Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Trešdiena, 2010. gada 10. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

11.  ES politika Arktikas jautājumos (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Nākamais punkts ir Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par ES politiku Arktikas reģionā.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti priecājos par iespēju pārrunāt ar jums Eiropas Savienības politiku Arktikas reģionā, kas, kā es uzskatu, attīstās. Tas ir nopietns jautājums ar aizvien lielāku politisko nozīmi, un es uzskatu, ka mums pret to atbilstīgi jāizturas.

Kopenhāgenas sarunu atskaņās ir pareizi, ka mēs pievēršam aizvien lielāku uzmanību pasaules daļai, kas ir vistiešāk izjutusi klimata pārmaiņu sekas. Zinātniskie pierādījumi liecina, ka pēdējās desmitgades laikā polārā ledus biezums ir samazinājies vairāk nekā uz pusi.

Arī citas pārmaiņas vidē aizvien vairāk ietekmē Arktikas reģiona iedzīvotājus, bioloģisko daudzveidību un ainavu — gan uz sauszemes, gan jūrā. Mēs, tāpat kā citi starptautiskie dalībnieki, esam kļuvuši aizvien aktīvāki Arktikas jautājumos. Kā jūs zināt, Komisija 2008. gada beigās publicēja paziņojumu par politiku Arktikas reģionā, ko atzinīgi novērtēja Padome un kuram 2009. gada decembrī sekoja plaši secinājumi par Arktikas jautājumiem.

Es uzskatu, kas tas ir vēl viens solis saskaņotas un visaptverošas Arktikas politikas pakāpeniskas izveides procesā. Kā jūs zināt, Komisijai tika lūgts 2011. gada jūnijā sagatavot kontroles ziņojumu, un tā būs vēl viena izdevība nonākt pie kopīgiem secinājumiem. Viss šis darbs patlaban tiek veikts, un tieši tāpēc es šodien ļoti gribu dzirdēt Parlamenta deputātu viedokļus.

Šajā saistībā Komisija atzinīgi novērtēja jūsu 2008. gada oktobra rezolūciju par Arktikas pārvaldību, kas deva labu stimulu Komisijas paziņojuma sagatavošanas pēdējos posmos. Mēs vēlamies saņemt Parlamenta atbalstu mūsu centieniem nodrošināt, lai Eiropas Savienība tiktu atzīta par atbildīgu un cienījamu partneri Arktikas reģionā. Mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta un iesāktās programmas Arktikas reģionā ir mūsu sākumpunkts, taču mēs vēlamies to attīstīt tālāk.

Ir trīs galvenās darba jomas, kuras es gribētu ļoti īsi pieminēt. Pirmkārt, mēs gribam veicināt Arktikas reģiona, tostarp tā iedzīvotāju, aizsardzību. Arktikas ekosistēma ir ļoti trausla, tāpēc tai vajadzīga maksimāla aizsardzība. Tajā pašā laikā klimata pārmaiņu dēļ arvien pieejamāki kļūst Arktikas resursi. Tas paver iespējas, taču pret tām jāizturas ar lielu piesardzību.

Mēs gribam nodrošināt godīgu attieksmi pret mūsu pilsoņiem un uzņēmumiem, tostarp transporta un dabas resursu jomās, un tas jāpaveic ļoti pārdomātā un rūpīgā veidā ar atbilstīgiem vides aizsardzības pasākumiem. Abus mērķus var un vajag attīstīt, ES iestādēm sadarbojoties ar dalībvalstīm, jo īpaši ar trim Arktikas reģiona dalībvalstīm. Visiem jāturpina strādāt ciešā sadarbībā ar citām Arktikas reģionā ieinteresētajām pusēm.

Mūsu trešais mērķis ir veicināt spēcīgus un uzlabotus pārvaldības nolīgumus, lai risinātu daudzās problēmas, kas ietekmē Arktikas reģionu. Tas ietver pašreizējo nolīgumu, struktūru un mehānismu, tostarp Arktikas padomes, īstenošanu un pilnīgu ANO Jūras tiesību konvencijas ievērošanu. Taču attiecīgos gadījumos mums vajadzētu rūpīgi izvērtēt, vai un kā šos mehānismus varētu uzlabot un turpmāk attīstīt.

Lai mēs iemantotu uzticību, mums jāatzīst, ka Arktikas reģions radikāli atšķiras no Antarktikas, un šai atzīšanai jābūt mūsu politiskas pamatā. Atšķirībā no Antarktikas, kas ir plašs un neapdzīvots kontinents, ko ieskauj okeāns, Arktika ir jūras teritorija, ko ieskauj sauszeme, uz kuras tūkstošiem gadu ir dzīvojuši cilvēki un kas pieder neatkarīgām valstīm. Tāpēc priekšlikumi kopēt Arktikas reģionam Antarktikas līgumu būtu nereāli, un tie droši vien kaitētu mūsu aktīvajai lomai, ko cenšamies attīstīt.

Kā jūs zināt, šis ir arī Padomes viedoklis. Virzoties uz mūsu kopīgajiem mērķiem — pakāpeniski izveidot ES politiku Arktikas reģionam, — mēs gribam turpināt cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, un mums jāstrādā kopā ar Arktikas reģiona dalībvalstīm un starptautisko sabiedrību, lai atrastu visefektīvāko veidu, kā saglabāt un nosargāt Arktiku nākamajām paaudzēm.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieces kundze! Pateicos, ka esat atklājuši debates par šo jautājumu, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Tie, kas šodien piedalās debatēs, man piekritīs, un man šķiet, ka mēs šajās debatēs spēsim panākt lielu vienprātību. Es esmu referents ziņojumam, kas vēl ir jāizstrādā par šo tematu, un es ļoti vēlos strādāt kopā ar visām šajā jautājumā iesaistītajām personām.

Jūs pieminējāt vairākus galvenos politikas aspektus. Vides aizsardzība ir ļoti svarīga. Jūs pieminējāt vietējos iedzīvotājus, resursus, kas atrodas jūras dibenā, kā arī zivsaimniecību. Vēl viens aspekts ir kuģniecība, kuģošanas ceļi, kas tiek atvērti klimata pārmaiņu dēļ — ziemeļrietumu kuģu ceļš un ziemeļaustrumu kuģu ceļš.

Šo jūras ceļu tuvumā, blakus mūsu trim Arktikas dalībvalstīm, protams, ir vismaz divi globāli dalībnieki — Amerikas Savienotās Valstis un Krievija, kā arī viena no galvenajām partnerēm — Kanāda. Šis valstis atrodas mums blakus esošajās teritorijās, un ar tām mums katrā ziņā ir jāveido un jāuzlabo kontakti saskaņā ar politiku, kuru mēs tagad plānojam attīstīt.

Attiecībā uz izejmateriāliem mums ir īpašas sadarbības iespējas, bet, ja mēs šo jautājumu neskatīsim pareizi, tad pastāv arī konfliktu iespējas. ES, protams, nenovietos savu karogu virs jūras gultnes, kā to darīja krievi. Taču mums ir jātiecas pēc dialoga ar iesaistītajām pusēm, lai vienprātīgi panāktu to, kas ir svarīgs šim reģionam — vides aizsardzību, resursu ieguvi un vietējo iedzīvotāju tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Liisa Jaakonsaari, S&D grupas vārdā.(FI) Priekšsēdētāja kungs! Pirms kāda laika ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone kādā intervijā teica, ka viņas darbs ir ļoti grūts, ka krīze seko krīzei. Diemžēl ir palicis pārāk maz laika, lai risinātu tādu būtiskus nākotnes uzdevumu kā Arktikas reģiona attīstība.

Baronese Ashton! Man šķiet, jūs tagad jūtat tādas pašas bažas, un tāpēc mēs augstu vērtējam to, ka jūs tik agri esat uzsākusi debates par politiku Arktikas jautājumā un ka nedēļas nogalē jūs dosities uz Lapzemi, kas pieder pie Arktikas reģiona. Tur jūs, protams, iegūsit svarīgu informāciju.

Arktikas dārgumu lādīte, kas pašlaik atveras, ir pilna ar ekonomiskām iespējām, bet tā rada arī daudz risku videi un drošībai, kā arī riskus, kas saistīti ar pamatiedzīvotāju likteni. Globālā sasilšana veicina jaunu jūras ceļu atvēršanu un dod iespēju izmantot naftas un gāzes resursus videi kaitīgā veidā. Zviedrijas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI) ir viens no tiem institūtiem, kas ir publicējis pētījumu ar draudošu nosaukumu „Arktika bez ledus” par Ķīnas politiku Arktikas jautājumos. Tāpēc Eiropas Savienībai ir steidzami jārīkojas un jāizstrādā sava politika attiecībā uz Arktiku.

Komisijas secinājumi, ar kuriem jūs mūs iepazīstinājāt, ir vērtējami atzinīgi, jo šis reģions ar tā naftas, gāzes un minerālu krājumiem nav uzskatīts par jaunu Eldorado, bet tā centrā ir likti cilvēki, kas tajā dzīvo, un tas ir ļoti svarīgs apstāklis šajā situācijā. ES jābūt arī gatavai iesaistīties konstruktīvās sarunās ar pamatiedzīvotājiem, tādējādi uzņemoties izšķirošu lomu Arktikas politikā. Piemēram, Parlamenta nesen noteiktie ierobežojumi roņu medībām saniknoja Arktikas pamatiedzīvotājus.

Ir ļoti svarīgi stiprināt Arktikas padomes statusu, un šā iemesla dēļ mums ir jāpanāk lielāka ietekme uz Kanādu un jo īpaši uz Krieviju, lai Eiropas Savienībai būtu lielāka loma. Arktikas pētniecība ir svarīga sadarbības joma, piemēram, Lapzemes Universitāte, uz kuru jūs dosities, ir Arktikas Universitātes bāze, un es esmu pārliecināta, ka tad, kad būs nodibināts Arktikas Informācijas centrs, kā ir norādījusi Komisija, Rovaniemi būs tam piemērota vieta.

Turklāt ir jāstiprina pašas Eiropas Savienības struktūras. Diemžēl šķiet, ka Padomē Ziemeļu Ledus okeānu ir izspiedušas Dienvidu un Austrumu dimensijas, un tāpēc tagad ir jāatver šis Ziemeļu dimensijas Arktikas logs. Baronese Ashton, Komisijai ir jānoskaidro ikviena ģenerāldirektorāta uzdevums un jānorāda persona, kas ir atbildīga par Arktikas jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Diana Wallis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos teikt Augstajai pārstāvei: es ļoti pateicos jums par jūsu paziņojumu. Manuprāt, daudzus no mums šajā sēžu zālē iepriecina tas, ka jūs turpināt darbu, ko iesāka Komisija un ko pagājušajā rudenī papildināja prezidentūras paziņojumi.

Jūs uzsvērāt Arktikas jutīgo dabu un vidi. Jūs atzināt, ka Arktikas jutīgā daba ir jautājums, kas skar ne tikai Eiropu vai Arktikas valstis, bet ka tā ir visas pasaules problēma.

Arktika sniedz arī unikālas daudznāciju sadarbības iespējas. Tā sniedz arī ES unikālas iespējas ar Ziemeļu dimensijas politikas palīdzību izveidot šajā reģionā labas attiecības ar Krieviju. Tas mums kopā ar citiem partneriem ir katrā ziņā jādara.

Tomēr tai ir jābūt jēgpilnai sadarbībai visā Arktikas reģionā, un bažas rada tas — jūs savā ziņojumā šim jautājumam nepieskārāties —, ka piecu Arktikas piekrastes valstu attiecības attīstās ārpus Arktikas padomes. Tas var ļoti nopietni traucēt vērtīgo sadarbību, un pret to ir jāizturas nopietni.

Tāpat arī mums — ES — ir atteikts novērotājas statuss. Mums ir jānostiprina mūsu politiskās pozīcijas, un mums jāatgūst ticība tam, ko vēlamies sasniegt Arktikā.

Es uzskatu, ka sākotnējais Komisijas paziņojums bija apbrīnojams dokuments, jo tas apvienoja vairāku Komisijas ģenerāldirektorātu jautājumus, kuru tematika saskārās. Tas ir labs pamats turpmākajam darbam. Mēs visi ar interesi gaidām, kā jūs koordinēsit šo politiku, sekmējot jaunās Komisijas darbu un savā unikālajā lomā apvienojot divus amatus. Pateicamies jums par iesākto darbu.

 
  
MPphoto
 

  Satu Hassi, Verts/ALE grupas vārdā.(FI) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu attieksmē pret Arktikas reģionu ir manāmas kultūras šizofrēnijas pazīmes. No vienas puses, mēs esam norūpējušies. Ir acīmredzams, ka klimata pārmaiņas Arktikā notiek straujāk nekā citur. Šis reģions ir salīdzināts ar kanārijputniņu raktuvēs.

Kopš 1979. gadā ledus sega Ziemeļu Ledus okeānā ir vidēji sarukusi par aptuveni 1,5 miljoniem kvadrātkilometru, kas līdzinās Francijas, Itālijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes teritorijai kopā. Kušanas process paātrina klimata pārmaiņas, jo tas samazina zemes atstarotspēju jeb albedo. Tas no tundras liek izplūst metānam, un ir iespējams, ka metāns var izplūst arī no jūras gultnes. Metāns vēl vairāk paātrina klimata pārmaiņas. Kušanas process ļauj izplūst vidē arī toksīniem, kas uzkrājušies daudzu gadu gaitā.

Kamēr mēs bažījamies par šo situāciju, Arktikā ir sācies naftas un gāzes drudzis. Valstis ķildojas un risina sarunas par to, kā sadalīt jūras gultni. Turklāt pamatiedzīvotājus šajā jautājumā pilnīgi ignorē.

ES tagad ir jāveicina konsekventa pieeja ilgtspējīgai attīstībai. Tai jāierobežo vilinošās eiro un dolāru zīmju vīzijas un jāatbalsta Arktikas reģiona aizsardzība, izmantojot tādu pašu nolīgumu, kāds piemērots Antarktikai. Turklāt pamatiedzīvotāji ir jāiesaista visos tajos lēmumu pieņemšanas procesos, kas attiecas uz šo reģionu. Katrā ziņā ir jānosaka 50 gadu ilgs moratorijs fosilo resursu izmantošanai šajā teritorijā.

Ir jāsaprot, ka daba un savvaļas dzīvnieki šajā reģionā ir trausli un jutīgi. Piemēram, šajā reģionā naftas urbumi rada lielākas problēmas un bīstamākus riskus nekā jebkur citur. Kuģošanas sabiedrībām arī ir jāatzīst lielās grūtības un riski, ar kuriem jāsastopas šajā reģionā. Mums nelīdzēs tas, ka mēs lēmumiem, kurus pieņemam, tikai pievienosim dažus skaistus vārdus par vidi un pamatiedzīvotājiem, ja mūsu rīcība faktiski nozīmēs, ka mēs riskējam neatgriežami piesārņot vidi un pārkāpt pamatiedzīvotāju tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Kad Dānija 1973. gadā pievienojās ES, Eiropas Savienība pieņēma Arktikas dimensiju saistībā ar Dānijas autonomo apgabalu Grenlandi. Grenlande 1985. gadā pameta ES, bet, kad 10 gadus vēlāk Zviedrija un Somija pievienojās ES, tās ievērojami paplašināja ES intereses Arktikas reģionā.

Kopš tā laika ES ir kļuvusi par vienu no daudzajām dalībniecēm, kam ir būtiski svarīgas intereses Arktikā — tās vide un dabas resursi. Kā valstis, kam ir teritorijas Arktikā, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Krievija, Norvēģija un Īslande enerģiski un spēcīgi aizstāv savas intereses. Eiropas Savienība nedrīkst vilcināties, tai jādara tas pats, un Arktikas padome, manuprāt, ir vispiemērotākā vieta, kur to darīt. Eiropas Savienības ad hoc novērotājas statuss Arktikas padomē šim nolūkam nav pietiekams. Es ceru, ka Augstā pārstāve pastāvēs uz to, lai nākamajā ministru sanāksmē nākamā gada aprīlī Grenlandē ES tiktu piešķirts pastāvīgās novērotājas statuss.

Žēl, ka Kanāda bloķē ES, atriebjoties par Eiropas Savienības roņu produktu aizliegumu, bet es ceru, ka galu galā veselais saprāts uzvarēs. Šai pieejai nav nekādas jēgas, ņemot vērā to, ka sešas ES dalībvalstis, tostarp Apvienotā Karaliste — mana valsts —, ir pastāvīgās novērotājas. Taču koordinācija starp Dāniju, Zviedriju un Somiju Arktikas padomē ir bijusi nevainojama un kalpojusi par platformu, lai ES plašākās intereses šajā reģionā tiktu sadzirdētas.

Mūsu sabiedroto, Norvēģijas un Īslandes, ieguldījums, no kurām Īslande tiecas kļūt par ES dalībvalsti, ir vēl vairāk stimulējis Eiropas piedalīšanos Arktikas forumā. Tas ir būtiski svarīgi, jo Krievija neliek šaubīties par tās plāniem Arktikā, 2007. gadā izaicinoši novietojot savu karogu virs jūras gultnes Ziemeļpolā. No savas pieredzes mēs zinām, ka Krievija dažreiz starptautiskos jautājumos seko pati saviem likumiem. Tikai vienotā frontē ar citām dalībvalstīm un Arktikas padomes novērotājvalstīm, paļaujoties uz ES Ziemeļu dimensijas politiku, ir iespējams apvaldīt Kremli. Mēs nedrīkstam ļaut, lai Arktika kļūtu par jaunu arēnu Krievijas ekspansionistu tieksmēm.

 
  
MPphoto
 

  Søren Bo Søndergaard, GUE/NGL grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētāja kungs! Arktikas jautājuma apspriešanai ir vairāki iemesli. Daži no tiem jau ir minēti. Viens no jautājumiem ir klimata pārmaiņas, jo Arktikas reģionu negatīvi ietekmē globālā sasilšana. Vēl viens jautājums ir dabas resursi, jo Arktikas reģions piedāvā milzīgas bagātības. Ir arī vēl jautājums, kas skar ziemeļu kuģu ceļu, kurš piedāvā pilnīgi jaunus transporta modeļus. Tomēr visbūtiskākais jautājums manai grupai šķiet tas, no kāda viedokļa mums jāskata Arktika. Vai mūsu sākuma punktam jābūt ieguvumiem šaurā nozīmē, ko ES var gūt no Arktikas reģiona, vai arī mūsu sākuma punktam jābūt tam, kādu labumu Arktikas reģions var dot globālajai sabiedrībai — vienlaicīgi, to neaizmirsīsim, ievērojot Arktikas iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos?

