Debašu stenogramma

Otrdiena, 2010. gada 9. marts - Strasbūra

15. Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā iesniedza Carl Schlyter, Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) vārdā — Daniel Caspary, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā — Kader Arif, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā — Niccolò Rinaldi, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā — Helmut Scholz, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā — Syed Kamall par sarunu par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) pārredzamību un pašreizējo stāvokli (O-0026/2010 - B7-0020/2010).

  Carl Schlyter, autors. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, katrai iestādei ir jāaizstāv sava loma. Parlaments ir Eiropas Savienības iedzīvotāju balss, un tam ir jāaizstāv šo cilvēku intereses. Komisija sevi dēvē par līguma sargu, taču šajā gadījumā runa ir par pārredzamības, cilvēktiesību un parlamentāro tiesību principu, un šīs tiesības jums ir jāaizsargā. Ja mums nebūs pieejami šie dokumenti, neviena no ES iestādēm nevarēs pildīt savu lomu vai attaisnot mūsu iedzīvotāju cerības.

Daži komisāri savās uzklausīšanās uzvēra to, ka Parlamentam ir jānodrošina pieeja dokumentiem ar tādiem pašiem noteikumiem kā Ministru padomei, un Parlaments cer, ka Komisija turēs savus solījumus. Daudzus iedzīvotājus uztrauc tas, ka viņu brīvības un tiesības ierobežo nemitīga agresīvu tiesību aktu straume, piemēram, tiesību akti par datu saglabāšanu, IPRED I, IPRED II, SWIFT utt. ES nedrīkst turpināt sarunas par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu līdz brīdim, kad iedzīvotājiem būs dota iespēja piedalīties šajā procesā.

Šodien galvenais jautājums ir pārredzamība, lai gan, protams, arī saturs ir jutīgs temats. ES ir skaidri jānorāda, ka nosacījumi attiecībā uz mūsu dalību Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma procedūrā ir pārredzamība un cilvēku tiesības un brīvības. Tikai pēc tam, kad būs noteiktas neatņemamās tiesības, kas raksturo brīvu un atklātu sabiedrību, mēs šo tiesību ietvaros varēsim apkarot noziedzību un pārrunāt dažādu nolīgumu formu.

Ir pilnīgi absurdi un nepieņemami tas, ka mums aiz slēgtām durvīm ir jāprasa Komisijai izklāstīt to nolīgumu saturu, par kuriem mums būs jāpieņem lēmums. Mūsu iedzīvotāji grib, lai būtu garantija, ka uz robežas viņu elektroniskās ierīces netiks pārmeklētas, ka viņiem ir tiesības tās lietot un ka viņiem netiks piemērotas kriminālsankcijas. Mēs vēlamies, lai jūs šodien apsolāt mums nodrošināt pilnīgu līdzdalību Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumā; pretējā gadījumā būs jāsaka klasiskā frāze — uz tikšanos tiesā.

  Daniel Caspary, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ir skaidrs, ka viltošana, kontrabanda un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi ir nopietna problēma Eiropas Savienībai kopumā, kā arī daudzām dalībvalstīm. Uzņēmējiem, strādniekiem un patērētājiem problēma ir tā, ka arvien vairāk viltotu produktu nonāk Eiropas iekšējā tirgū. Ir aprēķināts, ka patlaban mūsu tirgū tiek ievestas viltotas preces apmēram EUR 250 miljardu vērtībā. Labākajā gadījumā, ja zāles, piemēram, kontracepcijas tablete, ir viltota un nedarbojas — kā tas nesen tika minēts — sieviete paliktu stāvoklī. Bet sliktākajā gadījumā, ja tablete nedarbojas, tas var būt dzīvības un nāves jautājums, un tas noteikti nav mūsu interesēs.

Steidzami ir jārīkojas attiecībā uz pārkāpumiem intelektuālā īpašuma tiesību, kontrabandas un viltošanas jomā. Tas ir nepieņemami, ka 2008. gadā pie mūsu robežām tika konfiscēti 178 miljoni viltotu preču, 20 miljoni šo preču bija bīstamas, un 50 % šo preču tika ievestas no Ķīnas. Tāpēc ir jārīkojas šajā jomā. Problēma ir skaidra — Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 1. decembrī. Sarunas par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu tiek risinātas jau trīs gadus, un Eiropas Parlaments līdz šim šajās sarunās nebija iesaistījies tādā mērā, kādā tam būtu jāiesaistās turpmāk.

Tāpēc es ceru, ka turpmākajās nedēļās un mēnešos mēs noteikti panāksim to, lai tiktu nodrošināta labāka pārredzamība šajā jomā. Mums ir jābūt pieejamiem datiem, kas skaidri norāda uz pašreizējo progresu attiecībā uz šīm sarunām un Eiropas Komisijas nostāju. Šīs sarunas ir jāturpina. Ir veiksmīgi jānoslēdz atbilstošs nolīgums. Šajā Parlamentā ir pietiekami labi zināms, ko kritizē dažādas grupas. Strādnieku, darba devēju, nozares pārstāvju un patērētāju dēļ es ceru, ka mēs panāksim pozitīvu rezultātu, taču, lai tas notiktu, mums sarunās ir jāņem vērā pašreizējā acquis communautaire, un mēs nedrīkstam rīkoties pretrunā ar to.

  Bernd Lange, aizstājot autoru. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Mani interesē trīs jautājumi. Pirmkārt, kāpēc joprojām nav nodrošināta pārredzamība, neskatoties uz to, ka Lisabonas līgums stājās spēkā jau 1. decembrī un ka kopš 10. februāra ir spēkā Iestāžu nolīgums, kas noslēgts ar Komisiju? Es nesaprotu, kāpēc Komisija joprojām sarunās piedalās tikai kā novērotājs, Parlaments šajās sarunās nepiedalās un dokumenti nav publiski pieejami. Komisāra kungs, kāpēc tas tā ir?

Otrkārt, mani interesē, kas tieši piedalās sarunās par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu? Pasaules Tirdzniecības organizācijā šis nolīgums netiek pārrunāts kā TRIPS nolīguma turpmāka vienošanās. Sarunās piedalās tikai atsevišķas valstis un — kā informēja Amerikas Savienotās Valstis — ekonomikas lielvaras. Es sev jautāju, vai faktiski netiek noteiktas normas, kas galu galā attieksies uz visiem, neskatoties uz to, ka visi nemaz nav piedalījušies sarunu procesā.

Trešais jautājums, kas mani uztrauc, komisāra kungs, ir šāds: kāda ir šo sarunu būtība? Jūsu uzklausīšanā jūs atbildējāt uz manu jautājumu un man apgalvojāt, ka acquis communautaire ir drošībā. Taču, izvērtējot atsevišķus dokumentus, kas ir kļuvuši publiski pieejami, es diemžēl par to šaubos. Es saprotu, ka tiek risinātas sarunas, ka ir iespējami bloki internetā, ka piegādātāji tiks izmantoti, lai, tā sakot, palīdzētu kontrolēt darbības internetā no ekonomisko interešu viedokļa, ka dažreiz tiktu noteikti ierobežojumi izpētes un zinātnes jomā un ka daži cilvēki pat cenšas ieviest vispārējās uzraudzības sistēmas. Tāpēc es sev jautāju, kur tajā visā ir acquis communautaire?

Runa ir arī par kompensācijām. Fakts, ka tiek pārrunāta negūtās peļņas iekļaušana kompensācijā, neattiecas uz šo politiku.

Komisāra kungs, mans trešais jautājums, protams, ir par to, kāda ir reālā saikne starp tiešsaisti un bezsaisti? Es saprotu, ka gan tiešsaiste, gan bezsaiste attiecas uz digitālo pasauli, un vai tas būtībā paredz arī ierobežojumus un to, ka pie robežām tiks pārmeklēti portatīvie datori, iPod un MP3 atskaņotāji? Vai jūs, lūdzu, varētu atbildēt uz šiem jautājumiem?

  Niccolò Rinaldi, autors. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, ar tēmu, par kuru mēs šovakar runājam, ir saistīta kāda kļūda jau pašos pamatos, un tā ir slepenība, kādā sarunas līdz šim ir risinātas. Iespējams, šo slepenību veicināja nelīdzsvarotība, ja tā ir taisnība, ka Amerikas Savienoto Valstu nozares pārstāvjiem, atšķirībā no Eiropas sabiedrības un iestādēm, uz konfidenciālu līgumu pamata ir bijusi pieeja dažādiem informācijas avotiem. Sarunu nepārredzamība ir problēma arī attiecībā uz citiem jautājumiem — mēs par to runājām saistībā ar nolīgumu ar Koreju — un tagad, līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, tam ir jāpieliek punkts.

Manuprāt, šī kļūda ir ļaunprātīgas izmantošanas rezultāts, proti, cīņas pret viltošanu izmantošana, lai vadītu citas kaujas, it kā tas būtu kā atslēgvārds, kuru pasakot, viss ir atļauts. Turklāt šī cīņa ir īpaši svarīga tirdzniecības lielvarām, piemēram, Eiropas Savienībai. Komisāra kungs, es esmu no Venēcijas, pilsētas, kuru jūs labi pazīstat un kur noteikumi produktu viltošanas jomā — es domāju, piemēram, Murano stiklu — kādreiz bija ļoti stingri (paredzot pat nāvessodu). Tāpēc mums noteikti pret šo jautājumu ir jāizturas nopietni aizvien globalizētākajā ekonomikā, kāda tā ir arī mūsu gadījumā.

Taču šis nolīgums rada nopietnus draudus, kas uztrauc iedzīvotājus, un Komisijai, protams, tas ir jāņem vērā. Faktiski, šis jautājums, kurš būtu jārisina Starptautiskās tirdzniecības komitejai, uz to attiecas arvien mazāk, kamēr šī komiteja arvien vairāk risina jautājumus, kas attiecas uz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju.

Mūs uztrauc jautājumi, kas saistīti ar informācijas un vārda brīvību internetā, tiesībām uz privātumu un interneta pakalpojumu sniedzēju iespējamu kriminālo un civilo atbildību. Mēs esam pie tādas kā bīstamas robežas, kuru nedrīkst pārkāpt, un es lūdzu Komisiju šajā jautājumā rīkoties ļoti piesardzīgi.

Runājot par tirdzniecību, es vēlos, lai komisāra kungs garantē to, ka Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) nevarēs izmantot, lai traucētu to medikamentu tirdzniecību, kas pieejami par konkurējošākām cenām, kā arī drošus, nepatentētus medikamentus, kuru tirdzniecība nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu un ar kuriem saistītā vienīgā pretlikumība ir tā, ka tos ražo jaunattīstības valstīs, piemēram, Indijā un Brazīlijā, un ka tie var traucēt rietumvalstu farmācijas nozares uzņēmumiem.

  Helmut Scholz, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisāra De Gucht kungs! Ja jūs slepeni šaurā lokā tiekaties ar desmit valstu valdību pārstāvjiem, lai vienotos par pasaules uzraudzības regulējumu, kurā iekļautas tādas jutīgas jomas kā tiesību aktu īstenošana un civilā atbildība robežkontroles un interneta jomā, nav nekāds brīnums, ka rodas baumas un jautājumi, uz kuriem iedzīvotāji pamatoti grib saņemt atbildes.

Es pilnībā piekrītu deputātu izteiktajai kritikai. Taču jums ir jāapzinās bažas, kas saistītas ar Starptautiskās tirdzniecības komitejas uzdotajiem jautājumiem, kurus atbalsta vairākas grupas, proti, ka nolīgums, kura sākotnējais mērķis bija aizsargāt sasniegumus un patentus inženierzinātnes jomā, tagad lielā mērā ir saistīts ar pilsoņu tiesībām, demokrātiju sakaru jomā, decentralizētām iespējām jauninājumu un kultūras attīstībai, kā arī personas datu aizsardzību. Taču Pamattiesību hartas 7. un 8. pants arī regulē jūsu sarunu kārtību, un mēs jums to regulāri atgādināsim.

Šis nolīgums ietekmēs visu pasauli. Taču jūs no šīm sarunām izslēdzat jaunās tirgus ekonomikas valstis un jaunattīstības valstis, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības un valstu valdības pārstāvjus; vienkāršāk sakot, jūs izslēdzat visu sabiedrību, kuras labā un pārziņā jums būtu jāstrādā. Jūs piedalāties sarunās, neņemot vērā Eiropas Parlamenta pilnvaras. Jūs joprojām cenšaties mūs krāpt, uzrādot kopsavilkumus divu lappušu garumā, kur izklāstīti visu sarunu kārtu rezultāti. Jūs nerīkojaties saskaņā ar jauno likumu un neatklājat mums tos dokumentus, kurus dalībvalstis saņem par šīm sarunām. Ja jūs apgalvojat, ka manis pārstāvētās grupas bažas ir nepamatotas, tad pierādiet to un tūlīt pat atklājiet dokumentus, kas attiecas uz šīm sarunām. Ja jūs vēlaties, lai kādu dienu Parlaments apstiprinātu jūsu sarunu rezultātus, jums būtu jāņem vērā pieredze attiecībā uz demokrātisko lēmumu, kas tika pieņemts par SWIFT nolīgumu. Es varu tikai teikt, ka, lūk, ko nozīmē demokrātija! Šis Parlaments turpmāk nepieļaus to, ka notiek slepenas debates un tiek pieņemti slepeni lēmumi.

  Syed Kamall, autors. – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, komisāra kungam ir skaidra Parlamenta un visu parlamentāro grupu stingrā nostāja, kas ir skaidri pauduši savu nostāju, neatkarīgi no mūsu atšķirīgiem viedokļiem attiecībā uz dažādiem ACTA nolīguma aspektiem, viltojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma tiesībām, un mēs visi uzskatām, ka sarunām ir jābūt pārredzamākām. Es ceru, ka tas ir skaidrs.

Komisāra kungs, mūs uztrauc tas, ka risinot sarunas, kas nav pietiekami pārskatāmas — mums nav zināmi principi un mūsu nostāja šajās sarunās —, jūs veidojat tādu kā vakuumu, un mēs visi zinām, ka šis vakuums tiks piepildīts ar baumām. Ir bijuši gadījumi, kad noplūst informācija, kas tiek uzskatīta par oficiāliem dokumentiem. Mēs nekādi nevaram zināt, vai tie patiešām ir oficiālie dokumenti vai nav, taču tas tikai parāda to, kas notiek gadījumā, kad nav nodrošināta pietiekama pārredzamība un kad jūs neatklājat informāciju.

Es domāju, ka daži no klātesošajiem arī saprot to, ka dažreiz sarunām ir jābūt lielākā mērā konfidenciālām. Protams, piedaloties sarunās, mēs nevēlamies pilnībā atklāt savu nostāju un visus savus trumpjus.

Taču mēs lūdzam nodrošināt samērīgu pārredzamību. Kāpēc mums šie dokumenti nav pieejami? Kāpēc mums nav pieejami dokumentu teksti? Un, ja jums šķiet, ka pārredzamības nodrošināšanas un sarunu dēļ jūs mums šo informāciju atklāt nedrīkstat, tad vismaz sniedziet mums kopsavilkumu un informējiet mūs par mūsu pamatprincipiem šajās sarunās.

Vai tā, piemēram, mēs atbalstīsim priekšlikumus par to, ka, saskaņā ar izplatīto informāciju, MP3 atskaņotāji un portatīvie datori pie robežām var tikt konfiscēti? Vai tiks piemērotas kriminālas sankcijas? Vai Eiropas Savienība plāno šo priekšlikumu atbalstīt? Manuprāt, mums tas ir jāzina, un man šķiet, ka šī Parlamenta spēks ir tajā, ka mēs spējam panākt vispārēju kompromisu, lai gan ir iespējami mazliet atšķirīgi viedokļi un nianses, vienojoties par kopīgu tekstu.

Tāpēc, komisāra kungs, ir jūsu kārta apliecināt pārredzamību un to, ka jūs atbalstāt demokrātisko atbildību, kas ir svarīga mums visiem.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, es saprotu deputātu bažas par ACTA nolīguma sarunām.

Vispirms es vēlos atgādināt, ka šo sarunu mērķis ir labāk aizsargāt Eiropas jaunievedumus visās jomās, kurās ir iespējami intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi. Ja mēs vēlamies saglabāt Eiropas ekonomikas konkurētspēju, mums ir jāpaļaujas uz jauninājumiem, radošumu un izņēmuma tiesībām uz preču zīmi. Tā ir viena no mūsu konkurences priekšrocībām pasaules tirgū. Tāpēc mums ir vajadzīgi līdzekļi, lai nodrošinātu atbilstošu šo konkurences priekšrocību aizsardzību mūsu galvenajos eksporta tirgos.

Mēs vairākus gadus esam piedāvājuši šo jautājumu izskatīt daudzpusējās organizācijās, piemēram, PTO vai Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā. Citas valstis šādus mēģinājumus sistemātiski bloķē. Tāpēc, par spīti tam, ka mēs vēlamies panākt risinājumu pasaules mērogā, mums nebija citas izvēles, kā vien noslēgt interesi izrādījušo valstu koalīcijas līgumu.

Galīgais nolīgums būs saistošs tikai tām valstīm, kuras šo nolīgumu būs parakstījušas, lai gan, protams, mēs priecātos, ja pēc tam pievienotos vēl vairāk valstu, un jo īpaši jaunās tirgus ekonomikas valstis.

Kā es minēju savā uzklausīšanā, šīs starptautiskās sarunas ir konfidenciālas. Tas nav nekas neparasts. Sarunu mērķis ir vienoties par iznākumu, un šajās sarunās ir jānodrošina minimāla konfidencialitāte, lai visas puses justos ērti, piedāvājot koncesiju un/vai izmēģinot dažādus variantus pirms nolīguma parakstīšanas.

No otras puses es piekrītu, ka Parlaments ir labāk jāinformē par sarunu gaitu. Divās jomās mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos: informēt Parlamentu un pārliecināt mūsu sadarbības partnerus piekrist tam, lai tiktu nodrošināta labāka pārredzamība. Pirmkārt, runājot par Parlamenta informētību, mēs jums iesniedzām sarunu pamatnostādnes, pilnīgus ziņojumus par sarunu kārtām un gandrīz visus svarīgākos dokumentus, kurus sagatavojis Tirdzniecības ģenerāldirektorāts un par kuriem dalībvalstis informē Tirdzniecības politikas komiteja. Tas ir darīts saskaņā ar pamatnolīgumu. Pēdējos trīs gados ACTA nolīgums vairākas reizes ir pārrunāts arī Starptautiskās tirdzniecības komitejā.

Es vēlos piebilst arī to, ka Komisija 2008. gada jūnijā un 2009. gada aprīlī organizēja divas konferences ieinteresētajām personām, un šajās konferencēs varēja piedalīties visi iedzīvotāji, nozaru pārstāvji, NVO un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Nākamā publiskā konference 22. martā notiks Briselē.

Es saprotu, ka, jūsuprāt, tas nav pietiekami, lai gūtu skaidru priekšstatu par mūsu nostāju šajās sarunās. Es esmu lūdzis Komisijas dienestiem sniegt ieinteresētajiem Parlamenta deputātiem oficiālus paziņojumus par visiem sarunu aspektiem. Šie ziņojumi jums būs pieejami sarunām pirms un pēc nākamās sarunu kārtas.

Otrkārt, manuprāt, vislabākais veids, kā jūs varētu uzzināt par šo sarunu procedūru, būtu izlasīt sarunu projekta tekstu. Tas jums ļoti skaidri parādītu mūsu nostāju šajās sarunās. Kā jūs jau noteikti zināt, ACTA nolīgumā iesaistītās puses ir noslēgušas vienošanos, kas paredz, ka sarunu tekstu drīkst atklāt tikai tādā gadījumā, ja tam piekrīt visas puses. Komisija atbalsta to, lai sarunu dokumenti tiktu atklāti pēc iespējas drīzāk, Taču dažas ACTA nolīguma sarunās iesaistītās puses pret to iebilst. Es noteikti nepiekrītu šādai pieejai, taču es nevaru vienpusēji lauzt konfidencialitātes saistības. Uz spēles ir likta uzticība man kā sarunu dalībniekam.

Taču es darīšu iespējamo, lai nākamajā sarunu kārtā, kas notiks aprīlī, Komisija stingri pastāvētu uz to, lai sarunu dalībnieki piekrīt atklāt sarunu tekstu, un es informēšu par Parlamenta bažām divpusējās sarunās ar ACTA sarunās iesaistītajām pusēm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, ar kurām man ir paredzēts tikties vēl pirms tam. Visu interesēs ir tas, lai visiem būtu skaidrs, par ko tieši ir šīs sarunas, un vēl svarīgāk ir zināt arī to, kas netiek pārrunāts šajās sarunās.

Visbeidzot, attiecībā uz jūsu bažām par saturu, es vēlos atgādināt galvenos principus, kurus Komisija atbalsta šajās sarunās.

Pirmkārt, šo sarunu mērķis ir risināt jautājumus attiecībā uz vērienīgiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kam ir būtiska komerciāla ietekme. Tā rezultātā netiks ierobežotas pilsoņu brīvības un patērētāji necietīs.

Otrkārt, ACTA nolīgums ir saistīts tikai ar intelektuālā īpašuma tiesību ieviešanu. Tas neparedzēs noteikumus, kuru rezultātā tiks grozīti pamata tiesību akti intelektuālā īpašuma jomā, piemēram, jaunu tiesību izveide, aizsardzības sfēra vai ilgums. Taču tam būtu jānosaka noteikumu minimums par to, kā novatori var realizēt savas tiesības tiesā, pierobežā vai internetā. Piemēram, lai Eiropas modes dizainera tiesības ārzemēs, ja viņa darbus vilto ārpus Eiropas, būtu atbilstoši izsargātas.

Treškārt, ACTA arī turpmāk ir jābūt un tas būs saskaņā ar acquis communautaire, ieskaitot IĪT piemērošanas pašreizējo saskaņošanas līmeni, telekomunikāciju normatīvo regulējumu un pēdējo, bet ne mazāk svarīgo — ES tiesību aktiem, kas piemērojami datu aizsardzības un privātuma jomā. Aiz slēgtām durvīm netiks saskaņoti vai mainīti ES tiesību akti.

Šajā nozīmē ACTA neietekmēs Eiropas pilsoņus, jo tas ES neradīs jaunas saistības un vajadzību pēc īstenošanas noteikumiem. Taču tā mūsu novatori būs labāk aizsargāti aizjūras tirgos.

Es saprotu bažas, ko daži no jums izteica par obligātā „trīs pārkāpumu” noteikuma ieviešanu vai samērīgus pasākumus autortiesību pārkāpumu un pirātisma internetā apkarošanas jomā. Es vēlos, lai tas visiem ir skaidrs. Trīs pārkāpumu noteikums vai samērīgu pasākumu sistēmas Eiropā nav obligātas. Dažādām ES valstīm ir atšķirīga pieeja, un mēs vēlamies, lai šāds elastīgums tiktu saglabāts, tajā pašā laikā pilnībā nodrošinot pamata tiesību, brīvību un pilsoņu brīvību ievērošanu. ES neatbalsta un nepieļaus to, ka ACTA nolīgums liegtu cilvēkiem lietot internetu nelikumīgas failu lejupielādes dēļ.

Mēs arī nodrošināsim to, lai ACTA neierobežotu nepatentētu medikamentu pieejamību. Es zinu, ka ir bijuši dažas domstarpības par ES muitas tiesību aktu ietekmi uz nepatentētu medikamentu tirdzniecību. Kā es jau minēju uzklausīšanā, šī problēma tiks risināta nākamajā muitas tiesību aktu pārskatīšanā.

Visbeidzot, jūs jautājāt arī par ietekmes novērtējumu attiecībā uz ACTA. Faktiski, tā kā Komisija nerīkosies pretrunā ar acquis communautaire, mēs par pamatu ņēmām pētījumus par 2004. gada direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību ieviešanu un 2005. gada priekšlikumu direktīvai par krimināltiesiskiem pasākumiem attiecībā uz IĪT (kas netika pieņemts).

Mēs pārrunājām arī iespēju noslēgt 2008. gada ESAO pētījumu par viltošanas un pirātisma ietekmi uz ekonomiku. Šajā pētījumā runa ir par fiziskiem starptautiski pārdotiem viltojumiem USD 250 miljardu apmērā, kas ir vairāk nekā 150 atsevišķu valstu IKP. Šajā pētījumā arī ir sniegta pilnīga digitālu materiālu pirātisma analīze.

Īsāk sakot, es ņemšu vērā jūsu bažas un es par tām pastāvēšu, cik vien būs manos spēkos. Jūsu uzticība un atbalsts palīdzēs man risināt šo svarīgo jautājumu.

  Tokia Saïfi, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā mums ir noteiktas jaunas pilnvaras, un mēs vēlamies, lai turpmāk tās tiktu ņemtas vērā. Mēs uzklausījām jūsu sacīto un aicinām jūs ieviest reālu, pārredzamu konsultāciju procedūru attiecībā uz Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), lai Eiropas Parlamentu un pilsoņus, kurus pārstāv šis Parlaments, regulāri un pilnīgi informētu par sarunu gaitu, tajā pašā laikā ievērojot arī jūsu tikko pieminētā konfidencialitātes nolīguma prasības. Mēs vēlamies, lai mums būtu pieejams sarunu teksts un kopsavilkums, lai mēs varētu pilnībā iesaistīties likumdošanas procesā.

Turklāt es un manis pārstāvētā grupa vēlamies jūs mudināt piedalīties šajās sarunās, lai noslēgtu daudzpusēju līgumu, kas uzlabotu piemērošanas normas un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, ko galu galā varētu parakstīt jaunās tirgus ekonomikas valstis, piemēram, Ķīna. Viltošana ir posts un nelikumīga darbība, un tā ir viens no negodīgas konkurences aspektiem, kas arī apdraud cilvēkus, sabiedrību, ekonomiku un prātu.

Laupot darba augļus autoriem un uzņēmumiem, kuri daudzus gadus ir veltījuši izpētei un izstrādei, citi zaudē vēlmi ieguldīt pūles, lai ieviestu jauninājumus un kaut ko radītu. Taču mēs zinām, ka tieši šī jaunrade ir Eiropas Savienības konkurētspējas pamatā.

Visbeidzot, manuprāt, vērojot mūsu digitālās vides attīstību, mēs nevaram noliegt to, ka viltošana ir kļuvusi netverama. Tāpēc es joprojām esmu pārliecināta par to, ka interneta lietotāji būtu jāsauc pie atbildības, jo īpaši tie, kuri pārkāpj autortiesības, tajā pašā laikā neierobežojot pamattiesības un pilsoņu brīvību. Mums ir jāsadarbojas, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām un atbildību.

  David Martin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties komisāra kungam par uzrunu. Komisāra kungs, jūs savas runas beigās sacījāt, ka esat uzklausījis mūsu bažas un ka jūs par tām pastāvēsiet. Manuprāt, kā mēdz teikt — līdz zināmai robežai. Es neesmu pārliecināts, ka jūs esat pilnībā izpratis mūsu bažas par ACTA sarunām. Tiesa, mēs esam vienādās domās par to, ka tie, kuriem ir intelektuālā īpašuma tiesības, ir pelnījuši godīgu atlīdzību par šādām tiesībām, taču preču viltošana var apdraudēt un dažreiz arī apdraud cilvēku veselību.

Mēs, tāpat kā jūs, neiebilstam pret starptautisku sadarbību, lai apkarotu pirātismu un viltošanu un risinātu citus ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītus pārkāpumus. Taču mēs atkārtojam, ka pamatā ir jābūt esošajam acquis communautaire. Ja jūs mums pilnīgi droši varat apgalvot, kā tā tas būs, tad man tas ir pieņemams, taču jūs sacījāt, ka negrasāties to darīt slepeni — manuprāt, tas joprojām jums deva iespēju to darīt atklāti —, taču, ja nav problēmu ar acquis communautaire, tad man ir prieks to dzirdēt un es turu jūs pie vārda.

Jūs arī teicāt, ka neatbalstāt personu sodīšanu par lejupielādi no interneta, taču pēc tam jūs minējāt Kopienas ārējās robežas un to, kas varētu notikt tad, ja cilvēki izceļotu no ES, nevis tajā ieceļotu, tāpēc arī šajā jomā mēs nevēlamies, lai kāds ACTA aspekts paredzētu sodīt kādu par failu lietošanu personiskiem nolūkiem. Mums tas var nepatikt, taču neviens nebūtu jāsoda par to, ka viņš izmanto ar autortiesībām aizsargātu materiālu personiskiem nolūkiem.

Protams, visām darbībām saskaņā ar ACTA ir jābūt atbilstošām nolūkam. Tas nav neaizpildīts čeks autortiesību subjektiem. Kā daži deputāti jau minēja, problēma ir tā, ka mēs nezinām, kāda ir reālā situācija, jo ar šo jautājumu ir saistīta liela slepenība.

Es atbalstu to, ka jūs esat paudis stingru nostāju attiecībā uz sarunu projekta tekstu un ka jūs izdarīsiet spiedienu uz pārējām pusēm. Manuprāt, jums tas ir jādara zināms pārējām pusēm, lai gan tā jūs neuzlabosiet savas kā sarunu dalībnieka pozīcijas: ja jūs nevarat publiskot projekta tekstu, šīs pozīcijas pasliktināsies, jo — kā šovakar skaidri tika pateikts — šī Parlamenta deputāti jūs neatbalstīs, ja mums nebūs pieejams tā projekta teksts, pie kura jūs strādājat.

Nobeidzot savu uzrunu uz pozitīvas nots, es labprāt dzirdētu jūsu komentārus par nepatentētiem medikamentiem un es ceru, ka Muitas regula tiks pārskatīta.

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, gatavojoties šīm debatēm par autortiesībām, intelektuālā īpašuma tiesībām un to, kā mēs vēlamies aizsargāt mūsu iedzīvotāju radošo un intelektuālo darbu, es atcerējos zādzību, kas notika pirms dažiem gadiem, kad dažas dienas pirms izdošanas tika nolaupīta kravas automašīna ar jaunajām Harija Potera grāmatām. Šodien tā vietā, lai zagtu kravas automašīnu, zaglis tikai nelikumīgi lejupielādētu grāmatu savā portatīvajā datorā vai MP3 atskaņotājā un pārvestu to pāri robežai.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas apņemšanos nodrošināt pārredzamību, taču saskaņā ar kopsavilkumu, kuru laipni piegādāja jūsu dienesti, apgalvojums, ka sarunu dalībniekiem bija jāparaksta vienošanās par informācijas neizpaušanu, nav patiess. Jūs tikko teicāt, ka jūs vai iepriekšējais Komisijas sastāvs parakstīja šādu vienošanos, kas ierobežo jūsu rīcību. Es vēlos noskaidrot, kurš no šiem diviem apgalvojumiem ir patiess. Ja nav spēkā nosacījums par informācijas neizpaušanu, visi attiecīgie dokumenti nekavējoties ir jāpublisko.

Taču, ja šāds noteikums ir spēkā, mēs vēlamies no komisāra kunga dzirdēt to, kā viņš nodrošinās pilnīgu pārredzamību un sabiedrības, nevis tikai šī Parlamenta informētību, jo nepietiek ar to, ka ierobežota piekļuve tiks nodrošināta tikai Parlamenta deputātiem uz konfidencialitātes nolīguma pamata. Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības zināt par lēmumiem, kuri lielā mērā ietekmē viņu tiesības un brīvības. Jebkurā gadījumā mūsdienās nav vietas šādiem līgumiem par informācijas neizpaušanu. Turpmāk ES būtu jāpanāk tas, lai tiktu piemēroti Eiropā spēkā esošie pārredzamības standarti.

Šo sarunu demokrātiskā leģitimitāte ir vāja. Nav bijušas debates, kurās tiktu noteikti ES mērķi un principi. Parlaments nav atbalstījis šādas pilnvaras. Jūs varētu iebilst, sakot, ka nav šādas juridiskas prasības, taču tas nav svarīgi, jo, ja 27 personas — valstu ministri — uzskata, ka viņi var sev piešķirt pilnvaras slepeni risināt sarunas par Eiropas iedzīvotāju pamattiesībām un brīvībām, es varu secināt tikai to, ka šo cilvēku izpratne par demokrātiju būtiski atšķiras no manējās.

Parlaments ir komercdarbība. Nav pieļaujama trīs pārkāpumu sistēma, portatīvo datoru vai mobilo tālruņu nesankcionēta pārmeklēšana un konfiskācija. Parlamentam ir vajadzīga neapstrīdama garantija, ka šādi noteikumi netiks pieņemti, izmantojot slepenu starptautisku vienošanos.

Nobeigumā es vēlu jums veiksmīgu braucienu uz Jaunzēlandi, kas paredzēts nākamajā mēnesī, un, lūdzu, pārbaudiet, vai jūsu iPod atskaņotājā nav lejupielādēti nelikumīgi materiāli!

  Christian Engström, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt Komisiju ar to, ka beidzot ir izdevies panākt to, par ko ES vadītāji runā jau vairākus gadu desmitus. Viņiem patiesi ir izdevies panākt to, ka vidusmēra iedzīvotājus interesē ES politika.

ACTA ir nolīgums, kas patiesi interesē tos, kuri izmanto internetu. Bet, neskatoties uz to, es vēlos izteikt kritisku piezīmi Komisijai par tās izmantoto metodi. Tik daudzi iedzīvotāji interesējas par ACTA nolīgumu tādēļ, ka viņi ir dusmīgi. Viņi dusmojas par priekšlikumu ierobežot viņu brīvību un privātumu tikai tāpēc, ka to lūdz daži lielie uzņēmumi.

Viņi dusmojas par to, ka viņu pamata pilsoņu brīvības tiek pretstatītas nozares pārstāvju interesēm, priekšroku dodot nozares pārstāvjiem. Viņi dusmojas par to, ka šīs darbības ir pilnīgi nepārredzamas. Demokrātiskā sabiedrībā tam tā nebūtu jābūt.

Rīt mēs balsosim par rezolūciju, kas aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar lūgumu un publiskot visus dokumentus saistībā ar ACTA nolīgumu. Es ceru, ka šī rezolūcija tiks pieņemta ar balsu lielu vairākumu. Brīvas un atvērtas sabiedrības pamatā ir tiesības uz privātumu, informācijas brīvību un godīgu un atbilstošu tiesu.

Rīt mēs apliecināsim to, ka šis Parlaments ir gatavs pastāvēt par tiesībām šajā informācijas laikmetā. Mēs pieprasīsim, lai tiktu atklāta informācija, uz kuru mums ir tiesības un kas mums pienākas kā ievēlētiem pārstāvjiem, un mēs godbijīgi atgādināsim Komisijai, ka šis ir Parlaments, nevis kājslauķis.

  Edvard Kožušník, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos izteikt atzinību komisāra Karel De Gucht kungam par to, ka viņš atkāpjas no pieejas, kuru izmantoja viņa priekšgājējs, kurš apgāja Eiropas Parlamentu kā vienīgo tieši vēlētu Eiropas iestādi un kurš neinformēja par šī nolīguma sarunu procedūru. Taču man ir diezgan neērti, jo, kad es augu, man mācīja ar cieņu attiekties pret svarīgām personām, un mani ļoti izbrīnīja tas, ka De Gucht kungs demonstratīvi tīrīja brilles, kamēr šeit stāvēja mans kolēģis S. Kamall kungs. Taču tagad es pievērsīšos konkrētajam jautājumam.

Personīgi es atbalstu šo nolīgumu, jo intelektuālais īpašums ir jāaizsargā labāk, nekā tas tiek darīts šobrīd. Neskatoties uz to, man bažas rada tas, ka šo nolīgumu nav parakstījusi Krievija un Ķīna, lai gan šajās valstīs visbiežāk tiek pārkāptas autortiesības. Man bažas rada arī šī nolīguma faktiskais lietderīgums. Kā daudzi deputāti minēja, šī nolīguma saturs ir kā miglā tīts, tāpēc es aicinu Komisiju, kas piedalās šī nolīguma sarunās dalībvalstu vārdā, panākt to, lai tas nekļūst par veidu franču digitālās giljotīnas izvešanai uz citām valstīm, un tajā pašā laikā arī programmatūru patentu ievešanai Eiropas Savienībā.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es esmu pārsteigta un ļoti noraizējusies par to, ka Komisija atbalsta konfidenciālas sarunas, kad runa ir par tiesību aktiem attiecībā uz iedzīvotāju brīvībām, pamattiesībām, privātumu un tā tālāk. Nav attaisnojuma tam, ka informācija par šīm sarunām tiek slēpta no iedzīvotājiem.

Es lūdzu, lai šī sarunas tiktu nekavējoties pārtrauktas. Sarunas var atsākt, kad ACTA nolīguma puses vienosies par to, ka sarunām ir jābūt pārredzamām un demokrātiskām. Es vēlos, arī visu iedzīvotāju vārdā, lai tūlīt pat tiktu publiskoti visi dokumenti. Pārredzamība un informētība ir vieni no demokrātijas pamatprincipiem, jo īpaši attiecībā uz pamatbrīvībām un iedzīvotāju tiesībām. Tāpēc mēs lūdzam nekavējoties publiskot visus dokumentus un lūdzam, lai tie būtu pieejami visiem iedzīvotājiem, jo, protams, tieši tā ir jārīkojas demokrātijas apstākļos.

  Laurence J.A.J. Stassen (NI) . – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ja dosjē tiek gatavoti aiz slēgtām durvīm, manis pārstāvētajā grupā sākas trauksme. Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) ir viens no šādiem dosjē. Es pārstāvu valsti, kur daudzi iedzīvotāji bija neizpratnē par to, kāpēc Eiropas Parlamentā tika ievēlēta holandiešu Brīvības partija (PVV). Lūk, kāpēc — tāpēc, lai mēs varētu iebilst pret to, kas notiek ES kuluāros, kur visi ir gatavi un gaida, lai aiz slēgtām durvīm darītu dažādas nepatīkamas darbības un lai sabiedrībai šajā jautājumā nebūtu nekādas teikšanas.

Šoreiz mēs pat nenojaušam, kas notiek šajos ES kuluāros; Eiropas Parlamentam būs jāizsaka savs viedoklis par jautājumu, par kuru joprojām nav skaidrības. Vai tas nav muļķīgi? Tas apliecina pilnīgi necienīgu izturēšanos pret Parlamentu un sabiedrību. Informācija, kas līdz šim ir tikusi atklāta par šo ACTA lietu, ir ļoti nomācoša. Ciestu patērētāji, un, iespējams, viņiem tiktu liegta iespēja lietot internetu: tas ir ļoti nopietni.

Eiropa vienmēr ir bijis kontinents, kur cilvēku brīvība uzkrāt zināšanas ir bijusi goda vietā. Tagad šī brīvība būtu nopietni apdraudēta, un to nevar un nedrīkst pieļaut. Turklāt runa ir par subsidiaritātes principa pārkāpumu. Šajā dosjē dalībvalstīm vairs nav pilnīgi nekādas teikšanas. Manis pārstāvētā grupa atbalsta pilnīgu pārredzamību un ļoti iebilst pret kriminālatbildības noteikšanu iedzīvotājiem. ACTA veido kultūru, kas paredz apspiestu uzraudzību un nepārredzamību; valsts jūs vēro. ACTA apiet visas esošās starptautiskās iestādes, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO).

Ko Komisijas vēlas panākt, slepeni darbojoties kuluāros? Kāpēc konsultāciju procesā piedalās gandrīz tikai Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumi; ko tie tur dara? Vai tie tur nodrošina savas komerciālās intereses? Kā paliek ar Eiropas iedzīvotāju interesēm? Vai tās ir mazāk svarīgas? Šeit kļūst skaidra PVV nozīme. Mēs cīnāmies par iedzīvotāju interesēm, kad tiek konstatēta slepenība vai kad politika tiek veidota aiz slēgtām durvīm.

Es tikai vēlos teikt, ka PVV neatbalsta medikamentu un izstrādājumu viltošanu. Šajās debatēs runa ir par ko citu; runa ir par to, ka šī Parlamenta deputāti nespēj skaidri un gaiši izteikt pienācīgu viedokli par šo dosjē, jo tas ir slepens, un mēs nezinām, kas tajā ir rakstīts. Mēs nespējam iedomāties parlamentāro pilnvaru vēl nopietnāku pārkāpumu. Mūsuprāt, šī aplamība, noslēpumainība kuluāros ir jāizbeidz, un pie durvīm ir jāpieliek liels uzraksts „Slēgts noteikumu pārkāpumu dēļ”.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Komisāra kungs, dāmas un kungi! Mēs zinām, ka globalizācija un jo īpaši Ķīnas iekļaušana PTO ir radījusi nopietnu problēmu. Eiropa ir pārpludināta ar viltotiem izstrādājumiem, kas ir arvien bīstamāki cilvēku veselībai un kas rada nopietnus materiālus zaudējumus uzņēmumiem. Iedzīvotāji un uzņēmumi nav apmierināti, jo dalībvalstu kontroles mehānismi ir pilnīgi nepietiekami, un tie pamatoti aicina Eiropas līmenī īstenot efektīvākus pasākumus, to skaitā lielu sodanaudu piemērošanu viltošanas gadījumā. Šim nolīgumam būtu būtiski jāuzlabo starptautiskā sadarbība viltojumu atklāšanas jomā, taču, manuprāt, mūsu galvenajam mērķim nevajadzētu būt sodīt vidusskolēnus, kuri lejupielādē spēles no interneta. Vairāk nekā divus gadus apspriestā nolīguma saturs ir slepens, un tā mūsu rīcībā nonāk tikai informācija par strīdīgiem fragmentiem, kas var ietekmēt pašreizējās Eiropas iedzīvotāju tiesības, privātumu un personas datus. Tādas pilnvaras mēs Komisijai nedevām.

Tāpēc es baidos, ka Eiropas Parlaments noraidīs šī ļoti nepieciešamā nolīguma ratifikāciju līdzīgi, kā tas bija SWIFT nolīguma gadījumā. Lai tā nenotiktu, Komisijai ir regulāri jāinformē Parlaments par pārrunātā nolīguma struktūru un ierobežojumiem. Es nevēlos, lai mums atkal piedāvātu pabeigtu preci, citiem vārdiem sakot, likumu, kas mums ir jāpieņem vai jānoraida, nedodot mums iespēju detalizēti pārrunāt šī likuma saturu un kliedēt iedzīvotāju bažas.

Manuprāt, stratēģiska kļūda ir arī tā, ka Ķīna, kas ir lielākā viltojumu ražotājvalsts, netika aicināta piedalīties šī nolīguma sarunās. Tāpēc, komisāra kungs, es lūdzu mums izskaidrot šī pasākuma taktiku un pateikt, vai jūs ar Ķīnu pārrunājat iespēju, ka tā šajā nolīgumā varētu iesaistīties vēlāk? Vai jūs patiešām domājat, ka tas notiks?

  Gianluca Susta (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas mērķis saglabāt savas kā pasaules lielākās ekonomikas pozīcijas arvien vairāk jāsaista ar konkurētspējas atjaunošanu, ar tās ražošanas sistēmas kvalitāti un spēju iekarot jaunus tirgus.

Šajā kontekstā būtiska nozīme ir cīņai pret viltojumiem un komerciālo tiesību pārkāpumiem. Taču prečzīmju, patentu un intelektuālā īpašuma aizsardzība ir vairāk nekā tikai nefinansiāli līdzekļi, kas palielina sistēmas konkurētspēju, tie ir arī taustāms piemērs demokrātiskas juridiskās kultūras principu piemērošanai rūpnieciskā ekonomikā, kas balstās uz šo noteikumu ievērošanu attiecībā uz tiem noteikumiem, kas pēdējos gadus starptautisko finanšu spekulāciju rezultātā tiek pārkāpti.

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) ir galvenais viltošanas apkarošanas instruments, kas nodrošina ievērojamus ienākumus USD 500 miljardu gadā, kas ir saistīts ar organizēto noziedzību un kas ietekmē — patiesībā, apdraud — cilvēka pamattiesības, piemēram, veselību, runājot tikai par medikamentu viltošanu. Izvērtējot ACTA nepieciešamību, šis starptautiskais konteksts ir jāņem vērā.

No otras puses, šajā līgumā ir arī jāņem vērā noteikti koeksistences pamatprincipi, kuru pamatā ir noteikumu ievērošana. Mēs nevaram noslēpt to, ka mēs esam nobažījušies par šī līguma juridisko pamatu, kā arī par sarunu mandātu un pārredzamību. Tiem, kuri tāpat kā šis Parlaments pārstāv 500 miljonus iedzīvotāju, ir jānodrošina oficiāla, nevis konfidenciāla informācija. Sarunu dalībniekiem, kuri pārstāv Komisiju, ir jāziņo šim Parlamentam par darba gaitu, un ir jānodrošina piekļuve dokumentiem un informācijai, lai varētu sagatavot sīki izstrādātu atzinumu.

Sarežģīta, bet rezultatīva sadarbība starp Parlamentu un Komisiju var palīdzēt Eiropas Savienībai vislabāk īstenot tās iespējas. Rezolūcijā tas ir atrunāts, un par to būtu jābalso.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra De Gucht kungs! Uz jūsu pleciem gulstas smags mantojums, un, ja šī tēma nebūtu tik nopietna, mani pat uzjautrinātu spekulācijas, kas saistītas ar ACTA. Taču divu iemeslu dēļ man tas viss nemaz nešķiet smieklīgi. Pirmkārt, viltošana un likumu pārkāpumi autortiesību un prečzīmju jomā apdraud ekonomikas integritāti un cilvēku veselību.

Viltošanas un likumu pārkāpumu rezultātā autortiesību un prečzīmju jomā materiālie zaudējumi visā pasaulē tikai 2007. gadā vien bija apmēram EUR 185 miljardi. Šis skaitlis ir daudz lielāks par Eiropas Savienības budžetu. Tas apdraud mūsu uzņēmumus, veicina noziedzību un likvidē darba vietas. Tas mums noteikti nenāk par labu.

Turklāt viltoti medikamenti var apdraudēt to cilvēku dzīvību, kuri šādus medikamentus lieto, nezinot, ka tie ir viltoti. Arī tas ir nepieņemams risks.

Ir arī pilnīgi skaidrs, ka mūsu interesēs ir rīkoties šajā sakarā. Ir arī jābūt pilnīgi skaidram, ka Eiropas Komisijas sarunu pilnvarām ir jābūt stingri ierobežotām attiecībā uz acquis communautaire, lai par ACTA turpmāk neteiktu, ka tas ir „vēl viens traks līgums”.

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir jāsniedz Eiropas Parlamentam plaša un speciāla informācija par nolīguma sarunu līdzšinējo progresu. Galu galā mums tas būs jāapstiprina. Citiem vārdiem sakot, Eiropas Parlaments cer, ka tiks nodrošināta pilnīga pārredzamība un ka tiks publiskoti sarunu dokumenti un visi pārējie attiecīgie dokumenti. Ja Komisija nevēlas, lai arī turpmāk izplatītos baumas un spekulācijas par ACTA, manuprāt, vienīgais risinājums ir interesentiem sniegt detalizētu informāciju.

Šajā sakarā man ir trīs svarīgi jautājumi. Pirmkārt, neskatoties uz to, ka šim jautājumam jau pieskārāmies, vai Komisija var garantēt, ka netiks ieviests noteikums, kas paredz to, ka ir pieļaujami tikai trīs pārkāpumi? Tas, protams, būtu pretrunā ar jauno elektronisko komunikāciju pamatdirektīvu.

Otrkārt, vai Komisija var garantēt, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem netiks noteikta trešās puses atbildība par nosūtīto failu saturu? Tas, protams, būtu pretrunā ar Direktīvu par elektronisko tirdzniecību.

Treškārt, vai Komisija var apgalvot, ka ACTA neparedzēs sodu, kas neietilpst Eiropas Savienības kompetencē, un es ļoti labi zinu, ka par to atbildība būs jāuzņemas dalībvalstīm. Taču es ceru, ka Komisija, būdama līgumu uzraudzītāja, rīkosies pareizi.

  Jan Philipp Albrecht (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, De Gucht kungs! Vairāk nekā pirms gada Eiropas Parlaments Komisijai ļoti skaidri lūdza nodrošināt to, lai turpmāk ACTA nolīguma sarunas būtu pārredzamas, un lūdza arī šajās sarunās iesaistīt sabiedrību un valstu valdības pārstāvjus. Mēs arī jūs mudinājām saglabāt šauru jautājumu loku attiecībā uz viltošanas novēršanu, kā to pauž šī nolīguma virsraksts. Kas kopš tā laika ir izdarīts? Nekas, pilnīgi nekas! Gluži pretēji, ar jūsu tā dēvēto atbalstītāju velnišķīgo koalīciju, jo īpaši bagātajām, rūpnieciski attīstītajām valstīm, nolīgumu sarunu diplomātija ir ļoti nedemokrātiska, pat nelikumīga un slepena, un daudzās jomās šis nolīgums noteikti tiecas daudz tālāk par pašreizējiem tiesību aktiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību ieviešanu Eiropā. Protams, mēs par to neesam pārliecināti, jo mēs no jums neesam saņēmuši nekādu informāciju.

Taču īstais skandāls vēl tikai priekšā. Kopš pagājušā gada 1. decembra jūs daudzās jomās vairs nevarēsiet mūs ignorēt un ar Padomi veidot slepenu politiku, jo ar Lisabonas līgumu pilsoņi, kurus pārstāv Parlaments, pareizi beidzot ir pielikuši punktu šādai rīcībai. Tāpēc es sev jautāju, ko jūs faktiski darāt šajā jomā? Komisija ir līgumu uzraudzītāja, un tās pienākums ir nodrošināt precīzi formulētā ES līguma faktisku ievērošanu. Ja tā nespēj garantēt pilnīgu šī līguma ievērošanu, tad šī Parlamenta deputātu balsojums atkal būs negatīvs. Ja, jūsuprāt, jūs šajās sarunās nevarat garantēt līgumu ievērošanu, lūdzu, pārtrauciet šīs sarunas, kamēr tas vēl ir iespējams. Tāpēc Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa saka: „Rīkojieties tagad! Rīkojieties attiecībā uz ACTA!

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! No klātesošajiem neviens neatbalsta viltošanu un pirātismu. Taču, komisāra kungs, jūs tikko mums pastāstījāt blēņas, lai attaisnotu starptautiska nolīguma pārrunāšanu slepus no iedzīvotājiem un viņu pārstāvjiem.

Komisāra kungs, es vēlos jums atgādināt, ka Lisabonas līguma 218. pantā ir teikts šādi — citēju: „Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos” attiecībā uz sarunām vai starptautisku nolīgumu noslēgšanu. Šis gadījums attiecas tieši uz Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), tāpēc turiet solījumu un rīkojieties saskaņā ar savu līgumu! Mūs uztrauc pamata brīvības. Patiesi, acīmredzot viena pārkāpuma — pirātisma — un tā soda interpretācija turpmāk būs nevis tiesu iestādes, bet interneta pakalpojumu sniedzēju kompetence.

Vēl vairāk, turpmāk saskaņā ar Pasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības (SWIFT) nolīgumu, kura mērķis bija apkarot terorismu, muitas dienesti tajās valstīs, kuras ir parakstījušas līgumu, šķiet, drīkstēs pārmeklēt tālruņus, personālos datorus un portatīvos mūzikas stereo atskaņotājus. Taču atcerieties, komisāra kungs, ka Parlaments uzņēmās vadību attiecībā uz SWIFT nolīgumu un vajadzības gadījumā tas uzņemsies vadību arī attiecībā uz ACTA nolīgumu.

Tāpēc daži vēlas jaukt kopā cīņu pret viltošanu un pirātismu, privātuma pārkāpumus, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus un medikamentu tirdzniecības gadījumā pat tiesību uz veselības aprūpi pārkāpumus. Komisāra kungs, nekavējoties atklājiet šī nolīguma saturu.

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) ir ļoti svarīgs, lai pilnīgi saskaņotu pasākumus Eiropas tirdzniecības aizsardzībai pret viltošanu un pirātismu. ACTA sarunas ir saistītas ar sensitīviem jautājumiem par Eiropas tieslietām, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību, datu pārraides un datu aizsardzības piemērošanas garantiju, un tāpēc mēs vēlreiz lūdzam nodrošināt labāku pārredzamību.

Komisijai ir pilnībā jārīkojas saskaņā ar konfidencialitātes līmeni. Parlamentam ir jābūt pieejamiem līdzšinējiem sarunu tekstiem, lai tas varētu kontrolēt nolīgumus un, iespējams, piedāvāt priekšlikumus ACTA dalībvalstīm. Šovakar komisāra kungs mums deva cerību, taču mēs vēlamies, lai viņa sacītais tiktu īstenots.

Parlaments vienmēr ir aizsargājis Eiropas iedzīvotājus un ražotājus pret viltošanu un pasākumiem, kas ierobežo privātumu interneta vidē. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Komisija arī turpmāk aktīvi piedalītos pašreizējās sarunās, iesaistot lielāku skaitu dalībnieku; diemžēl šobrīd ir tikai divpadsmit dalībnieki. Mēs ceram, ka arvien vairāk valstu — jaunattīstības un jaunās tirgus ekonomikas valstis — būs ieinteresētas piedalīties šajās sarunās un parakstīt galīgo nolīgumu, lai tas tiktu īstenots plašākā reģionā.

Valstīm ir jāievēro un jārespektē viņu kopējās saistības, lai efektīvāk apkarotu viltošanu un pirātismu. Šī ekonomiskā sērga izposta daudzus rūpniecības sektorus, kuri darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem. Tāpēc patērētājiem, kuri ir pakļauti arī nopietnam veselības apdraudējumam, ir jānodrošina skaidri noteikumi, jo, komisāra kungs, ja nebūs precīzu un ieviestu noteikumu, to skaitā attiecībā uz interneta lietošanu, internets vairs nepiedāvās iespējas, bet drīzāk tam būs bumeranga efekts. Mums visiem ir jādara iespējamais, lai to nepieļautu, jo runa nav tikai par privātās dzīves aizsardzību, bet arī par mūsu dalībvalstu drošību.

  Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Eiropas iedzīvotāji nevēlas, lai nolīgumi tiktu pārrunāti aiz slēgtām durvīm, un viņi to nav pelnījuši. Eiropas Savienība šobrīd piedalās sarunās par ļoti svarīgu tirdzniecības nolīgumu — Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), un atkal tas notiek slepeni. Valstu valdības pārstāvjiem un Eiropas Parlamentam nav bijusi neviena iespēja šo sarunu saturu demokrātiski pārskatīt, jo sarunās iesaistītās puses ir noslēgušas konfidencialitātes līgumu.

Tāpēc atkal Parlaments un Eiropas sabiedrība ir atdalīti, atkal graujot sabiedrības uzticību Eiropai. Šoreiz runa drīzāk ir par tirdzniecības interesēm, nevis par cīņu pret terorismu. Nepārprotiet mani, Eiropas ekonomika ir jāstimulē, un šajā jomā liela nozīme ir intelektuālajam īpašumam, taču pašreizējā nedrošība sarunu dokumentu konfidencialitātes dēļ ir devusi iemeslu pārāk daudzām baumām.

Es vēlos noskaidrot, kā šajā jomā notiek saziņa starp komisāru tirdzniecības jautājumos un komisāru pamattiesību jautājumos. Vai komisāra De Gucht kungs kādā sarunu posmā informēs savus kolēģus par šī nolīguma būtību? Vai komisāres V. Reding kundze plāno kādā brīdī lūgt savam kolēģim, komisāram pamattiesību jautājumos, nodrošināt pārredzamību? Eiropas Parlaments pieprasa, lai šāda pārredzamība tiktu nodrošināta, un tieši tagad, pirms šai iestādei šis tirdzniecības nolīgums ir jāapstiprina.

  Eva Lichtenberger (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Jauno komisāru uzklausīšanās viens no visbiežāk minētajiem vārdiem bija pārredzamība. Šodien jūs atkal minējāt, ka viss jau ir pārredzams un atklāts. Godīgi sakot, diemžēl man šāda pārredzamības definīcija nav pieņemama. Ir skaidrs, ka man piekrīt arī daudzi klātesošie Parlamenta deputāti. Pārredzamība ir kas vairāk nekā tikai informācijas drusku pamešana, sakot šādi: „Diemžēl pārējo informāciju mēs nevaram atklāt, jo mēs kādam apsolījām, ka tā būs konfidenciāla”.

Tagad ir citi laiki, un starptautiskus nolīgumus vairs nevar izmantot, lai ar tirdzniecības partneriem noslēgtu slepenas vienošanās, kas pēc tam ietekmēs Eiropas tiesību aktus. Tagad spēkā ir Lisabonas līgums, un tas vairs nav iespējams. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamenta pievārtē ir jāpieliek punkts slepeniem nolīgumiem, slepenībai un nepārredzamībai. Ir jānodrošina ticamība attiecībā uz jauninājumu aizsardzību, kuru jūs šajā jautājumā minat kā galveno argumentu. Taču jums neizdosies nodrošināt ticamību, visas sarunas risinot aiz slēgtām durvīm un pēc tam mēģinot mierināt cilvēkus, ka galu galā viss nebūs nemaz tik slikti. Komisāra kungs, šāda rīcība nav pareiza.

  Catherine Trautmann (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Runāsim skaidru valodu: veids, kā notiek sarunas par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu Eiropas Parlamentam nav pieņemams.

Lisabonas līgums — viens no jaunajiem likumdevējiem šajā jomā — tagad garantē mums tiesības saņemt pilnīgu informāciju vienlaicīgi ar Padomi. Līdz šim atklātie dokumenti liecina par to, ka attiecībā uz sarunu veidu, šis nosacījums pilnīgi nav ievērots.

Ko var pateikt par saturu? Blēdīgais darījums, ko piedāvā interneta pakalpojumu sniedzējiem, ir šāds: ja viņi piekrīt sadarboties, lai nodrošinātu sistemātisku to materiālu satura monitoringu, kas tiek pārsūtīti pa to tīkliem, viņiem arī turpmāk netikts piemērota atbildība par šo materiālu saturu. Pretējā gadījumā tiesību īpašnieki pret viņiem var ierosināt tiesvedību, un viņi tiktu sistemātiski sodīti.

Manuprāt, šāds pavērsiens ir ļoti bīstams, jo tad būtu apšaubāms acquis communautaire, nevis tikai attiecībā uz „vienkāršās rīcības” principu — ko franču valodā dēvē par vienkāršo transportu — Direktīvā par elektronisko tirdzniecību, bet arī saistībā ar iedzīvotāju pamata tiesību ievērošanu, kas nesen tika pieminēts mūsu debatēs par telekomunikāciju paketi.

Nobeigumā es vēlos jums atgādināt, ka mūsu palāta jau ir apliecinājusi savu negatīvo attieksmi pret šo principu, noraidot Pasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības (SWIFT) nolīgumu. Es nebrīnītos, ja tas notiktu vēlreiz. Tāpēc es ļoti vēlos uzsvērt šovakar šeit pārrunātā jautājuma nozīmīgumu. Es atzinīgi vērtēju mūsu koordinatora K. Arif kunga darbu un visas sarunas, kuras organizēja Starptautiskās tirdzniecības komiteja, kas nodrošināja to, ka signāls, ko Eiropas Parlaments dos rītdien, būs ļoti simbolisks, jo tas ir vienbalsīgs.

  Georgios Papastamkos (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, viltotas preces ne tikai kaitē Eiropas uzņēmumu konkurētspējai, bet arī apdraud cilvēku veselību. Risinājums būtu stiprināt intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu pasaules mērogā.

Minētajā nolīgumā ir jāiesaistās pēc iespējas vairāk tirdzniecības partneriem. Šim nolīgumam ir pilnībā jābūt saskaņā ar attiecīgo Kopienas acquis, tam ir jāievēro pamata brīvības un jāaizsargā personas dati, jānodrošina brīva informācijas plūsma, un tas nedrīkst uzlikt likumīgai tirdzniecībai patvaļīgus slogus.

Nobeigumā, Parlamenta rīcībā ir jābūt pilnīgai un plašai informācijai visu sarunu laiku, nodrošinot pienācīgu konfidencialitāti.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! No neskaidrās procedūras, kuru vada Eiropas Komisija, viens jautājums ir samērā skaidrs, proti, nolūks intelektuālā īpašuma tiesību jomas paplašināšanai un izmaksu palielināšanai, nodrošinot lielajiem uzņēmumiem vēl lielāku peļņu.

Gadījumos, kad ir jāpanāk šis mērķis, netiek ņemti vērā pamata noteikumi attiecībā uz demokrātisku un pārredzamu procedūru, bet tajā pašā laikā tiek slēpta informācija, un tā netiek demokrātiski izskatīta un kontrolēta. Gadījumos, kad ir jāpanāk šis mērķis, tiek ierobežota globāla piekļuve svarīgākajām precēm, piemēram, drošiem medikamentiem, to skaitā nepatentētiem, un tiek pārkāpti noteikumi personas datu aizsardzības jomā.

Tirgus pastāvīgā klātbūtne un ekonomisko interešu aizsardzība, kuras nolūks ir īstenot savus mērķus attiecīgajā sektorā, nav savietojami ar kopējo interešu aizsardzību un nodrošināšanu. Šīs politikas rezultāti tagad ir diezgan skaidri.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, jāteic, ka, klausoties uzrunas pēc manas uzstāšanās, man radās iespaids, ka daudzi no jums īsti neklausījās manis sacītajā, jo es ļoti skaidri norādīju, ka mēs ņemsim vērā acquis communautaire, ka es centīšos panākt to, lai pārējās šajā nolīgumā iesaistītās puses piekristu publiskot minēto dokumentu tekstu, es arī skaidri norādīju, ka tas attiecas tikai uz intelektuālā īpašuma tiesību komerciāliem pārkāpumiem, un tā es varētu turpināt vēl ilgi. Tāpēc es vēlreiz neatbildēšu uz visiem šeit izskanējušiem jautājumiem, jo, godīgi sakot, manuprāt, es uz tiem atbildēju jau savā pirmajā uzrunā.

David Martin jautāja, kas notiek, ja kāds izceļo nevis no Eiropas Savienības, bet no kādas no ACTA nolīguma dalībvalstīm. Tas ir interesants jautājums, jo tas, protams, ir atkarīgs no tā, uz kuru valsti viņš dodas. Ja viņš dodas uz valsti, kas nav ACTA nolīguma dalībvalsts, tad šis jautājums ir attiecīgās valsts muitas un policijas kompetencē, taču tas uz mums neattiecas. Taču ciktāl tas uz mums attiecas, mēs darīsim iespējamo, lai tā nenotiktu, taču, protams, mēs nevaram runāt citu vārdā.

Es ne pārāk piekrītu S. in ’t Veld jaunkundzes teiktajam par Parlamenta apstiprinājumu un parlamentāro kontroli, taču es vēlos ļoti skaidri un gaiši pateikt, ko tas nozīmē attiecībā uz Lisabonas līgumu. Padome dod pilnvaras Komisijai, un Komisija risina sarunas, bet Padome pieņem lēmumu par pilnvarām saskaņā ar savu Reglamentu. Tas, vai Ministru padomes ministram pirms tam ir jāsaņem savas valsts parlamenta piekrišana, nav Eiropas tiesību aktu, bet valstu tiesību aktu kompetencē, un šie tiesību akti dažādās valstīs ir atšķirīgi. Es zinu, ka, piemēram, jūsu pārstāvētajā valstī šādiem viedokļiem bieži vien ir vajadzīga Parlamenta iepriekšēja piekrišana, taču citās valstīs tas notiek citādi. Manuprāt, mums nevajadzētu spriest par to, kā Padome pieņem lēmumu. Ja padome ievēro līguma nosacījumus un savu Reglamentu, manuprāt, tā ir tikai viņu darīšana, nevis mūsējā.

Zināmā mērā jūs mani aizstāvējāt, sakot, ka viņiem nevajadzētu pārbaudīt manu iPod atskaņotāju. Man nav iPod atskaņotāja, tāpēc pagaidām tā nav problēma. Patiesībā, man tas ir tikai divas dienas, bet es to vēl neesmu lietojis un es neplānoju doties uz Jaunzēlandi. Tas ir mazliet par tālu. Tādēļ meklējiet ierēdņus, kuriem ir mazliet vairāk laika, lai turp dotos.

(NL) Diskusiju par slepenajām sarunām es atstāšu L. Stassen kundzes pārziņā...

Interesants jautājums ir par Ķīnu. Z. Roithová jaunkundze, kā jums zināms, Ķīna nav šī nolīguma dalībvalsts. Ķīna ir nopietna problēma, jo, kā jūs pareizi norādījāt, tajā tiek izgatavota lielākā daļa viltojumu.

Šobrīd mēs ar viņiem risinām vairākas sarunas un pārrunājam arī augsta līmeņa ekonomiskus jautājumus. Mēs atkārtoti uzsveram intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir viena no galvenajām problēmām ne tikai attiecībā uz tirdzniecību internetā, bet arī daudzās citās jomās. Tiklīdz ACTA nolīgums tiks noslēgts, to varēs parakstīt visas valstis, un es ceru, ka Ķīna secinās, ka arī tās rūpniecības nozare iegūtu no tā, ja tiktu labāk aizsargātas intelektuālā īpašuma tiesības, un agrāk vai vēlāk tas notiks. Palūkojieties uz situāciju citās valstīs, kuras arī to ir piedzīvojušas: tagad šīm valstīm daudz vairāk rūp intelektuālā īpašuma tiesības.

Es diez ko nepiekrītu P. Le Hyaric kunga un C. Trautmann kundzes teiktajam par 218. pantu. 218. pantā ir teikts, ka Parlaments būtu jāinformē par visiem procedūras posmiem; tas tiek darīts, un pat vēl vairāk. Mēs sniedzam vairāk informācijas, nekā to paredz 218. pants; daudz vairāk, taču es pret to neiebilstu. Savā ievadrunā es skaidri norādīju, ka mēs uzstāsim uz to, lai citas puses piekristu tam, lai mēs varētu atklāt pašreizējā teksta projektu, taču tā nav taisnība, ka mēs rīkojamies pretrunā ar 218. pantu.

Starp citu, es vēlos teikt S. in ’t Veld jaunkundzei, ka visas ACTA nolīguma dalībvalstis jums nosūtīja vienotā paziņojuma 16. pielikumu par dokumentu konfidencialitāti. To jums 2009. gada 21. janvārī nosūtīja ģenerāldirektors David O’Sullivan kungs. Protams, tas bija iepriekšējā Parlamenta sastāva pilnvaru laikā, taču viņš joprojām ir tas pats; D. O’Sullivan kungs ir tas pats un arī S. in ’t Veld jaunkundze ir tā pati, tāpēc ņemiet to vērā. Tāpēc nav tik vienkārši mani izjautāt, par ko tieši ir runa.

Nobeigumā es vēlos, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka tas, ko es saku, un tas, ko es sacīju uzklausīšanā, ir jāuztver nopietni. Es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai vienotos ar līgumslēdzējām pusēm par jūsu pilnīgu informētību. Taču, kamēr tas nav noticis, es nevaru jums atklāt šī nolīguma projektu, jo tādā gadījumā tiktu pārkāpts konfidencialitātes līgums, un šāda līguma pārkāpums atsauktos ne tikai uz sarunām par ACTA nolīgumu, bet arī uz daudzām citām sarunām, kuras tiek risinātas ar šīm valstīm. Tas būtu konfidencialitātes pārkāpums, un tas ļoti sarežģītu vai pat padarītu neiespējamas visas sarunas. Taču es darīšu visu iespējamo, lai jūs šo informāciju saņemtu.

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis rezolūciju⁽¹⁾ priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2010. gada 10. martā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Parlaments jau vairākus mēnešu lūdz, lai tam tiktu nodrošināta piekļuve tekstiem, taču Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) tiek pārrunāts vislielākajā iespējamā slepenībā aiz iedzīvotāju un viņu pārstāvju muguras, un tas nav pieņemami. Komisija pati nevar pieņemt nolīgumu. Tā mums apgalvo, ka dokumenti mums jau ir nosūtīti, un tajā pašā laikā tā arī apgalvo, ka tā lūgs Padomi atklāt visu informāciju: ko gan tā cenšas apmuļķot?

Mēs vēlamies ne tikai panākt to, lai tiktu nodrošināta pārredzamība, bet mēs arī vēlamies atgādināt Komisijai un Padomei, ka sarunu beigās tām būs nepieciešama Parlamenta piekrišana. Informācija, kas ir nonākusi mūsu rīcībā, liecina, ka šo situāciju var salīdzināt ar Trojas zirgu: kā ieganstu pilnīgi likumīgai cīņai pret viltošanu dalībvalstis un galvenokārt Francijas valdība vēlas balsot par tekstu, kas var ierobežot piekļuvi medikamentiem, kā arī vārda brīvību, interneta neitralitāti un tā starpnieku juridiskās saistības.

Patiesībā Parlaments iebildīs pret jebkāda veida apdraudējumu acquis communautaire. Ja Komisija un Padome nemainīs savu stratēģiju, mēs aizsargāsim mūsu iedzīvotāju personiskās brīvības, noraidot ACTA nolīgumu, tāpat kā mēs noraidījām Pasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības (SWIFT) nolīgumu.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es atbalstu jautājumu, kas Komisijai iesniegts par pārredzamību un par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) sarunu procedūru. Manuprāt, ir nekavējoties jārīkojas, lai atrisinātu pašreizējo situāciju. Nav pieļaujams, ka Komisija izslēdz Eiropas Parlamentu no sarunām par ACTA sagatavošanu, ņemot vērā, ka mums ir jāapstiprina šī līguma noteikumi. Kā jau tika minēts, Komisijai pēc iespējas drīzāk ir jāpublisko visas sarunas, kas notikušas saistībā ar ACTA, kā arī aprīlī paredzētās tikšanās izredzes. Tādi jautājumi kā prasība interneta pakalpojumu sniedzējiem kontrolēt plūsmu un noteikt ierobežojumus savos tīklos var negatīvi ietekmēt iedzīvotājus attiecībā uz viņu tiesībām uz privātumu un papildu izmaksām, kas jāsedz lietotājiem. Šis jautājums ir jārisina atklāti un ir jāuzklausa sabiedrības viedoklis. Ir jānoskaidro Eiropas iedzīvotāju un nozares pārstāvju viedoklis šajā jomā, un tas ir jāņem vērā, lai nepieļautu nekādu aizskarošu izturēšanos, kas būtu pretrunā ar demokrātijas standartiem.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Dāmas un kungi, Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums, kas patlaban tiek pārrunāts Eiropas Komisijā, neattiecas tikai uz samērīguma principu, kas ir nostiprināts ES tiesību aktos. Šis princips paredz, ka Eiropas Savienības darbības nedrīkst pārsniegt pasākumus, kas ir nepieciešami, lai sasniegtu šī līguma mērķus. Nodaļa, kurā ir runa par internetu, rada bažas. Tiek apgalvots, ka šī nolīguma noteikumi var ierobežot vārda brīvību internetā, kā arī komerciālās un citas darbības. Tās būs sekas tam, kas it kā esot ierosināts attiecībā uz interneta pakalpojumu sniedzēju atbildību par nosūtītās informācijas saturu, kā arī sodu par failu lejupielādi personiskām vajadzībām. Manuprāt, tas tiek sacīts tādēļ, ka informāciju par šī nolīguma saturu neizplata oficiālas iestādes, bet tā izplatās slepeni un kā baumas, jo Komisija neinformē Parlamentu par sarunu gaitu. Taču tagad to paredz Lisabonas līgums. Turklāt tagad Padomes nolīgumus var pieņemt tikai tad, ja to atbalsta Parlamenta deputātu vairākums. Jaunais līgums arī paredz kompetenci, kas ļauj rīkoties intelektuālā īpašuma jomā, un šī kompetence vienlīdz attiecas uz Parlamentu un Padomi. Tāpēc es piekrītu tiem deputātiem, kuri prasa nodrošināt šo sarunu labāku pārredzamību, un, manuprāt, ir jānodrošina labāka starpiestāžu sadarbība attiecībā uz ACTA, kas apliecinātu visu iestāžu nopietnu attieksmi pret šo jauno līgumu, kas tagad ir stājies spēkā. Patlaban tas tā nav.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums paredz pilnvaras, kas ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Pēc krīzes ir nepieciešams stimuls, kuram ir jānodrošina tas, lai intelektuāļi un mākslinieki varētu internetā droši lietot savu radošumu un publicēt jaunus materiālus. Šīs tiesības ir jāsaskaņo ar cilvēku tiesībām piekļūt informācijai, un sankcijas būtu jāpiemēro tikai tiem, kas autortiesību materiālus izmanto plašākā mērogā. Taču tā ir cita tēma. Patlaban mani galvenokārt uztrauc tas, kādā mērā Parlaments tiek informēts par sarunu gaitu. Lisabonas līgums paredz, ka ir nepieciešams Parlamenta apstiprinājums, un, spriežot pēc saviem kolēģiem, es nojaušu, ka šādi šis nolīgums netiks atbalstīts. Sarunām par ACTA ir jābūt atklātākām, un Komisijai un Padomei ir jāapliecina gatavība to nodrošināt, lai Parlamentam būtu plaša piekļuve šiem dokumentiem.

  Stavros Lambrinidis (S&D), rakstiski. – Es ceru, ka rakstiska deklarācija par ACTA, ko es pirms divām nedēļām iesniedzu kopā ar kolēģiem F. Castex, A. Alvaro un Z. Roithová, un šodienas debates Padome un Komisija uztvers kā vēlīnu brīdinājuma signālu. Šis Parlaments nesēdēs mierīgi laikā, kad aiz slēgtām durvīm uz spēles tiek liktas vairāku miljonu iedzīvotāju pamata tiesības. Mēs neatbalstām nekāda veida nelikumības attiecībā uz starptautiskiem tiesību aktiem, ko būtu grūti saskaņot ar lielāko daļu valstu tiesību aktiem, un arī ar Eiropas Parlamenta tiesību aktiem. Runa, protams, ir par bēdīgi slaveniem tiesību aktiem par trīs pārkāpumu sistēmu. Šis Parlaments noteikti uzskata, ka intelektuālā īpašuma tiesības ir jāaizsargā, taču ne tādā veidā, kas paredz privātiem uzņēmumiem plašas tiesības kontrolēt visu iedzīvotāju darbības internetā — to mēs neatbalstām pat attiecībā uz savu politiku terorisma apkarošanas jomā —, un noteikti ne piemērojot nesamērīgu sodu, kas paredz veselām mājsaimniecībām liegt piekļuvi internetam. Piekļuve internetam jau ir viens no pamattiesību veidiem, un tas ir jāņem vērā un jāaizsargā.

  Michael Theurer (ALDE), rakstiski. – (DE) Eiropas Komisijas sarunas par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) ir radījušas daudzus jautājumus. Šajā nolīgumā runa ir par pamatotiem jautājumiem, proti, par izstrādājumu un zīmolu viltošanas un kontrabandas apkarošanu, taču tam ir lielākā mērā jābalstās uz mūsu Eiropas principiem. Tas nenozīmē to, ka ir jāsaskaņo Eiropas Savienības tiesību akti autortiesību, patentu vai preču zīmju jomā; gluži pretēji mūsu vadošajam principam arī turpmāk ir jābūt subsidiaritātes principam. Tirdzniecības nolīgumus nedrīkst ļaunprātīgi izmantot, lai ierobežotu cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības. Lai Parlaments apstiprinātu šī nolīguma ratifikāciju, ir jāveic būtiski uzlabojumi un ne tikai attiecībā uz nolīguma saturu. Parlamentam ir vairāk jāiesaistās sarunās, un sarunu dokumentiem ir jābūt mums pilnīgi pieejamiem.

(1) Sk. protokolu