Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 8. marts - Strasbūra

18. Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) izveide (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Sharon Bowles jautājums Komisijai par vienoto eiro maksājumu telpu (SEPA), uz kuru jāatbild mutiski (O-0027/2010).

  Sharon Bowles, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Mans priekšgājējs kā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājs iesniedza rezolūciju par SEPA šajā plenārsēžu zālē 2009. gada 12. martā. Nekas daudz nav mainījies, un tagad — 2010. gada martā — es iesniedzu savu rezolūciju. Vai drīkstu norādīt, ka mēs patiešām gaidām, ka tiks panākta kāda virzība pirms 2011. gada marta īdām.

Komisija ir veikusi darbu pie 2009. gada SEPA ceļa kartes. Mēs piekrītam sešās prioritārajās jomās norādītajām darbībām, taču Komisijas pašas veiktajā aptaujā liels vairākums respondentu teica, ka ir nepieciešams noteikt beigu datumu, lai stimulētu tos, kas kavējas. Tie ir Komisijas pašas vārdi. Ar šo viss ir pateikts skaidrāk par skaidru, un mēs ierosinām par saistošo beigu datumu noteikt, vēlākais, 2012. gada 31. decembri.

Mēs dzīvojam laikos, kad pieaug pārrobežu pirkumu un līgumu skaits. Kopēju standartu esamība šiem pārrobežu maksājumiem, kredītpārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem ir vienotā tirgus veselības un izaugsmes svarīga sastāvdaļa. Patērētājiem ir daudz labāk, ja tiem nav jāpārbauda, vai valstu regulējumi atšķiras, vai ja viņiem nav jākļūdās šādu atšķirīgu regulējumu gadījumā.

Tāpēc patērētāju attieksme pret šo projektu nav negatīva, taču viņiem ir nepieciešama drošība, un ir pamats uztraukumam, ja tiešo debetu pilnvarojuma pārvaldība un pārbaude nav pietiekami nodrošināta. Maksājumu sistēmas ir viena trešdaļa no banku ekspluatācijas izdevumiem, tādēļ bankas ir ieinteresētas iegūt SEPA tiesības, taču tās nevar uzstādīt savus noteikumus. Eiropas Maksājumu padomei ir jāatzīst, ka patērētājus satrauc krāpšana un uzticības izmantošana, kā arī jautājums par to, kas rūpējas par viņu drošību. Daži darījumu cilvēki var nepamanīt kādu jaunu darījumu, jo īpaši tad, ja tā summa nav nekas neparasts. Tādēļ patērētājam ir jābūt iespējām nodrošināt papildu drošību tiešo debetu izveidei. Nepietiek ar apgalvojumu, ka bankas novērsīs jebkuru krāpšanas mēģinājumu. Bankas nav novērsušas viltoto čeku praksi. Piemēram, Francijā ir bijušas problēmas, ka tiek viltoti bankai uzrādītu čeku aizmugures apliecinājumi par iemaksām trešās puses kontā. Tas ir noticis četrus gadus pēc tam, kad Apvienotās Karalistes Finanšu pakalpojumu birojs šo nepilnību novērsa. Nepietiek ar to, ka šādas problēmas tiek risinātas ar papildus iespēju vai pakalpojumu piedāvājumu sniegšanu, kas visus neaizsargā. Tas ir krāpnieka rūpals. Nepietiek ar to, ka katra valsts atsevišķi veic kādus pasākumus. Tas ir pārrobežu krāpnieka rūpals.

Tādēļ, Komisāra kungs, mēs vēlamies, lai jūs esat stingrs, novēršat šīs problēmas un nākat klajā ar risinājumiem SEPA tiešajiem debetiem līdz 2010. gada 30. septembrim.

