Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2529(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0063/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0063/2010

Debates :

PV 11/02/2010 - 3
CRE 11/02/2010 - 3

Balsojumi :

PV 11/02/2010 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0030

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2010. gada 11. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3.  Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radīto ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības jautājums ir debates par rezolūcijas priekšlikumu, ko Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā iesniedza Elizabeth Lynne un Pervenche Berès, par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radīto ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē (B7-0063/2010).

 
  
MPphoto
 

  Elizabeth Lynne, autore. – Priekšsēdētāja kungs, katru gadu ES tiek reģistrēts vairāk nekā viens miljons potenciāli novēršamu gadījumu, kad veselības aprūpes darbinieki savainojas ar injekciju adatām. Liela daļa savainoto darbinieku un arī viņu ģimenes locekļi piedzīvo mokpilnu gaidīšanas laiku, pirms uzzina, vai ir iegūta kāda ar asinīm pārnesama infekcija, piemēram, HIV vai C hepatīta vīruss.

Risks inficēties, ja noticis negadījums, nebūt nav niecīgs. Speciālisti norāda, ka iespēja inficēties ir vienam no trim B hepatīta gadījumā, 1 no 30 C hepatīta gadījumā un 1 no 300 HIV gadījumā. Pastāstīšu Juliet Young gadījumu. Juliet bija medicīnas māsa. Viņa nomira 2008. gadā — septiņus gadus pēc tam, kad inficējās ar HIV, ņemot asins paraugu no inficēta pacienta kādā Londonas slimnīcā. Asins parauga ņemšanas laikā adata netīšām paslīdēja, un Juliet sadūra īkšķi. Varu pastāstīt arī kādas zobārstniecības māsas gadījumu. Viņa strādāja cietumā un sadūrās ar adatu, kas bija izmantota kādam ar A, B un C hepatīta vīrusu inficētam un HIV pozitīvam ieslodzītajam. Iedomājieties, cik mokpilnu gaidīšanas laiku viņai nācās piedzīvot! Pašlaik viņa zina, ka ir inficējusies ar C hepatīta vīrusu. Šī medicīnas māsa un daudzas viņas kolēģes nerimstoši cīnās par šo jautājumu.

Es šīs problēmas risināšanā iesaistījos 2004. gadā, kad pēc apvienības Health First Europe ierosinājuma apmeklēju kādu slimnīcu savā vēlēšanu apgabalā, un tā paša gada 1. decembrī — vispasaules AIDS dienā —, kad kopā ar Stephen Hughes šeit, Parlamentā, organizējām izstādi. Parlamentā viesojās veselības aprūpes darbinieki no visas Eiropas Savienības, izmisīgi cerot uz mūsu palīdzību. Tie deputāti no jūsu vidus, kuriem bija iespēja tikties ar šīm medicīnas māsām un citiem veselības aprūpes darbiniekiem, noteikti nespēja palikt vienaldzīgi pret viņu neapskaužamo stāvokli, un 2006. gadā mēs pieņēmām Parlamenta rezolūciju par Eiropas veselības aprūpes darbinieku aizsardzību pret asins saindēšanos no injekciju adatu ievainojumiem. Šajā rezolūcijā Komisija tika aicināta trīs mēnešu laikā iesniegt Parlamentam priekšlikumu tiesību aktam, ar ko grozītu Direktīvu 2000/54/EK par bioloģiskajiem aģentiem. Priekšlikums netika iesniegts, bet mēs ar Stephen Hughes nepadevāmies.

Esmu veikusi labojumus daudzos ziņojumos un rezolūcijās, iekļaujot tajos aicinājumu rīkoties, vairākkārt esmu uzstājusies plenārsēdēs par šo jautājumu un esmu iesniegusi neskaitāmus parlamenta jautājumus. Pēc vairākām sanāksmēm ar komisāru Špidla mēs 2008. gadā saņēmām ziņu, ka Komisija gatavo priekšlikumu. Bijām tik tuvu šī mērķa sasniegšanai. Diemžēl pēdējā brīdī šis process tika apturēts, jo sociālie partneri solīja, ka beidzot mēģinās panākt vienošanos.

2009. gada vasarā sociālie partneri noslēdza vispārēju nolīgumu par nepieciešamajām prasībām. Manā rezolūcijā šis nolīgums ir pilnībā atbalstīts. Padomei ir steidzami jāpieņem ierosinātā direktīva, lai Komisija varētu nodrošināt tās tūlītēju un efektīvu īstenošanu. Visas Eiropas veselības aprūpes darbinieki ir no mums atkarīgi. Mūsu veselības aprūpes darbinieki nevar gaidīt, un viņi nedrīkst turpināt strādāt šādos bīstamos apstākļos. Ir pienācis laiks izlēmīgi rīkoties.

 
  
MPphoto
 

  Stephen Hughes, autors. – Priekšsēdētāja kungs, šis ir nozīmīgs tiesību akts veselības aizsardzības un drošības jomā. Elizabeth jau nedaudz ieskicēja tā priekšvēsturi. Tā tapšanas process ir bijis ļoti ilgs — Elizabeth jau norādīja, ka ir pagājuši seši gadi, kopš pirmo reizi tikāmies. Prieks šorīt šeit redzēt komisāru Andor, bet savā ziņā žēl, ka klāt nav komisāra Špidla. Šajā zālē mēs viņu bieži esam kritizējuši, bet šorīt mēs varētu viņam paust gandarījumu par to, ka viņš beidzot ir uzņēmies iniciatīvu ierosināt šo priekšlikumu par savainojumiem ar injekciju adatām un citiem asiem instrumentiem.

Pagāja krietns laiciņš, kamēr pārliecinājām komisāru rīkoties. Patiesībā tieši Komisijas dienestu darbinieki mudināja viņu nerīkoties, apgalvojot, ka 2000. gadā pieņemtā direktīva par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību, kopā ar 1989. gada pamatdirektīvā noteiktajiem riska novērtēšanas elementiem nodrošina pietiekamu aizsardzību pret šādiem savainojumiem, tomēr galu galā mums izdevās šos dienestus pārliecināt, ka viens miljons savainošanās gadījumu gadā neapšaubāmi liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā. Lai risinātu šo problēmu, mums bija nepieciešams īpašs tiesību akts. Amerikas Savienotajās Valstīs un daļā Spānijas šāds tiesību akts jau ir ieviests un ļoti efektīvi darbojas.

Visbeidzot komisārs piekrita rīkoties, un, kā jau Elizabeth minēja, 2008. gadā tika izstrādāti 2000. gada direktīvas grozījumi, bet tad sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrības — HOSPEEM un EPSU — ziņoja, ka tās vēlas izstrādāt nolīgumu. Šis nolīgums tika izstrādāts. Un man par to prieks. Kopumā nolīgums ir labs, tomēr atsevišķas vietas rada zināmu neskaidrību. Šī iemesla dēļ esmu iesniedzis grozījumu, par kuru tika panākta vienošanās Nodarbinātības komitejā un kura mērķis ir aicināt Komisiju izdot pamatnostādnes, kas papildinātu šo direktīvu un nodrošinātu pareizu un vienotu direktīvas transponēšanu visu dalībvalstu tiesību aktos.

Mēs pilnībā atbalstām Komisijas piedāvāto direktīvas priekšlikumu un apzināmies, ka sociālo partneru nolīgumu nevar grozīt. To nevaram grozīt ne mēs, ne Padome. Tas ir viņu nolīgums. Tomēr nolīguma svarīgākais noteikums — 6. pants —, kas attiecas uz izskaušanu, novēršanu un aizsardzību, diemžēl rada zināmu neskaidrību attiecībā uz riska novērtēšanu un to, kādi konkrēti preventīvie pasākumi darba devējiem ir jāīsteno un kad tas ir jādara.

Ja šo neskaidrību nenovērsīs, tad direktīvas piemērošanā būs iespējamas būtiskas atšķirības. Šī iemesla dēļ mēs lūdzam Komisiju izstrādāt īstenošanas pamatnostādnes, kas palīdzētu darba devējiem izprast riskus un nepieciešamos preventīvos pasākumus un nodrošinātu vienotu direktīvas piemērošanu.

Savainošanās ar adatām ir biežākais un bīstamākais savainošanās veids ar asiem instrumentiem. Vienmēr, kad pacientam tiek izmantota doba adata, veselības aprūpes darbiniekam ir risks ar šo adatu savainoties un inficēties ar nopietnu slimību, jo dobums kalpo kā pacienta asiņu vai citu organisma šķidrumu rezervuārs.

Daudzi neatkarīgi dati ir apliecinājuši, ka apmācības uzlabošana, drošākas darba prakses īstenošana un tādu medicīnas ierīču izmantošana, kurām ir drošības tehnikai atbilstoši aizsargmehānismi, varētu novērst lielāko daļu gadījumu, kad notiek savainošanās ar injekciju adatām. Turklāt nepieciešami ir visi minētie pasākumi, nevis tikai viens vai divi no tiem.

Pētījumi ir apliecinājuši arī to, ka, neieviešot kādu no trim minētajiem pasākumiem, būtiski mazinās to efektivitāte. Arī mēģinājumi ieviest medicīnas ierīces ar drošības tehnikai atbilstošiem aizsargmehānismiem tikai kādā noteiktā teritorijā vai attiecībā uz noteiktām pacientu kategorijām, nebūtu nedz praktiski, nedz efektīvi.

Valstīs, kurās ir ieviesti efektīvi tiesību akti šajā jomā, piemēram, Amerikā, Kanādā un daļā Spānijas, ir skaidri noteikts: lai novēstu savainošanās gadījumus, obligāti ir jāīsteno visi trīs pasākumi. Nav nejaušība, ka visās minētajās valstīs attiecībā uz šo aspektu ir vienota nostāja. Tieši šo 6. panta neprecizitāti mēs vēlamies novērst, publicējot pamatnostādnes.

Elizabeth pieminēja psiholoģisko traumu, kas rodas cilvēkiem, kuri savainojas ar injekciju adatām. Šajos sešos gados, kuru laikā esam risinājuši šo jautājumu, esmu ticies ar cilvēkiem, kuriem ir gadījies savainoties ar injekciju adatām, un es vēlos uzsvērt, ka šī psiholoģiskā trauma patiešām ir nopietna. Es satiku kādu ārstu, kas šāda savainojuma dēļ pameta darbu medicīnā. Es satiku kādu cilvēku, kurš, savainojoties ar adatu, inficējās ar HIV. Esmu saticis cilvēkus, kuri uzzināja, ka nav inficējušies, taču pirms tam viņiem vairākus mēnešus nācās dzīvot neziņā par to, vai viņi ir vai nav inficējušies. Esmu saticis arī atkritumu savācējus un cietuma darbiniekus, kuri ir savainojušies ar adatām. Uz šiem darbiniekiem nolīgums neattiecas. Šī ir vēl viena joma, par kuras nākotnes risinājumiem mums jādomā.

Kopumā šis nolīgums ir labs. Ja papildināsim to ar labām pamatnostādnēm, kuras nodrošinās vienotu piemērošanu visā Eiropas Savienībā, mēs visi, manuprāt, būsim paveikuši vērtīgu darbu, un, jācer, ka mums izdosies būtiski samazināt šo vienu miljonu savainošanās gadījumu gadā.

 
  
MPphoto
 

  László Andor, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Parlamentam par darbu, ko tas ieguldījis šī jautājumu risināšanā. Jo īpaši vēlos pateikties referentei Lynne kundzei par viņas izcilo veikumu, izstrādājot rezolūcijas priekšlikumu par Komisijas priekšlikumu, un par viņas gadiem ilgajiem centieniem uzlabot slimnīcu un veselības aprūpes nozares darbinieku veselību un drošību darba vietā.

Zinu, ka šis jautājums Parlamentu ir satraucis jau ilgi. 2005. gada 24. februāra rezolūcijā par drošības un veselības aizsardzības veicināšanu darba vietās Parlaments aicināja pārskatīt Direktīvu 2000/54/EK par bioloģiskajiem aģentiem darba vietā. 2006. gada jūlijā Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Komisiju sagatavot priekšlikumu direktīvai, ar ko grozītu Direktīvu 2000/54/EK.

Atbildot uz Eiropas Parlamenta aicinājumu, Komisija saskaņā ar Līguma noteikumiem sāka divu posmu apspriedes ar Eiropas sociālajiem partneriem. Pēc šīm apspriedēm divas Eiropas sociālo partneru organizācijas, kas darbojas slimnīcu un veselības aprūpes nozarē, — Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes darba devēju asociācija un Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija — 2009. gada jūlijā sekmīgi vienojās par pamatnolīguma slēgšanu. Kā zināms, Komisijas priekšlikuma mērķis ir šo nolīgumu īstenot.

Mēs visi zinām, ka adatu un citu asu instrumentu radītie savainojumi ir viens no biežāk sastopamajiem un nopietnākajiem veselības aprūpes darbiniekus apdraudošajiem riskiem Eiropā. Īpaši augsts šis risks ir dažās medicīnas jomās un saistībā ar noteiktu darbību veikšanu (piemēram, neatliekamā palīdzība, intensīvā terapija un ķirurģiskās operācijas). Esmu ļoti priecīgs, ka savā rezolūcijā jūs atzīstat, ka Komisijas priekšlikums ietver svarīgākos Parlamenta 2006. gada 6. jūlija rezolūcijas atzinumus. Komisija patiešām vēlējās, lai šie atzinumi nolīgumā tiek iekļauti.

Es piekrītu jums attiecībā uz to, ka šī nolīguma stāšanās spēkā būtiski veicinās slimnīcu un veselības aprūpes nozarē strādājošo darbinieku aizsardzību. Pēc šī nolīguma stāšanās spēkā un, jācer, ierosinātās direktīvas pieņemšanas Padomē slimnīcu un veselības aprūpes nozares darbinieki varēs izmantot priekšrocības, ko piedāvā integrēta pieeja, kas paredz politiku tādās jomās kā riska novērtēšana, riska novēršana, apmācība, informēšana, izpratnes veidošana un citās jomas. Šādi pasākumi, kas vienlaikus atspoguļo arī prasību minimumu, ir ne tikai atzīstami, bet galvenokārt ārkārtīgi nepieciešami.

Nobeigumā vēlos vēlreiz pateikties jums par Komisijas priekšlikumam pausto atbalstu un ceru, ka Padome to pavisam drīz pieņems.

 
  
MPphoto
 

  Raffaele Baldassarre, PPE grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā jau šodien tika norādīts, savainojumi ar injekciju adatām un citiem asiem instrumentiem ir viens no biežākajiem veselības aprūpes darbiniekus apdraudošajiem riskiem Eiropā, un tāpēc šie savainojumi ir nopietna problēma ne tikai veselības aprūpes nozarē, bet visā sabiedrībā kopumā.

Šī Komisijas priekšlikuma mērķis ir atļaut Padomei īstenot pamatnolīgumu, ko parakstījusi Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes darba devēju asociācija un Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija.

Nolīguma galvenais mērķis ir nodrošināt labāku darbinieku aizsardzību pret risku savainoties ar medicīnā izmantotajiem asajiem vai smailajiem instrumentiem. Tādējādi šis nolīgums ir nozīmīgs solis ceļā uz drošības uzlabošanu slimnīcu nozarē. Mēs visi esam vienisprātis, ka savainojumiem ar asiem instrumentiem var būt ļoti nopietnas sekas un ka tie var radīt tādu slimību izplatīšanos kā vīrusu hepatīti un AIDS.

Vēlos uzsvērt, ka ir nepieciešama integrēta un arī reālistiska pieeja šīs problēmas risināšanai. Šajā sakarā es uzskatu, ka šajā nolīgumā paredzētie administratīvie, finanšu un juridiskie ierobežojumi nedrīkst būt pārmērīgi, un tie nedrīkst kavēt veselības aprūpes nozares mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Pretējā gadījumā šiem uzņēmumiem būs ļoti grūti izpildīt nolīguma nosacījumus.

Tikpat vēlama ir paredzētā (es teiktu arī „nepieciešamā”) iespēja dalībvalstīm darba ņēmēju aizsardzības nolūkā pieņemt noteikumus un pasākumus, kas ir efektīvāki nekā nolīgumā noteiktie.

Visbeidzot es aicinu Komisiju pārraudzīt nolīguma piemērošanu un regulāri informēt par tās norisi Parlamentu, kurš bieži izskata šo jautājumu, lai nodrošinātu, ka nolīguma īstenošana tiek pienācīgi kontrolēta un ka rūpīgi tiek apsvērta nepieciešamība veikt turpmākus grozījumus.

 
  
MPphoto
 

  Alejandro Cercas, S&D grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, arī es vispirms vēlos sveikt savu kolēģi Elizabeth Lynne par lielisko darbu, ko viņa ir paveikusi mūsu komitejā, par viņas spēju saskaņot dažādos viedokļus un par visu, ko viņa šajā ilgajā laikposmā ir darījusi.

Vēlos sveikt arī komisāru Andor. Šodien ir jūsu otrā darba diena, un attiecībā uz jūsu amata pienākumiem šis ir labs sākums. Parlaments kādu laiku ir diskutējis par vēl vienu direktīvu, kura attiecas uz mikrofinansējumu. Jums būs tas gods atrisināt divas problēmas divās dienās, tādējādi paverot daudziem Eiropas iedzīvotājiem lieliskas iespējas. Es pateicos arī komisāram Špidla par palīdzību šī jautājuma risināšanā.

Es neveltīšu pārāk daudz laika, lai atgādinātu jums, ka pamatnolīgums ir ļoti nozīmīgs tiesiskais instruments veselības aprūpē strādājošajiem, jūs to jau zināt. Katru gadu ar vienu miljonu šīs nozares darbinieku notiek negadījumi, kuri ir saistīti arī ar nopietnu veselības apdraudējumu, piemēram, vīrusu infekcijām, C hepatītu, AIDS. Tomēr šis instruments ir nozīmīgs ne tikai veselības aprūpē strādājošajiem, bet arī slimnīcu pacientiem un viņu ģimenes locekļiem. Tas nodrošinās labāku aizsardzību miljoniem Eiropas iedzīvotāju.

Mēs sasniedzām šo mērķi pēc ilgstošiem Parlamenta centieniem panākt Komisijas un Padomes atbalstu, un mēs nedrīkstam aizmirst Hughes kunga izcilos nopelnus visa šī ilgstošā procesa garumā.

Es gribētu īsi paskaidrot, kāpēc S&D grupas deputāti šodien ir tik apmierināti. Manuprāt, šodien ir piemērota diena, lai pieminētu dažus būtiskus aspektus.

Pirmkārt, es gribētu uzsvērt veselības aizsardzības un drošības nozīmi darba vietā. Ir ļoti svarīgi radīt tādu darba vidi, kas ir pēc iespējas drošāka darba ņēmējiem, viņu ģimenēm un iedzīvotājiem kopumā. Jau tika minēts, kādas sekas šāda veida savainojumi darba ņēmējiem un iedzīvotājiem rada cilvēciskajā ziņā, bet nedrīkstam aizmirst arī par ekonomiskajām sekām. Pirms dažām dienām Bilbao aģentūras pārstāvji Parlamentā stāstīja par dažām no kampaņām, kuras aģentūra veic, lai veicinātu veselības aizsardzību un drošību. Tika minēti pat ekonomiskie pētījumi, kuri apliecina, ka, piemēram, Austrālijas tautsaimniecībā negadījumiem un saslimšanām tiek tērēti vairāk nekā 6 % no IKP. Kādu cenu maksājam par sociālās drošības trūkumu? Kādu cenu maksājam par higiēnas un drošības trūkumu darba vietā? Tādējādi šis ir ieguldījums cilvēku kapitālā un arī ieguldījums civilizācijā un ekonomikā.

Otrkārt, vēlos uzsvērt profilakses nozīmību, jo labāk ir izvairīties no negadījumiem, nevis ārstēt to sekas. Ir jārīkojas, pirms negadījumi notiek, ir jācenšas tos novērst. Profilakse ir sarežģīts jautājums. Lai profilaksi nodrošinātu, ir jāuzlabo izpratnes veidošana, informēšana, apmācība un uzraudzība attiecībā uz katru no šiem uzdevumiem.

Treškārt, pašlaik ir būtiski pieminēt arī sociālo partneru nozīmību, arodbiedrību nozīmību. Bez šiem dalībniekiem pamatnolīguma noteikti nebūtu un nevarētu nodrošināt arī profilaksi. Cilvēki mēdz kritizēt arodbiedrības, apgalvojot, ka tās sabiedrībai rada izmaksas, bet viņi aizmirst par būtiskajiem ieguvumiem, ko arodbiedrības sniedz, jo tieši arodbiedrības nodrošina tādu nozīmīgu politikas pasākumu ieviešanu darba vietās kā tie, kuri noteikti pamatnolīgumā.

Visbeidzot vēlos minēt šī Parlamenta nozīmību. Parlamentam ir jāaizstāv sava nostāja sabiedriskās domas un citu Kopienas iestāžu priekšā, un bez Parlamenta šī pamatnolīguma nebūtu. Šie centieni labi parāda arī to, cik liela nozīme ir Parlamenta sadarbībai ar Komisiju un Padomi. Es novērtēju Spānijas prezidentūras atbalstu un ceru, ka šis būs labs precedents jaunam mūsu iestāžu sadarbības posmam.

 
  
MPphoto
 

  Elizabeth Lynne, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, biju plānojusi neizmantot uzstāšanās laiku, kas man atvēlēts, lai izteiktos savas grupas vārdā, un savas runas otro daļu teikt vēlāk, bet acīmredzot rezolūcijas gadījumā tā nav pieņemts. Tāpēc šorīt mani informēja, ka man jāuzstājas tagad. Izmantojot šo iespēju, es vēlos pateikties visiem ēnu referentiem, kuriem es nepateicu paldies iepriekš. Vēlreiz vēlos pateikties Stephen Hughes, jo 2004. gadā Stephen, es un konservatīvais EP deputāts John Bowis kopā braukājām pa slimnīcām. Mēs kā politisko partiju pārstāvji devāmies uz slimnīcām, lai paši novērtētu situāciju, un, manuprāt, šī bija ļoti nozīmīga rīcība.

Parlamentā mums ir jārīkojas, ņemot vērā iedzīvotāju patiesās vajadzības un ieklausoties medicīnas māsu, ārstu un veselības aprūpes darbinieku viedoklī. Viņu viedokļa ņemšana vērā bija ļoti svarīgs aspekts. Stephen minēja īstenošanas pamatnostādnes, un es vēlētos noskaidrot, vai jūsu rīcībā ir informācija par to, vai Komisija plāno sagatavot šādas pamatnostādnes. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai mums šādas pamatnostādnes būtu. Vēl es gribētu vaicāt, vai jums ir zināms, kādu grafiku Padome ir iecerējusi šī jautājuma risināšanai, jo ir ļoti svarīgi, lai šis grafiks tiktu ļoti ātri izpildīts. Veselības aprūpes darbinieki taču ir tik daudzus gadus gaidījuši.

Mēs nevēlamies, lai šajā gaidīšanas laikā notiek jauni potenciāli novēršami savainošanās gadījumi ar injekciju adatām. Dažu pēdējo gadu laikā šādu negadījumu ir bijis pārāk daudz. Jau tika norādīts, ka pagaidām šie pasākumi attieksies tikai uz veselības aprūpes nozari, taču es vēlētos, lai tie attiektos arī uz citām nozarēm, jo īpaši uz darba vidi cietumā. Manuprāt, ir ļoti svarīgi nodrošināt arī cietuma darbinieku aizsardzību. Uz veselības aprūpes darbiniekiem attiecas daudzi svarīgi aspekti, bet viena no būtiskākajām problēmām ir adatas ar uzliekamiem uzgaļiem. Uzskatu, ka līdzās visiem citiem rezolūcijā skartajiem jautājumiem, ļoti būtiski ir nepieļaut, ka šie veselības aprūpes darbinieki cieš no potenciāli novēršamiem savainošanās gadījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos patiekties Stephen Hughes un Liz Lynne par ieguldīto darbu un norādīt, ka mēs atzinīgi vērtējam šo priekšlikumu, kaut arī būtu vēlējušies, lai tas tiek izstrādāts agrāk. Jau tika norādīts, ka ASV tiesību akti šajā jomā ir spēkā kopš 2001. gada. Šādi tiesību akti ir ieviesti arī dažviet Eiropas Savienībā, un beidzot šis mērķis tiks sasniegts arī Eiropas līmenī, tomēr daudzi cilvēki, protams, jau ir cietuši no šīs problēmas.

Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka 90 % no gadījumiem, kuros darbiniekiem pastāv savainošanās risks, ir attiecināmi uz jaunattīstības valstīm, tomēr 90 % ziņojumu par inficēšanos darba vietā tiek saņemti no ASV un Eiropas Savienības. Mēs zinām, ka neziņošana par gadījumiem, kad notiek savainošanās ar asiem instrumentiem, ir būtiska problēma: aprēķināts, ka netiek ziņots par 40-75 % savainošanās gadījumu, un tas ir ļoti daudz. Tāpēc, manuprāt, mums ir jāatbalsta sociālo partneru nolīguma 11. pants, kas paredz ziņošanas pienākumu apstākļos, kuros netiek meklēti vainīgie.

Tomēr es uzskatu, ka mums ir arī jādomā, kāpēc cilvēki neziņo par šiem gadījumiem. Iespējams, daļēji tas skaidrojams ar to, ka viņi neizprot risku vai baidās no sekām, ko šāda ziņošana par savainošanos varētu radīt, iespējams, arī no sekām, kas saistītas ar viņu iespējām turpināt strādāt. No dažām vietām mēs patiešām esam saņēmuši ziņojumus par neefektīviem turpmākiem pasākumiem, proti, pat tad, ja cilvēki ir ziņojuši par savainošanos, tas neko daudz nav mainījis.

Viņi nesaņem pat nepieciešamo medicīnisko atbalstu, nemaz nerunājot par emocionālo atbalstu vai cita darba piedāvājumu tajos dažos gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka tāpēc, ka viņi ir inficējušies, piemēram, ar HIV, viņi nedrīkst turpināt strādāt, jo var apdraudēt pacientus. Mūsu rīcībā ir pētījums, kas apliecina, ka veselības aprūpes darbinieki, kas strādā ārpus slimnīcām, biežāk ir neapmierināti ar darba devēju attieksmi.

Tika runāts arī par šī nolīguma darbības jomu. Nolīgums, protams, attiecas uz veselības aprūpes nozari, un mēs priecājamies, ka tas attiecas arī uz stažieriem un apakšlīgumu slēdzējiem. Neesmu pilnīgi droša, vai nolīgums attiecas uz apkopējiem, tāpēc priecātos, ja šis aspekts tiktu precizēts. Tomēr uz apdraudētajiem citu profesiju darbiniekiem nolīgums neattiecas, tāpēc mēs ceram, ka dalībvalstis domās par šo jautājumu.

Ļoti svarīgi ir obligātie mācību pasākumi, un es ceru, ka dalībvalstis šos pienākumus uztvers nopietni. Manuprāt, valda viedoklis, ka vienreiz apmācītiem cilvēkiem mācības vairs nav nepieciešamas, tāpēc par obligātu pienākumu ir jānosaka gan mācīšana, gan mācīšanās, tāpat arī visu jauno un pagaidu darbinieku apmācīšana. Patlaban apmācība nenotiek pat tajos gadījumos, kad darba devēji ir izstrādājuši mācību politiku.

Tika skarts arī jautājums par izmaksām. Ir aprēķināts, ka apmācība un preventīvie pasākumi, tostarp drošākas ierīces, veido aptuveni trešo daļu no izmaksām, kas saistītas ar asu instrumentu radīto savainojumu problēmas risināšanu. Naudas trūkuma apstākļos tas ir būtisks ietaupījums, turklāt šī problēma ir svarīga gan attiecīgajiem iedzīvotājiem, gan darba ņēmējiem, kuriem var draudēt tiesu darbi, ja viņi neko nedara, lai šādus savainošanās gadījumus novērstu.

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák, ECR grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, nolīgums par asu instrumentu radīto savainojumu novēršanu vēsturiski ir pirmais nolīgums starp nozares sociālajiem partneriem. Ņemot vērā to, ka gada laikā Eiropas slimnīcās tiek reģistrēts vairāk nekā viens miljons gadījumu, kad darbinieki savainojas ar asiem instrumentiem, mums nevienu nav jācenšas pārliecināt par to, ka šis priekšlikums ir solis pareizajā virzienā, jo, pienācīgi ievērojot nolīguma noteikumus, šos savainošanās gadījumus būs iespējams novērst. Šis nolīgums palīdzēs radīt drošu darba vidi un aizsargāt veselības aprūpes darbiniekus no asins transmisīvajām infekcijām, kas iegūtas savainojoties ar asiem instrumentiem.

Lai gan nolīgumā minētajos piemēros vai definīcijās ir dažas neprecizitātes, es ceru, ka tiks darīts viss, lai no sociālajiem partneriem iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas, ka visi noteikumi tiks precizēti un ka Padome šo nolīgumu pieņems.

Vēlos uzsvērt arī to, ka nolīgums starp darba devējiem un darba ņēmējiem ir pilnīgi unikāls Eiropas tiesiskais instruments, kuram lielākajā daļā dalībvalstu nav līdzinieku. Šis pašpārvaldes veids, kad attiecīgās problēmas skartās personas vienojas par tiesisku instrumentu šīs problēmas risināšanai, manuprāt, ir Eiropas regulācijas sistēmas paraugs. Tādās jomās kā CO2 emisijas, nodokļu saskaņošana vai sabiedrisko pakalpojumu standartizācija situācija ir pavisam cita, jo uzņēmumiem un viņu darbiniekiem ir pasīvi jāievēro mūsu un dalībvalstu noteiktās normas, turklāt šo normu ievērošana ir saistīta ar lielām izmaksām.

 
  
MPphoto
 

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties abiem referentiem par vērtīgo darbu, ko viņi ir ieguldījuši šī dokumenta sagatavošanā. Es kā ārsts esmu priecīgs, ka mēs šeit, Eiropas Parlamentā, apzināmies nepieciešamību steidzami uzlabot veselības aprūpes darbinieku aizsardzību pret asu instrumentu radītajiem savainojumiem un apzināmies, ka ierosinātais priekšlikums atbilst šim mērķim.

Protams, mani ļoti satrauc tas, ka Komisija ir rīkojusies tik lēnu. Ir pagājuši pieci gadi, kopš Eiropas Komisija pirmo reizi tika informēta par šo svarīgo problēmu un gandrīz četri gadi, kopš Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja jautājumu par Eiropas Savienības veselības aprūpes darbinieku pienācīgu aizsardzību pret asins transmisīvajām infekcijām risināt, izstrādājot tiesību aktu.

Iepriekšējā parlamentārā termiņa laikā es kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas loceklis kopā ar Stephen Hughes, Elizabeth Lynn un citiem kolēģiem piedalījos šīs rezolūcijas izstrādē, un esmu vīlies, ka ir notikusi tik ilga kavēšanās. Es iesaku direktīvā ierosinātos pasākumus pieņemt pēc iespējas ātrāk. Un aicinu pēc iespējas ātrāk nodrošināt veselības aprūpes darbiniekiem augstāko iespējamo aizsardzības un profilakses līmeni.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Lynne kundze, dāmas un kungi, vēlos pastāstīt jums, cik ļoti priecīga šorīt esmu par to, ka mēs esam atbalstījuši šo priekšlikumu direktīvai par asu instrumentu radīto ievainojumu novēršanu. Mūsu redzeslokā ir nonākusi reāla veselības aprūpes nozares problēma, attiecībā uz kuru pēc iespējas ātrāk ir jāparedz regulējums. Mēs visi zinām, cik šāda veida savainojumi ir nozīmīgi un cik nopietnas var būt to sekas. Komisāra kungs, esmu pārliecināta, ka jūs spēsiet rast ātru risinājumu saistībā ar šo nolīgumu, tādējādi ļaujot mums sasniegt būtisku progresu šīs problēmas risināšanā.

Es vēlos pateikties Lynne kundzei par ieguldīto darbu. Vēlos pateikties arī Hughes kungam, jo mūsu, EP deputātu, pienākums ir raudzīties, lai mūsu iedzīvotāji būtu aizsargāti. Daļa no šiem iedzīvotājiem, protams, ir veselības aprūpes speciālisti, un par viņiem mēs esam daudz runājuši. Daļa no tiem ir apkopēji, tika minēti cietuma darbinieki, bet es vēlos pieminēt arī cilvēkus, kas strādā skolu vidē, dažādās medicīnas jomās skolās. Es uzskatu, ka mums ne tikai jānodrošina aizsardzība, bet visi mūsu iedzīvotāji arī jāizglīto. Nedrīkst būt tā, ka viņu dēļ veselības aprūpes darbiniekiem vai darbiniekiem, kas vēlāk darbojas ar neasiem priekšmetiem, ir jāuzņemas nevajadzīgs risks.

Kopā ar referentiem, kuri ir iesaistījušies šīs problēmas risināšanā, mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, būsim gatavi un apņēmības pilni nodrošināt, ka visas dalībvalstis īsteno šos tiesību aktus, un mēs vēlēsimies regulāri saņemt aktuālo informāciju par šīs īstenošanas gaitu. Tāda ir mūsu patiesā apņemšanās, tas ir mūsu pienākums, un tā būtu jādomā visiem.

 
  
MPphoto
 

  Sylvana Rapti (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, šis ir pirmais pilnvaru termiņš man kā deputātei, tāpēc es vēlos pateikties deputātiem, kas jau ilgāku laiku strādā šajā Parlamentā, un maniem kolēģiem deputātiem Hughes kungam un Lynne kundzei, kā arī referentam un ēnu referentiem, jo es šajā darbā saistībā ar jautājumu, kas zināmā mērā skar mani personīgi, iesaistījos tikai tā beigu posmā.

Mans vīrs ir ārsts, un pirms dažiem gadiem viņš sadūrās ar adatu. Tāpēc es labi zinu, kādas bailes izjūt ar asu priekšmetu savainota slimnīcas darbinieka ģimene. Tās dienas, kad gaidījām analīžu rezultātus, bija ļoti grūtas.

Tāpēc es vēlreiz vēlos pateikties jums par paveikto darbu un paust gandarījumu par to, ka pirmo reizi mēs redzam, ka darba devēju asociācija un darba ņēmēju asociācija apvieno spēkus un vienojas, ļaujot mums nonākt pie šā rezolūcijas priekšlikuma.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienība patiešām spēj sasniegt tās mērķus un patlaban kopā ar tās pilsoņiem pieņem lēmumus tās pilsoņu interesēs. Es atceros citu deputātu vairākkārt teikto, taču, pēc manām domām, ir svarīgi, lai mēs to atgādinātu un vienmēr atcerētos — katru gadu savainojumus no asiem priekšmetiem gūst miljons cilvēku.

Nav iespējams par daudz uzsvērt Eiropas Parlamenta nozīmi, kas nopietni strādā saistībā ar šo jautājumu kopš 2005. gada. Turklāt, ņemot vērā darbinieku trūkumu, kas ir īpaši aktuāla problēma Grieķijā, es vēlos norādīt, ka mums patiešām jānodrošina, lai šī rezolūcija, šī direktīva tiktu piemērota pēc iespējas drīzāk.

Tas ir lēmums, kas nodrošinās arī praktisku ieguldījumu Eiropas Savienības sociālo mērķu sasniegšanā, kas cita starpā ir nodarbinātības veicināšana. Es vēlos atgādināt Parlamentam, ka Eiropas Komisija ar tās atkārtoti ievēlētā priekšsēdētāja starpniecību nesen darīja zināmu Parlamentam, ka viena no nozarēm, kurā tā vēlas veikt ieguldījumu, ir darbavietas garīgā darba darītājiem.

Tāpēc es aicinu glābt dzīvības gan tiešā, gan arī pārnestā nozīmē, radot kvalitatīvas darbavietas šajos patiešām ekonomiski un sociāli grūtajos laikos.

Nobeigumā es gribu novēlēt jaunajam komisāram veiksmi darbā un pateikt, lūk, ko: mūsu cienījamais un pieredzējušais kolēģis Cercas kungs iepriekš minēja, ka viņš cer, ka jūs sāksiet un turpināsiet darbu, sperot soli uz priekšu ar „labo” kāju. Es ceru, ka jūs sāksiet un turpināsiet darbu, sperot soli ar „kreiso” kāju, un es to saku tāpēc, ka ir ļoti svarīgi parādīt sociālas Eiropas pieeju.

Mums jākoncentrējas uz strādājošajiem — tas ir vajadzīgs Eiropas iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Licia Ronzulli (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es dalīšanos savā personīgajā pieredzē. Es strādāju slimnīcās 15 gadus, un šajā laikā es patiesībā biju veselības aprūpes darbiniece kritiskajā zonā — operāciju zālē.

Es pati esmu savainojusies ar potenciāli inficētām adatām un instrumentiem. Tāpēc, līdzīgi kā Rapti kundze, es joprojām atceros izjustās bailes, gaidot testu rezultātus, bet visspilgtāk atceros to, kā jutos tā sauktajā „loga periodā” — laikā no iespējamās inficēšanās līdz iespējamajam slimības uzliesmojumam.

Tieši šīs pieredzes dēļ es uzskatu, ka mums jābalso par šo rezolūciju, kas beidzot nodrošinās juridisku spēku vienošanai par drošību un aizsardzību, nosakot minimālos standartus visiem veselības aprūpes darbiniekiem.

Veselības aprūpes nozarē strādā 10 % no Eiropas Savienības darbaspēka un tiek lēsts, ka katru gadu asu instrumentu radītu savainojumu skaits nelaimes gadījumu rezultātā sasniedz 1,2 miljonus, tāpēc veselības aprūpes darbinieki pamazām zaudē motivāciju un nereti pamet veselības aprūpes profesiju. Turklāt Pasaules Veselības organizācija ir aprēķinājusi, ka sekas 2,5 % gadījumu ir agrīna HIV inficēšanās stadija un 40 % gadījumu — dažādas B un C hepatīta formas.

Tieši dažādo būtisko risku dēļ, ar kuriem pārāk bieži nākas saskarties ikdienā, veselības aprūpes darbinieka profesija tiek uzskatīta par nepievilcīgu pat tādā mērā, ka pēdējos gados nozare cieš no darbinieku trūkuma. Turklāt, kā jau šeit tika minēts, tādu veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas, kas saistīti ar riskantām situācijām, kurām pakļauti veselības aprūpes darbinieki dažādu uzraudzības periodu laikā, kā arī diagnostikas testu izmaksas, kas parasti ilgst vismaz sešus mēnešus pēc nelaimes gadījuma, ir ļoti augstas, turklāt jāņem vērā arī izmaksas, kas saistītas ar darbiniekiem, kuri diemžēl inficējas.

Nobeigumā vēlos teikt, ka, lai pārāk zemu nenovērtētu problēmu situācijās, kad nelaimes gadījuma risku ir iespējams novērst vai ierobežot, ir lietderīgi un pareizi veikt visus iespējamos preventīvos pasākumus. It sevišķi darba devēja pienākums ir īstenot šādus pasākumus, un darbinieka pienākums ir ņemt tos vērā.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par problēmu, kas patiešām kļuvusi par vienu no būtiskākajām veselības aprūpes jomas problēmām. Šajā sakarībā es minēšu dažus statistikas datus. Eiropas Savienībā katru gadu šādu asu instrumentu radītu savainojumu skaits nelaimes gadījuma rezultātā ir aptuveni viens miljons. Tiek lēsts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs šādu gadījumu skaits ir aptuveni 380 000, taču paši amerikāņi apgalvo, ka tas noteikti ir lielāks. Mums, protams, jāuzsver, ka šī problēma galvenokārt attiecas uz veselības aprūpes darbiniekiem, bet jāņem vērā vēl viens aspekts — mums jārunā arī par šīs problēmas apdraudētajiem pacientiem. Šādos gadījumos — un mums šajā sakarībā jābūt godīgiem — mēs sastopamies ar problēmu, ka slimnīcām ir jāizmaksā lielas naudas summas kompensācijās. Kā jau citi runātāji norādīja, ir skaidrs, ka saistībā ar šo problēmu preventīviem pasākumiem ir ārkārtīgi liela nozīme. Preventīvi pasākumi vienmēr izmaksā daudz mazāk nekā ārstēšana.

Manuprāt, rezolūcija ir pelnījusi pilnīgu atbalstu. Rezolūcija ir atbilde uz veselības aprūpes nozares cerībām, un tās nozīmi apstiprina šīs problēmas nepārtrauktā attīstība. Arī problēma saistībā ar kompensāciju izmaksu turpina paplašināties, un prasības iesniedz gan veselības aprūpes darbinieki, gan arī pacienti. Tas tā patiešām ir, ka arī finansiālais aspekts nav nenozīmīgs. Manis pārstāvētā politiskā grupa, kuras vārdā es uzstājos, atbalsta rezolūcijas priekšlikumu. Mēs uzskatām, ka rezolūcija ir risinājums problēmai, kas patiesībā ir mūsdienu problēma, un arī atbilst Eiropas Savienības dalībvalstu patērētāju un veselības aprūpes nozares darbinieku vajadzībām.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzstāties šodien, lai pateiktos visiem referentiem un visiem, kas ierosināja šīs debates.

Reizēm mēs sakām, ka Eiropai jāpietuvinās tās pilsoņiem. Īstenojot šīs debates, mums tas noteikti ir izdevies. Es runāju ar draugu, kas ir manā vecumā un nesen kļuva par ārstu, un, kad es viņam ieminējos par šīm debatēm, viņš ar lielu gandarījumu norādīja, ka tās ir ārkārtīgi vajadzīgas un ka mums būtu jāmēģina visiem Eiropā izskaidrot to, ko mēs darām. Ir svarīgi aizsargāt un informēt slimnīcās strādājošos par riskiem, kam viņi pakļauti. Ir patiešām ļoti svarīgi izskaidrot visiem šiem darbiniekiem, ka, ņemot vērā viņu ilgās darba stundas, reizēm ierobežoto gultasvietu skaitu un pacientu lielo daudzumu, ir ļoti svarīgi, lai šie darbinieki spētu veikt vismaz būtiskākos nepieciešamos pasākumus.

Mums slimnīcās ir vajadzīgi veseli darbinieki, lai mēs kā pacienti attiecīgā brīdi varētu saņemt viņu sniegto aprūpi un labāko iespējamo ārstēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Karin Kadenbach (S&D). (DE) Priekšsēdētāja kungs, mūsu politikas mērķim jābūt nodrošināt vidi, kas garantē augstāko iespējamo dzīves līmeni Eiropas Savienības pilsoņiem. Tāpēc viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kas jārisina šādā laikā, ir saglabāt un izveidot darbavietas. Taču mums nevajadzētu atstāt novārtā mūsu pienākumu nodrošināt, lai šīs darbavietas nepasliktinātu vai neapdraudētu iedzīvotāju veselību. Tieši tāpēc preventīvi pasākumi, veselības aprūpe un nodarbinātības drošība ir tik svarīga.

Es patiešām ticu, ka šīs direktīvas īstenošana, kuru patiesībā vajadzēja pieņemt jau sen, nodrošinās atbilstīgus apstākļus, lai uzlabotu darbavietu drošību visās veselības aprūpes jomās, kurās darbinieki katru dienu ir pakļauti šiem riskiem. Es domāju, ka visu Eiropas pilsoņu interesēs ir pēc iespējas drīzāk īstenot šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  László Andor, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos teikt, ka esmu gandarīts, ka šis priekšlikums saņem tik lielu Parlamenta atbalstu. Man ir ļoti žēl, ka šis process bija ilgāks nekā daudzi no jums cerēja, bet es vēlos teikt, ka esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka sociālais dialogs ir nozīmīgs — mums ir jāņem vērā sociālo partneru viedoklis. Tādējādi tiek ne tikai pastiprināta lēmuma leģitimitāte, bet nodrošināts atbalsts tā īstenošanai, jo tie, kas piedalās jaunu noteikumu izstrādē, ir vairāk ieinteresēti, lai šādi noteikumi tiktu veiksmīgi piemēroti. Tas ir ļoti svarīgi.

Mums jau ir zināms, ka sociālie partneri ir izstrādājuši darba dokumentu par pamatnolīguma precizēšanu un arī tā īstenošanu, tāpēc mēs ceram, ka — un es domāju, ka mēs varam uz to paļauties, — tam būs liela nozīme, lai process tiktu pabeigts Padomē, tas būs kā atbilde uz paustajām bažām attiecībā uz īstenošanu. Turklāt ir jūtama ieinteresētība arī par turpmāko pārraudzību ilgākā termiņā. Arī tas ir ļoti svarīgs jautājums, lai uzraudzītu šīs jaunās direktīvas piemērošanas rezultātus.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību teksta daļai, kurā noteikts, ka parakstītājas puses pārskata šā līguma piemērošanu piecus gadus pēc Padomes lēmuma pieņemšanas, ja to pieprasa viena no līgumslēdzējām pusēm. Citiem vārdiem sakot, ir ļoti svarīgi, lai piemērošanas uzraudzība un izmaiņas attiecībā uz šādu savainojumu sastopamību būtu sākuma punkts, ja kāda no pusēm vēlas izmantot šo iespēju.

Nobeigumā es šodien — tikai otrajā jaunās Komisijas darba dienā — vēlos atkārtot to, ko savas uzstāšanās laikā jau uzsvēra vairāki runātāji, proti, ka ir patiešām ļoti svarīgi, lai Komisija pievērstu lielāku uzmanību Eiropas „aizmirstajiem” iedzīvotājiem — tām vecuma grupām vai profesijām, kas nespēj sevi pienācīgi aizstāvēt un līdz šim nereti ignorētas vai atstumtas.

Veselības aprūpes nozare noteikti ir nozīmīga nozare; mums tai jāpievērš liela vērība un uzmanība. Slimnīcās un veselības aprūpes strādājošie ir ne tikai pakļauti asu instrumentu radītiem savainojumiem un infekcijām, bet mēs visi zinām, ka viņi arī strādā garas darba stundas. Tāpēc mums attiecībā uz šādām grupām jāīsteno zināmā mērā visaptveroša pieeja, kas ir ļoti svarīgi it īpaši krīzes laikā, kad plānotie fiskālie ierobežojumi ietekmē šo cilvēku darba apstākļus. Tieši tāpēc šim jautājumam jābūt vienam no pirmajiem mūsu darba kārtībā, un tas ir viens no pirmajiem manā personīgajā darba kārtībā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies jums, komisāra kungs. Es esmu pārliecināts, ka mēs visi esam pateicīgi šo debašu ierosinātājiem. Cerēsim, ka situācija uzlabosies.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks šodien plkst. 12.00.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika