vai tehniskajai apkopei, tādējādi piešķirot atbrīvojumu no muitas nodokļa līdz 2019. gada beigām.

Turklāt šo atbrīvojumu paplašinās, piemērojot abu reģionu visai teritorijai, ne tikai to beznodokļu zonās, tādējādi nodrošinot ieguvumus visa veida uzņēmējiem.

Es atgādinu, ka šim jautājumam piemēroja vienkāršotu likumdošanas procedūru, lai paātrinātu tā izskatīšanu. Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja pati bija priekšlikuma referente, kas nodrošināja, ka to varēja iesniegt balsošanai plenārsēdē, neiesniedzot debatēm.

Esmu ļoti apmierināts ar galīgo rezultātu, kas ietver manis ierosinātos grozījumus, kuri attiecas uz produktu klāstu Madeiras salu beznodokļu zonas nodrošināšanai un kuri bija ietverti 2000. gada regulā, bet bija zaudējuši spēku 2008. gada dokumentā, kopā ar papildu pieprasījumiem, kas ietverti 2008. un 2009. gada dokumentā un kas nebija ietverti Komisijas sākotnējā priekšlikumā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: B7-0042/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Parlamenta Juridiskās komitejas priekšlikums, ar ko ierosina Ana Palacio Vallelersundi iecelt darbam komitejā, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā, principā ir vērtējams atzinīgi. Tomēr, skatoties no institucionālas perspektīvas, ir nesaprotams, kādēļ atsevišķai septiņu cilvēku komitejai būtu jāiesniedz saistoši priekšlikumi valstu valdībām. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Šodienas balsojumā par Ana Palacio Vallelersundi iecelšanu darbam komitejā, kas izveidota, lai novērtētu kandidātu atbilstību tiesneša vai ģenerāladvokāta pienākumu veikšanai Tiesā un Vispārējā tiesā, es balsoju pret priekšlikumu, jo papildus kandidātu izcilām zināšanām jurisprudencē, es vēlos, lai tiktu izvērtēta arī Eiropas Parlamenta ieceltās personas sociālā piemērotība un kompetence. Šajā saistībā man nav pārliecības par Palacio kundzi, jo baidos, ka viņa, novērtējot tiesnešus un ģenerāladvokātus, neņemtu vērā sociālo vērtību esamību un izpratni par cilvēka būtību. It sevišķi ņemot vērā noteikumu par mērķiem un vērtībām saskaņā ar Lisabonas līgumu — un šeit minēta sociālā tirgus ekonomika — un to, ka primārajos tiesību aktos tiek atbalstīta ES Pamattiesību harta, tas būs ļoti svarīgi, nākotnē izvēloties tiesnešus un ģenerāladvokātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. (RO) Kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas atlikšana uz laiku dažu rūpniecības ražojumu importam Madeiras un Azoru salu autonomajos apgabalos ir paredzēta, lai nodrošinātu ilgtermiņa perspektīvu ieguldītājiem un ļautu uzņēmējiem sasniegt konkrētu rūpniecisko darbību un komercdarbību līmeni. Kā sociāliste es uzskatu, ka šie pasākumi ir jāsaglabā tik ilgi, kamēr vien šie reģioni saskaras ar būtiskām ekonomiskām problēmām. Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu, jo šī pasākuma pieņemšana nodrošinās nodarbinātības stabilitāti vidējā termiņā un ekonomiskās un sociālās vides stabilitāti šajos attālajos Eiropas reģionos, kas saskaras ar konkrētām problēmām. Tomēr man ir jāvērš jūsu uzmanība uz risku, ar ko saistīta muitas nodokļu piemērošanas atlikšana uz laiku produktiem, kuru izcelsmes valsts ir šāda valsts. Tādēļ mums cieši jāuzrauga šīs piemērošanas atlikšanas ietekme uz konkurenci.

 
  
MPphoto
 
 

  Róża, Gräfin von Thun Und Hohenstein (PPE), rakstiski. (PL) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantu Eiropas Parlaments ir viena no iestādēm, kas izvirza kandidātus komitejai, kuras uzdevums ir sniegt atzinumu par kandidāta atbilstību veikt Eiropas Savienības Tiesas tiesneša vai ģenerāladvokāta amata pienākumus. Ņemot vērā, ka komitejā ir tikai septiņi cilvēki un ka viņu uzdevums ir ļoti atbildīgs, ir svarīgi, lai tās būtu personas ar nevainojamu reputāciju un augstām spējām. Kā Eiropas Parlamenta deputātei, kā arī pateicoties jaunajām pilnvarām saskaņā ar Lisabonas līgumu, man ir iespēja ietekmēt viena no septiņiem komitejas locekļiem ievēlēšanu, un es atzinīgi vērtēju Palacio Vallelersundi kundzes kandidatūru. Palacio Vallelersundi kundze bija Eiropas Parlamenta deputāte astoņus gadus, un kolēģi deputāti viņu divas reizes ievēlēja par Komiteju priekšsēdētāju konferences locekli.

Viņa ir bijusi arī Juridiskās komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētāja. Turklāt viņas pārējie profesionālie sasniegumi, piemēram, Pasaules Bankas galvenās padomdevējas amats un pirmās Spānijas ārlietu ministres amats, apstiprina, ka viņa būs piemērota šim darbam.

 
  
  

- Ziņojums: Eva Joly (A7-0086/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par ĀKK valstu un ES partnerattiecību nolīguma pārskatīšanu, jo uzskatu, ka šajā tekstā ir ietverti galvenie elementi, kas jāņem vērā pašlaik notiekošajās sarunās.

Dažādu Eiropas politikas virzienu — tirdzniecības, attīstības, lauksaimniecības vai zivsaimniecības jomā — saskaņotībai jābūt galvenajam pamatam mūsu attiecībām ar šo jaunattīstības valstu grupu.

Jāņem vērā jaunā situācija, kas attēlota stratēģiskajos partnerattiecību nolīgumos. Šie nolīgumi, kas ir būtiski tirdzniecības nolīgumi, izveido jaunas platformas parlamentārajam dialogam, un tie jāņem vērā. Jaunajām problēmām, ar ko saskaramies, piemēram, klimata pārmaiņām un ekonomiskajai krīzei, būtu jāizraisa reakcija, kura tiks ietverta jaunajā Kotonū nolīgumā, ko paredzēts pabeigt martā.

Ir arī svarīgi, lai Eiropas stratēģijā par attiecībām ar ĀKK valstīm ņemtu vērā tuvumu un sakarus, kas attālajiem reģioniem ir ar šīm valstīm. Attālie reģioni var būt galvenie ES starpnieki ekonomisko partnerattiecību nolīgumos. Attālie reģioni piešķir īpašu dimensiju ES ārējai rīcībai, tādējādi sekmējot patiesas plašāku kaimiņattiecību politikas attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par savas kolēģes Francijas deputātes Joly kundzes ziņojumu par ĀKK (Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna valstis) un ES partnerattiecību nolīguma (Kotonū nolīguma) otro pārskatīšanu. Es atbalstu nostājas, kas paustas šajā ziņojumā attiecībā uz vajadzību pielāgot šī īpašā instrumenta ar ĀKK valstīm izmantošanu, ņemot vērā pašreizējās krīzes, piemēram, klimata pārmaiņas, pārtikas un naftas augstās cenas, finanšu krīzi un ārkārtējo nabadzību Āfrikā. ĀKK valstis ir Eiropas Savienības partneri, un mums jāatbalsta šīs partnerattiecības, lai mums būtu sabiedrotie paredzētajās svarīgajās sarunās par pasaules līmeņa pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski.(GA) Es balsoju par ziņojumu par ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma (Kotonū nolīguma) otro pārskatīšanu. Šis ziņojums ir tieši laikā, un ir atbilstīgi un piemēroti, ka par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu nepārtraukti tiek diskutēts. Kotonū nolīguma galvenie mērķi ir nabadzības izskaušana, ilgtspējīgas attīstības atbalsts un palīdzība ĀKK valstīm integrācijai pasaules ekonomikā.

Pašlaik notiekošajām un turpmākajām sarunām par nolīgumiem un tirdzniecību jāsekmē ES un tās partneru noteikumu bērnu nodarbinātības jomā ievērošana un nostiprināšana.

Kotonū nolīguma 50. pants attiecas uz godīgu darba standartu sekmēšanu un starptautisko pasākumu uzlabošanu bērnu nodarbinātības izskaušanai. Ar bērnu nodarbinātību saistītajiem jautājumiem ES tirdzniecības nolīgumos jāpiešķir galvenā prioritāte.