Šogad vajadzētu būt ievērojamam SEPA izmantošanas pieaugumam no valsts varas iestāžu puses, tādēļ ir īstais brīdis virzīties uz priekšu, jo īpaši aicinot piedalīties aptaujās tās dalībvalstis, kurām nav šādu plānu. Mēs arī aicinām tās dalībvalstis vai to dalībvalsti, kas nav atrisinājusi problēmu saistībā ar esošo tiešo debetu mandātu tiesiskās likumības turpināšanu, tai pievērsties un to atrisināt. Varbūt otrs galvenais klupšanas akmens ir daudzpusējas savstarpējās apmaiņas maksa karšu maksājumiem, un atkal — tas ir jāatrisina tā, lai tas saskanētu ar konkurences politiku.

Šie ir svarīgi jautājumi, un, Komisāra kungs, mēs sakām, ka ir pienācis brīdis, kad ir jābūt stingram un jānosaka beigu termiņš, lai mēs varam veiksmīgi pāriet uz SEPA un patiešām iedarbināt šo projektu, kas ir tik nozīmīgs vienotajam tirgum.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Priecājos jūs atkal redzēt, un es vēlētos sākt ar to, ko nupat teica Bowles kundze, proti, ka patērētājiem ir nepieciešama drošība. Tas saskan ar to mērķi, ko es paudu savas noklausīšanās laikā šajā Parlamentā — ka patērētājiem ir jāatgūst iekšējais tirgus ar konkrētu projektu palīdzību. Viens no šiem projektiem ir vienotā eiro maksājumu telpa (SEPA). Tas ir sarežģīts projekts, taču tā mērķis — vienkārši finanšu pārvedumi Eiropā — pamato mūsu darbu.

Bowles kundze, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties Parlamentam par atbalstu SEPA, kā arī sniegt konkrētas atbildes uz Bowles jaunkundzes minētajiem pieciem jautājumiem, kuri precīzi norāda uz problēmām, kas mums ir jārisina. Vēlos atzīmēt arī veiktos sagatavošanās darbus un Berès kundzes, kā arī Gauzès kunga ārkārtīgi pozitīvajiem un interesantajiem ziņojumiem attiecībā uz SEPA jautājumiem.

Taisnība, Bowles kundze, ka beigu termiņš varētu dot SEPA projektam kādu stimulu. Tā es uzskatu. Beigu datumam patiešām būtu vairāki pozitīvi efekti. Tas padarītu skaidrāku tiesisko pozīciju, ļautu plānot nepieciešamos ieguldījumus, un izbeigtu divu maksāšanas sistēmu — nacionālo un Eiropas — vienlaicīgu pastāvēšanu, kas rada nevajadzīgus izdevumus.

Beigu termiņa noteikšanai nepieciešami tiesību akti. Mans personāls šobrīd analizē dažādas iespējas, un to analīzei būtu jābūt pabeigtai nākamajā pavasarī. Uz tās pamata mēs lemsim par efektīvāko rīcības plānu. Es varu jums apstiprināt, ka tas būs balstīts uz tiesību aktiem.

Šobrīd, marta sākumā, ir vēl patiešām pāragri paziņot šo beigu termiņu. Es esmu atzīmējis jūsu ierosinājumu par 2012. gadu, Bowles kundze, un es to paturēšu prātā. Lai vai kā, mums būs jānodrošina darījumu veicējiem pārejas periods, piemēram, 12 mēneši pārvedumiem un vismaz 24 mēneši naudas izņemšanai. Vēl viena tiesību akta iniciatīvas priekšrocība varētu būt, ka tiek risināti daži no jūsu rezolūcijā ietvertajiem un Ekonomikas un finanšu lietu padomes norādītajiem jautājumiem, lai uzlabotu SEPA produktu kvalitāti lietotājiem.

Mans otrais arguments, Bowles kundze, ir tāds, ka mums ir nepieciešami paskaidrojumi attiecībā uz daudzpusējas savstarpējās apmaiņas maksu. Tas ir svarīgs jautājums finansējumam un līdz ar to arī SEPA karšu un naudas izņemšanas attīstībai. 2009. gada beigās Komisija publicēja diskusiju dokumentu, kas ietvēra jaunus datus, kā arī dažāda veida lietotāju viedokļus par šo jautājumu. Mēs pieskarsimies šīs publiskās konsultācijas rezultātiem pēc brīža. Šis jautājums, protams, ir jāanalizē, balstoties uz tā savietojamību ar konkurences politiku, par kuru atbild mans kolēģis Almunia kungs.

Taču es vēlētos izteikt dažus komentārus. Pastāv īstermiņa pārejas sistēma naudas izņemšanai līdz 2012. gada novembrim, kas ļauj noteikt daudzpusējas savstarpējās apmaiņas maksu līdz 8,8 % pārrobežu darījumiem. Tomēr es norādu, ka vairāk nekā 70 % naudas izņemšanas gadījumu Eiropā šobrīd tiek veikti, nenosakot darījumam nekādu daudzpusējas savstarpējās apmaiņas maksu. Tādēļ daudzpusējas savstarpējās apmaiņas maksa nešķiet vienīgais finanšu mehānisms, un pat ne pats efektīvākais.

Attiecībā uz kartēm, kā Jūs zināt, Komisija ir pieņēmusi lēmumu pret MasterCard pārrobežu daudzpusējas savstarpējās apmaiņas maksu noteikšanu. Mēs to pašu izdarījām attiecībā uz Visa kartēm. Procedūra attiecībā uz MasterCard tiek pārsūdzēta Eiropas tiesā. Šīs procedūras ietvaros, un konkrēti — attiecībā uz šo maksu līmeni un veidu Eiropas Komisija jau ir precizējusi spēles noteikumus. Tiesas galīgajam spriedumam vajadzētu nodrošināt tam stingrāku juridisko pamatu.

Treškārt, kā man bija iespēja pieminēt noklausīšanās laikā, es atbalstu Eiropas iniciatīvu attiecībā uz kartēm. Virkne iniciatīvu tiek veidotas privātajā sektorā, piemēram, Monnet projekts, PayFair un Eiropas Maksājumu shēmu alianse. Bowles kundze, dāmas un kungi! Es drīz tikšos ar galvenajiem spēlētājiem šajā tirgū, lai kopīgi izvērtētu viņu vēlmi virzīties uz priekšu un varbūt saskaņot iniciatīvas un noteikt rīcības plānu. Tajā pašā laikā Komisija no konkurences regulējuma viedokļa analizēs karšu sistēmu argumentus, kas sniegti, lai pamatotu to finansēšanas sistēmu.

Ceturtais arguments attiecas uz pārvaldības nākotni. Kā jau jūs zināt, SEPA nav ieguvēja no Viseiropas pārvaldības sistēmas. Tāpēc ir bijusi kopīga iniciatīva ar Eiropas Centrālo banku, lai radītu SEPA padomi, kurā ir noteikts skaits maksājumu industrijas augsta līmeņa pārstāvju, kā arī lietotāji. Mērķis nav lēmumu pieņemšana, bet gan dialoga veicināšana, lai nodrošinātu pienācīgu SEPA projekta ieviešanu. Pirmā sanāksme notiks pavasarī.

Bowles kundze, dāmas un kungi! Es pats personīgi informēšu Parlamentu par SEPA padomes darbu, un jo īpaši reizēs, kad uzstāšos Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Mans pēdējais arguments attiecas uz lietotāju interešu ievērošanu — tēmu, kuru Jūs, Bowles kundze, pieminējāt. Diemžēl jāsaka, ka banku maksājumu industrija nereti, šķiet, nevēlas atzīt lietotāju bažas. Eiropas Maksājumu padomes vadības veidu var uzlabot, un tas veicinātu atklātību un lietotāju problēmu atzīšanu. SEPA padome kalpos par labu pamatu, lai ietu šādu uzlabojumu virzienā.

Es arī plānoju realizēt tiešāku rīcību attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, un jo īpaši attiecībā uz nepieciešamajiem uzlabojumiem naudas izņemšanas sistēmā. Komisija un Eiropas Centrālā banka vistuvākajā laikā iesniegs Eiropas Maksājumu padomei prasību paredzēt noteiktas izmaiņas attiecībā uz patērētāju problēmām. Es nevaru izslēgt iespēju, ka Komisija var veikt pasākumus, ja tā pamanīs kādus šķēršļus, kas to neļauj darīt, lai patērētāju raizes tiktu ņemtas vērā.

Priekšsēdētāja kungs, Bowles kundze, dāmas un kungi! Būsiet jau sapratuši, ka es esmu apņēmies rīkoties un panākt, ka SEPA darbojas, kā es jums teicu janvārī. Es, protams, paļaušos uz šī Parlamenta atbalstu un uz jūsu apņēmību veikt šos uzlabojumus.

  Jean-Paul Gauzès, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es neapšaubu jūsu apņēmību, un ar saviem nupat izteiktajiem komentāriem jūs jau esat atbildējis uz lielāko daļu šīs rezolūcijas radīto jautājumu, kurus mēs grasījāmies uzdot.

Es tikai atgādināšu, ka lietu sarežģī tas, ka vienotā eiro maksājumu telpa (SEPA) ir maksājumu iestāžu, jo īpaši banku, iniciatīva. Turklāt maksājumu pakalpojumu direktīva, par kuru man bija tas gods sagatavot ziņojumu, tika īpaši izstrādāta, lai ļautu mums identificēt un regulēt tos juridiskos instrumentus, kuri ir nepieciešami šīs Eiropas maksājumu sistēmas izveidei. Direktīvas mērķis ir arī uzlabot konkurenci maksājumu jomā, un II sadaļa paredz maksājumu iestāžu izveidi ar mērķi izbeigt banku monopolstāvokli.

Šis sarežģītais ievads daļēji izskaidro kavēšanos, taču, kā jūs teicāt, ir tiesa, ka maksājumu pakalpojumu iestādes, tas ir, bankas, ir izrādījušas zināmu nevēlēšanos īstenot šo mehānismu. Tam ir izskaidrojums — izmaksas. Esmu pārliecināts, ka jūs to jau zināt, tomēr došu ieskatu: Francijā, piemēram, SEPA ieviešanas izmaksas ir augstākas nekā pārejai uz eiro.

Pastāv arī apmaiņas maksu problēma, kuru noteikti vajadzētu risināt. Tam ir divi aspekti. Pirmkārt, kā jūs jau minējāt, ir jāievēro konkurences noteikumi, savukārt otrs vērā ņemamais aspekts ir tas, ka maksāšanas pakalpojumi ir maksājumu iestāžu komerciāla darbība, par kuru tādēļ pienākas taisnīgs atalgojums. Tiek nosodīta iespēja starpbanku ierobežojumus, kurus pamatoti uzskata par pārmērīgiem, noteikt vienpusēji, patvaļīgi un bez apspriešanās.

Komisāra kungs, mēs paļaujamies uz jums, ka vienota maksājumu tirgus izveidē gūtie panākumi ļaus jau tuvākajā nākotnē ieviest Eiropas instrumentus pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem.

  Udo Bullmann, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, vienotā eiro maksājumu telpa ir nozīmīgs, patiesībā pat visnozīmīgākais, Eiropas vienotā tirgus instruments. Tās īstenošanu mēs esam sākuši, pateicoties Gauzès kungam. Mana grupa to pilnībā atbalsta un vēlētos redzēt to darbojamies pareizi. Es neiebilstu pret pārejas termiņa noteikšanu, un man svarīgāk ir nevis tas, vai pārejai būs nepieciešami trīs, četri vai pieci mēneši, bet gan tas, lai šī sistēma patiešām darbotos.

Tas, vai tā darbosies, ir atkarīgs no diviem apstākļiem. Pirmkārt, aicinājums nozarei kļūt piemērotākai gala lietotāju vajadzībām. Mūsdienās mēs nevaram atļauties nekādas baumas, slepenu pretestību vai nostalģiju pēc vecās sistēmas. Tādēļ šai sistēmai ir jādarbojas pareizi, arī attiecībā pret tiem, kuriem tā būs jālieto.

Otrkārt, šai sistēmai, protams, ir jādarbojas arī ekonomikas labā. Šajā saistībā es vēlētos pieminēt kādu joprojām strīdīgu jautājumu, proti, kā tiks aprēķināti tiešā debeta maksājumi. Neliekas, ka ekonomika šobrīd spēj piedāvāt saprātīgu risinājumu. Joprojām ir aizķeršanās, joprojām ir neatbildēti jautājumi, un, ja ekonomika nespēj piedāvāt kopīgu modeli, kas darbotos visā Eiropas Savienībā, tad Komisijai, kā noteikts šajā rezolūcijas projektā, noteiktā laika periodā, teiksim, līdz gada beigām, jāpiedāvā konkrēts priekšlikums. Nevajadzētu būt tā, ka mēs nostājamies pret ekonomiku un pieprasām ievērot pārejas termiņu, taču neuzņemamies iniciatīvu novērst šķēršļus, ar kuriem maksāšanas pakalpojumu sniedzēji acīmredzot netiek galā paši. Lai visa šī sistēma strādātu, ir vajadzīga kopienas iniciatīva. Tāda ir mūsu nostāja diskusijā.

  Martin Ehrenhauser, pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu vārdā (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ir labi, ka mums ir eiro. Pretējā gadījumā mazas valstiņas, kā mana dzimtā Austrija, būtu izjutušas milzīgu spiedienu 2007. gada finanšu krīzes laikā.

Eiro monētas otra puse savukārt ir konsekvences trūkums un nepārskatāmība, un šajā saistībā, protams, ir daži jautājumi Komisijai. Pirmkārt, kurš ir atbildīgs par kontroles trūkumu eiro sistēmā? Otrkārt, kurš ir atbildīgs par to, ka jau agrāk netika konstatēts skaitļu viltojums Grieķijas budžetā? Treškārt, vai nav tā, ka, lai gan mēs te runājam par Grieķiju, patiesībā problēmas rada Spānija? Ceturtkārt, vai Eiropas Komisija var garantēt, ka Spānija neiesniegs viltotus budžeta aprēķinus, un ko tā dara lietas labā?

Es pieprasu skaidrību un pārskatāmību, bet galvenokārt to, lai attiecīgās personas tiktu sauktas pie atbildības. Tikai pēc tam, kad šie cilvēki tiks faktiski saukti pie atbildības, mēs varam garantēt, ka spēles noteikumi tiks beidzot konsekventi ievēroti.

  Markus Ferber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, iesākumam es vēlos teikt, ka ir pareizi, ka uz kopēju valūtu būtu attiecināmas kopējas procedūras. Ir pareizi apsvērt, kā šīs kopējās procedūras, kuras vēl nav ieviestas visā vienotajā eiro maksājumu telpā, varētu piemērot mazliet labāk.

No otras puses, es teikšu diezgan skaidri, ka dažos jautājumos mums noteikumi vēl ir jāpielabo. Es esmu no valsts, kurā tiešā debeta maksājumi ir ļoti izplatīta procedūra, kuras mērķis ir vienkāršot atsevišķu regulāro maksājumu apstrādi.

Procedūra, kura pašreiz ir paredzēta noteikumos, ir ļoti birokrātiska un ļoti sarežģīta, un tādēļ, komisāra kungs, es ļoti priecātos, ja attiecībā uz galīgo termiņu — ko mēs visi vēlamies — šis jautājums tiktu izskatīts vēlreiz. No vienas puses, nedrīkst būt nekāda krāpšanas riska — tā ir problēma pārrobežu sistēmās — bet no otras puses, ir jāsaglabā iespēja veikt vietējus debetmaksājumus, apmaksāt žurnālu abonementus un mobilo telefonu rēķinus, veikt apdrošināšanas maksājumus un tamlīdzīgi, izmantojot vienkāršu procedūru naudas pārskaitīšanai attiecīgajiem uzņēmumiem.

Tāds būtu mans lūgums, un mūsu rezolūcijas priekšlikumā par šo tēmu ir arī atbilstoša sadaļa, tādēļ mēs varam palīdzēt nodrošināt to, ka procedūras, kuras kādā dalībvalstī ir izrādījušās veiksmīgas, tiek saglabātas arī pēc vienotās eiro maksājumu telpas galīgās izveides.

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs laikam vienprātīgi vērtējam komisāra atbildes uz uzdoto jautājumu atzinīgi un pateicamies par tām. Tās ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta mērķiem.

Otrkārt, es vēlētos teikt, ka vienotajai eiro maksājumu telpai izvēlētā banku sektora pašregulēšanas metode nodrošina visu iestāžu pareizu darbību un to, ka ļoti īsā laikā SEPA ir pievienojušies vairāki simti banku. SEPA ir vienotā tirgus daļa; tā ir lielāka par eiro zonu, taču tā vēl nav pabeigta. Es stingri atbalstu konsekventa, juridiski saistoša galīgā termiņa noteikšanu, jo ceru, ka ar to mēs varēsim palielināt spiedienu risināt palikušās problēmas un ievērot juridiskās saistības sākt konsekventu sistēmas ieviešanu. Tas vēlreiz ļaus visām iesaistītajām pusēm uzskaitīt vēl veicamos darbus. Kopīgs termiņš ir būtisks faktors SEPA maksimāli ātrai un efektīvai ieviešanai, kā arī maksimālas piemērotības vienotajam tirgum nodrošināšanai.

  David Casa (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, SEPA ir slavējama iniciatīva, kura bez šaubām būs ļoti noderīga pārrobežu maksājumu efektivitātes uzlabošanā un eiro maksājumu atsevišķo valsts tirgu apvienošanai vienā kopējā tirgū, ļaujot cilvēkiem veikt elektroniskus eiro maksājumus jebkuram saņēmējam, kas atrodas SEPA, izmantojot vienu bankas kontu un vienotu maksāšanas instrumentu komplektu.

SEPA arī ļaus samazināt Eiropas ekonomikas kopējās izmaksas attiecībā uz kapitāla plūsmu vienotajā telpā, un pašreiz ietaupījums tiek lēsts 1–2 % apmērā no kopējā iekšzemes kopprodukta. Mums jāatceras, ka SEPA galīgais mērķis bija radīt patiesi kopēju maksājumu visi visā Eiropā, un ir skaidrs, ka šāda ambicioza mērķa sasniegšana nebūt nav viegla, jo īpaši, ja ņem vērā apgrūtinošo vajadzību rast kompromisus starp bieži pretrunīgajām Eiropas banku kopienas interesēm.

Ekonomiskā krīze ir tikai kavējusi SEPA standartu ieviešanu; šis process ir dārgs, un ir saprotams, ka bankām pēdējā laikā ir bijušas citas, svarīgākas prioritātes. Būtu jāveic pašreizējās situācijas analīze, un es uzskatu, ka būtu pēc iespējas drīzāk jāizveido reāls grafiks.

Kā mans kolēģis Karas kungs tikko teica, pašreiz ir svarīgi noteikt juridiski saistošu termiņu pārejai uz SEPA instrumentu izmantošanu. Ir nepieņemami, ka vēl tagad nav izveidots nekāds konkrēts plāns. Ierosinājums, ka paralēli SEPA standartiem būtu jāatļauj arī valstu iekšējie standarti, ir neefektīvs un neproduktīvs.

Tādēļ es aicinu komisāru un Komisiju ieviest skaidrību šajā jau tā trauslajā nozarē un nodrošināt, ka tiek beidzot noteikts juridiski saistošs termiņš pārejai uz SEPA instrumentiem.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Es vēlētos jūs informēt, ka mana valsts, Rumānija, īsteno dažus nozīmīgus pasākumus SEPA ieviešanai un pārejai uz to. Direktīva 64/2007/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū tika transponēta Rumānijas tiesību aktos 2009. gada oktobrī. Jau 2007. gadā Rumānijas Banku asociācija, Eiropas Maksājumu padomes locekle, uzņēmās atbalstošās organizācijas lomu dalībai SEPA shēmā. Pāreja uz SEPA kredītu pārveduma shēmu tiks faktiski pabeigta līdz ar eiro ieviešanu, jo pašreiz tikai piecas bankas plāno turpmāko triju gadu laikā pievienoties SEPA tiešā debeta maksājumu shēmai.

Valsts pārvaldei ir izšķiroša nozīme pārejā uz SEPA. Valsts iestādes, kā arī komunālo pakalpojumu sniedzēji, telekomunikāciju operatori un apdrošināšanas kompānijas var nodrošināt vajadzīgo pārsvaru, lai veicinātu pāreju uz SEPA. Rumānijas valsts finanšu ministrs ir paziņojis, ka Rumānija pievienosies SEPA shēmām pēc tam, kad tiks ieviests eiro.

Paldies par uzmanību.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem runātājiem par viņu ieguldījumu. Bowles kundzes sākotnējās runas laikā mani sevišķi pārsteidza tas, ka viss Parlaments izrādīja vienprātīgu atbalstu vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) ieviešanai, kā tas arī agrāk to bija uzskatāmi parādījis. Šo atbalstu apstiprina rezolūcijas priekšlikums. Šis projekts ilgst jau divus gadus, un es uzskatu, ka tagad tas jāīsteno. Es vēlreiz atkārtoju, ka mani pārsteidza vienprātība, kas nupat tika parādīta attiecībā uz nepieciešamību noteikt termiņu.

Tādēļ es apstiprinu savu apņemšanos noteikt šo termiņu. Lūdzu, dodiet man dažas nedēļas laika — domāju, ka tas tiks izmantots lietderīgi, — lai tiktos ar visiem svarīgākajiem banku sektora pārstāvjiem. Es īsi apspriedīšos ar viņiem par šo un citām ar SEPA pareizu ieviešanu saistītām tēmām un tad, kā Bowles kundze lūdza, ātri pieņemšu lēmumu.

SEPA būs veiksmīgs tikai tad, ja tas pilnībā apmierinās patērētāju un tās lietotāju vajadzības. Es runāju par uzņēmumiem, sevišķi mazajiem uzņēmumiem, patērētājiem un valstu pārvaldēm. Komisija cer, ka, ieviešot SEPA, tiks ņemtas vērā lietotāju bažas, un rīkosies, lai to nodrošinātu. Es vēlētos teikt Băsescu kundzei, ka pievērsīšu uzmanību arī tam, lai jauno dalībvalstu centieni — un es zinu, ka tādi pastāv gan jūsu valstī, gan citās, — tiktu pilnībā iekļauti SEPA projektā, un tas ir mūsu visu interesēs.

Noslēgumā es atzīstu, ka ir nepieciešama lielāka skaidrība attiecībā uz kartēm, ko es pieminēju manā uzklausīšanā. Arī šajā gadījumā man ir vajadzīgas pāris nedēļas, maksimums pāris mēneši, lai organizētu tikšanās un noskaidrotu galveno iesaistīto pušu nolūkus, kā arī lai noteiktu, cik lielā mērā tās ir gatavas saskaņot vai apvienot savus centienus attiecībā uz iespējamu kopēju Eiropas karšu sistēmas finanšu modeli. Konkurences pamatnoteikumi, kas regulēs šāda modeļa darbību, arī ir jautājums, par kuru man būs jārunā ar banku sektora galvenajiem pārstāvjiem.

Es vēlos pateikties jums, priekšsēdētāja kundze, dāmas un kungi, par konstruktīvo un centīgo atbalstu, ko jūs jau atkal esat izteikuši SEPA projektam. Eiropas Komisijas apņemšanās ir tikpat spēcīga.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2010. gada 10. martā, plkst. 12.00.