Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 24. februāris - Brisele

22. Enerģētikas infrastruktūras investīciju projekti Eiropas Kopienā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Adina-Ioana Vălean ziņojums Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai par paziņojumu Komisijai par investīciju projektiem enerģētikas infrastruktūrā Eiropas Kopienā un Regulas (EK) Nr. 736/96 atcelšanu (COM(2009)0361 – C7-0125/2009 – 2009/0106(CNS)) (A7-0016/2010).

  Adina-Ioana Vălean, referente. – Priekšsēdētājas kundze, es augsti vērtēju jūsu klātbūtni šajā sēdē šovakar. Es vēlētos pateikties visiem ēnu referentiem par mūsu auglīgajām diskusijām un darbu pie šī ziņojuma. Lisabonas līguma stāšanās spēkā sniedz Eiropas Savienībai vairāk pilnvaru enerģētikas politikas jomā. Es uzskatu, ka šī ir joma, kurā, ja dalībvalstis strādā kopīgi, Eiropa var nodrošināt drošu, lētāku un efektīvāku enerģiju saviem iedzīvotājiem. Kopā mēs varam samazināt neparedzamu notikumu sekas, piemēram, gāzes padeves pārtraukšanu, kuru Eiropa piedzīvoja pagājušajā ziemā.

Protams, Eiropa nevar iejaukties gāzes padevē ārpus tās robežām vai atrisināt šādus strīdus, bet mēs varam nodrošināt, ka mūsu infrastruktūra spēj izturēt piegāžu nepietiekamību vai pārtraukumu, kā arī izveidot pārredzamāku un efektīvāku tirgu. Eiropa šo prioritāti savā darba kārtībā ir ierindojusi ļoti augstu. Pagājušajā gadā mēs pieņēmām trešo enerģētikas paketi, kuras mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgāku un efektīvāku enerģijas tirgu. Regula par gāzes piegādes drošību patlaban atrodas uz Parlamenta galda un rītdienas balsojums par regulu par paziņošanu par enerģētikas infrastruktūras investīcijām palīdzēs veidot pārredzamāku un paredzamāku tirgu.

Šajā sakarā, manuprāt, būtu žēl neizmantot šā jaunā instrumenta iespējas, nepiemērojot pareizu juridisko pamatu, ko sniedz jaunais Lisabonas līguma 194. pants. Tas ir ļoti svarīgs institucionāls, politisks un tiesisks punkts. Šī regula ir ne tikai instruments, lai apkopotu informāciju, tā var sniegt arī vispārēju priekšstatu par investīcijām enerģētikas infrastruktūrā politikas pamata veidošanai. Tātad gadījumā, ja Padome pieņem šo regulu uz nepareiza juridiskā pamata, es uzskatu, ka Parlamentam vajadzētu izskatīt šo lietu Eiropas Kopienu Tiesā, un ļaujiet to jums apliecināt, tas to darīs.

Tagad pēc būtības — esmu to jau teikusi Barroso kungam un teikšu to vēlreiz jums, komisār Oettinger: Eiropa atrodas pagrieziena punktā, un mūsu prioritāte tagad vairāk nekā jebkad ir atbalstīt mūsu uzņēmumus un radīt pozitīvu vidi to konkurētspējai. Tāpēc mums ir vajadzīga stingra politika un jo īpaši stingra un droša enerģētikas politika. Šajā nolūkā mērķis ir nodrošināt drošu un lētu enerģiju gan mūsu iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. No šā viedokļa, es ceru, ka datu vākšana nekļūs par pašmērķi. Mums ir jāpārliecinās, ka šī regula neradīs vēl vienu birokrātisko slogu uzņēmumiem un ka tiks stiprināta komerciāli jutīgas informācijas konfidencialitāte.

Attiecībā uz otro jautājumu, es varu tikai paust nožēlu, ka PPE un S&D grupa ieviesa grozījumu, kas prasa ES uzņēmumiem sniegt datus par investīciju projektiem trešās valstīs. Es aicinu visus meklēt juridisko bāzi līgumos, kas atļautu eksteritorialitāti enerģētikas politikā. Turklāt es uzskatu, ka mums vispirms vajadzētu sākt pierādīt, ka mēs zinām, kas ir plānots Eiropas līmenī, pirms meklējam iespējas ārpus savām robežām. Es esmu arī ievērojusi noslieci šajā Parlamentā visu ietvert šajā regulā. Es domāju, ka tā ir kļūda. Lai šis instruments būtu efektīvs, mums ir jākoncentrējas uz reālu konsekventu informāciju un jācenšas izvairīties no pārāk lielas birokrātijas un konfidencialitātes jautājumiem attiecībā uz mūsu uzņēmumiem un Komisiju. Es esmu mēģinājusi panākt šo līdzsvaru, no vienas puses, dodot Komisijai iespēju saņemt pārskatu par turpmākās attīstības iespējām, bet arī, no otras puses, nodrošinot, ka šī aina ir, cik vien iespējams, precīza.

Mums arī nepieciešama noteiktība par turpmākajām investīcijām, lai nodrošinātu pareizas un stabilas politikas veidošanu. Arī man par to nepieciešama pilnīga pārliecība, komisār Oettinger. Es gribu izvairīties no situācijas, kad Komisija, apkopojusi datus, sāktu noteikt investīciju plānus un beidzot noteiktu uzņēmumiem ieguldīt nevis šeit, bet tur. Tomēr tai būtu jāsniedz risinājumi un stimuli uzņēmumiem veikt īstermiņa bezpeļņas investīcijas, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu piegādes drošību, citādi nepilnības saglabāsies.

Ar to es beidzu. Paldies par jūsu laiku un ceru dzirdēt jūsu piezīmes.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Vălean kundze, godājamie deputāti, gāzes krīze pagājušajā gada sākumā mums parādīja, cik svarīgi ir, lai Eiropai būtu enerģētikas infrastruktūra, kas ne tikai veicinātu iekšējā tirgus darbību, bet arī nodrošinātu solidaritāti starp dalībvalstīm un krīzes situācijā skartajiem reģioniem. Tāpēc ir svarīgi, lai Komisija saņemtu pārskatu par to, kādi jauni investīciju projekti ir plānoti vai tiek būvēti un kuru veco objektu darbība ir pilnībā jāizbeidz. Tādēļ mūsu priekšlikums ir izstrādāt un pārstrādāt informācijas instrumentu, kas radās citas krīzes laikā, proti, pirmās naftas cenu krīzes laikā.

Šā priekšlikuma mērķis ir paplašināt šīs regulas piemērošanas jomu, jo īpaši tādās jomās kā atjaunojamās enerģijas un CCS tehnoloģijas. Mēs atzinīgi vērtējam priekšlikumus, kuri nākuši no Parlamenta un iekļauj tādas piemērošanas jomas kā rajonu apkures tīkli vai gāzes, akmeņogļu un naftas ražošanas jaudas. Mēs arī vēlamies ņemt vērā pastāvošos ziņošanas pienākumus, ja pieejamā informācija saistībā ar analīzi, kas jāveic Komisijai, ir izmantojama.

(Skaņas zudums)

(Sēde uz īsu brīdi tika pārtraukta tehnisku problēmu dēļ)

  Priekšsēdētāja. – Mēs vēlētos mēģināt vēlreiz un pārliecināties, vai iekārta strādā vācu valodas līnijā.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti, esmu izvirzījis jautājumu par to, kā Komisija vēlas novērtēt informāciju, ko tā saņems no dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu. Mūsu analīze, pirmkārt, aplūkos paredzamo infrastruktūras attīstību saistībā ar gaidāmo izmaiņu pieprasījumu. Mēs izskatīsim, vai jaunās iespējas, kuras ir paredzētas, atbildīs nākotnē prognozētajam pieprasījumam, vai arī mēs varam sagaidīt iztrūkumus.

Šajā sakarā atšķirībā no pašreizējās regulas šajās jomās šķiet svarīgi sākt iestāžu sarunas. Tādēļ Komisija ierosina, pirmkārt, ik pēc diviem gadiem publicēt pārskatu par strukturālo attīstību enerģētikas infrastruktūrā. Tas ir paredzēts, lai palīdzētu uzlabot pārredzamību attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem. Otrkārt, mēs arī vēlamies politiskās debates ar Parlamentu un dalībvalstīm, lai no tā izdarītu secinājumus. Es gribētu uzsvērt šo pēdējo punktu, jo viens ir skaidrs: regula pati par sevi ir instruments informācijas ievākšanai un apkopošanai, lai mums būtu skaidrs, vai ir jāveic kāda darbība. Kā mēs to risināsim, ir jāsaista ar konkrētām enerģētikas politikas iniciatīvām.

Līdz ar to nonākam pie jautājuma, Vălean kundze, kas interesē gan jūs, gan visu Parlamentu, proti, pie Lisabonas līguma jaunā 194. panta un tā piemērošanas. Mums visiem — Parlamentam, Padomei un Komisijai — šis pants nozīmē gan iespēju, gan pienākumu veidot ES enerģētikas politiku ciešā sadarbībā — citiem vārdiem sakot, jo īpaši kopā ar Eiropas Parlamentu. Es kā jaunais enerģētikas komisārs tādēļ vēlētos pēc iespējas plašāk un agrīnā posmā iesaistīt šo Parlamentu visos turpmākajos politikas pasākumos. Tomēr tiesību akts, uz kuru attiecas šodienas debates, atsaucas tikai uz enerģētikas nozares informācijas ievākšanu un novērtējumu un līdz ar to saskaņā ar Komisijas interpretāciju pamatojas uz Euratom līguma 337. un 187. pantu. Regulas saturs atbilst abiem šiem primāro tiesību pantiem un saskaņā ar judikatūru, sekundāro tiesību aktu juridiskā pamata izvēle jāsaista ar izmērāmiem kritērijiem, kas attiecas uz saturu.

Neviena enerģētikas politika nav izveidota tikai ar informācijas vākšanu un novērtēšanu, tāpēc, manuprāt, šeit ir nepieciešams lēmums. Šajā sakarā lūdzu jūsu izpratni.

  Marian-Jean Marinescu, PPE grupas vārdā. – (RO) Komisār, jūs esat mēģinājis izskaidrot iemeslu, kādēļ mēs nestrādājam uz koplēmuma pamata. Arī man ir tāds pats viedoklis kā kolēģei Vălean kundzei, šā ziņojuma referentei, ka būtu laba ideja šo regulu apspriest uz koplēmuma pamata.

Jaunā regula ir Eiropas Savienības enerģētikas tirgum ļoti svarīgs tiesību akts. Šai analīzei ir jāpapildina valstu un reģionālās stratēģijas un jāpalīdz nostiprināt energoapgādes drošību, nosakot iespējamās nepilnības un riskus saistībā ar infrastruktūru un investīcijām, lai nodrošinātu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu enerģētikas nozarē.

Es domāju, ka Komisijas priekšlikumā ir vairāki punkti, kas ir neskaidri, bet kuri, es ceru, ir atrisināti ar iesniegtajiem grozījumiem, piemēram, jautājums par dalībvalstu enerģētikas datu publicēšanu. Šie dati ir jāapkopo valsts un reģionālā līmenī. Tas palīdz novērst konfidenciālas komercinformācijas izpaušanu.

Vēl viens jautājums ir jāprecizē, ko nozīmē „īpašā iestāde” vai iestāde, kurai ir uzticēts sagatavot un pieņemt ES daudzgadu tīkla izstrādes un ieguldījumu plānus enerģētikas infrastruktūrā. Pastāv arī jautājums par izvairīšanos no divkāršas šo datu ievākšanas un par to, kad ir jāiesniedz ziņojums par kādu noteiktu projektu, piemēram, pēc tam, kad iestādes ir saņēmušas būvniecības atļauju.

Vēl viens īpaši svarīgs aspekts ir jautājums par Eiropas ieguldījumu uzraudzību trešās valstīs, kam ir ietekme uz Eiropas enerģijas tirgu. Es uzskatu, ka par investīcijām trešās valstīs, kuras veic gan valdības, gan valstu uzņēmumi, kurām ir būtiska ietekme uz enerģijas tirgu, ir jāziņo saskaņā ar šo regulu.

  Adam Gierek, S&D grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas integrācija, drošība un solidaritāte enerģētikas jomā prasa kopīgu ieguldījumu pārvaldību visās dalībvalstīs kā daļu no enerģētikas infrastruktūras plašā nozīmē un it īpaši no pārvades infrastruktūras. Optimāliem ieguldījumu risinājumiem šajā jomā nepieciešama objektīva informācija par infrastruktūras stāvokli atsevišķu valstu sistēmās, kā arī informācija, kas ir būtiska, lai veiktu centralizētu ES pētījumu par turpmāko integrāciju.

Svarīgi ir tas, ka konkurences faktoram kopējā tirgū attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem, kuru ietekmē galvenokārt enerģijas izmaksas katrā dalībvalstī, un vajadzībai saglabāt komercnoslēpumus nevajadzētu aizēnot vai sagraut integrācijas procesus. Paturēsim slepenībā tikai to, kas ir jātur slepenībā — militāro infrastruktūru.

Tas ir svarīgi galvenokārt tāpēc, ka lēmumiem par investīcijām, tādiem kā, piemēram, par ziemeļu vai dienvidu gāzes vada būvniecību, nevajadzētu būt tikai egoistiskiem pasākumiem, kas veikti tikai dažu ES dalībvalstu interesēs. Izveidosim kompleksu ilgtermiņa enerģētikas infrastruktūras plānu visai ES, pamatojoties uz sadarbības, uzticības un solidaritātes principiem. Pašreizējā regula diemžēl kalpo šim nolūkam tikai zināmā mērā, un, manuprāt, tai būtu jāietver arī, piemēram, dalībvalstu prioritātes.

  Lena Ek, ALDE Grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es esmu ļoti gandarīta par Komisijas apņemšanos veicināt paraugpraksi un uzlabot energoefektivitāti Eiropas enerģētikas tirgū. Energoefektivitāte ir ļoti svarīga gan darba vietām, gan izaugsmei Eiropā un ir būtiska, ja vēlamies sasniegt 2°C mērķi. Divi galvenie priekšnosacījumi šajā nozīmē ir energoviedu tīklu un brīvu, labi funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu. Dabiski, abiem ir nepieciešams, lai Komisijai būtu labas zināšanas par esošo infrastruktūru un tirgu — un par to ir šis priekšlikums.

Tomēr mums ir arī nepieciešams, lai ierēdņi, kas nodarbojas ar šo informāciju, darbotos efektīvi. Mums jāizvairās no dublēšanās, un sniegtajai informācijai ir jābūt tādai, kāda ir vajadzīga, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Ja mēs vēlamies panākt, lai tirgus darbojas, ir arī ārkārtīgi svarīgi, lai informācija, kas iegūta no Eiropas uzņēmumiem, ir aizsargāta, lai izvairītos no tirgus traucējumiem. Es atbalstu autora ziņojumu un aicinu Parlamentu noraidīt neticami birokrātiskos priekšlikumus, ko iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa.

Kā minēts iepriekš, priekšlikuma mērķi ir neticami svarīgi — tik svarīgi, ka tiem ir noteikts atsevišķs juridiskais pamats Lisabonas līguma 194. pantā, kurā tie ir praktiski vārdu pa vārdam uzskaitīti. Tādēļ tas, ka Eiropas Parlamentam ir pilnībā jāiesaistās, izmantojot parasto likumdošanas procedūru saskaņā ar šo līgumu, ir pats par sevi saprotams. Nekas cits nebūtu mūsu cienīgs un būtu neticami neveiksmīgs sākums sadarbībai, kura mums ir nepieciešama starp Parlamentu un Komisiju par funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu.

  Yannick Jadot, Verts/ALE Grupas vārdā. – (FR) Komisār, tas, ka jūs vēlaties apspriest šā instrumenta rezultātus Eiropas Parlamentā, ir labi, bet galvenais, kas Eiropas Parlamentam ir jāievēro, ir parastā likumdošanas procedūra. Mums šis instruments būs noderīgs, bet tas varētu būt operatīvāks, efektīvāks un pārredzamāks.

Efektīvāks, īpaši, ja tajā ņemtu vērā visus decentralizētos enerģijas avotus. Nav jau jāsaskaita katrs saules bateriju panelis, bet dalībvalstu līmenī mums ir informācija, kuru jūs varētu apkopot, lai redzētu, kādi ir decentralizētās enerģijas plānu rādītāji kopā. Runājot par demokrātiju un pārredzamību, esmu pārsteigts dzirdēt mūsu liberāļu deputāta atbildi „birokrātija”. Šim instrumentam ir jābūt pārredzamam, tas ir jāapspriež, un Komisijai ir jākonsultējas ar visām ieinteresētajām pusēm, arī ar arodbiedrībām un apvienībām. Visbeidzot nodokļu maksātāji lielā mērā veicina enerģētikas pārejas intensitāti, un ir svarīgi, ka mums ir informācija par finansējumu, lai precīzi zinātu, kā nodokļu maksātāji finansē enerģētikas pāreju Eiropā. Es ceru, ka iesniegtos grozījumus rīt pieņems liels deputātu skaits, lielāks nekā redzams šeit šovakar.

  Evžen Tošenovský, ECR grupas vārdā. – (CS) priekšlikums attiecībā uz regulāru informāciju par investīciju projektiem ES enerģētikas infrastruktūras jomā ir apšaubāms. Tas iesaistīs ES iestādes tādu uzņēmumu konkurences attiecību jomā, kuri galvenokārt pieder privātpersonām. Manuprāt, šim priekšlikumam ir divi slāņi. Viens slānis attiecas uz šādas obligātas informācijas saturu, jo īpaši attiecībā uz tās darbības jomu un detaļām. Otrs slānis attiecas uz konfidencialitātes līmeni un no tā izrietošajām Komisijas saistībām saglabāt slepenību.

Esmu pārliecināts, ka informācijai, kas ir jāziņo, jābūt vairāk aprakstoša rakstura, sniedzot aptuvenu pārskatu par enerģijas tīkliem un to turpmāko attīstību. Tādējādi Komisijai būtu pietiekams pārskats par saikni starp atsevišķām valstīm un tajā pašā laikā arī pietiekams esošo tīklu pārskats un nākotnes perspektīva. Līdz ar to loģiski rodas jautājums arī par to, ko Komisija varētu darīt, ja tā pārliecinātos, ka noteiktā teritorijā jauda ir nepietiekama, vai ja, gluži otrādi, ir lielas jaudas rezerves. Ar pietiekamu vispārīgu informāciju mēs arī atrisinātu neērto diskusiju problēmu par slepenības uzturēšanu attiecībā uz enerģētikas uzņēmumu dažiem stratēģiskajiem plāniem.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Notikumi pēdējos gados ir pierādījuši, ka energoapgādes drošība ES vairāk ir vēlēšanās nekā realitāte.

ES dalībvalstu energosistēmas nav ne pietiekami saderīgas, ne pietiekami savstarpēji saistītas. Šī iemesla dēļ daudzas valstis ir nokļuvušas situācijā bez apkures un gāzes pagājušā gada sākumā, neskatoties uz ES solidaritāti un labo gribu. Eiropas Komisijai būs jāīsteno plašas iniciatīvas, lai labotu šo situāciju, un tāpēc ir nepieciešams, lai Eiropas Komisiju tās darbā kvalificēti un detalizēti informētu gan dalībvalstis, gan privātais sektors.

Šo iemeslu dēļ Padomes regulas projektu par paziņošanu par investīcijām enerģētikas infrastruktūrā projektos mēs varam uzskatīt par dabisku un nepieciešamu soli ES enerģētikas politikas paplašināšanā, reaģējot uz aktualitātēm energoapgādes jomā Eiropas Savienībā. Grozījumu priekšlikumi, kas iekļauti ziņojumā par šo programmas jautājumu, uzlabo regulas formulējumu un tāpēc es uzskatu par pareizu tos atbalstīt.

  Amalia Sartori (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Vălean kundzes lieliskajā ziņojumā pausti saprātīgi viedokļi, kuriem es piekrītu.

Pirmkārt, prasība nodrošināt optimālu drošības līmeni attiecībā uz datiem un informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar šo priekšlikumu, proti, tam, ko ekonomiskie operatori uzskata par konfidenciāliem datiem. Otrkārt, prasība nodrošināt iespēju apkopot datus arī plašākā reģionālā līmenī, ņemot vērā, ka valsts līmenī tam dažreiz nav nozīmes. Treškārt, paziņošanai ir jābūt praktiskam mērķim un jāpapildina Eiropas gāzes sistēmas attīstības analīze.

Šī iemesla dēļ Komisijai būtu pienākums apspriest savu analīzi ar dalībvalstīm un uzņēmējiem nozarēs; Komisija to apņēmās šeit pie mums.

Mums ir arī veiksmīgi jāizvairās, lai nedivkāršotos darbs, kas uzņēmējiem, valsts pārvaldes iestādēm un dalībvalstīm ir jāveic, lai noteiktu valsts plānus, kuru mērķis ir aizsargāt piegādes drošību, ar īpašu atsauci uz gāzes infrastruktūru, kā arī, lai garantētu, ka operatori netiek nekādā veidā sodīti, ja tie nolemj mainīt savus ieguldījumu plānus.

Nobeigumā es pievērsīšu uzmanību priekšlikuma 1. panta 2. punktam, kurā tiek apspriesti paziņošanas termiņi. Ir jāņem vērā tas, ka daudzi projekti nepārsniedz plānošanas posmu. Tāpēc labākos iespējamos rezultātus varētu sasniegt, ja paziņojums attiektos tikai uz tiem projektiem, kas ir saņēmuši nepieciešamās pilnvaras un atļaujas, vai uz tiem, par kuriem ir pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Es vēlētos sākt ar apsveikumu referentei par kvalitatīvo darbu, ko viņa ir paveikusi. Lisabonas līgums stiprina Eiropas Savienības pilnvaras enerģētikas politikas jomā. ES energoapgādes drošība un solidaritāte starp dalībvalstīm enerģētikas krīzes situācijās ir vitāli svarīgas Eiropas Savienības enerģētikas politikā. Šajā regulā nosaka Kopienas sistēmu, saskaņā ar kuru ir jāpaziņo Komisijai dati un informācija par investīcijām naftas, gāzes, elektroenerģijas un biodegvielu projektos enerģētikas infrastruktūrā, kā arī par projektiem, kas saistīti ar enerģētikas nozarē emitētā oglekļa ģeoloģisko uzglabāšanu.

Faktiski Komisija varēs iesniegt priekšlikumus par to, kā labāk izmantot esošās jaudas un identificēt risinājumus enerģētikas krīzes situācijās. Regulā nedrīkst būtiski pārsniegt administratīvo slogu, ar ko enerģētikas uzņēmumiem ir jātiek galā. Tomēr es uzskatu, ka šī regula būtu jāpiemēro arī tādiem Eiropas uzņēmumiem, kuri iegulda enerģētikas infrastruktūras projektos trešās valstīs un ir tieši saistīti ar vienas vai vairāku dalībvalstu enerģijas tīkliem vai būtiski tos ietekmē. Tāpēc es ceru, ka 74. grozījums rīt saņems vairākuma atbalstu.

  Roger Helmer (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, daži no grozījumiem, kurus mēs šovakar izskatām, atspoguļo mūsu maniakālo apsēstību ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Mēs turpinām runāt par to, cik svarīgi ir samazināt CO2 emisijas, lai gan cilvēka ietekmētās globālās sasilšanas teorija grūst mūsu acu priekšā.

Bet, ja mēs nopietni domājam par CO2 emisiju samazināšanu, protams, būtu jādod priekšroka atomelektrostacijām, nevis atjaunojamām enerģijām. Mēs esam izvēlējušies ieviest stimulus, kas lielā mērā kropļo tirgu par labu atjaunojamiem enerģijas avotiem un ir pret kodolenerģiju.

Eiropai ir vajadzīga konkurētspējīga, droša, plaši piegādāta, pamatslodzes, ražošanas jauda, kuru var nodrošināt kodolenerģija. Pagaidām nožēlojami niecīgā un neregulārā elektroenerģijas apgāde no vēja ģeneratoriem nevar nodrošināt jaudu Eiropas rūpniecībai.

Daudzām ES valstīm, tajā skaitā manai valstij, ir iespēja vēlāk šajā desmitgadē piedzīvot enerģijas krīzi daļēji Lielo sadedzināšanas iekārtu direktīvas dēļ. Ja vien mēs neiesim tālāk un neizveidosim nopietnu ražojošu jaudu, ar ko es domāju kodolenerģiju un ogles, mēs piedzīvosim to, ka nodzisīs gaisma.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Enerģētika un enerģētikas tīkls ir Eiropas ekonomikas nākotnes kritisks jautājums. Enerģijas drošības nozīme ir atkārtota dažādos dokumentos, diskusijās un sanāksmēs. Tomēr, lai vārdiem un deklarācijām sekotu konkrēti risinājumi un izmērāmi rezultāti, mums vispirms un galvenokārt atbilstīgā līmenī jānodrošina plānoto ieguldījumu finansējums. Saskaņā ar vienas no pasaulē lielākajām degvielas korporācijām Exxon Mobil ziņojumu pasaules pieprasījums pēc enerģijas pieaugs par aptuveni 1,2% gadā tā, ka līdz 2030. gadam pieprasījums būs pieaudzis par aptuveni 35%.

Pieprasījums pēc gāzes, kas būs otrais svarīgākais enerģijas avots, palielināsies par 1,8% gadā. Pašlaik pasaulē izmanto nedaudz vairāk kā 3 miljardus m3. 2030. gadā būs nepieciešami aptuveni 4,3 miljardi m3. Sakarā ar Eiropas pieaugošo vajadzību pēc gāzes palielināsies atkarība no šā resursa importa no 45% 2005. gadā līdz 70% 2030. gadā. Ņemot vērā šos skaitļus, Eiropas Kopienas finansiālais atbalsts enerģētikas tīklam jāaplūko stratēģiski.

Pašreizējā ekonomikas un finanšu situācijā daudziem projektiem ir īpaši grūti atrast ieguldītājus. Šos projektus varēs turpināt tikai ar pienācīgu Eiropas Savienības atbalstu. Prioritāte jāpiešķir tiem projektiem, kas vērsti uz pārrobežu vajadzībām un veicina jaunu tehnoloģiju izstrādi, kurām ir fundamentāla nozīme nākotnes enerģijas vajadzību nodrošināšanā Eiropā. Šie projekti palīdzēs novērst atšķirības savienojumos starp sistēmām Eiropas Savienībā un ļaus Eiropas Savienībai turpmāk optimāli izmantot savus enerģijas avotus.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šis jautājums ir ļoti svarīgs vismaz trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, mums ir jādomā par energoapgādes drošību, jo reiz pienāks diena, kad fosilās degvielas būs beigušās, otrkārt, mūsu klimata pārmaiņu mērķi 2020. gadam vai, kā daži ir atbalstījuši, 3020. vai pat 4020. gadam un, treškārt, un tas ir ļoti svarīgi, mums ir jāsamazina atkarība no fosilajā kurināmā, kuru piegādā dažkārt nestabili un diktatoriski režīmi.

Līdz ar to laiks nav mūsu pusē, un viena no jomām, kas prasa nopietnu uzmanību, ir pētniecība un inovācijas. Un es esmu noraizējies par to dublēšanos šajā jomā.

Nesen uzzināju, ka ir bijušas 45 dažādas grupas, kas pētījušas salmonellas baktēriju. Tātad, ja tā bija ar salmonellas baktēriju, tad varētu būt 450 grupas, kas pētītu vienu un to pašu atjaunojamās enerģijas veidu, piemēram, vēja enerģiju, saules enerģiju, plūdmaiņu enerģiju un viļņu enerģiju.

Tāpēc es vēlos jautāt Komisijai, kādi ir tās plāni, lai koordinētu šos pētījumus, lai vislabāk tiktu izmantoti resursi mums nepieciešamo tehnoloģiju iegūšanai.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Es vēlos apsveikt Vălean kundzi ar šo ziņojumu. Es vēlētos uzsvērt dažus aspektus attiecībā uz ieguldījumu infrastruktūrā nozīmi. Nepārtraukta enerģētikas infrastruktūras attīstība ir vienīgais veids, kā tikt galā ar arvien mainīgās sabiedrības vajadzībām. Esošo tīklu attīstība, kā arī investīcijas jauna veida tīklos, kas pielāgoti novatoriskiem enerģijas resursiem, ir būtisks faktors, kas paredzēts, lai atvieglotu jaunu enerģijas avotu pieejamību gan iedzīvotājiem, gan rūpniecībai.

Patlaban reģionālā sadarbība enerģētikas nozarē notiek de facto. Tomēr tā jānostiprina ar skaidriem noteikumiem. Solidaritāte starp dalībvalstīm ir jāpārvērš no idejas realitātē. Ir svarīgi arī palielināt investīcijas IT sistēmās degvielas krājumu uzraudzībai un ziņošanai par tām krīzes laikā.

Visbeidzot, es vēlētos uzsvērt, ka ieguldījumi un IKT risinājumu izmantošana enerģētikas nozarē ir būtiski, lai attīstītu energoefektīvu, zema oglekļa satura ekonomiku.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Lisabonas līgums, kas ir nostiprinājis ES pilnvaras enerģētikas politikas jomā, būtu aktīvi jāizmanto, lai pārvarētu grūtības un novērstu iespējamās problēmas enerģijas tirgū.

Informācijas sniegšana par investīciju projektiem enerģētikas infrastruktūrā palīdzēs noteikt atšķirības starp piedāvājumu un pieprasījumu šajā nozarē, un tāpēc arī palīdzēs veidot labāku kopējo enerģētikas politiku solidaritātes garā, ciešāk apvienojot dalībvalstis enerģijas tirgū. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es piekrītu viedoklim, ka ir nepieciešams apkopot precīzu un atbilstošu informāciju par plānotajām investīcijām, lai ES varētu pieņemt informētus lēmumus enerģētikas politikā, balstoties uz integrētu priekšstatu par situāciju, kura dominē visās dalībvalstīs.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Stabilas un nepārtrauktas energoapgādes garantija ir kļuvusi par prioritāti Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām, tāpat kā Kopienai kopumā. Īpaša atbildība šajā jautājumā ir Eiropas Komisijai, kurai savā darbībā jācenšas nodrošināt enerģijas piegādes Kopienai, izstrādājot un uzraugot Eiropas enerģijas tirgus pareizu darbību.

Viens no Komisijas daudzdimensiju enerģētikas politikas mehānismiem būtu atbalstīt efektīvus investīciju projektus enerģētikas nozarē. Komisijai būtu regulāri jāveic analīze un pētniecība. Analīze jābalsta uz informāciju par atsevišķu valstu investīciju projektiem enerģētikas infrastruktūrā, uzsvaru liekot ne tikai uz iekārtām, kuras pašreiz izmanto, bet arī analizējot investīciju projektus, kuru mērķis ir palielināt diversifikāciju, gan enerģijas izejvielu avotus, gan veidus, kādā tā tiek transportēta un pārstrādāta. Kad Komisijai ir līdzīgas analīzes no visām Eiropas Savienības valstīm, tā varēs izvēlēties stratēģiju, kas ir visizdevīgākā Eiropas enerģijas tirgum.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār Oettinger, viena no galvenajām problēmām enerģētikas nozarē, protams, ir enerģijas uzglabāšana. Es uzskatu, ka saistībā ar apgādes drošību mums ir vairāk jādomā par uzglabāšanas drošību. Saistībā ar atjaunojamajām enerģijām tas ir milzīgs izaicinājums.

No otras puses, mums arī nepieciešams izveidot intelektiskos tīklus. Jo vairāk mums ir atjaunojamās enerģijas, jo lielākas ir iespējas veidot mūsu vidi ievērojami energoefektīvāku ar intelektiskajiem tīkliem un, galu galā, arī stimulēt mājsaimniecības izmantot intelektiskas uzskaites sistēmas, lai samazinātu patēriņu, kā arī izmaksas. Efektivitātes pieaugumam būs ļoti svarīga un nozīmīga loma nākotnē ne tikai enerģijas ražošanā, bet arī un it īpaši enerģijas patēriņā.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti, es gribētu pateikties par jūsu vērtīgajiem uzlabojumu ierosinājumiem. Komisija veiks pasākumus, lai regulas galīgajā redakcijā nodrošinātu to, ka dalībvalstis ņem vērā daudzus no jūsu priekšlikumiem.

Komisija ir informēta par informācijas konfidencialitāti attiecībā uz plānotajiem projektiem. Šā iemesla dēļ mēs piekrītam šī Parlamenta ieteikumiem publicēt tikai tos datus, kas iepriekš tikuši savākti dalībvalstu līmenī. Bez tam Eiropas līmenī dati būtu jāapkopo tā, lai nevarētu izdarīt nekādus secinājumus par atsevišķiem uzņēmumiem un to uzņēmējdarbības politiku. Tas ir svarīgi gadījumos, kad ir tikai viens uzņēmums, kas darbojas valsts līmenī noteiktā enerģētikas nozarē.

Kā jau minēju, mēs arī atzinīgi vērtējam piemērošanas jomas paplašināšanu, lai ietvertu naftas, gāzes un ogļu ražošanas jaudas. Neslēpšu faktu, ka dalībvalstis mazāk labvēlīgi izturas pret šo priekšlikumu, bet sola pārskatīt šo iespēju iekļaušanu piecu gadu laikā.

Neatkarīgi no mūsu atšķirīgās interpretācijas attiecībā uz regulas juridisko pamatu varu jums apliecināt, ka Komisijas mērķis ir panākt plašas debates infrastruktūras jomā. Jaunais infrastruktūras un solidaritātes instruments, kas ir jāizstrādā un kas ir paredzēts, lai Kopienas finanšu atbalstu paplašinātu līdz visas Eiropas enerģētikas tīkliem, sniegs tam iespēju, kā arī to nodrošinās Komisijas progresa ziņojumi par ekonomiskās atveseļošanās programmas īstenošanu attiecībā uz pabalstiem enerģētikas projektiem.

  Adina-Ioana Vălean, referente. – Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties komisāram un kolēģiem par viņu interesanto ieguldījumu debatēs.

Tikai daži vārdi nobeigumā — vai vismaz mans secinājums. Pirmkārt, es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka politikai vajadzētu noteikti atturēties no iejaukšanās tirgū. Neaizmirsīsim, ka Eiropa ir tirgus ekonomika, un politika šeit ir tikai tāpēc, lai labotu tirgus nepilnības.

Otrkārt, man ir stingra pārliecība, ka mums nevajadzētu izmantot šo regulu, lai pārbaudītu citu noteikumu pareizu piemērošanu vai ietvertu izsmeļošu informāciju, tas nav vingrinājums statistikā. Mums ir noteikti jāglabā informācija, kas ievākta līdz noteiktai nozīmības pakāpei, pretējā gadījumā tā zaudēs savu mērķi lielā datu apjoma dēļ. Un šī regula nav par politikas izstrādi attiecībā uz atjaunojamām enerģijām vai gāzi.

Visbeidzot, es vēlētos pateikt kolēģei Lena Ek, ka es tikai ceru, ka apkopotie dati, kurus iegūsim līdz ar šo regulu, palīdzēs mums kļūt gudrākiem enerģētikas jautājumos un būs mūsu vispārējās interesēs.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2010. gada 25. februārī

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Paolo Bartolozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu Eiropas Komisiju ar to, ka Padomei ir iesniegti grozījumi regulai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Savienībā.

Ziņojums bagātina saturu jēgpilnā un labi informētā veidā divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir sniegt pārredzamu informāciju par konfidenciālu datu drošību un konfidencialitāti, kuri Komisijai būs regulāri jāsaņem, lai efektīvi pārvaldītu enerģētikas politiku. Ziņojums ir saskaņā ar Lisabonas līgumu, kurā īpaša uzmanība ir pievērsta enerģētikas politikai, stiprinot un koordinējot tās metodes, un ar investīcijām, kas ir nepieciešamas nozarē.

Pasaules politisko līderu nespēja vienoties Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē nozīmē, ka, lai īstenotu šo politiku, ir jāmaina stratēģija. Eiropas Parlaments šai problēmai pievērš īpašu uzmanību ar mērķi pārraudzīt enerģētikas ieguldījumus būvniecībā un saistīto energoproduktu transportā un uzglabāšanā, lai apmierinātu ražošanas un piegādes nozares un tā aizsargātu patērētāju veselību.

Otrs iemesls — sakarā ar to, ka ES trūkst energoproduktu un iekšējais pieprasījums — kā imports — pieaug katru dienu, ES enerģētikas politikai ir jākoncentrējas uz dažādošanu, piegādes drošību un energoefektivitāti.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Solidaritātes principam ir jānodrošina Eiropas Savienības enerģētikas politikas izstrādes platforma. Ja dalībvalstis strādā kopā, tās var nodrošināt drošāku, lētāku un efektīvāku enerģijas resursu piegādi iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Eiropas Savienībai ir sevišķi svarīgi, lai tās enerģētikas infrastruktūra atvieglotu sadarbību starp dalībvalstīm, samazinot problēmas, kuras parādījās enerģētikas krīzes laikā. Šī regula paredz Eiropas Komisijai sniegt informāciju par enerģētikas struktūrām, lai par tām varētu iegūt pārskatu. Tas ietver datus par naftas un dabasgāzes infrastruktūrām, kā arī par atjaunojamiem enerģijas avotiem. Pēc šīs informāciju ievākšanas būs iespējams atzīmēt trūkumus Eiropas enerģētikas sistēmā un pēc tam ierosināt pasākumus to novēršanai. Eiropas līmenī veiktajiem pasākumiem ir jāpapildina valstu un reģionālās stratēģijas. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs aizsargātu ievāktās komercinformācijas konfidencialitāti. Turklāt ir svarīgi arī uzraudzīt Eiropas investīcijas tajās trešās valstīs, kurām ir liela ietekme uz ES enerģijas tirgu.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, priekšlikums regulai par investīciju projektiem enerģētikas infrastruktūrā Eiropas Kopienā ir svarīgs instruments, lai efektīvi veicinātu ES līmeņa enerģētikas politiku.

Es atbalstu šā priekšlikuma pamatojumu, proti, vajadzību noteikt konsekventu un visaptverošu sistēmu ieguldījumu attīstībai enerģētikas infrastruktūrā Savienībā, kas ļaus Komisijai uzraudzīt plānoto investīciju projektu stāvokli enerģētikas nozarē.

Uzraudzībai noteikti ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu projektu atbalsta politikas pārredzamību, bet ar nosacījumu, ka administratīvais slogs maziem un vidējiem uzņēmumiem — ES ekonomikas virzītājspēkam — ir samazināts līdz minimumam.

Manuprāt, ir pozitīvi, ka ir panākts kompromiss, lai nodrošinātu, ka tirgus operatoru datus Komisija saņems un apstrādās ar nepieciešamo, garantēto konfidencialitāti. Investīciju projektiem enerģētikas infrastruktūrā ir izšķiroša nozīme brīva un tādēļ konkurētspējīga enerģijas tirgus izveidošanā.

Tādēļ es aicinu Komisiju, pamatojoties uz savāktajiem datiem, periodiski sniegt enerģētikas nozares strukturālo attīstības analīzi, lai apzinātu tirgus jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un visus šķēršļus, kuri kavē tā optimālu darbību.

  András Gyürk (PPE) , rakstiski. – (HU) Nav dienas, kad kāda dalībvalsts vai liels uzņēmums nepaziņotu par lieliem ieguldījumu plāniem enerģētikas nozarē. Dažādi gāzes cauruļvadi, šelfā ģenerēti vēja parki un ducis elektrostaciju ir rasējamā dēļa stadijā. Tajā pašā laikā turpmāko ieguldījumu koordināciju varētu vēlēties daudz labāku. Tas pats par sevi būtu vairāk nekā pietiekams iemesls, lai iesniegto regulu apstiprinātu tagad, kas vienotā struktūrā apvienotu visus paziņošanas pienākumus no dalībvalstu puses par investīcijām enerģētikā. Regula, kura ir jāpieņem, dod iespēju saskaņot reģionālās investīcijas un palīdz kopīgai plānošanai, tā stiprinot enerģijas tirgu un apgādes drošību.

Es domāju, ka ir svarīgi, lai prasības priekšlikumā par paziņošanu par investīcijām neuzliktu pārmērīgu administratīvo slogu dalībvalstu iestādēm. Mums ir jānodrošina, ka paziņošanas par investīcijām metode atbilst iepriekš pieņemtajiem noteikumiem. Šajā sakarā ir vērts atcerēties, ka pat tagad ES direktīvas par iekšējo elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu aicina sagatavot 10 gadu ieguldījumu plānus.

Sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums neattiecās uz investīcijām centralizētajā siltumapgādē. Šā iemesla dēļ būtu jāapstiprina grozījums, kas to iekļauj obligātās informācijas sniegšanas jomā, ko ierosināja Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka jaunajās dalībvalstīs centralizētajai siltumapgādei ir nozīmīga loma iedzīvotāju apgādē. Ungārijā, piemēram, šāda veida apkure tiek piegādāta aptuveni 2 miljoniem iedzīvotāju. Investīcijas centralizētajā siltumapgādē nevar atstāt ārpus apspriešanas enerģētikas investīciju politikas saskaņošanas laikā.

  Edit Herczog (S&D), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, neraugoties uz lielo nenoteiktību enerģētikas infrastruktūras investīciju projektu īstenošanā, kas pievienota nopietnajām grūtībām, ko pašreiz izraisa ekonomikas un kredītu krīze investīciju plāniem enerģētikas nozarē, mums ir skaidri jāsaskata, ka galvenais faktors jaunajā Eiropas enerģētikas politikā, kura ir vērsta uz drošu piegāžu nodrošināšanu, tajā pašā laikā mazinot klimata pārmaiņu sekas un saglabājot konkurētspēju, ir nākamajos gados ieguldīt lielus līdzekļus enerģētikas infrastruktūrās Eiropas Savienībā. Tas ir svarīgs instruments, veidojot kopējo enerģētikas politiku.

Bez pietiekamas informācijas par mūsu enerģētikas infrastruktūru mēs nevaram sniegt efektīvu atbalstu Eiropas enerģētikas politikai ES līmenī. Tieši šā iemesla dēļ es uzskatu, ka mūsu kopējais mērķis Kopienā ir sniegt precīzu un regulāru informāciju par investīciju projektiem ES enerģētikas infrastruktūrā, atvieglot informācijas vākšanas slogu, lietderīgu analīžu uzlabošana, pamatojoties uz Komisijai iesniegto informāciju, tajā pašā laikā atvieglojot slogu privātā sektora dalībniekiem, kuru nozīme ieguldījumos infrastruktūras attīstībai pieaug.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Es gribētu izteikt sirsnīgu pateicību referentam par šāda līdzsvarota ziņojuma sagatavošanu. Dalībvalstu un Eiropas Komisijas konsolidētie centieni, kas ir izklāstīti šajā ziņojumā, nodrošinās integrētu un uzlabotu energoapgādes drošības sistēmu Eiropas Savienībā, tajā pašā laikā panākot labāku enerģijas efektivitāti un samazinātu patēriņu. Kopienas enerģētikas politikas ietvaros Komisijai un dalībvalstīm ir jānosaka investīcijas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas piegādi un pieprasījumu. Regula nosaka kopīgas sistēmas, uz kuru pamata Eiropas Komisija saņem datu un informācijas iesniegumus par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem jēlnaftas, dabasgāzes, elektroenerģijas jomās, par biodegvielas un zemas emisijas investīciju projektiem pilsētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmā. Nav apstrīdams, ka viens elements, kas vajadzīgs, lai saglabātu stabilitāti enerģētikas sistēmā, bez šaubām, ir ogles, kuras nedrīkst aizstāt ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, jo tie neapmierinās jauno dalībvalstu tautsaimniecības nozaru vajadzības, kuras nepārtraukti paplašinās un attīstās. Uzsverot ogļu kā enerģijas avota priekšrocības, jāatzīmē, ka jauno tehnoloģiju izmantošana ļaus mums vairāk samazināt piesārņojumu un pakāpeniski pieņemt noteiktās CO2 emisijas robežvērtības.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Jaunās enerģētikas politikas kontekstā, kuras mērķis ir nodrošināt energoapgādi, atvieglot klimata pārmaiņu ietekmi un nodrošināt konkurētspēju, enerģētikas infrastruktūras investīcijām ir būtiska nozīme. Jaunās politikas prasības, piemēram, mērķi par enerģijas avotu dažādošanu mainīs dalībvalstu politiku, lai tās gūtu labumu no jaunas, modernizētas enerģētikas infrastruktūras.

Komisijas priekšlikums ir pārskatīt pašreizējo paziņošanas par enerģētikas investīciju projektiem sistēmu. Mērķis ir ievākt atbilstošu informāciju par plānotajām investīcijām, lai Komisija varētu uzraudzīt situāciju attiecībā uz infrastruktūru un paredzēt iespējamās problēmas. Ņemot vērā, ka pašreizējie ES tiesību akti jau paredz ziņojumu un paziņošanas pienākumus attiecībā uz investīcijām un infrastruktūrām, šīs informācijas izmantošana ir labāk jākoordinē, lai no pienākumu dublēšanās, piemēram, attiecībā uz ziņošanu un konfidencialitāti, varētu izvairīties, vienlaikus uzlabojot iedzīvotāju piekļuvi informācijai. Lai gan priekšlikums galvenokārt koncentrējas uz administratīviem jautājumiem, tas sniedz priekšstatu par nākotnē paredzēto investīciju raksturu un īpašībām.

Tādēļ ir svarīgi arī turpmāk uzsvērt projektu ietekmi uz vidi, lai nodrošinātu garantijas un papildu stimulus enerģētikas infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijas pārtraukšanai ilgtspējīgā veidā un ar pienācīgo uzmanību pret vidi. Es apsveicu referentu.

  Richard Seeber (PPE), rakstiski. – (DE) Pieaugošā pieprasījuma pēc enerģijas nodrošināšana, tajā pašā laikā aizsargājot vidi, jo īpaši saistībā ar antropogēnām klimata pārmaiņām, ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas ES būs jārisina nākotnē. Šajā sakarā ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Savienība būtu informēta par visiem enerģētikas infrastruktūras projektiem dalībvalstīs. Tas palielinās darba efektivitāti, lai rastu Eiropas enerģētikas risinājumu. Pašreizējais teksts attiecībā uz informācijas apmaiņu par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem sniegs labu pārskatu par pašreizējo enerģētikas infrastruktūru Eiropā.

Pats par sevi saprotams, ka šāds ziņojums nedrīkst pieļaut datu ļaunprātīgas izmantošanas iespēju. Tādēļ es atzinīgi vērtēju pušu savstarpējo kompromisu, kas paredz nepārprotamus datu pārsūtīšanas pamatnoteikumus. Centralizētā uzraudzība arī ļaus ātrāk noteikt, vai Eiropa pārāk cieši nekoncentrējas uz vienu enerģijas avotu. Kopumā ziņojumā ir virzība uz modernu enerģijas avotu daudzveidību.

  Vladimir Urutchev (PPE), rakstiski. – (BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, līdz šim mēs esam apsprieduši nepieciešamību ātri izstrādāt vienotu ES enerģētikas politiku tikai krīzes gadījumā, piemēram, kā tas bija 2009. gada ziemā. Ar pamatotām bažām mēs varam teikt, ka tā turpināties nevar. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Vălean kundzes ziņojumu un uzskatu to par svarīgu soli virzībā uz kopēju Eiropas enerģētikas politiku. Pats par sevi saprotams, ka vairāku direktīvu un regulu pieņemšana enerģētikas nozarē radīs nepieciešamos apstākļus, lai izstrādātu šādu kopējo politiku. Manuprāt, mēs esam tuvu tam, lai sāktu runāt pat par vienošanos ES enerģētikas kopienas izveidošanai. Paziņošanas sistēmas par investīciju projektiem enerģētikas nozarē katrā atsevišķā dalībvalstī ieviešana ļaus Komisijai iegūt pilnīgu priekšstatu par to, kā attīstās ES enerģētikas infrastruktūra, kā arī virzīt valstis lēmumu pieņemšanai vājākās, problemātiskās jomās. Tas palīdzēs izveidot pietiekamu, drošu infrastruktūru, kas varēs gan atbalstīt iekšējā enerģijas tirgus darbību, gan mazināt krīžu sekas. Vissvarīgākais ir tas, ka pietiekama, vienota Eiropas enerģētikas infrastruktūra ir priekšnosacījums vienotai ES iekšējai enerģētikas politikai, kuru Eiropas Parlaments ir pieprasījis vairākos dokumentu.