Kā tādus es atzinīgi vērtēju tos ziņojuma pantus, kuros prasīts, lai ES un ĀKK uzsāk diskusijas par ĀKK un ES attiecību nākotni, sākot no 2020. gada, un ieteikts šajā procesā piešķirt lielāku nozīmi neatkarīgām pusēm, t.i., organizācijām, kuras nav valsts vai valdības organizācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Kotonū nolīguma otrā pārskatīšana notiek ļoti problemātiskos apstākļos, kad pasaules ekonomika saskaras ar krīzi. Es uzskatu, ka nolīguma pārskatīšana ļaus atsvaidzināt un nostiprināt galvenos ES un ĀKK valstu sadarbības principus. Situācija ir izmainījusies kopš nolīguma pirmās parakstīšanas, un ir radušies jauni uzdevumi un problēmas. Sarunās par nolīgumu būtu jāietver tādi ārkārtīgi svarīgi punkti kā cīņa pret klimata pārmaiņām jaunattīstības valstīs, apjomīgo atjaunojamo enerģijas resursu praktiska izmantošana, pārtikas krīze un aramzemes iegūšana.

Liela uzmanība jāpievērš migrācijas problēmām. Pēdējos gados pie ES krastiem ir noslīkuši simtiem jaunu afrikāņu. Masveida imigrāciju veicina nesekmīgās tautsaimniecības, cilvēku slīgšana nabadzībā, cilvēktiesību pārkāpumi un daudzi citi cēloņi. Pārskatītajā nolīgumā šīs lietas būtu precīzi jārisina.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – Es balsoju par ziņojuma projektu par Kotonū nolīguma otro pārskatīšanu, kurā izvirza galvenos jautājumus par ilgtspējīgu attīstību un ĀKK valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā. Tādi jautājumi kā klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, apmācība un sadarbības izglītības jautājumos ir būtiski ĀKK valstu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Globālā sasilšana, kas galvenokārt ietekmē jaunattīstības valstis, arī var mums nodrošināt iespēju. Atjaunojamie enerģijas resursi, kas ir šo valstu rīcībā, ir būtiski to ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un ļauj tām virzīties uz neatkarību no energoresursiem, tādējādi palīdzot risināt globālo krīzi. Tāpat svarīgs ir ieguldījums izglītībā un attīstībā, lai apkarotu nabadzību, bezdarbu, nelegālo imigrāciju un intelektuālā darbaspēka emigrāciju, sekmējot attīstību ĀKK valstīs un palīdzot tām izveidot savu ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kas nosaka, ka ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma otrajā pārskatīšanā jāņem vērā globālās krīzes realitāte un ka pārskatīšana jāveic, pilnībā ņemot vērā vienlīdzīgu pušu partnerattiecības. Šī pašreizējā otrā pārskatīšana ir lieliska iespēja risināt galvenos iemeslus, kas ir izraisījuši finanšu krīzi, klimata pārmaiņu, kā arī pārtikas un enerģētikas krīzi, un mācīties no pagātnes kļūdām, nodrošinot nozīmīgas izmaiņas Kotonū regulējumam, kā arī uzlabojot ĀKK vienotību, kohēziju un solidaritāti. Ziņojumā aicināts striktāk piemērot cilvēktiesību klauzulas un sankcijas. Tāpat ziņojumā pausta mūsu nožēla, ka dalībvalstis neapspriedās ar parlamentiem (Eiropas Parlamentu, Apvienoto parlamentārā asambleju un ĀKK valstu parlamentiem) un ka šie parlamenti nevarēja sniegt savu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā, kura rezultātā nosaka pārskatāmās jomas un pantus, kā arī sarunu mandātu. Kotonū nolīguma galvenais mērķis ir samazināt un galu galā izskaust nabadzību, nodrošinot atbilstību ĀKK valstu ilgtspējīgas attīstības un pakāpeniskas integrācijas pasaules ekonomikā mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma otro pārskatīšanu, lai atbalstītu vajadzību ieviest izmaiņas, kuras mums ļaus risināt lielās problēmas, ar ko pašlaik saskaramies, piemēram, klimata pārmaiņas, finanšu krīze un pārtikas krīze.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta sniegto atbalstu ĀKK valstīm, kuras otrajā pārskatītajā Kotonū nolīguma redakcijā klimata pārmaiņas vēlas risināt kā starptematisku jautājumu. Tomēr es paužu nožēlu, ka parlamenti (Eiropas Parlaments, Visāfrikas Parlaments un ĀKK valstu parlamenti) nav izmantojuši iespēju, lai sniegtu ieguldījumu priekšlikumos un aktīvi kopā ar dalībvalstīm piedalītos svarīgā nolīguma pārskatīšanas lēmumu pieņemšanas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Es ceru, ka Kotonū nolīguma otrā pārskatīšana palīdzēs sekmēt ĀKK valstu ilgtspējīgu attīstību, kas nodrošinās sociālo kohēziju un sekmēs cīņu pret nabadzību.

Ar klimata pārmaiņām saistītā krīzes ietekme smagi skar ĀKK valstis un aizvien vairāk palielinās. Šajā kontekstā ļoti svarīgs ir jautājums par pārtikas apgādes suverenitāti. Būtu atbilstīgi jāizmanto dabas resursi un jāsekmē atjaunojamās enerģijas attīstība.

Mums ir jānodrošina, ka visas ĀKK valstis gūst labumu no komerciālā regulējuma, kas atbilst vismaz tam, kāds bija spēkā iepriekš. Es arī uzstāju, lai Eiropas Attīstības fonds (EAF), kas atbalsta sadarbības politiku attīstībai saistībā ar šo nolīgumu, ietver Parlamenta budžeta pilnvaras.

Tāpēc es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Tāpat kā referents, mēs arī uzskatām, ka Kotonū nolīguma otrā pārskatīšana ir piemērots laiks, kad veikt grozījumus.

Ziņojumā ir izklāstīti principi, kas, ja tiktu īstenoti, uzlabotu nolīgumu, kā liecina pārtikas apgādes suverenitātes aizsardzība un drošība ĀKK valstīm kopā ar cīņu pret „nodokļu paradīzēm”.

Tajā pašā laikā es nosodu konkrētus svarīgus aspektus, piemēram, mēģinājumu sekmēt lielāku reģionalizāciju ĀKK un ES attiecībās, jo tas apdraud ĀKK valstu grupas saskaņotību un spēku.

Savukārt citviet ziņojumā trūkst vajadzīgu aspektu. Nav pienācīgi risināta atkarība un pakļautība, ar ko saskaras ĀKK valstis, un pašreizējo sadarbības un attīstības palīdzības politikas virzienu nozīme šādas situācijas izveidošanā. Nav arī risinātas sekas, ko varētu radīt ES ierosinātā ekonomisko partnerattiecību nolīgumu īstenošana.

Ziņojumā vajadzēja ņemt vērā vairāku ĀKK valstu izvirzītos iebildumus un argumentus kopā ar viņu prioritātēm attiecībā uz, piemēram, Eiropas Attīstības fondu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Dārgie kolēģi, šodien ar prieku vēršos pie šī Parlamenta, jo esam pietuvinājušies vienlīdzīgākai nozīmei attiecībās starp bagātākām un nabadzīgākām valstīm, vienlaikus nostiprinot cilvēktiesības. Šī nolīguma pārskatīšanai jābūt saskaņotai ar jaunās pasaules, kurā dzīvojam, vajadzībām, un tā jāpamato uz partnerattiecībām starp vienlīdzīgām pusēm. Šī ir jauna pasaule ar jaunu ekonomiku, kur prioritāte ir piešķirta godīgai pārticības sadalīšanai un klimata pārmaiņu risināšanai. Vēlos uzslavēt manas grupas Eiropas Parlamentā darbu, šajā pārskatīšanā ietverot šos principus attiecībā uz nabadzības izskaušanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šis ziņojums nenoliedzami ietver dažus vērtīgus ierosinājumus un nereti cildināmus nolūkus. Prioritātes piešķiršana atjaunojamai enerģijai, ĀKK valstīs darbojošos starptautisko personu saistības deklarēt savu peļņu un nodokļus, pārtikas apgādes suverenitātes jēdziena ietveršana un kritika par Eiropas īstenoto ārējo pieeju migrācijas plūsmu pārvaldībā ir priekšlikumi, ko atbalstām. Tomēr nevaram ignorēt to, ka šis ziņojums neko neizmaina Kotonū nolīgumā.

Šis nolīgums simbolizē Eiropas Savienības pilnīgu atbilstību PTO galējai liberālisma loģikai. Mūs nepiemuļķosiet: minētā „attīstība” ir maska, aiz kuras slēpjas egoistiska motivācija, kas virzīja arī Lomē nolīgumu sagraušanu. Mēs apsūdzam Eiropas partnerattiecību nolīgumu īstenošanu, kā noteikts šajā nolīgumā, Komisijas šantāžu attīstības palīdzības veidā, lai nodrošinātu nolīgumu noslēgšanu, un izrietošo ĀKK valstu izlaupīšanu. Mēs balsojam pret šo tekstu, lai neatbalstītu Eiropas Savienības atteikšanos no vienīgā ekonomiskās sadarbības instrumenta, ko nepārvalda apmātība ar brīvu un neizkropļotu konkurenci, un tās pakļaušanos ASV prasībām PTO.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nesenā traģēdija Haiti ir pierādījums, ka partnerattiecību nolīgumi nav piemēroti instrumenti problēmu risināšanai. Tādēļ šī Kotonū nolīguma otrā pārskatīšana ir lieliska iespēja ieviest pielāgojumus saistībā ar pašreizējām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, pārtikas un naftas cenu straujo pieaugumu, finanšu krīzi un ārkārtējo nabadzību vairākās ĀKK valstīs. Šis ir laiks, kad izstrādāt pasākumus, kas efektīvi atrisinās dažādās problēmas, kuras turpina ietekmēt vairumu iesaistīto valstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēlos sveikt referentu un dažādās politiskās grupas par lielisko darbu pie šī ziņojuma, ko pilnībā atbalstu.

Šajā ziņojumā es vēlos vērst uzmanību uz sarunām par Kotonū nolīguma pārskatīšanu. Patiesībā šādos nolīgumos būtu jāņem vērā dažādie kritiskie aspekti, piemēram, finanšu krīzes ietekme, migrācijas plūsmu palielināšanās un galvenokārt nelegālā imigrācija.

Esmu pārliecināts, ka tikai pienācīgs ekonomiskās sadarbības novērtējums ļautu kontrolēt krīzes negatīvo ietekmi un tās sekas gan attiecībā uz ĀKK valstu ekonomiku, kas zaudē darbaspēku un attīstībai nepieciešamo kvalificēto darbaspēku, gan attiecībā uz ES valstīm, kuras visvairāk ietekmē nelegālā imigrācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Ir svarīgi, lai tiktu pārskatīti visi Kotonū nolīguma aspekti, ņemot vērā nesenos notikumus, kas būtiski ietekmē ĀKK valstis. Taču es jo īpaši vēlos paust bažas par reģionālo integrāciju, kas attiecas ne tikai uz ĀKK valstīm, bet arī uz Latīņamerikas valstīm, it sevišķi Andu Kopienu. Dažu tirdzniecības nolīgumu (nolīgumu, kas saskaņā ar Komisijas amatpersonu sacīto it kā sekmē attīstību) ietekme var apdraudēt tirdzniecību starp konkrētā reģiona valstīm, tādēļ ir pretrunīga apgalvotajam attīstības mērķim attiecībā uz reģionālo integrāciju. Eiropas Savienībai ir nepārtraukti jāizvērtē savi tirdzniecības politikas virzieni un to radītā ietekme šajā saistībā. Ja tas netiks darīts vai ja rīcība nebūs atbilstoša, pastāv negatīvas ietekmes risks uz ilgtermiņa attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. – Es balsošu par šo ziņojumu, bet man jānorāda, ka Komisijas atbalstītās konkrētas organizācijas, ņemot vērā projektu īstenošanas atbildību saskaņā ar ES un ĀKK partnerattiecībām, ir kļuvušas korumpētas un pret personālu, kas šo korumpētību atklāja, ir sarīkojušas diskriminācijas un vajāšanas kampaņu.

Es, protams, runāju par organizāciju CDE, kas ar Komisijas atbalstu ir atlaidusi visus informatorus no biroja un ir maz izdarījusi, lai izlabotu pārvaldības un augstākās vadības trūkumus šajā organizācijā.

Kad OLAF izmeklēšanas laikā CDE tika atklāta korupcija un tas, ka Komisija nebija piemērojusi pienācīgas rūpības principu attiecībā uz CDE vadību krāpšanas laikā, varētu sagaidīt rīcību un vismaz iesaistīto informatoru aizsardzību. Nekas no tā nav noticis, par ko Eiropas Komisijai būtu jākaunas.

Lai gan šodien balsoju par šo ziņojumu, es vēlos uzzināt, vai nepastāv steidzama vajadzība nākotnē sīkāk izskatīt ES puses šajās partnerattiecībās šķietamo nespēju piemērot pienācīgu finanšu kontroli.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Kotonū nolīgumu, kas noslēgts 2000. gadā un reglamentē sadarbību starp ES un Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, pārskata reizi piecos gados. Tā mērķi ir nabadzības izskaušana un ĀKK valstu pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā, vienlaikus ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu. Šī pārskatīšana notiek globālās finanšu krīzes, strauju klimata pārmaiņu, pārtikas un energoresursu cenu radītā sasprindzinājuma apstākļos, kā arī diskusiju par zemes izmantojumu un ārvalstu ieguldījumu ilgtspēju apstākļos.

Ir pēdējais laiks nostiprināt mūsu parlamentāro kontroli pār valstu stratēģijām un Eiropas Attīstības fondu (EAF), kā arī censties panākt saskaņotību mūsu tirdzniecības politikā, ārpolitikā un attīstības politikā. Ir laiks piemērot visaptverošu pieeju klimata pārmaiņu risināšanai un maksimāli koncentrēt uzmanību uz atjaunojamo enerģiju. Ir laiks apkarot nelikumīgu finanšu plūsmu no jaunattīstības valstīm un ieviest reformas Eiropas Investīciju bankas (EIB) politikā, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz „nodokļu paradīzēm”. Ir pēdējais laiks atzīt, ka zemes īpašumtiesības un tīrs ūdens ir pamattiesības. Ir laiks atzīt, ka godīga piekļuve dabas resursiem patiesi var palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības. Ziņojumā tas ir uzsvērts, tādēļ to atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es atturējos no balsošanas par Joly kundzes ziņojumu par ĀKK valstu un EK partnerattiecību nolīguma otro pārskatīšanu.

Šajā ziņojumā ir ietverts liels skaits konkrētu priekšlikumu par šī nolīguma, kas plašāk zināms kā Kotonū nolīgums, apsvēršanu jaunās sarunās, un to es atbalstu.

Piemēram, vajadzību ņemt vērā pasaules nabadzīgāko valstu situāciju, ievērojot to specifiskās iezīmes attiecībā uz klimata pārmaiņām, demokrātiju un cilvēktiesībām, kā arī intelektuālā darbaspēka emigrāciju un korupciju, un to ekonomikas specifiskās iezīmes, it sevišķi lauksaimniecības ekonomiku.

Tomēr Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) iesniegtie un plenārsēdē pieņemtie grozījumi pilnībā izmaina ziņojumu. Konkrēts piemērs ir 3. grozījums, kurā noraidītas iedzīvotāju tiesības noteikt pašiem savus lauksaimniecības politikas virzienus.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par ĀKK valstu un ES partnerattiecību nolīguma (Kotonū nolīguma) otro pārskatīšanu. Šis nolīgums, kas reglamentē politiskās, tirdzniecības un attīstības sadarbības attiecības starp Eiropas Savienību un 77 ĀKK valstīm un kas attiecas uz laikposmu no 2000. gada līdz 2020. gadam, tika jau pārskatīts 2005. gadā.

Noteikumos, kas ir otrās pārskatīšanas centrā, tiek atbilstīgi pieprasīts, lai tiktu ietverti ad hoc noteikumi saistībā ar klimata pārmaiņām, lai tiktu pārskatīti noteikumi saistībā ar atjaunojamo enerģiju, lai tiktu uzlaboti noteikumi saistībā ar lauku attīstību un pārtikas nekaitīgumu, kā arī lai tiktu piemēroti lielāki centieni ierobežot nelikumīgo finanšu plūsmas un „nodokļu paradīzes”.

Esmu pārliecināta, ka, pateicoties šai pārskatīšanai, būs iespējams nostiprināt attiecības starp ES un ĀKK valstīm un nodrošināt lielāku sinerģiju un sadarbību, ņemot vērā kopējos sasniedzamos mērķus.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika