Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 21. janvāris - Strasbūra

3.3. Filipīnas

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem attiecībā uz Filipīnām⁽¹⁾.

  Fiorello Provera, autors. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, virkne slepkavību, kas notiek visā pasaulē politisku, reliģisku un citu iemeslu dēļ, pašlaik ir bēdīga ikdienas realitāte, tomēr es esmu pārsteigts par nežēlību, ar kādu tika nogalināti 57 cilvēki, kuri stāvēja politiskā mītiņā, lai Filipīnās atbalstītu prezidenta kandidātu.

Tas bija asinis stindzinošs slaktiņš, ko izdarīja bruņotu cilvēku grupa revolūcijas vārdā un kam ir grūti atrast kaut kādu jēgu. Turklāt šī masveida nogalināšana nav atsevišķs gadījums šajā valstī, kurā dažos reģionos, piemēram, Mindanao reģionā, bruņotas sacelšanās — arī reliģisku motīvu rosinātas — notiek jau gadiem ilgi.

Nemaz jau nerunājot par mūsu laikus izteikto līdzjūtību saistībā ar šiem asiņainajiem notikumiem, es uzskatu, ka mums ir jāpiedāvā Filipīnu valdībai spēcīgs atbalsts, lai pierādītu, kā Eiropa var būt noderīga smagu bruņotu konfliktu risināšanā ar opozīciju, kura liek šai nelaimīgajai zemei mirkt asinīs.

  Martin Kastler, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pagājušā gada 23. novembra slaktiņš Maguindanano provincē, Filipīnās, ieies kā melna diena cilvēktiesību vēsturē un kā barbarisks terora akts. Tika nogalināti 57 cilvēki, tika izvarotas sievietes, tika ievainoti cilvēki — viņu vēstījums ir asiņains. Mani kā žurnālistu tas satrieca, jo īpaši tādēļ, ka starp nogalinātajiem bija 30 žurnālisti. Saskaņā ar slavenās Starptautiskās krīzes grupas teikto — vēl nekad vienā reizē nav tikuši nogalināti tik daudzi žurnālisti. Tādēļ Eiropas Parlamentam būtu jāsagatavo nepārprotams paziņojums, kādu mēs šodien esam iekļāvuši šajā rezolūcijas projektā.

Tomēr mēs, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), prasām, lai pašreizējo tekstu, balsojot pa daļām, trijās vietās mīkstinātu, jo mums ir jāatbalsta Filipīnu valdība tās cīņā pret terorismu un vardarbību un tādēļ jāatturas no pārāk daudz valdību apvainojošām piezīmēm. Tādēļ PPE grupas vārdā es pieprasu atsevišķu balsojumu par F apsvērumu. Tas apvaino Filipīnas, jo parāda visas nefunkcionējošas tiesību sistēmas pazīmes.

Rezolūcijas 2. punktā mēs gribētu svītrot netiešu norādījumu par sākotnēju izmeklēšanas novilcināšanu.

Visbeidzot, 6. punktā ir apgalvots, ka dažas pazudušas personas ir ieslodzītas Filipīnu cietumos. Arī šis apgalvojums patlaban vēl nav pierādīts un, mūsuprāt, būtu jāsvītro.

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētāja kungs, šis šausminošais noziegums Maguindanao provincē neapšaubāmi ir pelnījis mūsu visdziļāko nosodījumu. Tas atklāj to, cik dziļi dažās Filipīnu vietās ir iesakņojusies nelikumība.

Šim nomācošajam notikumam ir daudz cēloņu — Filipīnu arhipelāga salu izkliede, centrālās valdības vājums, korumpētība, nabadzība un nepārtrauktās islāma teroristu organizētās nekārtības, kuras dienvidos atbalsta organizācija Al-Qaida.

Tādēļ šis acīmredzami politiski motivētais noziegums jāvērtē plašākā sociālā un vēsturiskā kontekstā. Mums vajadzētu ņemt vērā pūles, kādas ir pielikusi Filipīnu valdība, lai pēdējos 25 gados izveidotu demokrātiskāku politisko kultūru, pēc tam kad bija kritusi kleptokrātiskā diktatora Ferdinand Marcos valdība. Mums nevajadzētu arī novērtēt par zemu eksistenciālos draudus, kurus izsaka Abu Sayyaf teroristi, un to, kā viņi destabilizē visu sabiedrību, kas veido Filipīnu valsti.

Konstruktīva iesaistīšanās un mērķtiecīga palīdzība ir vislabākais veids, kā palīdzēt Filipīnām — valstij, kurai ar mums ir kopīgas vērtības daudzējādā ziņā —, lai ļautu tām dziļi un stabili iesakņot tiesiskumu centrālajā valdībā un vietējā pašvaldībā.

  Marc Tarabella, autors. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pagājušā gada novembrī man bija iespēja uzaicināt Edita Burgos kundzi, Jonas Burgos māti, uz Eiropas Parlamentu. Šo jauno filipīniešu vīrieti bruņoti vīri ar varu nolaupīja ļoti rosīgā iepirkšanās centrā Manilā 2007. gada 28. aprīlī. Kopš tās dienas ne viņa ģimenei, ne viņa tuvajiem cilvēkiem nav nekādu ziņu par viņu. Jonas Burgos ir viens no simtiem cilvēku, kuri ir pazuduši vai nogalināti Filipīnās. Slepkavības tiek veiktas ar pilnīgas nesodāmības apziņu, un vainīgie ļoti reti nonāk tiesas priekšā.

Gaidot 2010. gada maijā paredzētās vēlēšanas, mēs baidāmies, ka var pieaugt noziegumu skaits un to cilvēku nolaupīšanas gadījumu skaits, kuri pretojas pie varas esošajai valdībai. Mēs nosodām pagājušā gada 23. novembra slaktiņu Maguindanao provincē un ceram, ka tiks noskaidroti vainīgie, kas spīdzināja un nežēlīgi nogalināja Ismael Mangudadatu eskortu.

  Rui Tavares, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, mazliet vairāk nekā pirms 20 gadiem Filipīnas radīja lielas cerības visā pasaulē, jo šī valsts bija demokrātiskās kustības uzplūdu aizsācēja Āzijā. Tas ļāva mums lolot cerības, ka šajā areālā tiks ievērotas cilvēktiesības, tiks pastiprināti ievērotas darba ņēmēju tiesības, studentu tiesības, iedzīvotāju tiesības, kā arī tiks ievērota vēlēšanu un demokrātijas atbilstība normām šajās valstīs.

Tagad, kad pasaules uzmanība ir pievērsta citām vietām, mēs nedrīkstam ļaut demokrātiskajai situācija Filipīnās pasliktināties. Iepriekšējos gados vēlēšanu laikā ir bijuši daži ļoti satraucoši korupcijas gadījumi un jo īpaši pret opozicionāriem vērsta vardarbība un tirdīšana.

Vissatraucošākais gadījums, kas ir arī mūsu rezolūcijas temats, bija slaktiņš Maguindanao — 46 cilvēku noslepkavošana, kuri gāja aiz opozīcijas kandidāta Mangudadatu kunga vēlētāju eskorta. Runā, ka viņus noslepkavoja cilvēku grupa, kas saistīta ar Maguindanao provincē valdošo Ampatuan klanu.

Citu jautājumu starpā es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka šajā slaktiņā tika nogalināti 30 žurnālisti. Nogalināto žurnālistu skaita ziņā šī ir lielākā slepkavība pasaules vēsturē.

Šķiet, ka pats Parlaments ir apjucis par šodienas diskusijas tematu, man ļoti žēl, bet mēs nevaram ļaut pasaulei apmulst un ļaut Filipīnām, kas bija vislabākās demokrātijas paraugs, pēc 25 gadiem nonākt situācijā, kura ir vissliktākās demokrātijas paraugs.

Šis slaktiņš ir jāizmeklē, un tāpēc ir jāpieprasa, lai Ampatuan klanam piederīgais prezidents Gloria Arroyo steidzamības kārtā veiktu izmeklēšanu un izdarītu secinājumus. Arī filipīniešiem ir svarīgi zināt, ka Eiropa ir modra un uzmanīgi vēro notikumus viņu valstī.

  Barbara Lochbihler, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, iemesls šai steigai ir brutālā 57 cilvēku noslepkavošana, kuri gāja aiz politiķa, kas saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām devās reģistrēt Mangudadatu kunga kandidatūru provinces gubernatora amatam. Slaktiņa vaininieki ir vietējais militārais grupējums, un tajā bija iesaistīti arī vietējās policijas virsnieki.

Šis brutālais uzbrukums ir radikāls brīdinājums, ka draudoši pieaug politiski motivētu nāvessodu izpilde bez tiesas sprieduma un ka gadiem ilgi notiek cilvēku piespiedu pazušana, kas nekad netiek izmeklēta.

Valdība nav parādījusi nekādu pamanāmu vēlmi veikt izšķirīgus pasākumus, lai dotu prettriecienu šiem notikumiem. No simtiem lietu tikai divas tika izmeklētas, bet ne pret vienu galveno amatpersonu lieta netika ierosināta saistībā ar šiem notikumiem. ANO īpašais referents jautājumos par nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma 2008. gadā rakstīja, ka „šīs slepkavības ir iznīcinājušas pilsoniskās sabiedrības līderus, arī cilvēktiesību aizstāvjus, arodbiedrību pārstāvjus un zemes reformas piekritējus, iebiedējušas daudzus pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un sašaurinājušas valstī notiekošās politiskās sarunas”.

Šādā gaisotnē Filipīnās notiek gatavošanās maijā paredzētajām vēlēšanām. Pastāv draudi, ka arī turpmāk notiks politiskas slepkavības. Tādēļ Filipīnu valdībai ļoti steidzami jāveic efektīvi pasākumi, lai tam visam darītu galu.

Es gribētu ierosināt mutisku grozījumu. Rezolūcijas 6. punkts nosaka — „atbrīvot visas pazudušās personas, kas vēl aizvien atrodas nebrīvē”. Mēs to vēlētos aizstāt ar šādu teikumu — „pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka visi, kas tikuši aizvesti ar varu, tiek droši nogādāti atpakaļ pie savām ģimenēm”.

  Justas Vincas Paleckis, S&D grupas vārdā. – (LT) Ja Centrāleiropas pilsonim vaicātu, kas notiek Filipīnās, viņš droši vien nevarētu atbildēt un teiktu, ka televīzijā neko nav redzējis un tādēļ tur, domājams, viss ir kārtībā. Tomēr ik dienas Filipīnās dzirdams par politiskām slepkavībām, klanu karošanu, dzīvi apraktiem cilvēkiem, ar motorzāģi sazāģētiem cilvēki, kara stāvokli. Pavisam nesen tika noslepkavoti 57 cilvēki, no kuriem puse bija žurnālisti. Tas ir pasaulē lielākais kritušo žurnālistu skaits. Mēs aicinām valdību, mēs pieprasām, lai tā nekavējoties apstādina šādus notikumus, izformē privātos militāros grupējumus un beidzot pārtrauc nesodāmību. Tas ir īpaši svarīgi drīzumā notiekošo vēlēšanu laikā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, prezidenta un vietējo pašvaldību vēlēšanas Filipīnās ir plānotas 10. maijā. Tagad jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu godīgu vēlēšanu norisi. Vispirms jānoskaidro, kas ir atbildīgs par 57 cilvēku, tai skaitā žurnālistu, Mindanao provinces gubernatora amata kandidāta Ismael Mangudadatu ģimenes locekļu un viņa darbabiedru, noslepkavošanu novembrī. Līdz šim vietējās tiesībsargājošās iestādes nav izrādījušas nekādu apņēmību atrast šā slaktiņa vaininiekus. Izmeklēšanā ir ticis pieļauts tik daudz kļūdu, ka gandrīz varētu sankcionēt spēka metožu lietošanu politikā. Filipīnu valdībai beidzot ir droši jāstājas pretī kriminālās pasaules cilvēkiem, kas izmantojuši nesenās vēlēšanu kampaņas, lai veiktu politiski motivētas cilvēku nolaupīšanas, un nogalinājuši vairāk nekā 100 kandidātu.

Turklāt Filipīnās jāveic pasākumi, lai efektīvi izmantotu līdzekļus, kas pieejami Eiropas Savienības un Filipīnu tieslietu jomas atbalsta programmā, kura ir izveidota, lai stiprinātu juridisko sistēmu un radītu pilsonisku sabiedrību. Tādēļ vēlēšanas maijā būs ne tikai Filipīnas iestāžu darba efektivitātes pārbaude, bet arī mūsu atbalsta instrumentu efektivitātes pārbaude.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Īsi sakot, es gribētu tikai pateikt, ka Parlamentam ir sācies jauns gads ar jaunu Līgumu, bet ar tiem pašiem sliktajiem ieradumiem, kādi bija iepriekš. Uz debatēm par steidzamiem jautājumiem Padomes pārstāvji vēl aizvien neierodas, un arī mēs vēl aizvien nepiedalāmies šajā iestāžu dialogā, kurš ļautu mums sniegt atbildi šādā lietā.

Attiecībā uz Filipīnām man vēlreiz jānorāda, ka, lai gan šajā situācijā citas valstis, piemēram, Haiti, nav iejaukušās, fakts, ka pēdējos desmit gados ir pazuduši vai miruši gandrīz 1000 cilvēku, nozīmē, ka valstī ir strukturālas problēmas, kuru risināšanai vajadzīgi strukturāli pasākumi.

Mēs nevaram vienmēr rīkoties, pamatojoties uz virsrakstiem. Mums jārīkojas, pamatojoties uz problēmām, un tas, ka patlaban lielākā daļa vardarbības skarto cilvēku ir cilvēktiesību aizstāvji un žurnālisti, nozīmē ne vien to, ka mēs nedrīkstam apiet šīs situācijas klusējot, bet arī to, ka mums uz tām jāreaģē ar spēku.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, cilvēktiesību aizstāvēšana ir raksturīga Eiropas Savienības iezīme. Man ļoti žēl, ka šī raksturīgā iezīme nav svarīga prezidentvalstij Spānijai un ka Padomes pārstāvju šobrīd šeit nav klāt. Šī ir ļoti satraucoša un pilnīgi apkaunojoša situācija. Mēs runājam par cilvēktiesībām, mēs gribam tās aizstāvēt, bet šeit nav neviena Padomes pārstāvja, neviena pārstāvja no tās valsts, kas vadīs Eiropas Savienību turpmākos sešus mēnešus. Tā patiesi ir absolūti nepieņemama situācija.

Es runāšu ļoti īsi, jo mēs gribam balsot. Filipīnas ir valsts ar kristīgām tradīcijām, kuras radušās kultūrā, kas ir daļēji piederīga arī Eiropai. Šajā valstī cilvēktiesības būtu īpaši jāievēro, jo tās bieži vien netiek ievērotas šajā kontinentā. Mums atklāti jārunā par šo jautājumu un jāsolidarizējas ar visiem tiem, kas Filipīnās cieš no diskriminācijas. Eiropas Parlamenta pienākums ir runāt par to.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es pārstāvu Komisiju un konkrēti Augsto komisāru.

Slaktiņš Mindanao salā esošajā Maguindanao provincē pagājušā gada 23. novembrī, kad tika nogalināti 57 cilvēki, ir saasinājis ieilgušus cilvēktiesību ievērošanas jautājumus Filipīnās saistībā ar pilsoņu pazušanu vai nogalināšanu neskaidros apstākļos un vainīgo personu nesodīšanu pagātnē.

Šajā gadījumā valdība ir darbojusies ātri un rīkojusies izlēmīgi, lai ierosinātu lietu pret vainīgajiem. Tas pelna atzinību. Ir svarīgi sagraut nesodāmības sistēmu attiecībā uz šādām slepkavībām un darīt tām galu.

Valdība ir veikusi dažus svarīgus pasākumus cilvēktiesību aizsardzības stiprināšanā. Prezidenta Arroyo pašreizējā administrācija ir atcēlusi nāvessodu un kopā ar ASEAN atbalstījusi cilvēktiesību noteikumu iekļaušanu nesen pieņemtajā ASEAN hartā.

Vēl ir jāsasniedz mērķis noslēgt attiecībā uz visām pusēm taisnīgu mieru ar musulmaņu nemierniekiem Mindanao salā, tā beidzot 40 gadu ieilgušo konfliktu. Šķiet, ka sarunas ir atjaunojušās un ir parādījušās cerības par vienošanos vēl šajā gadā. Jānorāda, ka slaktiņš Maguindanao provincē bija cīņa starp divām politiķu ģimenēm, kas, starp citu, bija islāmticīgas, un tādēļ tas nebija starpkopienu konflikts.

Eiropas Savienībai ar Filipīnu valdību ir stabili izveidots dialogs, kurā abas puses diskutē par plašu jautājumu loku, ieskaitot cilvēktiesības. Mums ir arī sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumu ar Filipīnām, kurā būs iekļautas saistības cilvēktiesību jomā. Mēs aktīvi atbalstām valdību tās centienos uzlabot cilvēktiesību ievērošanas saistības.

Nolīgumā ar valdību mēs esam sākuši Eiropas Savienības un Filipīnu misiju tieslietu jomas atbalstam (EPJUST). Šī ir laikus sākta misija, kuras mērķis ir Filipīnu tiesu iestāžu, tai skaitā policijas un militārā personāla, kapacitātes veidošana, lai palīdzētu tām izmeklēt nogalināšanas gadījumus, kas veikti bez tiesas sprieduma, kā arī ierosināt lietas pret slepkavību vaininiekiem. Mēs arī ieviesīsim uzraudzības sistēmu, lai stiprinātu uzticības veidošanos. EPJUST iesākumā noteiktais darbības ilgums ir 18 mēneši, un to finansēs no Stabilitātes instrumenta līdzekļiem, bet laiku var pagarināt. Turklāt pašreiz mums ir iesākti projekti vietējā līmenī, kas veicina cilvēktiesību ievērošanu. Tajos ietilpst starptautisko saistību īstenošanas uzraudzība, pasākumi Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtu ratifikācijas un balsotāju izglītības atbalstam.

Eiropas Savienība patlaban palīdz arī Mindanao miera procesa veicināšanā, galvenokārt atbalstot sociālos pakalpojumus un uzticības veidošanas pasākumus, bet mēs esam gatavi darīt arī vairāk, ja procesi virzīsies uz priekšu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas. Balsojums notiks nākamajā nedēļā.

Es gribētu atgādināt Lochbihler kundzei, lai viņa iesniedz savu mutisko grozījumu pareizajā laikā, kad notiek balsošana.

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) Sk. protokolu