Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 21. janvāris - Strasbūra

2. ES un Tunisijas attiecības (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par ES un Tunisijas attiecībām.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties Parlamentam par uzaicinājumu piedalīties diskusijā par Tunisiju.

ES un Tunisijas attiecības reglamentē 1995. gadā parakstītais asociācijas nolīgums. Starp citu, Tunisija bija pirmā Vidusjūras reģiona valsts, kas parakstīja šādu līgumu, un kopš tā laika tā ir krietni progresējusi.

Starptautiskajās attiecībās Tunisija ir tuvs un uzticams ES partneris. Tās paustie viedokļi un nostājas starptautiskajās organizācijas un citos forumos ir mērenas un līdzsvarotas. Tā sadarbojas tādos jautājumos kā drošība un migrācija, un tai ir labas attiecības ar savām kaimiņvalstīm Vidusjūras reģiona dienvidu daļā. Turklāt tai vienmēr ir bijusi konstruktīva loma attiecībā uz reģionālo integrāciju Magrebā.

Tunisija aktīvi piedalās Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanā, un Komisijas periodiskajos ziņojumos par Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāna īstenošanu Tunisijā izteikts skaidrs vērtējums: Tunisija ir progresējusi vairākās sadarbības jomās, tostarp rīcības plāna īstenošanā.

Ekonomiskajās reformās ir panākumi, un tādēļ ir iespējama stabila Tunisijas tautsaimniecības izaugsme, kā arī tirdzniecības apjoma palielināšanās ar ES. Svarīgi rezultāti ir panākti tādās sociālajās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, cīņa pret nabadzību un sieviešu tiesību aizsardzība.

No otras puses, ziņojumos arī uzsvērti trūkumi, jo īpaši tieslietu, vārda brīvības un biedrošanās brīvības jomā.

Nepārtraukti noris politiskais dialogs ar Tunisiju par visām rīcības plānā ietvertajām tēmām, kas tiek izskatītas 10 apakškomitejās un darba grupās. Jau ir notikušas vairākas ES un Tunisijas Asociācijas padomes tikšanās, un nākamā ir plānota dažu turpmāko mēnešu laikā.

2008. gada 1. janvārī, divus gadus ātrāk, nekā bija paredzēts, Tunisija kļuva par pirmo Dienvidvidusjūras valsti, kas izveidoja brīvās tirdzniecības zonu ar ES attiecībā uz rūpnieciskajiem izstrādājumiem. ES ir galvenais Tunisijas tirdzniecības partneris. 72,5 % tās importa apjoma nāk no ES, un ES ir galamērķis 75 % tās eksporta. ES finansiālās sadarbības apjoms ir aptuveni 75–80 miljoni eiro gadā, attiecībā uz ko Tunisija ir parādījusi labu absorbcijas spēju.

Ir sāktas arī sarunas par pakāpenisku pakalpojumu tirdzniecības un dibinājumtiesību liberalizāciju, kā arī par lauksaimniecības un zvejniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju. Šo sarunu noslēgums un attiecīgo tiesību aktu tuvināšana sāks jaunu posmu ES un Tunisijas attiecībās un virzībā uz Tunisijas ekonomikas integrāciju ES vienotajā tirgū.

Tunisija ir lūgusi ES dot jaunus stimulus savstarpējām attiecībām, paaugstinot statusu. Mēs uzskatām, ka šādi centieni ir ES interesēs. Mēs arī sagaidām, ka Tunisija izrādīs patiesu vēlmi īstenot demokrātiskākas reformas un nodrošināt vārda brīvību. Bez progresa svarīgajā cilvēktiesību jomā valsts svarīgie sasniegumi, kurus es minēju, neskatoties uz to nozīmīgumu, tiks uztverti par nedaudz nepilnīgiem, jo īpaši atbilstoši reģionālajiem standartiem.

Nobeigumā es vēlētos pateikt, ka mēs ES un Tunisijas attiecības vērtējam kā stabilas un draudzīgas un ka mēs ticam, ka šīs attiecības patiešām var kļūt vēl ciešākas.

  Priekšsēdētājs. Nākamais darba kārtības punkts ir politisko grupu pārstāvju runas.

  Ioannis Kasoulides, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Esot Vidusjūras reģiona savienības partnervalsts, pirmā valsts, kas parakstījusi asociācijas nolīgumu, un pirmā valsts, kurai ir rīcības plāns kaimiņattiecību politikas īstenošanai, Tunisija sniedz ieguldījumu šā reģiona stabilitātē. Tunisija ir salīdzinoši izvirzījusies uz priekšu dzimumu vienlīdzības un bērnu un ģimenes aizsardzības jomā un tagad gaida sarunas par nākamā partnerattiecību statusa piešķiršanu.

Iepriekš minētajos līgumos ir iekļautas klauzulas par demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām. Tiek gatavoti plāni pārrunām, lai palīdzētu mums panākt progresu šajos ļoti delikātajos un mums, Eiropas Parlamentā, svarīgajos jautājumos. Ja mēs vēlamies reālus rezultātus un ja mums tie nav katrā ziņā jāiegūst ar strīdiem un kritiku, mums jārūpējas, lai mēs nebūtu augstprātīgi labvēlīgi un pierādītu, ka runājam kā līdzīgs ar līdzīgu, nevis kā priekšnieki vai inspektori, un lai parādītu, ka arī mēs esam gatavi ieinteresēties par mūsu partneru delikātajām problēmām.

Šajā saistībā es esmu pārliecināts, ka Tunisijas valdība atbildot veiks konkrētus pasākumus apspriežamajās jomās.

  Pier Antonio Panzeri, S&D grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Ja mums būtu jāizsaka viedoklis par esošajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Tunisiju, tas varētu būt tikai pozitīvs, tostarp attiecībā uz stabilizāciju reģionā.

Patiešām ekonomikas ziņā ir gūti ievērojami panākumi, un arī no sociālās jomas tiek saņemti iepriecinoši signāli. Tomēr praksē pēc prezidenta vēlēšanām 25. oktobrī mēs saskārāmies ar problēmu saistībā ar atbalstu virzībai uz demokrātiskām reformām, veicot konkrētākus pasākumus. Mēs zinām, ka Eiropas Savienības ārpolitikas mērķis ir attīstīt un nostiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Tunisija saistībā ar kaimiņattiecību politikas rīcības plānu ir uzņēmusies dažas svarīgas saistības attiecībā uz demokrātiju, pārvaldību un cilvēktiesībām. Rīcības plānā ir noteiktas vairākas prioritātes un cita starpā norādīts, ka īpaša uzmanība jāpievērš reformu īstenošanai un nostiprināšanai un politiskā dialoga un sadarbības stiprināšanai, jo īpaši saistībā ar demokrātiju un cilvēktiesībām, ārpolitiku un drošību.

Šīs sistēmas ietvaros jāstiprina iestādes. Tas dažādiem Tunisijas sabiedrības locekļiem nodrošinās lielākas iespējas piedalīties politiskajā dzīvē, vairāk attīstīs pilsoniskās sabiedrības lomu, nodrošinās turpmāku atbalstu politiskajām partijām, lai tās varētu plašāk piedalīties demokrātiskajos procesos, un nodrošinās lielāku biedrošanās brīvības un vārda brīvības ievērošanu un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos.

Mēs esam pārliecināti, ka šos mērķus ir iespējams sasniegt, un ir pamats gaidīt reālu progresu. Mēs esam apņēmušies aizsargāt draudzību, kas Eiropas Savienību saista ar Tunisiju, nostiprinot esošās attiecības, tostarp, paturot prātā nesaskaņas, kas varētu rasties saistībā ar ideju šai valstij piešķirt nākamo statusu. Taču Tunisijai pašai ir jāveic konkrēti pasākumi.

  Louis Michel, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Iesākumā es vēlētos pateikties un paust prieku komisāres kundzei par nostāju, kādu Komisija ieņem šajā jautājumā. Es pilnībā piekrītu šai nostājai, jo tā šķiet daudz pamatotāka nekā to personu viedoklis, kuras pieprasīja šodienas debates, un es īsti nezinu, kas tieši to ierosināja.

Jau tika minēts, ka Tunisija bija pirmā Vidusjūras reģiona valsts, kas parakstīja asociācijas nolīgumu ar ES, un ir aktīvs partneris Eiropas kaimiņattiecību politikas jomā. Ir vērts norādīt, ka, kā jau minēja Kasoulides kungs, 2008. gada 1. janvārī Tunisija kļuva par pirmo Vidusjūras reģiona valsti, kurai ar Eiropas Savienību ir brīvās tirdzniecības attiecības. Šī sadarbība noris ļoti labi, un Tunisija pierāda, ka tai ir lieliska absorbcijas spēja. Tunisija ir krietni progresējusi, kas ir palīdzējis sasniegt ļoti ātru izaugsmi un radījis sociālekonomiskas sekas, ko atzīst arī starptautiskās iestādes. Ekonomiskā ziņā laikā no 2002. gada līdz 2008. gadam Tunisijas izaugsmes temps bija 4,6 %. Turklāt tai ir izdevies samazināt parādu slogu.

Sociālajā ziņā būtu netaisnīgi neatzīmēt gūtos panākumus, jo īpaši attiecībā uz sievietēm. Rādītāji runā paši par sevi: 59 % studentu, kas iegūst augstāko izglītību, ir sievietes. Izglītība ir obligāta visām sievietēm vecumā no 6 līdz 16 gadiem, un gandrīz viena ceturtā daļa no strādājošiem Tunisijā ir sievietes.

Es piekrītu, ka šo rezultātu dēļ noteikti nemazinās steidzamā vajadzība mudināt Tunisijas iestādes turpināt virzību cilvēktiesību un pārvaldības jomā, un mēs visi apzināmies, ka joprojām ir daudz darāmā. Tāpat kā citi runātāji es raizējos par šo jautājumu to demokrātisko vērtību dēļ, kuras mēs atbalstām. Tomēr ir arī svarīgi atcerēties, ka ne mēs neesam vienīgie, kas atbalsta šīs vērtības. Tās ir ļoti svarīgas arī pašas Tunisijas sabiedrībai, kas ir dinamiska un proeiropeiska sabiedrība.

Šo iemeslu dēļ mums ir jāatbalsta Tunisijas lūgums paaugstināt tās statusu šajās partnerattiecībās ar Eiropas Savienību. Es arī uzskatu, ka tieši šajā dialogā mēs radīsim atbilstošu pamatu, lai mudinātu mūsu partnerus turpināt virzību pārvaldības jomā.

Dialogā ar mūsu partneriem mēs noteikti nedrīkstam būt pašapmierināti, nedz arī piekopt svētulīgu dogmatismu, kas Eiropai jau tā pārāk bieži ir raksturīgs un kas turklāt traucē gūt panākumus.

Es nepavisam neesmu vienaldzīgs attiecībā pret konkrētajiem gadījumiem, kurus daži cilvēki ir aktualizējuši. Mums noteikti ir tiesības jautāt mūsu partneriem par apstākļiem, kurus mēs uzskatām par nepieļaujamiem, bet nobeigumā es vēlētos uzsvērt Tunisijas panākumus tādas politiskās sistēmas izveidē, kuras pamatā ir garīgās un laicīgās varas atdalīšana.

Tunisijā valsts iestādes spēj iedzīvotājiem nodrošināt pamatpakalpojumu paketi — pakalpojumus, kurus citas šā reģiona valstis vēl nav spējušas nodrošināt, un es uzskatu, ka arī to ir svarīgi atzīmēt. Tādēļ es ļoti optimistiski raugos uz Tunisijas un ES attiecībām nākotnē, jo tās tiek neatlaidīgi veidotas, partneriem cienot vienam otru un izprotot pamatjautājumus.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mani „aizkustina” tikko dzirdētās runas — gan komisāres kundzes runa, gan manu biedru runas. Es uzskatu, ka pašlaik mēs jau ieguvuši precīzu un objektīvu izpratni par pašreizējo situāciju Tunisijā!

Godīgi sakot, kad es jūs klausos, es jūtos tā, it kā es klausītos rietumu intelektuāļus, kas pirms daudziem desmitiem gadu mundri spriež par PSRS valstu panākumiem ekonomiskā un sociālajā sfērā, bet nekādā veidā nespēj doties turp un apskatīties, kādas kopīgas vērtības šajās valstīs aizstāv praksē. Kuras ir mūsu kopīgās vērtības, Michel kungs? Tās ir cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums.

Jūs visi norādījāt, ka Tunisija bija pirmais mūsu partneris, kas parakstīja asociācijas nolīgumu. Tā ir patiesība, un tieši tādēļ tas viss ļoti uztrauc, jo mēs nerunājam par robiem, komisāres kundze, vai par nelieliem pasākumiem. Nē! Cilvēktiesību un demokrātijas jomā Tunisijā pašlaik ir vērojama milzīgs pagrimums. Vai jūs varat nosaukt kaut vai tikai vienu laikrakstu, partiju vai savienību, kas ir atļauta pēdējo 20 gadu laikā? Nē!

Patiesībā sistemātiski un pilnībā tiek ignorētas pamatbrīvības un līdz ar to arī mūsu apņemšanās. Runa nav par moralizēšanu, bet gan par Eiropas Savienības vērtību cienīšanu un to saistību cienīšanu, kuras mēs uzņēmāmies, parakstot asociācijas nolīgumu.

Tādēļ es pieprasu vismaz kopīgi izanalizēt šo jautājumu. Es uzskatu, ka mēs esam daudz izdarījuši, lai šādas debates notiktu, bet noteikti mēs šo laiku varējām izmantot labāk, ja mēs būtu organizējuši reālu delegāciju, kas patiešām dotos uz Tunisiju un tiktos tur ar cilvēkiem un dažādiem tās sabiedrības locekļiem, lai novērtētu nepārtraukto mocīšanu, ko piedzīvo cilvēktiesību aizstāvji, studenti, arodbiedrību biedri, darba ņēmēji un juristi. Gandrīz visās apvienībās ir bijuši puči, kas norāda uz noteiktu autonomijas pakāpi attiecībā uz iestādēm. Tādēļ es uzskatu, ka šajā ziņā mēs tiekam pilnībā maldināti.

Noklausījies jūsu runas, es ļoti labi saprotu, kāpēc jūs nevēlaties redzēt reālo ainu Tunisijā. Jūs to nevēlaties redzēt, jo jūs uzskatāt, ka šeit ir liktas uz spēles ekonomiskas intereses saistībā ar terorisma un nelegālās imigrācijas apkarošanu. Jūs to visu esat pauduši ļoti skaidri, bet turpināt runāt par progresu dzimumu vienlīdzības un ģimenes jomā, par progresu, kas tika panākts Bourguiba laikā. Es atkārtoju: šie sasniegumi attiecināmi uz Bourguiba laiku. Kopš tā laika progress nav turpinājies.

Tādēļ es uzskatu, ka, ja mēs kaut nedaudz cienām paši sevi, nolīgumus, kurus mēs parakstām, kaimiņattiecību politiku vai ES vērtības, mēs noteikti nevaram ierosināt piešķirt Tunisijai nākamo statusu. Tādēļ es vēlos jums teikt tieši: ja jūs to ierosināt un atsākaties no visām prasībām un visām saistībām pret visām Vidusjūras reģiona valstīm attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju, iznākums būs garantēts.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Tunisija ir Eiropas Savienības draugs un sabiedrotais, pārtikusi, progresīva, mūsdienīga un meritokrātiska, sekulāra sabiedrība, kas arābu pasaulē ir unikāla. Tunisija arī ieņem pareizu bezkompromisu nostāju attiecībā pret islāma džihāda ekstrēmismu.

Tunisijā strauji veidojas daudzpartiju politiskā sistēma, un šajā valstī sievietes ir pilnībā līdztiesīgi sabiedrības locekļi. Tad kāpēc mēs cenšamies attālināt Tunisiju un tās 10 miljonus iedzīvotāju? Iespējams, tāpēc, ka esam greizsirdīgi tās veiksmes dēļ, vai, iespējams, tāpēc, ka tā ir maza valsts un tai nav naftas, tādēļ tā ekonomiski nevar iespaidot ES, kā to dara Lībija vai Saūda Arābija?

Manuprāt, tie, kuri izplānoja šīs debates, ar nodomu cenšas sabotēt pēdējos gados panākto progresu ES un Tunisijas attiecībās. Īpaši nepatīkami ir tas, ka šīs debates noris vienlaicīgi ar Tunisijas parlamenta deputātu vizīti Strasbūrā, un, manuprāt, ciņi tagad sēž un skatās šīs debates.

Tunisijai ir nepieciešams mūsu atbalsts, uzmundrinājums un dialogs, nevis nepārtraukts un bezjēdzīgs nopēlums. Ir rūgti ironiski, ka Kreisie, kuri apgalvo, ka tik ļoti aizstāv sieviešu tiesības, uzbrūk Tunisijai, neraugoties uz to, ka šī valsts sievietēm sniedz tādas iespējas un brīvības, kādas nav pieredzētas nekur citur arābu pasaulē.

Fakts, ka Tunisijas iestādes aizliedz publiskās vietās valkāt hidžābu, norāda uz to apņemšanos aizsargāt Tunisijas vērtības — sekulārismu, iecietību un brīvību. Mums būtu jāciena Tunisija, kas ir progresīvs Eiropas partneris Vidusjūras reģionā.

  Priekšsēdētājs. Lai gan man neteica, ka Tunisijas delegācija ir ieradusies, viņi pamāja, kad jūs to pieminējāt. Es vēlos sveikt jūs šai zālē!

  Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Personīgi es ļoti priecājos, ka mēs debatējam par situāciju cilvēktiesību jomā Tunisijā. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa piedalījās šo debašu organizēšanā. Es vienmēr esmu aizstāvējusi cilvēktiesības, bet cilvēktiesības visā pasaulē ir vienādas.

Man ir žēl, ka kopā ar šo diskusiju mums nevajadzēs balsot par rezolūciju. Vārdi tiek izteikti un aizmirsti, paliek tikai rakstīts teksts. Tā kā Tunisija ir senākais ES partneris, tā saņem vislielāko atbalstu uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar visām pārējām Dienvidvidusjūras valstīm, un tā ar entuziasmu piedalās brīvās tirdzniecības zonas izveidē Vidusjūras piekrastē. Tā patiesībā piedalās ar tādu entuziasmu, ka tās līderi sāk pieprasīt savas dividendes un priekšrocības, ko sniedz augstāks statuss.

Es pilnībā atbalstu Flautre kundzes piebildes un kopā ar viņu redzu pamatu uztraukumam saistībā ar vairākiem minētajiem komentāriem. Turpmāk ES partnerattiecību nolīgumi ietvers klauzulas par demokrātiju un cilvēktiesībām. Šīm klauzulām jāpievērš tikpat daudz uzmanības kā klauzulām par ekonomiku. Faktiski, komisāres kundze, šajā ziņā Komisijas ziņojums par kaimiņattiecību politikas īstenošanu ir neapmierinošs — šajā gadījumā pavisam noteikti pastāv dubultstandarti.

25. oktobrī ar vairāk nekā 89 % balsu Ben Ali kungu atkārtoti ievēlēja uz piekto termiņu. Šis skaitlis vien pauž demokrātijas situāciju šajā valstī. Tā ir slēgta demokrātija, kur cilvēktiesību aizstāvji, tiesneši, juristi, žurnālisti — īsumā sakot, ikviens, kurš uzdrīkstas izaicināt režīmu — tiek vajāts, ieslodzīts un dažkārt pat spīdzināts.

Kopš pagājušā septembra ir bijusi patiešām spēcīga virzība uz autoritatīvu valsti, ko parāda, piemēram, Taoufik Ben Brik lieta, ko iztiesās nākamsestdien. Tomēr mēs varētu minēt arī Zouhair Makhlouf un Fahem Boukadous, no kuriem vienu notiesāja par to, ka viņš runāja par vides apstākļiem savā valstī, bet otru — par piedalīšanos strādnieku demonstrācijās savā valstī.

Jā, šāda ir patiesā situācija sociālajā jomā Tunisijā. Cilvēktiesību aizstāvji, piemēram, Kamel Jendoubi, Sihem Bensedrine, Sana Ben Achour, un Kemais Chamari ir kļuvuši par upuriem kaunpilnai kampaņai presē. Sadok Chourou pūst cietumā jau 16 gadus, savukārt viņa advokāte Radhia Nasraoui ir izgājusi cauri ellei, un viņas karjera ir uz visiem laikiem sabojāta.

Studenti tiek arestēti un patvaļīgi notiesāti, tāpat kā citi. Viņu pases patur un neatjauno, un dažiem cilvēktiesību aktīvistiem ir liegts pamest valsts teritoriju, lai liecinātu. Ir aizliegtas no valdošās varas neatkarīgu apvienību tikšanās, un to apmeklētājus izseko, un man nav pietiekami daudz laika, lai radītu patiesu priekšstatu par reālo sociālo politiku Tunisijā.

Kāpēc Tunisijas valdība tik ilgi vilcinās atbildēt uz ANO ziņojumu? Kāpēc tā atteicās uzņemt ES novērotājus, ja vēlēšanas ir tik demokrātiskas, kā tā apgalvo? Tie ir fakti, un mūsu valstu laikrakstos tos atspoguļo aizvien biežāk.

Komisijai un Padomei tas ir jāņem vērā. Tunisijai ir jāpilda savas saistības attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesībām. Patiesībā ir nepieļaujami tai piešķirt nākamo statusu. Jā, es esmu par vienlīdzīgām partnerattiecībām! Jā, pret visām valstīm pasaulē jāattiecas vienādi, bet ar nosacījumu, ka tās pilda savas saistības. Ar to es arī beigšu savu runu, priekšsēdētāja kungs!

  Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šķiet, ka Tunisijas situācija kopumā ir pozitīva. Tajā ir visstabilākā sabiedrība visā Ziemeļāfrikā. Tunisijā ir demokrātija, lai gan atbilstoši Rietumu standartiem, iespējams, tikai daļēja demokrātija, bet mums nevajadzētu viņus par to kritizēt, jo viņi ir panākuši lielu progresu. Ir izstrādāta oficiāla politika virzībai uz pilnīgu demokrātiju, un Tunisija ir stabila sabiedrība ar augstu personiskās drošības līmeni. Tas ir panākts, apspiežot islāma ekstrēmistus un komunistus, un šo cenu ir vērts maksāt. Tās oficiālā politika paredz veidot vienotu kultūru un vienu nāciju. To varētu pamācīties daudzas Eiropas valstis, tostarp manējā — Apvienotā Karaliste.

Ekonomiskajā ziņā Tunisija progresē. Tikai 7 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas. Tajā ir visaugstākie sanitārie standarti visās Ziemeļāfrikas valstīs, un salīdzinoši liels paredzamais dzīves ilgums. Politiskā ziņā Tunisijas Konstitūcija ierobežo vietu skaitu, ko var ieņemt kāda partija Deputātu palātā, un 20 % vietu ir rezervētas mazākuma partijām. Tas šķiet progresīvi salīdzinājumā ar Apvienotajā Karalistē lietoto vēlēšanu sistēmu, saskaņā ar kuru uzvar lielāko balsu skaitu ieguvušais kandidāts, kas, manuprāt, ir sazvērestība attiecībā pret vēlētāju, lai kvalificētos tikai konservatīvie un leiboristi un neviena cita partija. Tādēļ varbūt mums vajadzētu kaut ko iemācīties no tunisiešiem?

Runājot par Apvienoto Karalisti, pagājušajā nedēļā mana partija, Apvienotās Karalistes neatkarības partija, saņēma kritiku no kāda islāma ekstrēmista un domājams liberālām aprindām, kad mēs ierosinājām plānu, saskaņā ar kuru cilvēku sejām jābūt neaizsegtām gan publiskās ēkās, gan arī privātās ēkās, ja iesaistītās personas vēlas noteikt šādu noteikumu. Bet skatieties, ko izdarīja Tunisija! Hidžābs ir aizliegts ar likumu Nr. 108, kas ir daudz vairāk, nekā ir ierosinājusi kāda cita valsts. Reliģijas lietu ministrs, Boubaker El Akhzouri kungs, ir nokritizējis hidžābu par to, ka tas ir pretrunā ar valsts „kultūras mantojumu”, un uzskata, ka islāma tērps sabiedrībā ir „sveša parādība”. Ir ļoti interesanti, ka šādu viedokli pauž islāma valsts. Jo vairāk es uzzinu par Tunisiju, jo pozitīvāks iespaids man rodas. Bet es esmu redzējis dažus datus, kas norāda, ka ar ES kaimiņattiecību politiku saistītajos pamatprojektos ir jāiztērē 70 miljoni eiro. Mani vēlētāji, kas ir vieni no pašiem trūcīgākajiem Londonā, nevar atļauties šādus izdevumus. Mēs vēlamies tirdzniecību, draudzību un sadarbību ar Tunisiju, bet, neaplaupot nodokļu maksātājus Apvienotajā Karalistē. Palīdzēsim tunisiešiem palielināt demokrātiju un kļūt turīgākiem un, ja viņi vēlēsies uzklausīt bezmaksas padomus, ļausim viņiem turēties labi tālu no Eiropas Savienības un saglabāt savu brīvību un neatkarību!

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tirdzniecības attiecības starp ES un Tunisiju ir ciešas un daudzšķautnainas. Tunisija, kas saņem 80 miljonus eiro gadā finansiālā atbalsta veidā, ir spīdošs piemērs veiksmīgai attīstības politikai. Būdama „jaunā ekonomika”, šī valsts ir ieņēmusi vadošo pozīciju Magrebas valstu vidū; tā bija pirmā Vidusjūras reģiona valsts, kas izveidoja brīvās tirdzniecības zonu ar ES, un gūst labumu no tās, parādot stabilu ekonomikas izaugsmi. Tādēļ tiek gaidīts, ka Tunisijas Republikai būs konstruktīva loma pārrunās par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ceļa karti tirdzniecībai pēc 2010. gada un sadarbībai ar Magrebas valstīm.

Tagad mēs varētu domāt, ka viss norit gludi, ja vien nebūtu šī punkta, kas saista Eiropas atbalstu atbilstoši partnerattiecību nolīgumam ar cilvēktiesību ievērošanu. Tieši šajā jautājumā ir pretrunas — nauda, kas paredzēta Tunisijas ekonomikas stimulēšanai, tiek izlietota arī, lai finansētu un atbalstītu diktatorisku un antidemokrātisku aparātu. Šī ir bieži sastopama problēma saistībā ar mūsu attīstības un asociācijas pabalstu. Mums šajā ziņā ir kaut kas jādara, jo ES nevar veicināt, pat ne netiešā veidā, cilvēktiesību pārkāpumus Tunisijā, Kongo vai, protams, Turcijā, kas ir kandidātvalsts.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tunisija, tāpat kā viss Magrebas reģions, ir stratēģiski svarīga teritorija. Tai ir milzīgs izaugsmes potenciāls, un tā ir pievilcīga teritorija ar spēcīgām interesēm, ne tikai ekonomiskām, bet galvenokārt jau Eiropas interesēm.

Nesen ir sāktas arī programmas ar Eiropas Savienību, kas veicina pārrobežu sadarbību. Tāpēc, ja mēs to vispār taisāmies darīt, tad tagad ir laiks atjaunot Eiropas Savienības izveidotās attiecības ar Āfrikas valstīm mūsu pierobežā, sākot ar Tunisijas, pilnībā paaugstinot šīs teritorijas potenciālu un uzturot tās saistīto sociālo un ekonomisko attīstību, bet brīvā un drošā telpā.

Vidusjūras valstu savstarpējās attiecības ir galvenais apstāklis, kas ambiciozajā ekonomikas un sociālās attīstības programmā nodrošina kohēziju un dod spēku. Politiskā ziņā varētu teikt, ka Tunisija ir valsts, kurā demokrātija joprojām ir salīdzinoši jauna, tomēr sagatavotais rīcības plāns atbilst Eiropas Savienības cerībām.

Jaunu partiju veidošanās un mērena sieviešu pārstāvība parlamentā pēc vēlēšanām 2009. gada oktobrī apstiprina, ka demokrātiskas līdzdalības ziņā ir panākts būtisks progress. Jebkurā gadījumā ir jāpalielina preses brīvība, kā arī vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm un cilvēka pamattiesību aizsardzība kopumā.

Šādos apstākļos mēs varam palīdzēt Tunisijai pabeigt pasākumus, kurus tā ir veikusi, atceļot visus iespējamos šķēršļus cilvēku pilnvērtīgai attīstībai šajā valstī, un tas viss iespējams, piešķirot Tunisijai nākamo statusu.

Tā kā Tunisijai ir centrālā loma Vidusjūras reģionā un valstī notiekošajā modernizācijas procesā, ir nepieciešama nopietna un rūpīgi pārdomāta pieeja, kas palīdzēs bez ierunām apstiprināt Eiropas Savienības atbalstītās vērtības. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk Eiropas Parlaments ceļā uz demokrātiju nedrīkst kļūdīties.

Konstruktīvs dialogs un uzmanīga diplomātija var vēl vairāk nostiprināt attiecības, kuru mērķis ir stiprināt valsti, kurai jāpalīdz izaugt dažās jomās, piemēram, tieslietu un biedrošanās brīvības jomā, bet kurai — es atkārtoju — pilnīgi noteikti ir galvenā loma Vidusjūras reģiona stabilitātes politikā.

  Carmen Romero López (S&D). – (ES) Respektēt Tunisiju nozīmē arī respektēt tās demokrātisko opozīciju, kas cenšas kļūt organizēta, bet tiek apspiesta, un tās pilsonisko sabiedrību, kas arī nākotnē veidos opozīciju. Tādēļ es vēlos sveikt tos parlamenta deputātus, kas pašlaik ir klāt šajā sēdē, bet vēlos savus sveicienus nosūtīt arī tiem cilvēkiem, kas nākotnē var kļūt parlamenta deputāti, bet kuri pašlaik ir apdraudēti un var būt pat ieslodzīti. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai pilsoniska sabiedrība būtu organizēta un tiktu respektēta demokrātiska opozīcija, neraugoties uz faktu, ka pašlaik tā nav organizēta.

Spānijā, es to varu teikt kā Parlamenta deputāts no Spānijas, diktatūras laikā mēs pieredzējām demokrātiskās opozīcijas spīdzināšanu un apspiešanu. Ja opozīcija nav teroristi, ja tā ir demokrātiska, tai ir vērtības, kas ir nākotnes vērtības. Tāpēc mums ir jāpalīdz šai opozīcijai, kas pašlaik nav organizēta, bet ir demokrātiska, un kas cīnās par Tunisijas pārejas vērtībām un šo vērtību nostiprināšanu. Mums ir arī jāpalīdz tai kļūt organizētai.

Mums ir jāpalīdz opozīcijai arī tā, lai tās pārstāvji varētu kļūt par līderiem un varoņiem nākotnē, iespējams, opozīcijā, vai arī valdībā, bet demokrātiskā sabiedrībā ir svarīgi, lai būtu rotācija.

Tāpēc šis vardarbības pieaugums, kam mēs pašlaik esam liecinieki un kas nākotnē var vēl vairāk palielināties, nav pats labākais iemesls, lai piešķirtu Tunisijai nākamo statusu.

Mēs zinām, ka Tunisija ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības dalībvalsts un tā tiecās uz Vidusjūras reģionu un demokrātiju. Tādēļ šajā periodā arī mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu demokrātijas nostiprināšanā un opozīcijas organizēšanā, lai Tunisija varētu būt patiešām uzticams biedrs un tāds biedrs, kas iegulda Vidusjūras reģionā, kurš top par reģionu ar demokrātiskām vērtībām.

Tā ir mūsu vēlme attiecībā uz nākotni, un to mēs vēlamies sagaidīt no Tunisijas.

  Tomasz Piotr Poręba (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka Tunisija ir partneris, ar kuru Eiropas Savienībai vajadzētu uzturēt divpusējas attiecības Vidusjūras reģiona interesēs. Tomēr, atceroties saimnieciskus jautājumus, mums, Eiropas Savienībai, būtu jāuzstāj uz demokrātisko procesu pārredzamību un tiesiskumu šajā valstī.

Par spīti tam, ka Tunisija ir stabila valsts, tajā diemžēl netiek uzturēti visi demokrātijas standarti. Starptautiskās nevalstiskās organizācijas apgalvo, ka drošības spēki tur spīdzina ieslodzītos un rīkojas nesodīti, jo tos aizsargā augstākas amatpersonas. Preses brīvība un vārda brīvība tiek drastiski ierobežota, un runā, ka žurnālistu situācija Tunisijā ir viena no vissliktākajām visās arābu valstīs. Represijām bieži vien ir reliģisks pamats. Aizvien satraucošāka kļūst kristiešu minoritātes vajāšana. Tunisijas valdība necieš protesta izpausmes vai neatkarīgas opozīcijas pastāvēšanu.

Atceroties, ka Tunisija bija pirmā Vidusjūras valsts, kas parakstīja asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību, mums ir noteikti jāuzstāj uz šā nolīguma noteikumu ievērošanu. Cilvēktiesību un demokrātijas standartu ievērošanai Tunisijā ir jābūt nosacījumam turpmākai sadarbībai ar šo valsti.

  Dominique Baudis (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Iztiekot bez karikatūrām – mēs šorīt pāris tādas jau dzirdējām – es vēlos minēt dažus objektīvus faktus par Tunisiju, Eiropas Savienības partnervalsti.

Sociālā situācija ir attīstījusies ļoti labvēlīgi, ievērojami ir palielinājušies vidējie ienākumi uz vienu cilvēku, un tagad lielākā daļa no tunisiešiem atbilst vidusšķiras piederības kritērijiem. Vairāk nekā 99 % tunisiešu dzīvo pārtikuši, un vairāk nekā viena ceturtā daļa no Tunisijas budžeta tiek veltīta izglītībai, kā rezultātā šī valsts viena no pirmajām ir sasniegusi Tūkstošgades attīstības mērķus pamatizglītības jomā.

Visbeidzot, Michel kungs jau uzsvēra, ka pirms neilga laika tika gan atzītas, gan garantētas sieviešu tiesības. Akadēmiskajās augstskolās studenšu skaits pārsniedz studentu skaitu un 40 % no pasniedzējiem ir sievietes. Ceturtā daļa no politiķiem, vietējām amatpersonām un žurnālistiem ir sievietes. Daudzas valstis varētu apskaust Tunisiju šādas statistikas dēļ!

  Sylvie Guillaume (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Savukārt, es vēlos pievienoties tiem runātājiem, kas jau ir pauduši bažas par satraucošo situāciju Tunisijā, kādā atrodas žurnālists un rakstnieks Taoufik Ben Brik.

Pēc tam, kad tika arestēti vairāki žurnālisti un arodbiedrību biedri, kas ir kļuvuši par vardarbības upuriem, un atteikuma prezidenta vēlēšanu laikā ielaist valstī ārvalstu žurnālistus, represijas pret politiskajiem oponentiem un cilvēktiesību aizstāvjiem turpinās. Pēc paviršas lietas iztiesāšanas un viņa ieslodzīšanas cietumā tālu no ģimenes, kas apgrūtina apmeklējumus, Taoufik Ben Brik veselības stāvoklis ir tāds, ka ir pamats bažām, vai viņa dzīvībai nedraud briesmas.

Kā var ignorēt šo situāciju, kas ir nežēlīgs uzbrukums personai, kas valdošajai varai rada problēmas? Šā iemesla dēļ mēs nedrīkstam vienkārši izmantot tirdzniecību kā atbildi visiem jautājumiem. Tieši otrādi, es uzskatu, ka ir būtiski, lai ES reaģētu ātri un nelokāmi, pieprasot atbrīvot Taoufik Ben Brik un citus pārliecības dēļ ieslodzītos.

Tunisijā situācija cilvēktiesību ievērošanas ziņā ir satraucoši pasliktinājusies. Tas iespaido Eiropas sadarbību ar šo valsti, un reāla šīs situācijas uzlabošana ir nosacījums sarunu uzsākšanai par jauna statusa noteikšanu ES un Tunisijas partnerattiecībās.

  Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu sadarbībai ar Tunisiju ir labs pamats. Jau tika pieminēts asociācijas nolīgums un brīvās tirdzniecības zonas nolīgums. Kroes kundze jau norādīja, ka mēs runājam par Tunisijas tautsaimniecības integrēšanu vienotajā tirgū. Tā patiešām ir maksimālā robeža, ciktāl mēs varam iet, attiecībā uz valsti, kas nav ES valsts, un tādēļ tas ir stabils pamats. Tunisija ir stabils un draudzīgs partneris, un, vēlreiz citējot Kroes kundzi, mūsu attiecības iespējams vēl vairāk stiprināt.

Tieši tāpēc, ka mums ir tik ciešas attiecības, mēs varam arī runāt ar saviem kolēģiem par visiem jautājumiem, kas mūsos var radīt bažas. Personīgi es esmu runājis ar mūsu kolēģiem, kas šobrīd ir klāt šeit, zālē, un man ir sajūta, ka mums vajadzētu runāt par visu.

Tomēr šajā saistībā, runājot par trūkumiem, mums nevajadzētu aizmirst pozitīvās lietas. Situācija ir tāda, ka Tunisiju, kas ir arābu valsts, kura vēlas attīstīties laicīgā ceļā, apdraud ekstrēmisti. Es solidarizējos ar ikvienu, kas pretojas islāma ekstrēmistiem.

Tomēr attiecībā uz citiem jautājumiem es domāju, ka šajās sarunās mēs panāksim progresu. Mēs ar Tunisiju varam runāt par visu, jo tā mums ir uzticams partneris. Tāpēc es gaidu mūsu dialoga turpinājumu.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Jau tika uzsvērts, ka Tunisija ir svarīgs ES partneris, kā arī tika minēts tas, cik svarīgs Tunisijā ir sociālā joma. Es vēlos norādīt vēl dažus politiskus aspektus, kas ir svarīgi, jo saskaņā ar iepriekš teikto Tunisija ir sabiedrība, kurā valda daudzpartiju politika, lai arī ierobežota, un nav šaubu, ka opozīcijai ir noteikta kvota, tomēr tā ir daudzpartiju politika. Tika pieminēti arī dzimumu līdztiesības jautājumi.

Visās mūsu valstīs, Eiropas valstīs, visi šie politiskie uzskati pastāv līdzās preses brīvībai, un faktiski tieši tā ir atšķirība, jo Tunisijā šāda brīvība pastāv, bet ir ierobežota, un patiešām vairāki žurnālisti atrodas sarežģītā situācijā.

Tādēļ rodas šāds jautājums: vai rapprochement ar Eiropas Savienību varētu palielināt šo brīvību? Manuprāt, rapprochement ar ES varētu palīdzēt Tunisijai sociālajā jomā panākto progresu papildināt ar dažiem ļoti svarīgiem politiskiem uzlabojumiem.

  Harlem Désir (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Jūs paudāt cerību, ka Tunisija progresēs demokrātisku reformu un vārda brīvības jomā. Jūs pareizi darāt, jo tas vienkārši ir saskaņā ar asociācijas nolīgumu un saistībām, kuras Tunisija ir apsolījusi izpildīt Eiropas Savienībai.

Šā iemesla dēļ mani ļoti pārsteidz Baudis kunga un Michel kunga komentāri, kas šķiet mudina ignorēt šo mūsu attiecību un sadarbības ar Tunisiju aspektu un galu galā atteikties no asociācijas nolīguma 2. panta.

Turklāt, spriežot pēc manas kolēģes Guillaume kundzes jau pieminētā fakta par to, kāds liktenis ir piemeklējis neatkarīgo žurnālistu Taoufik Ben Brik, kurš kopš pagājušā oktobra atrodas cietumā pēc tiesas procesa, kura laikā viņa advokāti un pats process bija pilnīgā pretrunā likumam, šīs saistības vēl tik drīz netiks izpildītas. Papildus viņa brīvības nepieļaujamai atņemšanai, pasliktinās arī viņa veselības stāvoklis, un tiek ierobežotas tiesības viņu apmeklēt.

Tāpēc es jums, komisāres kundze, jautāju: vai Komisija plāno iejaukties ar Asociācijas Padomes starpniecību, lai pieprasītu Ben Brik kunga tūlītēju atbrīvošanu un lai nodrošinātu, ka viņa situāciju un viņa veselības stāvokli var ņemt vērā kaut vai tikai cilvēcīgu motīvu dēļ?

  Malika Benarab-Attou (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! 14. janvārī es tikos ar Tunisijas delegācijas locekļiem. Mēs atklāti apmainījāmies ar viedokļiem un debatējām par attiecīgo jautājumu.

Kā franču izcelsmes alžīrietei man ir saistības ar Magrebu, un es piedalos kampaņā par vienotu, plurālistisku un demokrātisku Magrebu. Cilvēktiesību jautājums man ir būtiski svarīgs, un tā ir arī viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Debates par šo jautājumu saistībā ar situāciju Tunisijā ir izšķirošas un svarīgas.

Vakar no rīta es tikos ar Ben Brik kunga sievu, kas vada bada streiku, kā arī aktīvistiem no Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Cilvēktiesību tīkla, un es esmu nobažījusies. Šķiet, ka Ben Brik kunga dzīvība ir briesmās gan viņa slimības, gan ieslodzījuma apstākļu dēļ. Es esmu pārliecināta, ka jūs saprotat, ka gadījumā, ja tas, par ko bažījos, patiešām notiks, uz Tunisijas iestāžu pleciem gulsies smaga atbildības nasta.

Bez tirdzniecības attiecībām mums jāņem vērā arī sociālie jautājumi. Iemesls parādībai, ka jaunie tunisieši metas Vidusjūrā, ir noslēgta sabiedrība, kas jauniešiem nesniedz nekādas izredzes. Aizsardzība pret fundamentālismu un obligātās prasības saistībā ar tautsaimniecību nedrīkst būt iemesli cilvēktiesību ignorēšanai. Tagad būtisks ir patiess progress cilvēktiesību jomā. Mēs te nerunājam par svētulīgu dogmātismu, bet par situāciju, kuru Eiropas Savienībai ir steidzami jāpalīdz novērst.

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Ziemeļāfrikas valstis bieži „samet vienā katlā”, un, ciktāl es to saprotu, tas Tunisijai ir liels lāča pakalpojums.

Jau tika pieminēta līdztiesība. Salīdzinājumā ar daudzām citām arābu valstīm vienīgi Tunisijai ir tiesību akti, kas aizsargā bērnus un arī sievietes. Jau tika minēts, ka Tunisijas akadēmiskajās mācību iestādēs ir vairāk studenšu nekā studentu un ir uzlabojies dzīves līmenis. valsts infrastruktūra ir labā stāvoklī. Kopš vēlēšanām tās parlaments ir ievēlējis (vai iecēlis) cilvēktiesību komiteju.

Tunisijas vēlmes sadarboties ar ES ir iespēja, ko mums vajadzētu izmantot pilnībā. Pašlaik Tunisijas delegācija apmeklē Briseli un Strasbūru un lūdz atbalstu savā darbā, lai aizsargātu cilvēktiesības, un, manuprāt, attīstot un padziļinot saites ar ES, būtu pretrunā ar ES principiem neatsaukties uz šiem lūgumiem un neturpināt attīstīt attiecības.

  Rosario Crocetta (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tā kā es dodos uz Tunisiju divas vai trīs reizes gadā kopš 1982. gada un kā katolis 6. janvārī apmeklēju misi, ko es daru regulāri, man patiešām ir grūti domāt par Tunisiju kā par valsti, kurā apspiež reliģisko brīvību.

Tur ir problēmas, bet, Dieva dēļ, neskatīsimies uz šīm valstīm, kuras cenšas virzīties uz priekšu, caur Rietumu valstu prizmu, jo, ja mums būtu jāizmanto šāds kritērijs — kritērijs, ko šorīt kāds runātājs attiecināja uz Tunisiju — tad dažām Eiropas valstīm, iespējams, tiktu liegta dalība Eiropas Savienībā, jo tur vardarbība un brīvības ierobežošana pastāv daudz lielākā apmērā nekā Tunisijā.

Tādēļ jautājums aktualizējas viena konkrēta fakta dēļ: proti, mēs runājam par valsti, kas ir atcēlusi islāma fundamentālismu, kas cenšas izvērst sadarbību un miermīlīgu politiku ar Eiropu, kas cenšas attīstīties. Pastāv problēmas. Es ticu, ka šīs problēmas var atrisināt, stiprinot dialogu un draudzību un palīdzot šīm valstīm sasniegt vairāk!

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos cienījamiem deputātiem par atklātību un tiešumu un par tādu komentāru izteikšanu, kas, neskatoties uz to, ka noteiktām grupām ir atšķirīgas pieejas, ir vērsti uz risinājuma atrašanu.

Iesākumā es vēlos izteikt piezīmi, atbildot uz Désir kunga apgalvojumu. Viņš norādīja uz Louis Michel piebildi. Es esmu pārliecināta, ka Louis Michel pats var paust savu viedokli, bet mēs agrāk bijām, tā teikt, vienā komandā, tādēļ es zinu viņa uzskatus šajā jautājumā. Ja Désir kungs apgalvo, ka mēs neko nedarām, tad man gan nav radies šāds iespaids, un, godīgi sakot, es ceru, ka arī jums manas piezīmes neradīja šādu iespaidu.

Pieejas patiešām ir atšķirīgas. Daži aicina veidot līdztiesīgu dialogu, ko atbalsta Kasoulides kungs. Daži aicina veidot draudzības saites. Visas šīs pieejas ietver sēšanos pie galda un problēmu apspriešanu, un cenšanos savstarpēji vienoties par to, kā atrisināt šīs dažas problēmas, par kurām mēs visi bijām vienisprātis. Nav šaubu, ka cilvēktiesības un vārda brīvība patiešām ir ļoti svarīga un būtiska ikviena nolīguma sastāvdaļa.

Saistībā ar to es vēlētos izteikties par dažiem izvirzītajiem jautājumiem. Pirmkārt, par iestāžu stiprināšanu. Mēs visās sanāksmēs, kas notiek vai ir plānotas turpmākajos mēnešos, cenšamies veicināt un stimulēt regulāru dialogu, kas ir līdzeklis, lai panāktu būtisku progresu cilvēktiesību un demokrātijas jomā.

Dažu turpmāko mēnešu laikā notiks Cilvēktiesību apakškomitejas sanāksme, un jūs varat būt pārliecināti, ka tur tiks veidots dialogs pēc būtības un apskatīti jautājumi, par kuriem mēs visi raizējamies, un tas, kā tos risināt.

Attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem Tunisijā runātāji regulāri minēja faktu, ka Tunisiju nosoda tās cilvēktiesību pārkāpumu rekorda dēļ. Kopš prezidenta un parlamenta vēlēšanām pagājušā gada oktobrī ir pastiprinājušās represijas pret opozīcijas partijām, žurnālistiem un cilvēktiesību aktīvistiem. Starptautiskā sabiedrība ir diezgan skaidri paudusi, ka šāda iestāžu rīcība ir nepieļaujama un pretrunā ar Tunisijas starptautiskajām saistībām. Tādēļ, vēlreiz atkārtoju, ka Eiropas Savienībā nevajadzētu būt domstarpībām: saistības ir saistības, un mums ir jāsaglabā šāda nostāja.

Tunisijai patiešām ir jābūt uzticīgākai tādām kopējām vērtībām kā cilvēktiesību ievērošana, demokrātija un tiesiskums. Starp citu, tai būtu arī jāievēro savas starptautiskās saistības šajā jomā. Komisija turpinās īstenot savu politiku, kas paredz iesaistīties un veidot dialogu par šiem jautājumiem, jo īpaši atbilstoši asociācijas nolīgumam izveidotajās struktūrās.

Tajā pašā laikā ES sniedz atbalstu, lai, sadarbojoties un nodrošinot tehnisku palīdzību, uzlabotu pārvaldību un veicinātu reformas tieslietu jomā. Mūsu prioritāte ir panākt, lai Tunisija progresētu šajā ziņā, piemēram, aktīvi atbalstot cilvēktiesību aktīvistus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas saskaņā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR).

Tiek veikti arī pasākumi tieslietu sadarbības jomā. ES piešķir 17,5 miljonus eiro, lai finansētu tehniskās palīdzības projektu tiesu sistēmas modernizēšanai. Daži šīs palātas deputāti to ir nosodījuši, jo ES nodrošina līdzekļus Tunisijas tiesu sistēmas priekšsēdētājam.

Projektam ir daudz elementu. Tie ietver tiesnešu un advokātu apmācību, tehnisko atbalstu tiesām, infrastruktūru un labāku pilsoņu informēšanu. Kad projekts tiks pabeigts, mēs novērtēsim rezultātu. Es noteikti piekrītu, ka darbs šajā jomā mums ir saistīts ar dažiem politiskajiem riskiem. Tomēr, ja mēs vēlamies veicināt reformas, mums jārīkojas, citādi ES sadarbība attieksies vienīgi uz tautsaimniecības nozari. Mēs visi piekrītam, ka šī nav pareizā pieeja un nebūtu saderīga ar mūsu pašu vispārējiem politikas mērķiem saistībā ar attiecībām ar Tunisiju.

Attiecībā uz jautājumu, ko jau minēja Flautre kundze un Vergiat kundze, par nākamā statusa piešķiršanu Tunisijai, es uzskatu, ka prioritāri būtu turpināt un pastiprināt dialogu ar Tunisiju. Mēs apzināmies, ka tā ir svarīgs ES sabiedrotais šajā reģionā un ir panākusi vērā ņemamu progresu tautsaimniecības un sociālajā modernizēšanā. Iespējams, mēs varam runāt par to, vai uzskatām glāzi par līdz pusei pilnu, vai par līdz pusei tukšu. To sakot, es ticu, ka mums ir jāturpina mūsu politika atbalstīt tos spēkus Tunisijā, kas strādā, lai modernizētu savas valsts politiku, tautsaimniecību un sociālo jomu. Mēs atbalstām Tunisijas ierosinājumus, lai stiprinātu attiecības starp abiem partneriem. Padome un Komisija ļoti rūpīgi izskatīs šos jautājumus, un es esmu gatavs jums ziņot par turpmāko notikumu attīstības gaitu.

No otras puses, lai gan ES interesēs ir pastiprināt attiecības ar Tunisiju, es uzskatu, ka nākamā statusa piešķiršana Tunisijai uzliktu smagas saistības cilvēktiesību un pārvaldības jomā, tādēļ nekas netiks dots par velti.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Edward Scicluna (S&D), rakstiski. – Šķiet, ka šīs debates ir nelaikā pašlaik, kad gan Komisijā, gan Parlamentā atsākas dialogs starp Tunisiju un ES. Dialogā ar Komisiju ir ietverta vairāku apakškomiteju (tostarp Cilvēktiesību apakškomitejas un demokrātijas apakškomitejas) sanāksmju plānošana saistībā ar Tunisijas un ES asociācijas nolīgumu, savukārt Eiropas Parlamentā dialoga rezultātā nesen svarīgā vizītē ieradās Tunisijas parlamenta delegācija, kurā bija pārstāvji no četrām Tunisijas Deputātu palātā pārstāvētajām partijām, kā arī 2010. gada martā Briselē ir ieplānota Tunisijas un EP parlamentu sanāksme. Es uzskatu, ka laiks, kad tiek atsākts svarīgs un konstruktīvs dialogs starp Tunisiju un ES, ir nepiemērots debatēm, kas var mazināt panākumus. Nodrošināsim, ka Tunisija un citas valstis, kas nav ES dalībvalstis, atbilst ES standartiem tautsaimniecības, sociālajā vai politiskajā sfērā, bet darīsim to ar labi izplānota un strukturēta dialoga palīdzību!