Debašu stenogramma

Otrdiena, 2010. gada 9. marts - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Anna Hedh (A7-0024/2010)

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Gadu gaitā Eiropas Savienības patērētāju aizsardzības politika ir ļoti attīstījusies un atspoguļo izmaiņas iedzīvotāju vajadzībās un vēlmēs. Galvenokārt sakarā ar strauju e-komercijas attīstību patēriņa tirgu pārrobežu dimensija Eiropas Savienībā ir būtiski pieaugusi, tāpēc patērētāju aizsardzība ir kļuvusi vēl svarīgāka, jo īpaši patērētāju aizsardzība augstā līmenī.

Manuprāt, stingrākai tirgus uzraudzībai un tiesību īstenošanas mehānismiem un to efektīvai un visaptverošai īstenošanai ir būtiska nozīme patērētāju uzticības palielināšanā. Tādēļ es atbalstīju ziņojuma pieņemšanu un tajā minētos grozījumu priekšlikumus.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es atbalstīju šo ziņojumu. Efektīvai patērētāju aizsardzības politikai vienotajā tirgū ir galvenā nozīme.

Mums ir nepieciešams reāls un labi funkcionējošs iekšējais tirgus ar augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kāds tas šodien diemžēl nav. Mums ir pieņemti tiesību akti, bet dalībvalstīs tie netiek pienācīgi izpildīti. Galvenais ir tas, ka mūsu patērētāji nejūtas droši, jo viņi nezina noteikumus un daudzos gadījumos kompensācijas mehānismi nedarbojas tā, kā vajadzētu.

Komisijai ir jāpastiprina centieni, lai dalībvalstis piemērotu direktīvas pareizi un lai iedzīvotāji būtu informēti par savām tiesībām un — pats galvenais — spētu izmantot šīs tiesības praksē.

Ziņojums: Cristian Silviu Buşoi (A7-0027/2010)

  Viktor Uspaskich (ALDE). – (LT) Referent, dāmas un kungi! Es noteikti piekrītu šai iniciatīvai. Jo īpaši es piekrītu SOLVIT tīkla stiprināšanai un tā darbības paplašināšanai. Nevajadzētu taupīt finanses, lai informāciju par šīs Eiropas struktūras darbību un iespējām izplatītu valstu plašsaziņas līdzekļos, internetā vai televīzijas programmās. Tomēr varu jums visiem teikt, ka pastāv dubultstandarti, tiesību akti netiek vienādi piemēroti un ir pat dažādi sodi par vienu un to pašu darbību. Paldies, tieši to es gribēju uzsvērt.

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par Buşoi kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka SOLVIT sniegtajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme, nodrošinot skaidru un pārredzamu saikni starp iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem.

SOLVIT ir izrādījies nozīmīgs instruments, lai atrisinātu to iedzīvotāju un uzņēmumu problēmas, kuri vēlas pilnīgi izmantot iespējas, ko piedāvā iekšējais tirgus. Daudzu Eiropas Savienības valstu tiesību aktos joprojām ir šķēršļi, kas jānovērš. Tādēļ es uzskatu, ka mums vajadzētu atbalstīt papildu līdzekļu piešķiršanu, papildu speciālistu pieņemšanu darbā un šo pakalpojumu pārredzamības uzlabošanu, tostarp vietējo pašvaldību līmenī, kur tas varētu būt ļoti noderīgi.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Kā ēnu referente es vēlētos pateikties visiem deputātiem par to, ka mūsu ziņojumu par SOLVIT tīklu Parlaments ir pieņēmis ar šādu absolūtu balsu vairākumu. Tas ir nepārprotams signāls Padomei un Komisijai nopietni ņemt vērā mūsu ieteikumus, kam būtu jānodrošina, ka pilsoņi un uzņēmēji labāk izmantotu šo noderīgo instrumentu. Tiek prasīts tikai tas, lai uzņēmēji un iedzīvotāji faktiski zinātu par šo instrumentu. Es gribētu ticēt, ka nākamajā gadā Komisija iesniegs Parlamentam pilnvērtīgu gada pārskatu, no kura sabiedrība uzzinās par sūdzībām par tiesību neievērošanu, ko citādi vajadzētu garantēt Eiropas tiesību aktiem.

Ziņojums: Bairbre de Brún (A7-0082/2009)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos sniegt pamatojumu par savu balsojumu par Bairbre de Brun ziņojumu. Liels paldies par šā dokumenta sagatavošanu. Prasību noteikšana attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu nozīmē, ka mēs ne tikai aizsargājam dzīvniekus, bet ka mēs galvenokārt rūpējamies par cilvēku drošību un veselību. Es vēlētos izteikt atbalstu pasākumiem, kas paredzēti, lai pagarinātu pārejas režīmu un tā rezultātā izbeigtu problēmas ar trakumsērgu Eiropas Savienībā. Protams, mums ir jābūt uzmanīgiem un saprātīgiem jautājumā par lolojumdzīvnieku brīvu plūsmu Eiropas Savienībā un būtu jāņem vērā arī pētniecības institūtu ekspertu atzinumi.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es balsoju par pārejas perioda pagarinājumu, kura laikā dažas valstis var piemērot izņēmumus, jo šīs valstis ir apņēmušās turpmāk nepiemērot vēl plašākus atbrīvojumus attiecībā uz veterinārajiem nosacījumiem. Man ir saprotamas Īrijas, Maltas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes bažas, jo tām ir stingrākas prasības dokumentācijai attiecībā uz lolojumdzīvnieku ceļošanu kopā ar to īpašniekiem uz viņu mītnes zemi. Galvenie riski ir trakumsērga, ehinokokoze un slimības, ko pārnēsā ērces. Jāsaka, ka, protams, nekonsekvence, kad dažām valstīm ir atļauts pārejas periods, mums ir turpmāk jānovērš un ka ir būtiski, lai mēs rīkotos kopīgi un mūsu tiesību akti būtu saskaņoti.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, no vienas puses, es varu saprast, ka atsevišķu dalībvalstu interesēs ir pieprasīt īpašā režīma pagarinājumu attiecībā uz lolojumdzīvnieku ievešanu. No otras puses, tomēr mums vienmēr jābūt uzmanīgiem, lai nodrošinātu, ka izdevumi ir proporcionāli ieguvumiem. Šajā gadījumā mēs neesam to spējuši pietiekošā mērā. Šis ir iemesls, kāpēc es no balsošanas atturējos. Mums ir vajadzīga, no vienas puses, pietiekami efektīva ārējā aizsardzība attiecībā uz dzīvnieku ievešanu Eiropas Savienībā, bet, no otras puses, arī aizvien plašāka tiesību saskaņošana Eiropas Savienībā, jo tas ir arī patērētāju interesēs, kuriem daži noteikumi var būt diezgan mulsinoši, ja dzīvnieku ievešanas nosacījumi A valstī atšķiras no nosacījumiem B valstī.

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret priekšlikumu galvenokārt tāpēc, ka esmu no Apvienotās Karalistes. Es domāju, ka mums jau ir pieņemti labi tiesību akti, lai risinātu šo jautājumu, un mēs negribam, lai trakumsērgas draudi skartu mūsu salu.

Esmu diezgan apmulsusi arī par to, kāpēc šis priekšlikums attiecas tikai uz suņiem, kaķiem un baltajiem seskiem, un es arī gribētu norādīt, ka kāds Kliedzošais Lords Sačs šādu priekšlikumu ierosināja jau pirms 25 gadiem un šodien viņš droši vien ļoti apmierināts noraugās lejup.

Bet daudzi no maniem vēlētājiem Rietummidlendā, Apvienotā Karalistē, nodomās, ka liela daļa šā Parlamenta politikas ir Monstru murgaini vājprātīgās partijas politika.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, ir prieks jūs atkal redzēt vadībā.

Mēs laiku pa laikam saņemam Komisijas ziņojumus, ka ES dara pietiekami daudz. Tai vajadzētu darīt mazāk, bet labāk un koncentrēties uz patiesi lielām lietām.

Un tad mums ir visi šie priekšlikumi par tādām lietām kā, piemēram, kādus dzīvniekus un uz kurieni mums ir atļauts vest. Manuprāt, šeit ir jautājums par samērīgumu, vai ne? Valstīs vietējie apstākļi ir atšķirīgi. Mūsu valsts ir sala bez zemes robežām un mēs lieliski spējam panākt saprātīgus, samērīgus divpusējus vai daudzpusējus savstarpējos nolīgumus.

Vai mēs patiesi domājam, ka mums būtu labāk, ja jaunu administratīvo birokrātiju radītu tie paši ģēniji, kuri ieviesa kopējo lauksaimniecības politiku, kopējo zivsaimniecības politiku, neauditētus budžetus un visu pārējo iegūto ES tiesību aparātu? Protams, šo lietu varētu atstāt dalībvalstu ziņā.

Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0015/2010)

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Šengenas zonas mērķis ir pārvietošanās brīvība. Ir neloģiski, ka daudziem ilgtermiņa vīzu turētājiem ir ievērojami mazāk brīvības pārvietoties Šengenas zonā nekā tiem, kam ir īstermiņa vīzas. ES Vīzu kodeksam jāstājas spēkā mēneša laikā, lai gan, kā liecina to pasākumu analīze, kurus dalībvalstis veic attiecībā uz ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, spēkā ir dažādas versijas un īstenošanas veidi, kā rezultātā tiek pārkāptas pilsoņu pamattiesības.

Ar Komisijas priekšlikumu palīdzību varētu izvairīties no praktiskām problēmām un kavēšanās attiecībā uz uzturēšanās atļauju piešķiršanu, kas — kā jau minēju — līdz šim ir vērojams daudzās dalībvalstīs. Tas ir ļoti steidzams jautājums: Vīzu kodeksam jāstājas spēkā ļoti drīz, un es atbalstu ziņojumā izvirzītos priekšlikumus.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es atbalstīju šo regulu, kas personām, kurām ir ilgtermiņa vīzas, atvieglos pārvietošanos Šengenas zonā. Ir loģiski, ka studentiem, zinātniekiem un uzņēmējiem no trešām valstīm ir tiesības pārvietoties visā ES, ja tie ir ieguvuši vīzu jebkurā dalībvalstī.

Tomēr es vēlētos vēlreiz vērsties pie citām valstīm, lai demonstrētu solidaritāti ar Čehiju, kas veltīgi cīnās pret vīzu prasības ieviešanu Kanādā. Tas veido vēl nebijušas atšķirības starp Eiropas Savienības pilsoņiem. Kanāda pašlaik apsver vīzu ieviešanu citām valstīm, piemēram, Ungārijai, un mēs nevaram to pieņemt, neko nedarot. Šeit vainojami pārāk dāsnie un tāpēc vilinošie nosacījumi patvēruma meklētājiem. Tie burtiski provocē sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Kanāda ir apsolījusi tos grozīt, taču neko nedara. Es vēlētos atvainoties par atkārtotu iespējas izmantošanu, lai pievērstu uzmanību šim jautājumam.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Kā mēs dzirdējām debatēs, priekšlikuma mērķis ir atvieglot ceļošanu Eiropas Savienības teritorijā trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir ilgtermiņa uzturēšanās D vīza, ko izsniegusi kāda no dalībvalstīm. Tā varētu nodrošināt risinājumu situācijās, ja kāda iemesla dēļ dažas dalībvalstis nespēj vai nevēlas laikus izsniegt uzturēšanās atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem vai ja tās neatbilstoši piemēro Šengenas noteikumos paredzēto juridisko pamatu. Ungārijas Fidesz delegācija atturējās no galīgās balsošanas par šo likumu, jo līdz šim Ungārija ir spējusi pareizi transponēt tiesību aktus, problēmu nav bijis, un, izmantojot iespējas, ko sniedz Šengenas līgums, mums bija iespēja noteikt to efektīvāk. Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka ungāru minoritātes, kuras dzīvo kā trešo valstu valstspiederīgie Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, ir ieinteresētas likumīgi dzīvot ES dalībvalsts teritorijā bez pārmērīga administratīvā sloga. Tādēļ nepieciešami likumi gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī, kuri nav pretrunā viens otram, bet stiprina mūsu mērķus.

Ziņojums: Sophia in ’t Veld (A7-0025/2010)

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, šajā ziņojumā ir daudz labu lietu, bet es vienkārši nevaru atbalstīt 35. punktu, kurā tiek aicināts ieviest kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB).

Viena no lietām, ko mums pastāstīja par KKUINB, ir tāda, ka tā būs efektīvāka un ka tā vienkāršos lietas. Bet, ņemot vērā to, kā ir pašlaik, kad uzņēmumi var to izmantot vai atteikties no tās, galu galā pašreizējo 27 vietā mums būs 28 nodokļu bāzes, un tā nav vienkāršošana.

Arī tas, kā šī bāze ir ierosināta pašlaik, KKUINB varētu nozīmēt Eiropas peļņas pārdali visā ES, tādējādi, piemēram, mana valsts, Īrija, kura lielu daļu saražotā eksportē, tiktu sodīta, jo peļņa, protams, nonāktu pārdošanas vietā. Tas šķiet nedaudz dīvaini, jo ES pamatā ir brīva preču kustība, tādēļ mēs galu galā, izmantojot KKUINB, sodītu eksportētājvalstis.

Visbeidzot es arī uzskatu, ka tās ieviešana kaitētu Eiropas spējai piesaistīt tiešās ārvalstu investīcijas, jo noteikumi neattiektos uz dalībvalsti, kurā tie atrastos, bet ar atsauci uz sarežģītu formulu, to varētu aprēķināt tikai retrospektīvi, tāpēc es uzskatu, ka tā noteikti kaitētu mūsu spējai piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus.

Ziņojums: Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein (A7-0084/2009)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, sākumā es vēlētos pateikties savai kolēģei par šā ziņojuma sagatavošanu, kas ir būtisks ekonomiskajai izaugsmei. Es pilnīgi atbalstu autores novērojumus un piezīmes par Kopienas tiesību aktu ieviešanu un izpildi dalībvalstīs. Efektīvi funkcionējošs vienotais iekšējais tirgus ir stabilas ekonomikas neaizstājams faktors, un tas ir ļoti nepieciešams krīzes laikā. Tirgus iespēju efektīva izmantošana ir atkarīga no efektīvas sadarbības starp iestādēm valstu un Eiropas līmenī. Administratīvā sloga samazināšanas, efektīvas saziņas starp attiecīgajām iestādēm, procedūru vienkāršošanas un tiesību aktu saskaņošanas rezultātā direktīvas tiks transponētas dalībvalstīs ātri un efektīvi. Turklāt pašreizējo datu publicēšana un efektīva iedzīvotāju un uzņēmēju informēšana par viņu tiesībām un tirgus situāciju palīdzēs uzlabot tirgus darbību un uzlabos šo darbības principu pārredzamību, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

  Viktor Uspaskich (ALDE). – (LT) Priekšsēdētājas kundze, referent, dāmas un kungi! Es piekrītu šai iniciatīvai un ticu, ka tā var palīdzēt cilvēkiem un uzņēmumiem valsts līmenī. Tomēr es šaubos, vai bez skaidras un stingri regulētas iekšējā tirgus situācijas uzraudzības un tiesību sistēmas būs iespējams glābt šos tirgus dalībniekus neatkarīgi no to lieluma un izmantotajiem pakalpojumiem. Stingri sodi jānosaka, ja analīžu rezultāti nepārprotami liecina par pārkāpumu. Pilnīgi jāievēro prakse, izmeklējot sūdzības starptautiskā līmenī un lai noteiktu kritērijus. Diemžēl bēdīgā statistika manā valstī rāda, ka astoņās no desmit starptautiskajām lietām, kurās pašlaik notiek izmeklēšana, ir konstatēts, ka valsts iestādes vai tiesas ir rīkojušās nepareizi. Tāpēc es domāju, ka bez skaidriem sodu noteikumiem nebūs iespējams sasniegt vēlamo rezultātu. Es vēlētos, lai tam tiktu pievērsta uzmanība.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Lai izveidotu stabilu un inovatīvu ekonomisko vidi, pienācīgi funkcionējošs iekšējais tirgus ir absolūti nepieciešams. Tomēr iekšējais tirgus pienācīgi nedarbosies, ja vien Eiropas Savienības noteikumus, kas ietekmē tās darbību, nepieņems visas dalībvalstis. To pieņemšana savukārt var būt veiksmīga tikai tad, ja dalībvalstu parlamenti tiek iesaistīti tiesību aktu pieņemšanas procesā. To pieņemšana ir svarīga arī no parlamentārās uzraudzības viedokļa. Tā kā šāda nostāja tika atspoguļota arī ziņojumā, es no visas sirds atbalstīju ziņojuma pieņemšanu.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Parlaments, kā paredzēts, apstiprināja visus trīs ziņojumus par iekšējā tirgus darbību. Attiecībā uz grāfienes Von Thun Und Hohenstein ziņojumu sociālisti un zaļie ir izdarījuši izņēmumu priekšlikumā par iekšējā tirgus darbības regulāru pārbaužu veikšanu. Viņi iebilst, ka tās varētu kaitēt pieņemtajiem sociālajiem un vides standartiem. Tomēr, kā mums visiem zināms, šie standarti ir par noteiktu maksu, un mums ir zināms arī tas, ka tie ļauj nodrošināt augstāku dzīves kvalitāti Eiropas Savienībā. Kreisie šodienas debatēs nav paskaidrojuši, kāpēc viņi tik ļoti baidās no šīs vērtības kvantificēšanas. Es atbalstīju balsojumā visus priekšlikumus.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Jean-Luc Dehaene (A7-0022/2010)

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Komisijas priekšlikums attiecas uz netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) iedalīšanu dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI) noteikšanai, ko izmanto Eiropas Savienības budžeta vajadzībām un tās pašu resursiem.

FISIM ir finanšu iestāžu produkta daļa, kura pamatā nav pakalpojumu tiešā pārdošana par fiksētu cenu, bet gan tādu procentu likmju iekasēšana par aizdevumiem, kuras ir augstākas par noguldījumiem piemērotajām likmēm.

Komisija ierosina sākt FISIM iedalīšanu NKI noteikšanai un uzskata, ka tas būtu jāīsteno ar atpakaļejošu spēku no 2005. gada 1 janvāra, kad stājās spēkā Regula (EK) Nr. 1889/2002. Tomēr ierosinātā īstenošana ar atpakaļejošu spēku no 2005. gada 1 janvāra ir problemātiska precīzai šā atpakaļejošā spēka noteikšanai.

Tāpēc mēs piekrītam referenta nostājai, aizstāvot to, ka FISIM iedalīšanu NKI noteikšanai nevajadzētu sākt līdz 2010. gada 1. janvārim. Tas nodrošinās pienācīgu FISIM iedalīšanu no 2010. gada, un tā rezultātā tiks precīzāk aprēķināts NKI.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) iedalīšana dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI) noteikšanai, ko izmanto Eiropas Savienības budžetam un pašu resursiem, ir vecs jautājums, un tas bija jāīsteno 2005. gadā. Tomēr nepieciešamība pārbaudīt šo metodi, lai novērtētu tās precizitāti un to, vai tā faktiski nodrošina ticamus rezultātus, lai pareizi novērtētu attiecīgās ekonomikas aktivitāti, ir aizkavējusi tās īstenošanu. Es piekrītu, ka šīs metodes īstenošanai nav jābūt ar atpakaļejošu spēku, lai izvairītos no konflikta starp dalībvalstīm un iespējamas tiesvedības.

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0020/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Globalizācijas pielāgošanas fonda kā noderīga instrumenta izmantošana, lai risinātu ekonomikas un finanšu krīzes sekas, ir ļoti vērtīga iniciatīva, kas finansiāla atbalsta veidā sniedz praktisku atbildi. Ir svarīgi norādīt, ka šā fonda mobilizācija veicinātu atlaisto darbinieku nodarbinātību.

Es ceru, ka tiks atbalstīts arī citu valstu, piemēram, Itālijas, pieprasījums, kurām ir nepieciešama šo īpašo fondu intervence, lai atbalstītu darbiniekus tajos uzņēmumos, kurus ir skārusi krīze un kuri ir spiesti samazināt strādājošo skaitu. Šajā saistībā es tomēr vēlētos lūgt Komisijai lielāku elastību, novērtējot pieņemamības kritērijus attiecībā uz fondu, kuru vajadzētu aktivizēt arī strukturālu problēmu gadījumos mazās un vidējās vietējās rūpniecības zonās.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (GPF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kurus skārušas starptautiskās tirdzniecības lielu strukturālo pārmaiņu sekas. GPF finansējums potenciālajiem saņēmējiem tika palielināts, sākot ar 2009. gada 1. maiju, tā, lai tas tagad pareizi ietvertu palīdzību darbiniekiem, kuri atlaisti pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes tiešo seku dēļ.

Es atbalstu šo priekšlikumu par EUR 6 199 341 mobilizēšanu, lai palīdzētu Vācijai, reaģējot uz Vācijas pieprasījumu, kas izteikts 2009. gada 13. augustā, ar nodomu sniegt atbalstu automobiļu uzņēmuma Karmann Group no darba atlaistajiem strādniekiem.

Visas trīs iestādes 2008. gadā apstiprināja, ka ir svarīgi garantēt ātru lēmuma apstiprināšanas procedūru fonda mobilizēšanai, lai spētu palīdzēt cilvēkiem vajadzīgajā laikposmā. Šā lēmuma pieņemšanai bija nepieciešami septiņi mēneši. Es ceru, ka procedūra Solidaritātes fonda aktivizēšanai tiks veikta daudz ātrāk, lai būtu iespējams stāties pretī postošajām situācijām, kuras prasa tūlītēju reakciju, piemēram, nesenais Madeiras traģiskais gadījums.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kādreiz plaukstošais un konkurētspējīgais Vācijas uzņēmums Karmann Group, kas cīnās ar krīzi autorūpniecības nozarē, ir iesniedzis maksātnespējas pieteikumu un nesen to daļēji iegādājās uzņēmums Volkswagen. Lai atbalstītu un palīdzētu šīs grupas 1793 no darba atlaistajiem strādniekiem, ir jāmobilizē EUR 6 199 341 no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda.

Saskaņā ar Komisijas teikto atbilstības kritēriji šā fonda mobilizēšanai ir izpildīti, kas nozīmē to, ka Eiropas Savienība pilnīgi pamatoti ātri sniedz palīdzību strādniekiem, kas nonākuši grūtībās.

Es ceru, ka no darba atlaistie strādnieki šajā grūtajā dzīves posmā varēs uzlabot savas prasmes un kvalifikāciju un ka šie uzlabojumi ļaus tiem ātri integrēties darba tirgū.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (GPF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu strādniekiem, kuri atlaisti no darba sakarā ar nozīmīgām pārmaiņām starptautiskās tirdzniecības struktūrā. Šādā veidā tiek meklēti risinājumi to reintegrācijai darba tirgū.

2006. gada 17. maija iestāžu nolīgums paredz GPF mobilizēšanu, nepārsniedzot EUR 500 miljonu gada maksimālo robežu. Pašreizējais priekšlikums attiecas uz kopējās summas EUR 6 199 341 mobilizēšanu no GPF, lai palīdzētu Vācijai sniegt atbalstu automobiļu uzņēmuma Karmann Group atlaistajiem strādniekiem.

Saskaņā ar GPF noteikumu 6. pantu mums jānodrošina šā fonda atbalsts atlaisto strādnieku individuālai reintegrācijai jaunos uzņēmumos. GPF neaizstāj pasākumus, kuri ir uzņēmumu kompetencē saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī finansē uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanu.

Ir atkārtoti jāuzsver, ka saistībā ar GPF mobilizēšanu Komisija nedrīkst sistemātiski nodot subsīdijas maksājumiem no Eiropas Sociālā fonda, jo GPF tika īpaši izveidots kā atsevišķs instruments ar saviem mērķiem un priekšrocībām.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pieteikumi uz finansējumu no šā fonda ir bijuši sekmīgi. Šajā gadījumā jautājums bija par atbildi uz palīdzības pieprasījumu Vācijai Karmann Group ietvaros sakarā ar darbinieku atlaišanu automobiļu ražošanas nozarē.

Vispirms ir svarīgi norādīt, ka šis fonds var tikai daļēji atvieglot dažas ekonomiskās un finanšu krīzes sekas, ņemot vērā pieņemtos budžeta ierobežojumus (kas ierobežo to līdz EUR 500 miljoniem gadā) un ierobežojošos atbilstības kritērijus, saskaņā ar kuriem tas darbojas. Kāds laiks jau ir pagājis, kopš atlaisto strādnieku skaits tā sauktās „pārstrukturēšanas” rezultātā būtiski pārsniedza Komisijas sākotnējās aplēses attiecībā uz strādnieku skaitu, kuriem būs jāpiešķir pabalsti no fonda.

Ir pilnīgi jāpārtrauc neoliberālā politika, kas mūsu acu priekšā izraisa ekonomisko un sociālo postu Eiropas Savienības valstīs. Protams, reakcijai uz šo postu arī jābūt vairāk nekā tikai paliatīvai. Mēs nevaram arī nenorādīt uz netaisnīgumu noteikumos, pamatojoties uz kuriem valstis ar lielākiem ienākumiem gūst labumu lielākā mērā, jo īpaši tās, kurās ir augstāks algu un bezdarbnieku pabalsta līmenis.

Mēs uzsveram, ka ir steidzami nepieciešams reāls plāns, lai atbalstītu ražošanu un jaunu darbavietu radīšanu ar tiesībām strādāt Eiropas Savienības valstīs.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Esmu ļoti gandarīts, ka Eiropas Parlaments šodien ir nolēmis piešķirt EUR 6,2 miljonus palīdzībai strādniekiem, kuri atlaisti no darba automobiļu rūpnīcā Karmann. Eiropas Savienība tādējādi piešķir 65 % no kopā pieejamiem EUR 9 miljoniem. Šie līdzekļi ir jāizmanto, lai aptuveni 1800 cilvēkiem piedāvātu papildu pārkvalificēšanās un mācību pasākumus, lai viņi pēc iespējas ātrāk atkal varētu atrast darbu. Šis ir reāls Eiropas Savienības ieguldījums palīdzībai iedzīvotājiem krīzes laikā. Šādā veidā ES nepārprotami parāda, ka tā vēlas un spēj sniegt atbalstu cilvēkiem arī krīzes situācijās. Pašlaik ir svarīgi, lai nauda būtu pieejama raiti un uzreiz, lai ļautu šiem cilvēkiem drīz atgriezties darba tirgū. Tomēr papildus šai individuālajai palīdzībai skartajiem strādniekiem Eiropas Savienībai ir jāveic arī papildu pasākumi, lai novērstu finanšu krīzes sekas. Globalizācija starptautiskās darba dalīšanas (labklājības sadales) aspektā ir vajadzīga un svarīga. Tomēr Komisijai, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ir jāstrādā vairāk, lai veicinātu godīgas konkurences apstākļus starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās, lai izvairītos no tā, ka atsevišķas valstis vai nozares ir neizdevīgā situācijā.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šim priekšlikumam par EGPF mobilizāciju Vācijas strādniekiem — kā arī priekšlikumam no Lietuvas saldēšanas iekārtu nozares — bija jābūt vienam no pirmajiem finansējuma saņēmējam 2010. gadā. Abi pieteikumi ir svarīgi. Es atzinīgi vērtēju jaunās Komisijas apņemšanos turpināt šo fondu, kas ļauj cilvēkiem „nenolaist rokas”, nevis vienkārši izsniedz finanses pēc atlaišanas no darba. Mans vēlēšanu apgabals jau ir guvis labumu no šā fonda, un es ceru, ka tā būs arī turpmāk. Pasaules ekonomikas lejupslīde ir būtiski samazinājusi pieprasījumu pēc luksusa priekšmetiem un, pat ja pašreizējās rūpes par automobiļu ražošanas nozari ir saprotamas, tāpēc tās nav mazāk bēdīgas. Situācija Vācijā ir īpaši sarežģīta, par ko liecina skaitļi paši par sevi; 2476 štata vietu samazināšana ir koncentrēta vienā reģionā, vienā un tajā pašā nozarē. Es ceru, ka EUR 6,199 miljoni palīdzēs strādniekiem, viņu ģimenēm un šim reģionam rast veiksmīgu izeju no krīzes.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes teritorija, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (GPF) ir tās daļa.

Šis atbalsts ir būtisks, lai palīdzētu bezdarbniekiem un tiem, kurus skārusi pārvietošana sakarā ar globalizāciju. Arvien vairāk uzņēmumu tiek pārvietoti, izmantojot zemākas darbaspēka izmaksas dažādās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, bieži kaitējot valstīm, kuras ievēro darba ņēmēju tiesības.

GPF mērķis ir palīdzēt strādniekiem, kurus ir skārusi uzņēmumu pārvietošana, un ir būtiski, lai palīdzība tiem dotu iespēju jaunai nodarbinātībai nākotnē. GPF jau agrāk ir izmantots arī citās ES valstīs, jo īpaši Portugālē un Spānijā, un tagad mums šis atbalsts jāpiešķir Vācijai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizēšanu. Šajā gadījumā Vācija lūdza atbalstu saistībā ar štata vietu samazināšanu automobiļu ražošanas nozarē, konkrēti, uzņēmumā Karmann Group. Šajā saistībā ir jāuzsver, ka nauda no fonda tiek izmantota, lai katrs darba ņēmējs, kas ir atlaists no darba, reintegrētos darba tirgū, nevis lai uzņēmumiem vai nozarēm kompensētu visus nepieciešamos restrukturizācijas pasākumus. Solidarizējoties ar mūsu kaimiņvalsti un strādniekiem, manuprāt, nekavējoties ir jābūt pieejamai naudai, kura ir diemžēl vajadzīga nepārtrauktās globalizācijas un ekonomiskās un finanšu krīzes dēļ, ko izraisījuši spekulanti abos Atlantijas okeāna krastos.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par GPF mobilizāciju 2476 cilvēku atbalstam, kas atlaisti no darba Vācijas autobūves nozarē. Vācijas iestādes šo bezdarba periodu izmantos plašai prasmju līmeņa paaugstināšanai ne tikai saistībā ar profesionālām mācībām un augstāko izglītību, bet arī lai ļautu imigrantiem un zemas kvalifikācijas strādniekiem iegūt pamatprasmes, kas palīdzētu viņiem reintegrēties darba tirgū.

Eiropas līmenī mēs sastopamies ar līdzīgām situācijām automobiļu ražošanas nozarē Zviedrijā, kur ir atlaisti 2258 strādnieki, Austrijā, kur ir 774 atlaistie uzņēmumos, kuri ražo automobiļus, piekabes un puspiekabes, kā arī Beļģijā, kur šajā nozarē vairāk nekā 2500 strādnieku ir kļuvuši lieki. Visā Eiropā tiks zaudēts vairāk nekā 8000 darbavietu automobiļu ražošanas nozares pārstrukturēšanas dēļ.

Finansiālā palīdzība atlaistajiem strādniekiem jāsniedz, cik ātri un efektīvi vien iespējams. Taču šis ir īstermiņa pasākums, kas neatrisinās izzūdošo darbavietu problēmu. ES ir vajadzīga stingra rūpniecības politika automobiļu ražošanas nozarē, lai saglabātu esošās darbavietas un pat radītu jaunas.

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0021/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Šodien mēs balsojām par trim pieteikumiem palīdzības piešķiršanai no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda. Es atbalstīju visus trīs pieteikumus, jo uzskatu, ka šā fonda sniegtā palīdzība mūsu iedzīvotājiem šajā laikā ir īpaši nepieciešama. 2009. gada maijā Eiropas Komisija atļāva novirzes regulas noteikumos izņēmuma gadījumos un, ņemot vērā situāciju, kas ir izveidojusies ekonomikas un finanšu krīzes laikā, atļāva sniegt palīdzību bezdarbniekiem.

Man ir ļoti žēl, ka dažas dalībvalstis, kurās bezdarba līmenis ir īpaši liels un nabadzības līmenis ir ļoti augsts, nespēja lūgt palīdzību laikus un iegūt šā fonda sniegtās iespējas, lai piedāvātu palīdzību bezdarbniekiem. Es domāju, ka Eiropas Komisijai vajadzētu arī paskaidrot, vai šā fonda sniegtā palīdzība tiek izmantota efektīvi un vai šim atbalstam ir reāla pievienotā vērtība tiem cilvēkiem, kuriem tas ir paredzēts.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo finansiālais atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (GPF) palīdzēs atlaistajiem strādniekiem atgriezties un integrēties darba tirgū. Finanšu un ekonomiskās krīzes laikā bezdarba līmenis Lietuvā 12 mēnešos ir būtiski pieaudzis, un tādēļ ir jāpielāgojas krīzes sekām un jānodrošina vismaz pagaidu finansiālā palīdzība, lai nodrošinātu darbavietas atlaistajiem darbiniekiem uzņēmumā Snaige. Šajā gadījumā mēs nerunājam par dažiem uzņēmuma atlaistiem strādniekiem, bet gan par milzīgu skaitu cilvēku, par aptuveni 651 strādnieku vecuma grupā 25–54 gadi. Esmu gandarīts, ka ilgi gaidītais balsojums par pagaidu finansiālās palīdzības piešķiršanu šodien notika, jo šis jutīgais jautājums par šo Lietuvas uzņēmumu un tā atlaistajiem darbiniekiem tika atlikts un daži no šā uzņēmuma strādniekiem ir zaudējuši darbu jau 2008. gada novembrī. Es ceru, ka šodienas balsojumā apstiprinātie līdzekļi tiks piešķirti mērķtiecīgi un efektīvi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Viena no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda īpatnībām ir tā, ka tā mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības garu. Eiropas iestādēm un valstu valdībām ir jāsaprot, ka šī veicināšana ir būtisks faktors, sastopoties ar izaicinājumiem Eiropas ražošanas nozarē.

Es atzīstu, ka valsts rīcībai jābūt ne tikai šādā veicināšanas veidā, bet arī — un tas ir pats galvenais —likvidējot mākslīgos un birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai. Joprojām šajā ziņā ir daudz darāmā.

Ir taisnība, ka vajadzētu veikt pasākumus, kuru mērķis ir pārbaudīt, pārcelt citā darbā un pārkvalificēt tos, kuri kļūst par bezdarbniekiem globalizācijas rezultātā, piemēram, Lietuvas saldēšanas iekārtu nozares, konkrēti, uzņēmuma AB Snaige un tā divu piegādātāju, strādniekus. Tomēr ne mazāk patiesi ir tas, ka ir jābūt pasākumiem, kas, saglabājot taisnīgumu un veselīgu konkurenci, tiecas stiprināt uzņēmumus un to darbaspēku saistībā ar atvērtu ekonomiku, kurā arvien vairāk pieaug konkurētspēja.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes teritorija, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (GPF) ir tās daļa.

Šis atbalsts ir būtisks, lai palīdzētu bezdarbniekiem un tiem, kurus ietekmējusi uzņēmumu pārvietošana globalizācijas dēļ. Arvien vairāk uzņēmumu tiek pārvietoti, izmantojot zemākas darbaspēka izmaksas dažādās valstīs, jo īpaši Ķīnā un Indijā, bieži kaitējot valstīm, kuras ievēro darba ņēmēju tiesības.

GPF mērķis ir palīdzēt strādniekiem, kurus ir ietekmējusi uzņēmumu pārvietošana, un ir būtiski, lai šī palīdzība dotu tiem iespēju jaunai nodarbinātībai nākotnē. GPF jau agrāk ir izmantots arī citās ES valstīs, jo īpaši Portugālē un Spānijā, un tagad mums šis atbalsts jāpiešķir Lietuvai.

  Vilja Savisaar (ALDE), rakstiski. – (ET) Šodienas rezolūcija par to, ka Eiropas Savienība atbalsta Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu ar trim ziņojumiem, no kuriem divi attiecas uz Lietuvu, bet viens uz Vāciju, ir apsveicama visos aspektos un konkrēti liecina, ka Eiropas Savienība var tieši atvieglot to iedzīvotāju situāciju, kuri ir atlaisti no darba, un ka tas var viņiem palīdzēt pārkvalificēties. Igaunijā vairāk nekā 30 000 cilvēku celtniecības nozarē ir zaudējuši darbu pēdējo astoņpadsmit mēnešu laikā, un tāpēc es aicinu Igaunijas valdību un sociālo lietu ministriju droši lūgt palīdzību no Eiropas Savienības fondiem, kas ir paredzēti šāda veida situācijām. Ir vērts norādīt, ka, lai gan šodien Vācija un Lietuva saņēma atbalstu, saskaņā ar Eurostat datiem bezdarba līmenis ir augstākais Spānijā, Latvijā un Igaunijā, kuras arī varētu domāt par to, kā Eiropas Savienība varētu sniegt tām tiešu palīdzību.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Referent, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu atbalstīt uzņēmumu darbiniekus, kuri ir cietuši globalizācijas procesa dēļ. Es šo priekšlikumu atbalstu no visas sirds un priecājos, ka šajā gadījumā cilvēki Lietuvā saņems atbalstu. Vispār es uzskatu, ka šā fonda kopsumma jāpalielina vairākas reizes, samazinot asignējumus citur. Esmu pārliecināts, ka šādam fondam ir jāietver arī uzņēmuma īpašnieki. Bieži vien viņi cieš tik stipri, ka vēlāk viņi nevar atkal nostāties uz kājām un sākt jaunu uzņēmējdarbību. Daudzos gadījumos uzņēmuma īpašnieki cieš vairāk nekā viņu darba ņēmēji: lai uzņemtos risku, veicot uzņēmējdarbību, lai radītu darbavietas un maksātu nodokļus, viņi ne tikai iegulda savas akcijas, bet arī savu personisko īpašumu. Tādēļ būtu lietderīgi, ja — izskatot katru gadījumu atsevišķi — mēs izpētītu iespēju sniegt palīdzību arī uzņēmumu īpašniekiem, kuri ir cietuši globalizācijas un globālās ekonomiskās krīzes dēļ .

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0019/2010)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Esmu gandarīta, ka šodien mums bija balsojums par līdzekļu piešķiršanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (GPF) ar mērķi asignēt EUR 1 118 893 finanšu palīdzību strādniekiem, kuri atlaisti no 128 uzņēmumiem būvniecības nozarē Lietuvā. Būvniecības nozarei Lietuvā ir grūti laiki, jo ir milzīgs būvniecības pieprasījuma kritums finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, un lejupslīdes laikā Lietuvas iedzīvotājiem ir ļoti grūti saņemt aizdevumus, lai uzceltu vai iegādātos mājokli. Es balsoju par šo ziņojumu, jo šī ES finansiālā palīdzība ļaus cilvēkiem, kurus ietekmējusi globalizācija, atrast darbu un atgriezties darba tirgū un palīdzēs viņiem izvairīties no lejupslīdes žņaugiem. Tāpēc šajā situācijā mums ir jāparāda solidaritāte ar strādniekiem, kuri ir atlaisti tieši saistībā ar finanšu krīzes izraisītām pārmaiņām pasaules ekonomikā un darbavietu skaita samazināšanos atsevišķās nozarēs.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tas, ka arvien vairāk Eiropas valstu cenšas panākt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (GPF) mobilizēšanu, liecina, ka šā procesa rezultātus izjūt visas puses, attaisnojot fondam doto nosaukumu.

Lai gan ir pierādīts, ka pasaules līmenī globalizācija ir izdevīga, tomēr ir jāpievērš uzmanība gadījumiem, kad, ņemot vērā tās sekas, tiek skartas mazāk konkurētspējīgās nozares. Viens šāds gadījums ir Lietuvas būvniecības nozare.

Tas, ka fonds sniedz precīzu, konkrētu palīdzību īsā laikā prasa visu politisko lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējdarbības vadītājiem un strādniekiem izstrādāt jaunus veidus, kā atjaunot zaudēto konkurētspēju un piekļuvi jauniem tirgiem. Pretējā gadījumā šāds GPF atbalsts būs tikai paliatīvs un beidzot izrādīsies nepietiekams.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (GPF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu strādniekiem, kuri atlaisti sakarā ar nozīmīgām pārmaiņām starptautiskās tirdzniecības struktūrā. Šādā veidā tiek meklēti risinājumi to reintegrācijai darba tirgū.

Eiropas Savienībai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai reaģētu uz pasaules ekonomikas un finanšu krīzes sekām, un šajā saistībā GPF var būt izšķiroša nozīme, veicinot no darba atlaisto strādnieku reintegrāciju.

2006. gada 17. maija iestāžu nolīgums paredz GPF mobilizēšanu nepārsniedzot EUR 500 miljonu gada maksimālo robežu. Pašreizējais priekšlikums attiecas uz kopējās summas EUR 1 118 893 mobilizēšanu no GPF, lai palīdzētu Lietuvai ar mērķi atbalstīt strādniekus, kas atlaisti no 128 uzņēmumiem, kuri darbojas civilās būvniecības nozarē.

Ir atkārtoti jāuzsver, ka saistībā ar GPF mobilizēšanu Komisija nedrīkst sistemātiski pārvietot subsīdijas maksājumiem no Eiropas Sociālā fonda, jo GPF tika īpaši izveidots kā atsevišķs instruments ar saviem mērķiem un priekšrocībām..

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT). Pieteikumi uz finansējumu no šā fonda ir bijuši sekmīgi. Šajā gadījumā jautājums bija par atbildi uz palīdzības pieprasījumu Lietuvai, kas nepieciešama sakarā ar atlaišanu no darba, kura ir notikusi 128 uzņēmumos, kas darbojas civilās būvniecības nozarē.

Pirms sacīt ko citu, ir svarīgi norādīt, ka šis fonds var tikai daļēji atvieglot dažas no ekonomikas un finanšu krīzes sekām, ņemot vērā pieņemtos budžeta ierobežojumus (kas ierobežo to līdz EUR 500 miljoniem gadā) un ierobežojošos atbilstības kritērijus, pēc kuriem tas darbojas. Kāds laiks jau ir pagājis, kopš atlaisto strādnieku skaits tā sauktās „pārstrukturēšanas” rezultātā būtiski pārsniedza Komisijas sākotnējās aplēses attiecībā uz strādnieku skaitu, kuriem būs jāpiešķir pabalsti no fonda.

Ir pilnīgi jāpārtrauc neoliberālā politika, kas mūsu acu priekšā izraisa ekonomisko un sociālo postu Eiropas Savienības valstīs. Protams, reakcijai uz šo postu arī jābūt vairāk nekā tikai paliatīvai. Mēs nevaram arī nenorādīt uz netaisnīgumu noteikumos, saskaņā ar kuriem valstis ar lielākiem ienākumiem gūst labumu lielākā mērā, jo īpaši tās, kurās ir augstāks algu un bezdarbnieku pabalstu līmenis.

Mēs uzsveram, ka ir steidzami nepieciešams reāls plāns, lai atbalstītu ražošanu un jaunu darbavietu radīšanu ar tiesībām Eiropas Savienības valstīs.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes teritorija, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (GPF) ir tās daļa.

Šis atbalsts ir būtisks, lai palīdzētu bezdarbniekiem un tiem, kurus ietekmējusi uzņēmumu pārvietošana globalizācijas dēļ. Šajā konkrētajā gadījumā mērķis ir palīdzēt tiem, kuri ir atlaisti no darba vairāk nekā 120 uzņēmumos civilās būvniecības nozarē, kas ir bijuši spiesti slēgt savas durvis saistībā ar lielo krīzi, kura skar šo nozari.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (GPF) mērķis ir palīdzēt visiem, kurus ietekmējusi pasaules tirdzniecības modeļu lielo strukturālo pārmaiņu sekas, un palīdzēt viņiem reintegrēties darba tirgū. GPF jau agrāk ir izmantots arī citās ES valstīs, konkrēti, Portugālē un Spānijā, un tagad mums šis atbalsts jāpiešķir Lietuvai.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) 2009. gada septembrī Lietuva iesniedza palīdzības pieprasījumu, lai izmantotu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (GPF) saistībā ar atlaišanu 128 uzņēmumos civilās būvniecības nozarē. Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par GPF mobilizēšanu būvniecības nozarei Lietuvā.

Es uzskatu, ka ekoloģiski efektīva ekonomika un energoefektīvu ēku būvniecība var veicināt ekonomikas atveseļošanos Eiropas Savienībā. Tiek lēsts, ka šie sektori līdz 2020. gadam var radīt aptuveni 2 miljonus darbavietu visā Eiropā.

2006. gadā bija aptuveni 2,9 miljoni uzņēmumu, kas darbojās būvniecības nozarē, ģenerējot EUR 51 miljardu un nodrošinot darbavietas 14,1 miljonam cilvēku ES-27 mērogā. Ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā 2009. gada pirmajā un otrajā ceturksnī darbības apjoms būvniecības nozarē Lietuvā samazinājās par attiecīgi 42,81 % un 48,04 % salīdzinājumā ar 2008. gada sākumu. Tas negatīvi ietekmē Lietuvu brīdī, kad tās bezdarba līmenis ir viens no augstākajiem ES. Būvniecības nozare ir īpaši skarta, un darbavietu zaudējums veido gandrīz 10 % no Lietuvas darbavietu skaita tikai 2008. gadā vien.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Es no visas sirds atbalstu šo iniciatīvu un balsošu par palīdzību būvniecības uzņēmuma strādniekiem, kuri ir cietuši pašreizējās pasaules krīzes un globalizācijas procesa dēļ. Esmu pārliecināts, ka mēs visi esam vairāk nekā mazliet vainīgi, ka nespējām apturēt burbuli, kuru uzpūta nekustamā īpašuma aģenti un būvniecības organizācijas. Bija skaidrs, ka tas izraisīs krīzi. Politiķu pienākums ir kalpot cilvēkiem un novērst nelaimi. Tādējādi, balsojot par šo projektu, es ierosinu un lūdzu finansiālo palīdzību palielināt, jo EUR 1 miljons ir tikai piliens jūrā simtiem uzņēmumu, kas ir cietuši zaudējumus un kas nodarbina desmitiem tūkstošu strādnieku. Runājot ar cilvēkiem, kas strādā tieši šādos uzņēmumos, esmu dzirdējis, ka cilvēki vairs netic ne savai valstij, ne Eiropas Savienībai. Tāpēc, palielinot šāda veida palīdzību, mēs varētu uzlabot Eiropas Savienības tēlu un stiprināt ticību valstij.

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0021/2010), (A7-0019/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es pilnīgi atbalstu abus Reimer Böge ziņojumus, ko Parlaments pieņēma attiecībā uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansiālo atbalstu atlaistajiem strādniekiem Lietuvā un esmu pateicīga citiem kolēģiem, kuri to atbalstīja. Diemžēl es nokavēju šo balsojumu, jo ceļā uz plenārsēžu zāli nedarbojās lifts.

Abi ziņojumi — par situāciju būvniecības nozarē un par uzņēmumu Snaige — ir vissmagākie darbavietu zaudēšanas gadījumi Lietuvā. ES finansiālais atbalsts mazinās Lietuvas strādnieku grūtības.

Būvniecības nozare ir viena no vissmagāk skārtajām Lietuvā. Tagad vairāk nekā simts uzņēmumu ir spiesti bankrotēt. EUR 1,1 miljons tiks vērsts gandrīz 1000 strādnieku atbalstam šajā ļoti apdraudētajā un vissmagāk skartajā sektorā.

Uzņēmuma Snaige situācija ir ļoti līdzīga — atbalsts EUR 258 000 no GPF ir paredzēts 650 no darba atlaistajiem pilsētā, kurā bezdarba līmenis ir viens no augstākajiem — pašlaik gandrīz 20 %.

Lai gan tā varētu būt tikai aisberga redzamā daļa bezdarba problēmai Lietuvā, šis finansiālais atbalsts palīdzēs tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs.

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0020/2010), (A7-0021/2010), (A7-0019/2010)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (GPF) tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu papildu atbalstu strādniekiem, kurus skārušas būtisko pārmaiņu sekas starptautiskajā tirdzniecības struktūrā, un palīdzētu to reintegrācijai darba tirgū.

No 2009. gada 1. maija GPF kompetence ir paplašināta, un tagad tajā ir iekļauta palīdzība strādniekiem, kuri atlaisti tieši ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Šajā laikā, kad mēs saskaramies ar šo smago ekonomikas un finanšu krīzi, vienas no galvenajām sekām ir bezdarba pieaugums. ES ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai reaģētu uz krīzes sekām, jo īpaši attiecībā uz palīdzību tiem, kuri saskaras ar bezdarba realitāti ik dienas.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo priekšlikumu par GPF līdzekļu mobilizāciju, lai palīdzētu Lietuvai ar mērķi atbalstīt strādniekus, kuri atlaisti no darba 128 uzņēmumos, kas darbojas civilās būvniecības nozarē.

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Lai gan mēs esam pret dalību ES un tāpēc pret ES finansējumu, šā fonda nauda jau ir piešķirta un tāpēc nav „jauna” nauda.

Mēs dotu priekšroku tam, lai finansējumu atlaistajiem darbiniekiem piešķirtu valstu valdības. Tomēr, kamēr vien ES ir kompetentā institūcija, palīdzībai strādniekiem, šķiet, jānāk no šā fonda.

Tas, ka šī nauda tiks maksāta Vācijas un Lietuvas strādniekiem, Apvienotajā Karalistē izpelnīsies kritiku. Tomēr, ja tiktu piedāvāts nodrošināt līdzekļus (piemēram) mūsu tērauda rūpnīcas Corus strādniekiem, mēs nevarētu iebilst pret šādu maksājumu. Tāpēc mēs nevaram loģiski iebilst pret šiem maksājumiem.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs balsojām par Böge kunga ziņojumiem par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizēšanu, domājot, pirmkārt, par strādniekiem, kas tiek atlaisti. Tomēr, to darot, mēs jutām arī zināmu satraukumu. Jo faktiski šis fonds, ņemot vērā jūsu bezatbildīgās, pārmērīgi brīvās tirgus politikas plašās sociālās sekas, ir tikpat labs kā plāksteris uz koka kājas.

Lai gan jūs to noliedzat, dažreiz rodas iespaids, ka Eiropas nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai finansētu lielo uzņēmumu pārvietošanas un pārveidošanas politiku, vienlaikus sniedzot Briseles Eiropai lēto iespēju paziņot, ka tā „solidarizējas” ar bezdarbniekiem, kurus pati rada. Vēl viens iemesls mūsu satraukumam: robežvērtības kas vajadzīgas, lai pretendētu uz šo fondu, jo īpaši attiecībā uz atlaisto skaitu. Jo galvenokārt un atkal, izņemot atsevišķus gadījumus, tikai ļoti lielie uzņēmumi gūst labumu no fondiem. Šķiet, ka vidējo, mazo un ļoti mazo uzņēmumu strādnieki, mazie uzņēmēji un uzņēmējas, kas slēdz savu veikalu, atkal ir palikuši bez ievērības ekonomiskās un sociālās politikas jomā.

Ziņojums: Anna Rosbach (A7-0009/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Mēs nobalsojām par šo rezolūciju, lai nodrošinātu vides ilgtspēju Atlantijas okeāna reģionos, jo īpaši Eiropas Savienības salās. Tās veido būtisku jūras zonas daļu un pašreiz sastopas ar problēmām un specifiskām vajadzībām, piemēram, vides problēmām.

Azoru salu gadījumā ir vērts norādīt, ka tajās ir lielākā ekskluzīvā ekonomikas zona Eiropas Savienībā. Šīs diskusijas ietvaros ir jānodrošina vides uzraudzība Atlantijas okeāna ūdeņos, jo šo salu iedzīvotāji ir atkarīgi no laba vides stāvokļa to jūras ūdeņos. Tādēļ ir svarīgi līdz ar monitoringa programmām skaidri noteikt vides kvalitātes mērķu minimumu, kas var nodrošināt šo vides veselību.

Ir jārod risinājums arī referentes minētajos gadījumos, piemēram, navigācijas negadījumos vai attiecībā uz plastikāta maisiem, kuriem var būt postošas sekas uz ekonomikas, sociālo un vides ilgtspēju Atlantijas okeāna reģionos. Ir jāīsteno konkrēti pasākumi, kas atbilst vides un jūras ekosistēmas sociāli ekonomiskajai realitātei Atlantijas okeāna reģionā.

Tas ir iemesls, kāpēc šādu nolīgumu parakstīšana ir svarīga populāciju ilgtspējīgai attīstībai, kura ir atkarīga no Atlantijas okeāna.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju šā papildu protokola parakstīšanu, lai atrisinātu politisko strīdu, kas atturēja Spāniju un Maroku no Sadarbības nolīguma par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastes un ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu (Lisabonas nolīgums) ratificēšanas. Piekrastes un ūdeņu aizsardzība ir stratēģiski svarīga piekrastes kopienu sociāli ekonomiskajai labklājībai vietējā attīstībā, nodarbinātībai, kā arī saimnieciskās darbības saglabāšanai un veidošanai. Jānodrošina labs visu Eiropas Savienības jūras ūdeņu ekoloģiskais stāvoklis, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Šis protokols ir tieši saistīts ar tādiem jautājumiem kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņas, drošība, sabiedrības veselība, reģionālā attīstību, attiecības ar trešām valstīm un sadarbība attīstības jomā. Šis protokols, kas ļaus apkarot dažādu piesārņojumu Atlantijas okeānā, ir būtiski svarīgs, lai nodrošinātu cīņu pret piesārņojumu vai jūras vai piekrastes piesārņojuma risku, izmantojot mehānismu, ar kuru var nodrošinātu sadarbību starp līgumslēdzējām pusēm piesārņojuma gadījumā un izvirzīt tām pienākumu izveidot un ieviest savas ārkārtas struktūras un plānus.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es balsoju pret šo ziņojumu un, to darot, ņēmu vērā labo ziņu stāstu par mūsu jūras vidi. Referente norāda uz „plastmasas zupu” — Klusajā okeānā peldošo plastmasas un gumijas masu — un norāda, ka zvejas tīklu nozaudēšana Atlantijas okeānā kļūst par aktuālu problēmu. Šajā saistībā ir vērts pieminēt KIMO International darbu un viņu „Atkritumu zvejas” projektu. Vispirms 2000. gada martā to sāka Nīderlandes valdība un nīderlandiešu zvejnieki, projekta mērķis bija attīrīt Ziemeļjūru no atkritumiem, izmantojot zvejas tīklus. KIMO International ar ES finansiālu atbalstu ir paplašinājusi šo projektu, ietverot Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas ostas.

Kopš 2001. gada ES zvejnieki ir izcēluši no jūras simtiem tonnu atkritumu un atveduši tos krastā, kur tie ir savākti un atbildīgi likvidēti. Visi šajā ES projektā iesaistītie zvejnieki būtu apsveicami par viņu centieniem pilnīgi atbrīvot jūras ūdeņus no atkritumiem, kā rezultātā ieguvēji ir zvejniecības nozare, savvaļas dzīvnieki un vide.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) ES ir parakstījusi tos grupu nolīgumu ar atsevišķām dalībvalstīm un kaimiņos esošajām trešām valstīm, kuri attiecas uz jūru, tostarp Helsinku konvenciju, Bonnas vienošanos, Barselonas konvenciju un tā saukto Lisabonas nolīgumu. Šo nolīgumu mērķis ir nodrošināt individuālus un kolektīvus pasākumus piesārņojuma riska gadījumā vai gadījumos, kad piesārņojums jūrā vai piekrastes zonās jau ir. Lai gan Lisabonas nolīgums tika parakstīts 1990. gadā, tas nav stājies spēkā saistībā ar teritoriālo strīdu starp Spāniju un Maroku. Papildu protokolu, kas atrisina šo strīdu, 2008. gadā ir parakstījušas visas nolīguma puses, un tādēļ nekas nevarētu kavēt Lisabonas nolīguma pieņemšanu. Ziņojumā referente atsaucas uz divām noturīgām un pieaugošām problēmām, kas saistītas ar piesārņojumu jūras un piekrastes zonās, no kurām pirmā ir liela peldošu plastmasas un gumijas priekšmetu masa Klusajā okeānā, kas platības ziņā ir 34 reizes lielāka nekā vidēja lieluma dalībvalsts, piemēram, Nīderlande. Otra pastāvīga problēma, kuru piemin un kurai vēlas rast risinājumu Anna Rosbach, ir veco, izmesto un pazaudēto zvejas tīklu daudzums. Šis ziņojums ir konstruktīva darba paraugs, kurā uzmanība pievērsta tam, lai atrisinātu galvenās problēmas jūras un piekrastes piesārņojuma jomā, un tādēļ es to atbalstu ar savu balsojumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Divdesmit gadus pēc parakstīšanas Sadarbības nolīgums par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastes un ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, par ko vienojās Portugāle, Spānija, Francija, Maroka un ES, varētu stāties spēkā pēc tam, kad visas līgumslēdzējas puses būs to ratificējušas. Padome priekšlikumā tagad ierosina Eiropas Savienības vārdā noslēgt papildu protokolu, kas beidzot ļaus nolīgumam stāties spēkā.

Šis nolīgums ir ārkārtīgi svarīgs Portugālei, ņemot vērā tās piekrastes garumu un jūras nozīmi valsts ekonomikā un neaizmirstot kuģu Erika un Prestige katastrofu. Tāpēc es apsveicu Padomi un dalībvalstis ar šā papildu protokola noslēgšanu un ceru, ka nolīgums stāsies spēkā ātri un efektīvi, jo tas nodrošinās labāku mūsu piekrastes aizsardzību pret apkārtējās vides katastrofām, kas diemžēl ir skārušas mūsu krastus nesenā pagātnē.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es priecājos par šā ziņojuma pieņemšanu, jo tas ļaus stāties spēkā to reģionālo nolīgumu par jūras piesārņojumu tīklam, kuri ir noslēgti starp ES un atsevišķām dalībvalstīm un kaimiņos esošajām trešām valstīm.

Šajā gadījumā mums ir Lisabonas nolīgums, kuru parakstīja 1990. gada oktobrī, bet kurš nav stājies spēkā teritoriālo strīdu dēļ starp divām līgumslēdzējām pusēm Spāniju un Maroku par dienvidu robežām (Rietumsahāru), kas apstiprinātas nolīguma 3. panta c) apakšpunktā.

Papildu protokolu, kurā ir atrasts konflikta risinājums un pieņemams formulējums 3. panta c) apakšpunktam, Portugāle, Spānija, Francija un Maroka parakstīja tikai 2008. gada maijā.

Līdz ar šā papildu protokola noslēgšanu Lisabonas nolīgums 20 gadus pēc tā parakstīšanas var stāties spēkā. Šā protokola darbības jomā ietilpst gan drošības aspekti, gan vides aizsardzība. Mums visiem ir zināmas ekoloģiskās katastrofas, kuras pēdējos gados ir apdraudējušas mūsu valstu piekrastes. Cerams, ka šie noteikumi palīdzēs izvairīties no tādiem negadījumiem kā Erika un Prestige, jo jūrai nav nekādu fizisku vai politisku robežu un tā prasa kopīgus centienus un saskaņotu rīcību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Kopiena ir piedalījusies dažādos tādos reģionālos nolīgumos par jūras piesārņojumu, kas veicina savstarpēju palīdzību un dalībvalstu sadarbību. Šo nolīgumu tīkls parādās Portugāles atbalstītajā Sadarbības nolīgumā par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastes un ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu (Lisabonas nolīgums), bet tas nav stājies spēkā sakarā ar teritoriālo strīdu starp Spāniju un Maroku. Es ceru, ka ES ierosinātie vides noteikumi ļaus beidzot piemērot praksē Lisabonas līgumu pēc tam, kad būs panākta vienošanās par papildprotokolu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Sadarbības nolīguma par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastes un ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu papildu protokols ir reģionālo nolīgumu par jūras vides aizsardzību tīkla daļa, ko ES ir noslēgusi ar atsevišķām dalībvalstīm un kaimiņvalstīs esošajām trešām valstīm. Svarīgs Eiropas Savienības uzdevums ir okeāna aizsardzība, jo tas ir pārtikas avots miljoniem eiropiešu, tāpēc es pārliecināti balsoju par šo ziņojumu. Šajā saistībā jānorāda, ka papildus šeit aplūkotajam Lisabonas nolīgumam ir arī Helsinku konvencija, Bonnas vienošanās un Barselonas konvencija.

Katrs no šiem nolīgumiem attiecas uz dažādām jūrām ap ES dalībvalstīm un ir paredzēts, lai līgumslēdzējas puses atsevišķi vai kopīgi iejauktos jūras vai piekrastes piesārņojuma vai piesārņojuma draudu gadījumā negadījuma rezultātā. Lisabonas nolīgums tika parakstīts 1990. gada oktobrī, bet nav stājies spēkā, ņemot vērā teritoriālo strīdu starp divām līgumslēdzējām pusēm Spāniju un Maroku par „dienvidu robežām” (Rietumsahāru). Papildu protokolu, kurā strīds tika atrisināts un atrasts atbilstošs formulējums, Portugāle, Spānija, Francija un Maroka parakstīja nesen, 2008. gada maijā, un visbeidzot 2009. gada 25. martā to parakstīja arī Eiropas Savienība.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Gandrīz 50 % Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo piekrastes reģionos, un šis fakts vien prasa pievērst divreiz lielāku uzmanību šo reģionu integrētai saglabāšanai un pārvaldībai. Ņemot to vērā, ir būtiski, lai ES teritorijā tiktu nodrošināta piekrastes zonu integrēta pārvaldība, kā to ieteikusi Eiropas Komisija šajā jautājumā publicētā paziņojumā.

Ir svarīgi arī uzsvērt, ka 80 % jūras atkritumu un piesārņojuma izraisa uz sauszemes saražotā produkcija, tāpēc ir vajadzīga saskaņota stratēģija, kas ietver arī šīs problēmas apkarošanu uz sauszemes.

Neatkarīgi no vides problēmām okeāna piesārņojums un Eiropas piekrastes degradācija ir ekonomiska problēma. Tas ir tāpēc, ka dažās valstīs, piemēram, Portugālē, tūrisms, kura mērķis ir ar jūru saistīti pasākumi, piemēram, vaļu vērošana, niršana un citas aktivitātes, ir būtisks ienākumu avots dažos reģionos, tostarp Azoru salās, Madeirā un Algarvē.

Tāpat kā pārzvejas gadījumā, arī ūdeņu piesārņojums ir būtiski veicinājis noteiktu tādu sugu krājumu pašreizējo izsīkšanu, kas ir svarīgi zvejas resursi. Tāpēc Jūras vides stratēģijas direktīva — integrētas jūrniecības politikas stratēģijas vides pīlārs — ir jāīsteno pilnīgi.

Okeāniem un piekrastes zonām ir jābūt Eiropas stratēģiskajai prioritātei, un šā iemesla dēļ es pilnīgi atbalstu šo Parlamenta ziņojumu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, lai Lisabonas nolīguma papildprotokols stātos spēkā. Šis nolīgums rada mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību starp līgumslēdzējām pusēm piesārņojuma negadījumos, un izvirza tām pienākumu izstrādāt un ieviest savas ārkārtas struktūras un plānus.

Šis nolīgums ir daļa no reģionālo jūras nolīgumu tīkla, ko ES noslēgusi ar dažām atsevišķām dalībvalstīm un kaimiņos esošajām trešām valstīm. Šajā tīklā ir Helsinku konvencija, Bonnas vienošanās, Barselonas konvencija un šajā gadījumā arī Lisabonas nolīgums, no kuriem katrs attiecas uz dažādām jūras daļām ap ES valstīm un ir vērsts uz līgumslēdzēju pušu individuālu vai kolektīvu iejaukšanos jūras vai piekrastes piesārņojuma vai piesārņojuma draudu gadījumā, lai aizsargātu vidi un iedzīvotāju veselību.

Ziņojums: Anna Hedh (A7-0024/2010)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Patērētāju aizsardzības politikas mērķis ir veicināt veselības aizsardzību, drošību, ekonomisko un tiesisko interešu aizsardzību, kā arī viņu tiesības saņemt informāciju. Patērētāju aizsardzība ir visaptveroša pamattiesību politika Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot veselīga tāda tirgus garantijai, kurā patērētāji var droši un pārliecināti darboties, veicinot inovācijas un pārrobežu tirdzniecību.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir svarīgi stiprināt Eiropas patērētāju aizsardzības politiku un veidot to efektīvāku un nozīmīgāku sabiedrībai. Pārliecināti un labi informēti patērētāji, kuri spēj pieņemt lēmumu, ir būtiski efektīvai iekšējā tirgus darbībai. Mērķim ir jābūt šādam — sniegt patērētājiem pietiekami daudz iespēju izvēlēties augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu, vienlaikus piedāvājot augsta līmeņa aizsardzību, tādējādi nodrošinot, ka ES kļūst konkurētspējīga, dinamiska un novatoriska pasaules līmenī.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības iekšējais tirgus pēdējos gados ir ievērojami paplašinājies un pašlaik aptver gandrīz 500 miljonus patērētāju 27 dalībvalstīs. Patērētāju aizsardzības principu un noteikumu standartizācija Eiropas Savienības līmenī un mehānismu uzlabošana, lai atbalstītu to piemērošanu, ir sasniedzams mērķis bez pieņēmuma, ka produkti un pakalpojumi, kurus piedāvā visās 27 dalībvalstīs, sasniegs vienādu kvalitātes līmeni īsā vai vidējā termiņā.

Pašreizējo sarežģīto situāciju ekonomikā, kuru piedzīvo Eiropā kopumā, raksturo ienākumu samazinājums un bezdarba pieaugums, kas visā Kopienā izraisa patiesu nepieciešamību labāk plānot ikdienas iepirkumus. Eiropas patērētāju attieksme, kuru tieši ietekmē ekonomiskā lejupslīde, ir īpaši redzama attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ko tie pērk un vēlas labā kvalitātē, lai varētu tos patērēt pēc iespējas vairāk. Tā rezultātā pastāvīgi pieaug patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu nozīme. Pašreizējā situācijā atbilstošs risinājums ir tirgus uzraudzības struktūru konsolidācija visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka tirgū laistie produkti atbilst visaugstākajiem drošības standartiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai veicinātu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, būtiski svarīgi ir ES patērētāji, un viņu intereses ir galvenā prioritāte, veidojot galvenos politikas virzienus, piemēram, veselības, uzņēmējdarbības un rūpniecības, vides un enerģētikas un transporta politiku. Attiecībā uz enerģētiku iekšējais tirgus nevar pienācīgi un konkurētspējīgi darboties, jo pastāv tā sauktās „enerģijas salas”, piemēram, Baltijas reģions, kas enerģijas aspektā ir izolēts no pārējās Eiropas un atkarīgs tikai no viena ārējā piegādātāja. Tādu elektrotīklu un gāzes vadu esamība, kas aptver visu Eiropas teritoriju, ir prioritāte, jo Eiropa ir ļoti atkarīga no energoresursu importa. Arī attiecībā uz elektroenerģijas tirgu ir jāpieņem pasākumu kopums, kura mērķis ir pilnīga atklātība Eiropas patērētāju labā. Lai veidotos patiesa un godīga konkurence un tiktu izveidots reāls vienots tirgus, ir nepieciešami labvēlīgi apstākļi. Dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai īstenotu skaidrus mērķus, jo īpaši neaizsargātāko patērētāju aizsardzību, patērētāju pamattiesības un ekonomisko un sociālo kohēziju.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Patērētāju tiesību un labklājības veicināšana ir būtisks Eiropas Savienības aspekts. Šajā saistībā es atbalstu visus centienus, kas atjauno sabiedrības uzticību tirgiem. Patērētāju aizsardzība kļūst vēl nozīmīgāka saistībā ar ekonomisko krīzi, kas ir palielinājusi spiedienu uz vismazāk aizsargātajiem patērētājiem — tiem, kuriem ir mazi ienākumi. Ir jāievieš saskaņota pieeja, lai patērētāji, izmantojot savas tiesības, būtu pārliecināti. Ņemot to vērā, es uzsveru vajadzību: pirmkārt, veicināt patērētāju informēšanas un izglītošanas politiku (ko īstenotu ES un dalībvalstis), izmantojot kampaņas, informācijas punktus un palielinot Eiropas patērētāju centru resursus, otrkārt, efektīvi piemērot jau pastāvošos noteikumus, stiprinot tirgus uzraudzību un regulatīvos mehānismus un piemērojot spiedienu uz dalībvalstīm pareizai Kopienas līdzekļu saņemšanai.

Es atkārtoju, ka tikai šādā veidā patērētāji būs pietiekami informēti, lai varētu pieņemt lēmumus, nepakļaujoties dažādam spiedienam no ražotāju puses. Tas pastiprinās uzticēšanos tirgum, radīs lielāku konkurenci, uzlabos produktu un pakalpojumu kvalitāti un palielinās patēriņu (svarīgs faktors ekonomikas atveseļošanai).

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Patērētāju aizsardzība ir cieši saistīta ar tirgus spēju piedāvāt plašu augstas kvalitātes preču un pakalpojumu sortimentu par konkurētspējīgām cenām. Ir skaidrs, ka lielāka patērētāju uzticība, izpratne un atbildība prasa arvien vairāk augstas kvalitātes preču un pakalpojumu, kas savukārt palielina konkurenci starp piegādātājiem, kuri tiks mudināti uzlabot savus produktus, saglabājot cenas konkurētspējīgā līmenī.

Es piekrītu Komisijai un dalībvalstīm, kuras lielu nozīmi piešķir saziņas stratēģijas sākšanai attiecībā uz patērētāju tiesībām, izmantojot tīmekļa portālus, izpratni veicinošas kampaņas un informācijas punktus, vienlaikus veicinot "eYouGuide" tīmekļa vietnes izmantošanu un nodrošinot arī to organizāciju uzticamību, ticamību un objektivitāti, kuras atbild par pārvaldību un organizēšanu.

Turklāt pieci rezolūcijā ietvertie patēriņa tirgus rezultātu pārskata rādītāji — lai gan nav izsmeļoši — noteikti ļauj cilvēkiem iegūt noderīgu informāciju, lai uzlabotu, ja nepieciešams, atsaucei izmantoto tiesisko regulējumu ar nosacījumu, ka dalībvalstu sniegtā informācija ir visaptveroša un var tikt apkopota viegli salīdzināmā veidā. Es balsoju par ziņojumu, lai gan esmu neizpratnē par patērētāju ombuda iecelšanu un kolektīvās pārsūdzības līdzekļiem.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā ir stingri jāgarantē patērētāju intereses un aizsardzība. Patērētāji ir jānodrošina ar īpašiem instrumentiem, lai to intereses efektīvi integrētu Eiropas Savienības politikā.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Referentes ziņojuma pamatā ir patēriņa tirgus rezultātu pārskats, kas ir loģiska un pragmatiska pieeja. Patērētāju apmierinātību un problēmas var secināt no statistikas pārskatiem šajā jautājumā. Konfidenciālās datubāzes par patērētāju problēmām turpmākā attīstība ir būtiska tirgus identifikācijai. Tomēr datu vākšana ir jāuzlabo tā, lai tajos varētu ņemt vērā dažādu sistēmu atšķirības dalībvalstīs, kuras daudzveidības dēļ dažreiz ir galēji atšķirīgas. Manuprāt, visproblemātiskākais jautājums ir tiesību aktu izpilde un līgumsaistības. Attiecībā uz tirdzniecību pārrobežu tirgos likumi netiek izpildīti. Patērētāju aizsardzības noteikumu pieņemšanai ES nebūs nozīmes, ja šie noteikumi netiks pienācīgi ieviesti valstu tiesību aktos un piemēroti, kā arī izpildīti dalībvalstu līmenī. Referente aplūko patērētāju aizsardzības jautājumu, atbilstoši pamatojoties uz patēriņa tirgus rezultātu pārskatu. Tomēr es vēlētos konkrētākus priekšlikumus, kā uzlabot pašreizējo situāciju. Lai gan man ir šie iebildumi, tomēr uzskatu, ka ziņojums veicina patērētāju aizsardzību Eiropas Savienībā, un tāpēc balsošu par tā pieņemšanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības patērētāju politika ir būtisks elements iekšējā tirgus konsolidācijā. Šā iemesla dēļ šai politikai jānodrošina Eiropas patērētājiem un sabiedrības locekļiem piekļuve augstas kvalitātes produktiem un pakalpojumiem par konkurētspējīgām cenām, vienlaikus augstā līmenī aizsargājot viņu tiesības.

Patērētāju izglītošana un viņu informētības par savām tiesībām un pienākumiem palielināšana, kā arī uzņēmumu atbildīga attieksme veicinās dinamiskāku pārrobežu tirdzniecību un tā rezultātā ciešāku integrāciju iekšējā tirgū, ietekmējot Eiropas konkurētspēju.

Pareizs līdzsvars ir jāpanāk arī starp patērētāju tiesībām un pienākumiem un attiecīgo pieņemto tiesību aktu ietekmi uz uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju tiesībām un pienākumiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums attiecas uz patērētāju tiesību aizsardzību kā Eiropas Savienības visaptverošu un pamattiesību politiku, kas nosaka, ka ir jāņem vērā patērētāju tiesību aizsardzības prasības.

Šajā saistībā ir svarīgi stiprināt Eiropas patērētāju aizsardzības politiku un veidot to efektīvāku un sabiedrībai nozīmīgāku. Ir būtiski reaģēt uz Eiropas sabiedrības vajadzībām un problēmām.

Šajā ziņā ir attaisnojami tādi tirgus uzraudzības instrumenti kā patēriņa tirgus rezultātu pārskats. Labai patērētāju aizsardzības politikai ir jānodrošina veselīgs tirgus, kā arī drošība un uzticēšanās tam, veicinot arī pārrobežu tirdzniecību un inovācijas.

Es atbalstu pārredzamu politiku, kurā ir ietverta obligāta prasība norādīt preču zīmes izcelsmes valsti. Patērētāju aizsardzība ir svarīga saistībā ar importētajiem ražojumiem, kas nav droši, un tāpēc ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp tirgus uzraudzības iestādēm un muitas iestādēm.

Lai garantētu produktu drošumu iekšējā tirgus apritē, ir jāapvieno centieni ar trešo valstu iestādēm, un tāpēc pamatota ir Komisijas iniciatīva pastiprināt starptautisko sadarbību un parakstīt oficiālus nolīgumus ar attiecīgajām trešo valstu, jo īpaši Ķīnas, ASV un Japānas, iestādēm.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par Hedh kundzes ziņojumu. Skotijai pašlaik nav balss ES patērētāju jautājumos: mums nav neatkarīgas pārstāvības Padomē un patērētāju aizsardzības likumdošana ir lielā mērā rezervēta Londonai. Ņemot vērā mūsu atsevišķo juridisko institūciju, ir svarīgi, lai šīs pilnvaras tiktu atdotas atpakaļ Skotijas Parlamentam, lai Skotija varētu pilnīgi iesaistīties notiekošajās ES debatēs par šiem jautājumiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Patērētāju aizsardzība ir un vienmēr ir bijusi viena no ES prioritātēm, un tā tika konsolidēta pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Patērētāji, kuri ir labi informēti par savām tiesībām un pienākumiem, veicinās pārredzamāku un konkurētspējīgāku tirgu.

Šajā ekonomiskajā krīzē ir svarīgi aizsargāt visneaizsargātākos patērētājus un tos, kuriem ir zemāki ienākumi. Līdz ar mazumtirdzniecības tirgu pieaugošo sarežģītību, jo īpaši saistībā ar pakalpojumiem, patērētājiem ir grūtāk pieņemt labāko lēmumu.

Lai efektīvi novērtētu tirgu un pieņemtu politiku, kas sniegtu labākos iespējamos rezultātus patērētājiem, ir nepieciešami tirgus uzraudzības instrumenti. Šā iemesla dēļ patēriņa tirgus rezultātu pārskats ir ļoti svarīgs.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Lai nodrošinātu patērētāju efektīvu aizsardzību, ir svarīgi uzlabot patērētājiem sniegto informāciju un izglītību. Mērķis ir panākt, lai iekšējā tirgū būtu „pilnvaroti patērētāji". Taču ziņojumā nav pienācīgi risinātas problēmas, kas saistītas ar pilnīgi neregulēto tirgu. Eiropas standarti ne vienmēr tiek ievēroti neatkarīgi no tā, vai tie ir kvalitātes vai drošības standarti vai pat vides un veselības aizsardzības noteikumi. Tāpēc es atturējos no balsošanas

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Patērētāju aizsardzība ir ļoti svarīgs, Komisijai risināms jautājums. Ar vienkārši efektīvu pasākumu īstenošanu šajā jomā, protams, nepietiks, ja neiesaistīsies patērētāji. Patērētājiem ir jāzina savas tiesības. Eiropas vienotā tirgus iespēju maksimāla izmantošana ir milzīgs izaicinājums Komisijai. Lai izpildītu šo uzdevumu, efektīvai patērētāju tiesību aizsardzībai ir jābūt vienai no ES prioritātēm. Manuprāt, patēriņa tirgus rezultātu pārskatu izmantošana, kas ir tirgus uzraudzības līdzeklis, ir visizdevīgākā no patērētāja viedokļa. Patēriņa tirgus rezultātu pārskati skaidri parāda, kuri tirgi nav pietiekami atbilstoši patērētāju vajadzībām. Analizējot tos, mēs varam cita starpā pārliecināties, ka patērētāji saskaras ar īpašām problēmām pakalpojumu tirgū un ka interneta tirdzniecību starp atsevišķām dalībvalstīm lielā mērā ierobežo pārrobežu šķēršļi. Es priecājos par to, ka tiek plānoti turpmāki rezultātu pārskati. Turklāt es ceru, ka tie sniegs vēl sīkāku informāciju nekā līdz šim. Pateicoties šādiem instrumentiem, ir ievērojami vieglāk izprast patērētāju problēmas un reaģēt uz to vajadzībām. Nav šaubu, ka ES noteikumu par patērētāju aizsardzību ieviešana ES valstīs ir izdevīga mūsu iedzīvotājiem.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es balsoju par Hedh kundzes ziņojumu par patērētāju aizsardzību. Šajā patstāvīgajā ziņojumā ir pamatoti atzīta patērētāju organizāciju būtiskā nozīme, šīs organizācijas ir ideālas valsts iestāžu brīdināšanai par patērētāju problēmām ikdienas dzīvē. Protams, es arī atbalstu prasību, lai dalībvalstis pienācīgi apspriestos ar patērētāju organizācijām visos lēmumu pieņemšanas procesa posmos un par patērētāju tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu. Ļoti svarīgs ir arī jautājums par to, lai patēriņa tirgus rezultātu pārskatos ietvertu arī ilgtermiņa rādītājus, piemēram, attiecībā uz tirgus daļām, kvalitāti, reklāmu, piedāvājumu pārredzamību un salīdzināmību, rādītājus, kas saistīti ar tiesību izpildi un lielākām iespējām patērētājiem, sociālos, vides un ētiskos rādītājus, kā arī rādītājus, lai novērtētu kompensācijas un patērētājiem nodarīto kaitējumu.

Manuprāt, vienīgais šā ziņojumu trūkums ir tas, ka nav pieņemti divi grozījumi — Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas iesniegtais grozījums par mācīšanos no tirgus nepilnībām enerģētikas nozarē un mūsu grozījums par Rotaļlietu direktīvas pārskatīšanu. Tas, ka šis grozījums nebija noteicošais, ir nožēlojami. Tomēr es vēlos apsveikt referenti un viņas kolēģus Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā par šo saturīgo ziņojumu.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo Parlamenta ieguldījumu patēriņa tirgus rezultātu pārskatā. Patēriņa pārskats ir nozīmīgs rādītājs tam, cik rezultatīvi un iedarbīgi dalībvalstis īsteno ES tiesību aktus. Es atzinīgi vērtēju to, ka referente prasa uzraudzības pasākumu lielāku pārredzamību un atpazīstamību un atbalstu viņas aicinājumu uzlabot kolektīvās kompensācijas mehānismus ES.

  Alf Svensson (PPE) , rakstiski. – (SV) Brīvais tirgus ES veido Savienību par spēcīgu spēlētāju, bet nozīmē arī to, ka ir jāsniedz patērētājiem izsmeļoša un nepārprotama informācija par tirgū pieejamo produktu klāstu. Patērētāju stāvoklis ir jānostiprina. Tādēļ es šodien balsoju par ziņojumu par patērētāju aizsardzību. Tomēr ziņojumā ir daži formulējumi, kas ir problemātiski. Pastāv risks, ka apspriešanās ar patērētāju organizācijām visos lēmumu pieņemšanas procesa posmos pārāk izstieps šo procesu. Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme, lai panāktu attiecīgo patērētāju aizsardzību, taču to dažādās valstīs var īstenot dažādi, neietekmējot negatīvi rezultātu. Jautājumā par patērētāju aizsardzības iestāžu un patērētāju ombuda izveidi, kā arī formulējumā attiecībā uz skolu mācību programmām ir jāpiemēro subsidiaritātes princips. ES ir jānosaka kopējās patērētāju politikas minimālie līmeņi un mērķi, bet nevajadzētu lemt visos sīkumos, kā tieši dalībvalstīm jāsasniedz šie mērķi. Ziņojumā visas dalībvalstis tiek aicinātas vākt un kopīgā datubāzē reģistrēt informāciju par nelaimes gadījumiem un traumām. Šāda datubāze nedrīkst radīt vajadzību pārmērīgi palielināt administratīvo slogu. Tās administrēšanai jābūt pamatotai un samērīgai, lai dotu labumu cilvēkiem. Tomēr patērētāju tiesības un patērētāju aizsardzība iekšējā tirgū ir tik svarīga, ka es balsoju par ziņojumu, lai gan mani uztrauc tās lietas, kuras tikko izklāstīju.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Referente, dāmas un kungi! Es priecājos, ka mēs nopietni cenšamies rūpēties par patērētāju tiesību aizsardzību. Tomēr tas turpinās jau vairākus gadus, un mēs joprojām nespējam radīt ideālu mehānismu un nostiprināt obligātos nosacījumus, izpildot šos uzdevumus valstu līmenī. Dažreiz tā gandrīz šķiet kā spēle vai liekulība. Kamēr mēs strikti nereglamentēsim monopolu darbību jebkurā jomā tā, lai viņu peļņa ir precīzi ierobežota, bet darbības izmaksas, algas un prēmijas tiek stingri kontrolētas — t. i., izejvielu sagāde, ražošana, produktu nodrošināšana —, ir grūti iedomāties, ka patērētāji saņems lētas un augstas kvalitātes preces vai pakalpojumus. Tā kā man ir ievērojama pieredze šajā jomā, es esmu gatavs sadarboties šajā jautājumā.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu. Es uzskatu, ka ir svarīgi aizsargāt patērētājus un lielāku uzmanību pievērst tirgus uzraudzības stiprināšanai, lai iedzīvotājiem paredzētie produkti atbilstu visaugstākajiem pieņemtajiem standartiem. Es atzinīgi vērtēju nodomu pastiprināt starptautisko sadarbību par produktu drošumam un noslēgt oficiālus nolīgumus ar iestādēm trešās valstīs. Es atbalstu aicinājumus izveidot īpašu patērētāju ombudu strīdu ārpustiesas izšķiršanai un uzskatu, ka efektīvāki pārrobežu sadarbības mehānismi palīdzēs uzlabot patērētāju aizsardzību visā ES.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Līguma par Eiropas Savienības darbību 12. pants vēlreiz apstiprina, ka patērētāju tiesību aizsardzības prasības ir jāņem vērā, definējot un īstenojot citas Eiropas Savienības politikas jomas un darbības. Komisijai jānodrošina, lai patērētāju intereses tiktu patiesi integrētas visās politikas jomās, un ietekmes pētījumos ir jāizvērtē jebkura jauna tiesību akta un politikas iespējamās sekas, kas tieši vai netieši ietekmē patērētājus. Lai gan patērētāju sūdzības ir svarīgs tirgus nepilnību rādītājs, to trūkums ne vienmēr nozīmē, ka tirgi darbojas labi, jo ir reizes, kad patērētājiem ir tendence sūdzēties mazāk dažādu patērētāju tradīciju dēļ vai atkarībā no viņu priekšstatiem par to, cik liela ir varbūtība, ka sūdzība tiks ņemta vērā. Patērētāju organizācijām ir būtiska loma brīdināt valsts iestādes par problēmām, ar kurām saskaras patērētāji. Instrumenti ir jāoptimizē tā, lai tie varētu darboties efektīvāk visos līmeņos. Es aicinu dalībvalstis visos lēmumu pieņemšanas posmos un patērētāju tiesību aktu transponēšanas un īstenošanas laikā pienācīgi apspriesties ar patērētāju organizācijām.

Ziņojums: Cristian Silviu Buşoi (A7-0027/2010)

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsoju par šo ziņojumu par SOLVIT. Eiropas patērētājiem ir jābūt pilnīgi informētiem par savām tiesībām, un šim problēmu risināšanas tīklam jābūt viegli pieejamam ikvienam.

Kopumā Eiropas Savienībā pieaug to cilvēku skaits, kas sazinās ar SOLVIT, meklējot padomu un palīdzību, un no tā var secināt, ka arvien palielinās SOLVIT kā problēmu risināšanas līdzekļa Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem nozīme.

Es pilnīgi atbalstu prasību ziņojumā par labāku un plašāku SOLVIT dienestu reklāmu un piekrītu, ka ir jāskaidro informācija par pilsoņu un uzņēmumu tiesībām iekšējā tirgū, lai ikviens šīs tiesības varētu izmantot ikdienā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Lai patērētāji varētu baudītu iekšējā tirgus labumus, ir jānodrošina efektīvi līdzekļi, kā viņi varētu vērsties pret iekšējā tirgus tiesību aktu nepareizu piemērošanas. SOLVIT tīkls tika izveidots, lai nodrošinātu ātru kompensāciju, neizmantojot tiesvedību. Es uzskatu, ka šis tīkls varētu būt ļoti lietderīgs, bet pašlaik tas nedarbojas efektīvi un neizmanto savu potenciālu pilnīgi. Daudzi iedzīvotāji un mazie uzņēmumi nezina par šādu tīklu. Tādēļ es uzskatu, ka dalībvalstīm jāiegulda lielākas pūles un līdzekļi SOLVIT veicināšanā un iedzīvotāju un uzņēmumu informētības palielināšanā. Turklāt daži SOLVIT centri saņem vairāk sūdzību, nekā spēj atrisināt, jo šiem centriem trūkst darbinieku. Es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāstiprina SOLVIT centru nozīme, nodrošinot sadarbību starp valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, un jāiesaistās aktīvā viedokļu un labas prakses apmaiņā ar citām dalībvalstīm, lai pilnīgi izmantotu SOLVIT tīkla potenciālu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Darbojoties kopš 2002. gada, SOLVIT ir problēmu risināšanas tiešsaistes tīkls, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis piedalās ar mērķi nodrošināt pragmatisku atbildi uz grūtībām, kas rodas, ja valsts iestādes nepareizi piemēro Kopienas tiesību aktus.

Lai gan iekšējais tirgus pašlaik darbojas samērā labi, ir arī taisnība, ka dažkārt rodas kļūdas vai interpretācijas problēmas saistībā ar to sabiedrības locekļu un uzņēmumu tiesībām, kuri cenšas gūt maksimālu labumu no iekšējā tirgus sniegtajām priekšrocībām.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir izrādījies, ka SOLVIT tīklam ir liela nozīme dažādu problēmu risināšanā — sākot ar sabiedrības locekli, kurš meklē citu dalībvalsti, kurā studēt, strādāt vai dzīvot kopā ar partneri utt., līdz uzņēmumiem, kuriem radušās problēmas ar valsts iestādēm, kā arī problēmas ar PVN atmaksu un citiem jautājumiem. SOLVIT tīkla mērķis ir nodrošināt sabiedrības locekļiem un uzņēmumiem augstu apkalpošanas līmeni, pamatojoties uz svarīgiem kvalitātes un efektivitātes kritērijiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju Buşoi kunga ziņojumu par SOLVIT. Šis neformālais tīkls tādu problēmu risināšanai, kas saistītas ar iekšējo tirgu, ir svarīgs, sniedzot bezmaksas palīdzību gan sabiedrības locekļiem, gan uzņēmumiem īpašu problēmu risināšanā ar valsts iestādēm. Tā nozīmīgumu atspoguļo pagājušajā gadā pieaugošais iesniegto sūdzību skaits. Tomēr, ņemot vērā pārnozaru problēmas valsts līmenī, ir svarīgi apsvērt vairākus pasākumus, lai uzlabotu šo centru efektivitāti. Tāpēc, manuprāt, dalībvalstīm jāpastiprina centieni, lai sniegtu informāciju sabiedrības locekļiem un uzņēmumiem par viņu tiesībām iekšējā tirgū, izmantojot finanšu un cilvēkresursu palielināšanu un darbinieku mācības SOLVIT tīklā par iekšējā tirgus noteikumiem. Ir arī svarīgi, lai tās darbiniekiem būtu labas angļu valodas, kā arī viņu dzimtās valodas zināšanas. Es aicinu dalībvalstis un Komisiju sekmēt sabiedrības locekļu un uzņēmumu labāku piekļuvi SOLVIT tīklam, lai efektīvi īstenotu iekšējā tirgus noteikumus.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Iekšējais tirgus nav un nedrīkst būt tikai birokrātiska struktūra. Lai patiesi gūtu labumu no tā acīmredzamajām priekšrocībām, ir jābūt iespējai uzņēmumiem un Eiropas sabiedrībai īstenot savas tiesības praksē, izmantojot ātrus, atsaucīgus un efektīvus mehānismus. Pamatojoties uz to, SOLVIT tīklam ir būtiska nozīme.

Ņemot vērā pieaugošo to sūdzību skaitu, kuras SOLVIT centri pagājušajā gadā ir izskatījuši, es uzskatu, ka patērētāju labuma dēļ ir svarīgi izstrādāt virkni reformu un uzlabojumu, kurus Parlaments šajā saistībā ir ierosinājis. Piemēram, Komisijas kontroles stiprināšana pār efektīvu iekšējā tirgus noteikumu piemērošanu; konkrēti resursu palielinājumi SOLVIT centriem (iekšējā tirgus ekspertu nolīgšana, valsts centru finanšu līdzekļu palielināšana, specializētas un mūsdienīgas mācības esošajiem speciālistiem, koordinēta saikne tiešsaistē starp vietējo centru un Komisijas dienestiem) un nozīmīgs dalībvalstu un Komisijas ieguldījums SOLVIT tīkla veicināšanā un reklāmā, izmantojot visas sociālās komunikācijas metodes, veicinot saikni ar sabiedrību un uzņēmumiem augstā līmenī. Visu šo iemeslu dēļ es atbalstu Buşoi kunga ziņojumu par SOLVIT.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) SOLVIT tīkls ir pierādījis, ka tas ir ļoti noderīgs instruments problēmu risināšanai — bez tiesvedības —, ar kurām saskaras iedzīvotāji un uzņēmumi iekšējā tirgus tiesību aktu nepareizas piemērošanas rezultātā valsts iestādēs. Tādēļ tas būtu jāatbalsta vairākos veidos, veidojot labāku sadarbību starp Komisiju, Parlamentu un dalībvalstīm. Galvenokārt ir nepieciešams labāk veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu informētību par tā pastāvēšanu un stiprināt sadarbību starp valsts, reģionālajām un pašvaldību iestādēm. Lielāka nozīme būtu jāpiešķir arī to valsts ierēdņu mācībām, kuri strādā šajā jomā, piemēram, SOLVIT tīkla darbinieku mācībām, kuras, kā Komisijas paziņojumā ir uzsvērts, arī būtu jāizstrādā, izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus.

Es balsoju par ziņojumu, jo uzskatu, ka SOLVIT tīkla stiprināšana var patiesi palīdzēt uzlabot iekšējā tirgus tiesisko regulējumu, kuru mēs tik ļoti cenšamies veidot. Datu pārredzamības veicināšana ar interaktīvu tiešsaistes datubāzi palielina izpratni par standartiem, ļauj problēmas atrisināt ātrāk un palielina uzticēšanos tirgus operatoriem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisijas un dalībvalstis izveidoja SOLVIT tīklu, lai ārpustiesas ceļā atrisinātu visas problēmas, ar kurām sabiedrības locekļi un uzņēmumi saskaras tiesību aktu nepareizas piemērošanas rezultātā attiecībā uz iekšējo tirgu.

Šis tīkls ir pierādījis sevi kā efektīvu risinājumu problēmām, taču plaša sabiedrība to joprojām izmanto pārāk maz. Šā iemesla dēļ Komisija plāno veicināt ātru un pilnīgu SOLVIT tīkla piemērošanu, palielinot pārredzamību, lai pārvarētu šķēršļus pārvietošanās brīvībai un nodrošinātu sabiedrību ar informāciju par tās tiesībām, un īstenotu iekšējā tirgus potenciālu.

Paturot to prātā, Komisija mudina dalībvalstis pienācīgi veicināt SOLVIT tīklu sabiedrībā un starp uzņēmumiem, ņemot vērā tā spējas un pievienoto vērtību.

Sakarā ar to, ka daudzas problēmas, kuras varētu risināt, izmantojot SOLVIT tīklu, šobrīd tiek risinātas tiesā un tādējādi palielinās sabiedrības locekļu un uzņēmumu iztērētais laiks un naudu, un ņemot vērā, ka SOLVIT tīkls varētu nodrošināt alternatīvu un ātrāku un efektīvāku risinājumu juridiskiem strīdiem, es uzskatu, ka pilnīgi funkcionējoša SOLVIT tīkla izveidošana uzlabos iekšējā tirgus darbības principus, kā arī sabiedrības locekļu un uzņēmumu interešu un tiesību aizsardzību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) SOLVIT tīkls sāka darbību 2002. gada jūlijā, kad Komisija un dalībvalstis to izveidoja, lai ātri, bez maksas un bez tiesvedības risinātu problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji un uzņēmumi iekšējā tirgus tiesību aktu nepareizas piemērošanas rezultātā.

Visas ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Īslande un Lihtenšteina ir izveidojušas SOLVIT centrus valstu līmenī, kuri lielākoties ir integrēti to attiecīgajās ekonomikas vai ārlietu ministrijās. Šie centri sadarbojas tieši, izmantojot elektronisko datubāzi, lai atrastu ātrus un pragmatiskus risinājumus sūdzībām, kuras iesniedz iedzīvotāji un uzņēmumi.

Dalībvalstīm intensīvāk jāsniedz informācija iedzīvotājiem un uzņēmumiem par viņu tiesībām iekšējā tirgū, tādējādi ļaujot tiem izmantot šīs tiesības. SOLVIT sniegtie pakalpojumi jādara zināmi iedzīvotājiem un uzņēmumiem efektīvā veidā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) SOLVIT tīkls, kura mērķis ir rast efektīvu risinājumu iekšējā tirgus problēmām, ir risinājis šīs problēmas ļoti veiksmīgi. SOLVIT tīkls tika izveidots 2002. gadā, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji un uzņēmumi Eiropas tiesību aktu nepareizas piemērošanas rezultātā attiecībā uz iekšējo tirgu.

SOLVIT tīkls aizstāj tiesas, efektīvākā un mazāk birokrātiskā veidā atrodot risinājumus 10 nedēļu laikā. Tomēr pieaugošā iesniegto sūdzību plūsma ir izraisījusi nepilnības vairākās SOLVIT atbildēs uz tām. Tas nozīmē, ka ir ļoti svarīgi censties palielināt cilvēku un finanšu līdzekļus, kā arī organizēt atbilstošas SOLVIT tīkla ierēdņu mācības, lai viņi efektīvāk varētu izskatīt iesniegtās sūdzības, kuru skaits arvien pieaug.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Iekšējais tirgus piedāvā iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļoti daudz iespēju. Iekšējais tirgus kopumā darbojas labi. Tomēr dažreiz var gadīties arī kļūdas.

SOLVIT ir tīkls problēmu atrisināšanai, kurā ES dalībvalstis sadarbojas, lai, neizmantojot tiesvedību, atrisinātu problēmas, kuras rodas, valsts iestādēm neatbilstoši piemērojot iekšējā tirgus tiesību aktus. SOLVIT centrs ir katrā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Norvēģijā, Īslandē un Lihtenšteinā.

Es balsoju par šo ziņojumu, lai atbalstītu SOLVIT centru darbu tādu sūdzību izskatīšanā, kuras iesniedz gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Šķiet, ka iekšējais tirgus, uz kuru attiecas vairāk nekā 1500 bieži vien sarežģītu dokumentu, eiropiešiem ir diezgan neizprotams, „liels izgudrojums”, kura „iedarbināšana” ne vienmēr tiek pareizi īstenota dalībvalstīs (es īpaši gribu akcentēt tieši profesionālās kvalifikācijas atzīšanu). Tādējādi SOLVIT ir izrādījies vērtīgs līdzeklis: šis kooperatīvais tīkls ir patiess atbalsta dienests patērētājiem un uzņēmējiem jautājumos, kas attiecas uz vienoto tirgu, un vairākus gadus ir neformāli atrisinājis problēmas, kas rodas, valsts iestādēm nepareizi piemērojot iekšējā tirgus tiesību aktus. Es balsoju par ziņojumu par SOLVIT.

Lai gan ir lieliski panākumu rādītāji (sekmīgs atrisinājums vairāk nekā 80 % lietu) un lai gan SOLVIT ir ātrs, ārpustiesas un bezmaksas risinājums kompensācijas saņemšanas problēmai, tomēr plašākai sabiedrībai tas joprojām ir diezgan mazpazīstams. Mums ir jādara vairāk, lai palielinātu tā popularitāti. Visbeidzot ar nožēlu jāsaka, ka dažās dalībvalstīs, tostarp manā, SOLVIT centram ir ļoti slikts budžeta un personāla nodrošinājums. Ir pienācis laiks, manuprāt, dalībvalstīm novērtēt, cik šie centri ir lietderīgi, un nodrošināt līdzekļus to pienācīgai darbībai.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Buşoi kunga ziņojums par SOLVIT ir ļoti nozīmīgs. Pildot deputāta pienākumus, ar mani vairākas reizes nedēļā sazinās iedzīvotāji un bieži jautā ļoti personīgus un konkrētus jautājumus par Kopienas tiesību aktu darbību. Es bieži varu palīdzēt viņiem nekavējoties, aicinot vērsties SOLVIT.

Ziņojumā, kuru mēs šodien pieņēmām, skaidri izklāstīts šā instrumenta labums. Ziņojums ir ļoti līdzsvaroti izstrādāts dokuments, jo tas nepārprotami norāda, kādi pasākumi jāveic, lai uzlabotu šo instrumentu. Noteikti ir nepieciešama laba mediju stratēģija, lai palielinātu informētību par SOLVIT. Šajā jomā ieguldījumu var dot unikālas interneta adreses pieejamība.

Ir skaidrs, ka jāturpina palielināt SOLVIT efektivitāti. To patiesi var izdarīt, veicinot sadarbību starp ierēdņiem, kuriem ir pietiekami augsts zināšanu līmenis. Būtisks ir arī dalībvalstu ieteikums palielināt SOLVIT centru personālu, lai valstu līmenī attīstītu administratīvo kapacitāti dažādās ministrijās. Visu SOLVIT centru uzdevumam ir jābūt atbildēt uz jautājumiem ātri un ierosināt reālus risinājumus, jo šim mērķim SOLVIT tika izveidots.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Referent, dāmas un kungi! Es atbalstu šo iniciatīvu un pilnīgi piekrītu SOLVIT tīkla stiprināšanai un tā darbības paplašināšanai. Nevajadzētu taupīt finanses, lai informācija par šīs Eiropas struktūras darbību un iespējām tiktu izplatīta valstu plašsaziņas līdzekļos, internetā vai televīzijas programmās. Tomēr varu pateikt jums visiem, ka pastāv dubultstandarti: tiesiskais regulējums netiek piemērots vienādi un ir pat dažādi sodi par vienu un to pašu darbību.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) SOLVIT tika izveidots, lai atrisinātu problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji un uzņēmumi tiesību aktu nepareizas piemērošanas rezultātā iekšējā tirgū. Visas dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Īslande un Lihtenšteina ir izveidojušas valsts SOLVIT centrus. Tie sadarbojas tieši, lai izstrādātu ātrus un pragmatiskus risinājumus iedzīvotāju un uzņēmumu problēmām, ar kurām tie vēršas SOLVIT. Šiem centriem ir vajadzīga pareiza juridiska konsultācija par iesniegto problēmu juridisko pamatotību un ierosinātajiem risinājumiem. Viņiem ir iespēja saņemt juridisku konsultāciju gan pašā centrā, gan kompetentajā administratīvajā iestādē. Ja kopīgi izskatāmās lietās ir juridiskā atzinuma atšķirības, sarežģīti juridiski jautājumi vai vienkārši savā valstī nav pienācīgas piekļuves juridiskajām konsultācijām, SOLVIT centri bieži pēc padoma vēršas Komisijā. Dalībvalstīm jānodrošina, lai centriem būtu pienācīga piekļuve juristu slēdzieniem savā administratīvajā iestādē. Komisijai pēc pieprasījuma būtu ātrāk jāsniedz centriem neformālie juridiskie slēdzieni. Es atzinīgi vērtēju dalībvalstu apņemšanos pārraudzīt Eiropas tiesību aktus un to piemērošanu. Nevajadzētu būt tā, ka Eiropas likumdevējiem jāīsteno tiesību akti, kuri vairāk rada problēmas, nekā tās risina.

Ziņojums: Bairbre de Brún (A7-0082/2009)

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Mums ir ļoti augsti dzīvnieku veselības prasību standarti Īrijā, un tāpēc es balsoju par šo svarīgo ziņojumu, kas aizsargās dzīvnieku veselības statusu Īrijā. Ziņojuma ierosinājums par pārejas pasākuma pagarināšanu attiecībā uz pārvietošanu līdz 2011. gada decembrim ir nepieciešams un laikus ierosināts.

Minētie noteikumi izveido vispārēju sistēmu to lolojumdzīvnieku (kaķu, suņu un balto sesku) identifikācijai, kuri ceļo starp dalībvalstīm, un visiem dzīvniekiem būs jābūt pasei, kurā apliecināta vakcinācija pret trakumsērgu.

Šie aizsardzības pasākumi ir nepieciešami, jo veselības standarti Īrijā pašlaik ir ļoti augsti, tādēļ valsts ir brīva no trakumsērgas, noteiktu sugu ērcēm un plakantārpiem, kuri var apdraudēt gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes rezolūcijai par veterinārajiem nosacījumiem lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, lai gan es nepiekrītu visam priekšlikuma tekstam. Esmu īpaši nobažījies, ka tas paredz pagarināt pārejas periodu, kura laikā suņu un kaķu ievešanai Īrijā, Maltā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē ir noteiktas stingrākas prasības. Piemēram, Malta, Īrija un Apvienotā Karaliste lūdz, lai suņiem un kaķiem veiktu papildu pārbaudes attiecībā uz ērcēm, un tas ir jāapliecina arī šo dzīvnieku pasē. Šis ir jau otrais pārejas perioda pagarinājums, ko es uzskatu par ļoti nepamatotu no ES likumdošanas prakses viedokļa. Komisijai būtu, cik drīz vien iespējams, jāizvērtē iespēja paplašināt vispārējo režīmu, ietverot dalībvalstis, uz kurām pašlaik attiecas pārejas režīms, un šajā nolūkā tai būtu jālūdz, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde sagatavotu konsultatīvu atzinumu. Esmu pārliecināts, ka atkārtota pārejas perioda pagarināšana nav Eiropas iedzīvotāju interesēs. Iepriekš minēto dalībvalstu pašreizējās atšķirības aizsardzības pasākumos, piemēram, atšķirīgais laika ierobežojums potēm un seroloģiskajiem testiem un dažādi termiņi pretparazītu pārbaudēm, apgrūtina un sadārdzina ceļošanu ES kopā ar lolojumdzīvniekiem.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Kopienas tiesību akti reglamentē lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu Kopienā un izveido tā saukto vispārējo režīmu, saskaņā ar kuru suņiem, kaķiem un baltajiem seskiem, kas tiek pārvietoti starp ES dalībvalstīm, ir jābūt identifikācijas dokumentam un informācijai par obligāto vakcinēšanu pret trakumsērgu un pārslimotajām slimībām. Ar Regulu (EK) Nr. 998/2003 nosaka arī tā saukto pārejas režīmu, kura laikā dalībvalstis var piemērot stingrākas prasības attiecībā uz dzīvnieku ievešanu un pārvietošanu to teritorijā. Lielbritānijā īpaši ievērojami izmanto šo izņēmumu. Komisija ierosina pagarināt izraudzīto pārejas režīmu līdz 2011. gada 31. decembrim, un referente de Brun kundze atbalsta šo pagarinājumu. Ņemot vērā to, ka kompromiss ir panākts gan Padomes, gan ENVI komitejā un šis ziņojums ir tā daļa, es balsoju par tā pieņemšanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Regula (EK) Nr. 998/2003, kuru Komisija ierosina grozīt, nosaka saskaņotas normas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai Eiropas Savienības iekšienē, kā arī to ievešanai. Tomēr tā paredz pagaidu sistēmu, saskaņā ar kuru dažas dalībvalstis var piemērot stingrākus nosacījumus dažu slimību, piemēram, trakumsērgas, ehinokokozes, un ērču invāzijas gadījumos.

Lai gan lolojumdzīvnieku brīva pārvietošana Eiropas Savienībā ir svarīga, es vēlreiz atkārtoju savu pārliecību, ka ir būtiski, lai šie lolojumdzīvnieki atbilstu visiem higiēnas kritērijiem un neradītu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā izklāstīti noteikumi par lolojumdzīvnieku pārvietošanu Eiropas teritorijā un par to, kā to darīt saskaņā ar mērķi novērst slimību, jo īpaši trakumsērgas, izplatīšanos.

Brīva pārvietošanās ir viens no galvenajiem Eiropas vienotā tirgus pīlāriem. Šis jautājums ir īpaši attiecināms uz iedzīvotājiem Eiropā bez robežām, kurā vērojama palielināta lolojumdzīvnieku pārvietošana starp dalībvalstīm.

Mēs visi piekrītam, ka ir jābūt iespējai ceļot ar lolojumdzīvniekiem, bet mēs visi arī piekrītam, ka tas jāveic saskaņā ar noteiktajiem sabiedrības veselības aizsardzības kritērijiem, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības augstāku aizsardzības līmeni.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju vispārējo pasu sistēmu, kas saskaņos higiēnas pasākumus un kontroli, kas veicina lolojumdzīvnieku brīvu apriti.

Ziņojums paredz arī pārejas pasākumus līdz 2011. gadam, lai dažas valstis var sagatavoties, izveidojot vajadzīgo infrastruktūru.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par de Brún kundzes ziņojumu. Pārvietošanās brīvība, kas ir vienotā tirgus pamatā, nozīmē to, ka tas ir svarīgs jautājums lielai daļai iedzīvotāju visā Eiropā. Arī sabiedrības un dzīvnieku veselības jautājumi ir ļoti svarīgi, un es uzskatu, ka referente ir paveikusi labu darbu, panākot līdzsvaru..

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Dzīvnieku veselības prasības, kuras piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai pāri robežām, ir izstrādātas tāpēc, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības lielāku aizsardzību un lielā mērā atvieglotu lolojumdzīvnieku ceļošanu kopā ar īpašniekiem. Ja attiecīgie noteikumi tiks ievēroti un ceļojuma laikā Kopienas teritorijā būs līdzi sertifikāts par vakcināciju pret trakumsērgu un pilnvarota veterinārārsta veikta imūnsistēmas reakcijas analīze uz šo vakcīnu, tas atvieglos lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu..

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo svarīgo ziņojumu, jo, to darot, mēs atbalstām Komisijas priekšlikumu par pārejas režīma pagarinājumu attiecībā uz trakumsērgu, un tas nozīmē, ka režīma beigas sakrīt ar laiku, kad Eiropas Komisija paredz izbeigt ES finansējumu vakcinācijas programmai, lai dažās dalībvalstīs izskaustu meža trakumsērgu, kas ir galvenā trakumsērgas problēma Eiropas Savienībā. Turklāt Komisija ir izvēlējusies rūpīgi piesardzīgu pieeju, dodot priekšroku profilaksei un papildu veselības apsvērumiem, kas saistīti ar iekšējo tirgu un lolojumdzīvnieku brīvu apriti. Komisija ir salīdzinājusi un izskatījusi dažādus politikas risinājumus, ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) dažādos viedokļus. Ierosinātais pārejas režīma beigu termiņš ļaus pārveidot infrastruktūru un pakāpeniski mācīt personālu pielāgoties jaunajai situācijai.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kas ne tikai ļaus dalībvalstīm turpināt īstenot pasākumus aizsardzībai pret trakumsērgas izplatīšanos, bet arī nodrošinās, lai lolojumdzīvnieku aprite arī pēc 2011. gada visā Eiropā būtu brīva un droša. Dažu valstu izņēmuma pagarinājums līdz 2011. gadam ļaus tām turpināt testus un veselības pārbaudes attiecībā uz tādām slimībām kā trakumsērga. Šis pārejas periods ir nozīmīgs solis ceļā uz lolojumdzīvnieku brīvu un drošu pārvietošanu Eiropas Savienībā.

Es vēlētos apsveikt visus tos, kas strādāja, lai nodrošinātu vienošanos par jauno komitoloģijas procedūru. Tas ir labs kompromiss, kas ļaus efektīvi reaģēt, ja dalībvalstu bažas par citu slimību izplatīšanos būs pamatotas. Tā arī nodrošina, ka, izmantojot deleģētās pilnvaras, Komisija apspriedīsies ar dažādiem speciālistiem — Komisijas, dalībvalstu, privātajiem un Eiropas Parlamenta ekspertiem. Mums ir jānodrošina, lai šīs saistības tiktu apstiprinātas. Plašākā kontekstā mēs esam saņēmuši rakstiskus apliecinājumus, ka šis ziņojums nebūs precedents, lai nākotnē izmantotu deleģētās pilnvaras. Tajā ņemtas vērā Parlamenta bažas par precedenta veidošanu jaunajai komitoloģijas procedūrai saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0015/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) ES stratēģija 2020. gadam ir dokuments, kas piedāvā daudz cerību. Pēdējā laikā daudz runā par ES ekonomikas atveseļošanos, bet lielākajā daļā dalībvalstu krīzes beigas vēl nav redzamas. Publiskā diskusija par krīzi aplūko tikai valsts finanšu stāvokli, lai gan strauji augošais bezdarbs dažās dalībvalstīs jau ir sasniedzis kritisko līmeni. Ir dīvaini dzirdēt ES augsta līmeņa ierēdņus slavējam dažas valdības par viņu lielisko darbu, ja katru mēnesi bezdarbnieku skaits šajās valstīs katastrofāli pieaug, sociālās garantijas tiek samazinātas un cilvēku skaits, kuri dzīvo zem nabadzības līmeņa, palielinās. Šādās valstīs cilvēkiem kļūst ļoti grūti saprast, vai Eiropas Savienība īsteno nabadzības samazināšanas politiku vai faktiski palielina nabadzību sociālajā jomā. Manuprāt, valdībām, kas nav varējušas atrisināt pat bezdarba stabilizācijas problēmas, nebūtu jāsaņem nepelnītas uzslavas. Eiropas Komisijai būtu jāuzņemas lielāka atbildība un atbildīgi jāuzrauga valstu valdību krīzes vadības plānu izpilde, vienlaikus ļoti skaidri izvērtējot šādu reformu ietekmi uz iedzīvotājiem.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Šengenas līgums ir līgums starp Eiropas valstīm par personu brīvas pārvietošanās politiku Šengenas zonā. Jebkura persona, kurai ir dokuments, kas pierāda, ka tā likumīgi uzturas dalībvalstī, jābūt iespējai brīvi pārvietoties teritorijā, kurā nav iekšējo robežu.

Tomēr ne visas valstis vēl ievēro pienākumu izsniegt uzturēšanās atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir izsniegtas šāda veida ilgtermiņa uzturēšanās vīzas. Šā iemesla dēļ tā ir pretruna, ja studentam, kurš ieguvis vīzu, lai studētu Portugālē, nav iespējas doties, piemēram, uz Beļģiju, lai iegūtu informāciju no specializētās bibliotēkas disertācijas rakstīšanai.

Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu, paturot prātā, ka ir svarīgi veicināt brīvu pārvietošanos Šengenas zonā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi dzīvo vienā no dalībvalstīm, pamatojoties uz ilgtermiņa D tipa vīzu, ko izsniegusi šī dalībvalsts. Es apsveicu referentu Coelho kungu, ka viņš vēlreiz spēja panākt vienošanos pirmajā lasījumā, kas ļaus šo situāciju atrisināt pirms Vīzu kodeksa stāšanās spēkā nākamajā mēnesī.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šīs regulas jaunajiem grozījumiem, ņemot vērā, ka līdz šim trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir ilgtermiņa uzturēšanās vīzas, saskārās ar problēmām saistībā ar brīvas pārvietošanās ierobežojumiem. Viņi nav varējuši brīvi ceļot no vienas ES dalībvalsts uz citu un pat saskārās ar grūtībām atgriezties savā dzimtajā valstī. Šī regula attiecas uz līdzvērtības principu starp uzturēšanās atļaujām un īstermiņa uzturēšanās vīzām, ko izsniedz dalībvalstis, kuras pilnīgi piemēro Šengenas acquis ilgtermiņa uzturēšanās vīzām. Jāuzsver, ka ilgtermiņa uzturēšanās vīzai būtu jābūt tādai pašai ietekmei kā uzturēšanās atļaujai attiecībā uz brīvu pārvietošanos Šengenas zonā bez iekšējām robežām. Es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka ir ļoti svarīgi, lai, vienkāršojot trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos Šengenas zonā, drošības garantijas dalībvalstīs nebūtu pārkāptas. Šīs regulas īstenošanai nevajadzētu mazināt drošību, jo tā paredz valstu pienākumu pārbaudīt personas datus Šengenas Informācijas sistēmā pirms ilgtermiņa uzturēšanās vīzas izsniegšanas un, ja nepieciešams, pieprasīt citai ES dalībvalstij informāciju par šo personu. Līdz šim tas tika darīts, tikai izsniedzot uzturēšanās atļaujas.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šīs regulas pieņemšanu ar ļoti lielu balsu vairākumu — ar 562 balsīm par, 29 pret un 51 atturoties. No šā brīža jebkurš trešās valsts pilsonis, kuram ir ilgtermiņa uzturēšanās vīza, ko izsniegusi dalībvalsts, varēs ceļot uz citām dalībvalstīm uz trim mēnešiem jebkurā sešu mēnešu periodā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzturēšanās atļaujas turētājs. Tas ir pasākums, kuru ir gaidījuši daudzi studenti un pētnieki, piemēram, tie, kuri piedalās Eiropas apmaiņas programmās (Erasmus Mundus). Tas ir solis uz priekšu, lai padarītu Eiropas Savienību par pievilcīgāku galamērķi studentiem, mācību spēkiem un pētniekiem no trešām valstīm. Turklāt to var uzskatīt par Eiropas Parlamenta prasības atgādinājumu dalībvalstīm veikt pasākumus, lai nākotnē ieviestu vīzas, kas īpaši paredzētas studentiem, kuri piedalās apmaiņas programmās. Tomēr man ir žēl, ka Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija nav pieņēmušas šo regulu un to nepiemēros, lai gan šīs valstis piesaista lielu skaitu ārvalstu studentu un pētnieku, kuri atrodas Šengenas zonā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas telpas bez robežkontroles izveide ar Šengenas līgumu bija nozīmīgs pasākums, veidojot atvērtu iekšējo tirgu ar personu un preču brīvu pārvietošanos.

Šā paša iemesla dēļ šā nolīguma pamatā ir ļoti svarīgais mērķis atļaut personu brīvu pārvietošanos zonā, kurā nav iekšējo robežu. Tāpēc mums šķiet absurdi, ka šajā zonā nedrīkst brīvi pārvietoties persona, kura nav no ES, bet kurai ir ilgtermiņa uzturēšanās vīza, ko izdevusi viena no valstīm, kura ir Šengenas līguma puse.

Referenta minētie piemēri, šķiet, ir pierādījums absurdajai situācijai, kuru šī sistēma veido praksē. Šā iemesla dēļ es piekrītu Komisijas priekšlikumam Parlamenta ierosinātajā redakcijā, lai ilgtermiņa uzturēšanās vīzām būtu tāds pats statuss kā uzturēšanās atļaujām, tā nodrošinot to turētājiem brīvu pārvietošanos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma lielisko kvalitāti. Saskaņā ar Kopienas spēkā esošajiem tiesību aktiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir ilgtermiņa uzturēšanās vīza (vīza, ar kuru atļauts uzturēties ilgāk nekā trīs mēnešus), nav atļauts savas uzturēšanās laikā ceļot uz citām dalībvalstīm vai ceļot tranzītā caur citu dalībvalstu teritoriju, atgriežoties uz savu izcelsmes valsti, jo par to nav noteikumu Šengenas konvencijā.

Jaunie ierosinātie noteikumi nozīmē, ka ilgtermiņa uzturēšanās vīzai būs tāda pati ietekme kā uzturēšanās atļaujai attiecībā uz brīvu pārvietošanos Šengenas zonā bez iekšējām robežām vai ka personai, kurai ir ilgtermiņa uzturēšanās vīza, ko izsniegusi dalībvalsts, būs atļauts doties uz citām dalībvalstīm trīs mēnešus jebkuru sešu mēnešu laikā un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzturēšanās atļaujas turētājam.

Lai šī sistēma darbotos, ir jābūt kontrolei, kas būtu līdzvērtīga tai, kura šobrīd darbojas citās jomās, lai nodrošinātu labu saziņu starp dalībvalstīm un saskaņotību starp ilgtermiņa uzturēšanās vīzu, uzturēšanās atļauju izsniegšanu un Šengenas Informācijas sistēmas brīdinājumiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tas ir labi, ka ārvalstnieki, kam ir ilgtermiņa uzturēšanās vīza, ko izdevusi kāda dalībvalsts, var ceļot uz citām dalībvalstīm vismaz trīs mēnešus jebkuru sešu mēnešu laikā un pamatojoties uz tādiem pašiem nosacījumiem kā uzturēšanās atļaujas turētājs. Tā kā šis ir galvenais jautājums regulā, uz kuru attiecas šis ziņojums, mēs balsojām „par”.

Kā zināms, pašlaik saskaņā ar Kopienas spēkā esošajiem tiesību aktiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ir ilgtermiņa uzturēšanās vīzas un kas varētu būt, piemēram, studenti, kuri vēlas doties mācību ekskursijā uz citu dalībvalsti, zinātnieki, mācību spēki, trešo valstu pilsoņu un ES pilsoņu ģimenes locekļi, nav atļauts doties uz citām dalībvalstīm savas uzturēšanās laikā vai ceļot tranzītā caur citām dalībvalstīm, atgriežoties uz savu izcelsmes valsti, jo tā ir situācija, kas nav paredzēta Šengenas līgumā.

Jaunie noteikumi, kas tagad ir apstiprināti, nozīmēs, ka personai, kurai ir ilgtermiņa uzturēšanās vīza (vīza, ar kuru atļauts uzturēties ilgāk nekā trīs mēnešus, jeb D tipa vīza), ir tādas pašas tiesības kā uzturēšanās atļaujas turētājam attiecībā uz brīvu pārvietošanos Šengenas zonā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs balsojām pret Coelho kunga ziņojumu. Patiesi, atļaut ilgtermiņa uzturēšanās vīzas, proti, vīzas, kuras termiņš ir vairāk nekā seši mēneši, turētājiem automātiski gūt labumu no pārvietošanās brīvības visās Šengenas zonas valstīs, it kā tie būtu uzturēšanās atļaujas turētāji, ir bezatbildīgi. Jūsu piemēri ir maldinoši. Nav svarīgi, vai mēs runājam par studentiem, kas vēlas apmeklēt Eiropas galvaspilsētas (izņemot Londonu, Dublinu un Kopenhāgenu, kas atrodas ārpus Šengenas teritorijas), zinātniekiem, kuru pētījumu paredzētais ilgums ir mazāks par gadu, vai emigranti bez atbilstošas uzturēšanās un darba atļaujas — tas viss nav svarīgi un ir tikai iegansts.

Faktiski šis pasākums ir vēl viens noliegums valstu suverēnajām tiesībām izlemt, kurš var vai nevar, ar kādiem nosacījumiem un uz cik ilgu laiku ieceļot to teritorijā. Standartizējot tiesības, galu galā ilgtermiņa uzturēšanās vīzas kļūst pilnīgi bezjēdzīgas un veicina automātisku iedzīvotāja statusu — tādu, kas tiek piešķirts no brīža, kad persona vēlas doties uz Eiropu vairāk nekā uz trim mēnešiem ar mērķi, kas nav tūrisms. Tas ir nepieņemami.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Coelho kunga ziņojumu par to personu pārvietošanās brīvību, kurām ir ilgtermiņa uzturēšanās vīzas, jo es uzskatu, ka svarīgāk par jautājumiem, kas attiecas uz administratīvajām formalitātēm, ir tas, lai, piemēram, jaunajiem ārvalstniekiem, kas dodas studēt mūsu valstīs, nebūtu jādzīvo tikai vienā valstī, bet būtu iespējams brīvi ceļot no vienas valsts uz citu, lai studētu vai atklātu Eiropas kultūras daudzveidību un bagātību. Atšķirībā no tiem, kas izvirza jautājumu par drošību un cīņu pret nelegālo imigrāciju, mums šeit, tāpat kā citur, ir jāaizstāv nepieciešamība attīstīt zināšanu sabiedrību Eiropā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es atturējos balsojumā par Coelho kunga ziņojumu, jo tas attiecas uz Šengenas līguma aspektiem, kas nav piemērojami Skotijā.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Pirmkārt, es vēlos pateikties Coelho kungam par ziņojuma kvalitāti un patieso kompetenci, kuru viņš parāda visā savā darbā par vīzu jautājumiem. Šīs regulas pieņemšana ir nepieciešama un steidzama. Tā ir nepieciešamība, jo, ņemot vērā ārkārtīgi pretrunīgo praksi dalībvalstīs, kuras ilgtermiņa uzturēšanās vīzu vietā vairs neizdod uzturēšanās atļaujas, mēs nonākam absurdās situācijās, kad trešās valsts pilsonis, kas likumīgi uzturas ES teritorijā, pamatojoties uz D tipa vīzu, nevar ceļot citās dalībvalstīs Šengenas līguma teritorijā. Šī prakse rada nevajadzīgus šķēršļus ceļošanai Šengenas zonā un ir pretrunā Šengenas acquis filozofijai. Šā teksta pieņemšana ir steidzama, ņemot vērā arī gaidāmo Kopienas Vīzu kodeksa stāšanos spēkā, kas atceļ D + C tipa vīzas. Šajā ziņojumā izvirzītā prasība izmantot Šengenas Informācijas sistēmu, apstrādājot D vīzas pieprasījumus, nodrošinās augstu drošības līmeni Šengenas zonā, turklāt tiks nodrošināts taisnīgs un līdzsvarotus risinājums situācijām, kuras vairs nedrīkst rasties nākotnē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Iepriekšējās tiesību normas, kas trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir ilgtermiņa uzturēšanās vīza, ko piešķīrusi kāda dalībvalsts, liedza ceļot uz citām dalībvalstīm, neatbilst lielākās šo iedzīvotāju daļas mobilitātes vajadzībām. Mēs runājam par studentiem, zinātniekiem, mācību spēkiem un citiem, kuriem saistībā ar viņu profesionālo un/vai akadēmisko darbu ir jāceļo starp vairākām dalībvalstīm un kuri nevarētu to izdarīt saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Šādā veidā šīs izmaiņas labo anomālo situāciju, bet joprojām tiek ievēroti visi drošības noteikumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņu pārvietošanos ES robežās.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo regulu, jo uzskatu, ka tas ir apsveicams uzlabojums iepriekšējiem pasākumiem, kas ierobežoja ilgtermiņa uzturēšanās vīzu turētāju tiesības dalībvalstī. Tāpat kā sabiedrība ir dinamiska, arī Eiropas tiesību akti nedrīkst palikt nemainīgi tāpēc, ka mēs saskaramies ar jaunām problēmām un izaicinājumiem. Mums tiek doti jauni instrumenti, lai pārvaldītu jautājumus, kas saistīti, piemēram, ar brīvu pārvietošanos.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Šā ziņojuma mērķis ir trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir ilgtermiņa uzturēšanās D tipa vīzas, ievērojami atvieglot brīvu pārvietošanos visā Kopienā. To darot, pilnīgi tiek ignorēts tas, ka tam būtu jābūt dalībvalstu kompetencē — izlemt, vai un kuru trešo valstu pilsoņiem ir atļauts iebraukt valstī un kam ieceļošana būtu liegta. Tieši šā iemesla dēļ es balsoju pret ziņojumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es, tāpat kā mana grupa, balsoju par šo ziņojumu, jo tas norāda, ka attiecībā uz šo sistēmu priekšlikumu mērķis ir trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, atvieglot pārvietošanos Šengenas zonā, pamatojoties uz D ilgtermiņa uzturēšanās vīzu, ko izdevusi minētā dalībvalsts. Tie ir paredzēti, lai reaģētu uz situācijām, kad dalībvalstis dažādu iemeslu dēļ nespēj laikus izsniegt uzturēšanās atļaujas trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas to teritorijā, un paplašinātu esošo līdzvērtības principu starp uzturēšanās atļauju un īstermiņa uzturēšanās C vīzu, ietverot ilgtermiņa uzturēšanās D vīzu.

Tādējādi ilgtermiņa uzturēšanās vīzai būs tāda pati ietekme kā uzturēšanās atļaujai attiecībā uz pārvietošanos Šengenas zonā. Tas dos iespēju ikvienam, kam ir dokuments, kurš apliecina, ka viņš likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, brīvi pārvietoties Šengenas teritorijā īsos laikposmos, kas nepārsniedz trīs mēnešus jebkurā pusgadā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Personu brīva pārvietošanās ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, un Šengenas zona tika izveidota, lai efektīvi īstenotu šo mērķi praksē. Eiropas Tautas partijas grupa, kurai es piederu, vienmēr ir aizstāvējusi personu pārvietošanās brīvības principu, ievērojot principu, ka noteikumiem un vienotām procedūrām attiecībā uz vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un robežkontroli ir jābūt Šengenas koncepcijas daļai.

Šajā saistībā es atbalstu jaunos pasākumus, kas pieņemti, ņemot vērā faktu, ka dažreiz ir apgrūtināta trešo valstu valstspiederīgo brīva pārvietošanās, proti, ceļošana uz citām dalībvalstīm Šengenas zonā tiem dalībvalsts iedzīvotājiem, kas dalībvalstī uzturas, pamatojoties uz D tipa ilgtermiņa uzturēšanās vīzu, jo viņu vīza netiek laikus pārveidota par uzturēšanās atļauju.

Saskaņā ar šo dokumentu ekvivalences princips starp uzturēšanās atļaujām un īstermiņa uzturēšanās vīzām tagad tiks piemērots ilgtermiņa uzturēšanās vīzām. Šo iemeslu dēļ un ņemot vērā, ka pieņemtie pasākumi neskar vīzu piešķiršanas jautājumus, tostarp attiecībā uz drošību, bet ir dabiska un nepieciešama Šengenas jēdziena attīstība, es balsoju par šo dokumentu.

Ziņojums: Sophia in ’t Veld (A7-0025/2010)

  Liam Aylward un Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Fianna Fail deputāti Eiropas Parlamentā, Pat the Cope Gallagher un Liam Aylward stingri iebilst pret to, kas ierosināts šajā ziņojumā attiecībā uz kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (CCCTB angļu valodā) ieviešanu.

Eiropas Ekonomisko pētījumu centrs nesen veica pētījumu par to, cik praktiski būtu ieviest kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi Eiropā, un pētījumā izteiktie secinājumi skaidri apliecināja, ka šāda nodokļu sistēma nebūtu darboties spējīga, praktiska vai vēlama no politiskā viedokļa.

Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze Eiropā neuzlabotu Eiropas Savienības konkurētspēju vai vienotā tirgus darbību, un turklāt CCCTB varētu traucēt arī mazajām, atvērtajām ekonomikām, piemēram, Īrijas ekonomikai. Nodokļu jautājums ir katras atsevišķas dalībvalsts kompetencē, un Īrijas valdībai ir tiesības izmantot savas veto tiesības attiecībā uz jebkuriem nodokļu pasākumiem, tostarp pret CCCTB. Šīs tiesības ir paredzētas līgumos, tostarp Lisabonas līgumā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Efektīva preču piegādes un pakalpojumu konkurence samazina cenas, paaugstina kvalitāti un dod lielāku izvēli patērētājiem. Tā ļauj attīstīties arī tehnoloģiju inovācijām. Pētniecībai enerģētikas jomā, kā arī investīcijām infrastruktūrā, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas tīklu savstarpējā savienošanā, ir izšķirošā nozīme konkurences veicināšanā. Apgādes drošība un reāla konkurence enerģijas tirgū ir atkarīga no savstarpējo savienojumu un enerģētikas infrastruktūras netraucētas darbības. Spēcīga konkurētspēja ir svarīga arī telekomunikāciju nozarē, kurā konkurētspējas veicināšanas pasākumos izmanto tarifu preferenču sistēmu. Lai to panāktu, ir svarīgi analizēt attiecīgos tirgus. Es pat uzsvērtu, cik svarīgi ir uzraudzīt pret konkurenci vērstu rīcību degvielas tirgū Eiropas Savienībā. Es vēlētos uzsvērt, ka atbalsta mehānismus, piemēram, valsts atbalstu, nedrīkst izmantot, lai aizsargātu valstu rūpniecību uz iekšējā tirgus un Eiropas patērētāju rēķina, un ka šie mehānismi būtu jāizmanto, lai atjaunotu ilgtspējīgu, uz zinātnes atziņām pamatotu ekonomiku.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Ziņojums par konkurences politiku parāda, kā uzlabot tirgus darbību Eiropas patērētāju un uzņēmumu atbalstam. Īpaša uzmanība tiek veltīta jautājumiem, kuri attiecas uz karteļiem un patērētājiem. Cīņa pret karteļiem ir būtiska, lai nodrošinātu to, ka konkurētspējīgas sistēmas labums sasniedz galapatērētāju. Patiesi, karteļi ir vainojami vienā no visnopietnākajiem konkurences tiesību aktu pārkāpumiem: operatori var palielināt cenas, ierobežot ražošanu un sadalīt tirgu savā starpā. Komisijas pienākums ir piemērot sankcijas, lai novērstu pret konkurenci vērstu rīcību, uzliekot naudas sodus karteļa dalībniekiem, atturot uzņēmumus no iesaistīšanās pret konkurenci vērstā rīcībā vai tās turpināšanas.

Ekonomiskās krīzes laikā ir protekcionisma līmeņa palielināšanās risks. Tādēļ ir jānovērš valsts iejaukšanās, kas varētu mainīt konkurences nosacījumus iekšējā tirgū, bet vienlaikus jāatzīst, ka valsts atbalsts dažkārt ir nepieciešams, lai cīnītos ar krīzi. Es balsoju „par”, jo pretkonkurences apstākļi veicina dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kaitējot MVU, un tāpēc ir ļoti svarīgi, ka Eiropa dara visu iespējamo, lai sniegtu lielākas garantijas un preču aizsardzību.

  Derk Jan Eppink, ECR grupas vārdā, rakstiski. – ECR grupa stingri atbalsta spēcīgu un efektīvu konkurences politiku, kas ir instruments gan patērētāju aizsardzībai, gan godīgas piekļuves tirgum veicināšanai. Mēs priecājamies atbalstīt Komisijas darbības, ko pēdējos gados tā ir veikusi šo mērķu sasniegšanai, jo īpaši darbības pret negodīgu valsts atbalstu.

Tāpēc mums nav saprotams, kāpēc ziņojums, kas sākotnēji bija labi sagatavots, ir kļuvis mazāk efektīvs ar nenozīmīgiem un nevēlamiem rindkopu papildinājumiem, apsteidzot finanšu uzraudzības arhitektūras sarunu iznākumu, aicinot veidot kopīgu konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un kritizējot uzņēmumu tiesības pieņemt darbā līgumdarbiniekus.

Mūsu grupas locekļi iepriekš balsoja par ziņojumiem par Komisijas konkurences politiku, un mēs ceram, ka turpmāk šādi Ekonomikas un finanšu komitejas ziņojumi būs labāk sagatavoti. Mūsu atturēšanās atspoguļo šīs bažas, un šajā balsojuma skaidrojumā mēs vēlreiz paužam atbalstu Komisijas nepārtrauktajam labajam darbam konkurences jomā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lielāka konkurence nozīmē lielāku izvēli Eiropas sabiedrībai un konkurētspējīgāku vidi uzņēmumiem. Piemēram, nedrīkst nodalīt ES konkurences politiku no politikas, kura attiecas uz patērētājiem. Tādējādi komitejas rīcība, lai nodrošinātu efektīvu, konkurētspējīgu vidi iekšējā tirgus centrā ir būtiska, ja mēs vēlamies nodrošināt šo mērķu sasniegšanu, lai gan var apšaubīt šīs absolūtās iestādei piešķirtās pilnvaras.

Šajā krīzes laikā pēdējos mēnešos būtiska ekonomikas atlabšanai ir atļauja piešķirt valsts atbalstu, kuru pamato nesenie notikumi. Turklāt cīņa pret karteļiem un uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir būtiska, ja mēs gribam garantēt godīgas konkurences klimata saglabāšanos iekšējā tirgū, ļaujot dažādiem tautsaimniecības subjektiem gūt labumu no nosacījumiem, kuri veicina to darbību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomiskā krīze, kuras sekas mēs joprojām jūtam, prasa ārkārtas pasākumus, piemēram, valsts atbalstu. Tomēr ir jānodrošina, lai tas nevajadzīgi neizkropļotu konkurenci vai nepalielinātu budžeta deficītu un valsts parādu. Ņemot to vērā, tā piemērošana būtu saprātīgi jāapsver.

Strauji augošie valsts parāda apjomi būs slogs nākamajām paaudzēm un šķērslis ekonomikas atlabšanai un izaugsmei. Pārmērīgs parāds un budžeta deficīts ne tikai apdraud eiro stabilitāti, bet arī stipri ierobežo publiskos izdevumus tādām prioritātēm kā izglītība, veselības aprūpe, inovācijas un mērķi vides jomā.

Ņemot to vērā, glābšanas un atveseļošanas pasākumu kopums un valsts atbalsta efektivitāte ir pamatīgi jāizvērtē. Ir jāizvairās no protekcionisma un iekšējā tirgus sadrumstalotības, jo tie vājina Eiropas pozīcijas pasaules ekonomikā.

Pareizi funkcionējošs vienotais tirgus ir veselīgas ekonomikas un noteikti arī ekonomikas atveseļošanas pamats. Visbeidzot, ekonomikas politikai ir vajadzīga lielāka leģitimitāte, piešķirot Eiropas Parlamentam lielāku ietekmi, ko tam beidzot dos koplēmuma procedūra.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Konkurences politikai un efektīviem noteikumiem vienmēr ir bijusi izšķiroša nozīme visu uzņēmumu veselīgai līdzāspastāvēšanai eiro zonā. Lai gan Eiropas Savienību ir smagi skārusi nesenā pasaules ekonomikas krīze, taču spēcīgā valūta, konsekvents vienotais tirgus, stabilas publiskās finanses un droša sociālās aizsardzības sistēma ir lielā mērā palīdzējuši mums pārdzīvot krīzes ietekmi.

Tomēr dažādās dalībvalstīs izsniegtais valsts atbalsts bez jebkādām bažām par labumu Eiropas Savienībai kopumā var būtiski izkropļot konkurenci. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai katras dalībvalsts veiktie pasākumi cīņā pret krīzi tiktu novērtēti, lai turpmāk ES spētu reaģēt kopīgi un saskaņoti un izvairītos no vienotā tirgus protekcionisma un sadrumstalotības. Šādas situācijas kaitē Eiropai, kas pasaules ekonomikā vēlas būt spēcīga.

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. – (PL) Konkurences politika ir viena no svarīgākajām Kopienas politikas jomām un bija viena no pirmajām, par kurām vienojās. Tās leģitimitāte un ieviešanas nepieciešamība tieši attiecas uz Eiropas Kopienas galveno mērķi — kopējā tirgus izveidi dalībvalstīs. Konkurences politika ir paredzēta, lai garantētu to, ka iekšējās tirdzniecības šķēršļi, kas ir atcelti kā kopējā tirgus daļa, netiktu aizstāti ar citiem pasākumiem no uzņēmumu vai valdību puses, jo tas novestu pie konkurences izkropļojumiem. Konkurences politika ir galvenokārt saistīta ar patērētāju interesēm un cenšas tiem nodrošināt ērtu piekļuvi precēm un pakalpojumiem, ko piedāvā vienotajā tirgū par cenām, kuras, cik vien iespējams, ir līdzīgas visā Savienībā. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību nopietnai krīzei, kas skārusi Eiropu, un teikt, ka labi funkcionējošs iekšējais tirgus ir veselīgas ekonomikas atslēga un pašlaik, protams, ir galvenais elements atjaunošanas darbā, kas mūs gaida tuvākajā nākotnē.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Šajā ziņojumā iekļauti daži saprātīgi priekšlikumi, piemēram, atšķirīga attieksme konkurences tiesībās pret starptautiskajiem koncerniem, no vienas puses, un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, no otras puses. Tomēr es neuzskatu, ka ir pareizi atcelt noteikumus vai neregulēt mazumtirdzniecības cenas telesakaru nozarē. Vispār es uzskatu, ka ziņojuma saturs ir aplams, jo tajā tiek pieņemts, ka brīvais tirgus ir pilnīgi efektīvs. Tieši šā iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par in 't Veld kundzes ziņojumu, kas atbalsta Komisijas 2008. gada ziņojumu par konkurences politiku. Es tiešām piekrītu šim pozitīvajam viedoklim: ir jānorāda šīs izmaiņas Komisijas pieejā.

Faktiski šajā ziņojumā Komisija paskaidro, ka, veicot darbības attiecībā uz konkurenci, tās uzmanības centrā ir rūpes par patērētājiem un tā uzskata, ka konkurences politikas galvenais mērķis ir patērētāju labklājības uzlabošana. Es to vērtēju atzinīgi. Vai tas var būt, ka Komisija beidzot rīkojas pilnīgā saskaņā ar Lisabonas līguma 12. pantu, kas paredz, ka patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības?

Es mudinu Komisiju turpināt iesaistīties arī regulārā dialogā, ko tā ir nolēmusi izveidot starp saviem dienestiem, patērētājiem un tos pārstāvošajām apvienībām. Šajā saistībā labi ir tas, ka 2008. gadā Konkurences ģenerāldirektorāta ietvaros tika izveidota struktūrvienība, lai risinātu patērētāju attiecības. Mēs tagad pieprasām pilnu ziņojumu par šīs vienības darbību, lai gūtu labāku priekšstatu par to, cik lietderīga tā ir.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es kopā ar savu grupu Greens/EFA, nobalsoju par in 't Veld kundzes ziņojumu par 2008. gada Ziņojumu par konkurences politiku, jo tas dod iespēju Parlamentam noteikt savas prioritātes un novērtēt to, kā Komisija īsteno savu konkurences politiku. Es priecājos, ka saskaņā ar balsojumu ECON komitejā in 't Veld kundzes ziņojums tika pieņemts (kā paredzēts) ar lielu balsu vairākumu (Zaļie tāpat kā lielākās politiskās grupas balsoja „par”).

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Ekonomiskās krīzes skartā Eiropa, pateicoties tās kopējai valūtai, stipram iekšējam tirgum un stabilai sociālās aizsardzības sistēmai, spēja ātri reaģēt un mazināt krīzes ietekmi. Tas nenozīmē, ka krīzes sekas šobrīd nav jūtamas, bet ir redzamas stāvokļa uzlabošanās pazīmes. Diemžēl patērētājiem vēl joprojām ir grūti gūt labumu no konkurences. Viņu tiesības ir jāaizsargā, bet tiem ir jābūt arī labāk informētiem un zinošākiem. Eiropas tirgus pienācīga darbība un konkurētspēja nozīmē to, ka patērētājs var izmantot konkurences sistēmu, izvēloties produktus, pakalpojumus un zemākas cenas. Tomēr pašlaik ir vērojama nepietiekama konkurence, jo īpaši farmācijas un telekomunikāciju nozarē. Konkurences trūkums tieši kaitē gan patērētājiem, gan ekonomikai. Ir jāuzrauga arī konkurējošās darbības ES degvielas tirgū. Par konkurences aizsardzības likuma pārkāpšanu būtu jāpiemēro sankcijas, kas ir proporcionālas pārkāpumam, un lielāki soda līdzekļi būtu jāizmanto, ja likums tiek pārkāpts atkārtoti. Galvenais, ka krīze ir atklājusi vājās vietas Eiropas ekonomikā un likusi mums saprast, kuras jomas jānostiprina. Ekonomikas politikas nostādnes ir jāpakļauj demokrātiskai pārraudzībai un jāīsteno, rūpējoties par kopējo labumu un ar cieņu pret visu Eiropas iedzīvotāju tiesībām.

Ziņojums: Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein (A7-0084/2009)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Iekšējā tirgus efektīva darbība ir obligāts priekšnoteikums stabilas un inovatīvas ekonomiskās vides izveidei. Tomēr iekšējais tirgus nevar pienācīgi darboties bez Kopienas noteikumu pareizas transponēšanas, piemērošanas un izpildes. Diemžēl pret dalībvalstīm sākto pienākumu neizpildes procedūru skaits vēl aizvien ir pārāk liels.

Šāda situācija kropļo iekšējo tirgu un nenodrošina patērētājiem atbilstošu aizsardzību. Eiropas Parlaments 2008. gadā aicināja Komisiju sniegt sīkāku informāciju par direktīvām, kuras nav īstenotas dalībvalstīs, un es ļoti ceru, ka Komisija tuvākajā laikā varēs sniegt šādu informāciju.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) 1997. gadā Komisija publicēja pirmo Iekšējā tirgus rezultātu pārskatu, kurā uzmanība bija pievērsta iekšējā tirgus noteikumu īstenošanai dalībvalstīs, ņemot vērā, ka būtiski kavējumi traucēja iedzīvotājiem un uzņēmumiem maksimāli izmantot iekšējā tirgus darbību.

Novērtējot un publicējot īstenošanas attīstības tendences, Novērtēšanas komisija ir veicinājusi dalībvalstīs netransponēto direktīvu skaita samazināšanos. Es balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ir svarīgi, lai dalībvalstis iekšējā tirgus tiesību aktus laikus transponētu savos tiesību aktos, jo iekšējais tirgus var pienācīgi darboties tikai tad, ja ES noteikumi attiecībā uz tā darbību tiek pareizi īstenoti un piemēroti un ja tiek veiktas atbilstības pārbaudes.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan dalībvalstis ir sasniegušas visaugstākos standartus attiecībā uz iekšējā tirgus noteikumu transponēšanas laiku valstu tiesību aktos, es neuzskatu, ka jaunākā Iekšējā tirgus rezultātu pārskata dati būtu apmierinoši. Stabila un inovatīva iekšējā tirgus veidošana, kurš apmierina patērētāju vajadzības un kurā uzņēmumi varētu maksimāli palielināt jaunu darbavietu skaitu, nevar pastāvēt līdzās sistemātiskai Kopienas tiesību aktu īstenošanas kavēšanai un direktīvu nepiemērošanai.

Visvairāk no kavēšanās īstenot iekšējā tirgus politiku cieš iedzīvotāji un uzņēmumi to izmaksu dēļ, kuras rada mazāka izvēle, mazāka konkurence un mazāk atvērts tirgus. Paturot to prātā, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Parlaments izdarītu spiedienu attiecībā uz iekšējā tirgus piemērošanas noteikumiem. Šo direktīvu īstenošanas termiņu nosaka dalībvalstis. Tām būtu jāievēro vismaz pašu izvirzītie mērķi. Tas ir būtisks iekšējā tirgus mērķis ekonomiskās krīzes periodā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Lai gan nepietiekamā direktīvu transponēšana ir uzlabojusies un sasniedz 1 %, joprojām ir svarīgi pievērst uzmanību iekšējā tirgus tiesību aktu faktiskās transponēšanas uzlabošanai valstu tiesību sistēmās. Komisijai, Parlamentam un dalībvalstīm šajā saistībā ir jāpieliek lielākas pūles un jāsadarbojas vienai ar otru.

Komisijai, no savas puses, būtu jādara vairāk, lai visā transponēšanas periodā atbalstītu dalībvalstis, izmantojot dialogu un informācijas apmaiņu, lai līdz transponēšanas termiņa beigām atrisinātu problēmas. Tai arī jāorganizē ikgadējais iekšējā tirgus forums un jāmeklē jauni veidi, lai novērstu atlikušos iekšējā tirgus pabeigšanas šķēršļus, tostarp tiesību aktu vienkāršošanu.

Mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, kā iedzīvotāju pārstāvjiem ir jāizmanto visas iespējas informēt tos par Eiropas tiesību aktiem, veicinot pētījumus, seminārus, konferences un uzklausīšanas. Valstu parlamentiem, no otras puses, ir cieši jāiesaistās Eiropas likumdošanas procesos, lai laikus apzinātu ierosinātos pasākumus un uzlabotu sadarbību starp valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm. Šajā saistībā Lisabonas līgums piešķir vēlētajām asamblejām skaidrākus pienākumus, kuri tām ir maksimāli jāīsteno. Visu šo iepriekš minēto iemeslu dēļ, kuri ir skaidri izklāstīti ziņojumā, es balsoju „par”.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc jaunākās Iekšējā tirgus rezultātu pārskata publikācijas (2010. gada martā) ir pierādīts, ka valstu tiesību aktos netransponēto iekšējo tirgu reglamentējošo direktīvu procentuālā attiecība ir 0,7 %, kas ir zemāks rezultāts nekā 2009. gada jūlijā, kas, kā norādīja referente, bija 1,0 %.

Laikus veiktai un atbilstīgai Kopienas tiesību aktu īstenošanai ir būtiska nozīme iekšējā tirgus lielākai koordinēšanai, ņemot vērā tās tiešo ietekmi uz tiesisko drošību un Eiropas sabiedrības uzticību. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm šie tiesību akti ir jāpiemēro ar atbildīgu attieksmi, lai turpmāk būtu nevis transponēšanas trūkumi, bet lielāka juridiskā noteiktība un iespēja sabiedrībai gūt labumu no vienlīdzīgiem iekšējā tirgus nosacījumiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Iekšējais tirgus nevar pienācīgi darboties, ja to ietekmējošie Kopienas noteikumi netiek pareizi transponēti, piemēroti un ja atbilstība tiem nav pārbaudīta. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis iekšējā tirgus tiesību aktus laikus transponētu valsts tiesību aktos.

Ir 22 direktīvas, kuru transponēšanas termiņš ir beidzies vairāk nekā pirms diviem gadiem. Turklāt 6 % direktīvu nav transponējušas visas dalībvalstis, tas nozīmē, ka 100 direktīvas attiecībā uz iekšējo tirgu Eiropas Savienībā nebija tik efektīvas, cik tās varēja būt.

Dalībvalstīm un Komisijai ir jārīkojas izlēmīgi, reaģējot uz šo situāciju. Es piekrītu, ka Komisijai savā tīmekļa vietnē vajadzētu publicēt direktīvas, kuras nav īstenotas visās dalībvalstīs, lai šī situācija kļūtu zināma sabiedrībai. Šķiet, ka pienākuma neizpildes procedūru skaits joprojām ir ļoti liels, daudzām dalībvalstīm pārsniedzot ES vidējo lietu skaitu — 47.

Dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt arī elektronisko informācijas sistēmu pārrobežu tīklu darbību, kurus izveidojusi Komisija.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pretēji tam, kas apgalvots ziņojumā, šodien ir skaidrs, ka tirgus liberalizācija un sabiedrisko pakalpojumu privatizācija, kas joprojām turpinās, nav devušas nekādu būtisku ieguvumu ne cenu, ne pakalpojumu kvalitātes, ne valsts izdevumu samazināšanas aspektā. Gluži pretēji — patērētāju aizsardzības organizācijas un sabiedrisko pakalpojumu lietotāji ziņo par cenu palielināšanos, pakalpojumu kvalitātes samazināšanos un pakalpojumu sniegšanas izmaksu pieaugumu. Liberalizācija faktiski ir veicinājusi darbavietu zudumu un privāto monopolu rašanos, apdraudot darba ņēmēju, sabiedrisko pakalpojumu lietotāju un patērētāju tiesības, kā tas skaidri notika telekomunikāciju, transporta, elektroenerģijas un pasta nozarē. Šī situācija savukārt veicināja ekonomiskās un sociālās krīzes pasliktināšanos.

Šo iemeslu dēļ šādas politikas turpināšana ir strīdēšanās par turpmāku sociāli ekonomiskās situācijas pasliktināšanos miljoniem cilvēku. Tā ir strīdēšanās par sabiedrisko pakalpojumu izšķērdēšanu, kas ir sabiedrības resurss, kā arī to nodošanu privātām grupām. Tā ir strīds par nedrošību, bezdarbu un nabadzību. Tā ir strīdēšanās par plaisas starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem paplašināšanu. Tā ir strīdēšanās par daudz netaisnīgāku sabiedrību. Tieši tāpēc mēs balsojām „pret”.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs balsojām pret Thun und Hohenstein kundzes ziņojumu. Šis Parlaments pārāk daudz uzmanības pievērš transponēto direktīvu skaitam, slavenajam Iekšējā tirgus rezultātu pārskatam. Neviens nekad neapšauba šā tiesību akta patieso kvalitāti un atbilstību vai reālo vajadzību sagatavot 90 000 lappušu garu tekstu, kas ir piemērs tam, ko jūs saucat par acquis communautaire, vai vajadzību izstrādāt aptuveni 1700 direktīvas, kuras attiecas uz iekšējo tirgu. Tikpat maz, starp citu, kādu uztrauc noskaidrot, vai šo tekstu pieņemšanas laikā izvirzītie mērķi ir sasniegti, vai ietekmes analīzes ir bijušas pareizas un vai ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi.

Tiek norādīts, ka par visiem trūkumiem ir atbildīgas dalībvalstis, kam tomēr ir aizvien mazāk manevrēšanas iespēju pielāgot šos dokumentus valsts apstākļiem, ņemot vērā, ka tiek noteikta vissīkākā detaļa, lai gan līgumos norādīts pienākums noteikt rezultātus, bet ne līdzekļus. Eiropas Savienības iestādēm nenāktu par ļaunu mazliet pašanalīzes un paškritikas.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Iekšējā tirgus rezultātu pārskats ir ļoti svarīgs instruments, kas sniedz informāciju par Eiropas tiesību aktu transponēšanas situāciju dalībvalstīs. Lai gan ir noteiktas konkrētas saistības, dalībvalstis kavē transponēšanu, kā arī transponē nepareizi. Rezultātu pārskats liecina, ka dalībvalstis arvien labāk īsteno tiesību aktus, lai gan daudzas no tām vēl joprojām ir ārpus noteiktā mērķa. Mums ir skaidri jānosaka dalībvalstu pienākums uzlabot šos rādītājus. Nesen Eiropas Parlamentā mēs plaši apspriedām nepieciešamību stiprināt iekšējo tirgu. Tomēr iekšējais tirgus nedarbosies pareizi, ja tiesību akti, kas ir pareizi funkcionējoša iekšējā tirgus pamats, netiks transponēti pareizi un noteiktajā laikā.

Iekšējam tirgum ir jāgūst arī mūsu iedzīvotāju atbalsts. Tāpēc es piekrītu referentes ierosinājumam rīkot ikgadēju iekšējā tirgus forumu, kā arī ieteikumam par iekšējā tirgus pārbaudi, kas ir ieteikums pārbaudīt tiesību aktus saistībā ar četrām iekšējā tirgus brīvībām — kapitāla, preču, pakalpojumu un cilvēku brīvu plūsmu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Iekšējā tirgus rezultātu pārskats sniedz noderīgu kopainu par Kopienas noteikumu piemērošanu Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem būtiskās jomās.

Diemžēl Skotija rezultātu pārskatā vēl nav ietverta kā neatkarīga valsts. Es uzskatu, ka ir būtiski, lai Skotijas parlaments saņemtu visas pilnvaras tajās jomās, kuras pašlaik ir rezervētas Londonai, kad tas notiks, esmu pārliecināts, ka Skotija būs starp dalībvalstīm, kuras īsteno pasākumus patērētāju un uzņēmumu labā.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Es pilnīgi atbalstu Iekšējā tirgus rezultātu pārskata koncepciju kā līdzekli, lai mērītu vienotā tirgus panākumus. Tas ir būtisks instruments saziņai par to, kā dalībvalstis izturas pret Eiropas tiesībām. Tas arī liecina, ka pārmērīgas regulēšanas slogs, kas bieži vien bojā ES tēlu, ir nevis kādas ES iestādes, bet gan pašas dalībvalsts vaina. Šeit ir gūstama mācība un turpmāk ir nepieciešama labāka pārredzamība.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, efektīvi funkcionējošs iekšējais tirgus ir atkarīgs no to patērētāju apmierinātības, kuri tam uzticas. Pārejā no lejupslīdes uz izaugsmi Eiropas patērētājiem ir būtiska nozīme. Mūsu pieņemtie ziņojumi, kurus es atbalstīju gan Komitejas apspriedē, gan šodienas balsojumā, izvirza svarīgus jautājumus par to, kā uzlabot patērētāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību. Es pieminēšu trīs no tiem. Pirmkārt, Iekšējā tirgus rezultātu pārskats ir apsveicams instruments. Tā pieci galvenie rādītāji noteikti ir būtiski, novērtējot, kā iekšējais tirgus darbojas kopumā un patērētāju izpratnē. Es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt priekšlikumu, ka turpmāk rezultātu pārskatā ir jāietver informācija par iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, kas joprojām, izrādās, varētu būt sekmīgāka. Mums ir jāatsakās no „atlases principa” domāšanas. Otrkārt, esmu pārsteigta par Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas ļoti negatīvo attieksmi pret ierosināto iekšējā tirgus pārbaudi. Iespējams, tas ir kļūdaina secinājuma dēļ, jo ar šo pārbaudi var arī veicināt īpašus sociālos un vides mērķus. Tam, protams, ir pievērsts viss integrācijas process — lai ekonomika un stabils iekšējais tirgus atbilstu vispārīgākiem mērķiem. Vēsture ir pierādījusi Šūmaņa deklarācijas gudrību. Treškārt, es vēlos izteikt savu atbalstu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izstrādei, lai nodrošinātu patērētāju tiesisko aizsardzību. Somijā mūsu sistēma patērētāju strīdu ārpustiesas izšķiršanai un patērētāju ombuda iestāde strādā ļoti labi. Komisijai ir jāvada intensīvs dialogs ar dalībvalstu iestādēm, lai nodrošinātu labas prakses izplatīšanos. Tomēr mums ir jāatceras, ka tad, ja ir jānostiprina patērētāju aizsardzība un iekšējais tirgus, informēti un aktīvi patērētāji ir svarīgāki nekā oficiālā uzraudzība un tiesiskā aizsardzība.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Veselīgs iekšējais tirgus ir būtisks, lai tādējādi veidotos veselīga konkurence un ekonomiskā attīstība. Tomēr, lai tā kļūtu realitāte, Kopienas direktīvas visām dalībvalstīm ir jāpieņem vienādi, bez izņēmumiem.

Iekšējā tirgus rezultātu pārskatam un Patērētāju grupai ir izšķirošā nozīme iekšējā tirgus darbības uzlabošanā. Lai gan mēs esam uz pareizā ceļa, mēs joprojām esam tālu no visiem mērķiem, kas vērsti uz efektīvāku iekšējo tirgu. Tāpēc jācenšas ir ikvienam, tostarp valstu parlamentiem, kuru darbība ir ļoti nozīmīga un izšķiroša.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es beidzot nolēmu balsot pret ziņojumu, jo mums neizdevās izslēgt no teksta 10. pantu. Šā panta saglabāšanai ir izšķirošā nozīme, jo tas prasa izveidot sistemātiskas „iekšējā tirgus pārbaudes”, lai pārliecinātos ex ante, vai ES tiesību aktu priekšlikumi atbilst visiem iekšējā tirgus noteikumiem.

Ziņojumi: Jean-Luc Dehaene (A7-0022/2010), Reimer Böge (A7-0020/2010), (A7-0021/2010), (A7-0019/2010), Anna Rosbach (A7-0009/2010), Anna Hedh (A7-0024/2010), Cristian Silviu Buşoi (A7-0027/2010), Bairbre de Brún (A7-0082/2009), Carlos Coelho (A7-0015/2010), Sophia in ’t Veld (A7-0025/2010), Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein (A7-0084/2009)

  Luis Manuel Capoulas Santos (S&D), rakstiski. – (PT) Tā kā bija problēmas ar balsošanas mašīnu, mans paredzētais balsojums nav reģistrēts.

Tādēļ es apliecinu, ka es balsoju par visiem punktiem, par kuriem balsošana notika šajā sesijā.