Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris - Brisele

9. Balsojumu skaidrojumi

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir balsojuma mutiski skaidrojumi.

  Zoltán Balczó (NI). – Priekšsēdētāja kungs, vai drīkstu jūs lūgt uz divām minūtēm pārtraukt sēdi, kamēr deputāti dodas prom no sēžu zāles? Vai uz vienu minūti?

Ziņojums: Adina-Ioana Vălean (A7-0016/2010)

  Zoltán Balczó (NI). – (HU) Regulas mērķis ir labs: savākt no dalībvalstīm informāciju saistībā ar enerģētikas infrastruktūru, apkopot to un Kopienas līmenī padarīt to pieejamu ekonomikas jomas pārstāvjiem. Tādējādi tā — pamatoti — iejaucas tirgus darbībā. Taču Parlaments ir pieņēmis tam diametrāli pretēju iniciatīvu un iet pat tik tālu, ka uzskata to par šīs regulas politisko mērķi. Es citēju: Visiem pasākumiem, kurus ierosina vai veic Savienības mērogā, vajadzētu būt neitrāliem un nevajadzētu sasniegt apmērus, kad tie būtu uzskatāmi par iejaukšanos tirgus darbībā. Vairākums to, kuri sēž šajā Parlamentā, neko nav iemācījušies no globālās finanšu un ekonomikas krīzes. Viņi turpina atbalstīt neoliberālas dogmas un pat šajā stratēģiskajā jomā tic tirgus pašregulācijai. Tas ir nepieņemami, un tādēļ es balsoju pret šo rezolūciju.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, funkcionējoša infrastruktūra Eiropas Savienībā ir izšķirošs apstāklis, lai panāktu pamatotu labklājības līmeņa paaugstināšanos. Papildus nodrošinātībai ar pārtiku, kā arī kopējai ārlietu un drošības politikai liela nozīme ir arī enerģētikas politikai. Šā iemesla dēļ ir būtiski, lai Eiropas Parlaments ne tikai piedalītos šajā diskusijā, bet lai tam būtu arī koplēmuma tiesības. Tādēļ es aicinu Komisiju izbeigt bloķēšanas politiku un piešķirt Parlamentam koplēmuma tiesības.

  Ryszard Czarnecki (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu ļoti īsi. Ideja kopumā ir pilnīgi pareiza. Es vēlos īpaši uzsvērt ekoloģisko aspektu. Būsim konsekventi, ja reiz mēs par to runājam. Tieši jautājumi saistībā ar ekoloģiju un vides aizsardzību bija galvenie faktu argumenti, uz kuriem tika pamatota noraidošā nostāja pret Ziemeļu gāzes cauruļvada projektu. Šie ļoti pamatotie, praktiskie un zinātniski apstiprinātie argumenti netika ņemti vērā, jo triumfēja politiskie iemesli. Manuprāt, atbalstot šo projektu, mums būtu jāizvairās no liekulības politikā. Kas attiecas uz Ziemeļu gāzes cauruļvadu, daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis un daudzas politiskās grupas par to bija aizmirsušas.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) 2009. gada sākumā bija acīmredzams, ka Eiropas Savienība un dalībvalstis elektrības vai gāzes padeves pārtraukuma gadījumā nespēj sniegt savstarpēju palīdzību. Bija acīmredzams, ka enerģijas tīkli rietumos un austrumos nav savstarpēji saistīti, ka tiem ir atšķirīgi parametri un tie nav savienojami.

Tādēļ ir ļoti labi, ka valstis un tīklu operatori Eiropas Komisijai sniegs nepieciešamo informāciju par savām energoapgādes jaudām, kas ļaus Eiropas Komisijai novērtēt tīklu un ES energoapgādes drošības politikas trūkumus un informēt atsevišķas dalībvalstis par to enerģētikas sistēmu rezerves jaudu. Raugoties no šādas perspektīvas, es uzskatu, ka mums Eiropas Savienības interesēs ir jāatbalsta Padomes un Komisijas iniciatīva par informācijas vākšanu un sniegšanu enerģētikas jomā.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0116/2010

  Viktor Uspaskich (ALDE). - (LT) Es īpaši vēlos uzsvērt savu atbalstu Ukrainai, lai tā īstenotu demokrātiskas vēlēšanas un dotu iedzīvotājiem iespēju izteikt savu brīvo gribu. Labi zinot Ukrainu, es redzu, ka ne vien valdība, bet visa sabiedrība aktīvi virzās uz demokrātiju un demokrātisku iestāžu veidošanu. Tāpat es ceru, ka šīs vēlēšanas vēl vairāk pietuvinās Ukrainu Eiropas Savienībai un varbūt pat padziļinās Eiropas Savienības un Krievijas sadarbību. Es arī priecājos, ka, iespējams, drīz pat bijusī padomju valsts parakstīs vienošanos par bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, rezolūcija par stāvokli Ukrainā ir līdzsvarota un objektīvi atspoguļo reālo situāciju. Atliek vienīgi novēlēt Ukrainai panākumus tās ekonomisko problēmu pārvarēšanā un sabiedrības ļoti dziļās sašķeltības attiecībā uz Ukrainas ģeopolitisko nākotni likvidēšanā.

Es vēlos arī pievērst uzmanību līdzšinējā Ukrainas prezidenta Yushchenko lēmumam piešķirt „Ukrainas nacionālā varoņa” nosaukumu Stefan Bandera un dekrētam, kurā divas nacionālistu organizācijas, „Ukrainas Nacionālistu organizācija” un „Ukrainas Nemiernieku armija” tiek atzītas par dalībniecēm cīņā par Ukrainas neatkarību. Gan Stefan Bandera, gan šīs abas organizācijas bija atbildīgas par etnisko tīrīšanu un zvērībām, kas 1940. gados tika pastrādātas pret poļu tautu šodienas Rietumukrainas teritorijā. Nacionālisti nogalināja 120 000 poļu. Vēlot Ukrainai visu to labāko, es ceru, ka galēja, krimināla nacionālisma slavināšana tiks nosodīta.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es biju Eiropas Parlamenta novērotāja Ukrainas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Man jāsaka, ka Ukrainas iedzīvotāji nokārtoja eksāmenu. Vēlēšanas bija ļoti pārredzamas un demokrātiskas par spīti pēdējā brīža izmaiņām vēlēšanu noteikumos.

Pašreiz Ukrainai nepieciešama politiska, administratīva un ekonomiska stabilitāte. Tādēļ mums jāatbalsta un jāpaātrina pasākumi, kas palīdzēs Ukrainai pārvarēt esošās problēmas, vienlaikus ņemot vērā Ukrainas iedzīvotāju demokrātisko izvēli. Eiropas Savienībai jāraida skaidrs signāls, ka durvis uz Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai ir atvērtas. Ja Eiropas Savienībai ir patiesa interese par Ukrainu, pirmajam pasākumam ceļā uz pievienošanos jābūt vīzu režīma atcelšanai Ukrainas iedzīvotājiem. Es ceru, ka šodienas rezolūcijas pieņemšana paātrinās šo pasākumu īstenošanu. Tāpēc es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es biju novērotājs abās Ukrainas prezidenta vēlēšanu kārtās, kā arī biju vēlēšanu novērotājs pirms vairākiem gadiem. Es gribu pateikt, ka mums jāizturas pret Ukrainu kā pret partneri un nav jāiejaucas Ukrainas vēlētāju izdarītajā izvēlē. Es par absolūti nevajadzīgu uzskatu apgalvojumu, ko vakar Parlamentā izteica viens no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vadītājiem, liberālis, kurš pateica, ka jaunais prezidents būs prokrieviski orientēts. Jaunais Ukrainas prezidents savā pirmajā ārzemju vizītē pēc stāšanās amatā ieradīsies Briselē. Mums jāvērtē Ukrainas politiķi pēc viņu darbiem, nevis pēc tā, kādus paziņojumus viņi varētu būt izteikuši. Ukrainai ir jābūt mūsu politiskajam partnerim, un mums ir jāparāda Ukrainai pievienošanās Eiropas Savienībai perspektīva. Mani iepriecina jaunā prezidenta paziņojums, ka viņš anulēs Kalinowski kunga pieminēto dekrētu, proti, skandalozo dekrētu, kas atzīst par Ukrainas nacionālo varoni cilvēku, kura rokas ir aptraipītas ar tūkstošiem poļu asinīm.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL) . – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu, jo, pirmkārt, uzskatu, ka tas ir mēģinājums iejaukties Ukrainas iekšējās lietās un ka tajā ir ietvertas pretrunīgas atsauces. No šāda viedokļa tas ir nepieņemams.

Otrkārt, es uzskatu, ka Ukrainas iedzīvotājiem tikai kaitēs dalība Eiropas Savienībā. Šis rezolūcijas priekšlikums bruģē ceļu šīm izredzēm, un, protams, šā procesa gaitā notiks arī pārstrukturēšana tāpat kā tik daudzās citās valstīs.

Treškārt, viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu, ir atsauce uz Bandera. Tas ir pilnīgi pareizi, ka viņš ir pieminēts šajā rezolūcijas priekšlikumā. Taču šim Parlamentam un Eiropas Savienībai ir milzīga atbildība, ka pastāv šāda parādība un pastāv ne tikai Ukrainā, bet arī citās valstīs, Baltijas valstīs, kā jūs labi zināt, un Eiropas Savienībai un Eiropas Parlamentam ir patiešām milzīga atbildība par to, ka mēs esam nonākuši līdz kara noziegumu slavināšanai.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Ukrainā ir nomainījusies politiskā vadība, bet Ukrainas sabiedrībai kopumā nekas nav mainījies. Tā ir sabiedrība, ko var novest nabadzībā, bet kas dzīvo valstī, kura ir ārkārtīgi bagāta un kurai ir milzīgs potenciāls.

No šīs perspektīvas raugoties, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina dialogs ar Ukrainu un jāuzstāj uz intensīvāku un efektīvāku dialogu. Ukrainai patiesi ir nepieciešama Eiropas Savienības palīdzība, un palīdzība ir nepieciešama galvenokārt tautai, nevis politiķiem, bet Ukrainas tautai, un Ukrainas un ES sadarbība varētu radīt ļoti stipru partnerību, kā arī ļoti ciešu sadarbošanos un ļoti spēcīgu atbalstu ekonomikai. Es vēlos, lai mēs izrādītu lielāku iniciatīvu šajā jomā.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, padomju komunisms ir visslepkavīgākā cilvēku sugas radītā ideoloģija. Empīriskā izteiksmē ― tas ir nogalinājis vairāk cilvēku nekā jebkura cita politiskā sistēma, un nesamērīgi liela daļa šo slepkavību ir veikta Ukrainā.

Un šī traģēdija turpinās. Ukrainas nosaukums, kā es to saprotu, nozīmē „robeža” vai „mala”, un šajā ziņā tā ir robeža starp diviem lieliem blokiem, valsts sašķelšanās slavofilos un eirofilos, ko atspoguļo tās kaimiņvalstu valdību pretrunīgie mērķi.

Kā mēs vislietderīgāk varētu palīdzēt šai valstij? Mēs varētu piedāvāt atvērt savus tirgus. Ukraiņi ir izglītota un strādīga tauta, bet izmaksas šajā valstī ir salīdzinoši zemas, un eksports ir salīdzinoši konkurētspējīgs. Ja mēs vienkārši viņus pilnīgi uzņemtu Eiropas muitas savienībā, mēs būtiski uzlabotu viņu dzīves kvalitāti.

Tā vietā mēs viņiem uztiepjam birokrātijas palielināšanu, kapacitātes stiprināšanu un cenšamies viņus iesaistīt Eiropas Savienības kooperatīvajās struktūrās. Viņi to neprasa! Viņi negrib mūsu pamācības. Viss, ko viņi grib, ir pārdošanas iespējas.

Ziņojums: Adina-Ioana Vălean (A7-0016/2010)

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, notiekot kaut kam neparedzētam, cilvēka dabā ir censties pielāgot faktus savai esošajai Weltanschauung (pārliecībai). Psihiatriem tam ir smalks apzīmējums, pat vēl smalkāks apzīmējums nekā Weltanschauung: viņi to sauc par „kognitīvo neatbilstību”. Tā, piemēram, ja referenduma balsojums ir „nē”, šā Parlamenta reakcija ir pateikt, ka cilvēki grib vairāk Eiropas. Viņi nobalsoja pret tādēļ, ka referendums nebija pietiekami vērsts uz federālismu.

Un tas pats attiecas uz pašreizējo ekonomisko krīzi. Mēs atrodamies krīzē, jo mums ir beigusies nauda. Mēs esam visu iztērējuši, mēs esam iztukšojuši savas valsts kases, mēs esam izsmēluši savus kredītus, un tagad Parlaments nāk klajā ar paziņojumu, ka mums ir vairāk jātērē. Mums vajag vairāk Eiropas infrastruktūras projektu, mums vajag lielāku budžetu.

Priekšsēdētāja kungs, tā ir vēl viena to medikamentu deva, kas faktiski izraisīja šo slimību. Mēs kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem esam pieredzējuši šā procesa sekas. Tas izraisa IKP samazināšanos, tas rada bezdarbu, tas izraisa stagnāciju un tā rezultātā šī pasaules daļa aizvien vairāk un vairāk atpaliek no saviem konkurentiem.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0123/2010

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju rezolūciju un, būdama viena no šā dokumenta sagatavotājām, vēlos izteikt dažas piezīmes par R. Goldstone ziņojumu, t. i., šajā rezolūcijā risināto jautājumu.

R. Goldstone ziņojums vēlreiz ir parādījis, ka pašu konflikta pušu veiktā izmeklēšana praktiski nekad nav objektīva un taisnīga. Ziņojumā diezgan skaidri ir pateikts, ka neviena puse nav veikusi pienācīgu un efektīvu izmeklēšanu saistībā ar savu militāro spēku iespējami veiktajiem kara likumu pārkāpumiem.

Mums atzinīgi jāvērtē arī tas, ka ziņojums nesen ir pārskatīts, samazinot tā pretrunīgumu un skarbo izteiksmes veidu, tādējādi tas ir pieņemamāks.

Un galvenā mācībā, kas mums no tā būtu jāgūst, ir tā, ka mums vajadzētu censties vairāk iesaistīt Eiropas Savienību šajā procesā ne tikai attiecībā uz iespējamo noziegumu izmeklēšanu, bet arī kā Tuvo Austrumu četrinieka dalībnieci, kas veic aktīvas un preventīvas darbības.

  Martin Kastler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) vārdā un, pats galvenais, sava kolēģa Elmar Brok vārdā es gribu pateikt, ka mēs esam šokēti par to, ka Parlaments šodien noraidīja grozījumu, kurā bija ierosināta kristiešu un citu reliģisko minoritāšu iekļaušana šajā ziņojumā. Manuprāt, ir absolūti necilvēcīgi, ka mēs neuzskatām par vērtu aizsargāt tās iedzīvotāju grupas, kas tiek vajātas savas reliģiskās pārliecības dēļ, lai gan mēs pastāvīgi sniedzam paziņojumus cilvēktiesību jautājumos. Ļoti žēl, ka mēs nevarējām pieņemt grozījumu, kas attiecas uz pasaules nākotnei ļoti svarīgu tematu. Ja mēs nespējam atrast iemeslu, lai aizsargātu minoritātes, mums vairs nav tiesību apgalvot, ka Eiropas Parlaments ir cilvēktiesību, pamattiesību un šīs cīņas visā pasaulē galvenā mītne. Es balsoju pret, jo nedrīkst izslēgt reliģiskās minoritātes.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, kā iepriekš sacīja Kastler kungs, mūsu grupa ļoti labprāt būtu gribējusi balsot atsevišķi par šo jautājumu attiecībā uz reliģiskajām minoritātēm, bet Parlamenta vairākums diemžēl tam nepiekrita.

Mums ir jāsaprot, ka reliģisko minoritāšu tiesību aizsardzība visādā ziņā ir tieši tikpat svarīga kā jebkuru citu minoritāšu grupu tiesību aizsardzība.

ES ir jāiejaucas ANO Cilvēktiesību komisijas darbā, jo pašreiz tas ir absolūti paralizēts un neobjektīvs un tas ir zaudējis vispārēju uzticību.

R. Goldstone ziņojums ir tikai viens piemērs tam, kā ANO Cilvēktiesību tiesa ir ļaunprātīgi piespiesta kalpot dažādu antisemītisku elementu interesēm. Šobrīd 21 no 25 šīs tiesas sagatavotajiem ziņojumiem par atsevišķām valstīm attiecas uz Izraēlu, it kā Izraēla būtu visdespotiskākā pasaules valsts cilvēktiesību jomā. Eiropas Savienībai ir jāiejaucas ANO Cilvēktiesību padomes darbā.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, kopš aukstā kara beigām 200 valstīs, kuras ietilpst Apvienoto Nāciju Organizācijā, ir ieviesusies revolucionāri jauna doktrīna. Ir radies uzskats, ka likumi nav jāizstrādā valstu likumdevējiem, kas ir saistīti ar savas valsts iedzīvotājiem, bet drīzāk tas būtu jādara starptautiskai juristu tehnokrātijai, kas ir atbildīgi tikai savas sirdsapziņas priekšā.

Mēs pagriežam atpakaļ 300 demokrātiskās attīstības gadus. Mēs novēršamies no domas, ka tie, kuri izdod likumus, savā ziņā ar vēlēšanu urnas starpniecību ir atbildīgi pārējo savas valsts iedzīvotāju priekšā, un mēs atgriežamies pie idejas, kas valdīja pirms mūsu laikiem, ka likumdevējiem jābūt atbildīgiem tikai sava radītāja vai pašiem savā priekšā.

Izmantojot šos cilvēktiesību kodeksu instrumentus, šī starptautiskā birokrātija spēj sniegties pāri dalībvalstu robežām un uztiept savas vēlmes pretēji vietējo iedzīvotāju vēlmēm.

Ļaujiet man nobeigumā citēt Amerikas Savienoto Valstu tiesnesi R. Bork, atcelto prezidenta R. Reigan izvirzīto Augstākās tiesas kandidātu, kurš ieviesa izteicienu, sakot:„Tas, ko mēs esam radījuši, ir coup d’état (valsts apvērsums): lēns un pieklājīgs, bet tomēr coup d’état.”

Rezolūcijas priekšlikums B7-0118/2010

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dzimumu līdztiesības jautājums pašreiz saskaras ar vēl vienu izaicinājumu. Eiropas Savienības pēdējos gados panāktais progress dzimumu līdztiesības jomā pašreizējās lejupslīdes rezultātā ir pakļauts palēnināšanās briesmām vai pat regresijai.

Tomēr efektīva dzimumu līdztiesības politika var būt daļa no problēmas risinājuma attiecībā uz to, kā izkļūt no šīs krīzes, atbalstīt atveseļošanos un stiprināt ekonomiku. Tādējādi mums galvenokārt jācenšas ieguldīt līdzekļus tādās politikas jomās, kas veicina līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm, un mums visiem tās ir ļoti stingri jāatbalsta, vēl jo stingrāk šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos.

Ziņojums: Vladimír Maňka (A7-0017/2010)

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Manuprāt, Eiropas Parlamentam būtu mazliet jākaunas par faktiskajiem budžeta grozījumiem, ko tas tikko šajā ziņojumā pieņēma. Galu galā visas Eiropas valstis lielākā vai mazākā mērā pārdzīvo milzīgu finanšu un ekonomikas krīzi un cilvēki masveidā zaudē darbu, un šajā situācijā mēs nespējam ierosināt neko labāku kā vien piešķirt sev ievērojami lielākus līdzekļus uz nodokļu maksātāju rēķina, palielināt personālu un savas izmaksas. Turklāt visi zina, ka šie papildu līdzekļi un personāla locekļi faktiski ir paredzēti galvenokārt tam, lai finansiāli labi aprūpētu dažādos sociālistus, kas pēdējās vēlēšanās zaudēja savas pilnvaras. Arī iepriekš tas ir izraisījis citus būtiskus subsīdiju palielinājumus, tostarp Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem. Ir šokējoši, ka mēs atkal cenšamies atrast labi skanošus argumentus, lai vēl dziļāk iebrauktu nodokļu maksātāju kabatās, palielinot līdzekļus šai iestādei; tā ir nepieņemama prakse šajos krīzes laikos.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Es vēlos pateikt, ka tikko pieņemtais budžeta grozījums EUR 13 400 000 apmērā, kas stāsies spēkā tikai 1. maijā, tādējādi ietverot tikai pusgadu, ir ļoti nesaprātīgs.

To daļu, kas attiecas uz cilvēkresursu palielināšanu parlamentārajās komitejās un grupās līdz EUR 4 miljoniem, var uzskatīt par pamatotu, jo Lisabonas līgums Eiropas Parlamentam izvirza jaunas prasības attiecībā uz tiesību aktu izstrādi. Taču Eiropas Parlaments deputātu līdzekļu palīgu algošanai palielināšana par EUR 8 miljoniem nozīmē, ka nākamgad tie nebūs 8 miljoni, bet gan 16 miljoni, un tas ir acīmredzami pārmērīgi, jo nākamgad deputātiem ir plānots jauns palielinājums par EUR 1 500 mēnesī, kas nozīmē nevis 16, bet EUR 32 miljonus. Laikā, kad visās mūsu valstīs ir vērojams masveida bezdarbs un sociālā krīze, virzīšanās uz līdzekļu palielināšanu deputātiem nav ilgtspējīga, ja vien mēs vienlaikus neizrādām drosmi samazināt izdevumus un piemaksas, kuras mums kā deputātiem pienākas un no kurām visas nekādā ziņā nav pilnīgi pamatotas.

Es nesaprotu, kā par ceļojuma dienu deputāts var saņemt EUR 300 piemaksās, plus piemaksu par nobraukto attālumu un piemaksu par patērēto laiku — ar nodokļiem pilnīgi neapliekamus līdzekļus. Mēs varam samazināt nepamatotos izdevumus un pēc tam apspriest, kā mēs varam palielināt savus tiesību aktu izstrādei nepieciešamos līdzekļus. Ja mēs to nedarīsim, tā vienkārši būs necieņas izrādīšana grūtībām, ko piedzīvo mūsu vēlētāji. Mūsu pienākums ir rādīt labu piemēru, bet šodien mēs rādām sliktu piemēru.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka šajā jautājumā varu piekrist Portas kungam un komunistu grupai. Visā Eiropā, no Īrijas līdz Latvijai, valdības cīnās, lai reaģētu uz šo finanšu krīzi, šo kredītu krīzi, samazinot savus izdevumus, bet vienīgi mēs šajā Parlamentā masveidā gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē palielinām savus izdevumus. Mēs palielinām piemaksas un budžetus, kas pieejami deputātiem un Parlamenta personālam.

Šajā ziņojumā sniegtais attaisnojums ir ļoti interesants, jo mums minētais iemesls, kāpēc ir nepieciešami papildu izdevumi, ir Lisabonas līgumā noteiktā papildu atbildība. Savā ziņā tā ir taisnība, bet, manuprāt, ne tādā veidā, kā to bija domājuši ziņojuma autori. Mēs redzam, ka birokrātija izplešas, lai kalpotu birokrātijas vajadzībām. Lisabonas līguma galvenais uzdevums ir nodrošināt papildu darbu un papildu ienākumus tiem desmitiem tūkstošu, kuru iztikas līdzekļi patlaban tieši vai netieši ir atkarīgi no Eiropas Savienības. Tie daudzie cilvēki, ar kuriem mēs neesam par to apspriedušies, ir mūsu vēlētāji, un es patiešām gribu, lai šādi jautājumi vispirms tiek apspriesti ar vēlētājiem, lai mēs redzētu, vai viņi piekrīt tam, ka mēs nobalsojam par papildu resursiem sev šajā laikā, kad viņi visi savelk ciešāk jostas.

Ziņojums: Maria do Céu Patrão Neves (A7-0014/2010)

  Viktor Uspaskich (ALDE). - (LT) Es ļoti atzinīgi vērtēju pieņemto lēmumu par jauniem noteikumiem zivsaimniecības nozarē. Zivis tāpat kā citus dzīvniekus nevar ierobežot tikai noteiktās teritorijās, tādēļ novērtēšana, vai kādai valstij tas rūp vairāk nekā citai, izraisītu nebeidzamus argumentus.

Ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, kas apliecina, ka šodien daudzas zivju sugas ir uz izzušanas robežas, kopēja lēmuma nepieciešamība kļūst vēl acīmredzamāka ne tikai ES, bet visas pasaules mērogā. Tāpēc šis Eiropas Savienības solis ir apsveicams kā labs piemērs citām trešām valstīm.

Es ceru, ka šis lēmums, kurš nosaka arī kopīgas analīzes veikšanu, palīdzēs gan uzņēmumiem, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, gan arī valstīm neatkarīgi no to lieluma. Es ceru arī, ka šis lēmums palīdzēs izglābt izzūdošās zivju sugas. Es gribu izteikt savu pilnīgo atbalstu.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, man šodien nebija patīkami balsot pret ziņojumu, kurā ietverti daudzi potenciāli pozitīvi aspekti attiecībā uz mūsu zivsaimniecības nākotni.

Tomēr nav noliedzams, ka kopējā zivsaimniecības politika turpina nodarīt postījumus manas valsts zivsaimniecības nozarei.

Hāgas programmā noteiktais izvēles režīms ik gadu diskriminē Ziemeļīrijas zvejniekus, samazinot viņiem piešķirtās kvotas. Vienpadsmit gados zvejas sezonas pagaidu slēgšana Īrijas jūrā ir samazinājusi mūsu sīgu zvejas floti no 40 traleriem uz sešiem, taču mēs joprojām runājam par jaudas pārpalikumu.

Turklāt vēl pastāv jautājums par zvejniecībai Ziemeļjūrā izstrādāto noteikumu piemērošanu Īrijas jūrai: saskaņota vai kopēja pieeja, kam nav nekāda sakara ar reālo situāciju. Padomājiet tikai par tīklu mēriem, par kuriem apbrīnas vērtu iemeslu dēļ tika panākta vienošanās, bet kurus Eiropa piemēroja zivsaimniecības nozarei, nesniedzot absolūti nekādu informāciju par sekām, ko radīs šīs izmaiņas jaunajā metodē.

Tāpēc es, vienlaikus pilnīgi atbalstot dažus šā ziņojuma aspektus, balsoju pret to.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - (LT) Es atbalstīju rezolūciju par Zaļo grāmatu par pamatnostādnēm kopējās zivsaimniecības politikas reformai. Es ceru, ka ar šodienas balsojumu Eiropas Parlaments ir devis vismaz nelielu ieguldījumu zivju krājumu un veselīgas jūras vides saglabāšanā, kā arī kopējās zivsaimniecības politikas reformā.

Kā mēs Eiropas Parlamentā zinām, 27 % zivju sugu ir uz izzušanas robežas un, ja zvejošana netiks ierobežota, šīs sugas izzudīs. Mēs zinām arī to, ka būtu iespējams palielināt zivju krājumus par 86 %, ja zivju ķeršana nenotiktu tik drastiski. Mēs arī zinām, ka 18 % zivju sugu stāvoklis ir ļoti slikts un zinātnieki iesaka, lai mēs nekavējoties pārtrauktu tās zvejot.

Es ceru, ka Eiropas Savienības politiskā griba būs pietiekama, lai šo reformu ne tikai izstrādātu, bet arī īstenotu, un es lūdzu par to Dievu.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikt, ka es balsoju par Zaļo grāmatu par kopējās zivsaimniecības politikas reformu, kā mūsu grupai ieteica darīt mūsu „ēnu” referents Carl Haglund.

Taču es vēlos teikt, ka ir ļoti svarīgi pievērst lielāku uzmanību zvejai Eiropas Savienībā un ūdeņu stāvoklim. Pašreiz tā ir milzīga problēma. Mani īpaši satrauc tas, ka Eiropas Savienībā ārpus kontroles ir izgājusi situācija saistībā ar pārmērīgu nozveju — kas faktiski ir līdzvērtīga zagšanai — un ka kvantitāte gūst pārsvaru pār kvalitāti.

Mums tagad ir jāsāk nopietnāk domāt, kā mēs varētu ilgtspējīgi izveidot zivju krājumus un nodrošināt, lai mēs arī nākotnē varētu zvejot. Šajā jomā vislielākā uzmanība jāpievērš savvaļas lašiem un savvaļas zivju krājumiem. Mums jāizstrādā īpaša programma savvaļas lašu krājumu atjaunošanai.

Es nāku no Ziemeļsomijas. Mums vajag, lai laši atgrieztos mūsu upēs, savās nārstošanas vietās, un mums vajag programmu, kas nodrošinātu, ka savvaļas lašu krājumus var saglabāt un ka nākotnē tos varēs arī ilgtspējīgi zvejot.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, jau 11 gadus es Parlamentā esmu protestējis pret kopējās zivsaimniecības politikas negatīvo ietekmi uz manu valsti: saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem kopējā zivsaimniecības politika ietvēra 65 % Apvienotās Karalistes zivju krājumu Ziemeļjūrā, bet saskaņā ar kvotu sistēmu mums tika piešķirti 25 % daudzuma ziņā vai 15 % vērtības ziņā.

Šis arguments kļūst teorētisks, jo zivis ir reāli pazudušas. Pat tolaik, kad es strādāju šajā Parlamentā, postošu samazinājumu ir piedzīvojis tas, kam vajadzētu būt neizsīkstošam resursam. Citām valstīm, kuras atrada veidu, kā stimulēt īpašumtiesības, lai zvejniekiem būtu iemesls attiekties pret jūrām kā pret atjaunojamu zvejas vietu, izdevās saglabāt savu zivju krājumu līmeni: Īslandei, Norvēģijai, Jaunzēlandei, Folklenda salām. Bet mums Eiropā bija „kopīguma” traģēdija; mēs pateicām, ka jūras ir kopējs resurss un visiem kuģiem ir vienāda piekļuve šim resursam.

Nav iespējams pierunāt kapteini pietauvot savu kuģi, ja viņš labi zina, ka kāds cits šajā laikā izlaupa ūdeņus. Kā es jau teicu, tagad šis arguments ir tīri teorētisks. Tas ir pagājis. Mūsu kuģi ir uzskrējuši uz sēkļa. Mūsu zvejas ostas ir neauglīgas. Mūsu okeāni ir tukši.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Adina-Ioana Vălean (A7-0016/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas paredz dažus pašreizējās sistēmas uzlabojumus, kas atbalstīs labāku informācijas nodrošināšanu par ES enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem. Nepieciešamību uzlabot paziņošanas sistēmu rada pārmaiņas enerģētikas situācijā laikā, kad ir palielinājusies dalībvalstu savstarpējā atkarība enerģētikas jomā un kad mums ir savs iekšējais tirgus. Tāpēc ir nepieciešams, lai mūsu rīcībā būtu arī ES līmeņa instrumenti, kas palīdzētu mums pieņemt lēmumus par enerģētikas nozari.

Es atbalstu Komisijas ierosinātās izmaiņas juridiskajā pamatā, lai šo regulu varētu pamatot ar Lisabonas līguma 194. pantu. Mērķis ir stiprināt ES iestāžu nozīmi enerģētikas politikā, jo īpaši enerģijas tirgus darbībā un resursu drošības jomā, veicināt energoefektivitāti un jaunu atjaunojamu energoresursu veidu attīstību, kā arī veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsoju par ziņojumu par investīcijām enerģētikas infrastruktūrā, kas ir vērsts uz to, lai nodrošinātu energoapgādi un konkurētspējas potenciālu, kā arī veicinātu cīņu pret klimata pārmaiņām. Šajā ziņojumā paredzēta prasība Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām sniegt Komisijai informāciju par veiktajām investīcijām enerģētikas infrastruktūrā, tās modernizēšanā vai energoefektīvā ražošanā, kas Eiropas Savienībā veicinās efektivitāti, sadarbību un enerģētikas plānošanu. Klimata pārmaiņu apkarošana, energoapgādes nodrošināšana un atjaunojamu energoresursu izmantošana: šie ir Eiropas Savienībai ļoti būtiski jautājumi, un ir jāpieliek vairāk pūļu, lai veicinātu un nodrošinātu efektīvas, koncentrētas investīcijas, kā arī jānodrošina, lai šie jautājumi arī turpmāk atrastos Eiropas Savienības enerģētikas politikas centrā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu. Pateicoties Lisabonas līgumam, Eiropas Savienība ir ieguvusi jaunas pilnvaras, un ir jānodrošina, lai šīs pilnvaras tiek pilnīgi un efektīvi izmantotas. Ir stiprināta ES kompetence enerģētikas politikas jomā, un Eiropas Komisijas galvenais uzdevums pašlaik ir kopēja enerģētikas tirgus izveide. Taču nevar efektīvi veicināt Eiropas enerģētikas politiku, ja nav atbilstīgas un skaidras informācijas par Eiropas Savienībā esošajām un plānotajām enerģētikas infrastruktūrām un projektiem.

Šī jaunā regula ir ļoti svarīgs tiesību akts ES enerģētikas politikas jomā, un es ļoti ceru, ka tā reāli darbosies arī praksē. Eiropas enerģētikas politiku nevar efektīvi veicināt, ja nav atbilstīgas un skaidras informācijas par Eiropas Savienībā esošajām un plānotajām enerģētikas infrastruktūrām un projektiem.

Kā mēs zinām, daudzas dalībvalstis nepildīja paziņošanas pienākumu saskaņā ar iepriekšējo regulu, taču attiecībā uz jauno regulu tas nedrīkst atkārtoties. Eiropas Komisijai kā ES līguma sargam ir jānodrošina, lai visas dalībvalstis ievērotu regulas nosacījumus un laikus sniegtu visu nepieciešamo informāciju par plānotajām darbībām enerģētikas infrastruktūrā.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Saskaņotai ES enerģētikas politikai nav pilnīgi nekādas jēgas, ja visas 27 dalībvalstis nesniedz precīzus, visaptverošus ziņojumus par investīcijām enerģētikā, kas veiktas atsevišķi katrā no šīm valstīm. Taču ir svarīgi, lai Eiropas Savienības izpildvara paturētu prātā vajadzību aizsargāt valstu aģentūru sniegtās informācijas konfidencialitāti, jo mums ir darīšana ar ļoti jutīgu informāciju saistībā ar ļoti svarīgu tirgu.

Eiropas energoapgādes drošība ir svarīgs jautājums, taču Komisijai ir jāapzinās, ka nedrīkst atklāt katras valsts atsevišķi sniegto informāciju, jo īpaši tad, ja tā ir pilnīgi komerciālas dabas informācija. Reizi divos gados sniegtie paziņojumi par investīciju projektiem enerģētikas jomā ļaus Eiropas Komisijai regulāri sagatavot analīzi, kas noteiks Eiropas Savienības enerģētikas sistēmas turpmāko attīstību. Tādējādi būs iespējama iejaukšanās jebkādu pārtraukumu vai problēmu rašanās gadījumā.

Ir jāatrod mehānisms, kā izpildīt Eiropas Komisijas pieprasītos ziņošanas nosacījumus apstākļos, kad visas dalībvalstis nav ievērojušas iepriekšējās regulas nosacījumu par ziņošanu Komisijai saistībā ar enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas kopienā.

  Antonio Cancian (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien mēs balsojam par šo regulu, pamatojoties uz palielinātajām pilnvarām, ko Lisabonas līgums piešķir Parlamentam enerģētikas politikas noteikšanas jomā. Noteikti ir lietderīgi stimulēt iestāžu sadarbību, lai sistemātiski, racionāli un tālredzīgi plānotu ES ieguldījumu enerģētikas infrastruktūras projektu izstrādē un īstenošanā: es domāju par iespējamām priekšrocībām, plānojot TEN-E un sākot CO2 uzglabāšanas izmēģinājuma projektus, kas faktiski ir enerģētikas nozares nākotne. Taču šīs regulas noteiktās saistības sniegt paziņojumus varētu izraisīt to, ka politika pārāk daudz iejaucas ekonomikā un ka ziņu izplatīšana par projektiem apdraud konkurenci. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai apkopotie un pārvaldītie dati aizsargātu uzņēmumu konfidencialitāti un darbības. Šo datu analīze neapšaubāmi palīdzēs nodrošināt investīciju izmantošanu vislietderīgākajā veidā. Tomēr paralēli analīzei ir jāveic konkrēti finanšu pasākumi, lai atbalstītu šos darbus un stimulētu privātos ieguldījumus šajā nozarē. Ir jāstiprina enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai paredzētais fonds „Marguerite”. Iniciatīva ir derīga un nepieciešama, bet šis fonds ir jāpapildina ar ES resursiem, kas pašreiz jau ir pieejami budžetā, un tam ir jāpiemēro citi finansēšanas veidi, ko garantē Eiropas Investīciju banka un/vai citas finanšu iestādes, lai šim fondam būtu atbilstīga daļa individuālās valsts un privātās partnerattiecībās ieguldītajā kapitālā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums Eiropas Savienībai ir piešķīris lielākas pilnvaras enerģētikas politikas jomā.

Ir būtiski, ka dalībvalstis sadarbojas, lai saviem iedzīvotājiem garantētu efektīvāku, drošāku un lētāku enerģētikas politiku. Izšķiroši svarīgi ir panākt stabilitāti, kas nepieciešama, lai samazinātu vēl vienas ar gāzi saistītas krīzes risku starp Ukrainu un Krieviju. Šī stabilitāte garantētu piegādes drošību, ko gaida ES dalībvalstis un tās patērētāji.

Viena no galvenajām ES prioritātēm ir enerģētikas jomas izveide. Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma mērķis ir palielināt ES rūpniecības nozares konkurētspēju pasaulē, kurā pastāv vēl lielāki oglekļa emisiju ierobežojumi.

Šī regula par investīciju projektiem saistībā ar enerģētikas infrastruktūru Eiropas Savienībā palīdzēs padarīt tirgu pārredzamāku un prognozējamāku, tādējādi atbalstot mūsu uzņēmumus un radot pozitīvus konkurences apstākļus.

  David Casa (PPE), rakstiski. – Lai Eiropas Komisija varētu efektīvi pildīt savus uzdevumus Eiropas enerģētikas politikas jomā, tai jābūt labi informētai par visiem notikumiem attiecīgajā nozarē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es nolēmu balsot par šo ziņojumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par priekšlikumu Padomes regulai par to, kā ziņot Komisijai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Kopienā, un par Regulas (EK) Nr. 736/96 atcelšanu, jo tas Komisijai ļaus uzraudzīt šo infrastruktūru un paredzēt iespējamās problēmas, jo īpaši ar vidi saistītās problēmas. Tādēļ ir vērts uzsvērt to, cik svarīgs ir enerģētikas infrastruktūras projektu ietekmes uz vidi novērtējums, lai to būvniecību un ekspluatācijas pārtraukšanu varētu veikt ilgtspējīgā veidā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā integrētas enerģētikas politikas nozīmīgumu ne vien klimata pārmaiņu apkarošanā un CO2 emisiju samazināšanā, bet arī efektivitātes un Eiropas mazākas enerģētiskās atkarības nodrošināšanā, izšķiroši svarīga ir komunikācija un informācijas par investīcijām un enerģētikas infrastruktūru nodošana.

Kas attiecas uz Eiropas enerģētikas politiku, ir būtiski, lai Komisijas rīcībā vienmēr būtu precīza informācija par tendencēm dalībvalstu investīcijās enerģētikas jomā, jo tas ļauj tai izstrādāt integrētu politiku energoefektivitātes un investīciju tīrās tehnoloģijās veicināšanai, tādējādi nodrošinot aizvien lielāku enerģētisku neatkarību no ārējiem piegādātājiem un fosilajiem kurināmiem.

Ņemot to vērā, es atbalstu priekšlikumu regulai, jo īpaši attiecībā uz tās nepieciešamo īstenošanu, kas nenotika ar iepriekšējo regulu, kuru aizstās šī regula.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis regulas priekšlikums veicina tādas Eiropas enerģētikas politikas izveidi, kuras mērķis ir nodrošināt efektivitāti, uzticamību un drošību. Energoefektivitāte ir prioritārs Eiropas Savienības politikas virziens, ņemot vērā vajadzību saglabāt un optimizēt resursus, kā arī izpildīt tās saistības klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, ko ES ir uzņēmusies.

Pirms mēs pārejam pie jauniem projektiem, es vēlos atgādināt, ka jāņem vērā ES mērķis līdz 2020. gadam par 20 % samazināt primārās enerģijas patēriņu. Tas nozīmē, ka enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem jābūt saderīgiem ar mērķi līdz 2020. gadam vismaz 20 % enerģijas iegūt no ilgtspējīgiem, atjaunojamiem avotiem. Enerģētikas politikai, kas tiek atbalstīta, jānodrošina zemas oglekļa emisijas, un tās pamatā jābūt solidaritātei un ilgtspējai. Svarīga ir sistēmas uzticamība, jo tās darbībai jābūt nepārtrauktai. Tai ir jāņem vērā gan ES, gan arī ārpus tās vērojamā piegādes pasliktināšanās enerģētikas nozarē. Tāpat ir vērts pievērst uzmanību izšķirošām investīcijām infrastruktūrā, kas ļauj novērst drošības problēmas energoapgādes ziņā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Referente uzskata, ka šī regula ir patiešām svarīgs gabaliņš ES enerģētikas politikas mozaīkā, pamatoti norādot, ka mēs nevaram efektīvi veicināt Eiropas enerģētikas politiku ES līmenī, ja nav atbilstīgas informācijas par mūsu enerģētikas infrastruktūru. Tomēr papildus mūsu lielajām domstarpībām par Eiropas enerģētikas politiku šo ziņojumu var skatīt arī juridiskā kontekstā vai saistībā ar iekšējo tirgu.

Taču arī šajā ziņā tajā ir ņemti vērā daži pozitīvi aspekti, jo īpaši norādot, ka ir būtiski nodrošināt informācijas konfidencialitāti, kā arī to, ka jebkuriem attiecīgajiem priekšlikumiem jābūt neitrāliem un tādā apjomā, lai tie neveicinātu politisku iejaukšanos tirgus darbībā. Turklāt paziņošanas prasībām vajadzētu būt viegli izpildāmām, lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, dalībvalstu pārvaldes iestādēm un Komisijai.

Tādēļ mūsu galīgais lēmumus ir atturēties.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Vălean kundzes ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai par to, kā ziņot Komisijai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Kopienā.

Patiešām ir nepieciešams pietiekami sīki izstrādāts pārskats, lai panāktu labāku līdzsvaru starp enerģijas pieprasījumu un piegādi Eiropas līmenī un pieņemtu lēmumus par infrastruktūrai atbilstošākām investīcijām. Tas arī ļaus palielināt tirgus pārredzamību (vienlaikus aizsargājot uzņēmumu datus) un novērt enerģētikas atkarību attiecībā uz vienu noteiktu piegādes avotu vai vietu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan Kopenhāgenas konference radīja vilšanos, ES nevar pieļaut, ka starptautiskās vienprātības trūkums bremzē mūsu centienus īstenot ilgtspējīgu enerģētikas politiku. Skotijas valdība joprojām ir pionieris atjaunojamu energoresursu jomā, un arī ES ir būtiska nozīme šīs darba kārtības īstenošanā. Efektīvai mūsu enerģētikas veicināšanai ir nepieciešama atbilstīga informācija par infrastruktūru, un es šodien balsoju saskaņā ar šo apsvērumu.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Nepieciešamība apkopot datus par ES enerģētikas infrastruktūru ir acīmredzama — būs nepieciešams pārskats par galvenajām tendencēm nozarē, lai nodrošinātu atbilstīgu turpmāko plānošanu un konstatētu jebkādus iespējamus sarežģījumus. Enerģētikas infrastruktūra būs pamats mūsu turpmākajai ekonomikas izaugsmei. Tādēļ ir jāatbalsta jebkura Eiropas kopīgā rīcība šajā jomā.

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Šajā priekšlikumā ir atspoguļotas sekas, ko radīja ārkārtas situācija gāzes piegādē 2009. janvārī, kad Komisija konstatēja, ka Eiropas Savienības enerģētikas infrastruktūra neveic savu uzdevumu. Eiropas Komisijas mērķis, ko Parlaments pilnīgi atbalstīja, bija pastāvīgi atjaunināt kopainu par enerģētikas infrastruktūras sistēmu. Šodien ir liela neskaidrība par to, vai investīciju projekti tiks īstenoti, un ekonomikas un finanšu krīze vēl vairāk pasliktina šo situāciju. Es uzskatu, ka iejaukšanās ir nepieciešama un ka ir jālabo saskaņotu datu un informācijas par investīciju projektiem trūkums. Bez šiem datiem nav iespējams analizēt gaidāmo Eiropas Savienības infrastruktūras attīstību un ieviest no starpnozaru pieejas viedokļa apmierinošu uzraudzību. Turklāt Regula (EK) Nr. 736/96, kuru šis regulas priekšlikums atceļ, vairs netiek konsekventi piemērota un tā neatspoguļo jaunākās svarīgās izmaiņas enerģētikas jomā. Tāpēc ar šo priekšlikumu mēs esam stiprinājuši esošo sistēmu, būtiski uzlabojot informācijas salīdzināmību, vienlaikus samazinot ar tās sniegšanu saistīto administratīvo slogu. Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka es balsoju pret 81. grozījumu (kas paredzēja visas kodolenerģētikas ķēdes iekļaušanu infrastruktūrā, kam tiek piemērota šī regula), jo Euratom līgumā jau ir nosacījumi, kas reglamentē šos jautājumus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES enerģētikas politika ir ļoti būtiska, lai mēs tuvākajā laikā varētu izmantot pārsvarā atjaunojamos energoresursus. Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos lēmumi par jautājumiem saistībā ar enerģētikas politiku ir jāpieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, tāpēc ir jāpielāgo noteikumi, pamatojoties uz jauno juridisko struktūru Eiropas Savienībā. Šā iemesla dēļ un arī tādēļ, lai visas dalībvalstis spētu sniegt apmierinošus un lietderīgus paziņojumus par plānoto enerģētikas infrastruktūras attīstību, ir jāievieš jauna regula, kas atvieglotu un paātrinātu šīs informācijas sniegšanu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Iespējams, ka visa plāna pamatā ir ļoti laba ideja — proti, spēja reaģēt uz piegādes traucējumiem —, bet dalībvalstis jau nepildīja paziņošanas pienākumu saskaņā ar iepriekšējo regulu. Mums nešķiet, ka šis priekšlikums spētu panākt lielas pārmaiņas šajā saistībā. Taču savā pašreizējā veidā priekšlikums neizslēdz iejaukšanos tirgū, ne arī uzņēmumu administratīvo izmaksu palielināšanu. Minēto iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, lai neveicinātu birokrātiju, es balsoju pret šo ziņojumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Šā rezolūcijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis sniedz precīzu informāciju par saviem projektiem enerģētikas infrastruktūras jomā. Tikko enerģētikas nozarē tiek sākts vai pārtraukts projekts, par to ir jāziņo Komisijai, lai Komisija spētu sagatavot jaunus vai grozītus projektu priekšlikumus, tādējādi iegūstot būtisku ietekmi uz atsevišķu dalībvalstu enerģijas daudzveidību. Tas ir nākamais solis centralizācijas virzienā. Tādēļ es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Šī regulas priekšlikuma nolūks ir nodrošināt, ka Komisiju precīzi un regulāri informē par investīciju projektiem ES enerģētikas infrastruktūrā, lai Komisija spētu labāk pildīt savus uzdevumus, jo īpaši saistībā ar Eiropas enerģētikas politiku.

Atceltā regula ir uzskatāma par novecojušu, jo tā neatspoguļo svarīgas pārmaiņas enerģētikas jomā, kas notikušas kopš 1996. gada (ES paplašināšanos un energoapgādes drošības jautājumus, atjaunojamus energoresursus, klimata pārmaiņu mazināšanas politiku, ES jauno pienākumu enerģētikas jomā saskaņā ar Lisabonas līgumu). Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir jāuzlabo Eiropas tiesību akti visās jomās, jo īpaši enerģētikas nozarē.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Šī regula ir ļoti svarīga, jo tās nolūks ir nodrošināt, lai Komisiju precīzi un regulāri informētu par investīciju projektiem enerģētikas infrastruktūrā gan valstu, gan pārrobežu līmenī, lai Eiropas Savienība varētu nodrošināt iekšējā tirgus pareizu darbību un energoapgādes drošību visām dalībvalstīm. Tā ir paredzēta, lai atjauninātu 1996. gadā pieņemto regulu atbilstoši Eiropas Savienības saistībām piegādes drošības, klimata pārmaiņu mazināšanas un atjaunojamu energoresursu jomā saskaņā ar Lisabonas līgumu. Šis ziņojums ir īpaši nozīmīgs, jo tas pastiprina regulas kā agrīnās brīdināšanas instrumenta nozīmi infrastruktūras trūkumu gadījumā. Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja vienmēr ir uzsvērusi nepieciešamību panākt 10 % starpsavienojuma līmeni starp dalībvalstīm, kā noteikusi Eiropadome, un visi nosacījumi, kas uzsver nepilnības šajā saistībā, ir ļoti pozitīvi. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par galīgo rezolūciju galvenokārt tāpēc, ka balsojuma laikā mums izdevās vienoties par koplēmumu: šī ir milzīga uzvara, jo mums tagad pirmo reizi ir Līgums par Eiropas Savienības darbību (Lisabonas līgums) — juridiskais pamats enerģētikas politikai, lai pretēji Komisijas gribai iegūtu pilnvaras koplēmuma procedūrā. Vēl vēsturiskāk ir tas, ka pirmo reizi, kopš es strādāju šajā Parlamentā, mums izdevās atbrīvoties no Euratom līguma kā juridiskā pamata, lai gan šī regula arī ietver investīciju pārredzamību kodolenerģētikas nozarē. To apliecināja pozitīvais balsojums par 30. grozījumu, kurā saskaņā ar šīs regulas darbības jomu kodoldegviela ir uzskaitīta kā galvenais energoresurss. Protams, tagad mums būs jācīnās, lai saglabātu šo uzvaru gaidāmajās trīspusējās sarunās ar Padomi un Komisiju; dalībvalstīm vismaz piecus gadus pirms būvniecības sākšanas ir jānodrošina investīciju apmērs un veidi enerģētikas projektos. Tas patiešām ir tālredzīgs gājiens ceļā uz labāku nākotnes enerģētikas scenāriju, jo Komisija iegūs labāku priekšstatu par enerģētikas tirgus attīstību; pilnīgi būs jāizskata iespējas izmantot atjaunojamus energoresursus, tostarp decentralizētos resursus; ir svītrotas pilnīgi visas atsauces uz „zemām oglekļa emisijām”, kodolenerģētikas Trojas zirgu.

(Balsojuma paskaidrojums saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret Vălean kundzes ziņojumu, jo tajā ir izvirzīta prasība liberalizēt enerģētikas nozari un izstrādāt liberālu Eiropas enerģētikas politiku, un mēs visi zinām, cik traģiskas sekas tas var atstāt uz šajā nozarē nodarbinātajiem un daudziem jo daudziem mūsu iedzīvotājiem, kuri varētu piedzīvot pat regulārus elektrības padeves pārtraukumus.

Šis ziņojums nostiprina tirgus pārākumu un valsts iejaukšanās neitralitāti, kā arī izvirza „ekonomikas dalībniekus” par prioritāti. Nav nekādu šaubu par to, kā interesēm tas kalpo. Mums ir pamats baidīties par esošās infrastruktūras saglabāšanu, ja grozījumā ir izvirzīta prasība nodrošināt, lai prioritārās investīcijas tiek veiktas tikai enerģētikas tirgus interesēs.

Nepietiek ar to, ka grozījumu vienkārši papildina ar vārdu „solidaritāte”, lai šo Eiropas enerģētikas politiku padarītu pieņemamu, ja turklāt vēl šis pats grozījums aizliedz ES iejaukties tirgus darbībā. Tas piešķir pilnīgi jaunu nozīmi vārdu salikumam „godīga konkurence”.

Vispārīgi runājot, regulā nevajadzētu galveno uzmanību pievērst centieniem apmierināt aizvien pieaugošo enerģijas pieprasījumu. Drīzāk būtu jāizmanto papildu finansējums jaunām investīcijām infrastruktūrā, lai uzlabotu energoefektivitāti.

Par spīti pašreizējai ekonomikas krīzei neoliberālas dogmas turpina sekmēt daudzas ES politikas jomas.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0116/2010

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo rezolūciju un pilnīgi piekrītu tajā izklāstītajiem novērojumiem. Es priecājos, ka notikušās prezidenta vēlēšanas ir liecinājušas par būtisku progresu, ko panākusi Ukraina, un ir norisinājušās labāk nekā iepriekšējās vēlēšanas, jo īpaši raugoties no politisko un cilvēktiesību, tostarp tiesību uz apvienošanos, pulcēšanos un vārda brīvības tiesību, ievērošanas viedokļa. Atbilstība starptautiskajiem vēlēšanu standartiem apliecina, ka Ukraina virzās uz nobriedušu demokrātiju un ciešāku sadarbību ar ES, kuras pamatā ir savstarpēja Eiropas Savienības pamatvērtību ievērošana. Mums ir jāmudina Ukraina aktīvi piedalīties Austrumu partnerībā un jāatbalsta tās centieni nodrošināt lielāku demokrātiju un tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā arī tās apņemšanās aizsargāt tirgus ekonomiku, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Esmu viena no tiem, kas sagatavoja šo rezolūciju, un tādēļ balsoju par tajā izvirzītajiem mērķiem. Pēc prezidenta vēlēšanām Ukrainai ir jātuvinās Eiropas Savienībai. Es priecājos, ka Ukraina apņēmīgi virzās pretī demokrātijai un ka tā saprot, ka tai ir likumīga vieta Eiropas demokrātisko valstu kopienā. Ukrainai ir jābūt atvērtām durvīm uz Eiropu.

Pārredzamas vēlēšanas ir būtisks solis, lai stiprinātu demokrātiskas valsts principus. Kaut arī novērotāji ziņoja, ka Ukrainas prezidenta vēlēšanās ir ievērotas augstas kvalitātes prasības un demokrātijas principi, Ukrainas valdības iestādēm tik un tā ir jāpieņem skaidri vēlēšanu noteikumi. Vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms Ukrainā ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem un vēlēšanu kandidātiem.

Ir ļoti svarīgi, lai Ukraina piedalītos Austrumu partnerībā un ES un austrumu kaimiņvalstu parlamentārajā asamblejā (EURONEST), kas sadarbojas ar Eiropas Parlamentu. Šodien Ukraina ir Eiropas valsts, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz Eiropu. Eiropas Savienībai ir intensīvi jāsadarbojas ar Ukrainu, lai stiprinātu tās demokrātiskos procesus un integrāciju Eiropas Savienībā.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Nesen ievēlētais Ukrainas prezidents raida svarīgu signālu, par pirmās ārvalstu vizītes vietu izvēloties Briseli. Ukraina ir valsts, kas paredzējusi iekļauties Eiropā, un tas, ka prezidents Yanukovich ieradīsies ES galvaspilsētā uz tikšanos ar Komisijas galvenajiem locekļiem, acīmredzami liecina par Kijevas raudzīšanos Rietumu virzienā.

Jaunais Ukrainas prezidents sastopas ar nozīmīgiem izaicinājumiem laikā, kad Starptautiskais Valūtas fonds neizpildītu vai pārkāptu saistību dēļ ir atlicis ar Kijevu parakstīto rezerves vienošanos. Ir svarīgi, lai prezidents Viktor Yanukovich neaizmirstu savus solījumus, ko viņš izteica, stājoties jaunajā amatā. Kā jaunais līderis Kijevā norādīja, Ukrainai ir nepieciešama iekšējā stabilitāte, kā arī korupcijas apkarošana un ekonomikas konsolidācija uz stipriem pamatiem. Ukrainai jāatgūst uzņēmējdarbības nozares un starptautiskās kopienas uzticība, lai veiksmīgi pārvarētu ekonomikas lejupslīdi, ko papildus saasinājis nestabilais politiskais klimats.

Tam, ka vēlēšanu kampaņa ir noslēgusies un prezidents Yanukovich ir uzņēmies valsts vadītāja pilnvaras, būtu jāraida signāls, ka populisma prakse, piemēram, mākslīga iedzīvotāju ienākumu palielināšana ar neilgtspējīgas ekonomikas palīdzību, ir beigusies. Prezidenta Yanukovich inaugurācijas runa starptautiskajai kopienai sniedz cerību, ka stāvoklis Ukrainā var normalizēties. Taču tā uzskata, ka šie vārdi ir jāapstiprina arī ar darbiem.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos, jo uzskatu, ka Eiropas Savienības un citu valstu attiecībām jābūt raksturīgām ar to, ka pastāv līdztiesība, savstarpēji izdevīga tirdzniecība un ekonomiskas attiecības, neiejaukšanās valsts iekšējā attīstības politikā un demokrātijas procesos un, protams, tiek ievērota katras valsts iedzīvotāju griba. Miermīlīgas Eiropas radīšanas priekšnoteikums neatkarīgi no visa pārējā ir katras valsts iespēja noteikt savas starptautiskās attiecības bez citu gribas piemērošanas un spiediena. Tā kā enerģētikas drošība ir būtisks apstāklis Eiropas Savienības dalībvalstīm, Ukrainas loma ir svarīga, un tieši tādēļ būtu jāveicina tās enerģētikas problēmu risināšana, ar divpusēju nolīgumu palīdzību uzlabojot attiecības ar Krieviju. Tas būtu izdevīgi abām pusēm un nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes plūsmu uz Eiropu.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Es atzinīgi vērtēju kompromisa rezolūciju, kura sagatavota par Ukrainu un kurā ne tikai aplūkots jautājums par pēdējo vēlēšanu demokrātiskumu, bet arī piedāvāts risinājums naftas un dabasgāzes tranzīta piegādes problēmai, un Ukraina ir mudināta pieņemt Enerģētikas kopienu līgumu un enerģētikas tiesību aktus saskaņā ar Direktīvu 2003/55/EK. Es piekrītu, ka Ukrainas aktīva un pozitīva pieeja Eiropas Savienībai nav vienīgais novērtējuma kritērijs. Pirmkārt, Ukrainai ir jāuztur labas attiecības arī ar kaimiņvalstīm, Austrumu partnerības un EURONEST valstīm. Es atbalstu priekšlikumus un arī citus nosacījumus šajā kompromisa rezolūcijā kopumā un balsošu par to pieņemšanu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, kurā uzsvērta nepieciešamība stiprināt sadarbību starp ES un Ukrainu. Šīs valsts politiskā un ekonomiskā stabilizācija, kā arī sadarbības stiprināšana starp Ukrainu un ES enerģētikas jomā ir priekšnoteikumi, lai atzītu Ukrainas nodomu iekļauties Eiropā. ES stabilitāte ir atkarīga arī no tās kaimiņvalstu stabilitātes.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atceros to cerību sajūtu, ko izraisīja „oranžā revolūcija”, un šīs revolūcijas radīto iespēju Ukrainas iedzīvotājiem saraut saiknes ar padomju režīma kundzību. Es atceros panākumu, progresa, demokrātijas un sadarbības solījumus, kas ukraiņiem toreiz tika izteikti gan viņu valstī, gan ārvalstīs. Tolaik cilvēkiem, kas nepārprotami bija rietumnieciski noskaņoti, Eiropas Savienība šķita iespējamais galamērķis.

Tagad, kad eiforija ir pārgājusi, šķiet skaidrs, ka oranžās revolūcijas virzītāji nebija gatavi šim izaicinājumam. Tāpat skaidri ir redzama cilvēku vilšanās par to, kā tiek vadīta valsts.

Tā kandidāta ievēlēšana, kuru Yushchenko kungs uzvarēja 2004. gada decembra vēlēšanās, parāda vai nu būtisku šķelšanos šajā valstī, vai arī pārmaiņas iedzīvotāju noskaņojumā, labvēlīgāk izturoties pret Krievijas ietekmi.

Manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība saglabātu savu spēju Ukrainas acīs izskatīties tikpat pievilcīga, un, lai to panāktu, tai ir jāizmanto dažādie instrumenti, kas ir tās rīcībā. Es ceru, ka Ukraina neatkāpsies un neatlaidīgi turpinās iekšējo demokratizāciju un ka tā, ņemot vērā tās pagātni un vēsturi, virzīsies uz konverģenci ar ES — procesu, kas noslēgsies ar tās iestāšanos ES, kļūstot par pilntiesīgu locekli.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc austrumu bloka un Padomju Republiku Savienības sabrukuma Ukrainas tauta un iestādes ir stingri atbalstījušas valsts demokratizāciju un modernas sabiedrības radīšanu, izveidojot tādu sociālo, ekonomisko un politisko sistēmu, kas spēj konsolidēt tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu par spīti grūtībām, kuras parasti ir neizbēgamas valstī, kur noris organizatoriskās struktūras un politiskās identitātes atjaunošanas process.

Kā atsauces vietai, kas veicina mieru un savu iedzīvotāju ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību, Eiropas Savienības pienākums ir izšķiroši rīkoties demokrātiskas sistēmas izveidē Ukrainā, tostarp Eiropas integrācijas mehānismu stiprināšanā. Tas arī palīdzēs mazināt reģionālos konfliktus valstī, kas Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga no ģeogrāfiski stratēģiskā viedokļa, ņemot vērā attiecības ar Krieviju un Vidusāziju, jo īpaši enerģētikas jomā. Saistībā ar šo procesu es vēlos uzsvērt arī ieguldījumu, ko šis rezolūcijas priekšlikums ir devis, lai daudzi ukraiņu imigranti varētu integrēties ES, vienlaikus veicinot jauniešu un izglītības lomu saistībā ar Ukrainas sociālo, ekonomisko un kultūras progresu.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Ar šodienas balsojumu par rezolūciju par stāvokli Ukrainā mēs atzinīgi novērtējām ne tikai to, ka prezidenta vēlēšanas ir noritējušas saskaņā ar demokrātijas principiem, bet arī jaunā prezidenta inaugurāciju, kurš, kā mēs ceram, īstenos atvērtības un sadarbības politiku attiecībā uz ES. Mēs uzsvērām to, cik svarīgi ir parakstīt papildu nolīgumus enerģētikas nozarē, tādējādi garantējot energoapgādes drošību. Ar šo balsojumu mēs atzinīgi novērtējām arī nepieciešamību turpināt diskusijas, lai izveidotu labvēlīgu sistēmu vīzu piešķiršanai. Šodien Ukrainai ir raidīts signāls, ka mēs to aicinām sadarboties, lai tās apņēmība virzīties uz priekšu pa demokrātijas ceļu kļūtu galīga. Ar šodienas balsojumu mēs vēlreiz esam apstiprinājuši to, ko mēs esam teikuši arī iepriekš, proti, ka mums ar dialogiem un stingrām saistībām ir jādemonstrē atvērta pieeja, lai dotu Ukrainai vajadzīgo pamudinājumu atbalstīt pro-eiropeisku attīstību. Taču Ukrainai ir jāparāda, ka tā mums ir uzticams partneris.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Es atbalstīju Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) vārdā iesniegto 2. grozījumu kopīgam rezolūcijas priekšlikumam par stāvokli Ukrainā, kurā paustas bažas, ka „Nord Stream” cauruļvada projekts iedragā solidaritātes principu ES enerģētikas drošībā un ka tas tiks būvēts, lai apietu Ukrainu. Pat tad, ja tas tieši neattiecas uz pašreizējo stāvokli Ukrainā, es pilnīgi piekrītu viedoklim, ka „Nord Stream” projektu galvenokārt kā politisku projektu ir izstrādājusi Krievijas valdība, lai sadalītu Eiropu un izolētu ne vien Ukrainu, bet arī dažas jaunās dalībvalstis. Šis grozījums ir atgādinājums, ka debates par „Nord Stream” nav beigušās, bet ir jāturpina. Eiropas Savienība, kas virzās uz kopīgu enerģētikas tirgu, kurā tiek īstenots enerģētikas solidaritātes princips, nevar paļauties uz ilgtermiņa attiecībām ar politiski orientētu, valstij piederošu monopolu, kurš ekonomiski jau ir cietis neveiksmi un kurš ignorē ES atklātas konkurences, pārredzamības un ražošanas, transportēšanas un sadales nodalīšanas pamatprincipus.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) iesniegto rezolūcijas projektu, jo uzskatu, ka ES ir jāpalīdz Ukrainai īstenot demokrātiskas reformas un ieviest Eiropas vērtības, kā arī garantēt cilvēktiesību un nacionālajām minoritātēm piederošo personu tiesību ievērošanu.

Jaunais Ukrainas prezidents uzvarēja vēlēšanās ar programmu, kas garantē minoritāšu tiesības, un ES ir jāatbalsta šīs programmas efektīva ilgtermiņa īstenošana. Ņemot vērā iepriekš teikto, ir jāpieņem un jāievieš tiesību akti, kas paredz Eiropas Reģionālo un mazākumtautību valodu hartas īstenošanu. Ir jāatceļ līdzšinējie pasākumi, kas krasi ierobežoja skolu iespējas mācīt minoritāšu dzimtajā valodā. Ir jāuzlabo minoritāšu pārstāvība Ukrainas vietējās, apgabalu, reģionālajās un centrālajās iestādēs. Atbilstoši Eiropas standartiem ir jāgarantē visu minoritāšu, tostarp krievu, poļu, tatāru, bulgāru, grieķu, rumāņu, ungāru, ebreju un romu, tiesību ievērošana. Nevienu minoritāti nedrīkst diskriminēt.

Es vēlos pievērst uzmanību vajadzībai saglabāt un atjaunot Čerņivcu apgabala kultūras un vēstures mantojumu, kas ir daļa no ebreju, vāciešu un austriešu, poļu, rumāņu, krievu un ukraiņu kultūras mantojuma. Es uzskatu, ka šī vērtīgā Eiropas daudzkultūru un daudzkonfesionālā mantojuma, tostarp Ziemeļbukovinas kapsētu, pieminekļu, ēku un baznīcu, saglabāšanai ir jābūt prioritāram mērķim ES un Ukrainas sadarbībā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā EDSO/DICB vēlēšanu novērošanas misijas paziņojumus, kuros apliecināts, ka ir ievērota lielākā daļa starptautisko standartu, nesen notikušās vēlēšanas Ukrainā ir signāls, ka šī valsts turpina pozitīvi attīstīties, virzoties uz nākotnē paredzamo integrāciju Eiropas Savienībā. Taču ir izšķiroši svarīgi, lai Ukrainas politiķi un varas iestādes apņemtos tuvākajā laikā radīt politisku un ekonomisku stabilizāciju. Lai to panāktu, ir jāīsteno nepieciešamās konstitucionālās reformas, kas prasa tiesiskuma konsolidāciju, sociālas tirgus ekonomikas izveidi un jaunus centienus apkarot korupciju, kā arī uzņēmējdarbības un ieguldījumu klimata uzlabošanu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Rezolūcijas priekšlikumā par stāvokli Ukrainā ir pievērsta ārkārtīgi liela uzmanība pašreizējiem apstākļiem šajā valstī un situācijai saistībā ar Ukrainas prezidenta vēlēšanām. Tajā ietverts atgādinājums Ukrainas politiķiem un valdības struktūrām par nepieciešamību pēc politiskas un ekonomiskas stabilizācijas, ko galvenokārt var panākt, īstenojot konstitucionālu reformu, konsolidējot tiesiskumu, izveidojot sociālu tirgus ekonomiku, no jauna īstenojot centienus apkarot korupciju un uzlabojot ekonomisko un ieguldījumu klimatu. Tomēr, manuprāt, apsvērumi attiecībā uz Ukrainas ātru iekļaušanu brīvajā tirdzniecības zonā, citiem vārdiem sakot — ES kopējā iekšējā tirgū, ir pārāk pārsteidzīgi. Ukrainai ir neatlaidīgi jāveido un jāstiprina sava ekonomika un jāpanāk vienošanās pašai par savām vajadzībām. Lai gan Ukraina ir eiropeiski orientēta, mēs nedrīkstam aizmirst vai ignorēt šīs valsts dziļās saknes Krievijas ietekmes sfērā, un mums tas ir jāņem vērā. Minēto iemeslu dēļ es atturējos no balsošanas par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Tekstā ir ietverti daži labi paziņojumi, piemēram, komunistu režīma nosodījums. No otras puses, es uzskatu, ka tālejoša vīzu režīma atvieglošana un strauja Ukrainas iekļaušana kopējā tirgū nav saprātīga. Tādēļ es atturējos no balsošanas.

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – (ET) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju par stāvokli Ukrainā. Cita starpā es uzskatu, ka mums būtu ļoti nopietni jāuztver ievēlētā prezidenta Yanukovich lēmums savā pirmajā ārzemju vizītē ierasties Briselē. Tas ir skaidrs signāls, ka Ukraina turpina savu integrāciju Eiropas Savienībā. Manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība pašreizējā situācijā izrādītu Ukrainai atbalstu, noslēdzot asociācijas nolīgumu un garantējot arī bezvīzu režīmu ar nosacījumu, ka Ukraina izpilda savus mērķus. Eiropas Savienības durvīm jāpaliek atvērtām Ukrainai.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Es atzinīgi vērtēju to, ka Ukrainas prezidenta vēlēšanas noritēja saskaņā ar demokrātiskiem standartiem. 2010. gada sākumā Ukrainas demokrātija ir parādījusi, ka tā ir dzīva. Īpašas atzīmēšanas vērta ir lielā atsaucība šajās vēlēšanās. Šodien Ukrainas vēlēšanu iznākums pats par sevi nav iemesls iebildumiem, kas varētu izraisīt tā apstrīdēšanu tiesā.

Taču Eiropas Savienība nedrīkst aprobežoties ar apstiprinājuma izteikšanu attiecībā uz šo vēlēšanu norises gaitu. Ir būtiski piedāvāt Ukrainai Eiropas perspektīvu, kas sasniedzama vairākos soļos. Pirmajam solim vajadzētu būt līdzdalībai Austrumu partnerībā, un pēdējam vajadzētu būtu dalībai Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai ir jāsaglabā atvērtu durvju politika attiecībā uz Ukrainu. Ukrainai pašai jālemj par integrācijas pakāpi ar dažādām kopienām — tās pamatā jābūt Ukrainas sabiedrības suverēnam lēmumam.

Eiropas Savienība ir vitāli ieinteresēta Ukrainas un Krievijas attiecību uzlabošanā. Šo abu valstu divpusējo attiecību sekas skar arī ES dalībvalstis. Es priecājos par paziņojumu, ka šīs attiecības ir uzlabojušās.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Ukrainas prezidenta vēlēšanas noritēja saskaņā ar starptautiskiem vēlēšanu standartiem. Šī valsts ir spērusi soli uz priekšu ceļā uz Eiropas demokrātiju. Tas ir pierādījums, ka Ukraina aizvien vairāk sevi uzskata par daļu no Eiropas demokrātisko valstu kopienas.

Cerēsim, ka jaunais Ukrainas prezidents būs uzticams partneris, ar kuru mēs varēsim sadarboties, lai kopīgi ar citām kaimiņvalstīm stiprinātu stabilitāti un ekonomisko attīstību Austrumeiropā. Viens no vissvarīgākajiem praktiskajiem pasākumiem ES un Ukrainas attiecībās ir vīzu režīma vienkāršošana, kuras gala mērķis ir Ukrainas iedzīvotāju atbrīvošana no vīzu prasībām ieceļošanai ES.

Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir ņemtas vērā pozitīvās pārmaiņas šajā tik svarīgajā ES kaimiņvalstī, lai gan joprojām ir saglabājušies sarežģījumi un spriedze starp dažādām valdības institūcijām šajā valstī.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Šīs plenārsēdes laikā mēs balsojām par Eiropas Parlamenta rezolūciju par stāvokli Ukrainā. Es atbalstīju šo rezolūciju, jo tā ir ļoti svarīga mūsu iestādes deklarācija, kura apliecina, ka mēs rūpīgi vērojam demokrātijas attīstību Ukrainā. Rezolūcijā ir sniegts kopumā labs prezidenta vēlēšanu norises vērtējums un izteikts aicinājums pielikt pūles, lai nodrošinātu Ukrainas politisko un ekonomisko stabilitāti. Galvenais punkts ir tas, ka ir ļoti būtiski stiprināt sadarbību starp Ukrainu un ES, jo īpaši enerģētikas jomā. Manuprāt, bija divi pretrunīgi grozījumi. Pirmais attiecās uz minoritāšu valodām. Es balsoju pret šo grozījumu, jo tas palielinātu iespēju ukraiņu valodas vietā lietot krievu valodu. Otrs grozījums bija saistīts ar „Nord Stream” cauruļvadu. Es balsoju par šo grozījumu, jo gribēju apliecināt, ka iebilstu pret minētā cauruļvada būvniecību.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0123/2010

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība piedalījās kampaņā, lai tiktu izveidota ANO Cilvēktiesību padome (UNHRC), un kopīgi ar dalībvalstīm ir uzņēmusies veikt aktīvas augsta līmeņa darbības, lai atbalstītu šo struktūru, kas risina jautājumus saistībā ar pašreizējām problēmām cilvēktiesību jomā. Jaunā institucionālā struktūra, kas tika izveidota pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, sniedz iespēju ES kā UNHRC daļai uzlabot savu darbību konsekvenci, redzamību un uzticamību. Tāpēc ir svarīgi, lai UNHRC 13. sesijas laikā ES pieņemtu kopēju, konsolidētu nostāju attiecībā uz visiem apspriežamiem jautājumiem. ES kā daļai no ANO paplašinātās sistēmas jābūt efektīvai ietekmei, un tai ir jāsaglabā apņēmība panākt kopēju nostāju, kā arī palielināt elastīgumu mazāk svarīgos jautājumos, lai ļautu tai ātrāk un efektīvāk reaģēt sarunās par galvenajiem jautājumiem. Pats galvenais — ES ir aktīvi jāuzņemas saistības radīt īpašus UNHRC mehānismus, lai ātri un efektīvi reaģētu uz cilvēktiesību krīzi Irānā, Afganistānā, Irākā un Jemenā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Daudzās valstīs joprojām tiek pārkāptas cilvēktiesības, un nožēlu izraisa tas, ka starptautiskā kopiena reizēm laikus un pienācīgi nerisina smagus pārkāpumus. Mums trūkst starptautiska mēroga saskaņotas pieejas. Pēdējās desmitgadēs ir palielinājusies ES kā globālas dalībnieces nozīme, un saskaņā ar Lisabonas līgumu jaunizveidotais Eiropas Ārējās darbības dienests varētu būt ļoti noderīgs, lai palīdzētu Eiropas Savienībai efektīvāk rīkoties, reaģējot uz globāliem izaicinājumiem un konsekventāk, saskaņotāk un iedarbīgāk risinot cilvēktiesību pārkāpumus. Tagad ES ir liela iespēja stiprināt savu nozīmi ANO Cilvēktiesību padomē un tai ir pilnīgi jāizmanto šī iespēja, lai padarītu ES darbības cilvēktiesību jomā pamanāmākas un uzticamākas.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Diemžēl Parlamenta balsošanai izvirzītajā kompromisa rezolūcijā ir iekļautas dažas rindkopas, kuru dēļ es nevarēju balsot par to. Kā atzīts šīs rezolūcijas tekstā, UNHRC ir politiska struktūra, kuru apdraud „pārlieka politizēšana”. Taču es uzskatu, ka mēs būtu varējuši pateikt daudz vairāk, jo īpaši tādēļ, ka runa ir par daudziem no mums ļoti jutīgu un svarīgu tematu, proti, cilvēktiesībām. Lasot šo tekstu, es pamanīju kādu nožēlu raisošu nepilnību — iespējams, tā nav saistīta ar diplomātijas politiku, bet noteikti ir saistīta ar vērtībām — un tas ir apņēmības trūkums, kritizējot labi zināmos aspektus, kuru dēļ UNHRC ir ļoti pretrunīga struktūra. Faktiski mēs būtu varējuši rīkoties daudz noteiktāk, paužot daudz stingrākus iebildumus pret Irānas kandidēšanu nākamajās padomes vēlēšanās. Nav nekādas noteiktas atsauces uz nepamatoto padomes sastāvu, kurā ir pārāk daudz locekļu, kas diez vai vispār ir kompetenti runāt par cilvēktiesībām un kam acīmredzami ir pat vēl mazākas tiesības kādu tiesāt. Tāpēc mans balsojums ir atturēšanās un skeptiska attieksme pret šo tekstu: es atturos cerībā, ka Parlaments pārtrauks savu diplomātisko manevrēšanu — Parlamenta pienākums nav būt diplomātiskam — un daudz drosmīgāk iesaistīsies cīņā par vērtībām un cilvēktiesībām.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos par spīti pozitīvajiem šīs rezolūcijas priekšlikuma aspektiem, jo tika noraidīti svarīgi Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtie grozījumi, kā rezultātā šā rezolūcijas priekšlikuma teksts nav pietiekami atbilstošs. Eiropas Savienībai ir jāatbalsta ANO centieni nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē. Tai ir jāieņem centrālā pozīcija šajā iniciatīvā, vēl jo vairāk mūsdienās, kad autokrātiskajos režīmos, kas iesaistās „kapitālisma vardarbībā”, lai uzspiestu savu antisociālo politiku, cilvēktiesību pārkāpumiem ir tendence kļūt par likumu. Eiropas Savienībai ir jāpārskata savas attiecības ar Izraēlu, nopietni ņemot vērā Izraēlas militārās darbības Palestīnas teritorijā un uzbrukumus palestīniešu tiesībām, tostarp viņu tiesībām beidzot iegūt savas mājas. Eiropas Savienībai ir jāatturas piedalīties ASV „demokrātijas eksporta” kampaņās un jāizveido pamats starptautiskām attiecībām, kurās tiek ievēroti starptautisko tiesību aktu noteikumi un ANO paplašinātie pienākumi.

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. – (SV) Šodien, 2010. gada 25. februārī, Zviedrijas Konservatīvā partija atbalstīja kopīgo rezolūciju B7-0123/2010 par ANO Cilvēktiesību padomes 13. sesiju. Taču mēs gribētu norādīt, ka, mūsuprāt, vispārēji ir jāmudina ES dalībvalstis atmaskot cilvēktiesību pārkāpumus un ka ir nožēlojami tas, ka ANO Cilvēktiesību padome nav spējusi pietiekami ātri atrisināt nopietnas situācijas cilvēktiesību jomā citās, šajā rezolūcijā neminētās valstīs, piemēram, Kubā, kā arī citur.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Man jāuzsver, ka būtisks priekšnoteikums taisnīga un ilgstoša miera panākšanai visā pasaulē ir tas, ka visām pusēm jebkuros apstākļos ir jāievēro starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā un humanitārās tiesības.

Es uzskatu, ka ES Augstajam pārstāvim kopējās ārējās un drošības politikas jomā un dalībvalstīm, kuras prasa stingru kopēju nostāju, ir saskaņoti jārīkojas Eiropas līmenī, lai garantētu to, ka tiek sauktas pie atbildības personas, kas pārkāpušas starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā un starptautiskās humanitārās tiesības.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es balsoju par rezolūciju par ANO rīcības platformu dzimumu līdztiesības jomā, kurā ir noteikti galvenie pasākumi, kas jāveic Eiropas Savienībai, lai izpildītu stratēģiskos mērķus attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību. Ir acīmredzami nepieciešams, lai Komisija palielinātu centienus apkopot salīdzināmus datus par kritiskiem rādītājiem, kas vajadzīgi turpmākajām darbībām saskaņā ar rīcības platformu, un, pamatojoties uz tiem, regulāri sniegtu pārskatus par dzimumu līdztiesības iniciatīvām dažādās politikas jomās. Jo īpaši svarīgi ir uzraudzīt nabadzības dzimuma aspektu, vardarbību un mazgadīgu meiteņu vajadzības un rīkoties šajās jomās. Turpmākajos pasākumos saistībā ar Komisijas Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006.–2010. gadam ir jāņem vērā ekonomiskās krīzes ilgstošās sekas, kā arī situācijas pārmaiņas sabiedrībā, kura noveco un kļūst etniski daudzveidīgāka. Gan Eiropas, gan globālā līmenī ir jāatzīst un jāveicina seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības. Tagad Eiropas Savienībai būtu jāpievienojas Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, jo Lisabonas līguma stāšanās spēkā to padara juridiski iespējamu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par ANO Cilvēktiesību padomes 13. sesiju. Šī jaunā ES institucionālā struktūra sniedz unikālu iespēju palielināt ES konsekvenci, redzamību un uzticamību ANO Cilvēktiesību padomē. Arī Augstā pārstāvja kopējās ārējās un drošības politikas jomā darbības palīdzēs palielināt ES spēju sadarboties ar citu reģionālo bloku valstīm, lai pārtrauktu cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp vardarbību, kas vērsta īpaši pret sievietēm un bērniem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību padomes politizēšana un nepārtrauktā to valstu bloķēšana, kuras ir ieņēmušas stingrāku nostāju attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumu nosodīšanu dažādās pasaules daļās, ir pamats izmaiņām padomes struktūrā un darbības veidā. Paziņojums par Irānas kandidatūru ir tikai vēl viens apliecinājums tam, ka šīs struktūras īstenotajam virzienam, visticamāk, trūkst uzticamības un drošības un ka valstis, kuru vēsturē ir vairākkārtēji cilvēktiesību pārkāpumi, var izmantot dalību padomē, lai censtos attaisnot pašas savus pārkāpumus.

Eiropas Savienībai ir aktīvi jāpiedalās padomes darbā, vienlaikus ņemot vērā tās ierobežojumus un problēmas, un jācenšas sniegt līdzsvarotu, taču stingru un noteiktu viedokli par to, kādai jābūt cilvēktiesību ievērošanai. Šādi rīkojoties, tā varēs izpildīt savus pienākumus šajā jautājumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību padome (UNHRC) ir platforma, kas specializējusies vispārējās cilvēktiesībās, un īpašs forums, kas ANO sistēmā risina cilvēktiesību jautājumus. Cilvēktiesību universāluma veicināšana un aizsargāšana ir daļa no ES juridiskā, ētiskā un kultūras acquis un viens no tās vienotības un integritātes stūrakmeņiem.

Es esmu pārliecināts, ka ES dalībvalstis ir pret jebkādiem mēģinājumiem apdraudēt cilvēktiesību universalitātes, nedalāmības un savstarpējās atkarības koncepcijas. Es gaidu dalībvalstu aktīvu piedalīšanos ikgadējās interaktīvajās debatēs par personu ar invaliditāti tiesībām un ikgadējā sanāksmē par bērnu tiesībām. Es vēlos īpaši uzsvērt, ka UNHRC 13. sesijai, kuru apmeklēs ministri un citi augsta līmeņa pārstāvji, ir liela nozīme. Tās darba kārtībā ir ekonomikas un finanšu krīze un ANO Deklarācija par cilvēktiesībām izglītības un apmācības jomā. Visbeidzot es atzinīgi vērtēju Amerikas Savienoto Valstu intereses palielināšanos par ANO struktūrām un tās likumsakarīgo ievēlēšanu par UNHRC locekli, kā arī ASV konstruktīvo darbu vārda brīvības jomā ANO Ģenerālās asamblejas 64. sesijā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs ļoti lielā mērā piekrītam šajā ziņojumā minētajai koncepcijai attiecībā uz cilvēktiesību universalitāti, nedalāmību un savstarpējo atkarību. Taču, pamatojoties uz šiem pašiem pieņēmumiem, ir jāuzsver nesavienojamā pretruna starp šo viedokli un nopietno uzbrukumu darba ņēmēju un vienkāršo iedzīvotāju tiesībām, ko radījusi kapitālisma sistēmas krīze, tostarp augstais bezdarba līmenis, pieaugošā nabadzība un aizvien sarežģītākā piekļuve kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem par pieejamām cenām. Diemžēl vairākums Parlamenta deputātu nav pienācīgi ņēmuši vērā šo pretrunu.

Mēs nožēlojam to, ka tika noraidīti mūsu grupas iesniegtie priekšlikumi, jo īpaši šie:

- norāda, ka ANO dalībvalstīm jāveicina pārtikas apgādes suverenitāte un nodrošinātība ar pārtiku, abus šos faktorus uzskatot par līdzekli nabadzības un bezdarba samazināšanai;

- atzinīgi vērtē to, ka 13. sesijas darba kārtībā ir iekļauts ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos sagatavots ziņojums par cilvēktiesību pārkāpumiem Hondurasā kopš valsts apvērsuma; aicina ES dalībvalstis censties panākt un atbalstīt šā valsts apvērsuma nosodījumu, kā arī censties šajā valstī atjaunot demokrātiju un tiesiskumu;

- pauž bažas par stāvokli Kolumbijā, jo īpaši par tūkstošiem neidentificētu nāves gadījumu atklāšanu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes 13. sesiju, pirmkārt, tādēļ, lai paustu ļoti lielu atzinību ierosinājumam, ka UNHCR par savas darba kārtības prioritāti ir jāizvirza globālās ekonomikas un finanšu krīzes ietekme uz jebkuru cilvēktiesību ievērošanu. Es arī uzskatu, ka ir ļoti svarīgi uzsvērt vajadzību pēc stingras ES kopējās nostājas attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem saistībā ar faktu vākšanas misiju par Gazas un Dienvidizraēlas konfliktu; šajā saistībā ir absolūti nepieciešams īstenot R. Goldstone ziņojumā ietvertos ieteikumus. Visbeidzot īpašas bažas rada Irānas kandidatūras izvirzīšana UNHRC vēlēšanām, kas notiks 2010. gada maijā, un atbildei uz to ir jābūt stingrai ES rīcībai, lai novērstu iespēju, ka tiek ievēlētas valstis ar apšaubāmu situāciju cilvēktiesību jomā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Cilvēktiesību padome ir starpvaldību struktūra, kuras galvenais mērķis ir risināt jautājumus cilvēktiesību pārkāpumu jomā, un ņemot vērā, ka viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem ir cilvēktiesību universāluma ievērošana un aizsargāšana, es vēlos izteikt savu atbalstu UNHRC, cerot, ka tā turpinās apkarot jebkuru diskrimināciju.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Mūsu rezolūcija ir adresēta ANO Cilvēktiesību padomei, institūcijai, kurai, kā varētu cerēt, būtu jāpaplašina tiesību, vērtību un pamatbrīvību ievērotāju loks pasaulē. Es lietoju nosacījuma izteiksmi, jo UNHRC leģitimitāte šīs struktūras objektivitātes trūkuma dēļ ir vairāk nekā apdraudēta.

Tagad pēkšņi papildus vēl ir Irānas kandidatūras jautājums. Tā ir provokācija. Šī valsts, šī valdība, šis prezidents noniecina vīriešu un sieviešu tiesības. 2008. gadā ne mazāk kā 346 šīs valsts iedzīvotāji, tostarp nepilngadīgie, ir pakārti vai līdz nāvei nomētāti ar akmeņiem. Vainīgo tiesāšana šajos gadījumos ir bijusi farss. Tiek izmantota spīdzināšana. Valstī valda pilnīgs vārda brīvības, apvienošanās brīvības un preses brīvības trūkums. Tiek vajātas minoritātes, jo īpaši Bahai kopienas locekļi. Kopš prezidenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā asiņaini un sistemātiski ir apspiestas jebkuras demonstrācijas. Es varētu turpināt.

Pasaulei ir nepieciešama pārvaldība, kuras pamatā ir vispārējas vērtības. Ja ANO vēlas būt šā dialoga forums, tai ir jānodrošina, ka tās struktūras ir objektīvas. Irānas kandidatūra ir daudz vairāk nekā ANO uzticamības pārbaude; tā ir ANO dzīvotspējas pārbaude.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par šīs rezolūcijas galīgo tekstu citu iemeslu starpā tādēļ, ka tajā ir saglabāti punkti, kas attiecas uz kopīgo pētījumu saistībā ar slepeno aizturēšanas centru pastāvēšanu, nepieciešamību īstenot R. Goldstone ziņojumā ietvertos un ICC ieteikumus, un arī tādēļ, ka papildus minētajam rezolūcijā ir iekļauts GUE grupas iesniegtais grozījums par Rietumsahāru. Es arī priecājos, ka tika noraidīta Brok kunga izteiktā prasība pēc atsevišķa balsojuma par punktu, kas attiecas uz reliģijas aizskārumu, un ka šis punkts ir formulēts šādi:

Atkārtoti pauž savu nostāju attiecībā uz „reliģisko jūtu aizskāruma” koncepciju un, vienlaikus atzīstot nepieciešamību pilnīgi atrisināt reliģisko minoritāšu diskriminācijas problēmu, uzskata, ka šīs koncepcijas iekļaušana Protokolā par papildu standartiem attiecībā uz rasismu, diskrimināciju rases dēļ, ksenofobiju un jebkuru diskrimināciju ir neatbilstīga; aicina ANO dalībvalstis pilnīgi īstenot esošos standartus vārda brīvības un reliģijas un pārliecības brīvības jomā;

Mēs gribējām, lai šis teikums tiek saglabāts, jo uzskatām, ka mums nav vajadzīgi jauni ANO līmeņa tiesību akti attiecībā uz reliģisko jūtu aizskāruma koncepciju, tāpēc ka mums jau ir starptautiski standarti, jo īpaši minētais protokols, kas novērš reliģisko minoritāšu diskrimināciju.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) ES politika cilvēktiesību ievērošanas jomā ir viena no vissvarīgākajām mūsu praktiski ieviestajām vērtībām. Kopienas politika cilvēktiesību ievērošanas jomā ietver civilo, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību aizsardzību. Tā piešķir būtisku nozīmi sieviešu, bērnu un nacionālo minoritāšu tiesību atbalstam, jo īpaši rasisma, ksenofobijas un citu diskriminācijas veidu apkarošanai. Ir ļoti bīstami, ja tiesību akti, kas diskriminē minoritātes, tiek izmantoti, lai pārkāptu minoritāšu tiesības uz reliģijas brīvību, vai ja tie ierobežo minoritāšu piekļuvi izglītībai un nodarbinātībai, tādējādi ierobežojot to tiesības uz darbu, kas savukārt ierobežo to tiesības uz atbilstīgu dzīves līmeni. Eiropas Savienības līdzšinējais darbs minētajā jomā dod mums tiesības pieprasīt no citiem augstus standartus demokrātijas un cilvēktiesību jomā.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Kas attiecas uz cilvēktiesību tematu, visos ES līmeņos un visās ES jomās ir jāuzsver, ka mūsu kā Eiropas Parlamenta deputātu pienākums ir ne tikai izteikt kritiku un sagatavot rezolūcijas par trešām valstīm, bet arī cieši uzraudzīt ES dalībvalstis, pievēršot uzmanību pat visniecīgākajām negatīvajām parādībām, kas pārkāpj cilvēktiesības. Ja tiek pārkāptas cilvēktiesības, Eiropas Parlaments sagatavo attiecīgajai valstij adresētu rezolūciju. Pirms mēs kritizējam citus, mums ir jāaptur cilvēktiesību pārkāpumi Eiropas Savienībā, tad arī mēs varēsim kritizēt citus un censties viņiem pēc iespējas vairāk palīdzēt.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Es neatbalstīju šo rezolūciju, jo tajā nav uzsvērts, cik liela nozīme ir kristiešu minoritāšu cilvēktiesībām Tuvajos Austrumos. Manī nožēlu vieš izrādītais drosmes trūkums, runājot par nosodījuma izteikšanu uzbrukumiem kristiešu minoritātēm Tuvajos Austrumos un vēršanos ar šo problēmu Cilvēktiesību padomē. ANO Ģenerālā asambleja pasludināja 2009. gadu par „Starptautisko cilvēktiesību mācīšanās gadu”, un ES ir pasludinājusi 2010. gadu par „Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu”. Mums jāatceras, ka ANO galēju nabadzību ir atzinusi par cilvēktiesību pārkāpumu. Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes ēku marmorā mēs esam iegravējuši 17. oktobra — Starptautiskās nabadzības izskaušanas dienas — vadmotīvu: „Tur, kur cilvēki ir nolemti dzīvei galējā nabadzībā, tiek pārkāptas cilvēktiesības. Apvienoties cīņai, lai tās tiktu ievērotas, ir svēts pienākums. Tēvs Joseph Wresinski.” Mūsu rezolūcijā nav paustas dziļas bažas par galēju nabadzību kā cilvēktiesību pārkāpumu. Tādēļ es aicinu Eiropas Ceturtās pasaules komitejas locekļus nosūtīt vēstuli par šo jautājumu ANO Ģenerālās asamblejas delegātiem, paužot Parlamenta bažas šajā jomā.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0118/2010

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamattiesības un kopēja vērtība. Tā ir arī priekšnosacījums ES ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās vienotības mērķu sasniegšanai. Lai gan ir panākts ievērojams progress attiecībā uz 1995. gadā pieņemtās Pekina Rīcības platformas mērķu sasniegšanu, joprojām pastāv nevienlīdzība un dzimumu stereotipi.

Es uzskatu, ka Lisabonas stratēģijas pārskatā vairāk uzmanības jāpievērš dzimumu līdztiesībai, jānosaka jauni mērķi un jāstiprina saites ar Pekinas Rīcības platformu, lai dalībvalstis var sasniegt konkrētus rezultātus, īstenojot noteiktus politikas virzienus. Tāpēc ir vairāk jāveicina pieredzes un labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm visās jomās, kuras minētas Pekinas Rīcības platformā.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par rezolūciju „Pekina +15 — ANO Rīcības platforma dzimumu līdztiesības jomā”. Piecpadsmit gadus pēc Pekinas deklarācijas un Rīcības platformas pieņemšanas Eiropas Parlaments šodien debatē par progresu, kas pasaulē panākts dzimumu līdztiesības ziņā. Vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā ir uzsvērtas daudzas dalībvalstu kopīgās vērtības: plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte, dzimumu līdztiesība un sabiedrība, kur nav diskriminācijas. Lai gan noteiktās jomās un rūpniecības nozarēs ir panākts būtisks progress, nevienlīdzība joprojām pastāv. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāturpina centieni atrisināt šos jautājumus. Līdztiesība ir jāveicina visās jomās. Eiropas līmenī, izstrādājot stratēģijas cīņai ar ekonomisko krīzi un klimata pārmaiņu ietekmi, Eiropas Komisijai ir jāņem vērā arī tas, kādas ir šo stratēģiju sekas attiecībā uz sievietēm. Šī rezolūcija veicina to stratēģiju un instrumentu izstrādi, kas nepieciešami, lai dzimumu līdztiesības jomā panāktu situāciju, kādu ieteicis Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par Pekinu +15 — ANO Rīcības platformu Dzimumu vienlīdzībai, jo Pekinas Rīcības platformas stratēģiskie mērķi nav sasniegti un joprojām pastāv nevienlīdzība un dzimumu stereotipi, kā rezultātā sievietes atrodas vīriešu pakļautībā tajās jomās, kurās platformā pievērsta uzmanība.

Mēs paužam nožēlu, ka trūkst laikus savāktu, uzticamu un salīdzināmu datu gan valstu, gan ES līmenī attiecībā uz rādītājiem, kas izstrādāti turpmākajiem pasākumiem saskaņā ar Pekinas Rīcības platformu, tostarp saistībā ar nabadzību, kas skar sievietes, vardarbību pret sievietēm, institucionāliem mehānismiem, sievietēm bruņotos konfliktos un mazgadīgām meitenēm. Komisijai ir jāturpina pilnveidot Pekinas Rīcības platformas īstenošanas ikgadējo pārskatīšanu un efektīvi jāizmanto rādītāji un analītiski ziņojumi kā ieguldījums dažādās politikas jomās un arī kā pamats jaunām iniciatīvām, kuru mērķis ir sasniegt dzimumu līdztiesību. Mēs gribam atkārtoti uzsvērt, ka sistemātiski jāīsteno un jāuzrauga integrētā pieeja dzimumu līdztiesības īstenošanai likumdošanas, budžeta un citos svarīgos procesos, kā arī stratēģijās, programmās un projektos dažādās politikas jomās.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo mums Eiropas Savienībā ir tālāk jāveido dzimumu līdztiesības perspektīva. Eiropas Komisijai, sagatavojot rīcības stratēģiju dzimumu līdztiesības pamatnostādnēm, ir jāņem vērā ekonomikas un finanšu krīze, ilgtspējīga attīstība, kā arī pašreizējās pamatnostādņu prioritātes — vienlīdzīga ekonomiskā neatkarība sievietēm un vīriešiem, darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošana un sieviešu un vīriešu vienlīdzīga līdzdalība lēmumu pieņemšanā.

Pašreiz skaidri trūkst datu par dzimumu vienlīdzību, vardarbību pret sievietēm un par institucionāliem mehānismiem. Ir ļoti būtiski, lai dalībvalstis iespējami ciešāk sadarbotos ar Eiropas Dzimuma līdztiesības institūtu, kuram viens no uzdevumiem ir darbs ar salīdzināmiem datiem. Šis institūts apkopos statistiku, tiks veikta pētniecība, kuras mērķis būs sniegt ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu analīzi, un tiks veikti pētījumi par datu mērījumu statistiku un datu skaidrojumu. Mērķiem, kas izvirzīti šā institūta darba programmā, ir īpaši jāpalīdz sasniegt Pekinā noteiktos rādītājus.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Dzimumu līdztiesība mūsdienās ir pamatprincips, bet nevienlīdzība starp dzimumiem joprojām pastāv, un Pekinas Platformas stratēģiskie mērķi joprojām ir tālu no to sasniegšanas.

Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikumu, par kuru šodienas plenārsēdē notiks balsošana, jo tas ir stimuls, lai uzlabotu institucionālos mehānismus dzimumu līdztiesības veicināšanai.

Dzimumu līdztiesība attīstības sadarbībā ir būtiska laimīgākas, godīgākas un bagātākas sabiedrības veicināšanai.

Es vēlos uzsvērt to, cik svarīga nozīme zinātnē un tehnoloģijās var būt sievietēm. Sieviešu skaits zinātniskās pētniecības jomās pieaug, bet viņas joprojām nesasniedz savas karjeras virsotnes un lēmumu pieņemšanas centrus. Šā potenciāla izmantošana ir būtiska, lai veicinātu taisnīgu līdzsvaru un atbalstītu izaugsmi un nodarbinātību.

Ir būtiski, lai dzimumu līdztiesība dažādās politikās tiktu uzskatīta par vienu no laimīgākas, taisnīgākas un bagātākas sabiedrības pīlāriem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Būdams nelokāms cilvēktiesību un līdztiesības principa aizstāvis, es nevēlos mazināt to iniciatīvu nozīmi, kuru mērķis ir sieviešu un mazgadīgu meiteņu tiesību aizsardzība. Pasaulē, kurā sievietes joprojām ir galvenie upuri noziegumos pret viņu fizisko labklājību un seksuālo pašnoteikšanos, šīs tiesības bieži tiek pārkāptas.

Taču dzimumu līdztiesību nedrīkst izmantot kā tūlītējas iedarbības masku dabiskajām, sociālajām un kulturālajām atšķirībām starp dzimumiem; vienlīdzīgas tiesības nav tas pats, kas vienlīdzīga attieksme. Pret vīriešiem un sievietēm ir jāizturas taisnīgi, dodot viņiem vienādas tiesības, bet ņemot vērā viņu attiecīgās vajadzības. Sieviešu gadījumā tas īpaši attiecas uz tādām jomām kā maternitātes pabalsts, darba un ģimenes dzīves saskaņošana un īpaša aizsardzība pret noziegumiem, kas galvenokārt tiek paveikti pret sievietēm un bērniem, piemēram, seksuālu izmantošanu, cilvēku tirdzniecību vai ļaunprātīgu izmantošanu.

Nobeigumā es gribu uzsvērt, ka neviena ES iniciatīva šajā jomā nedrīkst mēģināt seksuālās un reproduktīvās veselības vārdā sievietēm piešķirt tiesības izdarīt abortu; lēmumam par šo jautājumu ir jāpaliek katras dalībvalsts kompetencē.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Dzimumu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatprincips, un tas ir iekļauts Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Tādējādi Eiropas Savienībai ir īpašs uzdevums veicināt un nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesību. Nav šaubu, ka gan attīstības gan attīstītajās valstīs — un īpaši Eiropas Savienībā — visos sociālajos, ekonomikas un kultūras līmeņos joprojām pastāv diskriminācija dzimuma dēļ. Lai efektīvi apkarotu šo parādību, ir būtiski nodrošināt, lai būtu pieejami efektīvi mehānismi problēmu noteikšanai un informācijas apkopošanai, kas nav atkarīgi no apstākļiem vai politiskiem ierobežojumiem, tādējādi skaidri un pamatoti konstatējot cēloņus un sekas, lai dotu pilnīgu atbildi. Šī strukturālā problēma ir šķērslis progresam — gan atsevišķu kopienu attīstībai, gan cilvēces attīstībai kopumā.

Es uzskatu, ka vardarbības ģimenē izskaušanai ir jābūt mūsu galvenajai prioritātei. Lai to paveiktu, ļoti svarīgi būs nodrošināt kultūras, sociālo un ekonomisko līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm. Komisijai un dalībvalstīm savās darbībās un tajās politikas jomās, kuru mērķis ir dzimumu līdztiesības veicināšana, ir jāņem vērā ekonomikas un finanšu krīze, klimata pārmaiņu ietekme un sabiedrības novecošanās.

  Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. – (SV) Zviedrijas Konservatīvā partija šodien, 2010. gada 25. februārī, ir nobalsojusi par rezolūciju par Pekinu +15 — ANO rīcības platformu dzimumu līdztiesībai, B7-0118/2010. Taču mēs vēlamies uzsvērt, ka mēs neuzskatām, ka, pārskatot Lisabonas stratēģiju 2010. gadam, būtu jāiekļauj nodaļa par līdztiesību, jo šis jautājums jau ir iekļauts Romas līgumā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Mēs gribam arī norādīt, ka, mūsuprāt, sievietēm ir pašām jālemj par savu seksualitāti un reproduktīvajām funkcijām. Mēs ticam cilvēku spējai pieņemt lēmumus, kas attiecas uz viņu dzīvi; ES nebūtu jāiejaucas šajā jomā. Lielāka līdztiesība ir viens no lielajiem ES izaicinājumiem, kurā Zviedrijas progress var iedvesmot pārējās ES dalībvalstis.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju šo rezolūciju, jo 15 gadus pēc Pekinā rīkotās Pasaules sieviešu konferences mums ir jāatzīst, ka ir panākts pārāk mazs progress saistībā ar dzimumu līdztiesību un neskaitāmās jomās, piemēram, nodarbinātībā, izglītībā un politikā, joprojām pastāv seksisma stereotipi. Es atbalstīju arī atsauci uz nepieciešamību uzlabot sieviešu seksuālo un reproduktīvo veselību gan Eiropā, gan pasaulē un to, ka vīrieši ir jāmudina uzņemties savu daļu ģimenes pienākumu, piemēram, izmantojot paternitātes atvaļinājumu. Visbeidzot, pārskatot Lisabonas stratēģiju, prioritātei ir jābūt dzimumu līdztiesības mērķim, kam būs reāli jāietekmē valstu sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas pasākumi.

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – (HU) Pirms 15 gadiem pieņemtie Pekinas rīcības platformas mērķi līdz šai dienai nav izpildīti, un vairumā jomu, kas saistītas ar līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem, ir sasniegta tik tikko manāma progresa pakāpe. Diemžēl gan dalībvalstu, gan Eiropas Savienības līmenī ir pievērsts ļoti maz uzmanības, lai apkarotu galēju nabadzību un daudzējādo diskrimināciju, no kuras cieš sievietes.

Mums ir daudz ciešāk jāsaskaņo Pekinā saistībā ar ANO pieņemtie mērķi un jaunais ES ceļvedis vīriešu un sieviešu līdztiesībai. Šajā nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadā ir ļoti svarīgi, lai sievietes, kuras tik tikko pārsniedz nabadzības robežu, saņemtu piemērotu aizsardzību, jo pārmaiņas viņu nodarbinātības vai ģimenes stāvoklī — piemēram, darba zaudēšana, šķiršanās, atraitnība un pat bērna piedzimšana — nozīmē, ka ģeometriskā progresijā palielinās viņu iespējas nonākt galējā nabadzībā. Ir iepriecinoši, ka Spānijas, Beļģijas un Ungārijas prezidentūru trio programmā ir pievērsta liela uzmanība, no vienas puses, Pekinas mērķu īstenošanas uzraudzībai un, no otras puses, ir norādīts tās nolūks pieņemt visaptverošu pieeju, lai novērstu un apkarotu nabadzību, kas ietekmē sievietes un bērnus. Cerams, ka šīs perspektīvas ar pienācīgo nopietnību tiks risinātas arī ANO sanāksmē, kas notiks marta sākumā. Lai novērtētu un pārskatītu politikas jomas, kuru mērķis ir panākt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, ir nepieciešami uzticami dati, kas sadalīti atbilstoši dzimumiem, un ir vērts apsvērt arī standartizētu, vienotu rādītāju ieviešanu, lai varētu mērīt nevienlīdzību starp dzimumiem.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par rezolūcijas par Pekinu +15 ANO rīcības platformu dzimumu līdztiesībai 9. punktu, kurā aizstāvēta sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības. Seksuālo un reproduktīvo tiesību pamatā ir vispārēji atzītas tiesības uz ķermeņa integritāti, nediskriminēšanu un uz visaugstāko pieejamo veselības līmeni. Šīs tiesības ir noteiktas starptautiskos tiesību aktos (tostarp Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 12. pantā, kurā pakta dalībvalstis atzīst „katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni”, un Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 12. pantā, kas paredz pasākumus „diskriminācijas likvidēšanai attiecībā uz sievietēm veselības aizsardzības jomā, lai nodrošinātu, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu vienlīdzību, pieejamību medicīniskajai apkalpošanai, arī jautājumos, kas attiecas uz ģimenes lieluma plānošanu”). Arī konsensa dokumentos (piemēram, 1994. gada Kairas rīcības programmā un 1995. gada Pekinas rīcības platformā) ir ilustrēti valdību pienākumi pret (sieviešu) seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām. Manā vēlēšanu apgabalā Rumānijā daudzi piekrīt šai perspektīvai.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Gadu gaitā dažāda līmeņa nevienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem profesijas, nozares vai dažādu stereotipu ziņā ir kļuvusi neskaidra. Sieviešu un vīriešu līdztiesība ES aizvien vairāk kļūst par realitāti, un, lai gan joprojām ir diskriminācijas gadījumi, mēs sākam novērot ļoti pozitīvus panākumus šajā jomā.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Arī man ir svarīga sieviešu tiesību aizsardzība. Taču es neuzskatu, ka kvotu lietošana, tā sauktā pozitīvā diskriminācija, ir saprātīga. Izšķirošai ir jābūt kvalifikācijai, nevis dzimumam. Tam ir jābūt pamatlikumam gan vīriešiem, gan sievietēm. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo ir jāīsteno dzimumu līdztiesība visās jomās.

Rumānijā šajos piecpadsmit gados progress ir panākts tikai dažās jomās, kas norādītas Pekinas rīcības platformā. Sieviešu līdzdalība Rumānijas politikā lēmumu pieņemšanas līmenī pēc 2009. gada vēlēšanām ir aptuveni 11 % Parlamentā, un valdībā ir iekļauta tikai viena sieviete. Vīriešu vardarbība pret sievietēm, cilvēku tirdzniecība un sieviešu pārstāvība lēmumu pieņemšanas institūcijās ir prioritāri jautājumi, kas mums ir nopietni jārisina.

Mēs varam tos risināt tikai tad, ja lēmumus par sievietēm pieņems sievietes! Sieviešu neiekļaušana visās politiskajās un sociālajās izpildinstitūcijās nozīmē 50 % intelektuālā potenciāla izniekošanu, kā arī to, ka nav patiesi pārstāvētas visu iedzīvotāju intereses.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par šīs rezolūcijas galīgo tekstu, jo tajā ir iekļauts mūsu lūgums Komisijai tās ceļvedī 2010.–2014. gadam ņemt vērā ne tikai ekonomikas un finanšu krīzes, bet arī klimata pārmaiņu ietekmi uz sievietēm, kā arī to, ka ES vēl joprojām pastāv nevienlīdzība un dzimumu stereotipi un sievietes atrodas vīriešu pakļautībā tajās jomās, kurām Pekinas platformā pievērsta uzmanība; un tāpēc, ka šī rezolūcija veicina dzimumu līdztiesību, jo īpaši attiecībā uz paternitātes atvaļinājumu.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir uzsvērts, ka tām 189 valstīm, kas parakstījušas Pekinas Rīcības platformu, joprojām ir jāpanāk progress, lai sasniegtu reālu līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem. Es īpaši atbalstu punktu, kurš uzsver, ka „seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības ir sieviešu tiesību neatņemama sastāvdaļa”. Šajā saistībā es vēlos norādīt, ka 2009. gadā, kad tika pieņemts mans ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību, vairākums deputātu atbalstīja viedokli, ka sievietēm ir nepieciešama viegla piekļuve kontracepcijai un abortiem.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es kopā ar saviem Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas kolēģiem balsoju par Svensson kundzes ziņojumu „Pekina +15 — ANO rīcības platforma dzimumu līdztiesības jomā”. Viņas novērtējums sniedz jauktu kopskatu.

Taisnība, progress ir panākts, bet kā mēs varam justies apmierināti, ja joprojām pastāv 14 % un 17,5 % atšķirība sieviešu un vīriešu atalgojuma ziņā?

Turklāt ir nepieņemami, ka vairākums Eiropas Parlamenta deputātu ir pieņēmuši Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas iesniegto ārkārtīgi neviennozīmīgo grozījumu⁽¹⁾, kurā noteikts, ka to sieviešu lēmums, kuras izšķīrušās par abortu, nav apzināts un atbildīgs. Tas ir netiešs uzbrukums tiesībām uz abortu.

  Marina Yannakoudakis (ECR), rakstiski. – ECHR dalībvalstis ir parakstījušas ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Pekinas ANO rīcības platformu. Tādēļ mēs uzskatām, ka ES kopumā nav vajadzīgs „kļūt par Konvencijas pusi” un esam pret to, ka ES rīkojas tā, it kā tā būtu viena valsts. Lai gan Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa piešķir ļoti lielu nozīmi visu cilvēku līdztiesībai, mēs iebilstam pret papildu ES līmeņa tiesību aktiem; mēs uzskatām, ka dzimumu līdztiesības jautājumu vislabāk var risināt valsts līmenī, iesaistot vietējo kopienu pilsonisko sabiedrību. Minēto iemeslu dēļ mēs balsojām pret šo rezolūciju.

Ziņojums: Vladimír Maňka (A7-0017/2010)

  Alexander Alvaro, Jorgo Chatzimarkakis, Nadja Hirsch, Silvana Koch-Mehrin, Holger Krahmer, Britta Reimers un Alexandra Thein (ALDE), rakstiski. – (DE) Saskaņā ar 2009. gada 17. decembrī pieņemto Eiropas Parlamenta rezolūciju par 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ņemot vērā Parlamenta administrācijas pārskatītos aprēķinus, šodien notika balsojums par Eiropas Parlamenta budžeta grozījumu. Brīvo demokrātu partijas (FDP) frakcija Eiropas Parlamentā atturējās, jo grozījumu kopumā ir iekļauts punkts, kuru mēs savas pārliecības dēļ nevaram pieņemt. Diskusijās komitejā FDP jau ir izteikusi savus iebildumus pret sekretariāta atalgojuma palielināšanu līdz EUR 1500. EP deputātu palīgiem tiek maksāts no sekretariāta atalgojuma. FDP uzskata, ka arguments, ka vairāk līdzekļu ir nepieciešams tā papildu darba dēļ, kas Eiropas Parlamenta deputātiem jādara saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, ir nepamatots, jo līdzšinējā pieredze to neapstiprina. Līdz ar Lisabonas līgumu, kurš tikko ir stājies spēkā, Parlamentam kopumā būs lielākas likumdošanas funkcijas, bet, tā kā no šā parlamentārā pilnvaru termiņa sākuma spēkā stājās palīgu nolikums, joprojām nav pierādījumu, ka Eiropas Parlaments deputātiem patiešām vajadzēs vairāk palīgu. Tāpēc ir pamats bažām, ka būs turpmākas prasības un papildu palielinājumi vai administrācijas paplašināšana. Šā iemesla dēļ FDP frakcija Eiropas Parlamentā atturējās no balsojuma.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Maňka ziņojumu, kas pirmo reizi tika prezentēts Budžeta komitejas 2010. gada 25. janvāra sanāksmē, raksturo trīs kritiski punkti, kuri mudināja mani pieņemt lēmumu atturēties no balsošanas.

Pirmkārt, pēkšņais un novēlotais atklājums attiecībā uz 2009. gada decembrī pieņemto 2010. gada budžeta, ka 5. izdevumu kategorijai ir pārsniegts 20 % izdevumu līmenis. Vienošanās pārcelt problēmas risinājumu no decembra uz janvāri, vēlēšanās nepublicēt Lisabonas līgumā paredzēto budžeta slogu, un straujais veids, kā šis jautājums tika aktualizēts, bez iespējas vajadzības gadījumā pieprasīt efektīvāku pašreiz pieejamo resursu izmantošanu ir novedis pie reālas faktu sagrozīšanas.

Otrkārt, es nepiekrītu lēmumam izmantot ēku politikai piešķirtās rezerves, lai nosegtu jauno vajadzību pēc likviditātes. Šis ir strīdīgs jautājums, kas ir jāatrisina tuvākajos mēnešos, tiklīdz mēs būsim pārliecināti, ka mēs varam rēķināties ar vajadzīgajiem finanšu līdzekļiem.

Visbeidzot, es uzskatu, ka EUR 1 500 kā ikmēneša pabalsts deputātu palīgu darba apmaksāšanai ir neatbilstīgs, jo minimālais slieksnis jauna I līmenī akreditēta palīga pieņemšanai amatā ir EUR 1649.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums nozīmē lielākas Parlamenta pilnvaras. Taču globalizētā pasaulē problēmas kļūst aizvien sarežģītākas, un lēmumiem ir jābūt tehniski pamatotiem un zinātniski apstiprinātiem.

Ir būtiski, lai politikas veidotāji būtu informēti par jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, jo tie viņiem ļaus pieņemt vislabākos lēmumus.

Šajā budžetā ir pieņemti lēmumi ar samazinājumu būvniecības pozīcijā un palielinājumu deputātu tehniskajam atbalstam, nodrošinot Parlamentam nepieciešamos resursus, lai tas spētu labi pildīt savus pienākumus, izmantojot zinātnisko un tehnisko nodrošinājumu, kas 21. gadsimtā ir tik ļoti nepieciešams.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo ES budžets joprojām ir minimālais procentuālais daudzums no Eiropas IKP (0,97 %), kas neapmierina vajadzību stiprināt vājās ekonomikas un sabiedrības, kā arī finansēt ES paplašināšanos. Nepieciešamība pēc būtiska palielinājuma budžetā vismaz par 5 % kļūst aizvien neatliekamāka, jo īpaši, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi, kas ir skārusi visu Eiropas Savienību, lai risinātu sociālās vajadzības un apturētu valsts izdevumu samazināšanu. Šajā kontekstā ir jārisina operatīvo vajadzību un Eiropas Parlamenta un Eiropa Savienības izdevumu saskaņošanas problēmas.

  Jurgen Creutzmann (ALDE), rakstiski. – (DE) Saskaņā ar 2009. gada 17. decembrī pieņemto Eiropas Parlamenta rezolūciju par 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ņemot vērā Parlamenta administrācijas pārskatītos aprēķinus, šodien notika balsojums par Eiropas Parlamenta budžeta grozījumu. Brīvo demokrātu partija (FDP) Eiropas Parlamentā atturējās, jo grozījumu kopumā ir iekļauts punkts, kuru mēs savas pārliecības dēļ nevaram pieņemt.

Diskusiju komitejā laikā FDP jau ir izteikusi savus iebildumus pret sekretariāta atalgojuma palielināšanu līdz EUR 1500. EP deputātu palīgiem tiek maksāts no sekretariāta atalgojuma. FDP uzskata, ka arguments, ka vairāk līdzekļu ir nepieciešami tā papildu darba dēļ, kas Eiropas Parlaments deputātiem jādara saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, ir nepamatots, jo līdzšinējā pieredze to neapstiprina. Līdz ar Lisabonas līgumu, kurš tikko ir stājies spēkā, Parlamentam kopumā būs lielākas likumdošanas funkcijas, bet, tā kā no šī parlamentārā pilnvaru termiņa sākuma spēkā stājās palīgu nolikums, joprojām nav pierādījumu, ka Eiropas Parlaments deputātiem patiešām vajadzēs vairāk palīgu. Tāpēc ir pamats bažām, ka sekos tālākas prasības un papildu palielinājumi vai administrācijas paplašināšana. Šī iemesla dēļ FDP frakcija Eiropas Parlamentā atturējās no balsojuma.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Maňka ziņojumu, kurš ir pirmais solis 2010. gada Eiropas Parlamenta budžeta grozīšanā, meklējot papildu budžeta un cilvēkresursus, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments var īstenot savas paplašinātās pilnvaras. Šie papildu resursi ietver palielinājumu ikmēneša pabalstā, kas deputātiem pieejams savu palīgu darba apmaksāšanai, lai atbalstītu deputātu palielinātās pilnvaras likumdošanas jomā saskaņā ar Lisabonas līgumu. Lisabonas līgumā aptuveni 95 % no likumdošanas procedūrām Parlamentam ir piešķirtas vienādas likumdevēja tiesības Padomi. Tagad tā kompetencē ir ietvertas tādas jomas kā brīvība, drošība un tiesiskums, lauksaimniecība, zivsaimniecības, pētniecība un struktūrfondi. Parlamentam ir jādod piekrišana arī sarunām un to starptautisko līgumu noslēgšanai, kuriem ir nepieciešama detalizēta ekspertu veikta pārbaude. Ir būtiski, ka deputātiem ir nepieciešamais personāls, lai pienācīgi veiktu šo darbu.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, uzskatam, ka ir jāstiprina tās komitejas, kuru darba slodze palielināsies līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Tas pamato Parlamenta un grupu sekretariāta personāla palielināšanu šajās komitejās. Taču mēs nepiekrītam viedoklim, ka mums, deputātiem, vajag vairāk palīgu. Mēs būtu vēlējušies, lai Parlamenta resursi tiek palielināti, galvenokārt veicot pārdalīšanu pasākumus efektivitātes uzlabošanai, nevis palielinot kopējo budžetu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Parlamenta jauno pienākumu saskaņā ar Lisabonas līgumu un tā jaunās funkcijas un, ņemot vērā apņemšanos, kas tika izteikta, apstiprinot 2010. gada budžetu, šis Parlamenta darbībai pieejamo līdzekļu palielinājums ir loģisks, jo tas nodrošina, ka šai iestādei ir visi nepieciešamie materiālie un cilvēkresursi, kas vajadzīgi, lai tā varētu precīzi un izcili pildīt savus jaunos uzdevumus jaunajā iestāžu sistēmā.

Tomēr šis līdzekļu palielinājums nedrīkst apdraudēt budžeta ilgtspēju un finanšu pārskata precizitāti, jo tas ir izšķiroši visās iestādēs. Turklāt ir jābūt precizitātei un pārredzamībai to līdzekļu izlietojumā, kas ir pieejami šajā budžetā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šā 2010. finanšu gada budžeta grozījuma attiecības pret Parlamenta budžetu (ES vispārējā budžeta 1. iedaļu) monetārā vērtība šobrīd ir EUR 1 616 760 399, kas veido 19,99 % no tās sākotnējās 5. izdevumu kategorijas, kas tika pieņemta pirmajā lasījumā. Šajā budžeta grozījumā mēs esam samazinājuši ēku rezerves no EUR 15 miljoniem uz EUR 11 miljoniem.

Šāds budžets ir kļuvis nepieciešams līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Parlaments uzņemas jaunas pilnvaras un jaunu atbildību. Mūsu prioritāte tagad ir izcilība likumdošanā. Lai to nodrošinātu, ir būtiski nodrošināt deputātiem, komitejām un politiskajām grupām pietiekamus līdzekļus. Šis budžeta grozījums atbilst tiesiskiem un budžeta standartiem un labai finanšu disciplīnai. Būdams Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas referents šim budžetam, es uzskatu, ka visā budžeta izpildē šobrīd vairāk nekā jebkad ir nepieciešama budžeta disciplīna un cenšanās panākt ietaupījumus. Tāpēc es varu atkārtoti apstiprināt to, cik svarīgi ir izstrādāt bāzes budžetu, kas nodrošinās vēl lielāku disciplīnu un pārredzamību, un es aicinu arī steidzami publiskot informāciju par Parlamenta fiksētajiem izdevumiem. Tāpēc, lai nodrošinātu budžeta ilgtspējību, es esmu spiests uzstāt, ka ir nepieciešama ilgtermiņa plānošana ēku politikā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Vakar desmitiem tūkstošu cilvēku devās Atēnu ielās un Grieķiju paralizēja vispārējs streiks, protestējot pret ES, Eiropas Centrālās Bankas un SVF uzspiesto stingro ekonomikas programmu. Ir taisnīgi teikt, ka Grieķija ne vienmēr ir bijusi tik stingra valsts kontu un ES fondu pārraudzībā, cik tas būtu bijis vajadzīgs. Taču ir skandalozi, ka šīs stingrās ekonomikas programmas galvenais uzdevums ir uzticības atjaunošana tirgiem, tiem pašiem tirgiem, kuri pašlaik spekulē uz Grieķijas parāda rēķina un kuri ir izraisījuši šo tirgu nestabilitāti. Šo pašu tirgu, no kuriem dalībvalstīm, pateicoties jūsu galēji liberālajiem likumiem, ir jāaizņemas ar ļoti augstām procentu likmēm. Vienlaikus, aizbildinoties ar šķietamu darba slodzes palielināšanos līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un Parlamenta iedomātajām bažām par savu tiesību aktu tekstu kvalitāti, deputāti piešķir sev „nelielu” budžeta palielinājumu nedaudzu miljonu eiro apmērā, lai varētu nokomplektēt personālu politiskajām grupām! Tāpēc pievienojiet savus sīkumainos čekus paši saviem izdevumiem un esiet tikpat stingri, cik lielu stingrību jūs pieprasāt no dalībvalstīm! Mēs balsosim pret šo tekstu.

  Sylvie Goulard (ALDE), rakstiski. – (FR) Ir krīze, un tā ir patiesība, ka ar to cīnās daudz uzņēmumu un iedzīvotāju. Tomēr es balsoju par parlamentāro palīgu piemaksu palielināšanu, jo Lisabonas līguma stāšanās spēkā palielina Eiropas Parlamenta atbildību: mums savu iedzīvotāju vārdā būs jāpaveic vairāk darba un jāizpilda vairāk pienākumu. Šis palielinājums dos labumu vienīgi mūsu palīgiem; deputātiem pašiem nebūs nekāda palielinājuma viņu atalgojumā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Kopā ar savu grupu es šodien nosacīti atbalstīju sekretariāta atalgojuma palielinājumu šajā procedūras posmā. Šis atbalsts ir atkarīgs no šo piemaksu izlietojuma novērtējuma, kā tas ir prasīts Maňka ziņojumā. Mūsu galīgajā nostājā attiecībā uz palielinātajām piemaksām tiks ņemts vērā šā novērtējuma galarezultāts.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Es ar pārliecību balsoju par šo budžeta grozījumu. Šajā gadījumā mēs nelūdzam naudu sev, kā tiek rakstīts presē. Taču mums ir jānodrošina Eiropas Parlamenta iestāde ar nepieciešamiem resursiem, lai izpildītu to, ko Eiropas iedzīvotāji gaida no šā foruma. Es zinu, ka mēs pašreiz piedzīvojam ekonomiski smagus laiku, bet budžeta ierobežojumi daudzās valstīs ir milzīgi. Šis budžets nav pat izšķērdīgs. Ietaupījumi tiek veidoti un tiks veidoti.

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE), rakstiski. – (DE) Es balsoju par Maňka ziņojumu, lai gan es nepiekrītu deputātu sekretariāta atalgojuma budžeta palielinājumam. Mūsu balsojuma skaidrojumā Trüpel kundze, kura ir atbildīgais loceklis Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā, visas grupas vārdā paziņoja, ka mūsu balsojums par šo ziņojumu ir atkarīgs no sekretariāta atalgojuma novērtējuma, pirms palielinājums stājas spēkā. Es uzskatu, ka abi pārēji punkti — respektīvi, amatu skaita palielinājums komitejās un grupās — ir loģiski un nepieciešami, jo tie izriet no Parlamenta jaunajām likumdošanas pilnvarām saskaņā ar Lisabonas līgumu. Mēs, deputāti, vēlamies uzņemties un ļoti nopietni uzņemsimies šīs pilnvaras un tādējādi pienācīgi novērtēsim savu kā vienīgo Eiropas iedzīvotāju ievēlēto pārstāvju lomu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – Lisabonas līguma apstiprināšana un pēc tam līguma stāšanās spēkā nozīmē palielinātu Parlamenta atbildību, kā arī no tās izrietošo administratīvo slogu. Ņemot vērā, ka likumdošanas izcilība ir Parlamenta prioritāte, deputātiem ir jānodrošina materiālie un cilvēku resursi, lai padarītu šo prioritāti par realitāti. Taču, lai saglabātu budžeta ilgtspējību, šajā jaunajā budžetā ir jāņem vērā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 5. izdevumu kategorijas (administrācija) izmantošanas koeficients, kurš ir noteikts 20 % apmērā no izdevumu kategorijas apjoma.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. – (SV) Ņemot vērā visā Eiropā veiktos samazinājumus, mums ir jāizrāda solidaritāte ar tām valstīm, kuras finansē ES budžetu, un nav jāpalielina savi izdevumi, un tāpēc es balsošu pret šo priekšlikumu Eiropas Parlamenta budžeta grozījumam.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas paredz no 2010. gada 1. maija palielināt dotācijas palīgu pieņemšanai un viņu atalgojumam palielināšanu par EUR 1 500 mēnesī. Par laimi, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības iesniegtais grozījums nodrošina atalgojuma sistēmas novērtējumu, kurš ir spēkā kopš 2009. gada vēlēšanām, jo tas pašlaik pastāv. Taču sekretariāta palīgu piemaksu palielinājumam ir jāstājas spēkā bez nosacījumiem, bez saistībām ņemt vērā šo novērtējumu. Šajā ziņojumā ir paredzēta arī parlamentāro komiteju un politisko grupu stiprināšana. Šī darbība ik gadu izmaksā EUR 13,3 miljonus, no kuriem EUR 8,832 miljoni ir palīgu piemaksas.

Tas ir slikts lēmums. Tas kaitē šīs iestādes reputācijai. Tas nav pietiekami pārdomāts. Nav apsvērtas nekādas no šā lēmuma izrietošās sekas. Kur jaunie palīgi tiks izmitināti? Vai tā būs kāda jauna ēka? Vai tas prasīs vēl lielākas izmaksas? Turklāt es baidos, ka šī nauda lielākoties tiks izlietota neakreditētu darbinieku pieņemšanai darbā, piemērojot katras valsts atalgojuma nosacījumus. Šāda pati sistēma dažkārt ir bijusi pamats negodīgai rīcībai. Iespējams, ka mēs šobrīd plaši atveram durvis ļaunprātīgai izmantošanai. Tāpēc es mudinu vispirms veikt skaidru pastāvošās sistēmas novērtējumu; tikai tad mēs varēsim pieņemt apzinātu lēmumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir radījusi nepieciešamību pieņemt priekšlikumu par 2010. gada budžeta grozīšanu, lai apmierinātu Parlamenta jaunās vajadzības saistībā ar tā jauno pienākumu. Ņemot vērā, ka Parlamenta prioritāte ir izcils darbs likumdošanas jomā, es vēlos uzsvērt nepieciešamību nodrošināt deputātiem, komitejām un politiskajām grupām vajadzīgos līdzekļus šā mērķa sasniegšanai, kā arī līdzekļus, kas segtu viņu vajadzības saistībā ar ilgtermiņa ēku politiku.

Tāpēc 2010. finanšu gada budžeta grozījums tagad ir EUR 1 616 760 399 apmērā, kas ir 19,99 % no sākotnēji pirmajā lasījumā pieņemtās 5. izdevumu kategorijas apjoma, un ēku politikas rezerve ir samazināta no EUR 15 miljoniem uz EUR 11 miljoniem. Es vēlos uzsvērt ziņojumā iekļautā bāzes budžeta izveides svarīgumu, kas nodrošina lielāku budžeta ilgtspējību, kā arī vajadzību, lai tas būtu saskaņā ar likumdošanas gada programmu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo dokumentu, kas ļaus piešķirt Parlamentam pietiekamus līdzekļus, lai segtu izdevumus saistībā ar tā jauno pienākumu saskaņā ar Lisabonas līgumu.

  Helga Trüpel (Verts/ALE), rakstiski. – Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa nosacīti atbalsta sekretariāta palīgu piemaksu palielinājumu šajā procedūras posmā. Mūsu grupai izšķirošs ir sekretariāta piemaksu izmantošanas novērtējums, kas prasīts Maňka ziņojumā. Šis novērtējums ir jāveic laikus, lai budžeta iestāde vēlāk pavasarī varētu pieņemt lēmumu par attiecīgo budžeta grozījumu. Mūsu grupa var pārdomāt savu atbalstu palīgu piemaksu palielināšanai, ņemot vērā šā novērtējuma un mūsu grupas diskusiju iznākumu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Es patiešām vēlos atbalstīt deputātus un vienlaikus paust savas bažas par to, ka tagad, krīzes laikā, tiek palielinātas dažādas piemaksas gan deputātiem, gan darbiniekiem to birojos. Es īpaši vēlos pievērst uzmanību tām izdevumu kategorijām, kuras ir grūti uzraudzīt vai kuras vispār netiek uzraudzītas. Tieši šīs izdevumu kategorijas krīzes laikā nedrīkst palielināt.

Ziņojums: Maria do Céu Patrão Neves (A7-0014/2010)

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojumā ir atbalstīta ES kopējā zivsaimniecības politika, kura zivju krājumu aizsardzības vārdā ir izraisījusi daudzu mazo zvejas kuģu iznīcināšanu Grieķijā un daudzu mazo un vidējo zivsaimniecības uzņēmumu izstumšanu no šīs nozares, nolemjot pamestībai un bezdarbam daudzus piekrastes reģionus un koncentrējot darbības lielo zvejas uzņēmumu rokās. ES politikas radīto monopoliem labvēlīgo vidi ilustrē tas, ka 2/3 Kopienas fondu līdzekļu ir piešķirtas lielajiem uzņēmumiem (zvejas uzņēmumiem, zivju audzētavām, apstrādei), savukārt atlikusī 1/3 ir iedota nabadzīgiem un vidēja mēroga zvejniekiem, lai viņi iznīcinātu savus kuģus un pamestu šo profesiju. Tikai lielie uzņēmumi ir guvuši labumu no pasākumiem kuģu aizstāšanai/uzlabošanai. Ziņojumā tāpat kā Zaļajā grāmatā lielajiem zvejas uzņēmumiem un mazajām piekrastes zivsaimniecībām noteikta vienāda atbildība par zivju krājumu samazināšanos. Tajā nav nošķirti pasākumi, kas nepieciešami zivsaimniecību reģionos, un ir ignorētas šo uzņēmumu īpatnības. ES kopējā zivsaimniecības politika ļauj sasniegt mērķus lielajiem zivsaimniecības uzņēmumiem, kuri turpinās izlaupīt jūru bagātības, un atbalsta lielos zivju audzēšanas uzņēmumus. Šī politika, kuras vienīgais kritērijs ir kapitāla ienesīgums, ir izraisījusi jūras vides un ekosistēmu iznīcināšanu.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju jaunas stratēģijas sākšanu, kas paredzēta ES zivsaimniecības nozares jautājumu atrisināšanai. Pārzveja, nelegāla zvejniecība, piesārņojums un klimata pārmaiņas ir faktori, kas apdraud jūras vides ekosistēmas. Tieši tāpēc rūpes par augstas kvalitātes akvakultūru Eiropā sniegs ekonomisku ieguvumu un vienlaikus arī ekoloģisku ieguvumu.

Ir svarīgi, lai mēs saglabātu pareizo līdzsvaru starp ekonomikas izaugsmi, zivsaimniecības tradīcijām noteiktās reģionālās kopienās un labāko zvejas praksi. Vissvarīgāk ir tas, lai mēs atskārstu, ka ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas akvakultūras veicināšana ilgtermiņā galvenokārt ir atkarīga no tā, cik mēs esam videi draudzīgi.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Zivsaimniecības nozare Eiropā piedzīvo grūtus laikus. Zvejnieki zaudē vienīgo iztikas līdzekļu avotu, un tas ir īpaši izjūtams tajos ES reģionos, kuros ir tikai dažas sociālās un ekonomiskās alternatīvas. Tādēļ es pilnīgi atbalstu Zaļajā grāmatā izklāstīto Komisijas priekšlikumu par nepieciešamību vispusīgi reformēt zivsaimniecības politiku pašos pamatos, lai pielāgotu šo nozari mainīgam tirgum. Nožēlojami, bet ir pagājuši 27 gadi kopš kopējas zivsaimniecības politikas izveides, un šī nozare nedarbojas, kā vajadzētu, un problēmas netiek pietiekami ātri atrisinātas. KZP problēmas kopš 2002. gada reformas joprojām ir saglabājušās, un pēdējie notikumi — ekonomiskā krīze un klimata pārmaiņu ietekme uz zivju krājumiem — tās saasina pat vēl vairāk. Kopējas zivsaimniecības politikas reformas prioritātēm arī turpmāk ir jābūt krājumu atjaunošanai, ilgtspējīgai apsaimniekošanai un zvejnieku iztikas līmeņa aizsardzībai. Zvejniecība ir ļoti svarīga visai ES, tādēļ to nevajadzēt uzskatīt vienkārši par darbības veidu, bet gan par nozari, kura ir tiešs nodarbinātības avots.

  Gerard Batten, John Bufton, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark, William (The Earl of) Dartmouth, Nigel Farage un Paul Nuttall (EFD), rakstiski. – Lai gan šajā ziņojumā ir paredzēta mazāk briesmīga kopējā zivsaimniecības politika nekā tā kroplība, kas mums ir pašreiz, tajā tik un tā ir ieteikts atstāt zivsaimniecības uzņēmumus nedemokrātiskās un antidemokrātiskās „Eiropas Savienības” plēsonīgajā kontrolē, un šā iemesla dēļ UKIP nevar to atbalstīt.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Ražotāju organizāciju kopējo interešu veicināšana attiecībā uz Eiropas Savienības aizstāvēto principu ievērošanu kļūst par zivsaimniecības politikas reformēšanas galveno elementu. Ekonomiskās realitātes dēļ Eiropas Savienība nevar cerēt, ka Eiropas zvejas flotes apmērs dabīgi samazināsies. Tās pārlieku lielā zvejas jauda astoņus gadus pēc globālās augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību un zivju krājumu nepārtrauktā samazināšanās ir papildu iemesli, lai īstenotu tālejošu kopējās zivsaimniecības politikas reformu. Taču nedrīkst aizmirst, ka Eiropas Savienības valstu piekrastes reģionos ir kopienas, kuru eksistence ir atkarīga no zvejniecības. Kā jau minēts ziņojumā par kopējās zivsaimniecības politikas reformu, zvejošana ir daļa no kultūras mantojuma un tradīcijām, kuru izzušanu neviens nevēlas pieredzēt.

Kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšana ir visu dalībvalstu interesēs, lai varētu izpildīt galveno mērķi, kas jāpieņem 2012. gada augstākā līmeņa sanāksmē un kas paredz līdz 2015. gadam sasniegt maksimālu ilgtspējīgas ieguves apjomu, nodrošinot to, ka Eiropas Savienībai vairs nebūs saistību importēt no citiem tirgiem pusi no zivīm, kas tai nepieciešamas.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Zivsaimniecības nozare ir stratēģiski nozīmīga piekrastes kopienu sociāli ekonomiskajai labklājībai, vietējai attīstībai, nodarbinātībai, kā arī ekonomiskās aktivitātes radīšanai un saglabāšanai.

Ir būtiski šajā nozarē nodrošināt ilgtspējīgu attīstību gan ekonomiskā, gan sociālā līmenī, taču tikpat nepieciešami ir saglabāt labus vides apstākļu visos ES jūras ūdeņos.

KZP īstenošana ir tieši saistīta ar tādiem jautājumiem kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņas, drošība, sabiedrības veselība, patērētāju aizsardzība un reģionālā attīstība, iekšējā un ārējās tirdzniecība, attiecības ar trešām valstīm un attīstības sadarbība, tāpēc ir būtiski nodrošināt pienācīgu un apdomātu līdzsvaru starp šīm jomām.

Es gribētu uzsvērt nepieciešamību ieviest saskaņotu Eiropas Pētniecības telpas sistēmu, kas atbalstītu okeānu un jūru ilgtspējīgu izmantošanu.

Ir svarīgi arī ņemt vērā ierobežojumus, kas ietekmē visattālākos reģionus to pastāvīgo un aizvien lielāko specifisko īpatnību, kā arī kopīgās atrašanās vietas dēļ, un nošķirt šos reģionus no citiem Eiropas Savienības reģioniem, kuriem ir citi ģeogrāfiskie trūkumi un/vai demogrāfiskās problēmas.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret ziņojumu par kopējo zivsaimniecības politiku par spīti tam, ka tajā ir daudz aspektu, kas liecina par pozitīvu attīstību, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. Taču diemžēl ziņojuma galvenie punkti ir pretrunā faktam, ka jūras resursi ir kopīgs sabiedrības īpašums, ko nevar privatizēt, un Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas grozījums šajā saistībā tika noraidīts. Šajā konkrētajā ziņojumā nav savienota nepieciešamā jūras vides aizsardzība, zivju krājumu saglabāšana un zvejnieku, jo īpaši mazo uzņēmumu zvejnieku, kā arī patērētāju sociālā un finansiālā aizsardzība, un tas rada katastrofālas sekas attiecībā uz vidi un dzīvotspējīgām zivsaimniecībām, kā arī negatīvi ietekmē zvejniekus un patērētājus, kuriem par produktu ir jāmaksā galīgā cena, bet peļņu no tā gūst lielie privātie uzņēmumi, nevis mazo uzņēmumu zvejnieki. Ziņojumā īsti nav ņemti vērā dažādie apstākļi, kas dominē atsevišķās ES dalībvalstīs, un tādējādi nav noteikti nepieciešamie, pilnīgi pielāgotie politikas virzieni.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Es vēlos apsveikt Patrão Neves kundzi ar viņas lielisko ziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas reformu. Neskaitāmās KZP problēmas un izaicinājumi tika noteikti jau 2002. gadā, bet tagad tos vēl vairāk ir saasinājusi ekonomiskā un enerģētikas krīze, kā arī klimata pārmaiņu postošās sekas. Ja mēs gribam, lai KZP kalpo moderno zivsaimniecību interesēm, tajā ir jāievieš fundamentālu izmaiņu kopums, kas nodrošinās taisnīgu līdzsvaru starp resursu saglabāšanu un nozares dzīvotspēju un radīs iespēju dažādajiem ES zivsaimniecību veidiem piemērot jaunas pārvaldības sistēmas.

Es atbalstu centienus decentralizēt kopējo zivsaimniecības politiku, mazināt tās birokrātiju un Lisabonas līgumā noteiktajās robežās reģionalizēt zivsaimniecības pārvaldību, kā arī nodrošināt, lai mazām piekrastes zivsaimniecībām un rūpnieciskiem zivsaimniecību uzņēmumiem tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi, vienlaikus ņemot vērā vides, ekonomiskās un sociālās prasības. ES gribu uzsvērt arī Kopienas zvejnieku interešu aizsardzību. Taču šajā nolūkā valstu valdībām ir jāveic atbilstoša uzraudzība, izvirzot zivsaimniecību par stratēģisku prioritāti, lai nodrošinātu piekrastes zvejnieku kopienu ekonomisko un sociālo dzīvotspēju.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka attiecībā uz visiem zivsaimniecības veidiem un ģeogrāfiskajām zvejas zonām Eiropas Savienībā ir jāizstrādā ilgtermiņa pārvaldības un zvejas resursu atjaunošanas plāni. Pirmkārt un galvenokārt, ir jāņem vērā milzīgās atšķirības, kas Eiropā pastāv zvejošanas ziņā. Ir nepieciešams piešķirt lielāku atbildību zvejas zonām un uzlabojumiem, kas veikti tradicionālajā kvotu sistēmā. Eiropai ir jāpieņem stingra, kopīga pieeja zivju resursu pārvaldībai, kurā būs ietverta zivsaimniecības nozares, kā arī zvejas apakšnozares un akvakultūras kontinentālā un tirgus dimensija saskaņā ar Eiropas Savienības jauno integrēto jūrniecības politiku un ES rūpēm par ilgtspējīgu izaugsmi piekrastes reģionos.

  William (The Earl of) Dartmouth, Nigel Farage un Paul Nuttall (EFD), rakstiski. – Lai gan šajā ziņojumā ir paredzēta mazāk briesmīga kopējās zivsaimniecības politika nekā tā kroplība, kas mums ir pašreiz, tajā tik un tā ir ieteikts atstāt zvejniecības flotes nedemokrātiskās un antidemokrātiskās „Eiropas Savienības” plēsonīgajā kontrolē, un šā iemesla dēļ UKIP nevar to atbalstīt.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par Zaļo grāmatu „Kopējās zivsaimniecības politikas reforma”, jo tajā ir noteiktas būtiskas saistības, kas nepārprotami ir ļāvušas uzlabot sākotnējo priekšlikumu. Es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi īstenot vides un sociālo pieeju, meklējot jaunus zvejas resursu pārvaldības modeļus, kas, pamatojoties uz nosacītas stabilitātes principu, papildinās pašreizējo sistēmu.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, balsojām pret ziņojumu par Zaļo grāmatu „Kopējās zivsaimniecības politikas reforma” un ES zivsaimniecības politikas reformu. Vairākums Parlamenta deputātu noraidīja prioritātes piešķiršanu ekoloģiskai ilgtspējībai un balsoja par grozījumu, kas paredz, ka mūsu politikai attiecībā uz trešām valstīm jābūt pamatotai uz Eiropas interesēm zivsaimniecības jomā. Mēs uzskatām, ka tas ir nepieņemami, tāpēc balsojām pret. Tāpat mēs esam skeptiski noskaņoti pret to, ka Eiropas Parlaments grib panākt līdzekļu palielināšanu kopējai zivsaimniecības politikai — mēs nevēlamies tajā būt iesaistīti, ja vien mērķis nav skaidras pārmaiņas politikā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Vispirms es vēlos uzsvērt to, ka Patrão Neves kundze ir sagatavojusi lielisku ziņojumu. Zvejnieku kopienas patlaban piedzīvo grūtus laikus, ko iezīmē zivju krājumu nopietna samazināšanās. Tas būtiski ietekmē visas sabiedrības nodrošināšanu ar pārtiku un Eiropas Savienības attālāko reģionu kohēziju. Tāpēc ir nepieciešama integrēta un visaptveroša pieeja kopējās zivsaimniecības politikas reformai.

Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienība nekavējoties veiktu efektīvas darbības, kas nodrošinātu labākus ekonomiskās ilgtspējas apstākļus zvejniekiem, piemērojot sistēmu, kura spēj aizsargāt katra reģiona specifiskās īpatnības un kura atzīst, ka ir nepieciešama atšķirīga pieeja mazām zivsaimniecībām. Atzīmēšanas vērts ir ieteikums īstenot konkrētus pasākumus, piemēram, starpnieku skaita samazināšanu ķēdē starp ražotāju un patērētāju. No otras puses, šo reformu nevar izolēt no jūras resursu izmantošanas ilgtspējīgā veidā, kura pamatā ir zinātnisks un tehnisks rūpīgi veikts novērtējums, kas veicinās nozares saskaņošanu un uzlabos kvalitāti un nodrošinātību ar pārtiku patērētājiem. Saistībā ar izmaiņām flotes zvejas jaudā es vēlos uzsvērt iekārtu modernizēšanas ietekmi uz profesionālo lepnumu un zvejnieku drošību nozarē, kurā dzīvības zaudēšana ir izplatīta parādība.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tas, ka Parlamenta vairākuma ir noraidījis mūsu iesniegtos priekšlikumus, tādējādi noraidot zivsaimniecības resursu privatizēšanu, liecina par virzienu, kādu tas ar gaidāmās KZP reformas palīdzību mēģina īstenot. Parlaments ne tikai nenoraida Komisijas priekšlikumu par jaunu (privātu) īpašumtiesību piemērošanu piekļuvei sabiedriskam labumam; tas arī paver ceļu šā nodoma oficiālai atzīšanai. Tā ir izvēle, kas nenodrošina resursu ilgtspēju un kas nenovēršami visā Eiropas Savienībā izraisīs zvejas darbības koncentrēšanos ekonomiski un finansiāli spēcīgāko uzņēmumu rokās, nopietni apdraudot mazās piekrastes zivsaimniecības, kas Portugāles gadījumā ir vairāk nekā 90 % no visas flotes.

Mēs pieminējām dažus pozitīvus šā ziņojuma punktus, no kuriem daži atbilst mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem, bet mēs nevaram nenorādīt, ka šajā ziņojumā kopumā ir ieņemta izteikti liberāla nostāja, kas lielā mērā ierobežo dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz saviem jūras resursiem. Ziņojumā nav arī sniegta vispusīga atbilde uz vienu no galvenajiem jautājumiem zivsaimniecības nozarē: ienākumiem no darba. Mēs varam tikai norādīt, ka tika noraidīti mūsu iesniegtie priekšlikumi, kuru mērķis bija uzlabot tirdzniecību šajā nozarē un kuri palielinātu zvejnieku darba atalgojumu.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. – Es atbalstu piekrastes ūdeņu režīma palielināšanu no 12 līdz 20 jūras jūdzēm kā vienu no galvenajām KZP reformām. Mums arī jāizbeidz mazaizsargāto zivju krājumu izmetumu prakse. Ir svarīgi saglabāt pašreizējo kvotu pārvaldības sistēmu, un es neatbalstu kvotu obligātu privatizāciju.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Ziņojumā ir ietverti daudzi labi un būtiski elementi, un pastāv vienprātība par to, ka centralizētais, visiem vienādi piemērojamais KZP modelis ir bijusi katastrofa. Daudzi manis iesniegtie grozījumi ir guvuši atbalstu, un tādējādi šajā ziņojumā ir atzīts relatīvas stabilitātes princips, nepieciešamība stimulēt centienus krājumu saglabāšanas jomā, tāpat ir atzīts, ka dalībvalstu īstenotā kontrole attiecībā 12 jūras jūdžu zonu ir bijusi veiksme. Taču ziņojumā joprojām tiek apgalvots, ka būtu jāpārskata agrāk iegūtās tiesības. Zivsaimniecības pārvaldība ir jāatdod atpakaļ zivsaimniecības valstīm; šīs zivsaimniecības valstis nedrīkst zaudēt savas agrāk iegūtās tiesības. Tādēļ es balsoju pret ziņojumu, kurā tiek pausts aicinājums cīnīties pret tādām tradicionālām pamattiesībām kā piekļuve zivju krājumiem.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Dziļa un visaptveroša kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reforma ir jāvērtē atzinīgi, jo īpaši saistībā ar zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Šī reforma ir jāīsteno, uzlabojot un standartizējot pamatnosacījumus, uzlabojot dalībvalstu veikto kontroli un vienkāršojot lēmumu pieņemšanas sistēmu. Lai gan Austriju kā iekšzemes valsti tas tieši neskar, nepārtrauktais jūras zivju patēriņa pieaugums ietekmē zvejniecību. Mums ir vajadzīgi praktiski un efektīvi risinājumi, kas, nodrošinot labus zivju krājumu apstākļus, rada pamatu šīs nozares pietiekamai dzīvotspējai, nodrošina piegādi patērētājiem un vienlaikus garantē sugu daudzveidības saglabāšanu, kā arī aizsargā jūras ekosistēmu kopumā.

  Isabella Lövin (Verts/ALE), rakstiski. – Šis ziņojums ir plašs dokuments, kurā ietverti visi KZP aspekti no akvakultūras līdz makšķerēšanai, no Baltijas jūras līdz zivsaimniecības nolīgumiem ar trešās pasaules valstīm. Zaļie ļoti priecājas par daudzajiem šā ziņojuma grozījumiem, kuru pieņemšanu mums izdevās panākt, piemēram, par pamatprincipiem ilgtspējas prasību jomā, ko piemēros tiem, kuriem būs tiesības zvejot, prasību veikt ietekmes uz vidi novērtējumu saistībā ar zivsaimniecībās darbībām, paziņojumu, ka ES saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem nevajadzētu konkurēt ar vietējiem zvejniekiem, bet tā drīkst zvejot, tikai izmantojot zvejas kvotu pārpalikumu, un arī par aicinājumu visām ES iestādēm visos atbilstīgos forumos par starptautiskās darba kārtības prioritāti izvirzīt nelegālo zvejniecību, lai aizsargātu okeānus, kā arī nodrošinātību ar pārtiku. Diemžēl galīgajā tekstā tika apstiprināti daži pilnīgi nepieņemami un pretrunīgi punkti, piemēram, tas, ka KZP ārējo darbību mērķim jābūt Eiropas interešu zivsaimniecības jomā aizsardzībai un veicināšanai, ka ekoloģiskai ilgtspējai nevajadzētu būt lielākai prioritātei nekā sociālajai un ekonomiskajai ilgtspējai un ka visām politikas jomām būtu jādod ieguldījums KZP mērķu izpildē. Tāpēc Zaļo grupa nevarēja atbalstīt šo ziņojumu, bet atturējās.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Kopējā zivsaimniecības politika, kas pēdējo reizi tika pārskatīta 2002. gadā, tomēr vēl nav pietiekami apmierinoša, lai spētu pārdzīvot pārmaiņas šajā jutīgajā nozarē. Tādēļ ir jāanalizē jaunie apstākļi, kas ietekmē šo nozari, un jāmeklē jauni risinājumi, lai padarītu to pilnīgi dzīvotspējīgu, jo īpaši ekonomiskajā, sociālajā un vides ziņā. Tādēļ es iesaku veikt jaunus pasākumus, kas ļautu zivsaimniecības nozarei izkļūt no tā bīstamā stāvokļa, kādā tā pašreiz atrodas.

Zivsaimniecības nozare ES ir ļoti svarīga. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai jaunajā KZP tiktu ņemta vērā racionāla un atbildīga resursu pārvaldība, kā arī nodrošināta jūras resursu aizsardzība un dzīves veida saglabāšanu tiem, kuri vienmēr savu iztiku ir pelnījuši ar zvejniecību. Jaunajai KZP ir jāspēj atrisināt produktivitātes problēmas zivsaimniecības nozarē, jāstabilizē tirgus un jānodrošina labs dzīves līmenis ģimenēm, kuras ir atkarīgas no šīs nozares. Tomēr šī nozare ir jāanalizē kā vienots veselums, nevis pa daļām, lai mēs varētu integrēt visas tajā pastāvošās problēmas un pārmaiņas un spētu tās atrisināt, apmierinot visas iesaistītās puses, kā arī pārvarēt galvenās problēmas, kas ietekmē šo nozari: pārzveju, jaudas pārpalikumu, pārāk lielus ieguldījumus un atkritumus.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Tas, ka zvejniecībai ir senas tradīcijas Eiropā, ir apsveicami, un, cerams, ka tā tas būs arī nākotnē. Notikumi šajos pēdējos gados noteikti apliecina, ka darbs šajā ekonomikas nozarē kļūst būtiski mazāk pievilcīgs. Tas ir tādēļ, ka uzņēmumu grupas ar saviem masveida zivju produktiem tiktāl pazemina mazumtirdzniecības cenas, ka mazi zivsaimniecības uzņēmumi nespēj konkurēt. Minēto apstākļu rezultātā šī nozare arvien vairāk kļūst par darbības lauku darba ņēmējiem no trešām valstīm. Ņemot vērā to, ka šajā rezolūcijas priekšlikumā nav pietiekamā mērā risināts šis jautājums, es balsoju pret to.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Galīgajā balsojumā par Patrão Neves ziņojumu es atturējos, jo tajā ir iekļauti gan pozitīvi, gan negatīvi punkti. Tajā atzīts, ka prioritārā piekļuve jādod tiem, kas zvejo vides aizsardzības ziņā ilgtspējīgā veidā, radot mazāk izmetumu, nodrošinot vairāk darbavietu un mazāku enerģijas patēriņu, un uzsvērts, ka tiesības zvejot jānosaka, pamatojoties galvenokārt uz vides un sociālajiem kritērijiem, nevis uz to, kurš zvejoja visvairāk zivju pirms 30 gadiem. Tieši pārzvejas gadi ir noveduši pie pašreizējās krīzes, tāpēc ir absurdi ļaut tām pašām flotēm turpināt savu postošo darbību. Citi pozitīvie punkti paredz par KZP galveno priekšnoteikumu noteikt ekoloģisko ilgtspējību un atzīt, ka ES flotes vairs nedrīkst veikt pārzveju jaunattīstības valstu ūdeņos. Diemžēl ziņojumā ir paustas arī mazāk konstruktīvas idejas, piemēram, atteikšanās apstiprināt subsīdiju postošo ietekmi. Šajā ziņojums tiek arī apgalvots, ka KZP ir galvenā ES politika, bet vides un attīstības politikas jomas ir tai pakārtotas. Tieši šī „par katru cenu saglabāt zivsaimniecības nozari” attieksme ir novedusi pie jūras ekosistēmu un no tām atkarīgo zivsaimniecības kopienu iznīcības.

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. – (DE) Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupas (FDP) Vācijas locekļi par diviem punktiem balsoja atšķirīgi no pārējās grupas. Pirmais punkts attiecas uz Zaļo grupas/Eiropas Brīvās alianses iesniegto 3. grozījumu. FDP locekļi balsoja pret, jo radikāla zivsaimniecības politikas decentralizācija, kas ierosināta šajā priekšlikumā, piešķirot vairāk pilnvaru un atbildības dalībvalstīm un vietējiem lēmumu pieņēmējiem, nav savienojama ar Eiropas kopējo zivsaimniecības politiku. Patiesībā mērķis ir atrast kopīgus progresīvus risinājumus ES līmenī. FDP locekļi atbalstīja 33. grozījumu, jo tas atbalsta svarīgo relatīvās stabilitātes principu, kas ir svarīgi Vācijai. Tas attiecas uz pamatojumu kvotu piešķiršanai.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas zivsaimniecības nozare kuģo nemierīgos ūdeņos: zivju krājumi strauji sarūk, 400 000 Eiropas zvejnieku un viņu ģimenes uztraucas par savu nākotni un interesējas par kopējās zivsaimniecības politikas (KLP) efektivitāti, kas līdz šim viņiem ir nodrošinājusi drošības tīklu.

Ņemot vērā noteiktās strukturālās problēmas, proti, pārzveju, nepietiekamos ieguldījumus, zvejas flotes jaudas pārpalikumu un atkritumus (cik tonnas zivju katru dienu tiek izmestas atpakaļ jūrā, jo tās nav derīgas lietošanai pārtikā?), KZP reformai ir jābūt galvenajai prioritātei. Skaidrs, ka visās reformās jāņem vērā dažādu zvejas apgabalu specifiskās īpatnības un par katru cenu jāizvairās no visiem vienādi piemērojama pārvaldības modeļa. Gaskoņas līcī izmantotās zvejas metodes un kuģi ļoti atšķiras no tām metodēm un kuģiem, ko izmanto Ziemeļjūrā. Tādēļ būtiska ir Komisijas ierosinātā reforma, kuras pamatā ir reģionalizācija un kuru Parlaments šopēcpusdien pieņēma.

Atbildīgā politikā jāņem vērā arī tā realitāte, ko atspoguļo rādītāji: ES daļa pasaules zivju produktu ražošanā ir 4,5 %, un tā netiecas kļūt par „milzi” šajā nozarē. Tas ir tikai vēl viens iemesls, kāpēc mums ir jādod priekšroka maza apjoma, novatoriskai un ilgtspējīgai zvejniecībai.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Komisijas Zaļā grāmata par šo jautājumu pauž nosodošu apsūdzību, un tajā ir godīgi atzīts, ka kopējā zivsaimniecības politika nav darbojusies. Gluži pretēji, tā ir izraisījusi virkni problēmu, kurām joprojām ir ekonomiska, sociāla un ekoloģiska ietekme. Tikai pirms divām nedēļām Parlaments nobalsoja par zilo tunzivju starptautiskās tirdzniecības atlikšanu to kritiski mazo krājumu dēļ — šī situācija ir vēl viens apliecinājums tam, ka mūsu pašreizējie zvejniecības apjomi nav ilgstpējīgi un ka tiem ir nopietnas sekas attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un zvejniecības nozari. Mums ir jāatzīst, ka nepieciešama jauna pieeja. Decentralizēta politika, atvēlot lielākus līdzekļus, dažādiem reģioniem ļaus pielāgoties un reaģēt uz apstākļiem attiecīgajos reģionos — iepriekšējā hierarhiski organizētā politika neļāva to darīt. Tai būtu jāpanāk labāka krājumu pārvaldība un pozitīvi jāiespaido jūras vide. Es pilnīgi atbalstu Komisijas apņemšanos īstenot visaptverošu un pamatīgu reformu, kura ir guvusi Zivsaimniecības komitejas pienācīgu atbalstu. Ir būtiski rīkoties, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība īsteno patiesi ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku, lai ilgtermiņā aizsargātu krājumus, vidi un Eiropas darbavietas.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju ierosinātos grozījumus veikt tādas izmaiņas kopējā zivsaimniecības politikā, kas ļaus izbeigt dažus pašlaik pastāvošos izkropļojumus.

Īpašus izkropļojumus rada jebkāda finansējuma palielināšana flotu atjaunošanai vai centralizēta zivju cenu noteikšana, kas ļauj palielināt subsīdiju izmantošanu.

Zvejniekus Apvienotajā Karalistē, jo īpaši tos, kas zvejo dienvidu krastā, izmantojot kuģus, kuru garums nepārsniedz 10 metrus, bieži negatīvi ietekmē nelīdzsvarotās kvotas un subsīdijas citu valstu flotēm. Heistingsas un Rajas vēlēšanu apgabala deputāts Mike Foster ir pievērsis manu uzmanību tam, ka nepieciešams, lai Jūras zvejniecības aģentūra un Komisija pārtrauktu diskriminējošu un izkropļojošu praksi, jo īpaši mencu zvejniecībā gar Apvienotās Karalistes dienvidu krastu un īpaši viņa Heistingsas un Rajas vēlēšanu apgabalā, kuru mēs abi pārstāvam.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es atturējos no balsošanas par ziņojumu par kopējo zivsaimniecības politiku, jo tajā ir ietverti pārāk daudzi punkti, kuri ir pretrunā ne tikai citiem šā ziņojuma punktiem, bet arī manai politiskai perspektīvai attiecībā uz Eiropas zivsaimniecības politiku. No vienas puses, ziņojumā pateikts, ka Eiropas zvejas flotes vairs nedrīkst veikt pārzveju attīstības valstu ūdeņos, bet, no otras puses, tajā pateikts, ka kopējai zivsaimniecības politikai visos gadījumos ir lielāka prioritāte nekā vides un attīstības politikai. Šī nostāja nepārprotami atšķiras no Lisabonas līguma, kura 208. pantā ir noteikts, ka mūsu ārpolitika nedrīkst apdraudēt nabadzīgo valstu attīstības mērķus. Parlamenta ierosinātā politika pavisam noteikti atbalsta Eiropas intereses, bet ārpus Eiropas ūdeņiem Eiropa aizstāv tikai pati savas zvejas flotes, nevis vietējos zivju krājumus un vietējos zvejniekus. Tāpēc Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa atturējās. Turklāt, lai gan ziņojumā ir atzīts, ka pastāv nopietna pārzvejas problēma un ka zivsaimniecības politikas galvenajam mērķim ir jābūt ilgtspējai, tajā netiek atzīts, ka šīs problēmas pamatā ir subsīdiju un kvotu sistēma. Tādēļ mēs atturējāmies.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ziņojumā par Zaļo grāmatu „Kopējās zivsaimniecības politikas reforma”, ko mēs šodien pieņēmām, ir pārskatīti šīs politikas ekonomiskie, sociālie un vides aspekti, lai noteiktu jaunu pieeju to problēmu atrisināšanai, kuras joprojām pastāv šajā nozarē. Es vēlos atkārtoti uzsvērt, ka šajā reformā ir būtiskas tādas prioritātes kā efektīvāka zvejas resursu pārvaldība un finanšu atbalsta stratēģija tiem, kuri strādā šajā nozarē, vienlaikus garantējot šīs nozares ilgtspēju, kam nepieciešama zivju sugu saglabāšana, un šie jautājumi ir jāīsteno reģionālā līmenī. Šajā dokumentā tiek prasītas reformas, kuras jāveic zivsaimniecības nozarē un kuras ir ārkārtīgi svarīgas attālākajos reģionos, jo īpaši Madeirā, kur zvejniecībai ir ļoti liela nozīme attīstībā un vietējo iedzīvotāju dzīvē.

Es vēlos vēlreiz atkārtot šajā ziņojumā paustās domas saistībā ar dažādu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieku aktīvāku līdzdalību šīs politikas īstenošanā un tehniskajiem pasākumiem, kas jāveic zivsaimniecības nozarē. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu, kas iezīmē jauna posma sākumu Eiropas kopējā zivsaimniecības politikā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret Patrão Neves kundzes ziņojumu, jo tajā ir noraidīti grozījumi, kuru nolūks ir panākt līdzsvaru starp interesēm vides jomā un mazu zivsaimniecības uzņēmumu saglabāšanu.

Man arī ir žēl, ka tika noraidīti tie grozījumi, kuros bija izvirzīta prasība pēc padziļināta dialoga ar zvejniekiem, pirms tiek īstenota šī reforma.

Šajos apstākļos es nesaskatu iespēju sākt reformu, kas būtu pieņemama zvejniekiem un kas nodrošinātu, ka tiek izdarīts viss nepieciešamais, lai saglabātu tādu kopējo zivsaimniecības politiku, kura ir šā vārda cienīga.

  Priekšsēdētājs. – Šīs sēdes protokols nākamās sēdes sākumā tiks iesniegts Parlamenta apstiprināšanai. Ja nebūs iebildumu, es nekavējoties nodošu šodienas sēdē pieņemtos priekšlikumus tām personām un aģentūrām, kurām tie ir adresēti.

(1) 3. grozījums, ko ECR grupas vārdā Marina Yannakoudakis iesniedza 9. punktam (jaunam): „uzsver, ka abortu nedrīkst izmantot kā ģimenes plānošanas metodi un ka ir jāparedz procedūra, kas noteiktu cilvēcīgu izturēšanos un konsultēšanu tām sievietēm, kuras vēlas veikt abortu.”