Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2057(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0023/2010

Debates :

PV 10/03/2010 - 6
CRE 10/03/2010 - 6

Balsojumi :

PV 10/03/2010 - 7.9
CRE 10/03/2010 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0060

Debates
Trešdiena, 2010. gada 10. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6.  2008. gada ziņojums par KĀDP — Eiropas drošības stratēģijas īstenošana un kopējā drošības un aizsardzības politika — Kodolieroču neizplatīšanas līgums (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Sirsnīgi sveicu baronesi Ashton un pasludinu sēdi par atklātu.

Nākamais punkts ir kopīgās debates par šādiem jautājumiem:

Gabriele Albertini Ārlietu komitejas vārdā sagatavotais ziņojums (A7-0023/2010) par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2008. gadā, kuru Eiropas Parlamentam iesniedza, piemērojot 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma II daļas G sadaļas 43. punktu (2009/2057(INI)),

Arnaud Danjean Ārlietu komitejas vārdā sagatavotais ziņojums (A7-0026/2010) par Eiropas drošības stratēģijas un Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (2009/2198(INI)),

Gabriele Albertini un Arnaud Danjean Ārlietu komitejas vārdā Padomei uzdotais mutiskais jautājums saistībā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu (O-0169/2009 - B7-0009/2010) un

Gabriele Albertini un Arnaud Danjean Ārlietu komitejas vārdā Komisijai uzdotais mutiskais jautājums saistībā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu (O-0170/2009 - B7-0010/2010).

 
  
MPphoto
 

  Gabriele Albertini, referents.(IT) Priekšsēdētāj, dāmas un kungi, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Savienībai jāpieņem jauna pieeja un jāveic kopīgi centieni, lai risinātu pasaules mēroga problēmas. Saistībā ar līguma spēkā stāšanos nesen iegūtās pilnvaras liecina, ka Parlaments iesaistās pastāvīgās, saskaņotās un efektīvās diskusijās ar mūsu galveno kontaktpersonu, baronesi Ashton, kurai ir tas gods pirmajai ieņemt jauno priekšsēdētāja vietnieces/ Augstās pārstāves amatu.

Viņas pilnvaras bija atkarīgas no mūsu vienprātīgā balsojuma janvārī, un Parlamentārajai asamblejai vairākkārt tika apsolīts, ka Padome un Komisija pastāvīgi iesaistīsies visos Eiropas drošības un aizsardzības politikas vissvarīgākajos aspektos. Kā apstiprināts pašā ziņojumā, tādējādi Augstā pārstāve tiek aicināta ierasties Eiropas Parlamentā un apspriesties ar to bieži un regulāri.

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Savienības ārpolitika iegūst jaunu un svarīgu nozīmi, taču šā mērķa faktiskā sasniegšana ir atkarīga arī no tā, vai Eiropas Savienībai būs vajadzīgie budžeta resursi. Eiropas Parlamentam ir galvenā nozīme, lai nodrošinātu ārējās darbības demokrātisko leģitimitāti. Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide nodrošinās diplomātisko struktūru un sistēmu Eiropas Savienībai, kas līdz šim varēja balstīties tikai uz valstu pārstāvniecību.

Ļoti nozīmīga un aktuāla ir oficiālo pārstāvju loma, kuru izraudzīšana ir Augstās pārstāves pienākums. Tomēr, kā norādīts ziņojumā, Parlaments pieprasa lielākas vēlēšanu un kontroles pilnvaras attiecībā uz atsevišķo pārstāvju pienākumiem un pilnvarām, ievērojot pārredzamības principus un vērtības, pēc kurām jāvadās Augstajai pārstāvei, izraugoties kandidātus. Jācer, ka mēs visbeidzot panāksim divu funkciju ievērošanu — izņemot īpašā pārstāvja gadījumā, kura darbības jomai jābūt reģionālai, — un ka mēs tādējādi gūsim labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, padarot Eiropas Savienības ārējo darbību daudz efektīvāku un vienlaikus samazinot izmaksas.

Pēc ievaddaļas par stratēģiju ziņojumā risināts jautājums par Eiropas ārpolitiku atbilstoši tematiem un ģeogrāfiskajai teritorijai. Eiropas Savienības klātbūtnei jābūt jūtamai starptautiskajās organizācijās, kuru sabiedrotā tā ir, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, galvenajā pasaules drošības uzraudzības iestādē. Eiropas Savienībai jābūt svarīgai lomai, ne tikai ievērojot tās vietu Drošības padomē, bet arī attiecībā uz personālu un delegācijām, kas saista abas struktūras. Mēs aicinām priekšsēdētāja vietnieci/ Augsto pārstāvi ļaut Eiropai īstenot savus centienus, kļūstot par aktīvu, stratēģisku un neatkarīgu partneri tādam nozīmīgam sabiedrotajam kā ASV, lai atrisinātu pasaules mēroga problēmas terorisma un finanšu jomā, kā arī bieži vien sarežģītās attiecības ar tādiem rūpnieciskajiem gigantiem kā Krievija, Ķīna un Japāna.

Ziņojuma turpinājumā seko ģeogrāfiskā analīze par mūsu iecerētajiem sasniegumiem. Attiecībā uz Balkāniem iztirzāts paplašināšanās temats. Ziņojumā uzslavēta stabilizācijas procesa pakāpeniskā sasniegšana Kosovā, kurā Eiropas Savienību pārstāv EULEX misija, taču vēl ir jācenšas panākt pievienošanās standartu ievērošanu daudzās valstīs, kas drīzumā kļūs par pievienošanās kandidātēm, — Turcijā un Bosnijā un Hercegovinā.

Sadaļā par sadarbību ar Austrumu un Melnās jūras reģioniem ziņojumā risināts jautājums par Eiropas Savienības energoapgādes drošību un atkarību enerģētikas jomā. Sadaļā par Krieviju ziņojumā aicināts parakstīt jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu. Attiecībā uz Dienvidkaukāzu ziņojumā aicināts neaizskart Gruzijas teritoriju un tās etniskās minoritātes, kā arī atrisināt konfliktus Kalnu Karabahā un Piedņestrā.

Tuvie Austrumi — Izraēlas un Palestīnas konflikts, kurā Eiropas Savienībai ir jābūt stingrākai politiskajai lomai, atsākot miera procesu pēc Padomes 2009. gada 12. decembra lēmuma. Savienība Vidusjūrai — Turcijas un Kipras konflikta atrisināšana. Āzija — Afganistāna, izšķirošais periods jaunas valdības izveidei pēc vēlēšanām; Pakistānas galvenā loma cīņā pret terorismu; bažas par pamattiesību pārkāpumiem Irānā. Āfrika — pozitīvais ieguldījums Somālijas piekrastes aizsardzības operācijā. Latīņamerika — vajadzība izveidot stabilu un noturīgu partnerību Eiropas Savienības un Latīņamerikas attiecībām.

Es ar lielu interesi uzklausīšu savu kolēģu komentārus un atbildēšu uz tiem debašu beigās.

 
  
MPphoto
 

  Arnaud Danjean, referents.(FR) Priekšsēdētāj, baronese Ashton, ziņojums par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu, ar ko mēs iepazīstinām šodien, ir Parlamenta ikgadējs dokuments, kurā sniegts zināms starpposma novērtējums par Eiropas drošības un aizsardzības politiku un ierosināti priekšlikumi ar mērķi uzlabot minētās politikas efektivitāti un skaidrību.

Šogad ziņojums attiecas uz ļoti īpašu kontekstu, un tāpēc tam būtu jākļūst par priekšlikumu stimulu. Šo īpašo kontekstu raksturo trīs nozīmīgāko ciklu savienojums.

Pirmais cikls attiecas uz Eiropas drošības un aizsardzības politikas desmitgadi, ko mēs atzīmējām 2009. gada beigās. Pēdējie 10 gadi parādīja, ka Eiropa spēja vadīt civilās un militārās operācijas vairāk nekā 23 krīzes vietās. Šo būtisko sasniegumu var vēl uzlabot. Tas parāda, ka ir pieprasījums pēc Eiropas un ka Eiropas Savienībai ir institucionāli politiskās un operatīvās spējas risināt šīs problēmas.

Otrs svarīgais cikls — pirms mirkļa to pieminēja arī Albertini kungs —, protams, ir Lisabonas līguma ieviešana. Pārmaiņas drošības un aizsardzības izteiksmē krietni pārsniedz precīzu semantisko pielāgošanu. Patiesībā EDAP kļūst par kopējo drošības un aizsardzības politiku, KDAP, un tai jāieņem jauni apmēri. Līgums paplašinājis iespējamos līdzekļus un drošības un aizsardzības politikas piemērošanas jomu, jo īpaši ietverot palīdzības klauzulas, solidaritātes klauzulas, pastāvīgu strukturēto sadarbību un galvenokārt radot Eiropas Ārējās darbības dienestu un jūsu kā Augstās pārstāves, Komisijas priekšsēdētāja vietnieces amatu.

Visbeidzot, trešais nozīmīgākais cikls, kas raksturo šā ziņojuma sagatavošanas kontekstu — NATO, kas 21 no 27 ES dalībvalstīm vēl aizvien ir galvenais atsauces punkts jautājumā par Eiropas kontinenta kopējo aizsardzību, pašlaik pārskata savu stratēģisko koncepciju, un šim NATO novērtējumam jāvada arī mūs, Eiropas Savienību, lai skaidrāk definētu šīs partnerības nosacījumus, kas saglabājas būtiski.

Šajā sakarā ziņojuma mērķis saistīts ne tik daudz ar doktrīnas ievērošanu, cik ar neizbēgamā ceļveža nodrošināšanu saistībā ar visām jaunajām institūcijām, kas izveidotas un kam jāmācās strādāt kopā. Mērķis ir padarīt Eiropas Savienību ticamāku, efektīvāku un redzamāku drošības un aizsardzības ziņā. Šajā saistībā Eiropas Parlamentam neapšaubāmi ir jāpiešķir lielāka atbildības pakāpe šajās jutīgajās jomās, ja politikai, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas pilsoņu drošību, jābūt pilnībā likumīgai.

Ar šo ziņojumu mēs vēlējāmies akcentēt šādus punktus. Pirmkārt, mēs vēlējāmies vispirms uzsvērt, ka Eiropas drošības un aizsardzības politika un kopējā drošības un aizsardzības politika ir paredzēta, lai kalpotu Eiropas iedzīvotājiem, lai nodrošinātu un uzlabotu viņu drošību. Šis politiskais mērķis nav lieks, tas nav pieklājības pēc. Tas atbilst mūsu kontinenta vajadzībai censties panākt savu drošību, kā arī veicināt stabilitāti pasaulē ap mums, lai cīnītos pret krīzes situācijām un apdraudējumu, kas veidojas ap mums. Neraugoties uz tradicionālajiem bruņotajiem konfliktiem, kas turpinās tuvākajā apkārtnē, Eiropai jāspēj izteikt savas intereses un aizstāvēt tās, saskaroties ar jauniem apdraudējumiem, — jo īpaši es ar to domāju pirātismu un kibernoziegumus.

Mums likās arī svarīgi uzsvērt, cik nepārspējama ir Eiropas pievienotā vērtība krīzes pārvarēšanas jomā, pateicoties dažādajiem tās nodrošinātajiem risinājumiem un līdzsvaram, ko tā panāk katrā savā civilajā un militārajā operācijā. Turklāt šajā saistībā es noraidu kritiskās piezīmes, ko kāds varētu veltīt Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politikai, proti, uzskatot, ka runa ir tikai par militarizāciju. Es patiesi ticu Eiropas Savienības civilo un militāro instrumentu papildinošajam raksturam, un nesenā krīze Haiti, kurp jūs devāties, — es ticu, ka jūs varējāt novērot šo labo sadarbību, — apliecina vajadzību sasaistīt mūsu civilos un militāros resursus, lai mēs varētu uzveikt dabas katastrofas un nozīmīgākās krīzes situācijas.

Tieši attiecībā uz minētajām operācijām mēs ļoti vēlējāmies tās visas pārskatīt, lai uzsvērtu, kas, mūsuprāt, ir to stiprās puses, kā arī dažkārt to vājās puses. Tās ir jāapzinās, lai apstākļus varētu uzlabot. Mēs arī ļoti vēlējāmies uzsvērt vairākus Eiropas Savienības drošībai stratēģiski svarīgos reģionus un mudināt Padomi un Komisiju paātrināt globālo stratēģiju īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz Āfrikas ragu un Afganistānas un Pakistānas reģionu.

Gan civilo, gan militāro iespēju jomā, kas ir izšķirošs jautājums mūsu politikas ticamības ziņā, izaicinājums ir uzlabot Eiropas Savienības rīcībspēju. Mums jāspēj ātrāk un efektīvāk mobilizēt materiālos resursus un kompetento personālsastāvu, kas ir dalībvalstu rīcībā. Tomēr mums, izmantojot efektīvu drošības un aizsardzības nozari, kas apvieno neatsveramās zināšanas tehnoloģiju jomā un kas vērā ņem arī simtiem tūkstošu darba vietu Eiropā, arī jāspēj nodrošināt sevi ar ekipējuma programmām, kas atbilst šīm prognozētajām vajadzībām.

Eiropas rūpniecības un aizsardzības nozare sākusi organizēt sevi mūsu kontinentā, izmantojot aizsardzības tiesību aktu kopumu. Jautājumi par sadarbību rūpniecības un tirdzniecības jomā ar trešām valstīm jārisina ātri, īpaši ievērojot nesenās problēmas, ar ko Eiropas rūpniecības nozare saskārās, piemēram, mēģinādama piekļūt ASV tirgum.

Šīs ir īss, neapšaubāmi pārāk īss to prioritāšu kopsavilkums, kas aplūkotas šajā ziņojumā un kas raksturo visas problēmas, kuras jums būs jāuzņemas risināt. Parlaments ir gatavs pildīt visus savus pienākumus, visus savus pozitīvos un konstruktīvos pienākumus, lai palīdzētu jums īstenot šo mērķi, kas ir kopējais mērķis. Turklāt es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos visām politiskajām grupām, kas devušas ļoti lielu ieguldījumu, lai uzlabotu šo ziņojumu. Mēs visi ļoti labi sadarbojāmies, lai saglabātu augstu mērķtiecības līmeni, vienlaikus, protams, ņemot vērā katras mūsu grupas īpatnības.

Es gribētu arī izmantot šo iespēju, baronese Ashton, lai šodien ar jums apspriestu jautājumu par kodolieroču neizplatīšanu. Pirms Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferences, kas notiks maijā, Eiropas Parlaments vēlētos kopā ar jums pārskatīt Eiropas Savienības apņemšanos par cīņu pret kodolieroču izplatīšanu, kā arī par bruņojuma kontroli un atbruņošanos; tā ir to mutisko jautājumu būtība, ko mēs šodien uzdevām jums un uz ko jūs drīzumā atbildēsiet.

Šķiet, ka starptautiskais konteksts šīs pārskatīšanas konferences priekšvakarā sniedz jaunas iespējas. Pirmkārt, prezidents Obama ir stingri apstiprinājis savu mērķi panākt pasauli bez kodolieročiem un savu apņemšanos aktīvi pieprasīt, lai ASV ratificē Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu. Otrkārt, jauna līguma noslēgšana ar Krieviju, ar ko paredzēts aizstāt START līgumu, šķiet, norisinās labi, un, visbeidzot, mēs esam uzsākuši sarunas par jaunu atbruņošanās līgumu, kas aizliegtu kodolieroču skaldāmo materiālu ražošanu.

Attiecībā uz kodolarsenāla samazināšanu prioritāte acīmredzami ir divu galveno, t.i., Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu arsenālu samazināšanai, jo pēc vispārējiem uzskatiem tām vienām pašām vēl aizvien pieder gandrīz 95 % no visiem uz planētas esošajiem kodolieročiem. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam prezidentu Medvedeva un Obamas apņemšanos tuvā nākotnē noslēgt jaunu līgumu par kodolieroču skaita samazināšanu. Kā Eiropas Savienība šajā sakarā paredz atbalstīt minētos centienus un sadarboties ar ASV un Krieviju?

Eiropas Savienībai arī jāpievienojas kodolieroču neizplatīšanas režīma problēmām un, precīzāk, problēmām, ar ko mēs esam saskārušies divos nozīmīgākajos kodolieroču izplatīšanas krīzes gadījumos Irānā un Ziemeļkorejā, kas vēl aizvien rada galvenos starptautiskās drošības draudus. Vai Eiropas Savienība turpinās efektīvi un pilnībā iesaistīties, lai atrisinātu šīs krīzes situācijas, jo īpaši Irānas gadījumā? Mēs sagaidām no jums ieteikumus par šo nozīmīgo jautājumu, baronese Ashton. Turklāt Eiropas Savienībai jābūt nozīmīgai, veicinot sadarbību kodolenerģijas mierīgas izmantošanas jomā. Jūs zināt, ka tā ir svarīga problēma. Kādi pasākumi ir veikti šajā sakarā un kāda ir jūsu stratēģija šajā jautājumā?

Visbeidzot, Eiropas Parlaments vēlas, lai gaidāmajā Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferencē Eiropas Savienība būtu aktīvs spēks. Jaunas mērķtiecīgas un līdzsvarotas ES kopējās nostājas pieņemšana ir ļoti svarīga, ja Eiropas Savienībai ir jāaizstāv sava nostāja. Kāds ir dalībvalstu viedoklis šajā jautājumā?

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, liels jums paldies. Priecājos, ka esmu šeit kopā ar jums, lai apspriestu Eiropas starptautiskās darba kārtības svarīgos jautājumus.

Es vēlos sākt ar pateicību Albertini kungam un Danjean kungam par viņu lieliskajiem ziņojumiem. Jūs uzsvērāt, ja es tā drīkstu teikt, to problēmu skaitu, amplitūdu un aktualitāti, ar ko mēs saskaramies.

No tiesiskuma Kosovā līdz darbam ar jaunajām lielvalstīm, lai dalītu atbildību par globālo pārvaldību, no miera veicināšanas Tuvajos Austrumos — un es varu pievienoties viceprezidentam Biden kungam par nosodījumu lēmumam būvēt 1600 jaunu mājokļu Austrumjeruzālemē — līdz patvēruma sniegšanai Haiti zemestrīcē izdzīvojušiem upuriem, kurus es apmeklēju pagājušajā nedēļā, no kodolieroču izplatīšanas problēmu risināšanas, piemēram, Irānā, līdz efektīvu atbilžu sniegšanai par tādām „jaunām” problēmām kā enerģētika, klimata pārmaiņas un kiberdrošība.

Eiropa piedzīvo pārmaiņu procesu, kurā cilvēkiem jāpielāgo sava pasaules uztvere un institūcijām jāatrod sava jaunā vieta. To darīt ir grūti un sarežģīti — tomēr arī aizraujoši, nav iespējams pārspīlēt, cik svarīgs ir šis mirklis. Pašlaik mums ir iespēja veidot to, ko daudzi visā Eiropā — un daudzi arī šajā Parlamentā — sen vēlējušies, proti, spēcīgāku un uzticamāku Eiropas ārpolitiku.

Protams, Eiropas Ārējās darbības dienestam tā sasniegšanā būs galvenā nozīme. Mums jāizveido stipra sistēma, kas mums ļaus atrisināt šodienas problēmas un problēmas, kuras radīsies rīt.

Gadiem ilgi mēs mēģinājām izstrādāt un īstenot visaptverošas stratēģijas, taču mūsu rīcībā esošās struktūras un sistēmas to sarežģīja. Līdz ar Lisabonas līgumu un Ārējās darbības dienestu mums tagad būtu jāspēj to sasniegt.

Visas mūsu darbības pamatā ir vienkārša patiesība — lai aizsargātu savas intereses un veicinātu savas vērtības, mums jābūt saistītiem ar pārējo pasauli. Neviens nevar cerēt, ka viņš būs stabilitātes un labklājības sala nedrošības un netaisnības okeānā.

Mūsu pasaule, ja tā var teikt, ir pārmaiņu pasaule. Lai varētu rīkoties efektīvi, mums no sākuma tā jāizveido. Manā izpratnē mūsdienu pasaules visspilgtākās pazīmes ir divējādas. Pirmkārt, dziļa savstarpējā atkarība politikas, ekonomikas un drošības ziņā: tehnoloģijas, idejas, slimības, nauda — viss pārvietojas. Mēs esam saistīti veidos, kādos nekad iepriekš nebijām saistīti. Otrkārt, fakts, ka vara pārvietojas, gan politiskajās sistēmās — no valdībām uz tirgiem, plašsaziņas līdzekļiem un NVO —, gan starp politiskajām sistēmām — no vecajiem „Rietumiem” uz austrumiem un dienvidiem. Abas minētās pazīmes ir globalizācijas rezultāts, kas ir ne tikai ekonomiskais, bet arī politiskais fenomens gan tā izpausmēs, gan, protams, sekās.

Padomājiet par Ķīnas un citu valstu izvirzīšanos par nozīmīgākajiem politikas dalībniekiem vai apsveriet finanšu krīzes politisko ietekmi. Parādi ir rietumos, pārpalikumi ir austrumos. Finanšu varas pārkārtošanās arī veido mūsu politiskās diskusijas. Vai arī padomājiet par klimata pārmaiņām, kas ir ne tikai vides problēma, bet arī drošības un ģeopolitiska problēma.

Tāpēc mums jārisina sarežģītas problēmas, un mēs to darām jaunā ģeopolitiskajā vidē. Mums jāpielāgojas. Nav īstais laiks lidot autopilotā vai domāt šauri, aizstāvot nacionālos rīcības veidus. Laiks būt atjautīgiem un mērķtiecīgiem.

Ļaujiet man paskaidrot šo jautājumu ar dažiem rādītājiem. Eiropā dzīvo 7 % pasaules iedzīvotāju, šis rādītājs ir samazinājies, jo pirms gadsimta tas bija 25 %. Pēdējos 60 gados mūsu devums globālajā IKP ir samazinājies no 28 % līdz 21 %. Ķīnas, Indijas un citu valstu ekonomika sasniedz 10 % pieaugumu gadā.

Ekonomikas īpatsvars pārveidojas par politisko ietekmi un ceļ pašapziņu. Tas jūtams it visur — sākot no sarunām par klimata pārmaiņām un beidzot ar Irānu, lieliem darījumiem enerģētikas jomā Āfrikā vai Centrālāzijā. Turoties kopā, mēs varam nosargāt savas intereses. Ja neturēsimies kopā, mūsu vietā lēmumus pieņems citi. Tas ir tik vienkārši, patiešām vienkārši.

Mana nostāja ir skaidra. Mums jārīkojas kā eiropiešiem. Pirmkārt, turoties kopā, jo vienotība ir ietekmes priekšnosacījums, un, otrkārt, rīkojoties, jo problēmas risinājums nevar būt papīrs vai sanāksme. Ja jūs vēlaties rezultātus, jums jārīkojas un dažreiz jāriskē. Jā, un Eiropā bieži vien novērojams, ka process ir svarīgāks par rezultātu. Treškārt, jābūt gan principiāliem, gan radošiem, jo mums jābūt abējādiem: principiāliem, aizsargājot savas vērtības, un radošiem, kaldinot piemērotus risinājumus sarežģītām problēmām.

G. Albertini ziņojumā pareizi norādīts, ka „ir vajadzīga jauna pieeja [..], lai ES varētu īstenot kopīgu rīcību un [..] saskaņoti, konsekventi un efektīvi risināt visā pasaulē aktuālās problēmas”. No šā vispārējā priekšstata izriet daži galvenie mērķi: pirmkārt, nodrošināt lielāku stabilitāti un drošību mūsu kaimiņzemēs, veicinot politiskās un ekonomiskās reformas. Tas ir svarīgi ļoti pašsaprotamu iemeslu dēļ, taču arī ticamība mums plašākā starptautiskajā mērogā ir atkarīga no labām kaimiņattiecībām.

Otrkārt, risināt globālās drošības problēmas, mūsdienu problēmas. Tam mums vajadzīgas visaptverošas stratēģijas, spēcīgas starptautiskās organizācijas un tiesiskums gan valstīs, gan starp valstīm.

Treškārt, veidot stratēģiskās sadarbības tīklu ar galvenajām valstīm un organizācijām, jo problēmas, ar ko mēs saskaramies, nevar atrisināt vienatnē.

Vissvarīgākais attiecībā uz visu minēto ir Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide — tas ir līdzeklis, ar ko sasniegt pārējos trīs mērķus, un veids, kādā izpildīt Lisabonas līgumā solīto.

Šie ir galvenie uzdevumi, kam es esmu veltījusi savu laiku, kopš ieņemu šo amatu. Vispirms es devos uz Vašingtonu un Ņujorku, kas bija pareizā izvēle, lai uzsāktu mūsu svarīgās attiecības ar ASV un ANO. Pēc tam es biju Maskavā, Kijevā, Balkānos un Haiti. Jaunnedēļ es došos uz Tuvajiem Austrumiem un mēneša beigās vēlreiz uz Ņujorku. Starplaikā es trīs reizes esmu vadījusi Ārlietu padomes sanāksmi, piedalījusies Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē un tikusies ar komisāru kolēģiju. Esmu daudz strādājusi, lai panāktu nepieciešamo iekšējo vienprātību, apmeklējot dažādu ES valstu galvaspilsētas: Berlīni, Parīzi, Londonu, Vīni un Ļubļanu. Protams, ievērojami daudz laika es esmu pavadījusi, veidojot Ārējās darbības dienestu, un tas turpināsies nākamajās nedēļās, arī sadarbojoties ar jums.

Arī tāpēc, šā Parlamenta interesēs, es nodrošināju Eiropas Parlamenta iesaistīšanos manis izveidotās vadības grupas darbā. Par to es diskutēšu arī šo pēcpusdien Priekšsēdētāju konferencē. Ārlietu komitejas 23. marta sanāksmē, kurā es piedalīšos, mums būs iespējama padziļināta viedokļu apmaiņa, piedaloties visām attiecīgajām komitejām.

Veidojot ko jaunu, ik reizi būs novērojama pretestība. Daži drīzāk dod priekšroku redzamo zaudējumu minimizēšanai, nekā kopējo ieguvumu maksimizēšanai. Man ir atšķirīgs viedoklis, un es ceru, ka arī Parlamentam.

Šī ir reta iespēja veidot kaut ko jaunu, kaut ko, kas beidzot apvienos mūsu iesaistīšanās instrumentus vienotas politiskās stratēģijas atbalstam. Milzīga iespēja Eiropai. Mums nevis vajadzētu samazināt savu mērķtiecību, bet gan nodrošināt līdzekļus tās īstenošanai. Mirklis kopainas saskatīšanai, lai būtu radoši un kopīgi uzņemtos atbildību. Ja mums tas izdosies — un tam ir jāizdodas — tad mēs spēsim veidot Eiropas 21. gadsimta ārpolitiku ar ārējās darbības dienestu, kas paredzēts tās sasniegšanai. Ārpolitiku, kurā mēs saskaņoti mobilizējam visas savas ietekmes sviras — politikas, ekonomikas, attīstības un krīzes pārvarēšanas instrumentus. Dienests, kas Eiropas Savienību pārstāv arī ģeogrāfiskajā un dzimumu līdztiesības ziņā. Es ticu, ka tas ir vienīgais pieņemamais ceļš.

Ar dažiem piemēriem paskaidrošu, ko es domāju, sakot „visaptveroša pieeja”.

Rietumbalkāni — nesen man bija iespēja doties uz šo reģionu. Zināmā mērā Balkāni ir ES ārpolitikas dzimšanas vieta. Vieta, kurā vairāk nekā jebkur citur mēs nevaram atļauties ciest neveiksmi. Mans mērķis bija izveidot labas darba attiecības ar politiskajiem līderiem, apspriesties ar pilsonisko sabiedrību par to, ko varētu nozīmēt piederība Eiropai, un uz vietas nodrošināt dažādu ES dalībnieku koordinēšanu. Viens no maniem secinājumiem bija, ka reģionā norisinās progress, lai arī nevienmērīgs un nepilnīgs. Eiropas izredzes ir atkarīgas no visaptverošas sistēmas — gan kā mūsu mērķis, gan kā galvenais reformu stimuls. Kā es uzsvēru visur, ES progress ir atkarīgs no reformu veikšanas mājās. Cilvēktiesību, tiesiskuma un reģionālās sadarbības jomā.

Mēs atbalstām savu stratēģiju ar pieejamajiem ārpolitikas instrumentiem. Kosovā mums ir lielākā civilā misija, un tā ir veiksmīga. Bosnijā pēc situācijas stabilizēšanās mēs pielāgojām ALTHEA un izstrādājām apmācību programmu. Gatavojoties oktobrī gaidāmajām vēlēšanām, mēs spēcīgi uzsveram Eiropas ideju. Visā reģionā mēs panākam progresu vīzu režīma liberalizācijas un cilvēcisko kontaktu jomā.

Tādējādi mūsu Balkānu stratēģija ir tāda, kādai tai jābūt: stratēģiska attiecībā uz tās mērķiem, daudzpusīga attiecībā uz instrumentiem un pielāgota attiecībā uz īstenošanu.

Otrs piemērs ir Āfrikas rags. Tas izceļ mijiedarbību starp valsts vājumu, nabadzību un konkurenci par resursiem, tostarp ūdeni un pirātismu, terorismu un organizēto noziedzību. Vienīgais iespējamais risinājums ir visaptveroša rīcība, un tieši to mēs īstenojam. Mūsu flotes operācija „Atalanta” plaši atzīta par veiksmīgu. Mūsu nākamais solis ir turpmāko iespēju meklēšana, lai pret aizdomās turētajiem pirātiem reģionā uzsāktu kriminālvajāšanu. Mēs Somālijas Pārejas laika federālajai valdībai nodrošināsim apmācību misiju, ko paredzēts uzsākt pavasarī. Ar savu stabilitātes instrumentu mēs finansēsim atbalsta pasākumus, lai palielinātu rīcībspēju, apmācītu jūras spēku iestādes un turpinātu ilgtermiņa attīstības darbu Jemenā un Somālijā nabadzības, analfabētisma un veselības jomā.

Mūsu iesaistīšanās Gruzijas jautājumā norisinās pēc tāda paša scenārija. Kad strupceļā nonākušais konflikts 2008. gada augustā pārauga atklātā konfliktā, mēs reaģējām nekavējoties. Mēs nepieredzēti īsā laikā uzņēmāmies starptautisko vadību, panācām pamieru un nosūtījām pārraudzības misiju 300 novērotāju sastāvā. Kopš tā laika mēs esam piemērojuši virkni Kopienas un KDAP līdzekļu, lai novērstu vardarbības atsākšanos un veicinātu stabilitāti Gruzijā un reģionā.

Kopā ar ANO un EDSO mēs vadām Ženēvas sarunas, vienīgo forumu, kurā tiekas visas iesaistītās personas. Mēs rīkojām palīdzības sniedzēju konferenci Gruzijas atjaunošanai un ekonomiskajam atbalstam, un mēs iekļāvām Gruziju — kā arī Armēniju un Azerbaidžānu — Eiropas kaimiņattiecību politikā. Mēs turpinām veicināt minētās reformas un ciešākus sakarus. Mēs nodarbojamies ar tirdzniecības un vīzu režīma liberalizācijas jautājumu, un mēs atbalstām uzticības veicināšanas pasākumus, lai atjaunotu sakarus ar separātiskajām republikām.

Gruzijā ir vairāk darāmā, un mums ir pilna programma, ko apspriest ar Krieviju, kā vēl pirms 10 dienām es to apspriedu ar Sergeju Lavrovu. Šajā gadījumā mēs uzskatāmi parādījām, ko ES var paveikt, ja mēs pilnībā mobilizējam mūsu rīcībā esošos resursus. Tie, kas bija iesaistīti šajās neiedomājami drudžainajās nedēļās, man atzina, ka šajā gadījumā paveiktais bija kas unikāls. Tāpēc mums ir vajadzīgas spēcīgākas struktūras, lielāka elastība un labāka sagatavotība, ja mēs vēlamies, lai Gruzija nākotnē būtu mūsu darbības mēraukla.

Pievērsīšos mūsu kopējai drošības un aizsardzības politikai un apstiprināšu, ka es piekrītu A. Danjean ziņojumā paustajam plašajam atbalstam attiecībā uz mūsu misiju nozīmi. Tās glābj dzīvības, rada vietu funkcionējošas politikas darbam un norāda uz to, ka Eiropa var izmantot visus savus varas instrumentus, lai pildītu savas saistības.

Man šķiet pārsteidzoši, cik daudz mēs esam sasnieguši pēdējos desmit gados. Šajā laika posmā vairāk nekā 70 000 vīriešu un sieviešu ir piedalījušies vairāk nekā 20 misijās. Mēs īstenojam krīzes pārvarēšanu Eiropas izpratnē ar visaptverošu pieeju, atbalstot starptautiskās tiesības un nolīgumus un cieši sadarbojoties ar mūsu galvenajiem partneriem. Mēs veiksmīgi sadarbojamies ar NATO Bosnijā un Hercegovinā un gar Somālijas piekrasti. Kosovā un Afganistānā tas ir daudz sarežģītāk politisko apsvērumu dēļ. Mums tas ir jāpanāk, tāpēc mēs ar NATO ģenerālsekretāru strādājam pie tā, lai uzlabotu ES un NATO attiecības praktiskās jomās un radītu pozitīvu klimatu. Paraudzīsimies, kā mēs varam attīstīt mūsu attiecības pragmatiski. ANO ir vēl viens nozīmīgs partneris. Ir daudzi veiksmīgu ES un ANO sadarbības piemēru uz vietas — Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čadā, kā arī Kosovā. Pēdējā laikā mēs esam cits citu iepazinuši labāk, taču mēs varam stiprināt šo sadarbību un mums būtu tā jāstiprina, koncentrējoties uz tādām jomām kā plānošana un labākās prakses apmaiņa.

A. Danjean ziņojumā, kā arī plašākā mērogā, cilvēki uzdod jautājumu, vai ES ir pienācis laiks ierīkot pašai savus pastāvīgo operāciju centrus. Tas ir nopietns jautājums, kas nopietni jāapspriež. Neviens neapstrīd, ka mums vajadzīgs centrs, kas spēj plānot un vadīt militārās operācijas. Jautājums ir par to, vai pašreizējā sistēma, balstoties uz SHAPE vai nacionālajiem centriem, ir visefektīvākais veids, vai arī ir kāda cita labāka sistēma.

Mēs paši bieži vien tuvojamies šim jautājumam, runājot par struktūrām. Es domāju, ka mums vispirms jāizanalizē, kādas funkcijas mums jāveic. Es redzu trīs galvenās funkcijas, no kurām būtu jāizriet lēmumiem: pirmkārt, spēja plānot un vadīt militārās operācijas, tostarp iepriekšējo plānošanu, kā arī spēja vajadzības gadījumā reaģēt ātri; otrkārt, spēja izstrādāt civili militāro koordināciju strukturētākā veidā, lai maksimizētu mūsu rīcībspēju; un, treškārt, spēja izveidot saikni ar citiem, lai optimizētu vispārējo koordināciju un tā dēvēto „starptautisko kopienu”. Ja mēs šo analīzi savās diskusijās izmantojam kā sākuma punktu, mums būtu jāspēj izveidot vajadzīgo kopējo pamatu un turpināt virzību, lai noteiktu savu rīcības plānu.

Ziņojumā arī aicināts izveidot Aizsardzības padomi, cik man zināms, šī ideja kādu laiku bija populāra. Nākamajā sanāksmē aprīlī tiks ievērota iedibinātā prakse, taču aizsardzības ministru neoficiālajā sanāksmē, pamatojoties uz maniem priekšlikumiem, izveidojās vienprātība par to, ka Ārlietu padomes sanāksmēs jāpiedalās aizsardzības ministriju pārstāvjiem. Tas ļautu aizsardzības ministriem sanākt kopā un pieņemt lēmumus, piemēram, par iespēju pilnveidošanu.

Mans pēdējais jautājums šajā sakarā attiecas uz ierosinājumu izveidot civilās aizsardzības spēkus. Sāksim ar Haiti praktisko pieredzi, kas tiek gūta pašlaik. Tad piemērosim Lisabonas būtību un paraudzīsimies, kādas iespējas mums ir mobilizēt dalībvalstu aktīvus kopā ar ES instrumentiem, lai vai nu atbalstītu ANO un Humānās palīdzības koordinācijas biroju, vai rīkotos kā pati ES. Parolei vajadzētu būt — sinerģijas maksimizēšana un izvairīšanās no „smagām” vai mākslīgām atšķirībām starp to, kā mēs risinām ES iekšējās un ārējās krīzes.

Visbeidzot, es pievērsīšos jautājumam par kodolieroču neizplatīšanu, ievērojot uzdoto mutisko jautājumu. Es vēlos īsumā pieminēt divus vissvarīgākos punktus: pirmkārt, Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konference, kas paredzēta Ņujorkā maijā. Es piedalīšos ar mērķi nodrošināt, ka mēs panākam sekmīgu rezultātu. Mums nevajadzētu kļūdīties — visa uz līgumu balstītā kodolieroču neizplatīšanas sistēma ar KNL kā stūrakmeni pakļauta pieaugošam spiedienam. Lai reaģētu, mums jābūt gataviem veikt savu ieguldījumu: attiecībā uz piekļuvi kodolenerģijas izmantošanai mierīgiem nolūkiem, jo īpaši jaunattīstības valstīs, vienlaikus izvairoties no kodolieroču izplatīšanas riskiem, un tas iever darbu saistībā ar daudzpusējām kodoldegvielas cikla metodēm — manuprāt, 84 valstis ir guvušas labumu no ES palīdzības programmām; ar progresu kodolatbruņošanās jomā — politiski ļoti svarīgi ir izveidot konstruktīvu atmosfēru; kā arī, risinot reģionālās kodolieroču izplatīšanas krīzes situācijas, jo īpaši ar Irānu, kas varētu izjaukt konferenci.

Kā jūs zināt, ES ir vadošā centienos rast diplomātiskos risinājumus. Mēs pilnībā atbalstām Drošības padomes procesu attiecībā uz turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem, ja — kā pašlaik — Irāna turpinās ignorēt savas saistības.

Otrkārt, pastāv prezidenta Obamas augstākā līmeņa sanāksme kodoldrošības jautājumos. Mēs pievienojamies šīs augstākā līmeņa sanāksmes mērķim, proti, stiprināt kodolmateriālu drošību un novērst teroristu piekļuvi tiem. Es domāju, ka ES ir sniegusi atbalstu Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai kopš 2004. gada, palīdzot valstīm šajā jomā, un mēs turpināsim to darīt.

Visbeidzot, es atgriezīšos pie jautājuma, ar ko iesāku. Pieprasījums pēc Eiropas iesaistīšanās pasaules mērogā ir milzīgs. Mums jānodrošina, ka piedāvājums atbilst pieprasījumam. Lisabonas līgums mums sniedz šādu iespēju. Mums jārīkojas atbilstoši šā līguma burtam un garam, atceroties, kāds bija galvenais iemesls, kāpēc Eiropas valstu vadītāji apsprieda līgumu. Manuprāt, iemesls bija skaidrs: lai izveidotu spēcīgāku, pārliecinošāku un pašpaļāvīgāku Eiropas ārpolitiku Eiropas Savienības pilsoņu interesēs. Zinu, ka daudzi šajā Parlamentā piekrīt šim mērķim, un es ceru uz jūsu atbalstu, lai tas īstenotos.

 
  
MPphoto
 

  Nadezhda Neynsky, Budžeta komitejas atzinuma referente. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt Ashton kundzi ar viņas iedvesmojošo runu.

Vienlaikus kā Budžeta komitejas referente atzinumam par KĀDP es vēlos arī uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi, lai viņa uzsāktu KĀDP bijušo un pašreizējo operāciju un KDAP civilo misiju revīziju, lai noteiktu to stiprās un vājās puses. Šādi Eiropas Savienība daudz efektīvāk varēs uzturēt drošību, palielinās savu autonomiju un jo īpaši apdomīgāk izmantos attiecīgo budžetu, kas diemžēl vēl aizvien ir nepietiekams.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ir biedējoši iedomāties, ka neliels kodolierocis, kas spēj nogalināt miljoniem cilvēku, nonāktu teroristu rokās. Pirms dažiem gadiem mēs varējām teikt, ka tas ir gandrīz neiespējami. Tagad mēs to vairs nevaram apgalvot.

Tādas valstis kā Irāna un Ziemeļkoreja ir kodolieroču ieguves procesā vai arī jau spēj ražot kodolieročus. Pakistānas zinātnieks it kā esot pārdevis tehnoloģijas Irānai, un Ziemeļkoreja ir tirgojusies ar kodolmateriālu. Neviens nav pret to, ka Irāna iegūst kodolenerģiju mierīgiem mērķiem, taču pacietība beidzas, jo Irāna novilcina laiku 5+1 dialogā, kuru mēs atbalstām.

Attaisnojama ir ANO Drošības padomes divējādā pieeja un mērķtiecīgu sankciju sagatavošana. Kodolieroču izplatīšana ir tik kritiskā punktā, ka tādām personībām kā Henrijam Kisindžeram būtu jāpārliecina, ka tikai kodolieroču pilnīga iznīcināšana nodrošinās kodolieroču neizplatīšanu un drošību visā pasaulē.

Tāpēc mēs atbalstām starptautisko līgumu par progresīvu atbrīvošanos no kodolieročiem, skaldmateriālu ražošanas apturēšanu, līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu ierosināšanu, kodolgalviņu skaita samazināšanu, START utt., pakļaujot visu kodoldegvielas apstrādes procesu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras kontrolei un stiprinot tās mandātu un kontroles pilnvaras.

 
  
MPphoto
 

  Adrian Severin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāj, cerams, mēs esam vienisprātis, ka mums vajadzīga proaktīva ārpolitika, ko virza mūsu kopējie Eiropas mērķi, pamatojoties uz mūsu kopējām vērtībām. Šai politikai būtu jāņem vērā globalizētās pasaules drošības nedalāmība, jo tā ir interešu solidaritātes avots gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Šādai politikai vajadzīgs un nosakāms piemērots institucionālais instruments. Tāpēc prioritātes ir skaidras, un es priecājos, ka šīs prioritātes, par ko es runāšu, sakrīt ar Ashton kundzes prioritātēm. Efektīvs Ārējas darbības dienests, dinamiska kaimiņattiecību politika, saprotama paplašināšanās politika, labi veidotas partnerības ar stratēģiskajiem dalībniekiem — gan jau esošajiem, gan topošajiem, efektīva stratēģija cīņā ar globāla mēroga problēmām, proti, energoapgādes drošība, kodolieroču neizplatīšana, migrācija, starptautiskā organizētā noziedzība, nabadzības izpausme starptautiskajā mērogā, kultūru konflikti utt.

Kas attiecas uz Ārējās darbības dienestu, mums vajadzīga institūcija, kas balstītos ne tikai uz politiskās un budžeta atbildības principu, bet arī uz efektivitātes principu. Mums nevajadzētu veidot dienestu, kas saglabā veco sāncensību starp valstīm vai pašreizējo birokrātisko struktūru. Eiropas ārējo darbību vadītājiem abiem visu laiku jāuzņemas atbildība, tādējādi nodrošinot dienesta vienotību un tā darbības saskaņotību.

Ārējo kaimiņattiecību politikas jomā mums vajadzīga pieeja, kas neizslēdz Krieviju un Turciju. Melnās jūras jautājumā mums jāpārceļas no sinerģijas uz stratēģiju. Strupceļā nonākušo konfliktu risināšanai mums vajadzīgas reģionālās iniciatīvas un reģionālās sadarbības un drošības mehānismi, kam ir starptautiskās garantijas.

Pasaules mēroga drošības jomā mums vajadzīga jauna sistēma, kas atspoguļo bipolārās intereses. Mums jāveicina savas vērtības pasaulē, taču laicīgo interešu formā, nevis kā jauniem krustnešiem.

Es domāju, ka šīs un daudzas citas ir mūsu prioritātes, kas ir milzu uzdevums. Strādāsim kopā — Parlaments, Komisija un Padome —, lai paveiktu šo uzdevumu.

 
  
MPphoto
 

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, ALDE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, Augstā pārstāve/ Komisijas priekšsēdētāja vietniece, dāmas un kungi! Ashton kundze, vispirms ļaujiet man jūs apsveikt un izteikt savu cerību, ka jūsu šodienas lieliskā un spēcīgā runa patiešām vēstīs par visiem mums īpaši grūtā laika posma beigām, kas sākās novembrī, kad beidzās Komisijas iepriekšējais pilnvaru termiņš. Ja mēs varam vienoties par vienu jautājumu, tad tas ir šāds: mēs tiešām nevaram atļauties tik ilgu satraukuma pilnu laiku. No novembra beigām līdz pavisam nesenam laikam — ļoti žēl, ka man tas jāsaka, — šķita, ka ES ir pazudusi vai gandrīz pazudusi no pasaules arēnas. Atkārtošu, ka mēs nedrīkstam to pieļaut nekādos apstākļos. Jo, kā redzams, pasaule uz mums negaidīs. Jūs nosaucāt dažus rādītājus, kas par to uzskatāmi liecina. Tomēr mēs arī pieredzējām virkni notikumu, kas par to uzskatāmi liecināja: dabas katastrofas, kas nemitējas, šausminošie uzbrukumi, kas nemitējas, fakts, ka dažas valdības Tuvajos Austrumos, neraugoties uz tajās valdošo demokrātiju, tomēr pieņēma lēmumus, kas nopietni aizkavēja miera procesu vai arī to mazumiņu, kas no tā palicis, utt. Tāpēc mums vajadzīgs Augstais pārstāvis/ Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas spēs atrasties uz vietas, nevis tikai Eiropas lēmumu pieņemšanas centros, bet arī citur pasaulē. Gan jūs, gan es — mēs zinājām, ka jūs uzņēmāties gandrīz neiespējamu uzdevumu. Es apbrīnoju jūs par šo apņemšanos. Mēs jums apsolījām tajā palīdzēt. Mēs priecājamies uzklausīt jūs šodien un būt par lieciniekiem jūsu pārliecinošajam izklāstam par Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas mums visiem tik ļoti vajadzīgs. Ja ir kāds, kas vēl aizvien vēlas izbeigt strīdus, kuri izraisa konfrontāciju — kad viena puse cīnās ar cimdiem un otra bez tiem —, tad es esmu droša, ja mēs visi strādāsim kopā, mēs spēsim labi sagatavoties tam, kas mūs sagaida. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Franziska Katharina Brantner, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāj, baronese Ashton, dāmas un kungi! Baronese Ashton, mēs uzmanīgi noklausījāmies jūsu runu. Diemžēl mums jākonstatē, ka mums acīmredzot vēl mazliet būs kādu laiku jāgaida, līdz jūs no jūsu argumentētās esejas, ko mēs faktiski varētu atbalstīt, izstrādāsiet plānus konkrētiem nākotnes projektiem.

Tomēr es gribētu pateikt dažus vārdus par Ārējās darbības dienestu, par kuru es no jums tiešām biju gaidījusi kaut ko konkrētāku. Jūs atkārtoti minējāt, ka runa ir par saskaņotību, kas ir dienas kārtībā. Daudzos gadījumos mums no Ārējās darbības dienesta un no Komisijas vajadzīgi kopīgi plāni un programmas. Ikvienam, kas atbalsta daudzu politikas jomu atstāšanu Komisijai vai Padomes sekretariātam, jābūt godīgam un jāatzīst, ka viņš vai viņa atbalsta status quo, Nicas līguma sistēmu.

Pirmais svarīgais jautājums mums ir, kādā apmērā mēs spējam panākt vairākumu visos jautājumos par civilās krīzes situāciju novēršanu, civilās krīzes pārvarēšanu un situācijas stabilizēšanu. Mūsuprāt, runa ir par lietām, uz ko attiecas termins „miera veidošana”, tas ir, konflikta novēršana, agrīnā brīdināšana, starpniecība konflikta situācijā, samierināšana un stabilizācija no īstermiņa līdz vidējam termiņam. Šajā nolūkā mums vajadzīga atbilstoša organizatoriskā struktūra, tāpēc mēs ierosinām izveidot „krīzes pārvarēšanas un miera veidošanas departamentu”. Tādēļ es vēlētos lūgt jūsu nostāju jautājumā par šāda departamenta izveidi. Šajā brīdī es arī tiešām gribētu uzsvērt, ka mēs atbalstām to, ka gan kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) budžets, gan stabilitātes instruments tiek iekļauts Ārējās darbības dienestā, tomēr ne kā daļa no Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāta (CMPD) vai tā pakļautībā, bet gan kā jauna struktūra, ko jūs, cerams, izveidosiet. Es vēlētos uzklausīt jūsu nostāju šajā jautājumā.

Otrs jautājums, kas mums ir svarīgs, ir saistība starp tradicionālajām ārpolitikas jomām un tādām jaunām jomām kā enerģētikas politika, klimata politika, tiesiskums un iekšlietas. Kādas struktūras jūs esat paredzējusi, lai Ārējās darbības dienestam nodrošinātu sistemātisku piekļuvi šīm ES un tās dalībvalstu pasaules mēroga politikas jomām?

Mums ir svarīgs vēl viens jautājums: tam jābūt mūsdienīgam dienestam, kurā ir līdzsvarota personāla politika. Šonedēļ mēs atzīmējām 8. martu. Tādējādi ir pilnīgi skaidrs mūsu uzskats, ka sieviešu tiesībām ir jābūt stingri nostiprinātām šajā dienestā un ka sievietēm jāpiedalās tā darbībā. Baronese Ashton, vairākas Parlamenta deputātes, sievietes, jums uzrakstīja vēstuli ar lūgumu nodrošināt, lai jau no paša sākuma dienesta institucionālajā sistēmā tiktu īstenota ANO Rezolūcija Nr. 1325 un Nr. 1820. Tāpēc mans jautājums saistībā ar to ir: kādi ir jūsu plāni šajā sakarā?

Kā jau minēju, mēs jūs atbalstām virzībā uz stabilu kopējo Ārējās darbības dienestu. Gaidīšu jūs atbildes.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas līgums tagad starptautiskajā sistēmā ir juridiska realitāte, lai arī tam trūkst plaša demokrātiskā atbalsta, jo lielākā daļa ES pilsoņu, tostarp Lielbritānijas pilsoņi, referendumā to noraidītu. Tomēr ECR grupa un Lielbritānijas konservatīvie ir apņēmušies sniegt pozitīvu ieguldījumu un turpināt darbu jaunajā institucionālajā satvarā.

Mēs vēlētos redzēt līdzīgu pieeju no dalībvalstīm un Komisijas. Manuprāt, ir ļoti ironiski, ka pirmā nozīmīgā institucionālā pilnveidošana saskaņā ar Lisabonas līgumu, proti, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide draud novest ES atpakaļ pie introspekcijas un strīdiem, ko Lisabonas līgumam būtu vajadzējis novērst. Neapšaubāmi, ka uz EĀDD izveidi jāattiecina debates un vienprātība par to, ko kurš dara un dara to vislabāk, taču KĀDP ārpolitikas elementiem noteikti jāsaglabājas Padomes kompetencē.

Taču mums vajadzīga arī spēcīga vadība, ko teorētiski nodrošina Lisabonas līgums, lai virzītu noturīgo redzējumu par Eiropas diplomātiju pasaulē. Augstā pārstāve Ashton, mēs raugāmies uz jums ar cerību, ka jūs izmantosiet iniciatīvu un aizstāvēsiet jums ar līgumu piešķirtās tiesības un vadības lomu, lai vajadzības gadījumā pieņemtu kopīgu lēmumu un noteiktu turpmāko virzību. Mēs atbalstīsim jūsu centienus, ja jūs varēsiet parādīt, ka spējat atrisināt ārkārtīgi grūto problēmu.

ES daudzus gadus ir domājusi par šo dienestu, tāpēc šis juceklis un vilcināšanās, ko mēs pašlaik novērojam, nerada uzticību ES mērķim būt par ārpolitikas galveno noteicēju pasaules mērogā, ievērojot KĀDP.

Ir daži vispārīgāki jautājumi. G. Albertini ziņojumā, ko es stingri atbalstu, noteiktas Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātes un pienācīgi atbalstīti ES līdzdalības centieni attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši Horvātiju, Maķedoniju un Melnkalni, par ko ziņojumu gatavoju es.

Taču tajā minēta arī transatlantiskā alianse un NATO, kas, mūsuprāt, ir ES ārējās drošības politikas stūrakmeņi. Tajā pienācīgi uzsvērta ES atbildība par strupceļā nonākušo konfliktu atrisināšanu, jo īpaši mūsu tuvākajos kaimiņu reģionos Piedņestrā un Kalnu Karabahā, un labas attiecības ar Ukrainu.

Taču, visbeidzot, arī Taivāna ir pieminēta kā nozīmīgs ES partneris, un arī tai būtu jānodrošina iespēja aktīvi un pilnā apjomā piedalīties starptautiskajās organizācijās saskaņā ar ES politiku un „vienotas Ķīnas” politiku.

 
  
MPphoto
 

  Willy Meyer, GUE/NGL grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, Albertini kungs jau zina iemeslus, kāpēc mana grupa iesniedz mazākuma viedokli attiecībā uz ziņojumu par ārējo, drošības un aizsardzības politiku. Pamatā mēs to darām, baronese Ashton, jo mēs esam nonākuši pie secinājuma. Valstīs ap ES un Eiropas Savienībā drošības un aizsardzības politikai vairs nav nekāda sakara ar teritorijas aizsardzību: drošības politika tagad ir ārpolitikas projekcija.

Mēs uzskatām, ka ārpolitikas galvenajam mērķim jābūt atbruņošanās panākšanai starptautiskajā mērogā — pilnīga atbruņošanās, izmantojot pragmatisku politiku, kas atbilst pašreizējiem nedrošības cēloņiem pasaulē.

Mūsdienu pasaulē galvenie masu iznīcināšanas ieroči ir bads un nabadzība. Pret šiem ieročiem mēs nevaram cīnīties ar militāru spēku. Tāpēc mēs uzskatām, ka, pamatojoties uz šo apsvērumu, mums jāveido pagaidu drošības sistēma, kas garantēs visas drošības sistēmas pakāpenisku demilitarizāciju pasaulē. Kā redzams, citu starpā, mēs nepiekrītam Eiropas Savienības sasaistīšanai ar NATO, jo NATO stratēģija ir militārās reaģēšanas izvēle tādās nedrošības situācijās kā organizētā noziedzība un terorisms, kas nekad nav bijis militārās reaģēšanas jautājums.

Es uzskatu, ka šī pieaugošā militarizācija prasa, lai dalībvalstīm būtu aizvien spēcīgāka bruņojuma nozare un lai tām būtu lielāki izdevumi par ieročiem. Mēs esam sasnieguši civilizācijas un ieroču ražošanas augstāko līmeni, augstāku nekā aukstā kara laikā, kas nekādi nav saistīts ar pragmatisko politiku, kuras mērķis ir demilitarizācija.

Nē, ne terorismam, ne organizētajai noziedzībai nav jābūt militārajiem mērķiem. Tiem jābūt policijas, starptautisko tiesu, izlūkdienestu mērķiem, lai nodotu noziedzniekus tiesu rokās, taču tiem nav jābūt militārās reaģēšanas mērķim.

Tāpēc mēs nepiekrītam uzsvaram uz šo militāro aspektu. Mēs esam pret to, ka Eiropas Savienībā atrodas ASV militārās bāzes. Mēs nevēlamies tās nevienā valstī, mēs nevēlamies, ka kāda spēcīga valsts pasaulē izvērš militāro spēku, un tāpēc mēs uzskatām, ka ļoti svarīga ir starptautisko tiesību ievērošana. Mēs nepiekrītam Kosovas atzīšanai — mēs neatbalstām tādas valsts atzīšanu, kas izmanto starptautiskajām tiesībām neatbilstošu spēku, — jo mēs ticam starptautiskajām tiesībām, un tāpēc mēs uzskatām, ka šajā ziņojumā jāiekļauj Rietumsahāras dekolonizācijas process. Mēs, protams, arī pieprasām karaspēka izvešanu no Afganistānas, kas, kā to ik nedēļu atzīst pati NATO, ir par iemeslu nevainīgu cilvēku nāvei. Tāpēc mēs nepiekrītam militarizācijas kursa uzņemšanai.

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, baronese Ashton, Albertini kunga patiesi lieliskajā ziņojumā ir fragments, kam, manuprāt, ir ļoti liela politiskā nozīme — teksta daļa, kas saista imigrācijas fenomenu un sadarbības politiku ar jaunattīstības valstīm.

Kontrolēt šādas milzīgas migrācijas plūsmas ar represīviem pasākumiem un vietējo politiku vien būtu neiedomājami. Arī migrantu sadalīšana visās Eiropas Savienības dalībvalstīs neatrisinātu šo problēmu. Gluži pretēji, tā veicinātu jaunu migrantu ierašanos. Galvenais līdzeklis migrācijas fenomena kontrolei ir sadarbības politikas attīstība, ko labāk koordinēt Eiropas mērogā, ar mērķi panākt progresu ne tikai ekonomikas jomā, bet arī sociālajā un demokrātijas jomā. Emigrācijai jābūt izvēlei, nevis nepieciešamībai.

Lai šī sadarbības politika būtu efektīva un sasniegtu tos, kuriem tā patiesi vajadzīga, svarīgi ir veicināt labu vietējo pārvaldību, bez kuras būtu novērojama neefektivitāte, korupcija, resursu izsaimniekošana un vāji rezultāti. Ārpolitikas mērķis ir nodrošināt vietējo pārvaldību un valdību sadarbību, un sadarbībai ir jākļūst par Eiropas ārpolitikas svarīgu instrumentu. Tas ir mans personīgais vēstījums baronesei Ashton attiecībā uz jomu, kas man ir ļoti tuva, proti, attiecībā uz sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, fakts, ka Lisabonas līgumā definēti tikai ļoti nekonkrēti ārpolitikas mērķi, tagad mums nenāk par labu. Iespējams, ka nāksies arī maksāt par to, ka baronesi Ashton esam iecēluši par Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai gan viņai nav reālas pieredzes ārpolitikā un viņa tika „iebīdīta” amatā kā mazākais kopsaucējs, ko dalībvalstis varēja atrast.

Ja mēs klusēsim par visiem svarīgajiem ārpolitikas jautājumiem, mēs kā eiropieši spēsim sasniegt tikai tik daudz, cik grupa diplomātu, kas paspiež roku, vienlaikus deklarēdami atšķirīgus ārpolitikas virzienus.

Arī domstarpības par Eiropas Ārējās darbības dienestu ir jautājums, ko mēs patiesībā nevaram atļauties. Šis neapšaubāmi svarīgais jaunais dienests nevar un nedrīkst pāri dalībvalstu galvām nonākt eirokrātu darbības jomā.

Acīmredzot pienācis laiks izlauzt ceļu no brikšņiem, veidojot šo Eiropas Ārējas darbības dienestu, lai ES atkal tiktu sadzirdēta ārpasaulē. Tāpat ir laiks jaunajam Augstajam pārstāvim rīkoties uzmanīgāk attiecībā uz šiem jautājumiem, tostarp, piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienestā izmantojot visas trīs Eiropas Savienības darba valodas — tātad arī vācu valodu.

Mums optimāli jāizmanto atsevišķo dalībvalstu pieredze un labās attiecības ar konkrētiem reģioniem. Atcerieties, piemēram, par Austrijas vēsturisko pieredzi attiecībā uz Rietumbalkāniem. Tādējādi jābūt skaidram, ka Eiropas drošību aizsargā nevis Hindukušā, bet gan pie ES ārējām robežām Balkānos. ES jāpārstāj rīkoties kā NATO un ASV marionetei un stjuartei. Eiropas naudu drošāk ir ieguldīt FRONTEX nekā Afganistānas tuksnešos.

 
  
MPphoto
 

  Catherine  Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izteikt savas domas par izskanējušiem jautājumiem un tematiem.

Kasoulides kungs runāja par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanu. Ir ļoti svarīgi, lai tā būtu veiksmīgāka par visu pārējo. Mēs uzskatām, ka mums jāveic praktiski pasākumi — spēkā jāstājas vispārējam kodolieroču izmēģinājuma aizlieguma līgumam; jāpārtrauc skaldmateriālu ražošana; jāatbalsta kodolenerģijas izmantošana mierīgiem mērķiem, atrodot drošus veidus, lai pārliecinātos, ka mēs izvairāmies no kodolieroču izplatīšanas — piemēram, mūsu ieguldījumi kodoldegvielas bankā, — un atbalstām ļoti spēcīgu un efektīvu Starptautisko Atomenerģijas aģentūru. Protams, kā mēs jau minējām, mums jo īpaši jāstrādā tādos reģionos kā Tuvie Austrumi, tas nozīmē, ka mums jāturpina izdarīt spiedienu uz Irānu un jārisina ar to saistītie jautājumi.

Severin kungs, par Ārējās darbības dienestu un jūsu norādītajām prioritātēm — mūsu domas pilnībā sakrīt, tik tiešām. Man ļoti svarīgi ir, lai dienests balstītos uz politiskās un budžeta atbildības principa, tieši kā jūs teicāt, un tā darbība jāīsteno šajā divkāršajā veidā. Kā jūs jau norādījāt, svarīgi ir arī, lai mēs iesaistītos un apspriestu šos jautājumus ar citiem galvenajiem partneriem. Man šķiet, jūs pieminējāt, piemēram, Krieviju un Turciju. Krieviju es jau apmeklēju. Daļu no nedēļas nogales es pavadīju kopā ar Turcijas ārlietu ministru — tā bija patiesa iespēja daudz detalizētāk pārrunāt nākotnes attiecības. Tāpēc es pilnībā piekrītu jūsu norādītajām prioritātēm un pateicos jums par tām.

Neyts-Uyttebroeck kundze, paldies jums par jūsu laipnajiem vārdiem. Es domāju, ka ES tomēr nepazuda no pasaules arēnas. Tagad ir atrisināts jautājums par pārtraukuma nenovēršamību un par efektīvu Komisiju. Personīgi man tas bija ļoti svarīgi, jo līdz Komisijas apstiprināšanai man pat nebija sava kabineta, nemaz nerunājot par Ārējās darbības dienestu. Tagad mēs esam tādā pozīcijām, ka varam sākt apvienot resursus.

Uzskatu, ka jums ir pilnīga taisnība, akcentējot, cik svarīgi būt redzamam uz vietas. Kā jūs jau zināt, mana problēma ir tā, ka es vēl neesmu iemācījusies ceļot laikā. Taču es domāju, ka, raugoties nākotnē, mums ir ļoti svarīgi ievērot noteiktās prioritātes, kam, manuprāt, šis Parlaments lielā mērā piekritīs, un pārliecināties, ka manas darbības ir vērstas uz attiecīgajām prioritātēm, no kurām viena ir šī dienesta izveide, kas pašlaik vēl nepastāv. Tam nav personāla komplektēšanas struktūras. Tās pašlaik vēl nav. Taču, kad tā būs, mēs spēsim uzskatāmi parādīt Eiropas spēku šā vārda vislabākajā nozīmē visai pasaulei.

Brantner kundze, jūs atkal aizskārāt savu parasto tematu attiecībā uz mani, mēģinot uzzināt iespējami daudz detaļu. Es piekrītu, ka tas ir ļoti svarīgi. Daži no jūsu uzdotajiem jautājumiem ir ļoti nozīmīgi. Mēs nevēlamies dažādu institūciju funkciju dublēšanos savā darbībā. Mēs vēlamies sadalīt veicamos pienākumus atbilstoši ģeogrāfiskajam iedalījumam, un es jums piekrītu jautājumā par miera veidošanu — tā ir ļoti svarīga ES rīcības daļa.

Zināmā mērā jāveido dažādi mūsu rīcības elementi — darbs, ko mēs veicam valsts veidošanas, taisnīguma un tiesiskuma jomā, mūsu darbs attīstības programmu jomā, mūsu darbs klimata pārmaiņu problēmu risināšanas jomā, mūsu darbs, lai sniegtu atbalstu valdībām un cilvēkiem, — tas viss paredzēts, lai padarītu mūs drošākus, stabilākus un pārticīgākus, taču patiesībā, šādi rīkojoties, mēs radām drošāku, stabilāku un pārticīgāku pasauli.

Šie mērķi ir ļoti svarīgi.

Es jums pilnībā piekrītu jautājumā par sievietēm. Mums jāiesaista vairāk sieviešu, piemēram, mūsu policijas misijās, jo tur es līdz šim esmu redzējusi tikai dažas sievietes. Mums jāpārliecinās, ka sievietes dienestos ir stabili integrētas visos līmeņos. Mums jāpārliecinās, ka šī problēma tiek risināta. Taču svarīgākais, ko es jums gribētu teikt, ir — Ārējās darbības dienests kalpo visai Eiropas Savienībai.

Tātad, ko mēs darām tiesiskuma un iekšlietu jomā visā pasaulē, ko parlamentārieši vēlas darīt ar citiem parlamentiem? Mums jāizmanto dienests, ko mēs veidojam, lai tas spētu jums kalpot, palīdzot jums risināt šos jautājumus uz vietas. Es domāju, ka attiecībā uz šiem jautājumiem mūsu domas pilnībā sakrīt.

Tannock kungs, pārliecinoša vadība zināmā mērā ir izaicinājums. Es ceru, ka jūs drīzumā pamanīsiet to, ko jūs atzītu par pārliecinošu vadību. Kā jūs sakāt, ir ļoti svarīgi, lai mēs risinātu dažus no šiem nozīmīgajiem jautājumiem — Balkāni un transatlantiskās attiecības ir mūsu darbības galvenais un centrālais jautājums. Tāpēc mēs daudz laika pavadām, apspriežoties ar ASV, un tāpēc es personīgi daudz laika pavadu diskusijās un dialogā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un, protams, ar Ukrainu.

Es ceru, ka jūs atbalstījāt manu lēmumu doties uz inaugurācijas pasākumu un pēc tam ielūgt prezidentu Janukoviču uz Briseli, kur viņš pavadīja vienu no pirmajām dienām pēc stāšanās amatā. Viņa inaugurācija notika ceturtdien. Pirmdien viņš bija Briselē, lai turpinātu un padziļinātu šīs attiecības nākotnē.

Meyer kungs, jūs runājāt par ārpolitikas jautājumiem un atbruņošanos, kā arī par jautājumiem, vai ir pareizi domāt militārajā aspektā. Pavisam ātri sniegšu jums divus piemērus, no kuriem vienu es jau izklāstīju — runa bija par operāciju „Atalanta” un par to, cik svarīga mūsu rīcībai ir visaptveroša pieeja.

Pie Somālijas krastiem atrodas mūsu kuģi, kam šajā nedēļas nogalē ļoti sekmējās, jo Francijas jūras kara flote, citu starpā, sagūstīja pirātus, kas bija nolēmuši nodarīt postījumus šajā okeāna daļā. Saistībā ar to ir jāpārliecinās, ka šā reģiona valstīs viņi tiek tiesāti un ka pret viņiem izturas pienācīgi atbilstoši mūsu pašu tiesas standartiem.

Saistīta ar to ir attīstības programma, pie kuras strādā Komisija, lai mēģinātu atbalstīt un atbalstītu Somālijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Saistīts ar to ir darbs, ko mēs drīzumā uzsāksim cilvēku apmācības jomā, lai viņi spētu sniegt drošību reģionā. Citiem vārdiem sakot, tā ir iekļaujoša pieeja, kā arī visaptveroša pieeja. Tas nozīmē, ka jūs izmantojat vajadzīgos līdzekļus, lai spētu risināt problēmas, ar ko saskaras cilvēki.

Cits piemērs — pēc Haiti apmeklējuma pagājušajā nedēļā man ir jāpagodina itālieši, kurus es tur redzēju strādājam. Cilvēki, kas nesen pārdzīvojuši Akvilas traģēdiju, taču šeit atradās jūras kara flote, ugunsdzēsēji, nevalstiskās organizācijas, civilpersonas, ārsti, psihiatri, zobārsti un medmāsas, visi strādāja kopā kuģa komandiera aizgādībā, proti, tur bija kuģis-slimnīca, kas bija pilns ar cilvēkiem, kuriem ārstēja zemestrīcē radušos savainojumus. Jauni cilvēki ar amputētiem locekļiem, bērni ar smagiem apdegumiem, ko ārstēja; komandas atradās tur, lai viņiem palīdzētu.

Ar to es mēģinu pateikt, ka, manuprāt, jums jādomā par visaptverošu stratēģiju un pieeju, ko mēs varam piedāvāt, kas saistīta ar tādu līdzekļu izmantošanu, kuri ir mūsu rīcībā, un ar to izmantošanu visefektīvākajā veidā.

Provera kungs, ar sadarbības attīstību imigrācijas jomā jūs uzsverat šādu svarīgu punktu — ja cilvēki jūt, ka viņiem nav citu iespēju, viņi riskēs, bieži vien pat ar savām dzīvībām, lai pamestu valsti, kurā viņi dzīvo, kurā viņi ir dzimuši un vēlas dzīvot. Lielākā daļa cilvēku vēlas dzīvot valstī, kurā tie ir uzauguši.

Tāpēc svarīgs aspekts šīs attīstības jomā, manuprāt, vienmēr ir bijusi spēja atbalstīt cilvēku ekonomisko izdzīvošanu, lai sniegtu viņiem iespēju palikt un dzīvot vietā, kurā viņi vēlas dzīvot, lai spētu sniegt atbalstu izglītības jomā, veselības jomā utt.

Tā būs ļoti liela daļa no tā darba, ko mēs darām uz vietas, un jo īpaši tas palīdzēs valstīs, kurās nestabilitāte klimata pārmaiņu dēļ varētu būt ļoti smaga.

Visbeidzot, Mölzer kungs, jums es vēlos pateikt —neesiet tik pesimistisks. Runa nav par rīkošanos pāri dalībvalstu galvām. Runa ir par kaut kā unikāli eiropeiska izveidi — nevis to pašu, kas notiek dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, vai tas ir Vācijā, Itālijā, Francijā, AK vai citur. Tas nav tas pats. Mēs veidojam kaut ko atšķirīgu, kas attiecas uz ilgtermiņa drošību un stabilitāti, ekonomikas izaugsmi uz vietas, ko mēs varam veicināt, kas ir mūsu interesēs, bet kas faktiski attiecas arī uz mums tuvām vērtībām.

Un, kas attiecas uz manām valodu prasmēm, oui, je peux parler français, mais je ne suis pas très bien en français. Ich habe auch zwei Jahre in der Schule Deutsch gelernt, aber ich habe es jetzt vergessen.

Līdz ar to es zinu valodas, un es tās apgūšu arvien labāk. Es ceru, ka pienāks brīdis, kad es ar jums varēšu sarunāties daudz labākā vācu valodā, nekā es to varu šodien.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok (PPE).(DE) Priekšsēdētāj, priekšsēdētāja vietniece, dāmas un kungi, G. Albertini un A. Danjean ziņojumi, kā arī rezolūcijas priekšlikums par kodolieroču neizplatīšanu liecina, ka drīzumā būs jāpieņem svarīgi lēmumi un ka mums tiem ir jāsagatavojas. Es gribētu minēt vairākus citus piemērus. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai tagad ir jābūt svarīgai nozīmei izšķirošajā fāzē, kuras mērķim jābūt kodolieroču ražošanas aizkavēšanai Irānā, un ka nopietni jāuztraucas par aktivitāti 5+1 grupā, jo īpaši saistībā ar ANO rezolūcijas sagatavošanu un iespējamo sankciju paplašināšanu, lai ar nemilitāriem līdzekļiem novērstu jaunas kodolvalsts rašanos. Dramatiskā situācija Tuvajos Austrumos un šo problēmu atrisinājums ar to ir saistīts, tieši vai netieši.

Baronese Ashton, es vēlētos pateikties jums par Kijevas apmeklēšanu, lai tiktos ar prezidentu Janukoviču. Tam būs izšķiroša nozīme, lai sekmīgi atbalstītu šādas valstis, lai tās nepieņemtu nevienu nepareizu lēmumu un lai būtu skaidrs, ka muitas savienība ar Krieviju un brīvās tirdzniecības zona ar Eiropas Savienību nav savienojamas un ka šeit jāizskaidro pareizās izvēles veikšanas priekšrocības.

Vēlos pateikt vēl vienu piezīmi. Pretēji daudziem ārlietu un aizsardzības ministriem mēs izrādīsim vajadzīgo pacietību, lai kopā ar jums izveidotu Ārējās darbības dienestu. Mēs vēlamies šo Ārējas darbības dienestu. Tā darbībai jābūt sekmīgai. Tas ir priekšnosacījums mūsu spējai paust vienotu nostāju. Būtu nepareizi pieņemt pārmērīgi ātrus un tādējādi nepareizus lēmumus. Mums šeit ir pietiekami daudz laika — mums vajadzīgs stabils rezultāts. Tomēr mums jāņem vērā, ka savā pastāvēšanas vēsturē Eiropas Savienība ir guvusi panākumus, kad tā piemērojusi Kopienas metodi, un ka, rīkojoties atbilstoši starpvaldību metodei, tā panākumus guvusi reti vai nav guvusi nekad. Tāpēc jābūt skaidram, ka tos jautājumus, kas ir Kopienas politikas kompetencē, nedrīkst slepus pārveidot par starpvaldību politiku, izmantojot Ārējās darbības dienestu. Šajā sakarā mums jāizveido aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu vienotā dienesta efektivitāti, taču vienlaikus arī Kopienas politiku un ar to saistītās Eiropas Parlamenta tiesības — attiecībā uz budžetu, budžeta kontroli un budžeta izpildes apstiprinājumu —, kā arī politiskās uzraudzības tiesības no Eiropas Parlamenta puses. Mēs ceram uz pozitīvu sadarbību.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētāj, es vēršos pie jums, baronese Ashton, kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un arī kā pie Augstās pārstāves, jo es pieņemu, ka pretēji ārlietu ministriem jums kā Augstajai pārstāvei ir arī zināma politiskā atbildība attiecībā uz šo Parlamentu. Šodien aprit 100 dienas kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās. Jāpieņem divi nenovēršami un nozīmīgi lēmumi par mūsu darbības virzienu. Viens no tiem — kā jūs to arī sākumā pieminējāt — ir paplašināt ārpolitiku, jo klimata, enerģētikas un citi jautājumi ir daļa no ārpolitikas, un otrs lēmums ir dinamiska un efektīva Ārējās darbības dienesta izveide.

Runājot par enerģētikas politiku, Kopenhāgena parādīja — ja mēs neesam vienoti, ja mēs esam sadrumstaloti, ja katras valdības vadītājs uzskata, ka viņam vai viņai ir jāveido kaut kas īpašs, mēs panāksim mazāk, nekā mēs būtu panākuši citkārt. Runa nav par to, ka mēs panāktu kaut ko pārsteidzošu, ņemot vērā Ķīnas un ASV nostāju, taču tādas drausmīgas ziepju operas atkārtošanos, kāda bija Kopenhāgenā, nedrīkstētu pieļaut.

Tāpēc — šajā jautājumā es piekrītu Brok kungam — mums jāiegūst spēcīgs Ārējās darbības dienests. Es, līdzīgi kā daudzi no mums, neesmu izbrīnīts, tomēr esmu nepatīkami pārsteigts, redzot, cik daudzi ārlietu ministri sagādā jums problēmas maznozīmīgas skaudības dēļ. Mēs to sakām ļoti vaļsirdīgi. Daudzi jums sniedz savu atbalstu, taču daudzi sagādā problēmas. Viņi vienkārši nespēj samierināties ar faktu, ka viņiem vairs nav vadošās lomas un ka tā vietā viņi atkal ir tikai ārlietu ministri. Nav jau arī slikti būt ārlietu ministram, un tam nav jānozīmē, ka jums būtu jāizlemj ikviens sīkums, kas norisinās Eiropas Savienībā. Tāpēc mēs arī skaidri no šīs vietas pasakām, ka mēs pilnībā izmantosim savas parlamentārās iespējas nevis kaut kā novēršanai, bet gan kaut kā konstruktīva izveidei. Ārējās darbības dienests ir konstruktīvs — kā tas norādīts Lisabonas līgumā —, ja tas ir skaidri pakļauts jums, baronese Ashton, kā arī, protams, ja tas cieši sadarbojas ar Komisiju.

Tāpat mēs nepieļausim, ka kāda juridiskā darbība, ko līdz šim vadīja, izmantojot Kopienas metodi, un kas šādi jāturpina arī saskaņā ar Lisabonas līgumu, pēkšņi tiek īstenota, izmantojot starpvaldību metodi. Jo tieši tāda ir daudzu ministru un, iespējams, arī daudzu valdības vadītāju vēlme — ne tikai mazliet mazināt Komisijas nozīmi, bet arī mazināt Kopienas tiesību nozīmi. Tas nav pieļaujams. Ir jānovelk skaidra robeža.

Kā tas izpaudīsies attiecībā uz Ārējās darbības dienestu, ir jautājums, kas šeit tiks apspriests turpmākajās nedēļās — līdzīgi kā iepriekš. Tādējādi es arī pievienojos jau iepriekš sacītajam. Runa ir nevis par termiņiem, lai arī mēs vēlamies panākt ātru risinājumu, bet gan par satura pasniegšanu. Vēlreiz jāatkārto, jo īpaši Ārlietu ministru padomei, ka šis Parlaments izmantos savas tiesības, ne vairāk, taču arī ne mazāk, attiecībā uz budžetu un Civildienesta noteikumiem, jo mums ir mērķis — efektīvs Ārējās darbības dienests.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Andrew Duff (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, mēs visi gaidījām, ka sākotnēji būs grūtības ar līguma spēkā stāšanos, un mēs varam atvainoties par to, ka līgumā nav iekļauta klauzula par ceļošanu laikā, taču jautājumi, ko mēs negaidījām un ko mēs nevaram pieņemt, ir uzticības mazināšanās starp Komisiju un Padomi, veidojot Ārējās darbības dienestu. Risinājums ir atrodams līgumā, kas būtu jānovērtē un jāievēro pedantiski.

Līguma 40. pants aizsargā Komisijas un Padomes attiecīgās funkcijas. Tām abām būtu jāpiemēro pragmatisms, lai nodrošinātu, ka var izveidot spēcīgu, efektīvu un saskaņotu diplomātiju visās politikas jomās. Catherine Ashton sniedz mums ES grafisku aprakstu, raksturojot to kā augošu varu, kas veidojas panīkušā kontinentā. Ir samērā skaidrs, ka Afganistānas kampaņa ir problēma, kas prasa mūsu uzmanību; vajadzīgas pamatīgas stratēģijas un taktiku reformas. Mūsu uzdevumam jābūt pārskatīt šīs mūsu iesaistīšanās mērķi, izmaksas un ilgumu.

ALDE grupa ļoti vēlas uzsvērt aizsardzību. Mums jāatrod 27 valstu kopīgās drošības intereses un šajās valstīs jāizmanto salīdzināmi uzdevumi, un atklāti jānovērtē EDAP misiju stiprās puses, radot apstākļus pastāvīgas strukturētas sadarbības attīstīšanai aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāj, baronese Ashton, es vēlētos pateikties Danjean kungam par viņa lielisko ziņojumu, kurā viņš izskaidro situāciju attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku. Viņš arī paskaidro, kuros punktos mums nav panākta vienošanās.

Ja Parlaments pieņems šo ziņojumu, tas dažos jautājumos tiks tālāk par Komisiju un Padomi, jo šis ziņojums, piemēram, vēlreiz pauž skaidru un pozitīvu atsauci uz M. Barnier ziņojumu par Eiropas civilo aizsardzību. Žēl, ka baronese Ashton tikko vēlreiz noraidīja šo ideju.

Ashton kundze, man žēl, ka viens no jūsu runas dažiem punktiem, kuros jūs teicāt „nē”, bija attiecībā uz M. Barnier ideju, jo attiecībā uz lielāko daļu tematu šķiet, ka jūs esat vienisprātis ar visiem.

(DE) Jaunajā ziņojumā, līdzīgi kā G. Albertini ziņojumā, atbalstīta Eiropas Savienības apmācību misija Somālijā. Mūsu Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa neatbalsta šo ideju. Tur mēs sastopamies ar misiju, par kuru nav skaidrs, ne kāda ir tās pievienotā vērtība attiecībā uz to, kas jau ir paveikts reģionā, ne arī tas, uz kādas plašākas politiskās programmas tā balstās, vai arī tas, vai tā vispār reāli sniedz kādu ieguldījumu valsts atjaunošanai Somālijā. Pastāv ļoti liela iespējamība, ka mēs ieguldām lielus līdzekļus, lai apmācītu kājniekus, kas pēc tam pāries pie nākamā militārista, kurš būs gatavs maksāt vairāk.

Izteikšu vēl trešo piezīmi. Šajā ziņojumā runāts par mērķi panākt Eiropas stratēģisko autonomiju drošības un aizsardzības politikas jomā. Man tas šķiet pārmērīgi — šeit mēs ceļam vairāk, nekā mēs spējam nest. Es neticu, ka kāda dalībvalsts būtu gatava nodrošināt tādus milzīgus izdevumus militārajām vajadzībām, kas mums būtu vajadzīgi, ja mēs šos vārdus par „stratēģiskās autonomijas” sasniegšanu uztvertu nopietni. Turklāt es arī uzskatu, ka tā jebkurā gadījumā būtu stratēģiska kļūda. Eiropai jāatrod sava loma Eiropas un globālās drošības jomā, un šāda loma nevar būt stratēģiskā nošķiršanās. Tāpēc mums labāk jāpiekrīt, ļoti racionāli un reālistiski, ka jāpalielina tās spējas un struktūras, kas mums sniedz iespējas rīkoties autonomāk.

 
  
MPphoto
 

  Paweł Robert Kowal (ECR).(PL) Ashton kundze, priekšsēdētāj, kāds ietekmīgs Krievijas militārais virsnieks norādīja — ja Krievijai būtu Mistral klases desantkuģi, Gruzijas okupācijai būtu vajadzīga apmēram pusstunda. Tikmēr Francija pārdod Mistral Krievijai, neraugoties uz faktu, ka N. Sarkozī plāns nav īstenojies, un vienlaikus Francija sniedz savu atbalstu Ziemeļeiropas gāzes cauruļvada būvniecībai.

Grūti runāt par drošību Eiropā, ja mēs izvairāmies no diskusijas par situāciju pie Eiropas Savienības austrumu robežas, taču tas norisinājās visā ziņojuma tapšanas laikā, un es tagad ar dziļu nožēlu vēršos pie Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāja. Centieni tika īstenoti par katru cenu, nemaz nerunājot par tādiem jautājumiem kā manevri „Zapad 2009”. Netika žēlotas pūles nerunāt par to, it kā drošības un aizsardzības politika — Eiropas Savienības kopējā politika, kas mums jāizveido, — būtu dažu lielo valstu politika. Ļoti daudz tika pateikts par to, kas notiek tālu prom otrā pasaules malā, un par to, kas notiek gandrīz ikvienā pasaules daļā, taču par katru cenu — šo pieeju atbalstīja arī daudzi deputāti — notika mēģinājumi izvairīties no būtiskajām problēmām uz Eiropas Savienības austrumu robežas. Tas bija ārkārtējs sava veida Eiropas lielummānijas juceklis un dažu dalībvalstu interešu neievērošana. Šā iemesla dēļ mēs neatbalstīsim šo ziņojumu, taču tas ir arī jautājums, ko es vēlētos uzdot Ashton kundzei.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Atvainojiet, Kowal kungs, jūs runājāt vienu minūti un 44 sekundes, bet jums bija atvēlēta tikai minūte.

 
  
MPphoto
 

  Sabine Lösing (GUE/NGL).(DE) Priekšsēdētāja kungs, savas grupas, Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas, vārdā es šeit vēlētos paskaidrot, ka mūs ļoti satrauc ES ārpolitikas attīstība militarizācijas un pieaugošas intervences politikas virzienā. Tā ir ļoti bīstama virzība. Es vēlos pilnīgi skaidri paust mūsu uzskatu, ka militāra pieeja konflikta risināšanai vai iedomātai valstu vai reģionu stabilizācijai ir pilnīgi nepareizs veids, kā sasniegt lielāku ES un pasaules drošību. Militārā intervence — un Afganistāna tam diemžēl ir ļoti aktuāls piemērs — nes ciešanas, nāvi un ilgstošus postījumus, bet ne mieru un situācijas uzlabošanos attiecībā uz vietējiem iedzīvotājiem.

A. Danjean ziņojumā uzskaitīti tā sauktie galvenie draudi, kas rada problēmas ES turpmākajai drošības politikai. Viens no tiem ir klimata pārmaiņas — problēma, ko galvenokārt izraisījušas rietumu industrializētās valstis. Ja cilvēkiem dienvidu valstīs jābēg ūdens trūkuma un pārtikas daudzuma samazināšanās dēļ, tad viņi radīs drošības problēmu Eiropai. Tas ir ciniski un nehumāni. Ja valstis sabrūk neoliberālas ekonomikas politikas rezultātā, tās radīs drošības problēmu. Mums vairs nav vajadzīga militārā virzība, bet gan pārmaiņas un Eiropas Savienības neoliberālās virzības izbeigšana.

Eiropas Ārējās darbības dienests, Eiropas Aizsardzības aģentūra, Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāta izveide un plānotais fonds militāro operāciju uzsākšanas finansējumam ir paredzēts, lai padarītu ES par globālu dalībnieku militārajā jomā. Mēs uzskatām, ka virzība uz centralizāciju Eiropas Ārējas darbības dienestā ir bīstama un nedemokrātiska attīstības tendence. ES būtu jāuzņemas vadošā loma attiecībā uz demilitarizāciju un atbruņošanos, jo īpaši kodolatbruņošanās jomā. Jāpanāk, lai kodolvalstis beidzot ievērotu savas saistības saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma 6. panta noteikumiem, proti, īstenotu pilnīgu atbruņošanos. Tā bija galvenā apņemšanās, kas bija pamatu tam, ka daudzas valstis parakstīja Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un tā rezultātā neatgriezeniski atteicās no kodolieroču iegādes. Drošas neuzbrukšanas garantijas ir labākais veids, kā novērst kodolieroču izplatīšanu, jo citādi valstis, kurām draud intervence, mēģinās novērst šādu uzbrukumu, iegādājoties kodolieročus.

Visbeidzot, šajā kontekstā un jo īpaši attiecībā uz Irānu es vēlētos atzīmēt un brīdināt, ka militārās operācijas vai jebkādi militārie pasākumi, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu, ir pilnībā neproduktīvi un ļoti bīstami. Mēs noraidīsim A. Danjean ziņojumu un esam iesnieguši savu rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder (EFD).(NL) Priekšsēdētāj, kāds nesens laikraksta virsraksts vēsta „Ķīnas miljardi Balkāniem”, kas šajās debatēs noteikti prasa Eiropas reakciju, jo galarezultātā Ķīnas jaunās investīciju iniciatīvas ir vērstas uz valstīm, kas jau ir kļuvušas par ES dalībvalstīm, vai uz valstīm, kas cenšas iegūt šo statusu.

Padome un Komisija, kāds ir jūsu viedoklis par Ķīnas lomu Balkānos? Galu galā tas ietver virkni ekonomisko aktivitāšu: no lielāko būvdarbu finansēšanas un veikšanas, līdz investīciju nodrošināšanai rūpniecības un lauksaimniecības nozarei un ostu uzpirkšanai. Svarīgākais punkts šeit — Ķīnas pieeja noteikti ir nesavienojama ar Rietumu standartiem. Nopietns jautājums tagad ir: vai šī Ķīnas rīcība gadījumā netraucē ES darbietilpīgajiem paplašināšanās plāniem šajā reģionā? Lai kāda būtu jūsu atbilde, arī šajā reģionā Ķīnas pulkstenis tikšķ arvien ātrāk un produktīvāk nekā Rietumu pulkstenis.

Visbeidzot, Augstā pārstāve, jūs dosieties uz Tuvajiem Austrumiem. Noam Shalit, gandrīz pirms četriem gadiem nolaupītā izraēliešu kareivja Gilad Shalit tēvs, cer uz jūsu atbalstu, lai panāktu Gilad Shalit atbrīvošanu. Es arī.

 
  
MPphoto
 

  Martin Ehrenhauser (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu īsumā uzdot divus jautājumus. Pirmkārt, pienākums sniegt atbalstu nepārprotami ir nesavienojams ar Austrijas neitralitāti, un šā iemesla dēļ šajā ziņojumā būtu svarīgi ietvert šādus punktus. Ir jānorāda, pirmkārt, ka pienākums sniegt atbalstu nav juridiski saistošs, otrkārt, ka militāro līdzekļu izmantošana nav obligāta prasība un, treškārt, ka atsevišķās dalībvalstis saglabā brīvību izlemt, kāda veida atbalstu tās sniedz.

Komiteja to neakceptēja galvenokārt satura dēļ. Manuprāt, veids, kādā tas tika noraidīts, arī liecina par nopietnu respekta trūkumu. Es no jums, Ashton kundze, šajā tik jutīgajā jomā lūdzu lielāku cieņu pret mums, austriešiem.

Mans otrs jautājums attiecas uz mazākuma viedokli. Demokrātijas un sabiedrības kvalitāte, protams, atkal un atkal uzskatāmi pierādās tās attieksmē pret mazākumu. Manuprāt, ir ļoti, ļoti labi, ka mums ir šī iespēja sniegt mazākuma viedokli. Es nepiekrītu visiem tajā paustajiem punktiem, taču mani ļoti iepriecina, ka Lösing kundze ir izmantojusi šo iespēju.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Mario Mauro (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man arī gribētos izmantot iespēju, lai saistībā ar A. Danjean un G. Albertini ziņojumiem vēlreiz paustu savu atbalstu Augstā pārstāvja svarīgajai lomai. Visu labā jācer, ka viņa, baronese Ashton, saprot, cik svarīga ir viņas loma, ka viņa to aizstāv un ka viņa ir apņēmusies aizstāvēt šo lomu, īstenojot līguma prasības, piemēram, lai stiprinātu Eiropas Savienības attiecības ar tās stratēģiskajiem partneriem un lai nostiprinātu tās vadību daudzpusējos forumos.

Īsumā, mums steidzami vajadzīga stratēģija, kurā beidzot noteiktas patiesās intereses, ko mēs paredzam ievērot, un ir svarīgi, lai mēs būtisko mērķu īstenošanā iesaistītu dalībvalstis. Svarīgi arī nepieļaut, ka mūs ietekmē jebkādi iestāžu strīdi par atbildības sadalījumu — jo īpaši es to attiecinu uz topošo Ārējās darbības dienestu. Katrā ziņā, baronese Ashton, mēs vēlamies spēlēt galveno lomu. Mēs vēlamies, lai jums būtu galvenā loma, neesot birokrātiskai.

Es vēlētos izteikt vēl šādu piezīmi: man patiesi žēl, ka jūs izlēmāt nepiedalīties šodienas debatēs par Kubu. Es zinu, ka jums tam ir ļoti labs pamatojums un ka jums svarīgāk ir piedalīties diskusijā par Arktiku, kas arī ir ļoti svarīga. Taču Cuba libre nav tikai kokteiļa nosaukums — tas ir demokrātijas lozungs, ko savās sirdīs nes tik daudzi šā Parlamenta deputāti. Tāpēc es ceru, ka jūs atradīsiet laiku, lai piedalītos, dotu savu ieguldījumu un atbalstītu Parlamenta lēmumu ar savu un sava amata ietekmi. Jūs piedalāties debatēs par Arktiku un jūs pārliecināsieties, ka Cuba libre ir gardāka ar gabaliņu ledus.

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin (S&D).(BG) Ārlietu komitejas ziņojums par Padomes gada ziņojumu tika sagatavots, ievērojot sadarbību un dialogu, kas norāda uz mūsu pieeju visos stratēģiskajos jautājumos. Ievērojama ziņojuma daļa ir atvēlēta Lisabonas līguma ietekmei.

Tāpēc es vēlētos koncentrēt uzmanību uz vienu mūsu kopējās sadarbības svarīgu aspektu. Kopējās ārpolitikas panākumi un īstenoto institucionālo reformu faktiskie rezultāti kļūst par galveno faktoru, kas noteiks Eiropas pilsoņu attieksmi pret Eiropas Savienības spēju aizstāvēt savas intereses, mainīties un attīstīties. Pamatoti vai nē, ļoti iespējams, ka būtiski palielināsies Eiropas Savienības loma pasaules arēnā, un mums nav tiesību pievilt Eiropas pilsoņu cerības.

Diemžēl pēdējo nedēļu laikā Eiropas prese — ne bez pamata — ir atspoguļosi ārpolitiku ļoti negatīvā gaismā, attēlojot to kā sacensību starp dalībvalstīm par amatiem jaunajā Ārējās darbības dienestā, kā sāncensību starp institūcijām jautājumā par to, kuras pakalpojumus — Komisijas vai Padomes — baronese Ashton izmantos biežāk, un kā Eiropas Parlamenta negodīgu cīņu, lai iegūtu lielāku ietekmi.

Jūs saprotat, ka tas mums iekšēji kaitē. Turklāt tas ir arī ļoti kaitējošs kā vēstījums mūsu ārējiem partneriem. Dalīšanās mūs viņu acīs pavājina.

Tāpēc es izmantoju iespēju šajās debatēs, lai izteiktu aicinājumu. Visiem mums, kam ir iespējas veidot un izstrādāt kopējo ārējo un drošības politiku, jākoncentrējas uz svarīgajiem stratēģiskajiem jautājumiem un pēc iespējas ātrāk jācenšas parādīt taustāmus rezultātus, īstenojot plašāku dialogu un konstruktīvu pieeju. Mēs to esam parādā Eiropas pilsoņiem, lai viņi sajustos kā daļa no vienotās Eiropas Savienības, kuras nostāja ir sadzirdēta un tiek ievērota globālajā politikā.

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (ALDE). – Priekšsēdētāj, kopīgās rezolūcijas priekšlikums par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu ir ļoti nozīmīgs, un ALDE grupa, kā arī es, esam ļoti lepni, ka devām savu ieguldījumu tā sagatavošanā. Rezolūcija ir visaptveroša, jo tajā iekļauti visi atbruņošanās jautājumi, no KNL pārskatīšanas konferences līdz jautājumam par zonām, kas brīvas no kodolieročiem.

Šī rezolūcija aicina atbrīvot Tuvos Austrumus no kodolieročiem un iznīcināt Eiropā visas taktiskās kaujas galviņas, pamatojoties uz brālīgo dialogu ar Krieviju. Šī rezolūcija arī atkārtoti aicina panākt no kodolieročiem brīvu pasauli, mērķi, kas jāsasniedz, īstenojot īpašu konvenciju „saprātīgā” periodā, — tas nozīmē īsā periodā.

Mūsu rezolūcija ir Eiropas atbilde uz prezidenta Obamas priekšlikumu par kodolieroču likvidēšanu. Tāpēc šis dokuments būtu jāuzskata par soli ceļā uz atomieroču vispārējo aizliegumu. Tas nozīmē tāda paradoksa izbeigšanu, ka dažām valstīm ir kodolieroči, kas ir likumīgi, no vienas puses, un pilnīgs ķīmisko un bioloģisko ieroču arsenāla aizliegums visām valstīm, no otras puses. Atombumbas ir jāpasludina par pretlikumīgām, un to glabāšana reiz būtu jāuzskata par krimināli sodāmu darbību. Esmu pārliecināts, ka šis Parlaments turpinās šajā virzienā pat ar vēl lielāku vērienu un plašāku redzējumu.

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Augstā pārstāve, kā šā Parlamenta referente jautājumā par Kosovu es ļoti priecājos dzirdēt jūs sakām, ka jūs uzskatāt Rietumbalkānus par Eiropas ārpolitikas centrālo jautājumu un ka Eiropas Savienība nevar atļauties ciest neveiksmi.

Tomēr jūs pieminējāt, ka situācija Bosnijā ir stabilizējusies. Baronese Ashton, situācijā, kurā pašlaik atrodas Bosnija, stabilitāte un stabilizācija patiesībā ir apdraudēta. Ne visi var piedalīties demokratizācijas procesā. Konstitūcija, kāda tā ir šobrīd, — Deitonas līgumam atbilstoša konstitūcija — bija stabilitātes pazīme 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, taču ne vairs šodien. Kāda stratēģija ir jums, mums kā ES, lai to mainītu? Jūs minējāt, ka jums ir stratēģija attiecībā uz Bosniju. To ir izstrādājis Augstā pārstāvja birojs, taču kur ir ES stratēģija? Es vēlētos, lai jūs man to paskaidrojat. Es domāju, ka ES vēl aizvien šajā sakarā ir jāizstrādā stratēģija.

Runājot par Kosovu, jūs raksturojāt EULEX kā sekmīgu. Tā tikai daļēji ir patiesība. Tur vēl ir daudz darāmā, piemēram, vīzu režīma liberalizācija pilsoņiem. Baronese Ashton, es aicinu jūs nodrošināt, ka Komisija nekavējoties uzsāk darbu pie plāna izstrādes, lai Kosovas pilsoņi būtu droši, ka viņi nepaliks vieni.

Diemžēl jūs neatbildējāt uz Brantner kundzes uzdoto jautājumu. Īpašam departamentam, īpašam miera veidošanas ģenerāldirektorātam Ārējās darbības dienestā jābūt dienas kārtībā. Jūs piekrītat mums, ka miera veidošana ir svarīga, taču vai jūs to iekļausiet Ārējās darbības dienestā? Vai jūs veidosiet īpašu miera veidošanas ģenerāldirektorātu? Tas būtu nepieciešams, lai būtu skaidrs, kurp dodas Eiropas Savienība.

Runājot par A. Danjean ziņojumu, esmu ļoti iepriecināta, ka komiteja piekrita tam, ka turpmākajā Eiropas drošības un aizsardzības politikas attīstībā pilnībā tiek ievērota dažu dalībvalstu neitralitāte un nepievienošanās statuss. Tas nozīmē, ka tās pašas var izlemt, kad un kā tās piedalās un sniedz palīdzību.

 
  
  

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Geoffrey Van Orden (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ja ES var radīt pievienoto vērtību un ja tā nemazina mūsu suverēnās intereses vai nesacenšas ar tādām organizācijām kā NATO, mēs to varam atbalstīt.

Lielākoties tas nozīmēs kopējas nostājas pieņemšanu par konkrētiem galvenajiem jautājumiem un civilajiem uzdevumiem humānās palīdzības vai pēckonflikta atjaunošanas un attīstības jomā, lai gan man jāatzīst, ka EUPOL darbības rezultāti Afganistānā nerada lielu uzticību.

Vienkāršā patiesība ir tāda, ka jūsu kā ES ārlietu ministres loma ir rīkoties ES politiskās integrācijas interesēs. Ārējās darbības dienesta, ES vēstniecību ķēdes visā pasaulē, nolūks būs mazināt nacionālo pārstāvniecību nozīmi daudzu valstu galvaspilsētās, pretdabiski nodrošinoties ar naudas līdzekļiem, kas nākuši no mūsu valstīm, lai virzītu kāda cita ārpolitiku.

Minētais ziņojums par ES drošības un aizsardzības politiku ir ES militārās integrācijas manifests, kas apzināti rada neskaidrību militārajā un civilajā krīzes pārvarēšanā, lai attaisnotu ES lomu. Tas balstās uz izdomātu stāstu par ES operācijām un pastiprināti mēģina iesaistīt Komisiju jomās, kas patiesībā ir mūsu valstu un Padomes kompetencē.

Patiesībā ikviens šā ziņojuma punkts aizstāv ES militārās integrācijas pastiprināšanu uz NATO un atsevišķo Eiropas valstu suverēnās integritātes rēķina.

Es vēlos atgādināt vienu no galvenajiem Lielbritānijas leiboristu valdības sarunu nostājas nosacījumiem, saskaņā ar kuru tā nepiekristu idejai par atsevišķu un pastāvīgu ES operāciju centru, kas atbild par operatīvo plānošanu un militāro operāciju vadīšanu, jo tas būtu skaidrākais piemērs NATO funkciju dublēšanai, jo tās SHAPE štābs pilda tieši šo pienākumu.

Baronese Ashton, kad es jums to jautāju 11. janvārī, jūs atbildējāt, ka piekrītat manai toreizējai pozīcijai. Tagad šķiet, ka jūs esat mainījusi savu viedokli. Es ļoti vēlētos uzzināt, ko jūs patiesībā tagad domājat.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD).(EL) Priekšsēdētāja kungs, G. Albertini ziņojums ir patiesi lielisks, un es apsveicu viņu ar to. Viņš ir nopietna persona un vienmēr sagatavo nopietnus ziņojumus. Ashton kundzes runa bija tikpat svarīga un lieliska.

Es ticu, ka ir iekļauti daudzi svarīgi ārpolitikas jautājumi, taču es uzskatu, ka viss, kas abos ziņojumos attiecināts uz pareizu ārpolitikas īstenošanu un drošības politikas īstenošanu, ir nesaraujami saistīts ar diviem aspektiem: pirmkārt, ar Eiropas Savienības robežu skaidru definēšanu, lai pret Eiropas Savienību izturētos ar vienādu cieņu, un, otrkārt, ar resursiem, citiem vārdiem sakot, naudu. Nevienā no abiem ziņojumiem es neko neatradu par resursiem, lai gan tā ir galvenā pamatprasība attiecībā uz efektīvu ārpolitiku.

Es uzskatu, ka līdz ar jauno kārtību ir iestājusies globālā ekonomiskā nekārtība. Pie durvīm klauvē sociālā un politiskā nekārtība, kā arī monetārā nekārtība. Tāpēc es vēlos, lai Ashton kundze koordinē Ekonomikas un monetāro komiteju un Ārlietu komiteju, lai mēs, atbalstot pieņemto politiku, varētu apspriest jautājumus par resursiem.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, Augstā pārstāve, man šķiet, ka tas, ko jūs mums šodien pavēstījāt, ir apsveramo jomu saraksts vai banalitāšu saraksts. Diemžēl jūsu runā ir ļoti niecīgs stratēģiskā redzējuma veids.

Piemēram, kādu rīcību jūs ierosināt, lai nodrošinātu, ka mēs panākam straujāku attiecību atjaunošanu ar Krieviju, nevis ļaujam Krievijai virzīties tuvāk sadarbībai ar tādiem noziedzīgiem režīmiem kā Irānas un Ziemeļkorejas režīms? Kādi ir jūsu priekšlikumi attiecībā uz Irānas mēģinājumiem izstrādāt kodolieročus? Kādu nostāju jūs pieņemsiet attiecībā uz pieaugošajām pret Rietumiem un Eiropu vērstajām tendencēm islāma pasaulē? Šāda tendence ir novērojama arī tādās kandidātvalstīs kā Turcija.

Ashton kundze, vai jūs esat gatava aizstāvēt Eiropas sasniegumus, piemēram, vārda brīvību un baznīcas nodalīšanu no valsts, skaidrā un bezkompromisa veidā, saskaroties ar pieaugošo politisko islāmu? Manuprāt, nedrīkst atkārtoties vājā nostāja, kuru ES pieņēma pirms dažiem gadiem attiecībā uz karikatūru krīzi Dānijā.

Līdzīgi kā Provera kungs, arī es vēlētos pajautāt, vai jūs esat gatava uzsākt mūsu kopējo ārpolitiku un drošības politiku, lai pakļautu kontrolei masveida imigrācijas pieplūdumu Eiropā? Ar to es domāju gan nelegālo, gan legālo imigrāciju. Uz šo jautājumu jūs neatbildējāt.

 
  
MPphoto
 

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es sirsnīgi sveicu Augsto pārstāvi, priekšsēdētāja vietnieci un Ārlietu padomes priekšsēdētāju ar šiem trim amatiem. Viņai ir trīs amati. Mūsu ziņojumi attiecas uz vecajiem laikiem. Bija domāts, ka jūsu dienests, baronese Ashton, aizsāks jaunu laikmetu, tāpēc es runāšu par jauno laikmetu. Jūs pārstāvat jaunizveidotu dienestu, tikko dzimušu institūciju, kurai ir sarežģīta bērnība.

Tā ir hibrīda, jo tai ir Kopienas metodes elektriskais dzinējs un starpvaldību metodes dīzeļdzinējs. Tā ir bārenis, kura šķietamie vecāki — dalībvalstis, Padome, Komisija — skatās uz to ar zināmām aizdomām un no attāluma. Parlaments ir gatavs uzņemties vecāku lomu.

Šajā sākotnējā posmā pastāv risks, kas šis dienests tiks saplosīts institūciju sāncensības un interešu dēļ. Mūsu Parlaments bija un ir spēcīgas ES ārpolitikas propagandists. Jūs varat rēķināties ar mums.

Lūdzu, raugieties uz Parlamentu kā uz savu sabiedroto, varbūt arī kā uz godīgu starpnieku attiecībā uz tiem, kam būtu vilinājums redzēt jūs tikai vienā amatā un nevis visos trijos.

Parlaments cer, ka jaunā institūcija, līdzīgi kā citas, būs saistīta ar mums ar iestāžu nolīgumu, kurā skaidri noteikti sadarbības noteikumi. Mēs uzstājam uz koplēmuma tiesībām, kā tas paredzēts līgumā, attiecībā uz finanšu un civildienesta noteikumiem būtiskā Eiropas Ārējās darbības dienestā, nevis atdalītā Ārējās darbības dienestā. Lūdzu, apsveriet sava amata stiprināšanu attiecībā uz kompetenci un politisko nozīmi, ieceļot sev vietniekus — sava veida „ministra vietniekus”, tostarp darbam ar Parlamentu. Tas atrisinātu problēmu, ka diennaktī ir tikai 24 stundas, problēmu, kuru citādi nevar atrisināt. Jūs esat vajadzīga visur, un mēs vēlētos, lai jūs palielinātu savas iespējas rīkoties mūsu vārdā un Eiropas Savienības vārdā.

 
  
MPphoto
 

  Maria Eleni Koppa (S&D).(EL) Priekšsēdētāj, Ashton kundze, mēs, sociālisti un demokrāti, ticam Eiropas Savienības spēcīgai klātbūtnei starptautiskajā arēnā, Eiropas Savienībai ar kopēju ārpolitiku, kas var izteikt vienotu nostāju šajā aizvien sarežģītākajā pasaulē, Savienībai ar nodalītu aizsardzības identitāti, kas sniedz tai izvēles un rīcības neatkarību un īpašu lomu starptautiskajā jomā. Jo īpaši es atsaukšos uz lielisko A. Danjean ziņojumu, un viņam es arī vēlētos pateikties par viņa auglīgo sadarbību.

Es vēlos ierosināt četrus jautājumus.

Pirmkārt, jo īpaši pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, svarīga ir atsauce uz ANO sistēmas centrālo lomu un saistībā ar to aicinājums stiprināt daudzpusējo sadarbību.

Otrkārt, mēs atbalstām ciešo sadarbību ar NATO. Tomēr mums būtu jāuzsver, ka šai sadarbībai nebūtu jāaizkavē Eiropas Savienības aizsardzības spēju neatkarīgā attīstība. Gluži pretēji, pilnā apjomā vērā jāņem atšķirības starp abām organizācijām un nedrīkst skart to neatkarību, jo īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

Treškārt, es domāju, ka mums vajadzīgs punkts par vajadzību uzlabot sadarbību ar Krieviju, kas ir Eiropas Savienības stratēģiskais partneris tādās nozarēs kā enerģijas piegādes drošība, krīzes pārvarēšana un citās.

Nobeigumā es vēlētos izteikt savu gandarījumu par faktu, ka ziņojumā tagad iekļautas atsauces uz vajadzību īstenot vispārēju atbruņošanos, uzsvaru liekot uz vieglajiem ieročiem, kājnieku mīnām un šķembu munīciju. Tomēr vienlaikus es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāieņem skaidrāka nostāja un jālūdz dalībvalstis sniegt reālu atbalstu Obamas iniciatīvai panākt pasauli bez kodolieročiem. Atbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu var panākt, ja katrs un ikviens no mums rīkosies, lai sasniegtu šo svarīgo mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Norica Nicolai (ALDE).(RO) Es vēlētos uzslavēt G. Albertini un A. Danjean abu ziņojumu kvalitāti. Tas apliecina, ka šajā Parlamentā ir pieredzējuši cilvēki. Es ceru, Ashton kundze, ka jūs izmantosiet šo pieredzi, kas ir visu mūsu interesēs.

Jo īpaši es vēlētos uzsvērt ziņojumā pausto ieteikumu par šīs asamblejas sadarbību ES politikas novērošanā. Ņemot vērā Lisabonas līguma 1. pantu, es domāju, ka mēs varam sadalīt šā Parlamenta un valstu parlamentu atbildību, lai nodrošinātu saskaņotāku pieeju attiecībā uz šo politisko pasākumu.

Tomēr es vēlos vēlreiz atgādināt, Ashton kundze, vajadzību sagaidīt daudz saskaņotāku stratēģiju no jums drošības politikas jomā. Attiecībā uz Ārējās darbības dienestu es domāju, ka šā dienesta personālsastāvam, kas strādās Eiropas pilsoņu interesēs, proporcionāli jāpārstāv dalībvalstu zināšanas, jo diemžēl ļoti daudzas iestādes ir panākušas slēptu nekompetences un birokrātijas līmeni, kas varētu kaitēt Eiropas Savienības globālajam, saskaņotajam redzējumam.

Visbeidzot, es vēlētos uzdot jums jautājumu par kaujas vienībām, struktūrām, ko mēs esam izveidojuši, bet diemžēl neesam izmantojuši. Tās varētu kaitēt drošības politikas tēlam, un es vēlētos uzzināt jūsu redzējumu par to. Runājot par operāciju „Atalanta”, es uzskatu, ka vajadzīga daudz reālistiskāka pieeja, jo diemžēl mūsu spēku gūtie panākumi neatbilst pirātu darbības intensitātes līmenim.

Paldies.

 
  
MPphoto
 

  Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos runāt atklāti kā Lenkasteras pārstāvji savā starpā, jo situācija nav pārāk laba, vai ne? Tā patiešām nav laba. Agrāk, baronese Ashton, jūs teicāt, ka Eiropai vajadzīga uzticama ārpolitika. Kā mums var būt uzticama ārpolitika, ja tai ir neuzticama Augstā pārstāve?

Izskatās, ka jūs maldāties no vienas krīzes otrā, tik ļoti, ka Lielbritānijas ārlietu sekretāram šonedēļ bija jāraksta jums vēstule, aicinot jūs sasparoties, ķerties pie saviem pienākumiem. Taču mēs AK Neatkarības partijā to apzinājāmies jau sākumā. Mēs pretojāmies jūsu iecelšanai amatā, jo mēs teicām, ka jums pavisam noteikti pietrūks pieredzes, — un mums izrādījās taisnība.

Tika minēts, ka jūsu iecelšana amatā, ko veica Komisija, apturētu satiksmi Tokijā un Vašingtonā. Taču jūs pat nespējāt iecelt vēstnieku Vašingtonā, jo slīpētais J. M. Barroso nostāda jūs bezcerīgā situācijā.

Lielbritānijas presē bija arī prasīts, lai jūs pēc plkst. 20.00 neizslēdzat savu telefonu. Taču, baronese Ashton, jūs esat vislabāk apmaksātā sieviete politiķe pasaulē. Jums maksā vairāk nekā Merkel kundzei, jums maksā vairāk nekā Hilarijai Klintonei — tas ir 24 stundu darbs. Un, kas ir visļaunākais, vakar tika ziņots, ka jums piešķirts Learjet. Paredzams, ka jūs gadā nolidosiet apmēram 480 000 km. Nolidojot šādu attālumu, jūs nokļūtu līdz Mēnesim, un lielākā daļa cilvēku tagad vēlētos, lai jūs tur arī paliktu.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) (Nebija mana kārta runāt, taču es vienalga turpināšu.) Sākumā es vēlētos apsveikt G. Albertini kungu ar viņa sagatavoto lielisko ziņojumu, kurā uzsvērta loma, kas Eiropas Savienībai jāieņem starptautiskajā arēnā kā globālai dalībniecei un galvenās lomas atveidotājai.

Īpaši atzinīgi es vērtēju 47. punkta iekļaušanu tekstā, kurā uzsvērta reģionālās sadarbības nozīme atbilstoši Austrumu partnerībai un Melnās jūras reģiona sinerģijai, jo es uzskatu, ka šajā jomā Eiropas Savienības iesaistīšanās varētu izraisīt reālās pārmaiņas gan no ekonomiskā, gan no politiskā viedokļa.

Taču es vēlētos izteikt savus apsveikumus arī Arnaud Danjean par ziņojuma sagatavošanu, kurā veiksmīgi uzskaitītas ne tikai visas problēmas, bet arī Eiropas Savienības sasniegumi drošības un aizsardzības politikas jomā. Es uzskatu, ka desmit gadus pēc šīs politikas uzsākšanas A. Danjean ziņojumā paustie priekšlikumi ir ļoti svarīgi, lai uzlabotu ES darbības, kas noteikti veicinās Eiropas pilsoņu drošību un, visbeidzot, arī mieru un starptautisko drošību.

Šādos apstākļos es vēlētos uzsvērt vienu šā lieliskā ziņojuma konkrētu punktu par partnerības ar Amerikas Savienotajām Valstīm nozīmi tādās jomās kā krīzes pārvarēšana, miera uzturēšana un militārie jautājumi vispār. Šajā saistībā mūsu ASV partneru uzsāktais pretraķešu aizsardzības sistēmas projekts ir svarīgs ne tikai manai valstij, Rumānijai, kas nolēmusi tajā iesaistīties, bet arī plašākā nozīmē, jo ballistisko raķešu izplatīšana rada nopietnu apdraudējumu Eiropas iedzīvotājiem.

Vēlos atzīmēt, ka es atbalstīju 34. grozījumu, kas tika iesniegts attiecībā uz ziņojuma 87. punktu, jo es uzskatu — ja pretraķešu vairoga projekts palīdzētu izveidot dialogu Eiropas līmenī, šajā kontekstā vairs nebūtu nozīmes atsaucei uz dialogu ar Krieviju.

Paldies.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, G. Albertini un A. Danjean sagatavotie ziņojumi ir ļoti svarīgi dokumenti, kas sagatavoti stratēģiski svarīgā mirklī: tikko spēkā stājies Lisabonas līgums, ES ir jauns Parlaments un transatlantiskā sadarbība izskatās daudzsološāka.

A. Danjean ziņojumā risinātas jaunās drošības problēmas, ar ko saskaras ES dalībvalstis. Šai nolūkā tajā aicināts sagatavot balto grāmatu, kas izraisītu publiskās debates un uzlabotu KDAP raksturojumu, izveidojot skaidrāku attiecību starp mērķiem un interesēm, no vienas puses, un līdzekļiem un resursiem to sasniegšanā, no otras puses.

Ziņojumā ierosināti arī — un tas ir ļoti pozitīvi — konkrēti priekšlikumi un punkti attiecībā uz nozarēm, kam vajadzīgi turpmāki centieni militārajā jomā. Vienlaikus dažus no priekšlikumiem, piemēram, Eiropas preferenču principa ieviešanu aizsardzības vajadzībām un aicinājumu Eiropas aizsardzības rūpniecības nozarei obligāti piedalīties gaidāmajā ASV raķešu aizsardzības sistēmā, šķiet diezgan neiespējami saskaņot, lai gan ne vienmēr ir praktiski apmierināt visas jaunas institūcijas vajadzības.

Visumā, tā kā Eiropa kopš aukstā kara beigām pastāvīgi samazina savus militārajiem mērķiem paredzētos izdevumus un sabiedrība nelabprāt atbalsta militāro darbību kopumā, KDAP pieejai jābūt ne tikai mehāniskai, bet arī līdzvērtīgi politiskai. Šajā saistībā veiksmīgai KDAP obligāti vajadzīga politiskās gribas atjaunošana.

Visbeidzot, ziņojums ir svarīgs tāpēc, ka tajā risināts ļoti aktuālais jautājums par Eiropas Parlamenta lomu attiecībā uz KDAP. Es vēlos pateikties A. Danjean kungam un saviem kolēģiem par viņu devumu.

 
  
MPphoto
 

  Mirosław Piotrowski (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien iesniegtais Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, citu starpā, ir paredzēts, lai izveidotu militārās struktūras kā daļu no Eiropas Savienības. Es aicinu izveidot īpašu Eiropas Savienības aizsardzības padomi un militāro operāciju centru. Šie instrumenti kalpos tam, lai sniegtu Eiropas Savienībai pasaules līmeņa dalībnieka lomu militārajos jautājumos.

Jāatgādina, ka no 27 ES dalībvalstīm 21 valsts ir NATO dalībniece. Tikai sešas ES dalībvalstis nav iestājušās NATO, un lielākā daļa no tām ir deklarējušas neitralitāti. Tāpēc tas rada vajadzību uzdot svarīgu jautājumu — vai iesniegtajam priekšlikumam ir mērķis attīstīt vairākas ES valstis, vai arī tas ir nopietns solis virzībā uz atsevišķa militārā bloka izveidi, lai konkurētu ar NATO? Pat starpposma perspektīvā nebūs iespējams saglabāt dalību abās organizācijās vienlaikus. Tāpēc šodien, balsojot par šo ziņojumu, patiesībā tiks sagrauts Eiropas Savienības civilais raksturs, NATO tiks parādīta sarkanā kartīte un mēs sāksim veidot alternatīvu militāro bloku.

 
  
MPphoto
 

  Ernst Strasser (PPE).(DE) Priekšsēdētāj, baronese Ashton, dāmas un kungi, iesākumā es vēlētos sirsnīgi sveikt abus savus kolēģus ar viņu ziņojumiem, kas veidojuši pamatu ļoti labām debatēm ar lieliskiem rezultātiem. Ir daži vadošie principi, ko es vēlētos pieminēt. Pirmkārt, par kopējo ārpolitiku — diemžēl atbilstoši pašreizējam iespaidam Eiropas Savienībai nav vienotas nostājas. Augstā pārstāve, es vēlētos lūgt un aicināt jūs pārliecināties, ka mēs palīdzam sasniegt un, patiesi, nodrošināt, ka Eiropa pauž vienotu nostāju. Tas ir ļoti svarīgi, ja mums jāpanāk orientēšanās uz visu Eiropu.

Otrkārt, atbalstu, ka ir pieminētas transatlantiskās attiecības. Diplomātiskajā jomā, ekonomikas jomā, drošības politikā un aizsardzības politikā mums vajadzīga cieša partnerība ar mūsu kolēģiem Amerikas Savienotajās Valstīs, taču kā līdzvērtīgiem partneriem ar vienādiem nosacījumiem. Tas jāattiecina arī uz pilsoņu tiesību un drošības jautājumu risināšanu pēc līdzvērtīgiem nosacījumiem, kā Parlaments to beigās stingri pieprasīja attiecībā uz SWIFT nolīgumu.

Treškārt, piekrītu, ka Rietumbalkāni ir ļoti svarīgs faktors attiecībā uz Eiropas turpmāko drošības politiku un ārpolitiku. Mums jāsniedz šīm valstīm eiropeiskas perspektīvas. Tas nozīmē politiski stabilas attiecības, personīgo drošību un ekonomikas attīstību. Eiropas Ārējās darbības dienestam — šajā jautājumā Parlaments jūs atbalsta — jāpalīdz to visu sasniegt. Šo Eiropas ārējās darbības dienestu mēs uztveram kā Eiropas, nevis dalībvalstu dienestu, kā eiropeiski domājošu un strādājošu institūciju, nevis citas intereses pārstāvošu dienestu. Šajā jautājumā Parlaments jūs atbalstīs.

Protams, es atbalstu arī Vācijas ārlietu ministru, kurš pieprasa, lai vācu valoda būtu viena no Eiropas Ārējās darbības dienesta darba valodām.

 
  
MPphoto
 

  Wolfgang Kreissl-Dörfler (S&D).(DE) Priekšsēdētāj, baronese Ashton, dāmas un kungi, mums vajadzīga kopēja ārpolitika, drošības un aizsardzības politika, taču izmantosim to, lai sasniegtu pasauli bez kodolieročiem. Mēs zinām, ka tas nenotiks pēkšņi; mēs esam pārāk ilgi cīnījušies par to, lai domātu šādi. Tomēr varbūt mums paveiksies kopā ar prezidentu Obamu un prezidentu Medvedevu izšķiroši pietuvināties šim mērķim.

Es arī atzinīgi vērtēju faktu, ka saskaņā ar koalīcijas līgumu Vācijas federālā valdība paredz pieprasīt ASV kodolieroču izvešanu no Vācijas. Tas būtu arī skaidrs un viennozīmīgs signāls. Mēs arī atzinīgi vērtējam faktu, ka NATO ģenerālsekretārs veiks visaptverošas debates par to, kā tuvināties vispārējam mērķim sasniegt no kodolieročiem brīvu pasauli, nemazinot drošības intereses. Arī tas būs svarīgs progress.

Baronese Ashton, es ticu, ka kopā ar labi strukturētu Ārējās darbības dienestu jūs varēsiet sasniegt daudz. Tāpēc man šajā ziņā ir lielas cerības, un attiecībā uz dažiem komentāriem, kas jāuzklausa šajā plenārsēžu zālē, — jo īpaši no tā sauktās Apvienotās Karalistes parlamentārās grupas — man jāatzīst, ka šā Parlamenta kvalitāte tiešām ir daudz cietusi.

 
  
MPphoto
 

  Eduard Kukan (PPE). (SK) Manu kolēģu G. Albertini un A. Danjean lieliskie ziņojumi ietver daudzas rosinošas idejas par to, kā pilnveidot galvenos aspektus un galvenās iespējas, īstenojot kopējo ārējo un drošības politiku.

Es vēlētos uzsvērt tieši tagad, kad tiek sagatavota koncepcija par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi un darbību nākotnē, ka ir ļoti svarīgi, lai šis dienests jau no paša sākuma tiktu izveidots uz maksimāli racionāla pamata. Tas nozīmē — kalpot Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem un centieniem stiprināt tās pozīciju pasaulē.

Kā mēs redzam šodien, tas nav vienkāršs vai viegls uzdevums. Izstrādājot dienesta koncepciju, mēs jau redzam, ka bieži vien nesakrīt dažādu Eiropas institūciju un to atsevišķo sastāvdaļu — un dažkārt pat to grupu un atsevišķo personu — pretrunīgās intereses. Tam mēs varam pieskaitīt arī atsevišķu dalībvalstu nacionālās intereses. Šajā situācijā visām šajā procesā iesaistītajām pusēm un dalībniekiem jābūt atbildīgiem, plaši domājošiem un objektīviem, lai spētu pacelties virs savas patmīlības un paturēt prātā galvenokārt kopējo mērķi — diplomātiskā dienesta izveidi, kas darbosies kā viendabīgs elements, kalpojot tikai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vajadzībām. Šeit ļoti svarīga ir vadības loma — jūsu, baronese Ashton. Būtu kļūda, ja īpašās intereses un vēlme uzspiest savu viedokli uz citu rēķina par katru cenu ar mērķi uzskatāmi parādīt savu svarīgumu un statusu pārspētu vajadzību pēc plašākas perspektīvas. Šādu centienu rezultāts liecinās par to, vai mums tiešām ir svarīga spēcīgāka Eiropas Savienība, vai arī tā ir tikai cita veida izrādīšanās un sacensība par to, kā pozīcija Eiropas Savienības struktūrā ir visspēcīgākā.

 
  
MPphoto
 

  Roberto Gualtieri (S&D). - (IT) Priekšsēdētāj, dāmas un kungi, Augstā pārstāve/ priekšsēdētāja vietniece, es vēlētos uzsvērt faktu, ka mēs apspriežam trīs lieliskus Parlamenta sagatavotos dokumentus. Mērķtiecīgus dokumentus, kuros izteikta skaidra nostāja, skaidri pausta izvēle un uz kuriem attiecas to Parlamenta grupu plašā vienprātība, kam rūp Eiropa un tās nākotne. Tas ir svarīgs fakts, kas uzskatāmi parāda Parlamenta gribu un spēju piedāvāt sevi kā kandidātu galvenajai lomai KĀDP/KDAP jomā, pamatojoties uz to, ko es sauktu par Lisabonas līguma dinamisku interpretāciju.

Mēs grasāmies pildīt šo lomu Ārējās darbības dienesta izveides procesā, ne tikai lai nodrošinātu Parlamenta prerogatīvas, bet arī lai dotu ieguldījumu, padarot dienestu par organizāciju, kas spēj nodrošināt to, ka ES ārējā darbība ir atbilstoša un efektīva, vienlaikus stiprinot un pakāpeniski paplašinot Kopienas metodi.

Attiecībā uz A. Danjean ziņojumu es vēlētos uzsvērt, ka stratēģiskās autonomijas koncepcija ir parādīta saistībā ar daudzpusēju pieeju un ka tā ir nosacījums stratēģiskās partnerības stiprināšanai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Es vēlētos arī uzsvērt faktu, ka Parlaments pauž vienotu nostāju, pieprasot izveidot operāciju centru, un es priecājos, ka jūs, Augstā pārstāve, esat paudusi savu gatavību padziļinātai diskusijai par šo ideju.

Kas attiecas uz rezolūciju par kodolieroču neizplatīšanu, es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir panākt no kodolieročiem brīvu pasauli, skaidro spriedumu par norobežošanos no taktiskajiem kodolieročiem un dažu Eiropas valstu valdību nesen pieņemtās nostājas vērtību šajā jautājumā. Tādējādi Parlamenta vēstījums ir skaidrs, reālistisks un vērienīgs, un mēs ceram, ka Augstā pārstāve to spēs saprast un atbalstīt.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt kolēģus G. Albertini un A. Danjean ar viņu visaptverošajiem un radošajiem ziņojumiem par ārpolitiku un drošības politiku.

Kā jūs, Augstā pārstāve, jau teicāt, ES ir jābūt globālajam dalībniekam, taču ar 7 % no pasaules iedzīvotāju skaita un vienu piekto daļu no IKP tas būs iespējams tikai, pamatojoties uz pastiprinātu transatlantisko sadarbību, kas balstās uz kopējām vērtībām.

Vispirms ES jāparāda cieša apņēmība izstrādāt saskaņotas stratēģijas piecās galvenajās jomās: kopēju stratēģiju attiecībā uz Ķīnu, Krieviju, mieru Tuvajos Austrumos, Afganistānā un enerģijas piegādes drošību.

Vēl aizvien galvenais traucēklis mūsu ticamībai un efektivitātei pasaulē ir mūsu biežā nespēja šajās jomās paust vienotu nostāju. Galvenā problēma jums visiem būs īstenot praksē jūsu lielisko paziņojumu par vienotas politiskās stratēģijas izveidi un kolektīvas atbildības uzņemšanos.

Es atzinīgi vērtēju 10. punktu kolēģa A. Danjean ziņojumā, kurā Padome un Komisija aicināta analizēt kiberdraudus un saskaņot efektīvu reakciju uz šādām problēmām, pamatojoties uz labāko praksi. Kiberkarš nav nākotnes problēma — tas ir kļuvis par ikdienišķu praksi. Tāpēc neatliekams ES uzdevums ir izstrādāt Eiropas kiberdrošības stratēģiju.

Visbeidzot, par Eiropas Ārējas darbības dienestu — es domāju, ka EĀDD jāveido uz godīga ģeogrāfiskā līdzsvara principa un ar vienlīdzīgām iespējām visu dalībvalstu, gan jauno, gan veco, pārstāvjiem, piemērojot kvotu sistēmu. Tikai tas nodrošinās efektivitāti un pārredzamību, kā arī, visbeidzot, jaunā diplomātiskā dienesta ticamību.

Veiksmi jums, Augstā pārstāve, un paldies.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, Augstā pārstāve C. Ashton šorīt lūdza mums mainīt pasaules uztveri, apstrīdēt pretošanos institucionālajām pārmaiņām un izvairīties no šauru nacionālo interešu aizstāvības. Ja Parlaments par KĀDP domā to, ko saka, mums jāsniedz skaidrs vēstījums, ka mēs atbalstīsim spēcīgu, visaptverošu un iesaistītu Ārējās darbības dienestu, un, ievērojot savas prerogatīvas, mēs nebūsim nekādu personisko interešu daļa, kas mēģina ierobežot šā dienesta spējas un līdz ar to efektivitāti.

Tas nozīmē, ka amatos jāieceļ tikai un vienīgi pēc nopelniem, kandidāti jāizvirza dalībvalstu ārlietu ministrijām jau no paša sākuma un no visas Eiropas Savienības. Tas nozīmē, ka jāiekļauj stratēģiskās konsultācijas tādos jautājumos kā energoapgāde un vides politika. Tas nozīmē tādas organizatoriskās struktūras, kas atspoguļo globālo redzesloku un pienācīgi ņem vērā Āfriku un transatlantiskās attiecības, kā arī attiecības ar Āziju, Latīņameriku un mūsu kaimiņvalstīm. Tas nozīmē pietiekamas finansiālās rezerves ne tikai ātrās reaģēšanas vai humānās palīdzības jomā, bet arī naudas virzīšanu, atspoguļojot jaunās politiskās prioritātes. Tas nozīmē atbalstīt Catherine Ashton lēmumu nostādīt reaģēšanu katastrofu gadījumā virs katastrofu tūrisma, un viņai tas nozīmē galveno virzienu norādīšanu attiecībā uz finanšu plānošanu, un tas nozīmē, ka šis Parlaments atbalsta jaunus pasākumus, kas atspoguļo starptautisko praksi, nevis neizbēgami turas pie mūsu iepriekšējiem noteikumiem.

Visbeidzot, mani iepriecina, ka vieta Komisijas rindā šorīt ir brīva, un visiem tiem, kas atbalstīja Lisabonas līgumu, saku, ka mums nevajadzētu ierobežot viņu vai savu atbalstu, lai to pilnībā īstenotu.

 
  
MPphoto
 

  Francisco José Millán Mon (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības ārpolitika ieiet jaunā posmā, kā to šorīt teica baronese C. Ashton un G. Albertini kungs.

Līguma 21. pantā noteikti objektīvi principi. Ar līgumu izveidoti arī jauni posteņi — Augstais pārstāvis, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Eiropadomes pastāvīgais priekšsēdētājs, Eiropas Ārējās darbības dienests, jauna drošības un aizsardzības politika, kas ir mana kolēģa A. Danjean ziņojuma temats, utt.

Šo jauninājumu mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienībai ir daudz efektīvāka ietekme pasaulē, un es domāju, ka augstākā līmeņa sanāksmes ar trešām valstīm joprojām ir ideāls instruments šā mērķa sasniegšanai. Eiropas Savienība neorganizē daudzas augstākā līmeņa sanāksmes ar atsevišķām valstīm, tāpēc mums par tām jāparūpējas.

Augstākā līmeņa sanāksme, kas pagājušajā nedēļā norisinājās Marokā, bija pirmā augstākā līmeņa sanāksme ar arābu valsti un arī simbolizēja Marokai piešķirto īpašo statusu. Man būtu paticis, ja jūs tajā būtu piedalījusies, baronese C. Ashton. Es arī paužu nožēlu, ka sanāksmē nepiedalījās Marokas karalis. Viņa neierašanās nozīmēja, ka augstākā līmeņa sanāksme, kurai bija jākļūst vēsturiskai, zaudēja politisko ietekmi, nozīmīgumu un efektivitāti.

Es ceru, ka Vidusjūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmē Barselonā Eiropas Savienībai veiksies attiecībā uz delegāciju līmeni.

Es arī paužu nožēlu par faktu, ka nenotiks augstākā līmeņa sanāksme ar prezidentu B. Obamu, kas bija plānota pavasarī. Kā norādīts G. Albertini ziņojumā, Lisabonas līgums izveido pamatu mūsu mehānismu stiprināšanai dialogā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Augstākā līmeņa sanāksmē varēja risināt šo un citus jautājumus.

Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm vajadzētu izmantot iespēju augstā līmenī atrisināt divpusējos jautājumus, pretrunas un globālās problēmas, kas pašlaik sakrājušās pasaules dienas kārtībā. Būtu paradoksāli — es tūlīt beigšu runu —, ja tagad, kad mums ir Lisabonas līgums, mēs riskētu kļūt nesvarīgi šajā pasaulē, ko daži pašlaik sauc par „bijušo Rietumu” vai „bijušo Amerikas” pasauli.

 
  
MPphoto
 

  Libor Rouček (S&D). (CS) Augstā pārstāve, dāmas un kungi, savā runā es vēlētos uzsvērt vajadzību izveidot partnerību ar Krieviju. ES dalībvalstis un Krievija saskaras ar daudzām kopējām problēmām un apdraudējumiem. Es varētu minēt cīņu pret terorismu, masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšanu, reģionālos konfliktus Tuvajos Austrumos un Afganistānā, klimata pārmaiņas, enerģijas piegādes drošību, tostarp kodoldrošību, utt. Ne Eiropas Savienība, ne Krievija šīs problēmas nevar atrisināt vienatnē. Ir vajadzīga sadarbība, un sadarbībai jābūt par jauna, visaptveroša ES un Krievijas nolīguma pamatu.

Tāpēc es vēlētos aicināt Augsto pārstāvi izmantot viņai piešķirtās jaunās pilnvaras un paātrināt sarunas ar Krieviju. Es arī gribētu lūgt jūs, baronese Ashton, izmantot jums piešķirtās jaunās pilnvaras, lai efektīvāk koordinētu atsevišķo dalībvalstu nostāju, kā arī mūsu kopējā ārpolitikā un drošības politikā iesaistīto atsevišķo pušu nostāju, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs spēsim nodrošināt vienotu pieeju un veicināt tādas vērtības kā cilvēktiesības, demokrātiju, tiesiskumu, vienlīdzību un objektivitāti savstarpējās attiecībās.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju un atbalstu abus ziņojumus, un es apsveicu abus referentus ar šiem dokumentiem.

Tagad par diviem jautājumiem. Pirmkārt, saistībā ar A. Danjean ziņojumu es vēlētos uzdot jautājumu, kas vairākās ES dalībvalstīs izraisījis lielu izbrīnu. Konkrēti es domāju Parīzes un Maskavas ekskluzīvās sarunas par četru Mistral klases karakuģu iespējamo pārdošanu Krievijai.

Mistral klases karakuģi neapšaubāmi ir saistīti ar ofensīvām, un tiešām ir ļoti satraucoši, ka dažas ES dalībvalstis iesaistās ieroču tirdzniecībā ar trešām valstīm, kam varētu būt ļoti negatīvas sekas attiecībā uz citu ES dalībvalstu vai ES kaimiņvalstu drošību.

Lisabonas līgumā uzsvērti centieni panākt kopēju aizsardzību un ietverta klauzula par solidaritāti drošības un aizsardzības jomā. Tāpēc, uz ko, jūsuprāt, Parlamentam un citām ES institūcijām būtu jāuzstāj? Uz kopēju noteikumu kopumu Eiropas Savienībā, kas regulē ES dalībvalstu ieroču tirdzniecību trešām valstīm.

Attiecībā uz G. Albertini ziņojumu es vēlētos uzsvērt stabilitātes un drošības nozīmi Austrumāzijā. Mēs atzinīgi vērtējam gan Taipejas, gan Pekinas centienus uzlabot starpvalstu attiecības un uzlabot dialogu un praktisko sadarbību. Šajā saistībā ES būtu stingri jāatbalsta Taivānas dalība Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām, jo Taivānas dalība šajās organizācijās ir svarīga ES un globālajās interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Zoran Thaler (S&D).(SL) Augstā pārstāve, es lielā mērā piekrītu jūsu teiktajam, ka mūsu galvenais mērķis ir labāka un uzticamāka Eiropas ārpolitika. Ka lielāka stabilitāte un drošība Balkānos, mūsu pasaules daļā, ir jūsu galvenais mērķis.

Šajā sakarā mēs tiešām nevaram pieļaut neizdošanos. Tāpēc es jums iesaku pievērsties diviem jautājumiem: pirmkārt, steidzami atrisināt attiecības starp Grieķiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, lai mūsu dalībvalsts, Grieķija, beidzot varētu atslābināties attiecībā uz savām ziemeļu robežām; un, otrkārt, censties nodrošināt, lai Serbija mākslīgajā dilemmā par izvēli starp Eiropas Savienību un Kosovu izvēlas Eiropas Savienību, t.i., lai tā neizolējas. Varbūt laba doma būtu atgādināt mūsu Serbijas draugiem kādu svarīgu faktu — Serbija un Kosova atkal būs kopā, tiklīdz tās abas kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietniece, šodien jūs sēžat otrā pusē. Ja jūs tā pārsēstos katru mēnesi, es būtu ļoti apmierināts.

Tā kā šīs debates tuvojas noslēgumam, ir noskaidrojušies vairāki sākotnējie novērtējumi. Mēs vēlamies, lai jūs būtu Ārējās darbības dienesta vadītāja, kurā jūs — kā jau iepriekš teica mans kolēģis — vienlaikus pildītu abas funkcijas. Šīm abām funkcijām jābūt vienīgajam dubultojumam, lai gan struktūru dubultojums nav nekas tāds, kas mums būtu vajadzīgs. Jānodrošina Kopienas metodes saglabāšana, ne tikai attiecībā uz budžetu un EP uzraudzību. Lai būtu lielāka skaidrība, jaunais dienests nedrīkst kļūt par ekskluzīvu rotaļlietu ārlietu ministriem, kas tagad ir aizvainoti, ka palikuši ārpus Eiropadomes. Tas pats attiecas uz personālsastāva iecelšanu un svarīgu amatu ieņemšanu dienestā.

Runājot par A. Danjean ziņojumu, es vēlētos izteikt pilnīgu atbalstu ziņojumā paustajam virzienam. Attiecībā uz pastāvīgo operāciju centru es, tāpat kā kolēģis Van Orden, pamanīju, ka baronese Ashton šajā jautājumā kopš viņas uzklausīšanas ir mainījusi domas, un, manuprāt, katrā ziņā pareizajā virzienā. Jūs no nolieguma fāzes esat nonākusi pārbaudes fāzē. Es vēl aizvien uzskatu, ja mēs Ārējās darbības dienestā īstenosim pilnībā integrētu civilo un militāro misiju plānošanu, tad ir jēga to pēc tam īstenot arī savā operāciju centrā.

Attiecībā uz Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas priekšlikumu izveidot miera veidošanas ģenerāldirektorātu, es teiktu, ka, pretēji saviem kolēģiem, kas šajā plenārsēžu zālē sēž vistālākajā kreisajā malā, es uzskatu, ka viss ES projekts un jo īpaši arī mūsu ārpolitika ir unikāls miera veidošanas projekts. Pamatojoties uz to, es neesmu pārliecināts, vai mums vajadzētu to ierobežot līdz vienam departamentam.

 
  
MPphoto
 

  María Muñiz De Urquiza (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, mēs uzskatām, ka jauno institūciju izveidei vajadzīgs zināms laiks, taču mēs arī uzskatām, ka mums nevajadzētu novērst savu uzmanību. Nav svarīgi, kā daži uzstāj, lai Augstā pārstāve būtu klāt visos pasākumos, kas saistīti ar Eiropas ārpolitiku. Svarīgi ir, lai Eiropas Savienība būtu starptautiskajā arēnā, spējot aizstāvēt savu nostāju. Tas ir pateikts ziņojumos, ko mēs šodien apspriežam.

Tāpēc mēs aizstāvam plašu Eiropas Savienības politiku, kam ir sadarbības attiecības ar visām valstīm, ar kurām mums ir kopējas intereses, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, no Baltkrievijas līdz Kubai. Mums šī politika jāattiecina uz visām valstīm, kurās mums ir intereses tādās jomās kā cilvēktiesības, drošība un globālās problēmas, jo Eiropas Savienība var būt ietekmīga, kā to pierādīja lielākās daļas dalībvalstu kopējā nostāja, ko panāca Spānijas prezidentūras laikā Cilvēktiesību padomē Ženēvā, un kā tas jāpanāk Tuvajos Austrumos un Kubā. Tas ir proaktīvs un reformistisks progress attiecībā uz Eiropas Savienības ārējo darbību. Mēs vēlamies spēcīgu, patiesu Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas atbalsta Augstās pārstāves darbu un arī atbilst Parlamenta centieniem.

 
  
MPphoto
 

  Krzysztof Lisek (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Ashton kundze, es vēlētos izteikt savu atbalstu faktam, ka mēs šodien varam apspriest ar jums kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku. Neraugoties uz vairākiem pretējiem viedokļiem, es vēlētos paust savu pārliecību, ka šā Parlamenta vairākums novēl jums visu to labāko un vēlētos redzēt, kā tiek veidota kopējā ārpolitika un drošības politika un profesionāls Ārējās darbības dienests, kurā jūs spēsiet iesaistīt labākos diplomātus no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.


Mūsu šodienas diskusija par kopējo drošības un aizsardzības politiku pamatojas uz mana Drošības un aizsardzības apakškomitejas vadītāja A. Danjean lielisko ziņojumu. Protams, Eiropas Savienībai ir jāveido kopējās drošības un aizsardzības politikas pamats. Mūs sagaida daudzas problēmas — ne tikai konflikti, bet arī dabas katastrofas, terorisma draudi utt. Tāpēc mums jāstiprina savas darbības spējas. Eiropas Savienībai jārūpējas par savu drošību, taču tai jābūt arī aktīvai attiecībā uz globālajām problēmām. To nevar paveikt bez labas sadarbības ar mūsu sabiedrotajiem no Atlantijas okeāna otra krasta. Manuprāt, ne tikai tāpēc, ka lielākā daļa ES dalībvalstu ir NATO dalībnieces, bet tāpēc, ka patiesībā attiecībā uz šīm problēmām ikviens sagaida, ka jums izdosies uzsākt labu dialogu un izveidot saskaņotu sadarbību starp Eiropas Savienību un NATO.

Baronese Ashton, savu runu es vēlos pabeigt ar humoristisku atkāpi — es ceru, ka savu tālruņa numuru jūs jau esat nosūtījusi ne tikai Henrijam Kisindžeram, bet arī Hilarijai Klintonei.

 
  
MPphoto
 

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt priekšsēdētāja vietnieci C. Ashton ar kompetento un saturisko runu.

Problēma, kas dažiem cilvēkiem rodas attiecībā uz jums, priekšsēdētāja vietniece Ashton, ir tajā apstāklī, ka jūs neesat mačo tipa ģenerālis vai, tiešām, šauri domājoša nacionāliste. Es īpaši atzinīgi vērtēju jūsu uzsvaru uz tiesiskumu starp valstīm un mudinu jūs aktīvi uzstāt, lai to panāktu arī Tuvajos Austrumos. Arī jūsu apņemšanos attiecībā uz kolektīvā labuma svarīgo principu, salīdzinot ar dalībvalstu minimālajiem zaudējumiem.

Tuvie Austrumi, iespējams, ir visnepastāvīgākais reģions, kurā apjukuma brīdī var izcelties plašs ugunsgrēks. Jums cieši jāsadarbojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm un jāuzstāj, lai Padomes 8. decembra paziņojums būtu centrālais pamats progresa panākšanai šajā jomā.

Visbeidzot, es vēlos jums stingri ieteikt atbalstīt ideju par to, lai Tuvie Austrumi būtu no kodolieročiem brīva zona.

 
  
MPphoto
 

  Andrey Kovatchev (PPE).(BG) Es uzskatu, ka A. Danjean un G. Albertini ziņojumi iezīmē soli virzībā uz mums tik vajadzīgo kopējo redzējumu par Eiropas Savienību kā globālu dalībnieku miera aizsargāšanas un drošības jomā, un es viņus ar to apsveicu.

Aizsardzības budžeta samazinājums un pašreizējā ekonomikas krīze nepārprotami liecina — ja mēs vēlamies, lai Eiropa pasaulē paustu vienotu nostāju un raidītu spēcīgus signālus, uzstājot uz respektu, mums pieejamie resursi jāizmanto apdomīgāk un efektīvāk.

Eiropas Aizsardzības aģentūra, kas stiprināta ar Lisabonas līgumu, ir ļoti svarīga, lai maksimizētu mūsu iespējas, izmantojot kopīgus iepirkumus, apvienojot resursus un veicot kopīgu apmācību. Kopējās ārējās un drošības politikas civilo un militāro aspektu mijiedarbība jāizmanto, lai uzlabotu mūsu Eiropas Savienības spējas un efektivitāti.

Es sagaidu no Ashton kundzes kā Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājas un Augstās pārstāves aktīvu darbību šajā virzienā. Visbeidzot, Ashton kundze, es vēlu jums panākumus, veidojot kopējo Ārējās darbības dienestu. Es sagaidu, ka tiks ievērots ģeogrāfiskā līdzsvara princips, ieceļot amatos dienesta personālu, lai tajā patiesi būtu pārstāvēta visa Eiropas Savienība. Eiropai vajadzīgi jūsu panākumi.

 
  
MPphoto
 

  Ágnes Hankiss (PPE). (HU) Dāmas un kungi, vispirms es vēlos apsveikt Arnaud Danjean ar viņa ziņojumu, kas ir visaptverošs un vienlaikus saturīgs attiecībā uz katru atsevišķo jautājumu; no savas puses es vēlos runāt tikai par vienu jautājumu. Starp ES dalībvalstīm ir daudzas valstis, tostarp mana dzimtā zeme, Ungārija, kas kā pilntiesīgi un līdzvērtīgi dalībnieki vēlētos aktīvi piedalīties, sadarbojoties Eiropas drošības un aizsardzības politikas jomā. Vienlaikus labi zināmu vēsturisku iemeslu dēļ ne to materiālie resursi, ne spējas vai pat zināšanas tām pašlaik neatļauj būt vienā līmenī ar lielākajām valstīm. Tāpēc es balsoju par tiem ierosinātajiem grozījumiem, ar ko mēģināts veicināt šāda veida līdzdalību un progresu. No vienas puses, tas attiecas uz notiekošo strukturālo sadarbību, ko varētu veidot un kas varbūt varētu būt veidota tā, lai dienests nepārveidotos par spēcīgāko un lielāko dalībvalstu elitāro klubu, citiem vārdiem sakot, lai tas neattiecinātu vienotas un vienādas prasības katram dalībniekam, jo šādā gadījumā konkrētas valstis tajā netiks iekļautas, bet tā vietā dot iespēju mazākām valstīm piedalīties atbilstoši to specializācijai. No otras puses, šajā saistībā ir jāveido apmācību tīkli. Es vēlētos pateikties priekšsēdētājam par šo jautājumu iekļaušanu ziņojumā.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl (ALDE).(SL) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, šodien es vēlētos apsveikt abus referentus, kas tik izcili vadīja šīs debates, debates, kuru rezultātā tika pieņemts šis dokuments vai, precīzāk, G. Albertini un A. Danjean dokumenti.

Es vēlētos teikt, ka šie dokumenti ir pieņemti īstajā laikā, baroneses Ashton pilnvaru termiņa sākumā, un ka mēs konkrēti esam parādījuši, ko mēs vēlamies no Eiropas Savienības ārpolitikas. Baronese Ashton, jūs ļoti labi izmantojāt šo iespēju, interpretējot šos divus ļoti īpašos dokumentus pati savā pasaules redzējumā, un es jūs ar to apsveicu. Acīmredzot es ne vienmēr jūs apsveikšu, ja vien jūs skaidri nenorādīsiet savu nostāju attiecībā uz konkrētām problēmām, dilemmām un krīzes situācijām. Šodien es vēlos jūs apsveikt jo īpaši par šo kritisko piezīmi par Izraēlas valdības rīcību attiecībā uz nelegālo apmetņu izveidi.

Nobeigumā vēl tikai piebildīšu, ka, manuprāt, turpmāk mums būtu lielāka uzmanība jāpievērš Japānai, mūsu senajam un uzticamajam draugam, un nebūtu tik ļoti jāaizraujas ar Ķīnu un citām strauji augošām valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Piotr Borys (PPE).(PL) Priekšsēdētāj, Ashton kundze, es, visticamāk, uzrunāšu visus šajā plenārsēžu zālē klātesošos, sakot, ka ārpolitika ir viena no galvenajām Eiropas Savienības problēmām, un tāpēc mums jācer, ka jūsu vadībā, Ashton kundze, Eiropas Savienība būs patiesa ārpolitikas noteicēja pasaules līmenī.

Es koncentrēšos uz divām jomām. Pirmā ir politiskā situācija Tuvajos Austrumos. Mēs no jums sagaidām skaidru nostāju par stratēģiju attiecībā uz cīņu pret terorismu. Mēs galvenokārt sagaidām, ka situācija, jo īpaši Afganistānā, būs situācija, kuru būs iespējams atrisināt. Tāpēc attiecībā uz to es vēlētos ierosināt izmantot visus līdzekļus, tostarp galvenokārt civilās operācijas, kā daļu no centieniem modernizēt valsti, kas šodien ir sagrauta pēc 30 gadus ilgā kara. Tāpat es uzskatu, ka politiskā iesaistīšanās Afganistānas atjaunošanā ir galvenais faktors valsts stabilizācijas jomā. Otrā joma ir Irāna, kam šodien ir galvenā nozīme reģiona ārpolitikā. Es domāju, ka iesaistīšanās cīņā pret kodolieroču izplatīšanu ir izšķirošs uzdevums, kas arī attiecas uz jums. Mēs vēlam jums izcilus panākumus un ticam, ka jūs spēsiet labi saskaņot savu darbu ar ASV politiku.

Es domāju, ka politiskā situācija Afganistānā, Pakistānā, Indijā un Irānā ir ļoti svarīga pasaules drošības politikas ziņā. Tāpēc, baronese Ashton, jūsu loma ir nenovērtējama.

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, jūs raksturojāt operāciju „Atalanta” pirātisma apkarošanai Āfrikas ragā kā sekmīgu.

Tomēr pagājušajā nedēļā notika smagi pirātu uzbrukumi basku, spāņu un franču zvejas kuģiem, kas piespieda zvejas floti pamest reģionu un doties uz vietām, kurās tā var justies drošībā, taču kurās nav zivju. Neaizmirsīsim arī par simtiem cilvēku, kas vēl aizvien tiek turēti gūstā uz dažādiem kuģiem.

Es jūs aicinu piemērot rezolūciju, ko Parlaments pieņēma decembrī attiecībā uz šo operāciju, lai pasargātu zvejas kuģus un palielinātu to aizsardzību. Es arī aicinu no jauna apsvērt stratēģijas un steidzami pārskatīt šajā operācijā izmantotās tehnikas, kā arī darbības formas Indijas okeānā.

 
  
MPphoto
 

  Struan Stevenson (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, svētdien 58 cilvēki zaudēja dzīvību, mēģinot īstenot savas tiesības balsot Irākas vēlēšanās, un 140 cilvēki guva nopietnus ievainojumus. Tomēr vardarbība, iebiedēšana, uzbrukuma draudi un šantāža neaizkavēja miljoniem drosmīgu irākiešu doties uz vēlēšanu iecirkņiem.

Ir bijuši atkārtoti mēģinājumi manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem un sagrozīt tos. Vairāk nekā 500 laicīgo, ar sektām nesaistīto kandidātu izslēgšana pēc Atbildības un tiesiskuma komisijas pieprasījuma, atkārtotie spridzināšanas gadījumi vēlēšanu dienā un ļaunu vēstošā balsojuma rezultātu paziņojuma novilcināšana — tas viss diemžēl liecina par negodīgiem darījumiem.

Šo vēlēšanu pastāvīga iezīme bija ļaunu vēstošā Irānas iejaukšanās, un mums šodien ir jāsūta stingrs brīdinājums: nemēģiniet Irākā iecelt premjerministru-marioneti, nemēģiniet izkrāpt irākiešiem viņu demokrātiskās tiesības un neiedzeniet Irāku atpakaļ sektantiskajā haosā, jo Rietumi jūs vēro un jūs atrodaties starmešu gaismā.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāj, Līguma par Eiropas Savienību 18. pantā noteikts, ka baroneses Ashton loma ir veicināt kopējās ārpolitikas un drošības politikas attīstību saskaņā ar pilnvarām, ko piešķīrusi Padome, kurā, protams, ietilpst dalībvalstu pārstāvji. Tomēr tajā pašā pantā norādīts, ka viņai jābūt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei Komisijā, kurā viņa veic savus pienākumus. Turklāt, cik es saprotu, izraugoties personālu Ārējās darbības dienestam, bijušajam Komisijas personālam ir priekšrocība attiecībā pret diplomātiskā dienesta un ārlietu ministriju personālu.

Baronese Ashton, ir skaidrs, ka jūsu amats bija paredzēts, lai pastāvīgi mazinātu dalībvalstu ārpolitikas ietekmi ne tikai individuāli, bet arī kopīgi Padomē. Jums un jūsu pēctečiem būs Padomes pilnvaras tikai uz papīra. Reālais ES ārpolitikas dzinējspēks būs Komisija; dalībvalstis un Padome nemitīgi tiks atstumtas.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Saskaņota un efektīva politika ir G. Albertini ziņojuma galvenais temats. Es apsveicu viņu ar šo ziņojumu, kā arī apsveicu G. Danjean.

Es vēlētos atzīmēt, ka šā darba veikšanai svarīgs ir arī personāla aspekts. Eiropas Ārējās darbības dienests parādās ziņojumā, un, neraugoties uz faktu, ka tas attiecas uz 2008. gadu, — žēl, ka tas nav jau par 2009. gadu, — tas ir sava veida rādītājs tam, cik daudz mēs patiesībā veicam no tā darba, kas tagad attiecas uz Ashton kundzes vadīto dienestu. Es domāju mūsu pieprasīto ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu loma šajā procesā man liekas ārkārtēji svarīga. Skaidri darbā pieņemšanas kritēriji un Eiropas Parlamenta nozīme, veidojot dienestu, ir jautājumi, kas šajā plenārsēžu zālē būs rūpīgi jāpārbauda.


Mēs vēlētos aicināt, lai šis process būtu skaidrs un saprotams, lai tas būtu saprotams mums, kas pārstāv atsevišķos vēlētājus, kuri galu galā veido Eiropas Savienību.

 
  
MPphoto
 

  Jelko Kacin (ALDE).(SL) Es vēlos patiesi sveikt abus referentus, G. Albertini un A. Danjean.

Es vēlētos atgādināt jums par traģisku notikumu, kas norisinājās Belgradā 12. martā pirms septiņiem gadiem. Es runāju par bijušā Serbijas premjerministra Zoran Đinđić nogalināšanu. Viņi premjerministru nogalināja, lai apturētu Serbijas normalizāciju, demokratizāciju un eiropeizāciju. Tomēr viņi to neapturēja. Viņi tikai panāca šā procesa palēnināšanos. Šim notikumam bija arī negatīva ietekme uz kaimiņvalstīm un reģionu kopumā.

Ashton kundze, es vēlētos lūgt, lai jūs palīdzat un mudināt proeiropeiskos spēkus visur mūsu tuvākajā apkārtnē. Jums būs jārīkojas savlaicīgi un preventīvi. Jūs sev izvēlējāties jaunu institūciju un jaunu amatu, kas patiesībā ir divi amati divās institūcijās, un tāpat jūs kļūstat par vadītāju ar dubultām funkcijām. Atpakaļceļa nav ne jums, ne mums. Tā kā jūs varat virzīties tikai uz priekšu, es jūs lūdzu attaisnot mūsu jums sniegto uzticību.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāj, visaptverošiem ziņojumiem parasti vajadzīgi diferencēti novērtējumi, un tas attiecas arī uz šo gadījumu. Tāpēc es atbalstu kopēju ārpolitiku un drošības politiku, kas risina tādus jautājumus kā nelegālā imigrācija, vīzu režīma pārkāpumi, kriminālais tūrisms un viltus patvēruma lūgumi. Es atbalstu arī kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kas risina jautājumus par drošību uz Šengenas līguma teritorijas robežām un pauž skaidru nostāju jautājumā par cīņu pret organizēto noziedzību. Tomēr esmu kritiski noskaņots un neatbalstu kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kas paredzēta, lai ES sniegtu aktīvu lomu militārajos jautājumos, ko jau risina ANO un NATO. Šī funkciju dubultošana jānoraida — es, protams, runāju no neitrālas valsts pārstāvja īpašās pozīcijas. Es arī noraidu vīzu režīma prasības atcelšanu, neattaisnotās prasības atcelšanu Balkānu valstīm, jo jau tagad, pēc dažiem mēnešiem, apmēram 1500 maķedoniešu ir ceļā uz Centrāleiropu, no tiem divas trešdaļas to dara nelegāli.

Tādējādi netiek veicinātas pilsoņu drošības prasības — tas nesniedz nekādu ieguldījumu drošības jomā un, protams, nekādi nepalielina mūsu pilsoņu vēlēšanos panākt vairāk Eiropas.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Mani uztrauc, ka iepriekšējās konferences nav devušas taustāmus rezultātus kodolieroču neizplatīšanas jomā. Šādi ieroči un tehnoloģijas tiek izplatīti. Aizvien vairāk pieaug risks, ka kodoltehnoloģijas varētu nonākt kriminālu un teroristisku organizāciju rokās.

Eiropas Savienībai šajā jomā jādarbojas kopīgi un par šo jautājumu jāpauž nostāja kā pasaules līmeņa dalībniekam, lai stiprinātu visus trīs Kodolieroču neizplatīšanas līguma pīlārus un panāktu kodolieroču neizplatīšanas noteikumu un instrumentu vienotu piemērošanu un īstenošanu. Es uzskatu, ka ir vajadzīgs jautājumu par kodolieroču neizplatīšanu iekļaut Eiropas Savienības prioritātēs un sākt konstruktīvu dialogu ar visām kodolvalstīm, ne tikai ar ASV un Krieviju. To valstu skaitā, kurām ir kodolieroči, neietilpst tikai tās piecas valstis, kas ir ANO Drošības padomes locekles. Tāpēc Eiropas Savienībai globālās drošības interesēs jāveic politiskie un diplomātiskie centieni, lai nodrošinātu, ka tādas valstis kā Izraēla, Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja paraksta Kodolieroču neizplatīšanas līgumu.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties par veiktajiem ieguldījumiem un pateikt, kas es šīs debates uzskatīju par ļoti svarīgām un vērtīgām attiecībā uz mūsu stratēģisko virzību.

Sākumā vēlos pateikt, ka es pilnībā piekrītu visiem godājamajiem deputātiem, kas runāja, par šā Parlamenta veiktās pārbaudes vērtību un nozīmību un šā Parlamenta lomu ne tikai attiecībā uz pārbaudi, bet arī attiecībā uz zināšanām, kas, manuprāt, tam piemīt. Mans nolūks ir izmantot šīs zināšanas un cerēt, ka būs iespējami daudz izdevību, lai mēs varētu debatēt un apspriest daudzus, ja ne visus svarīgos jautājumus, kas tika uzdoti šodien.

Šobrīd es runāšu salīdzinoši īsi, bet es tikai mēģināšu izteikties par dažām galvenajām jomām, kas, manuprāt, visvairāk uztrauc godājamos deputātus. Sākumā pateikšu, ka es neteicu „nē” M. Barnier ziņojumam. Es teicu, ka, pamatojoties uz Haiti gūto pieredzi un atbalstu, ko mēs pašlaik sniedzam Čīlei, mēs vēlējāmies paraudzīties, cik daudz vairāk mēs varētu izdarīt, kā mēs varētu rīkoties efektīvāk, kas mums būtu jātur gatavībā un vai mums kaut kas būtu jātur gatavībā. Tāpēc mums stratēģiski jāapsver, kas mums būtu jādara, un M. Barnier ziņojums ir tam pamats. Esmu ļoti pateicīga Barnier kungam par viņa sniegto ieguldījumu šajā jautājumā — tas ir pamats.

Par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu — vairāki godājamie deputāti uzsvēra maijā gaidāmās konferences nozīmi, tam visam es piekrītu. Ļoti svarīgi ir, lai mēs pašlaik raudzītos uz to, kādas iespējas mums sniegs maija konference.

Es piekrītu arī tam, ka drošība sākas ar spēcīgām politiskajām attiecībām. Mums konsekventi jāskata sava pieeja plašākā pasaules mērogā, kā grasoties veidot šīs spēcīgās politiskās attiecības, lai veicinātu drošību ne tikai attiecībā uz sevi, bet arī attiecībā uz trešām valstīm, valstīm, ar kurām mēs meklējam šīs attiecības vai ar kurām mēs uzturam dialogu par jautājumiem, kas mūs uztrauc.

Vairāki godājamie deputāti gluži pareizi uzsvēra Balkānu nozīmi. Savās prioritātēs es norādīju, ka tā ir ļoti svarīga darba joma. Gatavojoties vēlēšanām Bosnijā, ir ļoti svarīgi, lai mēs uzsvērtu Eiropas Savienības nozīmi un pārliecinātos, ka valstu politiķi savas valsts iedzīvotājiem paskaidro, kādā virzienā viņi gatavojas darboties, lai panāktu ciešākas attiecības ar Eiropu un galu galā kļūtu par Eiropas daļu.

Es atzīstu Valentin Inzko un tā darba nozīmi, ko viņš veic Augstā pārstāvja birojā. Mēs strādājam kopā, domājot par stratēģisko pieeju, — bet ir jādomā arī par nākotni pēc šīm vēlēšanām, par to, kur mums jāatrodas turpmākajos mēnešos un gados, lai saglabātu drošību. Es atzīstu, ka ļoti svarīga ir stabilitāte: mums tā ir ne tikai vajadzīga, mums tā ir arī jāsaglabā. Reģionā ir bažas, vai mēs virzāmies uz priekšu, un dažkārt man ir sajūta, ka mēs mazliet iestrēgstam, domājot, kā rīkoties tālāk. Mums jāturpina iesāktais.

Kā izteicās vairāki godājamie deputāti, tas sevišķi attiecas uz Kosovu, kurā es tikos ar valdību. Man bija pārrunas ar valdību un jo īpaši ar premjerministru, domājot, kā mēs kopīgi varētu rīkoties turpmāk. Nākamais jautājums ir par Serbiju, kas ļoti cenšas kļūt par Eiropas Savienības daļu. Kad es tikos ar prezidentu B. Tadić un valdības locekļiem, arī šeit kļuva ļoti skaidrs, ka viņi to uzskata par savu nākotni, un arī viņi saprot jautājumus, kas mūs uztrauc šajā saistībā.

Kas attiecas uz debatēm par Kubu, es vēlētos tajās piedalīties. Vienkārši šeit nav saskaņoti laiki. Ir paredzēta arī Ministru padomes sanāksme, lai apspriestu Ārējās darbības dienestu, un es nevaru atrasties vienlaikus divās vietās. Šādu sanāksmes laiku noteica Eiropas Parlaments. Man tas ir jāievēro un jāpiedalās šajā sanāksmē. Tomēr es domāju, ka Kuba ir svarīgs jautājums, un es nešaubos, ka mēs pie šā temata atgriezīsimies.

Kas attiecas uz atsevišķu miera veidošanas departamentu, mans viedoklis ir tāds, ka miera veidošanai jābūt iekļautai visās mūsu darbībās, un mani vienmēr uztrauc kaut kā atdalīšana, it kā tas būtu kas atsevišķs no tā darba, ko mēs veicam. Ja jūs paraudzīsieties uz to, kā mēs darbosimies Ārējās darbības dienestā, tā būs kā jumta organizācija, kas skaidri uzņemsies līgumā noteiktos pienākumus, bet kas kalpos arī jums un Komisijai.

Tādējādi, ja Komisija vēlēsies veikt pasākumus tirdzniecības, klimata pārmaiņu un enerģētikas drošības jomā visā pasaulē, Ārējās darbības dienests var arī būt kā tās līdzeklis, tieši sasaistot Komisijas darbu ar to, kas norisinās uz vietas. Es vēlētos apgalvot, ka tas viss ir drošākas, stabilākas pasaules labā. Tādēļ man tas viss nozīmē, kā mēs balstāmies uz ideju, ka mēs esam šeit, lai atbalstītu centienus nodrošināt un saglabāt mieru.

Par operāciju „Atalanta”. Es uzskatu, ka par to izteiktās piezīmes bija ļoti pozitīvas. Tā ir ļoti svarīga misija, taču tā ir misija, kas ir jāsaista ar visiem citiem pasākumiem, ko mēs darām šajā reģionā. Es arī uzskatu, ka mums jādomā par zvejniecību un stratēģiju attiecībā uz to. Šis temats ir ļoti labi izprasts.

Attiecībā uz darba grupām — es par ļoti labu uzskatu ideju, ka Parlamentam tās ir. Domāju, ka vecākās amatpersonas pašlaik ir labi saistītas ar tām, un mums tas ir jāturpina.

Attiecībā uz operāciju centriem — neesmu mainījusi savu nostāju. Janvārī es teicu, ka saglabāšu pārliecību. Tagad mēs uz to esam paraudzījušies, jo, tā kā es esmu bijusi amatā mazliet ilgāku laiku, es esmu vairāk iesaistījusies darbā, ko mēs veicam saistībā ar mūsu misijām ārvalstīs — gan Kosovā, gan Bosnijā, gan diskusijā par to, ko mēs darām operācijas „Atalanta” saistībā vai arī ko mēs esam paveikuši Haiti, utt.

Savā runā es teicu, ka mums jāraugās uz to, kas ir vajadzīgs, un tad jāizlemj, kā vislabāk to sasniegt. Ir dažādi viedokļi, taču es uzskatu, ka šie viedokļi saplūdīs kopējā tematā, un to mums vajadzētu panākt. Tātad runa ir par vienu vai otru pārliecību, kā mums to paveikt.

Attiecībā uz cilvēktiesībām — es tās vēlos raksturot kā sudraba pavedienu. Mūsu vērtību un cilvēktiesību atspoguļošana ir būtiska visā, ko mēs darām Eiropas Savienībā un plašākā pasaulē. Runa ir par to, kā mēs nodrošinām, ka šis pavediens vijas cauri visām mūsu darbībām, atbalstot darbu, ko mēs darām pasaulē, lai veicinātu Eiropas Savienības vērtības. Es vēlos ļoti rūpīgi paraudzīties uz to, kā mēs to darām, lai tas nekļūtu tikai par dialoga papildinājumu. Tas kļūst par visas mūsu darbības neatņemamu sastāvdaļu.

Es arī piekrītu spēcīgām transatlantiskajām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tās mums ir spēcīgs partneris visās jomās, jo īpaši krīzes pārvarēšanas jomā, un ir ļoti svarīgi, lai mēs to stiprinām. Es arī ļoti vēlos stiprināt mūsu un ASV sadarbību attīstības jomās, piemēram, jo īpaši Āfrikā, kur ir iespējas — es tam katrā ziņā ticu — darīt daudz vairāk, protams, ievērojot manu pieredzi tirdzniecības atbalsta jomā, strādājot par tirdzniecības komisāri.

Mums arī jādomā par citām nozīmīgām partnerībām. Man bija pārrunas ar Brazīlijas ārlietu ministru par iespējām atkal sadarboties attīstības jomā, kur apjomradīti ietaupījumi un spēja sadarboties mums dod iespēju daudz efektīvāk iesaistīt resursus konkrētās pasaules daļās, kurām vajadzīga reāla palīdzība.

Es piekrītu arī jautājumam par kiberdraudiem. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Tas pašlaik ir aktuāls. Tas ir jautājums, ko mēs turpināsim apskatīt, jo draudi nenovēršami mainās visu laiku.

Tikai vēl pāris vārdu par Ārējās darbības dienestu. Eiropas Savienības ģeogrāfiskais apmērs ir jāpārstāv Ārējās darbības dienestā. Es tam pilnībā piekrītu, taču tā īstenošanai man būs vajadzīgs laiks. Viens no aspektiem, ko es teicu visiem ārlietu ministriem un atkārtoju Parlamentam, ir šāds: lūdzu, nesteidzieties izdarīt secinājumus, ja pirmie četri vai pieci kandidāti, ko esmu iecēlusi amatā, nav no tām dalībvalstīm, ko jūs varētu pazīt vislabāk, tas nenozīmē, ka es neiecelšu amatā kandidātus no minētajām dalībvalstīm. Mums vienkārši dienests jāveido soli pa solim. Kā godājamie deputāti zina, neaizmirsīsim, ka tas vēl aizvien šobrīd nepastāv. Man nav Ārējās darbības dienesta komandas vai personāla, jo līdz juridiskā pamata izveides brīdim mums nekā nav. Mums ir tikai tas, kas bija līdz šim, mēģinot apvienot to kopā saskaņotākā veidā.

Es amatā iecelšu tikai pēc nopelniem un ne pēc kā cita. Šajā jomā nav favorītu. Tas ir pēc nopelniem. Es vēlos visizcilākos un vislabākos darbiniekus, un to es teicu dalībvalstīm un institūcijām. Es vēlos, lai delegācijas uz vietas būtu kā jumts, kas spēj atbalstīt Eiropas Savienības darbu visos tās dažādajos aspektos, — kā tā tiek pārstāvēta trešās valstīs, kā tā sadarbojas ar trešām valstīm.

Tas ir būtiski, citādi mēs atkal nonāksim pie sadrumstalošanās. Jautājums ir, kā to paveikt, un tāpēc mēs pašlaik uzturam dialogu ar Padomi un Komisiju. Ja tas būtu ļoti vienkārši, mēs to pašlaik jau būtu paveikuši. Mums tikai jāpārliecinās, ka mēs to darām pareizi un efektīvi. Mēs to izstrādāsim dažās turpmākajās nedēļās.

Runājot par resursiem, es pārliecināšu par elastību. Es pārliecināšu, ka, ja jums konkrētā valstī ir krīze vai ja jūs saprotat, ka jums jāspēj pārvietot resursus, mums tas jāizskata, taču jāizskata parlamentārās pārbaudes kontekstā. Un vēlreiz, mums jādomā par to, kā paveikt šo darbu, ne tikai pašlaik, bet arī nākotnē.

Mums pilnībā jāizvairās no dubultošanās; citādi mēs neiegūsim neko citu, kā tikai vairāk birokrātijas, ko mēs nevēlamies. Mums jāpārliecinās, ka tas ir saistīts dienests, kas labi darbojas, strādājot kā Eiropas Savienības organizācija, kas atbalsta un ko atbalsta citas institūcijas. Un, kā es jau teicu, mums jāatceras, ka tas pašlaik vēl nepastāv. Cerēsim, ka mēs paveiksim darbu dažās turpmākajās nedēļās. Esmu pārliecināta, ka ar Parlamenta atbalstu mēs to paveiksim, lai mēs to varētu īstenot. Mēs varam ieguldīt pamatakmeņus, taču paies laiks tā uzcelšanai, un tas ir tik svarīgi, tāpēc es ceru, ka visi godājamie deputāti to sapratīs.

Daži nobeiguma jautājumi. Attiecībā uz augstākā līmeņa sanāksmēm — mums ir daudzas, dažādas augstākā līmeņa sanāksmes. Jautājums, kas mums vienmēr jāpatur prātā, ir to vērtība un nozīme. Es nevaru piedalīties tajās visās. To vienkārši ir pārāk daudz. Es piedalīšos dažās. Mēs bijām labi pārstāvēti Marokas augstākā līmeņa sanāksmē, jo tajā piedalījās abi priekšsēdētāji. Es patiešām uzskatu, ja piedalās Padomes un Komisijas priekšsēdētāji, mums jāsāk atzīt, ka augstākā līmeņa sanāksmē ES ir pārstāvēta augstā līmenī. Tas ne vienmēr nozīmē, ka arī man tur jāpiedalās, un viņi tam piekristu.

Visbeidzot, godājamie deputāti runāja par attiecībām ar tādām valstīm kā Japāna, ar valstīm, kas mums ir svarīgi stratēģiskie partneri, piemēram, Krieviju, par to, cik svarīgi un nozīmīgi ir Tuvie Austrumi, kur es atradīšos no svētdienas, un par Četrinieka svarīgumu un nozīmi, jo es došos cauri Tuvajiem Austrumiem. Es plānoju apmeklēt piecas valstis un komandējuma nobeigumā ieradīšos Maskavā, lai piedalītos Četrinieka sanāksmē un apspriestu mūsu turpmāko rīcību un debatētu par to.

Visbeidzot, godājamie deputāti, paldies jums, ka pamanījāt manu atrašanos Padomes pusē, un šeit nav Komisijas. Es mainīšu puses. Kamēr nebūs krēsla pa vidu, es turpināšu mainīt puses. Kad es šeit ieradīšos, jūsu pienākums būs atcerēties, kurā pusē man būtu jāatrodas.

Un, visbeidzot, es vēlos vēlreiz pateikties G. Albertini un A. Danjean kungiem par lieliskajiem ziņojumiem, kas man deva iespēju šodien paust savu viedokli.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Gabriele Albertini, referents.(IT) Es pateicos saviem kolēģiem, daudzi no kuriem izteicās šajās debatēs, jo īpaši tiem, kas atzina ziņojuma galvenās daļas, uzslavējot un atbalstot tā saturu, kā arī tiem kolēģiem, kas pauda kritiku un kas galvenokārt to darīja ar vēlmi pārvarēt nožēlojami traģiskos piemērus, kuros tika izmantots spēks, un sapņojot par mieru pasaulē. Grieķu izcilais filozofs Platons ir teicis, ka tikai mirušie redzēs kara beigas. Tomēr, neraugoties uz mūsu atteikumu samierināties ar šo filozofiju un mūsu mēģinājumiem novērst tā īstenošanos, realitāte piespiež mums izmantot spēku pat miera misijās.

Es apsveicu Augsto pārstāvi/ priekšsēdētāja vietnieci C. Ashton un pateicos viņai par mana ziņojuma pieminēšanu. Man jo īpaši patīk viens viņas nostājas aspekts, proti, divējādā pieeja, veids, kādā tiek meklēta sinerģija starp Padomes un Komisijas pienākumiem. Viņas fiziskā atrašanās vieta — kas šeit mainīsies starp Padomes un Komisijas pusi — ar piemēru ilustrē viņas vēlmi uzņemties abus amatus.

Es uzskatu, ka mums kā Parlamentam ir jāatbalsta un jāveicina šī sinerģiskā apņemšanās. Eiropas Komisija īsteno politiku tādās jomās kā attīstība, kaimiņattiecības, kā arī stabilitāte un cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana; Padome veic miera misijas un misijas tiesiskuma īstenošanai. Šis tematu kopums turpmāk izpaudīsies Eiropas Ārējās darbības dienestā, kam jābūt efektīvam un apgādātam ar visām vajadzīgajām prasmēm un resursiem, lai spētu pilnvērtīgi pildīt savu pienākumu, un mēs strādāsim uzcītīgi, lai to panāktu.

Es arī pateicos Augstajai pārstāvei — un mēs to turpināsim apspriest 23. aprīlī — par piekrišanu piedalīties Ārlietu komitejas uzklausīšanā par Ārējās darbības dienestu, kuru mums būs iespēja apspriest detalizētāk. Šī diena iezīmē mūsu sadarbības sākumu, bet noteikti ne beigas.

 
  
MPphoto
 

  Arnaud Danjean, referents.(FR) Priekšsēdētāj, baronese Ashton, dāmas un kungi, paldies jums par visām runām, kas vēlreiz palīdzēja uzlabot šīs debates, uzlabot šo ziņojumu.

Es vēlētos vēlreiz nomierināt tos, kas pauda šaubas un reizēm aizdomas par faktu, ka šis ziņojums varētu pavērt ceļu konkurences palielināšanai, jo īpaši ar NATO, un pat izraisīt izolāciju. Par to nekādā gadījumā nav runas; es nekādi nepiekrītu tam, un es vēlētos piebilst, ka tas neparādās līgumā, gluži pretēji. Jūs varat ticēt EP deputātam no Francijas, kas nenogurdināms cīnījies par to, lai viņa valsts tiktu atkal uzņemta NATO saskaņotajās struktūrās.

Runājot par stratēģisko autonomiju, kuras ideju mēs izstrādājam, — kādu politiku mēs esam attīstījuši 10 gados? Atbilde ir Eiropas Savienības spēja, izmantojot civilās un militārās misijas, būt par starpnieku jomās, kurās citas organizācijas, tostarp NATO, to nevar. NATO nevarētu būt par starpnieku, lai apturētu Gruzijas konfliktu, kurā nav ANO vai EDSO klātbūtnes. NATO neiesaistījās ātrāk par mums Āfrikas raga konfliktā, lai apturētu notikumus, kas apdraudēja mūsu drošības intereses.

Stratēģiskā autonomija arī nozīmē spēju iesaistīties, izmantojot virkni instrumentu, kas ir tikai mūsu rīcībā: civilos un militāros instrumentus, juridiskos instrumentus, finanšu instrumentus, attīstības instrumentus. Eiropas Savienībā ir vislabākie apstākļi, lai izstrādātu šo globālo pieeju krīzes teritorijās.

Mūsu stratēģiskā autonomija arī attiecas uz mūsu spēju vajadzības gadījumā neiesaistīties vienpusējās militārajās kampaņās, arī — kā to uzsvēra daži deputāti no Austrijas — tāpēc, ka starp mums ir neitrālas valstis un mēs respektējam to statusu.

Ar to domāta Eiropas aizsardzība un drošība. Ar to ir domāta stratēģiskā autonomija, ko mēs izstrādājam ar šo politiku. Nekad neaizmirstiet Eiropas drošības un aizsardzības politikas sākumu. Tās sākums ir traģiska, asiņaina kļūda — notikumi Balkānos 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, kad Eiropas Savienība nespēja tikt galā ar lielāko drošības problēmu pati savā kontinentā. Neaizmirsīsim to. Mūsu Eiropas pilsoņi to nav aizmirsuši, un viņi mums nepiedotu, ja mēs atteiktos no mērķa redzēt starptautiskajā arēnā nozīmīgu Eiropu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Ar to šis darba kārtības punkts ir pabeigts. Debates tiek slēgtas. Esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus(1), kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu, lai pabeigtu šīs debates.

Balsojums notiks šodien.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski.(RO) Vispirms es vēlētos apsveikt Albertini kungu ar šā ziņojuma sagatavošanu. Es priecājos, ka ir pieņemti manis ierosinātie grozījumi. Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija paziņoja, ka finansēs 43 nozīmīgākos enerģētikas projektus, tostarp četrus, kas saistīti ar Rumāniju. Turpmāk Komisijai būs jāpievērš pienācīga uzmanība Eiropas mēroga naftas cauruļvadam Konstanca–Trieste, kā arī attiecību pilnveidošanai ar Austrumu partnerības valstīm. Jāpastiprina arī centieni, īstenojot projektus kā daļu no Melnās jūras reģiona sinerģijas, lai nodrošinātu efektīvāku sadarbību šajā jomā. Moldovas Republikai var būt svarīga nozīme gan attiecībā uz Austrumu partnerību, gan attiecībā uz Melnās jūras reģiona sinerģiju. Eiropas Savienībai īpaša uzmanība jāpievērš attiecībām ar šo valsti un jāatbalsta tās centieni virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. ES vairāk jāiesaistās neatrisināto konfliktu noregulēšanā Melnās jūras reģionā, tostarp Piedņestrā. Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas prioritātei jābūt transatlantiskās partnerības pilnveidošanai. Attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir ļoti svarīgas, lai palīdzētu nostiprināt globālo drošību un stabilitāti. ASV pretraķešu sistēmas daļas uzstādīšana Rumānijas teritorijā ir manai valstij izrādītās uzticības apliecinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Žēl, ka daudzpusējās atbruņošanās process ir pārtraukts un ka vairākus gadus nav bijis politiskās gribas to atsākt. Šā iemesla dēļ ļoti svarīga ir gaidāmā Kodolieroču neizplatīšanas līguma 2010. gada pārskatīšanas konference.

Kā norādīts mūsu parakstītajā rezolūcijas priekšlikumā, mūs ļoti uztrauc draudi, ko rada jaunā kodolbruņošanās sacensība. Tāpēc ir vajadzīga kodolieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas tūlītēja pārtraukšana.

Nepieciešams, lai ASV beigtu izstrādāt jaunas taktisko kodolieroču paaudzes un, virzoties pilnīgi pretējā virzienā, parakstītu un ratificētu Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu.

Mēs arī iestājamies par Irānas kodolprogrammu strīda atrisinājumu mierīgā ceļā un aicinām atsākt sarunas, atkārtoti uzsverot mūsu pretošanos jebkādām militārajām darbībām vai spēka izmantošanas draudiem. Mēs arī brīdinām, ka jebkāda militārā darbība vēl vairāk pastiprinātu krīzi reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edit Herczog (S&D), rakstiski. (HU) Priekšsēdētāj, dāmas un kungi, Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konference notiks 2010. gada aprīlī un maijā. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības dalībvalstis šajā sanāksmē paustu vienotu viedokli un atkārtoti apstiprinātu visus trīs līguma pīlārus: kodolieroču neizplatīšanu, atbruņošanos un sadarbību kodolenerģijas izmantošanā civiliem mērķiem. Dalībvalstīm jāpauž sava apņemšanās novērst kodolieroču tirdzniecību, pakāpeniski samazināt pastāvošos kodolieroču krājumus un stingri uzraudzīt kodolieroču izgatavošanai vajadzīgo materiālu ražošanu un to ražošanai vajadzīgo produktu glabāšanu. Dalībvalstīm jāuzņemas vadība, piemērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1887, kas pieņemta 2009. gada rudenī (24. septembrī). Atbilstoši minētajai rezolūcijai dalībvalstīm vairāk jāuzsver visaptveroša starptautiskā nolīguma izstrāde, kas regulē kodolieroču skaita samazināšanu stingrā starptautiskajā uzraudzībā. Turklāt tām iepriekšminētajās jomās jācenšas ieviest divus konkrētus pasākumus, lai rādītu piemēru pārējai pasaulei. ES dalībvalstīm jāveicina Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu un ASV un Krievijas START līguma atjaunošana. ES jāuzskata centieni kodoldegvielas jomā par galveno jomu un jākoncentrējas uz noteikumu saskaņošanu, pastiprināšanu un pārredzamības panākšanu attiecībā uz to uzglabāšanu, transportēšanu un tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. (PL) Dāmas un kungi, vēlos izteikt savas aizdomas, ka kopējās ārpolitikas un drošības politikas 2008. gada ziņojums neizraisīs tādas emocijas kā mūsu debates par šo tematu nākamajā gadā. Es ceru, ka gada laikā mēs uzzināsim, kāds izskatās Eiropas Ārējās darbības dienests, un šim jaunajam dienestam savukārt būs liela ietekme uz Eiropas ārpolitikas attīstību.

Eiropas Savienības mērķos ietilpst kļūt par globālu dalībnieku. Tas ir labi, taču šie mērķi nebūs viegli sasniedzami. Mūs sagaida grūts darbs. Eiropas institūcijām ir jāpanāk sapratne ar EĀDD. Tas nav vienkārši, taču bez tā mēs nespēsim uzlabot ārpolitiku. Mums jāatgriežas pie Eiropas Savienības pamatvērtībām un jāizmanto tās par pamatu, uz kā veidot mūsu ārpolitiku.

Mums vienmēr jāatceras solidaritāte, vienlīdzība, vienotie standarti, kā arī cilvēktiesības un pilsoniskās tiesības. Mums jāatceras, ka jāsaglabā iekšējais līdzsvars un ka mums jāaizstāv tās visu dalībvalstu intereses, kas nav savstarpēji izslēdzošas. Galvenais jautājums, protams, ir vajadzība uzlabot Kopienas institūciju un dalībvalstu koordinēšanu. Īpašas nacionālās intereses nedrīkst būt pretrunā mūsu saskaņotībai vai mūsu kopienai. Paradoksāli, bet pat tās valstis, kas vēlas tik uzskatītas par Eiropas integrācijas virzītājspēku, dažkārt rīkojas pretēji Eiropas Savienības kopējām interesēm. Mainīsim to.

 
  
MPphoto
 
 

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski.(ET) Priekšsēdētāj, daži iepriekšējie runātāji uzsvēra strukturālās problēmas saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas savu darbu uzsāka pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās. Es uzskatu par ļoti svarīgu stingri ievērot ģeogrāfiskās vienlīdzības principu, veidojot EĀDD, un līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības institūcijās īstenot pozitīvu diskrimināciju attiecībā pret jauno dalībvalstu pārstāvjiem, kas izpaužas pārejas periodā un kas dod iespēju paātrināt profesionālās izaugsmes attīstību. Jauno dalībvalstu pārstāvjiem pietrūkst vajadzīgās gadu desmitiem ilgās darba pieredzes Eiropas Savienības institūcijās, kas ir priekšnosacījums augstāko amatu ieņemšanai. Būtu negodīgi, ja visus svarīgākos amatus ieņemtu veco dalībvalstu ierēdņi un ja jauno dalībvalstu ierēdņiem daudzus gadus būtu jāatrodas malā. Tā acīmredzami būtu resursu izšķērdēšana, jo, piemēram, Maltas pārstāvim varētu būt daudz lielākas zināšanas par Ziemeļāfrikas valstīm, Kipras pārstāvim — par Tuvajiem Austrumiem, Bulgārijai — par Turciju, Polijai — par Baltkrieviju un Ukrainu, Baltijas valstīm — par Krieviju utt. Es ceru, ka Eiropas Savienība nepieļaus kļūdu, ļaujot tikai vecajām dalībvalstīm noteikt EĀDD veidolu, un es ceru, ka tā vietā tā atradīs optimālu risinājumu, kas apmierinās visas dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. (PL) Situācija pasaulē rada jaunus izaicinājumus ES ārpolitikas jomā un prasa plašāku izpratni par drošības problēmām. Ir izveidojušās jaunas lielvalstis, un tās aktīvi iesaistās dažādās globālās politikas jomās. Tāpēc ir vajadzīgs pasaules līmeņa dialogs un jaunu sadarbības un pienākumu sadales principu izveide. Mums jāpapildina NATO un ASV milzīgā nozīme pasaules drošības jomā, izveidojot īpašus mobilos spēkus, kā ES daļu, kas spēs cīnīties pret visa veida dabas postījumiem un katastrofām. Eiropas Savienību uzskatīs ne tikai par institūciju, kas cīnās par demokrātiju un cilvēktiesībām, bet arī par institūciju, kas palīdz grūtībās nonākušajiem cilvēkiem. Citu apdraudējumu briesmas neapšaubāmi palielinās, tāpēc enerģijas piegādes drošība un nodrošinātība ar pārtiku kļūst svarīga. Es uzskatu, ka jāizstrādā jauna koncepcija par ES ārējās darbības dienesta funkcionēšanu, kurā tiek definētas Kopienas darbības jomas un dienesta izveides principi, kā arī principi pienākumu sadalei un sadarbībai ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, lai būtu skaidrs, kādas funkcijas veic atsevišķas ES institūcijas. Ja sākumā neizdosies izstrādāt funkciju un kompetenču sadali, varētu rasties pārpratumi starp dažādām institūcijām un ES līderiem, kā arī starp ES un dalībvalstīm. Sākotnējā pieredze attiecībā uz Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos funkcijām un vispārējais uzskats, ka viņai jābūt aktīvai un jāpiedalās dažādos pasākumos, liek mums domāt par vietnieku iecelšanu vai citu komisāru iesaistīšanu lielākā apmērā viņas darba jomās, jo mums to ir tik daudz.

 
  
MPphoto
 
 

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski.(RO) Es atzinīgi vērtēju G. Albertini ziņojumu, kurā uzsvērti galvenie kopējās drošības politikas un ārpolitikas aspekti, jo īpaši punktus par Austrumu partnerības izveidi un Eiropas politiku attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Austrumu partnerība un Euronest parlamentārā asambleja nodrošina piemērotu satvaru ES austrumu kaimiņu tuvināšanai Eiropas standartiem, kā arī precizē konkrētu valstu, piemēram, Moldovas Republikas, izredzes pievienoties ES. Vēlos jo īpaši uzsvērt ātrās un konkrētās palīdzības nozīmi, kas jāsniedz Moldovas Republikas eiropeiski noskaņotajai valdībai. Šajā saistībā jāpaātrina divi Eiropas pasākumi: ES makrofinansiālā atbalsta piešķiršanas process un vīzu režīma atcelšana Moldovas Republikas pilsoņu ceļojumiem uz ES. Melnās jūras reģionā ir ļoti svarīgi turpināt Eiropas mērķi nodrošināt ES enerģijas piegādes drošību. Es atbalstu ziņojuma 21. punktu, kas aicina ES pilnībā un pēc iespējas ātrāk īstenot Nabucco projektu. Cits jautājums šo debašu laikā, kas arī ir ļoti svarīgs, ir ASV pretraķešu aizsardzības projekta un tā nozīmes Eiropas drošībai atbilstošs novērtējums. Rumānijas iesaistīšanās šajā projektā liecina, ka Rumānija ir kļuvusi par īstu Eiropas drošības garantu un ka tā pilnībā spēj novērtēt savas saistības drošības jomā attiecībā pret sabiedrotajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Władysław Zemke (S&D), rakstiski. (PL) Es vēlētos izteikt dažas piezīmes par Eiropas drošības stratēģiju un kopējo drošības un aizsardzības politiku.

Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā pareizi definēti galvenie draudi un problēmas, ar ko saskaras Eiropa. Problēma ir apstāklī, ka mēs nespējam uz tiem pietiekami reaģēt, vismaz ne vienmēr pietiekami ātri. Ir trīs galvenās nepilnības, un ja mēs tās varētu pārvarēt, mēs ievērojami uzlabotu kopējās drošības un aizsardzības politikas efektivitāti. Pirmā nepilnība ir visu ES dalībvalstu apņemšanās īstenot kopēju politiku, nevis tikai mutiski deklarēt tās nepieciešamību. Otrkārt, daudzu Eiropas institūciju darba vājā koordinēšana. Vēl aizvien nav Eiropas mēroga reaģēšanas centra kritisku situāciju gadījumā. Treškārt un visbeidzot, militārās un civilās iespējas, kas patiešām ir Eiropas Savienības rīcībā, nevis tikai atsevišķu dalībvalstu rīcībā, ir pārāk niecīgas.

Pašlaik vispārzināmas ir, piemēram, problēmas ar gaisa transportu, un tam ir būtiska nozīme ātrai reaģēšanai krīzes situācijās. Tikai progress šajās trīs jomās kopējo drošības un aizsardzības politiku padarītu efektīvāku.

 
  
 

(Sēdi uz brīdi pārtrauca, gaidot balsojumu)

 
  
  

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika