Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 11. februāris - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Kinga Göncz (A7-0049/2009)

  Traian Ungureanu, PPE grupas vārdā. – (RO) Es īpaši gribētu pateikties referentei. Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) vārdā es atzinīgi vērtēju galīgo balsojumu par programmu „Progress”. PPE grupa, kuru es pārstāvēju ziņojuma projekta sagatavošanas laikā, vienmēr ir izteikusi atbalstu jebkurai iniciatīvai un pasākumiem, kuru mērķis ir ekonomisko un sociālo atšķirību starp dalībvalstīm risināšana.

Ziņojums, par kuru mēs šodien balsojām saskan ar vienu no PPE grupas mērķiem, proti, nodrošināt atbalstu mikrouzņēmumiem, kas rūpējas par sociālo iekļaušanu. Šodienas balsojums garantē arī to, ka programmas „Progress” struktūrā iekļautajām programmām nebūs uzlikti ierobežojumi, kā dēļ tās sasniegs vēl vienu PPE grupas mērķi. Es uzskatu, ka šodienas balsojuma galvenais aspekts ir ietverts ziņojuma 1. pantā. Tajā patiesi ir atspoguļota līdzsvarota pieeja projektu finansēšanas avotiem, ko PPE grupa vienmēr ir atbalstījusi.

Eiropas mikrofinansēšanas instrumenta budžeta pozīcijā faktiski ir iekļauti EUR 60 miljoni no programmas „Progress” finansējuma un EUR 40 miljoni no citiem avotiem. Šī proporcijas sakrīt ar PPE grupas pieeju, kas, no vienas puses, atbalsta programmas ātru uzsākšanu un, no otras puses, piesardzību, ko pieprasa budžeta ierobežojumi, ar kuriem mēs patlaban saskaramies. Es gribu jums vēlreiz pateikties par šodienas balsojumu un par pastāvīgo atbalstu ziņojuma projekta sagatavošanā.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Es gribētu izteikt prieku par to, ka mēs pieņēmām šo programmu un ka varēju balsot par to īpaši šajā laikā, kad dalībvalstis cīnās ar ekonomikas krīzi un bezdarbu, kas daudzās valstīs ir sasniedzis teju 10 % robežu. Šī pakete mums visiem būs liels palīgs. Es gribētu pateikties referentei un arī piemetināt, ka esmu priecīgs par panākto vienošanos un par to, ka EUR 100 miljoni nebūs piešķirti tikai no programmas „Progress” paketes. Šī ir ļoti laba vienošanās, liels paldies jums visiem, un es ceru, ka no tās ieguvēji būs visi.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, arī es esmu priecīga, ka atbalstīju šo iniciatīvu. Tā nepārprotami ir kā paraugs, kas raksturo vienu no pasākumiem, ko ir uzsākusi ES pašreizējās ekonomiskās krīzes situācijā. Šī iniciatīva ir paredzēta tiem, kuriem parasti nav pieejams kredītu tirgus, tiem, kuriem bankas un citas finanšu iestādes pasaka: „Paldies, mēs jūsu uzņēmumu negribam”. Iniciatīva ir paredzēta, piemēram, tiem cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, kam draud sociālā atstumtība. Cilvēkiem, kam ir grūtības atgriezties darba tirgū, tagad radīsies iespēja izveidot pašiem savu uzņēmumu, jo viņiem būs pieejami aizdevumi ar garantēto pamatkapitālu līdz EUR 25 000. Es uzskatu, ka šī iniciatīva mainīs daudzu cilvēku likteņus, un es pateicos prezidējošajai valstij Spānijai par tās pūlēm nolīguma noslēgšanā, kā arī referentei par smago darbu.

Es uzskatu, ka šodien mums ir izdevies labs darījums, īpaši to cilvēku labā, kas, kā jau teicu, ir izslēgti no piekļuves kredītu tirgum, bet es personīgi priecājos par to, ka krājaizdevumu sabiedrības ir to iestāžu vidū, kuras var nodot šo finansējumu saviem biedriem.

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Priekšsēdētāja kungs, ekonomiskā krīze ir izraisījusi sociālo krīzi — citādi mēs nevaram apzīmēt situāciju, kurā bezdarbs ir pieaudzis trīs, četras vai piecas reizes salīdzinājumā ar laiku pirms krīzes. Pagājušā gadā mēs šajā pašā sēžu zālē izstrādājām Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmu, ar kuras palīdzību paredzēja izpildīt un finansēt programmas „Progress” kontekstā pieņemtos lēmumus.

Stāvoklis, protams, ir sarežģīts. Bezdarbu nevar samazināt vienā mirklī. Es atbalstīju Komisijas papildu pasākumus attiecībā uz mikrokredītu finansēšanu. Tomēr nav pieņemami tas, ka Komisija gribēja izvēlēties vieglo ceļu un kredītu finansēšanai paņemt naudu no programmas „Progress” līdzekļiem. Es nevarēju atbalstīt šādu pieeju un tādēļ balsoju par Gönczi kundzes ziņojumā ierosinātajiem kompromisiem.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, Eiropas veco valstu devums pasaules IKP piedzīvo dziļu lejupslīdi. Ja neskaitām valstis, kas pievienojās ES pēdējā paplašināšanās kārtā, tad redzam, ka pirms 40 gadiem 15 Eiropas vecās valstis pasaules IKP deva 35 %, šodien tās dod 25 %, bet pēc 15 gadiem tās dos 15 %. Kādreiz mēs lepojāmies ar savu ekonomisko un sociālo modeli. Tagad tas ir kļuvis „sklerotisks un iedzīvojies artrītā”.

Tūlīt pēc kara šķita, ka šis modelis darbosies — tika piešķirti apmaksāti atvaļinājumi, dekrēta atvaļinājumi — vai gan nebija labi? — strādājām noteiktas darba stundas utt. Bet pienāk brīdis, kad īstenība liek sevi manīt, un tagad mēs esam pienākuši pie šī brīža. Strādājot vienādu stundu skaitu, trīs amerikāņu strādnieki gada laikā paveic tikpat daudz, cik četri vācu strādnieki. Tādēļ ASV daļa pasaules kopējā IKP pēdējos 40 gados palikusi gandrīz nemainīga. Bet mēs esam kā pavecs laulāts pāris, kas, ilgi dzīvodams iespaidīgā mājā un novērsdams acis no sasniegumiem, kas paveikti aiz mājas sliekšņa, nav pamanījis, ka māja ir sākusi grūt. Viss mūsu kontinents kļūst „sterils, sklerotisks un vecs”.

  Bogusław Liberadzki (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es ar lielu prieku apstiprināju šo rezolūciju un visus grozījumus. Kādi iemesli bija manam lēmumam? Pirmkārt, neskatoties uz krīzi, mēs spējām sakoncentrēties bezdarba un sociālās solidaritātes jautājumu risināšanai. Otrkārt, mēs spējām sakoncentrēties, neskatoties uz mūsu atšķirībām, jo mēs pieņēmām kopējus grozījumus, ko atbalstīja sociālisti, demokrāti, kristīgie demokrāti un liberāļi. Treškārt un visbeidzot, es gribētu dot nepārprotamu mājienu visām dalībvalstīm, ka saistībā ar šo rezolūciju tām jāseko Eiropas Parlamenta piemēram.

Ieteikums: Jeanine Hennis-Plasschaert (A7-0013/2010)

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Eiropas Parlamentam tika piešķirta lielāka vara, bet patlaban tā netiek izmantota konstruktīvi. Sagatavošanās debatēm par SWIFT nolīgumu bija neveiksmīga. Komisijas un Padomes sniegtā informācija Eiropas Parlamentam bija nepietiekama un novēlota. Tas vairs nedrīkst atkārtoties.

Tomēr šis nav pietiekams iemesls, lai pēkšņi apturētu programmu, kas jau gadiem ilgi ir sekmīgi darbojusies, kas vairākos gadījumos ir acīmredzami aizsargājusi gan Eiropas, gan ASV iedzīvotājus. Tādēļ es balsoju pret ziņojumu un atbalstīju SWIFT nolīguma pagarināšanu par 9 mēnešiem. Kad notiks sarunas par jaunu nolīgumu, būs jānosaka skaidra kārtība personas datu labākai aizsardzībai. Mums jānovērš nevajadzīga datu apmaiņa, un mēs nedrīkstam pieļaut to, ka datu glabāšana ir neskaidra.

  Peter Jahr (PPE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, neviens neapstrīd to, ka mums ir noteikti jācīnās pret terorismu Eiropas Savienībā un līdztekus tam ir cieši un konstruktīvi jāsadarbojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Neskatoties uz to, es balsoju pret SWIFT nolīgumu, jo datu aizsardzības pamatjautājumi vēl arvien nav kļuvuši skaidrāki. Turklāt necienīga izturēšanās pret Parlamentu laikā, kad notika sarunas par nolīgumu, bija gluži vienkārši nepieņemamas. Es ļoti ceru, ka Parlaments tagad pilnībā tiks iesaistīts sarunās par šo jautājumu un ka šāda situācija vairs neatkārtosies.

Mums noteikti ir vajadzīgs starptautisks nolīgums datu apmaiņas regulēšanai, bet nedrīkst pieļaut, ka netiek ievērotas pilsoņu brīvības un pamattiesības. Ja Eiropas dati tiek nosūtīti trešajām pusēm, mums ir arī jāaizsargā ES pilsoņu intereses par datu aizsardzību. Es turpināšu par to cīnīties.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, vakar Parlamentā notika ļoti īsas debates par SWIFT nolīgumu un gan Padome, gan Komisija izteica ļoti būtiskus apsvērumus par procedūras problēmām, jo īpaši attiecībā uz Parlamenta informēšanu par attiecīgā jautājuma nosacījumiem.

Tieši to dēļ es šodien balsoju par ierosināto atlikšanu lai mēs tuvākajā nākotnē varētu iegūt pareizo informāciju, atrisinātu jebkādas nepareizas interpretācijas un nonāktu pie galīgā lēmuma.

Jautājums par Eiropas pilsoņu datu aizsardzību ir ļoti svarīgs, un mēs visi to pilnīgi noteikti aizstāvam. Neviens nešaubās par to, ka ir jāizstrādā visi noteikumi. Tomēr tai pašā laikā mums jāveic vajadzīgie pasākumi, lai cīnītos pret teroristu organizāciju nelikumīgu finansēšanu un tādējādi preventīvi izskaustu teroristu uzbrukumus, kas ir sodība Amerikas Savienoto Valstīm un Eiropai.

Tieši tādēļ mūsu atbildība ir ļoti svarīga tuvākajā nākotnē, lai nolīgumā mēs varētu atrisināt pārpratumus un rast risinājumu šim jautājumam.

  Gerard Batten (EFD). - Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sniegt skaidrojumu balsojumam par Hennis-Plasschaert kundzes ziņojumu — tā saukto SWIFT ziņojumu — par teroristu finansēšanas izsekošanu.

Es uzskatu, ka balsojums bija neskaidrs, pat pamatojoties uz Parlamenta Reglamentu. Es uzskatu, ka mēs balsojām, lai nebalsotu, bet pēc tam balsojām par to, lai ziņojumu nosūtītu atpakaļ komitejai. Es gribēju balsot, lai atturētos paust piekrišanu nolīguma secinājumiem. Tomēr es noteikti negribēju balsot arī par ziņojuma 2. daļu — par to, ka jāiesniedz ieteikumi ilgtermiņa nolīgumam atbilstoši Lisabonas līgumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam.

Es nevēlos nekādu nolīgumu vai nolīgumus atbilstoši Lisabonas līgumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam. Ar Lisabonas līgumu tiek pārkāpts Anglijas 1689. gada Tiesību likumprojekts un citi konstitucionālie akti, kas nav nepārprotami atcelti un vēl arvien ir spēkā. Tādēļ Anglijā — būtībā Apvienotajā Karalistē — patlaban ir nelikumīgi izveidota valdība.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL) . – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Hennis-Plasschaert kundzes ziņojumu, bet es gribētu paskaidrot, kāpēc. Es balsoju tāpēc, ka Grieķijas Komunistiskā partija noraida „terorisma nolīgumu” starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas noslēgts, lai cīnītos pret teroristu finansēšanu.

Mēs apsūdzam centriski kreiso un centriski labējo spēku centienus, kuri, lai atvieglotu savu vainas apziņu pret cilvēkiem par noslēgtajiem „terorisma nolīgumiem” ar Amerikas Savienotajām Valstīm, atbalsta to, ka Eiropa virzās pa vienvirziena ceļu. Lai gan Eiropas Parlamenta rezolūcija neapstiprina jau parakstīto Eiropas Savienības un ASV pagaidu nolīgumu, tajā Padome tiek aicināta noslēgt pastāvīgu nolīgumu ar Savienotajām Valstīm, kurā it kā noteikts ievērot personas datu aizsardzību.

Mēs uzskatām, ka tā ir kliedzoša maldināšana. Mūsuprāt, nevar būt personas datu aizsardzības, kamēr šis jautājums ir Centrālās izlūkošanas pārvaldes un citu slepeno dienestu pārziņā. Eiropas Savienība, ASV un citi imperiālisma spēki izmanto terorismu kā ieganstu, lai pārkāptu iedzīvotāju brīvības un tiesības, lai iedragātu iedzīvotāju kustību un lai attaisnotu imperiālistiskos karus.

Nav tādu „teroristu likumu”, kuros būtu ievērotas iedzīvotāju brīvības, tādēļ „teroristu likumi” tāpat kā „teroristu nolīgumi” cilvēkiem ir jānoraida.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, šis bija lieliski izlīdzsvarots jautājums, un es apskaužu abu pušu pārstāvjus, kas pauda savu iekšējo pārliecību. Bija gan pamatoti jautājumi par pilsoņu brīvībām, gan bažas, kas ir kopējas gan Savienoto Valstu, gan Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Tomēr man ir sajūta, ka esam līdzsvarā ar amerikāņu pusi, kas atkāpās no savas nostājas un uzklausīja mūsu — Atlantijas okeāna šīs puses pārstāvju — bažas, un nāca klajā ar atbilstīgu priekšlikumu, kurā drošības un brīvības aspekti ir līdzsvarā.

Es esmu izteicies pret daudziem it kā drošības pasākumiem, kas šajā Parlamentā tikuši izvirzīti pēdējos desmit gados, bet kas vienkārši vairoja valsts varu. Tomēr šajā gadījumā es neuzskatu, ka pasākums ir iekļaujams šajā kategorijā; mēs pasākumu uzskatām par sekmīgu, ja ar to ir izjauktas teroristu zvērības. Es diemžēl neuzskatu, ka dažiem kritiķiem šajā Parlamentā patiesi interesē pilsoņu brīvības. Viņiem darba kārtībā bija paredzēti divi citi jautājumi. Pirmkārt, apstiprināt federālā parlamenta varu pār nacionālajām valstīm un, otrkārt, paust savu automātisko pieņēmumu, ka Amerikai nekad un nekur nav taisnība. Diemžēl. Pēc Barack Obama ievēlēšanas daudzi šī Parlamenta kreisie deputāti atzinīgi izteicās par jaunu transatlantisko partnerību. Šodien mēs redzam, kāda lojalitāte bijusi viņu vārdos.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Eiropas Komisija ir noslēgusi ar Amerikas Savienotajām Valstīm nolīgumu par ES pilsoņu personas datu nosūtīšanu ASV ziņu dienestiem. Šis ir nevienlīdzīgi noslēgts nolīgums, kas Eiropas Savienībai ir ļoti neizdevīgs. Mēs uzskatām, ka šo nolīgumu tādā redakcijā, kādā tas tika iesniegts Eiropas Parlamentā, nevarēja pieņemt, jo mēs esam atbildīgi par ES pilsoņu tiesību aizsardzību un nevaram pieļaut, ka ASV ziņu dienesti rīkojas ar viņu datiem 99 gadus.

Šī nolīguma struktūra bija absurda un nevienlīdzīga, un, manuprāt, tā ļāva ES pilsoņu personas datus izmantot ļaunprātīgi. Tādēļ ir labi, ka Eiropas Parlaments ir nolēmis noraidīt šo nolīgumu un uzdevis Eiropas Komisijai sākt darbu pie jauna līguma sagatavošanas, kas būtu izlīdzsvarots un vienādi aplūkotu gan ASV, gan ES pilsoņu tiesības.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es balsoju par to, lai atliktu balsojumu par nolīgumu un arī pret priekšlikumu noraidīt nolīguma ratifikāciju. Kaut arī Padomes sazināšanās ar Eiropas Parlamentu bija slikti organizēta, fakts, ka lepnums šajā Parlamentā ir triumfējis pār atbildību, nav laba zīme. Šo datu analīze tomēr laikus ļāva atklāt pret Eiropas iedzīvotājiem vērstos teroristu uzbrukumus. Tie, kuri nogremdēja pagaidu nolīgumu tādēļ, ka tas labāk aizsargāja Eiropas iedzīvotāju finanšu datus, iespējams, nav lasījuši šo nolīgumu, jo tam bija labāka struktūra nekā vecajam 2003. gada nolīgumam, turklāt nav nekādu ziņu, ka dati tiek ļaunprātīgi izmantoti. Tieši otrādi, pagaidu nolīgumā bija pat iekļauti vairāki jauni aizsardzības pasākumi, piemēram, pieprasīt datus varēja tikai ASV tieslietu sekretārs vai Eiropols, turklāt tikai skaidri pamatojot, kādai izmeklēšanai tie vajadzīgi. Tādēļ es nevaru saprast, kas šeit notiek. Manuprāt, Eiropas Parlaments ir ieņēmis bezprecedenta un augstprātīgu nostāju.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlētos teikt, ka es pilnībā atbalstu Parlamenta pieņemtos demokrātiskos lēmumus, Bet attiecībā uz iepriekš minēto lietu es priecājos, ka varēju balsot saskaņā ar savas grupas nostāju, ko izklāstīja mūsu vadītājs Daul kungs. Tomēr es uzskatu, ka bija divi faktori, kuru dēļ balsojums 15 balsu dēļ izgāzās. Pirmkārt, nespēja atbildēt uz Schulz kunga uzdoto jautājumu, un, otrkārt, es uzskatu, ka bija neskaidrība par to, par ko mēs balsojam.

Es uzskatu, ka turpmāk, tad, kad ir ierosinājumi no sēžu zāles, tie ir jāpasaka skaidri, lai visi saprot, ka par šo ierosinājumu mēs tūdaļ balsosim. Varbūt, ka es kļūdos, bet tāds ir mans viedoklis.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0063/2010

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Es gribētu runāt par tikko notikušo balsojumu par asu instrumentu radīto savainojumu novēršanu slimnīcās un ārstu kabinetos. Jāsaka, ka šai problēmai jau sen netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Operāciju laikā, ārstu kabinetos, medicīnas speciālistu kabinetos medmāsas un ārsti ļoti bieži savaino sevi ar adatu vai skalpeli, kas ir inficēts ar analīžu paraugiem, kas ņemti no pacienta, kurš ir bijis inficēts ar kādu lipīgu slimību.

Mēs arvien biežāk redzam, ka jo īpaši medmāsas inficējas ar hepatītu, un nebūtu nekāds brīnums, ka viņas varētu inficēties arī ar HIV vīrusu un saslimt ar AIDS. Es gribētu atbalstīt Eiropas Parlamenta un mūsu centienus aizsargāt ārstus un medmāsas, veicot preventīvus pasākumus un arī atzīstot viņu tiesības prasīt par savainojumiem kompensāciju.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es priecājos par šodienas balsojuma iznākumu, jo 2006. gadā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja pieņēma ziņojumu par Eiropas veselības aprūpes darbinieku aizsardzību pret asins saindēšanos no injekciju adatu un asu instrumentu radītajiem savainojumiem. Pagājušā gada jūlijā mēs, protams, pieņēmām pamatnolīgumu, kas tika noslēgts starp sociālajiem partneriem, un šodien mēs pieņemam rezolūciju. Par šo rezolūciju atzinīgus vārdus teiks veselības aprūpes darbinieki visā Eiropas Savienībā, jo injekciju adatu un asu instrumentu radītie ievainojumi ir viens no visizplatītākajiem un nopietnākajiem draudiem veselības aprūpes darbiniekiem. Patiesi, tiek lēsts, ka katru gadu notiek apmēram viens miljons šādu savainojumu.

Tagad ir svarīgi, lai direktīvā ierosinātie pasākumi vispirms tiktu pieņemti un pēc tam steidzami īstenoti. Veselības aprūpes darbinieki jau tā ilgi gaida; mēs vairs nedrīkstam likt viņiem gaidīt. Viņu darbs ir pietiekami grūts, un viss, ko mēs varam darīt šīs situācijas uzlabošanai, tiks ļoti atzinīgi novērtēts.

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

Ziņojums: Gabrielle Albertini (A7-0003/2010)

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Īslandi, kas Padomei 2009. gada 16. jūlijā iesniedza pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai, protams, nevajadzētu nostādīt neizdevīgākā stāvoklī nekā citas kandidātvalstis vai iespējamās kandidātvalstis. Ņemot to vērā, es balsoju par esošās Regulas par pirmspievienošanās finansiālo palīdzību Turcijai pielāgošanu un grozīšanu. Kā mēs zinām, Īslande jau ir EEA locekle un ļoti labi attīstīta valsts. Tādēļ maksājumiem, ko tai piešķir no šī palīdzības instrumenta, jābūt ierobežotiem. Tomēr kopumā šis Pirmspievienošanās palīdzības instruments būtu atkal jāpārskata. Piemēram, pilnīgi nav saprotams, kādēļ tāda valsts kā Turcija, kas pat neatrodas Eiropā, saņem simtiem miljonu euro Eiropas nodokļu maksātāju naudas, kas ir steidzami vajadzīga Eiropā.

Ziņojums: Jiří Maštálka (A7-0005/2010)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo 2003. gadā pieņemtā Hāgas Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu pirmām kārtām ir līdzeklis bērnu aizsardzībai, jo lielākā daļa šādu prasību attiecas uz uzturlīdzekļiem bērniem. Šī konvencija atvieglo maksājumu piedziņu un nodrošina, lai prasības, kas iesniegtas uzturlīdzekļu piedziņai no ārzemēm, tiktu atzītas un efektīvi īstenotas. Es esmu gandarīta, ka Padome ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un gatavojas pieņemt lēmumu par šo konvenciju, jo sakarā ar iespēju brīvi pārvietoties ES dalībvalstu teritorijā un sakarā ar pieaugošo šķiršanās gadījumu skaitu ir palielinājies to starptautisko prasību skaits, kas saistītas ar uzturlīdzekļu piedziņu.

Es gribētu uzsvērt, ka, ja šis Komisijas priekšlikums par uzturlīdzekļu piedziņu tiks apstiprināts, tad personai, kas dzīvo kādas līgumslēdzējas valsts teritorijā, būs vieglāk un vienkāršāk piedzīt uzturlīdzekļus (alimentus) no citas līgumslēdzējas valsts jurisdikcijā esošas personas. Tātad, ja šo lēmumu pieņems, attiecības starp līgumslēdzējām valstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm šajā jautājumā tiks tiesiski nostiprinātas un saskaņotā veidā noregulētas.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. − (PT) 2007. gadā noslēgtā Hāgas Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu ir ļoti svarīgs dokuments gan no politiskā, gan praktiskā viedokļa, jo tā nodrošina efektīvāku uzturlīdzekļu bērniem piedziņu, tādējādi palīdzot rast risinājumu situācijās, kas bieži vien ir samērā sarežģītas. Tā kā lielākā daļa šādu prasību attiecas uz bērniem un uzturlīdzekļiem bērniem, tad konvencija pirmām kārtām ir bērnu aizsardzības līdzeklis, kurā ir izklāstīti detalizēti noteikumi par atzīšanu un spriedumu izpildi uzturēšanas saistību lietās. Šā priekšlikuma mērķis ir Eiropas Savienības vārdā apstiprināt konvenciju, tā piešķirot Eiropas Savienībai ekskluzīvu kompetenci visās jomās, uz kurām attiecas konvencija. Ņemot vērā to, cik svarīga ir šī konvencija, es varu vienīgi atbalstīt šo priekšlikumu, tomēr es uzskatu, ka, lai gan ES pienākums ir paziņot par visām deklarācijām un atrunām attiecībā uz šo konvenciju, dalībvalstīm tomēr pašām jāspēj izlemt, kādu nozīmi piešķirt šīm atrunām un deklarācijām, lai tās varētu pielāgot savā valstī.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, ar kuru apstiprina Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu. Šīs konvencijas mērķis ir izpildīt prasības par ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu, ievērojot konvencijā ietvertos detalizētos noteikumus par atzīšanu un izpildi uzturēšanas saistību lietās un standartizētās administratīvās procedūras. Mums jau ir regula uzturēšanas saistību prasību risināšanai, ja lietā ir iesaistītas divas dalībvalstis. Tomēr līdz šim mums nebija tiesību aktu tādu prasību risināšanai, kurās iesaistīta ES dalībvalsts un ārpuskopienas valsts. Ar šo konvenciju tiek paplašināta bērnu tiesību saņemt uzturlīdzekļus aizsardzība, ja prasībā ir iesaistīta ārpuskopienas valsts.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Padomes lēmuma projekts par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, ka Eiropas Kopiena noslēdz Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu, pirmām kārtām ir līdzeklis, lai aizsargātu bērnus visā Eiropas Savienībā un lai noteiktu metodi starptautisko prasību, kā arī noteikumu piemērošanai, lai tos atzītu un īstenotu uzturēšanas saistību lietās starp dalībvalstīm un trešo valsti. Tā kā Kopienai ir pilnvaras ierosināt konvencijas, kas šajā jomā ir pilnībā spēkā dalībvalstīs, tad procedūra ir ātra un noteikti daudz efektīvāka nekā tad, ja katra dalībvalsts parakstītu līdzīgas konvencijas ar trešām valstīm. Tādēļ ar savu balsojumu es pilnībā atbalstu ziņojuma projektu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, ka Eiropas Kopiena noslēdz Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu. Šīs konvencijas apstiprināšana ļaus Kopienā izveidot saskaņotu noteikumu kopumu trešām valstīm, kas kļūs par konvencijas līgumslēdzējām valstīm. Šie pasākumi ļaus labāk aizsargāt bērnu tiesības, jo lielākā daļa uzturēšanas prasību attiecas uz bērniem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Komisija paredzējusi pieņemt Hāgas Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu, liekot dalībvalstīm uzņemties saistības, kas ir noteiktas šajā Kopienas noslēgtajā konvencijā. Komisijai ir ārējā kompetence konvencijas apstiprināšanā.

Ņemot vērā to, ka uz praktiskajiem jautājumiem, ko izvirza uzturlīdzekļu bērniem pārrobežu piedziņa, nav konkrētu atbilžu, minētās konvencijas apstiprināšana nodrošinās lielāku efektivitāti ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņā, tā aizsargājot bērnus, kas gūst labumu no šādām prasībām. Šī iemesla dēļ, kā arī no tā izrietošās tiesiskās noteiktības dēļ es uzskatu, ka minētās konvencijas apstiprināšana ir svarīga.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Modernā, taisnīgā un kulturālā sabiedrībā neviens, protams, neapšaubīs to, ka pareiza un veselīga barība jāsaņem visiem cilvēkiem un īpaši tiem, kas vēl aug un mācās — tātad bērniem. Sabiedrībai jāsagādā bērniem un jauniešiem visi vajadzīgie uzturlīdzekļi un jārīkojas, lai nodrošinātu vislabākos apstākļus viņu spēju pilnveidošanai. Humānās palīdzības neatņemams pamatprincips ir nodrošinājums ar pārtiku — tas ir galvenais nosacījums fizisko, garīgo un kognitīvo spēju attīstībai. Ņemot vērā to, ka ES darbība ir vērsta uz tās iedzīvotājiem kā primārajiem palīdzības saņēmējiem, es gribu uzsvērt, ka liela nozīme ir Eiropas iestāžu spējai uzņemties iniciatīvu un īstenot pasākumus saistībā ar šo konvenciju, lai nodrošinātu efektīvu ģimenes uzturēšanas līdzekļu piedziņu. Ir arī jāuzsver, ka ir radīta iespēja īstenot centienus kopējas tiesiskās telpas veidošanā, ņemot vērā juridisko lēmumu savstarpējās atzīšanas principu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mums nav nekādu šaubu par to, cik svarīgi ir noslēgt konvenciju, ko Jiří Maštálka ierosināja savā ziņojumā. Tādēļ mēs balsojām par to. Iepriekš minētajā konvencijā iekļauti tādi jautājumi kā ārvalstu lēmumu atzīšana, finanšu pārskaitīšana un administratīvā sadarbība, kā arī daudzu praktisku jautājumu risināšana, kuri var ietekmēt starptautisko prasību izskatīšanas kārtību.

Tomēr mēs nevaram piekrist tam, ka Eiropas Savienībai šajā jomā būtu jāuzņemas ekskluzīva ārējā kompetence. Vēl mazāk mēs piekrītam tam, ka ar konvenciju tiek radīts precedents, kas varētu attaisnot plašu ierobežojumu noteikšanu dalībvalstīm, jo īpaši divpusēju nolīgumu noslēgšanā ne tikai šajā jomā, bet arī citās jomās.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Dažādās valstīs un kultūrās dzīvojoši cilvēki aizvien biežāk noslēdz laulības. Problēmas, ko izraisījuši strīdi tā saukto starpnacionālo laulību šķiršanas lietās, jau gadiem ilgi ir Eiropas Parlamentā iesūtīto lūgumrakstu temats. Apzinoties to, cik nopietnas ir šīs problēmas, kas ietekmē starpnacionālo ģimeņu strīdos iesaistītos bērnus, Eiropas Parlaments 1987. gadā izveidoja vidutāja amatu saistībā ar vecāku īstenotu bērnu nolaupīšanu starpvalstu līmenī. Kopienas nākamais pasākums, lai nodrošinātu savu pilsoņu un jo īpaši bērnu piemērotu aizsardzību, ir parakstīt Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu. Konvencija paredz nostiprināt Kopienas tiesību aktus par atzīšanu un spriedumu izpildi uzturēšanas saistību lietās, kā arī informācijas apmaiņu starp centrālajām iestādēm, izveidojot Kopienā saskaņotu noteikumu kopumu trešām valstīm, kuras kļūst par konvencijas dalībvalstīm. Tādējādi konvencijas stāšanās spēkā nodrošinās uzturēšanas līdzekļu kreditoriem viņu mītnes zemē palīdzību no centrālajām iestādēm, veicot uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu. Konvencijā izvirzīti arī daudzi praktiski jautājumi, kas var ietekmēt prasību izskatīšanas kārtību, piemēram, valodas prasības, standartizētas veidlapas un informācijas apmaiņa starp centrālajām iestādēm par valsts tiesību aktiem un jaunu informācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai samazinātu izmaksas un kavējumus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņas saskaņošana un efektivitātes uzlabošana ir ļoti svarīga, jo tie ir bērna tiesību un bērna aizsardzības pasākumi, ciktāl tie attiecas uz lielāko daļu bērniem, kam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ja viņu vecāki ir šķirti.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Bērna uzturlīdzekļu piedziņa kļūst par arvien lielāku problēmu pat vienas valsts teritorijā. Bieži vien valsts ir spiesta iejaukties un kompensēt visu nenomaksāto uztura līdzekļu iztrūkumu. Igaunija pat gājusi tik tālu, ka internetā ievietojusi visu bērna uzturēšanas saistību nepildītāju vārdus, lai piespiestu nevērīgos tēvus nomaksāt parādu. Saprotams, ka daudz grūtāk panākama ir tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu pārrobežu izpilde. Tagad, pateicoties nolīgumam, piedziņa būs vieglāka, bet ES uzskata, ka tās vara sniedzas vēl tālāk. Tādēļ es nebalsoju par šo ziņojumu.

Ziņojums: Kinga Göncz (A7-0049/2009)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu lēmumam par Kopienas programmu „Progress”. Ar šo ziņojumu tiek mainīts Komisijas priekšlikums, kas iepriekš, lai radītu darba vietas, paredzēja pilnībā finansēt jauno mikrofinansēšanas instrumentu — programmu, kuras finansējums bija EUR 100 miljoni un kura tika radīta kā pretkrīzes instruments, lai palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību bezdarbnieku vidū — no programmas „Progress” budžeta. Šī programma tika radīta, lai atbalstītu Eiropas Savienības mērķi nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju jomā, kā noteikts Sociālajā programmā, kā arī, lai veicinātu Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu, un tai bija ļoti augsti vidējie apguves rādītāji (80 %). Laikā, kad finanšu un ekonomiskā krīze ir kļuvusi par sociālo un nodarbinātības krīzi, Komisijas priekšlikums par līdzekļu pārdalīšanu no programmas „Progress” ir nepareizs signāls, jo „Progresa” mērķauditorija ir visneaizsargātākās grupas. Parlamenta priekšlikums, pateicoties saistībām ar Padomi, paredz, ka EUR 60 miljoni finansējuma nāks no programmas „Progress” un EUR 40 miljoni — no atsevišķām budžeta daļām, kuras nav izmantotas. Nākamajā gadā abām programmām pilnībā jāpiešķir pienācīgs finansējums.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Ekonomiskās un finanšu lejupslīdes sekas vissāpīgāk izjūt vienkāršie ES iedzīvotāji, tādēļ vissvarīgākais pašreizējās ES politikas uzdevums ir apturēt bezdarba pieaugumu, radīt vairāk darba vietu un labvēlīgus apstākļus ekonomikas atveseļošanai. Krīze pašos pamatos ir izmainījusi Eiropas darba tirgu, tādēļ mums obligāti ir jāsagādā vajadzīgie līdzekļi, lai gan darbinieki, gan uzņēmumi varētu vieglāk pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Es atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir jāpiešķir papildu finansējums programmai „Progress”, lai atbalstītu cilvēkus darba tirgū un palīdzētu mazajiem uzņēmumiem attīstīties.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tā ir lieliska iniciatīva, ar kuru varēsim palīdzēt sociāli neaizsargātiem cilvēkiem Eiropā, arī sievietēm un jauniešiem, kas zaudējuši darbu un kam nav iespēju atgriezties darba tirgū, saņemt finansiālu palīdzību un attīstīt uzņēmējdarbību. Kopienas programma nodarbinātībai un sociālajai solidaritātei „Progress” ir vērsta uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un palīdzēs radīt viņiem alternatīvas darba vietas un nodrošināt ar darbu, jo bezdarbs galvenokārt ietekmē visneaizsargātākos sabiedrības locekļus.

Es esmu iepriecināta, ka Eiropas Parlaments spēja vienoties ar Padomi un Komisiju trīspusējā sarunā par šīs programmas mērķtiecīgu finansēšanu un īstenošanu. Es gribētu uzsvērt šīs iniciatīvas nozīmi, jo tieši tagad, pieaugot bezdarba līmenim, pieaug visneaizsargātāko iedzīvotāju sociālā izolācija. Tādēļ es gribētu īpaši izcelt, ka, veiksmīgi un efektīvi īstenojot programmu „Progress”, mēs sasniegsim ES izklāstītās sociālās prioritātes, proti, radīt jaunas darba vietas un paaugstināt nodarbinātības līmeni, sagādāt vairāk iespēju ienākt darba tirgū un apmierināt darba tirgus vajadzības.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Ievērojot ekonomiskās aktivitātes lejupslīdi un nodarbinātības situācijas pasliktināšanos īpaši jaunatnes vidū, Eiropas Parlaments un Komisija sāk jaunu mikrofinansēšanas instrumentu, kura nosaukums ir „Progress”. Eiropas Parlamenta demokrātiskās kustības deputātu darbība bija vērsta uz to, lai sociālās ekonomikas sektorā esošiem mikrouzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi šim instrumentam un tie varētu izstrādāt sociālos atbalsta pakalpojumus sociāli neaizsargātām personām, kas vēlas izveidot vai attīstīt paši savus mikrouzņēmumus. Attiecībā uz instrumenta finansēšanu EP demokrātu kustības deputāti aizstāvēja viedokli par jaunas budžeta pozīcijas izveidošanu, kas nesamazinātu finansējumu programmā „Progress”, no kura tiek finansētas daudzas iniciatīvas, lai veicinātu nodarbinātību.

Visbeidzot, starp Komisiju, parlamentārajām grupām un Padomi tika panākts līdzsvarots kompromiss, ar kuru paredzēja nodrošināt jauktu finansējumu (EUR 60 miljoni no programmas „Progress” budžeta un EUR 40 miljoni no jaunā Eiropas budžeta pozīcijām). Šī jaunā instrumenta stāšanās spēkā liecina, ka Eiropas Savienība vēlas ar konkrētu rīcību kliedēt savu iedzīvotāju pamatotās bažas par sociālo stabilitāti, un pierāda, ka Eiropas Parlaments grib vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Parlamenta demokrātiskās kustības deputāti to atzinīgi novērtē.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Göncz kundzes ziņojumu, kurā ir noraidīts Komisijas priekšlikums par programmas „Progress” līdzekļu pārdali, paredzot EUR 100 miljonus piešķirt Eiropas mikrofinansēšanas instrumentam. Ja pašreizējos apstākļos, kad ekonomiskā un finanšu krīze jau ir novedusi Eiropas Savienību līdz sociālajai un bezdarba krīzei, tiks atņemta nauda programmai „Progress”, kas ir vērsta uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tas radīs ļoti negatīvu iespaidu Eiropas iedzīvotājos. Tādēļ jāsāk jaunas apspriedes, lai atrastu piemērotāku risinājumu, kas nodrošinātu Eiropas mikrofinansēšanas instrumenta mērķu sasniegšanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Eiropa piedzīvo nopietnu finanšu un ekonomisko krīzi, kas ir izraisījusi nopietnu sociālo krīzi, kurai seko aizvien lielāks bezdarbs visās dalībvalstīs, Eiropas Savienībai ir svarīgi izveidot efektīvus mehānismus, lai cīnītos ar krīzi un arī palīdzētu tiem, kurus tā skārusi vissmagāk, proti, bezdarbniekus.

Tādēļ tika izveidots Eiropas mikrofinansēšanas instruments, lai stātos pretī bezdarba izraisītām problēmām. Šim instrumentam 2010. gada budžetā paredzēta jauna pozīcija ar EUR 100 miljonu lielu piešķīrumu.

Tādēļ Komisijas priekšlikums par naudas pārdali programmā „Progress”, kura vērsta uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un sociālās programmas piemērošanu cīņā pret diskrimināciju, sociālo atstumtību, bezdarbu un dzimumu nevienlīdzību, radītu negatīvu iespaidu, ņemot vērā pašreizējo situāciju.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Programma „Progress” tika izveidota, lai atbalstītu Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz bezdarbu, sociālajiem jautājumiem un vienlīdzīgām iespējām, kā noteikts programmā sociālajā jomā, kā arī, lai sekmētu Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu. Es piekrītu Parlamentā jau apstiprinātajam Mikrofinansēšanas instrumentam nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai. Tomēr nevaru piekrist tam, ka tiek samazināta programmas „Progress” finanšu dotācija. Jaunu programmu uzsākšanu nevajadzētu finansēt uz jau notiekošo programmu rēķina. Ir jāatzīmē, ka no budžeta viedokļa programmas „Progress” kvalitatīvais un kvantitatīvais novērtējums īstenošanas trešajā gadā bija ļoti pozitīvs. Vidējais pēdējo divarpus gadu apguves rādītājs pārsniedz 80 % saistību un maksājumu apropriācijās. Pašreizējā situācija liek Budžeta komitejai, sadalot budžeta procedūrā atļauto 2010. gada budžeta nomenklatūru, paziņot, ka tā nepārprotami atbalsta jaunā finanšu instrumenta finansēšanu un izveido divas jaunas radniecīgas budžeta pozīcijas šajā nolūkā. Tādēļ es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu un tādējādi noraidīju Komisijas priekšlikumu par EUR 100 miljonu pārvietošanu no programmas „Progress” uz mikrofinansēšanas instrumentu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu tādēļ, ka, tāpat kā gadījumā ar Göncz kundzes iepriekšējo ziņojumu par Eiropas mikrofinansēšanas instrumenta nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai izveidi, par kuru notika balsojums pagājušā gada decembrī, lielākā daļa Parlamenta deputātu atkāpjas no saviem vārdiem un apstiprina priekšlikumu, ar kuru tiek atņemts finansējums Kopienas programmai „Progress”.

Mēs atceramies, ka divos iepriekšējos ziņojumos, ko Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja pieņēma saskaņā ar iepriekšējo Eiropas Parlamenta rezolūciju, tika noraidīta šī jaunā instrumenta finansēšana uz citas, jau esošas un notiekošas, programmas rēķina.

Toreiz kā alternatīvu ierosināja izveidot jaunu budžeta pozīciju ar savu finansējumu, tā sakot, ar „jaunu” naudu. Mūsu politiskās grupas iesniegtie grozījumi bija līdzīgi, tomēr tie diemžēl tika noraidīti.

Tā kā sociālie apstākļi dažādās dalībvalstīs pasliktinās, nav pieņemams, ka finansējums tiek novirzīts no nodarbinātības un sociālās iekļaušanas prioritātes uz citām prioritātēm, kas tiek noteiktas attiecīgajā laikposmā, kaut arī tā būtu mikrofinansēšana.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par savas kolēģes Kinga Göncz ziņojumu par svarīgā mikrofinansēšanas instrumenta izveidošanu, lai veicinātu darba vietu radīšanu uzņēmumos ar mazāk nekā 10 nodarbinātajiem un sekmētu sociālo iekļaušanu. Attiecībā uz finansējumu, kas bija klupšanas akmens sarunās ar Padomi, mēs varam būt apmierināti, ka ir panākta EUR 100 miljonu dotācija četriem gadiem. Ekonomiskās krīzes laikos ir ļoti svarīgi atbalstīt visu to cilvēku darbību, kas ir saistīti ar sociālo ekonomiku, kam ir grūti piekļūt tradicionālajam kredītu tirgum. Atjaunosim mūsu iedzīvotāju ticību Eiropai, kas var nākt viņiem palīgā uzņēmējdarbības projektos, neskatoties uz to, ka šie projekti ir nestabili.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Ar programmas „Progress” palīdzību Eiropa ir pievērsusies smagāko problēmu risināšanai, ar kurām sastopas tās iedzīvotāji, proti, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un vienlīdzīgu iespēju mērķu sasniegšanai. Jaunā mikrofinansēšanas instrumenta ieviešana ir derīga iniciatīva pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes kontekstā, kā arī, lai palīdzētu Eiropas tautsaimniecībām sākt atveseļošanos.

Tieši tādēļ jaunās programmas nevajadzētu finansēt, samazinot finansējumu pašreizējām prioritātēm. Šodien apstiprinātais risinājums daļēji atrisina finansēšanas jautājumu. Lai gan tas nav vislabākais iespējamais risinājums, es balsoju par to, jo mums Eiropas mikrofinansēšanas instruments ir ļoti svarīgs. EUR 100 miljoni kopā ar, iespējams, turpmāk piešķirtiem EUR 20 miljoniem 2011.–2013. gadā būs atsevišķa kredītlīnija. Šim instrumentam jānodrošina noderīga palīdzība bezdarbniekiem un neaizsargātiem iedzīvotājiem, kuri gribētu izveidot vai vadīt mikrouzņēmumus.

Es uzskatu, ka Eiropas mikrofinansēšanas instrumentam jāatvēl pat lielāks budžets, lai to padarītu par patiesi efektīvu instrumentu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas mērķu sasniegšanai.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Programmai „Progress” ir liela nozīme sociālās programmas īstenošanā, jo tā sniedz atbalstu cīņā pret diskrimināciju, par sociālo integrāciju, nodarbinātību un dzimumu līdztiesību. Šī programma ir svarīgs instruments, kura apguves rādītājs bija ap 80 % saistību un maksājumu apropriācijās. Tomēr nav jēgas šai programmai piešķirtos līdzekļus izmantot cīņai pret jauno bezdarba vilni, ko izraisījusi pašreizējā ekonomiskā krīze Eiropas Savienībā un pasaulē. Mikrofinansēšanas instruments nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai ir pozitīvs projekts, bet tam vajadzīgs pašam savs finansējums, nevis programmai „Progress” atņemtā nauda.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. – (FR) Pēc vairākām viedokļu apmaiņām neformālās trīspusējās sarunās starp Eiropas Parlamentu un Eiropadomi pēdējās dienās ir notikusi vienošanās par finansējumu Eiropas mikrofinansēšanas instrumentam. Es īpaši gribētu sveikt visas puses, kas piedalījās šajās sarunās, tādēļ, ka, jo ātrāk lēmums tiks pieņemts, jo ātrāk iedzīvotāji varēs izmantot šo Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu. Es atbalstīju šodienas balsojumu par jauktu finansējumu šim Eiropas mikrofinansēšanas instrumentam, kura apmērs būs EUR 100 miljoni — EUR 60 miljoni tiks novirzīti no programmas „Progress” un EUR 40 miljoni — no rezervēm kas nepārsniedz robežvērtības. Šī vienošanās ļaus Eiropas iedzīvotājiem, piemēram, paņemt aizņēmumu, lai nopirktu brilles saviem bērniem, ja redze viņiem sagādā lasīšanas problēmas skolā, bet banka aizdevumu atsaka.

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE), rakstiski. − (DE) Dažos gadījumos mikrofinansējums var palīdzēt kādam nodibināt uzņēmumu un tādējādi izkļūt no krīzes. Tomēr mana grupa un es šodien balsojām pret EUR 60 miljonu novirzīšanu no programmas „Progress” mikrofinansēšanas instrumentam. Eiropas Sociālā fonda (ESF) nolikumā ir iekļauts mikrofinansējums. Fonda kopējās apropriācijas 2007.–2013. gadam sasniedz EUR 76 miljardus, un viena būtiska daļa no šī apmēra ir piešķirta mikrofinansējumam. ESF finansējums arī ļauj piešķirt mikrofinansējumu kopā ar citiem pasākumiem. Tā vietā, lai pilnībā izmantotu šīs iespējas, tiek radīts jauns mikrofinansēšanas instruments — instruments, kurā paredzēti izdevumi augsta līmeņa birokrātijai un īpaši mazs budžets. Lai visu padarītu vēl ļaunāku, tiek plānots, ka šis jaunais instruments tiks finansēts no apmēros mazākās ES programmas — Eiropas nabadzības apkarošanas programmas „Progress”, kuras kopējās apropriācijas sasniedz EUR 743 miljonus. Maldīgs ir iespaids, ka šai programmai tiks nodrošināti jauni līdzekļi, kā to sola tās aizstāvji. Patiesībā šie līdzekļi tiek paņemti no atbalsta programmām sociāli neaizsargātām grupām.

Mēs, zaļie, nepiekritīsim šādai viltībai, jo nabadzīgākajiem tiek atņemta nauda, lai ar to izveidotu jaunu kredītinstrumentu. Mums nevajag jaunu instrumentu ar satriecošu nosaukumu, ko finansē no nabadzības programmas, bet drosmi, lai tieši šim nolūkam nodrošinātu īpašu ES budžeta pozīciju.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Komisija piedāvājusi izveidot jaunu Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu, kas veicinātu darba vietu radīšanu. Šis instruments ietilpst plašākā ekonomikas atveseļošanas plānā, lai palīdzētu cilvēkiem bez darba nostāties uz kājām un padarītu uzņēmējdarbību pieejamu Eiropas neaizsargātākajām grupām, tai skaitā jauniešiem. Visām iestādēm vajadzētu pievērst lielāku uzmanību nabadzīgākajiem darba cilvēkiem. Vai tas, ka cilvēkam ir darbs, nozīmē, ka viņš nav nabadzīgs? Vai darbs un sociālās garantijas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret vientulību un nīcību, kas noved pie vienaldzības? Darbs integrē indivīdu sabiedrībā. Bet, kā rāda pieredze, ar to nepietiek, lai kļūtu par pilsoni. Nabadzīgās ģimenes mums stāsta, ka darbs nozīmē ko daudz vairāk par ienākumu avotu. Ir viegli ieviest programmas bezdarbniekiem, bet vēl svarīgāk ir palīdzēt nabadzīgajiem cilvēkiem un tiem, kuri no darba tirgus atrodas vistālāk. Tāpēc es atbalstu svarīgo Ceturtās pasaules Eiropas Komitejas lomu, nodrošinot viedokļu apmaiņu kolēģu vidū un ar organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Ziņojums: Jeanine Hennis-Plasschaert (A7-0013/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) ES iestādēm jāsadarbojas, lai nodrošinātu ES politikas konsekvenci un integritāti, kā arī lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Debates par ES un ASV Nolīgumu par finanšu ziņojumapmaiņas datu nodošanu notiek jau pietiekami ilgi, un iestādes labi apzinās, ka Eiropas Parlaments nepiekritīs tādiem nolīguma noteikumiem, kas pārkāpj personas datu privātumu un nenodrošina datu efektīvu aizsardzību. Padomes lēmums par nolīguma noslēgšanu ar ASV tikai vienu dienu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā uzskatāmi parāda, ka patlaban Kopienas iestāžu savstarpēja uzticēšanās nav nekas vairāk par vārdiem. Eiropas Parlamentam kā iestādei, kas tiešā veidā pārstāv iedzīvotājus, jāpiedalās sarunās un tādu lēmumu pieņemšanā, kuri tieši ietekmē iedzīvotāju tiesības un brīvības. Padome ir atzinusi, ka nolīguma pamatjautājumi attiecībā uz datu nodošanu nav pilnīgi atrisināti, tādēļ es uzskatu, ka nepieciešams uzsākt atklātas un izsmeļošas sarunas ar visām iesaistītajām valstīm. Nolīgums ar ASV ir vajadzīgs, bet tas nedrīkst ietekmēt Eiropas juridiskās prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību.

  Regina Bastos, Maria Da Graça Carvalho, Carlos Coelho, Mário David un Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām pret pagaidu nolīgumu, jo tā nosacījumi neatbilst Eiropas tiesību aktiem. Nav pieņemami, ka policija Portugālē var piekļūt informācijai par personas bankas datiem, pamatojoties tikai uz orderi, bet miljoniem datu vienību var nosūtīt ASV policijai interpretācijai un analīzei bez jebkādas juridiskās kontroles.

Mēs atzīstam transatlantiskas sadarbības nepieciešamību cīņā pret starptautisko noziedzību un jo īpaši pret terorismu.

Mēs vēlamies uzsvērt, ka šī sadarbība jādibina, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos un cieņu pret savstarpīguma un proporcionalitātes principiem, kā arī cieņu pret pilsoņu tiesībām.

Mēs nosodām Padomes izturēšanos attiecībā pret Eiropas Parlamentu, nesniedzot vajadzīgo informāciju un informējot par šo lietu kā fait accompli. Ir būtiski, lai šāda prakse vairs neatkārtotos un būtu nodrošināta stingra atbilstība Lisabonas līgumam.

Nepilnīgi pārrunāta nolīguma apstiprināšana nenozīmē tikai nekvalitatīvi izstrādāta nolīguma apstiprināšanu, kas būs spēkā deviņus mēnešus. Tas nozīmē neadekvātu pamatu sarunām par ilgtermiņa nolīgumu un atļauju par miljoniem tādu datu vienību pārsūtīšanu, kuras paredzēts uzglabāt daudzus gadus. Mēs mudinām Padomi un Komisiju veikt pārrunas par labāku nolīgumu, kurā būtu ņemtas vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Nepieciešams, lai SWIFT nolīguma noraidīšana visai starptautiskajai kopienai un pārējām Eiropas Savienības iestādēm sniegtu svarīgu signālu, ka turpmāk, pieņemot svarīgus lēmumus, kuri tagad atrodas Lisabonas līguma darbības jomā, ir jāņem vērā ES tiesību akti.

Pēc šodien Strasbūrā notikušā balsojuma ir redzams, ka Eiropas Parlamenta deputāti pamatā nav noskaņoti pret saprašanos starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz uzraudzību, kas veicama aizdomīgu līdzekļu pārsūtīšanas gadījumā, izmantojot SWIFT sistēmu. Atlantijas okeāna otrā krastā iznākošie preses izdevumi labprāt interpretē Eiropas Parlamenta deputātu balsojumu kā balsojumu pret minēto nolīgumu. Eiropas Parlamenta deputāti balsoja par ES iedzīvotāju un uzņēmumu personīgo datu aizsardzību. Cīņa pret terorismu un aizdomīgu bankas darījumu ātra atklāšana joprojām saglabā savu vietu ES prioritāšu saraksta augšgalā.

Eiropas Komisijai pēc iespējas ātrāk jāveic atkārtotas pārrunas par SWIFT nolīguma nosacījumiem, lai minētais nolīgums atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un to varētu ieviest, cik ātri vien iespējams. Rumānijas valdība, kā arī visu pārējo valstu valdības atbalstīja ar ASV parakstītā nolīguma pieņemšanu. Eiropas Parlaments ir izpildījis savu pienākumu kā iestāde, ko tieši ievēlējuši pilsoņi, kurus tas apņēmies aizstāvēt.

  Michael Cashman (S&D), rakstiski. − Es balsoju par atlikšanu, jo uzskatu, ka daudz iegūsim, mēģinot nolīgumu uzlabot un 27 ES dalībvalstu vārdā veicot pārrunas ar ASV. Šo pašu iemeslu dēļ es balsoju par šo nolīgumu, kaut arī tas nav pilnīgs un apmierinošs, jo uzskatu, ka tas sniedz iespēju līdz 2010. gada beigām veikt pārrunas par jaunu nolīgumu. Jebkura neveiksme pārrunās nozīmētu, ka mēs varētu zaudēt ikvienu iespēju noslēgt pilnīgu nolīgumu.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es šā balsojuma rezultātu vērtēju atzinīgi, jo Padomes ierosinājumā sniegtās pilsoņu privātuma aizsardzības garantijas nebija apmierinošas. Personu brīvību aizsardzība ir pamatprasība, un cīņa pret terorismu jāveic, ievērojot to. Balsojot par Parlamenta sagatavoto rezolūcijas priekšlikumu, es vēlējos atkārtoti uzsvērt, ka pagaidu nolīgumam jāatbilst Lisabonas līguma kritērijiem, jo īpaši Pamattiesību hartai. Es arī pieprasu, lai dati tiktu ievākti tikai terorisma apkarošanas nolūkos un Eiropas iedzīvotājiem būtu vienādi „tiesiskās aizsardzības mehānismi, kādus piemērotu datiem, kurus uzglabā ES, ieskaitot kompensācijas nelikumīgas personas datu izmantošanas gadījumā”. Es atzinīgi vērtēju šo balsojumu, kurā Eiropas Parlaments parāda, ka pilnīgi novērtē atbildību, kas tam piešķirta ar Lisabonas līgumu, un ka tas spēj izturēt dalībvalstu, kā arī Amerikas Savienoto Valstu spiedienu. Tas liecina par jaunu politisko līdzsvaru Eiropas Savienībā.

  Νικόλαος Χουντής (GUE/NGL), γραπτώς. – Ψήφισα, όπως και η υπόλοιπη ευρωομάδα μου, υπέρ της Έκθεσης ώστε να μην συναινέσει το Ευρωπαϊκό Κοινοβούλιο στην καταπάτηση βασικών νομικά κατοχυρωμένων δικαιωμάτων σχετικά με τον σεβασμό των προσωπικών δεδομένων των Ευρωπαίων πολιτών. Η συμφωνία SWIFT σε καμία περίπτωση δεν βοηθάει στην πρόληψη ενάντια στην τρομοκρατία. Πρόκειται για μια συμφωνία που, σε θολό και μη ελέγξιμο πλαίσιο, θα παρέδιδε προσωπικά δεδομένα των Ευρωπαίων πολιτών στις Αρχές και τις μυστικές Υπηρεσίες των ΗΠΑ και σε όποιους άλλους αυτές επιθυμούν να τα δώσουν. Το δικαίωμα στην ασφάλεια δεν είναι σε καμία περίπτωση αντιπαραθετικό με το δικαίωμα στην ιδιωτικότητα και της προστασίας των προσωπικών δεδομένων. Η καταπολέμηση της Τρομοκρατίας δεν περνάει μέσα από τον Μεγάλο Αδελφό, την παραβίαση ατομικών και κοινωνικών δικαιωμάτων και ελευθεριών αλλά από την προώθηση της αλληλεγγύης, της ισότητας και του σεβασμού του διεθνούς δικαίου σε παγκόσμιο επίπεδο. Ως μέλος του Ευρωπαϊκού Κοινοβουλίου είχα την ευθύνη να διαφυλάξω τα συνταγματικά καθιερωμένα δικαιώματα των πολιτών της Ένωσης, που κάποιοι αφήνουν βορρά στις απαιτήσεις της Αμερικανικής Κυβέρνησης και της CIA στον υποτιθέμενο πόλεμό τους ενάντια στην τρομοκρατία.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es no sirds paužu gandarījumu par šodienas balsošanas rezultātu, kurā noraidīts Padomes un Komisijas ierosinātais nolīgums ar ASV attiecībā uz datu nodošanu. Pašreizējais ES un ASV nolīguma teksts neaizsargā ES pilsoņu un uzņēmumu tiesības un pretēji ES tiesību aktiem sniedz iespēju masveidā nodot ASV visu personas un komerciālo informāciju, kas glabājas SWIFT sistēmā. Eiropas Parlaments kopš 2006. gada ir regulāri darījis zināmas mūsu bažas Padomei un Komisijai, kuras ir veikušas pārrunas par šo apkaunojošo nolīgumu. Tomēr minētās iestādes izvēlējās neņemt vērā mūsu bažas, uzskatot, ka nolīgumu varētu noslēgt, pirms Eiropas Parlamentam tiek piešķirtas jaunās pilnvaras līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Padome tik tiešām centās panākt nolīguma parakstīšanu vienu dienu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Lisabonas līgums EP piešķir saistošas veto tiesības attiecībā uz šādiem starptautiskiem nolīgumiem. Līdz šim ne dalībvalstis, ne ES Parlaments šajā delikātajā procesā nav veikušas padziļinātu pārbaudi. Es atzinīgi vērtēju Īrijas Parlamenta Eiropas lietu apvienotās komitejas lēmumu par šā priekšlikuma rūpīgāku pārbaudi. Tas norāda uz daudz efektīvāku Eiropas tiesību aktu priekšlikumu pārraudzību, kas nāks par labu iedzīvotājiem.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Teroristu finansējuma izsekošanas programmai (TFTP) vajadzētu būt efektīvam līdzeklim cīņā pret globālo terorismu, un tās īpašais mērķis ir terorisma finansējuma uzraudzīšana. Eiropas iedzīvotāju datu nodošana ASV ir pretrunīga un nepiemērota. Mēs esam nobažījušies par to, ka organizētās noziedzības pārstāvji varētu ļaunprātīgi izmantot privātus datus. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputātu sniegto pārskatu datu nodošanā un uzglabāšanā ir nodrošināta pietiekama aizsardzība. Ņemot vērā to, ka šis nolīgums zaudē spēku 2010. gada 31. oktobrī un neatbilstību gadījumā pastāvēs iespēja anulēt citus līgumus, esmu nolēmis, ka balsošu par šo nolīguma projektu starp ES un ASV par finanšu ziņojumapmaiņas datu nodošanu no ES uz ASV.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Hennis-Plasschaert ziņojumu, jo, neskatoties uz to, cik svarīgi ir noslēgt nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par terorisma finansēšanas novēršanu, es uzskatu, ka šāda līguma noslēgšana ir saistīta ar jauno tiesisko regulējumu, kas noteikts Lisabonas līgumā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šis ir nopietns jautājums, kas būtu intensīvi jāapspriež Eiropas Parlamentā, un būtu svarīgi, lai Parlamentam būtu nodrošināta piekļuve visai nepieciešamajai dokumentācijai, lai ātri varētu noslēgt ilgtermiņa nolīgumu, kurā vairāk būtu ņemti vērā drošības jautājumi, bet kurš neapdraudētu pilsoņu tiesību ievērošanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) SWIFT nolīgums ļauj ASV Valsts kasei piekļūt datiem par finanšu maksājumiem ar mērķi novērst un apkarot terorismu un tā finansēšanu. Tomēr SWIFT sistēmas tehnisko īpatnību dēļ piekļuvi datiem nevar ierobežot tikai ar informācijas meklēšanu par personām, kuras, iespējams, iesaistītas noziedzīgās darbībās. Tādēļ sistēma sniedz visu informāciju par visiem darījumiem noteiktā valstī noteiktā datumā. Šī situācija neapdraud Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu datu aizsardzību, jo ir ņemts vērā proporcionalitātes un nepieciešamības princips.

Protams, jāņem vērā, ka cīņa pret terorismu iekļauj starptautisku juridisku sadarbību un daudzos gadījumos arī tādu personas datu kā, piemēram, bankas datu informācijas nodošanu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzīstu nepieciešamību pēc pagaidu nolīguma, kas veicinātu transatlantisku sadarbību starptautiskās noziedzības un, jo īpaši, terorisma apkarošanā. Vēlos uzsvērt, ka šī sadarbība jāveido uz savstarpējas uzticēšanās pamata, kā arī, ievērojot savstarpīguma un proporcionalitātes principus un iedzīvotāju tiesības. Tomēr drošība nedrīkstētu aizēnot, bet tai drīzāk ir jāpapildina citas tiesības, brīvības un garantijas. Nav pieņemami, ka policija Portugālē var piekļūt informācijai par personas bankas datiem, pamatojoties tikai uz orderi, bet miljoniem datu vienību var nosūtīt ASV policijai interpretācijai un analīzei bez jebkādas juridiskās kontroles. Es nosodu Padomes izturēšanos attiecībā pret Eiropas Parlamentu, nesniedzot vajadzīgo informāciju un informējot par šo lietu kā fait accompli. Ir būtiski, lai šāda prakse vairs neatkārtotos un būtu nodrošināta stingra atbilstība Lisabonas līgumam. Ņemot vērā iepriekš minēto, es balsoju par rezolūciju nolīguma neatbalstīšanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs atzinīgi vērtējam to, ka lielākā Parlamenta daļa, ieskaitot mūs, ir noraidījusi tā saucamo SWIFT nolīgumu starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Fakts, ka pastāv šādas datu bāzes, kā arī minēto datu apmaiņa, ko veic ASV iestādes, ES aģentūras vai dalībvalstu iestādes, rada lielu nedrošību, kā arī briesmas, kuras nevar kontrolēt, iestādēm kontrolējot iedzīvotājus. Gan likumpārkāpēji, gan nevainīgi iedzīvotāji, gan aizdomās turamie, gan personas, uz kurām aizdomas nekrīt, būs iesaistīti procesā, kurā, kā norādīts, nav garantiju par tā efektivitāti.

Šā nolīguma ieviešana nozīmētu tādu defektīvu pasākumu uzturēšanu, kas uzskatāmi par daļu no tā saucamās cīņas pret terorismu, un apzinātu šā jautājuma iztirzāšanu plašsaziņas līdzekļos tiesību ierobežošanas kontekstā. Mēs atbalstām nepieciešamību apkarot visas noziedzības formas, tomēr tas jādara, koncentrējoties uz šā fenomena izcelsmi, kā arī tā novēršanu, nevis akcentējot neskaidrus drošības pasākumus, kas ierobežo sabiedrības brīvības un pilsoņu pamattiesības un garantijas, vēl vairāk vājinot mūsu demokrātiju.

Mēs nepieņemam nekādu brīvības aizstāšanu ar lielāku drošību, jo rezultātā tiek zaudētas abas. Mēs atbalstām sabiedrību, kurai garantēta lielāka drošība, kā arī plašas demokrātiskas tiesības un brīvības.

  Christofer Fjellner un Alf Svensson (PPE), rakstiski. – (SV) Mēs balsojām par nolīgumu starp ES un ASV par datu nodošanu no SWIFT sistēmas. Tomēr privātuma aizsardzības nostiprināšanas nolūkā mēs ierosinājām, lai Parlaments atliek lēmuma pieņemšanu. Diemžēl Parlaments šo ieteikumu neņēma vērā. Pagaidu nolīgums, par ko mēs balsojām, ir tiesību akts, kurā līdzsvaroti divi mērķi: terorisma efektīva kontrole un iedzīvotāju personas datu privātuma aizsardzība. Cīņā pret terorismu nepieciešami efektīvi instrumenti, taču svarīgāk par visu ir nodrošināt visu demokrātisko tiesību ievērošanu. Mūsuprāt, tagad tas ir izdarīts, taču mēs būtu vēlējušies, lai aizsardzība būtu vēl spēcīgāka. Tā kā SWIFT tagad dažas savas rīcības programmas daļas ir pārcēlis no ASV, ir notikusi būtiska personas datu privātuma pastiprināšana, piemērojot Eiropas standartus personas datu aizsardzības jomā. Turpmākas sarunas starp ES un ASV par ilgtermiņa nolīgumu, kurā apvienotas efektīvas iedzīvotāju datu aizsardzības garantijas un efektīvas iespējas izsekot teroraktu ekonomisko sagatavošanu, tiks slēgtas oktobrī. Kaut arī indivīdu aizsardzības jomā vēl paveicams daudz, mēs uzskatām, ka uzlabojumi, salīdzinot ar situāciju gada sākumā, kad nolīgums nebija spēkā, ir pietiekami ievērojami, lai mēs balsotu par pagaidu nolīgumu, šādi izvairoties būtiski pavājināt cīņu pret terorismu turpmākos deviņus mēnešus. Pirms galējā nolīguma noslēgšanas mēs kā apstiprināšanas nosacījumu pieprasīsim indivīdu aizsardzības papildu nostiprināšanu.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret tā saucamo SWIFT nolīgumu starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu ziņojumapmaiņas datu nodošanu terorisma apkarošanai. Ir ļoti tālu no tā, lai pašreizējā formā SWIFT nolīgumā būtu ievērots līdzsvars starp nepieciešamību apkarot starptautisko terorismu un nepieciešamību aizsargāt pamattiesības. Nav pieļaujams, ka ASV iestādēm tiek nosūtīts miljoniem neapstrādātu personas datu vienību, kas attiecas uz nevainīgiem iedzīvotājiem. Nav pieļaujams arī tas, ka šos datus saskaņā ar ASV tiesību aktiem un pretrunā ES tiesību aktiem var uzglabāt līdz 90 gadiem. Personas datu un privātuma adekvāta aizsardzība, ko es jau atbalstīju divos balsojumos par fiskālo datu apmaiņu, jāpiemēro arī SWIFT nolīgumam.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es stingri atbalstu šo ziņojumu, kurā Eiropas Parlaments skaidri noraida SWIFT nolīgumu, kas tika pārrunāts slepeni, neņemot vērā Eiropas Parlamenta izteiktās bažas, kuras Eiropas Padome un Eiropas Komisija sarunās centās neminēt. Attiecībā uz privātuma aizsardzības principu un datu nodošanas efektivitāti cīņā pret terorismu ir būtiski, ka diskusijas notiek tā, lai varētu panākt skaidru nolīgumu. Šā balsojuma vēstījums ir arī apliecinājums, ka Eiropas Parlamenta uzdevums ir kalpošana Eiropas iedzīvotājiem, un tādēļ Parlaments stingri un efektīvi aizstāvēs savu iedzīvotāju tiesības un pamatbrīvības gan, aizstāvot to privātumu, gan cīnoties pret terorismu.

  Monika Hohlmeier (PPE), rakstiski. − (DE) Mans lēmums balsot pret pagaidu SWIFT nolīgumu nav lēmums balsot pret sadarbību ar ASV terorisma apkarošanas jomā. Es uzsvērti mudināju, ka pēc iespējas ātrāk ir jāizstrādā jauns, atbilstošs nolīgums, kas atļautu Eiropas un ASV drošības iestādēm ciešāk sadarboties un ļautu tām atklāt naudas pārskaitījumus, kas varētu būt saistīti ar terorismu. Tomēr šajā pagaidu nolīgumā ir lieli trūkumi, tajā skaitā nepiemēroti nosacījumi attiecībā uz datu dzēšanu, sūdzību iesniegšanas tiesībām, kā arī attiecībā uz piekļuvi informācijai un tās tālāku nodošanu trešajām pusēm. Turklāt no Eiropas Savienības un ASV sadarbības es sagaidu, ka atbildība par iedzīvotāju drošības garantēšanu ar Terorisma finansējuma izsekošanas programmu (TFTP) netiek atstāta vienīgi ASV ziņā, bet gan tiek noteikts skaidrs termiņš Eiropas TFTP izstrādāšanai, kas jāveic, sadarbojoties ar ASV.

Tādēļ es ceru, ka tuvākajā laikā tiks veiktas pārrunas par nolīgumu, kas kalpos par pamatu ilgtermiņa cīņai pret terorismu visā pasaulē, atklājot teroristu tīklus un to finansiālos darījumus, bet vienlaikus arī ievērojot pilsoņu datu privātumu.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Tas, ka ir noraidīts pagaidu nolīgums par bankas datu nodošanu Amerikas Savienotajām Valstīm caur SWIFT tīklu, pamatojot šo lēmumu ar faktoriem, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, proporcionalitāti un savstarpīgumu, nav jāuzskata par Parlamenta vingrinājumu jauno, ar Lisabonas līgumu piešķirto pilnvaru izmantošanā, bet gan par politisku vēsti no Eiropas. Noraidot šo nolīgumu un balsojot par Eiropas Parlamenta ieteikumu, mēs esam parādījuši, ka nozīmīgu politisku lēmumu nevar pieņemt, ja tas pārkāpj Lisabonas līguma noteikumus un jo īpaši Pamattiesību hartu. Kad tiks parakstīts jauns ilgtermiņa nolīgums un kad tajā būs garantēta Eiropas iedzīvotāju datu aizsardzība, Eiropas Parlaments sniegs savu piekrišanu. Cīņa pret terorismu ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kādiem mēs patlaban saskaramies. Šādā situācijā jauns nolīgums ir nepieciešams, bet pirms tā noslēgšanas ir jāveic pamatīgākas pārrunas, lai garantētu Eiropas iedzīvotāju pienācīgu aizsardzību. Tādēļ jaunā nolīguma izstrādāšanā Parlamentam ir jāieņem galvenā loma, nodrošinot procedūru, kurā tiek ņemti vērā Lisabonas līguma noteikumi.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. − Šodien es balsoju pret SWIFT nolīgumu, kas paredz bankas datu dalīšanu ar ASV terorisma apkarošanas nolūkos. Šis nolīgums pietiekami neaizsargā Eiropas iedzīvotājus; tajā nepieciešams veikt uzlabojumus datu aizsardzības jomā. Piemēram, šajā nolīgumā nav noteikts, ka datu iegūšanai nepieciešams iepriekšējs tiesisks lēmums. Datu aizsardzība ir viena no mūsu pamattiesībām. Cilvēktiesību ievērošanai ir visaugstākā nozīme, un to aizstāvēšana ir neatņemama mana darba sastāvdaļa Parlamentā. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka mums vajadzīgi pasākumi, lai palīdzētu terorisma apkarošanā, sadarbojoties ar ASV, bet šo mērķi nedrīkst sasniegt, pārkāpjot mūsu Pamattiesību hartu. SWIFT nolīguma noraidīšana ir svarīgs notikums Eiropas Parlamenta vēsturē. Tas sniedz skaidru vēstījumu, ka Eiropas Parlaments izmantos savas jaunās, līdz ar Lisabonas līgumu iegūtās pilnvaras demokrātijas interesēs, aizstāvot savu iedzīvotāju tiesības. Komisijai ikvienā nākamajā nolīgumā par datu apmaiņu ar ASV ir jāapliecina, ka īstais līdzsvars ir līdzsvars starp terorisma apkarošanu un iedzīvotāju privātuma ievērošanu.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Man nav nekādu šaubu, ka cieša un konstruktīva sadarbība starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir nepieciešama, jo īpaši attiecībā uz terorisma apkarošanu. Tomēr es balsoju pret pagaidu SWIFT nolīgumu, jo tajā nav precizēti būtiski datu aizsardzības jautājumi. Eiropas Parlamenta piekāpšanās sarunās par šo nolīgumu arī nav pieņemama un ir ļoti problemātiska. Kaut arī es uzskatu, ka starptautisks nolīgums par datu apmaiņu ir nepieciešams, jāaizsargā arī pilsoņu brīvības un pamattiesības .

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par SWIFT nolīgumu, jo uzskatu, ka datu apmaiņa ir noderīga. Mūsu attiecīgie slepenie dienesti ir minējuši daudzus gadījumus, kas apliecina šo noderību. Terorisma draudi pastāv, to nevar noliegt, un pagājušā mēneša plānotais atentāts Detroitā to apliecina. Tādēļ mums ir jāizrāda, ka esam atbildīgi. Tas ir abpusēja atbalsta jautājums. Šis nolīgums nav jāuztver kā vienpusējas saistības, kuras uzņemas ES. Eiropas Savienība nodrošinās piekļuvi savai informācijai, bet ASV iestādes, savukārt, analizēs datus, kurus mēs patlaban nevaram analizēt Eiropā, jo nepastāv Eiropas programma terorisma finansējuma apkarošanai, kas būtu līdzīga TFTP. Šis nolīgums garantē mūsu drošību, ne tikai drošību ASV teritorijā. Visbeidzot, atšķirībā no iepriekšējām vienpusējām saistībām, šis ir īsts starptautisks nolīgums. Garantijas būs saistošas, nolīguma piemērošana būs pakļauta izvērtēšanai, un, ja ES uzskatīs, ka šīs garantijas netiek ievērotas, nolīgumā būs iekļauti skaidri nosacījumi pusēm attiecībā uz nolīguma pārtraukšanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Šis balsojums bija par nolīguma atjaunošanu, kurš, atklājot banku darījumus, ir ārkārtīgi svarīgs cīņā pret terorismu, kas pēdējos gados apdraud Rietumu sabiedrības. Ja būtu apstiprināta rezolūcija, bet nolīgums — noraidīts, teroristu organizācijas varētu rīkoties brīvi, bez nekādas efektīvas kontroles, un mums būtu jārēķinās ar iespējamām nopietnām sekām. Savādi, ka daudzi galēji kreiso spēku pārstāvji, kas iestājas par nolīguma noraidīšanu, pamatojot savu lēmumu ar to, ka nolīgums pārkāpj personas datu konfidencialitāti, ir tie paši cilvēki, kuri savās izcelsmes valstīs iestājas par banku noslēpuma atcelšanu un visu bankas informācijas izplatīšanu. Šiem cilvēkiem būtisks ir nevis jautājums par datu nodošanu, bet gan fakts, ka dati tiek nodoti ASV — valstij, pret kuru tie nespēj slēpt savu acīmredzamo naidīgumu. Tādēļ manā balsojumā pret rezolūciju un par nolīgumu ir ņemti vērā tikai specifiskie apstākļi, kas saistīti ar nepieciešamību apkarot terorismu ar visiem līdzekļiem un ASV būtiskās lomas atzīšanu šajā cīņā.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju par Hennis-Plasschaert ziņojumu, lai paustu savu negatīvo attieksmi pret SWIFT nolīgumu, ko parakstījušas 27 dalībvalstis par finanšu ziņojumapmaiņas datu nodošanu Amerikas Savienotajām Valstīm terorisma apkarošanas kontekstā. Uzskatu, ka Savienoto Valstu pieprasījums ir nepieņemams un apdraud Eiropas iedzīvotāju brīvības un tiesības. Ar šo priekšlikumu viskonservatīvākie spēki mēģina mūs ar saistītām rokām nodot ASV rīcībā, nedomājot par iedzīvotāju privātuma drošību. Eiropas Parlaments nevar pieļaut, ka eiropiešu tiesības un brīvības tiek pārkāptas pretterorisma cīņas dēļ.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) ES pārāk ilgi ir pieļāvusi, ka ASV tai diktē savus noteikumus. Ir pēdējais laiks pārtraukt ASV pastāvīgo iejaukšanos mūsu pilsoņu tiesībās un brīvībās, kā arī datu aizsardzībā, kas notiek terorisma apkarošanas vārdā. Finanšu maksājumu ziņojumapmaiņas datu nodošana citām valdībām nozīmē mūsu pilsoņu pamattiesību nopietnu aizskaršanu, jo īpaši, ja datu saņēmējs ir Amerikas Savienotās Valstis. Miljoniem bankas datu vienību nodošana absolūti nav Eiropas interesēs.

Neviens nezina, ko ASV slepenie dienesti darīs ar ievāktajiem datiem, un tas paver plašas iespējas visa veida ļaunprātīgai izmantošanai, pat ekonomiskajai spiegošanai. Apgalvojums, ka Vašingtona banku datus izmanto cīņai pret terorismu, nav nekas vairāk kā lēts aizbildinājums. Papildus pārējiem apstākļiem, noraidot SWIFT nolīgumu, ES varētu pierādīt savu neatkarību no ASV. Es varu tikai nepārprotami atbalstīt Eiropas Parlamenta teikto „nē” SWIFT nolīgumam.

  Mariya Nedelcheva (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret SWIFT nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, jo uzskatu, ka datu aizsardzības garantijas nav atbilstošas. Neapšaubot faktu, ka cīņa pret terorismu ir obligāta, jo šie draudi mūsdienās ir vairāk nekā reāli, esmu pārliecināta, ka mēs nevaram garantēt Eiropas iedzīvotāju drošību, negarantējot to personas datu pilnīgu neaizskaramību.

Pašreizējā redakcijā SWIFT nolīguma nosacījumi par gadījumiem, kādos Savienotās Valstis varētu nodot Eiropas datus trešajām valstīm, ir pārāk neskaidri. Ir nepieciešami skaidri noteikumi, kas reglamentē minēto datu apmaiņu. Attiecībā uz iespējamajiem aizsardzības līdzekļiem, kas attiecas uz iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, kuri uzskata, ka viņu dati nav korekti apstrādāti, nolīguma 11. pants nav adekvāts.

Tas garantē datu aizsardzību, ja dati tiek apstrādāti Eiropas Savienības teritorijā, bet kas notiek ar Savienotajās Valstīs apstrādātajiem Eiropas datiem? Sarunas jāveic pārredzami un demokrātiski, ar pilnīgu Eiropas Parlamenta atbalstu, kā attiecībā uz šāda veida starptautiskiem nolīgumiem noteikts Lisabonas līgumā.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) 2010. gada 11. februāris ir ļoti būtisks datums Eiropas Parlamentam, jo tā dalībnieki, kuri pārstāv visdažādākās politiskās pārliecības, kā arī plašu dalībvalstu skaitu, nobalsoja pret Eiropas iedzīvotāju finanšu datu nodošanu ASV. Nav skaidrs, kā šāda datu nodošana kalpo terorisma apkarošanai, un SWIFT nolīgums negarantē Eiropas datu aizsardzības standartus. Ar šo lēmumu Parlaments kā Eiropas iedzīvotājus pārstāvoša iestāde ieguvis lielāku ietekmi un pašapziņu, un nav padevies ASV spiedienam. Parlamenta atbilde ir nepārprotams „nē” Eiropas pilsoņu tiesību ierobežošanai, kas maskēta ar terorisma apkarošanas masku. Saprotami, ka es arī atbalstīju ziņojuma noraidīšanu minētā iemesla dēļ.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par to, lai SWIFT nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm tiktu noraidīts, jo šis nolīgums rada lielākus draudus Eiropas iedzīvotāju privātumam nekā nodrošina terorisma apkarošanas instrumentu. Nolīgums, ko nesen parakstījusi Eiropas Savienība ar ASV, ir nepakļaušanās Eiropas Parlamentam, ņemot vērā, ka tas parakstīts tikai vienu dienu pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Šā nolīguma izstrādāšanas laikā apspriešanās ar Parlamentu nenotika, un tagad ir par vēlu. Es noraidu šo nolīgumu, un mēs ceram, ka gan Savienotās Valstis, gan Padome sapratīs, cik svarīga ir Eiropas Parlamenta iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesā ES līmenī. Es uzskatu, ka Spānijas prezidentūras laikā ir iespējams izveidot labāku nolīgumu.

  Renate Sommer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par balsojuma par SWIFT nolīgumu pārcelšanu. Balsojuma atlikšana uz četrām nedēļām būtu ļāvusi veikt papildu sarunas. Ar šo lēmumu mēs Komisijai parādām, ka zinām labāk; mēs būtu varējuši izmantot šo iespēju, lai paustu iedzīvotāju un uzņēmumu pamatotās bažas par viņu datu aizsardzību pagaidu nolīgumā, kas jau ir spēkā. Pilsoņu brīvību un tiesību aizsardzība noteikti ir mūsu atbildība. Tomēr, noraidot atlikšanu, Parlaments ir palaidis garām iespēju atbildīgi izmantot savas jaunās pilnvaras un palielināt savu ietekmi sarunās. No otras puses, nebija iespējams, ka es balsotu par SWIFT nolīguma apstiprināšanu. ASV veiktais uzticēšanās pārkāpums ir ārkārtīgi augstprātīga egoistiskas mentalitātes izrādīšana, kas ir pārāk kliedzoša, un tā ir pielīdzināma necieņai, kādu Parlamentam izrādījusi Padome.

Tagad mums ātri un pašpārliecināti jāveic pārrunas par jaunu ilgtermiņa nolīgumu, kurās jāiesaista Eiropas Parlaments, neskatoties uz to, cik spēcīga ir transatlantiskā draudzība. Šim nolīgumam ir jāatspoguļo ES standarti, jo kontrolēta datu apmaiņa cīņā pret starptautisko terorismu ir arī Eiropas interesēs.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es balsoju par ziņojumu un esmu iepriecināts, ka lielākā daļa atteikusies pakļauties spēcīgajam politiskajam spiedienam un vēlas izteikt savu viedokli attiecībā uz taisnīguma un drošības politiku. Novēršot to, ka Savienotajām Valstīm ar SWIFT sistēmas palīdzību vēl ilgāk tiek nodota informācija par miljoniem Eiropā notikušu pārskaitījumu un banku darījumu, Parlaments norāda, ka nopietni uztver Lisabonas līgumā noteiktās pamattiesības.

ES prezidējošajai valstij un Eiropas Komisijai tagad jāatsauc pagaidu nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm un jāatgriežas pie sarunu galda, ņemot vērā prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta 2009. gada septembrī pieņemtajā rezolūcijā. Vispirms tomēr jāorganizē atklātas debates par saikni starp drošības politiku un cīņu pret terorismu no vienas puses un minimālām pamattiesību garantijām un simtiem miljonu pilsoņu privātuma ievērošanu no otras puses. Esmu iepriecināts, ka šantāža un politiskais spiediens nav guvuši rezultātu. Ir absurdi apgalvot, ka pilsoņu tiesību un privātuma ievērošana ir šķērslis cīņā pret terorismu. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir gatava sadarboties efektīvas, stingras drošības politikas izstrādē, tomēr šai politikai ir jāievēro konstitūcijā noteiktās tiesības, kā arī jāpievērš uzmanība noziedzības un terorisma rašanās iemesliem.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. − (PT) Cīņa pret starptautisko noziedzību, jo īpaši transatlantiskā sadarbība terorisma apkarošanā, ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Tomēr šo sadarbību jādibina uz savstarpīguma un abpusējas uzticēšanās pamata. Pagaidu nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu negarantē Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem tās pašas tiesības un garantijas ASV tiesību aktos, kādas tiem tiktu piešķirtas ES teritorijā. Minētā datu nodošanas sistēma neievēro Eiropas tiesību aktu pamatprincipus attiecībā uz datu aizsardzību, jo īpaši proporcionalitātes un nepieciešamības principus. Nolīgums īpaši negarantē, ka pieprasījumiem nepieciešama oficiāla atļauja vai ka tie ir ierobežoti laikā; nolīgumā nav arī pietiekami definēti nosacījumi par datu dalīšanu ar trešajām valstīm. Es arī nožēloju, ka sarunu laikā Padome Parlamentam nesniedza gandrīz nekādu informāciju un balsojums par nolīgumu notika pēc tam, kad tas jau bija stājies spēkā. Minēto iemeslu dēļ, kā arī tāpēc, ka Eiropas iedzīvotāju tiesības un garantijas ir jāievēro, es balsoju par rezolūciju, kurā noraidīta SWIFT nolīguma noslēgšana.

  Róża, Gräfin von Thun Und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Saskaņā ar daudzu kolēģu viedokli Padome pieļāvusi kļūdu, ignorējot Eiropas Parlamentu pašreizējās sarunās, kas bija veltītas nolīgumam ar ASV. Nelīdzēja arī runa, ko teica manas grupas vadītājs Joseph Daul. Pēc padziļinātām debatēm viņš lūdza kolēģus atlikt balsojumu. Malmström kundze uzstāja, ka jaunajai Komisijai nepieciešams ilgāks laiks, lai iegūtu informāciju par šo lietu un veiktu papildu sarunas, un Parlamentam laiks nepieciešams, lai detalizētāk pārrunātu šo jautājumu. Es saprotu, cik svarīga ir personas datu aizsardzība, taču mums jāatceras arī tas, ka Amerikas Savienotās Valstis ir mūsu lielākais partneris. Mums jādarbojas, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos, un cīņa pret terorismu, kā arī mūsu pilsoņu drošība ir mūsu kopējā atbildība. Atbilstoši savas grupas nostādnēm es balsoju par atlikšanu. Diemžēl mēs zaudējām ar 15 balsu iztrūkumu. Cik man zināms, 35 manas grupas locekļi nebija klāt balsojuma laikā. Tas ir vēl viens pierādījums, ka svarīga ir katra balss. Pēc tam atbilstoši savas grupas nostādnēm es balsoju par nolīguma pieņemšanu. Rezultātā Parlaments ar 378 balsīm pret, 196 balsīm par, un 31 balsij atturoties, noraidīja nolīgumu. Es neesmu apmierināta ar šo rezultātu, bet, bez šaubām, mēs drīz atgriezīsimies pie šā ļoti svarīgā jautājuma izskatīšanas.

  Ioannis A. Tsoukalas (PPE), rakstiski. – Kaut arī ir skaidrs, ka ierosināto noteikumu mērķis ir vienkāršot cīņu pret kibernoziedzību un kiberterorismu, atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECHR) 8. pantu, ņemot vērā arī Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu C317/04, pozitīvu balsojumu šajā jautājumā padara nelikumīgu, jo ikvienam Eiropas pilsonim ir pienākums ievērot gan vispārējos noteikumus, kas ir Eiropas Savienības darbības pamatā, gan arī EKT lēmumus.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par SWIFT nolīguma noraidīšanu. Šis notikums ir stūrakmens Eiropas turpmākai demokratizēšanai un Parlamenta vingrinājums savu demokrātisko tiesību izmantošanā saskaņā ar Lisabonas līgumu attiecībā uz iedzīvotāju datu un individuālo tiesību aizsardzību. Es vēlētos piedzīvot daudz vairāk tādu brīnumainu brīžu kā šis.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0063/2010

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. − Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu, kurā izteikts aicinājums steidzami pieņemt direktīvu, ar ko ievieš pamatnolīgumu par asu priekšmetu radītu savainojumu novēršanu slimnīcās un veselības aprūpes nozarē. Katru gadu Eiropas Savienībā tiek ziņots par vairāk nekā miljons adatas dūrienu radītajiem savainojumiem, kas var veicināt dzīvībai bīstamu vīrusu pārnešanu. Jaunākā nolīguma klauzula par minimālajiem standartiem neizslēdz turpmākus valstu un Kopienas noteikumus, kas būtu labvēlīgāki attiecībā uz darbiniekiem. Mana politiskā grupa Eiropas Parlamentā jau gadiem uzstājusi, ka veselības aprūpes nozarē ir nepieciešami stingrāki Eiropas drošības standarti un ka papildus pamatnolīgumam steidzamības kārtā ir jāpieņem un jāievieš direktīva.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šīs rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu, jo ir nepieciešams nostiprināt tiesību aktus veselības aprūpes nozares darbinieku aizsardzības jomā. Diemžēl Eiropas Savienībā katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā miljons adatas dūrienu radītu savainojumu, kas rada tādu vīrusu pārnešanu kā hepatīts B, hepatīts C vai HIV/AIDS. Tādēļ ir nepieciešams steidzami pieņemt un īstenot pamatnolīgumu par asu priekšmetu radītu savainojumu novēršanu slimnīcās un veselības aprūpes nozarē.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Starp Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes darbinieku asociāciju (HOSPEEM) un Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu savienību federāciju (EPSU) ir noslēgts pamatnolīgums par asu priekšmetu radītu savainojumu novēršanu slimnīcās un veselības aprūpes nozarē.

Šā nolīguma mērķis ir izstrādāt standartus un noteikumus, lai pasargātu veselības aprūpes darbiniekus no asu priekšmetu radītiem savainojumiem, kuru rezultātā var notikt vairāk nekā 20 nāvējošu vīrusu pārnešana, šādi radot ārkārtīgi nopietnu sabiedrības veselības problēmu.

Atceroties šā pamatnolīguma nozīmi veselības aprūpes darbinieku veselības aizsardzībā, Komisijai jāseko šā nolīguma īstenošanai un steidzami jāpieņem direktīva, ar kuru ievieš šo nolīgumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Adatu dūrienu savainojumi, kā arī citi savainojumi, ko izraisījuši asi medicīnas instrumenti, ir vieni no biežākajiem un nopietnākajiem riskiem, kam pakļauti medicīnas darbinieki visā Eiropā, ņemot vērā, ka slimnīcu un veselības aprūpes nozares darbinieki bieži ir pakļauti infekciju riskam, ko izraisa savainojumi, kas gūti, izmantojot adatas vai citus asus instrumentus, kā minēts pieņemtajā rezolūcijā. Tādēļ nepieciešams garantēt augstāko iespējamo darba vides drošības līmeni slimnīcās un citās vietās, kur notiek veselības aprūpe.

Šo iemeslu dēļ mēs apstiprinājām rezolūciju, kas attiecas uz pamatnolīgumu, kurā, savukārt, ir iekļauta minimālo drošības standartu klauzula, neskarot darbiniekiem labvēlīgākus jau esošus un turpmāk pieņemtus Kopienas un dalībvalstu noteikumus. Dalībvalstis un/vai to sociālie partneri drīkst brīvi rīkoties, lai ieviestu papildu pasākumus, kas ir labvēlīgāki darbiniekiem attiecīgajā teritorijā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es pilnībā atbalstu pamatnolīgumu, kas panākts starp Komisiju un Eiropas sociālajiem partneriem, kuri pārstāv veselības aprūpes nozari. Ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt veselības aprūpes darbiniekus no savainojumiem un iespējamas vīrusu pārnešanas, tādēļ priecājos, ka šis priekšlikums saņēma tik lielu atbalstu, jo īpaši, ņemot vērā Stephen Hughes ieguldīto smago darbu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Darbinieku veselība darba vietā ir gan jautājums, kas attiecas uz darbaspēku, gan jautājums, kura risināšanā nepieciešama sociāla atbildība, kas, savukārt, nozīmē, ka iesaistītas ir visas iestādes, kuras atbildīgas par šo jomu, tajā skaitā Eiropas Parlaments. Pamatnolīgums, kas noslēgts starp Eiropas sociālajiem partneriem slimnīcu un veselības aprūpes sistēmā, ir svarīgs ieguldījums darbinieku drošības un veselības aizsardzībā slimnīcu nozarē.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šīs rezolūcijas priekšlikumu, lai aizsargātu klīniku un slimnīcu darbiniekus. Pārāk daudzi slimnīcu un veselības aprūpes sistēmas darbinieki joprojām inficējas no savainojumiem, kas radušies, izmantojot šļirces un asus instrumentus. Kā Eiropas Parlamenta deputātei man ir jāpalīdz novērst šo situāciju. Rezolūcijas priekšlikumā ir izteikts priekšlikums par apmācības nepieciešamību, kā arī vajadzību uzlabot to veselības aprūpes darbinieku darba apstākļus, kuri saskaras ar minēto apdraudējumu: visā Eiropas Savienībā vajadzīgi drošāki medicīnas instrumenti ar integrētām aizsargierīcēm. Ņemot vērā manus sociālos uzskatus un zināšanas slimnīcu jomā, es aicinu ātri pieņemt un steidzami piemērot pasākumus, kas definēti direktīvas priekšlikumā.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu, jo aizstāvu sociālās partnerības nolīgumus. Vispāratzīti Eiropas sociālie partneri panākuši nolīgumu par minēto jautājumu, un es aicinu nekavējoties iekļaut šo pamatnolīgumu piemērojamajos Eiropas tiesību aktos, Padomei bez kavēšanās izstrādājot direktīvu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Šis bija svarīgs balsojums par priekšlikumu Eiropas direktīvai, lai uzlabotu to darbinieku aizsardzību, kuri pakļauti riskam savainoties ar adatas dūrieniem. Ir jārīkojas pēc iespējas ātrāk, lai pasargātu veselības aprūpes nozares darbiniekus no saslimšanas ar tādām iespējami nāvējošām slimībām kā HIV/AIDS un hepatīts no savainojumiem, kas gūti no izmantotām adatām. Savainojumi, kas gūti no adatu dūrieniem, ir vieni no visbiežākajiem un bīstamākajiem apdraudējumiem, kam pakļauti veselības aprūpes darbinieki visā Eiropā; katru gadu Eiropā tiek reģistrēti apmēram miljons šāda veida savainojumu. Es ceru, ka notiks strauja rīcība, lai uzlabotu ar adatām un asiem instrumentiem strādājošo darbinieku apmācības un drošību, tādējādi krasi samazinot radīto savainojumu skaitu un iesaistīto personu emocionālo diskomfortu. Es ceru arī, ka drošāku medicīnas instrumentu izmantošana novērsīs novēršamus savainojumus personām, kuras ikdienā strādā ar adatām.