Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/0190(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0013/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0013/2010

Debates :

PV 10/02/2010 - 13
CRE 10/02/2010 - 13

Balsojumi :

PV 11/02/2010 - 6.4
CRE 11/02/2010 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0029

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2010. gada 10. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir Hennis-Plasschaert kundzes ziņojums Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par priekšlikuma ieteikumu Padomes lēmumam par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu noslēgšanu (05305/2010 - C7-0004/2010 - 2009/0190(NLE)) (A7-0013/2010).

Kā jūs zināt, Eiropas Parlaments ir ļoti aktīvi darbojies saistībā ar šo jautājumu. Mūsu Parlamentu veido deputāti, kurus tieši ievēl Eiropas pilsoņi. Mūsu galvenā atbildība attiecas uz pilsoņu tiesībām, un mums jāsargā šīs tiesības. Mēs to pilnībā apzināmies. Tā ir mūsu pirmā un galvenā atbildība. Tajā pašā laikā mēs saprotam, cik svarīgs ir SWIFT nolīgums — pilnīgi citu iemeslu dēļ. Tāpēc bija svarīgi atrast pareizo vidusceļu. Kamēr tas notika, pēdējos mēnešos stājās spēkā Lisabonas līgums.

Pagājušā gada novembrī es rakstīju Reinfeldt kungam, kurš tad bija Eiropadomes priekšsēdētājs, un lūdzu atlikt lēmumu, lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta lēmumu saskaņā ar Lisabonas līgumu. Kā jūs zināt, tas nenotika, un 30. novembrī Padome lēma par šo lietu un pieņēma SWIFT nolīgumu. Es 21. decembrī aizsūtīju Reinfeldt kungam vēl vienu vēstuli. Šajā vēstulē Parlaments pauda divas cerības: par mūsu nostājas iekļaušanu sarunu par pastāvīgo nolīgumu pilnvarās un arī par pilnīgas informācijas sniegšanu Parlamentam nākamajās sarunās. Līdzīgu vēstuli es 21. janvārī uzrakstīju Zapatero kungam, kurš pašlaik vada pēc rotācijas principa noteikto prezidentūru, un nosūtīju to pašu vēstuli vēlreiz 8. februārī. Es esmu uzrakstījis vēstuli, kurā paužu tās pašas lietas, arī Barroso kungam. Es esmu sazinājies arī ar Amerikas Savienoto Valstu valdības pārstāvjiem un ar Clinton kundzi. Es esmu arī saņēmis vēstuli par šo lietu, kurā izklāstīta Amerikas Savienoto Valstu valdības nostāja par SWIFT nolīgumu.

Varbūt jūs to jau zināt, jo visi dokumenti ir pieejami, — es esmu sūtījis visus dokumentus politiskajām grupām, lai jūs tos varētu izmantot jebkurā laikā. Tas ir svarīgi. Mums jābūt pilnīgai informācijai, lai mēs atbildīgi varētu pieņemt lēmumus par šo lietu. Arī mūsu šodienas apspriešanās palīdzēs pasākumiem, kurus mēs esam veikuši. Tāpēc šī apspriešanās par SWIFT ir tik svarīga. Es esmu ļoti priecīgs, ka Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji ir šeit un varēs runāt, un tagad mēs nonākam pie apspriešanās un atbildības par lēmumu šajā lietā.

 
  
MPphoto
 

  Jeanine Hennis-Plasschaert, referente. – Priekšsēdētāja kungs, es sākšu ar to, ka arī es atbalstu stipru, uz āru vērstu ES, kas var strādāt plecu pie pleca kā īsts ASV kolēģis, un šajā sistēmā, es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi būt atvērtam, godīgam un pārredzamam, ja mums jāatrisina jautājums par to, kā Eiropai sadarboties ar ASV terorisma apkarošanas nolūkos, tostarp par komercdarbībā savāktu datu izmantošanu tiesībaizsardzībai.

Neapšaubāmi, datu mērķtiecīga apmaiņa un izmantošana terorisma apkarošanas nolūkos ir un paliks nepieciešama, bet es izteikšos skaidri: Eiropas iedzīvotājiem jāspēj uzticēties gan drošībai, gan datu pieprasījumiem. Jau pirmajā reizē to vajadzēja izvirzīt par mērķi, bet, visu cieņu, tomēr Padome nav bijusi pietiekami stingra, lai to izdarītu.

Ierosinātais pagaidu nolīgums ir būtiska atkāpe no Eiropas tiesību aktiem, kas paredz veidu, kā tiesībaizsardzības iestādes iegūst personu finanšu pārskatus, proti, izmantojot tiesas apstiprinātus orderus vai pavēstes, lai pārbaudītu noteiktus darījumus, bet ierosinātajā pagaidu nolīgumā tā vietā paredzētas vispārējas administratīvas pavēstes, lai piekļūtu miljoniem Eiropas iedzīvotāju pārskatiem.

Jau pēc SWIFT būtības nav iespējams atsaukties uz tā sauktajiem “ierobežotajiem” pieprasījumiem. Tehnisku iemeslu dēļ SWIFT nodod datu kompleksus, tādējādi pārkāpjot ES datu aizsardzības likuma pamatprincipus, tādus kā nepieciešamības un proporcionalitātes principu. To nevar labot ex post, izmantojot uzraudzības un kontroles mehānismu.

Vienmēr ir jāsaprot, ka Parlaments ne tikai pasīvi novēro Padomes un Komisijas rīcību. Parlamentam vienmēr viss tiek solīts rīt, ja tikai mēs būsim pacietīgi. Tomēr mēs nevaram turpināt dzīvot ar maldinošiem rītdienas solījumiem. Tagad mums jādzird stingra apņemšanās, un bumba šajā sakarā ir Padomes laukuma pusē. Iepriekšējā nedēļā es to paudu skaidri, bet līdz šim Padome nav atbilstīgi rīkojusies.

Padome apgalvo, ka tā vēlas pilnībā nodrošināt privātuma un datu aizsardzību, bet neatrisina piekļuves, datu labošanas, kompensācijas un atlīdzības tiesību jautājumus datu subjektiem, kas atrodas ārpus ES. Padome apgalvo, ka tā izprot Parlamenta bažas un tāpēc aicina Komisiju pieņemt sarunu vadlīniju projektu.

Kāpēc slēpties aiz Komisijas? Beigās pati Padome pieņems sarunu direktīvas; kāpēc jau tagad neiesniegt sarunu vadlīnijas? Padome turpina apgalvot, ka tā vēlas, lai Teroristu finansēšanas izsekošanas programma (TFTP) nebeigtos. Tomēr tā neievēro faktu, ka šādā veidā ES ārpakalpojuma veidā turpina sniegt ASV savu izlūkdienestu finanšu jomā. Savstarpējības trūkums nav atrisināts. Īsta savstarpējība ļautu ES iestādēm iegūt līdzīgus datus, ko glabā ASV, un ilgtermiņā apsvērt nepieciešamību izveidot mūsu pašu ES spēju.

Padome nepauž nekādu apņemšanos pielāgoties esošajiem tiesību aktiem, piemēram, datu saglabāšanas direktīvai tiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kuri strādā ar īpašiem un virzītiem datiem. Padome neizskaidro precīzu valsts iestādes nozīmi. “Izsniegšanas pēc pieprasījuma” sistēma neko nenozīmē, ja faktiski praksē SWIFT nodod datu kompleksus. Nodošana un glabāšana ir, citiem vārdiem runājot, pēc definīcijas nesamērojama saskaņā ar pagaidu nolīguma noteikumiem, un Padome nepievēršas Eiropas risinājumam attiecībā uz datu apmaiņas uzraudzību.

Priekšsēdētāja kungs, kā lai es 500 miljoniem Eiropas pilsoņu skaidroju, ka mēs izpārdodam nopietnas garantijas un principus tikai tāpēc, ka nespējam piecirst kāju pie zemes, jo Padome nespēj efektīvi darboties. Pasakiet man to, es uzmanīgi klausos.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Pérez Rubalcaba, Padomes priekšsēdētājs. (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēlos sākt savu runu ar noteiktu paziņojumu: Spānija ir parādījusi skaidru, tiešu atbalstu Lisabonas līgumam, un tā tas ir bijis no paša sākuma. Mēs to darījām pārliecībā, ka jaunā līguma īstenošana cita starpā nozīmēs Eiropas iestāžu tuvināšanu mūsu pilsoņiem.

Mērķis ir Lisabonas līgumu lielā mērā uzticēt Parlamentam. Piešķirot Parlamentam lielāku nozīmi un līdzdalību tādos jautājumos kā brīvības, tiesiskuma un drošības joma, šis līgums cenšas tuvināt pilsoņus un iestādes.

Sākumā vēlos apliecināt visiem godājamajiem deputātiem, ka Padome ir apņēmusies cieši un godīgi strādāt ar Parlamentu. Spānijas prezidentūrai šis secinājums nozīmē stingru apņemšanos ievērot Lisabonas līgumu un tā mērķus.

Arī Padome izprot Parlamenta bažas par visu Eiropas iedzīvotāju drošības nodrošināšanu, jo drošība nozīmē garantiju, ka iedzīvotāji var pilnībā izmantot savu brīvību. Tāpēc mēs kopā apkarojam terorismu — visus tā veidus.

Kā norādīts rezolūcijā, kas pieņemta šajā plenārsēžu zālē 17. septembrī, Eiropas Parlaments “atgādina par apņemšanos cīnīties pret terorismu un stingro pārliecību, ka ir nepieciešams rast pareizu līdzsvaru starp drošības pasākumiem un pilsoniskās brīvības un pamattiesību aizsardzību”. Es pilnībā piekrītu šim paziņojumam.

Es vēlētos, lai šo debašu struktūra būtu tieši šāda; tā ir jauna struktūra saskaņā ar Lisabonas līgumu un balstās uz godīgu starpiestāžu sadarbību un kopīgu vēlmi, kura nepavisam nav jauna vēlme, apkarot terorismu, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes un nepieciešamības principu, kurš arī ir svarīgs, ja mēs vēlamies efektīvi apkarot terorismu.

Priekšsēdētāja kungs, ir plaši zināms, ka starptautiskais terorisms ir radījis jaunas problēmas mūsu sabiedrībai. Tas ir relatīvi jauns terorisma veids, kuram nav skaidras organizācijas, tas ir ārkārtīgi nāvējošs un darbojas globālā līmenī. Tāpēc ir nepieciešama globāla pieeja, lai to iznīcinātu. Tam nav stingras, hierarhiskas struktūras, un tāpēc ar to var cīnīties, tikai izmantojot ārkārtējus izlūkošanas pasākumus. Tas ir tik nāvējošs, ka mums jābūt maksimāli modriem vietās, kur pulcējas daudz cilvēku.

Profilakse, koordinācija un izlūkošana ir trīs vārdi, kas veido mūsu stratēģiju šo lielo draudu risināšanai.

Visas valstis cenšas uzlabot iekšējo un ārējo koordināciju, lai būtu labāk informētas un beidzot sadarbotos ar tiem, kuri ir iesaistījušies tādā pašā cīņā. Eiropas Savienība ir arī paplašinājusi savas kopīgās izmeklēšanas iestādes un komandas, informācijas apmaiņu un kopīgo analīzi.

Šajā kontekstā mēs šodien izskatām nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz ziņojumapmaiņas datu nodošanu. Datu apmaiņa bez nolīguma ir darbojusies nepārtraukti daudzus gadus.

Kad es uzstājos Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā pirms divām nedēļām, daži deputāti man jautāja par šīs datu apmaiņas rezultātiem. Tas ir piemērots jautājums, kas, es domāju, ir uzdots un atbildēts tiesneša Bruguière otrajā ziņojumā, kurš ir nosūtīts Parlamentam un no kura es tagad nolasīšu citātu: “2009. gadā TFTP bija ļoti vērtīgs līdzeklis, ko izmantoja izlūkošanas un tiesībaizsardzības iestādes, lai palīdzētu noteikt teroristu tīklus, atrast trūkstošās saiknes izmeklēšanā, apstiprināt aizdomās turamo identitāti, noteikt aizdomās turamo fizisko atrašanās vietu un identificēt jaunus aizdomās turamos, kā arī pārtraukt teroristu uzbrukumu mēģinājumus”. Es arī piebilstu, ka tas attiecas ne tikai uz 2009. gadu, bet tāpat uz iepriekšējiem gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropā un visā pasaulē: 2008. gada janvārī Barselonā, 2007. gada vasarā Vācijā, Londonā pēc 7. jūlija uzbrukumiem un izmeklēšanā pēc 11. marta uzbrukumiem Madridē, pēc 2005. gada aprīļa slepkavībām Bangkokā un pēc 2002. gada bumbu sprādzieniem Bali. Šie ir tikai daži piemēri, kurus tiesnesis Bruguière piemin savā ziņojumā.

Tādējādi datu apmaiņa ir devusi labus rezultātus. Tā mums ir ļāvusi atklāt un novērst uzbrukumus. Tā ir devusi iespēju apcietināt teroristus pēc tam, kad viņi ir veikuši uzbrukumus, un vissvarīgāk — pirms viņi tos ir veikuši.

Kaut arī SWIFT 2007. gadā norādīja, ka tā pieņēmusi lēmumu izmainīt savas datubāzes, faktiski SWIFT to izdarīja tikai pirms dažiem mēnešiem. Tas nozīmēja, ka mums bija jāpārskata protokoli, kuri līdz šim deva iespēju veikt finanšu datu apmaiņu. Tas bija jāizdara ļoti īsā termiņā. Padome apstiprināja pilnvaras 2009. gada vasarā, kad vēl nebija skaidrības par Lisabonas līguma stāšanos spēkā.

Ir labi zināms, kāds lēmums tika pieņemts. Mēs parakstījām deviņu mēnešu pagaidu nolīgumu, kurš jāratificē Parlamentā: deviņu mēnešu pagaidu nolīgums, kura laikā Parlamentam, Padomei un Komisijai jāuzsāk jauns sarunu process, lai izstrādātu galīgo nolīgumu. Tas bija pieņemtais lēmums.

Iespējams, tas nav bijis vislabākais lēmums. Tomēr ir svarīgi skaidri pateikt Parlamentam, ka attiecībā uz privātuma aizsardzību parakstītais ad referendum nolīgums, par kuru mēs šodien debatējam, ir liels to esošo protokolu uzlabojums, kuri bija pirms šā nolīguma.

Tas ir uzlabojums, jo šim pagaidu nolīgumam ir papildu garantijas citu elementu starpā, kurus ieteica Parlaments un izklāstīja referents ziņojumā, ar kuru mūs šodien iepazīstināja.

Šajā posmā es vēlētos teikt, ka Padomes Spānijas prezidentūra ir pilnībā ņēmusi vērā Parlamenta pieņemtās rezolūcijas un Parlamenta priekšsēdētāja nosūtītās vēstules, kā arī Hennis-Plasschaert kundzes izstrādāto ziņojumu, par kuru nobalsoja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā 4. februārī. Tāpēc Padome apstiprināja paziņojumu, ko Parlamentam aizsūtīja vakar un kura galvenos punktus es jums tagad izklāstīšu.

Pirmkārt, Padome ir apņēmusies galīgajā nolīgumā iekļaut drošas garantijas, kas stiprinās atbilstīgu aizsardzību, datu dzēšanu un lielāku precizitāti attiecībā uz to datu apmaiņu, ko TFTP iegūst no valsts iestādēm un trešām valstīm.

Protams, mēs arī apņemamies stiprināt garantijas, kuras ietvertas pašreizējā nolīgumā; galīgajā nolīgumā tam un stingram datu gala lietošanas ierobežojumam un pilnīgam datu iegūšanas un profilu izmantošanas aizliegumam jāpaliek, un tie jānostiprina.

Visbeidzot, Padome, atbildot uz jauno kontekstu, kas radies, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, apņemas vest sarunas par starpiestāžu nolīgumu, lai atvieglotu pieeju klasificētiem dokumentiem saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem.

Šajā sakarā, un es vēlos atkārtot šo punktu, cik vien iespējams skaidri, Spānijas prezidentūra ir stingri apņēmusies pildīt Lisabonas līgumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, īpaši 8. pantu, un pilnībā atzīst Parlamenta paustās pamatotās bažas.

Tagad mēs zinām, ka minētā apņemšanās ir iespējama. Vēstulē, kuru Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāre Hillary Clinton un Finanšu departamenta sekretārs Timothy Geithner nosūtīja Parlamenta priekšsēdētājam, Amerikas Savienoto Valstu valdība ir paudusi apņemšanos iekļaut vajadzīgās garantijas atbilstīgi Eiropas Parlamenta nostājai.

Dāmas un kungi, iespējams, ka šā nolīguma apstiprināšanas procesā, par kuru mēs šodien debatējam, Padome būtu varējusi dažas lietas izdarīt labāk. Tomēr ir skaidrs, ka šajā procesā Padome ir guvusi mācību un pienācīgi ņēmusi vērā Parlamenta bažas. Ir arī skaidrs, ka nolīgums, par kuru mēs šodien debatējam, ir devis ieguldījumu (un es ceru, ka turpinās dot ieguldījumu) visas pasaules un, protams, Eiropas iedzīvotāju drošības uzlabošanā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Paldies, Rubalcaba kungs! Es vēlos visiem atgādināt, kā jau iepriekš teicu, ka esmu saņēmis atbildes no Padomes uz savām vēstulēm. Tās jums ir pieejamas politiskajās grupās katrā laikā. Savā atbildē Padome ir atbildējusi uz mūsu cerībām, uz Parlamenta cerībām. Paldies, Rubalcaba kungs, par šo paziņojumu un Padomes nostājas skaidrojumu! Tas mums ir ļoti svarīgi.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, sākumā vēlos pateikties ikvienam par vakar mums un man parādīto uzticību un pārliecību, balsojot par jauno Komisiju.

Tā ir interesanta pirmā darba diena un labprāt dalīšos ar jums svarīgā jautājumā par informācijas apmaiņu ar ASV terorisma apkarošanas nolūkā, šoreiz saistībā ar Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (TFTP).

Protams, Eiropas Parlaments ir izrādījis lielu interesi par šo lietu. Tas ir pilnīgi pareizi, jo TFTP mums vēlreiz uzdod jautājumu par datu apmaiņas un datu aizsardzības saskaņošanu, un, ja mēs pieņemsim šo izaicinājumu, mēs palīdzēsim nodrošināt iedzīvotājiem drošību, privātumu un datu aizsardzību.

Viens no pagaidu nolīguma mērķiem ir bijis nodrošināt Eiropas Parlamenta 2009. gada septembra rezolūcijas nosacījumu īstenošanu. Mēs cieši apņemamies turpmāk stiprināt datu aizsardzību, vedot sarunas par ilgtermiņa nolīgumu, īpaši attiecībā uz tiesībām saņemt informāciju par to, vai personas tiesības tiek ievērotas saskaņā ar nolīgumu, un uz nopietnākām garantijām par efektīvu kompensāciju, likumīgu datu apstrādi un datu dzēšanu.

Otrais tiesneša Bruguière ziņojums ir pieejams Eiropas Parlamenta deputātiem kopš iepriekšējās nedēļas pirmdienas, un tas parāda TFTP nozīmi un vērtību, veicot terorisma izmeklēšanu un pārtraukšanu, arī Eiropas Savienībā. Ziņojums apstiprina, ka TFTP tiek izmantota, lai identificētu un apcietinātu personas, kas attiecīgi ir apsūdzētas terorismā dalībvalstīs. Ziņojums arī norāda, ka TFTP ir vērtīgs uzticamas informācijas avots, kas nepieciešams terorisma apkarošanā. Ziņojumā ir minēti konkrēti piemēri, un Padome atsaucās uz dažiem no tiem.

Mēs zinām, ka terorisma draudi dažās dalībvalstīs saglabājas tikpat augsti kā vienmēr, un es esmu pārliecināta, ka jūs saprotat, ka pagaidu nolīguma noraidīšana Parlamentā dotu nopietnu triecienu ES drošībai.

Dažas dalībvalstis ir ļoti skaidri paudušas, ka tās vēlas, lai TFTP darbība nebeidzas, jo iepriekš tās ir guvušas labumu no šīs programmas un turpinās to gūt. Tās mūs ir informējušas, ka uzticamā informācija, ko TFTP sniedz par zināmu terorismu un aizdomām par to, ir svarīgs likumīgas izlūkošanas avots, kas nepieciešams, lai vērstos pret komplicētiem draudiem, īpaši Al Qaeda inspirēto terorismu. Pagaidu nolīgums nav tikai pakalpojums, kuru mēs izdarām ASV; tas ir mūsu kopīgās interesēs.

Daudz ir runāts par datu aizsardzības līmeni pagaidu nolīgumā un, protams, tās ir galvenās bažas. Es aicinu deputātus — un es esmu pārliecināta, ka vairākums jau to ir izdarījis, — uzmanīgi ieskatīties pagaidu nolīgumā. Jūs ievērosiet, ka tas ietver būtiskas un sīki izstrādātas juridiskas saistības par to, kā ASV Finanšu departaments drīkst apstrādāt datus saskaņā ar nolīgumu. Piemēram, tās ietver stingrus apstrādes mērķa ierobežojumus, tādus kā terorisma izmeklēšana, atklāšana un lietas ierosināšana. Nolīgums ietver pilnīgu datizraces aizliegumu — meklējumi datubāzēs var notikt tikai tad, kad ir iespējams parādīt ticamu iemeslu, ka meklējamā persona ir iesaistīta terorismā.

Tas nozīmē, ka dati, kas glabājas TFTP datubāzē ir pilnīgi anonīmi. Tikai tad, ja ir iemesls uzskatīt, ka viena noteikta persona ir terorists, šīs personas datus var apskatīt un izņemt no datubāzes. Tas ir svarīgi. Pagaidu nolīgums uzliek Finanšu departamentam pienākumu izdzēst datus piecus gadus pēc to saņemšanas — termiņā, kurš atbilst datu glabāšanas termiņam ES tiesību aktos par teroristu finansēšanu. Nolīgums paredz arī sīki izstrādātu ES pārbaudi, kurā piedalīsies dažas mūsu datu aizsardzības iestādes, lai nodrošinātu, ka šīs un daudzas citas datu aizsardzības saistības tiek ievērotas.

Nolīgums neietver virtuālu visu SWIFT datu nodošanu ASV Finanšu departamentam. Es varu jums apliecināt, ka tikai daļa SWIFT datu tiks nodota saskaņā ar pagaidu nolīgumu. Tas nekādā veidā neietekmē datu aizsardzības iestāžu pilnvaras attiecībā uz pārstrādes darbībām, ko Eiropas Savienībā veic SWIFT vai finanšu iestādes.

Piekrišanas noraidīšana būs pagaidu nolīguma beigas, tostarp būtisku datu aizsardzības garantiju beigas, kuras tas ietver. Ja ASV spēj piekļūt datiem, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, divpusējas attiecības ar Nīderlandi, šīs garantijas netiks piemērotas. Ja pagaidu nolīgums beidzas, iespējams, ka paies ievērojams laiks, pirms tā vietā varēs nākt cita alternatīva. Tāpēc piekrišanas noraidīšanas gadījumā rodas risks, ka veidosies plaisa gan datu aizsardzībā, gan drošībā.

Visbeidzot, pagaidu nolīgums ir tikai pagaidu nolīgums. Iespējams, ka tas nav pats labākais nolīgums pasaulē. To var uzlabot, un tas tiks uzlabots. Pašlaik Komisija beidz darbu pie pilnvaru projekta un ilgtermiņa nolīguma vadlīnijām, un mēs tās ātri pieņemsim.

Es personīgi apņemos nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta bažām tiks pievērsta uzmanība un mēs centīsimies efektīvi aizsargāt privātumu un datu aizsardzību jaunajā nolīgumā. Eiropas Parlaments tiks pilnībā informēts par visiem šīs procedūras posmiem. Es ceru, ka esmu atbildējusi uz dažiem jūsu jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Paldies, Malmström kundze, par skaidrojumu. Tas tiešām mums ir ļoti svarīgi. Padome un Eiropas Komisija tikko ir veikusi konkrētus paziņojumus attiecībā uz mūsu cerībām par pilnvarām sarunās un par Parlamenta informēšanu.

Mūsu darbā ir vēl viens svarīgs elements: Eiropas Parlaments ir kopīgi atbildīgs par Eiropas tiesību aktiem. Mēs esam atbildīgi arī par starptautiskiem nolīgumiem, tādiem kā SWIFT nolīgums, un mēs raidām spēcīgu signālu, ka tagad situācija ir mainījusies, jo spēkā stājies Lisabonas līgums. Tas ir svarīgi. Es uzskatu, ka nesenie signāli no Amerikas Savienoto Valstu valdības parāda, ka tai ir skaidrs — Eiropas Parlaments šodien ir pilnībā atbildīgs par tiesību aktiem. Mēs vēlējāmies, lai tas būtu spēcīgs signāls. Tomēr mēs zinām, ka esam atbildīgi pilsoņu priekšā. Mēs esam tieši vēlēti Eiropas Parlamenta deputāti. Mūsu pienākumam aizsargāt iedzīvotāju tiesības ir būtiska nozīme, un mēs to vienmēr uzsveram.

 
  
MPphoto
 

  Ernst Strasser, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirmkārt, vēlos apsveikt jūs pirmajā darba dienā un apliecināt, ka mūsu grupa pilnībā sadarbosies ar jums. Šo debašu sākumā mēs vēlamies pateikt, ka gribam labas partnerattiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, īpaši terorisma apkarošanas jomā. Otrkārt, mēs visnotaļ atbalstām mūsu pilsoņu drošību un arī pilsoņu tiesības un datu aizsardzību. Treškārt, mēs esam daudz strādājuši, lai nodrošinātu, ka sarunu vadlīnijas un mūsu nostāja tiek sagatavota jau septembra vidū, un tagad mēs vēlamies redzēt, ka tās tiek īstenotas. Ceturtkārt, Malmström kundze, es vēlos teikt, ka Parlaments nevis bija ļoti ieinteresēts šajā jomā, bet drīzāk mēs uzskatām likumdošanas procesu par savu pienākumu, kā priekšsēdētājs teica, un mēs vēlamies būt iesaistīti šajā procesā uz tāda paša pamata kā Padome un Komisija.

Mūsu atbilde uz dokumentu par sarunām ietilpst divos skaidros punktos. Pirmkārt, mēs nevaram pieņemt veidu, kādā šis dokuments ir izstrādāts. Otrkārt, lai gan Padome apgalvo, ka “Parlamenta rezolūcijas punkti ir pilnībā ņemti vērā”, faktiski daži punkti nav iekļauti, īpaši par tiesībām ierosināt lietu, datu dzēšanu un daži citi. Tie ir galvenie iemesli, kāpēc mēs Drošības un aizsardzības apakškomitejā teicām, ka mums tas nav pieņemams. Ir skaidrs arī, ka tikai pēc tam lieta sāka virzīties uz priekšu. ASV valsts sekretāre nav nekam piekritusi, ja vien Padome nav saņēmusi informāciju, kas atšķiras no Parlamentam sniegtās informācijas. Iespējams, dažos gadījumos tas ir noticis. Padome šonedēļ ir raidījusi uzmundrinošus signālus, bet nav devusi nekādas garantijas. Es vēlos izteikties ļoti skaidri. Šā iemesla dēļ mēs sakām, ka vēlamies turpināt apspriedes, ka mēs vēlamies labu nolīgumu un ka mēs ļoti atbalstām plašāku apspriešanos, ja ir garantēts, ka tādējādi mēs iegūsim labu nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, īru rakstnieks Džonatans Svifts savā slavenajā grāmatā “Gulivera ceļojumi” aizsūtīja savu varoni Guliveru uz Liliputiju, kuras iedzīvotāji bija tikai sešas collas (15,24 cm) gari. Tomēr Gulivers uzskatīja, ka nonācis milžu zemē. Manuprāt, tas atgādina Amerikas Savienoto Valstu diplomātiju, kas, Gulivera pēdās ejot, domā, ka var izturēties pret Eiropas Parlamentu tā, it kā tā būtu mazu cilvēku organizācija. Tā ir kļūda.

Malmström kundze, es vēlos apsveikt jūs ar ievēlēšanu un jūsu pāriešanu no viena amata uz citu. Tomēr jums būtu jāzina, ka tā nebija tikai Amerikas Savienoto Valstu diplomātu kļūda, bet arī to Eiropas Savienības valdību kļūda, kuras uzskatīja, ka šāda veida nolīgums var tikt virzīts caur Parlamentu, un nesaprata, ka mēs nevaram balsot par šādu nepilnīgu nolīgumu. Šis nolīgums iemieso Amerikas Savienoto Valstu drošības ideoloģijas garu, bet neiemieso pamattiesību aizsardzību, kuras mums kā Eiropas Parlamenta deputātiem jāgarantē Eiropas pilsoņiem.

Iespēja nodot lielus datu apjomus bez specifikācijām un bez konkrētas informācijas atsevišķos gadījumos nonāk pamatkonfliktā ar datu aizsardzības tiesību aktiem, kurus mēs esam pieņēmuši Eiropā visos mūsu parlamentos, tostarp valstu parlamentos. Nopietnas problēmas attiecībā uz datu aizsardzību jau ir minētas iepriekš. Jūs tās minējāt pati. Cik ilgi dati tiks glabāti? Kas tos glabās? Kurš datus nodos un kam? Kādas ir manas iespējas uzzināt, kas notiek ar maniem datiem, kas tiem piekļūst un vai tie ir pareizi? Kāda veida tiesiskā aizsardzība man garantē, ka par mani nav iespējams savākt nepareizus datus un nodot tos vienalga kādām trešām pusēm? Kad mani dati tiks izdzēsti, ja tie ir savākti un saglabāti? Saskaņā ar Iekšējās drošības likumu datus var glabāt līdz pat 90 gadiem. Ja tas ietver garantiju, ka es nodzīvošu līdz 90 gadiem, tad labprāt to apspriedīšu. Ir vērts atkārtot — šos datus var glabāt līdz pat 90 gadiem! Visi šie faktori norāda uz nopietniem minētā nolīguma trūkumiem.

Šajā sakarā, Rubalcaba kungs, man jāsaka, ka tas ir slikts nolīgums un mēs par to nevaram balsot. Ja mēs to noraidām, tad jūsu uzdevums ir vienoties par jaunu un labāku nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš ievēro drošības intereses, bet tajā pašā laikā arī ievēro pilsoņu drošības intereses attiecībā uz viņu brīvību. Ja jūs to varat izdarīt, mēs atbalstīsim jauno nolīgumu. Par jaunās sarunu kārtas mērķi jākļūst kompromisa atrašanai starp šīm divām lietām.

Es nevaru ieteikt savas grupas deputātiem balsot par šo nolīgumu šajā posmā un veidā. Šovakar es ieteikšu, lai mana grupa balso pret šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt savu bijušo kolēģi un draudzeni Cecilia Malmström. Man prieks jūs atkal šeit satikt.

Šis ir pirmais Eiropas Parlamenta svarīgais lēmums, ko tas pieņem, izmantojot jaunās Lisabonas līguma pilnvaras, un tāpēc cerības ir lielas, tomēr mums jāsaglabā skaidra galva. Mūsu pilsoņi ir pelnījuši, ka mēs pieņemam labi apdomātu lēmumu, ko neskar ārēja ietekme vai iebiedēšanas taktika, piemēram, maldinoši apgalvojumi par drošības plaisu, jo ASV vēl var iegūt datus bez domstarpībām, un mēs to zinām. Neaizmirsīsim arī to, ka dalībvalstis neizturējās vienprātīgi pret šo nolīgumu. Mēs varam dot savu piekrišanu tikai tādam nolīgumam, kuram ir pilnīga demokrātiska leģitimitāte, pamatojoties uz būtību un procedūru. Nav runa par Padomes un Eiropas Parlamenta gribas sadursmi vai starpatlantiskām attiecībām. Runa ir par Eiropas pilsoņu tiesībām uz demokrātisku un pārredzamu procedūru.

Padomes atbildes ir pavisam nepietiekamas, un Eiropas pilsoņu demokrātiskās tiesības nevar iztirgot, solot ceļojumus uz ASV vai izmantojot nenoteiktus Padomes solījumus par nākotnes nolīgumiem. Padomei ir bijušas neskaitāmas iespējas kopš 2007. gada atrisināt to pienācīgā veidā un nodrošināt drošību, kā arī personas datu un pilsoņu brīvību aizsardzību vai nodrošināt pienācīgu demokrātisku izskatīšanu valstu parlamentos vai kopš 1. decembra Eiropas Parlamentā, bet Padome ir bijusi neiedomājami ietiepīga. Parlaments nevar un tam nav jāpieņem lēmums, ja nav nodrošināta pieeja visai attiecīgajai informācijai un dokumentiem. Mūsu vēlētājiem ir tiesības zināt, ka mēs visus elementus uztveram ļoti nopietni un ka mēs mehāniski nezīmogojam visus Padomes lēmumus.

Visbeidzot, Eiropas Parlaments gadiem ilgi ir ļoti atklāti runājis par savām bažām un cerībām, un tā vietā, lai dotu vēl vairāk nenoteiktu solījumu, Padomei beidzot būtu jāsniedz mums sava Juridiskā dienesta viedoklis un prasītā informācija, parādot, kā dati tiks izmantoti terorisma apkarošanas nolūkā. Es uzskatu, ka otrais tiesneša Bruguière ziņojums nav pietiekams. Tāpēc, ja Padome vēlas saņemt Parlamenta piekrišanu, tai jāpilda mūsu prasības. Tas, Padome, ir vienīgais ceļš.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos izteikt piezīmes par sanāksmēm ar ekspertiem un ASV vēstnieku. Divās sanāksmēs, kurās es biju priekšsēdētāja, es nekādā veidā nejutu, ka mani uzskatītu par mazu cilvēku no Eiropas, gluži pretēji. Šajās sanāksmēs ar ekspertiem no ASV es uzzināju ļoti daudz par dažādām tiesību sistēmām saistībā ar pamattiesību aizsardzību ASV un Eiropā. Es esmu pateicīga Amerikas Savienotajām Valstīm par piedalīšanos šajā plašajā dialogā. Es esmu sev noskaidrojusi mūsu uzdevuma būtību. Padome nav novērtējusi šo uzdevumu iepriekš. Es esmu sev noskaidrojusi arī tā uzdevuma būtību, kurš skar Eiropas iedzīvotājus, ja mēs vēlamies apvienot efektīvu terorisma apkarošanu un efektīvu pamattiesību aizstāvību vienā un tajā pašā nolīgumā.

Manuprāt, tas ir mulsinoši, ka cilvēkiem bija jābrauc pāri okeānam, lai izskaidrotu mums šo strīdīgo jomu, un ka Padome līdz šim nav varējusi organizēt atklātas debates ar Parlamentu. Referente ļoti skaidri norādīja uz pamattiesību jomām, kuras Eiropā tiek aizsargātas visaugstākajā līmenī un kuras tiks pārkāptas. Es vēlos iztirzāt papildu punktu, kuru uzskatu par galveno problēmu no tiesiskās un politiskās perspektīvas, ja mēs sīkāk izskatām šo jautājumu. ASV un Eiropa pilnīgi atšķirīgi definē terorismu, un tā ir problēma, kas parādās nolīgumā.

Kā pareizi tika teikts, Parlamenta deputāti atbild Eiropas pilsoņiem par viņu tiesību aizsardzību. Manuprāt, mums nav jābalso par nolīgumu, kurš, kā daudzi no mums, tostarp Weber kungs, Langen kungs, kuru pašlaik šeit nav, un Schulz kungs, ir atkārtojuši, publiski pārkāpj spēkā esošos tiesību aktus. Mums tagad ir jārīkojas. Mēs esam teikuši Eiropas pilsoņiem publisko apspriežu gaitā, ka mēs tā darīsim. Mums jābalso pret pagaidu nolīgumu un mēs nedrīkstam atlikt balsojumu.

Parlaments nedrīkst atkal izvairīties no saviem pienākumiem, kā to izdarīja novembrī. Tad mums bija iespēja visu apturēt, bet vairākums to nevēlējās darīt. Tagad mums jārīkojas — es to saku pēc apspriedēm ar Amerikas Savienotajām Valstīm — tas mums sniegs labāku stāvokli sarunās un līdzīgu pamatu, kurš dos iespēju uzlabot drošību un pilsoņu tiesības Eiropas Savienībā un varbūt pat ASV.

 
  
MPphoto
 

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā mani kolēģi es esmu ļoti neapmierināts un dusmīgs par Padomes attieksmi un neapmierinošajām konsultācijām ar Parlamentu par šo nolīgumu. Parlamentārā apspriešanās un piekrišana nevar notikt ar atpakaļejošu datumu. Datu aizsardzības savstarpējībai jābūt bez pārmetumiem, un veids, kādā ir notikušas sarunas par nolīgumu un kādā tas noslēgts, nekad nedrīkst atkārtoties.

Tomēr Amerikas Savienoto Valstu iestādes un daudzpakāpju datu aizsardzības sistēma un tiesiskās garantijas, kas ir spēkā šā nolīguma laikā, mani beidzot ir pārliecinājušas. Padomes sliktajai attieksmei nevajadzētu ietekmēt ES nolīguma noslēgšanu ar ASV vai jebkurus citus turpmākos nolīgumus par Eiropas drošību. Tagad mēs saņemam lielu daudzumu garantiju un solījumu no Padomes un Komisijas. Es vēl nevaru spriest, vai tās atbilst visām saprātīgajām prasībām, kuras mēs izvirzījām, tāpēc, manuprāt, mums tagad nepieciešams laiks, pirms mēs virzāmies tālāk šā svarīgā pasākuma apsvēršanā.

 
  
MPphoto
 

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, sarunas par SWIFT nolīgumu notika, pamatojoties uz apšaubāmu procedūru, un to ātri pieņēma tikai vienu dienu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, lai apietu Parlamentu. Tomēr es vēlos pievērst īpašu uzmanību nolīguma saturam. Mums ir lielais brālis, kurš gaida mazās māsiņas apstiprinājumu. Clinton kundze uzskata, ka viņa var pārliecināt Parlamenta deputātus darīt kaut ko tādu, kam neesam saņēmuši savu parlamentu piekrišanu.

Manuprāt, ka pašos pamatos ir nepareizi iespējamā terorisma izmeklētājiem piešķirt šādu plašu piekļuvi datubāzēm, jo tas mazina cilvēku pašnoteikšanos attiecībā uz viņu personas datiem. Personas dati tiks glabāti desmitiem gadu, un neviens nekontrolēs to izmantošanu. Turklāt datus varēs paturēt arī pēc nolīguma beigām. Nebūs iespējams ierosināt lietu, lai atklātu datu atrašanās vietu vai prasītu atlīdzināt zaudējumus par to nelikumīgo izmantošanu trešās valstīs. Tas dod valstij priekšroku iepretī tās pilsoņiem, kuri visi tiks pielīdzināti aizdomās turamajiem. Dalībvalstis netieši ļauj citām valdībām izspiegot mūsu pilsoņus ar ES starpniecību.

Daži piemēri Vācijā: vai Deutsche Telekom, Deutsche Bahn vai Schlecker veikalu ķēde vēl raizēsies par informācijas vākšanu par saviem darbiniekiem? Vai turpmāk Vācijas valdība pirks tādu informāciju no nodokļu inspektoriem, kas ir iegūta nelegāli? Mēs esam nonākuši situācijā, kad Parlamentam jāaizstāv sava pārliecība un jāpieņem lēmums. Kāpēc Google nākotnē būtu jānosaka datu slieksnis? Apkarot terorismu ir svarīgi, īpaši tā cēloņus, un es uzskatu, ka mēs visi tam piekrītam, bet par to nevar maksāt ar pamattiesībām. Šajā sakarā es esmu dzirdējis daudzas runas, kurās ES ir nosaukta par vērtību kopienu. Mēs pašlaik esam gatavi atteikties no vienas šādas vērtības, un mana grupa par to nevar balsot.

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE). (MT) Es vēlos skaidri pateikt, ka Eiropas Tautas partija atbalsta šo nolīgumu. Tā ir par SWIFT nolīgumu un rīt par to nobalsos. Vēlos paskaidrot iemeslus: Eiropas Tautas partija ir gatava sniegt savu atbalstu, jo tās galvenais apsvērums ir iedzīvotāju drošība.

Šis nolīgums uzlabos iedzīvotāju drošību un tāpēc mēs to atbalstām. Tas nav tikai mans viedoklis, bet tas ir to ekspertu viedoklis, kuru īpašais uzdevums bija izpētīt un novērtēt, vai šis nolīgums veicina vai neveicina to iedzīvotāju drošību, kurus mēs visi šeit, Parlamentā, pārstāvam.

Visā Eiropā uzlabosies drošības līmenis, un tas atsauksies uz citiem pilsoņiem visā pasaulē, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs. Tagad es piekrītu tiem, kas apgalvoja, ka Padome nedarbojās saskaņoti ar Parlamentu, bet es uzskatu, ka signāls, kuru raidīja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja iepriekšējā nedēļā, devis Padomei mācību un Padome to ir pilnībā izpratusi. Es arī atbalstu savu kolēģu deputātu bažas par privātuma jautājumu, bet šeit mums atkal jāatceras, ka šis ir pagaidu nolīgums. Tas nozīmē, ka jāizstrādā jauns nolīgums, kurš sniegs labākas garantijas attiecībā uz drošību.

Priekšsēdētāja kungs, savā ievaduzrunā jūs pieminējāt atbildību. Es aicinu savus kolēģus deputātus izmantot ar pilnu atbildību savas pilnvaras šajā Parlamentā, jaunās pilnvaras, kuras mums ir, lai tiešām spētu uzrunāt 500 miljonus pilsoņu un pateikt, ka mēs aizstāvam viņu drošību. Ja iespējams, lai panāktu lielāku Parlamenta vienotību, rīt balsojums būtu jāatliek. Mēs esam gatavi apsvērt balsojuma atlikšanu, bet, ja balsojums notiks, mēs balsosim “par”.

 
  
MPphoto
 

  Claude Moraes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, arī mēs, sociālisti un demokrāti, vēlamies cīnīties par Eiropas pilsoņiem un apkarot terorismu, tāpēc mēs ieteiksim, kā teica mūsu vadītājs, rīt balsot “pret”, lai nodrošinātu, ka mēs balsojam Parlamentā par pirmo piekrišanas procedūru saskaņā ar Lisabonas līgumu pret nolīgumu, kurš ir slikts visam Parlamentam.

Šis mums nav savrupības jautājums, bet jautājums par faktiem. Tas ir jautājums par slikti izstrādāta nolīguma atbilstību drošības un pretterorisma interesēm. Reiz viens no maniem padomniekiem, kurš ir jurists (un es esmu strādājis par juristu, kā arī Kirkhope kungs bija jurists), citēja Benjamin Franklin: Tas, kuram drošība ir daudz svarīgāka par brīvību, nav to pelnījis.

Tāpēc mēs visi piekrītam, ka vēlamies labu nolīgumu ES pilsoņiem. Pastāvīgo pārstāvju komitejai ir taisnība, ka Padome izvirzīja visus jautājumus, kurus mēs kā grupa uzskatījām par svarīgiem jautājumiem. Arī Clinton kundze vēstulē atzina, ka Parlamentam bija mērķis, bet neviens no šiem dokumentiem neparedzēja plānu šīs problēmas risināšanai, un tāpēc, mūsuprāt, balsojums “pret” mudinās izstrādāt nolīgumu, kurš ir labāks visam Parlamentam.

Tāpēc mēs aicinām ne tikai mūsu grupā, bet arī visā Parlamentā, atbalstīt referentes centienus panākt labāku terorisma apkarošanas nolīgumu. Nevienam šeit nav morāla pamata; mēs vēlamies efektīvu terorisma apkarošanu, kas nozīmē labāku nolīgumu, un to mēs šovakar ieteiksim sociālistiem un demokrātiem mūsu grupā.

 
  
MPphoto
 

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). (ES) Priekšsēdētāja kungs, es noraidu metodes un laiku, kas izmantots šim nolīgumam. Parlamentam ir būtiska nozīme Lisabonas līgumā, un tas jāievēro visām attiecīgajām pusēm.

Runājot par jautājuma būtību: lielākais kaitējums, kuru demokrātiska sabiedrība var nodarīt terorismam, ir atņemt tam finanšu līdzekļus. Tāpēc pagaidu nolīgums jāatstāj līdz brīdim, kamēr tiek steidzami apspriests galīgais nolīgums. Saistībā ar pagaidu nolīguma tekstu un datu aizsardzību, vismaz deviņos pierādītos gadījumos SWIFT un TFTP ir parādījis savu efektivitāti un vērtību, novēršot un apspiežot teroristu darbības Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Amerikā.

Kuram ziņojumam būtu jāgūst virsroka, dāmas un kungi? Vai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja vai īpašā tiesneša ziņojumam, jo abi ir labi pamatoti, bet pretrunīgi. Nē, dāmas un kungi, mēs neesam ne debatējuši, ne panākuši šā jautājuma risinājumu. Pagaidu nolīguma formulējums garantē tiesības. Tas apgalvo, ka sniegtie dati tiks apstrādāti tikai terorisma vai tā finansēšanas novēršanas nolūkā; ka sniegto datu kopijas netiks izgatavotas; ka sniegtie dati netiks saistīti ar citām datubāzēm un ka tikai valsts drošības iestādes saņems piekļuvi šiem datiem.

Es ticu Amerikas Savienoto Valstu valdībai un dižajai demokrātijai, kuru tā izveidojusi. Mūsu pienākums ir stiprināt attiecības ar šo valsti, jo mēs esam īsti, savstarpēji uzticami partneri.

Visu šo iemeslu dēļ es atbalstu Parlamenta balsojumu par šo pagaidu nolīgumu un atzinīgi vērtēju ļoti pozitīvo Parlamenta soli savas varas aizstāvības virzienā, kā arī faktu, ka Clinton kundze un Geithner kungs ir atzinuši šo varu kā saistošu elementu tagad un nākotnē.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, Padome un Komisija zina, ko no tām gaida. Steidzami vajadzīgs starpiestāžu nolīgums.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Lambrinidis (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, ar vienkāršu vēstuli no Padomes par to, ka sarunu vadlīnijās pilnībā ietvertas Parlamenta bažas, ka sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm sāksies nekavējoties un nevis kādreiz nākotnē un ka Parlaments tiks pilnībā iesaistīts šajās sarunās, varētu pietikt, un to nebūtu tik grūti uzrakstīt, lai mazinātu Parlamenta bažas par veidu, kā pret to izturējās, ignorēja un izmantoja pagātnē.

Bet jūs šodien nevarat izdarīt pat to. Datu kompleksu nodošana, kā teica komisārs, nav problēma. Tikai daži dati tiks nodoti. SWIFT saka, ka šajā gadījumā ir citādāk. Amerikas Savienoto Valstu administrācija saka, ka šajā gadījumā ir citādāk. Nav nekādu pierādījumu tam, ko jūs sakāt šajā paziņojumā.

Jūs pieminējāt sarunu vadlīnijas, kuras jau gandrīz esat izstrādājuši. Kur tās ir? Ņemot vērā šodienas spiedienu, kāpēc jūs nevarat pateikt — konkrēti kādos jautājumos jūs piekrītat Parlamentam un kādos nepiekrītat, tā vietā, lai sniegtu vispārējus paziņojumus?

Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi apkarot terorismu kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Es aicinu Amerikas Savienotās Valstis un Padomi strādāt ļoti nopietni kopā ar mums pēc rītdienas balsojuma un neizvēlēties divpusējus ceļus vai sapņus par solidaritātes iedragāšanu, bet strādāt kopā, lai aizsargātu pamattiesības, kamēr mēs aizsargājam drošību.

 
  
MPphoto
 

  Birgit Sippel (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, ikviens, kurš ir sekojis daudzajām apspriedēm par SWIFT pēdējās nedēļās, var gūt iespaidu, ka bez SWIFT mēs ieslīgsim haosā un ka nolīguma noraidīšana darītu galu transatlantiskajām attiecībām un kopīgajam karam pret terorismu. Šos mēģinājumus mūs iebiedēt var aprakstīt ar vienu vārdu: smieklīgi. ASV un Padome necenšas glābt būtisku instrumentu; viņi tikai cenšas glābt fasādi.

Ir daudzi nolīgumi un pasākumi terorisma apkarošanai. SWIFT varētu būt vērtīgs to papildinājums. Neizdevies uzbrukums 25. decembrī ir skaidri parādījis, ka mums netrūkst datu, bet spējas efektīvi izmantot tos datus, kuri mums jau ir. Šādi tiek novērsta uzmanība no šā fakta. Pagaidu nolīgums vienkārši nevar būt vēl sliktāks. Tajā ir daudz pretrunu un neatbilstību. Tā vietā, lai veiktu atbilstīgus piesardzības pasākumus, kas nodrošinātu, ka tiek nodoti tikai tādi dati, kas attiecas uz tiešām aizdomās turamām personām, uz ASV katru mēnesi tiks sūtīti milzīgi datu apjomi. Nolīgums ir neiedomājams pilsoņu tiesību, datu aizsardzības un likuma varas principa pārkāpums. Ja Padome un ASV tiešām bija gatavas saņemt kritiku un iekļaut šos punktus jaunajā nolīgumā, tad mums nebūtu jāpieņem šis šausmīgais nolīgums. Pilsoņu interesēs mums jāsaka “nē” pagaidu nolīgumam un nekavējoties jāuzsāk jaunas sarunas, lai mēs varam šo aizstāt ar tiešām labu nolīgumu, kurš darbojas kā efektīvs papildu instruments terorisma apkarošanā un aizsargā mūsu pamattiesības.

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). (ES) Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas līgums pavēris jaunu lappusi ne tikai šim Parlamentam, bet arī Padomei un Komisijai.

Padomes priekšsēdētājs savā runā norādīja, ka Parlamentā jāieklausās un tā bažas un prasības jāņem vērā.

Viņš arī norādīja, ka sarunas par šo nolīgumu nav notikušas ļoti labi vai pietiekami labi. Nobeigumā viņš tomēr izvirzīja nākotnes apņemšanos: steidzami vest sarunas par galīgo nolīgumu, kas atbilst referenta ziņojumā izvirzītajām prasībām, kuras ietver prasības par garantētām tiesībām ierosināt lietu, saņemt informāciju un atbilstīgi grozīt vai dzēst privātus datus.

Tāpēc mums jārada jauns līdzsvars starp privātumu, pilsoņu brīvību un drošību, kas arī ietilpst pilsoņu pamattiesībās, kuras mēs pārstāvam Parlamentā.

Tādējādi neatkarīgi no debašu rezultāta, Parlaments aicina ministru sākt šīs sarunas iespējami drīz, lai ievērotu Lisabonas līgumu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un to 500 miljonu pilsoņu tiesības, kurus Parlaments pārstāv un kuriem ir pamattiesības uz drošību.

 
  
MPphoto
 

  Axel Voss (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, mobilitātes laikmetā mēs nevaram panākt drošību, ja nenotiek efektīva un ātra datu apmaiņa, un mūsu pienākums ir aizsargāt mūsu pilsoņus no teroristu uzbrukumiem. Tādēļ mums jāpanāk līdzsvars starp drošību un privātumu. Šim līdzsvaram ir jābūt atspoguļotam nolīgumā, par kuru patlaban debatējam.

Tomēr, ņemot vērā šī jautājuma nozīmību, Padome šajā gadījumā ir izvēlējusies patiešām nemākulīgu pieeju. Tādēļ es vēlos, lai notiek lielāka piekāpšanās referentei, ietverot konkrētu palīdzību, lai mums, iespējams, izdotos panākt Parlamenta balsu vairākumu.

Ja mēs to nepanāksim, Teroristu finansēšanas izsekošanas programma joprojām būs vienīgā un galvenā programma, un mums būs svarīgi nodrošināt, lai SWIFT pārsūta tikai atsevišķus datus. Ja mēs to nepanāksim, tad pareizā izvēle būs pilnīgs nolīgums, un pašreizējais nolīgums saglabās savu nozīmi. Tādēļ es uzskatu, ka mums jācenšas panākt atlikšanu un pēc tam ….

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, šī ir ļoti svarīga diskusija. Es nevēlos jums traucēt, taču jūs visi runājat par pusminūti ilgāk nekā vajadzētu. Sarakstā ir 11 cilvēku. Ja jūs runāsiet tik ilgi, es nevarēšu dot vārdu citiem.

 
  
MPphoto
 

  Jörg Leichtfried (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, nevienam nav būtisku šaubu par to, ka terorisms ir jāapkaro. Tomēr valstis ar attīstītu demokrātiju, kuras pamatā ir tiesiskums, vienmēr nodarbina jautājums par to, kas jādara un kā tas jādara. Šajā gadījumā uz šo jautājumu ir viegli atbildēt. Mēs nedrīkstam rīkoties tā, ka par aizdomās turamajiem kļūst 500 miljoni cilvēku un notiek to tiesību masveidīga pārkāpšana, nenodrošinot viņiem tiesisku aizsardzību. Turklāt šos pasākumus nedrīkst ieviest, pilnībā ignorējot pašreizējos demokrātiskos noteikumus.

Tagad Parlamentam ir jāizstrebj augstprātīgās Zviedrijas prezidentūras ievārītā putra. Mēs to nedrīkstam darīt. Tādēļ es uzskatu, ka rītdien ir jābalso pret šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE).(SV) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sacīt, ka ar šo priekšlikumu nekas netiks apturēts — netiks apturēts neviens teroristu uzbrukums. Nebūtu apturēts neviens no četriem Padomes prezidentūras minētajiem uzbrukumiem, lai gan, iespējams, būtu atvieglota turpmākā izmeklēšana. Šis nolīgums mazina drošību tādā pašā veidā, kā jebkurš tiesību akts par visaptverošu novērošanu samazina drošību internetā, jo, pastāvot pilnīgai novērošanai, cilvēki, pat godīgie pilsoņi, mēģinās no tās izvairīties. Tādos gadījumos tīmeklī tiek izveidoti anonimizācijas pakalpojumi, tāpat kā tagad notiek banku nozarē. Ja teroristi var paslēpties parasto iedzīvotāju vidū, drošība samazinās. Šis nolīgums ir vājš.

Tā vietā es aicinu pilnībā pārskatīt visus pretterorisma tiesību aktus. Kādas ir to izmaksas un kāda ir to kopējā ietekme uz privātumu un brīvību? Tikai tādā gadījumā es sākšu apsvērt iespēju balsot par tiesību aktiem, kuri ir vēl vairāk vērsti pret terorismu. Parādiet, cik efektīvi ir šie pasākumi, izmantojot atklātus, nevis slepenus dokumentus.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Władysław Zemke (S&D).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pievērst uzmanību divām, manuprāt, ļoti svarīgām lietām. Vajadzība cīnīties pret terorismu ir neapstrīdama, taču diskusija ir par to, kā to darīt un kāda veida nolīgumus par šo tematu vajadzētu parakstīt ar ASV pārstāvjiem. Es gribu atzīmēt divas lietas. Pirmkārt, nolīgums ietekmē tikai vienu pusi, tas ir vienpusējs nolīgums. Vai mēs esam padomājuši par to, ka atbilstīgie Eiropas valstu dienesti varētu saņemt datus arī no ASV un ka tas veicinātu cīņu pret terorismu šeit, Eiropā? Otrkārt, mans lielākais iebildums ir par to, ka būs iespējams iegūt visus finanšu datus. Es īpaši uzsveru vārdu „visus”. Es uzskatu, ka mums jāstrādā pie tā, lai atļautu Amerikas un Eiropas īpašajiem dienestiem iegūt datus tikai par aizdomās turētajām personām.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE).(RO) Padome nosūtīja nolīgumu Eiropas Parlamentam ļoti vēlu, un tas ir neierasti. Es ceru, ka šāda veida incidenti vairs neatkārtosies. Taču mani ļoti patīkami pārsteidza intensīvā ASV iestāžu un Eiropas Parlamenta sadarbība. Tās negaidīti uzklausīja šo institūciju, un es ceru, ka tas atkārtoties arī turpmāk.

Es no ASV iestādēm sagaidu tādu pašu ieinteresētību arī jautājumā par vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm saistībā ar vīzu režīma atcelšanas programmu. ASV vēl ir jāievieš skaidri, pārredzami kritēriji vīzu atteikšanai atsevišķās dalībvalstīs. Taču es uzskatu, ka pagaidu nolīgums ir jāatbalsta, jo tas veicinās Eiropas pilsoņu drošību. Tomēr šī nolīguma apstiprināšana nedrīkst apturēt sarunas ar ASV par ilgtermiņa nolīgumu, kurā būs iekļauti Parlamenta paustie iebildumi.

 
  
MPphoto
 

  Eva Lichtenberger (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, šodien Padome atzina, ka, iespējams, pārrunu rezultāti nav tik labi, kā varētu būt. Mums vajadzētu tam pievērsties un izmantot iespēju uzlabot nolīgumu. Taču vienkārša darbības atlikšana nelīdzēs, jo nav nosacījumu, kas reglamentē atlikšanas procesu. Tādēļ nākamajā plenārsēdē mēs nonāksim tieši tādā pašā situācijā. Es neticu, ka tas ko mainīs.

Otrkārt, es gribētu teikt, ka esam dzirdējuši jau pietiekami daudz solījumu par to, ka nākamajā sarunu posmā bez Parlamenta iesaistīšanās viss uzlabosies. Mums jau pirms šī nolīguma solīja, ka viss būs pavisam citādi. Vēlreiz atkārtoju, atlikšana nelīdzēs. Vienīgais, kas šajā gadījumā palīdzēs, ir skaidra signāla sniegšana.

Treškārt, cilvēki ir vairākkārt apgalvojuši, ka, ja balsojumā neatbalstīsim pagaidu nolīgumu, radīsies ar drošību saistītas nepilnības, taču tādu vienkārši nav. Mums ir pieejami juridiski ziņojumi, kas to pierāda, un mums ir nolīgumi par savstarpēju juridisko palīdzību.

 
  
MPphoto
 

  Sajjad Karim (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, mūsu pilsoņu drošība mums visiem ir īpaši nozīmīga, un, kad aizstāvam un lūdzam ievērot mūsu iedzīvotāju pilsoniskās brīvības, ir ļoti viegli mūs vainot pārmērīgā iecietībā pret terorismu. Esmu pieredzējis, ka, runājot par šī Parlamenta izvēlēto darbību, daudzi valstu parlamentu deputāti ik pa laikam tā dara.

Protams, pastāv daudzi SWIFT veiksmīgas darbības piemēri, un mēs tos visus atbalstām, taču ir vienlīdz būtiski pievērst uzmanību arī gadījumiem, kad SWIFT ir cietusi neveiksmi vai mūs pievīlusi. Eiropas Savienībā ir notikušas daudzas neizdevušās vai neveiksmīgas izmeklēšanas. Manā vēlēšanu apgabalā vien tika aizturēti 12 nevainīgi cilvēki un viņiem nevarēja izvirzīt apsūdzības. To aizturēšanas laikā mūs informēja, ka būtiska pret viņiem vērsto pierādījumu daļa bija finanšu darījumi.

Ko mēs no šiem neveiksmīgajiem piemēriem varam mācīties? Padome, pakāpsimies atpakaļ! Mums ir laiks. Mēs neesam bezizejas situācijā. Pastāv iespējami risinājuma varianti. Nogaidīsim. Padome, atkāpieties, izdariet to pareizi — nevis Parlamenta, bet pilsoņu dēļ!

 
  
MPphoto
 

  Carlos Coelho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, ja manā valstī policists vēlas piekļūt bankas kontam, viņam ir vajadzīgs orderis. Es nevaru atbalstīt nolīgumu, ar kuru informāciju par tūkstošiem vai miljoniem cilvēku bankas datiem, nepieprasot tiesas atļauju, nodod rūpīgai amerikāņu policistu izpētei. Pārrunātajā pagaidu nolīgumā nav paredzēta datu aizsardzība. Datu aizsardzība nav nekāda greznība, tā ir mūsu brīvības priekšnosacījums. Pastāv savstarpīguma un proporcionalitātes trūkums, un mēs to nedrīkstam pieļaut.

Mēs, protams, ceram, ka galīgais nolīgums tiks pienācīgi pārrunāts. Kā to var pārrunāt? Vai pārrunas sāk ar vāju vai saprātīgu pamatu? Es uzskatu, ka labāk ir iztikt bez nolīguma, nekā parakstīt neapmierinošu pagaidu nolīgumu. Ja mēs atteiksimies no pagaidu nolīguma, mums būs labs pamats galīgā nolīguma pārrunāšanai.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Parunā teikts, ka labu vienošanos panāk vienlīdzīgi partneri. Taču pašlaik izstrādātais nolīgums drīzāk liecina par to, ka mēs neesam vienlīdzīgs partneris un ASV mums izsaka prasības un sagaida, ka mēs ievērosim tās uzskatus.

Tomēr pēc Lisabonas līguma pieņemšanas Eiropas Parlamentam ir krietni vairāk pilnvaru, un šeit sēdošo EP deputātu uzdevums ir patiešām aizstāvēt ES dalībvalstu 500 miljonu pilsoņu intereses, tiesības un pamattiesības. Tādēļ arī es piekrītu, ka nolīguma priekšlikums ir jāpārstrādā un tajā jāiekļauj ierosinājumi, kurus nolīgumā vēlamies iekļaut mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, kuri ir vienīgie tieši ievēlētie pārstāvji ES iestādēs.

Es zinu, ka Eiropas Savienībā ir valstis, kurām ir milzīgas ar terorismu saistītas problēmas. Viena no valstīm, kura ir ilgstoši apkarojusi terorismu, ir Spānija, un es ticu, ka šajā gadījumā Padome būs Eiropas Parlamenta, nevis Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotā.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Pérez Rubalcaba, Padomes priekšsēdētājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu teikt, ka ar lielu interesi un izpratni noklausījos visu godājamo deputātu runas — gan runas, kurās tika pausts atbalsts, gan tās, kurās izteikta kritika, lai gan jāatzīst, ka kritika bija vairākumā, tomēr es visas runas vērtēju atzinīgi.

Pirmkārt, es vēlos izteikt savu lielo gandarījumu par to, ka šo Parlamenta debašu laikā vēlreiz pārliecinājos, ka Parlaments, Komisija un Padome ir ļoti vienoti, kad ir jāaizstāv mūsu kopējās vērtības, un, kā sacīju savā runā, apņēmīgi jānostājas pret jebkāda veida terorismu. Manuprāt, šāda vienprātība ir sevišķi nozīmīga, un mums nevajadzētu par to aizmirst.

Es vēlos nošķirt divus pilnīgi dažādus kritikas veidus, ko esam dzirdējuši saistībā ar šajā pēcpusdienā aplūkoto SWIFT nolīgumu — kritika, kuras pamatā ir procedūra, un kritika, kuras pamatā ir būtība.

Taisnība, ka šī nolīguma būtībai pastāvīgi tiek veltīta kritika, to ir darījuši pat tie deputāti, kuri skaidri atbalstīja šāda veida nolīgumu. Es atkārtoju to, ko teicu savā iepriekšējā runā, proti, ka daudz ko droši vien varēja izdarīt labāk, patiesībā to noteikti varēja izdarīt labāk. Taču es arī teicu, un es to vēlreiz atkārtoju — kā godājamie deputāti labi zina, laika ierobežojums bija tāds, kāds tas bija, tādējādi Padomei un Komisijai nācās rīkoties ļoti īsā laikposmā. Jebkurā gadījumā ļaujiet man ļoti skaidri norādīt, kā jau šajā pēcpusdienā teicu, ka Padome vēlas, lai no šī brīža daudzi jautājumi tiktu risināti citādi, nevis tā kā iepriekš.

Daži deputāti, droši vien balstoties uz savu pieredzi, teica, ka tas ir solījums, apņemšanās, kas vairākkārt šajā Parlamentā nav ticis izpildīts. Es gribētu atbalstīt Padomi un teikt, ka tā ir apņemšanās, kuras pamatā ir būtiskas no Lisabonas līguma izrietošas saistības, un Lisabonas līgumā ir noteikts viens no galvenajiem mērķiem — Parlamentam ir jāiegūst arvien lielāka nozīme Eiropas institucionālajā dzīvē, lai pilsoņi justu, ka to intereses tiek labāk aizstāvētas.

Šī apņemšanās, kuru ir paudusi mana valsts un kura ir būtiska Lisabonas līguma daļa, ir iemesls, kādēļ es šeit vēlos kategoriski paziņot, ka Spānijas prezidentūras laikā Padome strādās citādi.

Ja daži cilvēki neuzticas Padomes teiktajam, un viņiem ir tiesības tā darīt, viņiem vajadzētu atcerēties, ka Līgums mūs piespiež strādāt citādi. Tādēļ, ja ar Padomes politisko gribu nepietiks, spēkā ir līgums, kas nodrošinās, ka turpmāk darbs norit citādi. Tas ir atkarīgs no Parlamenta, kas strādā kopā ar Komisiju, un tas, protams, ir atkarīgs no šeit paustās mūsu deputātu vienotās nostājas — nostājas, ar kuru tiek meklēts līdzsvars starp drošības aizsardzību un mūsu pamatvērtību saglabāšanu; tā ir visas Eiropas nostāja, kurai Padome pilnībā pievienojas.

Es gribētu sniegt trīs komentārus par pašu tematu. Es nepievērsīšos dažiem specifiskākiem jautājumiem, par kuriem ir pausta, manuprāt, daļēji nepamatota kritika. Piemēram, vairākos gadījumos ir teikts, ka patlaban Parlamentā iesniegtajā SWIFT nolīgumā ir atļauta lielu datu apjomu pārsūtīšana. Taču nav pateikts, un tas ir skaidri jāuzsver, ka tā nav nolīguma loģika un ka lielu datu apjomu pārsūtīšana SWIFT nolīgumā ir atļauta tikai izņēmuma gadījumos, tikai un vienīgi tad, ja pastāv juridiskas aizdomas (nolīguma 4. panta 6. punkts). Tas ir tikai viens piemērs. Ir izteiktas arī citas nedaudz virspusējas apsūdzības par nolīguma saturu, kas, manuprāt, būtu piemērotas rūpīgai izskatīšanai, taču pašreiz es tām nepievērsīšos.

Es gribu izteikt vēl divas piebildes par šo tematu. Pirmkārt, kopā ar Komisiju un dažiem šī Parlamenta deputātiem es gribētu uzsvērt, ka nolīgums ir palīdzējis cīņā pret terorismu. Es esmu sniedzis vairākus piemērus, un tiesneša J. L. Bruguière ziņojumā, kas ir izsniegts deputātiem, to ir vēl vairāk. Es varu sniegt vēl vienu piemēru, vai, vēl labāk, divus, uz kuriem es iepriekš atsaucos saistībā ar savu valsti.

Taisnība, ka SWIFT nolīgumu izmantoja, lai izmeklētu 11. martā Madridē notikušos uzbrukumus, un tika gūti labi rezultāti. Vērts atcerēties arī to, ka SWIFT nolīgumu pirms mazliet vairāk kā gada izmantoja, lai novērstu uzbrukumu Barselonai. Visi šajos uzbrukumos vainīgie patlaban izcieš cietumsodu Spānijas cietumos.

Tādēļ mēs varam teikt — jā, tas darbojas, un, jā, tas mums ir ļāvis gūt rezultātus. Ja tā, tad godājamie deputāti man noteikti piekritīs, ka, apturot nolīguma darbību, uzreiz kaut nedaudz mazināsies Eiropas pilsoņu drošības standarti. Jums noteikti jāpiekrīt, ka, ja nolīgums ir darbojies un darbojas mūsu labā, tā darbības apturēšana nedaudz vājinās mūsu drošību, un es rūpīgi izvēlos vārdus, lai neviens nevarētu apsūdzēt Padomi pārmērīgā dramatismā. Tieši tik vienkārši — mūsu drošība noteikti būtu nedaudz mazāka.

Tādēļ Padomes vārdā es vēlos uzsvērt, ka ir būtiski neapturēt šī nolīguma darbību, un, manuprāt, tam piekrīt arī Komisija. Iespējams, šo nolīgumu var kritizēt, un es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka mēs atzīstam bargo kritiku, kuru šajā pēcpusdienā šeit dzirdējām. Taču godājamie deputāti noteikti piekritīs manis teiktajam, ka šis nolīgums ir daudz labāks nekā protokols par datu apmaiņu, ko ASV un ES nācās ievērot daudzus gadus.

Šodien apspriestais nolīgums droši vien nav nevainojams. Tajā noteikti varētu ieviest uzlabojumus, un es pat varu piekrist daļai no atsevišķās aprindās paustās kritikas, taču es jūs lūdzu atzīt, tāpat kā to daru es, ka nolīgums ir labāks par to, kas mums bija agrāk. ES, Padome un Komisija nolīgumā ir ieviesušas vairākus priekšlikumus, kas satrauc atsevišķus deputātus, kuri vispirms mēģina novērst cilvēktiesību un pamatbrīvību upurēšanu drošības vārdā, un tas ir pareizi.

Tādēļ es vēlos atkārtot komisāres teikto — ir svarīgi neapturēt nolīguma darbību. Es arī vēlos uzsvērt Parlamentam, ka Padome patiešām vēlas pārrunāt jaunu — galīgu — nolīgumu, kurā būs iekļauti daudzi šajā pēcpusdienā minētie jautājumi, kuriem Padome piekrīt un kurus vēlas publiski atbalstīt. Padome apņemas to izdarīt. Patiesībā Padomes priekšsēdētājs šo apņemšanos jau ir izteicis vēstulē Parlamenta priekšsēdētājam, taču mums tas būs jāatbalsta, kad pienāks laiks pārrunām.

Tādēļ šodien mēs apspriežam pagaidu nolīgumu, kas uzlabo pašreizējo situāciju. Mēs apspriežam nolīgumu, kas būs spēkā deviņus mēnešus, tas ir laikposms, kas vajadzīgs, lai Komisija, Padome un Parlaments panāktu jaunu vienošanos — kura būs galīga —, nolīgumu, kurā visticamāk būs iekļauti visi ļoti pamatotie piesardzības pasākumi, kas šajā pēcpusdienā tika apspriesti Parlamenta debatēs.

Padome nedrīkst ignorēt šajā pēcpusdienā notikušās debates. Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka šis nolīgums ir saņēmis plašu kritiku. Kā jau sacīju, viena kritikas daļa noteikti ir pamatotāka nekā otra, taču kritika ir izteikta, un, manuprāt, tas ir nopietni jāizvērtē. Padomes vārdā es lūdzu, lai Parlaments dod mums šo laiku pārdomām.

Protams, laiku, kurā ar maniem kolēģiem Padomē analizēt un apspriest šīs debates, laiku, kurā tās apspriest ar Komisiju, un, pats galvenais, laiku, kurā rast iespēju izveidot labāku nolīgumu ar ASV, kas, manuprāt, patiešām ir iespējams. Dāmas un kungi, priekšsēdētāja kungs, mēs lūdzam laiku, lai pēc dažām nedēļām vai mēnešiem varētu atgriezties Parlamentā un garantēt, ka esam izveidojuši pamatu tāda galīga nolīguma parakstīšanai, kurā pievērsta pienācīga uzmanība bažām, ko šodien pauda atsevišķi godājamie deputāti. Bažām, kuras, es atkārtoju, daudzos gadījumos satrauc arī Padomi.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, šīs bija sevišķi svarīgas debates. Tas ir pilnīgi pareizi, jo mēs runājam par ļoti svarīgiem jautājumiem, proti, kā mēs varam saglabāt mūsu pilsoņu drošību un vienlaikus saglabāt labas informācijas un datu apmaiņas sistēmas ar augstu datu aizsardzības līmeni.

Kā teica Padomes priekšsēdētājs, ir uzdoti daži jautājumi un, manuprāt, ir radušies daži pārpratumi. Uz dažiem no tiem ir atbildēts Bruguière kunga ziņojumā, tāpēc es tiešām jūs aicinu to izlasīt. Taču es domāju, ka mums ir jāsaprot un jāatceras, kādēļ mums ir pagaidu nolīgums. Kādēļ mums tas ir? Tādēļ, ka notika SWIFT pārvākšanās un mēs konstatējām, ka mums nav regulas par datu pārsūtīšanu, tādēļ Padome un Komisija ātri rīkojās, lai kaut ko izveidotu. Mēs panācām noteiktu ASV piekāpšanos un ieviesām dažus ļoti labus datu aizsardzības mehānismus. Arī divas iesaistītās dalībvalstis lūdza Komisiju piedalīties, lai šajā jomā nodrošinātu Eiropas perspektīvu un varētu izvairīties no divpusējiem nolīgumiem. Ir būtiski to atcerēties.

Patlaban tas ir pagaidu nolīgums, un, kā jau sacīju, to var uzlabot un tas tiks darīts. Komisija un Padome ir stingri apņēmušās atbilstīgi Lisabonas līgumam pastāvīgajā nolīgumā iesaistīt Eiropas Parlamentu. Mums vajag lielāku skaidrību par kompensāciju, datu likumīgu apstrādi un datu dzēšanu. Pastāvīgajā nolīgumā būs iekļautas arī garantijas par datu labošanu un piekļūšanu informācijai.

Lambrinidis kungs jautāja, kādēļ Komisijai šādu garantiju nav. Lambrinidis kungs, Komisija ir strādājusi 16 stundas un 20 minūtes. Šīs ir sevišķi svarīgas sarunu pilnvaras. Pirms formulēt pilnīgas sarunu pilnvaras, ko apspriest ar Eiropas Parlamentu, mums ir jāspēj šo jautājumu pārrunāt kopīgi jaunajā Komisijā. Mēs tikai pavisam nesen sākām strādāt, tāpēc jums nevajadzētu prasīt, lai mēs jau būtu to izdarījuši. Taču mēs — un Barroso kungs to ļoti skaidri pauda vēstulē Buzek kungam — strādājam pie sarunu pilnvarām, mēs ar tām pēc iespējas ātrāk iepazīstināsim Eiropas Parlamentu un sniegsim jums pilnīgu informāciju par šī procesa gaitu.

Ļoti laba ideja varētu būt balsojuma atlikšana, un, iespējams, mums vajadzēs vairāk laika pilnvaru apspriešanai. Jūs redzēsiet sarunu pilnvaras, jums būs laiks izskatīt dokumentus, ziņojumus un tamlīdzīgu dokumentāciju, un Komisija, kā jau teicu, vēlas strādāt kopā ar jums un Padomi, lai izstrādātu labu — vēl labāk — pastāvīgu nolīgumu par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, noteikums par zilo kartīti neattiecas uz Padomes un Komisijas pārstāvju uzstāšanos, taču šī ir sevišķi svarīga diskusija. Rīt mums ir jāpieņem lēmums.

Tas ir pretrunā ar Reglamentu, taču es gribētu jums, priekšsēdētāja kungs, lūgt uzklausīt divus īsus — un es uzsveru vārdu „īsus” — Schulz kunga un Lambrinidis kunga jautājumus, — neko vairāk, jo mēs varētu diskutēt par šo jautājumu vēl divas stundas.

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Rubalcaba kungs! Es kopā ar šī Parlamenta deputātiem ļoti uzmanīgi klausījos jūsu teiktajā. Jūs izmantojāt šādus vārdus: „Dodiet man vairāk laika apspriest šo jautājumu ar citiem Padomes locekļiem. Dodiet man vairāk laika, lai es varētu pie jums atgriezties ar labāku nolīgumu.” Tādēļ es gribu jums konkrēti pajautāt, vai Padome vairs neuzstāj uz šo nolīgumu un balsojumu par to un vai jūs vēlaties, lai jums dod laiku pārrunāt jaunu un uzlabotu nolīgumu ar ASV? Vai es pareizi sapratu jūsu teikto?

 
  
MPphoto
 

  Stavros Lambrinidis (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, vai Padome ir informēta par to, ka pēdējo gadu laikā SWIFT ne reizi nav pārsūtījusi konkrētus datus, jo nevar tos izgūt, un vienmēr pārsūta lielu datu apjomu?

Vai Padome ir informēta par to, ka tieši tādēļ pastāv jauns ASV un SWIFT nolīgums, saskaņā ar kuru SWIFT personāls ir izvietots ASV Valsts kasē, lai nodrošinātu, ka lielos datu apjomus, ko saņem Valsts kase, nemeklē, izmantojot lielapjoma meklēšanas metodi?

Vai Padome ir informēta par to, ka pagaidu nolīgumā nav iekļauta ne mazākā piekāpšanās Parlamentam? Ja man ir taisnība, un es ceru, ka ir, vai Padome un Komisija apņemas sarunu pilnvarās īpaši nopietni apskatīt jautājumu par lielu datu apjomu?

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Pérez Rubalcaba, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētāja kungs, Padome gribētu vēlreiz atkārtot, ka ir ļoti būtiski nepārtraukt finanšu datu apmaiņu starp Eiropu un ASV.

Taču Padome arī apzinās, ka ir ļoti nopietni jāapsver godājamo deputātu ierosinātie drošības pasākumi, kritika un ieteikumi.

Tādēļ es lūdzu laiku, lai varētu sadarboties ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un lai varētu noskaidrot, vai mums jāiekļauj šāda veida apsvērumi jaunajā nolīgumā. Vēl svarīgāk, es lūdzu laiku, lai apspriestos ar ASV. Es uzskatu, ka ASV ir gatavas jaunajā nolīgumā iekļaut daudzus šodien Eiropas Parlamentā ieteiktos drošības pasākumus, atrunas un ierobežojumus. Īsumā, ASV galīgajā nolīgumā vēlas panākt lielāku drošības un brīvības līdzsvaru, un tieši par to mēs šodien runājam.

Es gribētu iegūt laiku, lai izskatītu šo iespēju un varētu atgriezties Parlamentā, lai tādā sēdē, kā šī, pirms balsojuma sākšanas teikt, ka ASV ir Komisijai un Padomei izteikušas apņemšanos iekļaut jaunajā nolīgumā Eiropas Parlamenta ieteikumus.

Es domāju, ka tādos apstākļos mūsu debates ļoti atšķirtos no debatēm šajā pēcpusdienā.

 
  
MPphoto
 

  Manfred Weber (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, tas ir ļoti noderīgi. Liels paldies, ka to atļāvāt. Ja es saprotu pareizi, jo mēs apspriežam ļoti delikātu jautājumu, Rubalcaba kungs nevar mums garantēt, ka pašreizējais nolīgums nestāsies spēkā. Citiem vārdiem sakot, ja mēs atliksim procesu un dosim sev vairāk laika, tas stāsies spēkā.

Tādēļ mans nākamais jautājums ir šāds — vai Rubalcaba kungs var mums garantēt, piemēram, to, ka mēneša laikā tiks izveidots ilgtermiņa nolīgums, kurā būs augstāki standarti, vai arī Padome mums norāda, ka mums ir jāgaida vēl deviņi mēneši līdz noteiktā perioda beigām? Parlamentam ir ļoti grūti pieņemt beznosacījumu garantiju. Tādēļ saistībā ar Padomes garantiju mums ir vajadzīgi skaidri nosacījumi, lai rīt varētu pieņemt lēmumu par iespējamo atlikšanu.

 
  
MPphoto
 

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, paldies, ka laipni piemērojat Parlamenta Reglamentu un ļaujat runāt vispirms diviem Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvjiem un pēc tam Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas pārstāvjiem.

Rubalcaba kungs, jūs tam pievērsāt uzmanību. Vairums šajās Parlamenta debatēs izvirzīto argumentu bija pamatoti. Es ļoti respektēju ikviena teikto. Tomēr šo vārdu pamatā vajadzētu būt dokumentiem, informācijai un pilnīgām zināšanām par faktiem, un, atklāti sakot, es biju ļoti pārsteigts, dzirdot atsevišķus paziņojumus, kas liecina par pretējo. Šādi paziņojumi rada priekšstatu, ka kritizēto nolīgumu ir izlasījuši ļoti nedaudzi cilvēki, jo, ja tas būtu izlasīts, daži no šiem argumentiem nekādā gadījumā nebūtu izteikti.

Tādēļ, Rubalcaba kungs, es vēlos uzdot jums jautājumu par to, ko minēja mans kolēģis Manfred Weber un savā vēstulē jautāja Hennis-Plasschaert kundze (kā jūs zināt, es atbalstu pagaidu nolīguma saglabāšanu, kamēr tiek pārrunāts jauns nolīgums). Savā vēstulē Hennis-Plasschaert kundze uzdod to pašu jautājumu, ko Manfred Weber. Vai Padome var Parlamentam garantēt, ka tā, piedaloties Parlamentam, varēs komitejā iepazīstināt ar jaunā nolīguma galīgo saturu jūnijā un plenārsēdē jūlijā?

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Pérez Rubalcaba, Padomes priekšsēdētājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, daži godājamie deputāti atbalsta pagaidu nolīgumu, bet citi — pastāvīgu nolīgumu.

Ņemot vērā laika grafiku, ir pilnīgi skaidrs, ka iesniegt Parlamentam galīgā nolīguma pamatu vai, citiem vārdiem sakot, panākt ASV apņemšanos iekļaut atsevišķus Parlamenta ierosinātos drošības pasākumus vai ieteikumus, nav tas pats, kas iesniegt jaunu nolīgumu.

Ja godājamais deputāts man jautā, vai mēs viena mēneša laikā varam iesniegt Parlamentam jaunu nolīgumu, atbilde ir noliedzoša. Ja jūs jautājat, vai dažu mēnešu laikā mēs varam Parlamentu iepazīstināt ar ASV un Parlamenta, kura dalība ir ļoti nozīmīga, dialoga rezultātiem, lai mēs varētu debatēt par to, vai mūsu uzskats, ka galīgs nolīgums būtu daudz labāks par pašreizējo, ir pareizs, mana atbilde ir apstiprinoša. Manuprāt, mēs to varam panākt.

Tieši to es lūdzu. Tādēļ es konkrēti neatsaucos uz referentes priekšlikumu, kuram, atzīstu, novērtējot vispārējo noskaņojumu un daudzās pret pagaidu nolīguma parakstīšanu vērstās darbības un runas, šajā pēcpusdienā neesmu nopietni pievērsies. Ļaujiet man atkārtot savu viedokli, ka pašreizējā situācijā daudz reālistiskāk ir lūgt Parlamentam noteikt, piemēram, trīs mēnešus ilgu termiņu, lai mums būtu laiks ierosināt pamatus nolīgumam ar ASV, ko apspriest Parlamenta debatēs. Citiem vārdiem sakot, šajā nolīgumā būtu iekļauti elementi, kurus mēs, ES (Komisija, Padome un Parlaments) un ASV, vēlamies iekļaut galīgajā nolīgumā, kuru pēc tam apspriestu.

Es uzskatu, ka tādos apstākļos mūsu šodien notiekošās debates būtu pilnīgi citādas.

 
  
MPphoto
 

  Jeanine Hennis-Plasschaert, referente. – Priekšsēdētāja kungs, ir pateikts daudz. Ļaujiet man uzsvērt Busuttil kungam un jo īpaši Padomes priekšsēdētājam, ka, nesniedzot mūsu piekrišanu pagaidu nolīgumam, netiek apdraudēta Eiropas pilsoņu drošība. Es uzskatu, ka ir ļoti negodīgi izmantot to kā argumentu. Mūsu tiesiskie instrumenti joprojām ir pieejami mērķtiecīgai transatlantiskai datu apmaiņai, un, kā sacīja Claude Moraes, šeit neviens neatrodas morālā pārākuma pozīcijās.

Runājot par ASV vēstuli, šī vēstule nenoliedzami tiek augstu vērtēta, par to nav šaubu, taču paziņot, ka Parlamenta uzskati tiks uzklausīti, apsvērti un uz tiem tiks reaģēts, ir nedaudz par maz, vai ne tā? Tas neietver nekādas saistības. Turklāt tiek paziņots, ka tā notiks tikai tad, ja šis pagaidu nolīgums nezaudēs spēku, un es to uzskatu par visīstāko šantāžu. Es kļūstu nikna un lūdzu par to atvainot, taču šīs debates pamazām sāk mani kaitināt.

TFTP neatbilst Eiropas spēcīgākajām tradīcijām un pilsoņu brīvībām, un nedrīkst uzskatīt, ka tas atbilst. Tas ir jāsaprot, un es vēlos, lai to atzītu par novirzīšanos no Eiropas tiesībām un prakses. Es to sacīju iepriekš un vēlos to skaidri dzirdēt vēlreiz. Es arī gribu teikt, ka neviens neapšauba vajadzību pēc ilgstošas un ciešākas ASV un ES sadarbības, lai gan ES un tās dalībvalstīm, jo īpaši Padomē, ir stingri jānosaka savi mērķi. Šajā jomā Parlaments un Padome vēl nav vienisprātis.

Visbeidzot, ļaujiet man uzsvērt, ka runa ir par eiropiešu atbildību un ir jārod Eiropas risinājums. Nīderlande un Beļģija nedrīkst šī procesa beigās palikt muļķu lomā. Es ļoti uzmanīgi klausījos jūsu paziņojumus, lūgumu sniegt vairāk laika un vēlos šo lūgumu nodot izskatīšanai Priekšsēdētāju konferencē, taču jūs nesniedzāt man vajadzīgās garantijas. Tās bija pārāk vājas. Tomēr es nodošu jūsu lūgumu Priekšsēdētāju konferencē, kas notiks vēlāk šajā pēcpusdienā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2010. gada 10. februārī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Sadarbība ar ASV terorisma apkarošanā ir būtiska, taču ne par katru cenu. Nolīgums ar ASV par finanšu datu nodošanu drīzāk paredz visu Eiropas pilsoņu privātā pasta atvēršanu un lasīšanu vai visas e-pastu korespondences uzraudzību, aizbildinoties ar to, ka teroristi varētu sūtīt viens otram vēstules vai elektroniskas ziņas. Nolīgums, par kuru runājam, negarantē personas datu konfidencialitātes ievērošanu un vēl mazāk garantē to iespējamo pielietojumu. Risks iejaukties miljoniem nevainīgu pilsoņu privātajā dzīvē vai pilnīgi likumīgos Eiropas uzņēmumu finanšu darījumos, tikai pamatojoties uz administrācijas pavēlēm, ir nepieņemams. Es joprojām atceros afēru „Ešelons” — militāriem un drošības nolūkiem paredzēto noklausīšanās sistēmu, kura izrādījās bažas raisoša un potenciāla pret sabiedrotajiem vērsta komerciālās un politiskās spiegošanas sistēma. Mēs varam piekrist apmaiņai, proti, savstarpējai mērķtiecīgu datu apmaiņai, saņemot tiesu iestādes pieprasījumu konkrētā situācijā. Mēs noteikti vēlamies palīdzēt SWIFT pārvarēt tehnisko strupceļu, kura dēļ tā var veikt tikai liela datu apjoma nosūtīšanu. Taču mēs nevaram pieņemt šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Indrek Tarand (Verts/ALE), rakstiski.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Mēs iesakām kolēģiem deputātiem balsot pret šo ziņojumu ar nolūku sniegt Padomes un Komisijas locekļiem iespēju veikt korekcijas un tādējādi mainīt savu nostāju. Mēs ļoti ceram, ka viņi šo iespēju izmantos. Runājot par citu tēmu, Francija nupat nolēma pārdot Mistral klases karakuģi Krievijai. Mēs uzskatām, ka tā patiesi nožēlos šo rīcību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski. (PL) Ar terorismu saistītie draudi nemazinās. Nesen notikušais spridzinātāja–pašnāvnieka mēģinājums uzspridzināt lidmašīnu, kas no Eiropas lidoja uz ASV, liecina, ka ir cilvēki, kuri savas fanātiskās pārliecības dēļ ir gatavi nogalināt simtiem nevainīgu cilvēku. Tomēr būtu nepareizi uzskatīt terora raktus tikai par izmisušu personu darbībām. Aiz visiem teroristiem ir organizācija, kas tos apmācīja, piegādāja viņiem sprāgstvielas un tos finansēja. Lai terorisms varētu turpināt pastāvēt, tam jābūt labi organizētam, bet tam ir ļoti vajadzīga nauda. Mēs nedrīkstam pārtraukt savus centienus izsekot finanšu plūsmai un atklāt finansējuma avotus, ko izmanto terorisma atbalstīšanai. Efektīva valdību apmaiņa ar informāciju un savstarpēja palīdzība aizdomīgo cilvēku un organizāciju identificēšanā ir sevišķi svarīga, lai varētu garantēt mūsu pilsoņu drošību. Mums jādara viss iespējamais, lai panāktu, ka galīgajā nolīgumā ir garantēts vajadzīgais personas datu aizsardzības līmenis.

Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu galvenajam mērķim ir jābūt terorisma ierobežošanai, jo terorisms joprojām ir reāls drauds arī Eiropā. Kad runājam par drošību, politiskās spēles ir jāatbīda malā. Eiropas Parlamentam nevajadzētu izrādīt savu autoritāti, noraidot pagaidu nolīgumu ar ASV par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi, jo šis nolīgums palielina mūsu kontinenta drošību.

 
  
  

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika