Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 8. februāris - Strasbūra

14. Administratīvā sadarbība nodokļu jomā – Savstarpēja palīdzība prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem – Fakultatīvas un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošana attiecībā uz noteiktu preču un pakalpojumu piegādi ar paaugstinātu krāpšanas risku (Direktīvas 2006/112/EK grozīšana) – Labas pārvaldības veicināšana nodokļu lietās (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kartības punkts ir kopīgas debates par četriem ar nodokļu jautājumu saistītiem ziņojumiem.

Mēs apspriedīsim:

– Alvarez kundzes ziņojumu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā (A7-0006/2010),

– Dumitru Stolojan kunga ziņojumu par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem (A7-0002/2010),

– Casa kunga ziņojumu par fakultatīvu un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošanu attiecībā uz noteiktu preču un pakalpojumu piegādi (A7-0008/2010),

– Domenici kunga ziņojumu par labas pārvaldes veicināšanu nodokļu lietās (A7-0007/2010),

Uz četrām minūtēm es došu vārdu referentei Alvarez kundzei.

  Magdalena Álvarez, referente. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienība ir balstīta uz solidārām attiecībām starp tās dalībvalstīm. Patiešām, labs šīs solidaritātes piemērs ir administratīvā sadarbība nodokļu jomā, kas ir Eiropas Savienības darbības pamatelements. Tas viss ir saistīts ar lojalitāti starp dalībvalstīm un to nodokļu administrācijas iestādēm. Šāda lojalitāte pāraug uzticībā, kā rezultātā partneri viens uz otru paļaujas, uzskatot sevi par partneriem, kuri neļaus krāpniekiem rast patvērumu savā teritorijā un turpināt tur savu krāpniecisko darbību.

Krāpšanās ar nodokļiem negatīvi ietekmē ekonomiku kopumā un rada nopietnas sekas dalībvalstu budžetos, jo tā samazina iespējas uzņemties izdevumus un veikt ieguldījumus. Turklāt attiecībā uz cilvēkiem, kuri ievēro noteikumus, tiek pārkāpts taisnīguma princips aplikšanā ar nodokli. Rodas negodīgas konkurences situācija, kas rada tirgus darbības traucējumus. Visas šīs sekas rada īpašu satraukumu, jo pēdējās aplēses liecina, ka krāpšanās apjoms ar nodokļiem Eiropas Savienībā sasniedz 200 miljardus eiro gadā. Ja ņem vērā, ka šis skaitlis ir divreiz lielāks nekā Komisijas ierosinātā ekonomikas atveseļošanas plāna izmaksas, mēs varam aptvert attiecīgās summas mērogu.

Tādējādi mēs saskaramies ar būtisku problēmu, un mums būtu jārod izšķirošs risinājums. Šobrīd spēkā esošā direktīva neapšaubāmi bija pirmais solis ceļā uz risinājumu. Diemžēl, un neraugoties uz šajā direktīvā nostiprinātajiem labajiem nodomiem, tās īstenošana praksē nav sniegusi vēlamos rezultātus.

Ir laiks spert nākamo soli un nodrošināties ar jauniem instrumentiem, lai problēmas nodokļu jomā tiktu risinātas kopā ar tirgus integrācijas un liberalizācijas jautājumiem. Tāpēc es atbalstu komisāra Kovács kunga iesniegto priekšlikumu un vēlos apsveikt viņu sakarā ar darbu, ko viņš ir veicis visā savā pilnvaru laikā un šodien jo īpaši saistībā ar šo jaunās direktīvas priekšlikumu.

Ar šā priekšlikuma palīdzību mēs savā rīcībā iegūsim aizvien vairāk efektīvu instrumentu, lai apkarotu krāpšanos ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanu Eiropā. Jaunā direktīva šajā jomā ir liels solis uz priekšu kā kvalitatīvā, tā kvantitatīvā ziņā. Kvantitatīvs solis — jo tiek noteiktas jaunas saistības, un kvalitatīvs solis — jo tiek paplašināti un precizēti spēkā esošie noteikumi. Tiek paplašināta piemērošanas joma, informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma aizvietojot ar automātisku apmaiņu.

Trešais jaunais elements ir bankas noslēpuma atcelšana. Manā skatījumā tas ir vislabākais priekšlikumā iekļautais pasākums, jo bankas noslēpuma prakse ir galvenais šķērslis, ar ko saskaras nodokļu administrācijas iestādes. ESAO jau ilgstoši ir paudusi aicinājumu atcelt bankas noslēpumu, un G 20 apvienība tagad ir sākusi izskatīt šo jautājumu. To īstenojot, tiks nodrošināts ļoti efektīvs instruments, lai pārtrauktu nepamatoto nodokļu paradīžu pastāvēšanu ES.

Šis mērķis pausts arī ziņojumā, ko šodien apspriežam. Šajā ziņojumā mēs faktiski cenšamies nostiprināt Komisijas priekšlikumu rezultātus. Nolūks ir jaunās direktīvas efektivitātes un piemērošanas jomas uzlabošana.

Es negrasos sniegt visaptverošu komentāru un koncentrēšos uz galvenajiem grozījumiem. Pirmkārt, ir paplašināta piemērošanas joma, nostiprināta automātiskā informācijas apmaiņa un attiecībā uz bankas noslēpumu ir ierosināta piemērojamības kritērija paplašināšana, lai nodrošinātu tā atbilstību pārējam direktīvas saturam. Veikti arī kompromisa grozījumi, proti, attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu, datu aizsardzību un konfidencialitāti un informācijas apmaiņu ar trešām valstīm.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties maniem kolēģiem komitejā par viņu paveikto darbu un gatavību sadarboties. Viņi ir jāapsveic par pausto attieksmi. Mēs esam sasnieguši plašu vienprātību. Parlaments sniedz skaidru vēstījumu. Tas stingri atbalsta cīņu pret krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī svarīgo ES lojalitātes, pārredzamības un godīgas konkurences principu nostiprināšanu.

  Theodor Dumitru Stolojan, referents. – (RO) Nesenā finanšu un ekonomikas krīze ir skaidri norādījusi, cik būtiska ir stabila un ilgtspējīga valsts budžeta esība katrā dalībvalstī. Tās dalībvalstis, kuras efektīvi kontrolē savu budžetu un pretcikliskās fiskālās politikas jomas, ir spējušas nodrošināt fiskālos stimulus, lai palīdzētu valstu ekonomikai izkļūt no krīzes.

Šajā kontekstā es kā referents atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvu un Padomes direktīvas projektu par dalībvalstu savstarpējās palīdzības uzlabošanu prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un nodevām. Šī direktīva ne tikai palīdzēs palielināt efektivitāti šajā jomā saistībā ar prasījumu piedziņu, bet sniegs atbalstu arī labākai vienotā tirgus darbībai. Es jums vēlos minēt, ka direktīvas projektā ir iekļauti būtiski uzlabojumi attiecībā uz vairākiem svarīgiem aspektiem prasījumu piedziņas jomā: informācijas apmaiņa starp iestādēm, prasījumu iesniegšanas metodes un Eiropas Komisijas pieprasītās atsauksmes, lai pārraudzītu pieaugošo aktivitāti, ko apliecina virkne lietu dalībvalstu vidū.

Grozījumu projekts ir sagatavots. Es vēlētos pateikties visiem kolēģiem, kuri iesniedza šos grozījumus, kuros skaidrāk norādīti direktīvas piemērošanas nosacījumi.

  David Casa, referents. – (MT) Es uzskatu, ka šis ziņojums skaidri ilustrēs Eiropas Savienības darbības efektivitāti, ko tā īsteno ar savu iestāžu starpniecību, saskaroties ar problēmu, kurai ir jāpievērš neatliekama un specifiska uzmanība.

Es uzskatu, ka, runājot par „pazudušā tirgotāja” darījumiem Kopienas iekšienē, uzmanība ir jāpievērš pasākumiem, kas ir veicami šīs pagaidu shēmas ietvaros, kas ir paredzēta Eiropā lietoto PVN sistēmu ļaunprātīgo izmantotāju apturēšanai. Šis krāpšanas veids, kā jau minēju, tiek dēvēts par „pazudušā tirgotāja” darījumiem Kopienas iekšienē. Šī krāpšana tās nopietnākajā formā ir zināma kā „karuseļveida” krāpniecība, kas ir ekspertu un profesionālu krāpnieku veikta krimināla darbība.

Pēdējie pētījumi ir apliecinājuši, ka šāda veida krāpšana veido aptuveni 24 % no visa veida ar PVN saistītās krāpniecības. Šī krāpšana notiek, kad persona, kas piedāvā pakalpojumu vai pārdod preci, saņem PVN maksājumu no pircēja Kopienas iekšienē un šis maksājums burtiski pazūd, šiem krāpniekiem un noziedzniekiem neveicot paredzēto maksājumu valsts kasē.

Tā kā šis PVN turpina pazust katrā valstī, kurā tiek veikta šāda veida tirdzniecība, to sauc par „karuseļveida” krāpniecību. Tādējādi Komisijas priekšlikums sniedz iespēju samazināt šo risku, kas rodas tirdzniecībā Kopienas iekšienē. Mums jāpārliecinās, ka mēs nepalielinām birokrātijas slogu un neradām situāciju, kad no sekām cieš godīgi uzņēmēji. Mēs arī bijām uzmanīgi, nepiemērojot šo pagaidu pasākumu plašam produktu klāstam, bet tikai tiem produktiem, ko iespējams kontrolēt un novērtēt.

Ir jāpiemin emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, jo tā ir grozīta ar šā Komisijas priekšlikuma palīdzību. Mēs nosakām, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas neaizsargātības dēļ vēl viens īstenotais grozījums paredz, ka tad, kad dalībvalsts pieņem lēmumu, ka tā ir gatava šīs sistēmas ieviešanai, visiem maksājumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām obligāti ir jāpiemēro apgrieztās maksāšanas procedūra, jo ir būtiski nodrošināt koordinēšanu un tūlītēju rīcību starp visām dalībvalstīm.

Šobrīd un laikā līdz 2012. gadam aptuveni 90–95 % kredītu saņem un saņems lielāko emisiju radītāji. Tos izsniedz dalībvalstu valdības, un 5–10 % no tiem tiek izsolīti. Sākot ar 2013. gadu, izsolē tiks pārdota lielākā daļa šo kredītu, tādēļ pirms šīs sistēmas ieviešanas mums ir jānodrošina tirgus aizsardzība pret tiem, kuri cenšas sistēmu ļaunprātīgi izmantot.

Es uzskatu, ka, ņemot vērā vienprātību Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, pat ar kompromisiem, ko man izdevās panākt ar sociālistiem, liberāļiem un visām politiskajām grupām, tam būtu jāsagatavo augsne drošākai sistēmai. Tādējādi pēc mana ziņojuma apstiprināšanas mēs nopietni apkarotu krāpšanu un tādējādi būtu veiksmīgāki ar PVN sistēmu saistītos jautājumos Eiropas Savienībā.

  Leonardo Domenici, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lai gan laba pārvaldība nodokļu jomā vienmēr ir bijis būtisks temats, tas ir kļuvis vēl svarīgāks pēc pirms diviem gadiem notikušās lielās ekonomikas un finanšu krīzes. To apsprieda un turpina apspriest Eiropas un starptautiskajos (G20) samitos, jo īpaši saistībā ar cīņu pret izvairīšanos no nodokļiem un nodokļu paradīžu apkarošanu.

Visi minētie aspekti ir būtiski. Tas ir apņēmības un gribas apliecinājums, tomēr mums nevajadzētu sevi maldināt, pieņemot, ka ir nepieciešams tikai paziņojums. Mums ir nepieciešama efektīva un pastāvīga politika. Vēl aizvien pastāv daudzas risināmas problēmas. Joprojām ir pārāk vienkārši iegādāties vai izveidot fasādes uzņēmumu, lai izvairītos no nodokļiem. Tikai palūkojoties internetā: ir tūkstošiem tīmekļa vietņu, kurās piedāvā iegādāties uzņēmumus, pat Eiropas Savienības valstīs. Nereti vienīgais, kas jums jāizdara, lai izveidotu uzņēmumu, ir jānosūta e-pasts un jāpievieno ieskenēta savas pases kopija. Mums ir jāpārtrauc fiktīvu juridisko personu izveides prakse nolūkā izvairīties no nodokļiem.

Ziņojums, ar kuru es jūs iepazīstinu, ir sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2009. gada 28. aprīļa paziņojumu „Labas pārvaldības veicināšana nodokļu lietās”. Ziņojums virzās tālāk, tiek izvirzīti noteikti priekšlikumi, un tiek pausts aicinājums Eiropas Komisijai un Padomei ieguldīt pūles, lai šos priekšlikumus varētu īstenot. Nodokļu paradīžu, izvairīšanās no nodokļiem un nelikumīgas kapitāla aizplūšanas apkarošana ir jāuzskata par Eiropas Komisijas prioritātēm.

No tā izriet uz pārredzamību, informācijas apmaiņu, pārrobežu sadarbību un godīgu nodokļu konkurenci balstīts labas pārvaldības princips. Lietas būtība ir fakts, ka Eiropas Savienībā mums ir nepieciešama aizvien plašāka sadarbība nodokļu jomā.

Vispārējais mērķis, kas mums sev jānosprauž, ir automātiska informācijas apmaiņa globālā un starpvalstu līmenī, bet tai, protams, ir jāsākas Eiropas Savienības ietvaros. Kā Alvarez kundze jau minēja, mums ir pilnībā jāatceļ bankas noslēpums Eiropas Savienības valstīs un jāpasteidzina pagaidu atkāpes atcelšana, ar ko atļauj piemērot ieturamo nodokli, no kura nomaksas bieži izvairās vai ko aprēķina nepareizi, tā vietā, lai apmainītos ar informāciju.

Es nevēlos kavēties pie praktiski īstenojamajiem ierosinājumiem, kas ir iekļauti ziņojumā. Tomēr es uzsvēršu, ka mums vēl aizvien ir īpaši nepieciešams veikt šādus pasākumus: paplašināt 2003. gada t. s. Uzkrājumu direktīvas darbības jomu, apkarot krāpšanos ar PVN, izveidot atklātībā pieejamu ES reģistru, kurā uzskaitīti to personu vārdi un uzņēmumu nosaukumi, kuri ir izveidojuši uzņēmumus vai bankas kontus nodokļu paradīzēs, un sniegt jaunu stimulu nodokļu saskaņošanas projektiem, sākot ar kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.

Eiropas Savienībai starptautiskā līmenī arī ir jāsniedz tikai viens vēstījums un jācenšas panākt ESAO standartu uzlabošana, lai nodrošinātu automātisku informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma veiktas apmaiņas vietā.

Kovács kungs, noklausoties arī pārējos ziņojumus, mums ir vajadzīga stingra apņemšanās no Komisijas puses, kā arī tagad, veicot pilnvaru nodošanu, nepieciešams uzsvērt šīs prioritātes arī jaunajai Komisijai. Mēs kā Eiropas Parlaments varam aicināt Padomi un Komisiju atskaitīties par to veikto darbu.

Es pateicos saviem kolēģiem un jo īpaši ēnu referentiem par viņu sniegto ieguldījumu šajā darbā, ko, es ceru, Parlaments apstiprinās.

  László Kovács, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti, es priecājos ar jums šodien, manā pēdējā pilnvaru dienā par nodokļu politikas un muitas savienības jautājumiem atbildīgā komisāra amatā, apspriest jautājumus nodokļu jomā.

Es vēlētos paust savu pateicību, pirmkārt, Eiropas Parlamentam un jo īpaši Ekonomikas un monetāro lietu komitejai par atbalstu, ko es un Komisija esam saņēmuši attiecībā un lielāko daļu, ja ne visiem, mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem nodokļu jomā pēdējo piecu gadu laikā.

Nodokļu politikas jautājumiem, kurus jūs pašlaik apspriežat, ir būtiska nozīme, lai īstenotu Komisijas mērķi labāk risināt problēmas attiecībā uz krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kuras ES līmenī rada zaudējumus no 200 līdz 250 miljardiem eiro gadā. Mūsu mērķis ir arī pārredzamības un sadarbības uzlabošana.

Es vēlos paust īpašu pateicību Domenici kungam, Alvarez kundzei, Stolojan kungam un Casa kungam par konstruktīvu darbu ar šīm nodokļu jomas iniciatīvām. Es esmu ļoti gandarīts, ka šo ziņojumu galvenais vēstījums pauž atbalstu Komisijas iniciatīvām. Es saprotu, ka ziņojumos ir pausts atbalsts pastiprinātiem centieniem, pirmkārt, saistībā ar labu pārvaldību nodokļu jomā — kā Eiropas Savienībā, tā ārpus tās robežām, otrkārt, administratīvo sadarbību nodokļu nozarē, treškārt, savstarpēju sadarbību attiecībā uz nodokļu prasījumu piedziņu un, ceturtkārt, cīņu pret krāpšanos ar PVN, jo īpaši „karuseļveida” krāpniecību.

Attiecībā uz labu pārvaldību nodokļu jomā Komisijas politika ir vērsta uz pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas nodokļu konkurences principu veicināšanu globālā mērogā. 2009. gada aprīlī Komisija pieņēma paziņojumu, kurā izvirzīti šie principi, lai apkarotu pārrobežu krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas kā ES, tā ārpus tās robežām.

Komisija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu labu pārvaldību ES. Par šiem priekšlikumiem norisinās debates, bet es ceru, ka tie drīzumā tiks pieņemti un ka tas nostiprinās mūsu argumentus par labu līdzīgu pasākumu veikšanai iepretim citām jurisdikcijām.

Komisija ir pārliecināta, ka ES un partnerjurisdikciju ekonomisko sakaru padziļināšana vienmēr jāpapildina ar saistību uzņemšanos attiecībā uz labas pārvaldības principiem. Pamatojoties uz Padomes 2008. gada secinājumiem, mērķis ir tāda noteikuma iekļaušana attiecīgos nolīgumos, ko Kopiena un tās dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, uz kura pamata ES partneri atzītu labas pārvaldības principus nodokļu jomā un uzņemtos to izpildes saistības.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš jaunattīstības valstīm. Komisijas dienesti pašlaik gatavo paziņojumu, kas veltīts labai pārvaldībai nodokļu jomā specifiskajā attīstības sadarbības kontekstā. Šajā paziņojumā tiks aplūkots jautājums par to, kāda nozīme labai pārvaldībai nodokļu jomā var būt attiecībā uz resursu mobilizēšanu jaunattīstības valstīs, galvenokārt ar iespēju veidošanas palīdzību.

Es atzinīgi vērtēju jūsu atbalstu pilnīgai Komisijas iesaistīšanai ESAO pasaules foruma salīdzinošās novērtēšanas prakses darbā, jo īpaši, lai noteiktu tās jurisdikcijas, kas nevēlas sadarboties, izstrādātu procedūru atbilstības novērtēšanai un īstenotu pasākumus, kas veicina standartu ievērošanu. Eiropas Komisijai jāturpina sava aktīvā līdzdalība, lai nodrošinātu, ka visi partneri izpilda savas saistības.

Saistībā ar nodokļu informācijas apmaiņas nolīgumu skaitu (proti, 12 nolīgumiem), kas valstij ir jānoslēdz, lai iegūtu tādas jurisdikcijas statusu, kura sadarbojas, Komisija atbalsta nepieciešamību to pārskatīt un ņemt vērā kvalitatīvos aspektus: pirmkārt, jurisdikcijas, ar kurām ir noslēgti nolīgumi. Pilnīgai skaidrībai — nodokļu paradīze, kas noslēgusi 12 nolīgumus ar citām nodokļu paradīzēm, noteikti nepārvarēs šo slieksni. Otrkārt, jurisdikcijas gatavība turpināt parakstīt nolīgumus pat pēc šā sliekšņa sasniegšanas un, treškārt, īstenošanas efektivitāte.

Kas attiecas uz jūsu lūgumu izskatīt virkni iespēju saistībā ar sankcijām un stimuliem labas nodokļu pārvaldības veicināšanai nodokļu jomā, Komisija jau izskata vairākus stimulus labas pārvaldības atbalstam ES līmenī, piemēram, uzlabotu attīstības palīdzības izmantošanu, lai veicinātu konkrētu trešo valstu atteikšanos no negodīgas nodokļu konkurences. Darbs pie iespējamām sankcijām virzās lēnāk, un, protams, veicot visus ES pasākumus, ir jāņem vērā atsevišķu dalībvalstu nodokļu politika.

Tomēr divās konkrētās jomās es jums nepiekrītu. Viena ir saistīta ar atklātībā pieejamiem reģistriem un informācijas atklāšanu par investoriem nodokļu paradīzēs. Es uzskatu, ka ir jāpanāk līdzsvars starp privātumu un jurisdikciju nepieciešamību īstenot savus tiesību aktus nodokļu jomā.

Lai gan nevajadzētu būt nekādiem apmaiņas ierobežojumiem, pamatojoties uz bankas noslēpumu vai vietējiem procentu aplikšanas noteikumiem, ir jāievēro nodokļu maksātāju tiesības un stingra konfidencialitāte informācijai, ar kuru apmainās iestādes. Šie ierobežojumi ir jāievēro, tādējādi atklātībā pieejams reģistrs nevar būt labākais risinājums.

Cits jautājums, kas rada bažas, ir transfertcenas. Jūs ierosināt pāriet uz salīdzināmo ienākumu metodēm, lai labāk noteiktu nepareizas darījumu cenas un visbiežāk izmantotās metodes, lai izvairītos no nodokļiem. Manuprāt, lai arī attiecīgo nozaru ienākumu salīdzinājums tiešām var būt rādītājs par neatbilstībām, šāds atsevišķs rādītājs viens pats nav pietiekams, lai pārliecinoši noteiktu neatbilstošu transfertcenu, un tas var būt tikai viens faktors plašākā riska novērtējumā par cenu atbilstību, kas piemērotas darījumiem starp daudznacionāla uzņēmuma meitas sabiedrībām.

Salīdzināmo ienākumu metode ir pieņemama, bet tikai gadījumā, ja tā dod tādu pašu rezultātu kā ar darījumu saistītās metodes. Tikai salīdzināmo ienākumu metodes izmantošana vien, kā tas, šķiet, ieteikts grozījumā, negarantētu mums „pareizu”, atbilstošu atbildi.

Mērķis ierosinātajai jaunajai direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā ir informācijas apmaiņas un citu dalībvalstu sadarbības formu uzlabošana un vienkāršošana, lai efektīvāk novērstu krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Direktīvā jo īpaši ieteikts atcelt bankas noslēpumu attiecībās starp dalībvalstīm administratīvās sadarbības nolūkos. Es ļoti pozitīvi vērtēju Alvarez kundzes ziņojumā pausto konstruktīvo attieksmi un atbalstu šim ierosinājumam.

Es esmu informēts, ka komitejās notikušo diskusiju pretrunīgākais punkts ir grozījumi par automātisko informācijas apmaiņu ar nolūku noteikt automātiskās apmaiņas izmantojumu par fakultatīvu, tikai pamatojoties uz dalībvalstu pieņemtu lēmumu.

Ļaujiet man atgādināt, ka šā priekšlikuma mērķis ir ES ietvaros uzlabot visa veida informācijas apmaiņu un citas administratīvās sadarbības formas, jo īpaši automātisko apmaiņu, kas ir būtisks pamats tam, lai novērstu krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Pēc pieprasījuma veiktas informācijas apmaiņas kā ESAO standarta veicināšana noteikti ir laba pieeja attiecībā uz trešām valstīm, bet tādā pilnīgi integrētā iekšējā tirgū kā ES vienotais tirgus dalībvalstīm ir jābūt ambiciozākām un jāiet tālāk. Tām ir jāspēj pielietot labākos to rīcībā esošos instrumentus, lai sasniegtu savus politiskos mērķus attiecībā uz cīņu pret krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Es atzīmēju, ka ziņojuma projektā par labu pārvaldību nodokļu jomā ir uzsvērta nepieciešamība sagatavot automātisku informācijas apmaiņu kā vispārēju noteikumu, kā pasākumu, lai pārtrauktu mākslīgu juridisko personu izmantošanu nolūkā izvairīties no nodokļiem. Es atzīmēju arī to, ka ziņojumā ir atbalstīts šis jaunās direktīvas priekšlikums par administratīvu sadarbību, tajā ir paplašināta arī direktīvas darbības joma, lai ietvertu visa veida nodokļus, un tajā atcelts bankas noslēpums. Tādēļ es jūs aicinu nebalsot par jauno PPE grupas iesniegto grozījumu ar nolūku ziņojumā dzēst visas atsauces uz automātisku apmaiņu ar informāciju.

Attiecībā uz grozījumiem ar nolūku sniegt konkrētākus noteikumus par privāto datu aizsardzību es vēlētos uzsvērt, ka jebkurā gadījumā dalībvalstīm ir jāievēro spēkā esošie Kopienas tiesību akti šajā jautājumā, un tādēļ šie noteikumi būs jāievēro bez jebkādiem papildu grozījumiem direktīvas projektā. Tomēr skaidrības vārdā es varētu paredzēt vispārēju apsvērumu, kurā sniegta atsauce uz spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem.

Kas attiecas novērtēšanas sistēmu un prasību grozījumiem, es uzskatu, ka priekšlikumā paredzētajiem un prezidentūras kompromisa tekstā nostiprinātajiem noteikumiem būtu jānodrošina atbilstīgs pamats, kas atspoguļotu ierosināto grozījumu būtību.

Faktiski Komisija var pieņemt konkrētus grozījumus, piemēram, tādus, kas nosaka Komisijas iespēju pieņemt deleģētus aktus saistībā ar to ienākumu un kapitāla kategoriju tehniskiem uzlabojumiem, uz kurām attiecas automātiska informācijas apmaiņa, tomēr kategorijas kā tādas ir jānosaka pašā direktīvā, nevis izmantojot komitoloģiju. Tas arī atbilst notiekošo Padomes diskusiju ievirzei.

Komisija principā var pieņemt arī grozījumus par bankas noslēpumu, ar kuru nodokļu maksātāji netiktu nošķirti, balstoties uz to dzīvesvietu. Turklāt Komisija faktiski pieņem arī grozījumus par inspektoru klātbūtni un līdzdalību administratīvās izmeklēšanās.

Komisija aizstāvēs šo grozījumu būtību Padomes apspriedēs, neveicot oficiālas izmaiņas tās priekšlikumā, jo šie noteikumi, šķiet, jau ir atspoguļoti kompromisa tekstā.

Tagad ļaujiet man pievērsties Komisijas priekšlikumam par savstarpējo palīdzību nodokļu piedziņā. Dalībvalstu noteikumu par nodokļu piedziņu darbības joma attiecas tikai uz attiecīgo dalībvalstu teritorijām, un krāpnieki šo apstākli ir izmantojoši, lai valstīs, kurās tiem ir parādi, organizētu bankrotus. Tādēļ dalībvalstis aizvien biežāk lūdz palīdzību citām dalībvalstīm, lai piedzītu nodokļus, bet spēkā esošie tiesību akti ir ļāvuši atgūt tikai 5 % parādu.

Komisijas priekšlikuma nolūks ir nodrošināt uzlabotu atbalsta sistēmu ar vieglāk piemērojamiem noteikumiem, kā arī paredzēt elastīgākus nosacījumus palīdzības pieprasīšanai. Kā zināms, 2010. gada 19. janvārī Ecofin panāca vienošanos par vispārēju nostāju attiecībā uz direktīvas projektu. Es ļoti atbalstu atbalstošo nostāju, kas pausta Stolojan kunga ziņojumā.

Komisija būtībā var pieņemt grozījumu, ar ko nosaka, ka pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts ierēdņu pārbaudes pilnvaru izmantošana pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī ir atkarīga no attiecīgo dalībvalstu vienošanās. Tas ir atspoguļots arī Padomes kompromisa tekstā. Tomēr Komisija nevar pieņemt citus grozījumus, piemēram, sistemātiskas un automātiskas informācijas apmaiņas ieviešanu piedziņas jomā, jo šāda apmaiņa varētu radīt nesamērīgu administratīvu slogu, tādēļ kā tā ietvertu arī tās piedziņas situācijas, kas nerada problēmas. Tomēr Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izskatīs iespējas, kā turpmāk uzlabot nodokļu piedziņas sistēmu un risināt varbūtējās problēmas.

Noslēgumā, lūdzu, ļaujiet man teikt dažus vārdus par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz fakultatīvu un īslaicīgu apgrieztās maksāšanas procedūras piemērošanu. Operatīvi reaģējot uz jaunām un satraucošām krāpšanas formām, par kurām ir ziņojušas vairākas dalībvalstis, šā ierosinājuma mērķis ir nodrošināt ieinteresētajām dalībvalstīm iespēju fakultatīvas un īslaicīgas shēmas ietvaros piemērot tā saukto apgrieztās maksāšanas mehānismu, kura ietvaros ierobežotā skaitā nozaru ar īpašu krāpšanas risku klients ir par PVN atbildīgā persona. Saskaņā ar ierosināto direktīvu dalībvalstīm no piecu kategoriju saraksta būtu iespēja izvēlēties ne vairāk kā divas preču kategorijas ar īpaši augstu krāpšanas risku, piemēram, mobilie tālruņi, un vienu pakalpojumu kategoriju, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas, attiecībā uz kurām pagājušās vasaras laikā tika atklātas ievērojamas krāpšanas shēmas.

Viņiem vajadzētu novērtēt šā pasākuma efektivitāti, kā arī tā ietekmi uz iespējamo krāpšanas pārcelšanu uz citu dalībvalsti, citiem piegāžu veidiem un citām krāpšanas formām.

Es biju gandarīts, ka Padome tik ātri pieņēma šo priekšlikumu un panāca vienošanos 2. decembra Ecofin. Protams, nožēlu raisa fakts, ka vienošanos varēja panākt tikai par daļu no priekšlikuma, proti, par siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotām, bet esmu pilnībā pārliecināts, ka šī daļa ir tā, kurā bija nepieciešama vissteidzamākā reakcija.

Komisija turpinās pēc iespējas konstruktīvāk līdzdarboties Padomes sarunās par priekšlikuma pārējām daļām.

Visbeidzot, es vēlreiz vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par tā ātro reakciju un skaidri pausto atbalstu. Lai gan Komisija pašlaik nevar oficiāli pieņemt visus ierosinātos grozījumus, tie mums sniegs noderīgu ieguldījumu turpmākajās Padomes debatēs. Apdraudēta ir ne tikai mūsu spēja ātri rīkoties, reaģējot uz plašu krāpšanas mehānismu, bet arī uzticība ES emisiju tirdzniecības sistēmai.

  Priekšsēdētājs. – Paldies jums, komisār Kovács. Kā jūs minējāt, šī ir pēdējā reize, kad jūs uzstājaties šajā Parlamentā, tādēļ ļaujiet arī man jums pateikties par lielisko sadarbību, kas mums bijusi jūsu pilnvaru laikā.

  Astrid Lulling, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, bieži vien procesos ir klātesoša nejaušība. Laikā, kad mēs apspriežam konfidencialitātes un personu aizsardzību un kad šīm debatēm rodas jauna rezonanse, šā Parlamenta deputātiem ir lieliska iespēja apstiprināt atsevišķus stingrus principus. Neraugoties uz to, vai runa ir par ķermeņa skeneru ieviešanu lidostās vai SWIFT nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tie deputāti, kuri dedzīgi aizstāv personas brīvības, šonedēļ nekavēsies paust savu viedokli, pat ja tas nozīmē būtiskas diplomātiskās spriedzes radīšanu.

Tomēr man žēl, ka cīņa par pilsoņu brīvībām ir nepastāvīga un nekonsekventa. Attiecībā un baku un finanšu datiem labais pēkšņi pārvēršas ļaunumā. Aspekts, kas citās jomās izpelnās aizsardzību, ir jāmaina jaunas prasības, vispārēji piemērojamas fiskālās kolonoskopijas, vārdā. Masveidīga automātiskā apmaiņa, kas veido Alvarez kundzes un Domenici kunga ziņojumu pamatu, ir skeneris, kas jūs izģērbj ik uz soļa, un tas ir padziļināts, neatgriezenisks SWIFT nolīgums. Tomēr Parlaments neļaus iebildumiem to apturēt. Tas var izlemt par labu automātiskai visu iespējamo informācijas veidu apmaiņai starp nodokļu iestādēm Eiropā un tajā pašā laikā noraidīt SWIFT nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm personas brīvību vārdā.

Vai šī neatbilstība, nekonsekvence ir saprotama vai dažkārt par attaisnojama efektivitātes vārdā? Nē. Likums, jūsu zelta likums, citiem vārdiem, visu ārvalstnieku fiskālo, bankas un finanšu datu automātiska apmaiņa, nenovēršami novedīs pie nekontrolējamu datu plūdiem. Precedents saistībā ar ienākumiem, kam piemērojami uzkrājumu nodokļi, jums var kalpot par brīdinājumu. Tomēr tas nenotiek. Jums atkal ir jāizvēlas nepareizais ceļš un jāatbalsta sistēma, kas nedarbojas. Nav kurlāku cilvēku par tiem, kuri nevēlas dzirdēt.

Tiem maniem draugiem, kurus uztrauc birokrātiskās pārmērības, ko šīs struktūras ieviešana varētu nozīmēt, es vēlētos norādīt, ka vienīgais risinājums ir noraidīt tās īstenošanu, nevis ieviest to un pēc tam paust pārsteigumu par tās postošajām sekām.

Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man pēdējo reizi uzrunāt komisāru Kovács kungu, kurš šovakar izcīna savu pēdējo cīņu. Es viņam novēlu patīkamus pensijas gadus. Komisāra kungs, savas karjeras laikā jūs bieži izvēlējāties nepareizu cīņu, tomēr, tā kā es esmu labsirdīgs cilvēks, es galu galā uz jums tāpēc neturēšu pārāk ļaunu prātu. Komisāra kungs, laimīgus jums pensijas gadus!

(Runātāja piekrita atbildēt uz „zilās kartītes” jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Lulling kundze, es vēlos jums uzdot vienu jautājumu. Kāda jūsu runā ir saistība starp informācijas apmaiņu nodokļu jomā un konfidencialitātes atcelšanu, ja tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas? Lielākajā daļā Eiropas valstu bankas noslēpuma princips nepastāv. Automātiskie mehānismi informācijas apmaiņai starp nodokļu iestādēm ir spēkā, un informācija par katras iestādes ienākumiem netiek publicēta internetā. Vai nepastāv veids, kā nejaukt šos divus jautājumus?

  Astrid Lulling, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mans kolēģis diemžēl neko nav sapratis, bet, tā kā mans uzstāšanās laiks ir beidzies, es viņam sniegšu privātu paskaidrojumu. Es ticu, ka pirms balsošanas viņš sapratīs atšķirību.

  Liem Hoang Ngoc, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šajā krīzes laikā ir plaši izmantoti valstu budžeti — sākotnēji finanšu sistēmas glābšanai un tad sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšanai.

Saistībā ar to notiek plašas diskusijas par budžetu deficītiem, uzbrukumi dalībvalstu izdevumiem, bet tiek pieļauta no nodokļiem gūto ienākumu samazināšanās problēmas aizslīdēšana otrajā plānā. Tiek aizmirsts, ka katru gadu Eiropas Savienībā īstenotā izvairīšanās no nodokļiem ir 200 miljardu eiro apjomā, un tie ir līdzekļi, kurus varētu izmantot būtiskām atlabšanas politikas jomām, līdzekļi, kas mums mierīgi ļautu risināt to, ko daži sauc par demogrāfisko laika bumbu pēdiņās.

Šā iemesla dēļ teksti, kurus mēs šodien apspriežam, ir tik būtiski. Kopēju instrumentu ieviešana un pilnīga pār redzamība starp dalībvalstīm parādu piedziņas jomā ir būtiski soļi, ja mēs vēlamies nodrošināt, lai neviens iedzīvotājs, neviens uzņēmums nevarētu izvairīties no savām fiskālajām saistībām un lai ikviens sniegtu ieguldījumu kopīgajos centienos.

Mums ir jānodrošina ikvienas ES dalībvalsts nodokļu iestādes ar līdzekļiem to uzdevumu veikšanai. Mums arī ir jāuzsver, cik būtiska ir veselīga fiskālā politika.

Šobrīd visiem bažas rada Grieķija. Mēs šodien saskaramies ar galējībām, kādas rada efektīva fiskālā aparāta trūkums. Karamanlis kunga vadīto valdību negatīvi ietekmē ne tikai krīze, bet galvenokārt iepriekšējās valdības politiskās drosmes trūkums, neveicot Grieķijas fiskālās administrācijas reformu un tādējādi neizveidojot efektīvu nodokļu piedziņas instrumentu.

Attiecībā uz šo jautājumu mēs ceram, ka Eiropas Savienība izmantos visus tās rīcībā esošos resursus, lai apstiprinātu solidaritāti ar Grieķiju. Es ceru, ka balsojums, ko veiksim trešdien, apstiprinās balsojumu komitejā un rezultātā taps daži pozitīvus rezultātus veicinoši teksti par nodokļu piedziņu.

  Sharon Bowles, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, esmu gandarīta, ka mēs apspriežam šos ziņojumus komisāra pilnvaru laikā, pat ja tas ir tikai pašsaprotami. Komisija pie tā ir centīgi strādājusi. Komisāra kungs, šobrīd mums par daudziem jautājumiem, es pat teiktu — par lielāko daļu jautājumu — ir noritējis savstarpēji atbalstošs dialogs, lai gan mēs, protams, neesam vienojušies par visu. Piemēram, mēs vienojāmies par PVN Kopienas iekšienē veiktām piegādēm, bet nepanācām vienošanos par solidāru atbildību pārrobežu darījumos, un nelielā skaitā gadījumu mēs abi esam piedzīvojuši vilšanos par dalībvalstu atbalsta lēno raksturu vai atbalsta trūkumu. Ienākumu nodokļa kopīgas, konsolidētas aprēķināšanas bāzes radīšana ir viens no šādiem ierosinājumiem.

Tomēr, neraugoties uz šīm vilšanās reizēm, jūs esat izvirzījis intensīvākas, tradicionālas pārbaudes, pamatojoties uz sadarbību, informācijas apmaiņu un piekļuvi datiem. Tādēļ es gan personīgi, gan kā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētāja izmantoju iespēju pateikties jums par darbu un entuziasmu jūsu pilnvaru laikā. Kā minēja kolēģi, šajā fiskālā stresa laikā ir vēl būtiskāk nodrošināt dalībvalstis ar iespēju iekasēt to nodokļus. Ar šādu dzinējspēku Padomei nākotnē jābūt progresīvākai. Tie, kuri apzināti izstrādā shēmas, lai izvairītos no nodokļiem, kaitē sabiedrībai, un pēc aizturēšanas viņiem nevajadzētu gaidīt iecietību. Mūsu rīcībā ir jābūt instrumentiem, lai viņus notvertu.

Īpaši pievēršoties administratīvās sadarbības jautājumam, es uzskatu, ka automātiska informācijas apmaiņa ir lietderīga. Tā atbilst direktīvai par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, ko Padome drīzumā, cerams, pieņems. Bet jūsu aktivitāte šajā jautājumā jau ir radījusi pozitīvus pavērsienus gan ES, gan ārpus tās robežām. Es pozitīvi vērtēju arī direktīvu par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, bet par piemērotāku uzskatu zemāku slieksni. Visbeidzot, es atvainojos jums un kolēģiem, ka neuzkavēšos līdz debašu beigām, bet šajā Parlamentā kā vienmēr norisinās paralēlas reģistrācijas.

  Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jau dažas nedēļas modē ir bijis raizēties par konkrētu dalībvalstu budžetu deficītiem. Protams, var kritizēt zināmus budžeta izdevumu piemērus, un mēs no tā neatturēsimies, var atsaukties uz miljardiem eiro lielajām degizrakteņu subsīdijām, tomēr neaizmirsīsim, kā minēja sociālistu politiskās grupas deputāts, ka valsts deficītu pieaugums, pirmkārt un galvenokārt, ir finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts.

Es neuzskatu, ka tiem, kuri izraisīja krīzi savas tieksmes dēļ uz riskantiem darījumiem, kas, ticiet vai nē, tika finansēti uz parāda rēķina, būtu jāpasniedz labas pārvaldības stundas valdībām.

Pastāvot šādai situācijai, mēs piekrītam, ka dalībvalstu budžetu deficīti pašreizējos apjomos nav ilgtspējīgi, jo tie mazina Eiropas iespējas vadīt vispasaules „Jauno zaļo vienošanos”, kas tai ir tik ļoti nepieciešama. Tādēļ mums ir jārisina situācija ne tikai „izdevumu” jomā, bet arī „ienākumu” jomā, un, pamatojoties uz šādu uzskatu, mēs iepazīstamies ar šodien izskatīšanai iesniegtajiem, jo īpaši Alvarez kundzes un Domenici kunga sagatavotajiem ziņojumiem.

Nosakot automātisku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par normu, viņi dalībvalstīm sniedz iespējas nopietni cīnīties ar krāpšanos ar nodokļiem. Es vēlos jums atgādināt, ka aprēķinātais krāpšanās ar nodokļiem apjoms gadā ir 200–250 miljardi eiro jeb 2 % no iekšzemes kopprodukta. Pirms runājam par Eiropas nodokļu režīma pārstrukturēšanu, nodrošināsim, ka pienācīgā nodokļu summa tiek iekasēta.

Turklāt projektā ir pausts atbalsts kopējas nodokļu bāzes ieviešanai uzņēmumu aplikšanai ar nodokli, kas situāciju padarīs skaidrāku gan nodokļu maksātajiem, gan dalībvalstīm. Tādējādi tas būs solis uz priekšu, tomēr tam ir jābruģē ceļš nevis uz lielāku konkurenci, bet gan uz plašāku sadarbību. Ir laiks pārtraukt nodokļu dempingu, praksi, kas negatīvi ietekmē dalībvalstu nodokļu ieņēmumus. Kam tas rada kaitējumu? Nodokļu maksātājiem un MVU, kuriem nav lielo starptautisko kompāniju rīcībā esošo resursu, lai sarīdītu dalībvalstis vienu pret otru.

Tādēļ konsolidēta nodokļu bāze mūsu skatījumā ir priekšnosacījums progresīvas uzņēmumu nodokļu likmju saskaņošanas ieviešanai (saskaņā ar mūsu rīcību PVN jomā), sākot ar minimālo sliekšņu noteikšanu.

Visbeidzot, ilgtspējīga dalībvalstu nodokļu režīmu pamata izveide prasīs daudz dziļākas pārmaiņas: maksājumu samazināšana ienākumiem, kas gūti no nodarbinātības, un šā samazinājuma kompensēšana, ieviešot progresīvu energoresursu nodokli, ko piemēro attiecībā uz neatjaunojamiem enerģijas avotiem, kā arī finanšu darījumu un peļņas nodokli. Tomēr, kā mēdza teikt mana vecāmāte, tas ir cits stāsts.

Tai pat laikā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa apsveic Alvarez kundzi un Domenici kungu ar viņu lieliski paveikto darbu, kurā viņi nav vienkārši atkārtojuši iepriekšējās Eiropas Parlamenta nostājas, bet pārveidojuši tās par mērķtiecīgākām un praktiskākām nostādnēm.

Arī es nobeigšu savu runu ar atsveicināšanos no Kovács kunga. Kad jūs sākāt darbu, manis te nebija. Mani kolēģi ir man stāstījuši, ka iespaids, ko jūs ar savu rīcību esat viņiem radījis, ir daudz labāks salīdzinājumā ar to, kādu jūs mums radījāt, kad jūs pirmo reizi iecēla amatā. Tādējādi jūs mūs esat patīkami pārsteidzis. Es jums novēlu visu to labāko.

  Ashley Fox, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentiem un ēnu referentiem par centīgo darbu, kas ieguldīts šo ziņojumu izstrādāšanā.

Nodokļu politika, it īpaši jebkāda veida nodokļu saskaņošana, vienmēr ir ļoti jutīgs jautājums. Mums ir jāpanāk līdzsvars starp vajadzību pēc darboties spējīga efektīva vienotā tirgus un vajadzību aizsargāt dalībvalstu kompetenci nodokļu politikas jomā. Es ieteiktu Lamberts kungam, ka labākais veids kā samazināt nodokļu nemaksāšanas gadījumus, ir ieviest vienkāršākus nodokļus un zemākas nodokļu likmes. Nodokļu konkurence ir ļoti laba lieta. Tā aizsargā nodokļu maksātājus no alkatīgām valdībām.

Dalībvalstīm ir jābūt neierobežotai iespējai slēgt divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm. Pateicoties pieredzei, kas gūta, sadarbojoties terorisma apkarošanā, starp Apvienoto Karalisti un ASV jau notiek informācijas apmaiņa. Ja šāda informācijas apmaiņa būtu notikusi visā Eiropas Savienībā, daudzas trešās valstis atteiktos slēgt līdzīgus nolīgumus nākotnē. Sadarbība tiktu pārtraukta un būtu apdraudēta valsts drošība.

Es aicinu deputātus raudzīties uz šiem ziņojumiem pragmatiski. Mums jānodrošina, lai mēs nepieļautu nevajadzīgu saskaņošanu, kas apdraud valstu drošību.

  Nikolaos Chountis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Šie ziņojumi, bez šaubām, ir pozitīvi centieni radīt likumīgu pamatu administratīvai sadarbībai Eiropas līmenī attiecībā uz tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, izņemot PVN un akcīzes nodokli.

Tomēr man jāsaka, ka minētie ziņojumi, priekšlikumi direktīvām utt. skar problēmu, kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanos ar nodokļiem.

Krīzes laikā ir parādījušies divi aspekti attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pirmais ir saistīts ar nodokļu konkurenci Eiropā; tā nebūt neveicina solidaritāti un ekonomisko un sociālo kohēziju dalībvalstu starpā. Mums ir jāpievēršas šai problēmai un tā jāatrisina.

Otrs aspekts ir saistīts ar ārzonas uzņēmumiem. Mēs visi zinām, ka šie uzņēmumi ir mehānisms nodokļu nemaksāšanai un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Grieķijas valdības nolūks, piemēram, vienkārši iekasēt nodokli 10 % apmērā par šādām darbībām, ir skandalozs.

Ņemot to vērā, un, kā jau uzsvēra vairāki deputāti, pašreizējā krīzes laikā, kad visas dalībvalstis saskaras ar finanšu problēmām, nepieminēt to, ka veids, kādā darbojas Eiropas Centrālā banka un Stabilitātes pakts, ir neatbilstošs un drīzāk saasina, nevis atrisina šo problēmu, mums ir vajadzīgi kopīgi risinājumi attiecībā uz kopīgām problēmām, no kurām viena ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.

Mums ir jārisina problēma, kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanos ar nodokļiem, lai valstīm būtu ieņēmumi laikā, kad ir steidzami vajadzīga līdzsvarojoša un uz attīstību vērsta politika.

  Godfrey Bloom, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Nodokļu politikas jēdziens nav īpaši mainījies vismaz 3000 gadus, vai ne? Bagātie un varenie atņem naudu vienkāršajiem ļaudīm, lai padarītu ērtāku savu dzīvi.

Vienīgās izmaiņas mūsdienās ir tādas, ka tagad nodokļu politika ir „izdevīga nodokļu maksātājiem”, kas nozīmē, ka mēs it kā maksājam nodokļus pro bono jeb sabiedrības labā.

Šā mīta iemūžināšanai mēs regulāri izdomājam „šausmu stāstus”, lai iebiedētu cilvēkus un padarītu tos pakļāvīgus. Jaunākais nostāsts, ar ko mūs cenšas iebiedēt, neapšaubāmi, ir par „zaļajiem” nodokļiem, kurus nemaksājot, mēs burtiski izvārīšoties līdz nāvei — tas atgādina viduslaikos piekopto spēlīti: maksā, vai arī degsi elles liesmās!

Nodokļu saskaņošana ir mūsdienu politiķu izlolotais jēdziens, lai nodrošinātu, ka kāda no valdībām nenozog pārāk maz no savas tautas; sava veida zagļu kartelis, ja jums tā labpatīk.

Es gribētu ierosināt, ka tad, ja jūs patiesi vēlaties nodokļu saskaņošanu, Komisijai un birokrātiskajam aparātam ir jāmaksā tādi paši nodokļi kā vēlētājiem un jāuzņemas tāds pats nodokļu slogs kā visiem pārējiem, pirms vēlētāji vēl nav triecienā ieņēmuši šo ēku un paņēmuši mūs pie dziesmas, jo viņiem ir visas tiesības to darīt.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mums ir pamatīgi jāpārskata demokrātijas process. Būdams jauns rakstnieks un žurnālists, es kādreiz bez ierunām maksāju 62 % nodokli, jo biju pārliecināts, ka mūs pārvalda prasmīgi ļaudis. Tomēr, kopš esmu kļuvis par Eiropas Parlamenta deputātu, es redzu, kas patiesībā notiek ar nodokļu ienākumiem. Savulaik mēs ik gadu maksājām miljoniem šiliņu. Šajās debatēs par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu jautājumos mani uztrauc tas, ka mēs nerēķinām paši savus izdevumus, bet vienkārši runājam par ļaunajiem nodokļu krāpniekiem.

Tolaik, kad nodokļa likme bija 62 %, mans nodokļu konsultants bija Christoph Matznetter, kurš vēlāk kļuva par Austrijas Finanšu ministrijas valsts sekretāru. Viņš man teica: „Tu esi no Forarlbergas, dodies pāri robežai uz Lihtenšteinu vai Šveici!” Es to neizdarīju, bet citi izdarīja. Tomēr, ja, ņemot vērā šo pieredzi, jūs raugāties uz to nosvērti un racionāli kā ierindas pilsonis, nevis ierēdnis, un kā tāds, kurš nav dzīvojis uz sociālās nodrošināšanas sistēmas rēķina un nav aktīvi iesaistījies kādā sabiedriskā sfērā kā vairums klātesošo deputātu, tad jums jāuzdod sev jautājums, kā gan pasargāt savu sūri grūti nopelnīto naudu no šādas izšķērdēšanas.

Tāpēc man ir šāds ierosinājums: sāksim ar jomu, kurā varam pierādīt, ka saprātīga pārvaldība ļaus naudu izmantot saprātīgi, tātad — ar sevi. Kādēļ mums vajadzīgas vēl 200 jaunas darba vietas? Kāpēc mums jāfinansē skolas slēpošanas nodarbības šajā nedēļā? Kālab tas viss jādara? Ja mēs patiesi vēlamies nodokļu prasījumu piedziņu, nopietni cīnīties pret „nodokļu paradīzēm” un iesaistīt cilvēkus Eiropas Savienības projektā, mums jāsāk pašiem ar sevi un jāparāda cilvēkiem, ka mūsu pārstāvētās iestādes atbildīgi tērē nodokļu maksātāju naudu. Pretējā gadījumā mēs turpināsim zaudēt nodokļu ieņēmumus, nepamatoti saucot šos cilvēkus pie atbildības.

  Enikõ Gyõri (PPE). – (HU) Dāmas un kungi! IKP samazinājums par 4 %, 21 miljons darbu zaudējušu ES iedzīvotāju, tiesvedības procedūras pret 20 dalībvalstīm deficīta lietā, 80 % valstu parādsaistības. Kad Eiropas Savienība ir nonākusi šādā situācijā, es jautāju: vai mēs varam atļauties tādu greznību kā miljardiem nodokļu aizplūšanu garām kasei? Ir nepieļaujami, ka tajā laikā, kad mēs ziedojam milzīgas summas ekonomikas stimulēšanai un darba vietu saglabāšanai, ES līmenī nav vērojams nekāds progress, lai rastu veidu, piemēram, kā paaugstināt pārrobežu nodokļu piedziņas rādītāju virs nožēlojamā 5 % līmeņa. Vai varbūt mums vajadzētu paplašināt automātisko informācijas apmaiņu vienādi attiecībā uz visiem ieņēmumiem, tādējādi vairs neliekot valstīm iegūt informāciju no zagta datu nesēja par iedzīvotāju ar nodokli neapliekamo ienākumu ieguldījumiem vienā vai otrā darījumā.

Patlaban izkrāptie nodokļi Eiropas Savienībā divarpus reizes pārsniedz ES budžetu. Es uzskatu, ka dalībvalstu nodokļu iestādēm ir jāsadarbojas, lai izsekotu krāpšanos ar nodokļiem. Nevienam nedrīkstētu radīt iespēju paslēpties bankas noslēpuma aizsegā, un mums ir jāļauj likvidēt šķietamās nodokļu paradīzes Eiropas Savienībā, pat tad, godājamie kolēģi, ja no tā cieš attiecīgās dalībvalstis. Eiropas interesēm jābūt svarīgākām par atsevišķiem viedokļiem. Godprātīgie ES nodokļu maksātāji no mums gaida, lai noteikumi būtu saistoši visiem, nepieļaujot iespēju tos apiet.

L. Domenici ziņojumā izklāstīts, kā slēgt šos apvedceļus. Tagad mums jārisina nevis nodokļu saskaņošanas jautājums, bet gan tas, kā atgūt nodokļus, kas piemēroti saskaņā ar katras dalībvalsts noteikumiem, vajadzības gadījumā ar citu nodokļu palīdzību. Šajā pašā nolūkā paredzēti visi citi mūsu rīcībā esošās nodokļu paketes elementi. EPP grupas vārdā L. Domenici ziņojumam esmu pievienojusi vairākus priekšlikumus, kas saņēma arī pārējo politisko grupu atbalstu. Pirmkārt, es ierosināju izveidot stimulēšanas sistēmu, kas nodrošinātu, ka dalībvalsts, kas rīkojas kādas citas valsts vārdā, kura cenšas panākt pārrobežu nodokļu piedziņu, saņemtu daļu atgūtās summas. Tādējādi mēs spētu stimulēt nepietiekamo sadarbību nodokļu iestāžu starpā. Otrkārt, izmantojot salīdzināmās peļņas sistēmu, mēs varētu efektīvi rīkoties, it īpaši pret starptautiskiem uzņēmumiem, kas manipulē ar norēķinu cenām, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Es zinu, ka komisārs L. Kovács par to šaubās, tomēr es domāju, ka mēs varētu sākt strādāt šajā virzienā.

Visbeidzot, es priecājos, ka Komisija atbalsta prasību pastiprināšanu attiecībā uz informācijas apmaiņu nodokļu jomā, kā noteikts ESAO paraugnolīgumā, kas piemērojams 12 valstīs. Es uzskatu, ka, turpinot iesākto ceļu, mēs varam panākt godīgāku nodokļu politiku.

  Olle Ludvigsson (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šovakar debatējam par vairākiem pasākumiem, lai apkarotu krāpšanos ar nodokļiem un dažāda veida izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tie ir ļoti svarīgi jautājumi. Būtu ļoti labi, ja mēs Eiropas Savienībā spētu pilnveidot mūsu rīcībā esošos instrumentus un pastiprināt sadarbību, lai ierosinātajā veidā apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Ekonomikas un finanšu krīze ir saasinājusi vajadzību padarīt mūsu nodokļu sistēmas pēc iespējas efektīvākas, uzticamākas un taisnīgākas. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu paplašināt apgrieztās maksāšanas mehānisma piemērošanu. Cita starpā tas ir ļoti būtisks solis, lai pilnveidotu mūsu darbu klimata pārmaiņu ierobežošanas jomā. Pēc tam, kad 2013. gadā emisiju tiesības sāks izsolīt vairāksolīšanā, mums būs vajadzīga uzticama tirdzniecības sistēma, ko nevājina problēmas attiecībā uz krāpšanos ar PVN vai līdzīgas problēmas. Apgrieztās maksāšanas mehānisms varētu būt lielisks veids, kā novērst šādu krāpšanos ar PVN. Tas nodrošinātu gan sistēmas uzticamību, gan efektivitāti.

Darbs, kas saistīts ar ziņojuma izstrādāšanu par apgrieztās maksāšanas mehānismu, ir bijis ļoti konstruktīvs. Es priecājos, ka Komisija, Padome un attiecīgie deputāti ir apņēmušies drīzumā nākt klajā ar labu risinājumu. Ziņojuma galvenais elements ir tādas visaptverošas novērtējuma sistēmas izveidošana, kuras pamatā ir vienoti kritēriji. Ir svarīgi, lai mēs rūpīgi uzraudzītu, cik labi šis apgrieztās maksāšanas mehānisms darbojas praksē attiecīgajā jomā. Ierosinātie pasākumi, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ir svarīgs solis šajā virzienā, tomēr tas jāuztver kā neliela daļa no plašāka ilgtermiņa procesa.

Šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Ir jāpastiprina ES sadarbība, un ES ir jārāda priekšzīme, izstrādājot efektīvus starptautiskus nolīgumus, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

  Sylvie Goulard (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Šī šķietami tehniskā dokumentu pakete patiesībā attiecas uz dažiem izteikti politiskiem jautājumiem. Pirmkārt, administratīvā sadarbība starp valstīm nodokļu jomā ir iekšējā tirgus galvenais jautājums. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi to uzsvērt, jo personu un kapitāla brīva aprite ir viens no vērtīgajiem Eiropas Savienības acquis, ar ko esam tik ļoti saistīti. Tomēr tas nedrīkst radīt netaisnīgu nodokļu situāciju, kurā daži apķērīgi un apsviedīgi pilsoņi var izvairīties no savām finanšu saistībām, kamēr kūtrākie pilsoņi tās pilda.

Tas arī nedrīkst būt pamudinājums konkurencei dalībvalstu starpā; te es domāju pamudinājumu krāpšanai vai nodokļu nemaksāšanai. Tas izskaidro mūsu nostāju par labu konsolidētai nodokļu bāzei attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokli un automātiskai informācijas apmaiņai dalībvalstu starpā, ko mēs jau esam apsprieduši.

Ja Lulling kundze būtu mūs pagodinājusi ar savu klātbūtni, es būtu varējusi viņai pateikt, ka pilsoņu brīvību jautājums rodas, ja runājam par apmaiņu ar jutīgu informāciju, tomēr, manuprāt, pastāv liela atšķirība starp informāciju, ar kuru mēs varam apmainīties Eiropas Savienības dalībvalstu starpā — citiem vārdiem sakot, iekšējā tirgus ietvaros un iekšējā tirgus labā —, un informāciju, ar kuru mēs apmaināmies ar citām valstīm, pat tādām labvēlīgām valstīm kā ASV.

Otrs izteikti politiskais jautājums, it īpaši pēc krīzes, ir cīņa pret nodokļu paradīzēm un arī pret pelēkajām zonām jeb nodokļu indulgences praksi, kas diemžēl vēl aizvien pastāv Eiropas Savienībā vai saistītās teritorijās. Pēc tam, kad G 20 pieņēma deklarācijas šajā jomā, pilsoņi gaida rezultātus un uzticamu Eiropas Savienību. Tāda ir bijusi daudzo grozījumu būtība, un es uzskatu, ka Parlamentam ir no jauna jāpievēršas šim jautājumam.

Nobeigumā es gribētu pateikt pāris vārdu Kovács kungam — diezgan reti ir iespēja pateikt kādam ardievas viņa pilnvaru beigu priekšvakarā —, un, pats galvenais, dot padomu komisāra amata kandidātam A. Šemeta, kura pirmos soļus šajā jomā esam atzinīgi novērtējuši, tāpat kā atzinīgi novērtējām arī pirmos pasākumus, ko veikusi J. M. Barroso vadītā II Komisija, kura, šķiet, ir apņēmusies risināt šo jautājumu, it īpaši uzticot Monti kungam uzdevumu sagatavot ziņojumu par iekšējo tirgu, ietverot tajā visus minētos aspektus.

Tomēr, lai kā arī dalībvalstis pretotos un nevēlētos iesaistīties, es uzskatu, ka Komisijai tas ir jādara, tāpat kā jūs to spējāt izdarīt, Kovács kungs, un jāizmanto savas iniciatīvas pilnvaras, tikai, iespējams, nedaudz lielākā mērā. Dalībvalstu kases ir tukšas. Nodokļi ir veids, kā tās piepildīt, un, ja tas tiek veikts saprātīgi, tad mēs esam par.

  Eva Joly (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pateicoties Domenici kunga pūlēm, ziņojums, par kuru šonedēļ notiks galīgais balsojums, ir izdevies ļoti kvalitatīvs. Es patiesi ceru, ka trešdienas plenārsēdē to pieņems. Daudziem ziņojumā ietvertajiem pasākumiem attiecībā uz finanšu pārredzamību, fiskālo politiku un cīņu pret nodokļu paradīzēm, kuru radītās nozīmīgās sekas ir pamatoti uzsvērtas šajā ziņojumā, gluži vienkārši nav līdzīgu.

Pirmkārt, mums atzinīgi jāvērtē tas, ka dokumentā tāpat kā līdz šim ir atzīti vērā ņemamie ierobežojumi, kas skar cīņu ar nodokļu paradīzēm. Nodokļu līgumi un ESAO saraksti, kuros ietvertas jurisdikcijas, kas nevēlas sadarboties (kā tās oficiāli dēvē), ir neapmierinoši un daļēji pat paši veido problēmu, kas tiem būtu jārisina.

Tāpēc šajā cīņā ļoti liela nozīme ir priekšlikumiem, kas ietverti šajā ziņojumā, kura mērķis ir pārsniegt šo pieeju, pieņemt jaunu definīciju terminam „nodokļu paradīzes” un ieviest jaunus instrumentus, tostarp sankcijas. Tas acīmredzami attiecas uz priekšlikumu ieviest nodokļu informācijas automātisko apmaiņu gan Eiropas Savienības līmenī, gan starptautiskajā līmenī.

Tas arī attiecas uz katras valsts uzskaiti, kas pieprasīta ziņojumā un kura ļaus novērtēt uzņēmumu reālo darbību valstīs, kurās tie reģistrēti, un pārbaudīt, vai tie patiešām maksā nodokļus, kas tiem jāmaksā saskaņā ar likumu. Šīs ir divas pamatprasības, ko jau ilgu laiku ir atbalstījuši daudzi eksperti. Mēs varam tikai apsveikt to, ka Eiropas Parlaments tās pieņem, un tādējādi tas kļūst par vienu no iestādēm, kas visvairāk iesaistījušās šajā cīņā.

Dāmas un kungi, nodokļu paradīžu problēma nav tikai tehnisks jautājums. Tas attiecas uz pamatizvēli. Vai mēs vēlamies sniegt jaunattīstības valstīm līdzekļus, lai tās gūtu labumu no pašu resursiem, tā vietā, lai tos konfiscētu? Vai mēs vēlamies nodrošināt, ka visi mūsu uzņēmumi un mūsu pilsoņi ieguldītu savus līdzekļus, lai finansētu pilsoniskās sabiedrības dzīvi? Balsojot par Domenici kunga ziņojumu, mēs apstiprinoši atbildēsim uz šiem jautājumiem. Es ceru, kas mēs ar šīm atbildēm varēsim tikai lepoties.

Es personīgi vēlētos pateikties Kovács kungam par mūsu kopīgi sarīkoto semināru Briselē 9. decembrī, lai iekļautu šo jautājumu darba kārtībā. Paldies jums un vēlu veiksmi.

  Ivo Strejček (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šodien mēs debatējam par ekonomiski un politiski strīdīgo priekšlikumu paketi, kurai būtu ievērojami jāuzlabo sadarbība nodokļu jomā. Krāpšanās ar nodokļiem, neapšaubāmi, ir nopietna problēma, kas samazina valsts budžeta ieņēmumus. Tomēr — kas izraisa izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un kāda ir šādas rīcības motivācija?

Pirmkārt, augstās nodokļu likmes. Jo lielāki nodokļi, jo vairāk nodokļu maksātāju centīsies atrast veidu, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas saistību pildīšanas. Mums ir jāpatur prātā šī labi zināmā ekonomiskā patiesība, it īpaši šodien, kad vairums politiķu uzskata, ka valsts finanšu deficīta problēma tiks atrisināta, palielinot nodokļus, citiem vārdiem sakot, ar budžeta ieņēmumu, nevis krasas izdevumu samazināšanas palīdzību. Es gribētu izteikt vēl vienu piebildi attiecībā uz to, ka nodokļu paradīzes pastāv tieši tāpēc, ka cilvēki pārvieto savu kapitālu uz vietām, kurās ir zemāki nodokļi. Ja jūs vēlaties likvidēt vai ierobežot nodokļu paradīzes, jums jāsamazina nodokļi.

Otrs nopietns iemesls, kāpēc pastāv izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ir nepārredzamās un sarežģītās nodokļu sistēmas. Jo vairāk atbrīvojumu no nodokļa, jo lielāka krāpšanās. Statistikas dati un dažādi pētījumi apliecina, ka, piemēram, sarežģījumus PVN iekasēšanā galvenokārt izraisa mulsinoši skaidrojumi un tūkstošiem dažādu atbrīvojumu. Diemžēl Komisija un Parlamenta deputāti neierosina, lai dalībvalstis sāktu nodokļu samazināšanu vai veiktu būtiskas korekcijas, kas varētu ieviest pārredzamību nodokļu jurisdikcijās.

Strīdīgie priekšlikumi ir šādi: ieviest principu, ka ir pienākums apmainīties ar informāciju par nodokļu maksātājiem; otrkārt, precīzi noteikt obligāto informāciju par nodokļu maksātājiem, kas nepārprotami ir ļoti jutīga; treškārt, pirmo reizi noteikt pienākumu apmainīties ar informāciju par dažādiem nodokļu veidiem, un, ceturtkārt, — likumdošanas jauninājums — neievērot banku noslēpumu.

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates ir ļoti nozīmīgas, jo, kā apgalvo valdības un Komisija, turpmākos trīs gados stratēģija izkļūšanai no krīzes būs atkarīga no plāniem radikāli samazināt valsts ieguldījumus un sociālos izdevumus. Dažādie ziņojumi, kurus šodien apspriežam, satur nemainīgu informāciju, kas liecina, ka, visbeidzot, ir vēl kāds labāks risinājums, kas veicinās godprātīgu rīcību un apmierinātību nodokļu maksātāju vidū.

Un šis risinājums ir arī veids, kā pārvarēt krīzi galvenokārt no ieņēmumu viedokļa, jo tas ļaus izbeigt šo murgu, ko radījušas nodokļu paradīzes un plaši piekoptā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kā arī krāpšanās ar nodokļiem lielajos uzņēmumos un banku sistēmā.

Un tieši šā iemesla dēļ es tik ļoti atbalstu Domenici kunga ziņojumu, kurā viņš saka, ka netiek pietiekami daudz darīts, lai atceltu banku noslēpumu. Tieši tā mums jārīkojas, jo tā ir taisnība, ka neliels taisnīgums ekonomikā nevienam vēl nav nācis par ļaunu.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE). – (LV) Godājamais priekšsēdētāj, godājamais komisāra kungs! Jautājums nav, vai mēs esam par vai pret to, lai apkarotu krāpšanos ar nodokļiem. Mēs, protams, esam par. Jautājums ir par to, ar kādiem līdzekļiem mēs šo mērķi gribam sasniegt. Patlaban dalībvalstīs situācija ir tāda, ka ir valstis, kuras nelabprāt dalās informācijā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par nodokļu maksātājiem, pat ja tām tiek prasīts to darīt. Piedāvājums, ko apspriežam, ir par to, lai tiktu ieviesta automātiska sistēma, kurā starp nodokļu administrācijām notiktu visas informācijas apmaiņa par ārvalstīs esošajiem pilsoņiem un uzņēmumiem. Manuprāt, svarīgi ir tas, ka, veicot jebkādu informācijas apmaiņu, mēs nepalielinām birokrātisko aparātu. Eiropas Savienība šobrīd atrodas krīzes situācijā — bezdarbs Spānijā pie 20 %, Latvijā pāri 20 %, daudzās citās valstīs krietni pāri 10 %. Diemžēl šī tendence pieaug. Tā rezultātā dalībvalstis ir spiestas mazināt budžeta izdevumus, kas faktiski ir pretrunā ar birokrātiskā aparāta palielināšanu. Mēs nevaram atļauties palielināt birokrātisko aparātu. Bet, lai ieviestu šo automātisko nodokļu apmaiņas sistēmu, neizbēgami būtu jāpalielina birokrātiskais aparāts. Manuprāt, Eiropas nodokļu maksātāji to vienkārši šajā brīdī nespēj „pacelt”. Ir otrs, manuprāt, apsverams priekšlikums, proti, varbūt neiet pilnīgā galējībā, t. i., automātiski apmainoties ar visu informāciju, bet nodrošināt vismaz to, ka visas dalībvalstis apmainās ar visu informāciju, kad tas tiek prasīts. Tātad — automātiska informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma. Paldies!

  Arlene McCarthy (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā 200 miljardu eiro zaudējumus ik gadu, Parlamentam, Eiropas Komisijai un dalībvalstu valdībām arī turpmāk par prioritāti jāizvirza cīņa pret krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Es nespēju noticēt, ka kāds Parlamentā uzskata, ka tiesības uz privātumu ir tiesības izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Protams, visā pasaulē valda vienprātība, ka labas pārvaldības trūkums nodokļu jautājumos veicina krāpniecību nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Krāpšanās ar nodokļiem būtiski ietekmē valstu budžetu. Tādējādi tiek atņemti līdzekļi sabiedrisko pakalpojumu, veselības, izglītības un būtisko resursu izpētes jomām. Turklāt saskaņā ar lielāko labdarības organizāciju informāciju visbagātāko iedzīvotāju un pasaules mēroga korporāciju izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ļoti nopietni ietekmē vairāk nekā piecu miljonu bērnu dzīvi jaunattīstības valstīs.

Nabadzīgākajām jaunattīstības valstīm nodokļu ieņēmumos tiek izkrāpti 92 miljardi eiro gadā, savukārt Pasaules Banka lēš, ka ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem būtu jāmaksā tikai trešā daļa no šīs summas — no 30 miljardiem līdz 34 miljardiem eiro. Vēl šokējošāks ir Apvienotās Karalistes labdarības organizācijas Christian Aid apgalvojums, ka nodokļu paradīzēs tiek slēpti aptuveni 7 triljoni eiro.

Tādējādi šajos ziņojumos ierosinātie pasākumi un ieteikumi ir būtiski, lai atbalstītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un novērstu izkropļojumus un ļaunprātīgu izmantošanu, kas veido pamatu šai nodokļu nemaksāšanas un krāpniecības sistēmai. Ārzonās noguldītie aktīvi šobrīd veido vienu trešo daļu no visas pasaules aktīviem...

(Priekšsēdētājs palūdza runātāju runāt lēnāk tulku dēļ)

...puse pasaules tirdzniecības notiek, izmantojot nodokļu paradīzes, un jau tiek pastiprināti ierobežojoši pasākumi. Attiecībā uz nodokļu paradīzēm notiek izmeklēšana, ņemot vērā ES un ESAO izvirzītos priekšlikumus.

Vienīgais risinājums ir ciešāka sadarbība nodokļu jomā. Tas nevājina valstu suverenitāti, bet, tieši pretēji, stiprina un uzlabo valstu nodokļu sistēmas, apturot tos, kas cenšas mazināt minēto sistēmu viengabalainību un darbību.

Ja mēs esam guvuši kādu mācību no globālās finanšu krīzes, tad tā ir atziņa, ka mums vajadzīga lielāka atvērtība un pārredzamība finanšu darījumu jomā. Tāpēc es atbalstu mūsu referentu iesniegtos priekšlikumus par virzību uz vispārējas vienošanās panākšanu un nodokļu informācijas automātiskās apmaiņas standarta ieviešanu.

Noslēgumā es vēlētos pateikt, ka tie, kas cenšas vājināt šos priekšlikumus, biedējot ar datu privātumu, nevēlas nopietni atbalstīt pasaules mēroga pasākumus, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un veicinātu labu pārvaldību, labu pilsoniskumu un sociālo atbildību.

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Krāpšanās ar PVN nav tikai sīks pārkāpums. Tā ir noziedzīga darbība un problēma, kas laika gaitā saasinās vai samazinās. Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem iedzīvotāji un līdz ar to nodokļu maksātāji katru gadu zaudē gandrīz 100 miljardus eiro un, iespējams, vēl vairāk.

Laikā, kad palielinās valsts parāds un mēs piedzīvojam krīzi, iedzīvotāji nav apmierināti ar to, ka Eiropas Savienība līdz šim nav spējusi rast sekmīgu risinājumu šai problēmai. Tāpēc es atzinīgi vērtēju jauno mēģinājumu ieviest apgrieztās maksāšanas procedūru, par ko mēs balsosim parīt. Ieviešot apgrieztās maksāšanas procedūru, mēs cenšamies efektīvi novērst vai vismaz samazināt problēmu, kas saistīta ar izvairīšanos no PVN maksāšanas. Tomēr mums ir jānogaida un jāpavēro, vai šī procedūra izraisīs vēlamo PVN ieņēmumu palielinājumu un novērsīs jaunus krāpšanas gadījumus. Tomēr nenoliedzami ir vērts mēģināt. Mēs rūpīgi pārbaudīsim šīs procedūras rezultātus un sagatavosim kritisku novērtējumu par minēto procedūru, kuras piemērošana patlaban ir ierobežota līdz 2014. gadam.

Tomēr es būtu vēlējies, lai tiktu grozīts kāds īpašs punkts — esmu par to, ka uzņēmumus, kuri kārtīgi pilda savu pienākumu, rūpējoties par PVN reģistrācijas numuru pārskatīšanu, jāatbrīvo no jebkādas atbildības, pat ja saņēmējs ir veicis krāpnieciskas darbības. Man tiešām žēl, ka manis ierosinātais grozījums neguva vairākuma atbalstu Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ne vien aplaupa valstis, bet arī ikvienu nodokļu maksātāju — ikvienu iedzīvotāju, kas savlaicīgi maksā nodokļus. Daudz laba nodokļu krāpniecības apkarošanā ir paveikuši ESAO, G 20 un dažādi referenti Parlamentā. Es īpaši gribētu pieminēt Domenici kunga ziņojumu un pateikties par lielo pārredzamību viņa darbā, strādājot kopā ar Parlamentu, lai uzlabotu šo dokumentu. Tomēr es raizējos par trim jautājumiem.

Pirmais ir saistīts ar to, ka cīņu pret krāpšanos ar nodokļiem nedrīkst izmantot kā attaisnojumu tiem, kas vēlas sākt debates par nodokļu saskaņošanu visā Eiropas Savienībā. Dokumentā ir minēta kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākumu nodokļa bāze, un es domāju, ka mums jānogaida, kamēr Komisija šā gada laikā mūs iepazīstinās ar ietekmes novērtējumu, pirms mēs izdarām secinājums par jebkādiem šās debates pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem.

Otrs ir strīdīgais informācijas apmaiņas jautājums. Skaidrs, ka noteiktos apstākļos ir vajadzīga labāka informācijas apmaiņa, un patiesi, gluži tāpat kā procentu ienākumi no uzkrājumiem, arī automātiskā informācijas apmaiņa ir izdevīga. Šis dokuments ir daudz plašāks, un tajā pieprasīta automātiska informācijas apmaiņa visās jomās. Es labāk būtu gribējusi, lai mēs aplūkotu katru konkrēto gadījumu un pārliecinātos, kurās jomās tā ir vajadzīga.

Treškārt, L. Domenici ziņojumā ierosināta ES mēroga nodevu sistēma finanšu pārvietojumiem uz un no konkrētām jurisdikcijām. Kā norādījusi Komisija, pastāv atšķirīgas sankcijas, ko varētu izmantot, lai sekmētu priekšzīmīgu rīcību šajā jomā. Esmu ļoti noraizējusies, ka mēs varētu atgriezties pie viena vienīga ierosinājuma, kurš varētu būt ļoti pretrunīgs, ja mums būs šāds ES mēroga nodevas formulējums.

  Diogo Feio (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Runājot par minētajiem četriem ziņojumiem, kuriem šķiet ir izteikti tehniska struktūra, mēs debatējam par nopietniem politiskiem jautājumiem. Pirmkārt, paskaidrošu, ka ir jāturpina cīņa pret krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tas jādara aiz cieņas pret tiem, kas maksā nodokļus un ievēro noteikumus.

Tāpat es vēlos paskaidrot, ka šis jautājums nav īpaši saistīts ar kādu krīzi. Tas ir sabiedrības ētikas jautājums. Ir jāapspriež gan šis jautājums, gan vēl viens jautājums attiecībā uz nodokļu konkurētspēju, par kuru jādebatē ES un dalībvalstīm, lai ar nodokļu politikas palīdzību veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Cīņa pret krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir jāizvērtē arī no likumdošanas viedokļa. Tiesību aktiem ir jābūt saprotamiem. Likumiem jābūt pārredzamiem, un pārvaldes iestādēm arī ir jārīkojas atbilstīgi. Tieši tāpēc jautājums par informācijas apmaiņu ir tik būtisks, un mums jāapsver lēmumi, ko pieņēmušas starptautiskās organizācijas, kuras patiešām ir pētījušas šo jautājumu, piemēram, galvenā no tām — ESAO. Šajā sakarā ir būtiski apmainīties ar pieredzi, lai pasākumi, kas teorētiski izklausās labi, praksē neizrādītos neefektīvi.

Īpaši jautājumā par nodokļu paradīzēm mums jāatbalsta G 20 pieņemtie lēmumi un panāktie sasniegumi, un, pats galvenais, mums jāatceras, ka pasākumiem šajā jomā ir jābūt adekvātiem, samērīgiem un efektīviem.

  Elisa Ferreira (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Minēšu dažus faktus, ko būtu vērts atcerēties. Saskaņā ar ESAO sniegto informāciju nodokļu paradīzēs 2008. gadā tika nobēdzināti aktīvi 5 līdz 7 triljonu eiro apmērā. Kā jau šodien tika minēts, Eiropas Savienībā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas veido 2–2,5 % no ES bagātības, kas ir puse no ES budžeta.

Tagad vairs nav šaubu, ka briesmīgo krīzi, ko patlaban piedzīvojam, ir veicinājušas nodokļu paradīzes, neskaidrība jauno finanšu produktu jomā, administratīvās sadarbības trūkums, nespēja regulēt un uzraudzīt tirgu un operatoru pārmērīgās ambīcijas.

Pasaules mērogā ir panākts progress, un mēs no tā mācāmies; tā ir mācība, kas tika ieviesta ar Starptautiskā Valūtas fonda, ESAO, G 20 un Finanšu stabilitātes foruma iniciatīvām. Eiropas Savienība, galvenokārt Kovács kunga vadībā — un es vēlētos viņu apsveikt —, ir iesaistījusies vairākās iniciatīvās. Tās ietver administratīvo sadarbību, Direktīvu par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, palīdzību parādu piedziņā, rīcības kodeksu, kā arī pastiprinātu sadarbību ar Beļģiju, Austriju, Luksemburgu, Menas salu un pat ar tādām kaimiņvalstīm kā Šveice, Monako un Lihtenšteina.

Tomēr ir svarīgi, lai šo kopīgo centienu rezultātā nerastos tas, ko tik labi aprakstījis mūsu kolēģa Domenici kunga tautietis, rakstot Leopardo, ka daudzām lietām ir jāmainās, lai viss paliktu kā līdz šim. Tas ir tas, kas nedrīkst notikt!

Eiropas pilsoņi šobrīd cieš no bezdarba, nodokļu pieauguma draudiem un pensionēšanās pamattiesību zaudēšanas. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem neizsniedz kredītus, un cietēji ir daudzi. Pilsoņi no mums kā saviem pārstāvjiem Parlamentā gaida, ka mēs gūsim mācību un patiesi nodrošināsim Eiropas Savienībā konkurētspēju, taisnīgumu, pārredzamību un godīgumu.

Minētie četri ziņojumi, it īpaši Domenici kunga un Alvarez kunga ziņojumi, ir atbilstīgi šim mērķim. Es ceru, ka šie ziņojumi saņems plašu atbalstu Parlamentā un ka tie patiesi sniegs Eiropas Savienībai politisku impulsu, lai tā gūtu atbilstīgu mācību un arī veicinātu šīs pieredzes atzīšanu starptautiskā līmenī.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi zinām, ka nodokļi ir jutīgs jautājums, kā jau esam dzirdējuši. Dalībvalstis diezgan pamatoti uzskata, ka nodokļi, pirmkārt, ir valsts kompetences jautājums; tomēr pēc finanšu krīzes aizvien vairāk valstu saprot, ka ir jāuzlabo sadarbība ar ES.

Nodokļu konkurence ir laba lieta. Tomēr noteikumiem jābūt godīgiem, un neviena dalībvalsts nedrīkst izmantot šos noteikumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Krāpšanās ar nodokļiem ir nelikumīga, amorāla un pasliktina atsevišķu ES dalībvalstu situāciju.

Mēs varam kritizēt nodokļu slogu savās valstīs. Esmu pats tā darījis. Tomēr mums jāstrādā, lai mainītu politiku mūsu valstīs, nevis izvairītos no saviem pienākumiem. Visefektīvākais informācijas apmaiņas veids ir automātiskā apmaiņa. ES ir bieži kritizējusi dažādas nodokļu paradīzes. Tāpēc ir svarīgi pierādīt, ka arī mēs strādājam iekšējā līmenī, lai uzlabotu pārredzamību, atvērtību un sadarbību nodokļu jomā, tajā pašā laikā ievērojot privātās dzīves neaizskaramību.

Lai izvairītos no nevēlamām administratīvajām izmaksām un izveidotu skaidrāku juridisko pamatu, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir iesniegusi grozījumu, ka nedrīkst likt kādai dalībvalstij palīdzēt citai dalībvalstij, ja runa ir par summu, kas nepārsniedz 1500 eiro gadā. Es uzskatu, ka tas rada noteiktus ierobežojumus varas iestāžu pilnvarām, un, kā es sapratu, Kovács kungs piekrīt šim grozījumam.

Nobeigumā es vēlos pateikties komisāram L. Kovács par papildu 18 stundām. Tā bija liela privilēģija strādāt kopā ar jums. Jūs nepanācāt visu, bet jūs izdarījāt visu, kas bija jūsu spēkos. Paldies jums un vēlu veiksmi!

  Jacek Włosowicz (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Savā sestajā sasaukumā Eiropas Komisija pieņēma vairākus tiesību aktu priekšlikumus kā daļu no kopīgās cīņas pret krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Eiropas Savienībā. Galvenais faktors šeit ir direktīvas priekšlikums par administratīvo sadarbību nodokļu jomā. Šī patlaban spēkā esošā direktīva, pateicoties tam, ka to pieņēma gandrīz visas dalībvalstis, neapšaubāmi bija pirmais solis administratīvās sadarbības virzienā šajā jomā, lai gan bija acīmredzams, ka nav konkrētu rezultātu saistībā ar minētās direktīvas īstenošanu. Tomēr šajā priekšlikumā mēs esam nostiprinājuši atsevišķu dalībvalstu iekšējo suverenitāti nodokļu jomā, ieviešot specifiskāku un efektīvāku nodokļu ieņēmumu pārvaldi, ko veic katra dalībvalsts, un arī pastiprinājuši Eiropas integrācijas procesu, kas kļūst aizvien vairāk vajadzīgs nodokļu jomā gan no politiskā un ekonomiskā viedokļa, gan no administratīvā viedokļa.

  Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Paldies jums, komisāra kungs, par lielisko darbu. Administratīvā sadarbība ES dalībvalstu starpā nodokļu jomā — tā ir joma, kurā es darbojos, — ir vērienīgs projekts. Tas ir vajadzīgs, jo izvairīšanās no nodokļu maksāšanas nav tikai sīks pārkāpums. Tas skar arī citas valstis.

Mums jāstrādā kopā, lai apkarotu krāpšanos ar nodokļiem un apšaubāmās nodokļu paradīzes. Dalībvalstis acīmredzami kļūdās, uzskatīdamas, ka ne visu var atrisināt Eiropas līmenī. Mums nevajadzētu kā vienīgo risinājumu apsvērt iespēju iegādāties nelikumīgi iegūtu informāciju par nodokļu krāpniekiem — tas ir problemātiski no juridiskā viedokļa, un ar šo jautājumu mēs cīnāmies Vācijā. Tikpat labi varētu domāt, ka šāds pirkums ir vajadzīgs.

Šajā direktīvā es atzinīgi vērtēju, pirmkārt, plānoto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu iestāžu starpā; otrkārt, uzlaboto procedūru savstarpējai personāla apmaiņai starp iestādēm un, treškārt, steidzami vajadzīgo banku noslēpuma likuma mīkstināšanu ārpus ES robežām.

Protams, mums jālikvidē daži šķēršļi, it īpaši pretrunas, kas saistītas ar datu apmaiņu, no vienas puses, un datu aizsardzību, no otras puses. Minētajos jautājumos mums jāpanāk līdzsvars, lai kāds no tiem negūtu pārsvaru pār otru.

Turklāt jāpievērš lielāka uzmanība divkārša nodokļa uzlikšanai pārrobežu gadījumā. Esmu runājis ar vairākiem tādu mazo un vidējo uzņēmu pārstāvjiem, kas vienlaikus darbojas dažādās dalībvalstīs. Viņi saka, ka situācija ir pārāk sarežģīta un trūkst pārredzamības un pieredzes, tādēļ viņiem ir grūtības pieņemt pareizus lēmumus par ieguldījumiem. Mums par to jāpadomā. Mums arī jāsamazina birokrātija un jāpievērš lielāka uzmanība tam, kas patiešām ir vajadzīgs; tādējādi nodokļu iestādes var mums palīdzēt ciešāk sadarboties un vienkāršot mūsu procedūras. Ja mēs varam to panākt, ja mēs varam ieviest šādas vienkāršotas procedūras uzņēmēju ikdienas dzīvē, mēs, neapšaubāmi, gūsim panākumus. Šī direktīva ir būtisks apliecinājums mūsu nolūkam to paveikt.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Mūsu debates jautājumā par ierosinātajām nodokļu politikas reformām notiek situācijā, kas neizbēgami ietekmē fiskālo politiku. Ekonomikas un finanšu krīze izraisa deficīta pieaugumu visā pasaulē, kas savukārt vairo valsts budžetam piešķirto resursu nozīmi.

Kā jau tika minēts, jaunākajos ziņojumos par šo jautājumu ir uzsvērts satraucošs krāpniecības pieaugums nodokļu jomā Eiropas Savienībā, ik gadu pārsniedzot 200 miljardus eiro, kas ir līdzvērtīgi 2–2,5 % no IKP.

Parlamenta deputāti, kuri izstrādāja šos ziņojumus un kuriem es vēlos izteikt atzinību par viņu veikumu, ir spilgti atspoguļojuši krāpšanas apmērus. Eiropas Komisijas ierosinātajam ekonomikas atveseļošanas plānam, kura mērķis ir mazināt krīzes ietekmi, vajadzīgās izmaksas kopumā sasniedz 1 % no IKP. Es uzskatu, ka šādā situācijā ir vajadzīgi stingri pret krāpšanu vērsti pasākumi un ciešāka sadarbība nodokļu jautājumos dalībvalstu starpā, vēl jo vairāk tāpēc, ka krīze ir skaidri parādījusi valstu tautsaimniecību savstarpējās atkarības negatīvo aspektu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, priekšlikums direktīvai ir būtisks panākums, jo tas saskaņos Eiropas tiesību aktus nodokļu jomā gan ar norisēm ekonomikā, gan ar Eiropas integrācijas procesa pastiprināšanu. Šajā ziņā automātiskā informācijas apmaiņa, bankas noslēpuma atcelšana un pasākumi, lai uzlabotu savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, var būtiski uzlabot administratīvo sadarbību 27 dalībvalstu starpā, padarot to efektīvāku.

Nobeigumā es gribētu novēlēt Kovács kungam lielus panākumus turpmākajās gaitās.

  Carl Haglund (ALDE). – (SV) (sākumā izslēgts mikrofons) … pašreizējā direktīva ir vērtējama ļoti atzinīgi situācijā, kad visā pasaulē samazinās nodokļu ieņēmumi. Kopējā tirgū nav pieļaujams, ka mēs varētu pieņemt pašreizējo situāciju, kurā ir iespējams slēpt ar nodokli apliekamos ienākumus un izvairīties no nodokļa uzlikšanas citā dalībvalstī. Kā jau tika minēts, ES dalībvalstis katru gadu zaudē nodokļu ieņēmumus miljardu eiro apmērā, jo informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā ir nepilnīga. Es arī gribētu atgādināt, ka tikmēr, kamēr daži iedzīvotāji slēps savus ienākumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, visi pārējie būs spiesti maksāt lielākus nodokļus, lai kompensētu šo iztrūkumu. Tas nevarēja būt mūsu nodoms, vismaz man negribētos tā domāt.

Tas ir pārsteidzoši, ka daži aizstāv pašreizējo sistēmu, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas. Es saprotu, ka dažas dalībvalstis var daudz zaudēt, bet vai tas varētu būt ticams arguments? Nē, tas tā nav.

Mums jāveicina starptautiskā sadarbība nodokļu jomā un jāizstrādā vienoti standarti, lai novērstu krāpšanos ar nodokļiem gan ES līmenī, gan visā pasaulē. Tajā pašā laikā es atgādināšu, ka ir cilvēki, kas uzskata, ka privātuma aizsardzība ir svarīga un ka tā atbilstīgi jānodrošina. Tas jāpatur prātā, pretējā gadījumā sistēma, ko mēs šobrīd veidojam, negūs uzticību iedzīvotāju acīs, un tieši šī uzticība ir būtiska mūsu panākumu atslēga.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka šajā ekonomikas krīzes laikā ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienībā mēs katrs atsevišķi cietīsim neveiksmi, bet kopā mēs gūsim panākumus. Bija jāpaiet ļoti ilgam laikam, lai mēs nonāktu līdz pašreizējam brīdim, kad mums patiesi varētu būt pienācīga automātiskā informācijas apmaiņa nodokļu jautājumos ES un pilnīga pārredzamība, kā arī efektīva administratīvā sadarbība starp ierēdņiem un valstīm.

Lai gan mēs aicinām privāto sektoru, proti, bankas, lai tās pēc finanšu krīzes kļūtu pārredzamākas un uzticamākas, es patiesi domāju, ka tas pats jāattiecina gan uz mūsu valstīm, gan uz mums pašiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju pieņemtos pasākumus, bet mums vēl ir tāls ceļš ejams. Es aicinu Komisiju būt mērķtiecīgai un nelokāmai attiecībā uz starptautisko sadarbību, lai panāktu starptautisku vienošanos par nodokļu paradīzēm un automātisko informācijas apmaiņu.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Nodokļu politika, neapšaubāmi, ir ļoti svarīga, lai vadītu valstis — es domāju, ka tam piekritīs vairums pilsoņu. Tomēr daudzi pilsoņi nelabprāt maksā šos nodokļus. Tas nāk no tā Kunga laikiem, jo, kā Bībelē norādīts, visnicināmākā kārta tolaik bijuši nodokļu iekasētāji, kuri tika uzskatīti par neliešiem.

Neesmu pārliecināts, ka viņu statuss pa šo laiku būtu mainījies pozitīvā virzienā. Tagad viņus dēvē par ieņēmumu komisāriem, bet, iespējams, viņiem nebūtu izredžu uzvarēt nevienā popularitātes konkursā.

Tomēr vēsture liecina, ka saistībā ar iepriekš minēto tie, kuri izvairījās no nodokļu maksāšanas, tika uzskatīti gandrīz par varoņiem, kas spēj pārspēt viltībā valdību. Par laimi, šobrīd arī šī situācija mainās, bet tai pat laikā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir izplatīta visā valstī un visā pasaulē. Pat manā valstī 20. gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados bankas piedāvāja klientiem ārzonu adreses, lai tie varētu izvairīties no nodokļu maksāšanas. Protams, ja tas nāca gaismā, persona bija spiesta samaksāt šos nodokļus.

Turpmāk mums jānodrošina, lai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas mazinātos. ESAO ir aprēķinājusi, ka nodokļu paradīzēs ir zuduši 2,5 % no pasaules IKP. Šāds piemērs ir cigarešu kontrabanda, kad cigaretes tiek vestas no valstīm, kurās ir zemi nodokļi, uz valstīm, kurās ir augsti nodokļi, tā nodarot ļoti lielu kaitējumu veselībai un, protams, arī finansēm.

Tajā pašā laikā ES rīcības iespējas ir ierobežotas, jo Lisabonas līgumā tai nav paredzētas ievērojamas pilnvaras nodokļu jomā. Tas atklājās Lisabonas līgumā attiecībā uz Īrijai sniegtajām garantijām.

Tādēļ nevar būt runa par kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākumu nodokļa bāzi, un ir jāsaglabā godīgas nodokļu konkurences princips. Tas nozīmē, ka mums, sadarbojoties un pārliecinot, jācenšas virzīt šo procesu tālāk, bet mēs nevaram to likt darīt piespiedu kārtā.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Minētie priekšlikumi ir lielisks apliecinājums centieniem veicināt cīņu pret krāpšanos ar nodokļiem un uzlabot sadarbību iestāžu starpā.

Būtu labi, ja mēs atcerētos, ka nodokļi nav pašmērķis, bet sabiedrības instruments, lai īstenotu politiski apstiprinātus mērķus, tostarp ienākumu sadales izlīdzināšanu, kaitīgu darbību aplikšanu ar nodokli un kopējo sociālās palīdzības pakalpojumu ekonomiskās bāzes izveidošanu. Labas nodokļu sistēmas pamatā ir taisnīga un plaša nodokļu bāze un saprātīgas nodokļu likmes.

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanās ar nodokļiem grauj šo nodokļu bāzi, un godīgajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem nākas samaksāt šos nodokļus, no kuriem izvairījušies krāpnieki. Kā jau mēs dzirdējām, šobrīd krīze ir skārusi iekšzemes kopproduktu dažādās Eiropas valstīs. Nodokļu nemaksāšana un krāpšanās negatīvi ietekmē IKP, radot 200 miljardu eiro zaudējumu gadā. Mēs tiešām to nevaram atļauties.

Vēlos izteikt pāris piezīmes par ziņojumiem. Kad esam apsvēruši veidus krāpšanas novēršanai PVN jomā, ir jāpatur prātā tādi jēdzieni kā rentabilitāte, juridiskā noteiktība un proporcionalitātes princips. Tie nepārprotami uzsvērti Casa kunga ziņojumā. Apkarojot krāpšanos ar PVN, īpaši lietderīgi būtu pievērsties precēm un pakalpojumiem ar paaugstinātu krāpšanas risku, un apgrieztas maksāšanas mehānisms sniedz šīm dalībvalstīm iespēju piemērot apgrieztas kārtības sistēmu, atkāpjoties no PVN direktīvas pamatprincipa.

Administratīvā sadarbība ir veids, kā papildināt dalībvalstu tiesību aktus, tomēr mums jāatceras, ka šī sadarbība nekad nespēs aizvietot vai tuvināt šos tiesību aktus.

Attiecībā uz minētajām direktīvām vispretrunīgākais ir jautājums par informācijas apmaiņu. Efektīva informācijas apmaiņa dalībvalstu muitas un nodokļu iestāžu starpā palīdz apkarot ļaunprātīgu izmantošanu, un tāpēc es domāju, ka mums ir jāveicina, nevis jāaizkavē nodokļu informācijas apmaiņa. Somijā nodokļu informācija ir publiski pieejama, un šajā valstī ir viszemākie korupcijas rādītāji pasaulē. Ja tā ir, tad es nedomāju, ka nodokļu informācijas automātiskā apmaiņa varētu apdraudēt civiltiesības tā, kā tas šķiet dažiem deputātiem.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Komisāra kungs, priekšsēdētāja kungs! Finanšu likumdošana, protams, ir dalībvalstu atbildība, un dalībvalstis to vēlas izmantot savās interesēs. Tomēr Eiropas Savienībā mums ir jāpadomā, kā mēs turpmāk spēcināsim iekšējo tirgu, it īpaši četras brīvības.

Viena no galvenajām problēmām, kas mums jārisina, protams, ir divkāršā aplikšana ar nodokļiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nespēj izsekot līdzi visiem tiesību aktiem šajā jomā, ir īpašas grūtības piedāvāt savus pakalpojumus citās valstīs. Tāpēc Komisijas uzdevums ir sagatavot priekšlikumu par divkāršās aplikšanas ar nodokli pārvaldības iespējām, un attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem šajā priekšlikumā jānosaka taisnīga un pārredzama nodokļu sistēma, jo, galu galā, tieši uzņēmuma kredītvērtējums nosaka, vai uzņēmums spēs noturēties tirgū un būs maksātspējīgs. Es arī ļoti gribētu, lai attiecībā uz MVU tiktu ieviesta vienas pieturas aģentūra, tādējādi izveidojot šiem uzņēmumiem īpašu kontaktpunktu un nodrošinot ātru, efektīvu un pārredzamu nodokļu atmaksu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Es gribētu pieminēt elektroniskās pārvaldes sistēmas, kas jau ir izstrādātas dažādās dalībvalstīs, lai ieviestu tādas lietojumprogrammas kā elektroniskie nodokļu, tostarp PVN, maksājumi vai tādas iniciatīvas kā elektroniskie rēķini. Mēs runājam par jaunu digitālu darba kārtību nākamajiem pieciem gadiem, kas nozīmē, ka dalībvalstīm būs jāizmanto informācijas tehnoloģijas, lai uzlabotu administratīvo sadarbību arī nodokļu jomā.

Es uzskatu, ka attiecībā uz elektronisko rēķinu izrakstīšanu jau 2008. gadā tika izveidota augsta līmeņa darba grupa, kas novembrī pabeidza ziņojumu un ieteikumus Eiropas Komisijai. Komisārs A. Tajani arī apņēmās nākamajā periodā nākt klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir atbalstīt elektronisko rēķinu izrakstīšanu, lai to pieņemtu visas dalībvalstis. Es vēlētos pajautāt Komisijai, vai tā plāno sagatavot šādu priekšlikumu, un kad tas varētu notikt.

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējās eiro krīzes laikā diskutēt par sadarbību nodokļu jomā ir tas pats, kas pārkārtot krēslus uz „Titānika” klāja.

Dienvidu valstu saīsinājums angļu valodā nav glaimojošs; tās dēvē par PIGS (Portugāle, Itālija, Grieķija un Spānija) jeb latviešu valodā — „cūkas”. Tomēr tie, kurus sit eiro krustā, nav cūkas, bet gan utopiskas bezizmēra universālas dogmas šaustīti cilvēki. Šo valstu ekonomika vai nu tiks tūkstošreiz apcirpta, līdz mirs dabīgā nāvē, vai arī tiks izglābta uz Lielbritānijas vai citu valstu nodokļu maksātāju rēķina. Tas nozīmē, ka nebūs daudz nodokļu, kuru jomā sadarboties.

Šai situācijai ir divi risinājumi: vai nu likvidēt eiro un atgriezties pie šīs „mīļotās” Savienības gūstā esošo valstu nacionālajām valūtām, vai arī izslēgt „problemātiskās valstis” no eiro zonas. Tās varētu būt PIGS valstis. Taisnīgāk būtu, ja tā būtu Vācija un tās sabiedrotā Francija, jo eiro pārvaldība Vācijas interesēs ir visa šā jucekļa pamatā.

Šī nebeidzamā krīze iznīcinās federācijas projektu — sadarbību nodokļu jomā un visu pārējo. Traģiskākais, ka līdz tam postā tiks iedzīti daudzi nevainīgi upuri.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Es vēlētos apsveikt Stolojan kungu par viņa veikumu, izstrādājot ziņojumu par prasījumu piedziņu. Eiropas Savienībai ir vajadzīgi kopīgi tiesību akti, ko vienādi piemēro visās dalībvalstīs, lai apkarotu krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Nodokļu un nodevu nemaksāšana var ietekmēt iekšējo tirgu un dalībvalstu budžetu. Kapitāla un preču brīva aprite prasa tiesību aktu piemērošanas jomas paplašināšanu. No šā gada sākuma tajā tiks ietvertas arī obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Nozīmīgs solis prasījumu piedziņas procesā Eiropas Savienībā ir ātra informācijas apmaiņa. Visās ES oficiālajās valodās pārtulkoti kopīgi standarta dokumenti un veidlapas atvieglos attiecīgo iestāžu ikdienas darbu. Kopēja automatizēta sistēma ļaus risināt jautājumus ātrāk un lētāk.

  Udo Bullmann (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šodien, sveicot Alvarez kundzi, Domenici kungu un citus kolēģus par lieliski sagatavotajiem ziņojumiem, sveicot komisāru L. Kovács par ieguldīto darbu, vēlot viņam veiksmi turpmākajā darbā un izsakot cerību, ka komisārs nodos savam amata pārņēmējam to degsmi, ar kādu viņš ir cīnījies par kopēju nodokļu politiku, mums jāpiemin arī tās dalībvalstis, kuras vēl aizvien vilcinās veikt pasākumus, kas pašreizējā krīzes situācijā ir ļoti vajadzīgi un kas beidzot veicinās labāku sadarbību.

Ļoti slikti, ka mēs vēl arvien neesam guvuši nekādus panākumus nodokļu bāzes jautājumā. Visi, kas domā, ka šādi spēs aizsargāt savu suverenitāti, to zaudēs tieši tāpat kā savus nodokļu ieņēmumus. Tādējādi šo ziņojumu galvenais uzdevums ir norādīt, ka mums ir neatlaidīgi jāveido labāka sadarbība Eiropā. Tikai tā mēs gūsim panākumus.

  Michael Theurer (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Cīņa pret krāpšanos ar nodokļiem ir nepieciešamība. Protams, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanās ar nodokļiem nav ekonomikas un finanšu krīzes cēlonis. Manuprāt, ir ļoti svarīgi vēlreiz paskaidrot Parlamentā, ka mums ir jāatgūst nodokļu maksātāju uzticība, vienkāršojot nodokļu sistēmas un samazinot un taisnīgāk piemērojot nodokļus. Tomēr tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu aktīvi apkarot nodokļu nemaksāšanu un krāpšanos ar nodokļiem, jo jebkura izvairīšanās no nodokļu maksāšanas mazina mūsu taisnīguma sajūtu.

Tā mēs arī nonākam pie nodokļu paradīžu jautājuma. Vācijas kaimiņvalsts Šveice ir paudusi bažas, ka uz to tiek izdarīts spiediens. Šajā saistībā es vēlētos uzdot jautājumu Komisijai. Vai iesniegto priekšlikumu jeb, drīzāk, pieņemto pasākumu nolūks ir izdarīt spiedienu uz Šveici? Es uzskatu, ka Šveice nevar atļauties izturēties pret ES sliktāk nekā pret ASV. Tātad tas nozīmē, ka Šveicei ir jāiesaistās mūsu saskaņotajos centienos apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

  László Kovács, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Manuprāt, debates ir interesantas un iedvesmojošas. Es, tāpat kā vairums no jums, esmu pārliecināts, ka ir vērts censties apkarot nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu un palielināt sadarbību nodokļu jomā. Esmu pateicīgs par jūsu atbalstu un četru referentu paveikto darbu, un es īpaši pateicos par sniegto atbalstu šīm svarīgajām Komisijas iniciatīvām.

Labas pārvaldības veicināšana nodokļu lietās ir sarežģīts dokumentu kopums, kurā iekļauti vairāki atšķirīgi jautājumi. Jūsu ziņojumos ir aptverti gandrīz visi no tiem, sākot no oficiāla tiesību akta priekšlikuma administratīvās sadarbības veicināšanai līdz mūsu darbam ar trešām valstīm. Es priecājos, dzirdot, ka daudzi no jums ir mudinājuši Komisiju būt apņēmīgākai. Es jums pilnībā piekrītu un esmu pārliecināts, ka ar dalībvalstu valdību un jūsu atbalstu jaunā Komisija spēs atrisināt turpmākos uzdevumus. Es zinu, ka šie dokumenti būs arī mana amata pārņēmēja prioritāte. Komisijai, Parlamentam un Padomei jāturpina darbs, cenšoties panākt, lai tiktu apstiprināti tiesību aktu priekšlikumi, kas vēl nav iesniegti vai tiek izstrādāti, un Rīcības kodeksa grupas darbs, kas saistīts ar uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem.

Runājot par labas pārvaldības principu nodokļu jomā ārējiem aspektiem, ir jāveicina visi paziņojumā minētie pasākumi, it īpaši tie, kas saistīti ar jaunattīstības valstīm.

Es vēlos pateikties jums arī par piezīmēm un pausto viedokli attiecībā uz īpašajiem priekšlikumiem par administratīvo sadarbību, savstarpējo palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā un apgrieztas maksāšanas sistēmas fakultatīvu un pagaidu piemērošanu. Esmu gandarīts, ka Eiropas Parlamentam un Komisijai ir vienādi uzskati par rīcību, kā labāk apkarot krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām. Es arī redzu, ka trīs priekšlikumi ir guvuši vispārēju atbalstu.

Viena no Spānijas prezidentūras prioritātēm ir panākt strauju progresu un vienprātīgu atbalstu priekšlikumam par administratīvo sadarbību. Tagad arī vairākums dalībvalstu to ir izvirzījušas par savu prioritāti. Eiropas Savienībai steidzami jāpanāk vienprātīga vienošanās iekšējā līmenī, lai starptautiskajā arēnā parādītu savu apņemšanos turpināt darbu, pārsniedzot ESAO standartu un G 20 ieteikumus, un veicinātu turpmāko attīstību starptautiskajā līmenī, pierādot, ka ir iespējams izveidot pilnvērtīgu administratīvo sadarbību.

Skaidrs, ka nav viena globāla risinājuma nodokļu krāpniecības un nemaksāšanas apkarošanai, tomēr šodien apspriestie priekšlikumi ir nozīmīgs solis Eiropas Savienības stratēģijā pret krāpšanos ar nodokļiem.

Visbeidzot, dienu pirms pilnvaru termiņa beigām es gribētu vēlreiz pateikties par jūsu sniegto atbalstu Komisijas iniciatīvām nodokļu un muitas nodevu jomā un īpaši par ESAO un IMCO komiteju sadarbību.

  Magdalena Álvarez, referente. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pievērsties iemesliem, kādēļ mums vajadzētu pārsniegt ESAO standartus saistībā ar automātisku informācijas apmaiņu.

Šajā saistībā varētu minēt daudzus argumentus, bet ESAO modelis, bez šaubām, attiecas uz plašāku starptautisko attiecību jomu, kurā spēles noteikumi ievērojami atšķiras no tiem, ko piemēro Eiropas Savienībā.

Kā jau minēja Kovács kungs, Eiropas Savienībā ir vienota ekonomikas zona, kurā nodokļu informācijas brīva aprite ir līdzvērtīga personu pārvietošanās brīvībai, lai katra dalībvalsts varētu piemērot savu nodokļu režīmu. Eiropas Savienībā mums ir vienotais tirgus, kurā nav šķēršļu ne preču, ne cilvēku pārvietošanās brīvībai. Tāpēc nav iemesla likt šķēršļus nodokļu informācijas jomā.

Dalībvalstis ir šā politiskā projekta sastāvdaļa, un attiecībām šo valstu nodokļu iestāžu starpā ir jābūt saskanīgām ar šo politisko projektu. Runa ir par politiskajiem principiem, kas ir pārāki par praktiskas vēlamības jautājumiem.

Es gribētu arī uzsvērt to, ka, apkarojot krāpšanos ar nodokļiem, valstu fiskālā suverenitāte drīzāk tiek stiprināta, nevis vājināta. Citiem vārdiem, dalībvalstu suverenitāte nodokļu jomā tiks stiprināta, ja to rīcībā būs pēc iespējas efektīvāki instrumenti savas nodokļu sistēmas īstenošanai. Mums tas jāpatur prātā, un tāpēc mūsu pienākums ir atbalstīt šo direktīvu.

Turklāt, kā pamatoti minēja Klinz kungs, krāpniecība ir noziedzīgs nodarījums. Tā nav attaisnojama ar tādiem vājiem argumentiem kā lielu nodokļu režīmi noteiktās nodokļu sistēmās. Gluži pretēji, es teiktu, ka, mazinot krāpšanos ar nodokļiem, mēs varētu samazināt nodokļus. Mums neatlaidīgi jācenšas vienkāršot dažādās nodokļu sistēmas.

Nobeigumā es vēlētos uzsvērt, ka mūsu atbalstītajiem četriem ziņojumiem un četrām direktīvām ir spēcīga iebiedējoša iedarbība, jo tad, kad nodokļu maksātāji sapratīs, ka šo noteikumu dēļ krāpniekiem nebūs, kur izvērst savas darbības, un mazināsies nodokļu paradīžu uzticamība, viņi retāk centīsies iesaistīties šādās darbībās. Pat tad, ja atsevišķas personas mēģinās to darīt, mūsu rīcībā būs efektīvāki instrumenti, lai to nepieļautu.

Visbeidzot man jāpiemin, ka šie pasākumi tiek pieņemti ļoti piemērotā brīdī, jo krīze ir skaidri parādījusi, cik bīstams var būt pārredzamības trūkums un pārvedumi no kādām konkrētām valstīm uz citām valstīm un cik svarīgi ir stimulēt valstis. Šajā sakarā es gribētu pieminēt Lamberts kunga atbalstu. Viņš skaidri pateica, ka šādā situācijā, lai mazinātu krīzes ietekmi, valsts finanšu jomā ir jāveic īpaši pasākumi, kuru mērķis ir ekonomikas atjaunošana un sociālā aizsardzība.

Tādēļ mūsdienās pilsoņi vairāk nekā jebkad agrāk apzinās, cik bīstama var būt krāpšanās ar nodokļiem un cik nopietni tā var ietekmēt ekonomiku kopumā. Viņi arī neatlaidīgāk prasa, lai viņu pārstāvji pieņemtu atbilstīgus pasākumus šā jautājuma risināšanai.

  Theodor Dumitru Stolojan, referents. – (RO) Es ļoti uzmanīgi klausījos deputātu izteiktos viedokļus. Es arī ievēroju atturīgo nostāju pret automātisko informācijas apmaiņu. Tomēr esmu pārliecināts, ka mums šajā sēžu zālē Eiropas iestāžu līmenī jāparāda Eiropas pilsoņiem, kas godīgi maksā nodevas un nodokļus, ka mēs esam apņēmušies pieņemt visus pasākumus, lai pēc iespējas mazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas tā, lai varētu pienācīgi īstenot lēmumus par prasījumu piedziņu saistībā ar nodokļiem un nodevām, neņemot vērā, kurā dalībvalstī parādnieks dzīvo.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  David Casa, referents. – (MT) Arī es uzmanīgi uzklausīju visu sacīto, un, ja man būtu jāizdara secinājums par šīm svarīgajām debatēm, tad es teiktu, ka jebkurš no mums piekrīt, ka mums jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu un dažādiem krāpšanas veidiem, kas sastopami dažādās valstīs. Mums tas jāpanāk ar tādiem pasākumiem, kādi šodien tika ierosināti, nekaitējot tirdzniecībai, it sevišķi MVU, un nepalielinot birokrātiju. Es patiesi iesaku turpināt samazināt birokrātiju jomās, kas nemitīgi kavē tirdzniecību.

Mums jānodrošina, ka nepiemērojam sankcijas godīgiem pilsoņiem, kas maksā nodokļus. Tas attiecas arī uz tām personām uzņēmējdarbības nozarē, kuras nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību un neizvairās no nodokļu maksāšanas, tādēļ nav noziedznieki.

Es uzskatu, ka ar šiem priekšlikumiem mēs tādējādi nostiprināsim emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas un ar to saistīto maksājumu ticamību. Tai pat laikā, kā esmu norādījis, mums jāsamazina administratīvais slogs, ar ko saskaras godīgi uzņēmēji, turklāt mēs nodrošinām, lai apgrieztas maksāšanas sistēmas pieņemšanas procesa laikā Parlaments būtu nepārtraukti informēts.

Tāpat kā mani kolēģi, es uzskatu, ka man jāpateicas komisāram par paveikto darbu pēdējo gadu laikā. Komisār, mēs, protams, ne vienmēr varējām vienoties, tomēr tagad, atskatoties uz padarīto nodokļu jomā, manuprāt, esam nodrošinājuši godīgāku un efektīvāku sistēmu mūsu pilsoņiem, t. i., Eiropas Savienības pilsoņiem.

  Leonardo Domenici, referents. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vēlos pateikties par komentāriem attiecībā uz mūsu ziņojumiem, kas ir sagatavoti, piemērojot kopīgus centienus. Ceru, ka šie komentāri liecina par pozitīvu balsojumu Eiropas Parlamentā.

Manuprāt, kā jau sacīja Stolojan kungs un Casa kungs, mūsu ziņojumi ir pelnījuši atbalstu, pat ja tikai mūsu pilsoņu vārdā, kuri ir godīgi nodokļu maksātāji un kurus pirmos ietekmē krāpšana un nodokļu nemaksāšana. Mērķis ir panākt, lai maksā visi, lai ir jāmaksā katrai personai.

Man ir divas piezīmes. Debašu sākumā Lulling kundze runāja par nodokļu kolonoskopiju. Pēc pieredzes zinu, ka kolonoskopija nav patīkama izmeklēšana, pat ja var būt ļoti lietderīga cilvēka veselībai. Nodokļu jomā ir viegli no tās izvairīties, proti, vienkārši nevajag noklusēt un slēpt savus ienākumus un nevajag izvairīties no savām juridiskajām saistībām.

Otrā piezīme ir, ka nekad nav nepareizi bažīties par to, kā tiek izmantoti valsts līdzekļi, bet nav arī nepareizi to darīt tad, kad valdības ir spiestas izmantot šos valsts līdzekļus, lai glābtu bankas un finanšu iestādes, kas ir spekulējušas ar saviem līdzekļiem.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2010. gada 10. februārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Krāpšanās ar PVN ir noziedzīga darbība, kas būtiski ietekmē budžetus, jo visās dalībvalstīs — un Rumānija nav izņēmums (piemēram, „nodokļu krāpšanas karuselis”) — tiek izmantotas nelikumīgas nodokļu atmaksāšanas shēmas.

Apgrieztā maksāšanas sistēma, kas ieviesta dažās valstīs, tostarp Rumānijā, ir bijusi efektīva. Tomēr pašreizējai situācijai bija arī nepieciešams pielāgot Direktīvu 2006/112/EK par PVN, lai maksimāli ierobežotu risku saistībā ar nelikumīgām PVN atmaksāšanas shēmām (izmantojot fiktīvu eksportu). Tādēļ apgriezto maksājumu piemērošana produktiem ar augstu nodokļu krāpšanas risku ir uzticama procedūra, kam ir pozitīva vispārēja ietekme uz budžetu, lai gan ir PVN maksājuma kavējums valsts budžetā, uzkrājoties nodoklim par darījumiem, kuriem piemērojams šis nodoklis.

Nobeigumā vēlos piezīmēt, ka, nonākot izvēles priekšā — saņemt PVN tikai ekonomiskā cikla beigās, kad pabeigtais produkts vai pakalpojums ir sasniedzis tiešo lietotāju, vai izvairīties no nelikumīgas PVN atmaksas —, pareizā izvēle ir pirmā. Labākais scenārijs būtu apgrieztās maksāšanas piemērošana vispārīgi, nevis izņēmuma gadījumos. Tomēr šāds pasākumus būtu veicams pēc padziļinātas analīzes par tā ietekmi uz budžetu.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Vēlos izvirzīt vienu konkrētu jautājumu attiecībā uz sadarbību nodokļu jomā starp dalībvalstīm. Tas bija ārkārtīgi jutīgs jautājums referenduma laikā Īrijā saistībā ar Lisabonas līgumu. Vēlos brīdināt savus kolēģus Parlamenta deputātus par kādu lietu. Sadarbība starp dalībvalstīm ir Eiropas Savienības pamatā, tomēr šī sadarbība vienmēr notikusi saskaņā ar savstarpēju vienošanos. Mums jābūt uzmanīgiem, lai nepieļautu, ka nodokļu jomā netiek ņemtas vērā konkrētu dalībvalstu vajadzības. Konkrētās valstīs noteikumi ir jāpiemēro atšķirīgi: ja, piemēram, valsts ir sala vai ja tai nav iedzīvotāju skaita, lai atbalstītu lielu, funkcionējošu tirgu, tai jāizmanto katra priekšrocība, kas ir tās rīcībā, lai piesaistītu ieguldījumus. Es aicinu kolēģus to paturēt prātā, izstrādājot priekšlikumus par šo jautājumu. Priekšlikumiem nevajadzētu ietekmēt subsidiaritāti. Visiem priekšlikumiem ir vajadzīgs dalībvalstu apstiprinājums. Tas nav šo debašu nebūtisks elements.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. – (RO) Šodienas debatēs apspriestajām ar nodokļiem saistītajām iniciatīvām ir liela nozīme cīņā pret pārrobežu krāpšanos ar nodokļiem un to nemaksāšanu, kas ir jautājums ar būtisku politisko aspektu un nopietnām sekām dalībvalstu budžetiem. Labas pārvaldības sekmēšanai nodokļu jautājumos vajadzīga rīcība ES līmenī un ārpus ES, kā arī dalībvalstīs. Mums vajadzīgi spēcīgi pasākumi, vienkārši un pārredzami tiesību akti, kā arī mazāk birokrātijas. Un visbeidzot, kas ir ne mazāk svarīgi — mums jānodrošina, lai pilsoņiem ir piekļuve palīdzībai.

Galvenie mērķi ir tādi pasākumi kā pārredzamības piešķiršana, informācijas apmaiņa visos līmeņos, dalībvalstīm sniegtās palīdzības uzlabošana, efektīvas pārrobežu sadarbības izveidošana un godīga konkurence nodokļu jomā, it sevišķi tagad, pašreizējās finanšu krīzes laikā, kad mēs visi esam pārliecinājušies, cik svarīga ir nodokļu sistēmas ilgtspēja. Dalībvalstis ar labu pārvaldību nodokļu jautājumos ir spējušas daudz ātrāk un efektīvāk reaģēt uz ekonomisko krīzi.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu un referentu padarīto darbu. Manuprāt, pastāv politiskā griba sekmēt labu pārvaldību nodokļu jomā. Tomēr mums jānodrošina, ka šie priekšlikumi ir kas vairāk par politisku runu elementiem, un mums jārīkojas, lai to īstenotu pēc iespējas ātrāk.

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, nodokļu iestādes šajā globalizētajā un digitālajā pasaulē saskaras ar problemātisku uzdevumu. Fiskālās un sociālo maksājumu krāpšanas noteikšana ir sarežģīts uzdevums pat iekšējā tirgū. Turklāt spēkā esošo Eiropas tiesību aktu nepiemērotība pārrobežu administratīvajai sadarbībai starp nodokļu iestādēm arī ir problēma. Tādēļ mēs atbalstām nodokļu koordinācijas biroju izveidi katrā dalībvalstī, lai paātrinātu un vienkāršotu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm. Pašlaik pieprasījumi par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos aizņem tik ilgu laiku, ka nodokļu iestādes nereti vienkārši izlemj negaidīt informāciju. Es pilnībā atbalstu Komisijas ierosināto automātisko informācijas apmaiņas iespēju divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ļaus dalībvalstīm efektīvāk iekasēt nodokļus, kas krīzes apstākļos ir tikai godīgi un noteikti nav greznība. Otrkārt, tas nozīmēs, ka pret iekšējā tirgus uzņēmējiem būs vienlīdzīga attieksme. Savstarpības princips attiecībā uz informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos atbilst nolīgumiem saistībā ar ESAO un G 20. Tā ir nepārprotama liecība, ar ko saistībā Beļģijas Revīzijas palāta nesen pauda pamatotu un steidzamu aicinājumu. Tādēļ es ar pārliecību atbalstīšu Alvarez kundzes ziņojumu.