Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Trešdiena, 2010. gada 10. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13.  Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B7-0017/2010).

Padomei ir uzdoti šādi jautājumi.

 
  
  

Jautājums Nr. 1, ko iesniedza Georgios Papanikolaou (H-0052/10)

Temats: ES un Turcijas sadarbība nelegālās imigrācijas novēršanas jautājumos

Lielākā daļa nelegālo imigrantu ES ierodas, šķērsojot jūras robežu starp Grieķiju un Turciju. No Grieķijas viņi pārvietojas tālāk uz pārējo ES teritoriju.

Ņemot vērā to, ka Turcija diezgan pamatoti vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, kādas iniciatīvas Spānijas prezidentūra plāno īstenot, lai piespiestu Turciju sadarboties, jo sadarbība ir obligāti nepieciešama?

Kā prezidentūra vērtē panākumus, kas gūti ES un Turcijas sarunās par atpakaļuzņemšanas līgumu un Turcijas un Frontex sarunās par nolīgumu, kurā būtu paredzēta informācijas apmaiņa un Turcijas iesaiste kopīgās operācijās? Vai Grieķija tiek informēta par šo sarunu norisi?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kā jūs zināt, paplašināta sadarbība ar trešajām valstīm — migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm — ir galvenais elements Eiropas Savienības cīņā ar nelegālo imigrāciju.

Tā ir bijusi viena no galvenajām pārmaiņām, notikumiem un uzlabojumiem procesa, kas pazīstams kā globāla pieeja migrācijai, un Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta rezultātā. Sadarbība ar valstīm, kas ir migrācijas izcelsmes valstis, ir viens no svarīgākajiem jaunās imigrācijas politikas elementiem — pirms 2004. gada Eiropas Savienībā praktiski nepastāvēja imigrācijas politika — un viens no būtiskākajiem elementiem politikā, kas tika radīta pēc Hemptonkortas sanāksmes 2004. gadā, ir sadarbība ar nelegālās imigrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm.

Kā jau es minēju, tā ir daļa no Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta, un saistībā ar to Padome pagājušā gada decembrī tās secinājumos par paplašināšanos pauda atbalstu intensīvākam dialogam ar Turciju par migrāciju un pieprasīja konkrētu pasākumu, piemēram, atpakaļuzņemšanas un robežkontroles u. c., pieņemšanu.

Stokholmas programmā ir atkārtoti apstiprināta nepieciešamība apkarot nelegālo imigrāciju, turklāt Stokholmas programma un Padomes 2009. gada decembra secinājumi skaidri parāda, ka mums ar Turciju ir jānoslēdz vienošanās par atpakaļuzņemšanu un tajā pašā laikā jāpielāgo spēkā esošās divpusējās vienošanās.

Es varu jūs informēt, ka pēdējā sarunu kārta par šo atpakaļuzņemšanas vienošanos notika tikai pagājušajā mēnesī, 19. februārī, Ankarā, un Padome turpinās atbalstīt Komisiju tās centienos nodrošināt iespējami pozitīvākus šo sarunu rezultātus.

Man jāatsaucas arī uz Frontex un Turcijas sadarbību un kopdarbu. Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 sekmē šo operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm, un tāpat jāpiemin, ka starp Frontex un Turciju norit sarunas par tādu vienošanos, kāda ir minēta šajā regulā.

Tas ir operatīvs darbs, kas ietver apmaiņu ar informāciju, risku analīzi, izpēti un koordinētus kopīgus Frontex pasākumus. Tas ir ietvars, kurā šobrīd notiek operatīvās sadarbības attīstīšana starp aģentūru un Turcijas iestādēm.

Mēs ceram, ka šīs sarunas rezultatīvā veidā noslēgsies pēc iespējas drīzāk, un jebkurā gadījumā dalībvalstis turpinās saņemt informāciju par visiem turpmākajiem notikumiem.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Liels paldies par jūsu atbildi. Es vēlētos sniegt divus papildu komentārus.

Pirmkārt, šodien vai rīt, paralēli šīsdienas debatēm, Grieķijas parlaments veiks balsojumu par Grieķijas valdības likumdošanas iniciatīvu, ar kuru padara vienkāršāku un elastīgāku Grieķijas pilsonības iegūšanu salīdzinājumā ar iepriekšējo kārtību. Protams, tas Grieķiju padara vēl pievilcīgāku imigrantu, jo īpaši nelegālo imigrantu, skatījumā, kuri tic, ka nākotnē viņi spēs iegūt legālu statusu. Es, no stratēģiskā viedokļa, gribētu uzzināt prezidentūras viedokli par to, vai minētais ir pozitīvi vērtējams pasākums.

Otrkārt, februārī tika paziņots, ka Frontex gatavojas izveidot savu pirmo priekšposteni Piraeus, lai nostiprināt savu klātbūtni Egejas jūras reģionā. Vai šim pasākumam ir kāds konkrēts laika grafiks?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Godātais deputāt, šobrīd es jums precīzi nevaru pateikt, kāds būs pašreiz notiekošo sarunu laika grafiks. Droši zināms ir tas, ka pastāv politiskā griba to veiksmīgam iznākumam. Informācija, ko jūs minējāt saistībā ar Grieķiju, norāda uz nepieciešamību un iespēju stiprināt cīņu pret nelegālo imigrāciju ar šo atpakaļuzņemšanas nolīgumu palīdzību.

Mums ir jāatbalsta šīs sarunas — šīs pārrunas, ko pamatā veic Komisija. Man jums ir jāatgādina, ka pagājušā gada beigās, 2009. gada 5. novembrī, ministrs Billström kungs Zviedrijas prezidentūras vārdā un Barrot kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, viesojās Turcijā.

Šai vizītei sekoja saziņa no Komisijas puses. Attiecībā uz jauno Komisiju šī lieta ir faktiskā Malmström kundzes kompetencē, kura ļoti labi pārzina Stokholmas programmu, jo viņa bija iesaistīta tās īstenošanā un sagatavošanā. Es optimistiski raugos uz iespēju, ka informāciju, uz ko jūs atsaucaties, ir iespējams kompensēt ar daudz stingrāku atpakaļuzņemšanas līgumu, reālu atpakaļuzņemšanas līgumu ar Turciju, regulējumu. Es šobrīd jūs nevaru precīzi informēt par ar šiem līgumiem saistītu laika grafiku, bet varu jūs informēt, ka Padomes prezidentūra un Komisija ļoti vēlas noslēgt šos atpakaļuzņemšanas līgumus ar Turciju. Mēs vēlamies līgumus ne tikai ar Turciju, bet arī ar citām valstīm, kuras dažkārt ir nelegālo imigrantu izcelsmes vai tranzīta valstis.

Man jūs arī jāinformē, ka Frontex līgumus, šajā gadījumā ar Turciju, tieši pārvalda Frontex. Daudzos gadījumos tās ir tehniskas un operatīvas sarunas, un, lai gan Padome kā iestāde šajās sarunās nav iesaistīta, tā par šīm sarunām tiek informēta un, protams, vienmēr informēs arī pārējās dalībvalstis, kas, protams, ietver arī Grieķiju.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētāja kungs, jūs minējāt, ka norit sarunas starp Frontex un Turciju un ka Komisija par šīm sarunām informē Padomi. Tādēļ es vēlētos, lai jūs mūs informējat; es vēlētos zināt, vai šo Frontex un Turcijas sarunu pamats ir robežas starp Turciju un Grieķiju ievērošana, citiem vārdiem sakot, ES ārējo robežu atzīšana un ievērošana. Es vēlētos jums atgādināt, ka līdz šim brīdim Turcijas kaitnieciskā darbība pret Frontex lidmašīnu ir tikusi pamatota ar šo strīdu.

Es arī vēlētos uzzināt, vai Turcija ir noteikusi kādas citas prasības līguma noslēgšanai ar Frontex.

 
  
MPphoto
 

  Roger Helmer (ECR). – Es vēlētos sveikt ministru saistībā ar viņa lielisko atbildi un teicamo darbu, ko mēs Eiropā veicam, lai aizsargātu imigrantu tiesības.

Manī satraukumu rada tas, ka dažkārt mums neizdodas aizsargāt mūsu pašu pilsoņu tiesības, viņiem pārvietojoties no vienas valsts uz citu. Es jo īpaši domāju dažus sava vēlēšanu apgabala iedzīvotājus no East Midlands, kuri ir iztērējuši savus pensiju uzkrājumus, iegādājoties māju Spānijā, lai pēc diviem vai trim tur pavadīties gadiem konstatētu, ka pie viņu mājām stāv buldozeri un ka Spānijas tiesas un Spānijas iestādes viņu īpašumtiesības, tiesības uz līguma īstenošanu vienkārši ignorē.

Es būtu pateicīgs, ja ministrs mums varētu paskaidrot, kādēļ ir radusies tāda situācija un kādus pasākumus Spānija veiks, lai atrisinātu problēmu, ar ko Eiropas Savienības pilsoņi sastopas šajā valstī.

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz Grieķijas jautājumu — protams, ka Eiropas Savienības dalībvalstu robežas ir jāievēro. Šo līgumu mērķis ir šo robežu ievērošana.

Ja ar trešo valsti, caur kuru var ierasties nelegālie imigranti, ir noslēgts līgums un ja ir noslēgts atpakaļuzņemšanas līgums, kas ir mērķis, un tādējādi tiek nostiprinātas Eiropas Savienības vienošanās ar šo trešo valsti, kas ir Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta vispārēja pieeja un filozofija, tiek stiprinātas Eiropas Savienības dalībvalstu robežas. Tāds ir rezultāts. Ja mūsu rīcībā nav šīs efektīvās nelegālās imigrācijas kontroles, jo sadarbība ar citām valstīm ir nepietiekama un nav noslēgti atpakaļuzņemšanas līgumi, šīs robežas praksē tiek vājinātas. Tādējādi šo sarunu un atpakaļuzņemšanas nolīgumu mērķis ir robežu nostiprināšana, kas, protams, ietver arī Grieķijas robežas.

Attiecībā uz godājamā deputāta jautājumu par britu pilsoņiem, kuri ir pārcēlušies uz Spāniju un tur ieguldījuši daļu no saviem uzkrājumiem, man jāsaka, ka es šeit neatrodos kā Spānijas valsts pārstāvis tās tiesiskajās attiecībās ar pilsoņiem, kuri tur atrodas, bet drīzāk gan kā Eiropas Savienības Padomes pārstāvis. Šādas attiecības un visas iespējamās problēmas tiek risinātas neatkarīgās Spānijas valsts tiesās. Tādēļ es atturēšos uzstāties konkrētas valsts vārdā par konkrētiem jautājumiem, kuri neattiecas uz Eiropas Savienības tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 2, ko iesniedza Marian Harkin (H-0053/10)

Temats: Vardarbība ģimenē

2010. gada janvāra plenārsēdē Spānija savā prezidentūras paziņojumā uzsvēra stingru apņēmību apkarot pret sievietēm vērstu vardarbību ģimenē, ierosināt tiesību akta projektu, lai novērstu vardarbību pret sievietēm, un izveidot Eiropas novērošanas iestādi vardarbības ģimenē novēršanai. Vai prezidentūra varētu detalizētāk izklāstīt savus plānus šajā jomā un norādīt, kad šādas iniciatīvas varētu tikt īstenotas?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, labi zināms, ka viena no Spānijas prezidentūras prioritātēm ir cīņa pret dzimummotivētu vardarbību, citiem vārdiem sakot, vīriešu un sieviešu līdztiesība Eiropas Savienībā, kas pilnībā nav sasniegta 50 gadus pēc Savienības izveides. Vardarbība pret sievietēm ir visplašāk sastopamā diskriminācijas forma, lielākais posts Eiropas un citās pasaules sabiedrībās — faktiski diemžēl visās sabiedrībās.

Tas ir prezidentūras būtisks mērķis, jo mēs uzskatām, ka tas ir būtisks Eiropas mērķis. Šā iemesla dēļ, tā kā tā ir problēma ar Eiropas dimensiju, šīs parādības apkarošanai mums ir nepieciešama arī Eiropas stratēģija. Minētais jautājums ir iekļauts ne tikai Spānijas prezidentūras programmā, bet arī prezidentūru trijotnes, ko veido arī Beļģija un Ungārija, 18 mēnešu programmā.

Mēs esam gandarīti, ka Parlaments ir institūcija, kas vienmēr ir ļoti aktīvi strādājusi šajā jomā un atkārtoti ir paudusi aicinājumus veikt ar to saistītus, pret dzimummotivētu vardarbību vērstus pasākumus. Piemēram, rezolūcijā, ko pieņēma pagājušā gada novembrī, Parlaments mudināja Komisiju sagatavot vispārēju direktīvu par pasākumiem, lai novērstu un apkarotu visa veida dzimummotivētu vardarbību. Parlaments arī mudināja dalībvalstis sagatavot sīkāku statistiku par dzimummotivētu vardarbību.

Reaģējot uz Parlamenta nostāju, Spānijas prezidentūra, kā jau minēju, uzskatīja šo par ļoti būtisku jautājumu. Konkrētāk, tā ir ierosinājusi Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju jautājumu padomei izveidot novērošanas centru dzimummotivētas vardarbības jomā, kas pirmdien, 8. martā, Starptautiskajā sieviešu dienā, attiecībā uz šo jautājumu pieņēma secinājumus. Tiek sagatavota arī direktīva par rīkojumu par aizsardzību no dzimummotivētas vardarbības. Šie ir divi ļoti svarīgi, fundamentāli jautājumi, un mēs ceram, ka tos ir iespējams sagatavot un pabeigt pirms Eiropadomes Spānijas prezidentūras sestā mēneša beigām.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). – Paldies, ministra kungs, un es paužu atzinību Spānijas prezidentūrai par dzimummotivētas vardarbības problēmas uzsvēršanu. Pārāk bieži šī problēma burtiski tiek turēta aiz slēgtām durvīm, jo tur, proti, ģimenes mājā visbiežāk notiek vardarbība. Es uzskatu, ka jūsu iniciatīva noteikti uzlabos sabiedrības informētību visā ES.

Jūs runājāt par Eiropas Parlamenta 2009. gada novembrī pieņemto rezolūciju. Viena no lietām, uz kuru aicināja rezolūcija, bija precīza juridiskā pamata izveide šajā jomā. Es gribētu zināt, vai jūs atbalstītu Komisijas izstrādātu visaptverošu direktīvu par rīcību dzimummotivētas vardarbības novēršanai, kā arī jūsu viedokli par precīza juridiskā pamata izveidi.

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, Harkin kundze, kā jums zināms, Lisabonas līgums maina Eiropas Savienības tiesību aktu — regulu un direktīvu — juridisko pamatu, jo tas vienā Kopienas pīlārā apvieno trīs iepriekš atsevišķus Kopienas pīlārus: Kopienas pīlāru, ārlietu un drošības politiku, kā arī tieslietas un iekšlietas.

Minētās jomas ir apvienotas vienā pīlārā un vienā juridiskajā personā, un tas nozīmē, ka attiecībā uz ārlietu politiku un konkrētāku tieslietu jomu — tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās —, un policijas sadarbību tiek ieviesta normāla, tradicionāla Kopienas metode. Tas nozīmē lielāku Komisijas un Parlamenta klātbūtni Eiropas Kopienu Tiesā Luksemburgā.

Jomā, kas attiecas uz sadarbību krimināllietās, vēl aizvien pastāv iespēja, proti, ceturtdaļa Eiropas Savienības dalībvalstu valdību šajā jomā var ierosināt iniciatīvas. Tas notika direktīvas par dzimummotivētu vardarbību gadījumā: divpadsmit valdības iesniedza iniciatīvu, un, reaģējot uz to, Padomei un Parlamentam būs jāpieņem galīgais lēmums, jo tas ir standarta likumdošanas procedūras jautājums.

Šī direktīva jau ir sagatavošanas procesā, un tā ir reakcija uz līgumā noteikto iespēju valdībām veikt šo iniciatīvu. Mūsuprāt, šai direktīvai ir pareizs un adekvāts juridiskais pamats, jo tā attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

Mēs runājam par noziegumiem, kas ietver nežēlīgu attieksmi, vardarbību pret personu, kas visās Eiropas Savienības valstīs ir noziegums. Tādējādi mēs runājam par šo noziegumu upuru aizsardzību. Šīs direktīvas juridiskais pamats balstās sadarbībā krimināllietās, un tādēļ mēs uzskatām, ka ir pilnībā iespējams, kā ir norādījuši Padomes juridiskie dienesti, to īstenot ar šī juridiskā teksta starpniecību, kas būs jāizskata un jāapspriež šajā Parlamentā.

Es ceru, ka tas notiks ātri, jo es uzskatu, ka to Eiropas Savienībā gaida miljoniem sieviešu un arī vīriešu. Viņi gaida šo aizsardzību, kurai, kā jūs pareizi minējāt, tagad ir jāizkļūst ārpus slēgtām durvīm ne tikai dalībvalstu, bet arī Eiropas līmenī. Tam ir jākļūst par Eiropas Savienības darba kārtības punktu. Tas ir 12 Eiropas Savienības dalībvalstu valdību iesniegtās iniciatīvas mērķis.

 
  
MPphoto
 

  David Martin (S&D). – Es vēlos pievienoties Harkin kundzei, izsakot atzinību Spānijas prezidentūrai par pret sievietēm vērstās vardarbības izvirzīšanu tās politiskās darba kārtības priekšgalā.

Es gribētu zināt, vai prezidentūra vēlētos iepazīties ar pieredzi, kas gūta pirms 20 gadiem. Edinburgas pilsētas pašpārvalde īstenoja ar vardarbību pret sievietēm saistītu kampaņu ar nosaukumu Zero Tolerance, ko finansēja ar Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Tā secinājumos bija pausts, ka šim jautājumam ir nepieciešama visaptveroša pieeja. Ir nepieciešama informēšanas politika, ir jāiesaista mājokļu dienesti un tiesu iestādes.

Vai Padome izskatīs šo projektu, lai konstatētu, kādi ir gūstamie secinājumi?

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) López Garrido kungs, jūs īsumā pieminējāt, ka vardarbība ģimenē, protams, nav vērsta tikai pret sievietēm, bet arī pret bērniem, un vardarbība ģimenē pārliekas slodzes rezultātā ir arī ar vecu cilvēku aprūpi saistīts jautājums. Kādā mērā arī šie ar vardarbību ģimenē saistītie jautājumi tiks ietverti plānotā Eiropas Vardarbības ģimenē novērošanas centra pilnvaru jomā?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, Martin kungs, protams, šīs Parlamenta atbalstītās iniciatīvas pamatā esošo filozofiju attiecībā uz regulējumu, šajā gadījumā izmantojot tiesiskos līdzekļus — visefektīvākos iespējamos līdzekļus, kas ir demokrātiskas valsts juridiskie līdzekļi, pamatoti sauc par absolūtu neiecietību pret dzimummotivētu vardarbību. Tas ietver dzimummotivētas vardarbības traktējumu kā parādību, kas gadsimtu gaitā, raugoties arī no kultūras viedokļa, ir dziļi iesakņojusies mūsu sabiedrību sociālajās struktūrās.

Tādēļ mums ir nepieciešama globāla, visaptveroša pieeja dzimummotivētas vardarbības apkarošanai, lai šī cīņa būtu efektīva, jo šo vardarbības formu ir ļoti, pat ārkārtīgi grūti izskaust. Tādēļ, neraugoties uz panākumiem, kas gūti šāda vardarbības veida apkarošanai dalībvalstu līmenī, mēs aizvien sistemātiski sastopamies ar šo postošo parādību, kas bieži vien ir tikai aisberga redzamā daļa, jo tikai par nelielu daļu faktiski notiekošo vardarbības gadījumu tiek ziņots, tādējādi tā turpina pastāvēt.

Tādēļ mums ir nepieciešama globāla, visaptveroša pieeja, izmantojot visus mums pieejamos tiesiskos instrumentus, ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību vairojot informētību un nodrošinot, ka izglītības sistēmu ietvaros šī problēma tiek ņemta vērā. Pirmdien Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju jautājumu padome pieņēma šo visaptverošo, globālo pieeju dzimummotivētas vardarbības apkarošanai, citiem vārdiem sakot, absolūtās neiecietības politiku.

Attiecībā uz jautājumu par vardarbību pret veciem cilvēkiem un bērniem, ko izvirzīja godājamais deputāts, es domāju, ka mēs runājam par vardarbību pret neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, tiem, kuri ir vismazāk aizsargāti. Daudzās dalībvalstīs ir teiciens „izdzīvo stiprākais”; manā valstī, protams, tas izpaužas šajā vardarbībā, kas ir saistīta ar vājākas personas neaizsargātību, kas savukārt apliecina un pauž personas, kura ir vardarbīga pret mazāk aizsargātu personu — sievietēm, bērniem, veciem cilvēkiem —, gļēvulību. Tā ir parādība, kas ir saistīta ar šo situāciju.

Padome un Parlaments aicināja Komisiju izskatīt iespēju īstenot Eiropas gada iniciatīvu pret bērniem, jauniešiem un sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai. Šis aicinājums ir pausts programmā Daphne III. Tā, godātais deputāt, ir vajadzības paušana šo aizsardzību paplašināt, attiecinot to uz visiem neaizsargātajiem cilvēkus, kuri noteikti ir arī bērni un veci cilvēki — divas grupas, kuras jūs minējāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 3, ko iesniedza Bernd Posselt (H-0054/10)

Temats: Donavas stratēģija

Kā Padome iecerējusi rīkoties, lai varētu vēl šogad, kā tika paredzēts, iesniegt Donavas stratēģijas projektu? Kāds ir grafiks, un kādi ir saturiski svarīgākie punkti?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, Posselt kungs, Donavas reģiona stratēģija ir viens no Spānijas, Beļģijas un Ungārijas prezidentūru trijotnes programmas elementiem. Kā jūs varat iedomāties, stratēģijas iekļaušana programmā bija Ungārijas iniciatīva.

Tādējādi trīs valstis ir apņēmušās palīdzēt šīs Eiropas Savienības Donavas reģiona stratēģijas izstrādē, un saistībā ar to pagājušā gada jūnijā Padome mudināja Komisiju iesniegt šo stratēģiju līdz gada beigām. Mēs gaidām, kad Komisija to izdarīs.

Komisija ir sākusi sabiedrisko apspriešanu. Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz šā gada martam, un pēc tam, izskatot apspriešanas rezultātus, Komisija ierosinās stratēģiju, kuru, mēs ceram, būs iespējams oficiāli pieņemt līdz šā gada decembrim Komisijas paziņojuma veidā. Mums ir jāgaida, līdz šis paziņojums tiks sagatavots.

Jebkurā gadījumā es vēlos minēt, ka 25. februārī Budapeštā notika būtiska tikšanās, piedaloties Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Vācijas, Ungārijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas valdību pārstāvjiem, un tajā tika panākts progress attiecībā uz šīs stratēģijas iespējamo saturu, pieņemti svarīgi secinājumi attiecībā uz to, kādiem būtu jābūt šīs nākotnes stratēģijas būtiskākajiem elementiem. Lai sasniegtu izaugsmes mērķus un ievērojamu ekonomisko, sociālo un ar tūrisma nozari saistītu izaugsmi, ir svarīga šo valstu centienu apvienošana Eiropas Savienības robežās un aptverot Eiropas Savienību, finansiāli neitrālā veidā izmantojot Eiropas Savienības finansējumu.

Tādēļ, es atkārtoju, tūlīt pēc apspriešanas beigām mēs gaidām Komisijas paziņojumu par šo jautājumu. Tad, tiklīdz Padomes rīcībā būs paziņojums no Komisijas, tā pieņems nostāju.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Paldies, ministra kungs, par dziļo un izsmeļošo atbildi. Man ir tikai divi papildu jautājumi. Pirmkārt, kādā mērā Donavas stratēģija ir saistīta ar transporta un kultūras jomu? Manuprāt, abas šīs jomas ir īpaši būtiskas, ja runa ir par pārrobežu sadarbību. Otrkārt, vai ir jau sagatavots galīgais iekļaujamo valstu saraksts, vai par to vēl ir jālemj, jo Parlaments ir ieteicis paplašināšanu?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, kā jūs sapratīsiet, šis valstu saraksts nav jautājums, par ko var lemt Padomes pašreizējā prezidentūra. Valdības, kuras pirms brīža minēju, ir ieinteresētas šīs stratēģijas izveidē, un mums ir jāsagaida, kad Komisija publicēs savu paziņojumu.

Es vēlos sacīt, ka šīs valstis uzskata, ka Eiropas Savienībai, jo īpaši Komisijai, šajā stratēģijā ir jāveic līdera pienākumi, sekmējot sadarbību Donavas reģionā.

25. februāra paziņojumā, ko es minēju iepriekš, ir pausts, kā būtu izmantojama Donavas stratēģija, lai palielinātu reģiona iedzīvotāju labklājību, drošību un mieru, izmantojot pārreģionālu un pārvalstu sadarbību, kā arī saskaņošanu attiecīgā līmenī.

Tajā arī ir minēts, ka stratēģijā ir iekļaujamas šādas stratēģiskās politikas jomas: infrastruktūra, inovācijas, kultūras un mākslas pasākumi, ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, tūrisms, pārtikas drošība, ekonomika, sadarbība mazu un vidēju uzņēmumu jomā, pētniecība un izstrāde, migrācija, sports, izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe, sociālie jautājumi, kā arī citas jomas, kas plaši un ar tālejošu uzstādījumu ietvertas dokumentā.

Es uzskatu, ka Donavas reģiona stratēģija ir svarīgs dokuments, un tādēļ es jums pateicos par jūsu jautājumu, kas man sniedza iespēju to pieminēt. Es uzskatu, ka tas ir tālejošs mērķis, un, es atkārtoju vēlreiz, pašlaik gaidām šo apspriešanu un Komisijas paziņojumu, bet politiskā griba, protams, pastāv. Prezidentūru trijotnes trīs dalībvalstīm un Padomes prezidentūrai ir politiskā griba uzsākt šīs Donavas reģiona stratēģijas īstenošanu.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Donava ir upe, un attiecībā uz upēm ir nepieciešams pievērst uzmanību arī tam, cik tās ir tīras. Tādēļ es uzskatītu, ka ir būtiski uzzināt, kādu ūdens attīrīšanas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izmantošana tiek apsvērta, lai attiecīgi uzlabotu upes ūdens kvalitāti. Mūsu mērķis attiecībā uz Donavu būtu panākt, lai tās ūdens kvalitāte visā tās garumā atbilstu dzeramā ūdens standartiem. Mans otrais jautājums ir par to, kā iespējams labāk izmantot hidroenerģiju enerģijas ražošanai un galvenokārt ūdens uzkrāšanai, lai mēs Eiropā iegūtu lielāku enerģijas apgādes drošību.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Eiropas Savienības Donavas stratēģijas panākumi būs atkarīgi no tālejoša rīcības plāna, kā arī no konkrētu specifisku projektu noteikšanas, kas uzlabos Donavas reģiona iedzīvotāju dzīvi.

Es vēlētos uzzināt, vai ir sācies šo Donavas reģiona attīstīšanai paredzēto stratēģisko projektu noteikšanas process un kādi kritēriji tiks izmantoti par pamatu šo projektu atlasei.

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, protams, es esmu pārliecināts, ka Rübig kunga minētais mērķis tiks iekļauts Donavas reģiona stratēģijā, par kura aspektiem es jau esmu runājis.

Šīs stratēģijas mērķi ir ļoti būtiski, un tie ir saistīti ar daudziem jautājumiem, kas ietekmē šajā reģionā dzīvojošo cilvēku ikdienu. Tādējādi tie ir saistīti ar ekonomiku, kultūras aspektiem un vides un dabas resursu aizsardzību, kuri nenoliedzami ietver ūdeni.

Kā ticis minēts, šī dabas vide ir būtiski saistīta ar reģionu, un es esmu pārliecināts, ka tā nepārprotami tiks ietverta šajā stratēģijā, kura ir jāvada valstīm, kas vēlas panākt tās pieņemšanu. Tās ir manis uzskaitītās valstis, kuru pārstāvji pirms dažām dienām tikās Budapeštā, lai panāktu progresu mērķu noteikšanā un precīzākā stratēģijas formulējumā, jo tā vēl nav pietiekami precīzi formulēta.

Tādēļ es uzskatu, ka ir pāragri (es atsaucos uz otro deputātu, kurš uzstājās) runāt par projektu, no kuriem dažus es esmu minējis, atlases kritērijiem vai par to atbilstību. Varētu pievienot arī citas jomas, piemēram, jūrniecību, enerģijas piegādes drošību, cīņu pret klimata pārmaiņām, finanšu tirgu izmaiņu radīto ietekmi un kopumā — visas jomas, kuras šī stratēģija un tās īstenošana varētu neapšaubāmi pilnveidot.

Es uzskatu, ka mums, visām Eiropas Savienības valstīm, ir jāsadarbojas, jo mēs runājam par Eiropas mēroga jautājumu, kas ietekmē visu Eiropas Savienību un tās svarīgākās politiskās jomas. Es esmu pārliecināts, ka, piemēram, uzmanības centrā būs kohēzijas politika — ne tikai sociālā kohēzija, bet arī jauns Lisabonas līgumā ietverts aspekts, proti, teritoriālā kohēzija. Tā ir kohēzijas forma, kohēzijas dimensija, kas ir atspoguļota Lisabonas līgumā un kas ļoti labi iekļaujas šajā iniciatīvā attiecībā uz Donavas reģiona stratēģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Tā kā nākamie jautājumi attiecas un vienu un to pašu tematu, tie tiks izskatīti kopā:

Jautājums Nr. 4, ko iesniedza Konstantinos Poupakis (H-0055/10)

Temats: Eiropas sociālais modelis un nabadzības izskaušana

Ekonomikas lejupslīdes un krīzes laikā visgrūtāk saglabāt pienācīgu dzīves līmeni ir bezdarbniekiem, darba ņēmējiem ar zemiem ienākumiem un pensionāriem, kuri saņem mazas pensijas. Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana nav devusi vēlamo rezultātu, jo 80 miljoni mūsu līdzpilsoņu dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Eiropas sociālais modelis pamatojas ne vien uz labiem rādītājiem ekonomikas jomā, bet arī augsta līmeņa sociālo aizsardzību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā Spānijas prezidentvalsts, veidojot kopēju politiku sadarbībā ar nākamajām prezidentvalstīm, ir paredzējusi atbalstīt iedzīvotājus sociālekonomiski zemākās sabiedrības grupās, lai palīdzētu viņiem izdzīvot, vienlaikus aizsargājot tos līdzpilsoņus, kurus apdraud nabadzība un sociālā atstumtība, tādējādi aizsargājot pamatideju par sociālu Eiropu?

Jautājums Nr. 5, ko iesniedza Liam Aylward (H-0102/10)

Temats: Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību

Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ir paredzēti 17 miljoni eiro. Lai arī šis gads veicinās izpratni par attiecīgajiem jautājumiem, ir nepieciešama efektīva un kopīga rīcība, lai būtiski uzlabotu to miljonu cilvēku dzīves Eiropas Savienībā, kas cieš no nabadzības un sociālās atstumtības. Kā Padome plāno rīkoties, lai pieņemtu konkrētus pasākumus šī gada laikā? Vai Padome varētu paskaidrot, kā šis Eiropas gads un tā īstenošanai paredzētais budžets tiks efektīvi izmantots, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, prezidentūra piekrīt deputāta viedoklim par augsta līmeņa sociālās aizsardzības nodrošināšanas mērķi, jo īpaši saistībā ar nabadzības un sociālās atstumtības apdraudētajām grupām, kas ir viens no Eiropas sociālā modeļa stūrakmeņiem. Tas ir jo īpaši svarīgi laikā, kad atrodamies ekonomikas lejupslīdes periodā.

Bezdarbs: pašlaik tiek uzskatīts, ka bezdarbnieku skaits varētu būt par pieciem miljoniem lielāks nekā ekonomikas krīzes sākumā. Tas nozīmē, ka daudzas mājsaimniecības ir piedzīvojušas to ienākumu samazināšanos, un daudzas no tām ir kļuvušas par nabadzības vai pārmērīgu kredītsaistību upuriem. Iespējams arī, ka augstais bezdarba rādītājs saglabāsies, un tādējādi šis ilgtermiņa bezdarbs novedīs pie sociālās atstumtības.

Tādēļ dažu turpmāko mēnešu laikā ekonomikas krīzes sociālās sekas būs būtisks Eiropas politikas programmas un, protams, prezidentūru trijotnes Eiropas programmas punkts, par to nepastāvot nekādām šaubām.

Mums šim nolūkam ir dokuments, instruments, proti, 2010. gada kā Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālās atstumtību deklarācija, kurā ir minēti četri konkrēti mērķi: cilvēku pamattiesību uz cienīgu dzīvi un pilnvērtīgu dalību sabiedrības dzīvē atzīšana, sabiedriskās domas ieguldījums sociālās iekļaušanas politikas jomās, saliedētāka sabiedrība un, protams, ilgtermiņa darbs visos valdības līmeņos cīņai pret nabadzību un sociālo atstumšanu. Šis darbs jo īpaši ir vēršams uz vismazāk aizsargāto iedzīvotāju aizsardzību (ideja, kuru es izmantoju, atbildot uz iepriekšējo jautājumu), kuri galu galā ir tie, kuri visvairāk cieš nabadzības un sociālās atstumtības dēļ. Tā tas ir bērnu, sieviešu un vecu cilvēku gadījumā.

Tādēļ mēs, protams, atbalstīsim dažādas iespējamās iniciatīvas saistībā ar nabadzību, sociālo atstumtību un šo parādību apkarošanu, un man jāatzīst, ka es ceru, ka tas kļūs par visas Eiropas izaugsmes un darba vietu radīšanas stratēģijas galveno mērķi. Viens no mērķiem, kas noteikts Komisijas 3. martā iesniegtajā dokumentā, ir par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības risks.

 
  
MPphoto
 

  Konstantinos Poupakis (PPE).(EL) Paldies, ministra kungs, par jūsu atbildi.

Tomēr, ņemot vērā, kā jūs pats minējāt, ka 2009. gadā bezdarbs sasniedza 10 %, 45 % bezdarbnieku ir bez darba ilgāk nekā gadu un, nepastāvot skaidri noteiktam institucionālajam ietvaram, ir strauji attīstījušies elastīgie nodarbinātības veidi, kā rezultātā 19 miljonu cilvēku ir nabadzīgi bezdarbnieki, tā kā jūs vienmēr esat bijis ļoti precīzs un es to vērtēju atzinīgi, mēs vēlētos uzzināt, kādus konkrētus, tūlītējus, pasīvus un aktīvus nodarbinātības politikas pasākumus jūs gatavojaties pieņemt Eiropas līmenī atbilstoši Eiropas sociālā modeļa garam un burtam, lai risinātu jautājumu saistībā ar nabadzīgiem darba ņēmējiem un bezdarbniekiem, jo īpaši ilgstošiem bezdarbniekiem, kuri sastopas ar neatliekamām izdzīvošanas problēmām.

 
  
MPphoto
 

  Liam Aylward (ALDE). – Vai Padome var norādīt, kā tā nodrošinās aktīvas integrēšanas ieteikuma, kas ir instruments ģimeņu nabadzības apkarošanai un ko ir atbalstījusi Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju jautājumu padome, iekļaušanu ES stratēģijā 2020. gadam un īstenošanu, lai nodrošinātu panākumus nabadzības samazināšanās jomā?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, man vēlreiz jāsaka, ka šī ir pirmā reize, kad tiek pausts nodoms sagatavot tik tālejošu Eiropas stratēģiju šīs problēmas risināšanai. Citiem vārdiem sakot, stratēģiju nabadzības un sociālās atstumšanas apkarošanai, ietverot ilgstošos bezdarbniekus un vecus cilvēkus, tādējādi mēs vēlreiz atgriežamies pie vismazāk aizsargāto sabiedrības grupu koncepcijas.

Vispirms, reaģējot uz ekonomikas krīzi, ko mēs pašlaik piedzīvojam, Eiropas Savienība ir īstenojusi saskaņotu politiku — tūlītēju īstermiņa „šoka terapiju”, ieskaitot valsts naudas iepludināšanu finanšu sistēmā. Tas ierosināja to mehānismu darbību, kurus ekonomisti dēvē par stabilizatoriem, kas ir labklājības valstīs nodrošinātā sociālā aizsardzība. Tas nozīmēja, ka notika reakcija, kurai bija vismaz situāciju mīkstinošs iespaids attiecībā uz cilvēkiem, kuri bija zaudējuši darbu, un tiem, kuriem ir grūtības, vismaz īstermiņā, atrast jaunu darba vietu.

Citiem vārdiem sakot, ir notikusi reakcija, kas būtu jāņem vērā, jo tā ir reāla, aktuāla, tūlītēja īstermiņa Eiropas Savienības reakcija. Papildus tam Eiropas Savienība apsver stratēģiju nabadzības, ko rada ilgtermiņa bezdarbs, apkarošanai, balstoties uz apmācību, specializēšanos, pārkvalifikāciju vai izglītību, kas nenoslēdzas cilvēka jaunībā, lai radītu apstākļus nodarbinātībai. Šī ir ļoti būtiska ES stratēģijas 2020. gadam, ko es pieminēju iepriekš, daļa, un tā tika iekļauta šeit tik bieži pieminētās Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju jautājumu padomes sanāksmes, kas notika šonedēļ, secinājumos.

Tā ir Eiropas stratēģija, kas ir iekļauta to mērķu vidū, ko Savienība gatavojas noteikt par prioritātēm, proti, ES stratēģijā 2020. gadam noteikto mērķu vidū. Viens no šiem skaitliskā veidā formulētajiem mērķiem — un mēs redzēsim, vai šos mērķus Eiropas Padomē, kurai ir jāizvērtē Komisijas paziņojums, pieņems 25. un 26. martā — ir nabadzības riska apdraudēto cilvēku skaita samazināšana par 25 %.

Atsauksim atmiņā, ka Eiropā dzīvo 80 miljoni cilvēku, kurus apdraud nokļūšana nabadzībā; šī skaitļa samazināšana par 20 miljoniem un tajā pašā laikā aktīvās iedzīvotāju daļas palielināšana ir vidēja termiņa mērķi, kas ir daļa no stratēģijas un kas tādēļ noteiks virknes saskaņotu Eiropas stratēģiju saturu.

Galu galā, dāmas un kungi, risinājums ir mūsu nodarbinātības un sociālo politiku koordinēšana. Lisabonas līgumā ir visai nepārprotami noteikts: mums ir jāsaskaņo savas nodarbinātības un sociālās politikas.

Krīzes steidzināta, Eiropas Savienība sāk to darīt. Tas ir labākais veids, kā reaģēt šajā situācijā, neapšaubāmi izmantojot instrumentus, kas mums Eiropas Savienībā ir pieejami, kas ir Eiropas Savienības elementi, piemēram, iekšējais tirgus vai Eiropas struktūrfondi.

 
  
MPphoto
 

  Vicky Ford (ECR). – Dažās dalībvalstīs ekonomiskās sekas ir acīmredzami smagākas nekā citās dalībvalstīs. Paldies, ka pieminējāt pensionārus. Atbilstoši manai izpratnei Komisijai ir tiesības aizturēt struktūrfondu izmaksu, ja dalībvalstis neievēro ES tiesību aktus.

Vai prezidentūra varētu uzņemties noskaidrot, vai ir ievēroti M. Auken ziņojumā, par ko mēs pagājušā gada martā balsojām šajā Parlamentā, paustie ieteikumi? Tie attiecas uz cilvēkiem, kuriem pieder nekustamais īpašums Spānijā. Tas ir postoši ietekmējis Eiropas pensionārus, izraisot atsevišķu šo pensionāru nabadzību un atstumtību.

 
  
MPphoto
 

  Ádám Kósa (PPE). (HU) Man ir tikai viens jautājums. Jo īpaši nabadzība ietekmē divas sociālās grupas: cilvēkus ar zemu kvalifikāciju un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Jautājumā ir minēts, ka divi budžeta finansēšanas mehānismi nebija pietiekami, lai efektīvi risinātu šo divu grupu problēmas. Mans jautājums ir šāds: vai Eiropadome vēlas pievērsties jautājumam par to, kā tā varētu efektīvāk palīdzēt šīm divām sociālajām grupām un uzlabot situāciju, kurā tās atrodas?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, pirmais jautājums par pensionāriem, kuriem Spānijā pieder nekustamais īpašums, ir ļoti līdzīgs citam jautājumam, kas man tika uzdots iepriekš, un atbilde ir ļoti līdzīga tai atbildei, ko es sniedzu iepriekš.

Man ir jāpievēršas jautājumam par iekšējo tiesību aktu piemērošanas precizēšanu dalībvalstī. Es šajā jautājumā nevaru uzstāties Padomes vārdā, kurai dalībvalstī ir likumīgi kanāli. Es esmu pārliecināts, ka, ja tas būtu noticis jebkurā citā dalībvalstī, šī problēma tiktu risināta tieši tādā pašā veidā, izmantojot iekšējos tiesiskos līdzekļus.

Attiecībā uz jautājumu par neaizsargātiem cilvēkiem es pilnībā piekrītu, ka mums būtu jāpievērš īpaša uzmanība abām grupām, kuras minēja godājamais deputāts. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka tagad mēs varam izmantot vēl vienu instrumentu, proti, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ciktāl tā attiecas uz īpaši neaizsargātiem cilvēkiem — gan veciem cilvēkiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, viņu cieņu un līdzdalību sociālajā un kultūras dzīvē. Jebkurā gadījumā šajā hartā ir aplūkots šo cilvēku aizsardzības jautājums, viņu fiziskās cieņas un garīgās neaizskaramības aizsardzība pret pazemojošu vai necilvēcīgu izturēšanos.

Eiropas Savienība ir izstrādājusi virkni instrumentu cīņai ar šādu situāciju, ietverot situācijas sīku izpēti. Es vēlētos pieminēt interesantos Eirobarometra 2007 rezultātus — saskaņā ar tiem puse Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka saistībā ar veidu, kā tiek nodrošinātas šo cilvēku vajadzības, attieksme pret vecajiem cilvēkiem, kuri ir vismazāk aizsargātie iedzīvotāji, ir neapmierinoša vai pat slikta. Gandrīz puse Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrības attieksme pret šiem cilvēkiem ir negatīva — tieši tāpēc, ka viņi ir neaizsargāti.

Dalībvalstis un Eiropas Savienība pieredzes apmaiņai dalībvalstu vidū attiecībā uz šo jautājumu ir piemērojušas atklātās koordinēšanas metodi. Saistībā ar šo jautājumu ir arī jāpiemin, ka dažos gadījumos mēs runājam par jautājumiem, ko risina valsts tiesību aktu kompetences ietvaros. Tie ir dalībvalstu kompetences jautājumi, tādējādi tie ir jārisina dalībvalstīm, cita starpā pamatojoties uz subsidiaritātes principu.

Eiropas Savienība var atbalstīt šīs politikas, bet tā nevar tās pilnībā aizstāt. Tā var tās atbalstīt, bet es domāju, ka arī tas attiecas uz sociālo dimensiju, kas jau tika minēta. Es pie tā atgriežos atkal, jo es uzskatu, ka tas ir būtiski. Izaugsmes un darba vietu radīšanas stratēģija ir izteikti klātesoša arī Komisijas iesniegtajā dokumentā, un to apspriedīs valsts vai valdību vadītāji.

Es domāju, ka šajā sociālajā dimensijā būtu jāatvēl vieta jūsu minētajām problēmām, kas nebija tik plaši ietvertas iepriekšējā stratēģijā. Es uzskatu, ka nākotnē, ņemot vērā, ka mēs pārdzīvojam krīzi, kurai ir sociāla ietekme, mums īpaši jāņem vērā ekonomikas krīzes sociālā ietekme.

 
  
MPphoto
 

  Robert Atkins (ECR). – Ko prezidentūru pārstāvošais ministrs darīs, lai aizsargātu tās mūsu līdzcilvēku grupas, kuras apdraud nabadzības risks un sociālā atstumtība, kas tiešā veidā izriet no Spānijas politikas pret Apvienotās Karalistes un citu dalībvalstu valstspiederīgajiem dažādos Spānijas reģionos, kuru īpašumus atsavina un kuri cieš apšaubāmas plānošanas politikas dēļ? Ministrs prezidentūras vārdā no šī jautājuma vairs nevar izvairīties; viņam ir jāizdara spiediens uz Spānijas valdību un jāaicina tā veikt nepieciešamos pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR).(ES) Liels paldies jums, López Garrido kungs, par klātbūtni. Mans jautājums attiecas uz dažos Spānijas reģionos dzīvojošu Eiropas Savienības pilsoņu nabadzību. Es saprotu, ka jūs šeit pārstāvat izpildvaru, nevis Spānijas tiesu iestādes, un ka jūs neesat Valensijas autonomā apgabala pārstāvis, tomēr mums ir vajadzīga atbilde. Notiek tiesību pārkāpšana, kurai nav nekādas saistības ar rakstītajiem likumiem, bet tā drīzāk attiecas uz tiesību aktu īstenošanu, un tā ir problēma, kurai ir risinājums. Es jums nelūdzu neko vairāk par Spānijas valdības veiktu konstatēto tiesību pārkāpumu izmeklēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Jūsu spāņu valodas zināšanas ir iespaidīgas, Hannan kungs. Es izvēli pievērsties šim jautājumam atkal atstāšu ministra ziņā.

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, es nevēlos ļaunprātīgi izmantot savu Padomes pašreizējā priekšsēdētāja amatu, lai aizstāvētu konkrētu valdību vai konkrētu valsts tiesību aktu. Es nevēlos ļaunprātīgi izmantot šo stāvokli, jo es esmu pārliecināts, ka pret mani tiktu vērsta kritika par šo pilnvaru izmantošanu konkrētas dalībvalsts vai konkrētas valsts centrālās vai reģionālās valdības rīcības aizstāvēšanai.

Jūs lieliski zināt, ka šis ir jautājums, kas tiek risināts valsts līmenī un kura risināšanai pastāv līdzekļi valsts līmenī. Ne tikai Spānijā, bet visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv tiesību normas un pietiekams daudzums tiesisko līdzekļu šāda veida iespējama tiesību pārkāpuma izskatīšanai.

Šie tiesiskie līdzekļi darbojas visās Eiropas valstīs, un es esmu pārliecināts — es nerunāju tikai par Spānijas gadījumu —, ka citās Eiropas valstīs, kurās noteikti notiek tiesību normu ļaunprātīga izmantošana vai pārkāpšana, ir likuma varas līdzekļi to atrisināšanai.

Visās Eiropas valstīs, kurās konstatēta šāda situācija, notiek iepriekš minētais. Es nevēlos izvairīties no atbildes sniegšanas un nevēlos vienkārši teikt, ka es neatbildēšu, bet jūs visi labi zināt — ja jūs uzdodat jautājumu Parlamentā, iespējams, ka es nevēlēšos izmantot savu Padomes pašreizējā priekšsēdētāja amatu, lai atbildētu uz jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts iekšēju situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 6 ir atsaukts.

Tā kā nākamie jautājumi attiecas uz vienu un to pašu tematu, tie tiks izskatīti kopā:

Jautājums Nr. 7, ko iesniedza Justas Vincas Paleckis (H-0057/10)

Temats: Vīzu režīms starp Eiropas Savienību un Krieviju

Padomes prezidentvalsts Spānija centīsies panākt, ka tiek atcelts vīzu režīms ES un Krievijas pilsoņiem. Šis process varētu būt ilgstošs un lielā mērā būs atkarīgs no Krievijas spējas pareizi īstenot šim nolūkam sagatavoto rīcības plānu.

ES gatavība sarunām par Krievijas Kaļiņingradas apgabalu vai tāda pati rīcība no otras puses ir apliecinājusi, ka ES un Krievija virzās uz vīzu „mūra” nojaukšanu. Kaļiņingradas reģiona izolācijas novēršanas politika un pārrobežu sadarbības principi interesē gan Krieviju, gan ES. Šajā nolūkā kaimiņvalstis Polija un Lietuva ir risinājušas sarunas par atvieglotu robežas šķērsošanu pierobežas iedzīvotājiem, taču šāds režīms vēl nav piemērots.

Kā Padome vērtē Kaļiņingradas apgabala īpašo situāciju, risinot ES un Krievijas dialogu par vīzu jautājumu? Kā šo dialogu varētu izmantot, lai parakstītu ES dalībvalstu (Lietuvas, Polijas) un Krievijas Federācijas nolīgumus par vietējo satiksmi un tādējādi atvieglotu robežas šķērsošanas formalitātes pierobežas iedzīvotājiem?

Jautājums Nr. 8, ko iesniedza Laima Liucija Andrikiene (H-0080/10)

Temats: ES un Krievijas attiecības - Spānijas prezidentūras darba kārtība

ES Spānijas prezidentūra ir izveidojusi tālejošu darba kārtību par ES un Krievijas attiecībām — saistībā ar sarunu noslēgšanu ar Krieviju par jauno partnerības un sadarbības nolīgums (PSN), nolīgumu ar Krieviju par bezvīzu režīmu, kā arī brīvās tirdzniecības nolīguma virzību starp ES un Krieviju.

Lai noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ES, Krievijai pirms tam ir jākļūst par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) locekli. Vai pastāv reāla iespēja, ka Krievija drīzumā pievienosies PTO? Vai Padomei ir īpaša stratēģija, kā likt Krievijai pievienoties PTO?

Vai Padome ir novērojusi, ka sarunās ar Krieviju par jauno PSN ir sasniegti kādi vērā ņemami panākumi?

Vai Padome uzskata, ka ideja par brīvas tirdzniecības režīmu ar Krieviju ir savlaicīga, ņemot vērā ES iekšējos strīdus par šo jautājumu? Vai Padome uzskata, ka Krievija ir labāk sagatavota bezvīzu režīmam, nekā citi ES partneri, piemēram, Ukraina, Moldova vai Gruzija?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, es saprotu, ka tiek uzdoti divi jautājumi. Viens no tiem attiecas uz vīzām, un otrs jautājums attiecas uz Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām pēc Stokholmas augstākā līmeņa sanāksmes un Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai. Priekšsēdētājas kundze, tādi manā izpratnē ir abi jautājumi.

Attiecībā uz vīzu jautājumu es vēlētos norādīt, ka 2003. gadā Padome pieņēma noteikumus, ar ko izveido īpašu tranzīta dokumentu un atvieglota dzelzceļa tranzīta dokumentu. Pēc trim gadiem Komisija secināja, ka sistēmas stāšanās spēkā norit bez traucējumiem un ka abi partneri ir apmierināti.

Ilglaicīgākā perspektīvā — mēs runājam par Kaļiņingradas reģionu saistībā ar pārējo Krievijas Federāciju — atvieglota tranzīta režīms, kā tas tiek dēvēts, būtu atkarīgs no turpmākās Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas līgumu par vīzu politiku īstenošanas.

Kopīgā deklarācijā pēc ES un Krievijas Pastāvīgās tiesiskuma un iekšlietu padomes tikšanās pagājušā gada 2. decembrī dalībnieki pieņēma lēmumu apspriest iespējamās izmaiņas Eiropas Savienības un Krievijas līgumā par vīzu piešķiršanu, lai padarītu pieejamāku ceļošanu Eiropas un Krievijas iedzīvotājiem, jo īpaši Kaļiņingradas apgabalā dzīvojošajiem.

Savukārt saskaņā ar šo pašu kopējo deklarāciju Eiropas Savienība un Krievija pauda cerību apspriest un noslēgt vietējās pierobežu satiksmes nolīgumus starp Krieviju un Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, kas būtu ieinteresētas šo nolīgumu parakstīšanā. Šajā kontekstā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus, atļauj dalībvalstīm noslēgt divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, lai piemērotu pierobežu satiksmes noteikumus.

Ar šiem nolīgumiem saistītās pārrunas šajā gadījumā ir attiecīgo dalībvalstu un Krievijas Federācijas kompetencē esošs jautājums. Jebkurā gadījumā Padome atzīmē, ka notiek arī sarunas starp Lietuvu un Krieviju un Poliju un Krieviju.

Attiecībā uz jautājumu saistībā ar stratēģiskajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Krieviju Padome var informēt Parlamentu, ka pēc Stokholmā novembrī notikušās augstākā līmeņa sanāksmes ar Krieviju Spānijas 6 mēnešu prezidentūras laikā notiks vēl viena augstākā līmeņa sanāksme. Tā tiks organizēta Krievijā ar Eiropas Savienības un Krievijas piedalīšanos, kas nozīmē, ka pastāv jauns stimuls attiecībām starp abām pusēm.

Acīmredzot šajās attiecībās vienmēr pastāv grūtību rašanās varbūtība un arī domstarpību iespēja, bet Eiropas Savienības un Krievijas attiecības ir plašas un daudzpusīgas. Starp mums ir pieaugošas ekonomiskas un tirdzniecības saites un, mums ir jāatzīst, izteikta savstarpējā atkarība attiecībā uz enerģētiku, kopīgas intereses citās jomās, kas attiecas uz problēmām, kuras pārsniedz mūsu attiecīgo valstu robežas, kā arī problēmas, ieskaitot globāla mēroga izaicinājumus, kas mums ir jārisina, pēc iespējas vairāk izmantojot kopīgos spēkus.

Tādējādi mums vienmēr būs lietderīgi meklēt iespējas mūsu attiecību stiprināšanai ar Krieviju, tajā pašā laikā vienmēr stingri pamatojoties uz mūsu principiem un vērtībām, uz kurām ir balstīta Eiropas Savienība.

Attiecībā uz Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai Eiropas Savienība to atbalsta, bet tieši Krievijai ir jāpieņem pasākumi, lai šajā jomā gūtu panākumus.

Attiecībā uz jauno Eiropas Savienības un Krievijas vienošanos abas puses piekrīt, ka jauns, plašs nolīgums būtu noderīgs. Eiropas Savienības un Krievijas sadarbības un partnerības nolīgums, kas tika apspriests deviņdesmitajos gados, daudzējādā ziņā ir novecojis. Kopš deviņdesmitajiem gadiem daudz kas ir noticis un mainījies, un mums ir jāturpina virzīties uz šī jaunā nolīguma pieņemšanu, kurā esam pauduši tālejošus mērķus. Mēs esam uzstādījuši augstu latiņu, un, ja iespējams, mēs vēlamies ietvert visas ES un Krievijas attiecību jomas.

Dažās šo sarunu jomās ir gūti panākumi. Citās jomās process norit lēni, un tas attiecas uz tirdzniecību un investīcijām. Jebkurā gadījumā mums ir ļoti būtiski nodrošināt stabilus noteikumus un stabilus nolīgumus ar Krieviju par tirdzniecību, investīcijām un enerģētiku.

Attiecībā uz brīvās tirdzniecības regulējumu — mēs piekrītam brīvās tirdzniecības līguma apspriešanai, līdzko Krievija būs pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai — kad un ja tas notiks.

Attiecībā uz vīzu jautājuma liberalizāciju — tas ir jautājums ar lielu politisko nozīmi, kas ļoti tieši ietekmē Krievijas un Eiropas Savienības iedzīvotājus. Es uzskatu, ka attiecībā uz šo jautājumu mēs visos iespējamajos gadījumos atbalstām vīzu prasību atvieglošanu.

Vīzu režīma liberalizācija, citiem vārdiem sakot, vīzu prasības atcelšana būtu ideāls risinājums, bet, protams, šajā jomā vēl aizvien ir daudz jāpaveic. Turklāt mums ir jālīdzsvaro apdraudētie ieguvumi, kas attiecas uz drošību, un tas vienmēr ir jādara abpusēji.

Attiecībā uz Ukrainu, Moldovu un Gruziju, ciktāl tas attiecas uz vīzu politiku, katra no šīm valstīm atrodas īpašā situācijā, un pašlaik mēs nevaram paredzēt, kādi panākumi tiks gūti šajās trijās valstīs salīdzinājumā ar dialogu par vīzām, ko mēs veicam ar Krieviju.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Es vēlētos vēlreiz aktualizēt divus būtiskākos jautājumus. Pirmais attiecas uz demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesībām. Tajā ir būtiskākie trūkumi. Cik intensīvs ir šiem kritiskajiem punktiem veltītais dialogs? Mums ir iespaids, ka situācija šajā jomā drīzāk pasliktinās, nevis uzlabojas.

Mans otrais jautājums attiecas uz enerģijas apgādes drošību. Jo īpaši, kāda ir situācija sarunās par enerģētiku?

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētājas kundze, godājamais deputāt, kā jums ir zināms, viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem ir enerģētikas apgādes drošība. Eiropas Savienībā enerģētikas apgādes drošībai ir īpaši liela vērtība, jo īpaši pēc tam, kad daudzas Eiropas Savienības valstis ļoti tieši cieta no Ukrainas un Krievijas gāzes krīzes 2009. gadā, un mēs noteikti uzskatām, ka tas ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem, kas likumsakarīgi ir saistīts ar būtisko klimata pārmaiņu apkarošanas mērķi.

Padomes un Padomes prezidentūras stratēģija attiecībā uz enerģētiku un enerģētikas apgādes drošību attiecas uz nepieciešamību virzīties uz lielāku enerģijas piegādātāju un avotu, kā arī tās izplatīšanas dažādošanu. Tādēļ mums ir jāpaplašina iespējas, izvairoties no oligopoliem vai pārmērīgas atkarības.

Dažu Eiropas Savienības valstu enerģētikas atkarības līmenis no Krievijas ir neapšaubāmi pārmērīgs, un tas arī ir saistīts ar faktu, ka 20. gadsimta laikā Eiropa ilgu laiku bija sašķelta, kā arī ar faktu, ka dažos gadījumos starp Eiropas Savienības valstīm nepastāv tiešas savstarpējās saiknes.

Krīzes laikā mēs pieredzējām, ka dažas valstis, kuras šī krīze neskāra, nevarēja palīdzēt skartajām valstīm, jo nepastāvēja savstarpējās saiknes. Tādējādi ar enerģētiku saistītie mērķi vidējā un ilgtermiņā Eiropā ir ļoti būtiski, un tādēļ mēs atbalstām enerģētikas avotu dažādošanu un tādu projektu kā Nabucco, Nord Stream vai South Stream veicināšanu, kā arī pašlaik Eiropā neesošas parādības, proti, vienota enerģētikas tirgus izveidi. Šo mērķu sasniegšanai, ko atvieglo Lisabonas līgums, ar kuru tiek noteikta šī kompetence enerģētikas jomā, kas iepriekš nepastāvēja, stratēģisku attiecību izveide ar Krieviju enerģētikas un citu jautājumu jomā ir fundamentāli svarīga un būtiska.

Turklāt saskaņā ar Lisabonas līgumu mums ir pieejami citi ar ārpolitiku saistīti instrumenti. Lisabonas līgums nostiprina Eiropas Savienības ārpolitiku: ir Eiropadomes priekšsēdētāja un Augstā pārstāvja amats, un tiks izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests. Citiem vārdiem sakot, ir nostiprināta Eiropas ārējā perspektīva, kas stiprinās mūsu sarunas ar visām valstīm visās jomās, ietverot ekonomiku un enerģētiku. Tādējādi šī ir perspektīva, ko es jums varu piedāvāt saistībā ar attiecībām ar Krieviju.

Mēs apspriežam līgumu, kurā enerģētikas jautājums ir būtiski svarīgs; šīs sarunas sākas, un mums tajās ir vislabākās izredzes, bet, protams, kā visu līgumu gadījumā, tas ir atkarīgs no ļoti sarežģītām pārrunām, kas savukārt ir daļa no šā sadarbības līguma, ko mēs vēlamies aktualizēt, jo, kā jau es minēju, Eiropā pēdējo 15 vai 20 gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas. Viena no šīm jomām, kas ir piedzīvojusi pārmaiņas, ir svarīgās attiecības, kas mums ir nepieciešamas ar Krieviju, kas, kā visi zina, ir viena no valstīm, kas pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi vislielākās pārmaiņas.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz 9. jautājumu, kas man bija jāuzdod kolēģes Morkūnaitė-Mikulėnienė kundzes vārdā un kas ir saistīts ar iepriekšējo jautājumu, Krievija līdzās Eiropas Savienības austrumu robežai, Kaļiņingaradas apgabalā, gatavojas izveidot atomelektrostaciju, un līdzīgi nodomi ir arī Baltkrievijai. Ņemot vērā Černobiļas pieredzi, šie plāni rada bažas par saistītajiem draudiem. Vai Padome nākamajā sarunu kārtā ar Krieviju gatavojas izvirzīt vides drošības jautājumu? Mūsu skatījumā tas ir visai būtiski.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Władysław Zemke (S&D).(PL) Es vēlētos atgriezties pie 7. un 8. jautājuma un Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju. López Garrido kungs pamatoti norādīja, ka šīs attiecības būtu jābalsta uz vērtībām, bet, ja tas tā ir, tad Eiropas Savienībai ir īpašas saistības pret cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā.

Saistībā ar to es vēlētos uzdot šādu jautājumu: vai ES dalībvalstu politikai un ES politikai kopumā nevajadzētu ietvert īpašus noteikumus attiecībā uz Krievijas cilvēktiesību aizstāvju vīzām? Šie noteikumi šiem cilvēkiem ļautu salīdzinoši viegli iegūt vīzas.

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Attiecībā uz iejaukšanos kodoldrošības jomā man jāatzīst, ka atbildība, kas šajā jautājumā ir valsts līmeņa, ir noteikta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras starptautiskajos nolīgumos, citiem vārdiem sakot, Kodoldrošības konvencijā, kuras puses ir Baltkrievija, Krievija, Euratom un vairums Eiropas Savienības dalībvalstu.

Padome saprot, ka ir jāapspriežas ar līgumslēdzējām pusēm, kas atrodas ierosinātā kodolobjekta tuvumā, jo minētais objekts šīs valstis var negatīvi ietekmēt. Tādēļ nolīgumā, ko pašlaik noslēdz Euratom un Krievija, saistībā ar miermīlīgu kodolenerģijas izmantošanu, ir jāietver arī noteikumi attiecībā uz pārbaudāmām prasībām kodoldrošības un darbinieku veselības un aizsardzības jomā. Es arī vēlētos jums atgādināt, ka šis jautājums periodiski tiek izskatīts Eiropas Savienības un Krievijas dialoga par enerģētiku ietvaros.

Attiecībā uz seku izvērtēšanu starptautiskā kontekstā Padome atzīmē, ka Baltkrievija ir Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā puse, un šī konvencija ietver saistošus pienākumus attiecībā uz ietekmes uz vidi un iespējamu vides risku novērtēšanu. Šajā gadījumā tomēr Padome pauž, ka lielā mērā atbildība par vides novērtējuma organizēšanu ir projektu attīstītāju kompetencē.

Krievijas Federācija nav šī konvencijas puse. Mēs jebkurā gadījumā vēlētos, lai Krievija Espo konvenciju piemērotu pēc brīvprātības principa. Tā kādu laiku šādi ir rīkojusies saistībā ar jau esošajām atomelektrostacijām.

Visbeidzot, attiecībā uz godājamā deputāta izvirzīto jautājumu par cilvēktiesībām saistībā ar Krieviju — iepriekšējās debatēs tika izvirzīti jautājumi saistībā ar cilvēktiesībām, un es uzskatu, ka kritēriji cilvēktiesību aizsardzībai vai ziņošanai par cilvēktiesību pārkāpumiem ir piemērojami it visur, kur šādi pārkāpumi notiek. Tādējādi neviena valsts nevar būt izņēmums attiecībā uz taisnīgu un morālos pienākumos balstītu cilvēktiesību pārkāpumu nosodīšanu, un šādu pārkāpumu gadījumā, kas notiek Eiropas Savienībā vai kādā no tās dalībvalstīm, mēs tos nosodām un mums tie ir jānosoda.

Minētā jautājuma saistīšana ar vīzu politiku ir šķērslis, ko pašlaik ir ļoti grūti konstatēt vai precizēt. Par vīzu jautājumu norit vispārējas sarunas. Es domāju, ka šo vispārējo vīzu jautājuma sarunu kontekstā kāds varētu ierosināt cita veida konkrētu līdzekli vīzu režīma atvieglošanai, bet, kā jau es minēju, pašlaik mēs piedalāmies ļoti plašās vīzu jautājumam veltītās sarunās ar Krieviju, un, manuprāt, mums pašlaik vajadzētu koncentrēties uz vīzu jautājumu vispārēju organizēšanu.

Tam patiešām varētu būt vislabvēlīgākais iespaids attiecībā uz cilvēku brīvu pārvietošanos, un es pat sacītu, ka tas sniedz labāko iespēju attiecībā uz eiropiešiem un Eiropu kopumā viņu vērtību iedzīvināšanai un īstenošanai no citu sabiedrības locekļu puses un ārpus Eiropas Savienības robežām.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Uz jautājumiem, uz kuriem laika trūkuma dēļ netika sniegtas atbildes, tiks atbildēts rakstiski (skatīt 6. pielikumu).

Ar šo jautājumu laiks tiek noslēgts.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika