Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 10. februāris - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi atklāja plkst. 8.30)

2. Nesenā zemestrīce Haiti (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

3. Stāvoklis Irānā (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

4. Stāvoklis Jemenā (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

5. Cilvēku tirdzniecība (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

6. Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme par klimata pārmaiņām (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

7. Īstenošanas pasākumi (Reglamenta 88. pants): (sk. protokolu)

8. Horvātijas 2009. gada progresa ziņojums - Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2009. gada progresa ziņojums - Turcijas 2009. gada progresa ziņojums (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par Padomes un Komisijas ziņojumiem:

– 2009. gada progresa ziņojums par Horvātiju [2009/2767(RSP)]

– 2009. gada progresa ziņojums par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku [2009/2768(RSP)]

– 2009. gada progresa ziņojums par Turciju[2009/2769(RSP)]

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, atkārtoti apliecinot Padomes pašreizējās prezidentūras stingro apņemšanos par Eiropas Savienības paplašināšanos. Mūsu darbs šajā sakarā sekos atjaunotajai vienprātības līnijai par paplašināšanos, ko apstiprināja 2006. gada decembra Eiropadomē un ar 2009. gada 8. decembra Padomes secinājumiem, kurus ir apstiprinājusi arī Eiropadome.

Kā atzīmēts Parlamenta rezolūcijā, kuru mēs tagad gatavojamies apspriest, šim pirmajam pusgadam būs izšķirošā nozīme sarunās ar Horvātiju. Sarunas ir iegājušas nobeiguma posmā, tomēr ir daudz darāmā, pirms mēs varēsim panākt to veiksmīgu noslēgumu. Mums nāksies aplūkot tādus sarežģītus jautājumus kā konkurence, zivsaimniecība, tiesu sistēma un pamattiesības, vide un ārvalstu drošība un aizsardzības politika. Tāpat mums būs provizoriski jāslēdz arī dažu sadaļu apspriešana saistībā ar finansiālām sekām.

Tāpēc priekšā ir daudz darba. Jaunais komisārs Štefan Füle, kas bija mans kolēģis, kad es biju Eiropas lietu ministrs — un es gribētu apsveikt viņu ar iecelšanu amatā — būs ļoti aizņemts ar paplašināšanās jautājumu attiecībā uz Horvātiju, jo jau nākamā nedēļā mēs plānojam organizēt sākotnējo starpvaldību konferenci ministru līmenī, lai atvērtu sadaļas par zivsaimniecību un vidi, divas ļoti svarīgas sadaļas, kuras, kā jūs varat iedomāties, prasīs milzīgu darbu un centību.

Ļaujiet man jums atgādināt secinājumus par Horvātiju, kurus Padome pieņēma decembrī. Jums tie ir jau zināmi, bet es vēlētos uzsvērt dažus jautājumus. Padome pauda atzinību Horvātijai par tās nozīmīgajiem centieniem pagājušā gada laikā un labu vispārējo progresu. Tā atsaucās arī uz virkni finansēšanas pasākumu Horvātijas pievienošanās sarunām un atzīmēja, ka sarunas ieiet nobeiguma posmā.

Padome uzsvēra, ka, balstoties uz jau gūtajiem panākumiem, Horvātijai joprojām ir jāveic ievērojami uzlabojumi tādās būtiskās jomās kā tiesu sistēma, valsts pārvalde un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību. Tāpat tai nepieciešams nodrošināt minoritāšu tiesības, tostarp bēgļu atgriešanos un kara noziegumu izmeklēšanu, lai rezultātu izklāsts šajās jomās būtu pārliecinošs.

Padome ņēma vērā arī Horvātijas sadarbību ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas Kara noziegumu tribunālu, lai gan tā uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki centieni. Mēs uzskatām, ka šajā jomā varētu sasniegt jaunus mērķus.

Protams, mēs arī bijām apmierināti, ka starp Horvātiju un Slovēniju tika parakstīta vienošanās strīdīgos robežjautājumos vērsties šķīrējtiesā. Vienošanās tika parakstīta 4. novembrī Stokholmā, un Horvātijas Parlaments to ratificēja 20. novembrī. Padome mudināja Horvātiju pastiprināt šos centienus, lai atrisinātu visus neatrisinātos divpusējos jautājumus, īpaši robežu strīdus.

Padome pauda gandarījumu arī par darba grupas izveidošanu vairāk nekā pirms mēneša, decembrī, lai sagatavotu Horvātijas Pievienošanās līguma projektu. Visbeidzot, pārskatītās Pievienošanās partnerības īstenošanai būs izšķirošā nozīme, gatavojoties valsts galīgajai integrācijai ES. Kā jau teicu, mums priekšā ir daudz darba.

Tā kā šīs ir kopīgas debates par Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Turciju, es gribētu norādīt, ka Rietumbalkānu valstis ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Stabilitāte šajā reģionā mums ir ļoti svarīga, un 2010. gadā mēs redzēsim vairākus pagrieziena punktus reģiona pārejas procesā: progresu pievienošanās pieteikumos, kā mēs tikko apspriedām, jaunu stimulu stabilizācijas un asociācijas līgumu tīklam, ciešāku reģionālo sadarbību un virzību uz liberālāku vīzu režīmu.

Mēs zinām, ka izredzes pievienoties Eiropas Savienībai, ko mēs saucam par Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu, ir vissvarīgākais šo valstu stabilitātes un reformu katalizators. Tā neapšaubāmi ir perspektīva, reāla perspektīva, bet tās nav automātiskas tiesības.

Pievēršoties Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, es vēlētos sākt ar kopsavilkumu par valsts vispārējo situāciju, un es atsaucos uz Eiropas Parlamenta rezolūciju, kuras referents bija Zoran Thaler kungs. Rezolūcijā ir ļoti labi raksturota dinamiskā situācija, kurā Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir daudz iespēju. Tajā uzsvērti daudzie izaicinājumi valstij: plašā tiesību aktu neievērošana, korupcija, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ieteikumu īstenošana, finansējuma piešķiršana efektīvai decentralizācijai, tiesas pieejamība, lielāka sieviešu līdzdalība politiskajā dzīvē, pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalsts, nepārtraukti augstais bezdarbs, vides problēmas utt.

Rezolūcijā uzsvērts, cik svarīgs sarunu uzsākšanai ir grafiks, kā arī kopīga vēlēšanās iespējami īsā laikā atrast pieņemamu risinājumu jautājumam par valsts nosaukumu, kas, kā zināms, pašlaik ir strīda jautājums ar Grieķiju.

Es vēlētos izteikt dažas piezīmes saistībā ar tādiem jūsu rezolūcijā minētiem notikumiem, kā martā un aprīlī notikušās vietējās vēlēšanas, kuras, pēc EDSO domām, atbilda noteiktajiem standartiem, un Stabilizācijas un asociācijas padomes sestā sanāksme, kas notika 2009. gada jūlijā, kurā mēs secinājām un kurā atklājās, ka valsts patiesi pilda saistības, kuras ir uzņēmusies saskaņā ar tās nolīgumu. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir turpinājusi strādāt pie attiecībām ar Eiropas Savienību, tādēļ Eiropas Komisija norādīja, ka tā panākusi reālu progresu un ieteica sākt pievienošanās sarunas.

Secinājumos pagājušā gada decembrī Padome atzina progresu, uz kuru atsaucās Komisija, un piekrita atgriezties pie šā jautājuma dažu nākamo mēnešu laikā. Eiropas Parlaments, kā zināms, ir ņēmis vērā šos 2009. gada 8. decembra Padomes secinājumus.

Turklāt 19. decembrī saskaņā ar Šengenas sistēmu stājās spēkā bezvīzu režīms Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņiem.

Mums vajadzētu arī pieminēt vairākus īpašos jautājumus, kas attiecas uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku: etnisko kopienu attiecības, viedokļu atšķirības starp Maķedonijas slāviem par valsts „senatni” un atšķirīgā nostāja tās attiecībās ar kaimiņvalstīm. Visi šie jautājumi ir atspoguļoti dažādās Parlamenta rezolūcijas sadaļās.

Kopumā es gribētu teikt, ka daži aspekti prasa ciešāku uzmanību, nevis tikai tiesību aktu pieņemšanu un piemērošanu; daži jautājumi attiecas uz Ohridas pamatnolīguma īstenošanu, daži ir tikai šīs valsts jautājumi, bet daži ir saistīti ar kaimiņvalstīm.

Eiropas iestādes uzskata, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nākotne saistāma ar dalību Eiropas Savienībā un ka šādi centieni paredz valsts pilnīgas integrācijas īstenošanu saskaņā ar Ohridas pamatnolīgumu. Šāda ir un būs Eiropas Savienības nostāja.

Visbeidzot, es vēlētos izmantot šo iespēju sīkāk apskatīt stāvokli sarunās ar Turciju un iesniegt Spānijas prezidentūras plānu šajā svarīgajā paplašināšanās jautājumā.

Ir svarīgi — un es vēlos to teikt jau pašā sākumā — ka mēs turpinām sarunas ar Turciju un ka šis process noris pēc plāna. Pamatojoties uz darbu, ko veikušas iepriekšējās prezidentūras, mēs ceram visus pārliecināt, ka šo procesu, ja iespējams, nepieciešams virzīt uz priekšu.

Sarunas ir nonākušas posmā, kurš, varētu teikt, ir nedaudz sarežģītāks vai nedaudz problemātiskāks, kas prasa Turcijai divkāršot pūles, lai sasniegtu izvirzītos nosacījumus. Mūs sagaida virkne tehniski sarežģītu sarunu sadaļu. Tomēr ir svarīgi — un arī to es vēlos teikt jau pašā sākumā — ka Turcija gūst panākumus reformās saistībā ar Eiropas Savienību.

Pašlaik, kā tas jaunajam komisāram ir labi zināms, tehniskais darbs ir koncentrēts četrās sarunu sadaļās: par valsts iepirkumiem, konkurenci, pārtikas nekaitīgumu, veterināro un fitosanitāro politiku un sociālo politiku un nodarbinātību. Jāuzsver, ka arī enerģētikas sadaļa ir svarīga un tā ir kļuvusi īpaši svarīga pēc Nabucco nolīguma parakstīšanas.

Pēdējā sesijas sanāksmē Parlaments apsprieda Turciju un, konkrēti, valsts demokratizāciju. Pastāv pretstats starp demokrātiskās iniciatīvas procesu (kā to sauc Turcijas valdība), no vienas puses, un, no otras puses, dažiem satraucošiem lēmumiem, piemēram, neseno Konstitucionālās tiesa lēmumu par kādas politiskas partijas aizliegumu, kas arī ir minēts šeit un ir ļoti jutīgs jautājums.

Tāpēc, neraugoties uz gūtajiem panākumiem, lai nodrošinātu, ka Turcija pilnībā atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, ir nepieciešams turpināt darbu vairākās jomās, tostarp saistībā ar vārda brīvību, preses brīvību, reliģijas brīvību pēc likuma un praksē attiecībā uz visām reliģiskajām kopienām, īpašumtiesību ievērošanu, arodbiedrību tiesībām, minoritāšu tiesībām, civilo kontroli pār karaspēku, sieviešu un bērnu tiesībām un pret diskrimināciju vērstiem un dzimumu līdztiesības pasākumiem. Tas ir skaidri atspoguļots gan Eiropas Parlamenta rezolūcijā, gan 8. decembra Padomes secinājumos.

Es gribētu pieminēt arī dažus citus aspektus Padomes secinājumos. Piemēram, Padome uzsvēra, ka Turcijai nepārprotami ir jāapņemas veicināt labas kaimiņattiecības un strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā saskaņā ar ANO hartu, vēršoties, ja nepieciešams, Starptautiskajā tiesā. Šajā sakarā Eiropas Savienība, tāpat kā mēs divpusējās sanāksmēs ar Turciju, mudināja Turciju izvairīties no jebkāda veida draudiem, domstarpību avotiem vai darbībām, kas varētu kaitēt labām kaimiņattiecībām un miermīlīgai strīdu izšķiršanai.

Padome ar dziļu nožēlu atzīmēja arī to, ka Turcijai vēl jāīsteno Asociācijas nolīguma papildprotokols, tā sauktais Ankaras protokols, un ka tā savu attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku nav guvusi pietiekamus panākumus.

2010. gada pirmajā pusē Asociācijas padomē un Asociācijas komitejā ar Turciju mums būs iespēja novērtēt mūsu attiecību attīstību, tā būs laba iespēja izskatīt tādas nopietnas problēmas kā politiskos kritērijus, paveikto valsts tiesību aktu pielāgošanā un acquis piemērošanā.

Mēs esam plānojuši arī vairākas politiskā dialoga sanāksmes ministru līmenī starp politiskajiem līderiem, kas ļaus mums aplūkot mūsu attiecības plašākā starptautiskā kontekstā. Šajā sakarā Padome sagaida, ka Turcija atbalstīs notiekošās sarunas Apvienoto Nāciju Organizācijā par tikko minēto jautājumu, proti, Kipras problēmu saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un atbilstīgi principiem, pēc kuriem dibināta Eiropas Savienība.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ceru dzirdēt jūsu viedokļus un atbildēšu uz komentāriem vai jautājumiem man.

  Priekšsēdētājs. – Tagad vārds komisāram Füle. Es vēlētos arī apsveikt viņu ar pirmo darba dienu jaunajā amatā.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es priecājos, ka mana pirmā oficiālā uzstāšanās, kopš tikai pirms dažām stundām stājos amatā, ir šeit Eiropas Parlamentā. Es domāju arī, ka tas ir lielisks notikumu pavērsiens, ka pašas pirmās debates šajā namā ar jauno Komisiju ir par paplašināšanos. Treškārt, es priecājos, ka Eiropas Parlaments trijos ziņojumos pauž stingru paplašināšanās atbalstu.

Šīs rezolūcijas ir Eiropas Parlamenta apņemšanās pierādījums attiecībā uz Horvātijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Turcijas pievienošanās izredzēm. Tas ir skaidrs signāls, ka paplašināšanās arī turpmāk būs Eiropas Parlamenta galvenā prioritāte, un kopā ar saviem kolēģiem es darīšu visu iespējamo, lai šo veiksmes stāstu turpinātu. Es ļoti priecājos, ka mans draugs, valsts sekretārs López Garrido, Padomes un prezidentūras vārdā tikko vēlreiz apstiprināja pilnīgu atbalstu šim procesam.

Es augstu vērtēju Parlamenta taisnīgo un līdzsvaroto ziņojumu par Horvātiju un vēlos apsveikt referentu Hannes Swoboda kungu. Ziņojumā ir uzsvērti Horvātijas gūtie panākumi, pildot pievienošanās kritērijus, bet tajā pašā laikā atzītas vēl nepieciešamās pūles, lai pabeigtu sarunas. Tādējādi jūs ziņojumā akcentējat Komisijas nostādnes un atbalstāt darbu, kuru tā ir uzņēmusies. Vēlētos atzīmēt, ka sarunu slēgšana 2010. gadā joprojām ir iespējama ar nosacījumu, ja Horvātija gūs panākumus, izpildot visus neatrisinātos uzdevumus. Bumba, protams, ir Horvātijas laukumā.

Horvātija pēdējos gados ir nogājusi garu ceļu, taču tai joprojām ir jārisina nozīmīgas problēmas. Šeit mūsu novērtējums ir vienots. Horvātijai ir īpaši jākoncentrējas uz turpmāku tiesu sistēmas un valsts pārvaldes reformu, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, minoritāšu tiesību ievērošanu, tostarp saistībā ar bēgļu atgriešanos, kā arī kara noziegumu iztiesāšanu un pilnīgu sadarbību ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.

Mūs iedrošina jaunākie sasniegumi cīņā pret korupciju. Mēs ceram, ka noziegumu izmeklēšanai būs konkrēti rezultāti. Attiecībā uz sadarbību ar ICTY, kas ir pamatprasība, galvenais prokurors Brammertz apstiprināja, ka pilnvērtīga sadarbība joprojām nav panākta. Tomēr viņš atzina pēdējos pozitīvos pasākumus, piemēram, darba grupas izveidošanu, kuras mērķis ir pastiprināt izmeklēšanas pasākumus. Es ceru, ka šī darba grupa drīz sasniegs konkrētus rezultātus. Visbeidzot, 2009. gada novembra vienošanās starp Slovēniju un Horvātiju vērsties šķīrējtiesā, lai atrisinātu divpusējo robežu jautājumu, sarunu procesam ir devusi jaunu impulsu, kuru, es ticu, Horvātija spēs izmantot, pastiprinot centienus, lai izskatītu atlikušos neatrisinātos jautājumus.

Attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku 2009. gads bija labs gads reformu procesā. Pateicoties politiskajai vienprātībai starp visiem galvenajiem politiskajiem spēkiem, valsts spēja panākt ievērojamu progresu svarīgākajās jomās. Tā panāca vīzu režīma liberalizāciju, un Komisija varēja ieteikt sākt pievienošanās sarunas. Esmu gandarīts, redzot, ka starp Parlamentu un Komisiju pastāv liela vienprātība par nepieciešamību uzsākt pievienošanās sarunas, kas izteikta Thaler kunga konstruktīvajā un progresīvajā ziņojumā. Tagad valsts uzdevums ir saglabāt reformu tempu.

Lai gan valsts ir izpildījusi politiskos kritērijus, joprojām ir daudz darāmā. Kopīgam nākotnes redzējumam un efektīvam politiskajam dialogam starp politiskajiem spēkiem būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu progresu. Jāturpina darbs, lai pilnībā īstenotu Ohridas pamatnolīgumu un uzlabotu attiecības starp etniskajām grupām, nodrošinot tiesiskumu un neatkarīgu tiesu varu, kā arī sekmīgu kriminālvajāšanu augsta līmeņa korupcijas lietās.

Ekonomiskā krīze nav atstājusi šo valsti neskartu. Diemžēl šajā valstī jau bija viens no augstākajiem bezdarba rādītājiem Eiropā. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama piesardzīga makroekonomikas vadība un aktīvi darba tirgus pasākumi, lai ierobežotu un pēc tam samazinātu bezdarbu.

Tāpat kā jūs, esmu pārliecināts, ka pievienošanās sarunu uzsākšana ir būtiska, lai saglabātu reformu tempu valstī. Vienlīdz svarīgi, ka tas sekmēs Eiropas perspektīvu plašākā reģionā. Tādēļ tas ir Eiropas Savienības stratēģiskajās interesēs. Šis ir vēstījums, kuru es drīzumā iesniegšu dalībvalstīm un šai valstij, lai procesu virzītu uz priekšu.

Attiecībā uz Turciju es gribētu pateikties jūsu referentei Oomen-Ruijten kundzei par viņas pastāvīgajiem centieniem panākt taisnīgu un līdzsvarotu pieeju ziņojumā par Turciju. Komisija nezaudē apņēmību Turcijas pievienošanās procesā, jo šis process dod spēcīgu politisko un ekonomisko reformu stimulu.

Darbs pie politiskajiem kritērijiem joprojām ir ārkārtīgi svarīgs, jo īpaši attiecībā uz pamatbrīvībām. Pagājušā gadā ir veiktas vairākas būtiskas reformas. Dažas no tām tikai pirms dažiem gadiem būtu praktiski neiespējamas. Pagājušā nedēļā tika atcelts drošības protokols, kas armijai ļāva bez pilnvarojuma iejaukties drošības apdraudējuma gadījumos. Tas ir būtisks panākums civilās un militārās jomas attiecībās. Mēs rūpīgi novērosim šīs pušu samierināšanas kontroli. Daudzsološi ir arī tas, ka 21. janvārī Turcijas valdība iesniedza likumprojektu, ar ko izveido neatkarīgu cilvēktiesību institūciju un ļoti gaidīto korupcijas novēršanas stratēģiju.

Mēs turpinām atbalstīt valdības uzsākto demokrātisko sākumu. Šīs iniciatīvas panākumiem nepieciešama visu politisko partiju un visu sabiedrības slāņu līdzdalība un atbalsts. Tomēr Komisijai izraisa bažas Konstitucionālais tiesas lēmums aizliegt Parlamentā pārstāvēto kurdiem labvēlīgo partiju DTP. Mēs neatbalstām arī arestus, kas decembra beigās notika dienvidaustrumos. Mēs nosodām teroristu uzbrukumus, kas notika tai pašā laikā. Neviens no šiem notikumiem patiesi neveicina demokrātiskās sākuma sekmīgu īstenošanu.

  Hannes Swoboda, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Padomei un Füle kungam par paziņojumiem, īpaši attiecībā uz Horvātiju. Šie paziņojumi liecina, ka gan Padome, gan Komisija ir apņēmusies pēc iespējas ātrāk pabeigt šo procesu. Es arī piekrītu Füle kungam, ka sarunas ar Horvātiju ir iespējams pabeigt šogad, ja būs nepieciešamā labā griba un atbilstošā politika. Protams, tas ir arī Horvātijas uzdevums, jo īpaši veikt izšķirošos pasākumus.

Es gribētu šajā jautājumā atzīmēt, ka Horvātija ir guvusi ievērojamus panākumus, jo īpaši pēdējo mēnešu laikā un attiecībā uz korupcijas novēršanu. Horvātija ir parādījusi, ka neviens nav ārpus likuma vai atbrīvots no pasākumiem, lai apkarotu korupciju. Tas raida svarīgu signālu. Horvātija ir arī vienojusies ar Slovēniju un samērā ātri ir ratificējusi nolīgumu parlamentā, kas liecina, ka pastāv spēcīga kopīga apņēmība izpildīt nepieciešamās prasības. Es ceru, ka drīz tas pats notiks Slovēnijā. Esmu pārliecināts, ka Slovēnijas valdība pilnībā atbalsta vienošanos, un es ceru, ka iekšpolitiskās problēmas var atrisināt drīz un ka līgums var tikt ratificēts.

Tomēr vēl ir jāstrādā. Ir jau izvirzīts viedoklis, ka cīņa pret korupciju ir svarīgs elements. Tomēr situācija nemainīsies diennakts laikā. Šajā jomā ir daudz neatrisinātu jautājumu, bet es esmu pārliecināts, ka valdība un attiecīgās valsts iestādes ir apņēmušās turpināt šo cīņu bez politiskas ietekmes.

Attiecībā uz tiesu sistēmas reformu tā ietver ne tikai korupcijas apkarošanu, bet arī vairākus citus jautājumus, piemēram, mācības tiesnešiem. Horvātijai jāveic vairāki pasākumi, lai izveidotu mūsdienīgu tiesu sistēmu, un es ceru, ka tas notiks drīz.

Attiecībā uz sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) Füle kungs mums ir sniedzis precīzu un vispusīgu situācijas aprakstu. Brammertz kungs ir apliecinājis Ārlietu komitejai, ka darīts tiek daudz. Jautājums ir tikai par dažu dokumentu lietā pret ģenerāli Gotovinu atrašanu, bet Brammertz kungs ir izteicies, ka viņš nezina, vai šie dokumenti vēl eksistē, vai tie ir jau iznīcināti. Var gadīties, ka daži no tiem nekad nav eksistējuši. Tomēr es ceru, ka Horvātija šajā sakarā dara visu, kas ir tās spēkos. Es vēlētos, lai darba grupai, kuru minēja Füle kungs, būtu plašs citu valstu ekspertu atbalsts, neapstiprinot Horvātijas centienus automātiski jau iepriekš. Tomēr es uzskatu, ka šajā jomā ir panākts diezgan liels progress. Es ceru, ka daži nelieli jautājumi tiks atrisināti tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā, pārliecinot Brammertz kungu, ka viņš saņem pilnīgu atbalstu.

Labi panākumi ir gūti arī attiecībā uz bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanos. Joprojām pastāv dažas problēmas detalizētā līmenī, kuras ir samērā grūti atrisināt. Ja cilvēki ir aizbēguši no mājām, kuras viņiem nepiederēja, bet kurās viņi ir bijuši īrnieki, piemēram, no sociālajām mājām, kuras pastāvēja bijušajā Dienvidslāvijā, ir grūti organizēt viņu atgriešanos un atkal nodrošināt viņiem mājokli. Lai gan daudzi cilvēki principā vēlas atgriezties, ekonomikas krīzes un bezdarba rezultātā, kad viņi ierodas reģionos, kur jau ir augsts bezdarba līmenis, viņiem varētu nebūt izdevīgi atgriezties tik lielā skaitā.

Tā ir taisnība, ka ir gūti daudzi panākumi šajā jomā. Esmu pārliecināts, ka pašreizējā valdība un, es ceru, arī opozīcija strādās kopā, lai veiktu galīgos pasākumus. Atkal un atkal Horvātijā pēdējos mēnešos ir kļuvis skaidrs, ka vienota pieeja Eiropas jautājumiem ir noteicošais faktors. Ir jābūt plašai apņēmībai atrisināt neatrisinātās problēmas un, neraugoties uz iekšējām atšķirībām, saprast, ka ceļš ved uz Eiropu un ka Horvātijai tajā jānokļūst pēc iespējas ātrāk.

(Aplausi)

  Zoran Thaler, autors. – (SL) 2009. gads bija veiksmīgs kandidātvalstij Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (BDMR). To ir apstiprinājusi gan Eiropas Savienības Komisija, gan divas prezidentūras — Zviedrija un tagad Spānija. Tas ir teikts arī manā ziņojuma projektā.

Skopjes iestādes ir pievērsušās pievienošanās partnerības galvenajām prioritātēm, kas pazīstamas kā kritēriji. Otrkārt, BDMR ir pirmā valsts reģionā, kas atbilst visām vīzu režīma liberalizācijas prasībām. Tas tika panākts jau pagājušā gada jūlijā, un bezvīzu režīms stājās spēkā 19. decembrī. Tā ir atrisinājusi robežu strīdu ar Kosovu un ir veiksmīgi sadarbojusies tādās reģionālajās iniciatīvās kā CEFTA un Dienvidaustrumeiropas sadarbības process. Tā ir veiksmīgi sadarbojusies arī ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas Kara noziegumu tribunālu Hāgā. Pagājušā nedēļā BDMR Parlaments pieņēma rezolūciju par Srebreņicu.

Ko mēs Parlamentā cenšamies panākt ar šo rezolūciju un ar manu ziņojumu par BDMR progresu? Mēs galvenokārt vēlamies palīdzēt. Mēs vēlamies veicināt BDMR progresu stabilitātes ceļā uz Eiropas Savienību. Mums jāatceras, ka BDMR bija vienīgā bijušās Dienvidslāvijas republika, kas veiksmīgi izvairījās no Miloševiča kariem.

Otrkārt, mēs vēlamies palīdzēt mūsu dalībvalstij Grieķijai un tādējādi Eiropas Savienībai kopumā, jo mums ir jāpatur prātā, ka jebkura valsts plaukst tikai tiktāl, ciktāl plaukst tās kaimiņvalstis. Tas ir empīrisks fakts, kuru var arī pierādīt. Tieši tāpēc es aicinu mūsu draugus Grieķijā, mūsu dalībvalsts kolēģus, mēģināt atrisināt šo problēmu kopā ar valdību Skopjē un atslābināt pieeju tās ziemeļu robežu jautājumam. Aicinu Grieķiju būt patiesai, taisnīgai un tālredzīgai līderei, Balkānu vadītājai un sponsorei. Mūsdienu Balkāniem tas ir vajadzīgs.

Šajā sakarā es īpaši gribētu sveikt Darba kārtību2014. gadam (Agenda 2014), iniciatīvu, ko sagatavojusi Grieķijas jaunā valdība Papandreou kunga vadībā. Labs veikums šajā iniciatīvā! Es atbalstu Grieķiju. Darīsim visu iespējamo, lai sasniegtu šo mērķi. Parādīsim solidaritāti gan Grieķijai, mūsu dalībvalstij, gan Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai. Solidaritātei ir jābūt savstarpējai.

Mums ir jāpatur prātā, ka Balkāni ir kā velosipēda brauciens. Ja tas brauc, ja pedāļi tiek mīti uz priekšu, viss ir vairāk vai mazāk labi, bet, ja tas apstājas, tā ir bloķēšana, ja tas iebrauc strupceļā, mēs krītam, mēs visi nokrītam. Ja mēs tagad apstātos, miers, stabilitāte, drošība un sociālā kohēzija varētu sagrūt.

Noslēgumā ļaujiet man uzsvērt vēl vienu faktu: BDMR ir kandidātvalsts kopš 2005. gada. Mums visiem ir jāapzinās mūsu lēmumu vai nespējas pieņemt lēmumus sekas. Ikreiz, kad es apmeklēju Skopji, es vienmēr skaidri pasaku viņiem, ka viņi atbild par risinājuma atrašanu attiecībās ar savu kaimiņu Grieķiju.

Tāpēc mēs šeit aicinām varas iestādes Skopjē, Atēnās un Sofijā, kā arī Spānijas prezidentūru, komisāru Füle, Augsto pārstāvi ārlietās Ashton un Parlamentu — darīsim visu katrs atbilstoši savai kompetencei, lai palīdzētu atrisināt šo problēmu. Tā mēs varam panākt citādākus un labākus Balkānus, nekā esam tos redzējuši pēdējo 20 gadu laikā.

  Ria Oomen-Ruijten, autore. – (NL) Ļaujiet man sākt, sirsnīgi sveicot komisāru Füle: apsveicu ar iecelšanu amatā un ceru uz ciešu sadarbību ar jums.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem kolēģiem deputātiem, kuru konstruktīvais ieguldījums šajā ziņojumā ir ļāvis mums panākt vienprātību lielākajā daļā jomu. Es gribētu arī atkārtot, ka mans, kā referentes, mērķis šim Parlamentam ir panākt situāciju, kurā mēs paužam skaidru, līdzsvarotu un saskaņotu nostāju. Es uzskatu, ka mēs to varam tikai tad, ja kopā mēģinām panākt plašu balsu vairākumu.

Faktiski man ir trīs ziņas par Turciju. Vispirms, un ar to arī sākas ziņojums, aplūkosim atklātās debates, pēc tam konstitūciju un tiesību aktu izpildes nodrošināšanu. Sākšu ar debašu atklāšanu, demokrātisko sākumu. No pilnīgi objektīva viedokļa mēs atbalstām plašās diskusijas, kuras Turcijas valdība uzsāka pagājušā gadā attiecībā uz kurdu tiesībām, Alevi kopienu, armijas lomu un tā tālāk.

Tomēr, priekšsēdētāja kungs, pagājušā gada decembrī pieņemtā Konstitucionālās tiesas sprieduma dēļ atkal sāksies teroristu uzbrukumi. Bija Demokrātiskās sabiedrības partijas (DTP) biedru arestu vilnis, un Turcijas parlamenta deputātiem joprojām draud apcietināšana. Līdz ar to atklātās un pozitīvās diskusijas, kas notiek kopš vasaras, visticamāk, ir pāragri beigušās. Protams, priekšsēdētāja kungs, es, kā tautas pārstāve, respektēju juridiskus spriedumus, bet es arī saprotu, ka Konstitucionālā tiesa, kas aizliegusi politiskās partijas, ir noteikusi, ka Turcijai tagad aizrautīgi jāiesaistās tajā, ko ir ieteikusi Eiropas Padome un Venēcijas Komisija. Es tad aicinu Turciju to darīt, lai nodrošinātu, ka šāda veida neveiksmīgas situācijas nerodas no jauna.

Priekšsēdētāja kungs, šeit man jāmin cits tiesas spriedums, proti, tiesību akta, kas ierobežo kara tiesas jurisdikciju, atcelšanu. Kā parlamentārieši mēs nevaram kritizēt spriedumu, taču tas vēlreiz liecina, ka šo spriedumu pamats konstitūcija ir neatbilstoša tādā nozīmē, ka — un tas ir jāformulē uzmanīgi — jebkurā gadījumā tā ir pamats šādu spriedumu pieņemšanai. Tieši tāpēc mēs visi vēlreiz aicinām Turciju nekavējoties pārskatīt savu konstitūciju, jo tikai tā iespējams sākt ieviest reālas reformas, kas ir tik nepieciešamas, lai modernizētu Turcijas sabiedrību.

Priekšsēdētāja kungs, mans trešais pamatjautājums attiecas uz pieņemto tiesību aktu īstenošanu un izpildi. Sieviešu tiesību, reliģijas brīvības jomā un attiecībā uz sliktu apiešanos ar kriminālnoziegumos aizdomās turamajiem arī jāievēro noteiktie standarti visā Turcijā. Priekšsēdētāja kungs, tāpēc es aicinu papildu uzmanību pievērst tiesību aktu izpildei.

Tagad aplūkosim grozījumus. Kipras jautājumā es mēģināju panākt skaidru un plašu kompromisu ar ēnu referentiem. Turcijai ir jāzina, ka papildu protokols, par ko ir panākta vienošanās, ir jāpieņem bez kavēšanās. 34. punktā es esmu aicinājusi visas puses nodrošināt, ka tiek panākts risinājums attiecībā uz Kipras iedalījumu. Šajā punktā es konkrēti lūdzu Turciju sūtīt pozitīvus signālus.

Priekšsēdētāja kungs, jaunajā 48. punktā mēs uzsveram, ka abi līderi jāmudina saņemt drosmi un panākt šai salai drīzu risinājumu. Tas ir absolūti nepieciešams. Es teiktu Cornelissen kundzei, ka, lai gan jūsu grozījums par vardarbību pret sievietēm, iespējams, ir nedaudz liekvārdīgs, Eiropas Tautas Partijas grupa (Kristīgie demokrāti) arī, kā tas tiek sagaidīts, to atbalstīs.

Priekšsēdētāja kungs, visbeidzot, es gribētu atkārtot vēlreiz, ka arī šogad mans mērķis ir sniegt ziņojumu, kurā izklāstīts ļoti skaidrs vēstījums, un tas ir kritisks, bet arī līdzsvarots. Mana pārliecība ir, ka, ja mēs pieņemtu šo ziņojumu ar lielu balsu vairākumu, mēs arī atrastu labu risinājumu, kā Turcijai modernizēt valsti un veidot to labvēlīgu visiem iedzīvotājiem.

  Bernd Posselt, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums ir skaidras Padomes un Komisijas ieceres. Mēs ceram, ka šogad sarunas ar Horvātiju tiks pabeigtas, bet sarunas ar Maķedoniju —uzsāktas. Tas ietver atziņu, ka politika attiecībā uz minoritāšu grupām šajās abās valstīs ir labāka nekā daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ka visas minoritātes un etniskās grupas abās valstīs ir pārstāvētas to valdībās. Füle kungs, jautājums par bēgļu atgriešanos, ja jūs mani atvainotu to sakot, Horvātijā ir atrisināts tādā veidā, kāds varētu kalpot par paraugu citām valstīm. Tāpēc es gribētu teikt pavisam skaidri, ka mums ir, protams, jāizskaidro šīm valstīm, ka tām joprojām ir nepieciešams pielikt pūles. Tomēr teikt, ka bumba ir tikai Horvātijas laukumā, ir pilnīgi nepieņemami. Horvātija ir ratificējusi robežlīgumu, un es vēlētos pievienoties Swoboda kungam, kas aicināja Slovēnijas Parlamentu darīt to pašu. Padomei ir jāatver trīs sarunu sadaļas. Es gribētu aicināt Ministru Padomes Spānijas pārstāvi nodrošināt, ka tās tiek atvērtas Spānijas prezidentūras laikā. Tas ļaus Horvātijai, ja pret to izturēsies godīgi, pabeigt sarunas šogad.

Attiecībā uz nejēdzīgo Maķedonijas blokādi sakarā ar nosaukuma problēmu arī šajā gadījumā bumba nav tikai Maķedonijas laukumā. Tā vietā atbildība ir Eiropas Savienības dalībvalstij, kas ir izveidojusi blokādi, kura ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Es gribētu, lai šobrīd būtu skaidrs, ka ES ir jārīkojas godīgi, citiem vārdiem sakot, mums ir jāpieprasa lietas no citiem, bet mums ir arī jāņem vērā mūsu pašu standarti, pretējā gadījumā mēs zaudēsim visu uzticamību. Es uzskatu, ka šogad šajā Parlamentā pēc ilga un sarežģīta ceļa mums ir svarīgi strādāt pie balsošanas par Horvātiju. Tad šeit var ierasties novērotāji, tāpat kā ieradās Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas novērotāji, un mēs tos laipni sagaidījām. Es ceru, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas var notikt Horvātijā vai nu nākamā gadā, vai gadu pēc tam un ka Horvātijas deputāti pievienosies mums šeit Parlamentā un palīdzēs sagatavot citu Dienvideiropas valstu iestāšanos, no kurām Maķedonija ir pirmā.

  Kristian Vigenin, S&D Grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētāja kungs, Füle kungs, es vēlos pievienoties, apsveicot jūs kā jauno Eiropas Komisijas locekli un teikt, ka tā faktiski ir svarīga zīme, ka šodien pirmās debates šajā Parlamentā, iesaistot jauno Komisiju, ir par paplašināšanos.

Patiesībā mums nav nepieciešams atkārtot, ka paplašināšanās ir izrādījusies un pierādījusi sevi kā viens no Eiropas Savienības visveiksmīgākajiem politiskajiem virzieniem. Novēlu jums panākumus. Mūsu Parlaments darīs visu iespējamo, lai atbalstītu jūs šajos centienos, jo mēs šeit, Eiropas Parlamentā, faktiski esam stingrākie paplašināšanās virzītāji šajā drošības, labklājības un pilsoņtiesību reģionā, kas ir Eiropas Savienība.

Šajā sakarā es domāju, ka triju referentu paziņojumi izcēla nopietno darbu, ko ir paveikusi Ārlietu komiteja un viņi personīgi. Es vēlos viņus ar to apsveikt un teikt, ka šie trīs ziņojumi, kurus mēs šodien apspriežam, Ārlietu komitejā tika pieņemti ar lielu balsu vairākumu. Es ceru, ka tā būs arī šodien.

Uzsveru, ka mēs vēlamies izmantot mūsu ziņojumus arī, lai raidītu ļoti skaidru signālu šīm trim valstīm, lai gan vispārējās debates, iespējams, zināmā mērā mīkstinās mūsu vēstījumus, ka mēs joprojām esam apņēmīgi turpināt procesu, bet, ka ir jautājumi, no kuriem nevar izvairīties, saistībā ar kuriem šīm trim valstīm ir jārīkojas. Tie galvenokārt ir saistīti ar faktu, ka Eiropas Parlaments nevar un nevarēs pievērt acis uz virkni jautājumu saistībā ar Kopenhāgenas kritērijiem, kas atbalsta pamattiesību aizsardzību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un biedrošanās brīvību, kā arī minoritāšu tiesību aizsardzību, labas kaimiņattiecības utt.

Es gribētu īsi pakavēties pie trim jautājumiem, kas, manuprāt, ir būtiski, lai panāktu progresu attiecībā uz triju valstu pievienošanos. Pirmkārt, attiecībā uz Horvātiju ir skaidrs, ka šai valstij ceļš uz dalību ir jau atvērts. Ar Slovēniju panāktā vienošanās ir ārkārtīgi svarīga, bet mēs aicinām to ratificēt, cik drīz vien iespējams, lai sarunas ar Horvātiju līdz ar to būtu iespējams noslēgt līdz šā gada beigām.

Attiecībā uz Maķedoniju mēs ceram, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika parādīs nepieciešamo elastību. Mēs ceram arī, ka jaunā Grieķijas valdība atradīs risinājumu valsts nosaukuma problēmai, lai sarunu sākšanai ar Maķedoniju varētu noteikt datumu šogad.

Ciktāl Kipras jautājums attiecas uz Turciju, no tā nevar izvairīties. Kamēr vispirms nebūs panākts progress šajā jautājumā, Turcija nevar cerēt uz būtisku progresu integrācijas procesā.

  Ivo Vajgl, ALDE grupas vārdā. – (SL) Ar rezolūciju par Horvātiju, kuru Parlamentam ir jāpieņem šodien, mēs atzīsim, ka šī valsts, veicot demokrātiskas sistēmu reformas un saskaņojot tās tiesību aktus ar Eiropas Savienības likumu kopuma (acquis) prasībām, ir guvusi panākumus attiecībā uz atbilstību Eiropas Savienības pievienošanās kritērijiem. Līdz ar to Horvātija stabili ierindojas to valstu saraksta augšpusē, kurām ir izredzes kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādējādi Horvātijai paveras iespēja arī pabeigt sarunas jau šogad, kā esam to paredzējuši mūsu ziņojumā.

Mēs esam ļoti apmierināti konstatēt, ka jaunā Horvātijas premjerministre Kosor kundze ir ātri un veiksmīgi veikusi pasākumus tajās jomās, kurās mēs līdz šim esam sastapušies ar vislielākajiem šķēršļiem: cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, administratīvās reformas programmu īstenošanā, kara noziegumu izskatīšanā un juridiskās vai konstitucionālās aizsardzības nodrošināšanā etniskajām un citām minoritātēm.

Parakstot vienošanos ar kaimiņvalsti Slovēniju vērsties šķīrējtiesā robežu jautājumos, jaunā Horvātijas valdība ir ne tikai novērsusi šķēršļus sarunu procesam, bet arī ir pavērusi iespēju citu jautājumu izlemšanai. Ir svarīgi, ka Horvātija turpina risināt robežu strīdus ar citām kaimiņvalstīm un nodrošina, ka šīs sarunas notiek labā ticībā un saskaņā ar principu pacta sunt servanda.

Es vēlētos atzīmēt arī to, ka šajā rezolūcijā, kas tika sagatavota mana kolēģa deputāta un referenta Hannes Swoboda lieliskajā vadībā, ir objektīvā un pozitīvā veidā ir akcentētas problēmas arī tajās jomās, kurās Horvātijai joprojām ir daudz darāmā. Nosaucot tikai dažas, tā ir sadarbība ar Hāgas tribunālu, līdz šim pieliktās pūles cīņā pret korupciju, ekonomikas un finanšu pārstrukturēšana un lielāka apņemšanās un patiesa vēlme novērst šķēršļus, lai atgrieztos Horvātijas serbu iedzīvotāji. Horvātija ir arī viņu dzimtene.

Pozitīvie progresa ziņojumi par Horvātiju un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku arī būtu jāuzskata par noteiktu ES paplašināšanās atvērtības signālu visām Rietumbalkānu valstīm un apstiprinājumu saistībām, kuras esam uzņēmušies pret šīm valstīm, tostarp pret Turciju, ja tās izpildīs visus attiecīgos kritērijus. Tomēr galvenokārt tas ir atkarīgs no šīm valstīm. Ļaujiet man nobeigumā novēlēt mūsu jaunajam komisāram Füle kungam labus panākumus. Es zinu, ka viņš paveiks lielisku darbu.

  Franziska Katharina Brantner, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Verts/ALE grupas vārdā es vispirms vēlētos sirsnīgi sveikt Füle kungu ar komisāra amatu šajā Parlamentā. Esam priecīgi sadarboties ar jums un ceram uz mūsu turpmāko sadarbību. Es gribētu arī pateikties Swoboda kungam par labo sadarbību pie Horvātijas ziņojuma. Es domāju, ka tā bija laba sadarbība šajā procesā, un es pateicos kolēģiem.

Es tikai gribētu teikt, ka en bloc vietā mēs labāk būtu vēlējušies tādas debates, kurās visas trīs valstis no rīta būtu apspriestas atsevišķi. Mēs domājam, ka tā būtu bijis lietderīgāk, nevis tās visas sajaukt kopā, bet tā ir piezīme no malas.

(DE) Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupa atbalsta Horvātijas ātru pievienošanos Eiropas Savienībai, un mēs atzinīgi vērtējam ļoti straujo progresu, ko šī valsts ir panākusi. Horvātijas ātra pievienošanās būs svarīgs signāls drošības politikai visā Rietumbalkānu reģionā. Tas nozīmē, ka dalības solījums, kuru visām Rietumbalkānu valstīm deva Eiropas valstu vai valdību vadītāji Salonikos, joprojām ir spēkā. Šā solījuma uzticamība un likumība ir milzīgs stimuls visām reģiona valstīm, īstenot tālejošas reformas, kuru rezultātā šīs valstis kļūs drošākas, stabilākas un labklājīgākas.

Ir svarīgi pateikt attiecībā uz Horvātiju, ka valsts civildienests ir jānostiprina un jāveido pārredzamāks. Izšķirošais faktors šeit ir ne tikai jaunu tiesību aktu pieņemšana, bet galvenokārt tiesību aktu administratīvā īstenošana. Mēs Verts/ALE grupā vēlētos redzēt labākus rezultātus šajā jomā. Mēs uzskatām, ka vienīgais korupcijas un organizētās noziedzības problēmu risinājums ir konsekventi īstenot jaunus tiesību aktus un direktīvas. Tas pats attiecas uz tiesu varu un īpaši svarīgo tiesu sistēmas sadaļu, kas vēl nav apspriesta. Horvātijas valdības sniegtie paziņojumi ir laba lieta, bet tie ir jāapliecina ar darbiem, kas situāciju tiesās uzlabo de facto. Mēs vēlētos redzēt lielāku pārredzamību un arī mazāku politisko ietekmi šajā jomā.

Šā iemesla dēļ mēs ierosinām četrus grozījumus, par kuriem es gribētu jūs aicināt balsot. Pirmais attiecas uz cīņu pret korupciju. Mēs vēlētos, lai tiktu iekļauta konkrēti būvniecības un pilsētplānošanas nozare, jo tā ir joma, kurā tiek slēgti lielākie valsts pasūtījuma līgumi.

Otrkārt, 19. punktā mēs gribētu atsauci uz to, ka geju un lesbiešu situācija ir neapmierinoša. Cilvēkiem no šīm minoritātēm ir bijuši atkārtoti uzbrukumi. Mēs tagad esam saņēmuši solījumus no Horvātijas valdības, ka daži no šiem gadījumiem tiks izmeklēti. Mēs uzskatām, ka šī ir ļoti pozitīva zīme, un vēlētos iedrošināt Horvātijas iestādes paātrināt diskriminācijas novēršanas akta īstenošanu.

Mans pēdējais jautājums ir par to, ka mums nav redzējuma par Horvātijas jauno enerģētikas politiku. Tādēļ mēs vēlētos aicināt jūs atbalstīt mūsu 7. grozījumu. Mēs ceram uz Horvātijas drīzu pievienošanos Eiropas Savienībai.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ECR grupa atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos. Lielākā vienotajā tirgū mēs saskatām ne tikai būtiskus ieguvumus, atšķirībā no dažiem šā Parlamenta deputātiem, mēs tajā meklējam arī federālu centienu kliedēšanu Eiropas Savienības centrā. Tomēr kandidātiem jāatbilst stingrajiem un precīzajiem standartiem, kas izklāstīti Kopenhāgenas kritērijos.

Tādēļ mēs pilnībā atbalstām Komisijas rūpīgo pieeju kandidātvalstu sagatavošanā dalībai ES un vēlmi ņemt vērā iepriekšējās paplašināšanās pieredzi, jo īpaši jaunāko — Bulgārijā un Rumānijā, kurās bija neatrisinātas problēmas organizētās noziedzības un korupcijas novēršanas jomās. Horvātija, līdz ar Islandi, ja tā tiks apstiprināta kā kandidātvalsts, neapšaubāmi ir visvairāk gatava pievienoties Eiropas Savienībai, un tās pievienošanās palīdzēs stabilizēt Rietumbalkānus. Atzīstot, ka robežu strīds ar Slovēniju vēl nav atrisināts, mēs nedomājam, ka divpusējo strīdu dēļ vajadzētu atlikt Horvātijas dalību. Itālija, galu galā, neapturēja Slovēnijas pievienošanos, neraugoties uz robežu un minoritāšu strīdu tajā laikā.

Kā Komisijas ziņojumā skaidri izklāstīts, Horvātija ir arī panākusi nelielu būtisku progresu, izpildot sarunu kritērijus, un valsts apņemšanās izpildīt ES prasības joprojām ir spēcīga. Arī Maķedonija tagad ir pilnībā atgriezusies uz dalības ceļa, un mēs atzinīgi vērtējam tās, kā arī Serbijas un Melnkalnes, ES vīzu režīma liberalizāciju un atbalstām tūlītēju vēršanos Padomē, lai varētu uzsākt sarunas par Maķedonijas iestāšanos ES.

ECR grupa uzskata, ka gandrīz komiskais nosaukuma strīds ar Grieķiju ir jāatrisina saprātīgi un ātri. Prezidents Ivanovs ir palīdzējis iekustināt Maķedonijas ES ambīcijas, un mēs ceram, ka viņa aicinājums tikties ar nesen atkārtoti ievēlēto Grieķijas prezidentu tiks savstarpēji pieņemts draudzīgā un kaimiņvalstu attiecību garā. Tajā pašā laikā Turcijas ES dalības pieteikums joprojām ir problemātisks, īpaši cilvēktiesību jomā. Nesenais šausminošais gadījums, kad pusaudžu meitene tika dzīva aprakta par to, ka sarunājās ar zēniem, vienkārši apbruņo tos, kuri saka, ka Turcijai nav vietas Eiropas Savienībā. Turcijas nespēja atzīt Kipru vai īstenot Ankaras protokolus, kā arī kavēšanās ar līguma ratifikāciju, lai atjaunotu attiecības ar Armēniju, sagādā vilšanos.

Nobeigumā, kā Parlamenta pastāvīgais referents par Melnkalni, es tikai vēlētos piebilst, ka nesen apmeklēju šo valsti un, manuprāt, tā ir labi pavirzījusies ceļā uz kandidātvalsts statusu un, es ceru, iegūs to pēc iespējas ātrāk.

Visbeidzot, arī es vēlētos izmantot izdevību manas ECR grupas vārdā apsveikt komisāru Füle sakarā ar viņa ievēlēšanu amatā vakar, un, viņam pildot gaidāmos grūtos uzdevumus, mana grupa pilnībā sadarbosies ar viņu.

  Takis Hadjigeorgiou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Jau sākumā vēlamies uzsvērt, ka esam par Turcijas integrāciju. Mēs patiesi tā domājam un ticam tai. Tā ir nepieciešama galvenokārt pašai Turcijai, lai aizsargātu visu minoritāšu tiesības, samazinātu vēlēšanu ierobežojumus attiecībā uz vietām Parlamentā un lai aizsargātu darba tiesības, piemēram, tiesības streikot un slēgt darba koplīgumus.

Reāla politiska risinājuma atrašana kurdu problēmai, armēņu genocīda atzīšana, attiecību normalizēšana ar kaimiņvalstīm un Kipras okupācijas izbeigšana ir daži no jautājumiem, kurus Turcijai ir nepieciešams risināt. Kā uzsvērusi Padome, steidzami un bez kavēšanās ir nepieciešams pilnībā un bez diskriminācijas izpildīt Ankaras nolīguma papildprotokolu.

Neņemot vērā starptautiskās tiesības, Turcija neļauj Kipras Republikai īstenot savas suverēnās tiesības tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Tādēļ mēs paziņojam, ka nepiekrītam viedoklim, ka būtu jāatver attiecīgā enerģētikas sadaļa.

Nobeigumā es gribētu komentēt dažu deputātu nodomu balsot par grozījumu, aicinot visas ieinteresētās puses palīdzēt atrisināt Kipras jautājumu. Esmu pārliecināts, ka visi palīdzēs. Tomēr, vai nav nepieņemami visus nosaukt par vienlīdz atbildīgiem, cietušo un okupantu uzskatot par vienlīdz atbildīgu? Ja mēs vēlamies rast risinājumu Kipras jautājumā, mums ir jāuzsver Turcijas pienākumi. Mums ir atklāti jārunā ar Turciju, kuras integrāciju, es nobeigumā atkārtoju, mēs atbalstām. Tomēr mēs atbalstām Turcijas integrāciju Eiropas Savienībā, nevis Eiropas Savienības integrāciju Turcijā.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Riskējot atkal sarūgtināt Turcijas diplomātus — ievērojiet viņu reakciju uz daudziem Eiropas Parlamenta grozījumiem — es aicinu Padomi un Komisiju ietvert šādus piecus punktus darba kārtībā turpmākajās sarunās ar Turcijas iestādēm.

1. Juridiskas personas statusa piešķiršana visām reliģiskajām kopienām Turcijā — būtisks priekšnosacījums reliģijas brīvības īstenošanai Turcijā.

2. Sabiedrības naida kampaņas tūlītēja izbeigšana pret Turcijas kristiešiem divkārt negatīvas nozīmes termina „misionāru darbība” aizsegā mācību grāmatās un vietējos plašsaziņas līdzekļos, it kā Turcijas kristieši pēc definīcijas kaitētu valstij un tiem būtu noliece uz tās graušanu.

3. Neislāmisko minoritāšu, kuri ieņem svarīgus civilos un militāros amatus Turcijas valdības aparātā, klajas diskriminācijas tūlītēja izbeigšana.

4. Efektīvi valsts pasākumi pret pieaugošo antisemītismu sabiedriskajā dzīvē Turcijā. Kāds Turcijas akadēmiķis nesen runāja par saindēto atmosfēru. Esmu gandarīts, ka atmosfēra ir joprojām pietiekami atvērta, lai akadēmiķis atklāti nāktu un teiktu šādu lietu. Tādēļ ir nepieciešami efektīvi valsts pasākumi pret pieaugošo antisemītismu sabiedriskajā dzīvē Turcijā, un šai sakarā tieši premjerministram Erdoğan jāuzņemas vadošā loma.

5. Visbeidzot, attiecību ar Irānas Islāma Republiku stingra tuvināšana transatlantiskajai politikai attiecībā uz Teherānu un tās strīdīgo kodolprogrammu. Turcijai ir jāpasaka, kurā pusē tā atrodas arvien aktuālākajā jautājumā par Teherānas kodolprogrammu. Kā NATO dalībvalstij un ES kandidātvalstij Turcijai ir jāuzvelk savas krāsas mastā. Tai jāizdara skaidra izvēle.

Es aicinu Padomi un Komisiju nopietni izturēties pret Kopenhāgenas kritērijiem un aktuālo Turcijas kritiku, kuru izklāstīju, un, komisār, vēlreiz es gribētu novēlēt jums visu labāko jaunajā amatā. Es ceru uz konstruktīvu apspriešanos, kā arī ticu, ka jūs pret Kopenhāgenas kritērijiem izturēsieties nopietni, un tādējādi mēs varēsim strādāt pie Turcijas — valsts, kuru arī es vēlos cienīt —modernizācijas.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Füle kungs, laipni lūdzam Parlamentā! Priekšsēdētāja kungs, Nīderlandes partija Brīvībai (PVV), mana partija, ir nolēmusi šajā Parlamentā darboties neatkarīgi. Šajā sakarā mums ir bijusi lieliska sadarbība ar grupu Brīvības un demokrātijas Eiropa un Messerschmidt kungu, kam es izsaku sirsnīgu pateicību.

Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos teikt, ka PVV neatbalsta paplašināšanos — ne uz Horvātiju, ne Maķedoniju un, protams, ne Turciju. Turcijas realizētā Kipras okupācija ir nelikumīga, tā mēs visi šajā Palātā uzskatām, bet tomēr turpinām iesaistīties sarunās ar Turciju, viņus šajā okupācijā nopietni nevainojot. Mēs Turcijai neesam noteikuši nekādas vai gandrīz nekādas sankcijas. To es uzskatu par ļoti gļēvu rīcību un tāpēc esmu iesniedzis grozījumu, kas nosoda šo okupāciju un pieprasa Turcijai atsaukt savu karaspēku no Kipras, pie tam izdarīt to nekavējoties. Tādēļ es ceru, ka jūs visi atbalstīsiet šo grozījumu.

Turklāt preses brīvība Turcijā atrodas zem smaga spiediena. Kad es apmeklēju Turciju, prese bija pat pilnīgi pakļauta. Mums tas ir stingri jānosoda, un tāpēc esmu iesniedzis 16. grozījumu.

Tagad, dāmas un kungi, mēs nonākam pie Irānas, negodīgas valsts. Islāma diktators Ahmadinedžads terorizē savus iedzīvotājus, grib noslaucīt Izraēlu no kartes un saka to atklāti, strādā pie tālas darbības rādiusa raķetēm, regulāri veic raķešu izmēģinājumus un vakar uzsāka urāna bagātināšanu, kas ir piemērots kodolieročiem. Dāmas un kungi, par to mēs nevaram izteikt neko citu kā riebumu. Turcija, kas vēlas pievienoties ES, uzskata Irānas valdību par lielu draugu, un tā ir stingri jānosoda par to, tāpēc esmu iesniedzis 17. grozījumu. Es paļaujos uz jūsu atbalstu.

Tālāk es vēlos aplūkot sarunas ar Turciju. Turcija, kas Irānu uzskata par draugu, okupē Kipru, apspiež kristiešus, pārkāpj sieviešu tiesības, ir Islāma konferences organizācijas (OIC) dalībniece, piemēro šariata likumu, kas ierobežo cilvēktiesības, un ir islāma valsts, nekad nevarēs pievienoties šai Savienībai. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas varētu notikt, un tāpēc es esmu iesniedzis apspriešanai 18. un 19. grozījumu, kuru mērķis ir izbeigt pievienošanās sarunas. Tādējādi es ceru, ka jūs visi atbalstīsiet manus grozījumus.

  Eduard Kukan (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos apsveikt Zoran Thaler ar viņa ziņojumu un pateikties viņam un visiem pārējiem kolēģiem par viņu ļoti konstruktīvo darbu, gatavojot šo rezolūcijas projektu. Sirsnīgi sveicu komisāru Füle un novēlu vislabākos panākumus turpmākā darbā.

Eiropas Tautas Partija uzskata, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika pēdējā gada laikā piedzīvoja daudz pozitīvu notikumu. Panākumi lielākās daļas kritēriju izpildē, lai uzsāktu ES iestāšanās sarunas, patiesi ir nozīmīgi un ievērojami. Fakts, ka Komisija ir ieteikusi sākt sarunas ar BDMR jāuzskata par skaidru vēstījumu, ka šī valsts ir uz pareizā ceļa.

Parlamentam tāpēc šis ieteikums stingri jāatbalsta un, pieņemot šo rezolūciju, jāsūta pozitīvs signāls šai valstij un visam reģionam. Es ceru, ka Eiropadome apstiprinās Komisijas lēmumu un šajā rezolūcijā iekļauto aicinājumu un tuvākajā laikā bez turpmākas kavēšanās dos zaļo gaismu sarunām ar BDMR. Es arī ceru, ka, kamēr tas notiks, sarunas nosaukuma jautājumā pavirzīsies uz priekšu un attiecības ar kaimiņvalstīm uzlabosies.

BDMR vajadzētu pieņemt izaicinājumu un pierādīt, ka tā ir gatava izpildīt visus Kopenhāgenas kritērijus, pamatojoties uz kuriem jāvērtē tās ambīcijas kļūt par ES dalībvalsti.

  Raimon Obiols (S&D). – (ES) Es domāju, ka ziņojums, par kuru mēs šodien balsosim, par Turcijas virzību ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir pozitīvs. Tas ir atklāts, un tam var izdarīt kritikas piezīmes, bet tas ir līdzsvarots ziņojums, un ar to es apsveicu referenti Oomen-Ruijten kundzi.

Protams, mūsu politiskā grupa dažiem aspektiem būtu pievērsusi lielāku uzmanību. Tomēr apspriežoties mēs esam panākuši plašu vienprātību, jo mēs uzskatām, ka ziņojumam būtu jāsaņem pēc iespējas lielāks šīs Parlamenta palātas atbalsts.

Mums ir nepieciešams šajā jautājumā sūtīt skaidru vēstījumu. Tam jābūt pozitīvam labas gribas vēstījumam, bet tam jābūt arī stingram, lai veicinātu sarunu procesu un stimulētu modernizējošu, demokrātisku reformu virzību Turcijā. Mums ir jābūt pilnīgā skaidrībā šajā jautājumā: mums ir nepieciešams pārvarēt šo lēnuma un neizlēmības posmu sarunu procesā.

Saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju sabiedrības atbalsts Turcijas dalībai ir samazinājies, un šai sabiedrības uztverei ir jāmainās. Vienīgais veids, kā to panākt, ir nodrošināt, lai sarunas un reformas turpina virzīties uz priekšu, ka Eiropas Savienība parāda konsekvenci saistībās, kuras tā uzņēmusies, un ka tā arī neraida pretrunīgus signālus, kas vairo nenoteiktību. Protams, Turcijai arī jāsper izšķirošie soļi ceļā uz reformu.

Turpmāk sagaidāmi divi scenāriji: sadalīšanās, konfrontācijas un neuzticības apburtais loks vai nopietnu, stingru un skaidru sarunu labvēlīgas attīstības cikls.

Ja šis ziņojums dod kaut pieticīgu ieguldījumu šajā virzienā, tad es domāju, ka varam būt apmierināti.

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā delegācijas vadītājs es gribētu, pirmkārt, apsveikt Thale kungu ar viņa ļoti līdzsvaroto ziņojumu. Skopje ir veikusi reformas un ir ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Mēs to vērtējam ļoti atzinīgi un esam ar to ļoti apmierināti. Vīzu režīma liberalizācija, iespējams, bija skaidrā un visvairāk pamanāmā zīme. Tas bija pavērsiens mūsu sadarbībā. Šis mērķis ir panākts tikai, pateicoties ciešajai sadarbībai ar ES dalībvalstīm. Tas nozīmē atvērtību, mijiedarbību un sadarbību.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka kandidātvalsts statuss Maķedonijai tika piešķirts pirms četriem gadiem un kopš tā laika mēs esam nepārtraukti uzdevuši jautājumu, kad tā beidzot pievienosies Eiropas Savienībai. Es vēlētos aicināt visas puses nodrošināt, ka nosaukuma konflikts, kas pašlaik ir uzmanības centrā, tiek atrisināts. Mums ir jāizmanto impulss, kas radies ar decembra Padomes lēmumu un jauno Grieķijas valdību. Šis impulss ar katru dienu samazinās. Es vēlos pusēm izskaidrot, ka, ja mēs tagad koncentrēsimies citiem jautājumiem, piemēram, finanšu krīzei, Maķedonijas pievienošanās mērķis tiks atbīdīts tālāk fonā. Mēs noteikti nevēlamies, lai tas notiktu, un tāpēc mums ir jāturpina pielikt visas pūles šajā jomā.

  Marije Cornelissen (Verts/ALE). – (NL) Pēdējā pusgada laikā esmu izmantojusi katru iespēju doties uz Balkāniem un Turciju un tur runāt ar cilvēkiem. Uz vietas redzētais, kas notiek, lai pievienotos ES, atstāj milzīgu iespaidu: lieli politiskie sasniegumi un, pirmkārt, pilnīgi praktiskas izmaiņas, kas dod labumu cilvēkiem, kas tur dzīvo.

Melnkalnē, piemēram, beidzot ir atzīta homoseksualitātes pastāvēšana. Turcijā, sieviešu patversmēm beidzot ir izdevies panākt labas attiecības ar policiju, nosaucot tikai divus piemērus. Mums būtu jābūt sajūsmā par to, kas ir panākts šajās valstīs, un to, kas noris labi, bet tajā pašā laikā mums ir ļoti skaidri jānosaka, kas vēl ir jādara.

Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm jāturpina uzstāt uz kritērijiem, kurus mēs noteicām procesa sākumā. Tomēr mums arī jāizvairās mazināt pievienošanās procesa spēku, uzstādot papildu šķēršļus.

Es tikai vēlos uz brīdi pievērsties Maķedonijai. Mēs visi piekrītam, ka divpusējā nosaukuma problēma ir jāatrisina. Mēs visi piekrītam arī tam, ka ES šajā procesā ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts. Divpusējās problēmas paši par sevi nedrīkst būt šķērslis pievienošanās procesam. Tas attiecas uz Maķedoniju, bet tikpat labi arī uz Horvātiju, Serbiju, Turciju, Kosovu un Īslandi. Cilvēkiem, kas tur dzīvo, pievienošanās izredzes ir pārāk svarīgas, lai viņus turētu kā ķīlniekus divpusēju nesaskaņu atrisināšanai.

Tādēļ es aicinu jūs visus arī balsot par mūsu grozījumu, 4. grozījumu, kura mērķis ir ziņojumā par Maķedoniju iekļaut jaunu punktu — 30. panta 2. punktu. Saistībā ar šiem trim ziņojumiem es aicinu jūs visus arī noteikti paturēt prātā, cik ļoti svarīgs ir pievienošanās process.

  Tomasz Piotr Poręba (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, vispirms es vēlētos apsveikt jūs, Füle kungs, ar ievēlēšanu amatā. Esmu pārliecināts, ka mēs sekmīgi un efektīvi strādāsim kopā pie Eiropas Savienības turpmākas paplašināšanās iespējām. Esmu pārliecināts, ka jūs pabeigsiet Eiropas Savienības sarunu procesu ar Horvātiju līdz gada beigām. Esmu pārliecināts, ka jūs drīz uzsāksiet arī sarunu procesu ar Maķedoniju. Es ceru, ka arī tas būs šogad.

Šajā runā es gribētu uzsvērt Horvātijas kā nākamās Eiropas Savienības dalībvalsts ārkārtējo nozīmi, īpaši saistībā ar mūsu kopīgo vērtību un drošības aizstāvību mūsu kontinentā. Mēs augstu vērtējam to, ka Horvātijas vienības ir NATO bruņotajos spēkos, kas atrodas Kosovā un Afganistānā. Aptuveni 300 horvātu karavīru, diplomātu un policijas virsnieku piedalās arī ISAF operācijās trīs reģionos Afganistānā. Mūsu jaunā sabiedrotā ir drosmīgi atbalstījusi mūsu cīņu pret terorismu vairākās NATO misijās. Esmu pārliecināts, ka Horvātijas dalība Eiropas Savienībā veicinās turpmāku stabilitāti Eiropas daļā, kas tikai pirms dažiem gadiem piedzīvoja nežēlīgu konfliktu un etnisko tīrīšanu.

Ja Horvātija pabeigs visas reformas, tā varēs pabeigt sarunas ar Eiropas Savienību līdz šā gada beigām. Tas ir labs mērķis, un es aicinu ikvienu atbalstīt šos centienus. Mums vajadzētu novērtēt to, ka Zagreba ir īstenojusi vairākas reformas, jo īpaši attiecībā uz tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, kā arī cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. Horvātijas ievešana Eiropas Savienības dalībvalstu saimē ir mūsu stratēģijas daļa, lai izveidotu demokrātijas un labklājības kontinentu. Šīs Balkānu valsts piemērs apstiprina, ka Eiropas Savienības paplašināšanās process ir spēcīgs stimuls politiskām un ekonomiskām reformām valstīs, kas tiecas uz dalību. Atcerēsimies to arī tad, kad raugāmies uz mūsu austrumu kaimiņu Ukrainu.

  Niki Tzavela (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējā gada laikā Turcijas daudzpusējā ārpolitika radījusi apjukumu gan starptautiskajā sabiedrībā, gan Turcijas laicīgajā sabiedrības daļā. Kurp virzās Turcija? Vai tā dodas daudzkultūru Eiropas vai islāmiskas valsts virzienā?

Īsumā atgādināšu Parlamentam tās politisko izturēšanos pret Irānu, nepieņemamo diplomātisko valodu pret Izraēlu, strīdu ar Ēģipti par Gazas robežām un Turcijas valdības neseno lēmumu atcelt iebraukšanas vīzas 7 arābu valstīm. Kā zināms, daudzās no tām radušas patvērumu Islāma ekstrēmistu apvienības, kuru biedri tagad var viegli iekļūt Eiropā un Rietumos. Par vīzu izsniegšanas atcelšanu jo īpaši ir sašutusi laicīgā valsts vara Turcijā.

Ja mēs ieviesīsim jaunas sankcijas pret Irānu, Turcijas nostāja ANO Drošības padomē būs sākuma punkts mūsdienu Turcijas nākotnes noskaidrošanā, tad mēs par Turciju šajā palātā runāsim savādāk.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Saprotamu iemeslu dēļ Eiropas sabiedriskā doma ir asi pret neeiropeiskās un islāmiskās valsts Turcijas pievienošanos. Iepriekšējā Komisija apsolīja, ka sarunas ar Turciju varētu tikt pārtrauktas, ja nāktu gaismā, ka Turcija nepilda savas demokrātiskās saistības, un ka sarunām būtu jāiet kopsolī ar reformu procesu Turcijā. Neviens no šiem solījumiem netiek pildīts.

Gluži pretēji, laiku pa laikam tiek atvērtas jaunas sarunu sadaļas, kamēr Turcija virzās drīzāk atpakaļ, nevis uz priekšu. Politiskās partijas ir aizliegtas, kurdu mēri arestēti, bet kristieši tiek pakļauti iebiedēšanai, vardarbībai un administratīviem aizspriedumiem. Kristiešu rakstniekiem un akadēmiķiem ir jāsāk slēpties. Nemaz nerunājot par tādu parādību kā piespiedu laulības un tā dēvētās goda slepkavības.

Kādu termiņu Komisija noteiks Turcijai, lai tā atzītu visas Eiropas Savienības dalībvalstis? Kad Turcijai būs jāizpilda Ankaras protokols? Kad tiks izbeigta Kipras nelikumīgā militārā okupācija?

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā mani kolēģi deputāti arī es vēlos apsveikt Füle kungu jaunajā amatā un es ceru, ka lieliskais iespaids, kuru viņš atstāja viņa noklausīšanās laikā Ārlietu komitejā, tiks apstiprināts viņa pilnvaru laikā, it īpaši jutīgajā paplašināšanās jomā.

Es vēlos teikt dažus vārdus par Turciju, vispirms apsveikt mūsu referenti Oomen-Ruijten kundzi ar lieliskajiem rezultātiem komitejā.

Viņas ziņojumā, kas attiecas uz 2008. un 2009. gadu, jautājumi nav nedz pārspīlēti, nedz nepietiekoši novērtēti; tajā akcentēti Turcijas centieni, mēģinot izpildīt Kopenhāgenas nosacījumus un kritērijus.

Manuprāt, šie centieni tomēr ir jāizskata, ņemot vērā Turcijas pašreizējos notikumus un politisko situāciju: Erdoğan kunga mērenās islāma valdības septiņi gadi, kuras vēlēšanas paredzētas 2011. gada jūlijā; valsts, kura sakāpina lietas, kas ierosinātas saistībā ar „vesera” operāciju; EMASYA protokola atcelšana, ar ko galvenās pilnvaras bija nodotas karaspēkam, un it īpaši nolēmums, ar ko aizliedza Demokrātiskās sabiedrības partijas darbību Turcijā.

Šie notikumi, komisār, nozīmē to, ka Turcijas gadījumā ir jārīkojas ar lielu piesardzību. Turcijai ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriju nosacījumi un prasības un, protams, ir jāievēro Ankaras protokols. Tomēr šajā konkrētajā kontekstā un situācijā, pats par sevi saprotams, komisār, ka gadījumā, ja tiek raidīts kāds nepareizs signāls, tas varētu izraisīt ļoti nopietnas sekas Eiropas Savienības drošībai, īpaši tad, kad valdošajai partijai nav tai vajadzīgā trīs piektdaļu balsu vairākuma parlamentā, lai grozītu konstitūciju; šāds signāls varētu radīt nopietnu, satraucošu satricinājumu jau tā nestabilajā valstī, kura ir Rietumu stratēģiskais partneris saistībā ar Ziemeļatlantijas aliansi.

Mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem sarunu procesā, lai nepieļautu nekādas kļūdas.

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es publiski atkārtoju savu apsveikumu komisāram Füle. Mēs šorīt jums likām agri celties uz savu pirmo dienu šajā darbā, un es domāju, ka tā nebūs vienīgā reize.

Turcijā ir ievērojama sabiedrības skepse, ka ES turēs savu solījumu un, tāpat kā jūs sastopaties ar skepsi vienā mūsu sabiedrības daļā ES, jūsu uzdevums, komisār, ir būt taisnīgam un objektīvam — un, jā, ar to iegūt sabiedrības uzticēšanos. Bet arī uzsvērt paplašināšanās pozitīvo pusi, pārvarēt sabiedrības skepticismu, un mūsu grupa jūs tajā atbalstīs.

Attiecībā uz Turciju Sociāldemokrātu un demokrātu grupa joprojām ir par pievienošanos un par reformām. Komisijas progresa ziņojumā teikts, ka reformas centieni ir atsākti, taču būtu jāintensificē. Mēs piekrītam. Tātad, attiecībā uz šo pirmo ziņojumu šā Parlamenta piecu gadu laikā ļaujiet man pievērsties manām sākumā minētajām piezīmēm par to, kā mums kā Parlamentam vajadzētu izturēties pret Turciju. Referentam — es cienu jūsu patieso apņemšanos panākt vienprātību šajā Parlamentā un es pateicos jums par jūsu sadarbību. Es ceru, ka nākamos gados jūs panāksiet piekrišanu politiskajās grupās, pirms iesniegt plenārsēdes grozījumus panāktos kompromisos ar komiteju, jo mūsu atšķirības ir nelielas.

Bet patiesa jūsu kā referenta dalība un šā Parlamenta pārbaude ir nodrošināt, ka mēs izmantojam mūsu ietekmi, lai gadu no gada nodrošinātu stabilu progresu Turcijas vadīšanā ceļā uz pievienošanos, un tam nepieciešama vadība gan šeit, gan arī valstī.

Mūsu Kipras kolēģiem — mēs saprotam netaisnības sāpi, kuru jūs uzjūtat. Mūsu grupā mēs esam centušies jūs pilnībā iekļaut mūsu vienprātībā, taču mēs noteikti šajā izšķirīgajā laikā centīsimies ieņemt tādu nostāju, kas atbalsta izlīguma centienus, lai nodrošinātu taisnīgumu abām kopienām un nevis ietekmētu to iznākumu, nostājoties vienā vai otrā pusē.

Citiem šajā parlamenta palātā — ir vajadzīga konstruktīva Turcijas kritika, mēs paši esam kritiski draugi. Bet tiem, kas uzstājas šajās debatēs, iebilstot pret Turciju, mēs sakām, ka jūs esat mazākumā; pārāk daudzi no jums pamatojas uz reliģisku neiecietību pret islāmu un meklē savas politiskās priekšrocības, tīši izraisot nepatiesas bažas par imigrāciju. Šie argumenti ir nīstami un nepieņemami tāpat kā jūs.

Visbeidzot, lielākajai daļai šajā Parlamenta palātā, kuri vēlas Turcijas pievienošanos, mums ir atkal un atkal jāsaka: noraidītāju spalgā balss nedrīkst mūs nomākt. Mēs ceram, ka mūsu turku kolēģi turpinās veikt sāpīgās izmaiņas savā sabiedrībā un grūti ietekmējamā valsts politikā.

Šīs reformas ir labas paši par sevi, bet tiem no mums, kuri šajā Parlamentā saka, mēs vēlamies pievienošanos: lai viņu centieni būtu tā vērti, mums ir jādara tas, ko mēs sakām, jāatver un jāslēdz sadaļas pēc būtības, sniedzot Padomes solījumus un pašiem darbojoties ticībā.

  Norica Nicolai (ALDE). – (RO) Es savā runā aplūkošu tikai Maķedoniju, jo es gribu uzsvērt, ka ziņojumā ir fiksēta Maķedonijas situācijas virzība un atbalstīts politiskais lēmums uzsākt sarunas ar šo valsti.

Es neapspriedīšu ziņojuma līdzsvarotību un veidu, kādā tajā sīki aprakstīti pozitīvie un negatīvie faktori, ar kuriem valsts cīnās.

Es vēlētos uzsvērt divas lietas. Izejas aptaujas un sabiedriskās domas aptaujas Maķedonijā liecina, ka šī valsts ir viena no „Eiro-optimistiskākajām" reģionā. Es domāju, ka iedzīvotāju atbalsts ir veiksmīga sarunu procesa nosacījums. Otrkārt, es domāju, ka Eiropas Savienības dalībvalstij Grieķijai ir jāizprot Eiropas modeļi izlīgumam ar vēsturi un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka strīds par Maķedonijas nosaukumu nebūtu šķērslis šīs valsts virzībai uz Eiropu, jo jebkura cita attieksme ir pretrunā ar Eiropas garu un būtību.

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu apsveikt komisāru Füle.

Pirmdien tiesas procesā Stambulā notika Hranta Dinka iespējamo slepkavu 12. nopratināšana. Pirmo reizi oficiālie novērotāji šajā tiesas procesā juta, ka tiesa patiesi cenšas noskaidrot patiesību un ka prokurors ir uzsvēris saistību starp šo tiesas procesu par varbūtējiem Hranta Dinka slepkavām un citiem uzsāktajiem tiesas procesiem, piemēram, par Ergenekon tīklu.

Šis fakts ir ļoti nozīmīgs, jo ar šo tiesas prāvu tiek tiesātas visas politiskās slepkavības, sabiedrības neiecietība un joprojām valdošā nesodāmība. Turklāt šo politisko slepkavību upuru ģimenes trāpīgi pauda salīdzinājumu, ka, atsaucoties uz Turcijas „dziļo valsti”, viņi paziņoja sevi par Hranta Dinka „dziļo ģimeni”. Stāstu jums to tādēļ, ka lietas virzās uz priekšu, un tādēļ, ka Turcijas pilsoniskajā sabiedrībā ir vēlme pēc un virzība uz reformām, kuru mērķis ir veicināt demokrātiju un tiesības, un šī vēlme un šī kustība ir ārkārtīgi spēcīgas.

Es vēlētos minēt arī vēl vienu piemēru, kas pašlaik lasāms laikrakstu virsrakstos — jau minētie ģimenes goda noziegumi, un tā ir 16 gadu veca meitene, kas tika atrasta apglabāta vistu kūtī un kuru par sarunāšanos ar zēniem bija notiesājusi ģimenes padome. Tas ir baismīgi, un tas ir noziegums. Šīs ģimenes locekļi, protams, ir jāliek cietumā.

Patiesībā pirms dažiem gadiem par šiem noziegumiem laikrakstos nerakstīja. Tāpēc šodien ir gandarījums par to, ka šie tā sauktie „goda noziegumi”, kas ir vienkārši barbariski noziegumi, Turcijas sabiedrībā vairs netiek noklusēti. Turcijas sabiedrība piedzīvo pārmaiņas, pat satricinājumus, un es domāju, ka, ja mēs apspriežam Turciju, mums ir skaidri jāapzinās, ka jebkura šīs valsts reforma dziļi ietekmē attiecības starp iedzīvotājiem, iekārtu, Turcijas vēsturi un demokrātiju. Tie ir absolūti svarīgi elementi.

Es uzskatu, ka mūsu process ir pilnīgi atklāts. Šodien mūsu procesa atklātums ir atzīts, un tas atbilst mūsu spējai atbalstīt sarežģītu, kritisku un vēsturisku procesu Kiprā. Šodien ES skaidri jāsaka Kiprai, ka mēs esam gatavi to atbalstīt un garantēt, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus, tostarp ekonomikas un finanšu līdzekļus, jebkuru vienošanos, kas panākta starp ziemeļiem un dienvidiem, un mēs esam arī apņēmušies nodrošināt, ka nekas ES tiesību aktu kopumā nevarēs kavēt panākt vienprātību Kiprā. Mums ir neatlaidīgi jāvirzās uz priekšu, Turcijas turpmākā dalība ES ir atkarīga arī no šā jautājuma.

  Geoffrey Van Orden (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, nav bieži, ka es piekrītu Flautre kundzei, bet es piekrītu daudzām viņas tikko teiktajām piezīmēm. Pirmkārt, es varētu pieprasīt vairāk godīguma mūsu attieksmē pret Turciju. Esmu pārliecināts, ka mēs visi vēlamies labas attiecības ar Turciju, un daudzi no mums, iespējams, lielākā daļa, vēlas kādu dienu redzēt Turciju kā Eiropas Savienības dalībvalsti, atšķirīgā Eiropas Savienībā no tās, kāda tā veidojas šodien. Tas ir tāpēc, ka daži atzīst, ka Turcijas pievienošanās neizbēgami mainīs ES projekta raksturu, vadot to nevēlamas politiskās integrācijas virzienā, pret kuru tie tik ļoti iebilst.

Man ir viens vai divi jautājumi Komisijai. Kas noticis ar sarunām ar Turciju? Kāpēc tik maz sadaļu ir atvērtas? Laikā, kad visās mūsu valstīs ir nopietnas bažas par enerģijas drošību un Turcijai ir šis izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, nodrošinot cauruļvadu maršrutu no Kaspijas jūras reģiona, kāpēc enerģētikas sadaļa nav atvērta? Un sakarā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Kiprā un turpinoties apvienošanās sarunām, mēs ļoti daudz domājam par Kipru. Turciju, protams, gandrīz nekad šajā Parlamenta palātā nevar apspriest bez atsauces uz Kipru, bet varbūt tas būtu lietderīgāk, ja tā vietā, lai vienmēr kritizētu Turciju, ES censtos sniegt tai lielāku atbalstu šajā jautājumā. Kāpēc mēs vienkārši aicinām Turciju izmantot savu ietekmi, ja abām ES dalībvalstīm Grieķijai un Kipras Republikai ir jāspēlē izšķirošā loma?

Es piekrītu, ka Turcijas garnizons Ziemeļu Kiprā būtu ļoti jāsamazina. Patiesībā es regulāri ierosinu turku emisāriem, ka vienpusēja karaspēka samazināšana būtu drosmīgs uzticības veicināšanas pasākums, bet mēs visi zinām, ka, ja tiktu īstenots Annana plāns, Turcijas karaspēka klātbūtne tiktu samazināta līdz tikai 650 un grieķu klātbūtne līdz 950. Tas ir skandalozi, ka nekāds reāls progress nav panākts starptautiskās tirdzniecības uzsākšanā ar Ziemeļu Kipru. Kāpēc Eiropas Savienība nav turējusi savu 2004. gada maijā doto solījumu izbeigt Ziemeļu Kipras izolāciju?

Starp visām pasaules vietām, kurās ES varētu būt patiesi lietderīga loma un kāda labdabīga ietekme, izceļas Kipra — tomēr mēs tur neesam. Nevainosim Turciju par ES iekšējām grūtībām.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL) . – (EL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu nostāja pret Eiropas Savienības paplašināšanos ir saskaņā ar mūsu nostāju pret Grieķijas, manas valsts, integrāciju Eiropas Savienībā un ar cīņu, lai atbrīvotu to no šīs imperiālistu mašīnas.

Viss paplašināšanās process ir saskaņā ar NATO stiprināšanu un NATO Rietumbalkānu okupāciju ar Kosovas atdalīšanos un ar Bosnijas un Hercegovinas destabilizāciju, ar Eiropas Savienības robežu apstrīdēšanu un stabilitāti reģionā, ar spaidiem pret Serbijas tautu, ar jaunām domstarpībām un pretstatiem Balkānos.

Tāpēc, ka tā sauktie divpusējie jautājumi vispār nav divpusēji jautājumi, tie ir starptautiski jautājumi, tāpēc tie tiek risināti ANO. Tajā pašā laikā, Balkānu reģionā ir neticama krīze, kuru izraisa reformas, kurām cilvēki šajos novados ir pakļauti, lai pievienotos Eiropas Savienībai.

Šis process ir saskaņā ar Ankaras nesamierināmību Kipras jautājumā, ar casus belli Egejas jūras reģionā, ko atbalsta Frontex, apstrīdot robežas šajā reģionā un efektīvi aizliedzot arodbiedrību kustību, un ar citiem pret demokrātiju vērstiem pasākumiem Turcijā.

Šis ir vēl viens iemesls, kāpēc mēs aizstāvam darba ņēmējus šajās valstīs pret integrāciju, lai viņi varētu cīnīties par savām tiesībām.

  Lorenzo Fontana (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Zviedrijas un Spānijas prezidentūras Turcijas dalību Eiropas Savienībā ir noteikušas par prioritāru tēmu, it kā tam tagad būtu iepriekš zināms noslēgums.

Daudzu iemeslu dēļ mēs neuzskatām, ka Turcijas dalība ir reāla vai iespējama. Pirmkārt, tāpēc, ka Turcija ģeogrāfiski neatrodas Eiropā; otrkārt, jo Turcija kļūst arvien vairāk un vairāk islāmiska un Ankara ir faktiski lielākās starptautiska mēroga islāma organizācijas OIC vadošā locekle; treškārt, tāpēc, ka reliģiskās minoritātes tiek vajātas un sabiedrībā ir iesakņojies uzskats par to mazvērtību, ceturtkārt, tādēļ, ka Turcija turpina oficiāli noliegt pusotra miljona armēņu kristiešu genocīdu un okupē Kipru, pārkāpjot starptautiskās tiesības gan militārā, gan politiskā ziņā.

Mums ir arī jāatceras, ka līdz ar Turciju Eiropas Savienībā tādas valstis kā Irāka, Irāna un Sīrija būs pie mūsu robežām. Visbeidzot, mums ir arī jāatceras, ka Turcija ar tās 90 miljoniem iedzīvotāju līdz 2030. gadam būs visvairāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka tai būs vislielākais deputātu skaits un nozīmīgākais procentuālais balsojums Eiropas Padomē; Eiropas līdzsvars noteikti būtu destabilizēts.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā daudzi citi kolēģi šajā Palātā šorīt, es apelēju pie godīguma un reālisma debatēs tieši attiecībā uz Turciju. Es atzinīgi vērtēju tos kolēģus, kuri ir lūguši provizorisku atbalstu Kiprai, lai panāktu sava veida rezolūciju ar Turciju.

Es vēlos ātri pievērst mūsu uzmanību vienam aspektam, kas nonācis manā uzmanības lokā, un tas ir daudzu iedzīvotāju, kurus es pārstāvu, nožēlojamais stāvoklis, kuri cieš smagus finansiālus zaudējumus nekustamo īpašumu izkrāpšanas rezultātā Turcijā. Kopš es jūlijā kļuvu par deputāti, man ir bijusi saskare ar daudziem vēlētājiem, kas ir ieguldījuši ievērojamas naudas summas, sākot no EUR 50 000 līdz EUR 150 000, un kuri pēc tam šos ieguldījumus ir zaudējuši, kā daudzos gadījumos izskatās, klaji krāpnieciskās darbībās. Es gribētu lūgt, lai Komisija izskata šo jautājumu un attiecībā uz to aktīvi rīkojas.

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, López Garrido kungs, komisār, līdz šim paplašināšanās politika ir bijusi veiksmīga, lai gan, kā mēs redzējām pēdējā kārtā, mums ir vairāk jākoncentrējas uz iekšējo attīstību šajās valstīs, īpaši attiecībā uz tiesiskumu, korupciju un līdzīgiem jautājumiem. Es uzskatu, ka pašreizējās sarunās tas notiek. Manuprāt, sarunās ar Horvātiju mēs esam guvuši ļoti labus panākumus un varam ātri šo procesu pabeigt. Tomēr ir svarīgi, protams, ka Kopenhāgenas kritēriji tiek izpildīti katrā gadījumā, tostarp attiecībā uz integrācijas spēju Eiropas Savienībā, jo mums ir jāapzinās mūsu pārcenšanās risks.

Mēs izpildīsim mūsu saistības pret Rietumbalkāniem, bet atsevišķos gadījumos ceļš var būt ilgs. Mums tas ir jāapzinās, lai mēs neradītu maldīgas cerības. No otras puses, ir skaidrs, ka Eiropas perspektīva ir vērtīgs un varbūt tikai vienīgais pieejamais instruments, lai saglabātu zināmu spiedienu un nodrošinātu, ka iekšējais reformu process šajās valstīs turpinās gan attiecībā uz tirgus, gan politiskās sistēmas stabilitāti.

Attiecībā uz Turciju man nav pieņemama tās uzvedība pret Berlīni un Kipras jautājumā — reliģijas brīvība, uzskatu brīvība, politisko partiju aizliegums un līdzīgi jautājumi. Es varu tikai jautāt sev, vai pēdējie nepieciešamie pasākumi — no mentalitātes un nevis formas viedokļa — tiks veikti, lai nodrošinātu, ka Turcija var kļūt par dalībvalsti, un vai mēs varam būt pārliecināti, ka Eiropas Savienība spēj integrēt Turciju.

Füle kungs, jums ir nozīmīga iespēja, jo jums ir plašāks pienākumu loks, kas ietver paplašināšanās politiku un kaimiņattiecību politiku. Abas šīs lietas attiecas uz Eiropas perspektīvu, bet tajās izmanto dažādus instrumentu komplektus. Šī iemesla dēļ jums ir interesants darbs, un es ļoti ceru, ka jums tas patīk.

  Michael Cashman (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju pievienošanās ziņojumus un es vēlos runāt tieši par Maķedoniju un Horvātiju un pēc tam par Turciju. Es priecājos uzstāties pēc mana ievērojamā drauga Brok kunga, kurš minēja Kopenhāgenas kritērijus. Ja es drīkstu uzsvērt, tad Kopenhāgenas kritēriji ir negrozāmi, jo īpaši attiecībā uz minoritāšu tiesībām un cilvēktiesībām, un Maķedonija un Horvātija tādēļ nespēj atspoguļot Kopienas tiesību aktu kopumu (acquis), jo īpaši attiecībā uz nediskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ.

Es abām šīm valstīm teiktu, ka pievienošanās procedūra ir iespēja tuvināt jūsu likumus ES un saviem iedzīvotājiem izskaidrot vajadzību to darīt un ka, pievienojoties šim klubam, tas nebūs klubs ar brīvas izvēles ēdienkarti (à la carte menu). Mēs stingri ieviesīsim acquis, īpaši tā 19. pantu, kas piešķir Eiropas Savienībai tiesības cīnīties pret diskrimināciju, — un tas ir ļoti svarīgs saraksts — rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, vecuma, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka viens cilvēks varētu pieredzēt diskrimināciju katra minētā iemesla dēļ un nedarīt neko vienā gadījumā ir padarīt nenozīmīgu visu labo, kas ir sasniegts citos gadījumos. Tādēļ es saku, ka lesbiešu, geju un biseksuālu personu tiesības ir negrozāmas. Pieņemiet pret diskrimināciju vērstus tiesību aktus tagad. Lakmusa tests jebkurai civilizācijai ir nevis tas, kā tā izturas pret savu vairākumu, bet gan pret minoritātēm, kas veido šo vairākumu.

Turcija ir guvusi panākumus un es priecājos citēt Banu Ki-Mūnu, kas saka, ka ir gūti panākumi attiecībā uz Kipru. Mēs Parlamentā to apsveicam. Dodds kundzei ir taisnība: ja mēs gribam piedalīties rezolūcijas pieņemšanā, mums ir jābūt pilnīgi godīgiem un jāsaved puses kopā. Bet vēlreiz attiecībā uz pret diskrimināciju vērstiem pasākumiem es vēlos, lai viņi panāktu vairāk.

Nediskriminācija Konstitūcijā ir, bet tai ir jāatspoguļojas tiesību aktos, atkārtoju, jo īpaši saistībā ar lesbietēm, gejiem, biseksuāliem un transseksuāliem cilvēkiem, kuri bieži vien tiek nogalināti tikai tā iemesla dēļ, ka ir transseksuāli. Tātad ļaujiet Turcijai turpināt šo ceļu ar tādiem pašiem noteikumiem, ar tādiem pašiem nosacījumiem. Ja mēs neievērosim pievienošanās principus, tad mums vairs nebūs principu.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikt, ka esmu diezgan pārsteigts, ka no visiem cilvēkiem Cashman kungam no Apvienotās Karalistes, kuru es ļoti cienu, būtu jāatgādina mums, ka valstij, kas pievienojas Eiropas Savienībai, jāiesaistās Eiropas Savienībā visos aspektos un tā nevar pieņemt à la carte pieeju. Man tas šķiet diezgan dīvaini.

Tomēr es vēlētos apspriest Turcijas jautājumu. Citi runātāji minēja, ka Turcija ir sabiedrība kustībā, un tā ir taisnība. Tomēr, patiesības labā, mums ir jāpaskaidro, ka tā nav lineāra virzība uz Eiropas vērtībām. Turcija virzās uz priekšu un atpakaļ. Ņemsim, piemēram, bruņotos spēkus. Mēs, protams, esam gandarīti par dekrētu, kas liedz bruņoto spēku iejaukšanos bez politiskas atļaujas. Tā ir laba lieta. Tomēr konstitucionālās tiesas spriedums veido citu kopainas daļu un neļauj bruņoto spēku pārstāvjus tiesāt civiltiesās. Tā, protams, nav laba lieta.

Ja mēs aplūkojam, piemēram, vārda un uzskatu brīvību, ir taisnība, ka notiek dzīvas debates par vairākām tēmām, kas agrāk bija tabu, tostarp par minoritāšu tiesībām un seksuālajām minoritātēm, Cashman kungs. Mēs domājam, ka tas ir ļoti labi. Tomēr tajā pašā laikā pastāv YouTube aizliegums, un ir tiesību normas, kas rada pamatu juridiskai nenoteiktībai vārda un uzskatu brīvības jautājumā, kas ir īpaši svarīgi Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai. Notiek arī „privātais karš” pret Doğan grupu. Tas viss ir ļoti žēl.

Vēl viens piemērs attiecībā uz sieviešu lomu. Protams, ir labi, ka tā dēvētās goda slepkavības, kas ir barbariski noziegumi, tiek apspriesti plašsaziņas līdzekļos, bet vai mēs patiesi ticam, ka Turcijas sabiedrība lineāri virzās uz Eiropas vērtību pieņemšanu attiecībā uz līdztiesību? Es nedomāju, ka tas tā ir.

Es gribētu arī pateikt kaut ko par to, ko teica Howitt kungs. Tā ir taisnība, ka mums ir process —pievienošanās sarunas — kurās mums ir jārīkojas godprātīgi. Tomēr tas nav automātisks process. Šī procesa laikā mēs ne tikai atbildam par pievienošanās kandidātvalsti. Mūsu galvenā atbildība ir Eiropas Savienībai. Mūsu paplašināšanās politikai ir jābūt ticamai, un mums ir nepieciešams ieņemt godīgu un ticamu pieeju kandidātvalstīm. Jāsaka, ka man dažreiz šķiet satraucoši, ka pastāv apvienība starp Zaļajiem, kuri vēlas stipru Eiropu un paplašināšanos pēc iespējas ātrāk, un tādiem deputātiem kā Van Orden kungs, kas vēlas pievienot jaunas valstis cik ātri vien iespējams, lai vājinātu Eiropas Savienību. Tas man šķiet ļoti dīvaini.

Pievienošanās perspektīva ir, bet iestāšanās notiks tikai tad, kad visi kritēriji būs izpildīti.

(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Michael Cashman (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, Lambsdorff kungs izvirzīja apsūdzību pret Apvienoto Karalisti. Es gribētu lūgt viņam precizēt Parlamentam, kā Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi savas līgumsaistības.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es neteicu, ka Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi savas līgumsaistības. Es vienkārši atsaucos uz to, ka Apvienotā Karaliste izvēlējās nepievienoties dažām svarīgām politiskajām jomām attiecībā uz Eiropas integrāciju, piemēram, Šengenai, eiro, Sociālajai hartai un, ja esmu pareizi sapratis, Pamattiesību hartai. Tās visas ir jomas, kuras nav maznozīmīgas.

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikt Lambsdorff kungam, ka es noraidu jūsu apsūdzību. Jūs teicāt, ka Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupa vēlas paplašināšanos par katru cenu. Ir diezgan skaidrs, ka mēs esam par paplašināšanos, tostarp Turcijas un Balkānu valstu virzienā, protams, bet tikai tad, ja visi kritēriji tiks izpildīti. Saistībā ar Turciju es gribētu teikt, ka, neskatoties uz visām problēmām, kas ir minētas šodien, es uzskatu, ka Turcijas valdībai ir vēlme turpināt. Piemēram, Iekšlietu ministrija ir atcēlusi protokolu, kas līdz šim ļāva bruņotajiem spēkiem neatkarīgi iejaukties drošības jautājumos. Tas ir ļoti svarīgi. Es ceru, ka šī Parlamenta vairākums atbalstīs mūsu 10. grozījumu, kas attiecas uz procesa uzraudzību virzībā uz pievienošanās mērķi. Tas ir vienīgais veids, kā ES var saglabāt savu uzticamību attiecībā uz tās dotajiem solījumiem — pievienošanās mērķi, izpildot visus kritērijus.

Maķedonijas jautājumā ir bijis daudz panākumu daudzās jomās. Es to atzīstu un esmu par to gandarīta. Tomēr, atsaucoties uz vienu punktu, kuru jau minēja Cashman kungs, nav pareizi, ka valdība ievieš pret diskrimināciju vērstus tiesību aktus, kuros nav ietverta seksuālā orientācija. Tās ir Eiropas tiesības. Cilvēktiesības nav apspriežamas, un es ceru, ka šī Parlamenta vairākums arī balsos par labu šīm kopējām Eiropas cilvēktiesībām mūsu grozījumā.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es vēlētos apsveikt jūs, Füle kungs, un teikt, es ceru, ka jūs būsiet tikpat labs komisārs, kāds bijāt kandidāts. Jūsu uzklausīšana bija patiesi lieliska. Es vēlētos apliecināt Lambsdorff kungam, ka Van Orden kungs ļoti mīl Eiropu. Tomēr viņš nevēlas, ka eirobirokrātija nostājas starp Eiropu un tās pilsoņiem.

Mēs šodien runājam par paplašināšanos, un tas ir labi, ka mēs par to runājam, jo Eiropas Savienība, neslēpsim, pārdzīvo institucionālo krīzi, un viens veids, kā no tās iziet, ir paplašināt Eiropas Savienību. Tas varētu dot mums noteiktu enerģiju, noteiktu spēku, tāpēc ir vērts veikt šo ceļu. Eiropa bez šīs Balkānu plaušas nav Eiropa. Horvātijas, Eiropas valsts ar Eiropas kultūru un Eiropas vēsturi, pievienošanās, jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Tomēr domāsim reāli arī par tādu valstu iespējami drīzāku dalību kā Serbija, Melnkalne, Maķedonija un Bosnija un Hercegovina. Tas patiešām ir ļoti svarīgi. Turcijas dalība ir kaut kas daudz attālāks un, protams, nenotiks tuvāko 10 gadu laikā.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, tas, ka mēs, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, atbalstām Eiropas Savienības paplašināšanos, jo īpaši attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, nenozīmē, ka mums nav bažu par divām lietām:

Pirmkārt, tas, kas galu galā ir saražots, nav sociālās kohēzijas un solidaritātes Eiropa, tā ir tirgus Eiropa, un, otrkārt, atsevišķos gadījumos paplašināšanās politika ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Es atsaucos uz ziņojumu par BDMR, kurā, ja referents vienpusēji neatrisina valsts nosaukuma jautājumu, kā teikts 17. punktā, viņš no tā sistemātiski izvairās, norādot, ka risinājums tiek meklēts un ir jāmeklē Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šī atsauce problēmu vērš par starptautisku problēmu, kāda tā patiesi ir, nevis divpusēju problēmu, un raida precīzāku ziņu, nekā tikai vispārīgā cerība, ka problēma atrisināsies pati.

Tāpat jūs varat teikt o tempora, o mores, tas, ka BDMR piedalās — es atkārtoju, piedalās — ES militārajā misijā Afganistānā tiek uzskatīts par BDMR, valsts ar vājiem ekonomiskajiem un militārajiem resursiem, nozīmīgu atribūtu, tāpat kā tas, ka tā vienpusēji atzīst Kosovu, kas ir pretrunā ar ANO rezolūciju Nr. 1244/1999.

Politiskā paplašināšanās pie problemātiskām attiecībām ar starptautiskajām tiesībām ir, es teiktu, problemātiska pati par sevi.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Es vēlētos sākt, sakot, ka es uzskatu, ka ziņojumi par Horvātiju un Maķedoniju ir labi un labi sagatavoti ziņojumi, un es domāju, ka mums vajadzētu uzslavēt referentu darbu un atbalstīt ziņojumu pieņemšanu.

Kas attiecas uz Turciju, man ir sajūta, ka mēs šajā jautājumā spēlējam paslēpes. Turcijas iestādes ārēji apliecina pārmaiņu centienus, bet reālajā pasaulē sabiedrība mainās maz. Tēvi joprojām pārdod savas meitas vai iemaina tās pret lopiem. Vīrieši, kas pērk sievas, izturas pret viņām kā pret vergiem.

Esmu pārliecināts, ka civilizāciju konverģences process būs sarežģīts un ilgs un nebūs vienkāršs ne mums, ne Turcijas sabiedrībai. Tādēļ es domāju, ka šajā gadījumā mums ir jābruņojas ar pacietību un jābūt gataviem ilgām sarunām, bet šajās sarunās mums ir jārīkojas pareizi un godīgi un atklāti jārunā par visām problēmām. Tas ir mūsu interesēs, kā arī Turcijas iedzīvotāju interesēs, un, kad šī problēma tiks atrisināta un aizvadīta līdz veiksmīgam noslēgumam, tas būs sasniegums gan Eiropai, gan Turcijai.

  Ioannis Kasoulides (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, PPE grupā visi atbalsta pēc Komisijas ieteikumus, ka BDMR vajadzētu sākt pievienošanās sarunas. Mums ir arī zināms, ka, lai šīs sarunas varētu sākties, BDMR un Grieķijai ir nepieciešams panākt vienošanos nosaukuma jautājumā.

Nosaukuma jautājums ir reāls politisks jautājums Grieķijā. Neviena Grieķijas valdība nevarētu pastāvēt, ja sarunas atļautu sākt bez vienošanās par nosaukumu. Tā ir politiska realitāte. Neatkarīgi no tā, kā kolēģi aplūko šo jautājumu, ja mēs gribam būt labi padomdevēji, mums ir jādod BDMR draudzīgu, elastīgu padomu. Noraidot nosaukuma jautājumu, nosaucot to, piemēram, par „smieklīgu”, mēs kļūstam par sliktiem padomdevējiem BDMR un neatbalstām tās mērķi.

Turcijai vajadzētu zināt, cik liela ir Turcijas, valsts ar tās iedzīvotāju skaitu, dokumentācija. Tas attiecas uz ES spēju absorbēt šādu paplašināšanos, budžeta ierobežojumus un tā tālāk, tāpēc Turcijai vajadzētu saprast, cik daudz vieglāks, bez šķēršļiem un iesaldētām sadaļām, būtu tās pievienošanās ceļš bez Kipras problēmu svara. Tai ir nepieciešams risināt garantiju, karaspēka klātbūtnes un vienpusējās militārās intervences jautājumu, kura Kiprai nav vajadzīga.

  Victor Boştinaru (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju visus Horvātijas centienus un gūtos panākumus virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Visam Rietumbalkānu reģionam tas noteikti būs liels solis uz priekšu Eiropas integrācijas virzienā. Es ceru, ka 2010. gads būs veiksmīgs Horvātijai, kā arī Rietumbalkāniem, bet es vēlētos uzsvērt arī nepieciešamību ņemt vērā un pienācīgi risināt bēgļu un iekšēji pārvietoto personu jautājumu.

Aplūkosim ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos jaunāko ziņojumu. Kā jūs zināt, 2005. gadā Sarajevā tika parakstīts nolīgums starp Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni — tā sauktā Sarajevas deklarācija. Vienošanās mērķis bija risināt ļoti lielā bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu skaita problēmu, kas radusies konflikta dēļ šajā reģionā. Tomēr šis ir jautājums vēl nav atrisināts. Es ļoti vēlētos, ka Horvātija beidzot apstiprinātu savu gatavību atsākt Sarajevas deklarācijas īstenošanu un vismaz pirms pievienošanās izbeigtu situāciju, kura, es uzskatu, ir ļoti jutīga.

Es ļoti atzinīgi vērtēju Komisijas apņemšanos šopavasar atsākt sarunas un jūsu priekšā atkārtoju, ka šī problēma reizi par visām reizēm ir jāatrisina, pirms Horvātija pievienojas ES.

Nobeiguma piezīme par Turciju: novērtējot Turciju, aicinu jūs neizteikt pāragru spriedumu, pamatojoties uz reliģiju, etnisko izcelsmi un klišejām.

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, kā Parlamenta delegācijas Horvātijā priekšsēdētāja vietnieks es gaidu to dienu, kad mūsu Horvātijas deputāti sēdēs šā Parlamenta solos. Horvātija ir nogājusi garu ceļu centienos panākt dalību un pieņēmusi daudzus grūtus lēmumus, lai risinātu Eiropas dimensijas jautājumu. Tomēr, pirms varēs noslēgt dalības jautājumu, vēl ir jāpieņem svarīgi tiesību aspekti.

Viena lieta, kas ir ļoti tuva manai sirdij, ir decentralizācija; citiem vārdiem sakot, politisko lēmumu pieņemšana tik tuvu iedzīvotājiem, cik vien iespējams. Kad mēs pievienojam ceturto lēmumu pieņemšanas līmeni, piemēram, attiecībā uz dalību ES, ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēki būtu informēti par to, kādi lēmumi ir jāpieņem vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī. Progresa ziņojums liecina, ka šajā jautājumā vēl ir daudz darāmā.

Pārējās neatrisinātās vājās vietas ir juridiskā noteiktība, cīņa pret korupciju un sieviešu stāvoklis darba tirgū — jomas, kurās Horvātijai ir jāpieliek lielākas pūles. Tomēr es redzu, ka ir panākts liels progress un ka jaunā Horvātijas valdība šiem jautājumiem piešķir lielu nozīmi. Es patiesi ceru, ka nebūs ilgi jāgaida, kad mūsu Horvātijas kolēģi būs mums līdzās šajā Parlamentā.

  Michail Tremopoulos (Verts/ALE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu atzīmēt, ka šodien, tāpat kā visa 20. gadsimta laikā, Balkāni mēģina panākt līdzsvaru starp grūto nacionālisma mantojumu un vajadzību pēc kopējas Eiropas perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Šodienas rezolūcijas priekšlikums par BDMR cenšas atspoguļot šo trauslo līdzsvaru. Tomēr tas neizdodas pietiekami. Spiediens nekavējoties sākt sarunas rada bažas nosūtīt nepareizu signālu nosaukuma jautājumā. Sarunu atlikšana uz nenoteiktu laiku, no otras puses, varētu atkal veicināt tikpat neproduktīvu rīcību.

Daži grozījumi ir pozitīvi. Taču es atgādinu, ka jebkāda veida nacionālisms izraisa zaudējumus, pirmkārt, savai valstij. Grieķijai pašai jāpanāk līdzsvars. Kā Grieķijas maķedonietis es pieprasu lielāku nosvērtību; strīdā par nosaukumu mums nepieciešams, lai divas dažādas pašnoteikšanās, kuras izmanto nosaukumu Maķedonija, pastāvētu līdzās. Šāda veida kompromiss varētu būt katalizators, lai izveidotu savstarpēju uzticēšanos, kas ir vitāli nepieciešama šajos ekoloģiskās krīzes laikos, kad tuvākajiem kaimiņiem ir jābūt partneriem cīņā pret to.

  Edvard Kožušník (ECR). – (CS) Es vēlētos sākt ar pateicību visiem saviem kolēģiem deputātiem par ziņojuma sagatavošanu. Tajā pašā laikā es vēlos apsveikt jauno komisāru un novēlēt viņam panākumus, pildot ļoti interesanto amatu. Man ir tikai trīs piezīmes, jo daudz ir jau pateikts šajās debatēs. Manuprāt, mums ir jāuzsver arī tas, ka paplašināšanās pati par sevi ir jāsaprot kā viens no iespējamiem risinājumiem, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, un to mums nevajadzētu aizmirst. Mana otrā piezīme attiecas uz vārdu „visaptveramība”. Manuprāt, Balkānu jautājums mums ir jāaplūko ar visaptverošu skatu, un mēs nevaram koncentrēties tikai uz vienu noteiktu valsti, vai tā būtu Horvātija, vai Maķedonija, bet mums vajadzētu risināt jautājumu ar visaptverošu pieeju, ietverot tādas valstis kā, piemēram, Serbija. Attiecībā uz Turciju, mums ir jāsaka skaidrs „jā” vai „nē”, jo nav iespējams Turcijai pūst miglu acīs un solīt iespējamu dalību nākotnē. Mums jāsaka skaidrs „jā” vai „nē”.

  Willy Meyer (GUE/NGL). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Padomes priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai stingri jāseko sarunām, kuras notiek visaugstākajā līmenī ar diviem lielāko kopienu vadītājiem Kiprā.

Turcija spēlē ļoti negatīvu lomu šajās sarunās. Tā neatbalsta saprātīgu risinājumu un tāpēc Eiropas Savienībai ir jāraida skaidra, nepārprotama ziņa: Turcija nedrīkst turēt 40 000 kareivju, kuri okupē Kipras ziemeļu daļu, pārkāpjot starptautiskās tiesības. Tā nedrīkst turpināt Famagustas pilsētas okupāciju, pārkāpjot ANO Drošības padomes rezolūciju. Tā nedrīkst turpināt sūtīt uz salas ziemeļu daļu kolonistus, kas ir apgrūtinoši Kipras turku kopienai. Tas ir ceļš, pa kuru Turcija iet pašlaik.

Eiropas Savienībai, Komisijai, Padomei un Parlamentam ir nepieciešams nosūtīt nepārprotamu vēstījumu Turcijai: ja Turcija saglabās savu nostāju, tā nekad nespēs pievienoties Eiropas Savienībai. Tā ir ziņa, kas būtu jāpauž šajā kritiskajā sarunu punktā par Kipras atkalapvienošanos, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Turcija neapšaubāmi ir liela valsts, tomēr, papildus iekšējām sociālām problēmām, kuras izklāstītas ziņojumā, tā realizē, manuprāt, pretrunīgu ārpolitiku.

Tādejādi, lai gan Turcijas valdība mēģina pasniegt sevi kā mērenu, valsts bruņotie spēki šķiet agresīvi gan pret Grieķiju, pastāvīgi pārkāpjot Grieķijas gaisa telpu virs Egejas jūras, gan pastāvīgi izaicinot Frontex. Jāatzīmē, ka, neraugoties uz to, ka Grieķija un Turcija ir NATO valstis un līdz ar to sabiedrotās, Turcija draud Grieķijai ar casus belli — paplašinot tās teritoriālos ūdeņus un atsakoties atzīt Kipras valsti, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Visbeidzot, Turcijas valdība, šķiet, nespēj pašlaik aizsargāt tautas suverenitāti valstī un, kā izriet no tikšanās novembra sākumā Sarajevā, kurā piedalījās ministrs Davutoglu, plāno jauna veida Osmaņu sadraudzību. Es arī uzskatu, ka dīvaini ir Turcijas valdības gājieni attiecībā uz tās sarunām ar Irānu, kas ir pretrunā ar starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības pieņemto viedokli.

Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pārkāpjot ceļa karti, Turcija ļauj un, iespējams, veicina nelegālo imigrantu kustību caur tās teritoriju uz Eiropas Savienības valstīm un nepilda savas saistības piešķirt iebraukšanas dokā un nolaišanās tiesības Kipras kuģiem un lidmašīnām.

  Gunnar Hökmark (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Swoboda kungam par viņa ziņojumu par Horvātiju, kurā atzīti Horvātijas valdības centieni un sasniegumi. Es domāju, ka ir svarīgi pateikt, ka šī valsts pašlaik tuvojas dalībai, kas uzsver, un to es saku Padomes prezidentūrai, ka sarunas ar Horvātiju ir nepieciešams pabeigt 2010. gada laikā.

Manuprāt, ir vērts uzsvērt domu, ka Horvātija cenšas ne jau mūsu dēļ. Viņi veido Horvātiju par labāku valsti un labāku sabiedrību tās iedzīvotājiem. un līdz ar to Horvātija kļūst par labāku kaimiņu un sniedz ieguldījumu Eiropā, jo cīņa pret organizēto noziedzību vai korupciju ir jāveic pāri robežām un Horvātijas sasniegumi ir mūsu priekšrocība.

Tas pats attiecas uz citām kandidātvalstīm. Visi panākumi, kurus mēs varam redzēt, ir par labu Eiropai un man jāsaka, ka, ņemot vērā mūsu paplašināšanās procesa pieredzi, mums ļoti maz ir jāizsaka nožēla saistībā ar gūtajiem panākumiem; tādu pašu perspektīvu gribētos redzēt, kad runājam par Turciju, Maķedoniju vai citām valstīm Rietumbalkānos. Veicot reformas, tās kļūst par kaimiņiem. Aizverot durvis, mēs riskējam iegūt jaunas problēmas un jaunus draudus Eiropas vērtībām; mums būtu jāuzsver nepieciešamība doties uz priekšu kopā, lai uzlabotu Eiropas paplašināšanos, pamatojoties uz kritērijiem, kurus mēs pilnībā atbalstām.

  Luigi Berlinguer (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, sarunu ar Horvātiju noslēgšana 2010. gada laikā ir reāls mērķis, un Swoboda ziņojums ir līdzsvarots pārskats pār mūsu progresu un pasākumiem, kuri vēl jāveic.

Tiesas tagad ir tā joma, kurā joprojām ir nepieciešama nesaudzīga reforma. Nepietiek tikai pabeigt vajadzīgās sistēmu reformas, pieņemt jaunus tiesību aktus un sadarboties pēc vajadzības ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas Kara noziegumu tribunālu.

Es uzsveru nepieciešamību veidot patiesu juridisko kultūru un mentalitāti saskaņā ar Eiropas standartiem. Šai sakarā izšķiroša nozīme ir tiesu varas neatkarībai, kas ir galvenais jautājums, kā arī miertiesnešu apmācībai, pieņemšanai darbā un karjerai, citiem vārdiem sakot, tam, ka valdība nedrīkst uzspiest tiesnešiem nekādus nosacījumus. Es aicinu Komisiju apsvērt nesaudzīgu pasākumu nepieciešamību, kas risinātu šos jautājumus pēdējā sarunu posmā.

  Andrew Duff (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, apsveicu komisāru Füle. Sarunas starp Christofias kungu un Talat kungu, kā zināms, ir kritiskajā posmā. Lai viņi gūtu panākumus, sabiedriskajai domai ir jāpanāk izlīgums. Ir ļoti nepieciešams veidot uzticību. Turcijai ir jāsūta signāli. Diemžēl tirdzniecības jautājums, šķiet, ir pilnībā bloķēts, tāpēc sākt izvest karaspēku ir grūti izpildāms, bet gudrs gājiens, lai veidotu sabiedrības atbalstu dienvidos un ziemeļos un pierādītu, ka faktiski stabils izlīgums ir patiesi iespējams.

Mēs visi novērtējam, ka, ja Kipras problēma netiek atrisināta tagad, tad Turcijai ir vājas izredzes gūt panākumus pievienošanās jomā. Laiks rīkoties ir tagad. Es ceru, ka Komisija reaģēs uz vairāku runātāju izvirzīto Kipras jautājumu, ietverot to atbildēs uz debatēm.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs vēlamies atbalstīt Horvātijas dalību un tādēļ aicinām Horvātijas iestādes nodrošināt, ka Otrā pasaules kara beigās Itālijas iedzīvotājiem nacionalizētie aktīvi, kuri joprojām pieder valsts vai pašvaldību iestādēm, neraugoties uz Eiropas tiesību aktu prasībām, tiktu atdoti to likumīgajiem īpašniekiem.

Mēs vēlamies atbalstīt Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību un tāpēc aicinām ievērot vienprātības metodi, kas ir vēsturiski izveidojusies Eiropas Savienībā, un mēs aicinām Eiropas iestādes piedāvāt savu labvēlīgo atbalstu visu dalībvalstu viedokļiem attiecībā uz iemesliem, kas aizvien vēl bloķē šo ceļu.

Mēs vēlamies ar Turciju runāt patiesības valodā. Oomen-Ruijten ziņojumā ir šī vērtība: neapstrīdot, ka ceļš ir pilns grūtību, ziņojums ir objektīvs, ņemot vērā, ka Kopenhāgenas kritēriji ir tā noteiktais atskaites punkts. Tāpēc arī Parlaments stingri nosoda cilvēktiesību pārkāpumus un demokrātijas trūkumu.

Bet tie, kas šīs dalības pieteikuma ceļu padara gandrīz paradoksālu, nav atrodami šajā Parlamentā. Tos var atrast starp daudzu valstu valdības pārstāvjiem, kas katrā oficiālā sanāksmē sola, kas tas ir viņu interesēs, lai pēc tam ārpusē gaiteņos to noliegtu. Pamatojoties uz Oomen-Ruijten ziņojumu, tomēr ir lietderīgi turpināt stiprināt priviliģētu partnerattiecību instrumentus, jo mēs sagaidām attīstību, kuru nosaka nevis aizspriedumi, bet gan pilnīga un atbildīga Kopienas acquis satura asimilācija.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Es vēlētos izteikt piezīmes ziņojumam par Horvātiju un Maķedoniju. Manuprāt, ir svarīgi norādīt, ka Dienvidaustrumeiropas valstu pievienošanās procesa attīstība nepārprotami ir Eiropas Savienības interesēs, jo stabilitāte, labklājība un reformu virzība šajā reģionā ir svarīga ne tikai kandidātvalstīm, bet visai Eiropas Savienībai. Attiecībā uz abām valstīm kaimiņattiecību jautājumu virzība ir apstājusies. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi izmantot atbilstošu politisku gudrību, drosmi un savstarpēju labo gribu, lai atrisinātu šos jautājumus ne tikai no šo kandidātvalstu viedokļa, bet arī no Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļa. Tas notika attiecībā uz Horvātiju, un es patiesi ceru, ka Spānijas prezidentūras apņemšanās veicinās progresu arī nosaukuma jautājumā, kas skar Maķedoniju un Grieķiju. Kā trio prezidentūras trešā locekle Ungārija vēlas turpināt un veicināt šo procesu.

  Nadja Hirsch (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, apsveicu Füle kungu ar viņa iecelšanu komisāra amatā. Es vēlētos apsveikt arī referentu Swoboda kungu ar viņa ziņojumu. Ziņojums par Horvātijā panākto progresu ir ļoti līdzsvarots. Tajā pašā laikā tajā skaidri norādītas jomas, kurās Horvātijai vēl ir jāstrādā, lai varētu pabeigt iestāšanās procesu.

Zīmīgi ir arī tas, ka statistikas dati, kas ņemti no Eirobarometra aptaujas, kura tika veikta pagājušā gada rudenī, liecina, ka 84 % horvātu nav apmierināti ar demokrātiju savā valstī. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas ne tikai tiesu varas reformas, bet arī minoritāšu stāvokļa uzlabojums. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, ka tiek garantēta preses brīvība. Šīs reformas ir jāuzsāk un jāīsteno un, galvenais, iedzīvotājiem tās ir jāatbalsta. Formāli kritērijus noteikti var izpildīt ļoti ātri, bet ir nepieciešams, lai visi iedzīvotāji šo procesu atbalstītu un atzinīgi vērtētu Horvātijas pievienošanos ES.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai ir daudzu domstarpību iemesls dažās aprindās. Lai šis process risinātos savstarpējā sapratnē, ir jānodrošina, ka tas notiek augstas kvalitātes līmenī. Stingru, bet skaidru, abām pusēm saprotamu un pieņemamu nosacījumu izpilde ir jauno dalībvalstu uzņemšanas pamats, un tas attiecas arī uz Turciju.

Vēlētos pateikties referentei Oomen-Ruijten kundzei par visaptverošu ziņojumu par Turcijas progresu 2009. gadā. Šogad ziņojums ir kritiskāks un pamatoti vērš uzmanību uz Turcijas diemžēl nelielajiem panākumiem, jo īpaši jautājumos par pilsonisko brīvību un tiesu sistēmu. Tomēr demokratizācijas procesa stagnācija nav viss, kas noticis pagājušā gadā, tādēļ ir nepieciešams ne tikai kritizēt, ja progress nav panākts vai ja stāvoklis kļuvis sliktāks, bet arī parādīt, ka mēs novērtējam pārmaiņas uz labo pusi. Jo, no vienas puses, vajadzība stiprināt tiesiskuma principus tiek atstāta novārtā, un konstitūcija pamatojas uz šādu tiesiskumu, tāpēc tas būtu jānosaka par prioritāti. No otras puses, Turcija pieliek lielas pūles sarunām, kuras ir uzsāktas, un es atzinīgi vērtēju pārmaiņas un Turcijas vēlmi turpināt reformas, lai izpildītu Kopenhāgenas kritērijus.

Tomēr labi nodomi vēl nav viss. Ankarai joprojām ir daudz uzdevumu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, un šie uzdevumi nav viegli. Es ticu, ka Turcijai izdosies pārvarēt visus šķēršļus, un novēlu šai valstij sekmes sevis pārveidošanā.

  Debora Serracchiani (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Horvātijas dalība Eiropas Savienībā akcentē, ka veidojas tāda Eiropas identitāte, kura spēj izteikt mūsu jaunās Eiropas kopīgās vērtības, tai pašā laikā iekļaujot tās daudzo tautību individualitāti, nevis pārslīdot tai pāri.

Horvātijas Republika ir pielikusi ievērojamas pūles, lai nāktu klajā ar nepieciešamajiem standartiem, īpaši organizētās noziedzības apkarošanā, veicot jaunos pret mafiju vērstos pasākumus, bet, pirms varēs noslēgt 2010. gada sarunas, tai nepieciešams veikt turpmākus pasākumus, jo īpaši tiesu jomā.

Horvātijas Republikas institūcijas, apsverot nacionalizēto īpašumu atdošanu atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem, var spert turpmākus soļus uz priekšu, lai panāktu atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pirmā protokola prasībām, kas parakstīts Parīzē 1952. gadā.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, arī es vēlos sveikt komisāru Füle šajā amatā.

Referents ir iesniedzis ļoti līdzsvarotu rezolūcijas projektu. Turcija patiesi ir guvusi labus panākumus, bet daudzi bažīgi jautājumi ir jārisina steidzami. Briesmīgā goda slepkavību parādība, kā arī transseksuālu personu nogalināšana ir jāizbeidz. Vēl vakar mēs uzzinājām par šādu kārtējo gadījumu — transseksuālas sievietes nogalināšanu Antālijā. Turcijas valdībai ir steidzami jānodrošina, ka transseksuālu personu slepkavības vairs nepaliek nesodītas.

Turklāt es vēlreiz aicinu Turcijas valdību nodrošināt biedrošanās brīvību un izbeigt sistemātiskos mēģinājumu slēgt LGTB organizācijas. Rezolūcijā pamatoti pieprasīta reliģijas brīvība un vārda brīvība. Liberālim šīs brīvības ir mūsu demokrātijas pamatā un ir negrozāmi priekšnosacījumi dalībai ES.

Tomēr, ja mēs aicinām Turciju izpildīt ES standartus, mums ir jāpārliecinās, ka mēs paši atbilstam šiem standartiem. Tas ir jautājums par uzticamību un morālo autoritāti. Pret homofobiju, obligāto reliģisko izglītību un preses brīvības ierobežojumiem ir jācīnās arī pašreizējās dalībvalstīs.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Kā uzsvērts arī Oomen-Ruijten ziņojumā, 2009. gadā Turcija nepārprotami apņēmās iet reformu ceļu un veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Turklāt iestādes ir veicinājušas publiskās debates atsevišķās īpaši svarīgās jomās reformu procesā, piemēram, par tiesu lomu, etnisko minoritāšu tiesībām un armijas lomu šīs valsts politiskajā dzīvē.

No otras puses, Nabucco nolīguma parakstīšana liecina par Turcijas līdzdalību drošas gāzes piegādes veidošanā Eiropā, ko apliecina arī Turcijas sarunas par pievienošanos Eiropas Enerģētikas kopienai.

Turcija ir apliecinājusi galveno lomu, kuru tā spēlē kā reģiona dalībniece, veidojot normālas attiecības ar Armēniju un uzlabojot attiecības ar Irāku un reģionālo kurdu valdību. Mēs noteikti nedrīkstam aizmirst arī tās sadarbību Melnās jūras reģiona sinerģijā, kas tika uzsākta pirms trim gadiem ar mērķi veicināt stabilitāti un reformas valstīs ap Melno jūru.

Visbeidzot, es nevēlētos, lai mēs aizmirstu dažus no galvenajiem iemesliem, kas aizstāv šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai. Turcija noteikti ir Eiropas saimes dalībniece un nozīmīga partnere dialogā starp civilizācijām. Laicīgas, demokrātiskas un modernas Turcijas tuvināšana Eiropas Savienībai noteikti ir mūsu kopienas priekšrocība.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Esmu ļoti gandarīts, ka paplašināšanās portfelis būs komisāra Füle rokās, kurš kā Centrāleiropas politiķis vislabāk spēj izprast to smago slogu, kādu Dienvidaustrumeiropas un Rietumbalkānu valstis nes attiecībā uz etniskajiem un etnisko kopienu konfliktiem un divpusējiem kaimiņattiecību strīdiem. Rietumbalkānos un Balkānos nekad nav bijis stabilitātes, izņemot īsajā Tito Dienvidslāvijas laikmetā. Iestāšanās Eiropas Savienībā ir vienīgais risinājums, lai stabilizētu reģionu. To pierādīja 2004. un 2007. gada pievienošanās, kā to ilustrē, piemēram, ievērojamā pozitīvā ietekme uz attiecībām starp Ungāriju un Rumāniju.

Tajā pašā laikā es vēlētos vērst komisāra Füle un Parlamenta uzmanību uz to, ka visas etnisko kopienu problēmas, visi svarīgie jautājumi un kaimiņattiecības ir jāatrisina pirms pievienošanās, ka Eiropas Savienība būs bezspēcīga, saskaroties ar šiem jautājumiem pēc pievienošanās. Paraugieties uz neatrisināto krievu problēmu Latvijā vai uz Slovākiju, kur Fico valdības politika ir izraisījusi attiecību pasliktināšanos starp slovāku majoritāti un ungāru minoritāti.

Tādēļ attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, kur šādas problēmas ir vēl sarežģītākas, ir īpaši svarīgi tās atrisināt attiecībā uz katru valsti. Horvātija ir Ungārijas kaimiņvalsts, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, ka Horvātija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti cik drīz vien iespējams. Ir ļoti svarīgi, lai Horvātija izpildītu savus pienākumus saistībā ar karu un ļautu bēgļiem atgriezties. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Kā minēja arī Thaler kungs savā lieliskajā ziņojumā, cik drīz vien iespējams jāsāk sarunas ar Maķedoniju. Visbeidzot, attiecībā uz Turciju, kamēr kurdiem nav piešķirta visplašākā iespējamā autonomija, kamēr sieviešu un seksuālo minoritāšu tiesības netiek ievērotas un Turcija neatvainojas par armēņu genocīdu, Turcija nevar kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

  Metin Kazak (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlos apsveikt Oomen-Ruijten kundzi ar viņas cītīgo darbu. Tomēr man šķiet, ka ir starpība starp pagājušajā gadā pieņemto tekstu un to, kas tagad tiek mums ierosināts attiecībā uz Turciju.

Parlaments 2009. gada rezolūcijā uzsvēra sarunas Kiprā, taču nenoteica nekādus priekšnoteikumus saistībā ar apmetnēm vai Famagustas situāciju. Šie jautājumi ir aplūkoti sešās sarunu sadaļās, kas tiek izskatīti ANO aizbildnībā. Tāpēc es domāju, ka Parlaments, ieņemot šādu spēcīgu, vienpusēju nostāju var kaitēt šīm sarunām un padarīt mūs par piekritējiem.

Kā 2006. gada 16. novembrī uzsvēra iepriekšējais komisārs, Famagustas atdošana tās leģitīmajiem iedzīvotājiem ir jautājums, kas būs jārisina ANO aizbildnībā kopējā Kipras jautājuma risinājuma ietvaros.

Es gribētu citēt vēl vienu Padomes secinājumu. 2004. gadā Kipras turku kopiena ir skaidri paudusi savu vēlmi nākotnē iestāties Eiropas Savienībā. Padome nolēma izbeigt šīs kopienas izolāciju un sekmēt Kipras atkalapvienošanos, veicinot Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību.

(Aplausi)

  György Schöpflin (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt komisāru Füle un ministru. Ikvienam ir gandarījums par Horvātijas panākumiem tās pievienošanās procesa pabeigšanā. Galvenās pārvaldes jomas jāpielāgo acquis prasībām, un dažas no šīm izmaiņām — apzināsimies to skaidri — varētu būt pretējas tradīcijām un cerībām. Tātad sarunās par pārmaiņām nepieciešama liela politiskā griba.

Ļaujiet piebilst, ka pūles ir tā vērtas, jo īpaši salīdzinoši tik nelielai valstij kā Horvātija, vai šajā jautājumā — tas pats attiecas uz citām Rietumbalkānu valstīm. Dalība ES — manuprāt, tas ir pats par sevi saprotams — sniedz virkni priekšrocību politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un drošības ziņā.

Vislielākā pielāgošanās problēma tomēr slēpjas citur. Viena lieta ir mainīt pārvaldes struktūru, bet pilnīgi cita lieta ir mainīt sabiedrības attieksmi pret kaut ko radikāli atšķirīgu pēc formas un satura, kas ir izstrādāts Eiropas Savienībā. Abas lietas bieži vien ir tālu viena no otras, un sabiedrībā noteikti būs elementi, daži diezgan spēcīgi, kuri jaunajā kārtībā saskatīs sev tikai zaudējumus.

Lai par to nebūtu nekādu ilūziju, Horvātijas iestādēm ir ne tikai jāpabeidz sarunas ar Eiropas Savienību, bet tajā pašā laikā tām ir arī jādara viss iespējamais, lai mainītu sabiedrības attieksmi. Tas var izrādīties grūtāks uzdevums.

  Maria Eleni Koppa (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, trīs ziņojumi, kurus mēs šodien apspriežam, pauž Eiropas Parlamenta stingro nostāju attiecībā uz paplašināšanās procesa turpināšanu. Tomēr pastāv svarīgas atšķirības.

Atļaujiet man sākt apsveikumu Hannes Swoboda ar viņa ziņojumu par Horvātiju. Mēs visi esam priecīgi, ka šī valsts drīzumā pievienosies Eiropas Savienībai.

Kas attiecas uz Turciju, Oomen-Ruijten kundzes īpaši līdzsvarotā ziņojuma vēstījums ir tāds pats kā iepriekšējos gados. Turcijai ir jāievēro visas savas līgumsaistības, kā to ir darījušas visas iepriekšējās kandidātvalstis. Pievienošanās ir un tai jābūt galīgajam mērķim. Taču mēs nevaram īstenot à la carte pievienošanos, kas būtu pielāgota Turcijai. Turcija ir liela valsts, kurai ir nepieciešams pieņemt, ka reformu process, cilvēktiesību ievērošana, pienācīga palīdzība Kipras jautājuma atrisināšanā, labas kaimiņattiecības un casus belli pret dalībvalsti novēršana ir pasākumi, kas tuvinātu to Savienībai.

Kas attiecas uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Zoran Thaler kunga ziņojums sūta šai valstij pozitīvu vēsti. Grieķija savukārt aicina BDMR līderus sēsties pie sarunu galda, lai varētu atrast abpusēji pieņemamu risinājumu ANO ietvaros. Grieķijas valdībai ir zināms, ka procesam ir nepieciešams jauns impulss, un tā ir patiesi apņēmusies atrisināt jautājumu. Tikpat godīgu nostāju mēs sagaidām no otras puses.

  Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisār Füle, laipni lūdzam Parlamentā. Novēlu jums panākumus darbā. Es vēlos pateikties Swoboda kungam, Thaler kungam un Oomen-Ruijten kundzei par viņu līdzsvarotajiem, objektīvajiem ziņojumiem.

Eiropas Parlaments ir vairākkārt apliecinājis savu politisko gribu, lai Rietumbalkānu valstis pievienotos Eiropas Savienībai, un izteicis gatavību palīdzēt šīm valstīm, lai tās varētu ātri izpildīt dalības kritērijus. Horvātija ir tuvu šim mērķim. Es ļoti ceru, ka Pievienošanās līgums ar šo valsti tiks parakstīts šogad. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika kritēriju izpildē ir guvusi panākumus, lai uzsāktu pirmsiestāšanās procesu. Ir paredzams, ka Eiropas Padome apstiprinās Eiropas Komisijas lēmumu, ko pieņēma pagājušajā gada beigās un uzsāks pievienošanās procesu. Lai tas notiktu, es uzskatu, ka Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir jāpieliek turpmākas pūles, lai problēmas ar tās kaimiņiem atrisinātu Eiropas garā. Ja iestādēm Skopjē būs politiskā griba neizmantot vēsturi, ne seno, ne jaunāko, un nestrīdēties par pašreizējiem politiskajiem jeb valstiskajiem nodomiem, ir iespējams panākt kompromisu. Vēsturei mūs ir jāvieno, nevis jāšķir. Ļaujiet vēsturniekiem izdarīt akadēmiskos secinājumus, bet tie nedrīkst nostāties nevienas kandidātvalsts ceļā uz tās nākotni Eiropā. Nedrīkst pieļaut tā sauktās naida runas. Īpaši es gribu pieminēt mācību grāmatas, ko bērni lieto skolā. Tajās nedrīkst būt apraksti, kas izraisa naidīgu attieksmi pret citām dalībvalstīm.

Veids, kā palielināt uzticēšanos Balkānos ir ne tikai ar vīzu režīma liberalizācijas programmu, kas ir izveidota un darbojas, un par ko es esmu ļoti gandarīts, bet arī, manuprāt, vienoti pieminot vēsturiskos datumus un varoņus, kas ir kopīgi dažām Balkānu valstīm. Es ceru, ka ziņojumos minētos ieteikumus ņems vērā attiecīgajās dalībvalstu iestādēs. Es novēlu vislielākos panākumus Horvātijas, Maķedonijas un Turcijas ceļojumā uz viņu Eiropu.

  Evgeni Kirilov (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, mums ir jāturpina atbalstīt ES dalības perspektīva attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm. Viss process nodrošina stabilitāti, un mums vajadzētu saglabāt dinamiku.

Kā referents par vīzu režīma atvieglināšanu Eiropas Savienības – Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas delegācijā es uzskatu, ka bezvīzu režīma ieviešana valstī bija ļoti svarīgs iedrošinājums tās iedzīvotājiem. Jaunākajā Komisijas ziņojumā ir norādīts, ka BDMR ir panākusi progresu daudzās jomās, un tas ir slavējami.

Es nāku no kaimiņvalsts Bulgārijas, un mēs kā kaimiņvalstis saskatām dažas satraucošas tendences. Manuprāt, jautājums par valsts nosaukumu nedrīkstētu būt galvenais. Maķedonijas valsts izveide sākās pēc Otrā pasaules kara, un tagad liela daļa iedzīvotāju sevi identificē kā maķedoniešus. Tomēr mums ir jāturas pie mūsu vērtībām: mēs nevaram pieļaut valsts izveides jaukšanu ar nacionālistisku retoriku vai rupjām manipulācijām ar vēsturi, atsaucoties uz seniem laikiem. Otrkārt, nacionālās identitātes apliecināšana nedrīkst izraisīt ksenofobiskas jūtas pret iedzīvotājiem, kuri paziņo, ka ir bulgāru izcelsmes. Šie cilvēki ir pakļauti verbālai un fiziskai vardarbībai un pat tiesiskai vajāšanai safabricētu iemeslu dēļ.

  Marietta Giannakou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos apsveikt komisāru un novēlēt viņam labus panākumus šajā ļoti svarīgajā nozarē, kuru viņš ir pārņēmis.

Tas ir fakts, ka Eiropa var paplašināties un tai ir tiesības to turpināt. Rietumbalkānu iedzīvotājiem ir tiesības uz labāku likteni un Eiropas patieso vērtību pienācīgu daļu.

Tomēr jāatzīmē, ka attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku būtu labāk, ja tā, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, neizmantotu vēsturi kā instrumentu pēc principa „izvēlies un samaisi”; tai ir jāpierod strādāt pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas procedūrām un problēmas jāatrisina ar diplomātijas, nevis propagandas palīdzību. Tādējādi Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir aicināta rīkoties, ja tā vēlas drīzu rezultātu.

Es vēlos apsveikt Oomen-Ruijten kundzi ar viņas izcilo ziņojumu par Turciju, kā arī apsveikt Swoboda kungu un, protams, Thaler kungu, neraugoties uz to, ka es nepiekrītu dažiem viņa pieejas un ziņojuma aspektiem.

Mums ir pilnībā jāsaprot, ka pēc kompromisiem, kuri neatspoguļo patiesību un realitāti, problēmas atkal parādīsies nākotnē. No otras puses, kas attiecas uz Turciju, es gribētu teikt, ka pūles ir pieliktas, bet nekāda nozīmīga virzība, kas ļautu mums teikt, ka Turcija risina savas problēmas diplomātiski, citiem vārdiem sakot, izvedot vai sākot izvest savu karaspēku no Eiropas valsts Kipras, nav redzama.

  Wolfgang Kreissl-Dörfler (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, arī es vēlētos apsveikt jūs, Füle kungs, ar iecelšanu jaunajā amatā un novēlu jums veiksmi šajā ļoti svarīgajā uzdevumā.

Jūs jau esat skaidri paudis komitejai, ka sarunas ar Turciju ir par tās pievienošanos un nevis par absurdo ideju par priviliģētām partnerattiecībām, kuru tie, kas ir par labu tai, nekad nav pienācīgi publiskojuši. Tomēr jūs esat arī izskaidrojis, un mēs to atzinīgi novērtējam, ka abām pusēm, Turcijai un Eiropas Savienībai, ir jāizpilda savi pienākumi un saistības. Šajā gadījumā, Posselt kungs, piemēro principu pacta sunt servanda. Jums šai frāzei, kuru izmantoja jūsu bijušais prestižais līderis, ir jābūt zināmai.

Man ir ļoti svarīgs vēl viens jautājums. Protams, Turcijai joprojām ir daudz jādara, bet arī Eiropas Savienībai ir daudz jādara attiecībā uz Kipras jautājumu, minoritāšu tiesību īstenošanu Turcijā vai politiskajiem un militārajiem aspektiem. Tomēr viena lieta ir skaidra. Process nekad nebūs lineārs. To mēs zinām no Eiropas Savienības vēstures. Jums tikai nepieciešams aplūkot procesus un procedūras saistībā ar Lisabonas līgumu. Turcijas procesā vienmēr būs panākumi un neveiksmes.

Skaidrs ir arī tas, ka tad, kad Turcija būs izpildījusi visas prasības un varēs pieņemt acquis communautaire, tā būs cita valsts. Tomēr ar Lisabonas līgumu arī Eiropas Savienībā būs radušās ilgstošas pārmaiņas. Mums tas būtu jāapzinās. Kā jau teicu, abām pusēm ir jāizpilda savas saistības.

  Alojz Peterle (PPE). – (SL) Ja Eiropas Savienība patiesi grib spēlēt ietekmīgāku lomu starptautiskajā arēnā, tai ir jānodrošina, ka tā nostiprina savu lomu arī Eiropā. Tas nozīmē pabeigt vienotas Eiropas projektu dienvidaustrumos. Mums ir vajadzīga ne tikai Eiropas perspektīva, bet arī dinamika un stimulācija.

Es priecājos, ka mēs varam atzinīgi vērtēt visu triju valstu panākumus, kas šeit tika apspriesti, un es apsveicu referentus Ria Oomen-Ruijten, Zoran Thaler un Hannes Swoboda ar labi padarītu darbu. Īpaši esmu gandarīts, ka visas trīs valstis īpašu uzmanību ir pievērsušas attiecību uzlabošanai ar kaimiņvalstīm.

Atzīmēta ir arī vienošanās starp Slovēniju un Horvātiju vērsties šķīrējtiesā. Tas ir fakts, ka Horvātijas un Slovēnijas valdība šīs vienošanās galveno jautājumu redz pilnīgi atšķirīgā gaismā, kas ne visai iedvesmo savstarpēju uzticēšanos. Es aicinu abu valstu valdības izmantot divpusējas iespējas vienoties par vienotu nolīguma interpretāciju un veicināt labu kaimiņattiecību atmosfēru, kurā pievienošanās procesu varētu sekmīgi pabeigt.

Es sirsnīgi apsveicu komisāru Füle ar atbildīgā amata uzņemšanos un novēlu viņam panākumus šo vērienīgo mērķu sasniegšanā. Tāpat es novēlu labu veiksmi un lielu gudrību Spānijas prezidentūrai.

  Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Kaimiņi viens otru pieskata un atbalsta. Ja kaimiņiem klājas labi, tad labi ir arī cilvēkiem, kas dzīvo apkārtnē. Turcija un Kipra ir kaimiņvalstis. Kad tās skatās pār žogu viena otras sētā, tās redz nevis viena otru, bet Kipras turkus, kas ir iesprostoti starp diviem krēsliem.

Lai nodrošinātu, ka visi cilvēki, kas dzīvo Kiprā, patiesi atkal varētu dzīvot kopā, ir nepieciešams risinājums, kas paredz, ka visi kaimiņi nospēlē savu lomu. ANO ģenerālsekretārs Bans Ki-Mūns pagājušajā nedēļā pauda uzskatu, ka Kipras jautājumā drīz varētu panākt risinājumu. Šim Parlamentam ir jāpaveic svarīgs darbs, lai sniegtu pozitīvu ieguldījumu Kipras situācijā, meklējot konstruktīvu risinājumu, novēršot, nevis veidojot šķēršļus. Jā, lai drīzāk panāktu risinājumu, Turcijai ir jāliek pielikt pūles. Tieši uz to mēs aicinām ziņojumā, par kuru mēs gatavojamies balsot. Tomēr jācenšas ir ne tikai Turcijai. Visām iesaistītajām pusēm ir jāpilda savi uzdevumi, lai veidotu pozitīvu atmosfēru, kurā var atrast drošu risinājumu. Galu galā, tas, protams, ir tas, ko mēs visi vēlamies — risinājums.

Tāpat, lai sarunas varētu sākties, mums ir jābūt pretimnākošiem pret kandidātvalsti Maķedoniju, kad runa ir par tās nosaukumu. Mums kā dalībvalstīm ir jābūt uzmanīgiem, lai nodrošinātu, ka mēs nevis uzturam problēmu, bet gan palīdzam atrast tās risinājumu.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir panākusi lielu progresu un var būt piemērs citām Balkānu valstīm, piedāvājot arī iespējas palielināt stabilitāti reģionā. Mums šeit jāpieliek pūles, lai redzētu ES nozīmīgāko eksporta preču — demokrātijas, cilvēktiesību, miera un drošības — uzplaukumu.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Veicot pārliecinošus soļus kritēriju izpildes virzienā, Horvātija apliecina savu apņemšanos pievienoties ES. Politiskā griba atspoguļojas valsts pārvaldes un tiesu iestāžu reformās un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Tiesu jomā ir uzlabojusies pārredzamība un samazinājies neizlemtu lietu un pārmērīgi ilgu tiesas procesu skaits. Nozīmīgs faktors ir pastāvīga kara noziegumu atklāšana, kurā Horvātija pilnībā sadarbojas ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu. Horvātijas regulējuma saskaņošana ar acquis communautaire ir labā līmenī. Tiek veiktas būtiskas likumdošanas un institucionālas izmaiņas, lai apkarotu organizēto noziedzību un mafiju un stiprinātu pārrobežu sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm kaimiņvalstīs.

Banku sektors Horvātijā ir stabils, investori uzticas ekonomikas stāvoklim un makroekonomiskā stabilitāte tiek saglabāta. Joprojām ir nepieciešams pabeigt maza mēroga privatizācijas programmu un samazināt valsts iejaukšanos ekonomikā. Manuprāt, izlīgums starp etniskajiem horvātiem un etniskajiem serbiem, minoritāšu tiesību aizsardzības un bēgļu integrācijas uzlabošana, tostarp mājokļu atjaunošana, pelna īpašu uzslavu. Tāpēc es aicinu Horvātiju veicināt politiskās atbildības kultūras attīstību un diskusijas sabiedrībā par dalības un pievienošanās nozīmi, jo tikai trešdaļa iedzīvotāju šobrīd uzskata, ka pievienošanās ES ir izdevīga. Es vēlētos arī apsveikt jauno komisāru Füle jaunajā amatā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu komisāru Füle un es vēlētos apsveikt autorus ar trīs labi līdzsvarotiem ziņojumiem. Nav šaubu, ka ES dalības perspektīva ir mudinājusi Turciju mainīties uz labo pusi. Galu galā šī musulmaņu valsts ir unikāla, jo gandrīz pirms 100 gadiem tā veica pirmos soļus, lai pielāgotos Eiropas vērtībām, un par spīti dažādiem vēsturiskiem vējiem nenogāja no ceļa. Turcija ir visrietumnieciskākā no Austrumu valstīm un visaustrumnieciskākā no Rietumu valstīm, tāpēc tai ir unikāla loma ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Ankarai ir jāpaātrina reformas, apņēmīgāk jāmeklē kompromiss Kipras problēmai un jāveic turpmāki pasākumi izlīgumam ar Armēniju. Tomēr es stingri atbalstu Sociāldemokrātu un demokrātu grupas nostāju, ka Turcijas dalības ES perspektīvu nedrīkst mainīt ne pret kādu Ersatzlösung vai surogātvariantu.

  Francisco José Millán Mon (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es sveicu komisāru jaunajā amatā. Šajā desmitgadē paplašināšanās politika, kā arī eiro ieviešana ir bijusi Eiropas Savienības lielākais panākums. Šo politiku nevajadzētu apturēt. Turklāt mēs nevaram pārtraukt saistības, kuras esam uzņēmušies pret kandidātvalstīm, lai gan mums jāņem vērā arī labi zināmie konsolidācijas un nosacītības principi.

Mēs arī nedrīkstam aizmirst Eiropas Savienības integrācijas spēju vai nepieciešamību apspriesties ar iedzīvotājiem jautājumā par paplašināšanos un tās priekšrocībām un nozīmi.

Ņemot vērā laika ierobežojumus, es tikai īsumā izteikšu dažas piezīmes. Principā visus teritoriālos strīdus un tiem līdzīgus jautājumus, kas tām varētu būt vienai ar otru un ar dalībvalstīm, kandidātvalstīm vajadzētu atrisināt iepriekš, lai vēlāk netiktu palēnināta Eiropas Savienības darbība.

Attiecībā uz Turciju, es īpaši gribētu akcentēt, cik svarīgi ir saglabāt un pat palielināt reformu intensitāti — tas ir nepieciešams arī pašai Turcijai.

Es atzinīgi vērtēju arī Turcijas neseno apņemšanos attiecībā uz Nabucco, kas ir ļoti svarīgi energoapgādes dažādošanai Eiropā. Tomēr man jāatzīst, ka es biju nedaudz pārsteigts par Turcijas valdības žestu pagājušā rudenī, atbalstot Irānas varas iestādes. Patiešām, es uzskatu, ka kandidātvalsts ārpolitikai būtu jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības ārpolitiku.

Visbeidzot, pagājušā nedēļā es izlasīju interviju ar Turcijas Eiropas lietu ministru, kas, šķiet, liek domāt, ka Turcija ir atcēlusi vīzu režīmu tādām valstīm kā Sīrija, Libāna un Lībija. Es biju nedaudz pārsteigts par to, jo kandidātvalstij arī vīzu politiku būtu nepieciešams tuvināt Eiropas Savienības vīzu politikai, nevis doties pretējā virzienā.

Es vēlētos šīs informācijas apstiprinājumu.

  Antigoni Papadopoulou (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, Oomen-Ruijten kundze ir pielikusi milzīgas pūles, lai iesniegtu līdzsvarotu ziņojumu un mēs viņai pateicamies. Zaļo / Eiropas Brīvās apvienības grupas ierosinātais 13. un 14. grozījums izjauc šo līdzsvaru un tāpēc es jūs aicinu balsot pret tiem.

Pašreizējās sarunās par Kipras jautājumu Turcija ar Talat kungu ir ierosinājusi nepieņemamus priekšlikumus un paliek nepiekāpīga maksimāliste. Tieši tāpēc ir nepareizi aicināt visas puses atbalstīt šīs sarunas. Puse, pret kuru ir jāvērš spiediens, ir Turcija kā okupācijas vara. Turcijai ir nekavējoties jāatsauc viss turku karaspēks, jāizbeidz okupācija un Kipras turku kopienas ķīlnieku statuss, jo tā, nevis Kipras grieķi, ir izraisījusi tā saukto Kipras turku izolāciju. Turcijai ir jāatdod aplenktā pilsēta Varoša un jāizbeidz nelegālo apmetņu veidošana un Kipras grieķu īpašumu aizskaršana.

Turcijas rokās ir Kipras problēmas risinājuma atslēga un ar Turcijas pievienošanās progress. Mazā valsts Kipra prasa ne vairāk un ne mazāk kā risinājumu, bez izņēmumiem ievērojot Eiropas acquis un ANO rezolūcijas. Kiprieši nav otrās šķiras pilsoņi sava veida Osmaņu vai citā kolonijā. Mēs esam Eiropas pilsoņi ar Eiropas tiesībām.

  Doris Pack (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ir pienācis laiks ES beidzot sākt sarunas ar Maķedoniju. Maķedonija ir izpildījusi nosacījumus un kopš 2005. gada gaida sarunu sākumu. Grieķija ir saņēmusi tik daudz solidaritātes no pārējām 26 dalībvalstīm, ka tagad sarunu sākšanai ar savu kaimiņu Maķedoniju tai nevajadzētu uzlikt veto. Nosaukuma jautājums ir tikai divpusējs jautājums pat, ja ANO ir palīdzējusi šajā jomā.

Saistībā ar Horvātiju es gribētu teikt, ka šī valsts apkaro korupciju tādā mērā, ka citām valstīm, tostarp dažām ES valstīm, no tās būtu jāņem piemērs. Mans otrs jautājums ir tas, ka bēgļu, kurus tikko minēja Boştinaru kungs, atgriešanās, manuprāt, tiek risināta pamācošā veidā. Kā teica Swoboda kungs, daudzas lietas nevar atrisināt tā, kā mēs iedomājamies.

Mans trešais jautājums attiecas uz sadarbību ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu Hāgā. Horvātija visus savus meklētos kara noziedzniekus izdeva pirms gada. Dzimtenes kara dokumenti, kas tagad ir nepieciešami, vai nu nav vairs pieejami, vai arī nekad nav pastāvējuši. Tāpēc šajos jautājumos ir vajadzīga kopēja pieeja. Valdība meklē dokumentus un ir izveidojusi darba grupu, bet tā nevar darīt vairāk, kā meklēt. Ja tā neko neatradīs, tad ir svarīgi spert nākamo soli, ņemot vērā to, ka Horvātija ir sadarbojusies ar tribunālu daudzus gadus un tādējādi ir lielā mērā izpildījusi nosacījumus. Es ļoti ceru, ka šī sadaļa drīzumā tiks atvērta, lai sarunas ar Horvātiju varētu pabeigt līdz šā gada beigām.

  Ismail Ertug (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, Füle kungs, es gribētu novēlēt panākumus jūsu turpmākajā darbā. Ir grūti ignorēt Kipras jautājuma neviennozīmību. Mēs Eiropas Savienībā nedrīkstam noraidīt acīmredzami nepatīkamus jautājumus vai mēģināt izlikties, ka tie nepastāv. Mēs neesam izpildījuši savu solījumu. Tas ir fakts, un mums ir jāizbeidz šie dubultie standarti.

Mēs zinām, ka attiecībā uz Kipras jautājumu ir noteikti jāīsteno Ankaras protokols. Tomēr, kā 2004. gadā atzīmēja Padome, skaidrs ir arī tas, ka ir jāizbeidz Ziemeļu Kipras izolācija. Es priecājos, ka Dienvidu Kipra sniedz ziemeļiem nepieciešamo atbalstu, taču tas nebija Eiropas Savienības nodoms. Tās nodoms bija, ka visi, visa ES, izbeigtu izolāciju. Lai pārvarētu pēdējo šķērsli šajā jomā, mums ir jāsper solis uz priekšu un šī izolācija jāpārtrauc.

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, jaunajai Komisijai — un es sirsnīgi sveicu komisāru Füle — tagad ir laiks atjaunot ES apņemšanos paplašināšanās jautājumā, pabeidzot iestāšanās sarunas ar Horvātiju līdz šā gada beigām un sākot sarunas ar Maķedoniju.

Pēdējā ir guvusi vērā ņemamus panākumus, neraugoties uz dažādajām grūtībām, un būtu jāiedrošina turpināt. Es gribētu aicināt abas puses atrisināt valsts nosaukuma problēmu, kā vakar ieteica prezidents Barroso, atklātā un vispārējā Eiropas stilā. Arī Turcija ir guvusi ievērojamus panākumus. Ja mēs aplūkojam Ukrainu, mēs varam saprast, kāda atšķirība var veidoties, ja vien valstij ir pievienošanās perspektīva.

Turcija ir laipni aicināta dalībā, pamatojoties uz Kopenhāgenas kritērijiem. Ar jauno komisāru nav laika, ko zaudēt, liekot Turcijai sākt izvest savu karaspēku no Kipras un īstenot Ankaras protokolu. Es domāju, ka to var uzskatīt par sarunu turpināšanas nosacījumu. Kas attiecas uz mani, es varētu atbalstīt Turcijas pievienošanos, ja tikpat viegli kā uzcelt mošeju Briselē būs uzcelt kristīgo baznīcu Ankarā.

  Jürgen Klute (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos izteikties par diviem aspektiem Turcijas jautājumā. Parasti tiek apspriesti etniskie konflikti, un tas ir pamatoti. Šajā jomā joprojām ir jāstrādā, un dažas problēmas saglabājas. Tomēr, ko cilvēki parasti aizmirst, ir tas, ka vēl joprojām pastāv ievērojamas problēmas Turcijā saistībā ar arodbiedrību un darbinieku tiesībām. Turcijas valdība — dažos gadījumos pat izmantojot policijas spēku — turpina vērsties pret arodbiedrībām, kuras sniedz atbalstu saviem biedriem, citiem vārdiem sakot, Turcijas darba tautai. Tas nesen ir noticis strīdā, kurā iesaistīti Tekel darbinieki. Tā ir viena no piezīmēm, ko es vēlētos teikt. Demokrātiskā sabiedrībā ir jāaizsargā darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības, un ir svarīgi cīnīties par šīm tiesībām. ES arī atbalsta šīs tiesības, jo īpaši savā sociālās Eiropas Savienības lomā.

Otrs faktors ir privatizācija. Turcija pielāgojas ES, un tas ietver privatizācijas jomu. Tekel darbiniekiem, no kuriem 12 000 pašlaik streiko, draud iespēja zaudēt darbu vai tie jau to ir zaudējuši privatizācijas rezultātā. Tomēr tie nav tikai Tekel darbinieki, kas strādā tabakas ražošanā. Aptuveni 500 000 nodarbināto tabakas audzēšanā dienvidaustrumu Turcijā pēdējo gadu laikā ir zaudējuši darbu, kā rezultātā bijusī viena no lielākajām tabakas izstrādājumu ražotājām un eksportētājām Turcija ir kļuvusi par importētāju. Pirms nedēļas man bija iespēja doties uz Ankaru un runāt ar Tekel darbiniekiem. Ja privatizācijas rezultātā darba vietu skaita samazināšanas un veselas rūpniecības nozares iznīcināšanas process turpināsies, Turcijas iedzīvotāji zaudēs savu entuziasmu attiecībā uz pievienošanos ES. Tāpēc mums ir jāliek uzsvars uz sociālo aspektu ES. To es vēlreiz gribētu uzsvērt.

  Krzysztof Lisek (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, kā mēs visi, sirsnīgi sveicu jūs, Füle kungs, un novēlu jums daudz neatlaidības jūsu darbā tuvākos gados. Es zinu, ka pirmajā dienā mums nevajadzētu runāt par jaunā sasaukuma beigām. Es, protams, novēlu jums vēl daudz sasaukumu, Füle kungs, bet mans novēlējums jums ir, ka tad, kad jūs runāsiet šeit šā sasaukuma beigās, jums būs iespēja mūs uzrunāt jaunā, paplašinātā Eiropas Savienībā, kuras sastāvā būs, iespējams, pat 30 dalībvalstīs.

Füle kungs, neatkarīgi no jūsu darba pie nozīmīgajām valstīm, par kurām mēs runājam šeit šodien, es gribētu jūs lūgt arī pievērst uzmanību citām valstīm, kuras sapņo par dalību Eiropas Savienībā. Tāpat kā es, jūs nākat no valsts, kas ir tikko pievienojusies Eiropas Savienībai, un es domāju, ka jūs, es un visi kolēģi, deputāti no jaunajām dalībvalstīm, saprot, cik tas, ka mēs pievienojāmies Eiropas Savienībai, bija svarīgi mūsu sabiedrībai. Mēs to novēlam ar valstīm, par kurām runājam šodien.

Man kā polim ir mazs sapnis, un ar to es gribētu beigt savu runu. Tas ir, ka Horvātija, valsts, kas šobrīd guvusi vislabākos panākumus sarunās, spētu pievienoties Eiropas Savienībai ne pārāk tālajā Polijas prezidentūras laikā.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, vēlreiz atkārtoju, ziņojums par Turciju nav progresa ziņojums, bet ziņojums par Turcijas trūkumiem. ES aicinu Turciju darīt vairāk minoritāšu tiesību jomā, bet tā vietā, lai, kā solījusi, atrisinātu kurdu jautājumu, Turcija plāno aizliegt kurdiem labvēlīgo Demokrātiskās sabiedrības partiju (DTP). Jau ceturto gadu pēc kārtas valdība Ankarā nav spējusi īstenot asociācijas nolīguma papildprotokolu, bet, izmantojot savus vēstniekus, aicina lielākās ES dalībvalstis atrisināt Kipras jautājumu. Manuprāt, ilgi gaidītās sarunas par šo Vidusjūras salu nav iemesls svinībām, jo pēdējais Kipras turku priekšlikums dažos jautājumos ir pretrunā ar pastāvošo vienprātību, kas nozīmē, ka tas faktiski ir solis atpakaļ.

Tik daudz par pozitīvajiem rezultātiem, ko Spānijas prezidentūra paziņoja, ka mēs varētu sagaidīt. Turcija ne ģeopolitiski, ne garīgajā, ne kultūras aspektā nav Eiropas daļa. Cilvēktiesības, minoritāšu tiesības un starptautiskās tiesības ir jēdzieni, kas Turcijai ir sveši. Pēc manām domām, izbeigt pievienošanās sarunas un tiekties uz privileģētu partnerību būtu tikai godīga atbilde saskaņā ar ES pilsoņu vēlmēm.

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Komisār, mēs apsveicam jūs un novēlam vislabākos panākumus jūsu darbā. Šodien mēs debatējam, cita starpā, par Turcijas progresu virzībā uz Eiropu. Vakar mēs apspriedām smago ekonomisko situāciju, ar ko saskaras dažas valstis eiro zonā, jo īpaši kritisko situāciju, kādā atrodas Grieķija.

Šīs divas debates vienā punktā krustojas, tām ir kāds kopīgs pamats. Šis kopīgais pamats ir Grieķijas milzīgie, neelastīgie aizsardzības izdevumi, kas veido apmēram 5 % no iekšzemes kopprodukta, kas ir piešķirti militāriem izdevumiem — un ne tāpēc, ka tā tos vēlētos. Protams, daļa no tiem ir izlietota, izpildot savas NATO dalībvalsts saistības. Tomēr lielākā daļa no tā tiek tērēta tādēļ, ka mums ir jāreaģē uz kaimiņvalsts un kandidātvalsts, proti, Turcijas īpašo politiku.

Turcija piekopj oficiālu politiku draudēt Grieķijai ar karu, kas pazīstama kā casus belli, un tie nav vienkārši draudi uz papīra; Turcijai ir ieradums pārkāpt gaisa telpu un veikt lidojumus pat virs apdzīvotām Grieķijas salām Egejas jūras austrumos.

Tas ir jāpārtrauc un Eiropas Parlamentam ir jānosūta Ankarai stingrs paziņojums. Ja attiecībā uz to līdz ar visām citām saistībām, kas tai ir jāpilda, būs uzlabojumi, tās virzība uz Eiropu, protams, atgūs dinamiku.

  Monica Luisa Macovei (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, kaimiņattiecību politikā Eiropas Savienības mērķis vienmēr ir bijis eksportēt stabilitāti un nevis importēt nestabilitāti.

Tas ir iemesls, kāpēc es vēršos pie dalībvalstīm un kandidātvalstīm neveicināt divpusējus konfliktus Eiropas Savienības līmenī. Tā kā esmu advokāte, es gribētu atgādināt, ka, izmantojot pagaidu vienošanos starp Grieķiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kas parakstīta 1995. gada septembrī, Grieķija piekrita necelt iebildumus pret BDRM pieteikumiem uz starptautiskām vai reģionālām organizācijām, ja tie izdarīti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikto nosaukumu BDRM. Eiropas Savienības iestādes atsaucas uz šo valsti kā BDRM (FYROM). Šie noteikumi ir juridiski saistoši attiecībā uz starptautiskajām tiesībām. Tāpēc nav juridiska pamata, lai Grieķija liktu šķēršļus šīs valsts pievienošanās procesam. Lēmumi ir jāpieņem par pieteikuma iesniedzējas valsts darbības rezultātiem.

Ar šo piezīmi es atbalstu debates par panākto progresu un jomām, kurās uzlabojumi vēl ir nepieciešami. Mums ir nepieciešams runāt par lietas būtību un cieši uzraudzīt reformu īstenošanu. Pamatojoties uz panākto progresu, Komisija ierosināja, ka valstij ir jānosaka datums, lai sāktu sarunas. Es pievienojos Komisijai un aicinu Padomi noteikt iestāšanās sarunu sākuma datumu augstākā līmeņa sanāksmē 2010. gada martā.

  Eleni Theocharous (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, pat ja šodien Turcijai par labu tiek pieņemta ļoti stingra rezolūcija, šī valsts nepārtrauks rādīt būtisku demokrātijas trūkumu, klaji pārkāpjot miljoniem iedzīvotāju cilvēktiesības un okupējot Eiropas Savienības dalībvalsti Kipras Republiku.

Tomēr, kas attiecas uz Kipru, ir daudz tādu, kas uzstāj, ka vienāda atbildība jāuzliek kā cietušajam, tā vainīgajam. Mēs nevaram pieņemt noziegumu un bruņotu vardarbību un aicināt visas iesaistītās puses — aicināt tās darīt ko? Mēs nevaram klausīties demokrātijas svētnīcas, Eiropas Parlamenta, tādos nepiedienīgos apzīmējumos kā Ziemeļu un Dienvidu Kipra un runāt par vēlēšanām Ziemeļu Kiprā, kur 70 % tā sauktā elektorāta ir nelikumīgi kolonisti.

Ir skaidrs, ka, ja risinājums nerespektēs Kipras iedzīvotāju cilvēktiesības, tad visa Eiropas Savienības vērtību sistēma būs apdraudēta. Protams, sarunas turpinās, bet tās ir iestigušas Turcijas maksimālistu prasībās. Tā kā tā ir Turcija, nevis kāda cita valsts, kuru mēs izvērtējam, mēs aicinām Turciju veicināt sarunu procesu, veicot divus pašsaprotamus soļus: pirmkārt, nekavējoties sākt izvest okupācijas armiju un, otrkārt, atdot okupēto pilsētu Famagustu tās likumīgajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

  Giovanni Collino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs atzīstam Horvātijas centienus pēdējos gados panākt atbilstību Eiropas Savienības dalības prasībām. Mēs atbalstām López Garrido kunga šorīt mums iesniegto pārskatu.

Tomēr tajā ir viens neatrisināts jautājums, kas jārisina sarunu procesā par divpusējiem jautājumiem starp Horvātiju un Itāliju, kas draud mest ēnu pār pievienošanos. Es atsaucos uz nespēju nodrošināt finansiālu un morālu kompensāciju par nodarīto kaitējumu un konfiscētā īpašuma neatdošanu itāliešiem, kuri bija spiesti pamest šo zemi kā izsūtītie pēc Otrā pasaules kara.

Tagad, kad tā vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, es aicinu Horvātiju paātrināt procesu, lai panāktu samierinošu, konstruktīvu un laimīgu nobeigumu šai skumjajai un vēl neatrisinātajai lietai.

Mēs aicinām Horvātiju saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem cita starpā ņemt vērā šo cilvēku tiesības, kuri tik ilgi ir gaidījuši, lai tas notiktu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, man ir īss komentārs par Turciju.

Turcijai joprojām ir ļoti nopietnas problēmas cilvēktiesību jomā. Viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir noteikt tiesības etniskajām un reliģiskajām minoritātēm — kurdiem, kristiešiem, alevistiem un citām. Šīs minoritātes cieš pastāvīgus savu tiesību pārkāpumus. Kipra un Grieķija ir un būs ārkārtīgi svarīgas Eiropas Savienībai.

Tātad, komisār, mums tāpēc ir jāliek saprast Turcijas partneriem, ka ir ļoti grūti runāt par Turcijas integrāciju Eiropā, kamēr problēmas saistībā ar Turcijas reliģiskajām un etniskajām minoritātēm nav atrisinātas.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, šodienas debatēs mums ir jānonāk pie skaidra vēstījuma Turcijai, paturot prātā, ka tā nav veikusi īpašus pasākumus, lai atrisinātu dažādas problēmas ar kaimiņvalstīm.

Saistībā ar Kipras jautājumu, jo īpaši ņemot vērā, ka mēs esam saņēmuši priekšlikumus šajā ziņojumā iekļaut atsauci uz Kipras turku izolācijas problēmu, es domāju, ka Eiropas Savienībai vajadzētu un ir jārīkojas saskaņā ar ANO rezolūcijām. Tas nozīmē, ka nelikumīgi okupētas valstis nevar tikt atzītas; tieši pretēji, jebkuru atbalstu piešķir tiesiskai valstij, kā tas arī pašlaik notiek.

Tajā pašā laikā Turcijai būtu jāatsauc armija, lai novērstu šo kopējo centienu nopietno šķērsli, lai pārvarētu grūtības sazināties ar Kipras turkiem.

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Es apsveicu visus referentus ar viņu līdzsvarotajiem pārskatiem un jums, komisār, es novēlu visu iespējamo veiksmi, uzņemoties svarīgo amatu.

Es vēlos atzīmēt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nekomunicē vislabākā iespējamā veidā ar Rietumbalkānu valstīm. Dažas no tām runā par nereāliem datumiem. 2014. gads, kuru šodien daži no jums minēja, rada aplamu cerību, nereālas gaidas un maldina politiķus un sabiedrisko domu šajās valstīs. Mēs stiprināsim Eiropai labvēlīgos spēkus tikai tad, ja mēs pieņemsim reālistisku pieeju un rīkosimies atbilstoši. Aplami solījumi kaitē gan viņiem, gan mums. Būsim godīgi, korekti un uzticami.

  Konrad Szymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es saprotu, cik ļoti grūti ir Turcijas sociālajos apstākļos valdībai Ankarā darīt visu, lai uzlabotu demokrātiju un cilvēktiesības. Es to ļoti labi saprotu, bet es vēlētos vērst uzmanību uz problēmu, kura šajās debatēs ir saņēmusi pārāk maz uzmanības. Es domāju reliģisko brīvību, kas Turcijā joprojām ir ierobežota, īpaši pret kristiešiem. Turcijā, joprojām ir problēmas ar šķēršļiem, ar ko saskaras reliģiskās kopienas attiecībā uz viņu juridisko statusu. Kristiešu kopienām, neraugoties pieņemto Likumu par fondiem, ir nopietnas problēmas ar konfiscēto īpašumu atgūšanu. Ekumēniskajam patriarhātam ir ierobežotas tiesības apmācīt garīdzniekus un brīvi ievēlēt ekumēnisko patriarhu. Esmu ļoti pateicīga referentam, ka visi šie aspekti ziņojumā ir uzsvērti. Tajā pašā laikā man ir žēl, ka šis jautājums ir pilnīgi ignorēts López Garrido kunga runā. López Garrido kungs, man ir personīgs komentārs: ideoloģija un cilvēktiesības nav savienojamas.

  John Bufton (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos runāt par Turcijas jautājumu.

Man ir bažas, kā 2003. gadā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija, kuras biedrs es esmu, paziņoja šajā Parlamentā, ka migrācijai no jaunajām dalībvalstīm mūsu valstī, Apvienotajā Karalistē, varētu būt drausmīgas sekas. Es baidos, ka, ja Turcija pievienosies, 70 miljoniem cilvēku būs atļauts doties uz Lielbritāniju. Apvienotā Karaliste ir pilna. Mums ir miljoniem cilvēku bez darba. Spiediens uz mūsu sabiedriskajiem pakalpojumiem ir neaptverams. Doma par Turcijas pievienošanos nav aktuāla vispār.

Mums ir liegta izvēle. Mūsu valsts iedzīvotājiem ir liegts balsojums par Lisabonas stratēģiju. Mums noteikti ir nepieciešamas diskusijas mūsu valstī par to, vai mums vajadzētu būt Eiropas Parlamentā. Es baidos, ka Turcijas pievienošanās būs salmiņš, ka pārlauzīs kamieļa muguru. Esmu pārliecināts, ka mēs tagad esam tādā situācijā, kurā visa Eiropas iekārta sāk brukt sakarā ar eiro un tā tālāk. Ja papildus pievienosies Turcija, situācija kļūs daudz, daudz sliktāka.

Komisār, šī ir jūsu pirmā darba diena šajā amatā. Es vēlētos atzīmēt jūsu karti. Pieņemiet to no manis, kā cilvēka no Velsas Apvienotajā Karalistē: mēs vienkārši negribam, lai Turcija pievienotos.

  Zoltán Balczó (NI). – (HU) Attiecībā uz Turcijas pievienošanos, ir jānoskaidro būtisks jautājums: kādai, pēc mūsu uzskatiem, ir jābūt Eiropas Savienībai? Vai mēs joprojām uzskatām, ka vērtības, kopīgās Eiropas vērtības ir svarīgas? Šīs vērtības balstās uz kristietības mācību, neatkarīgi no reliģiski aktīvo cilvēku proporcionālā daudzuma. Vai mēs Eiropas kultūras mantojumu uzskatām par svarīgu vienojošu spēku? Ja atbilde ir „jā”, Turcijai nav vietas Eiropas Savienībā. Protams, mums ar to ir jācenšas izveidot labāko iespējamo partnerību. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka pievienošanās varētu radīt precedentu. Izraēlas ārlietu ministrs ir paziņojis, ka viņi ir pacietīgi, bet viņi noteikti vēlas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Es teiktu, ka arī Izraēlai nav vietas Eiropas Kopienā.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Kas attiecas uz minoritāšu aizsardzību, Horvātija un Maķedonija ir panākušas progresu, tomēr šīs valstis joprojām ir tālu no vislabākajiem rezultātiem šajā jomā. Ko mēs varam darīt? Eiropas Savienība varētu iedrošināt šīs valstis ar savu minoritāšu paraugaizsardzību, bet kas patiesībā notiek Eiropas Savienībā? Tā būtu pozitīva zīme, ja Francija un pārējās valstis ratificētu Minoritāšu un reģionālo valodu hartu, ja Slovākija atsauktu savus pasākumus, kuri diskriminē minoritātes (šajā sakarā sk. valodas likumu), un ja Grieķija tomēr atzīstu, ka tās teritorijā dzīvo minoritātes un garantētu tām indivīda un kopienu tiesības. Rumānijā, cerams, būs likums par minoritātēm, lai gan mēs joprojām esam tālu no tā, ka minoritāšu pārstāvji būtu armijas augstākajā komandējošā sastāvā, un no autonomijas baidās vairāk nekā no 14. Piedņestras Krievijas armijas. Parlaments varētu iedrošināt pašreizējās dalībvalstis rādīt labu piemēru, nosakot minoritāšu aizsardzības standartus, kas būtu obligāti visā Eiropas Savienības teritorijā.

  Danuta Jazłowiecka (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, saskaņā ar ziņojumu, ko sagatavojusi Starptautiskā krīzes grupa, 2009. gadam vajadzēja būt izšķirošajam Turcijas integrācijā Eiropas Savienībā. Bija jābūt vai nu izrāvienam uz priekšu pievienošanās sarunās, vai sarunas bija jāizbeidz. Šodien sarunas joprojām turpinās nākamās jomās, kas saistītas ar pievienošanos. Spānijas prezidentūra, tā ir taisnība, saka, ka tā vēlas, lai Ankara pievienotos Kopienai pēc iespējas ātrāk, bet arvien vairāk pazīmes liecina, ka Ankara no jauna definē savu vietu pasaules kārtībā un ka dalība Kopienā nav tās prioritāte. Vīzu režīma atcelšana ar Jordāniju, Lībiju, Irānu un Sīriju, attiecību pasliktināšanās ar Izraēlu, attiecību stiprināšana ar Sudānu, vienošanās parakstīšana sākt diplomātiskās attiecības ar Armēniju un saprašanās bloķēšana Kipras jautājumā — tas viss liecina, ka Ankara arvien vairāk orientējas uz sadarbību ar kaimiņvalstīm, pat vājinot savu pozīciju pievienošanās sarunās.

Tomēr energoapgādes drošības jautājums un Turcijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis nozīmē, ka tā pakāpeniski kļūst nepieciešama, lai nodrošinātu Eiropas intereses. Tādēļ nebūs ilgi jāgaida, pirms Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai kļūs vairāk svarīga mums nekā pašai Turcijai. Līdz ar to es aicinu Komisiju un Padomi pārskatīt Turcijas dalības Eiropas Savienībā perspektīvas.

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, ka sarunās iesaistīto kandidātvalstu panāktais progress tiek atzīts un uzsvērts. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi tīri psiholoģiskā ziņā. Turklāt nevar noliegt, ka sarunas ar ES ir radījušas labākus apstākļus šo valstu iedzīvotājiem. Sarunas pašas par sevi ir pozitīva lieta.

Es esmu pārliecināts, ka mēs visi piekrītam, ka Turcijai ir jāpieliek ievērojamas pūles un ka reliģijas brīvība, vārda brīvība un preses brīvība ir pati par sevi saprotama lieta. Tomēr es domāju, ka ir jāatzīmē arī tas, ka sarunas ar Turciju ir ne tikai sarunas ar Turcijas valsti vai nāciju, bet, ka Turcija ir arī sava veida atslēga vai tilts uz visu reģionu. Tādēļ mums ir jāpatur prātā, ka, ja durvis būs jāaizslēdz vēlreiz, ES attiecības ar šo reģionu ievērojami pasliktināsies.

  Chrysoula Paliadeli (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, ja varētu man atvēlēt vairāk laika, es vēlētos šī Parlamenta deputātiem izskaidrot iemeslus, kāpēc Grieķijas iedzīvotāji ir tik jutīgi jautājumā par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nosaukumu. Diemžēl tam nepieciešamais laiks ir vairāk nekā minūte.

Šis stāsts, kura sākums ir 1940. gada beigās, ir skumjš stāsts, kas beidzās, radot nepatiesu priekšstatu par viņiem. Es varu jums apliecināt, ka grieķi nav nedz nacionālisti, nedz ekspansionisti. Tie tikai ir pret to, ka tiek izmantot nosaukums, kas ir daļa no viņu pašu senās vēsturiskās un arheoloģiskās tradīcijas.

Es saprotu, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika kā jauna, neatkarīga valsts atrodas kavētas etnoģenēzes fāzē. Nopietni akadēmiķi Skopjē neatbalsta viņu premjerministra nacionālistiskās tendences. Viņi dod priekšroku klusēšanai, nevis atklāti nostājas pret moderno frāzi, kura, kā Thaler ziņojumā pamatoti atzīmēts, ir tā, kas palielina spriedzi.

Es vēlētos, lai šis Parlaments un jaunā Komisija mēģinātu palīdzēt ar risinājumu nosaukuma jautājumā, nevis stimulējot BDMR valdības nacionālistiskās tendences, bet atbalstot Grieķijas viedokli, kas cīnās par vieglu kompromisu, kas, visbeidzot, šķiet, vairāk apmierinātu BDMR nekā Grieķijas iedzīvotājus.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Šodienas debates ir parādījušas, ka, lai gan deputātiem ir atšķirīgi viedokļi par Turcijas progresu, mēs droši vien visi esam vienisprātis, ka galvenais priekšnoteikums dalībai ES ir pienācīga būtisku reformu īstenošana. Šodien, manuprāt, ir pāragri noteikt konkrētu datumu, bet mums ir jānovēro un jāpieprasa Turcijas progress, jo nesenie notikumi, kad tika aizliegta politisko partiju darbība, izraisa bažas un neliecina par Turcijas apņemšanos ievērot pilsoņu un politisko brīvību un tiesības. Tomēr mums ir jādod iespēja Turcijai pārskatīt šīs darbības, un es ceru, ka nākotnē Turcija būs demokrātiska un brīva valsts.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Horvātija ir visvairāk sasniegusi no Rietumbalkānu valstīm to ceļā uz pievienošanos ES. Tā var būt piemērs šā reģiona valstīm attiecībā uz to pievienošanās perspektīvām pievienošanās kritēriju un nosacījumu izpildes ziņā.

Es atzinīgi vērtēju iekšējo reformu panākumus, kas izklāstīti arī 2009. gada progresa ziņojumā. Metode nepieciešamo pievienošanās kritērijus sasniegšanai, jo īpaši to, kuri minēti 23. nodaļā, tiesiskums un pamattiesības iezīmē svarīgu šīs valsts progresa starpposma mērķi Eiropas standartu sasniegšanā.

Mēs atbalstām Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai ar nosacījumu, ka tā pamatojas uz precīzu atbilstību pievienošanās kritērijiem, tostarp uz pilnīgu sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.

Horvātija pabeigs iestāšanās sarunas šogad. Faktiski ziņojums, kuru mēs apspriežam šodien, ir pēdējais Eiropas Parlamenta progresa ziņojums. Mēs esam pārliecināti, ka nākamā gadā situācija būs atbilstoša, lai balsotu par līgumu par Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas būs pozitīvs signāls visam reģionam.

  Milan Zver (PPE). – (SL) Komisār, es apsveicu jūs ar jauno amatu un ceru, ka jūs veiksmīgi strādāsiet šajā jomā.

Es esmu ļoti gandarīts, ka šie trīs ziņojumi ir pozitīvi un ka referenti uzskata, ka šīs valstis ir guvušas panākumus attiecībā uz modernizāciju, kā mēs to redzam no Eiropas viedokļa. Vissvarīgākais ir tas, ka visas trīs valstis uztur augstus standartus, kad runa ir par cilvēktiesību ievērošanu. Eiropai ir jābūt stingrai par šo, un tai ir arī jābūt stingrai, mudinot šīs valstis risināt attiecības ar kaimiņvalstīm.

Es vēlos arī norādīt, ka neatbalstīšu ziņojumu par Horvātiju, galvenokārt tāpēc, ka tajā nav pausta taisnīga attieksme pret Slovēniju.

  Iuliu Winkler (PPE) . – (RO) Eiropas Savienības visefektīvākā ārpolitika attiecībā uz Rietumbalkāniem ir paplašināšanās šajā reģionā. Tā nodrošinās mieru un attīstīs demokrātiju reģionā, kuram diemžēl ir bijusi tikai „Eiropas Savienības pulvera mucas reputācija”, kuru pastiprina nesenā vēsture.

Tajā pašā laikā jauno Rietumbalkānu valstu visefektīvākā ārpolitika ir piederēt stabilajai un labklājīgajai Eiropas Savienībai. Mums šajā procesā ir vajadzīgi instrumenti. Tādēļ es atzinīgi vērtēju progresa ziņojumus par Horvātiju un Maķedoniju, kas ir vērtīgi instrumenti.

Es arī uzskatu, ka ir vajadzīgi ekonomikas instrumenti, kā arī reģionālā, ekonomiskā un komerciālā sadarbība, tostarp attiecībā uz ieguldījumiem, kas jau ir izrādījušies efektīvi. Es domāju, ka šie instrumenti ir jāņem vērā Eiropas Komisijai un Horvātijas un Maķedonijas valdībai.

(Runātājs uzdeva jautājumu Flautre kundzei saskaņā ar zilās kartes procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts))

  Barry Madlener (NI). – (NL) Es vēlējos uzdot jautājumu Turcijas delegācijas vadītājai Flautre kundzei. Es nezinu, vai es varu jautāt tagad — uz to pamatojas mana zilā karte. Vai es varu Flautre kundzei uzdot jautājumu?

Flautre kundze, es gribētu jums jautāt, ņemot vērā šausminošo goda slepkavību Turcijā, vai jūs piekrītat, ka mums ir jāiesniedz pieprasījums veikt plašu izmeklēšanu attiecībā uz goda slepkavībām Turcijā? Manā mītnes zemē, Nīderlandē, tāpat kā Vācijā, ir šokējoši augsts goda slepkavību izplatības līmenis starp turkiem, un es uzskatu, ka tā ir tikai aisberga virsotne un ka Turcijā notiek ļoti daudz goda slepkavību. Vai mēs varam lūgt Füle kungu veikt izmeklēšanu par goda slepkavībām Turcijā?

(Flautre kundze piekrita atbildēt uz jautājumu saskaņā ar zilās kartes procedūru (Reglamenta149. panta 8. punkts))

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, jautājums, jā, bet kāds jautājums? Kam un kādam mērķim adresēts? Es uzskatu, ka mūsu delegācija — kuras dalībnieks, Madlener kungs, jūs esat — ir apņēmusies un turpina stingri pildīt šo apņemšanos cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā, pieņemot katru iniciatīvu, kas stājas pretim vardarbībai pret sievietēm.

Es to tikko teicu savā runā. Es uzskatu, ka tā sauktie goda aizstāvēšanas noziegumi, kas ir noziegumi, kuri organizēti ģimenes vai cilts ietvaros, ir pilnīgi neattaisnojami un ka šodien ir liels gandarījums redzēt, ka Turcijā neviens vairs nesamierinās ar šāda veida arhaisku noziedzīgu praksi.

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, paldies par šo plašo diskusiju saistībā ar lieliskajām rezolūcijām, ko iesniedzis Eiropas Parlaments un es apsveicu autorus Swoboda kungu, Thaler kungu un Oomen-Ruijten kundzi.

Es domāju, ka mēs varam teikt, ka liels vairākums no jums ir runājis par labu paplašināšanās procesam kā par Eiropas integrācijas būtisku daļu. Kā teica Brok kungs, paplašināšanās ir bijusi veiksmīga Eiropas Savienībai, un citi deputāti ir minējuši dažus paplašināšanās procesa panākumu piemērus. Tas ir arī būtisks progresa elements virzībā uz demokrātisko reformu un demokrātijas padziļināšanu valstīs, kuras tuvojas Eiropas Savienībai, tajās, kuras ir sākušas iestāšanos Eiropas Savienībā, un tajās, kurām ir izredzes pievienoties. Kā Mauro kungs uzsvēra, izpildīt Kopenhāgenas kritērijus vienmēr nozīmē apņemšanos, kas ir vēl viens plašas vienprātības faktors, un līdz ar to nozīmē arī pilnībā respektēt cilvēktiesības.

Es pilnīgi piekrītu Cashman kungam, ka izturēšanās pret minoritātēm ir tā, kas raksturo valsti, un nevis tās attieksme pret vairākumu, lai gan arī tā ir tikpat svarīga. Tāpēc šādi mums vajadzētu novērtēt cilvēktiesību ievērošanu un līdz ar to atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem.

Vēl viens vispārējās vienošanās punkts bija, ka Rietumbalkāniem Eiropas perspektīva ir būtisks progresa elements — kā atzīmēja Giannakou kundze un Winkler kungs — un tas ir ne tikai šo valstu interesēs, bet arī, kā teica Göncz kundze, Eiropas Savienības interesēs.

Kas attiecas uz Horvātiju mums ir arī vispārēja vienošanās par nepieciešamību atvērt jaunas sadaļas, cik drīz iespējams, tomēr jāsaka, ka pašlaik 28 no 35 sadaļām ir jau atvērtas un ka 17 no tām ir provizoriski slēgtas. Spānijas prezidentūra, kā arī Eiropas Padome un Padome turpinās darbu, lai panāktu jaunu progresu sarunās un lai tās drīz sasniegtu nobeiguma posmu. Tāpēc es iepriekš minēju, ka pievienošanās sanāksmes ar Horvātiju tiks uzsāktas nekavējoties.

Mūsu cerības ir, ka iestāšanās sarunu plāns tiks izpildīts šogad, kā ir ierosinājis ziņojuma autors Swoboda kungs un kā pieprasa daži deputāti, tostarp Hökmark kungs Berlinguer kungs un Lisek kungs, kuri izteica cerību, ka Horvātija varētu pievienoties Eiropas Savienībai Polijas prezidentūras laikā.

Līdz ar to attiecībā uz Horvātiju ir panākts progress, kā uzsvēra Poreba kungs. Tomēr mums vēl ir jāstrādā; ir nepilnības tiesiskajā jomā, kā, piemēram, atzīmēja Serracchiani kundze.

Tā rezultātā, mūsuprāt, esam sasnieguši nozīmīgu Horvātijas pievienošanās noslēguma posmu un ceram, ka sarunas tiks pabeigtas un Horvātija pievienosies ES, cik drīz vien iespējams pēc attiecīgo Eiropas Savienības līgumu ratifikācijas procesa.

Pievēršoties Maķedonijai, diskusijas centrā galvenokārt bija jautājums par tās nosaukumu. Acīmredzot nosaukums nav viena no Kopenhāgenas prasībām, bet nepārprotami labas kaimiņattiecības spēlē būtisku lomu nacionālās politikas veidošanas procesā visās kandidātvalstīs.

Kandidātvalstīm, tāpat kā dalībvalstīm, tāpēc ir jāpierāda vislielāko jutīgumu tādos jautājumos kā šis. Mums ir arī jāatceras, ka sarunu sākumpunkts ir vienprātība, citiem vārdiem sakot, vienbalsīga vienošanās starp pašreizējām dalībvalstīm.

Posselt kunga, Kasoulides kunga, Cornelissen kundzes, Chatzimarkakis kunga, Göncz kundzes un Paliadeli kundzes iepriekš ieteiktais risinājums sakņojas gan sarunās ANO aizgādībā, gan divpusējos kontaktos starp Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju. Lai gan tas, protams, ir ļoti svarīgs jautājums, Eiropas Savienība faktiski nepiedalās šajās apspriedēs Apvienoto Nāciju aizgādībā.

Tāpēc šobrīd es nedomāju, ka mēs varam precīzi pateikt, kad tieši šis konflikts tiks atrisināts, tomēr es noteikti varu teikt, ka Spānijas prezidentūra pievienojas, apsveicot premjerministru Gruevski un premjerministru Papandreou ar tiešā dialoga atjaunošanu. Tas parāda viņu abu vadības spējas un, bez šaubām, veidos atklātības atmosfēru un attieksmi, uz ko savā runā atsaucās Tremopoulos kungs.

Mēs uzskatām, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdība spēs virzīt šīs sarunas uz priekšu. Perspektīvai pievienoties Eiropas Savienībai vienmēr ir bijusi liela nozīme visai valstij, tas ir, arī tās etniskajām grupām, gan lielām, gan mazām.

Visbeidzot, attiecībā uz Turciju ir izskanējušas ļoti daudzas runas un es vēlētos sākt, sakot, ka sarunas turpinās saprātīgā tempā — tās nav apturētas — un es to saku, atbildot uz Van Orden kunga piezīmi par šo sarunu ātrumu.

Mēs ceram atvērt citas sarunu sadaļas Spānijas prezidentūras laikā. Dažas no tām esmu nosaucis, bet, protams, mēs nevaram prognozēt šo sarunu ātrumu, jo tas ir atkarīgs no Turcijas reformu progresa un no tā, vai Turcija izpildīs kritērijus. Turklāt, kā jums visiem zināms, katrā atsevišķā gadījumā, katrā posmā un attiecībā uz katru sarunu procesa sadaļu ir vajadzīga vienprātīga vienošanās.

Cilvēktiesību aizsardzība un Kopenhāgenas kritēriju izpilde ir temats, kas tika apspriests daudzās runās, un uz ko ziņojumā nepārprotami atsaucās Oomen-Ruijten kundze; un ir jāsaka, ka Turcijai ir jāpieliek lielākas pūles šajā jomā. Tai ir jāpieliek lielākas pūles, un es to saku, atbildot Belder kungam, Salafranca kungam un citiem, un Angourakis kungam un Klute kungam, kuri runāja par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu.

Viņiem ir taisnība, bet ir arī taisnība, ka sarunu process joprojām ir Eiropas Savienības galvenais progresa ietekmes līdzeklis, kas tiek panākts, bet, kamēr progress patiesi ir panākts, tas joprojām ir nepietiekams. Tas ir arī atzīmēts citu deputātu runās, piemēram, Obiols kunga, Flautre kundzes, Lunacek kunga, Preda kunga un Balčytis kunga runās. Manuprāt, mums tas joprojām ir ļoti apzinās, kad līdzsvaroti novērtējam mūsu sarunas ar Turciju.

Arī Kipra daudzreiz bija diskusiju temats. Kipra, protams, tuvāko mēnešu laikā būs izšķirošais jautājums. Jāsaka, ka sarunas, kas pašlaik notiek starp salas abu kopienu vadītājiem, ir pozitīvas un ka ir izveidota labāka uzticības atmosfēra.

Pats par sevi saprotams, ka Kipras jautājuma atrisināšana likvidētu šo šķērsli vai visus šķēršļus, vai vismaz dažus no šķēršļiem, kas varētu traucēt Turcijas progresu virzībā uz pievienošanos, un, neatkarīgi no tā, kas notiks, tas būtu svarīgs, pozitīvs signāls visam reģionam kopumā ar izlīgumu kā pamatmērķi, kā Howitt kungs to ir pareizi formulējis.

Mēs visi piekrītam, protams, ka Turcijai ir jāievēro papildprotokols. Ir bijuši nepārtraukti aicinājumi to darīt, un katru reizi, kad mums ir dialogs ar Turciju, Padome atgādina par šīm saistībām, kuras ir jāievēro. 2009. gada 8. decembrī Padome pieņēma secinājumus, kuros tika norādīts, ka, ja šajā jautājumā tiktu panākts progress, tad Padome saglabātu pasākumus, kas pieņemti 2006. gadā, kuriem būtu pastāvīga ietekme uz sarunu vispārējo progresu.

Koppa kundze un Salavrakos kungs atsaucās arī uz citiem starpgadījumiem: gaisa telpas pārkāpumiem un starpgadījumiem Egejas jūrā. Tāpēc es atkārtoju, kaimiņattiecības ir neatņemama prasība Turcijas progresa novērtēšanai sarunās. Padomes 8. decembra secinājumi, kurus esmu minējis vairākas reizes, bija vēstījums Turcijai šajā jautājumā. Es jums apliecinu, ka prezidentūra ļoti rūpīgi sekos šim jautājumam un turpinās to, ja nepieciešams, visos līmeņos.

Jebkurā gadījumā, priekšsēdētājas kundze, prezidentūras nostāja attiecībā uz sarunām ar Turciju ir pilnīgi skaidra. Mums ir vienošanās ar atjaunoto vienprātību par paplašināšanos, par ko Padome lēma 2006. gada decembrī, un tas nozīmē, ka sarunu mērķis noteikti ir Turcijas turpmākā pievienošanās Eiropas Savienībai.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti pateicīgs, ka man bija šāda iespēja agri piedalīties šajā viedokļu apmaiņā ar jums par pievienošanās valstīm. Manas uzklausīšanas laikā es apsolīju, ka nākšu klausīties un pieņemt jūsu padomu, un šodienas debates bija skaidrs pierādījums viedokļu bagātībai, gudrībai un izpratnei, kas ir apvienotas šeit, šajā Parlamentā.

Ļaujiet man sniegt divus vispārīgus apsvērumus. Pirmkārt, pret uzklausīšanas laikā dotajiem solījumiem es izturos ļoti nopietni. Mani interesē nevis divi monologi, bet dialogs ar šo Parlamentu, kas atspoguļotu Lisabonas līguma patieso būtību.

Ļaujiet man izteikt arī vēl vienu vispārēju apsvērumu, uz ko es pāris reizes atsaucos manā uzklausīšanā. Runājot ar kandidātvalstīm un potenciālajiem kandidātvalstīm, es vienmēr uzsvēru šādus četrus principus. Pirmais ir stingra Kopenhāgenas kritēriju ievērošana, tie ir nav apspriežami. Otrkārt, stingra pamatbrīvību un tiesību, tai skaitā reliģisko un minoritāšu tiesību, un, protams, sieviešu tiesību ievērošana. Treškārt, procesam ir jābūt godīgam un jāatspoguļo abu pušu uzticamība visos līmeņos. Ceturtkārt, es nekad pārāk zemu nevērtēšu jautājumu par integrācijas spēju.

Par Horvātiju gan Eiropas Parlamenta rezolūcija, gan Komisijas nostāja uzsver, ka Horvātija var paļauties uz Parlamentu un Komisiju kā uzticamiem sabiedrotajiem. Ja šī valsts spēs izpildīt visus neizpildītos nosacījumus, esmu pārliecināts, ka pievienošanās sarunas varēs pabeigt šogad. Komisija un es ticam, ka pašreizējās un turpmākās prezidentūras, kā arī Eiropas Parlaments, atbalstīs Horvātiju tās mērķa sasniegšanā.

Par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ļaujiet man vēlreiz uzsvērt, ka valsts saņēma Komisijas ieteikumu sākt pievienošanās sarunas, pamatojoties uz tās sasniegumiem. Tomēr šī valsts joprojām saskaras ar daudziem aktuāliem izaicinājumiem, tostarp politiskajiem kritērijiem. Kā tika norādīts debatēs, tagad ir iespējas, lai atrisinātu valsts nosaukuma problēmu, un es esmu pilnībā apņēmies atbalstīt notiekošās sarunas.

Kas attiecas uz Turciju mēs visi apzināmies, ka mums nav viegls ceļš ejams, ne Turcijai, ne Eiropas Savienībai, kā daudzi to skaidri norādīja debašu laikā. Es zinu, ka tomēr Turcijas valdība joprojām ir nolēmusi īstenot demokrātisku sākumu. Kas tikai pirms pieciem gadiem būtu varējis iedomāties, ka Turcijas sabiedrība un politiķi atklāti un intensīvi apspriedīs kurdu jautājumu, civilās-militārās attiecības, Halki semināra atsākšanu vai attiecību atjaunošanu ar Rumāniju?

Tomēr man joprojām ir bažas par preses brīvības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma ierobežojumiem. Ir nepieciešami turpmāki tiesību aktu grozījumi, lai aizsargātu žurnālistus, cilvēktiesību aktīvistus un politiķus no kriminālvajāšanas un tiesāšanas par nevardarbīgu viedokļu paušanu.

Attiecībā uz pievienošanās sarunām nozīmīgu vides sadaļu atvēršana pagājušā gada decembrī ir iedrošinoša attīstības tendence, atvērto sadaļu skaitam sasniedzot 12. Es ceru, ka šogad mēs varēsim atvērt vairāk sadaļu. Tomēr Turcijai būs vajadzīgas papildu pūles, lai varētu izpildīt stingros kritērijus. Tāpēc ir svarīgi, lai nepieciešamā sagatavošanās tiek turpināta ar stingrību.

Komisija arī atzinīgi vērtē pastiprināto dialogu ar Turciju par migrāciju, kam būtu jāpanāk konkrēti sasniegumi, īpaši attiecībā uz atpakaļpieņemšanu un robežkontroli. Atbildot uz konkrētu jūsu kolēģa jautājumu, vēlētos teikt, ka Komisija ir informēta par jaunākajiem notikumiem attiecībā uz Turcijas vīzu režīma atcelšanu Libānai un Sīrijai. Komisijas ģenerāldirektors, kas atbild par šiem jautājumiem, nākamnedēļ ieradīsies Ankarā uz sarunām. Šis būs viens no jautājumiem, ko viņš šajā gadījumā apspriedīs un es ziņošu par šīm apspriedēm.

Ļaujiet arī papildus izklāstīt, kā man lūdza, šādu Komisijas nostāju. Visi pasākumi, kurus Komisija ir ierosinājusi un uzņēmusies, vienmēr ir vērsti uz to, lai izbeigtu Kipras turku kopienas izolāciju, veicinot Kipras atkalapvienošanos saskaņā ar 2004. gada aprīļa Padomes secinājumiem. Mēs īstenojam EUR 259 miljonu atbalsta paketi Kipras turku kopienas ilgtspējīgai sociālajai un ekonomiskajai attīstībai un pilnīgai līdzdalībai Eiropas Savienībā pēc izlīguma un atkalapvienošanās. Zaļās līnijas regula veicina ekonomiskos un personīgos kontaktus starp Kipras turkiem un Kipras grieķiem. Tirdzniecības regula par īpašiem nosacījumiem Kipras turku kopienas tirdzniecībai vēl ir izskatīšanā Padomē.

Atgriežoties pie Turcijas, reformu process ir jāturpina un Eiropas Savienībai būtu jāturpina rosināt procesu un progresu. Komisija joprojām ir apņēmusies īstenot pievienošanās procesu ar Turciju. Mūsu sviras un ietekme Turcijā kļūs vēl uzticamākas un spēcīgākas, ja mūsu apņemšanās būs tikpat nelokāma.

Es ceru uz ļoti auglīgu un ciešu sadarbību nākamos piecos gados.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. – Es esmu saņēmusi trīs priekšlikumus no Ārlietu komitejas slēgt debates saskaņā ar Reglamenta 100. panta 2. punktu⁽¹⁾.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodienas balsošanas laikā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums atzīst dažus pozitīvus soļus, kurus Turcija, kandidātvalsts kopš 2005. gada, ir veikusi virzībā uz pievienošanos ES, lai gan tā ir bijusi mudināta paātrināt reformu gaitu. Atceros, ka 2006. gada decembrī sarunas tika daļēji apturētas, jo šī valsts atteicās piemērot Kiprai muitas savienību ar ES. Kipras konflikts ir jāatrisina, un šai valstij ir jāturpina progress attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesību aizsardzību, korupcijas apkarošanu, preses brīvības uzlabošanu, politiskās pārredzamības nepieciešamību un ātrāku un efektīvāku tiesu, konsolidējot diskriminācijas novēršanas tiesību aktus attiecībā uz dzimumu, seksuālo orientāciju un etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, kā arī civildienesta reformēšanu. Turcijas valdība demonstrē politisko gribu turpināt reformas, un tā ir ievērojami palielinājusi pamatbrīvības un demokrātijas attīstību valstī. Mums tādēļ jāturpina, lai panāktu progresu sarunās, kuru mērķis ir nodrošināt Turcijas pievienošanos, kā valsts ar izšķirošu starpnieka lomu konfliktos starp Izraēlu un Palestīnu, un kā platformai Irākā un Irānā, lai atrastu kopējas intereses.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ziņojumā, protams, ir daži interesanti punkti, pat tiem, kā man un daudziem no jums, kuri ir pret dalības ES piešķiršanu Turcijai. Ziņojuma saturs ilustrē Turcijas dažreiz nopietnās neveiksmes nodrošināt pievienošanās ES pamatnosacījumus. Atsevišķas rindkopas rezolūcijā, kuras ierosinājusi Ārlietu komiteja, arī ir diezgan striktas. Šie dokumenti teorētiski neiebilst, ka Turcija nākotnē pievienotos ES, tomēr esmu ļoti priecīga pieņemt konstatējumus, kurus Parlaments gatavojas darīt zināmus, par Turcijas domājamo progresa trūkumu. Tie, kuri, tāpat kā es, ir pret Ankaras iestāšanos ES, atrod tajos apstiprinājumu saviem tradicionālajiem iebildumiem pret pievienošanos: Turcijā vēl joprojām ir pamatbrīvību ierobežojumi, cilvēktiesību pārkāpumi, agresīva attieksme pret Kipru un Grieķiju un diskriminācija pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm — tās visas ir problēmas, kuras Eiropa noteikti nevar ignorēt. Un to visu papildina parastās bažas par kultūras un ģeogrāfiskajām atšķirībām starp Turciju un Eiropu un par problēmām, kuras izraisīs šīs valsts uzņemšana, aiz kuras robežām ir vairāk nekā 80 miljoni iedzīvotāju: faktori, kas turpinās stiprināt manu nesatricināmo pārliecību, ka nav pareizi Turcijai ieiet Eiropā, kuras vienotība galvenokārt pamatojas uz kristietības garu.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) No vienas puses, demokratizācijas procesa metodes un apjoms Turcijā un tuvināšanās process Eiropas Savienībai ir galvenais. No otras puses, diskusiju par Turcijas dalību ES nākotnē nevar atstāt malā. Katra paplašināšanās ietver budžeta apsvērumus par to, vai konkrētās valsts iestāšanās ES nesīs ieguldījumu vai pārsvarā finansiālus zaudējumus. Es baidos, ka pašreizējā krīzes situācijā ar kopējo lauksaimniecības politiku un, netieši, Eiropas budžetu, mēs nevaram atļaut paplašināšanos, iesaistot valsti, kurā 7 miljoniem iedzīvotāju iztika ir atkarīga no lauksaimniecības (ES šis rādītājs ir 10,4 miljoni). Salīdzinājumam: pie pašreizējiem nosacījumiem izdevumi Turcijai līdz 2025. gadam būtu aptuveni EUR 10 miljardi, bet visām 10 jaunajām dalībvalstīm „austrumu paplašināšanās” ietvaros tie ir līdz EUR 8 miljardiem. Tiešie maksājumi Turcijas lauksaimniekiem un maksājumi lauku attīstībai un tirgus atbalstam saskaņā ar pašreizējiem likumdošanas dokumentiem nozīmēs liktenīgu spriedumu Eiropas lauksaimniecībai un zemniekiem. Ņemot vērā šīs kandidātvalsts milzīgo izmēru, iedzīvotāju skaitu un ekonomisko situāciju, Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai uzliktu milzīgu slogu budžetam, kā arī par 9 % samazinātu IKP uz vienu iedzīvotāju ES. Šo iemeslu dēļ mums ir vēlreiz un sīkāk jāapspriež Turcijas pievienošanās ES līdz ar saistītajām KLP reformām.

  Martin Kastler (PPE), rakstiski. – (DE) Atzinīgi vērtējams ir tas, ka jaunā demokrātija Maķedonijā ir guvusi turpmākus panākumus visās sabiedrības un uzņēmējdarbības jomās. Es ļoti atzinīgi vērtēju faktu, ka prezidenta un pašvaldību vēlēšanu norise 2009. gada martā bija raita. Tas liecina par pieaugošo demokratizāciju visā reģionā, kas atspoguļojās Maķedonijā. Maķedonija ir izpildījusi visus kritērijus par vīzu režīma liberalizāciju, un tāpēc no 2009. gada 19. decembra tās pilsoņiem ir bezvīzu statuss. Tas ir liels solis uz priekšu. Tomēr Maķedonijai vēl ir jāīsteno vairākas reformas. Es ļoti ceru, ka mēs varam izmantot pieredzi, kuru guvām ES paplašināšanās austrumu virzienā pirmajā posmā, lai palīdzētu šajā procesā. Šajā sakarā es domāju iestāžu reformu īstenošanu, kur politiskie fondi un virkne dažādu NVO ir sasnieguši tik daudz. Ir divas jomas, kurās mums ir jāstiprina mūsu sadarbība saistībā ar pārveidošanu un ES standartiem. Tās ir reformas valsts pārvaldē, tiesu sistēmā un policijā. Es personīgi vēlētos, ka nosaukuma strīds starp Maķedoniju un Grieķiju tuvākajā nākotnē tiktu atlikts. Ir svarīgi, ka virzība uz Eiropas apvienošanos netiktu pārtraukta divpusēju nesaskaņu dēļ.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Horvātijai, ņemot vērā tās ģeopolitisko situāciju un vēsturiskās attiecības, būtu nenoliedzami pēc iespējas ātrāk jāpievienojas Eiropas Savienībai. Neraugoties uz vairākkārtējiem saspīlējumiem ar kaimiņiem un etniskajiem konfliktiem, kas radās pilsoņu kara laikā, es nevaru iedomāties pilnībā integrētu un vienotu Eiropu bez Horvātijas. Sarunas, kuras sākās 2004. gadā, bija daudzsološs notikums, un, ja nebūs traucējumu, tās tiks pabeigtas šogad, paturot prātā, ka ir 28 jomas, kuras ir jāpabeidz. Horvātijas pievienošanās NATO 2009. gada aprīlī ir noteikti stiprinājusi tās pretenzijas par pievienošanos ES. Stabilizācija, kas vēsturiski ir pazīstama kā Balkānu katls, tiks garantēta tikai ar Horvātijas pievienošanos. Es ceru, ka 2012. gada sākumā, kad es ieņemšu savu vietu Eiropas Parlamentā, man būs iespēja sarokoties ar kolēģiem deputātiem no Horvātijas.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Es atzinīgi vērtēju Horvātijas progresu, īpaši cīņā pret korupciju. Pasākumi ir jāveic pret korupciju iestādēs. Turklāt ir nepieciešama pamatattieksmes maiņa, un iedzīvotājiem jābūt labākai izpratnei par korupciju, kura diemžēl joprojām ir ikdienas dzīves sastāvdaļa Horvātijā. Attiecībā uz Horvātijas attiecībām ar tās kaimiņvalstīm, ir patīkami redzēt, ka tagad ir izredzes uz kompromisu robežu strīdā ar Slovēniju. Es arī ceru, ka tas, ka Horvātija ir atzinusi Kosovu, nepalielinās spriedzi Rietumbalkānos, jo īpaši ar Serbiju, kas tagad, saprotams, izrāda bažas. Ņemot vērā acīmredzamo Horvātijas progresu un manu pārliecību, ka Horvātija ir kulturāli, politiski un vēsturiski Eiropas daļa, es balsošu par labu rezolūcijas priekšlikumam. Ja Horvātija izpildīs visus nosacījumus, es uzskatu, ka tai būs drīz iespējams pievienoties Eiropas Savienībai.

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – (ET) Priekšsēdētājas kundze, atsaucoties uz manu runu 20 janvārī, esmu ieinteresēta, kādu veidu pasākumus Turcijas valdība ir īstenojusi saskaņā ar Padomes un Komisijas uzskaiti, lai iesaistītu iedzīvotājus demokratizācijas procesa un reformu īstenošanā, kas nepieciešama integrācijai Eiropas Savienībā. Turcijas 2009. gada attīstības ziņojumā atzīmētas nepilnības Kopenhāgenas kritēriju izpildē ar īpašu uzsvaru uz politiskajiem kritērijiem, kas ietver demokrātijas un tiesiskuma, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizsardzības īstenošanu. Attīstības ziņojumā tika atzīmēts, ka ar atbalsta instrumentu attīstībai pagājušajā gadā Turcijai ir piešķirti EUR 567 miljoni. Piešķīrumi bija lielākoties paredzēti atlikušo reformu īstenošanai politiskajā un tiesu sistēmā, kā arī pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Tajā pašā laikā tika paskaidrots, ka šo instrumentu izmantošana ir decentralizēta, kas nozīmē, ka Turcijas iestādes izmantoja piešķirto atbalstu, ievērojot Komisijas akreditāciju. Tā kā viņi ir ieinteresēti, lai iestāšanās sarunas ar Turciju noritētu pēc iespējas ātrāk, kas nozīmē, ka pašreizējās nepilnības ir jāatrisina, Padomei un Komisijai vajadzētu būt precīzam kopsavilkumam par konkrētajiem pasākumiem, kurus Turcijas valdība ir veikusi, lai sasniegtu šo mērķi. Komisija savā mājas lapā vizuālā formā patiesi ir ievietojusi dažus projektus par bērnu darba izmantošanas izbeigšanu, pamatizglītības iegūšanu, cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanu sabiedrībā un konfidenciālas telefonlīnijas izveidošanu sievietēm Turcijā, kuras cieš no vardarbības ģimenē. Tomēr, vai šie pasākumi ir pietiekami, lai radītu nepieciešamo valsts atbalstu masām tūlītējai un veiksmīgai nepieciešamo reformu īstenošanai? Ņemot vērā attīstības ziņojumu, kādi papildu neatliekami pasākumi vai projekti ir plānoti, lai pārvarētu šķēršļus, kas radušies problemātiskajās jomās?

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Kad virkne Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pievienojās Eiropas Savienībai lielajā paplašināšanās dienā 2004. gada 1. maijā, Eiropas sadalīšana ar dzelzs priekškaru beidzot tika izbeigta. Ne visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis tajā laikā ienāca Eiropas ģimenē. Toreiz kļuva arī skaidrs, ka „lielā paplašināšanās” būtu jāturpina ar vairāku reģiona valstu pievienošanos. 2007. gadā Rumānija un Bulgārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr līdz ar šo valstu pievienošanos nevar uzskatīt, ka Eiropas Savienības paplašināšanās ir beigusies.

Patlaban valsts, kas ir vistuvāk ES, ir Horvātija. Es pilnībā atbalstu sarunu pabeigšanu ar Horvātiju pēc iespējas ātrāk, lai iespējami drīz šī valsts varētu pievienoties Eiropas Savienībai. Es aicinu abas sarunu puses būt maksimāli elastīgām un panākt vienošanos. Turklāt es aicinu, lai Horvātijas puse pastiprinātu centienus un pielāgotos Kopienas prasībām tādās jomās, kā valsts pārvaldes un tiesu iestāžu organizācija, un lai uzlabotu mehānismus, kas saistīti ar efektīvu cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju. Turklāt es vēlētos pievienot savu balsi aicinājumiem, lai Horvātija maksimāli parādītu labo gribu, sadarbojoties ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Kā priekšnoteikums, lai pabeigtu sarunu procesu, kas ar Turciju uzsākts 2005. gadā, Turcijai ir jāizpilda visi Kopenhāgenas kritēriji, un tai ir visos aspektos jāatbilst ES integrācijas spējai. Patiešām, Turcija ir sākusi īstenot reformas, kas paredzētas uz šā pamata, veido labas kaimiņattiecības un pakāpeniski panāk atbilstību ES dalības kritērijiem. Es atbalstu šos pasākumus un Turcijas pievienošanos ES ar nosacījumu, protams, ka dalības nosacījumi tiek izpildīti pilnībā. Šodien mani satrauc tas, ka pēdējā laikā pozitīvās ziņas par īstenotajām reformām ir sākušas mazināties un Turcijā vēl joprojām ir nopietnas problēmas ar tiesību normu īstenošanu, īpaši tajās sadaļās, kuras varētu noteikt sieviešu tiesības, nediskrimināciju, vārda un ticības brīvību, neiecietības pieeju pret spīdzināšanu un pretkorupcijas pasākumus. Es aicinu Turciju turpināt un pastiprināt centienus, lai pilnībā atbilstu Kopenhāgenas kritērijiem un konsolidētu atbalstu vajadzīgajām reformām Turcijas sabiedrībā, nodrošinot vienlīdzību visiem cilvēkiem, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka abu līgumslēdzēju pušu ES un Turcijas interesēs ir, lai paplašināšanās process turpinātos. Šis ir iemesls, kāpēc Turcijai jāpaātrina reformu process, lai izpildītu saistības, kuras tā ir uzņēmusies.

Ļaujiet man sniegt jums dažus piemērus šajā jautājumā. Tiesību akti par dzimumu līdztiesību ir saskaņoti, tomēr lielākas pūles ir nepieciešams, lai tos īstenotu, lai samazinātu atšķirības starp vīriešiem un sievietēm attiecībā uz viņu dalību darba tirgū, politikā un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī attiecībā uz izglītības pieejamību. Panākumi ir gūti attiecībā uz vides aizsardzību, jo īpaši ar Kioto protokola parakstīšanu šajā „laikmetā, kurā jāpielāgojas klimata pārmaiņām”. Tomēr daudz vēl ir jādara attiecībā uz ūdens kvalitāti, dabas aizsardzību un ĢMO (ģenētiski modificētiem organismiem).

Es atzinīgi vērtēju panākto progresu Turcijā, bet tajā pašā laikā es atbalstu prasību, lai Ankara pieliktu vairāk pūļu šajā reformu procesā, lai tā varētu pievienoties Eiropas klubam.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Viens no svarīgākajiem Kopenhāgenas kritērijiem, kurš neapšaubāmi ir jāievēro, lai nodrošinātu, ka kāda valsts kļūst par vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir cilvēktiesību ievērošana. Es vēlētos vērst uzmanību uz sieviešu tiesību bēdīgi slaveniem pārkāpumu gadījumiem.

Gandrīz katru dienu prese mūs informē par kārtējām sieviešu slepkavībām, kas ir zināmas kā „goda slepkavības”. Prese pašlaik pievērš uzmanību gadījumam, kad 16 gadus veco Medine Memi nežēlīgi nogalināja viņas tēvs un vectēvs. Ir šokējoši, ka viņi atņēma meitenei dzīvību, jo viņa bija runājusi ar zēniem, bet veids, kādā šī zvērība tika izdarīta, ir vēl šokējošāks. Sekcijas rezultāti liecina, ka Medine, kura tika apglabāta vistu kūtī, vēl bija dzīva viņas apglabāšanas laikā un bija pie apziņas līdz pašām beigām. Mirstošās pusaudzes neiedomājamās ciešanas bija gandarījums par „negoda celšanu” ģimenei. Tas ir šausminoši, ka Medine gadījums nav atsevišķs incidents, bet gan plaši izplatīta un barbariska parādība. Meitene, baidoties par savu dzīvību, bija vairākas reizes ziņojusi policijai par savām bailēm — bet nesekmīgi, jo viņa katru reizi tika nosūtīta mājās.

Slepkavības, kas paaudzēm dziļi sakņojas turku tradīcijās, bieži tiek interpretētas labvēlīgi vīriešiem, kuri, kā tiek uzskatīts, rīkojas, lai nodzēstu viņu ģimenes goda apkaunojumu. Valsti, kurai vēl nav izdevies tikt galā ar šo problēmu, no Eiropas vēl joprojām atdala plata plaisa, jo Eiropa stāv pamatvērtību sardzē. Šī atšķirība ir nopietns šķērslis kopīgas identitātes veidošanai.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – (RO) Es ceru, ka šā gada novērtējuma ziņojums rosinās Turciju uzlabot savas ārpolitikas koordināciju ar ES. Melnās jūras reģionam ir jābūt prioritārai jomai, kurā Turcija, kā ES galvenā partnere, palīdzēs sasniegt Eiropas mērķus, kas ir Melnās jūras reģiona sinerģijas daļa.

Turcijas dalība, lai garantētu ES energoapgādes drošību, ir tikpat svarīga. Pagājušā gadā man bija gandarījums par Turcijas dalību Nabucco projektā un starpvaldību vienošanās parakstīšanu. Tomēr es arī paudu dziļas bažas par Turcijas nodomu sadarboties ar Krieviju South Stream projektā. Līdz ar to es aicinu Turciju paust viennozīmīgu apņemšanos īstenot Nabucco projektu.

Es atzinīgi vērtēju referenta aicinājumu saskaņot Turcijas un ES enerģētikas politiku, it īpaši uzsākot pievienošanās sarunas par enerģētikas sadaļu un iekļaujot Turciju Eiropas Enerģētikas Kopienā.

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) Sk. protokolu

9. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

(Balsojuma rezultāti: sk. protokolu)

9.1. Fakultatīva un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošana attiecībā uz noteiktu preču un pakalpojumu piegādi ar paaugstinātu krāpšanas risku (Direktīvas 2006/112/EK grozīšana) (A7-0008/2010, David Casa) (balsošana)

9.2. Nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu atbalstam paredzētas mājokļu intervences atbilstība (A7-0048/2009, Lambert van Nistelrooij) (balsošana)

- Pēc balsošanas:

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, man nav problēmu ar balsošanas iekārtu. Es vienkārši gribu izteikt ierosinājumu. Dažiem deputātiem ir ieradums nenosaukt numuru balsojumam pēc saraksta. Tā kā mums tagad ir daudz balsojumu pēc saraksta, kā arī lieliski ekrāni, es gribētu ierosināt, ka jūs varētu uzņemties šo darbu.

  Priekšsēdētājs. – Ļoti labi, paldies par jūsu laipnību. Es tā darīju, lai nodrošinātu jums visu informāciju, bet jūs to varat nolasīt, tāpēc es to nenosaukšu.

***

9.3. Administratīvā sadarbība nodokļu jomā (A7-0006/2010, Magdalena Alvarez) (balsošana)

  Sharon Bowles (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, viedoklis, ka Eiropas Parlaments tagad balsos par Komisijas priekšlikumu direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, neskar galīgo nostāju, kuru Parlaments ieņems attiecībā uz līguma 291. panta par Eiropas Savienības darbību īstenošanu un procedūru, kas pamatojas uz 1999. gada 28. jūnija Padomes Lēmumu 1999/468/EK, sekām, jo īpaši attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru vai nostāju, ka Parlaments varētu vēlēties uzņemties citos tiesību aktos deleģētos aktus.

9.4. Savstarpēja palīdzība prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem (A7-0002/2010, Theodor Dumitru Stolojan) (balsošana)

9.5. Nesenā zemestrīce Haiti (B7-0087/2010) (balsošana)

9.6. Stāvoklis Irānā (B7-0086/2010) (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, pirms mēs balsojam par šo rezolūcijas projektu par Irānu, es tikai vēlētos informēt Palātu, ka ir bijis mēģinājums ielauzties Itālijas vēstniecībā Teherānā un līdzīgi incidenti ir notikuši arī pie citu dalībvalstu — Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Nīderlandes — vēstniecībām.

Priekšsēdētāja kungs, 24. punktā šis rezolūcijas projekts aicina Eiropas Savienības delegāciju izveidot Irānā; mana grupa negribētu pieņemt šo punktu, kas ir ticis izmantots citās Eiropas Parlamenta rezolūcijās, ka tas tiktu uzskatīts par samierināšanās signālu attiecībā uz šiem notikumiem. Tāpēc es lūgtu Füle kungu pateikt Ashton kundzei, ka apstākļi, kurus es tikko minēju, būtu jāpatur prātā, piemērojot šīs rezolūcijas mandātu. Es ceru, ka Gahler kungs gatavojas lūgt pievienot mutisku grozījumu rezolūcijas tekstam tā, lai Irānā varētu aizsargāt dalībvalstu diplomātiskās intereses.

  Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tas ir apspriests grupās. Es īsi nolasīšu tekstu angļu valodā:

„Pauž bažas par 9 februārī Teherānā ES valstu vēstniecību priekšā notikušo demonstrāciju raksturu, kuras organizēja Basij milicija, un aicina Irānas varas iestādes garantēt diplomātisko pārstāvniecību drošību.”

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

- Pēc balsošanas:

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, rezolūcijas, kuru tikko pieņēma par Irānu, autoru vārdā es gribētu lūgt, lai Parlamenta dienesti iztulko šo tekstu persiešu valodā, lai Irānas režīms un iedzīvotāji var pilnībā izprast šodienas Eiropas Parlamenta skaidro vēstījumu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Paldies par šo vērtīgo ieteikumu, ko mēs nosūtīsim attiecīgajam departamentam.

9.7. Stāvoklis Jemenā (B7-0021/2010) (balsošana)

9.8. Cilvēku tirdzniecība (balsošana)

9.9. Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes par klimata pārmaiņām rezultāti (B7-0064/2010) (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Jo Leinen, S&D Grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc neapmierinošā klimata konferences nobeiguma Kopenhāgenā, Parlaments ar šo rezolūciju dara zināmu, ka klimata aizsardzībai nav alternatīvas un ka mums, virzoties uz nākamo konferenci Meksikā, ir drīzāk jāpalielina, nevis jāsamazina mūsu centieni šajā jomā.

Izteikšos īsi. 6. grozījums no Eiropas Parlamenta Progresīvās alianses sociālistu un demokrātu grupas bija paredzēts, lai īstenotu šo mērķi. Tomēr, kā tas ir maldinoši formulēts, mēs to noņemam. Tomēr mēs atbalstām 1. un 9. grozījumu no Liberāļu un demokrātu apvienības grupas Eiropai un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, kas aicina ES darīt vairāk ceļā uz Meksikas konferenci. Klimata aizsardzība nedrīkst tikt pārtraukta. Lūdzu jūsu atbalstu.

  Rachida Dati (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, saistībā ar 21. grozījumu, kuru esmu iesniegusi, es vispirms vēlētos pateikties visiem kolēģiem deputātiem, kas man atbalstīja grozījumu iesniegšanā, kuri paredz principu, noteikt oglekļa nodokli uz ES robežām.

Es arī vēlētos vēlreiz pateikt, ka mēs nedrīkstam būt divkosīgi, kad runājam ar mūsu līdzpilsoņiem: vēlēšanu kampaņas laikā mēs nevaram teikt, ka Eiropa viņus aizsargās, ka tā aizsargās savus uzņēmumus un darbavietas, un pēc tam, kad esam ievēlēti, aizmirst šo apņemšanos. Es tikai vēlos atzīmēt, ka šis grozījums ļāva man veicināt diskusiju, tāpēc es vēlos to atsaukt un tādējādi ļaut debatēm norisināties Padomē.

  Priekšsēdētājs. – Tādējādi grozījums ir atsaukts.

- Pirms balsošanas par10. grozījumu:

  Satu Hassi (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, Zaļo 10. grozījums nav pretrunā ar 1. grozījumu. 1. grozījums ir paaugstināt mūsu ambīciju līmeni virs 20. 10. grozījums — mūsu grozījums — ir par nosacījumu precizēšanu līdz mīnus 40. Tas ir papildus, nevis pretrunā ar 1. grozījumu, tāpēc par 10. grozījumu būtu jābalso.

  Priekšsēdētājs. – Ierēdņi nepiekrīt jūsu viedoklim, bet es vēlētos lūgt attiecīgās komitejas priekšsēdētāja viedokli.

  Jo Leinen, S&D Grupas vārdā. – (DE) Es esmu Hassi kundzes pusē. Tā ir jauna ideja, un mums par to vajadzētu balsot.

9.10. Labas pārvaldības veicināšana nodokļu lietās (A7-0007/2010, Leonardo Domenici) (balsošana)

9.11. Vīriešu un sieviešu līdztiesība Eiropas Savienībā (2009) (A7-0004/2010, Marc Tarabella) (balsošana)

9.12. Vašingtonas Konvencijas (CITES) dalībvalstu konferences pamatmērķi (balsošana)

- Pirms balsošanas par 12. grozījumu:

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (IT) Mēs neesam balsojuši par sākotnējo tekstu.

  Priekšsēdētājs. – Mēs apstiprinājām 7. grozījumu, un šis punkts izkrīt. Dažreiz prezidentūrai ir taisnība.

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, vai mēs nevarētu balsot vēlreiz, jo daži cilvēki domāja, ka viņi balso par sadaļu, uz kuru atsaucās cits kolēģis? Vai mēs esam šeit, lai balsotu, kā mēs tikām ievēlēti, lai to darītu, vai ne? Lūdzu likt to uz balsošanu vēlreiz, lai cilvēki varētu pieņemt pareizo lēmumu.

  Priekšsēdētājs. – Mēs nevaram radīt precedentu, balsošanu nevar atkārtot. Jebkurā gadījumā, ir 130 balsu starpība. Tā nav maza atšķirība. Es nedomāju, ka būs iespējams apgāzt un mainīt balsošanas rezultātus.

9.13. Horvātijas 2009. gada progresa ziņojums (B7-0067/2010) (balsošana)

- Pirms balsošanas par 35. grozījumu:

  Hannes Swoboda, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pēc šā jautājuma apspriešanas ar Brantner kundzi no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, es gribētu ieteikt balsot par labu pirmajai daļai un pret otro daļu, pretēji mūsu sastādītajam sarakstam.

9.14. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2009. gada progresa ziņojums (B7-0065/2010) (balsošana)

- Pirms balsošanas par 18. grozījumu:

  Ulrike Lunacek , Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šis grozījums attiecas uz to, ka valdība Skopjē ir iesniegusi pret diskrimināciju vērstu likumprojektu, svītrojot seksuālo orientāciju no visas paketes. Tas ir vienkārši nepieņemami, bet es nevēlos, nevienam dot iespēju balsot pret šo grozījumu par cilvēktiesībām, valsts nosaukuma problēmas dēļ ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, tāpēc es lūdzu mainīt „Maķedonijas valdība” uz „Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdība”.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

- Pirms balsošanas par 4. grozījumu:

  Zoran Thaler, autors. – Priekšsēdētāja kungs, par 4. grozījumu pretēji balsošanas priekšlikumam es ierosinu balsot pret sakarā ar līgumu ar Grieķijas kolēģiem.

9.15. 2009. gada progresa ziņojums par Turciju (B7-0068/2010) (balsojums)

- Pirms balsošanas par 13. grozījumu:

  Ria Oomen-Ruijten, autors. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka 35. punkta 20. grozījums ir anulēts.

10. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Lambert van Nistelrooij (A7-0048/2009)

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos izteikt sirsnīgākos novēlējumus van Nistelrooij kungam saistībā ar viņa ziņojumu, ko es noteikti atbalstu.

Agrāk, izmantojot dažādas iniciatīvas un jautājumus, es interesējos par iespēju izmantot Eiropas Savienības fondus, lai nodrošinātu sociālos mājokļus trūcīgākajām un atstumtākajām sabiedrības kategorijām. Šīs kategorijas vietējās pašvaldības nosaka pēc ienākumu līmeņa, piemēram, lielākajās galvaspilsētās un lielos pilsētu rajonos.

Dzīvojamo telpu jautājums, īpaši sabiedrības neaizsargātākajiem slāņiem, daudzās Eiropas pilsētās ir kļuvis par patiesi kritisku problēmu. Tāpēc es uzskatu, ka van Nistelrooij kunga ziņojums ir solis pareizajā virzienā, bet es arī uzskatu, ka mums šis ceļš ir jāturpina, piešķirot vairāk līdzekļu to neatliekamo jautājumu risināšanai, kas saistīti ar sociālajiem mājokļiem.

Ziņojums: Magdalena Alvarez (A7-0006/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir solis uz priekšu krāpniecības un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanas virzienā Eiropas mērogā. Neskatoties uz dalībvalstu vēlmi sadarboties nodokļu jomā, jūtami rezultāti nav sasniegti, un nodokļu samaksas pārkāpumu skaits Eiropas Savienībā saglabājas ļoti augstā līmenī un atstāj pārāk negatīvu ietekmi gan uz mūsu valstu ekonomikām, gan arī uz to iedzīvotājiem.

Es ļoti atzinīgi vērtēju ierosinātos jaunos uzlabojumus, kas, cerams, sniegs jūtamus rezultātus cīņā pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, īpaši direktīvas darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz visiem nodokļiem, tostarp sociālās apdrošināšanas iemaksām, automātisku informācijas apmaiņu un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstīm nodokļu jautājumos.

Ziņojums: Leonardo Domenici (A7-0007/2010)

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par Domenici kunga ziņojumu un norādīt, ka mēs šeit, Strasbūrā, esam snieguši tik spēcīgu atbalstu pasākumiem, kas uzlabos pārredzamību un informācijas apmaiņu, ka tas ļaus dalībvalstu nodokļu pārvaldībai kļūt efektīvākai. Žēl, ka bija nepieciešama ekonomiskā krīze, lai pamudinātu spert šo soli. Vārīga vieta ir t. s. nodokļu oāžu pastāvēšana dažādās salu valstīs, no kurām vairākas pat saņem atbalstu no ES fondiem. Tāpēc mūsu uzdevums ir risināt šo jautājumu un izmantot visus ES resursus. Atsevišķu dalībvalstu mēģinājumi slēgt divpusējus nolīgumus nav devuši jūtamus rezultātus, kā var secināt no fakta, ka 27 dalībvalstīm 2004. gadā tas izmaksāja 2,5 % no to IKP.

Ziņojums: Magdalena Alvarez (A7-0006/2010)

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, lielāko ierobežojumu valdībai uzliek ārējā konkurence. Valsts var paaugstināt nodokļus tikai līdz noteiktam līmenim, pirms nauda nesāk aizplūst uz ārzemēm un ieņēmumi samazināties. Kā izteicies Miltons Frīdmens, konkurence starp valdībām to pakalpojumu sniegšanas un nodokļu likmju jomā ir tieši tikpat auglīga, cik konkurence starp uzņēmumiem un privātpersonām. Tāpēc ir tik apbēdinoši redzēt, ka Eiropas Savienība novirzās no kursa, kas veicina nodokļu saskaņošanu un augsto izmaksu eksportu no vienas valsts uz citu valsti.

No šīm nesenajām Komisijas iecelšanas uzklausīšanas reizēm izrietēja viens motīvs — vēlēšanās, lai Eiropas Savienībai tiktu radīta speciāla ieņēmumu plūsma un nodokļu saskaņošanas pasākums. Tas izskaidro, kāpēc ES daļa pasaules IKP samazinās; kāpēc ir samazinājums no 36 % (pirms 20 gadiem) uz 25 % šodien, un mēs paredzam, ka 10 gadu laikā ES daļa pasaules IKP samazināsies līdz 15 %.

Labā ziņa ir tā, ka vēlētājiem tas nepatīk. Līdzīgi Masačūsetsas iedzīvotājiem, arī Eiropas iedzīvotāji nevēlas nodokļus bez pārstāvības, un es esmu pārliecināts, ka viņi balsos atbilstoši.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, vairums cilvēku, skatoties uz šo virsrakstu, sacīs, ka sadarbība ir saprātīga lieta. Kam varētu būt iebildumi pret sadarbību? Kamēr jūs nemēģināt saprast, kas bieži tiek domāts, kad cilvēki diskutē par sadarbību nodokļu jomā Eiropas Savienībā un ES līmenī.

Palūkojieties, piemēram, uz tādu drosmīgu valsti kā Kaimanu salas. Atšķirībā no zaļo un sociālistu sapņa — saglabāt jaunattīstības valstīs nabadzību, lai mēs varētu tām sūtīt savu atbalstam paredzēto naudu un mīkstināt baltās vidusšķiras vainu, — šī valsts faktiski pati saviem spēkiem ir mēģinājusi izrauties no nabadzības, nebūdama atkarīga no banāniem vai cukura, bet būdama atkarīga no tādiem augsta līmeņa pakalpojumiem kā finanšu pakalpojumi. Bet, kad Kaimanu salas mēģina to darīt, cilvēki visā ES, bet politiķi šeit, par to žēlojas. Šī valsts neizvairās no aplikšanas ar nodokļiem. Tā mēģina izvairīties no dubultas aplikšanas ar nodokļiem. Cilvēki no ES valstīm joprojām maksā nodokļus savās dalībvalstīs. Ir laiks apturēt šo imperiālismu.

Ziņojums: Theodor Dumitru Stolojan (A7-0002/2010)

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ja jums būtu jāuzskaita tās valstis, kurās dzīvo bagātākie pilsoņi un kurās ir augstākais IKP uz vienu cilvēku pasaulē, jūs pārsteigtu fakts, ka daudzas no tām ir ļoti mazas valstis. Pirmo desmit valstu skaitā pārsvarā ir pundurvalstis: Lihtenšteina, Luksemburga, Bruneja, Džersija utt.

Pirmā lielvalsts, kas ietilpst pasaules bagātāko valstu skaitā, ir ASV, jo tai unikālā kārtā izdodas pārvaldīt sevi kā štatu konfederāciju, nododot lielu likumdošanas un fiskālo autonomiju tās sastāvdaļām. Tāpēc bija tik traģiski dzirdēt jauno Eiropadomes priekšsēdētāju tikai vakar runājam par Eiropas ekonomikas pārvaldības nepieciešamību, reaģējot uz finansiālo krīzi Grieķijā. Tieši tad, kad valdība kļūst lielāka un attālāka, tā kļūst arī neefektīvāka, izšķērdīgāka un korumpētāka. Ja kolēģi to apšauba, tad es iesaku viņiem palūkoties sev apkārt.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0072/2010

  Iva Zanicchi (PPE) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, dramatiskā zemestrīce Haiti ir graujoši satricinājusi ne tikai šīs nelaimīgās valsts zemes virsmu, bet arī mūsu visu sirdsapziņu.

Ciešais atbalsts, ko starptautiskā sabiedrība ir demonstrējusi Haiti iedzīvotājiem, ir spilgts solidaritātes un cilvēcīguma piemērs. Eiropas Savienība nekavējoties reaģēja uz šo traģēdiju, uzņemoties tūlītējas un ilgtermiņa finansiālas saistības par kopējo summu vairāk nekā 300 miljonu euro. Šai summai var pieskaitīt arī vairāk nekā 92 miljonus euro, kurus jau ir apsolījušas atsevišķas dalībvalstis.

Runājot par šo tematu, es ar ļoti lielu lepnumu varu uzsvērt to operativitāti un efektivitāti, ar kādu Itālija sniedza palīdzību, tostarp lidmašīnu bāzes kuģa Cavour nosūtīšanu. Šis kuģis ne tikai ļāva izmantot visu savu moderno medicīnisko aprīkojumu, bet arī nogādāja 135 tonnas Pasaules Pārtikas programmas ietvaros piešķirtās palīdzības, un 77 tonnas palīdzības no Itālijas Sarkanā Krusta.

Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs! Es vēlējos uzsvērt šo punktu.

  Vito Bonsignore (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, 200 000 mirušu, 250 000 smagi ievainotu un 3 miljoni cilvēku, kurus tieši pārsteidza zemestrīce, papildus 2 miljoniem cilvēku, kuriem nepieciešama palīdzība ar pārtiku: tādas ir briesmīgās katastrofas, kas notika Haiti, sekas kopumā.

Eiropas Savienība ir devusi savu ieguldījumu un turpina to darīt. Tā ir galvenā starptautiskā donore. Man tomēr ir jāuzsver, ka augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos tūlīt nedevās uz turieni, lai koordinētu mūsu palīdzību. Mēs viņas rīcību vērtētu augstāk, ja viņa steigtos uz turieni, lai darītu savu darbu. Mums patiktu, ja viņa būtu Haiti un palīdzētu citiem.

Itālijas ārlietu ministrs Frattini kungs konkrēti ir ierosinājis, ka Haiti, kas ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, parāds būtu jānoraksta. Tagad es aicinu Parlamentu atbalstīt šo priekšlikumu, es aicinu Savienību to realizēt un līdz ar to aicinu visas kreditorvalstis atbalstīt Itālijas lūgumu norakstīt Haiti parādus.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Varbūt tas ir par vēlu, bet mēs vismaz esam pieņēmuši rezolūciju par konkrētiem pasākumiem, lai palīdzētu Haiti. Svarīgi, ka šie pasākumi ir koncentrēti uz šīs briesmīgi iztukšotās salas atveseļošanos ilgtermiņā. Kā par cilvēktiesībām atbildīgās ACT-EU asamblejas priekšsēdētāja vietniece es uzskatu, ka ir svarīgi Eiropas palīdzību tieši Haiti koncentrēt uz veselības aprūpes un izglītības nodrošināšanu ilgtermiņā tūkstošiem bērnu, kas palikuši bez vecākiem. Mums ir arī jānovērš bērnu tirdzniecības risks. Tomēr mani uztrauc plašsaziņas līdzekļu šodienas ziņojumi, ka Haiti iedzīvotāji protestējot tāpēc, ka, neskatoties uz visām pūlēm, viņiem joprojām neesot jumta virs galvas vai pietiekami daudz pārtikas un ūdens. Es arī esmu dusmīga par to, ka augstā pārstāve ārlietās, baronese Ashton, neziedoja savu nedēļas nogali, lai tuvākajā laikā ierastos salā. Tas nav labs sākums uzlabotai ES ārpolitikai pēc Lisabonas līguma ratifikācijas.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība kā pasaules lielākā ekonomika ir stabili iesaistīta palīdzības pasākumos Haiti katastrofas rajonā pēc zemestrīces. Ļoti reti var iepriekš prognozēt tādas zemestrīces kā šo. Tās notiek negaidīti. Tāpēc mums, globālās kopienas dalībniekiem, faktiski tiek prasīts izrādīt solidaritāti un to, cik lielā mērā mēs esam ieinteresēti līdzcilvēku dzīvēs.

Kā mēdz teikt: mēs esam tik stipri, cik stiprs ir mūsu vājākais posms. Tagad tiek novērtēta arī Eiropas Savienības solidaritāte. Mums ir jābūt stabili iesaistītiem, rūpējoties par mūsu vājāko posmu, mūsu līdzcilvēkiem Haiti, un jānodrošina, ka ES sniegtais atbalsts sasniedz galamērķi un ir efektīvs. Tas, cik atbalsts un centieni sagādāt naudu ir bijuši veiksmīgi, tiks vērtēts, ņemot vērā šos kritērijus.

Acīmredzot arī dalībvalstīm ir jāiesaistās šajos pasākumos, un tās arī to dara tādā pašā veidā kā daudzas kristiešu kopienas, izmantojot tiešus kontaktus zemākajā līmenī. Šādi mēs varam nodrošināt, ka atbalsts nonāk pie tiem cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, piektdien būs pagājis viens mēnesis kopš postošās zemestrīces Haiti. Tiek uzskatīts, ka 230 000 cilvēki ir gājuši bojā, bet 300 000 — ievainoti. Tas liek mums darīt visu iespējamo, lai tiem cilvēkiem, kas ir izdzīvojuši, tiktu sniegta palīdzība, lai viņi varētu atjaunot savas dzīves un savu valsti. Tāpēc es atbalstīju kopējās rezolūcijas izvirzīšanu, tomēr vēlos norādīt, ka iebilstu pret Eiropas civilās aizsardzības spēku koncepciju.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, diskutējot par šo rezolūciju, mēs vēlreiz pārliecinājāmies, kā Parlamentā iedomātais tiek paaugstināts pār reālo un simboliskais — pār aktuālo. Visa šī saruna bija par to, ka visi palīdzības pasākumi Haiti ir jākoordinē Eiropas Savienībai, un par nepieciešamību noteikt Eiropas civilās aizsardzības spēku principus. Baronese Ashton saņēma daudz kritikas par neierašanos Haiti, lai tur pārstāvētu Eiropu.

Tikmēr amerikāņi, protams, sniedz reālu palīdzību pašā ātrākajā veidā. Un kādu pateicību viņi par to saņem? Francijas ministrs viņus apsūdz valsts okupācijā. Vienkārši mēs redzam, kā Parlamentā vienmēr tiek uzskatīts, ka amerikānim nav taisnība. Ja viņš iejaucas, viņš ir imperiālists. Ja viņš to nedara, viņš ir izolacionists.

Es mazliet novirzīšos un uzdošu jautājumu: vai Eiropas Savienībai nav neatliekamākas rūpes tuvāk pašu mājām, tā vietā, lai iesaistītos Karību jūras reģiona problēmu risināšanā? Grieķija atrodas uz finansiālā sabrukuma robežas. Mēs gatavojamies sankcionēt Grieķijas glābšanu no grūtībām, atklāti pārkāpjot līgumu 125. pantu. Kad mums ir jāsaved kārtībā pašiem savas mājas, tā vietā mēs varbūt nodarbosimies ar morāles lasīšanu citiem.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0078/2010

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Situācija cilvēktiesību jomā Irānā turpina pasliktināties, neraugoties uz Eiropas Parlamenta 22. oktobra rezolūciju par Irānu, kas, manuprāt, nav radījusi gaidīto morālo spiedienu. Īpaši šokējoša un nožēlojama, manuprāt, ir nepilngadīgo noziedznieku sodīšana ar nāvi, no tiem aptuveni 140 līdz šim ir sodīti ar nāvi Irānā. Viens nesens gadījums bija, piemēram, 17 gadus vecā Mosleh Zamani notiesāšana 2009. gada decembrī.

Diemžēl šķiet, ka aizliegums sodīt ar nāvi bērnus starptautiskajā arēnā nav politiska prioritāte. Irāna neuzņemas nekādu atbildību par šīs šausmīgās rīcības sekām, neraugoties uz to, ka Irānas Islāma Republika ir Konvencijas par bērna tiesībām un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām parakstītāja. Tāpēc es vēlos aicināt ES veikt konkrētus un apņēmīgi īstenotus pasākumus un pilnībā izmantot tās jaunās iespējas, ko piedāvā Lisabonas līgums.

  Marco Scurria (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos kaut ko sacīt, jo, kā iepriekš tika minēts, vakar Teherānā tika veikti uzbrukumi Itālijas un citu valstu vēstniecībām.

Tāpēc Parlamentam un Savienībai ir arī jāapsver iespēja izrādīt solidaritāti (ja iespējams — oficiāli) ar mūsu valsti un visām tām valstīm, kuras bija iesaistītas šajā uzbrukumā. Mums tomēr vajadzētu arī sūtīt skaidrus signālus, un tāpēc es izvirzu oficiālu prasību, lai Eiropa netiktu pārstāvēta Irānas Islāma Republikas gadadienas jubilejas svinībās, un šim ir jābūt skaidram signālam, ko mēs nosūtām Irānas varas iestādēm.

Es šo saku dienā, kas itāliešiem ir īpaša, jo šodien ir atceres diena. Tas ir iemesls, kāpēc es, līdzīgi kā daudzi itālieši, — tostarp, es ceru, arī jūs, priekšsēdētāja kungs, — nēsāju šo trīskrāsu rozeti par piemiņu daudziem tiem itāliešiem, kuri šajā dienā tika izdzīti no savām zemēm un bija spiesti tās pamest.

Ar šo atceres aktu es vēlos izrādīt mūsu solidaritāti ar tiem, kas cīnās par demokrātiju un brīvību Irānā. Tāpēc es aicinu mūsu varas iestādes nedoties uz Islāma Republikas gadadienas jubilejas svinībām.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Ir svarīgi, ka mēs ar savu balsojumu šodien esam skaidri deklarējuši, ka neatlaidīgi pieprasām, lai Irānas kodolprogramma tiktu pakļauta starptautiskai kontrolei, lai gan Irānas parlaments bloķē kodolieroču neizplatīšanas protokola ratifikāciju. ES Padomes prezidentvalstij ir jānodrošina, ka šis jautājums tiek iekļauts Drošības padomes nākamās sanāksmes darba kārtībā. Es atzinīgi vērtēju panākto vienprātību jautājumā par to, ka baronesei Ashton ir jāprotestē pret incidentu, kas notika Itālijas vēstniecībā, jo tas attiecas ne tikai uz Itāliju, bet visu Eiropas Savienību. Mūsu šodienas deklarācija arī parāda, ka Komisija, Padome un Parlaments runā vienā balsī. Es priecājos, ka mums ir vienprātība jautājumā par to, ka ir jāpanāk, lai tirdzniecības nolīgums ar Irānu būtu atkarīgs no drošības un cilvēktiesību saistībām.

  Salvatore Tatarella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, uzbrukumi Eiropas valstu vēstniecībām, īpaši Itālijas vēstniecībai, un draudi, kas tika izteikti Itālijas premjerministram, ir ļoti nopietns gadījums, kas pelnījis nosodījumu. Sistemātiska jebkādas opozīcijas apspiešana Irānā, šķiet, ir vēl nopietnāks signāls, un Irānas Islāma Republikas kodolprojekts — vēl jo vairāk.

Tas viss ir bijis iespējams daļēji nogaidošās un pārmērīgi tolerantās Rietumvalstu attieksmes dēļ. Tagad, kad arī prezidenta Obama izstieptā roka ir noraidīta, Rietumvalstīm nav citu variantu kā draudēt un nekavējoties ieviest tādu sankciju sistēmu, kas ir efektīvas un stingras, bet selektīvas, lai tās neietekmētu cilvēkus.

Es labi apzinos, ka Krievija un Ķīna iebilst pret sankcijām, tomēr Eiropas Savienībai ir jācenšas, cik vien iespējams, lai pārliecinātu šīs lielvaras piekrist sankcijām, kas ir alternatīva armijas sūtīšanai.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, ir skaidri redzams, ka situācija Irānā ir sasniegusi kritisko punktu. Kopš prezidenta vēlēšanām tur ir notikušas demonstrācijas, kurās opozīcija tika ļoti rupji apspiesta, ir bijuši cilvēktiesību pārkāpumi, un turklāt tiek draudēts ar kodolieročiem, kas rada milzīgu apdraudējumu ne tikai Tuvajos Austrumos, galvenokārt Izraēlai, bet arī visai Eiropai.

Varētu rasties iespaids, ka mēs Eiropas Savienībā nespējam runāt ar Irānu. Varbūt tas ir kultūras atšķirību dēļ, jo šiītu teoloģijai un Eiropas humānismam, pēcapgaismības laikmeta domāšanai, abām savā starpā ir diezgan daudz atšķirību. Ja tas ir tā, tad mums jāatrod jauns ceļš.

Jebkurā gadījumā mums jābūt pārliecinātiem un jāaizstāv Eiropas vērtības pat mūsu attiecībās ar irāņiem. Turklāt mums ir ļoti jāpapūlas, lai liktu Irānai saprast, kādi ir mūsu spēles noteikumi: demokrātija, cilvēktiesības un vārda brīvība. Ņemot vērā, ka mēs tagad esam nobalsojuši par šo rezolūciju, ir ļoti svarīgi to iztulkot arī persiešu un arābu valodā — galvenajās valodās, kurās runā Irānā, — lai visiem būtu saprotams, kāda veida režīmu un kādas pamatnostādnes Eiropas Savienība vēlas redzēt šajā reģionā.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es parakstīju rezolūciju par Irānu, apzinoties, ka šī valsts ir viena no lielākajām pasaules un Eiropas problēmām un izaicinājumiem. Bet es neparakstīju grozījumus, kurus ierosināja daži mūsu kolēģi deputāti, kuri vēlējās Irānu uzskatīt par rietumvalstu ienaidnieku. Mums jāņem vērā šīs valsts ievērojamā kultūra un vēsture. Irānas pašreizējās varas iestādes varbūt noliedz šo ievērojamo vēsturi un kultūru. Irānas nākamās varas iestādes mums jāuzskata par partneriem. Mēs turpinām saņemt informāciju par turpmākiem tiesas spriedumu izpildes gadījumiem un lielāku nāvessodu skaitu. Mums nepieciešama fundamentāla cilvēciska solidaritāte ar tiem cilvēkiem, kas vēlas labāku Irānu, tādu Irānu, kas būtu Rietumu partneris, bet ne ienaidnieks.

  Gianni Vattimo (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos paziņot, ka no balsošanas par Irānas rezolūciju atturējos divu galveno iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls ir specifisks. Rezolūcijā tiek pieņemts kā pats par sevi saprotams fakts, ka vēlēšanu rezultāti, kas atnesa uzvaru prezidentam Ahmadinejad, ir viltoti. Tomēr tas nekādā veidā nav pierādīts, un turklāt godājamais prezidents Lula nesen paziņoja, ka viņš šīs pretenzijas uzskata par aplamām.

Otrs iemesls: Irānai pastāvīgi draud ASV un Izraēlas militārs iebrukums, un mēs to neņemam vērā. Es uzskatu, ka līdzsvarotai rezolūcijai par mieru reģionā nevajadzētu pieņemt tādu intonāciju, kas attaisno draudošu karu, pirms tas ir sācies.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0029/2010

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Es atbalstīju apspriežamo rezolūciju, jo es arī uzskatu, ka Eiropas Savienības pašreizējais tiesiskais regulējums par cilvēku tirdzniecību nav bijis pārāk efektīvs, un tas nav pietiekamā mērā īstenots. Mums ar šo jautājumu ir jānodarbojas atkal un atkal.

Tas ir nožēlojami, ka 16 dalībvalstu parlamenti, tostarp, jāatzīst, arī manas valsts parlaments, nav sapratuši cilvēku tirdzniecības problēmas nozīmi un tie nav uzskatījuši par nepieciešamu ratificēt un pieņemt Padomes 2005. gada konvenciju par cilvēku tirdzniecību. Es ceru, ka rezolūcija, ko šodien esam pieņēmuši, tiem dos signālu un atgādinās, cik svarīgi ir koncentrēties uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī izvairīties no turpmākiem upuriem.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es vēlos izmantot šo iespēju, lai uzslavētu Edit Bauer un Simon Busuttil darbu, kuri bija iesaistīti smagās sarunās par kompromisiem, dodot man iespēju balsot par šo ziņojumu, un es priecājos, ka pat sociālisti turēja savu vārdu. Ziņojums tagad arī atrisina jutīgās Eiropas Tautas partijas programmas problēmas, piemēram, par atbalstu tiem, kas sniedz palīdzību cilvēkiem uz robežas saistībā ar viņu izmantošanu tirdzniecībā, kā arī uzturēšanās atļauju piešķiršanas nosacījumu formulējumu, piekļuvi darba tirgum un ģimeņu atkalapvienošanos.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs dzīvojam 21. gadsimtā un uzskatām sevi par civilizētām valstīm, bet cilvēku tirdzniecības problēma paliek neatrisināta, un gluži pretēji — pieaug. Cilvēku tirdzniecības upuri pārsvarā ir sievietes un bērni, un sods, kas draud noziedzniekiem, nav pietiekami bargs, lai atturētu viņus no šāda veida darbībām. Eiropai izlēmīgi ir jāveic darbības, lai ierobežotu šo apkaunojošo procedūru. Tāpēc es parakstīju rezolūciju, kas aicina izstrādāt efektīvus rīkus cīņai pret šo parādību un labākai darbību koordinācijai starp dalībvalstīm un atbilstīgām Eiropas Savienības darbības struktūrām, cerībā panākt labvēlīgu ietekmi.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, cilvēku tirdzniecība vienmēr ir pret cilvēcību vērsta rīcība. Mums Eiropā ir ļoti svarīgi beidzot uzsākt reālas darbības, lai pretdarbotos.

Es, protams, balsoju par šo rezolūciju, bet esmu satraukts, domājot par to, ko tā nozīmēs praksē. Vai, formulējot šādu rezolūciju, mēs nemēģinām nomierināt savu sirdsapziņu? Tas nedrīkstētu tā būt: mums jāveic konkrētas darbības.

Cilvēku tirdzniecība arī Eiropas Savienībā vēl arvien ir nopietna problēma. Mums ir jādara viss iespējamais, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, kas galvenokārt ietekmē bērnus un sievietes. Šajā ziņā es ceru, ka Eiropas Savienība un arī dalībvalstis īstenos konkrētus pasākumus un sāks rīkoties. Kā jau minēju, cilvēku tirdzniecība vienmēr ir pret cilvēcību vērsta rīcība, un cilvēka cieņa ir vērtība, ko nedrīkst pakļaut riskam. Mums kā eiropiešiem tā ir jāaizstāv vienmēr un visos apstākļos.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0064/2010

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sacīt, ka mēs būtu ļoti vēlējušies, lai Kopenhāgenā tiktu pieņemta stingrāka rezolūcija nekā tā, par kuru mēs nobalsojām šodien šeit. Tomēr mēs nobalsojām par šo rezolūciju, jo uzskatām, ka tā ir ļoti svarīga, lai Parlaments izteiktu savu lielo sarūgtinājumu par vienošanos, kas tika panākta Kopenhāgenā. Šī vienošanās nav saistoša, lai gan mums ir netieši paustas vai oficiāli apstiprinātas saistības šajā gadā panākt saistošu vienošanos. Tomēr problēma kļūst dziļāka, laiks aizrit, un mums ir jāuzņemas šīs oficiāli apstiprinātās saistības.

Tāpēc es vēlos aicināt Eiropas Savienību pārtraukt izmantot citus kā aizbildinājumu. Ir ļoti viegli atturēties no rīcības tikai tāpēc, ka citi neko nedara. Tomēr mēs esam ieņēmuši stingru nostāju, un mums ir uz to jābalstās. Šāda aizbildinājumu meklēšana ir bezatbildīga un neattaisnojama. Ir daudzas lietas, ko mēs varam darīt, lai saglabātu mūsu stingro stāju. Viens no šādiem pasākumiem varētu būt ES budžeta pārskatīšana, lai nodrošinātu mūsu pašu kapitālu cīņai pret klimata pārmaiņām. Tas līdz šim vēl nav izdarīts. Cits pasākums būtu papildu līdzekļu piešķiršana, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, nevis noņemtu vai samazinātu esošo humāno palīdzību. Citādi mēs saskaramies ar cinisku mēģinājumu atrisināt klimata pārmaiņu problēmas, vienlaikus ļaujot izpausties citām problēmām, kas apdraud to izdzīvošanu, un ignorējot tās. Mēs nevaram atrisināt papildu problēmas bez papildu resursiem.

Tāpēc mums ir jāuzņemas saistības, un mēs vairs nevaram atļauties gaidīt ilgāk. Mēs Kopenhāgenā bijām ieņēmuši stingru nostāju. Centīsimies tagad dzīvot saskaņā ar to, jo šīs ir reālas problēmas un reāli cilvēki, un mums tagad ar tiem ir jānodarbojas. Tāpēc mēs šodien šeit uzņemamies šo atbildību.

  Alajos Mészáros (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es priecājos par iespēju atbalstīt šo rezolūciju.

Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme sagādāja vilšanos daudzos aspektos. ES cieta neveiksmi īpaši attiecībā uz vienotas un efektīvas pieejas demonstrēšanu klimata pārmaiņu novēršanai, kā arī attiecībā uz tās vadošā politiskā stāvokļa nostiprināšanu šajā darba kārtībā. Tāpēc es uzskatu, ka šīs rezolūcijas pieņemšana ir ārkārtīgi svarīgs solis, lai demonstrētu nesalaužamu garu un ES kā vadošās pasaules varas apņēmību cīnīties pret klimata pārmaiņām. Mums ir jāpastiprina un jāveicina turpmāki pasākumi, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu novēršana.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka, cīnoties pret klimata pārmaiņām, ir pilnīgi nepareizi koncentrēt uzmanību tikai uz CO2 emisiju samazināšanu. Pirmkārt, daudzi cilvēki aizmirst, ka klimata pārmaiņu cēloņu pētījumi joprojām ir agrā attīstības stadijā, un, otrkārt, ir absolūti nepareizi un nezinātniski klimata pārmaiņas definēt kā parādību, kurai ir tikai viens cēlonis. Tas nozīmē, ka uzmanības koncentrēšana vienīgi uz CO2 nepadarīs pasauli labāku.

Es uzskatu, ka svarīgāk ir uzmanību koncentrēt uz resursu taupīšanu. Fosilo kurināmo patēriņa samazināšana un plašāka atjaunojamo izejmateriālu un enerģijas izmantošana samazinās mūsu ietekmi uz apkārtējo vidi, palielinās efektivitāti un veidos labāku pasauli mūsu bērniem un mazbērniem. Efektīvāka un ilgtspējīgāka resursu izmantošana ir daudz vērtīgāka pieeja mums, mūsu sabiedrībai un apkārtējai videi nekā vienkārši CO2 emisiju samazināšana, neatkarīgi no izmaksām.

  Anja Weisgerber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā jau tika minēts, sarunas par klimatu Kopenhāgenā Eiropas Savienībai sagādāja vilšanos. Rezultāts bija ļoti tālu no ES nostājas un tās nostājas, kāda mums ir nepieciešama, lai aizsargātu klimatu. Vienīgais pozitīvais aspekts ir divpakāpju mērķa atzīšana, jo tas varētu novest pie nepieciešamajām samazināšanas saistībām.

Mums tagad vajadzētu pajautāt sev, ko mēs varam mācīties no sarunu neveiksmīgā iznākuma un kas mums būtu jādara tālāk. Svarīgs ir pārdomu periods un kritisks skats uz dažādiem tā ceļa posmiem, pa kuru mēs dodamies. Mums vajadzētu pajautāt sev, kā mēs varam panākt progresu kopīgi ar citām valstīm. Kā mēs varam nodrošināt, ka tad, kad tiekas ASV, Ķīna un Indija, lai vestu sarunas ar mērķi panākt kompromisu, pie galda atrodas arī ES? Kā mēs varam efektīvāk vest sarunas ar jaunattīstības valstīm un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm? Vai ir būtiski, ka šīs sarunas notiek ANO aizgādībā?

Visbeidzot, es vēlos sacīt, ka esmu ļoti gandarīta par to, ka man bija iespēja balsot par rezolūciju, jo tā, manuprāt, turpina uzsvērt Eiropas Savienības celmlaužu lomu. Mums tagad ir jāatbild uz šiem jautājumiem un jāturpina pašreizējais ceļš, gan no pašmāju, gan arī no starptautiskās perspektīvas.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Rezolūcijas projekts par rezultātiem, kas gūti Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām, bija pamatīga darba augļi. To veica vairāku komiteju locekļi, un tas ir saistīts ar patiesas apkārtējās vides aizsardzības politikas ilgtermiņa stratēģiju saskaņā ar ES ekonomiskajiem mērķiem globalizētajā pasaulē. Tomēr es protestēju pret daudzajiem bezatbildīgajiem grozījumiem, kurus ierosināja sociālisti un zaļie, īpaši attiecībā uz mēģinājumiem palielināt saskaņotos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz emisiju samazināšanu līdz 40 %, kodolieroču aizliegumu vai īslaicīgu Eiropas klimata pārmaiņu nodokli. Man arī nepatīk, kā klimata pārmaiņu nozīmi samazina ERC grupa, un es esmu dusmīga par Dānijas premjerministra absurdo kritiku tā vietā, lai pateiktos par Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes rūpīgo sagatavošanu.

  Albert Deß (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu, jo tajā, manuprāt, nav dažu svarīgu datu. Pēdējā laikā parādās arvien vairāk klimata pētnieku — zinātnieku ziņojumu, kuros izmantoti falsificēti dati. Mums ir svarīgi šo jautājumu pārrunāt un paziņot savus viedokļus.

Lai izvairītos no pārpratumiem, es vēlos paskaidrot, ka daudzus gadus es esmu centies panākt fosilo kurināmo patēriņa, un līdz ar to mūsu ietekmes uz apkārtējo vidi, samazināšanu. Tomēr man nav saprotama tās baiļu atmosfēras radīšana, kas tiek saistīta ar frāzi “klimata pārmaiņas”. Savā ilgajā politiķa karjerā šādus gadījumus esmu pieredzējis ļoti daudz. Cilvēki 20. gadsimta 80. gadu sākumā runāja, ka līdz 2000. gadam Vācijā vairs nebūšot neviena koka, tomēr šodien Vācija ir zaļāka, nekā tā ir bijusi jebkad agrāk. Ir tiesa, ka klimats mainās, bet tā tas ir bijis visas vēstures gaitā, un tā tas turpināsies arī nākotnē. Tāpēc es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, Herman Van Rompuy savā pirmajā preses konferencē pēc iecelšanas Eiropadomes priekšsēdētāja amatā minēja faktu, ka 2009. gads bija pirmais globālās pārvaldības gads, un viņš nepārprotami Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmi gaidīja kā soli virzienā uz mūsu planētas ekonomisko globālo pārvaldību.

Žēl, ka daudzi cilvēki apkārtējās vides darba kārtību izmanto kā veidu citas darba kārtības sekmēšanai, proti, tādas darba kārtības sekmēšanai, kuras pašos pamatos ir likta vēlēšanās atņemt varu vēlētajiem valstu politiķiem un koncentrēt to starptautiskas tehnokrātijas rokās.

Nelaime ir ne tikai tā, ka mēs kļūstam mazāk demokrātiski: tā slēpjas apstāklī, ka mēs zaudējam vienprātību, kāda mūsu starpā varēja pastāvēt, lai sekmīgi risinātu apkārtējās vides problēmas. Kreisie vai labējie, konservatīvie vai sociālisti — mēs visi varam vienoties par to, ka vēlamies enerģijas piegādes veidu dažādību un ka nevēlamies, lai piesārņotāji tiktu ievadīti atmosfērā, bet tiek piemērots tikai viens politikas pasākumu kopums — tas, kurā ietilpst valstiskums un korporatīvisms. Būtībā tie paši politikas pasākumi, kas neizdevās politiskā un sabiedriskā ziņā, tagad tiek piemēroti apkārtējai videi. Apkārtējā vide kopumā ir pārāk svarīga joma, lai par to lemtu tikai kreisie.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šeit, Parlamentā, klausoties šo diskusiju, nākas dzirdēt, ka daudzi kolēģi žēlojas par to, ka nesenajās diskusijās Kopenhāgenā ES netika uzklausīta.

Varbūt mums vajadzētu apdomāt, kāpēc tas tā notika. Novērtēsim mūsu pašu izturēšanos šeit, Eiropas Parlamentā. Sākumā mums bija divas Eiropas Parlamenta ēkas. Mēs atnācām uz Strasbūru un turpinājām šo ēku apkurināt un apgaismot arī tad, kad mēs šeit neuzturējāmies, — tā ir liela liekulība. Palūkosimies uz izdevumu režīmu — to izdevumu režīmu, kas iedrošina EP deputātus ņemt taksometrus un automobiļus ar šoferiem. Bet, ja jūs mēģināt izmantot sabiedrisko transportu, jums nav tiesību pieprasīt izdevumu kompensāciju — arī tā ir liekulība. Paskatoties uz Parlamenta ēkām naktī, ir redzams, ka to gaismas ir ieslēgtas un tās ir labi apgaismotas. Palūkojieties uz kopējo lauksaimniecības politiku, ko daudzi EP deputāti šeit atbalsta, — tā ne tikai nodara kaitējumu jaunattīstības valstu ekonomikām, bet arī degradē apkārtējo vidi.

Tāpēc, pirms sprediķot pārējai pasaulei, sakārtosim vispirms paši savas mājas.

  Eija-Riitta Korhola (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju 43. grozījumu, kas aicina visus pievērst uzmanību nesenajiem klimata skandāliem. Šie skandāli to seku nozīmē ir daudz nopietnāki, nekā Parlaments tam gribētu ticēt. Mums jāspēj uzticēties neatkarīgam zinātniskam pētījumam; pretējā gadījumā mums nebūs pamata, uz kā balstīt savas politikas veidošanu.

Esmu bijusi norūpējusies par klimata pārmaiņām visas manas 10 gadu karjeras laikā EP deputātes statusā. Esmu aktīvi meklējusi klimata politiku Eiropai, izmantojot emisiju tirdzniecības likumdošanu, kas būtu ne tikai pretencioza, bet arī racionāla, lai mēs nevarētu vienkārši pārvietot emisijas no vienas vietas uz citu vietu. Mūsu stratēģija tagad ir birokrātiska un neauglīga: mēs nerīkojamies kā celmlauži, un mums nevajadzētu turpināt iepriekšējo ceļu.

Sliktākais šajā visā ir tas, ka ES neseko līdzi jaunākajiem pētījumiem klimata jomā. Mēs esam piedāvājuši paniskus risinājumus, balstoties uz izkropļotu informāciju. Nepatiesie apgalvojumi Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumā ir tik nopietna problēma, ka mēs pieprasīsim Rajendra Pachauri atkāpšanos no IPCC vadītāja amata, un atkārtoti izvērtēsim, kas mums ir zināms par cilvēku darbību rezultātā izraisīto klimata pārmaiņu attīstību un cik efektīvas šai sakarā ir bijušas mūsu politiskās darbības.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Parlamenta rezolūcija parāda, ka šajā jomā, tāpat kā daudzās citās, mūsu iestādei nav pilnīgi nekādu lēmumu pieņemšanas pilnvaru attiecībā uz dogmām, ar kurām mums tiek uzbrukts.

Tiešām, daudzi eksperti uzskata, ka bēdīgi slavenā hokeja nūjas formas eksponenciālā globālās sasilšanas līkne patiesībā ir grafisks safabricējums. Ledāji visur nekūst. Katrā ziņā, pretēji tam, ko ir paziņojusi IPCC, tie nekūst Himalajos. Netiek prognozēts, ka ūdens līmenis drīzumā varētu celties un pārklāt Bangladešu, gluži pretēji. Gangas delta paaugstinās aluviālu nogulšņu dēļ. Baltie lāči, kas it kā izzūdot, nekad nav bijuši tik auglīgi kā pašlaik. Karsto un auksto periodu maiņas mūsu vēsturē ir notikušas vairākas reizes, arī pavisam nesen, neatkarīgi no jebkādām cilvēku darbībām. Varbūt to izcelsme ir astronomiska un tās neizraisa aizdomās turētās siltumnīcefekta gāzes.

Kamēr šie jautājumi nav atbildēti, mēs varam tikai ticēt, ka šī ir grandioza ideoloģiska dogma, kas paredzēta pasaules valdības izveidošanas attaisnošanai.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos paskaidrot, kāpēc es balsoju par 12. grozījumu, skaidri paziņojot, ka l’Italia dei Valori ir pret kodolenerģijas ražošanu.

Diskusijās par šo sarežģīto tematu mēs jau nostājāmies opozīcijā vēlēšanu kampaņas laikā un iebildumus iekļāvām savā manifestā. Tagad mēs apņēmīgi cenšamies sasniegt šo mērķi, veicot nozīmīgu darbu, ko mēs apstiprinājām savā kongresā, kas nesen notika Itālijā. Mēs esam uzsākuši lielāko kampaņu, lai atbalstītu tautas referenduma rīkošanu pret Itālijas valdības likumu, kas atceļ balsu vairākumu, ko itālieši jau pauda tautas referenduma laikā.

Mēs to darām tāpēc, ka vēlamies “tīru” nākotni, kur tiek izmantota atjaunojamā enerģija, balstoties uz saules un vēja enerģiju. Kā jau teicu iepriekš, mēs to darām, pirmkārt, tāpēc, ka vēlamies, lai tiktu pausta Itālijas tautas griba, nevis niecīga vairākuma griba, kurš tagad sēž Itālijas parlamentā.

Ziņojums: Leonardo Domenici (A7-0007/2010)

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, tajā pašā laikā, kad Masačūsetsas labās gribas cilvēki balsoja pret aplikšanu ar pārmērīgi lieliem nodokļiem un pārmērīgu valdību, mūsu pašu Komisijas kandidāti lielījās ar saviem plāniem saskaņot Eiropas Savienībā nodokļu sistēmu un izveidot Briselei atsevišķu ieņēmumu plūsmu. Kā lai izskaidro šo atšķirību starp divām Savienībām?

Šķiet, ka jums izskaidrojums jāmeklē divu politiku pamatā esošajā DNS. ASV tika izveidotas, kad tautas sacēlās pret attālo un autokrātisko valdību un pret augstajiem nodokļiem, turpretim Eiropas Savienība, protams, saskaņā ar tās dibināšanas līguma 1. pantu uzņemas saistības veidot arvien ciešāku savienību. Tādējādi tā pagriežas ar seju pret konkurenci, ārējo raksturlīkni, kas ir valdības galvenais ierobežojums. Tāpēc mēs, rīkojoties saskaņā ar tās pamatā esošajām doktrīnām, tagad redzam šo neiecietību attiecībā uz nodokļu konkurences maskarādi kā uzbrukumu nodokļu oāzēm, kas patiesībā izrādās jurisdikcijas, kurās ir īstenota efektīvāka sistēma un saglabāts zemāks nodokļu līmenis. Realitāte ir tāda, ka nodokļu konkurence vai nodokļu oāze, ja vēlaties lietot šādu apzīmējumu, ir galvenais veids, kā valdību uzturēt nelielu, bet pilsoņus — augstsirdīgus un brīvus.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, tagad būtu jāuzdod jautājums: kāpēc visa šī uzmanības koncentrēšana uz nodokļu problēmām, sadarbību nodokļu jomā un nodokļu pārvaldību?

Lai atrastu atbildi, jums jāpaskatās uz pierādījumiem daudzās dalībvalstīs. Mums ir valstis, kuras ir iekļuvušas lielos parādos. Manā valstī britu valdība bija tērējusi naudu, kuras tai nav, un tagad tai ir jāaizlāpa liels robs budžetā. Pat pirms finansiālās krīzes mums bija valstis, kuras neiekasēja pietiekami daudz nodokļu, lai finansētu sabiedriskos pakalpojumus, kas nepieciešami šo valstu pilsoņiem. Mēs arī tērējam nodokļu maksātāju naudu, lai palīdzētu neveiksmīgiem un slikti pārvaldītiem uzņēmumiem, kā arī slikti vadītām bankām.

Patiesi, ko mēs darīsim? Mums ir jāveicina risinājumu atrašana, pirmkārt, visām tām problēmām, kuras es minēju, bet mēs arī nekad nedrīkstam aizmirst, ka nodokļu konkurence ir ļoti laba lieta, jo tā mudina valdības mazāk izmantot mūsu naudu un saviem pilsoņiem efektīvāk sniegt pakalpojumus.

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šodien Parlaments nobalsoja par dokumentu, kas attiecas uz krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet mana grupa šo dokumentu neatbalstīja. Lai gan es pilnībā atbalstu daudzus ieteiktos pasākumus, lai apturētu krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, šis dokuments gāja daudz tālāk, un bija bažas par trim punktiem.

Pirmkārt, pasākumus pret tām personām, kuras veic krāpnieciskas darbības, nedrīkst izmantot kā slepenu ceļu tie, kas vēlas palielināt nodokļu saskaņošanu visā Eiropā tiem, kas savus nodokļus maksā godīgi. Parlaments ilgu laiku ir aizsargājis dalībvalstu tiesības pašām noteikt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, un mums ir jāturpina to darīt.

Otrkārt, dokumentā ir ierosināts nodokļu jomās piemērot ES līmeņa nodevu. Mēs iebildām pret Parlamenta plāniem ieviest Eiropas mēroga nodokļus.

Trešais punkts attiecas uz informācijas apmaiņu. Jā, mums ir jāapmainās ar atsevišķu informāciju, bet mums ir vienmēr jādomā, cik daudz, ar kādu nolūku un kā labā, un mēs nedrīkstam uzskatīt, ka visi apstākļi ir identiski.

Ziņojums: Marc Tarabella (A7-0004/2010)

  Astrid Lulling, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ir žēl, ka aizrautīgais vairākums Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā ļoti cenšas pārslogot mūsu nostāju attiecībā uz komitejas gada ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā ar apsvērumiem un prasībām, kas ir neproduktīvas attiecībā uz sievietēm un kas cita starpā mazina to nodarbinātības iespējas.

Lai gan dažiem apsvērumiem, iespējams, ir cēli nolūki, neaizmirsīsim, ka pārāk liela aizsardzība sagrauj visu aizsardzību. Tomēr tiesības uz bezmaksas sociālo abortu, kas tiek pasniegts kā vienkārša dzimstības kontroles metode, manai grupai atkal ir bijis klupšanas akmens.

Mūsu grupa piekrīt piezīmei, ka sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības. Mēs arī uzskatām, ka jaunām meitenēm jo īpaši ir jābūt labāk informētām seksuālās un produktīvās veselības jomā. Tomēr, prasība tajā pašā teikumā nodrošināt “ērtu piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem un bezmaksas abortiem” apstiprina, ka šā teksta autori nesaskata būtisku atšķirību starp šiem diviem pakalpojumiem un ierindo tos vienā kategorijā, ciktāl tas attiecas uz dzimstības kontroli. Mēs tam nepiekrītam.

Turklāt atbilstīgi subsidiaritātes principam tiesību akti medicīnisko abortu jomā ir dalībvalstu atbildība. Tāpēc Eiropas Savienībā mūsu pienākums nav iejaukties šajā jautājumā. Mēs esam paveikuši daudz, lai panāktu vienprātību ar ziņojuma autoru Tarabella kungu, un mēs to esam darījuši, lai cīnītos pret visu veidu diskrimināciju, kas vēl nav novērsta.

Man žēl, ka vairākums Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā — un diemžēl arī Parlamentā — ir mēģinājuši izraisīt politiskus un ideoloģiskus strīdus tā vietā, lai koncentrētos uz to, kas būtu jāizvirza kā galvenais mūsu darbību mērķis: censties sasniegt vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm. Man žēl, ka šo iemeslu dēļ mana grupa nav varējusi balsot par šo ziņojumu.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es arī balsoju pret šo ziņojumu. Es šādi balsoju, neskatoties uz to, ka atbalstu dzimumu līdztiesību. Tomēr es nevaru piekrist, ka aborti ziņojumā tiek uzskatīti par īpašā veidā izprastām tiesībām un, kā sacīja Lulling kundze, — dzimstības kontroles metodi. Manā valstī aborti šādi netiek saprasti. Esmu pārliecināts, ka tas, kā mēs attiecamies pret abortiem, ir mūsu pašu iekšējā lieta. Ir arī bīstami, ka ziņojums pārkāpj subsidiaritātes principu, un tādējādi izdara sliktu lietu.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, sieviešu un vīriešu līdztiesība ir svarīga tēma. Šajā jautājumā jau daudz kas ir sasniegts, tomēr joprojām pastāv jomas, kurās pret sievietēm izturas sliktāk nekā pret vīriešiem. Mēs vēl aizvien pelnām mazāk, sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam, un sievietēm ir grūtāk attīstīt akadēmisko vai uzņēmēja karjeru. Parlamenta ziņojumā ir minētas šīs problēmas un uzsvērta nepieciešamība ieviest konkrētus pasākumus, kas nodrošinātu vienlīdzīgu vīriešu un sieviešu līdzdalību darba tirgū un vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību.

Man žēl, ka nevarēju atbalstīt šo priekšlikumu. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā ir iekļauti nosacījumi, kuru nolūks ir padarīt abortus Eiropas Savienībā plaši pieejamus. Pirmkārt, šie jautājumi ir no tās kategorijas, par kuriem lemj tikai dalībvalstis. Otrkārt, jautājums par nevēlamu grūtniecību ir milzīga problēma, tomēr mēs nevaram ieviest tiesību aktu, saskaņā ar kuru aborti tiks uzskatīti par bezmaksas kontracepcijas līdzekļiem. Es arī nevaru piekrist tam, ka aborti varētu atbrīvot cilvēkus no domāšanas par sekām un atbildības, kas saistīta ar seksuālu aktivitāti. Es uzskatu, ka cilvēka dzīvība ir pelnījusi lielāku cieņu.

  Tiziano Motti (PPE) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien mēs uzsākām darbības, kuru mērķis ir Savienībā palielināt sieviešu lomu.

Šajā rezolūcijā ir daudzi punkti, kuriem es, protams, piekrītu, un man jāsaka, ka daudzi no tiem attiecas uz manu personisko politisko darbību, īpaši attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un sieviešu aizsardzību no visu veidu vardarbības.

Tomēr man arī ir jānorāda, ka šī rezolūcija ir kļuvusi par putru, kurai prasmīgs pavārs ir mēģinājis pievienot vai drīzāk — ir pievienojis ļoti dažādas sastāvdaļas. Ļaujiet man paskaidrot vairāk. Tā runā par vardarbību, par aizsardzību pret vardarbību. Tam seko viena rindiņa par kontracepciju un grūtniecības pārtraukšanu, abortu — divām tēmām, kuras patiesībā ir ļoti atšķirīgas un kuras ir jāaplūko ļoti atšķirīgi. Piemēram, abortu gadījumā mums uzmanība un domas ir jākoncentrē uz dzīvības svētumu.

Šī izvēle nozīmē, ka es nevarēju balsot par šo rezolūciju, un man bija jāatturas. Es domāju, ka šī rūpīgi izstrādātā stratēģija, kas meklē veidus, kā panākt vienprātību starp politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem, patiesībā nekalpo Eiropas sieviešu interesēm.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētāja kungs, pretstatā iepriekšējiem runātājiem es biju viens no tiem deputātiem (kopskaitā: 381 parlamenta deputāts, un tas 10 reizes pārsniedz deputātu skaitu mūsu sieviešu tiesību komitejā), kuri atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu. Vienlīdzīgas tiesības, vienlīdzīgas iespējas un dzimumu vienlīdzība noteikti ir visu mūsu interesēs. Vienlīdzīgas tiesības sievietēm un vīriešiem nav pašmērķis, bet priekšnoteikums Eiropas Savienības kopējo mērķu sasniegšanai un mūsu pašu potenciāla racionālai izmantošanai.

Fakts, ka mēs par to esam runājuši 40 gadus, noteikti sniedz priekšstatu par to, cik kompleksa un daudzpusīga šī tēma ir un kādā veidā integrēta politika ir nepieciešama šo jautājumu risināšanai. Un es ceru, ka šis nav tikai cits stratēģijas dokuments, un tāpēc es vēlos uzsvērt to, kas bija uzsvērts arī ziņojumā, — īstenošanas un uzraudzības nozīmi.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Arī es nebalsoju par pretrunīgo un nelīdzsvaroto Tarabella kunga ziņojumu par dzimumu līdztiesību, un man žēl, ka, izņemot Eiropas Tautas partijas EP deputātus, 381 deputāts nobalsoja par šo ziņojumu. Varbūt viņi to nebija izlasījuši. Vairākos priekšlikumos tas nonāk konfliktā ar dalībvalstu ekskluzīvajām pilnvarām, īpaši attiecībā uz to ģimeņu politikām un ētiski jutīgām jomām. Turklāt, vai viņi tiešām vēlas izveidot un finansēt savā ziņā jaunu iestādi, kas kontrolē vardarbību pret sievietēm Eiropas Savienībā? Vai viņi tiešām nezina, ka Savienībai ir līdzekļi, birojs un tiesību akti gan vīriešu, gan arī sieviešu cilvēktiesību ievērošanas kontrolei? Vai viņi tiešām uzskata, ka līdzās pašreizējai saistošajai visu Eiropas pilsoņu Pamattiesību hartai mums ir nepieciešama sieviešu tiesību harta? Šajā ziņojumā ir arī atsauce uz t. s. Barselonas mērķiem, lai gan tie ir pretrunā ekspertu ieteikumiem, jo jaunpiedzimušajiem un maziem bērniem šajā vecumā ir nepieciešama pilnvērtīga ģimenes aprūpe — funkcija, ko nevar nodot mazbērnu novietnēm, pamatojoties uz Barselonas ieteikumiem. Mazbērnu novietnes būtu jāizmanto vienīgi kā galējais līdzeklis. Ziņojuma ieteikumi var nebūt saistoši, tomēr cilvēku stulbums ir lipīgs, un tāpēc Parlamentam šādas lietas nevajadzētu atbalstīt. Šajā balsojumā atturējās tikai 75 deputāti, un es priecājos, ka 253 Tautas partijas deputāti balsoja pret šo ziņojumu.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, Romas līgumā par šo tēmu ir viens teikums. Tajā ir minēts, ka “vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu”. Tagad tas izklausās diezgan tieši sacīts. Mēs visi domājam, ka saprotam, ko tas nozīmē.

Bet turpmākajās desmitgadēs Eiropas Tiesa ar tiesu aktīvisma procesa starpniecību ir pakāpeniski paplašinājusi šīs frāzes nozīmi ārpus visām jebkuram saprātīgam cilvēkam pieņemamām robežām. Pirmkārt, “vienādu samaksu” tā definēja vienlīdzīgu pensiju tiesību, vienlīdzīgu tiesību uz brīvdienām u. tml. izpratnē. Pēc tam tā “vienādu darbu” definēja kā vienādi vērtīgu darbu. Pēc kādiem kritērijiem darba devējam tas būtu jāvērtē? Vai tas ir jautājums par to, cik ārēji smagi cilvēks strādā? Vai viņi ir ņēmuši vērā pretendentu ar atbilstīgu kvalifikāciju pieejamību? Turklāt dienvidrietumu vilcienu lietā Lielbritānijā šī frāze tika paplašināta uz viendzimuma laulību dzīvesbiedru tiesībām. Tagad mēs runājam par reproduktīvajām tiesībām.

Ir arguments par labu visiem šiem apstākļiem. Jūs varat uzskatīt, ka valstij nevajadzētu regulēt līgumus starp darba devējiem un darbiniekiem, vai arī jūs varat uzskatīt, ka mums ir nepieciešami šādi tiesību akti. Bet neatkarīgi no tā, kuram viedoklim jūs piekrītat, šis noteikti ir arguments, kas jāņem vērā vēlētajiem pārstāvjiem, par kuriem mēs varam balsot “par” vai “pret”. Būtu briesmīgi, ja šie nosacījumi mums tiktu piemēroti ar tiesas spriedumu. Tiesa ar misiju ir traucēklis, bet augstākā tiesa ar misiju ir tirānija.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mans uzvārds — Skrzydlewska — patiešām ir ļoti sarežģīts, bet es esmu pieradusi pie tā, ka daudzi cilvēki to nespēj pareizi izrunāt.

Šodienas balsojuma laikā mēs balsojām par ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2009. gadā Tomēr starp nosacījumiem attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar sieviešu diskrimināciju un sarežģītāku situāciju darba tirgū, ir nosacījumi, kas aicina dalībvalstis veicināt universālu pieeju abortiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar reproduktīvo un seksuālo veselību. Es vēlos norādīt, ka jautājumi, kas saistīti ar abortiem, attiecas tikai uz to jomu, par kuru lēmumus pieņem atsevišķas dalībvalstis. Tāpēc galīgajā balsojumā es biju pret šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka, cīnoties par tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, mums nav jāpadara šīs tiesības atkarīgas no izvēlēm, kas saistītas ar seksuāliem jautājumiem.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti gandarīts, ka mēs, Kristīgie demokrāti no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti), nobalsojām pret šo briesmīgo ideoloģisko ziņojumu, ko izvirzīja sociālisti, komunisti, zaļie un jo īpaši liberāļi. Tas ir uzbrukums nedzimušo bērnu tiesībām uz dzīvi un uzbrukums subsidiaritātes principam. Jo īpaši mani šausmināja veids, kādā liberāļi ir kļuvuši par kreiso izsūtāmajiem zēniem un rīkojušies pretēji subsidiaritātes principam.

Šāda veida ziņojums diskreditēs mūsu reputāciju iedzīvotāju un kandidātvalstu starpā. Mums kaitējumu nodara arī daži ideoloģiskie elementi, kas progresa ziņojumos attiecas uz Horvātiju un Maķedoniju. Tas ir iemesls, kāpēc mums ir nepārprotami jāizskaidro cilvēkiem acquis communautaire, ko es pilnībā atbalstu, attiecībā uz ES pienākumiem un bīstamo ideoloģisko absurdu. Turpinot metaforu, ko iesāka mans kolēģis no Itālijas: mēs, protams, atbalstām šo putru, bet mēs esam pret to, ka tai tiek pievienots cianīds.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0069/2010

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man pastāstīt jums stāstu par divām Āfrikas valstīm. Kenija 1978. gadā aizliedza ziloņu medības, un šis lēmums sekoja pēc gandrīz pilnīgas ziloņu ganāmpulku iznīcināšanas Kenijā. Aptuveni tajā pašā laikā — 1979. gadā — Rodēzijā (toreiz vēl pastāvēja šāds nosaukums) ziloņi tika padarīti par to personu īpašumiem, pa kuru zemēm tie klejoja. Rezultātā strauji pieauga ziloņu skaits.

Mēs Parlamentā par ziloņiem nedomājam tā, kā to dara afrikāņi. Tie mūs neapdraud, tie nenomīda mūsu labību, tie nesagrauj mūsu ciematus un nekaitē cilvēku veselībai. Vienīgais veids, kā panākt, lai vietējie iedzīvotāji neveic šo saprotamo pasākumu — bīstamā traucēkļa likvidēšanu — ir motivēt viņus uzskatīt to par atjaunināmu resursu. To Dienvidrodēzija, tagadējā Zimbabve, protams, ir veiksmīgi darījusi. Apkārtējās vides politikai ir jāatzīst aristoteliešu pamatgudrība, ka par to, kas nevienam nepieder, neviens arī nerūpējas.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0067/2010

  Romana Jordan Cizelj (PPE). – (SL) Es atbalstu Horvātijas dalību Eiropas Savienībā, taču tas nedrīkst notikt uz Slovēnijas nacionālo interešu rēķina. Es, protams, runāju par robežstrīdu starp Slovēniju un Horvātiju. Tā vairs nav tikai abstrakta koncepcija, tā ir problēma, kas ietekmē cilvēku dzīves.

Eiropas Parlaments šeit, Strasbūrā, ir aicinājis Slovēnijas parlamentu pēc iespējas ātrāk ratificēt nolīgumu par šķīrējtiesu. Tā, protams, ir iejaukšanās Slovēnijas parlamenta kompetencē. Otrkārt, es vēlētos zināt, vai kāds sev ir uzdevis jautājumu — kāpēc Slovēnija šo nolīgumu vēl nav ratificējusi? Es par šo tēmu varu teikt, ka 2007. gada augustā visas parlamentārās grupas sacīja, ka jebkuram risinājumam ir jābūt saskaņā ar vienlīdzības principu.

Es arī, protams, vēlos zināt, kāpēc vispār kādam ir iebildumi pret šo principu. Un tomēr šis princips nolīgumā par šķīrējtiesu nav nostiprināts. Tāpēc es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tas neatspoguļo šo principu.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es šodien jutos gandarīta, ka varēju atbalstīt ziņojumu par Horvātijas panākto progresu, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā. Starp Čehijas un Horvātijas pilsoņiem pastāv senas saites, katru gadu mūsu valsti apmeklē desmitiem tūkstoši ģimeņu, kurām šeit dzīvo draugi. Tāpēc šis mums ir lielisks ziņojums, jo tas apstiprina, ka Horvātija nākamajā gadā būs gatava dalībai Savienībā. Es ticu, ka pievienošanās nolīguma ratifikācijas procesu nepārtrauks nekāda veida iekšējais politikānisms 27 dalībvalstu starpā, kas atbalstīja Lisabonas līgumu, un es arī ticu, ka Slovēnijas un Horvātijas parlamenti saviem robežstrīdiem atradīs taisnīgu risinājumu.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0065/2010

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es arī izteikšos ļoti īsi. Šis ir vēl viens labs ziņojums par Balkānu reģionu un Maķedoniju, kas arī veiksmīgi virzās uz priekšu ceļā uz to politisko kritēriju izpildi, kas ir priekšnosacījums iestāšanās sarunu sākšanai, kā arī bezvīzu režīmam ar ES. Šajā jomā ir palīdzējušas nesenās vēlēšanas. Tās ir skaidri parādījušas, ka šīs valsts pilsoņi vēlas ievērot starptautiski pieņemtus standartus un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Es arī ticu, ka demokrātiskajām iestādēm izdosies pastiprināt sarunas ar Grieķiju par miermīlīgiem risinājumiem problemātiskajās jomās.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0068/2010

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es atkal izteikšos ļoti īsi. Es vēlos sacīt, ka mēs esam pieņēmuši ļoti atklātu ziņojumu par to, kā Turcija var atbildīgi grozīt savus tiesību aktus saskaņā ar ES modeli, un arī attiecībā uz faktu, ka politiskie kritēriji cilvēktiesību jomā, īpaši saistībā ar sieviešu un reliģisko minoritāšu tiesībām, vēl nav izpildīti, jo Kipras jautājums paliek atklāts. Neskatoties uz to, EP deputātu vairākums pirms dažiem gadiem atbalstīja iestāšanās sarunu sākšanu. Es priecājos par to, ka Turcija virzās uz demokrātiju un Eiropu, bet es vēlreiz vēlos sacīt, ka labākais risinājums ekonomiskām attiecībām būtu priviliģētu partnerattiecību izveidošana, nevis apsolījums uzņemt Turciju ar tās 70 miljoniem iedzīvotāju Eiropas Savienībā. Tas būtu godīgāk arī no tāda viedokļa, ka pievienošanās nolīgums, kā es baidos, nākamajā referendumā tik un tā netiks apstiprināts.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, esmu gandarīts, ka Parlaments ar lielu un nepārprotamu vairākumu ir noraidījis sociālistu un zaļo mēģinājumu kā mērķi noteikt pilnu Turcijas līdzdalību Eiropas Savienībā. Procesam ir jāpaliek atklātam, un, izsakoties vēl skaidrāk, — tas būtu nekavējoties jānovirza piemērota speciāla statusa vai priviliģētu partnerattiecību virzienā.

Turcija nav Eiropas valsts, tomēr tā ir mūsu svarīgākais partneris pie Eiropas robežām. Tāpēc mēs vēlamies ciešu sadarbību, bet, atbildot Kreissl-Dörfler kungam, kurš agrāk izvirzīja šo jautājumu, Turcijai nekļūstot par Eiropas iestāžu dalībnieci un bez pilnas pārvietošanās brīvības. Tomēr mēs vēlamies ciešu ekonomisko un politisko sadarbību. Tā ir ļoti precīza koncepcija, un es ticu, ka pastāv iespēja to īstenot, jo Turcijas un Eiropas Savienības iedzīvotāju vairākums neatbalsta pilnu līdzdalību. Tāpēc būtu saprātīgāk vairs netērēt savus spēkus, bet tā vietā koncentrēt uzmanību vienīgi uz partnerības mērķi.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Katrai valstij, kas cenšas pievienoties Eiropas Savienībai, ir ne tikai formāli jāizpilda minimālās prasības demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā, bet arī iekšēji jāpiekrīt tām.

Saskaņā ar 2009. gada progresa ziņojumu Turcijai vēl ir jāveic garš ceļš. Tai ir jāapņemas veikt reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un panākt pakāpenisku progresu ES standartu un vērtību virzienā, bet šis ir ceturtais gads, kad tai nav izdevies īstenot nosacījumus, kas izriet no asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Turciju.

Manuprāt, ir nepieņemami apsvērt tādas valsts līdzdalības iespēju Eiropas Savienībā, kurā tiek pārkāptas sieviešu tiesības un netiek ievērota reliģisko uzskatu, domas un vārda brīvība, kurā tiek pieļauta spīdzināšana, diskriminācija un korupcija un kurā armija turpina iejaukties politiskajos procesos un ārpolitikā. Lai nodrošinātu plurālistiskāku demokrātiju, ir arī jāveic vēlēšanu sistēmas reforma, samazinot 10 % slieksni.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: David Casa (A7-0008/2010)

  Sophie Briard Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Casa kunga ziņojums par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz rēķinu izrakstīšanas noteikumiem tika pieņemts ar ļoti lielu deputātu balsu vairākumu; to atbalstīju arī es. Saskaņā ar šo sistēmu PVN rēķinu izrakstīšanas noteikumi tiks vienkāršoti, pateicoties lielākai Eiropas prasību saskaņošanai un plaši izplatītai elektronisko rēķinu izmantošanai. Tāpēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ļaus samazināt administratīvos slogus, kas nomāc uzņēmumus, un palielināt pūles cīņai pret krāpniecību PVN jomā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis priekšlikums attiecas uz pašnovērtēšanas sistēmas izveidi saistībā ar noteiktu preču vai pakalpojumu piegādi vai sniegšanu ar paaugstinātu krāpniecības risku, veicot izlases veida pārbaudes. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju, tas ir nepieciešams, jo vēl aizvien ir daudz krāpšanas gadījumu PVN jomā, un Komisijai ir arī informācija par iespējamiem krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju licenču tirdzniecību.

Balstoties uz šo informāciju, Parlamenta ziņojumā tiek ierosināts, ka tām dalībvalstīm, kas balso par šo sistēmu, ir jāatbalsta arī siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēma.

Mēs uzskatām, ka priekšlikuma eksperimentālajam raksturam ir savas priekšrocības, tāpēc mēs atbalstām Parlamenta veiktos grozījumus, īpaši priekšlikumu par ziņojumu, kas novērtē “pasākuma kopējo efektivitāti un lietderīgumu un minētā pasākuma izmaksu un ieguvumu attiecību, lai atkārtoti izvērtētu to, vai pasākuma piemērošanas jomas paplašināšana ir pamatota”.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Ziņojumā ir aplūkoti svarīgi jautājumi, kas attiecas uz krāpšanas gadījumiem, tostarp siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju jomā. Komisijai ir jāziņo par apgrieztās maksāšanas mehānisma efektivitāti, lai noskaidrotu, vai šis mehānisms būtu piemērojams kaut kur citur.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Direktīvas 2006/112/EK pieņemšana bija svarīgs solis cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Neskatoties uz visām šīs direktīvas labajām īpašībām, tā tomēr nebija pietiekami efektīva, lai uzsāktu nopietnu cīņu pret tā saucamo karuseļveida krāpniecību PVN jomā. Šā veida krāpniecība nodokļu jomā dalībvalstīs rada ievērojamu daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumu zaudējumiem, un tā ir viena no izplatītākajām metodēm. Šajā ekonomiskās krīzes laikā, kad cīņā pret krāpniecību nodokļu jomā vēl jo svarīgāk ir pievērst nopietnu uzmanību ieņēmumu zaudējumiem, mums ir jācenšas, cik vien iespējams, lai to apkarotu, jo tas būtiski ietekmēs ne tikai mūsu atbildi uz pašreizējo starptautisko krīzi, bet arī iespēju realizēt atbilstīgu sociālo politiku.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es biju viens no pirmajiem, kurš atbalstīja ideju, kas ir Eiropas Komisijas priekšlikuma pamatā.

Mēs Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā Komisijas dokumentu esam analizējuši un mazliet uzlabojuši. Es piekrītu referentam, īpaši attiecībā uz skaidrojumiem, kas saistīti ar apgrieztās maksāšanas mehānisma brīvprātīgu piemērošanu un ziņošanas pienākumiem. Faktiski, dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju izvēlēties — vai nu ziņot par katru darījumu atsevišķi, vai arī, pamatojoties uz vispārēju darījumu.

Iztirzātais priekšlikums stiprina ETS kvotu drošību pret krāpniekiem, vienlaikus samazinot administratīvo slogu godīgiem uzņēmējiem.

Visbeidzot, es uzskatu, ka Parlamentam ir jābūt pilnībā informētam par šīs apgrieztās maksāšanas mehānisma pagaidu īstenošanas iznākumu.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es par Casa kunga ziņojumu balsoju ar lielu pārliecību. Es kā pirmais Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja vietnieks un 2008. gada septembrī pieņemtā ziņojuma par krāpniecību PVN jomā referents esmu vairākkārt uzsvēris krāpniecības PVN jomā efektīvas apkarošanas nozīmi, jo tā ir galvenā problēma saistībā ar dalībvalstu ieņēmumiem un iekšējā tirgus pareizu darbību. Plaši izplatīta un īpaši nopietna šīs krāpniecības forma ir pazīstama kā karuseļveida krāpniecība PVN jomā. Tiek lēsts, ka kopējā neiekasēto ieņēmumu summa ir starp 20–100 miljardiem euro gadā. Tā ir milzīga summa, kurai šajos ekonomiskās krīzes laikos noteikti varētu atrast vērtīgu izmantojumu.

Noziedznieki, kas veic darbības šajā jomā, izceļas ar īpašu atjautību. Nesen atklājās, ka viņi savas noziedzīgās darbības izvērš arī emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros. Emisijas tiesību nodošanas gadījumi starp nodokļu maksātājiem ETS ietvaros, ko realizē pilnībā elektroniski, tiek uzskatīti par pakalpojumiem, un tie ir apliekami ar nodokli tajā valstī, kurā ir reģistrēts saņēmējs. Tirgotāji oglekļa emisijas kvotas iepērk no piegādātājiem citās dalībvalstīs, kas netiek aplikti ar PVN, un pēc tam pārdod šīs kvotas uzņēmumiem viņu pašu dalībvalstī par cenu, kurā iekļauts PVN. Pēc tam valsts kasei no pazudušajiem tirgotājiem PVN vairs neizdodas iekasēt. Ir ļoti svarīgi, lai mēs pret šāda veida noziegumu enerģiski cīnītos.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju apgrieztās PVN maksāšanas sistēmas piemērošanu. Tomēr es tajā saskatu kļūdu. Piemēram, subjekts A kaut ko pārdod subjektam B. Subjekts B to pārdod subjektam C. Subjekts C to pārdod galapatērētājam vai PVN nemaksātājam. Tikmēr subjekts A nesamaksā PVN, jo viņš nav gala pārdevējs. PVN samaksā vienīgi subjekts C, kurš gatavo produkciju pārdod patērētājam. Pamatproblēma slēpjas apstāklī, ka subjekts B netiek aplikts ar nodokli vispār, lai gan viņa uzņēmējdarbības pamatideja ir lēti pirkt un dārgi pārdot. Tāpēc es ierosinu, ka subjektam B par cenu starpību valsts kasē vajadzētu samaksāt PVN. Šai shēmai ir daudz pozitīvu īpašību, ar vienu izņēmumu: neviens nepieteiksies valsts kasē, lai saņemtu PVN atmaksu, bet, ja subjekts C ir krāpnieks, tad viņš kā gala pārdevējs pievienotās vērtības nodokli vienkārši nesamaksās. Citiem vārdiem, piemērojot apgriezto PVN maksāšanas sistēmu, negatīva bilance neizveidosies, jo neviens nepieteiksies PVN atmaksas saņemšanai, un es uzskatu, ka šo shēmu būs ļoti viegli pārvaldīt, jo valstu nodokļu inspekcijām būs ļoti viegli atklāt atšķirības preču cenās. Ja es kļūdos, es būtu ļoti pateicīgs, ja saņemtu rakstisku atbildi par manis ierosinātās shēmas piemērotību vai neatbilstību.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija ir paredzēta Padomes PVN Direktīvas 2006/112/EK grozīšanai, lai ļautu uz noteiktu laiku piemērot apgrieztās maksāšanas mehānismu un tādējādi apkarotu krāpniecību, kas saistīta ar emisiju sertifikātu tirdzniecību un darījumiem ar noteiktām precēm ar paaugstinātu krāpšanas risku. Krāpšana nodokļu jomā ir svarīga problēma saistībā ar vienmērīgu iekšējā tirgus darbību, un tā apdraud dalībvalstu nodokļu ieņēmumus. Tāpēc vairākas no tām ir izteikušas lūgumu ļaut apkarot krāpnieciskos mehānismus, izmantojot apgrieztās maksāšanas mehānismu, kas būtu vērsts pret noteiktiem sektoriem ar paaugstinātu krāpšanas risku un noteiktām precēm. Izplatītākā krāpniecības forma ir, kad piegādātājs, kas reģistrēts kā PVN maksātājs, izraksta rēķinu par preču piegādēm un pazūd, nesamaksājot PVN, ko viņam ir pienākums samaksāt, tajā pašā laikā pircējiem (kas arī ir reģistrēti kā PVN maksātāji) atstājot derīgus rēķinus, kas ļauj no viņiem atskaitīt PVN. Tāpēc valsts Finanšu ministrija neiekasē PVN, kas pienācās par attiecīgajām precēm, un tai nākamajam uzņēmējam PVN ķēdē ir jāmaksā kompensācija par PVN, ko tas ir samaksājis. Līdz ar to dalībvalstis zaudē divreiz. Tas ir iemesls, kāpēc es balsoju par šo normatīvo rezolūciju.

Ziņojums: Lambert van Nistelrooij (A7-0048/2009)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Mūsu sabiedrības uzmanības centrā ir jābūt jautājumam, kas saistīts ar iedzīvotāju, īpaši to neaizsargāto cilvēku nodrošināšanu ar mājokļiem, kuri nāk no kopienām, kas saskaras ar galēju nabadzību un nelabvēlīgiem apstākļiem. Finansiālais atbalsts no struktūrfondiem var ievērojami palīdzēt valstu iestāžu centieniem atrisināt šo problēmu. Gan Eiropas Parlaments, gan arī Padome vairākas reizes Eiropas Komisijai ir lūgušas veikt darbības šo kopienu iekļaušanas veicināšanai. Šodienas balsojuma rezultātā mēs esam ieguvuši jaunu, grozītu regulu, kas visām 27 dalībvalstīm ļaus izmantot naudu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), lai atjaunotu vai aizstātu mājokļus nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienās, tādējādi atbalstot neaizsargātākās sabiedrības grupas.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es vēlos pievērst uzmanību, ka ziņojumā nav sniegts vispārīgs priekšstats par to, kas būs atbalsta pasākumu saņēmēji, ja šādi pasākumi tiks ieviesti: ir sniegta atsauce uz “nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu” koncepciju, bet šā izteiciena būtība, kas tikai socioloģiskā nozīmē var izteikt daudzas dažādas lietas, nav precizēta. Vienīgās norādes, kas katrā ziņā ir jau iekļautas Komisijas priekšlikumā, attiecas uz romiem. Ziņojumā izteiktā prasība, ka norāde uz romiem nedrīkst kavēt pasākumus, lai palīdzētu citām nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām, nesniedz garantiju, ka citi cilvēki, kas ir “nelabvēlīgos apstākļos”, īpaši smagas ekonomiskas, ar darba vai ģimenes apstākļiem saistītas situācijas dēļ, var saņemt palīdzību no tās ERAF daļas, kas novirzīta mājokļu politikai. Visbeidzot, saskaņā ar Parlamentam iesniegto ziņojumu pilnvarām noteikt piemērojamos kritērijus, lai noteiktu, kuru ERAF daļu var piešķirt palīdzībai nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām, ir jābūt Eiropas Komisijas rīcībā: šis nosacījums, šķiet, Komisijai vienai pašai sniedz plašas diskrecionārās pilnvaras pieņemt lēmumus attiecībā uz iepriekšminētajiem kritērijiem; kritērijiem, no kuriem faktiski ir atkarīgs pasākuma apjoms un vēriens, tajā laikā, kad Parlamentam nav pārredzamu iespēju rīkoties un paust savus uzskatus. Gaidot turpmāku informāciju no Parlamenta par šo ziņojumu, un tā kā šis ir pirmais lasījums, es atturēšos no balsošanas.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo pamatnolīgumu, jo sadarbība starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju ir īpaši svarīga, lai stiprinātu Eiropas Savienības stabilitāti un tās darba efektivitāti. Saskaņā ar šo nolīgumu tūlīt pēc likumdošanas iniciatīvas pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Eiropas Komisijai mēneša laikā ir jāsniedz atbilde un gada laikā ir jāsagatavo atbilstīga Eiropas Savienības tiesību aktu daļa. Ja Eiropas Savienība atsakās sagatavot pieprasīto aktu, tai savs lēmums ir detalizēti jāpamato. Līdz šim vienīgi Eiropas Komisijai bija tiesības ierosināt Eiropas Savienības tiesību aktus, bet Lisabonas līgumā ir paredzēts, ka tiesības izstrādāt Eiropas Savienības tiesību aktus ir Eiropas Parlamenta vairākumam. Parlaments un Komisija visu no pilsoņu ierosinājumiem izrietošo likumdošanas iniciatīvu pieprasījumu agrīnajā fāzē cieši sadarbosies. Eiropas Parlamenta eksperti tiks iesaistīti diskusijās arī starptautisku līgumu parakstīšanas laikā. Nolīgumā Parlamentam tiks piešķirtas tiesības novērotāja statusā piedalīties atsevišķās Eiropas Savienības starptautiskās sarunās, kā arī tiesības iegūt papildinformāciju par starptautiskiem līgumiem.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Esmu gandarīts, ka varu balsot par šo grozījumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) regulā, lai paplašinātu pasākumu darbības sfēru mājokļu sektorā un tādējādi palīdzētu nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām visās dalībvalstīs. Līdz šim laikam pasākumus mājokļu sektorā varēja realizēt vienīgi pilsētu attīstības projektu ietvaros, kas attiecās uz mājokļu atjaunošanu. Manuprāt, šis kritērijs ir nepamatots un diskriminējošs, ņemot vērā, ka vairums šo ģimeņu dzīvo patversmēs lauku reģionos, kā tas ir Portugālē. Šie ir cilvēki, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk, un viņiem nedrīkst liegt atbalstu atrašanās vietas dēļ. Es atzinīgi vērtēju Parlamenta sagatavoto grozījumu, kurā tiek atbalstīta teritoriālā vienotība.

Turklāt, atšķirībā no Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikuma, kas ierobežoja tā īstenošanu jaunajās dalībvalstīs, šie jaunie noteikumi paplašina īstenošanas ietvarus uz visām dalībvalstīm, tādējādi izvairoties no bezjēdzīgas nelabvēlīgos apstākļos esošo Eiropas ģimeņu diskriminācijas. Šī ir globāla problēma, un tā ietekmē tūkstošiem ģimeņu visā Eiropā! Portugālē ekonomiskās krīzes dēļ, ko tā piedzīvo, un daudzu ģimeņu galējas nabadzības dēļ šī situācija ir īpaši smaga.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kas paplašina tiesības realizēt mājokļu atbalsta pasākumus nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienās, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem šo ES finansējumu varēs saņemt visas dalībvalstis, lai uzlabotu nelabvēlīgos apstākļos esošo mājsaimniecību apstākļus. Iepriekš šis finansējums nebija pieejams tām dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada. Dzīvojamā fonda fiziskā degradācija liedz tā iemītniekiem tiesības uz apmierinošiem dzīves apstākļiem un ir galvenais šķērslis ceļā uz integrāciju un sociālo kohēziju. Šī regula ļauj realizēt ERAF ierosinātus mājokļu atjaunošanas projektus, bet, lai neitralizētu noslāņošanās riskus, šīm iniciatīvām ir jāietilpst plašākos sociālās integrācijas ietvaros veselības, izglītības un labklājības jomā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisija mēģina mainīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) noteikumu nosacījumus, lai ļautu jaunajām dalībvalstīm izmantot šos fondus un iesaistīties lauku reģionos dzīvojošo, nelabvēlīgos apstākļos esošo kopienu mājokļu sektora uzlabošanas pasākumos.

Šis grozījums attiecas tikai uz jaunajām dalībvalstīm, kurās, neaizmirsīsim, ir lielas nelabvēlīgos apstākļos esošu migrantu kopienas, kas dzīvo lauku reģionos. Tas attaisno īpašas normas pieņemšanu ERAF noteikumu ietvaros.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Strādājot pie tā, lai risinātu nabadzības problēmu un uzlabotu dzīves apstākļus pašām neaizsargātākajām iedzīvotāju kategorijām, kur trūkumu ir saasinājusi smagā krīze pēdējo dažu gadu laikā, Eiropas Savienībai ir pienākums nodrošināt un veicināt ilgstošus politiskus pasākumus sociālās iekļaušanas jomā. Nemaz jau nerunājot par higiēnas problēmām, dzīves apstākļu pasliktināšanās saasina un bieži rada noslāņošanās un nonākšanas nelabvēlīgos apstākļos risku. Dzīves apstākļi ir noteicošais faktors katra pilsoņa pašcieņai un sociālās vērtības apziņai. Līdztekus izglītībai, veselībai un nodarbinātībai tiem ir izšķirīga loma visu mēģinājumu nodrošināt ilgtspējīgu eksistenci veidošanā, attīstībā un konsolidācijā, individuālā vai ģimenes līmenī.

Tomēr mums ir svarīgi pārliecināties, vai intervences stratēģijas Eiropas Savienībā netiek piemērotas pēc dzimuma, rases vai etniskās piederības principiem. Ja Eiropai ir nepieciešama līdzsvarotāka sabiedrība, tad tikpat svarīgi mums ir izvairīties no geto vai tādu zonu parādīšanās un izplatīšanās, kas viegli tiek asociētas ar īpaši maznodrošinātām vai nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām. Politiskajiem pasākumiem sociālās iekļaušanas jomā ir arī jābūt vērstiem uz tiem iedzīvotājiem, kuriem tie ir visvairāk nepieciešami, neveicot nekādu šķirošanu Eiropas pilsoņu starpā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Šī regula dalībvalstīm ļauj Eiropas Reģionālās attīstības fondu izmantot saskaņoti un saprātīgi. Padarot esošos naudas līdzekļus pieejamus nelabvēlīgos apstākļos esošajām kopienām, no kurām daudzas dzīvo lauku reģionos un patversmēs, un nevarēja saņemt atbalstu saskaņā ar iepriekšējām normām, šī jaunā regula sniedz būtisku ieguldījumu attiecībā uz Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Balsot par šiem grozījumiem mani pamudināja šādi iemesli. Pirmkārt, es uzskatīju, ka visām 27 ES dalībvalstīm ir jāpaplašina ģeogrāfiskais kustības perimetrs, jo problēmas, kuras mēs esam nodomājuši apkarot ar šīs regulas palīdzību, parādās visā Eiropas Savienībā. Tāpēc nav nozīmes ierobežot šīs regulas piemērošanu tikai ar jaunajām ES-12 valstīm. Otrkārt, es uzskatīju, ka bija pareizi atjaunot 7. panta pēdējās daļas iepriekšējo versiju (“Komisija pieņem”, nevis “var pieņemt”), lai tādējādi Komisija var turpināt pildīt savu sākotnējo vērtēšanas un izlemšanas normatīvo funkciju attiecībā uz pasākumu kritērijiem, lai garantētu politikas efektivitāti un pievienoto vērtību, arī ņemot vērā tās izmaksas.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Situācija mājokļu jomā Eiropas Savienībā ir kritiska. Mums ir nepieciešama pienācīgu mājokļu politika Eiropas mērogā, kas būtu paredzēta visiem, saistoša un pretencioza ES sociālo mājokļu politika. Protams, Parlamentam bija svarīgi pieņemt nostāju attiecībā uz nelabvēlīgu mājokļu atjaunošanu un graustu rajonu aizstāšanu ar pienācīgām mājvietām, bet tikpat svarīgi un tikpat steidzami Eiropas Savienībai ir noteikt, ka pienācīgu mājvietu pieejamība ir cilvēktiesību pamatnorma. Tai ir gan pienākums to darīt, gan arī līdzekļi šīs normas nodrošināšanai. ES nevar atļauties kļūt par sociāli mazattīstītu reģionu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šā ziņojuma pieņemšana ir ļoti svarīga, jo līdz ar to tiek veikts grozījums Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulā, kas palīdzēs nelabvēlīgos apstākļos esošiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo pilsētu teritorijās vai ne.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu un vēlos uzsvērt, ka šāda regulāra Eiropas fondu izmantošanu regulējošu tekstu pārskatīšana ir apsveicama. Daudzi no ierobežojumiem, kas bija paredzēti šajos noteikumos, vairs nav piemēroti pašreizējai ekonomiskajai un sociālajai situācijai, un sakarā ar to ir nepieciešamas jaunas intervenču formas. Cits piemērs šai sakarā ir ERAF fondu izmantošanas nosacījumu atvieglošana, lai mājokļos uzlabotu energoefektivitāti, ko pagājušajā pavasarī apstiprināja Parlaments.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Pašreizējā vispasaules ekonomiskā krīze Eiropas Savienībai ir sarežģīta problēma, kuras risināšanai ir nepieciešami politiski pasākumi, kas piedāvā ātrus, elastīgus un efektīvus risinājumus.

Ar kopējiem finanšu resursiem 347 miljardu euro apmērā 2007.–2013. gada plānošanas periodam Eiropas kohēzijas politika ir lielākais investīciju avots reālajā ekonomikā, kas var palīdzēt Eiropai un tās reģioniem atgūties no krīzes un atjaunot paļāvību un optimismu.

Es piekrītu, ka ERAF regulas grozīšanas kontekstā mums ir jāpievēršas nelabvēlīgos apstākļos esošo kopienu mājokļu problēmai. Tā kā pašreizējos likumus nelabvēlīgos apstākļos esošajām kopienām piemērot nevar, ierosinātās izmaiņas aizpildīs plaisas tiesību aktos, lai šo cilvēku bīstamo dzīves apstākļu problēmu atrisinātu piemērotākā veidā.

Pasākums atbilst subsidiaritātes principam, palielinot dalībvalstu iespējas nelabvēlīgos apstākļos esošajām kopienām sniegt atbalstu un palīdzību mājokļu jomā, darot to pēc saviem ieskatiem piemērotākajā veidā un vienlaikus saglabājot integrētu pieeju kā minimālo nosacījumu atbalsta īstenošanai.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es apsveicu van Nistelrooij kungu ar izcilo tekstu, ko viņš ierosināja, kas tālāk tika uzlabots ar vairākiem grozījumiem, kuri tika iesniegti Reģionālās attīstības komitejā, ļaujot šo pasākumu attiecināt uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Šodienas teksts ļaus mums piepildīt daudzu to cilvēku sapņus, kuri vēlas, lai viņiem būtu pašiem savas mājas. Esmu pārliecināts, ka, šādi rīkojoties, mēs saviem pilsoņiem parādīsim, ka Parlaments spēj rast risinājumus problēmām, ko rada robežu atvēršana un personu brīva pārvietošanās. Un tāpēc es balsošu par šo ziņojumu.

  Maurice Ponga (PPE), rakstiski. – (FR) Es priecājos, ka šodien ar lielu balsu pārsvaru (ar 558 balsīm pret 57) tika pieņemts van Nistelrooij kunga ziņojums. Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments sūta pilsoņiem nopietnu vēstījumu un sniedz atbildi uz sociāliem jautājumiem, par kuriem īpaši norūpējušies ir Eurocities tīkla dalībnieki. Šis ziņojums sniedz iespēju izmantot ERAF esošo ēku atjaunošanai un aizstāšanai un jaunām celtnēm, kas paredzētas, lai palīdzētu nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām lauku vai pilsētu vidē katrā no 27 dalībvalstīm.

Šī paplašināšana no 12 valstīm, kas pievienojās 2000. un 2007. gadā, līdz visām dalībvalstīm piedāvā risinājumu tām problēmām, kas noteiktām nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām rodas visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to būs iespējams izveidot integrētu un ilgtspējīgu pieeju EU līmenī. Turklāt šī paplašināšana ir pilnīgi saskaņota ar Eiropas gada (2010.) cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību mērķi. Esmu gandarīts, ka Parlaments ir nobalsojis par šiem grozījumiem, un es ceru, ka attiecīgie reģioni atklās tos kā noderīgu instrumentu to problēmu risināšanai, kas šīm kopienām ir neatliekamas un būtiski svarīgas.

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Es no paša sākuma atbalstīju šo ziņojumu, īpaši attiecībā uz intervences jomas paplašināšanu, ietverot visas ES dalībvalstis. Tas ļauj 27 dalībvalstīm izmantot ERAF, lai finansētu jaunu dzīvojamo māju celtniecību nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un esošo ēku atjaunošanu un aizstāšanu.

Šīs nopietnās ekonomiskās krīzes laikā, kas skārusi Eiropu un ietekmējusi visas dalībvalstis, mājokļu problēmas ir tikai padziļinājušās. Eiropas Savienībai ir jāiejaucas un jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai sniegtu atbalstu tiem cilvēkiem, kuriem ir slikti dzīves apstākļi, īpaši nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām, kas iepriekš nevarēja saņemt atbalstu no ERAF resursiem.

Pateicoties grozījumiem, kurus prezidenta vairākuma locekļi iesniedza Reģionālajā attīstības komitejā, tiesības saņemt atbalstu no fonda ir piešķirtas ne tikai jaunajām ES dalībvalstīm, bet visām 27 valstīm, kurām visām ir vienas un tās pašas grūtības. Attiecīgie reģioni sociāli izslēgtajās kopienās neveselīgos mājokļus varēs nomainīt un attīstīt to mājokļu problēmām globālus, integrētus un ilglaicīgus risinājumus.

Šis ziņojums sniedz Eiropas Savienībai konkrētus līdzekļus, lai palīdzētu tās pilsoņiem. Cerēsim, ka tas būs solis uz priekšu sociālas Eiropas virzienā, kas būs tuvāka cilvēkiem.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ziņojums, kuru mēs šodien apstiprinājām, groza Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) noteikumus, paplašinot to darbības sfēru mājokļu sektorā nelabvēlīgos apstākļos esošo kopienu labā, jo pašlaik fondu var izmantot tikai pilsētu attīstības iniciatīvu kontekstā. Grozījumi, kurus ierosināju es un mani kolēģi deputāti un kuri šodien tika apstiprināti Parlamentā, nozīmē, ka atbalstu no šā jaunā ERAF finansējuma avota var saņemt arī vecās dalībvalstis, ne tikai jaunās valstis, kā bija ierosināts sākotnējā Komisijas priekšlikumā.

Es arī esmu mēģinājis novērst to, ko es saredzu kā precedentu, kas varētu izslēgt vecās dalībvalstis, īpaši Portugāli, no šā finansējuma un, iespējams, arī no citu Eiropas Kopienas papildu atbalsta avotu izmantošanas. Es vēlreiz vēlos atkārtot, ka laikposmu, cik ilgi tā vai cita valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts, nedrīkst izmantot kā kritēriju struktūrfondu līdzekļu piešķiršanai un ka kohēzijas politikai pēc 2013. gada ir jāturpina būt koncentrētai uz solidaritātes principu un vērstai uz teritoriālo vienotību, kas ir ļoti svarīga visattālākajiem reģioniem, piemēram, Madeira. Tai ir arī jābūt vērstai uz lielāku elastību, pārredzamību un uz rezultātiem orientētu pieeju, apbalvojot tos reģionus, kas demonstrējuši priekšzīmīgu Eiropas Kopienas atbalsta izmantošanu, tā vietā, lai tos sodītu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Lai uzlabotu Eiropas Savienības fondu apgūšanu ēku un māju atjaunošanai un ņemot vērā dalībvalstu praksi un grūtības atrast līdzfinansējumu, valstu valdībām varētu ierosināt izveidot kopēju fondu, kurā tās varētu krāt naudu, sedzot līdzfinansējumu ar valsts naudu. Citiem vārdiem, kamēr līdzfinansējumu sedz valsts, ēku īpašniekiem un māju saimniekiem ir jāmaksā absolūti tieši tā pati summa, ko viņi bija maksājuši līdz atjaunošanai. Tā tas ir tāpēc, ka ēku īpašnieki un māju saimnieki bieži nevar nedz segt līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem, nedz arī saņemt bankas aizdevumu šim nolūkam. Es atzinīgi vērtēju šīs iniciatīvas otro punktu — novirzīt atjaunošanai paredzētos līdzekļus lauku reģioniem.

Vairums privātmāju un ciematu tiek apkurināti autonomi — tas nozīmē, ka par apkuri netiek maksāts centralizēti, un tāpēc tiek ierosināts, ka vajadzētu noteikt absolūto ikmēneša summu, ar ko laikus varētu segt šo māju līdzfinansējumu. Tas dalībvalstīm atvieglotu iespēju likumīgi realizēt līdzfinansējumu lauku māju atjaunošanai.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Šis noteikums ļauj sniegt finansiālu atbalstu no ERAF pasākumu realizēšanai jaunajās dalībvalstīs mājokļu sektorā nelabvēlīgos apstākļos esošo kopienu labā. Lielākā daļa šo kopienu dzīvo lauku reģionos un patversmēs (gan lauku, gan arī pilsētu reģionos). Tās nevar saņemt atbalstu no ERAF. Iejaukšanos mājokļu sektorā ir iespējams veikt pilsētu attīstības pasākumu realizēšanas un esošo māju atjaunošanas laikā. Intervences atbalstam mājokļu sektorā lauku reģionos vai viduvēju mājokļu apmaiņai pilsētu vai lauku reģionos palīdzību no ERAF nevar saņemt. Lai novērstu nepamatotu diskrimināciju, romiem paredzētie intervences pasākumi nedrīkst izslēgt citas grupas, kas atrodas līdzīgos sociālajos un ekonomiskajos apstākļos. Turklāt, tā kā intervences pasākumi ir tikai viena daļa no sarežģītas problēmas, tā ir jārisina integrētas, daudzaspektu pieejas ietvaros dalībvalsts līmenī ar spēcīgākām partnerībām un ņemot vērā aspektus, kas attiecas uz izglītību, sociālajiem jautājumiem, integrāciju, kultūru, veselību, nodarbinātību, drošību un tā tālāk. Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt pieņemamus dzīves apstākļus integrētas pieejas ietvaros.

Ziņojums: Magdalena Alvarez (A7-0006/2010)

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Krāpniecība un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir uzbrukums godīgākas, spēcīgākas un vienlīdzīgākas Eiropas veidošanai attiecībā uz sociālo un ekonomisko attīstību. Šajā smagās ekonomiskās un finansiālās krīzes laikā šo nelikumīgo darbību sekas ir kļuvušas acīm redzamākas un nopietnākas, jo dalībvalstu budžeti ir īpaši novājināti un saspīlēti saistībā ar nepieciešamību veikt valsts ieguldījumus un izdevumiem sociālās politikas jomā. Jānorāda, ka krāpnieciskas darbības nodokļu jomā Eiropas Savienībā rada zaudējumus vairāk nekā 200 miljardu euro apmērā gadā, kas atbilst vairāk nekā 2 % no IKP.

Atvērtā tirgus, brīvās preču aprites un personu brīvās pārvietošanās kontekstā kontroles un uzraudzības mehānismi ir kļuvuši vēl sarežģītāki (saistībā ar visu dalībvalstu neatņemamām tiesībām uz suverenitāti). Vēl sliktāk ir tas, ka negodīgi ekonomiskās darbības subjekti, kurus visbiežāk motivē iespējas izmantot ekonomisko krīzi, lai gūtu vieglu peļņu, ķeras pie aizvien izsmalcinātākām un asprātīgākām metodēm nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Šis priekšlikums stiprina administratīvo sadarbību starp ES dalībvalstīm nodokļu jomā, jo Eiropas integrācijas procesā pastāv acīm redzama neatbilstība starp izstrādātajiem tiesību aktiem un kontroles un uzraudzības mehānismiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mums ir zināmas šaubas par formulējumu priekšlikumam, kura mērķis ir paplašināt direktīvas darbības sfēru, paplašinot “sadarbību starp dalībvalstīm, aptverot visu veidu nodokļus”, un faktu, ka direktīva “piemērojama arī sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas jāsaņem dalībvalstij, dalībvalsts apakšvienībai vai sociālās apdrošināšanas iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar publiskajām tiesībām”.

Mēs nepiekrītam, ka dalībvalsts amatpersonām vajadzētu būt pilnvarotām rīkoties citu dalībvalstu teritorijās, tāpēc mēs uzskatām, ka Parlamenta priekšlikums ierobežot jautājumu ar gadījumiem, kuros ir panākta vienošanās starp dalībvalstīm, katrā ziņā ir pareiza pieeja.

Mums ir arī šaubas par prasību, kas attiecas uz automātisku apmaiņu ar informāciju par personu nodokļu ieradumiem, lai gan ir sniegtas dažas atsauces uz datu aizsardzību, īpaši Parlamenta ziņojumā.

Mēs uzmanīgi uzraudzīsim, kā šie jautājumi tiks risināti to attīstības gaitā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan es uzskatu, ka ES dalībvalstīm ir jāsaglabā kontrole pār savām nodokļu sistēmām, ir skaidrs, ka nepieciešama sadarbība visā Eiropas Savienībā un arī ar trešām valstīm, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Manuprāt, šodien panāktais kompromiss būs noderīgs instruments cīņā pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (FR) Es nešaubīgi balsoju pret Alvarez ziņojumu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, jo diemžēl cīņa par pilsoņu brīvībām, ko Parlaments gatavojas vadīt, ir svārstīga un pretrunīga.

Kad darba kārtībā ir ķermeņa skeneru vai SWIFT nolīguma ar ASV ieviešana, savas balsis paceļ nelokāmie personu brīvību aizstāvji, pat ja tas nozīmē diplomātiska saspīlējuma radīšanu.

Bet, kad tiek apspriesta banku datu aizsardzība, labais pēkšņi kļūst par ļauno.

Ideja par automātisku apmaiņu lielos apmēros, kas likta Alvarez un Dominici ziņojumu pamatā, ir skeneris, kas uz katra soļa jūs izģērbj; tas ir SWIFT nolīgums pat vēl plašākā mērogā.

Šo neatbilstību nevar attaisnot pat ar efektivitāti.

Visu datu par katru iebraucēju automātiska apmaiņa Eiropā radīs nekontrolējamu datu plūsmu. Ņemot vērā precedentu saistībā ar uzkrājumu aplikšanu ar nodokli, vajadzētu zvanīt trauksmes zvanus.

Un tiem maniem draugiem, kuri ir norūpējušies par pārmērīgo birokrātiju, ko šī koncepcija varētu radīt, es saku, ka vienīgais risinājums ir pretoties tai principiāli, nevis brīnīties par tās postošajām sekām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš pieņemti iepriekšēji tiesību akti, kuros krāpniecība un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas tika noteikta par Eiropas Savienības prioritāti, ir pieņemti daudzi tiesību aktu priekšlikumi, kas attiecas uz šo jomu. Administratīvā sadarbība nodokļu jomā ir būtiski svarīga kopējās stratēģijas daļa, lai apkarotu krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Efektīvai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpniecības apkarošanai ir svarīga ietekme uz valstu budžetiem un būtiskiem ieņēmumu zaudējumiem, no kuriem ir paredzēts segt vispārējus valsts izdevumus, īpaši veselības, izglītības un pētījumu jomās.

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpniecība pārkāpj vienlīdzīga fiskālā režīma principu, kaitējot tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas izpilda savas nodokļu saistības, un tas noved pie konkurences izkropļošanas, kas ietekmē tirgu pareizu darbību. Šajā krīzes laikā mums ir vēl jo svarīgāk izmantot visas mūsu rīcībā esošās metodes ar nolūku apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpniecību, lai segtu ārkārtas izmaksas, kas nepieciešamas krīzes ietekmes novēršanai un augsto budžeta deficītu maksimālai samazināšanai.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšlikuma nozīmīgums slēpjas nopietnajās sekās, kādas nodokļu samaksas pārkāpumi Eiropas Savienībā (tiek lēsts, ka to radītie zaudējumi pārsniedz 2 % no IKP) atstāj uz dalībvalstu budžetiem, godīgas nodokļu sistēmas principu, kas rezultātā ir kļuvis vājāks, un tirgu darbību, jo konkurence ir izkropļota.

Komisijas iesniegtais priekšlikums ir solis uz priekšu, nodrošinot efektīvākas sadarbības pasākumus, lai apkarotu krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas visas Eiropas mērogā. Ierosinātā direktīva nozīmē gan kvantitatīvu, gan arī kvalitatīvu palielinājumu: kvantitatīvu tāpēc, ka tā nosaka jaunas saistības; kvalitatīvu tāpēc, ka tā paplašina un precizē esošās saistības.

Ir panākta vienošanās, ka tajā būs iekļauti visu veidu tiešie un netiešie nodokļi, izņemot PVN un akcīzes nodokli, ieviesta automātiska informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām, kas aizstāj apmaiņu pēc pieprasījuma.

Šis priekšlikums nozīmē, ka mēs varam aicināt izvērst efektīvākus sadarbības pasākumus, lai apkarotu krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izveidojot drošu, ērti lietojamu un efektīvu sistēmu. Tas mums palīdzēs sasniegt pienācīgu nodokļu integrāciju, kas ir būtiska Eiropas projekta daļa un nākamais solis nodokļu politiku saskaņošanas virzienā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Tāpat kā Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederatīvā grupa es nobalsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir pastiprināt cīņu pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo šī cīņa ir svarīga ekonomiskās krīzes kontekstā, ar ko ir saskārušās mūsu dalībvalstis. Ņemot vērā ekonomisko krīzi, ar ko ir saskārušās dalībvalstis, un laikā, kad stingrā budžeta politika uz mazākajām valstīm uzliek arvien lielāku slogu, šā jautājuma izvirzīšana, šķiet, ir mūsu prioritāte.

Saskaņā ar dažiem aprēķiniem nodokļu samaksas pārkāpumu rezultātā ES dalībvalstīm kopumā ir nodarīti zaudējumi 200 miljardu euro jeb 2 % no IKP apmērā, un tas ir divreiz vairāk nekā Eiropas Savienība piešķīra tā sauktajam Eiropas ekonomikas atveseļošanās plānam.

Turklāt Eiropas Parlamenta ziņojumā ir minēta nepieciešamība uzlabot datu aizsardzību. Tas ir svarīgs princips, jo mēs šeit runājam par informācijas un datu apmaiņu.

Tāpat kā ziņojumā paustajām nostādnēm, mums ir jāmudina Komisija un Padome paskaidrot Eiropas Parlamentam, kā ir ņemta vērā tā nostāja un kāds progress ir panākts attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstīm krāpniecības un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanas jomā.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Direktīvas mērķis ir uzlabot administratīvo sadarbību nodokļu jomā. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums šajā jomā ir savstarpēji jāpalīdz. Ievērojami ir pieaugusi nodokļu maksātāju mobilitāte, pārrobežu darījumu skaits un finanšu instrumentu globalizācija. Dalībvalstīm ir grūti pareizi novērtēt nodokļu un pienākumu apjomu. Šīs pieaugošās grūtības atstāj ietekmi uz nodokļu sistēmu funkcionēšanu un noved pie dubultas aplikšanas ar nodokļiem, kas veicina krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kamēr kontroles paliek valstu iestāžu atbildība. Tas apdraud vienmērīgu iekšējā tirgus darbību. Automātiska informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm būtu obligāta attiecībā uz direktoru atalgojumu, dividendēm, kapitāla pieaugumu, autoratlīdzību un dzīvības apdrošināšanas produktiem, kas nav ietverti citos ES tiesību aktos, kuri attiecas uz informācijas apmaiņu un līdzīgiem pasākumiem, kā arī izrietošajām pensijām, īpašumtiesībām un ieņēmumiem. Lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dažādām valsts iestādēm, ir arī ierosināts sākt pārbaudīt tos gadījumus, kuros dalībvalstis ir atteikušās sniegt informāciju vai veikt administratīvo izmeklēšanu. Visi šie pasākumi palīdz apkarot krāpšanu nodokļu jomā, un tāpēc es balsoju par šo normatīvo rezolūciju.

Ziņojums: Theodor Dumitru Stolojan (A7-0002/2010)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir savādi, ka Eiropas Komisija atzīst, ka “ES līguma brīvās pārvietošanās noteikumi dalībvalstīm apgrūtina iespēju lūgt garantijas nodokļu samaksai to teritorijā”.

Kāpēc tā vietā, lai pieņemtu noteikumus citu aiz cita, kas vēlāk izrādās “nepietiekami”, un atceroties “neapmierinošos rezultātus, kas iegūti līdz šim”, tad vienkārši neķerties pie problēmas saknes, mainot noteikumus, kas attiecas uz pārvietošanās brīvību?

Tomēr mums ir šaubas par priekšlikuma īstenošanu, tajā ir minēts: “Piedziņas savstarpējās palīdzības darbības joma būtu jāpaplašina, ietverot citus nodokļus un nodevas, kas pašlaik nav ietverti, jo jebkura veida nodokļa vai nodevas nemaksāšana ietekmē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Darbības jomā būtu jāietver arī sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.

Mēs nepiekrītam, ka dalībvalsts amatpersonām vajadzētu būt pilnvarotām rīkoties citu dalībvalstu teritorijās, tāpēc mēs uzskatām, ka Parlamenta priekšlikums ierobežot īstenošanu ar gadījumiem, kuros ir panākta vienošanās starp dalībvalstīm, katrā ziņā ir pareiza pieeja.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Lielāka personu un kapitāla mobilitāte ir ES stūrakmens, un šajā jomā ir gūti lieli panākumi. Tomēr tai ir arī savas negatīvās puses, tostarp lielākas iespējas krāpniekiem izvairīties no nodokļu un nodevu maksāšanas. Acīm redzami, ka pašreizējās savstarpējās palīdzības sistēmas ir izrādījušās nepietiekamas un šodienas balsojumam jānodrošina tik nepieciešamie uzlabojumi šajā jomā.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Situācija ar prasījumu piedziņu saistībā ar nodokļiem un nodevām Eiropas Savienībā nav īpaši labvēlīga. Statistika rāda, ka kopējā atgūšanas likme ir tikai 5 %. Lai uzlabotu prasījumu piedziņu pasākumu efektivitāti, dalībvalstu līmenī ir nepieciešama ciešāka sadarbība. Ņemot to vērā, es nobalsoju par savstarpējās palīdzības priekšlikumu šajā jomā. Es ceru, ka mums reāli izdosies pašreizējos pasākumos novērst trūkumus, kas noveduši pie tā, ka nav pārredzamības un koordinācijas starp valstīm, un pie nepamatotas atveseļošanās procesa aizkavēšanās.

Jaunajā direktīvā līdztekus iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem ir ierosināts skaidrāk definēt tās normas, uz kurām pamatojoties dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz palīdzību. Lai veicinātu ieviešanu vai piesardzības pasākumus nolūkā izvairīties no problēmām, kas saistītas ar citu iestāžu izdoto aktu identificēšanu un tulkošanu, tiks sagatavoti standartakti. Komisija atbalstīs sekmīgu sadarbību starp dalībvalstīm un pastāvīgi pārbaudīs visas sūdzības, kas tiks saņemtas saistībā ar informācijas apmaiņu vai atbalstu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Arvien lielāks skaits lūgumu pēc palīdzības no dalībvalstīm saistībā ar prasījumu piedziņu noteiktiem nodokļiem līdztekus to neefektīvai iekasēšanai (tikai 5 % apmērā) liecina, ka nepieciešams grozīt Padomes Direktīvu 1976/308/EEK. Lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar lēnumu, neatbilstību, koordinācijas un pārredzamības trūkumu, mums ir nepieciešama šī rezolūcija.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Pašreizējai prasījumu piedziņas sistēmai saistībā ar nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem ir raksturīgs lēnums, neatbilstība un koordinācijas un pārredzamības trūkums. Tāpēc mums ir jārīkojas Kopienas līmenī, lai starp dalībvalstīm pastiprinātu un uzlabotu palīdzību piedziņas pasākumu jomā.

Tāpēc šajā priekšlikumā ir piedāvāti vienoti akti, kas ļauj veikt ieviešanu vai piesardzības pasākumus, lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar to aktu identificēšanu un tulkošanu, kas nāk no citām dalībvalstīm, un standarta veidlapu ar šiem prasījumiem saistīto dokumentu paziņošanai citas dalībvalsts teritorijā.

Vienotas standarta veidlapas ieviešana aktu un lēmumu paziņošanai, kas attiecas uz prasību, palīdzēs atrisināt problēmas, kas saistītas ar to aktu identificēšanu un tulkošanu, kas nāk no citas dalībvalsts. Šim aktam būs būtiska loma tirdzniecības attīstībā Eiropas Kopienas ietvaros un iekšējā tirgus stiprināšanā.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Padomes direktīvas mērķis ir pašos pamatos pārskatīt savstarpējās palīdzības funkcionēšanu prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem. Valstu noteikumi attiecībā uz piedziņu tiek piemēroti tikai katras dalībvalsts teritorijā. Administratīvās iestādes pašas nevar piedzīt nodokļus un nodevas ārpus savas dalībvalsts robežām. Vienlaikus palielinās personu un kapitāla mobilitāte, un krāpnieki izmanto valstu iestāžu pilnvaru teritoriālo ierobežotību, lai organizētu savu maksātnespēju tajās valstīs, kurās tiem ir nodokļu parādi. Pirmie noteikumi attiecībā uz savstarpējo palīdzību piedziņas jomā tika ieviesti Direktīvā 76/308/EEK (apkopoti Direktīvā 2008/55/EK) par savstarpējo palīdzību piedziņas jomā attiecībā uz noteiktām nodevām, nodokļiem un citiem pasākumiem. Tomēr šis akts izrādījās nepiemērots, jo pēdējo 30 gadu laikā tas nespēja reaģēt uz izmaiņām iekšējā tirgū. Tāpēc pašreizējā direktīva ir jāatceļ un jānodrošina uzlabota palīdzības piedziņas jomā sistēma iekšējā tirgus ietvaros, kas garantēs ātras, efektīvas un vienotas procedūras visā Eiropas Savienībā. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0072/2010

  John Stuart Agnew, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un (grāfs) William Dartmouth (EFD), rakstiski. – UKIP pilnībā atbalsta palīdzības pasākumus un ir šokēta par cilvēku bojāeju un tiem, kurus ietekmēja katastrofa, tomēr mēs nevaram piekrist, ka ES gatavojas tērēt simtiem miljonu nodokļu maksātāju naudas līdztekus tās militārajām un diplomātiskajām ambīcijām, lai demokrātiskām un atbildīgām nacionālām valstīm neļautu iejaukties krīzē.

Protams, mēs mudinām valdību un privātpersonas piešķirt palīdzību un naudu, lai palīdzētu cietušajiem un atjaunotu valsti. Tomēr tas jādara pārredzamā veidā, iesaistot sabiedrību, bet ne noslēgtiem, neievēlētiem birokrātiem ar grandiozām starptautiskām ambīcijām.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsoju par šo rezolūciju un par finansiālo palīdzību, ko Eiropas Savienība sniegs ilgtermiņa atbalstam, kas tiks pārvaldīts sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un Haiti iedzīvotājiem. Šī nauda ir jāizlieto Haiti galveno nabadzības cēloņu novēršanai, lai palīdzētu šai valstij stiprināt tās demokrātiskās struktūras un veidot ilgtspējīgu ekonomiku.

Pēdējā laikā situācija Haiti, paldies Dievam, ir uzlabojusies, un humānā palīdzība tiek sadalīta efektīvi un prioritārā secībā; tas ir iespējams, pateicoties starptautisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un Haiti iedzīvotāju, kas visi ir strādājuši kopā, sadarbībai un koordinācijai.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība tāpat kā visa starptautiskā sabiedrība saskaras ar svarīgu solidaritātes pārbaudi attiecībā uz situāciju Haiti. Nākamajā ES augstākā līmeņa sanāksmē ir jāiesniedz izšķirošs, labi koordinēts risinājums, paužot vienotu nostāju, lai varētu veikt Haiti atjaunošanu un sniegt šai valstij palīdzību, jo tā ir pieredzējusi vienu no lielākajām dabas katastrofām mūsdienu vēsturē. Tiek gaidīta atbilde uz Eiropas Parlamenta aicinājumu un Eiropas Komisijai iesniegto pieprasījumu piedāvāt konkrētu priekšlikumu izveidot civilās aizsardzības spēkus, kas varētu ātri reaģēt dabas katastrofu gadījumā jebkurā vietā pasaulē.

Haiti mācību nedrīkst aizmirst, un Eiropas Savienībai šajā gadījumā ir jāparāda, ka tā zina ne tikai to, ko nozīmē solidaritāte, bet arī to, ka tā ir adaptējama un elastīga institūcija, kas no šiem sāpīgajiem notikumiem izdara secinājumus. Eiropas Savienībai ir visa nepieciešamā informācija un līdzekļi, lai iesaistītos Haiti ilgtermiņa atjaunošanas pasākumos. Ir nepieciešama koordinācija ar ASV un Kanādu, lai visa starptautiskā sabiedrība varētu runāt vienā balsī. Haiti iedzīvotājiem, kuriem ir nācies izturēt smagus vēstures un dabas pārbaudījumus, no starptautiskās sabiedrības ir jāsaņem nepieciešamie līdzekļi, lai viņi mācītos palīdzēt paši sev.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka ES ir apņēmusies sniegt palīdzību Haiti iedzīvotājiem pēc zemestrīces, kas šajā valstī notika janvārī. Pirms šīs zemestrīces vairāk nekā 70 % cilvēku Haiti dzīvoja zem nabadzības robežas un valsts ārējais parāds bija USD 890 miljoni. Starptautiskajai sabiedrībai tagad ir pienākums piedalīties valsts atjaunošanas stratēģijas izstrādāšanā, kas būtu ilgtspējīga īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Šis ir kritisks laiks attiecībā uz atjaunošanas pasākumu koordināciju starp starptautiskajiem atbalsta sniedzējiem, Haiti varas iestādēm un pilsonisko sabiedrību, un es atzinīgi vērtēju neseno G7 valstu lēmumu norakstīt Haiti parādus, tostarp parādus daudzpusējām kredītiestādēm. Mums ir ļoti svarīgi palīdzēt šai valstij atgūties no zemestrīces, tomēr starptautiskajai sabiedrībai ir arī jāizmanto šī iespēja, lai palīdzētu Haiti novērst tur pastāvošo ekonomisko, sociālo un politisko nevienlīdzību.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Zemestrīce, kas pārsteidza Haiti salu 2010. gada 12. janvārī, nogalinot tūkstošiem cilvēku un izraisot briesmīgus postījumus un haosu, no mums prasa izrādīt ciešu solidaritāti ar Haiti iedzīvotājiem. Man bija prieks un gods piedalīties šīs Eiropas Parlamenta rezolūcijas sagatavošanā. Pirmkārt un galvenokārt, es vēlos no sirds pateikties profesionāļiem, kuru cēlsirdīgais un ātrais darbs (izmantojot Mobilo starpnieku centru) palīdzēja glābt dzīvības un uz vietas mazināt neatliekamās vajadzības pēc veselības aprūpes, ūdens, higiēnas, apģērba utt. Tas apstiprināja, ka investīcijām, kuras gadu gaitā ir pieprasījis Eiropas Parlaments, var būt praktiska un pozitīva ietekme.

No otras puses, tāpat kā pēc Āzijas cunami, mums no notikušā bija jāizdara secinājumi. Pēc Barnier ziņojuma 2006. gadā Eiropas Komisijai cik ātri vien iespējams bija jāiesniedz likumdošanas pasākumi tādu vienotu, neatkarīgu un pastāvīgu ES civilās aizsardzības spēku izveidošanai, kas spētu veikt glābšanas misijas un nodrošināt kompleksu pieeju palīdzībai, atjaunošanai un attīstībai. Es vēlos arī pateikties dalībvalstīm, nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajai sabiedrībai par visu humāno palīdzību, ko tās sniedza.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Zemestrīce, kura 12. janvārī izpostīja Haiti, nogalinot 200 000 un ievainojot aptuveni 250 000 cilvēku, rosināja Eiropas Savienības dalībvalstis un visu starptautisko sabiedrību paust apņemšanos kopīgiem spēkiem atjaunot šo valsti.

Ņemot vērā ievērojamās summas, kuras Eiropas Komisija un atsevišķas dalībvalstis sākumā ziedoja minētajam mērķim, šāda saskaņa ir izrādījusies efektīva īstermiņā, bet es uzskatu, ka ir svarīgi virzīt šos kopīgos centienus tā, lai atjaunošana būtu ilgtspējīga vidējā termiņā un arī ilgtermiņā un lai no minētās apņemšanās izrietošo labumu galvenie ieguvēji būtu Haiti iedzīvotāji.

Es pievienojos starptautisko humānās palīdzības organizāciju aicinājumam nepieļaut, lai liels skaits zemestrīces dēļ bez vecākiem palikušo bērnu kļūtu par cilvēku tirgotāju upuriem, un uzskatu, ka mums šajā ārkārtas situācijā ir vajadzīgs uzraudzības plāns, lai nodrošinātu, ka papildus Eiropas un ASV prioritātēm pirmajā vietā tiek izvirzītas sabiedrības neaizsargātāko grupu primārās vajadzības.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par neseno zemestrīci Haiti, kuras rezultātā gāja bojā 200 000 un tika ievainoti 250 000 tūkstoši cilvēku. Es vēlos izteikt savu visdziļāko līdzjūtību un paust solidaritāti Haiti iedzīvotājiem, kā arī citu tautību personām, šīs traģēdijas upuru ģimenēm un starptautisku organizāciju, tostarp ANO un Eiropas Komisijas, darbiniekiem. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību grūtajam darbam, kuru paveica atsevišķas ES dalībvalstis, kā arī efektīvajai šīs palīdzības koordinācijai, ko veica Monitoringa un informācijas centrs saistībā ar ES Civilās aizsardzības mehānismu. Es atzinīgi vērtēju arī Komisijai izteikto aicinājumu novērtēt Eiropas reakciju uz humāno krīzi Haiti un iesniegt priekšlikumus, lai turpinātu uzlabot ES ātrās reaģēšanas iespējas turpmāku katastrofu gadījumos.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2010. gada 12. janvāris ieies Haiti vēsturē kā viena no traģiskākajām dienām, kādu šī valsts jebkad ir pieredzējusi. Šo valsti un tās iedzīvotājus, kurus jau bija nomocījusi nabadzība un atpalicība, pēkšņi masveidā izpostīja nežēlīga un nāvējoša dabas katastrofa.

Statistikā atspoguļotie dati (kas bija novecojuši jau to publicēšanas brīdī) par desmitiem tūkstošu bojā gājušo, kā arī ciešanas un izmisums to cilvēku acīs, kuri bija visu zaudējuši, bija vairāk nekā pamatojums starptautiskās sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības mobilizācijai visā pasaulē, tādēļ es atzinīgi vērtēju šo soli.

Lielā solidaritāte radīja pozitīvu priekšstatu par atbalsta procesa dalībniekiem, taču šim atbalstam būs jāturpinās arī tad, kad visas pasaules uzmanība tiks pievērsta citās valstīs notiekošiem procesiem.

Neraugoties uz starptautiskajiem centieniem, minētās valsts atjaunošana varēs norisināties vienīgi tad, ja par šo procesu atbildīgās personas un arī iedzīvotāji paši spēs uzņemties vadību un konkrētus pienākumus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lielā nelaime, kas piemeklēja Haiti šā gada 12. janvārī, proti, spēcīgā zemestrīce, bija jauns izaicinājums dažādu valstu un tautu solidaritātes apliecinājumam. Eiropas Savienībai, ņemot vērā tās vēsturi, kultūras identitāti, kā arī nozīmi pasaules ekonomikā, ir jārāda piemērs un jāmudina sniegt atbalstu Haiti iedzīvotājiem, lai palīdzētu atjaunot vienu no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Mums ir jāizmanto tādi finanšu un loģistikas instrumenti, kuri steidzamā kārtā mazinās traģēdijas upuru ciešanas un nodrošinās strauju šīs valsts iedzīvotāju minimālo dzīves apstākļu uzlabojumu. Tomēr šajā valstī jau ir jābūt novērtētiem un nodrošinātiem ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem, lai mēs varētu izskaust galēju nabadzību, kas negatīvi ietekmē lielu skaitu tās iedzīvotāju. Manuprāt, līdztekus peļņu nesošas lauksaimniecības, industrializācijas un ilgtspējīgas produktu tirdzniecības attīstības cikla stimuliem, liela nozīme ir arī stabilai vides uzlabošanas stratēģijai, jo Haiti ir uzskatāms un dramatisks piemērs klimata pārmaiņu radītajai iznīcinošajai ietekmei uz cilvēci. Šā iemesla dēļ es balsoju par minētās rezolūcijas priekšlikumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai mazinātu Haiti iedzīvotāju ciešanas šajā dramatiskajā situācijā, kad šī valsts ir pilnībā sagrauta, mums ir vajadzīga tūlītēja, efektīva un patiesa solidaritāte. Ņemot vērā šo traģēdiju, mums ir arī jānovērš un jānosoda jebkāds militāras okupācijas mēģinājums, nodrošinot Haiti suverenitātes un neatkarības nepārprotamu aizsardzību, bet šis aspekts minētajā dokumentā nav atspoguļots. Diemžēl šī rezolūcija ir sagatavota daudz vēlāk par atsevišķu valstu un valdību vadītāju, kā arī ANO amatpersonu paziņojumiem par desmitiem tūkstošu lielu ASV militāro spēku vienību izvietošanu šajā valstī. Haiti un tās iedzīvotājiem ir vajadzīgi ugunsdzēsēji, ārsti, slimnīcas, lai veicinātu neatliekamo vajadzību mazināšanu.

ES reakcija bija Padomes lēmums nosūtīt uz Haiti 350 militāros policistus. Nevar nepieminēt arī tādas valstis kā Kuba, kura sniedza tūlītēju atbalstu, nosūtot uz Haiti 400 ārstus, lai glābtu cilvēku dzīvības, novērstu epidēmijas, izveidotu medicīnisko infrastruktūru un izdalītu pirmās nepieciešamības preces, kā arī Venecuēla, kura piedāvāja atcelt parādu un piegādāja degvielu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mūsuprāt, ir pienācis laiks sniegt humāno palīdzību, materiālo atbalstu un izvērst sadarbību, lai veicinātu Haiti atjaunošanu, kuru tās iedzīvotāji ir pelnījuši, ņemot vērā viņu izrādīto pašcieņu un drosmi. Diemžēl pārāk daudz laika ir veltīts aizsardzības stiprināšanai un ne viss noritēja gludi. Mēs jau esam ziņojuši par to, ka atsevišķas valstis, jo īpaši ASV, ir bijušas vairāk aizņemtas ar savas militārās klātbūtnes stiprināšanu Haiti, izvietojot karaspēku, nekā ar palīdzības sniegšanu tās iedzīvotājiem.

Mēs paužam nožēlu par to, ka pieņemtajā rezolūcijā nav paredzēta pietiekama Haiti un tās iedzīvotāju aizsardzība. Labs sākums būtu izteikt nosodījumu ikvienai valstij, kura vēlētos gūt labumu no šīs katastrofas, atsākot neokoloniālisma politiku. Šāda attieksme, šķiet, netieši izpaužas tūkstošiem bruņoto Ziemeļamerikas militāro vienību izvietošanā, neraugoties uz to, ka vairums Haiti iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un jau tāpat ir starptautisku uzņēmumu ekspluatācijas un ārējo struktūru, jo īpaši ASV, iejaukšanās upuri.

Mēs turpinām paust savu solidaritāti Haiti iedzīvotājiem.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju šo rezolūciju tādēļ, lai pievērstu uzmanību lielajai solidaritātei, kas izpaužas kā Eiropas Savienības iesaistīšanās atbalsta sniegšanā Haiti, kura tika izpostīta gandrīz pirms mēneša. Pēc šīs katastrofas ir jānodrošina ilgtermiņa palīdzība, jo īpaši visneaizsargātākajām grupām un valdības struktūrām, kurām pašlaik nav citu alternatīvu kā vienīgi nodot savas pilnvaras ASV bruņotajiem spēkiem. Turklāt Eiropai ir jāgūst mācība no šādiem incidentiem, lai tā turpmāk varētu ātrāk un efektīvāk reaģēt un optimizēt humānās palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuriem tā ir visvairāk nepieciešama.

  Richard Howitt (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlamenta leiboristu deputāti vēlas izteikt visdziļāko līdzjūtību visiem Haiti postošās zemestrīces upuriem. Mēs pilnībā atbalstām starptautiskos centienus katastrofu seku likvidēšanā. Mēs atbalstām šo rezolūciju ar vienu mērķi, proti, lai darītu zināmu, ka Eiropas Parlaments un leiboristu deputāti ilgtermiņā atbalstīs Haiti iedzīvotājus valsts infrastruktūras un komunikāciju atjaunošanas darbā. Mēs bijām īpaši gandarīti par to, ka šajā rezolūcijā ir atspoguļots Lielbritānijas un arī pārējo G7 valstu lēmums atcelt Haiti starptautiskā parāda prasījumu un pausts aicinājums pārējām valstīm rīkoties tāpat.

Tomēr mēs nepiekrītam rezolūcijas 24. punktam, jo uzskatām, ka ikviens priekšlikums uzlabot ES ātrās reaģēšanas iespējas turpmāko katastrofu gadījumos ir jāizvirza, pirms tam savstarpēji konsultējoties un to rūpīgi izvērtējot, nevis tūlīt pēc vienas, kaut arī šausminošas cilvēces traģēdijas. Šis punkts jo īpaši apdraud ES dalībvalstu pašreizējos brīvprātīgos pasākumus. Mums nevajadzētu pārāk zemu vērtēt dalībvalstu reaģēšanas spējas, jo īpaši tādēļ, ka Apvienotās Karalistes ātrās reaģēšanas vienība uzsāka darbu jau stundu pēc Haiti zemestrīces.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Pēdējās nedēļās mēs visi esam bijuši Haiti šausminošās traģēdijas liecinieki. Kā jau tas parasti ir lielu dabas katastrofu gadījumos, preses un plašsaziņas līdzekļu uzmanība ir īslaicīga un virsraksti jau itin drīz vēsta par citiem notikumiem. Būtu nepiedodami, ja arī vadošo politiķu interese šādos gadījumos mazinātos tikpat ātri, tādēļ ir pareizi, ka šis Parlaments cenšas saglabāt minētās katastrofas seku likvidēšanu kā savas darba programmas prioritāti. Šī rezolūcija atspoguļo gan ES iestāžu, gan arī dalībvalstu attiecīgo struktūru līdz šim paveikto lielo darbu, un jācer, ka ES augstā pārstāve pilnībā ņems vērā šodien Parlamentā apspriestos jautājumus.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – Pēc Haiti iestāžu datiem kopējais zemestrīcē bojā gājušo skaits pārsniedz 230 000 cilvēku. Tādējādi šī katastrofa ir vēl lielāka nekā 2004. gada Āzijas cunami. Pēc tam, kad ir sniegta ārkārtas palīdzība, mums vajadzētu koncentrēties uz Haiti ilgtermiņa attīstību. Haiti kā viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē nebija gatava tam, lai pārvarētu šāda apmēra katastrofu. Es atzinīgi vērtēju nesenos solījumus attiecībā uz parādu atvieglojumiem Haiti un aicinu visas līdzekļu devējas valstis palīdzēt ilgtermiņā nodrošināt šīs valsts ilgtspējīgu atjaunošanu. Visbeidzot, daži kolēģi apšaubīja baroneses Ashton lēmumu neapmeklēt Haiti tūlīt pēc zemestrīces. Viņu šaubām būtu bijis pamats, ja iespējamais apmeklējums izrādītos lietderīgs, nodrošinot praktisku palīdzību Haiti iedzīvotājiem. Tomēr, lai neradītu priekšstatu par to, ka tā ir vienīgi publicitātes veicināšana, formāli apliecinot ES klātbūtni, viņas lēmums ir bijis pareizs.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūciju par neseno zemestrīci Haiti. Tās radītajām cilvēku ciešanām nav robežu. Simtiem tūkstošu ir miruši vai ievainoti, un Portoprensa ir gandrīz pilnībā nopostīta. Tiek lēsts, ka palīdzība ir nepieciešama aptuveni diviem līdz trim miljoniem cilvēku.

Neraugoties uz to, ka eiropieši jūt līdzi traģēdijas upuru ģimenēm, ir jārīkojas. Ir ļoti svarīgi, lai ES uzņemtos plašas un tūlītējas saistības, kuras izpaustos kā palīdzības sniegšana Haiti. Visai pamatotu izbrīnu radīja jaunās ārlietu administrācijas novēlotā reakcija. Ir skaidrs, ka ES augstajai pārstāvei turpmāk ir jābūt atbildīgai par ātrākas un saskaņotākas ES reakcijas nodrošināšanu. Haiti vēl ilgi būs vajadzīga palīdzība, lai sadziedētu brūces un radītu jaunas mājvietas.

Filozofs Ludvigs Vitgenšteins ir paudis atziņu, ka nav lielāku ciešanu par viena cilvēka ciešanām. Manuprāt, viņš ar to vēlējās darīt mums zināmu, ka nav lielākas apziņas vienības par atsevišķa indivīda apziņu. Nav iespējams saskaitīt sāpes. Nav kopējās apziņas, kuras ciešanas būtu lielākas par atsevišķa cilvēka ciešanām. Masveida ciešanas vienmēr ir arī atsevišķu cilvēku ciešanas. Tajās ir cerība. Māte Terēze ir teikusi: ja viņa būtu centusies sniegt palīdzību masām, tad neko nebūtu panākusi. “Ja man izdosies palīdzēt kaut vienam cilvēkam, tad es būšu palīdzējusi vislielākajai iespējamajai vienībai, proti, viena cilvēka visai pasaulei”.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Manuprāt, ES ir jānodrošina efektīvāka koordinācija un jāpiešķir lielāka nozīme atbalsta sniegšanai Haiti. Pašlaik vislielākās problēmas rada loģistikas grūtības (ierobežotas nolaišanās un preču izkraušanas iespējas Portoprensas lidostā), kā arī tas, ka ir jārod risinājums, kā palīdzēt joprojām bez pajumtes palikušajiem cilvēkiem, jo īpaši ņemot vērā tuvojošos lietus sezonu.

Mums ir jādomā par nākotni un veidu, kā panākt ātrāku un efektīvāku rīcību šādās situācijās. Es atbalstu šo rezolūciju, jo tajā, pamatojoties uz Lisabonas līgumā noteiktajiem pienākumiem, ir izteikts aicinājums starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un krīžu pārvaldības komisārei nodrošināt Eiropas Savienības vadošo lomu krīzes situāciju novēršanā, efektīvāk koordinējot tās reakciju.

Turklāt ir ļoti svarīgi, lai Eiropas iestādes, pamatojoties uz ES Civilās aizsardzības mehānismu, iespējami drīz iesniegtu Parlamentam priekšlikumus par Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidi. Tas ļaus Eiropas Savienībai izveidot nepieciešamās rezerves, lai nodrošinātu ārkārtas humāno palīdzību jau 24 stundu laikā pēc katastrofas.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Zemestrīce, kura pagājušajā mēnesī satricināja Haiti, ir radījusi katastrofālus postījumus, tādēļ tās seku likvidēšana būs ilgstoša, paredzot konkrētas saistības. Es esmu gandarīts par to, ka ES reaģēja ātri un jau ir piešķīrusi EUR 196 miljonus. Es atbalstu šo rezolūciju un aicinu ES rīkoties efektīvi un saskaņoti, ilgtermiņā sniedzot šai valstij humāno palīdzību un nodrošinot tās atjaunošanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) 2010. gada 12. janvāra zemestrīce Haiti ir gan daudzus nogalinājusi, gan arī negatīvi ietekmējusi aptuveni vēl 3 miljonus cilvēku, kuriem ir nepieciešama humānā palīdzība. ES ārpolitikas loma ir precizēta un vērtības, kuras tā cenšas veicināt cita starpā, ir vērstas uz miera un drošības stiprināšanu, kā arī cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē. Tādēļ mums vajadzētu atzinīgi novērtēt dalībvalstu veiktos pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt Haiti likvidēt šīs katastrofas sekas un nodrošināt tajā pilnībā funkcionējošu demokrātiju un ekonomiku, kas spētu sniegt atbalstu šīs valsts iedzīvotājiem. Mums vajadzētu arī apzināties, ka atjaunošanas process nevar noritēt bez Haiti valdības un iedzīvotāju līdzdalības.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es atturos no balsojuma par Rezolūciju RC-B7-0072/2010 par neseno zemestrīci Haiti, jo uzskatu, ka bruņoto spēku vietā uz minēto reģionu ir steidzami jāsūta tādi profesionāļi kā ārsti, arhitekti un ugunsdzēsēji. Haiti politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti būs iespējams panākt vienīgi tad, ja šīs valsts brīvību neapdraudēs ārvalstu iejaukšanās. Tādām finanšu iestādēm kā Pasaules Bankai, Starptautiskajam Valūtas fondam un Haiti sociālajiem partneriem ir nekavējoties jāatceļ Haiti ārējais parāds.

Turklāt es atbalstu pret ASV vērstās alianses “Bolivāra alternatīva Latīņamerikas un Karību valstīm” dalībvalstu uzsāktos pasākumus (finansiālā atbalsta sniegšana no Humanitārā fonda līdzekļiem, kā arī atbalsta nodrošināšana enerģijas ražošanai, lauksaimniecības attīstībai un ražošanas veicināšanai), kuri ir dažādu valstu brālīgas solidaritātes apliecinājums. Ar savu atturēšanos es vēlos uzsvērt, ka Haiti atjaunošana nevar notikt, militarizējot atbalstu, ir jālikvidē mehānismi, kuri ir radījuši galēju nabadzību šajā valstī, piemēram, tādi kā ārējais parāds, ko es aicinu atcelt.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Haiti bija nabadzīga valsts jau pirms zemestrīces ar vairāk nekā diviem miljoniem bez vietējās pārtikas atstātu cilvēku un simtiem tūkstošu ielās klaiņojošu bāreņu. Protams, Haiti iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai valstī tiktu atjaunota infrastruktūra un nodrošināta iestāžu ilgtermiņa darbība, tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka atbalsta sadale nenorit vienmērīgi un daudzas sievietes un bērni ir īpaši neaizsargātā situācijā, tādēļ mums ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. Es balsoju par šīs rezolūcijas priekšlikumu, jo šķiet, ka tādējādi būs iespējams rast taisnīgu risinājumu vairumam minēto problēmu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Zemestrīce, kas šā gada janvārī satricināja Haiti, ir viena no lielākajām 21. gadsimta katastrofām pasaulē. Zemestrīces nodarīto zaudējumu apmērus vēl jo vairāk palielina fakts, ka postošā katastrofa ir skārusi vienu no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Šī traģēdija pievērsa visas pasaules uzmanību Haiti. Humānā palīdzība būs jāsniedz arī pēc tam, kad sala būs atjaunota, jo tajā ir jāatjauno arī sociālās attiecības, garantējot cilvēku savstarpējo cieņu un sociālo taisnīgumu. Lai tas notiktu, ir svarīgi ne tikai sniegt Haiti neatmaksājamo palīdzību, bet arī pārliecināties, ka šai valstij un tās sabiedrībai ir dota iespēja sākt visu no jauna.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, es atbalstu aicinājumu atcelt Haiti starptautisko parādu, bet nepiekrītu tādiem starptautiskā atbalsta veidiem, kuri veicinās Haiti ārējā parāda palielinājumu. Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, esmu nolēmis atbalstīt Eiropas Parlamenta kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par neseno zemestrīci Haiti.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par neseno zemestrīci Haiti.

Es jo īpaši piekrītu 4. , 8. un 9. punkta saturam, sevišķi faktam, ka ES prioritāte ir palīdzības sniegšana atjaunošanas procesā un humanitārā stāvokļa uzlabošanā, koncentrējoties uz iedzīvotāju neaizsargātajām grupām, proti, sievietēm un bērniem, kā arī nodrošinot pajumti, medicīnisko aprūpi, loģistikas palīdzību un pārtiku. Mēs aicinām dalībvalstis būt gatavām izpildīt ANO prasības attiecībā uz turpmāko palīdzību un atzinīgi vērtējam Komisijas sākotnējo piešķīrumu EUR 30 miljonu apmērā humānās palīdzības nodrošināšanai. Mēs arī atzinīgi vērtējam G7 valstu lēmumu atcelt Haiti starptautiskā parāda prasījumu un aicinām Starptautisko Valūtas fondu pilnībā norakstīt nesamaksāto parādu. Mūsuprāt, ārkārtas palīdzība zemestrīces gadījumā ir jāsniedz piešķīrumu veidā, nevis izsniedzot aizdevumus, kas palielina parādu.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Dabas katastrofu gadījumā humānā palīdzība ir jānodrošina nekavējoties. Vienīgi ASV spēja bez birokrātiskas kavēšanās sniegt šādu palīdzību Haiti. Ir skaidrs arī tas, ka ātrākās un efektīvākās humānās palīdzības sniedzējas parasti ir tās organizācijas, kuras tiek regulāri nosodītas šā Parlamenta rezolūcijās, proti, Katoliskā Baznīca, kā arī kristīgās organizācijas. Šajā rezolūcijā, kuru es pilnībā atbalstu, Parlaments aicina starptautisko sabiedrību rūpēties par to, lai Haiti iedzīvotājiem un tās valdībai tiktu noteikta galvenā loma atjaunošanas procesā, nodrošinot viņiem iespēju pašiem būt sava likteņa lēmējiem. Deputāti atbalsta arī ES lēmumu palīdzēt Haiti atsākt vietējo pārtikas ražošanu, atjaunojot bojāto infrastruktūru un nodrošinot sīkzemniekus ar pavasara sējai (kas sāksies martā un veido 60 % no valsts pārtikas ražošanas) nepieciešamos materiālus (sēklas, mēslošanas līdzekļus un instrumentus). Es vēlos uzsvērt, ka pašlaik, kamēr starptautiskā sabiedrība sniedz ieguldījumu, lai atjaunotu zemestrīcē cietušās infrastruktūras, starptautiskajiem fondiem vajadzētu piešķirt līdzekļus arī nopostīto reliģisko ēku, proti, baznīcu un garīgo semināru atjaunošanai.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0078/2010

  John Stuart Agnew, Andrew Henry William Brons, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un (grāfs) William Dartmouth (EFD), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Neatkarības partija ir patiesi nobažījusies par situāciju Irānā un aicina abu pušu valdības rast risinājumu sarežģītajai politiskajai un cilvēktiesību situācijai diplomātiskā, mierīgā ceļā. Šajā gadījumā ES nedrīkst iejaukties, jo tas vienīgi saasinātu jau tā saspīlēto situāciju. Ja sarunas risinās bezatbildīgie ES birokrāti, nevis vēlēti politiķi, to iznākums būs nevēlams gan Irānai, gan arī pārējām pasaules valstīm. Sarunas ir jāorganizē sadarbībā ar citu valstu valdībām, nevis jāpieļauj, lai tās no augšas uzspiestu ES. Ir daudzas valstis, kuras vēlas saglabāt neitralitāti, piemēram, Īrija, tādēļ ES, pārstāvot šīs valstis minētajā jautājumā, nopietni apdraud šo valstu uz demokrātiju balstīto politiku.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo dokumentu ar lielu atbildības sajūtu, cerot, ka minētā rezolūcija palīdzēs rast risinājumu. Es vēlētos izteikt atzinību Parlamenta politiskajām grupām par centieniem panākt vienotību, jo ar šādu vienotu nostāju tās ir apliecinājušas Eiropas demokrātiju un uzsvērušas stingro, pragmatisko nostāju, kura ir atspoguļota šajā rezolūcijā, kurā ir izteikti arī priekšlikumi attiecībā uz veidiem, risinājumiem un īpašiem pasākumiem, lai ES varētu uzlabot situāciju Irānā. Ņemot vērā iepriekš minēto, es vēlos uzsvērt nepieciešamību: a) izteikt visstingrāko nosodījumu uzņēmumiem, kuri piegādā Irānas varas iestādēm iekārtas un tehnoloģijas cenzūras un uzraudzības nodrošināšanai, kas Eiropā būtu jāaizliedz; b) lūgt vai vislabāk — pieprasīt, lai tiktu ievērotas Vīnes konvencijas prasības un diplomātijas normas; c) noteikt stingrākas sankcijas tām Irānas organizācijām un amatpersonām, kuras darbojas ārvalstīs un ir atbildīgas par represijām un brīvību ierobežojumiem minētajā valstī, kā arī tām, kuras neievēro Irānas starptautiskās saistības attiecībā uz kodolprogrammu; un d) neraugoties uz šķēršļiem, veicināt dialoga padziļināšanu ar Irānu, jo īpaši ar pilsonisko sabiedrību.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par situāciju Irānā, jo esmu noraizējusies par nebeidzamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās, vārda un informācijas brīvību, kā arī atbalstu Irānas iedzīvotāju demokrātiskās vēlmes.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pēdējo mēnešu laikā attiecībā uz Irānu ir divi jaunumi, no kuriem diemžēl neviens nav iepriecinošs. Pirmais ir tās gūtie panākumi urāna bagātināšanā kodolenerģijas ražošanas nolūkā, bet otrs ir pret Mir-Hossein Moussavi vadīto mēreno grupējumu vērstās represijas, jo viņš apstrīdēja nesen notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus. Šie divi notikumi ir satraucoši jau katrs par sevi, bet abi kopā tie rada vēl lielākas bažas.

Ko gan lai saka par šo nestabilo valsti, kurā arvien radikālāk noskaņotā valdība nogalina, spīdzina un iesloga savus oponentus, kas iziet ielās un protestē pret to, un kura vienlaikus ir iesaistījusies urāna bagātināšanas programmā ar mērķi iegūt kodolenerģiju?

Neraugoties uz ajatollu fundamentālistu režīma pārstāvju paziņojumiem, ka viņu nodomi ir labi un kodolenerģijas ieguve turpinās miermīlīgos nolūkos, starptautiskā sabiedrība par to nav pārliecināta un gluži pamatoti uzskata, ka Irāna rada pieaugošus draudus.

Papildus tam, ka ES jau no paša sākuma ir nosodījusi pret Irānas mēreno grupējumu vērstās brutālās represijas, tai kopā ar sabiedrotajiem un citiem starptautiskajiem dalībniekiem ir jācīnās, lai noteiktu stingrākas sankcijas Teherānai, un jādara viss iespējamais, lai novērstu jebkādus draudus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs esam par vārda brīvību un demokrātiju un atbalstām nepieciešamību paust bažas par pēdējo mēnešu notikumiem Irānā, jo īpaši tiem, kuri ir saistīti ar Irānas drošības spēku izvērstajām masveida represijām. Tomēr ierosinātajā tekstā tas nav pietiekami uzskatāmi atspoguļots.

Mūsuprāt, izvērtējot nepieciešamību paust bažas par situācijas attīstību Irānā, mēs nedrīkstam aizmirst par šīs valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes apdraudējumu, ko rada ASV administrācijas vadīto diplomātisko un militāro spēku aizvien pieaugošā iesaistīšanās, kā arī to koncentrācija minētajā reģionā. Mums jāapzinās, ka šie elementi apdraud Irānas iedzīvotāju tiesības un tos spēkus, kuri cīnās par demokrātiju, progresu un sociālo taisnīgumu. Pieņemtajā tekstā tas nav atspoguļots.

Irānas nākotne ir atkarīga vienīgi no Irānas iedzīvotāju politiskās un sociālās darbības. Mēs vēlamies apliecināt savu solidaritāti Irānas iedzīvotājiem un demokrātiskajām organizācijām, kuras cīnās par sociālo taisnīgumu un šīs valsts progresu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstu rezolūciju, kurā ir nosodīta Irānas rīcība attiecībā uz kodolieroču ražošanu un tās centieni apspiest vārda brīvību, ar ko šīs valsts iedzīvotāji saskaras dienu no dienas. Irānas varas iestāžu vardarbība pret demonstrantiem ir nepieņemama, tāpat kā preses cenzūra un informācijas iegūšanai liktie šķēršļi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējais sociālais apvērsums Irānā, sistemātiskās represijas pret tiem, kuri pretojas esošajam režīmam, preses un vārda brīvības ierobežojumi, nevēlēšanās atcelt nāvessodu, kā arī tas, ka, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības iebildumiem, tiek turpināta kodolprogrammas īstenošana, ir pietiekams iemesls masveida bažām. Tomēr vēl satraucošāks ir fakts, ka pagājušajā mēnesī Irāna veiksmīgi izmēģināja tālās darbības rādiusa raķeti, tādējādi apdraudot gan reģiona, gan visas pasaules drošību. Irānas nesen atceltā ES Parlamenta delegācijas plānotā vizīte, ir vēl viens nepārprotams apliecinājums tam, ka šī valsts nevēlas sadarboties. Ņemot vērā iepriekš minēto, mums ir pamatots iemesls nosodīt Irānas režīma politiku.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ir daudzas valstis, kurās situācija demokrātijas un cilvēktiesību jomā ir nestabila. ES ir jāturpina tās centieni mainīt situāciju šajā jomā, izsakot lūgumus un lietojot citas līdzīgas metodes. Mums nevajadzētu justies pārsteigtiem par Irānas rīcību un tās centieniem kļūt par kodolenerģijas galveno ražotāju. Cita starpā, tas ir arī kļūdainas ASV politikas dēļ. Spriedzi šādā situācijā var mazināt vienīgi diplomātijas ceļā, bet ES šajā ziņā nedrīkst ļaut ASV sevi izmantot. Rezolūcijas priekšlikumā ir norādīts, ka minētās situācijas uzlabošanā vērā ņemami panākumi nav gūti, tādēļ vienīgais risinājums ir dialoga atsākšana.

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. – (PL) Es atbalstu šo rezolūciju, kuras mērķis ir paust nepārprotamu Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz cilvēku pamattiesību ievērošanu Irānā. Es tāpat kā vairums deputātu esmu sašutis par to, kā Irāna izturas pret opozīcijas pārstāvjiem. Nāvessoda piespriešana Mohammed Reza Alizamani un Arash Rahmani par viņu politisko darbību, manuprāt, ir pretrunā visiem mūsdienu pasaules standartiem. Es jūtos gandarīts par ES nelokāmo nostāju šajā jautājumā, tomēr vienlaikus vēlos paust nožēlu par to, ka vienlīdz enerģiska reakcija nesekoja pēc tam, kad 2010. gada 31. janvārī tika novērsta Maskavā un Sanktpēterburgā paredzētā Krievijas opozīcijas demonstrācija un arestēti tās organizētāji, tai skaitā pagājušajā gadā Saharova balvu ieguvušās organizācijas Memorial priekšsēdētājs Oleg Orlov. Manuprāt, ES augstās pārstāves reakcijai šajā ziņā ir jābūt tikpat dinamiskai, kāda tā bija uz notikumiem Irānā, un tai ir jāsaskan ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Buzek kunga Krievijas varas iestādēm izteikto kritiku.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Mums ir ļoti svarīgi atsākt dialogu ar Irānu, tādēļ es vēlos paust nožēlu par atcelto ES delegācijas vizīti Irānā un ceru, ka visdrīzākajā laikā tā tiks ieplānota atkārtoti. Ir skaidrs, ka pašlaik Irānā netiek ievēroti cilvēktiesību un demokrātijas principi, tomēr stingrāku sankciju noteikšana šajā gadījumā nebūs pareizākais veids, lai atrisinātu problēmu. Arī Irānas valdības opozīcija ir pret to, lai tiktu noteiktas stingrākas sankcijas, jo tās varētu negatīvi ietekmēt šīs valsts iedzīvotājus. Turklāt ES jau atkal piemēro dubultstandartus. ES izliekas neredzam tādu nozīmīgu ekonomisko partneru kā Ķīna vai Indija problēmas. Šo iemeslu dēļ esmu nolēmis atturēties.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par situāciju Irānā, jo īpaši pēc nesenajiem un arī vakardienas uzbrukumiem Itālijas un Francijas vēstniecībām.

Faktiski Eiropas Savienībai ir jāpārstāv pašai sevi un jāieņem stingra nostāja attiecībā uz Teherānas režīmu. Irānas varas iestādes ir tās, kuras veicina neiecietību, cenšoties iebiedēt atsevišķas ES dalībvalstis. Uzbrukumus vēstniecībām organizēja tie, kuri ir pret jebkādām brīvības izpausmēm un vēlas apgriezt demokrātijai spārnus.

Es ceru, ka Eiropas iestādes iespējami drīz ieņems stingrāku nostāju, nosodīs notiekošo un lems par to, kādi diplomātiskie pasākumi būtu veicami attiecībā uz Irānu.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – ECR grupa atbalsta rezolūcijas priekšlikumu par situāciju Irānā. Mēs atbalstām ideju par enerģisku starptautiska mēroga rīcību, lai mazinātu Irānas pieaugošos centienus ražot kodolieročus. Tādēļ vēl jo vairāk ir jānosoda fakts, ka Eiropas Parlaments nevēlas izmantot iespēju un atsaukties starptautiskās sabiedrības aicinājumam noteikt šai valstij papildu sankcijas. Laimīgā kārtā Teherānā nav ES vēstniecības, bet tur ir dalībvalstu vēstniecības.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Irānas Islāma Republika neatlaidīgi nosoda slikto attieksmi pret musulmaņiem visā pasaulē. Tomēr mullas nebeigs vajāt kristiešus un nenosodīs sliktos apstākļus, kādos nākas dzīvot kristiešiem. Pievēršanās kristietībai tiek uzskatīta par novēršanos no islāma un sodīta ar nāvi. Diemžēl Eiropas Parlamentam trūkst drosmes nosodīt kristīgās pasaules mocekļu stāvokli Irānā. Pāvests Jānis Pāvils II teica: “Vajāšana ietver dažāda veida diskrimināciju gan pret ticīgajiem, gan arī pret visu Baznīcas kopienu. Šādas diskriminācijas formas ir vērojamas samērā bieži, neraugoties uz to, ka vienlaikus ir atzītas tiesības uz apziņas un reliģisko brīvību, atspoguļojot to atsevišķu valstu tiesību aktos, kā arī starptautiskajās deklarācijās ... Mūsdienās, papildus ieslodzījumam cietumā, koncentrācijas nometnēs vai piespiedu darba nometnēs, kā arī izraidīšanai no savas valsts, pastāv arī citi, mazāk zināmi, bet vairāk izsmalcināti soda veidi, proti, nevis vardarbīga nāve, bet tāda, kas līdzinās civilai nāvei un nevis izolēšana cietumos vai nometnēs, bet sociālā diskriminācija vai pastāvīgi personu brīvības ierobežojumi.” Ja Parlaments nopietni vēlas iestāties par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē, tad tam vajadzētu ieņemt stingrāku nostāju attiecībā uz Irānā vajātajiem kristiešiem.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0021/2010

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pastāv draudi, ka Jemena varētu kļūt par jaunu Afganistānu, proti, al-Qaeda iecienītāko mācību nometni un perēkli fundamentālistu un teroristu izplatībai visā islāma pasaulē.

Pilsoņu kara izraisītā sociālā, politiskā un ekonomiskā degradācija, ja ne pilnīgs sabrukums, kā arī tas, ka trūkst jebkādas valdības, kas varētu efektīvi kontrolēt visu tās teritoriju, ir pārvērtis šo valsti par vietu bez likumiem un kārtības, tādējādi radot labvēlīgu augsni radikālisma un vardarbības uzliesmojumiem.

Tas nozīmē, ka starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu ieņemt stingrāku nostāju Jemenas jautājumā un rūpīgāk raudzīties, lai šai valstij sniegtais atbalsts būtu vērsts uz tās iedzīvotāju dzīves apstākļu efektīvu uzlabošanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vispārējā situācija Jemenā ir radījusi bažas visā pasaulē, un, ņemot vērā nesenos terorisma draudus, ES ir aizvien aktīvāk jācīnās par to, lai Jemena nekļūtu par vēl vienu bēdīgi slavenu valsti starptautiskajā arēnā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pašlaik cīņā pret terorismu galvenā uzmanība ir pievērsta Jemenai, kura ir islāma ekstrēmistu perēklis. Ar nabadzības izskaušanu un militārā atbalsta palielināšanu vien Jemenas problēmas netiks atrisinātas. Risinājums varētu būt lielāks atbalsts attīstībai, lai sagrautu pamatu zem atsevišķu džihāda algotņu kājām. ES nekādā ziņā nedrīkst ļaut sev uzspiest ASV kasiera funkcijas, bet tai ir jāieņem objektīva brokera nostāja, lai veicinātu dialoga uzsākšanu un panāktu ilgtermiņa politisko risinājumu. Šajā rezolūcijas priekšlikumā ir atspoguļota līdzīga pieeja, tādēļ es balsoju par to.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Kaut arī es piekrītu šīs rezolūcijas par situāciju Jemenā pamatjēgai, jo piedalījos tās izstrādē, es nevaru piekrist tajā ietvertajiem ieteikumiem attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) koordinējošo lomu Jemenas jautājuma turpmākajā risināšanā. Es lūdzu, lai dokumenta izstrādes posmā šie ieteikumi tiktu svītroti, tomēr citas politiskās grupas to atteicās darīt. EĀDD ir izveidots, pamatojoties uz Lisabonas līgumu, kuru es neatbalstu un kuram nav demokrātiskas leģitimitātes. EĀDD būs balstīts uz ES vēstniecību tīklu, un tā darbību uzraudzīs jaunā ES augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece, kura ir atbildīga par ES militārās politikas un ārpolitikas izstrādi un īstenošanu.

Es jau ilgu laiku esmu pretojies tam, ka ES iesaistās šajās divās politikas jomās, jo uzskatu, ka tām ir jābūt vienīgi dalībvalstu kompetencē.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0029/2010

  John Stuart Agnew, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un (grāfs) William Dartmouth (EFD), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Neatkarīgā partija pilnībā noraida cilvēku tirdzniecību, jo tā ir verdzības mūsdienu variants. Mēs aicinām valstī noteikt visaugstākos sodus noziedzniekiem, kas izdara šādu noziegumu, un veikt nopietnus pasākumus, lai izskaustu šādu darbību. Tomēr mēs nevaram atbalstīt to, ka ES izmanto cilvēku tirdzniecību kā ieganstu, lai harmonizētu imigrācijas un robežkontroles politiku, apejot ievēlētās valdības. Par valsts politiku šajos jautājumos jālemj vēlētājiem, ejot pie vēlēšanu urnām un ievēlot politiķus, nevis ES jāpārņem vēl viena politikas joma, kas likvidēs demokrātisku pārskatatbildību. Ja Eiropas Savienībā nebūtu atvērtas robežas un ja katrai valstij būtu pašai sava imigrācijas politika, būtu daudz vieglāk iznīdēt nopietno organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsoju “par” šo rezolūcijas priekšlikumu, jo mums jānodrošina, lai jautājums par cilvēku tirdzniecību un veidu, kādā šī tirdzniecība tiek izmantota kā resurss darba tirgū, būtu gan praktiska, gan morāla prioritāte.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienībai ir gan pilnvaras, gan iespēja stiprināt Eiropas politiku attiecībā uz cilvēku tirdzniecību. Kā es teicu debatēs par šo rezolūciju, šim jautājumam ir jāierāda svarīga vieta darba kārtībā. Savas svarīgās nozīmes dēļ globālajā tirdzniecībā un savas apņemšanās dēļ aizsargāt cilvēktiesības Eiropas Savienība ir atbildīga par cilvēku tirdzniecības un bērnu darba apkarošanu jo īpaši.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Cilvēku tirdzniecība ir viens no šausmīgākajiem un nopietnākajiem noziegumiem. Cīņa nevar būt efektīva bez saskaņotas politiskas pieejas, kas pievēršas novēršanai, cietušo aizsardzībai un efektīvām sankcijām pret cilvēku tirgotājiem. Brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā ir nesusi būtiskus labumus mūsu pilsoņiem, bet vienlaikus atvērusi daudzus ceļus cilvēku tirgotājiem. Desmitiem tūkstošu jaunu sieviešu un bērnu no jaunajām dalībvalstīm katru gadu kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem. Eiropas Parlamentam būs jāuzņemas būtisks pienākums cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Mums būs jānodrošina, lai novēršana, aizsardzība un atbalsts cietušajiem ieņemtu svarīgu vietu politiskā darba plānā. Mums jāpieprasa, lai dalībvalstis pilnībā īsteno pašreizējo ES politiku un pārējos instrumentus pret cilvēku tirdzniecību, un jānodrošina, lai tiktu pieņemti stingrāki sodi un sankcijas.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju “par” šo rezolūciju, jo Eiropas Savienības pienākums ir apkarot nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību. Bezdarbam pieaugot, pieaugs cilvēku skaits, kas var kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem vai var tikt izmantoti piespiedu darbos. Pirmkārt, cilvēki, kas pazaudējuši darbu savā valstī, pazaudējuši cerību uz labāku dzīvi, meklēs veiksmi kaut kur citur. Šādu stāvokli var izmantot noziedzīgi grupējumi. Galvenā tirdzniecības joma, kurā iesaistīti bērni, jo īpaši meitenes un sievietes, nav mainījusies daudzus gadus. Seksuāla izmantošana verdzībai līdzīgos apstākļos ir sevišķi izplatīta pārsvarā Austrumeiropā, kas ir kā tranzīta ceļš cilvēku tirdzniecībai uz rietumiem. Mums jāsagatavo stratēģija par pasākumiem cilvēku tirdzniecības apkarošanai, vislielāko vērību pievēršot cīņai pret cilvēku tirdzniecību, novēršanai un cietušo aizsardzībai un sodiem. Visām dalībvalstīm jāveic stingri pasākumi, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību, nodrošinot valsts tiesību aktu koordinēšanu. Mums jācenšas panākt visu ieinteresēto pušu ciešāku sadarbību jautājumā par cilvēku tirdzniecību.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Šis mūsdienu verdzības veids pēdējos gados ir pieredzējis satraucošu pieaugumu un kļuvis par trešo ienesīgāko organizētās noziedzības darbību. Pēc ANO vērtējuma 2009. gadā bija 270 000 cietušo, un pēc Europol datiem sieviešu tirdzniecība seksuālai izmantošanai nesamazinājās, bet palielinājās cilvēku tirdzniecībā piespiedu darbam. Tas ir nepieņemami, un nedrīkst pieļaut, ka likumdošanas nepilnības to veicina. Mums jādod strauja, globāla, vispusīga un saskaņota atbilde gan likumdošanā, gan operatīvajā darbā. Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā es mudinu Komisiju tik ātri, cik vien iespējams, iesniegt jaunu priekšlikumu, par vienu no savām galvenajām prioritātēm padarot saskaņotas Eiropas politikas radīšanu efektīvai cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Priekšlikumā jāiekļauj visi šā jautājuma aspekti, tostarp jautājumi saistībā ar izcelsmes un galamērķa valstīm, cilvēkiem, kuri vervē, transportē un ekspluatē, un citiem starpniekiem, klientiem un labuma guvējiem.

Tajā pašā laikā mums ir jānodrošina pienācīga aizsardzība cietušajiem un lieciniekiem, sniedzot tūlītēju palīdzību. Ir jācenšas arī šajā jomā pilnībā izmantot instrumentus, kurus diemžēl iestādes, tostarp Europol, Eurojust un Frontex, vēl joprojām izmanto nepietiekami.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es noteikti piekrītu un dodu savu atbalstu pastāvīgas platformas izveidei Eiropas Savienības līmenī, kura garantēs to, ka cilvēku tirdzniecības politikas jomā tiks iekļauti aspekti, kas saistīti gan ar sociālām lietām, gan sociālo integrāciju, kā arī piemērotu un efektīvu programmu pieņemšanu cietušo sociālās reintegrēšanas atbalstam, tostarp pasākumus saistībā ar darba tirgu un sociālās nodrošināšanas sistēmu.

  Lena Ek, Marit Paulsen un Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. – (SV) Mums šķiet, ka sākotnējais 13. un 15. punkta formulējums par atšķirību starp cilvēku tirdzniecībā cietušajiem un nelegālajiem imigrantiem un par uzturēšanās atļaujām cilvēkiem, kuri ir tikuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai, ir labāks, bet mēs balsojam “par” šo punktu grozījumiem, lai panāktu kompromisu. Šā kompromisa rezultātā cilvēku tirdzniecībā cietušajiem tiks piešķirtas pagaidu uzturēšanās atļaujas un robežkontroles iestādēm būs labāka izpratne par cilvēku tirdzniecības jautājumiem. Tas ir pirmais pasākums. Mēs tagad dodam priekšroku rezolūcijas pieņemšanai un turpināsim strādāt, lai panāktu, ka cilvēku tirdzniecībā cietušajiem tiek piešķirta pastāvīgas uzturēšanās atļauja.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO Es balsoju “par” Eiropas Parlamenta rezolūciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu, jo uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi pastiprināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, kas ir pieņēmusi satraucošus apmērus un nozīmē nopietnu cilvēka pamattiesību pārkāpumu.

Direktīvas projektam, kas drīz tiks iesniegts izskatīšanai Parlamentā, jāveicina stingri soda pasākumi Eiropas līmenī pret ikvienu personu, kas iesaistīta šāda veida tirdzniecībā. Ir jāizdara grozījumi dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz sankciju saskaņošanu, lai nodrošinātu, ka cilvēku tirgotājiem tiek uzlikti maksimāli sodi, jo pašlaik tie dažādās valstīs ievērojami atšķiras.

No šā viedokļa raugoties, pārrobežu pieeja arī ir vajadzīga, lai pretotos šim ļaunumam, palielinot sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, kurās cilvēku tirgotājiem dažkārt tiek uzlikti tikai nenozīmīgi naudas sodi. Tajā pašā laikā ir jāsniedz aizsardzība un palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, pirmkārt, sievietēm un bērniem, kas saskaņā ar statistikas datiem veido aptuveni 80 % no visiem cietušajiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju “par” rezolūciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu, atbalstot nepieciešamību Komisijai un Padomei nodrošināt, lai cīņai pret šo ļaunumu arī turpmāk būtu ierādīta redzama vieta prioritāšu starpā pat ekonomiskās un finansiālās krīzes laikā. Dalībvalstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, ir jāīsteno visi ES politikas aspekti attiecībā uz cilvēku tirdzniecību valsts līmenī un jāratificē pārējie tiesību instrumenti šajā jomā tik ātri, cik vien iespējams, lai nodrošinātu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem lielāku aizsardzību un palīdzību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Cilvēku tirdzniecība šodien tās upuriem ir necilvēcīga mūsdienu verdzības forma. Tās veicējiem, noziedzīgām organizācijām, kas iesaistītas prostitūcijā un seksuālā izmantošanā, nelegālā adopcijā, piespiedu darbā, nelegālā imigrācijā un nelegālā orgānu tirdzniecībā, tā ir ārkārtīgi ienesīga darbība.

Ar skumjām jāatzīst, ka šī briesmīgā realitāte ir arī Eiropas Savienībā. Tāpēc es mudinu Eiropas Komisiju veikt stingrus un nežēlīgus pasākumus cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Ir vajadzīga trīspusēja pieeja: i) pietiekama aizsardzība cietušajiem, kuru lielākā daļa ir sievietes un bērni, nosargājot viņu vissvarīgākās pamattiesības, piemēram, uz dzīvību, brīvību, fizisku un morālu integritāti un seksuālu pašnoteikšanos; ii) preventīvi pasākumi, lai izmeklētu un likvidētu tīklus cilvēku tirdzniecības veicināšanai un peļņas gūšanai, un visbeidzot iii) bargs sods par cilvēku tirdzniecību un ekspluatāciju jebkādos negodīgos nolūkos un pastrādātajiem noziegumiem samērīgi sodi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā norādīts pieņemtajā rezolūcijā, ir jāveic steidzami pasākumi “pret cilvēku tirdzniecību, izmantojot uz cilvēktiesībām pamatotu holistisku pieeju un galveno uzmanību pievēršot cilvēku tirdzniecības apkarošanai, preventīviem pasākumiem un cietušo aizsardzībai”. Jāīsteno “pieeja, kurā galvenā vieta ierādīta cietušajiem, ar to saprotot, ka visu iespējamo kategoriju cietušie ir jāidentificē, jārisina to problēmas un tie ir jāaizsargā, īpašu uzmanību veltot bērniem un citām riska grupām”.

Tomēr mēs ar nožēlu konstatējam, ka ir tikuši noraidīti grozījumi, kurus mēs ierosinājām šai rezolūcijai, lai gan tie pievērsās cēloņiem, kas slēpjas aiz cilvēku tirdzniecības, un veidiem to apkarošanai, jo īpaši šādiem:

- bezdarba, atstumtības un nabadzības kā cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu apkarošana, uzsverot steidzamo nepieciešamību mainīt ekonomisko un sociālo politiku, lai par prioritāti izvēlētos sociālo un darba tiesību stiprināšanu, nodrošināšanu ar tiesībām darbavietā, labus sabiedriskos pakalpojumus un ekonomisku un sociālu progresu;

- sadarbības un solidaritātes stiprināšana ar migrantu izcelsmes valstīm, jo īpaši veicot ieguldījumus to ekonomikā, izglītības lielākā pieejamībā, parādu atlaišanā un finansiālo darbību nodokļos.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs balsojām pret šo rezolūciju par cilvēku tirdzniecību, lai gan tas ir viens no viszemiskākajiem noziegumiem, kādi vispār ir. Mēs tā darījām tāpēc, ka jūs to izmantojat politiski, lai vēl vairāk palielinātu Briseles Eiropas, tās iestāžu un daudzo aģentūru varu, kuras tomēr joprojām pierāda savu neefektivitāti. Otrkārt un galvenokārt, mēs tā darījām tāpēc, ka jūs izmantojat uzmanību, kas dabiski tiek pievērsta cietušajiem, lai radītu jaunu, papildinošu ietekmi saistībā ar imigrāciju: sociālu un juridisku palīdzību, automātiski izsniedzamu uzturēšanās atļauju, piekļuvi darba tirgum, vienkāršoti pieejamu ģimenes atkalapvienošanos un sociālu aizsardzību. Tas viss tiktu piešķirts neatkarīgi no tā, vai cietušais sadarbojas ar iestādēm, lai tām palīdzētu notvert tirgotājus un likvidēt tīklus. Tādējādi vienīgais, kas nelegālam imigrantam būs jādara, lai tiktu Eiropā, būs jāsaka, ka viņš ir cietis tīklā, kurš no viņa izspiež tūkstošiem euro. Rezultātā, lai ko jūs domātu par to, nelegālie imigranti pieprasīs šo statusu un šo aizsardzību, un jūs viņiem to piešķirsiet. Jūs esat bezatbildīgi!

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju “par” rezolūciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu, ko iesniedza Eiropas Parlamenta kreisā spārna un centra grupas, jo mums ir skaļi un skaidri jāapliecina, ka cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, kuru lielākā daļa ir sievietes un bērni, ir jāsaņem beznosacījuma aizsardzība un palīdzība. Šiem cietušajiem ir jābūt prioritārām tiesībām uz brīvu juridisku palīdzību, sodiem pret tirgotājiem ir jābūt bargākiem un ir jāatrod veidi, kā mazināt klientu pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Šī ir nepieņemama vardarbības forma pret sievietēm, un ir kopīgi jārīkojas, lai šādu tirdzniecību novērstu, lai aizsargātu cietušos un vajātu šādas vardarbības veicējus.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Laikā, kad daudziem cilvēkiem ES ir samērā ērta dzīve, realitāte ir tāda, ka visā ES, tostarp pašās visbagātākajās vietās, daudzi cilvēki dzīvo verdzībā. Fakts, ka cilvēku tirdzniecībai ir pārrobežu raksturs, nozīmē, ka šis ir jautājums, kurā ES iestādēm ir jāuzņemas galvenais pienākums, un tāpēc es atzinīgi vērtēju šīsdienas rezolūciju.

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – (HU) Cilvēku tirdzniecība ir viens no vislielākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un tam var būt daudz veidu, sākot ar seksuālu izmantošanu un piespiedu darbu, tirdzniecību ar orgāniem un beidzot ar paverdzināšanu mājsaimniecībā, turklāt cietušie galvenokārt ir sievietes un bērni. Pašreizējā tiesiskā struktūra Savienībā cīņai ar cilvēku tirdzniecību ir nepietiekama, tāpēc ir būtiski, lai Eiropas Savienība, izmantojot Lisabonas līguma nodrošināto mandātu, uzsāktu daudz enerģiskāku rīcību pret šo parādību, īpaši pievēršoties riska grupu, jo īpaši bērnu, aizsardzībai un palīdzības sniegšanai. Šajā nozīmē iniciatīva par ES koordinatora izveidošanu cīņai pret cilvēku tirdzniecību ir vērtējama atzinīgi, un tas, ka priekšlikums aicina dalībvalstis noteikt spriedumus, kas atbilst nozieguma smagumam un iedarbojas brīdinoši, arī ir pozitīvs fakts. Ļoti svarīgs faktors ir rezolūcijas priekšlikuma atbalsts tam, ka cietušā piekrišana izmantošanai nav būtiska saistībā ar apsūdzību un ka cietušajam ir jānodrošina palīdzība neatkarīgi no viņa vai viņas labprātīgas piedalīšanās procedūrā.

Svarīgi ir arī iesaistīt pilsonisko sabiedrību iestāžu darbībā tik plaši, cik vien iespējams, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību un uzsāktu informācijas un zināšanu izplatīšanas kampaņas vislielākajam riskam pakļautajās grupās. Cerams, ka dalībvalstis savos tiesību aktos drīz īstenos šo integrēto pieeju, kurā ietilpst novēršana, sankcijas un cietušā aizsardzība un, ratificējot attiecīgos tiesību instrumentus, tās nozīmīgi pavirzīsies uz priekšu modernā laikmeta verdzības izskaušanā.

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju rezolūcijas par cilvēku tirdzniecību pieņemšanu. Cilvēku tirdzniecība ir viens no vislielākajiem pārkāpumiem, ko cilvēki var citiem nodarīt. Ir šausmīgi apzināties, cik parasta ir šī briesmīgā parādība. Es nevaru atrast nevienu attaisnojumu vai vainu mīkstinošu apstākli tiem, kuri šādā veidā sabradā visas vērtības, kas mums ir tik svarīgas. Cilvēku tirdzniecība ir brīvības, cieņas un vienlīdzības noliegums. Es ceru, ka Eiropas Parlaments dos savu ieguldījumu cilvēku tirdzniecības ierobežošanā un turpmāk pilnīgā izskaušanā.

  Timothy Kirkhope (ECR), rakstiski. – ECR grupa ir vienota savā izpratnē, ka cilvēku tirdzniecība nav ciešama un ir jāpārtrauc. Tomēr mums ir nopietni iebildumi pret rezolūcijas piemērotību to pamatcēloņu risināšanai, kuri rada cilvēku tirdzniecību, un tāpēc mēs esam izvēlējušies balsot pret to. ECR grupai šķiet, ka šī rezolūcija pieņem “cietušajam pievērstas uzmanības pieeju”, kas paredz, kā dalībvalstīm jārūpējas par cietušajiem, kad tie ir ievesti, tādējādi pieņemot, ka cilvēku tirdzniecība ir nenovēršams fakts. Tomēr ECR grupa kopā ar EPP parakstīja rezolūciju, kas aicina pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, policiju un robežkontroles iestādēm, kurās var aizsargāt personu datus un kur atsevišķas dalībvalstis var lemt par cietušā aprūpi.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Visas verdzības formas, “mūsdienīgas” vai citādas, ir absolūti nepieņemamas. Tāpēc šī rezolūcija pelna uzslavu par mēģinājumu vardarbībā cietušos aizsargāt pret necilvēcisko peļņas alkatību un glābt no tās radītā sociāli un psiholoģiski nožēlojamā stāvokļa. Tomēr jāizsaka nožēla, ka tā aprobežojas ar tiem, kas cietuši pagrīdes ekonomikas noziedzīgos tīklos, jo cilvēku tirdzniecībai ir arī legāls variants, kas ir ne mazāk nicināms.

Neoliberālisms un tā apmātība ar peļņu, tā nepārtrauktā darba ņēmēju savstarpējā rīdīšana un pārvietošana arī iedarbojas uz pilsoņiem gan kā simboliska, gan fiziska vardarbība. Tas piespiež viņus migrēt pret viņu pašu gribu un iegrūž viņus tādās grūtībās, ka pašnāvību skaits saistībā ar darbu palielinās. Kas cits, ja ne tas pats īpašums uz cilvēkiem jeb verdzība, ir pilsoņu pakļaušana šādā veidā, lai padarītu viņus par vienkāršiem izmantojamiem līdzekļiem neefektīvā, neveselīgā sistēmā, izmantojot viņus kā rīkus, kas kalpo finanšu elites interesēm, neveltot nekādu uzmanību viņiem un apdraudot viņu dzīvību? Atzīstot, ka noziegums patiešām ir jāapkaro, tikpat nepieciešami ir apkarot institucionalizētus pārkāpumus un pārvērst Eiropas Savienību par pilsoņu atbrīvošanas savienību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Cilvēku tirdzniecība pārkāpj visbūtiskākās cilvēka pamattiesības un ir verdzības paveids, kura pamatā ir seksuāla izmantošana un piespiedu darbs. Starptautiski vērtējumi rāda, ka cilvēku tirdzniecība ir trešais visienesīgākais nelegālās tirdzniecības veids. Tagad, kad Lisabonas līgums ir stājies spēkā, Eiropas Savienības darbība tiesu un policijas sadarbības veicināšanā nenoliedzami ir pastiprinājusies. Cīņai pret cilvēku tirdzniecību jābūt vienam no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem, un tas nozīmē, ka Parlamentam, līdzdarbojoties kā likumdevējam, būs jāpilda svarīgs uzdevums. Cīņai pret cilvēku tirdzniecību tāpēc arī turpmāk jābūt vienai no ES galvenajām prioritātēm pat ekonomiskās un finansiālās krīzes apstākļos.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Cilvēku tirdzniecība ir viena no visļaunākajām šā gadsimta sākuma slimībām. Tiem, kuri to sauc par modernu verdzības paveidu, nevar pārmest pārspīlēšanu. Tā ir darbība, kas ir ārkārtīgi ienesīga un ko kontrolē bīstami organizētas noziedzības grupējumi. Es pilnībā atbalstu rezolūcijas priekšlikumu (B7-0029/2010) par cilvēku tirdzniecības novēršanu, ko iesniedza plaša Eiropas Parlamenta politisko grupu koalīcija. Manuprāt, Eiropas Komisijai ir jāizstrādā rīcības plāns, lai efektīvi izskaustu cilvēku tirdzniecību. Tajā pašā laikā es pilnībā atbalstu rezolūcijas autoru aicinājumu iecelt ES koordinatoru cīņai pret cilvēku tirdzniecību tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāra pakļautībā. Es ceru, ka tas dos jaunu stimulu aktīvākai darbībai pret cilvēku tirdzniecību.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) Cilvēku tirdzniecība ir augošs tirgus, kas mūsdienās salīdzināms ar narkotiku vai ieroču tirdzniecību, un ir parādība, kas izplatījusies visā pasaulē, bet īpaši asa tā ir mazāk attīstītās valstīs. Saskaņā ar ANO darba grupas ziņojumu cilvēku tirdzniecībā cietušie nāk no dažādiem sociāliem slāņiem, no turīgiem līdz visnabadzīgākajiem, no augsti izglītotiem līdz pilnīgiem lasīt un rakstīt nepratējiem, no ļoti jauniem cilvēkiem līdz vecākām sievietēm. Mums ir labāk jākoordinē informācija, lai efektīvāk cīnītos pret šo augošo parādību. Saistībā ar šo būtu lietderīgi, ja Eurojust, Europol un Frontex katru gadu varētu publicēt apvienotu ziņojumu par cilvēku tirdzniecību. Ja Eiropas Savienība grib būt vadībā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, tai aktīvāk jāiesaistās sadarbībā ar trešām valstīm, lai palīdzētu apturēt šo parādību. Turklāt ir nepieciešams arī labāks finansējums programmām, kas domātas cilvēku tirdzniecības apkarošanai un efektīvākai koordinācijai iestāžu starpā dalībvalstīs, kas iesaistītas cīņā pret cilvēku tirdzniecību.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Cilvēku tirdzniecība ir viskliedzošākais cilvēktiesību pārkāpuma veids. Šā modernā verdzības veida upuru skaits ar katru gadu pieaug. Šā veida noziegumu atklāšanas līmenis ir ļoti zems. Tāpēc es atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu. Pret cilvēku tirdzniecību jācīnās, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, sākot ar pamatīgu un vispusīgu informācijas kampaņu, lai parādītu šīs parādības mērogu un liktu sabiedrībai kļūt jutīgākai pret to. Ar informāciju par atsevišķiem notikušiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem, kuri ir tikuši atklāti, vien nepietiek. Katru reizi ir būtiski dot arī iestāžu adreses, kas iesaistījušās cīņā pret šo nodarbošanos.

Ziņojums, ko 2010. gada janvārī sniedza Juridiskās palīdzības centrs un La Strada fonds, ar nosaukumu “Centrālās un Austrumu Eiropas sieviešu tirdzniecības novēršana: Informācija — novēršana — identificēšana — iejaukšanās”, norāda, ka Polijā netiek piemērotas procedūras, kas garantē cilvēku tirdzniecībā cietušajiem viņu tiesības. Viena no vislielākajām problēmām ir ieilgušais darbs pie Kriminālkodeksa papildināšanas ar cilvēku tirdzniecības modernu definīciju. 2005. gadā Varšavā tika parakstīta Eiropas Padomes Konvencija par rīcību pret cilvēku tirdzniecību. Juristiem bija vajadzīgi ne mazāk kā trīs gadi, lai to ratificētu. Mums šodien vēl joprojām nav saistošas cilvēku tirdzniecības definīcijas, un tas traucē veikt sagatavošanas un tiesvedības procedūras un tātad traucē ievērot cilvēktiesības Polijā.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – (DA) Mans balsojums “par” tomēr nav jāuztver kā atbalsts grozījumiem rezolūcijā, kas saistās ar vairāku pilnvaru pāriešanu no dalībvalstīm uz ES, piemēram:

- atļauja ES noteikt stingrākas sankcijas šajā jomā;

- atsaukšanās uz Lisabonas līgumu, kas pastiprina ES darbību kriminālnoziegumu jautājumos;

- augstākas tiesiskas struktūras izveide šajā jomā.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. – (SV) Es balsoju “par” Rezolūciju Nr. B7-0029/2010 “Cilvēku tirdzniecības novēršana”, jo tā skar ļoti svarīgu lietu un nosauc lietas, kas jāizdara cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Tomēr mans atbalsts rezolūcijai nav jāuztver kā atbalsts rezolūcijas priekšlikumiem, kas saistās ar vairāku pilnvaru pāreju no dalībvalstīm uz ES, piemēram, par atļauju ES noteikt stingrākas sankcijas šajā jomā, atsaukšanās uz Lisabonas līgumu, kas pastiprina ES darbību kriminālnoziegumu jautājumos, un augstākas tiesiskas struktūras izveide šajā jomā.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju “par” rezolūciju, jo es personīgi esmu iesaistījusies cīņā pret cilvēku tirdzniecību Slovākijā. Es biju tā, kas uzsāka kampaņu “Vai tu zini, kur pašlaik ir tavs bērns?.” Arī Sieviešu komiteja debatēs par budžeta procedūru pieņēma grozījumu par daudzgadu kampaņas sākšanu saziņas līdzekļos ar nosaukumu “Vai tu zini, kur pašlaik ir tavs bērns?”, ciešā sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai vecāku vidū vairotu zināšanas par savu atbildību, uzlabotu bērnu aizsardzību pret visiem vardarbības veidiem un lai efektīvāk cīnītos pret bērnu tirdzniecību. Šī jaunā rezolūcija, kuru es no visas sirds vērtēju atzinīgi, ir sadalīta piecos galvenajos virzienos: vispārīgi apsvērumi, informācijas apkopošana, preventīvie pasākumi, kriminālvajāšana un aizsardzība, atbalsts un palīdzība cietušajiem. Komisija tiek aicināta uzņemties iniciatīvu, jo īpaši par informāciju un preventīvajiem pasākumiem, lai identificētu cilvēku tirdzniecības dziļākos cēloņus un faktorus izcelsmes un galamērķa valstīs, kuri veicina cilvēku tirdzniecību. Es paļaujos uz vecākiem, kas apzinās savu nopietno atbildību pret saviem bērniem, lai neļautu bērniem un pusaudžiem kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0064/2010

  John Stuart Agnew un (grāfs) William Dartmouth (EFD), rakstiski. – AKNP uzskata, ka vides aizsardzība ir svarīga. Lai gan mēs apstrīdējām zinātnisko premisu, uz kuru balstījās Kopenhāgenas sarunas, mums nav iebildumu pret pasākumiem, kas tiek veikti atsevišķas valsts līmenī vides aizsardzībai.

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju “par” šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ES ir jārada jauna attīstības paradigma, lai risinātu klimata pārmaiņas. Nākamajā pārstrādātajā budžeta variantā jāparedz pietiekami resursi pasākumiem, kas var atrisināt šo svarīgo problēmu. Mēs nevaram izlaist no redzesloka savu apņēmību apkarot klimata pārmaiņas. Mums kā eiropiešiem jāpieņem mērķis par CO2 samazināšanu par vairāk nekā 20 % līdz 2010. gadam. Sadarbība ar citiem pasaules partneriem arī būs svarīga, lai panāktu vērienīgu, visaptverošu un juridiski saistošu nolīgumu saistībā ar mērķi izvairīties no sasilšanas, kas pārsniedz 2 °C. Es arī uzskatu, ka iniciatīvām, kas izstrādātas ES, lai veicinātu un iedrošinātu zaļu ekonomiku, energoapgādes drošību un atkarības samazināšanu, ir arī turpmāk jābūt prioritārām. ES varētu smelties iedvesmu savai politikai manā reģionā, Azoru salās, kur aptuveni 30 % enerģijas jau nāk no atjaunojamiem avotiem.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Gan Eiropa, gan pārējā pasaule ar Kopenhāgenas konferenci saistīja lielas cerības. ES bija gatava kļūt par šīs sanāksmes vadītāju un atgriezties ar juridiski saistošu nolīgumu, bet, sanāksmei beidzoties, bija ļoti maz skaidrības par to, kā turpmāk būtu jāattīstās cīņai pret klimata pārmaiņām. Kopenhāgenas vienošanās, kas nenosaka ne vērienīgus mērķus, ne saistības, ir neapmierinošs iznākums. ES vērienīgā iecere par 20-20-20 var vienkārši palikt tāls sapnis, ja šis jautājums netiek atrisināts globālā līmenī. Eiropas Savienībai ar tās Ārējās darbības dienestu tik drīz, cik vien iespējams, ir jāsāk pildīt diplomātijas stratēģiju klimata pārmaiņu jomā un jānodrošina, pirmkārt, lai Eiropa runātu vienā balsī sarunās ar citām valstīm un saglabātu principālo nostāju, lai tādējādi varētu panākt saistošu starptautisku klimata pārmaiņu nolīgumu tik ātri, cik vien iespējams.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu par līgumslēdzēju pušu 15. konferences (COP 15) rezultātiem, kuram es biju līdzautore, un rezultātus sarunās starp dažādām politiskām grupām, jo tās apliecina arvien pieaugošu interesi par šo jomu, par ilgtspējīgu nākotni kā mērķi. Es vēlreiz vēlos paust savu vilšanos par Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu un es aicinu ES atgriezties pie uzdevuma vadīt cīņu pret klimata pārmaiņām un ieguldīt pūles juridiski saistoša nolīguma sasniegšanai ar izmērāmiem, paziņojamiem un pārbaudāmiem samazināšanas mērķiem COP 16 sanāksmē, kurai jānotiek šogad Meksikā.

Ja Eiropas rūpniecība grib būt konkurētspējīgāka un radīt vairāk darbavietu, ir būtiski ieguldīt ilgtspējīgā nākotnē, kas ietvers klimata aizsardzību, energoapgādes drošību, energoatkarības samazināšanu un resursu efektīvu izmantošanu. Ņemot to vērā, es aicinu rūpnieciskās valstis vairāk ieguldīt jaunu tehnoloģiju pētniecībā ar mērķi samazināt CO2, kā arī veicināt efektīvāku un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Priekšlikumā ir pozitīvi aspekti, piemēram, tas atzīst vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu trūkumu, kā arī neskaidro un vājo finansējumu jaunattīstības valstīm. Tomēr es balsojumā atturējos, jo visi manas grupas grozījumi par turpmākiem pasākumiem CO2 izmešu samazināšanai par vismaz 40 % līdz 2020. gadam, pamatojoties uz juridiski saistošu nolīgumu, par kodolenerģijas kā “tīras” enerģijas noraidīšanu, par lielāku finansiālu palīdzību nabadzīgu un jaunattīstības valstu attīstībai un tehnoloģijas pārnesei un par sociāli dzīvotspējīgu zaļu ekonomiku, kas var pastiprināt ieguldījumus un nodarbinātību un uzlabot dzīves kvalitāti, balsojumā tika noraidīti, un arī tāpēc, ka netika pieņemts svarīgais grozījums ar ierosinājumu par 0,01 % nodokli finansiāliem darījumiem, kurš varētu dot EUR 20 000 miljonus gadā, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm apkarot klimata pārmaiņas un pielāgoties tām. Mūs nevar aizvilināt uz Meksiku ar neskaidro un nomācošo Kopenhāgenas nolīgumu. Mums radikāli jāpārskata klimata pārmaiņu politika, lai nākamajās sarunās mums būtu kārtīgs nolīgums. Tas ir panākams, vienīgi atzīstot un labojot Kopenhāgenas kļūdas, ko Eiropas Parlamenta rezolūcija nespēj izdarīt.

  Spyros Danellis (S&D), rakstiski. – (RO) Fakts, ka Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme vispār tiek raksturota kā “nožēlojami neveiksmīgs” mēģinājums panākt globālu vienošanos par siltumnīcefektu izraisošo, Zemes klimatu sildošo izmešu ierobežošanu, palīdz izgaismot pilnīgo koordinācijas trūkumu ES dalībvalstu starpā attiecībā uz ASV un strauji augošajām valstīm.

Kopenhāgenas vienošanās pat neizvirza mērķi, kas izteikts pieļaujamā globālās temperatūras palielināšanās ierobežojumā. Tomēr es ceru uz pozitīvu iznākumu un spēcīgu Eiropas balsi par klimata pārmaiņu ietekmes ierobežošanu sanāksmē, kura notiks nākamā gada februārī, kad pasaules valstis tiek aicinātas iesniegt savus plānus par to, kā tās gatavojas samazināt izmešus līdz 2020. gadam.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju “par” kopīgo rezolūciju par Kopenhāgenas konferences rezultātiem, jo es piekrītu tam, kas ietverts ierosinātajos pasākumos, vispār un diviem pasākumiem jo īpaši. Pirmais pasākums ir absolūtā nepieciešamība ES runāt vienotā balsī starptautiskās sarunās, jo tikai tā mēs varam nodrošināt sev vadošu vietu pasaulē, risinot šo svarīgo jautājumu. Šī lieta atsauksies uz nākamajām paaudzēm, un tāpēc tā prasa stingru, mērķtiecīgu, tūlītēju un saprātīgu rīcību, kā ES ir to darījusi citos, piemēram, finansiālās krīzes, jautājumos. Ir vajadzīga jauna “klimata diplomātija”, lai šo mērķi panāktu. Šajā nolūkā svarīgi ir ne tikai ES, bet arī Ķīnas un ASV centieni, kā tas skaidrots šā dokumenta 5. un 15. punktā.

Otrais pasākums, ko es vēlos uzsvērt, ir nepieciešamība jaunattīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku pieņemt noteikumus par klimata pārmaiņām, kuri attiecas uz ES dalībvalstīm. Saistībā ar šo es un daži mani kolēģi ir iestājušies par oglekļa nodokļa ieviešanu importa izstrādājumiem no trešām valstīm, lai tādā veidā šī ideja virzītos uz priekšu un turpmāk tiktu izskatīta, ko es uzskatu par īpaši svarīgu pasākumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju “par” rezolūcijas priekšlikumu par Kopenhāgenas klimata pārmaiņu augstākā līmeņa konferences rezultātiem. Līgumslēdzēju pušu 15. konferences (COP 15) iznākums bija neapmierinošs. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāpieliek visas pūles ārlietu diplomātijā un jārunā vienotā balsī, lai tādējādi nodrošinātu juridiski saistošu starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām, kas pieļaus globālās temperatūras paaugstināšanos ne vairāk kā par 2 °C.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferences Eiropas Savienībai ir svarīgi turpināt līdzšinējo virzienu, uzņemoties nopietnas saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un mēģinot samazināt oglekļa izmešus bez apdraudējuma Eiropas rūpniecībai.

Jaunā klimata politika, jo īpaši vispārējās krīzes apstākļos, nedrīkst izlaist no redzesloka ekonomisko efektivitāti un nekādā veidā nedrīkst vājināt Eiropas valstu ekonomisko ilgtspēju. Šā iemesla dēļ es mudinu izvēlēties jaunu pieeju enerģētikas politikai, tādu, kas balstās uz tīru enerģiju, uz mūsu rīcībā esošo dabas resursu efektīvāku izmantošanu un stingriem ieguldījumiem pētniecībā un videi labvēlīgākās tehnoloģijās, lai tādējādi mēs varētu saglabāt Eiropas konkurētspēju un radīt darbavietas ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES vienmēr ir rīkojusies kā vadošs spēks starptautiskās sarunās par klimata pārmaiņām. Tomēr, neskatoties uz vērienīgo ieceri, pēdējā klimata pārmaiņu konference Kopenhāgenā bija neveiksme visiem, kas bija nolēmuši panākt juridiski saistošu nolīgumu. Šis rezultāts ļoti tālu atpaliek no ES nostājas šajā lietā, un tas arī tālu atpaliek no tā, kas vajadzīgs, lai aizsargātu klimatu. Ņemot vērā Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes neapmierinošo iznākumu, Parlaments grib dot skaidru signālu Eiropas un pasaules sabiedrībai, ka tas joprojām saglabā savu apņēmību cīnīties pret klimata pārmaiņām. Mēs tagad gatavojamies nākamajai konferencei Meksikā, kurā būs jācenšas apliecināt visu pušu apņēmību. Mēs nevaram atkārtot tās pašas kļūdas, kas tika pieļautas Kopenhāgenā. Mums jāprasa pašiem sev, kas notika nepareizi šajās sarunās, un jādomā par to, kā rīkoties, ja gribam piesaistīt ASV, Ķīnu un Indiju.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Apspriežamā rezolūcija nedod Kopenhāgenas konferences neveiksmes cēloņu kritisku analīzi, kas ir nepieciešama. Nopietnas analīzes vietā par to, kāda nozīme šajā neveiksmē bija pašai ES, šā Parlamenta vairākums turpina meklēt grēkāžus, piemēram, Ķīnu (kuras oglekļa dioksīda izmeši atmosfērā uz vienu iedzīvotāju ir uz pusi mazāki nekā ES) un tagad Bolivāra Amerikas Tautu alianses valstis. Šādas nostājas pamatā ir vienīgi visredzamāko politiķu aklums un lobijs, un tas apdraud un grauj to, kas patiesībā notika Kopenhāgenā. Zīmīgi, ka šī nostāja uzsver tirgus instrumentu efektivitāti, piemēram, emisiju licenču tirdzniecību, ignorējot to neefektivitāti un perverso raksturu, kas jau ir parādījies to izmantojumā. Un atkal tiek atstāta novārtā nepieciešamā diskusija par tā sauktajiem elastīgajiem mehānismiem, piemēram, tīras attīstības mehānismu.

Tajā pašā laikā vajadzība ievērot jaunattīstības valstu suverenitāti, nosakot un īstenojot tā saukto pielāgošanās stratēģiju, tiek noraidīta. Sāksim ar to, ka nekāds taisnīgs un ilgtspējīgs risinājums klimata pārmaiņu problēmai vai citām vides problēmām nav gaidāms no iracionālās sistēmas, kas ir to cēlonis. Tas, kas mums ir vajadzīgs, ir cits ekonomisks un sociāls modelis, kas ir pretējs kapitālismam.

  Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Šī rezolūcija apliecina faktu, ka Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) uzskatu “piekritēji” neko nav sapratuši. COP 15 vājuma galvenais cēlonis bija nespēja novērtēt: trešo valstu un jaunattīstības valstu, un arī dažu ES valstu jutīgumu pret “taisnīgumu klimata jomā”; faktu, ka divas vislielākās lielvalstis, ASV un Ķīna, sacenšas savā starpā gan ekonomiski, gan militāri; faktu, ka “vērienīgie” plāni ierobežot CO2 izmešus balstījās uz klimata sasilšanas antropogēno paradigmu, kurai nav īpaši augstas zinātniskas ticamības. IPCC trauksmes cēlāju paziņojumi ir jāuzskata par ļoti bezatbildīgiem, jo politiskie un ekonomiskie lēmumi, kas uz tiem balstījās, ietekmēs daudzas nākamās paaudzes. Tāpēc šie lēmumi nedrīkst balstīties uz to cilvēku atzinumiem, kas īsteno dzīvē tēzi, kura ir izvirzīta jau iepriekš, — teoriju, ka cilvēce ir globālās sasilšanas cēlonis. IPCC zinātnisko ticamību iedragā tādas lietas kā “klimatgeitas” skandāls, globālo temperatūras tendenču viltošana (Krievija un Austrālija) un “šļūdoņgeitas” skandāls.

Tāpēc visi tiesību regulējumi, kas nav labvēlīgi Eiropas ekonomikas attīstībai un ir pamatoti ar IPCC paziņojumiem, ir nekavējoties jāpārskata. Jautājumā par klimata pārmaiņām, kurš ir tik svarīgs visai civilizācijai, Eiropas Komisijai ir pienācis laiks savā darbībā balstīties pašai uz savu klimata pētniecības meta analīzi, kas jāveic klimata speciālistu komandai, kuri nav atkarīgi no Komisijas atzinumiem un brīvi no jebkāda politiska spiediena. Šie divi pēdējie nosacījumi nav atrodami rezolūcijā, un tāpēc es balsoju pret tās pieņemšanu.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret rezolūciju, jo tajā ir pārāk daudz vēlmju domāšanas. Mēs Kopenhāgenā redzējām, ko pārējā pasaule domā par Savienības vadošo lomu attiecībā uz klimatu. Tā sauktā Kopenhāgenas vienošanās tika panākta prezidenta Obama sarunās ar Ķīnu, Indiju, Brazīliju, Dienvidāfriku un dažām citām valstīm, kurās Barroso, Sarkozy un pārējie pat nebija aicināti. Ieguldīsim nākotnes tehnoloģijās, nevis uzliksim jaunus slogus savai ekonomikai un pilsoņiem! Pagājušajā gadā Ķīna kļuva par pasaulē vadošo vēja turbīnu aprīkojuma un fotoelementu eksportētāju. Eiropai ir jāiesaistās šajā tehnoloģiju cīņā, nevis jāuzliek sev kolektīvs sods, kas ne uz vienu ārpus Eiropas neatstāj nekādu iespaidu un kas nepiesaistīs nevienu sekotāju.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Mans balsojums par šo rezolūciju izteica manu vilšanos ar Kopenhāgenā 2009. gada beigās beidzot panākto nolīgumu, nolīgumu, kuru es uzskatu par pārāk pieticīgu un kurā trūkst kvantitatīvu saistību. Es izsaku nožēlu arī par to, ka netika pieņemts manas grupas iesniegtais grozījums par 0,01 % gada nodokļa noteikšanu finanšu darījumiem, lai finansētu centienus vērsties pret klimata pārmaiņām visnabadzīgākajās un vistiešāk skartajās valstīs EUR 20 miljardu apmērā gadā. Visbeidzot, ja ES cer iegūt kādu ietekmi tādās starptautiskās sarunās, kādas bija šīs, tai jāiemācās runāt vienā balsī, lai nepalaistu garām iespēju atrasties vadošā vietā globālajās klimata pārmaiņās. To var izdarīt, izvirzot vērienīgus mērķus, lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus par vairāk nekā 20 % līdz 2020. gadam.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē netika izmantota liela iespēja censties risināt klimata pārmaiņas. Mana valsts, Skotija, ir pieņēmusi visvērienīgāko klimata pārmaiņu tiesību aktu pasaulē, bet Skotijas valdības nesenā sadarbība ar Maldivu valdību kalpo kā starptautiskas vienošanās paraugs. Šīsdienas rezolūcija aicina uz “Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu divpusējām sanāksmēm”, lai veicinātu sapratni; es ceru, ka Skotijas valsts parlaments būs iekļauts ikvienā šādā sanāksmē, ņemot vērā tā vadošo stāvokli pasaulē.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā rezolūcijā ir iekļauti daži visai nozīmīgi ierosinājumi no labējo grupām, kas to parakstīja: atsauce uz IPCC darbu attiecībā uz klimata pārmaiņām, aicinājums pilsoniskajai sabiedrībai vairāk iesaistīties Meksikas konferences darbā, aicinājums Eiropas Savienībai turpināt virzīt savus mērķus par siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanu vairāk nekā par 20 %, kas ierosināts līdz 2020. gadam. Tomēr ar to nepietiek, un uzslava oglekļa tirgum nozīmē, ka viņi zaudē jebkādu ticamību. Piedāvātā palīdzība dienvidu valstīm, kurām mēs esam parādā par klimatu, nav pietiekama.

Tāpat arī piedāvātais mērķis virzīties uz siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu 30 % samazinājumu līdz 2020. gadam tālu atpaliek no IPCC ieteiktajiem 40 %. Turklāt nemaz nav pieminēta Bolīvijas prezidenta Evo Morales Ayma iniciatīva par Pasaules tautu klimata pārmaiņu konferenci. Līdz šim tomēr tā vienīgā piedāvā pasaules tautām iespēju atzīt savas tiesības uz ekosistēmu un izveidot klimata tiesu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lielās cerības, kas saistījās ar daudz cildināto Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmi, ir izgaisušas. Valstis, kuras visvairāk atbildīgas par šo lietu, nepanāca vienprātību par siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanu. Šai problēmai, kas rada bažas visā pasaulē, ir vajadzīgs ātrs risinājums. Līgumslēdzēju pušu 16. konferencē (COP 16) Meksikā jābūt lielākai pārredzamībai un lielākam pilsoniskās sabiedrības devumam. Eiropas Savienībai ir jāspēj ieņemt vadošo vietu cīņā pret klimata pārmaiņām. Visām valstīm no ASV līdz tā sauktajām ātri augošajām valstīm, tostarp Ķīnai, kuras ir lielas piesārņotājas, arī jāuzņemas sava atbildība cīņā, kas atstāj arvien mazāk jaunu iespēju. Jautājums ir par cilvēces ilgtspējīgu nākotni. Ja nekas netiks laicīgi darīts, mēs varam nonākt līdz punktam, aiz kura vairs nav atgriešanās.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es atturējos balsojumā par Rezolūciju RC-B7-0064/2010 par Kopenhāgenas klimata pārmaiņu augstākā līmeņa konferences rezultātiem, jo es uzskatu, ka tā bija neveiksme, ņemot vērā, ka Kopenhāgenas vienošanās nav juridiski saistoša un nenosaka izmešu samazināšanas globālos mērķus. Attīstītās valstis šajā sanāksmē neatzina savu klimata parādu jaunattīstības valstīm, tās neizrādīja arī nožēlu par pašreizējo (oglekļa tirdzniecības) tirgus mehānismu kaitīgajām sekām. Atturoties es vēlējos paust savu visdziļāko vilšanos par sanāksmes rezultātiem, kas bija krietni zemāki par mūsu pilsoņu cerībām.

Eiropas Savienībai ir beidzot jāuzņemas atbildība un jādara viss iespējamais, lai CO2 izmeši tiktu samazināti par 40 % līdz 2020. gadam. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāierosina jauns ekonomikas un sociālais modelis kā izaicinājums kapitālismam. Es atzinīgi vērtēju Bolīvijas prezidenta Evo Morales lēmumu sasaukt Pasaules tautu klimata pārmaiņu un mātes Zemes tiesību konferenci.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Lielākā daļa novērotāju Kopenhāgenas klimata pārmaiņu augstākā līmeņa sanāksmi pamatoti uzskatīja par neveiksmi. Ir grūti pretoties iespaidam, ka Kopenhāgenā pasaules vadītāji piedalījās riskantā spēlē un necentās izstrādāt vislabāko nolīgumu, bet vainoja otru pusi par nolīguma trūkumu. Satrauc tas, ka ES, neskatoties uz izstrādāto kopējo nostāju, nebija spējīga to izmantot kā platformu nolīgumam ar citām valstīm. Eiropas Savienībai ir jācenšas, lai COP 16 konference Meksikā beigtos ar panākumiem. Klimata nolīgumam, kas ES ir jāvirza, ir jāatbilst trim pamatiezīmēm: tam jābūt juridiski saistošam, jāapliecina solidaritāte un jābūt vērienīgam. Lēmums, kas tika pieņemts ES augstākā līmeņa sanāksmē Seviļā, no kura izriet, ka ES neierobežos savus izmešus vairāk kā par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, ir jāuztver ar satraukumu.

Tiek atkārtots nosacījums, ka vispirms citām valstīm ir jānāk ar paziņojumu par lielāku samazinājuma mērķi, paaugstinot to līdz 30 %. Pašlaik tomēr starptautiskā situācija šķiet tāda, ka vienīgi ES var nodrošināt impulsu nozīmīgākiem samazinājumiem. Neviens nestāsies ES vietā šajā jautājumā, un ES nedrīkst atteikties no radikālu līdzekļu globālā virzītāja uzdevuma cīņā pret globālo sasilšanu. ES ir jāatrod EUR 7,2 miljardi un jāsāk tos izlietot valstīm, kuras ir vismazāk attīstītas un visvairāk apdraudētas klimata pārmaiņu dēļ.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) No Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes neveiksmes jāgūst mācība — tā ir Eiropas Parlamenta prioritāte, par kuru es ar šo rezolūciju balsoju “par”. Mēs zinām, kas ir nepareizi: ANO metode vairs nedarbojas, Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna ir uzvedušās kā pretējās puses cīņā pret klimata normu atcelšanu, un Eiropas Savienība nav spējusi uzstāties vienotā balsī. Ja mēs zinām, kas ir nepareizi, mums tomēr ir jārada pretlīdzekļi, lai varētu panākt nolīgumu Kankūnā 2010. gada novembrī.

Lai noturētos vadībā, Eiropai būs jādemonstrē inovatīva pieeja klimata jautājumam un jāpiedāvā kaut kas cits nekā vienīgi mērķis par izmešu globālo samazināšanu ar ārkārtīgi spekulatīvu tirgus sistēmu siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešiem, rīku, kuru ASV valdība turklāt tikko ir noraidījusi. Ir laiks pāriet uz citu metodi un piedāvāt “tehnoloģisku” tiltu starp industrializētām valstīm un reģioniem un nelielām valstīm, kuras visvairāk pakļautas klimata pārmaiņām. Tie ir vērienīgi papildu pasākumi saistībā ar tīrām tehnoloģijām, ēku un transporta sistēmu energoefektivitāti un “zaļu” darbavietu veicināšana, kas radīs cerības uz rītdienu, cerības uz nolīgumu nākamajā Kankūnas augstākā līmeņa sanāksmē, lielākas cerības uz kopēju pasaules skatījumu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konference nedeva risinājumu un nespēja nonākt pie gala rezolūcijām vai lēmumiem par izmešu ierobežojumu skaitu un apjomu vai finanšu līdzekļiem, kurus izmantos šajā nolūkā. Taču es nedomāju, ka tā bija sakāve, lai gan tā noteikti nepiepildīja ES cerības. Šīs cerības bija iracionālas gan attiecībā uz ierosināto siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazinājumu apmēru, gan attiecībā uz cerētajiem finanšu līdzekļiem cīņai pret klimata pārmaiņām. Papildus visam mazliet augstprātīgas bija arī gaidas uz vadošu vietu cīņā pret klimata pārmaiņām. Manuprāt, mēs joprojām atrodamies stadijā, kad nav ieteicams pieņemt saistošus un galīgus lēmumus. Tam iemesls cita starpā ir tāds, ka mums joprojām nav ticamu zinātnisku datu par klimata pārmaiņām un cilvēces lomu šajā procesā. Nesen mēs bijām liecinieki ekspertu un zinātnieku strīdiem par šo tematu, kas apstiprina, ka viņi visi nav vienisprātis par globālās sasilšanas ietekmēm. Papildu arguments par labu galīgā lēmuma atlikšanai ir ekonomiskā krīze, kas liek valstīm taupīt un samazināt izdevumus. Grūtajos ekonomikas recesijas laikos prioritāru risinājumu pieprasa sociāli jautājumi, piemēram, cīņa pret bezdarbu un sabiedrības grimšanu nabadzībā, atbalsts uzņēmējdarbībai un citi pasākumi ekonomikas izaugsmes paātrināšanai.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Lai gan Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme tika vērtēta ar vilšanos par tās gala iznākumu, tajā nenoliedzami ir daudz kā, kas rosina turpmākus centienus. Vienkārši nav alternatīvas kolektīvai rīcībai šajā jautājumā.

Tā kā Eiropas Savienība arī turpmāk atradīsies centrā, dodoties pretī nākamajai konferencei Meksikā, ir jācenšas, cik vien iespējams, lai panāktu politisku akceptu globālā līmenī. Tikai pamatojoties uz daudzu zinātnieku un citu novērotāju izklāstītajiem atzinumiem, pilsoņi pieņem savu lēmumu atbalstīt priekšlikumus par klimata pārmaiņām. Tie, kuri paļaujas vienīgi uz baiļu un naidīguma gaisotnes radīšanu, maz dara savas argumentācijas izstrādē.

ES valdību pieņemtā nostāja ministra Ed Miliband vadībā ir guvusi atbalstu un piedāvā reālu cerību par vienošanos. Parlamentam arī turpmāk jāatbalsta šī pieeja.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es balsoju par labu šai rezolūcijai, jo tā aicina ieņemt stingrāku nostāju sarunās par globālu klimata politiku. Turklāt starptautiska nolīguma trūkums nav iemesls turpmāk atlikt ES politikas pasākumus, lai īstenotu iepriekšējos ES solījumus samazināt izmešus par 20 % līdz 2020. gadam.

Parlaments atkārtoti apliecina savu mērķi paaugstināt šo samazinājumu līdz 30 %. Labi, ka Parlaments nepārprotami paziņo, ka uzsāktās iniciatīvas veicināt un intensificēt zaļo ekonomiku, energoapgādes drošību un samazināt energoatkarību arvien vairāk atvieglos sasniegt iecerēto 30 % samazinājumu.

Ir svarīgi mācīties no neveiksmes Kopenhāgenā. Tāpēc mums ir svarīgi būt paškritiskiem un atzīt, ka ES sarunu laikā nespēja radīt pārliecību ar konkrētiem iepriekš dotiem solījumiem par starptautisku valdības finansējumu klimata pasākumiem jaunattīstības valstīs. Tāpat arī ir svarīgi atzīt, ka ES kolektīvais ieguldījums centienos panākt samazinājumu un finansēt ar pielāgošanos saistītās jaunattīstības valstu vajadzības 2020. gadam nevar būt mazāks par EUR 30 miljardiem gadā. Es ceru, ka Meksikā iznākums būs veiksmīgs.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret rezolūciju. Diemžēl tika noraidīti vairāki labi grozījumi. Cilvēku realitātes izjūta attiecībā uz klimata aizsardzību, šķiet, ir izgaisusi. Kritiskas piezīmes un korekti zinātniski darbi par klimata aizsardzību ir tikuši noraidīti, bet ir pieņemta Eiropas darbošanās vienatnē. Manā izpratnē tā nav atbildīga politika mūsu pilsoņu priekšā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atturējos balsojumā par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Kopenhāgenas klimata pārmaiņu augstākā līmeņa sanāksmi, jo tā neatbilst šīs sanāksmes neveiksmei, lai gan Eiropas Parlaments ir skaidri nosodījis Eiropas Savienības trūkumus šajā gadījumā.

Jāatzīst, ka ir pieņemti daži pozitīvi pasākumi, piemēram, aicinājums Komisijai būt vērienīgākai attiecībā uz siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešiem un piešķirt atbilstīgu finansējumu, lai šīs gāzes likvidētu.

Citi grozījumi nav pieņemami, jo regulēšanu atstāj tirgum, izmantojot izmešu atļaujas, tīras attīstības mehānismus un tamlīdzīgi. Turklāt tiek izteikta prasība Eiropas Savienībai uzsākt sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm nolūkā radīt transatlantisku oglekļa tirgu.

Visbeidzot, es izsaku nožēlu par to, ka tika noraidīts aicinājums radīt zaļu Tobin nodokli, kura ieņēmumi būtu palīdzējuši jaunattīstības valstīm apkarot klimata pārmaiņas.

Būtībā nav atrodams nekāds ilglaicīgs, nopietns vai sakarīgs risinājums klimata pārmaiņām sistēmā, kura tās radījusi. Eiropas Savienībai ir pienākums virzīties uz priekšu un rādīt piemēru neatkarīgi no tā, kāda ir citu valstu attieksme. Tā to var darīt, ja spēj nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem resursiem.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Kopenhāgenas konference bija neveiksme. Tomēr šī vienošanās iemieso pirmo soli, kas saved kopā dalībnieku lielāko daļu un rada pamatu saistībām par samazināšanas, finansēšanas, mērīšanas, paziņošanas un pārbaudīšanas darbībām, lai mazinātu klimata pārmaiņas un cīnītos pret atmežošanu. Atbalstot rezolūciju, es izteicu savu vēlēšanos, lai tiktu izveidota “klimata diplomātija” starptautiskā līmenī, kuras galvenais mērķis būtu radības aizsargāšana. Parlaments ir arī paziņojis, ka Savienības kolektīvajam ieguldījumam centienos samazināt klimata pārmaiņas un palīdzēt jaunattīstības valstīm pielāgoties ir jābūt ne mazākam kā EUR 30 000 miljoni gadā no šodienas līdz 2020. gadam, zinot, ka šis skaitlis var pieaugt, palielinoties zināšanām par nopietnām klimata pārmaiņām un ar tām saistītajām izmaksām. Neskatoties ne uz kādu vides romantismu, mēs nedrīkstam aizmirst Eiropas rūpniecību. Tieši tāpēc es uzskatu, ka Eiropas rūpniecības konkurētspējai būtiska ir prasība, lai pārējās industrializētās valstis, kas ir ārpus ES, un jaunattīstības valstis, un strauji augošās valstis veiktu tādus pašus centienus īstenot saprātīgus samazinājumus. Samazināšanas mērķiem jābūt mērāmiem, nozīmīgiem un pārbaudāmiem katram, ja vēlamies panākt taisnīgumu klimata jomā.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju “par” rezolūcijas priekšlikumiem par Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferences rezultātiem, kaut arī ar zināmām šaubām.

Kopenhāgenā, kur es piedalījos kā Eiropas Parlamenta delegāte, tika panākta juridiski nesaistoša vienošanās. Šī vienošanās ne tikai nepiedāvā pieņemamu starptautisku reakciju cīņā pret klimata pārmaiņām, bet tā arī neatrisina starptautiskās konkurences izkropļoto nosacījumu problēmu. Tie darbojas par sliktu Eiropas uzņēmumiem, kuriem pretēji saviem galvenajiem konkurentiem no citām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas, jau tagad ir jāievēro vērienīgie izmešu samazināšanas mērķi.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā efektīva stratēģija attiecībā uz nākamajām starptautiskajām sanāksmēm; stratēģija, kuras mērķis ir veicināt zaļās tehnoloģijas, energoefektivitāti un atjaunojamos avotus; stratēģija, kas ievieš patiešām efektīvu globālu sistēmu cīņai pret klimata pārmaiņām — tāda stratēģija, kas nepieļauj nekādus izkropļojumus starptautiskajā konkurencē.

Ziņojums: Leonardo Domenici (A7-0007/2010)

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es atturējos balsojumā par Domenici ziņojumu, lai gan tajā ir daudzi saprātīgi priekšlikumi. Ir jāturpina detalizētas debates par dažādajiem jautājumiem, kas tajā apskatīti. No vienas puses, ir jānodrošina, lai dažādi uzņēmuma ienākuma nodokļu režīmi neradītu iespēju uzņēmumiem izvairīties no pienākumiem atbalstīt sabiedrību ar daļu no to peļņas, izmantojot taisnīgu uzņēmuma ienākuma nodokļa režīmu. Tomēr īpaša uzmanība jāpievērš negatīvajai ietekmei, kāda KKUINB var būt mazās valstīs (piemēram, Īrijā), kuru uzplaukums un nodarbinātības līmenis lielā mērā ir atkarīgs no to spējas piesaistīt ārvalstu investīcijas.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es balsoju “par” ziņojumu par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās, kas ir būtiska pasaules ekonomikas pārbūvei. Tā prasa pārredzamību, informācijas apmaiņu, pārrobežu sadarbību un godīgu konkurenci nodokļu jomā. Tā vērstos pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļiem, radot konkurētspējas priekšrocības uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus, un samazinot spiedienu uz valdībām pazemināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes, kas pārceļ nodokļu slogu uz darba ņēmējiem un zemu ienākumu mājsaimniecībām, vienlaikus liekot samazināt sabiedriskos pakalpojumus. Ikvienam Eiropas nolīgumam par kopēju konsolidētu uzņēmuma ienākumu nodokļa bāzi ir jāņem vērā ES ģeogrāfisko robežu reģionu, piemēram, Īrijas, vajadzības un to spējas piesaistīt tiešas ārvalstu investīcijas. KKUINB nav saistīta ar kopēju nodokļu likmi. Uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem ir katras dalībvalsts pilnīga atbildība. KKUINB jēga ir izveidot kopēju juridisku bāzi peļņas aprēķināšanai uzņēmumiem, kam ir uzņēmumi vismaz divās dalībvalstīs. Par KKUINB ziņojumā teikts šādi: “Atgādina, ka kopējas konsolidētas uzņēmumu ienākumu nodokļu bāzes ieviešana ES palīdzētu risināt jautājumus, kas saistīti ar nodokļu dubultu uzlikšanu un iekšējām norēķinu cenām konsolidētās grupās”. Es atzinīgi vērtēju Īrijas valdības priekšlikumu šā gada Īrijas Finanšu likumā regulēt transnacionālo korporāciju noteiktās iekšējās norēķinu cenas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs atzinīgi vērtējam ziņojumā skaidri paziņoto, ka tas “stingri nosoda nodokļu oāzes, kas veicina gan likumīgu, gan nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un kapitāla aizplūšanu, gūstot no tā spekulatīvu peļņu; tādēļ mudina dalībvalstis cīņu pret nodokļu oāzēm, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgu kapitāla aizplūšanu noteikt par prioritāti”.

Mēs atbalstām arī paziņojumu, ka “kopā ar centieniem, kas īstenoti kā daļa no ESAO vadītajām iniciatīvām,” šie “rezultāti vēl aizvien nav pietiekoši, lai atrisinātu nodokļu oāžu un ārzonu centru radītās problēmas, un tādēļ ir nepieciešama apņēmīga, efektīva un konsekventa rīcība”, un pat, ka “G20 saistības nav pietiekamas, lai risinātu problēmas, ko rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu oāzes un ārzonas centri”.

Vissvarīgākā lieta tomēr bija to nereducēt tikai līdz labiem nodomiem, bet gan efektīvi apkarot un izskaust nodokļu oāzes un ārzonu centrus, īpaši tad, kad, kā, piemēram, tas notiek dažos gadījumos, vērojams noteikts situācijas dramatisms saistībā ar sabiedrisko deficītu, kura mērķis ir īstenot un pat pastiprināt to pašu neoliberālisma politiku, kura atkal atstāj darba ņēmējiem un tautai rēķinu, kas maksājams par krīzi.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Laba pārvaldība nodokļu lietās jums nenozīmē cīņu pret krāpšanu, panesamu nodokļu uzlikšanu vai sabiedrisko fondu labu izmantošanu. Tā nozīmē sistemātisku nodokļu maksātāja, galvenokārt Eiropas nodokļu maksātāja, vajāšanu un automātisku apmaiņu ar informāciju par viņa banku rēķiniem, lai gan viņš nav izdarījis nekādu pārkāpumu. Vēl vairāk — es šeit nerunāju par lieliem uzņēmumiem vai par ļoti bagātiem indivīdiem, kas vienmēr pratīs izslīdēt cauri tīklam, bet par vidusmēra eiropieti.

Jūsu runa par nodokļu oāzēm ir liekulīga: jūs pārmetat Lihtenšteinai vai Karību salām, bet nesakāt ne vārda par Eiropas lielāko nodokļu oāzi Sitiju vai par oāzēm Amerikas Savienotajās Valstīs. Tāpat ne vārda jūs nesakāt par to, kas ļauj šīm oāzēm pastāvēt, — nodokļu elli, kas tagad ir raksturīga lielākajai daļai Eiropas dalībvalstu, ko sakropļojuši parādi un deficīts. Tāpēc sabiedriskie izdevumi ir eksplodējuši jūsu ekonomiskās politikas un masveida imigrācijas pārmērīgo izmaksu radīto sociālo seku dēļ. Tāpēc dalībvalstis vairs nevar nomaksāt savus parādus, ja nevēršas pie tirgiem un nepakļaujas to nosacījumiem, kas nozīmē, ka šodien tādā valstī kā, piemēram, Francija 15–20 % no budžeta izdevumiem aiziet tikai tās procentu maksājumu segšanai. Mūs neizmantos par šādas politikas morālu attaisnojumu.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. – Izmantot KKUINB, lai apkarotu dubultu aplikšanu ar nodokļiem, nozīmē izmantot veseri riekstu skaldīšanai. Ir daudz efektīvāki veidi, kā risināt dubultās nodokļu aplikšanas jautājumu. Tādēļ es nobalsoju pret 25. apsvērumu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Pašreizējā ekonomiskā krīze ir izgaismojusi vairākas svarīgas jomas, kuras Eiropā un plašāk pasaulē ir jāreformē. Laba pārvaldība nodokļu lietās ir augstākā mērā svarīgs veselīgas ekonomikas elements, un ES ir jāpilda svarīgs pienākums veicināt starptautisku labu pārvaldību šajās lietās.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. – Krāpšanās ar nodokļiem un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dēļ katru gadu pēc aprēķiniem tiek zaudēti EUR 200 miljardi — nauda, kas nozagta nodokļu maksātājiem bagātajās valstīs un vistrūcīgākajiem jaunattīstības pasaulē. Šis ļaunums ir jānovērš, un mana delegācija atbalsta ziņojumu, kas raida spēcīgu signālu, ka Eiropas Parlaments necietīs krāpšanu, izvairīšanos vai nodokļu oāžu nesodītu darbību.

Jo īpaši atzinīgi es vērtēju skaidro paziņojumu, ka mūsu mērķim jābūt, lai automātiska apmaiņa ar informāciju kļūtu par vispārēju noteikumu. Pētījumi rāda, ka tas ir visefektīvākais veids, kā novērst izvairīšanos un aizsargāt ienākumus. Tie, kas pretojas šiem aicinājumiem, rīkojas mazas bagātu indivīdu elites un korporāciju interesēs, kuras izmanto nodokļu oāzes, un pret tiem daudzajiem, kuri maksā nodokļus un paļaujas uz pakalpojumiem, ko tie apmaksā.

Ziņojumā pieminēts nākamais ietekmes novērtējums ierosinātajai kopējai konsolidētajai uzņēmuma ienākumu nodokļa bāzei. Lai gan mums nav iebildumu pret turpmāku analīzi, mana delegācija vēlētos stingrākus pamatojošus pierādījumus, lai varētu apsvērt atbalstu šādam priekšlikumam. Ziņojumā arī prasīts analizēt iespējamās sankcijas pret nodokļu oāzēm, ko mēs atbalstām, neskarot galīgo nostāju.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Laba nodokļu pārvaldība ir būtiska, lai nodrošinātu garantijas ārkārtīgi svarīgās jomās, piemēram, pārredzamības principu, informācijas apmaiņu un godīgu nodokļu konkurenci. Finansiālā krīze ir palielinājusi spiedienu uz visu, kas saistās ar cīņu pret izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanu līdzās cīņai pret nodokļu oāzēm. Laikā, kad miljoniem cilvēku visā pasaulē cieš krīzes dēļ, būtu bezjēdzīgi apkarot tos, kuri nepilda savas saistības. Šī iniciatīva dod svarīgu signālu, kas trešām valstīm vēsta, ka ES efektīvi cīnās pret nodokļu oāzēm. Cīņa pret nodokļu oāzēm visā pasaulē ir ne tikai tiesisks jautājums, bet, galvenokārt, tas ir jautājums par sociālu taisnīgumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Mums jāīsteno labas pārvaldības politika gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, cita starpā arī tādēļ, lai pretotos negodīgai nodokļu konkurencei, jo īpaši tajās valstīs, kuras pārstāv nodokļu oāzes. Pārredzamība un reāla apmaiņa ar informāciju ir godīgas konkurences un godīga nodokļu sloga sadalījuma pamats.

Turklāt laba nodokļu pārvaldība ir svarīgs priekšnosacījums finanšu tirgu integritātes saglabāšanai. Priekšlikumi par administratīvo sadarbību un savstarpēju palīdzības sniegšanu nodokļu piedziņā, kurus mēs šajā plenārsēdē pieņemam, virza mūs šajā virzienā. Starptautiskajā līmenī viens no instrumentiem, ko ES var izmantot, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās trešās valstīs, ir sarunas ar tām par nodokļu krāpšanas apkarošanas nolīgumiem, kuros ietverta klauzula par informācijas apmaiņu.

Piecu valstu paziņojumi, ar kurām ES ir nolīgums par uzkrājumiem (Monako, Šveice, Lihtenšteina, Andora un Sanmarīno), ir svarīgs solis pretī pilnīgās nelīdzsvarotības izbeigšanai. Tomēr pēc šādiem paziņojumiem jāseko juridiski saistošu nolīgumu noslēgšanai. ES jārīkojas arī kā dzinējspēkam šajā nozarē, rādot labu piemēru un pildot to, ko G20 augstākā līmeņa sanāksme jau iedarbināja.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Temats par labu nodokļu pārvaldību vienmēr ir bijis ļoti svarīgs, bet tas kļuvis vēl būtiskāks sakarā ar lielo ekonomisko un finansiālo krīzi, kas skāra mūsu kontinentu aptuveni pirms diviem gadiem.

Pēdējos gados par šo tematu ir spriests Eiropas un starptautiskās augstākā līmeņa sanāksmēs, īpašu vērību veltot cīņai pret izvairīšanos no nodokļiem un nodokļu oāzēm. Grūti noliegt Komisijas apņemšanos un gribu, bet mums nenoliedzami ir jāīsteno nopietna politika, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem tajos uzņēmumos, kuri izvairās no likumiem par nodokļiem, vienkārši noklikšķinot datora peli tīmeklī.

Es esmu pārliecināts, ka labas pārvaldības princips, kas balstās uz pārredzamības principu un informācijas apmaiņu, var kļūt par pamatu Eiropas Savienības prioritārā mērķa sasniegšanai cīņā ar nodokļu oāzēm, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgu kapitāla aizplūšanu.

Eiropas Savienībai arī starptautiski jāuzstājas vienoti un jācīnās par ESAO standartu uzlabošanu, lai panāktu, ka informācijas apmaiņa notiek automātiski, nevis pēc pieprasījuma. Šā iemesla dēļ es balsoju par labu šim ziņojumam.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es balsoju “par” šo ziņojumu, kas veicina labu pārvaldību nodokļu lietās, jo es uzskatu, ka efektīva cīņa pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir ļoti svarīga. Turklāt mums jāpārvar blokāde, kas uzlikta nodokļu jautājumiem Ministru padomē, un jāpastiprina laba pārvaldība nodokļu uzlikšanas jomā.

Ziņojumi: Magdalena Alvarez (A7-0006/2010), Leonardo Domenici (A7-0007/2010)

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es esmu par starptautisku sadarbību attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet es šaubos, vai administratīva sadarbība, kas virzīsies uz automātisku apmaiņu ar informāciju par visiem datiem attiecībā uz Eiropas pilsoņu aktīviem, ir vislabākais veids, kā panākt godīgu aplikšanu ar nodokļiem. Nodokļa atskaitīšana ienākuma izcelsmes vietā visām finanšu operācijām būtu daudz efektīvāka metode.

Šādai atskaitīšanai ienākuma izcelsmes vietā ir jābūt galīgam nodoklim. Tas varētu kļūt par Eiropas resursu. Tā sauktā “labā pārvaldība”, ko iesaka Eiropas Parlaments, pilnībā atklāj visus pilsoņu privātās dzīves aspektus. Tā sagrauj individuālo datu aizsardzību, ko paradoksālā veidā Eiropas Parlaments vēlas nosargāt SWIFT mapē. Tieši šo iemeslu dēļ es nebalsoju par labu šiem ziņojumiem.

Ziņojumi: Magdalena Alvarez (A7-0006/2010), Theodor Dumitru Stolojan (A7-0002/2010), Leonardo Domenici (A7-0007/2010)

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Lai gan nodokļu krāpšana ir jāapkaro, mēs nedrīkstam aizmirst, ka krāpšana viena pati nekad nebūtu novedusi mūs līdz ekonomiskajai krīzei, kuru tagad pārciešam. Šī ir kapitālisma strukturāla krīze, un to rada pats sistēmas domāšanas veids, tikumi, kurus Eiropas elites akli cildina. Es balsoju par šo dokumentu, jo es nosodu dzīšanos pēc personīgas peļņas uz kopējā labuma rēķina. Šis domāšanas veids ir pamats ne tikai krāpšanai nodokļu maksāšanā, bet arī Eiropas neoliberālismam, kas par Tūkstošgades attīstības mērķu neveiksmi ir atbildīgs daudz vairāk nekā nodokļu krāpšana, lai gan baidās to atzīt.

PVN, ko šis dokuments arī atbalsta, ir viena no šīs sistēmas novirzēm. Tas ir visnetaisnīgākais nodoklis pasaulē, jo visus pilsoņus pakļauj vienai un tai pašai nodokļu likmei, neskatoties uz milzīgajām atšķirībām ienākumos, kas raksturīgas neoliberālismam. Žēl, ka dokuments nerisina pamatproblēmu vai nemēģina beidzot iekļaut Eiropas politikas darba kārtībā jautājumu par kopējam labumam saražotās bagātības taisnīgu sadali.

Ziņojums: Marc Tarabella (A7-0004/2010)

  John Stuart Agnew un (grāfs) William Dartmouth (EFD), rakstiski. – Lai gan AKNP piekrīt vīriešu un sieviešu līdztiesībai, mēs noraidām katru ES mēģinājumu pieņemt tiesību aktus šajā jomā. Mēs uzskatām, ka šeit piemērotāki ir pasākumi valsts līmenī.

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju “par” Tarabella kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība Eiropas Savienībā, kā to atzīst Līgums par Eiropas Savienību un Eiropas Savienības Pamattiesību harta, ir pamatprincips, kas vēl arvien netiek īstenots visur vienādi.

Neskatoties uz atšķirīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm, profesionālu segregāciju un dzimumu stereotipiem, ziņojuma nolūks ir uzsvērt principu “vienāds atalgojums par vienādu darbu”, kā tas noteikts Kopienas līgumos kopš 1957. gada. Tas uzsver to, ka ekonomiskā, finansiālā un sociālā krīze, kas pārņēmusi Eiropas Savienību un pārējo pasauli, reāli ietekmē sievietes, viņu darba nosacījumus, viņu vietu sabiedrībā un sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā.

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Es vēlos paskaidrot savu balsojumu attiecībā uz Tarabella ziņojumu ar nosaukumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesība Eiropas Savienībā – 2009”. Bija vairāki grozījumi ar tiešām vai netiešām atsaucēm uz abortiem. Malta ir pret abortiem. Šajā jautājumā galveno politisko partiju starpā valda pilnīga vienprātība. Arī sabiedrības lielākā daļa piekrīt šim viedoklim. Turklāt svarīgs elements ir reliģiskais un morālais aspekts.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisija savā ziņojumā par vīriešu un sieviešu līdztiesību ES 2009. gadā norāda, ka ģimenes dzīves un profesionālās darbības savienošana, profesiju un nozaru segregācija pēc dzimuma, algu atšķirības un zems sieviešu nodarbinātības līmenis ir galvenās atšķirības starp dzimumiem. Šīs atšķirības sieviešu un vīriešu starpā īpaši saasinājušās pašreizējās ekonomiskās, finansiālās un sociālās krīzes dēļ. Es balsoju pret ziņojumu, jo uzskatu, ka tas tika izkropļots, iekļaujot tādus jautājumus kā, piemēram, abortu pieejamība un brīvi pieejamas konsultācijas par abortiem. Šie temati ir ļoti delikāti, un saskaņā ar subsidiaritātes principu tie ir dalībvalstīm individuāli lemjama lieta.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju “par” šo ziņojumu, jo sarežģītajā ekonomiskajā, finansiālajā un sociālajā situācijā svarīgāk nekā jebkad iepriekš ir īstenot vienu no svarīgākajiem Eiropas Savienības pamatprincipiem — vīriešu un sieviešu līdztiesību. Katrai dalībvalstij jānodrošina, lai tās abu dzimumu strādājošie saņemtu vienādu atalgojumu par vienādi vērtīgu darbu. Lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību, mums jānodrošina, lai vīrieši un sievietes dalītos atbildībā par ģimeni un mājsaimniecību. Ir ļoti svarīgi, lai tēva atvaļinājums tiktu drīz iekļauts direktīvā, tā radot nosacījumus tēvu iesaistīšanai bērna aprūpē. Cilvēku tirdzniecības upuri galvenokārt ir sievietes. Tāpēc es aicinu tās dalībvalstis, kurām vēl jāratificē Eiropas Padomes Konvencija par rīcību pret cilvēku tirdzniecību, darīt to bez kavēšanās.

  Carlo Casini (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā – 2009, kaut arī lielā mērā piekrītu tās saturam, jo mēs nevaram pieprasīt līdztiesību noteiktai cilvēku kategorijai, neliedzot to citai cilvēku kategorijai.

Es atsaucos uz 38. punktu, kas garantē sieviešu tiesības, nodrošinot viņām ērti pieejamus abortus. Vismazāko un vismazāk aizsargāto indivīdu (kādi ir nedzimušie bērni) iznīcināšanu nevar uzskatīt par veidu, kā apliecināt sieviešu cieņu un brīvību. Darbojas pret dzīvību vērsta sazvērestība, kas izmanto izmēģinātus un pārbaudītus krāpšanas veidus. Mums jāparāda, kas ir patiesībā.

Ārkārtīgi taisnīgu prasību savienošana kopā ar ārkārtīgi netaisnīgiem apgalvojumiem un vārdu nozīmju sagrozīšana ir tie stratēģiskie paņēmieni, kuri pierādījuši savu efektivitāti Eiropas Parlamenta balsojumos, bet man ar tiem nebūs nekā kopēja. Mēs nevaram runāt par abortu drāmu, kas ir pelnījusi politiķu, kā arī morālistu uzmanību, vienlaikus neatzīstot arī jaundzimušo tiesības vai nepieprasot pienācīgu izglītību vismaz attiecībā uz cieņu pret dzīvību un neorganizējot atbalsta veidus sarežģītas vai nevēlamas grūtniecības gadījumos, lai tai varētu ļaut nonākt līdz dabiskiem secinājumiem.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šo pieņemto ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību ES. Ziņojumā uzsvērts, ka steidzami vajadzīga Kopienas iniciatīva, lai efektīvi apkarotu vardarbību pret sievietēm. Šīs rezolūcijas pieņemšana integrē arī divas dimensijas, kuras es uzskatu par fundamentālām. Pirmkārt, ieteikums par tēva atvaļinājumu Eiropas līmenī. Ja līdztiesība ir vajadzīga nodarbinātībā, līdztiesībai ir jābūt arī sabiedrībā un ģimenes dzīvē. Šī rezolūcija skaidri parāda Komisijas atbildību par tiesību aktiem šajā jomā. Tomēr īstā lielā uzvara ar šo balsojumu ir tā, ka tas vēlreiz apstiprina tiesības uz abortu. Neviens Eiropas dokuments kopš 2002. gada nav atkārtoti apstiprinājis šīs tiesības, jo to nevēlējās viena labējā spārna partija. Sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības. Protams, ka ir daudz vairāk jādara saistībā ar informācijas, kontracepcijas un abortu reālo pieejamību, bet Tarabella ziņojums jāizmanto kā atbalsta pamatpunkts Eiropas tiesību aktu pilnveidošanai šajā jomā.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es šodien balsoju “par” šo ziņojumu, kas pēc būtības ir progresīvs, jo tā nolūks ir veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību, tostarp vecāku atvaļinājuma, bērna aprūpes, ģimenes vardarbības un atšķirīga atalgojuma jomās. Tas veicina arī ievērojami plašāku izpratni gan par sieviešu, gan vīriešu seksuālās veselības jautājumiem. Taču šis nav tiesību akta priekšlikums. Šis galvenokārt ir principu izklāsts, ko es labprāt atbalstu. Tas atbilst Darba un sociāldemokrātisko partiju izvirzītajiem principiem visā Eiropā. Ir jānorāda, ka noteikums par abortu pakalpojumiem ir pilnīgi un vienīgi atsevišķu dalībvalstu kompetences jautājums. Šo faktu ziņojums nemaina un nevar mainīt.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju pret ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību ES 2009. gadā, jo uzskatu, ka to izkropļoja tādu jautājumu iekļaušana kā, piemēram, aborta pieejamība un brīvi pieejamas konsultācijas par aborta izraisīšanu. Šie temati ir ļoti delikāti, un saskaņā ar subsidiaritātes principu tie ir vienīgi individuālām dalībvalstīm lemjama lieta.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es stingri atbalstu šo ziņojumu. Sieviešu un vīriešu līdztiesība jau ilgi ir Eiropas Savienības pamatprincips. Tomēr, neskatoties uz panākto progresu šajā jomā, vēl saglabājas daudzas nevienlīdzības izpausmes. Atšķirība starp sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeņiem sarūk, bet sievietes joprojām ir vairāk nodarbinātas nepilnas slodzes darbos un/vai līgumdarbos uz noteiktu laiku un vairumā gadījumu iestrēgst zemu atalgotos amatos. Nepilnā slodzē sievietes Eiropā strādā četras reizes vairāk nekā vīrieši. Atalgojuma starpība pēc dzimuma — 17,4 % — tikpat kā nav samazinājusies kopš 2000. gada. Lai nopelnītu tikpat daudz, cik vīrietis vidēji pelna kalendārajā gadā, sievietei vidēji jāstrādā līdz nākamā gada februārim, kopā 418 dienas. Globālā ekonomiskā, finansiālā un sociālā krīze liek sievietēm ciest “divkāršu triecienu”. Nozares, kurās viņas veido darbaspēka lielāko daļu, ir sabiedriskajā sektorā (piemēram, izglītība, veselība un labklājība), kurš tiek īpaši pakļauts darbavietu skaita samazināšanai. Turklāt, tā kā notiek pakalpojumu samazināšana, sievietes, kas izmantoja bērnu aprūpi un vecu cilvēku aprūpi, mācību atbalstu utt., ir spiestas atstāt darbu, lai šos pienākumus uzņemtos pašas.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Marc Tarabella ziņojumā ir skaidri uzsvērts vislielākais šķērslis dzimumu līdztiesībai. Es zinu, ka daži deputāti neuztver nopietni jautājumu par dzimumu līdztiesības trūkumu un ar to saistīto diskrimināciju pret sievietēm. Tomēr es zinu par šiem sarežģījumiem. Globālā ekonomiskā krīze ir saasinājusi situāciju, un izskatās, ka sievietes tiks “ziedotas” fiskālo izmaksu samazināšanas politikas labā, samazinot maternitātes pabalstus un izdevumus sociālajiem dienestiem. Tā kā sievietes tradicionāli ir vairāk pakļautas nabadzības un zemu ienākumu riskam, jo viņas pārtrauc vai izbeidz savu profesionālo karjeru ģimenes dzīves vārdā, dod priekšroku sava vīra karjerai vai bērnu un vecāku aprūpei, referents ierosina piemērotus veicināšanas līdzekļus. Tarabella kungs pareizi konstatē, ka princips “vienāda alga par vienādu darbu”, kas ir spēkā kopš 1957. gada līgumiem, nav ticis ievērots un sievietes dažās dalībvalstīs vēl arvien nesaņem tādu pašu atalgojumu par tādu pašu darbu kā vīrieši.

Bez tam ir izveidotas vairākas ES programmas, kuru mērķis ir palīdzēt ģimenēm ar bērniem, bet kuras tomēr nepiemin vientuļās mātes vai tēvus, kas dzīvo kopā ar bērniem. Prasība noteikt ar Eiropas līmeņa tiesību aktu apmaksātu tēva atvaļinājumu arī ir pareiza. Taisnīgs sieviešu un vīriešu atbildības sadalījums par ģimeni un mājsaimniecību palīdzēs uzlabot situāciju. Pieminēto iemeslu dēļ es piekrītu 2009.–2010. gada ziņojuma vērtējumiem un tāpēc balsoju par tā pieņemšanu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju “par” Tarabella ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2009. gadā, jo tajā ir priekšlikumi par konkrētiem un novatoriskiem pasākumiem un politiku attiecībā uz dzimumu līdztiesību. Direktīvas izstrādāšana par visu veidu vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu un tēva atvaļinājuma ieviešana Eiropas tiesību aktos ir tie priekšlikumi, kuri, manuprāt, ir būtiski dzimumu līdztiesības veicināšanai un garantijai, ka atbildība par ģimeni starp vīriešiem un sievietēm tiks sadalīta līdzīgākās daļās.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kaut kas nav kārtībā, ja Parlaments pieprasa ievērot, bet nevar to panākt.

Šādi būtiski un nopietni jautājumi ir pelnījuši, lai mēs tiem pievērstu uzmanību, par tiem diskutētu un censtos nonākt pie vislielākā kopsaucēja. Es pat neuzskatu, ka to būtu grūti panākt. Tomēr klusais un nemanāmais veids, kā šo pašu tematu aizsegā tiek ievilkti strīdīgi jautājumi, kļūst par nožēlojamu ieradumu. Parlaments vēlreiz ir kļuvis par vienkāršu apspriežu forumu ar visekstremālāko darba kārtību.

Es pilnīgi noteikti nevaru nenoraidīt šo mēģinājumu veicināt abortu liberalizāciju un kopā ar to nevērību pret cilvēka dzīvību un cieņu, kā ieganstu izmantojot atbalstu vīriešu un sieviešu līdztiesībai, un prettiesisko mēģinājumu saistīt abas šīs lietas un manipulēt ar dalībvalstu pilnvarām šajos jautājumos.

Šī apmātība ar seksuālās un reproduktīvās veselības izpratnes paplašināšanu, lai iekļautu abortus, kopā ar izdarīto spiedienu to īstenot it visur parāda viltīgās metodes, ko izmanto tie, kuri mēģina izskaistināt realitāti. Šis eifēmisms, kas radīts, lai apklusinātu sirdsapziņu, nevar to padarīt mazāk brutālu, vardarbību pret sievietēm mazāk nežēlīgu vai šo stratēģiju mazāk nožēlojamu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) “Vardarbība pret sievietēm, iespējams, ir visapkaunojošākais cilvēktiesību pārkāpums… Tā nepazīst ne ģeogrāfiskas, ne kultūras, ne bagātības robežas. Tik ilgi, kamēr tā turpinās, mēs nevaram uzskatīt, ka notiek reāls progress ceļā uz līdztiesību, attīstību un mieru.” Šie ir Apvienoto Nāciju Organizācijas bijušā ģenerālsekretāra Kofi Annan vārdi, un tie diemžēl vēl arvien ir spēkā. Šodien dzimumu diskriminācija attīstītajā pasaulē un Eiropā pastāv tāpēc, ka tā ir strukturāla problēma, un tā ir problēma, kas nopietni atsaucas uz iespēju nevienlīdzību. Šodien vēl arvien pastāv atšķirības starp vīriešiem un sievietēm izglītībā, valodā, mājas pienākumu sadalē, piekļuvē darbam un profesionālo pienākumu veikšanā. Es uzskatu, ka piekļuve darbam un attīstība darbā un darba veikšanā, lai tas būtu privātais sektors vai sabiedriskie pakalpojumi, vai pat politika, ir jābalsta uz indivīda panākumiem un īpašībām neatkarīgi no dzimuma. Tomēr es balsoju pret rezolūciju tajā iekļauto jutīgo jautājumu, piemēram, abortu pieejamības, dēļ, kas ir tikai dalībvalstu kompetences jautājums.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šīs rezolūcijas pieņemšana Parlamentā bija izšķirīga, neskatoties uz konservatīvo labējo vēlmi to izjaukt, jo tā nostiprina svarīgas tiesības sievietēm. Neskatoties uz dažiem trūkumiem, ziņojumā izdevies izcelt svarīgus jautājumus, piemēram, tēva atvaļinājuma nepieciešamību saistībā ar dzemdību atvaļinājumu, jautājumu par seksuālām un reproduktīvām tiesībām un nepieciešamību pastiprināt cīņu pret nevienlīdzību un diskrimināciju darbavietā, pret vardarbību un sieviešu un meiteņu tirdzniecību, kā arī nosodījumu nabadzībai un daudzu sieviešu nodarbināšanai nenoteiktā, slikti apmaksātā darbā.

Bija svarīgi vēlreiz paust atbalstu domai, ka “sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības, īpaši izmantojot ērtu piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem un abortiem”.

Šī rezolūcija ir īpaši nozīmīga Starptautiskās sieviešu dienas simtgades un Pekinas platformas 15. gadadienas svinību priekšvakarā. Cerēsim, ka tā tiks īstenota dzīvē.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Jā, sievietes saskaras ar īpašām grūtībām. Tomēr, kā parasti notiek šajā Parlamentā, sākotnējais nodoms bija labs, bet tas noveda pie sagrozītas analīzes un patvaļīgiem priekšlikumiem.

Šis ziņojums attēlo Eiropas sabiedrības karikatūru, kas iezīmīga ar ikdienišķu un sistemātisku naidīgumu pret sievietēm: atveseļošanas politika piekopj acīm redzamu seksismu, jo tiecas palīdzēt nozarēm, kurās nodarbināti vīrieši, tāda pati ir arī stingrā budžeta politika, jo ietekmē feminizētos sabiedriskos sektorus… Turpretī absolūti tiek noklusētas sekas, kādas Eiropā rada masveidīgā imigrantu iedzīvotāju klātbūtne, kuru kultūra un ikdienas prakse sievietēm nosaka zemāku statusu, kas atrodas gaismas gadu attālumā no mūsu vērtībām un mūsu jēdzieniem.

Tiek klusēts arī par negatīvajām sekām, ko rada jūsu runāšana par totālu vienlīdzību: Sievietes pakāpeniski zaudē īpašās un likumīgās sociālās tiesības, kas iegūtas, atzīstot viņu mātes lomu. Visbeidzot, tiek klusēts arī par vecāku algām, kas ir vienīgais veids, kā sievietēm ļaut izvēlēties starp profesionālo un ģimenes dzīvi vai kā tās abas apvienot.

Nobeigumā, kad es redzu tik daudzus mūsu kolēģus deputātus histēriskā aizrautībā nosakām vispārējus, masveidīgus un obligātus abortus, kas ir iecelti pamatvērtību rangā Eiropai, kura ir ceļā uz kolektīvu pašnāvību, man pretēji savai gribai jāsāk nožēlot, ka viņu mātes ir dzimušas, nevis iznīdētas abortos.

  Jacky Hénin (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Lai gan es kategoriski iebilstu pret visiem ES negatīvajiem pasākumiem — un tādu ir daudz, es tos atbalstu, ja lietas attīstās pareizajā virzienā. Šajā ziņojumā ir izteikti stingri aicinājumi (sevišķi Eiropas Komisijai) attiecībā uz nevienlīdzīgo attieksmi, kurā cieš sievietes, tēva atvaļinājuma ieviešanu, vardarbības pret sievietēm izskaušanas gada ieviešanu un tiesībām uz brīvi pieejamu kontracepciju un abortiem. Ziņojumā arī tiek uzsvērts, ka sievietēm ir jābūt pieejamām bezmaksas konsultācijām par abortiem.

Tādēļ mana pozitīvā balsojuma iemesls ir panāktais uzlabojums, bet šim uzlabojumam ir jābūt skaidrāk redzamam praksē.

Tas vēl būtiskāk ir tādēļ, ka es varu tikai izteikt nožēlu par Parlamenta vairākuma atteikumu atbalstīt Eiropas Sieviešu tiesību hartas, Eiropas dzimumu savstarpējās vardarbības uzraudzības centra un “Starptautiskās vienlīdzīgā atalgojuma dienas” izveidi. Tāpat šis Parlaments nav mēģinājis novērst dziļākos cēloņus šai nevienlīdzībai, kuri ir meklējami tikai tirgus likumiem pakļautajā ekonomiskajā sistēmā, ko Eiropa piemēro ikdienā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan dzimumu līdztiesība Eiropas Savienībā ir viena no pamattiesībām, kas ir atzīta Līgumā par Eiropas Savienību, daudzās jomās saglabājas nevienlīdzība nepieņemamā līmenī. Ir skaidrs, ka vēl arvien saglabājas milzīgas problēmas, un tāpēc ES iestādēm obligāti jāstrādā, lai konstatētu un meklētu pozitīvus risinājumus šiem jautājumiem visur, kur vien tie Eiropas Savienībā pastāv.

  Gunnar Hökmark, Christofer Fjellner un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. – (SV) Šodien, 2010. gada 10. februārī, Zviedrijas konservatīvie balsoja pret ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību – 2009 (A7-0004/2010). Kaut arī mēs atbalstām referenta vēlmi uzlabot sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropā, mēs neuzskatām, ka pareizais ceļš ir iejaukšanās dalībvalstu suverenitātē, izmantojot prasības par tā saukto budžeta plānošanu pēc dzimumu līdztiesības principa, mudinot dalībvalstis nesamazināt sociālos pabalstus un ar tiesību aktiem nosakot kvotas. Līdztiesība ir jāpanāk individuālā līmenī, paplašinot iespējas pašam ietekmēt savu situāciju, nevis izmantojot tiesību aktus Eiropas līmenī un žestu politiku, piemēram, īpaši noteiktas dienas, ES papildu iestādes un ES Sieviešu tiesību hartu. Jau ir ES Pilsoņu brīvību un cilvēktiesību harta, ko ir nostiprinājis Lisabonas līgums un kas attiecas arī uz sievietēm. Mums ir jāiestājas par subsidiaritātes principu. Tādēļ galīgajā balsojumā mēs balsojām pret šo ziņojumu, kaut arī tajā, saprotams, ir punkti, kurus mēs atbalstām; piemēram, mēs pilnībā atbalstām paziņojumu, ka sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par X atzinumu un par vairumu no 38. punkta daļām, atturoties balsojumā par 38. punkta vienu daļu šādu iemeslu dēļ:

sieviešu seksuālās un reproduktīvās tiesības ir jāievēro kā galvenais princips, jo īpaši vīriešu un sieviešu līdztiesības kontekstā, ko nodrošina ES Pamattiesību harta (23. pants).

Tomēr es uzskatu, ka sievietēm ir jāiemācās aizsargāt pašām sevi pret nevēlamu grūtniecību; citiem vārdiem sakot, ja ir ērta piekļuve kontracepcijai un specializētam padomam, aborti ir grūtāk attaisnojami.

Daudzi mani vēlētāji Rumānijā būtu vīlušies, ja es balsotu citādāk. Turklāt, kā ir uzsvērts 2006. gada ziņojumā, kuru uzdeva sagatavot Rumānijas prezidents, vēl arvien dzīva mūsu atmiņās ir pagātne, kad komunistu partija veica drakoniskus pasākumus pret abortiem, lai nodrošinātu partijas kontroli pār sieviešu privāto dzīvi. Daudzas sievietes gāja bojā pēc nelikumīgiem abortiem, kas tika veikti bez medicīniskas aprūpes.

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnībā atbalstu rezolūcijas virzošo jēgu, kura ir vērtīga ar to, ka tā balstās uz pieņēmumu, ka debates par demogrāfiskām pārmaiņām ir saistītas ar debatēm par nepieciešamajiem pasākumiem, lai cīnītos pret ekonomiskās un finansiālās krīzes ietekmi uz darba tirgu.

Uzskatot, ka mūsu analīze par progresu Lisabonas mērķu sasniegšanā nav iepriecinoša, mēs atzinīgi vērtējam rezolūcijā pausto aicinājumu paātrināt dalībvalstīs izmaiņas tiesību aktos, padarīt stingrākas pienākuma neizpildes procedūras un veicināt sieviešu lielāku līdzdalību darba tirgus galvenajās nozarēs, kas atspoguļo viņu sasniegtos mērķus, ciktāl tas attiecas uz apmācību.

Līdz ar to mans pienākums ir izteikt savu pilnīgo neapmierinātību, kas jau ir pausta balsošanas stadijā, par šo kaitīgo vēlmi veicināt abortu sabiedrību, nodrošinot stimulus brīvi pieejamai grūtniecības pārtraukšanai.

Pieņēmums, ka sievietēm ir jābūt brīvāk pieejamai abortu veikšanai, lai atgūtu savas tiesības uz seksuālo brīvību, ir pretrunā ne tikai ar vispārējo laicīgo morāli, bet arī ar tiem principiem, kas paredzēti Z apsvērumā, kas nosaka, ka Eiropas rīcībai ir būtiski veicināt “augstāku dzimstības līmeni, lai apmierinātu nākotnes prasības”. Es stingri palieku pie savas apņēmības veicināt atbildīgu seksuālo kultūru.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Sievietes ir galvenie upuri ekonomiskajai un sociālajai krīzei, ko ir izraisījusi Eiropas Savienības neoliberālā politika. Krīzes dēļ palielinās nedrošu darbavietu un piespiedu nepilna laika darbavietu skaits. Patriarhāts vēl arvien pilnībā caurvij mūsu sabiedrību. Pēdas tajā ir atstājusi pārliecinošā atgriešanās pie reliģiski pamatotas vainas meklēšanas, un sievietes vienmēr ir šo pārmaiņu galvenie upuri.

Tādēļ ir gandarījums redzēt, ka Eiropas Parlaments darba kārtībā iekļauj tik būtisku jautājumu kā sieviešu un vīriešu līdztiesība. Tomēr ir kauns, ka šis dokuments nepievēršas neoliberālisma nevienlīdzīgajam raksturam pēc būtības. Neoliberālisms ir atbildīgs par daudzām problēmām, ko sievietes ir pārcietušas, un, padziļinot nevienlīdzību dzimumu starpā, tas rod vēl vienu veidu, lai uzplauktu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vīriešu un sieviešu nevienlīdzība dažādos līmeņos profesijas, nozares vai dažādu stereotipu ziņā ir gadu gaitā kļuvusi neskaidra. Vīriešu un sieviešu līdztiesība Eiropas Savienībā arvien vairāk kļūst par realitāti, un, kaut arī vēl arvien notiek diskriminācijas gadījumi, mēs redzam sākumu ļoti pozitīvai situācijas attīstībai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Lai gan sieviešu vienlīdzīgu iespēju jomā ir bijuši daudzi uzlabojumi, vēl arvien ir daudz darāmā. Viens no vissteidzamākajiem jautājumiem ir nodrošināt lielāku atbalstu profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošanai, kas daudzām sievietēm, jo īpaši vientuļajām mātēm, ir nepārvarams šķērslis. Fakts, ka vīriešiem tomēr visdrīzāk tiek uzticēti atbildīgi amati, pierāda, ka līdztiesību darbā var panākt tikai, mainot attieksmi un nevis nosakot kvotas, jo īpaši tādēļ, ka kvotas ir strīdīgas un viegli var izraisīt konfliktu. Tā kā šis ziņojums neņem vērā aizrādījumu, ka dzimumu līdztiesības integrēta pieeja var pavērsties arī pretējā virzienā, es esmu balsojis pret šo ziņojumu.

  Mariya Nedelcheva (PPE), rakstiski. – (FR) Rezolūcija par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā man šķiet pilnīgi līdzsvarota, un es atzinīgi vērtēju to darbu, ko ir veicis Tarabella kungs, lai sasniegtu šo rezultātu. Kliedzoša nevienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm pašreiz vēl arvien pastāv nodarbinātības jomā, jo īpaši, runājot par atalgojuma atšķirībām vai pat par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Šajā jomā vēl arvien ir jāstrādā.

Turklāt attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo tiesību aizsardzību ir būtiski, ka sievietēm ir piekļuve kontracepcijai un abortiem. Sievietēm ir jāpiešķir fiziska autonomija. Tādēļ es balsojumā atbalstīju pasākumus saistībā ar šo tiesību aizsardzību.

Visbeidzot, es balsoju pret priekšlikumu izveidot Eiropas Sieviešu tiesību hartu, jo, kopš ir stājies spēkā Lisabonas līgums, Pamattiesību harta, kas ietver sieviešu tiesības, veido līgumu neatņemamu sastāvdaļu. Šī harta ir juridiski saistoša, un tā ļauj sievietēm saņemt tādu pašu aizsardzību kā vīriešiem.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Rumānijā 1967. gadā tika pieņemts dekrēts, ar kuru aizliedza abortus, un tas nozīmēja, ka sievietes zaudēja tiesības izvēlēties, vai turpināt grūtniecību vai pārtraukt to. Šim aizliegumam bija dziļi traumējoša ietekme uz Rumānijas sabiedrību, liekot mums apzināties to, cik šāds lēmums ir bīstams.

Sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības. Tādēļ es balsoju par visiem tiem aspektiem Tarabella ziņojumā, kuri attiecas uz ērtu piekļuvi kontracepcijai un abortiem, un galu galā par šo ziņojumu kopumā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien izskatāmā ziņojuma sarežģītība jau bija acīm redzama, strādājot Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā, kurā smieklīgs triju balsu vairākums un EP deputātu masveida prombūtne ļāva pieņemt šo dokumentu.

Es uzskatu, ka kopš 1975. gada ir bijuši efektīvi tiesību akti par sieviešu aizsardzību. Es tādēļ uzskatu, ka mums ir nevis jācenšas ierosināt jaunas direktīvas, bet jānodrošina, lai valdības pilnībā piemērotu pašreizējos tiesību aktus.

Tādēļ, kaut arī es nevēlos balsot pret šo ziņojumu, kurā noteikti ir daži pozitīvi aspekti, es izvēlos nošķirt sevi no pārējiem aspektiem, lai uzsvērtu savu neapmierinātību par noteiktām daļām, sevišķi par tām, kuras attiecas uz abortiem, par kuriem mums, katoļiem, dabiski nav vēlēšanās meklēt kompromisu.

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Kaut arī es neesmu pret abortiem, es balsoju pret 38. punktu, jo tas var tikt interpretēts kā šīs prakses veicināšana. Es arī atbalstu to, ka kontracepcijai un izglītībai par šiem jautājumiem ir jākļūst ērtāk pieejamai, jo tas ir vislabākais veids, kā izvairīties no nevēlamas grūtniecības. No otras puses, es uzskatu, ka ir kopienas, kuras dažādu iemeslu dēļ vēlas paturēt tiesības kontrolēt abortus valsts līmenī, un tām ir jāļauj to darīt. Šī ir joma, kurā ir jāpiemēro subsidiaritātes princips. Es nedomāju, ka labākais risinājums ir šā jautājuma apspriešana ziņojumā par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es esmu balsojumā atbalstījusi ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā, jo tas ir saskaņā ar manu pamatpārliecību, ka sievietēm ir neierobežotas tiesības uz autonomiju, jo īpaši attiecībā uz savām seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām kopā ar ērtu piekļuvi kontracepcijai un abortiem. Šīs tiesības ir modernas Eiropas sabiedrības koncepcijas un paštēla būtiska daļa.

  Alf Svensson (PPE) , rakstiski. – (SV) Vakardienas balsojumā es balsoju pret ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību. Tas bija galvenokārt tādēļ, ka pēc manām domām daudzi punkti šajā ziņojumā ir pretrunā subsidiaritātes principam, piemēram, jautājumā par kvotām. Es atturējos no balsošanas par X apsvērumu un 38. punktu, kas attiecas uz sieviešu piekļuvi abortiem. Es domāju, ka pašreizējais formulējums būtu pretrunā subsidiaritātes principam. Kā vispārēju principu es uzskatu to, ka mums Eiropas līmenī nav jātērē savs laiks jautājumiem, par kuriem lemt valsts līmenī ir tiesības pašām dalībvalstīm atsevišķi. Saprotams, es atbalstu Zviedrijas nostāju šajā jautājumā, proti, ka lēmums par abortiem galu galā ir lēmums, kas jāpieņem attiecīgajām sievietēm, nevis likumdevēju lēmums.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība pašreiz pārdzīvo masveida ekonomisku, finansiālu un sociālu krīzi, kas nopietni ietekmē sieviešu profesionālo un privāto dzīvi. Dzimumu nošķiršana profesionālajā jomā, atalgojuma atšķirība un grūtības saskaņot profesionālo un personīgo dzīvi ir šķēršļi sieviešu pilnīgai līdzdalībai darba tirgū. Neskatoties uz uzlabojumiem darba vietā un to sieviešu pieaugošo skaitu, kuras ieņem atbildīgus amatus, vēl arvien ir vajadzīga labāka izpratne par vienlīdzīgu attieksmi. Mums šis ziņojums ir jāvērtē atzinīgi, jo tas mums rada iespēju atkārtoti noteikt pamatnostādnes par atšķirību izskaušanu starp vīriešiem un sievietēm darba tirgū. Tikai tad Eiropas Savienība var sasniegt savus izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas mērķus. Noteikumu iekļaušana attiecībā uz “seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām” ziņojumā tomēr ir neveiksmīga, kas parādās ekonomiskas krīzes kontekstā un kas pats galvenokārt attiecas uz šīs krīzes ietekmi uz sieviešu darba apstākļiem un sieviešu vietu sabiedrībā. Iepriekšminēto iemeslu dēļ un tādēļ, ka netika apstiprināti ierosinātie 38. punkta grozījumi, kurus es atbalstīju un uzskatīju par būtiskiem dokumenta struktūrai, es balsoju pret ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret ziņojumu, jo mana pamatpārliecība neļauj man atzīt neierobežotas tiesības uz abortiem un reproduktīvo brīvību. Manuprāt, tiesības uz dzīvību ir pamattiesības, kuras ir jāaizstāv un jāievēro visos gadījumos. Citas ziņojuma daļas ir pilnīgi pieņemamas, un tās demonstrē, ka Eiropa ir panākusi progresu virzībā uz sieviešu līdztiesību. Vēl viena pozitīva iezīme ir tā, ka lielāka nozīme tiek piešķirta saistībām attiecībā uz ģimeni.

  Marina Yannakoudakis (ECR), rakstiski. – ECR grupa ir spēcīgāka vīriešu un sieviešu līdztiesības atbalstītāja, un tā jo īpaši atbalsta vienlīdzīgu atalgojumu un vienlīdzīgas iespējas darba vietā. ECR grupa ir nolēmusi balsot par labu tiem punktiem, kas šādi atbalsta līdztiesību. ECR grupa tomēr nobalsoja pret šo rezolūciju divu konkrētu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs iebilstam pret visiem tiem tiesību aktiem, kuri pieņem, ka sieviešu veselība, izglītība un reproduktīvās tiesības ir nevis dalībvalstu, bet ES atbildība. Otrkārt, kaut arī ECR grupa pilnībā atbalsta vajadzību pēc maternitātes un paternitātes noteikumiem, mēs esam izvēlējušies atturēties no šādām atsaucēm šajā ziņojumā, jo mēs iebilstam pret tādu ģimenes politiku, kas tiek diktēta Eiropas līmenī; šis ir jautājums, par ko ir jālemj valstu valdībām.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo rezolūciju. Tā drīzāk šķir, nevis vieno vīriešus un sievietes. 36. punkta formulējums nemaz nav nevainīgs: “sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības, īpaši izmantojot ērtu piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem un abortiem”. Referents arī uzstāj, ka sievietēm ir jānodrošina bezmaksas piekļuve konsultācijām par abortiem. Tomēr abortu jautājums ir vienīgi dalībvalstu kompetencē. Tā kā šī rezolūcija nav juridiski saistoša, to nevar izmantot, lai izdarītu spiedienu ar mērķi liberalizēt abortus. Tad Parlaments prasa, lai tiktu izskausti seksisma stereotipi, jo īpaši par vīriešu un sieviešu darbu ģimenē. Rezolūcija uzsver nozīmi, kāda ir pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes nodrošināšanai, bērnu aprūpes pakalpojumiem un palīdzības nodrošināšanai veciem cilvēkiem un citām apgādājamām personām. Tādējādi Parlaments tiecas graut dabisko ģimeni kā vietu, kur notiek socializācija un solidaritāte paaudžu starpā. Šī rezolūcija nepiedāvā nekādu pievienoto vērtību sievietēm vai vīriešiem, vai Savienībai. Žēl, jo cieņa pret cilvēkiem, kuri ir atšķirīgi, un vienlīdzīgu iespēju veicināšana vīriešiem un sievietēm ir reāla sociāla problēma.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Es balsoju pret šo rezolūciju. Referents Tarabella kungs nav ņēmis vērā valsts kontekstu. Morāle ir daļa no pasaules uzskata, kas iekļauts valsts tiesību sistēmā. Mēģinājums ieviest Polijas tiesību aktos iespēju neierobežotai piekļuvei abortiem ir kaut kas nedabisks, un ir acīm redzams, ka tas izraisīs opozīciju. Rīkojoties saskaņā ar savu sirdsapziņu un ņemot vērā Polijā spēkā esošos juridiskos noteikumus, es balsoju pret šo rezolūciju. To darot, es esmu devis skaidru signālu, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu vienīgie likumdevēji šādos delikātos jautājumos ir visas 27 dalībvalstis.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0069/2010

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es kopumā balsojumā atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) Pušu konferences 15. sanāksmei. Es atbalstīju arī grozījumus par zilās tunzivs iekļaušanu CITES II pielikumā saskaņā ar nesenajiem ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Ad hoc komitejas ierosinājumiem, kas atbalstīja paziņojumu par zilās tunzivs iekļaušanu CITES II pielikumā. Pēc tam Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Ģenerālā asambleja nolēma ievērojami samazināt zilās tunzivs nozveju par 13 500 tonnām, un Eiropas Komisija atkārtoti pauda bažas par tunzivju krājumu samazināšanos un apņēmās veikt pamatīgākus zinātniskus pētījumus.

Es saprotu, ka bioloģiskās daudzveidības zudums ir nopietna problēma visā pasaulē, un es uzskatu, ka citiem dzīvniekiem ir jābūt citu saglabāšanas priekšlikumu uzmanības centrā. Es uzskatu, ka šī konference ir svarīga daudzu sugu izdzīvošanai un ilgtspējai. Kopumā es uzskatu, ka pilnīgs starptautisks tunzivju tirdzniecības aizliegums — tā iekļaušana I pielikumā — būtu priekšlaicīgs, jo tas radītu nozares krīzi bez nekāda konkrētu faktu pamatojuma.

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Attiecībā uz rezolūciju par galvenajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) Pušu konferences 15. sanāksmei es balsoju pret zilās tunzivs zvejas aizliegumu. Iemesls tam ir tāds, ka aizliegums ļoti negatīvi ietekmēs Maltas zvejnieku iztiku. Maltas zvejnieku lielākā daļa nav spējīgi zvejot alternatīvas sugas un alternatīvās zvejas vietās tā tradicionālā veida dēļ, kādā zveja tiek veikta. Turklāt esmu pārliecināts, ka attiecībā uz zilo tunzivi nav ievēroti kritēriji iekļaušanai CITES sarakstā.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es nobalsoju par CITES konvencijas ziņojumu. Dzīvnieku un augu sugas izzūd ar ātrumu, kas ir tūkstoš reižu lielāks par dabisko ātrumu. Cilvēku darbība palielina šo izzušanas ātrumu un apdraud bioloģisko daudzveidību. CITES ir galvenais rīks starptautiskajos centienos apkarot primāro apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, apkarot nelegālu tirdzniecību un izdot attiecīgu regulu par savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību.

Es atbalstu tos, kuri grib, lai starptautiskās tiesībsargājošās iestādes vairāk iesaistītos noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem un augiem izbeigšanā un lai tās pievērstos briesmām, ko var radīt elektroniskā tirdzniecība. Es atbalstu arī ieteikumu par vienības stiprināšanu cīņai pret vides noziegumiem.

Es vēlos vērst uzmanību uz to, kā CITES pasākumi ietekmēs trūcīgo lauku iedzīvotāju nodarbošanos un tos, kuru iztika ir atkarīga no tirdzniecības ar noteiktām sugām. Mums jāturpina palīdzēt šīm valstīm izmantot CITES sarakstu, lai tādējādi mēs varētu strādāt ar tiem, kuri ir atkarīgi no savvaļas dzīvniekiem un augiem savā teritorijā.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments aicina pilnīgi aizliegt zilās tunzivs starptautisko tirdzniecību. Būdama Sète baseina vēlēta pārstāve, es nebalsoju par šo pasākumu: pašlaik nav panākta vienošanās par šo aizliegumu ne zinātnieku starpā, ne arī, jāpiebilst, vides asociāciju starpā. Ja tomēr starptautiskajā Dohas konferencē martā šāds radikāls aizliegums tiktu pieņemts, es aicinātu Eiropas Komisiju nebloķēt finansiālu kompensāciju, kas dalībvalstīm varētu būt jāmaksā zvejniekiem. Zvejnieki pēdējos gados ir centušies, cik iespējams, lai ievērotu liegumu kvotas, modernizētu savu floti un tā tālāk. Būtu nepareizi viņus piespiest turpmāk mainīt profesiju, nepiešķirot viņiem ievērojamu finansiālu atbalstu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju “par” rezolūciju ar nosaukumu “CITES Pušu konferences galvenie mērķi”, jo nākamajā Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem Pušu konferencē jāpastiprina bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska cilvēces labklājībai un izdzīvošanai. Mums jābūt vērienīgiem un jāpieprasa visu to sugu aizsardzība, kurām draud iznīkšana.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) ir galvenā globālā vienošanās, kas ir spēkā par savvaļas sugu saglabāšanu. Tās nolūks ir novērst šo sugu pārmērīgu izmantošanu starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Savienība konstruktīvi piedalītos Pušu 15. konferencē nākamā gada martā.

Es atzīstu, ka apdraudēto dzīvnieku un augu sugu saglabāšana ir svarīga planētas bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskā līdzsvara nosargāšanai, un es piekrītu, ka ilgtspējīga attīstība paredz dabas resursu saprātīgu izmantošanu, netraucējot darbībām, kas nepieciešamas attīstībai.

Tāpēc tagad, kad tiek apspriestas izmaiņas CITES pielikumos, es atzīstu arī to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai būtu pietiekama apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzība, nepakļaujot riskam vai neatstājot aizmirstībai nevienu darbību, kas nodrošina daudzu kopienu ekonomisko un sociālo dzīvotspēju.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) ir bijusi kā svarīgs rīks apdraudēto augu un dzīvnieku sugu saglabāšanai, īpaši to sugu, kuras piesaista komerciālu interesi un tāpēc ir jāaizsargā un jābagātina. Mēs saprotam, ka lēmumi par izmaiņām šajā konvencijā, tostarp tās pielikumos, ir svarīgi, jo ļauj mums atzīt un pienācīgi ņemt vērā apliecinātās izmaiņas sugu saglabāšanas statusā. Šiem lēmumiem jābalstās uz datiem un jābūt pamatotiem ar zinātniskiem atzinumiem. Mēs neuzskatām, ka priekšlikums par zilās tunzivs (Thunnus thynnus) iekļaušanu CITES I pielikumā ir pamatots, ņemot vērā pieejamos datus. Mums jāatceras, ka Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) pēdējā sanāksmē 2009. gada novembrī eksperti izteica viedokli, ka suga tiek pārzvejota, bet tas nenorāda uz pilnīgu zvejas aizliegumu. Ieteikumi norādīja uz nozvejoto lomu būtisku samazināšanu, kuri bija robežās no 8 000 līdz 15 000 tonnām ar 13 500 tonnām kā noteiktu robežu. Šajos apstākļos mēs uzskatām, ka mums jāsagaida izvērtējums un ieteikums no ekspertiem, kas stingri seko stāvoklim 2010. gadā.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju. Viens no tās mērķiem ir zilās tunzivs saglabāšana, kas ir būtisks komponents jūras vides bioloģiskās daudzveidības līdzsvarā.

Starptautiskās tirdzniecības aizliegums attiecībā uz zilo tunzivi ļaus mums saglabāt savus zilās tunzivs krājumus, kurus apdraud pārzveja.

Tomēr Eiropai būs jāpārbauda pasākumi, ko veiks trešās valstis, jo kā mēs izskaidrosim saviem zvejniekiem Eiropā, ka Japānas, Libānas vai Tunisijas traleru apkalpes pavisam legāli izlaupa mūsu zilās tunzivs krājumus?

Mums būs jāpievēršas arī sarunām par ekskluzīvas ekonomiskas jomas organizēšanu, kas dos iespēju turpināties maza apjoma zvejniecībai, jo tā neapdraud resursus.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju “par” aizlieguma noteikšanu tirdzniecībai ar zilo tunzivi un līdz ar to par kompensāciju tunzivju nozarei, kas paredzēta grozījumā, kuru parakstīju arī es un kurš daļēji tika pieņemts. Tādējādi zilā tunzivs ir jāiekļauj Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) I pielikumā, uz kuru attiecas vispārējs izņēmums vietējai tirdzniecībai, kas ļaus mazā apjomā krasta zvejniecību turpināt, un stingrāka nelegālās zvejniecības kontrole. Mums ir jāpievēršas ne tikai šai apdraudētajai sugai, kuras krājumi pēdējos 10 gados ir samazinājušies par 60 %, bet arī jārada nosacījumi būtiskai palīdzībai zvejniekiem un kuģu īpašniekiem, kurus šis pasākums ietekmēs. Tas ir obligāti.

  Danuta Jazłowiecka (PPE), rakstiski. – Es balsoju par zilās tunzivs iekļaušanu CITES I pielikumā, jo lielākā daļa ekspertu Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Ad hoc konsultatīvajā komitejā uzskatīja, ka pieejamie pierādījumi ir pietiekams pamats priekšlikumam par iekļaušanu. Suga ir piedzīvojusi ievērojamu samazināšanos, ir tikusi lielā mērā pārzvejota un to apdraud pārmērīgs izmantojums starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc tā atbilst kritērijiem, kas noteikti iekļaušanai CITES I pielikumā.

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Zilās tunzivs pašreizējais stāvoklis nav ilgtspējīgs, un tās izdzīvošanu var garantēt vienīgi, samazinot kvotas; es varētu piebilst, ka šīs kvotas vienmēr ir bijušas augstākas par zinātnisko aprindu ieteiktajām robežām. Zilās tunzivs iekļaušana Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) I pielikumā un turpmākais aizliegums par starptautisku komerciālu tirdzniecību ar šo sugu ir risinājums, kas vislabāk garantē sugas atveseļošanos. Tomēr ir jānorāda, ka dažas zivsaimniecības nozares ir rīkojušās atbildīgi, ievērojušas kvotas un pielāgojušās visām prasībām, kas noteiktas pēdējos gados. Šā iemesla dēļ es balsoju “par” tādu nosacījumu ievērošanu zilās tunzivs iekļaušanai CITES I pielikumā, kādi beidzot tika pieņemti: Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 grozījums, kas nosaka vispārēju izņēmumu vietējai tirdzniecībai; Eiropas Savienības finansiālu atbalstu cietušajiem kuģu īpašniekiem; un pastiprinātu kontroli un sodus, lai apkarotu nelegālu un neregulētu zveju. Es balsoju arī par to, lai uz 18 mēnešiem tiktu atlikta zilās tunzivs iekļaušana I pielikumā saistībā ar neatkarīgu zinātnisku ziņojumu. Šis priekšlikums netika pieņemts.

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien, 2010. gada 10. februārī, Eiropas Parlaments tikai aicināts paust savu viedokli par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) Pušu konferences 15. sanāksmei Dohā (Katarā) 2010. gada 13.–25. martā. Lai gan Parlamentam ir tikai konsultatīva loma, es tomēr domāju, ka ir svarīgi parakstīt un balsot par grozījumu, kas cenšas nepieļaut sarkano korāļu iekļaušanu Konvencijas II pielikumā, kas būtu ievērojami samazinājis sarkano korāļu kā apdraudētas sugas zveju un tirdzniecību. Corallium spp iekļaušana II pielikumā patiešām šķiet pārmērīga piesardzība, un tā nebalstās uz pienācīgiem zinātniskiem datiem. Turklāt ekonomiskās un sociālās sekas, kādas šī iekļaušana varētu izsaukt Itālijas ekonomikā un jo īpaši dažos reģionos Itālijas dienvidos, radīja manī lielas bažas un lika man balsot par šo grozījumu. Faktiski es domāju, ka ir lietderīgāk dot mūsu uzņēmumiem šajā nozarē vairāk laika savas ražošanas restrukturizēšanai un tādējādi saglabāt konkurētspēju tirgū.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Zilajām tunzivīm draud izzušana, jo šā resursa pārmērīgā zveja netiek kontrolēta. Zilo tunzivju tirgošanas aizliegums pašlaik šķiet neizbēgams. Tā mērķis ir aizsargāt šo sugu. Zinot par šo problēmu, daudzi zvejnieki, īpaši Francijas zvejnieki, gadiem ilgi ir darījuši visu, kas viņu spēkos, lai savas laivas pielāgotu noteikumiem un ievērotu zvejas kvotas, kas nodrošina zilo tunzivju izdzīvošanu. Šie zvejnieki, kurus jau ir stipri skārusi krīze, būs šāda pasākuma galvenie upuri, kas nepieciešams nelegālas zvejošanas un slepenu rūpniecisku tīklu izmantošanas dēļ. Šiem zvejniekiem nav jāiznes uz saviem pleciem viss šo pasākumu smagums.

Mēs nevaram aicināt viņus ziedoties planētas vārdā, kamēr valstis, kas pulcējās Kopenhāgenā, ir parādījušas, ka izvairās no šā jautājuma. Tāpēc jāpiemēro ANO princips par kopīgu atbildību par vides problēmām un zvejnieku centieni jākompensē ar ieguldījumu no Eiropas Savienības. Turklāt Francijas izveidota īpaša ekonomiskā zona Vidusjūrā nodrošinātu resursu rezervātu, vienlaicīgi saglabājot neliela mēroga zveju, kas ievēro ekoloģisko līdzsvaru.