Galvenā atbilde uz šo jautājumu ir meklējama mūsu nostājā — vai mums jārīkojas tā, ka Arktika kļūst par teritoriju, kurā tiek pieļauts jauns bruņošanās drudzis — Krievijai šajā ziņā ir bijusi aktīva loma, un citas valstis tam ir sekojušas, vai arī Arktikai, tāpat kā Antarktikai, jākļūst par demilitarizētu zonu? Acīmredzot starp Ziemeļpolu un Dienvidpolu, starp Arktiku un Antarktiku pastāv atšķirības. Tomēr ir interesanti, ka mums ir izdevies noslēgt līgumu par Antarktiku, līdz ar to izslēdzot militāru klātbūtni, un noteikt, ka šo reģionu var izmantot tikai miermīlīgiem nolūkiem. Galvenais jautājums, kas jārisina Komisijai, ir tas, vai tai jācenšas pārvērst Arktiku par demilitarizētu teritoriju, un, ja tas tā ir, kādas īpašas iniciatīvas tai jāierosina, lai to panāktu.

 
  
MPphoto
 

  Timo Soini, EFD grupas vārdā.(FI) Priekšsēdētāja kungs! Arktikas jautājums ir svarīgs, un tas tagad ir nodots mūsu apspriešanai. Mums Somijā Arktikas apstākļi nav sveši. Mēs tur dzīvojam. Kad baronese Ashton dosies uz Lapzemi, viņa tur atradīs daudz cilvēku, kas dzīvo un strādā ziemeļos no Arktiskā loka. Kad es svētdien došos uz turieni, es tur atradīšu daudz cilvēku, kas ir stipri norūpējušies par darbu un iztikas līdzekļiem, jo patiesā demokrātiskā valstī cilvēki var brīvi izvēlēties, kur viņi grib dzīvot. Viņi var dzīvot arī Arktikas reģionā, ja viņi to vēlas.

Lapzemes Universitāte Rovaniemi pilsētā no finansiālā un pētniecības viedokļa vispiemērotākā vieta, kur veikt šo pētījumu. Diana Wallis ir sniegusi tam pozitīvu novērtējumu Somijas laikrakstā „Kaleva”, un šoreiz es priecātos piekrist liberālam viedoklim, un to es arī darīšu.

No nākotnes viedokļa raugoties, mums jāpievērš uzmanība trim jautājumiem — dabai, dzīvniekiem un cilvēkiem. Ja šie trīs varēs pielāgoties ikvienā Arktikas daļā un dzīvot tur harmonijā, mēs sasniegsim ilgtspējīgu Arktikas politiku un spēsim arī izmantot tās loģistiku un ekonomiku, bet tikai tad, ja cienīsim dabu, dzīvniekus un cilvēkus.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos par iespēju šodien piedalīties šajās debatēs un gribu runāt par ļoti īpašu jautājumu, ko daži no kolēģiem, kuru runas es noklausījos, ir jau skāruši.

Nav šaubu, ka dzīves apstākļi skaistajā Arktikas reģionā ir skarbi, bet tāpat nav arī šaubu, ka ar jaunajām tehnoloģijām un progresu šī teritorija tiks nenovēršami atvērta lielākai dabas resursu izmantošanai, no kuriem zivsaimniecībai būs vislielākā loma.

Komisijas 2008. gada paziņojumā ir aplūkots pašreizējais zivsaimniecības apjoms, kā arī iespējas atvērt jaunas jomas. Patiešām ir pareizi, ka ir vajadzīga sistemātiska pieeja šim jautājumam. Ilgtspējīga veida zvejošana aizsargā zivju krājumus un nodrošina zivsaimniecības kopienu nākotni. Šajā pašā dokumentā, pamatojoties uz statistikas datiem par to, ka aptuveni viena trešdaļa no četriem miljoniem cilvēku, kas dzīvo šajā teritorijā, ir pamatiedzīvotāji, gluži pareizi ir pieminēta vajadzība aizsargāt pamatiedzīvotājus un vietējos iedzīvotājus — atkal ļoti slavējams mērķis. Tomēr — un šajā sakarībā es brīdinu Komisiju — abi dokumenti liecina, ka Komisija nav neko mācījusies no kopējās zivsaimniecības katastrofālās politikas, kas Ziemeļīrijā iznīcināja zivsaimniecības nozari.

Lejupēja pieeja, vienmēr kontrolējot un nosakot politikas mērķus un metodes Briselē, ir cietusi nožēlojamu neveiksmi, bet no 2008. gada dokumenta un no Ārlietu padomes 2009. gada decembra sanāksmes var secināt, ka to pašu pieeju ES izmantos Arktikā. Es mudinu Augsto pārstāvi, viņai turpinot pētīt, kā koordinēt politiku šajā teritorijā, ņemt šo īpašo jautājumu vērā.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Modernajai pasaulei attīstoties, politika attiecībā uz Arktikas jautājumiem, kas ir bijusi saistīta ar ekstremāliem klimata apstākļiem, polārlāčiem un bezgalīgiem ledus laukiem, iegūst jaunu nozīmi. Starptautiskās tirdzniecības attīstība un pieaugošā vajadzība pēc dabas resursiem ir radījušas palielinātu interesi par šo reģionu. Arktikas ledus cepurei strauji samazinoties, ir radušās jaunas iespējas šā reģiona izmantošanai. No attālas nomales Arktika ir nokļuvusi to valstu intereses lokā, kas meklē jaunus kuģošanas ceļus, nebeidzamus dabas bagātību avotus un zivju krājumus. Tomēr mēs jau to visu zinām.

Galvenais jautājums ir — kā Eiropas Savienībai jāreaģē uz satraukto gatavošanos iebrukumam Arktikā, kas jau kādu laiku notiek Krievijā, ASV, Kanādā un Norvēģijā? Galvenokārt ir nepieciešams atrisināt Arktikas reģiona neregulēto tiesisko statusu. Politikai, kas pamatojas uz diplomātiskiem līdzekļiem, kuri ir izmantoti līdz šim, ir jārada starptautiska saprašanās, kas garantētu godīgu potenciālo teritoriālo ieguvumu sadali. Tiesiskā regulējuma trūkums var padarīt reģionu par globāla mēroga konfliktu cēloni. Ir vajadzīga sistemātiska un koordinēta rīcība, kas spētu risināt uzdevumus, kuri rodas straujā tempā. Pētniecības infrastruktūra, Arktikas daudzpusējas pārvaldības attīstība, pamatojoties uz ANO konvenciju un Arktikas vietējo iedzīvotāju iesaistīšanu, ir tikai daži no aspektiem, kas jāietver turpmākajā Eiropas stratēģijā attiecībā uz Arktiku, kuras mērķis būs uzturēt līdzsvaru starp dabas vides aizsardzību un ilgtspējīgu tās resursu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Es vēlos sveikt Augsto pārstāvi ārlietās.

Arktika ir vieta uz mūsu planētas, kur klimata pārmaiņas ir visredzamākās. Globālā sasilšana ir likusi ledum stipri atkāpties. Šajā ziņā visaugstākā robeža tika sasniegta 2007. gadā, kad ledus atkāpās par 34 % salīdzinājumā ar periodu no 1970. gada līdz 2000. gadam.

Tomēr Arktikas ledus cepures kušanai ir daudzas radikālas sekas. Tā paātrina klimata pārmaiņas. Līdz šim Arktikas ledus baltā virsma atstaroja 80 % saulesgaismas šajā teritorijā, tādējādi ietekmējot globālo un vietējo temperatūru. Šis atstarojums pastāvīgi samazinās, izraisot planētas temperatūras paaugstināšanos, kā arī polārās teritorijas temperatūras paaugstināšanos 1500 metru platā zonā Kanādā, Krievijā un Aļaskā. 2007. gadā no augusta līdz oktobrim temperatūra paaugstinājās par 2°.

Vienlaicīgi ledus kušana ir radījusi jūras straumju neparedzētas pārmaiņas. Tām ir kaitīga ietekme uz jūras ekosistēmām un zivsaimniecību, un tās mazina jūras spēju absorbēt oglekļa dioksīdu, jo tās ietekmē planktonu un citus organismus un paaugstina jūras līmeni.

Tāpēc Eiropas pilsoņus skumdina biežās runas par Eiropas Savienības piedalīšanos pieaugošajās sacensībās par ģeopolitisku labumu no šīs vides katastrofas Arktikā.

Eiropas Savienībai nevajadzētu tiekties uzvarēt starptautiskās ģeopolitiskās sacensībās par naftu un kuģošanas ceļiem Arktikā. Mums vajadzētu censties saglabāt cieņu pret mūsu principiem, cieņu pret šīs teritorijas vides viengabalainību, lai priekšroka tiktu dota tādiem principiem kā starptautiskā konkurence un cieņa pret ANO institūcijām jebkurā jaunā režīmā, kas radīsies Arktikā no milzīgās vides katastrofas, kas tuvojas.

 
  
  

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Es gribu izmantot iespēju novēlēt baronesei Ashton visu to labāko viņas pilnvaru termiņā, un es atzinīgi vērtēju viņas apņemšanos uzturēt ciešu sadarbību ar Parlamentu, izstrādājot to, ko viņa sauc par saskaņotāku politiku Arktikas jautājumā.

Eiropas Savienībai, protams, ir jābūt galvenajai lomai Arktikas politikā. Divas Arktikas valstis, Īslande un Norvēģija, ir Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstis. ES politikai tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, enerģētika, pētniecība, transports un zivsaimniecība ir tiešs sakars ar Arktiku.

Kā Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs sakariem ar Šveici, Īslandi, Norvēģiju un EEZ es esmu arī Parlamenta pārstāvis Arktikas reģiona parlamentāriešu pastāvīgajā komitejā.

Šajā statusā es vēlos informēt Parlamentu, ka šā gada septembrī Parlaments Briselē rīkos divreiz gadā notiekošo Arktikas reģiona parlamentāriešu sanāksmi.

(GA) Sagatavošanās sanāksme notiks nākamnedēļ Vašingtonā un vēlāk, tuvāk paredzētajai sanāksmes dienai — Oslo. Es uzskatu, ka šo sanāksmju rīkošana būs ļoti svarīga Eiropas Parlamentam un, patiesi, visai Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Atvainojiet, bet jūsu runas beigu daļa netika tulkota.

 
  
MPphoto
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Es nešaubos par to, ka ikviens Parlamentā saprata, ko es teicu.

Nobeigumā es sacījusi, ka mēs rīkosim šo konferenci, un es ceru, ka, protams, atkarībā no jūsu brīvā laika, jūs varētu apsvērt manu ielūgumu apmeklēt daļu no šīs sanāksmes, baronese Ashton. Es uzskatu, ka tas ir izcils pamats iegūt labāku izpratni par attiecīgajiem jautājumiem, un tas ļauj visa šā plašā reģiona parlamentāriešiem veidot un nostiprināt sakarus.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju šīs debates, un es priecājos, ka baronese Ashton arī ir šeit un piedalās debatēs. Jūs sacījāt, ka šis reģions un tā iedzīvotāji ir jāaizsargā. Tas, protams, ir tiesa. Tomēr, runājot par šā reģiona pamatiedzīvotājiem, ir vajadzīgs kaut kas vairāk par aizsardzību, ko mēs garantējam no ārpuses, mums ir jāievēro viņu tiesības uz pašnoteikšanos. Tam ir jābūt ļoti svarīgam principam mūsu Arktikas politikā.

Attiecībā uz šā reģiona dabas aizsardzību, ir jānorāda, ka šajā ziņā, protams, ir īpaši daudz jutīgu jomu. Es apzinos, ka daudzi no jums, kas piedalās šajās debatēs, noraida moratorija ideju. Varbūt tas, baronese Ashton, bija jums prātā, kad teicāt, ka Arktikas reģions radikāli atšķiras no Antarktikas reģiona, bet, pat noraidot moratoriju, ir jāatbild uz jautājumu — turklāt praktiski, nevis tikai teorētiski —, kā īpaši jutīgas šā reģiona teritorijas var efektīvi aizstāvēt, izmantojot piesardzības principu. Mēs nevaram pieļaut, lai situācija attīstās tiktāl, ka tuvredzīgas ekonomiskas intereses, kaujas saucieni „mums vajag gāzi, mums vajag zivis” galu galā pārspēj piesardzības principu.

Es vēlos arī pievienoties tam, ko teica Gahler kungs. Gahler kungs! Jūs runājāt par iespējamo konfliktu. Tas, bez šaubām, ir pareizi. Mēs jau tagad redzam, ka starptautiskā mērogā šīs diskusijas neizceļas tikai ar vēlēšanos rast kopēju nostāju, jo citādi, piemēram, Krievija un Kanāda nebūtu mēģinājušas bloķēt ierosinājumu, lai ES tiktu piešķirts novērotājas statuss Arktikas padomē. Arktikas padome, protams, pati ir organizācija ar ieteikuma tiesībām bez noteikta budžeta un personāla. Tā nav pārvaldības iestāde. Tomēr, apsverot jaunas pārvaldības iestādes, mums jābūt piesardzīgiem — un es sapratu, ka tā, Augstā pārstāve, ir jūsu nostāja — un jāvirzās uz priekšu, pieļaujot, ka arī citas organizācijas vēlas iesaistīties Arktikas pārvaldē.

 
  
MPphoto
 

  Anna Rosbach (EFD).(DA) Priekšsēdētājas kundze! Es redzu, ka gan Komisija, gan Augstā pārstāve uzskata, ka ES ir jāizstrādā sava politika attiecībā uz Arktiku. Es, protams, atbalstu Arktikas vides aizsardzības ideju, un, būdama dāniete, es labi apzinos ģeopolitisko situāciju. Es apzinos arī vietējo iedzīvotāju problēmas, un mums, protams, ir jārespektē viņu dzīves veids. Ņemot vērā iepriekšminēto, es neuzskatu, ka ES būtu vajadzīga sava politika šai teritorijai, kā arī es neuzskatu, ka ES vajadzētu uzņemties administratīvu lomu Arktikas reģionā. Tas nedotu nekādu labumu ne Eiropas Savienībai, ne Arktikai.

Manuprāt, mums jāatstāj Arktika tām valstīm, kas ir tieši iesaistītas šajā reģionā. Izstrādāt politiku visām teritorijām, nerunājot nemaz par Arktiku, nevar būt ES uzdevums, un tam arī nav jābūt ES uzdevumam, jo Arktika atrodas teritorijā, kurā mēs tradicionāli esam ļoti labi sadarbojušies un kurā tikai divas (nevis trīs, kā iepriekš tika teikts) no minētajām valstīm ir ES dalībvalstis. Ne ASV, Kanāda, Grenlande, ne Krievija nav izteikušas vēlēšanos kļūt par ES dalībvalstīm. Var iedomāties, ka pēkšņo interesi par šo teritoriju ir izraisījis vienīgi tas, ka dažādas valstis vēlas sagrābt izejvielas, un nekas cits. Citiem vārdiem sakot, vislabākā ES politika attiecībā uz Arktiku būtu tikai netieša saistība ar to.

 
  
MPphoto
 

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Ir angļu tautas pasaka par karali Knutu, kas, pavēlēdams, lai paisums atkāpjas un nesamērcē viņa kājas, parādīja saviem galminiekiem, ka pat karaļiem ir jārēķinās ar realitāti. To darīdams, viņš kļuva par augstprātīgas muļķības iemiesojumu.

Karalis Knuts turpina dzīvot Eiropas Savienības Padomē, kas sāk un beidz savus secinājumus par Arktikas jautājumiem ar apgalvojumiem par globālās sasilšanas lielo nozīmi. Šajā apgalvojumā izpaužas atteikšanās pieņemt zinātnisku realitāti. Saskaņā ar ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra ziņām vasaras ledus kārta Arktikā kopš 2007. gada ir paplašinājusies par 409 000 kvadrātjūdzēm jeb par 26 %, Tas ir tieši tas, ko paredzēja zinātnieki, kas saprata, ka iepriekšējā vasaras ledus kārtas samazināšanās, kuru nepareizi uzskatīja par globālās sasilšanas pierādījumu, patiesībā nav nekas cits kā mūžīgās dabas parādību cikliskās maiņas — pieauguma un sarukuma un atkal pieauguma — momentuzņēmums.

Tādējādi Arktikas vasaras ledus nepazudīs līdz 2013. gadam, un polārlāči nav noslīkuši un arī neslīks globālās sasilšanas dēļ, bet miljoniem strādīgu vēlētāju slīkst parādu un nodokļu jūrā, un viņi vairs nevēlas paciest to, ka politiķi izmanto globālās sasilšanas krāpšanu, lai uzspiestu antidemokrātisku starptautisku pārvaldību un viltus ekoloģiskos nodokļus.

ANO tagad ir atklājusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) krāpniecisko dokumentu un safabricētās statistikas pārskatu. Lielbritānijas nodokļu maksātāju vārdā es prasu, lai Parlaments dara to pašu un pārstāj šķiest naudu par visdārgākajiem lielākajiem meliem cilvēces vēsturē.

 
  
MPphoto
 

  Anna Ibrisagic (PPE).(SV) Priekšsēdētājas kundze! Arktika ir unikāls reģions, kas tiek arvien biežāk apspriests kūstošās ledus cepures un jauno iespēju dēļ, kas līdz ar to rodas. Tas ir labi, jo mums ir jādebatē vairāk ne tikai par ietekmi, kāda būs ledus kušanai uz mūsu iespējām izmantot resursus, kas pēkšņi ir kļuvuši pieejami, bet arī par mūsu pienākumiem, kas ar to saistīti, un par to, kā saglabāt Arktiku un kā novērtēt mūsu klātbūtnes un darbības sekas šajā jutīgajā dabas vidē.

Tomēr, pirms mēs lemjam par kopējo ES politiku attiecībā uz Arktiku, mums ir labi jānovērtē pašreizējā Arktikas ekosistēma, jo citādi mums būs grūti veikt pienācīgus pasākumus. Es uzskatu, ka ir naivi un nereāli domāt, ka mēs varam vienkārši atstāt visus resursus neskartus. Tā vietā mums jānodrošina, ka resursu ieguve, transports, tūrisms un citas nozares tiek pārvaldītas pēc iespējas labāk, lai aizsargātu un saglabātu dabas vidi. Protams, tam jānotiek apspriežoties un sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem, pamatojoties uz faktisko situāciju un pašreizējiem apstākļiem.

Komisijas ziņojums par Arktiku ir pozitīvs pirmais solis uz saskaņotu politiku Arktikas jautājumā. Zviedrijas prezidentūras laikā Zviedrija atbalstīja Komisijas lēmumu pieprasīt pastāvīgas novērotājas statusu Arktikas padomei. Tomēr es uzskatu, ka gan Komisijas ziņojums, gan debates līdz šim ir pārāk daudz uzmanības veltījušas ūdenim un pārāk maz sauszemes teritorijām. Dažām valstīm, piemēram, Zviedrijai un Somijai, Arktikā ir attīstītas ziemeļbriežu ganības, kalnrūpniecība, zemkopība un mežkopība, un ir svarīgi to ņemt vērā.

Vēl viens debašu aspekts, kas reti tiek pieminēts, bet ko vajadzētu uzsvērt, ir ES stratēģiskie mērķi un ģeostratēģiskās intereses Arktikā un apstākļu maiņas sekas uz starptautisko stabilitāti.

Dažas ES dalībvalstis atrodas Arktikas reģionā. Citas šī reģiona valstis ir ES tuvākās ziemeļu kaimiņvalstis. Tāpēc nebūs grūti izstrādāt kopējus stratēģiskus mērķus un gūt tiem atbalstu no visām ES dalībvalstīm. Ņemot vērā pieaugošo konkurenci starp dažādām valstīm un dažus neatrisinātus konfliktus, ES interesēs ir nodrošināt, lai saspīlējums neapdraudētu drošību Arktikā.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D).(LT) Šodien mēs debatējam par ļoti svarīgu jautājumu. Klimata pārmaiņu sekas radikāli maina situāciju Arktikas reģionā. Globālās sasilšanas dēļ Arktikā ir atvērti jauni kuģošanas ceļi, piedāvājot iespējas transportēt naftu, gāzi un citus dabas resursus, bet vienlaikus šis reģions kļūst ļoti jutīgs vides problēmu dēļ un resursu dalīšanas dēļ starp valstīm, un tas var radīt negatīvas sekas starptautiskajai stabilitātei un Eiropas drošības interesēm. Debatējot par šā reģiona vides ietekmi un klimata pārmaiņām, vienam no galvenajiem Arktikas politikas mērķiem jābūt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanai un palīdzībai reģionam pielāgoties nenovēršamajām pārmaiņām. Līdz šim nekādi pasākumi Arktikas reģionā nav veikti. Eiropas Parlaments ir vairākkārt uzsvēris Arktikas pārvaldības lielo nozīmi. Manuprāt, tagad, kad situācija ir mainījusies, mums ir pakāpeniski jāsāk izstrādāt patstāvīgu Eiropas Savienības politiku, un Eiropas Komisijai savukārt ir aktīvi jāiesaistās šajā jautājumā. Jau ilgu laiku situācija šajā reģionā ir radījusi saspīlējumu starp Arktikas teritorijas valstīm, un, šim reģionam kļūstot arvien pieejamākam, saspīlējums vēl palielināsies. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāierosina visaptverošs dialogs ar citām valstīm, un tas pavērs jaunas sadarbības iespējas. Manuprāt, ir pienācis laiks sākt domāt par starptautisku konvenciju par šā reģiona pārvaldību.

 
  
MPphoto
 

  Kristiina Ojuland (ALDE) . – (ET) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton! Mums ir jāpatur prātā ne tikai dabīgās vides ievērojamās pārmaiņas, bet arī tas, ka Ziemeļu Ledus okeāna paātrinātā kušana ir pavērusi iespēju sacīkstēm par jauniem dabas resursiem. Tomēr tas var radīt potenciālu drošības apdraudējumu, saasinot attiecības starp Eiropas Savienību un citām valstīm. Šā iemesla dēļ es vēlos vērst jūsu uzmanību uz Krievijas rīcību ne jau zvejniecības, tūrisma vai minerālrūdu dēļ, bet pasaules pēdējo neskarto gāzes un naftas krājumu dēļ.

Par spīti Eiropas Komisijas Arktikas stratēģijas idejai sadarboties ar kaimiņvalstīm jautājumos, kas attiecas uz blakus teritorijām, idejai, kura ir aktuāla kopš gadu tūkstošu mijas, Krievija nav izrādījusi gatavību izskatīt mūsu vēlmes. Pagājušajā gadā Krievijas nacionālās drošības stratēģi raidīja draudošus signālus Rietumiem, ka vajadzības gadījumā Krievija ir gatava lietot militāru spēku, lai iegūtu jaunus resursus Arktikā. Es uzskatu, ka mums ir jāīsteno mērķtiecīga politika attiecībā uz Krieviju, lai izvairītos no konkurences cīņas.

 
  
MPphoto
 

  Indrek Tarand (Verts/ALE).(ET) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton! Pateicos par to, ka jūs nekavējoties ķērāties pie šī ārkārtīgi svarīgā jautājuma risināšanas jūsu grūtajā pilnvaru termiņa sākumā. Arktika, manuprāt, ir neatliekams jautājums. Jūs atklāti teicāt, ka Arktika nav Antarktikas reģions, ka Ziemeļu Ledus okeāna jautājumā nebūs iespējams vienkārši nokopēt nolīgumu par Antarktīdu.

Es uzskatu — ja kādam pasaulē ir jābūt ideālistam, tad tai noteikti ir jābūt Eiropas Komisijai. Kāpēc gan Eiropas Komisija nevarētu piedāvāt saviem partneriem ideālistisku priekšlikumu, lai pirms zelta drudža sākuma Ziemeļu Ledus okeānā tam tiktu piemērots moratorijs vairāku desmitgažu ilgumā — lai mēs nesāktu procesu, kas radītu iespēju bruņošanās drudzim un citiem draudiem?

Es vēlos teikt dažus vārdus par Arktikas pamatiedzīvotāju tiesībām. Es uzskatu, ka dialogā starp Eiropas Savienību un Krieviju par cilvēktiesībām ir jāuzdod jautājums, vai tie Arktikas pamatiedzīvotāji, kas dzīvo Krievijas Federācijā, tiek pietiekamā mērā iesaistīti Arktikas padomes darbā. Jā, Antarktīda nav Arktika, bet nedrīkst atkārtot soļus, kas palīdzēja panākt vienošanos dienvidos aukstā kara laikā, tikai tāpēc, ka Komisijā nav ideālisma.

Es esmu tās valsts iedzīvotājs, no kuras ceļā devās Antarktikas pētnieks Belingshauzens. Viņš devās ceļā un izdarīja atklājumus, jo bija ideālists. Es novēlu jums būt tādiem pašiem ideālistiem savā darbā.

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienība vēlas visaptverošu politiku Arktikas jautājumos. Šī vēlme ir ļoti dīvaina. Kipra un Grieķija, piemēram, pieder pie vēsturiskām kultūrām, bet palūkojieties uz to ģeogrāfisko stāvokli. Ir grūti saprast, kāpēc valstij, kas atrodas pie Egejas jūras, ir vajadzīga ES politika Arktikas jautājumos.

Tomēr ES politika Arktikas jautājumā nav tik dīvaina kā kvalifikācijas ziņā ārkārtīgi nepiemērotās baroneses Ashton, šīs bijušās kreiso studentu Sarah Palin, iecelšana par Augsto pārstāvi. Uzklausīšanās bija skaidrs, ka Augstā pārstāve nav neko aizmirsusi un nav neko sapratusi, Un, starp citu...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Atvainojiet, bet es uzskatu, ka šajā sēžu zālē mums nav jāklausās šādos personīgos komentāros.

(Runātāja starpsaucieni)

Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Mēs neklausīsimies šādos personīgos komentāros.

(Runātāja starpsaucieni)

Tagad pāriesim pie nākamā runātāja.

 
  
MPphoto
 

  Sari Essayah (PPE).(FI) Priekšsēdētājas kundze! Atgriezīsimies pie mūsu tēmas. Kā daudzi no maniem kolēģiem ir teikuši, notiek sacensības par dabas resursiem un Arktikas reģiona pārvaldību.

Tomēr Arktikas reģionam ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kā teica Augstā pārstāve. Tajā būs jāņem vērā Arktikas dzīvās dabas ārkārtīgais trauslums, kūstošā ledus ilgtermiņa ietekme un — visvairāk — reģiona pamatiedzīvotāju un citu tajā dzīvojošo cilvēku tiesības.

Līdz šim ir pieticis ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Nolīgumu par zivju krājumiem, lai regulētu dabas resursu ieguvi Ziemeļu Ledus okeāna teritorijā un jūras dibenā. Arktikas padome ir pievērsusies galvenokārt sadarbībai vides un pētniecības jomā, bet nolīgumi par dabas resursu izmantošanu ir radījuši pieaugošu vajadzību pēc starptautiskās administrācijas stratēģijām, un ES arī varētu būt zināma loma šajā ziņā. Turklāt ES politikai Arktikas jautājumos ir vajadzīga pašai sava stratēģija, un tā ir kopīgi jākoordinē.

Pienācīgs veids, kā ES varētu iesaistīties Arktikas reģionā, būtu nodibināt Arktikas centru. Pirmo reizi vajadzība pēc ES Arktikas Informācijas centra bija minēta Komisijas paziņojumā par Eiropas Savienību un Arktikas reģionu 2008. gada rudenī. Pēc Padomes prasības Komisija sāka pētīt iespēju izveidot tādu centru Eiropas Savienībā.

Arktikas centrs Lapzemes Universitātē Rovaniemi pilsētā, kas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka, ir piekritis darboties kā ES Arktikas informācijas centrs. Somijai nav nekādu teritoriālu prasību attiecībā uz dabas resursiem, tāpēc šī valsts kā neitrāla dalībniece būtu piemērota izvēle centra vadībai, kā Wallis kundze ir teikusi, atbalstot šo ideju.

Es tāpēc mudinu Augsto pārstāvi baronesi Ashton pieņemt lēmumu par to, kādā veidā ES Arktikas centram jāfunkcionē, par tā atrašanās vietu un uzdevumiem, tādējādi palielinot ES nozīmi Arktikas politikā. Es vēlu jums patīkamu ceļojumu uz Lapzemi.

 
  
MPphoto
 

  Herbert Reul (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Saistībā ar debatēm par klimata pārmaiņām notiek intensīvākas debates par Arktiku kā ūdensceļu kuģošanai, kas varbūt dos iespēju saīsināt tirdzniecības ceļus un tādējādi patērēt mazāk degvielas — neaizmirstiet, ka tas arī ir svarīgi —, kas savukārt ietver jautājumu par to, vai un kādā formā ir atrodami gan naftas, gan gāzes resursi un kā tos var izmantot. Zvejniecība arī ir minēta. Protams, šīm debatēm ir bijusi un vēl arvien ir arī ļoti simboliska nozīme, kas kļuva skaidra, kad Krievija novietoja — „pacēla” šeit nav pareizais vārds — savu karogu virs jūras gultnes. Arī citas valstis arvien kategoriskāk sāk izteikt savas pretenzijas. Paturot to prātā, es esmu ļoti pateicīgs Augstajai pārstāvei par to, ka viņa risina šo jautājumu un uzskata to par prioritāti..

Es uzskatu, ka tas, kas līdz šim ir bijis apspriests Eiropas Parlamentā, kā arī Komisijā, piemēram, tās 2008. gada priekšlikums, kas arī ir ticis pieminēts, ir bijis pārāk piesardzīgs. Es uzskatu, ka šim jautājumam jāpieiet agresīvāk divējādā ziņā — gan attiecībā uz jautājumiem, kurus daudzi deputāti šeit šodien ierosināja, proti, attiecībā uz vides un vietējo iedzīvotāju aizsardzību un attiecībā uz to, vai mums šis jautājums jārisina piesardzīgi vai arī tas dod iespējas godīgai un atklātai diskusijai. Ziņojumā par naftu 2008. gadā mums bija sākotnējas un ļoti piesardzīgas diskusijas par šo jautājumu, un mēs noteicām sākotnējo virzību. Mēs vienmēr runājam par to, ka mums ir vajadzīga dažādošana un jauni avoti, tostarp resursi un enerģijas piegāde, bet mums patiešām ir jāapspriež, vai ir iespējams izmantot šos avotus, neapdraudot dabu un vidi. Vismaz šādām debatēm ir jānotiek — mums šī iespēja ir jāizmanto. Mums ir citāds tehnoloģiskais stāvoklis šodien, un, starp citu, tehnoloģiskie sasniegumi šajā jomā ir Eiropas sasniegumi. Ja runājam par tehnoloģiju turpmāko attīstību, tad tai jābūt visās jomās. Es esmu pateicīgs, ka notiek šīs debates. Es ceru, ka tās notiks objektīvi un atklāti.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Kas pārņems kontroli pār Arktiku? Tas ir nosaukums rakstam presē, kuru atradu, pētot šo jautājumu. Tas kodolīgi, bet, jāsaka, arī trāpīgi apraksta pašreizējo situāciju, kurā notiek skriešanās sacīkstes par Arktiku. Šajā lietā jautājums, ko uzdeva Ashton kundze, ir patiešām vietā — kā Eiropas Savienība var kļūt par atbildīgu dalībnieku problēmu jomā, kas saistītas ar Arktiku? Es uzsveru — atbildīgu. Tāpēc šīs debates Eiropas Parlamentā man šķiet lietderīgas un labas no jebkura viedokļa, jo tās notiek šeit jau otro reizi kā rezultāts pirmajam un pašreizējam Padomes paziņojumam Parlamentam un Komisijas paziņojumam Padomei un Eiropas Parlamentam.

Arktika ir reģions, ko nepārvalda, pamatojoties uz starptautiskajiem tiesību aktiem, un lielā interese par Arktiku ir radusies, no vienas puses, kā jau tika uzsvērts, klimata pārmaiņu rezultātā, bet, no otras puses, to arvien vairāk atzīst un labprāt izmanto kā potenciālu resursu avotu, jo īpaši enerģijas resursu un gāzes, bet arī dabas resursu avotu, kā, piemēram, zivju. Ar to, protams, ir saistīti draudi videi izejmateriālu iegūšanas un zvejas dēļ, bet arī draudi reģiona pamatiedzīvotājiem, un tas mums arī jo īpaši ir jāapzinās.

Turklāt jūrasceļa atvēršanai saistībā ar pārmaiņām reģionā ir milzīga ietekme uz to, kā cilvēki uztver Arktiku. Līdzīga ietekme ir mēģinājumiem faktiski sadalīt šo teritoriju, pamatojoties uz faits accomplis, kā, piemēram, uz simboliskas karogu novietošanas. Es vēlos teikt, ka ir jāņem vērā tas, ka piecas Arktikas valstis nav īpaši ieinteresētas tiesiskā regulējumā, bet Eiropas Savienībai tomēr ir jāiegūst svarīga loma šajā pasaules daļā ne tikai savas klātbūtnes, bet arī iesaistīšanās un zināšanu dēļ. Ir būtiski iegūt savstarpēju uzticību, un mēs varam to panākt ar regulējuma iniciatīvu, tādu kā, piemēram, Arktikas harta.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Es vēlos uzstāties kā Parlamenta referents par Īslandi.

Pašlaik, kā jūs visi zināt, Īslande gaida, lai Padome apstiprina, ka pievienošanās sarunas var sākties. Ja notiks tas, ko mēs visi vēlamies, un Īslande kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, tā būs vienīgā dalībvalsts, kas pilnībā atrodas Arktikas reģionā. Īslande kopā ar Somiju, Dāniju un Zviedriju palielinās Eiropas Savienības valstu skaitu Arktikas padomē līdz četrām, kas tur būs kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju, Kanādu un Norvēģiju.

Es uzskatu, ka šis fakts ir jo svarīgāks tāpēc, ka Eiropas Savienībai diemžēl nepiešķīra novērotājas statusu šajā forumā.

Turklāt es uzskatu, ka Īslandes pievienošanās ES var dot ieguldījumu, pirmkārt, Eiropas enerģijas resursu dažādošanā un, otrkārt, daudzpusējas pārvaldības nodibināšanā šajā reģionā, kas rada arvien lielāku interesi, un, kā iepriekšējās runās tika minēts, var izraisīt konfliktus. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgs apstāklis ir tas, ka Īslandes pievienošanās varētu nodrošināt saskaņotu un efektīvu Eiropas politiku šajā reģionā.

Nobeigumā jāsaka, ka tad, kad Īslande pievienosies Eiropas Savienībai, tai būs daudz lielāka loma šajā stratēģiski svarīgajā reģionā.

Pateicos par uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Ir pēdējais laiks izstrādāt saskaņotu Eiropas un Arktikas politiku, kas atrisinātu arī ilgstošus strīdus par jaunām teritorijām. Ledus kušanas rezultātā izrakumu potenciāls jaunajās teritorijās palielināsies līdz 200 metriem zem zemes virsmas miljoniem kvadrātkilometru platībā. Strīdiem starp Krieviju, Norvēģiju, ASV un Kanādu acīmredzot ir arī ģeopolitiska nozīme. Polārais ledus jau ir samazinājies uz pusi. Vissvarīgāk tomēr ir aizsargāt ūdeni no piesārņojuma, jo kodolatkritumi Arktikas Krievijas daļā ir galvenā problēma.

Augstās pārstāves kundze! Es nāku no valsts, kam šķietami nav nekāda sakara ar Arktiku, bet es varu jums apliecināt, ka pat Čehijā daudzus pilsoņus interesē, kādu nostāju Eiropas Savienība pieņems ārpolitikas jomā, tostarp kā tas ietekmēs Arktikas nākotni. Tas attiecas uz izejmateriālu ilgtspējīgu ieguvi, ilgtspējīgu transportu, pienācīgiem apstākļiem zinātniskajai pētniecībai, dabas aizsardzību un, kas ir ne mazāk svarīgi, pamatiedzīvotāju tiesībām.

Es ar nepatiku sekoju strīdiem gan par jauniem, gan par vēsturiskiem īpašumiem. Baidos, ka tie var kļūt pat par jaunu nopietnu konfliktu iemeslu. Vēl viens strīds ir par stratēģiski svarīgo ziemeļu jūras ceļu starp Āziju un Ameriku. Komisāre! Jums ir jānodrošina, ka šis jūras ceļš uz visiem laikiem pieder pie starptautiskajiem ūdeņiem un ka Arktika paliek uz visiem laikiem demilitarizēta zona. Uzņemieties aktīvu koordinatores lomu, lai panāktu starptautiskus nolīgumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Arktiku. Eiropas Savienība nedrīkst pasīvi noraudzīties, bet tai ir jārisina aktīvas sarunas, tādējādi novēršot konfliktu saasināšanos un kaitējumu dabai.

 
  
MPphoto
 

  Bendt Bendtsen (PPE).(DA) Priekšsēdētājas kundze! Ir svarīgi, ka ES ir iesaistījusies debatēs par Arktiku, un ir arī labi, ka ES ir iesaistījusies arī šā reģiona jautājumu risināšanā, jo uz spēles ir likts daudz interešu. Manuprāt, vissvarīgāk ir, lai ES ievēro un izturas ar cieņu pret pamatiedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām. ES jārīkojas atbildīgi globālās sasilšanas jautājumā, kas izpaužas kā temperatūras paaugstināšanās. Šajā jautājumā mums ir jāņem vērā tas, kā tas ietekmē cilvēku dzīves apstākļus. Turklāt mēs zinām, ka klimata pārmaiņas atvieglos mūsu piekļuvi tādiem resursiem kā nafta un gāze un piekļuvi jauniem transporta ceļiem no Eiropas uz Āziju. No vienas puses, tam varētu būt pozitīva nozīme, bet, no otras puses, mums ir jāgarantē drošības pasākumi, pilnā mērā ievērojot Arktikas unikālo klimatu un jutīgo vidi.

Ņemot vērā mūsu augošās ekonomiskās intereses Arktikā, ES ir arī svarīgi pieņemt savu nostāju pret vairāku valstu pasākumiem šajā teritorijā. Ir jāreaģē, ja valstis neņem vērā starptautiskos noteikumus, kas attiecas uz šo reģionu. Spilgts piemērs pašlaik ir Kanāda, kas no 2010. gada jūlija vēlas izveidot obligātu visu to lielo kuģu reģistru, kas kuģo pa ziemeļrietumu kuģu ceļu. Es vēlos uzsvērt, ka runa šajā gadījumā ir par starptautiskajiem ūdeņiem un ka Dānijas ārlietu ministre Lene Esperse arī ir uzsvērusi, ka tas nav pieņemams. Tāda ir nostāja, ko es vēlos, lai ES un Augstā pārstāve atbalsta.

 
  
MPphoto
 

  Thomas Ulmer (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Jautājums ir par to, ka mums, Eiropas Savienībai, jāievēro skaidra stratēģija un jānovērš zelta vai dārgakmeņu drudzis. Eiropai ir aktīvi jāiesaistās šā jautājuma risināšanā. Eiropa var būt spēcīga partnere, ja tā runās vienā balsī. Tas attiecas uz kuģošanu un jūras zivsaimniecību, primārās enerģijas nesējiem un izejvielām.

Šim nolūkam mums ir vajadzīgi stabili un uzticami līgumi ar citiem partneriem Arktikā. Mums ir vajadzīga sadarbība, nevis konfrontācija. Mums ir vajadzīgs dialogs vides aizsardzības jomā, lai saglabātu dabas resursus un dabu. Mums ir vajadzīgs dialogs dzīvnieku aizsardzības jomā, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, un mums ir jāaizsargā un jāciena vietējie iedzīvotāji un viņu cilvēktiesības.

Ja mēs kopā ar saviem partneriem spēsim labi pārvaldīt resursus Arktikā, mums būs iespēja tur īstenot jaunu politiku, un tas arī būs pirmais nopietnais mūsu kopējās ārpolitikas pārbaudījums — iespēja pierādīt, ka mēs, eiropieši, patiesi spējam kopīgi īstenot savus mērķus.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Tagad mēs pāriesim pie brīvā mikrofona daļas mūsu debatēs. Pirms mēs to darām, es vēlos paskaidrot, ka man kā debašu priekšsēdētājai ir pilnīgas tiesības pārtraukt runātāju, ja es jutīšu, ka attiecīgā deputāta runa tiecas dezorganizēt Parlamenta darbu.

 
  
MPphoto
 

  Riikka Manner (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Augstajai pārstāvei par šī svarīgā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā tik agrā posmā. Es patiešām ceru, ka Komisijai un Eiropas Savienībai būs liela loma mūsu politikā Arktikas jautājumos un ka ES formulēs pati savu Arktikas stratēģiju.

Kopēja Arktikas politika radīs bezgalīgas iespējas visai Eiropas Savienībai drošības, vides, enerģētikas, un transporta jomā, un attiecībā uz tās pamatiedzīvotājiem. Ja mūs, Eiropas Savienību, izslēgs no šīm debatēm, izslēgs no šīs politikas, mēs daudz ko zaudēsim.

Es vēlos runāt vēl par diviem jautājumiem. Pirmkārt, es ceru, ka Arktikas padome kā administratīva struktūra kļūs arvien stiprāka un ka Eiropas Savienībai tajā būs liela loma. Otrkārt, es ceru, ka plāni izveidot Arktikas Informācijas centru kļūs par realitāti — manuprāt, tas veicinās dialogu starp Arktikas teritorijām. Turklāt, kā jau iepriekš teikts, lieliska un piemērota vieta tam noteikti būtu Somijas Lapzeme un tieši Rovaniemi, kas jau sen ir saistīta ar Arktikas jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Debates par Arktiku šajā pēcpusdienā ir patiešām bijušas karstas. Kas šis ir par Parlamentu, ja tas cenšas neļaut deputātiem runāt, kad tas nepiekrīt tam, ko tie saka? Tomēr tam nevajadzētu mūs pārsteigt, jo mūsu jauno Augsto pārstāvi ārlietās militārā izlūkdienesta 5. nodaļa (MI5) raksturoja kā komunistu līdzskrējēju, un, kad viņa bija kodolatbruņošanās kampaņas kasiere, nauda tika ņemta no padomju bloka, lai grautu savas valsts aizsardzības politiku.

Šī vieta ar katru dienu vairāk līdzinās Padomju Savienībai.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Ja nākotnē jūras gultnes kušanas dēļ metāns ar tā ievērojami augstāko sasilšanas potenciālu nekā CO2 lielos daudzumos izplūdīs no Ziemeļu Ledus okeāna, mums būs lielā mērā bīstams mainīgais lielums jutīgā klimata sistēmā — mainīgais, kas steidzami prasa sīkāku izpēti.

Arktika izraisa bažas ne tikai saistībā ar klimatu, tā spēj arī radīt konfliktu. Tas, ka pat Ķīna, kā runā, tagad ir sākusi būvēt ledlaužus, uzsver lielo nozīmi, kāda ir ziemeļrietumu tirdzniecības kuģu ceļam. Šī potenciāli miermīlīgā izmantošana tomēr rada daudz mazāk problēmu nekā, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu lielā vēlēšanās izvietot Arktikas reģionā militārās agrīnās brīdināšanas sistēmas.

Noteikumi jebkurai iedomājamai minerālu resursu ekonomiskai izmantošanai, kas saistīta ar ledus kušanu, arī ir iepriekš jānoskaidro. Galu galā naftas un gāzes rezerves, ko tur cer atrast, varētu garantēt Eiropai enerģētisku neatkarību.

 
  
MPphoto
 

  Birgit Schnieber-Jastram (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Augstā pārstāve! Es vēlreiz ļoti skaidri vēlos uzsvērt, ka līdzās tādām neapšaubāmi svarīgām jomām kā vide un enerģētikas jautājumi kuģošanas ceļu jautājumam ir īpaša nozīme. Ņemot vērā to, ka kuģi, kas izmanto tradicionālos kuģošanas ceļus, tiek sagrābti, un to, ka kuģu kapteiņu un komandu dzīvība tādējādi tiek pakļauta briesmām, jo šie ceļi ir patiešām nedroši, kuģu īpašnieki meklē jaunus jūras ceļus. Manā dzimtajā pilsētā Hamburgā šai diskusijai ir ļoti liela nozīme. Es vēlos mudināt jūs šajās ES debatēs par Arktiku turpināt apspriest šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE).(RO) Arktikas reģions, tāpat kā Antarktīda, ir ārkārtīgi jutīgs pret klimata pārmaiņām. Turklāt globālā klimata sistēma ir atkarīga no tā stabilitātes. Kā vadošajam spēkam cīņā pret klimata pārmaiņām Eiropas Savienībai ir jāpieņem stingra nostāja Arktikas reģiona jautājumā.

Eiropas Savienībai ir jāievēro mērenība gan atklātās jūras resursu izmantošanā, gan jāierobežo tranzīta transports caur Arktikas reģionu. Ilgtermiņā neierobežota darbība var beigties tikai ar jaunu aisbergu zonu un nedaudzo pāri palikušo polāro cepuru sarukumu, tādējādi nenovēršami apdraudot šīs teritorijas ekosistēmu un Arktikas reģionā dzīvojošās populācijas.

Ir absolūti nepieciešams aizsargāt aisbergus un polāro cepuri no nekontrolētas cilvēku iejaukšanās. Eiropas Savienībai jārīkojas ciešā sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu, Norvēģiju un Krieviju un pastāvīgi jāapmainās ar informāciju, izmantojot Kopīgo vides informācijas sistēmu (SEIS), Eionet un Ilgstošu Arktikas novērošanas tīklu (SAON).

 
  
MPphoto
 

  John Bufton (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos teikt Ashton kundzei: „Šī ir mana pirmā izdevība izteikt komentārus par jūsu jauno lomu. Tāpat kā jūs, es nāku no Apvienotās Karalistes. Vienīgā atšķirība ir tā, ka mani ievēlēja, bet jūs ne.”

Runājot par Arktikas jautājumu, es vēlos vaicāt: „Vai mums atkal būs sacensības par resursiem ar Krieviju, Ameriku un Kanādu — par zivju krājumiem un ceturtās daļas no pasaules naftas un gāzes resursiem? Aukstā kara laikā jūs esat pati pieredzējusi bruņošanās drudzi. Vai jūs tagad vedīsit mūs uz ledus kauju? Pasākumi Arktikā noteikti saasinās ārējās attiecības, un Eiropai vispār nevajadzētu būt nekādai ārpolitikai attiecībā uz Arktiku, un nekādā ziņā ne ar jums pie stūresrata.

Jūs jau esat pierādījusi, ka neesat spējīga veikt šo darbu. Man nav šaubu, ka jūsu vadībā mēs visi nokļūsim kutelīgā situācijā. Ja jums būtu izdota skolas liecība par jūsu pirmajām 100 dienām, tajā būtu teikts: „Jums jācenšas uzlabot savas sekmes,” bet faktiski, pat ja jūs būtu amatā 100 gadus, arī tad jums neveiktos. Lūdzu, izdariet cienījamu darbu un atkāpieties no amata.”

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šīs bija ļoti interesantas debates, un es priecājos, ka mēs pievērsāmies svarīgam pasaules reģionam. Kaisme, ar kādu cilvēki runāja par to, ko darām politikas jomā attiecībā uz Arktiku, man šķiet ārkārtīgi svarīga, jo man ir jādomā par to, ko turpmāk darīsim.

Es vēlos pārliecināt Parlamenta deputātus, ka saglabāt vidi un dialogu ar Arktikas iedzīvotājiem — gan pamatiedzīvotājiem, gan tiem, kas nepieder pie pamatiedzīvotājiem, — ir ārkārtīgi svarīgi, ņemot vērā to pieeju, kādu vēlamies. Mēs vēlamies skaidri paziņot visās starptautiskās diskusijās, ka Arktikas resursiem drīkst piekļūt un tos izmantot tikai tad, kad mums būs pieejami augstākie vides un drošības standarti un kad tie tiks pilnā mērā ievēroti.

Mums ir jāturpina uzsvērt, ka Eiropas Savienība vēlas sadarboties ar visām Arktikā ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu, ka mēs pienācīgi veicam savus uzdevumus. Tas attiecas arī uz ogļūdeņraža ieguvi.

Es uzskatu, ka varam dot lielu ieguldījumu, sākot ar mūsu vides diplomātiju, līdz klimata pārmaiņu politikai, sākot ar mūsu plašo Arktikas pētniecības programmu, līdz pamatiedzīvotāju atbalsta politikai visā pasaulē. Es arī uzskatu, ka Arktikas padome var dot lielu ieguldījumu ar darbu, ko tā veic, un ne mazums tiek darīts, lai garantētu pamatiedzīvotāju pilnīgu līdzdalību — faktiski tā ir vienīgā organizācija, kas ļauj tiem piedalīties kopā ar suverenām valstīm —, un mēs vēlamies kļūt par pastāvīgiem novērotājiem, un vairāki godājamie deputāti ir norādījuši, ka tas varētu būt ļoti lietderīgi.

Manuprāt, ir iespējams rast pienācīgu līdzsvaru starp Arktikas aizsardzību un saglabāšanu, no vienas puses, un ilgtspējīgu tās resursu lietošanu, no otras puses, un mums ir jānodrošina, ka darām to pienācīgi.

Sapulcēt Komisijas dažādu sektoru septiņus pārstāvjus — man šķiet, jūs to man vakar teicāt, priekšsēdētājas kundze —, lai izstrādātu ziņojumu, ir labs piemērs tam, ko mēs turpmāk vēlamies darīt sadarbības un efektīva darba ziņā, kuru mēs darām uz vietas daudzās pasaules malās.

Nobeigumā vēlos teikt, ka ar nepacietību gaidu Lapzemes apmeklējumu šīs nedēļas nogalē. Tas būs mans trešais Lapzemes apmeklējums. Tur notiks liela sanāksme, lai apspriestu konkrētus jautājumus ar dažiem ārlietu ministriem. Attiecībā uz Rovaniemi un ideju izveidot tur centru ir divas iespējas — viena iespēja ir izveidot individuālu centru un otra — dažādu centru tīklu, un, mums, protams, jāizpēta šīs iespējas.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski.(RO) Jautājumi, kas saistīti ar Arktikas reģionu, sākot ar globālo sasilšanu un beidzot ar resursu izmantošanu un navigāciju šajā reģionā, pēdējā laikā ir piesaistījuši arvien vairāk uzmanības. Mums jāapzinās, ka mūsu planētas nākotne ir cieši saistīta ar šā reģiona nākotni. Aisbergu kušana Arktikas reģionā, arvien pieaugošā vajadzība pēc resursiem un nesenais tehnoloģiju progress ir daži no iemesliem, kāpēc Arktikas reģions ir kļuvis par teritoriju, kas ikvienu no mums jo īpaši interesē. Es uzskatu, ka Eiropas stratēģijai šajā zonā ir galvenokārt jāpievēršas reģiona aizsardzībai un saglabāšanai, resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai, pamatojoties uz daudzpusēju pārvaldību, un galvenokārt šā reģiona iedzīvotāju iesaistīšanai visos minētajos pasākumos.

Jaunu kuģošanas ceļu izveide arī prasa daudz stingrāku drošības un vides standartu ieviešanu. Ikvienam jūras reģionam ir vajadzīga īpaša pieeja, un Eiropa var izmantot pieredzi, kas iegūta, īstenojot programmas, kuras izstrādātas citiem jūras reģioniem, kā, piemēram, Baltijas jūras reģionam un Vidusjūras reģionam, kā arī izmantot labas prakses piemērus šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. (PL) Rēgs klīst pa Arktiku, globālās sasilšanas rēgs. Kūstošajam ledum ir būtiska ietekme ne tikai uz dabu, bet arī uz sabiedriskajām attiecībām, ekonomiku un politiku. Okeāna ledus šelfā, teritorijā, kas ir lielāka par Vāciju, Itāliju un Franciju kopā, neatkarīgi no tā, ko jau tagad izmanto, atrodas tādas bagātības kā gāze un jēlnafta. Ledus sega, kas gadu no gada kļūst arvien plānāka, ir pārstājusi aizsargāt atradnes no izpētes urbumiem. Mūs gaida nežēlīgas sacensības — tāds pats trakums kā 19. gadsimta zelta drudzis. Eiropas Savienībai ir jāieņem nepārprotama nostāja šajā jautājumā. Ir būtiski izstrādāt kopēju ES Arktikas politiku, jo īpaši attiecībā uz jaunām iespējām izmantot dabas bagātības, attiecībā uz briesmām dabas videi un jaunām kuģošanas iespējām.

Arktika pieder pie triju ES dalībvalstu teritorijas —Dānijas, Somijas un Zviedrijas, kā arī Īslandes, kas iesniegusi pieteikumu, lai iestātos Eiropas Savienībā. Mums ir jāatceras, ka šī ir pilnīgi jauna situācija galējo ziemeļu iedzīvotājiem, kā arī Arktikas faunai un florai. Arktikas iedzīvotāji jūt ārējo sociālo, ekonomisko un politisko faktoru pieaugošo ietekmi uz savu dzīvi. Mūsu pienākums ir palīdzēt vietējām kopienām iejusties jaunajos apstākļos un aizsargāt viņu kultūru un valodu. Tāpat kā ES politikas centrā ir tās pilsoņi, tā arī mūsu plānos pārvaldīt Arktiku galvenā loma ir jāpiešķir Arktikas iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – Arktika ļoti ilgu laiku nebija mūsu darba kārtībā, bet tagad tā atkal ir piesaistījusi mūsu politiķu un zinātnieku uzmanību. Pieaugošo interesi par šo reģionu ir izraisījušas klimata pārmaiņu sekas, kas liek kust arktiskajai ledus cepurei. Neiesaistoties strīdos par šī procesa ātrumu un plašumu, ir plaši pieņemts, ka tas galu galā pavērs jaunas iespējas dabas resursu izpētei un jauniem kuģošanas ceļiem. Mēs visi esam pārliecināti, ka šim procesam būs liela ietekme uz vidi. Es vēlos vērst Parlamenta un visas ES uzmanību uz šī procesa politisko un, patiesi, drošības dimensiju. Aukstais karš mums parādīja, cik svarīga ir Arktika stratēģiskā ziņā. Šajā reģionā mēs esam bijuši liecinieki ekonomiskai, politiskai un pat militārai konkurencei. Lai nodrošinātu šim reģionam labu nākotni, nepārprotami ir vajadzīgi kopēji starptautiski centieni, kuros ES ir aktīvi jāpiedalās. Ir jārod līdzsvars starp reģiona ekonomisko izmantošanu un tā ekosistēmas saglabāšanu, bet, citu starpā, viens no jautājumiem Arktikas pārvaldībai ir arī pašreizējā tiesiskā režīma aizsardzība.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika