Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 11. marts - Strasbūra

3. Vētras „Ksintija” sekas Eiropā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums par vētras „Ksintija” sekām Eiropā.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, tikai divas nedēļas pēc briesmīgās katastrofas Madeiras salā Komisiju atkal šokēja un apbēdināja nāves gadījumi un postījumi, ko izraisīja vētra „Ksintija” Francijā un citās Eiropas valstīs.

Vēlos izteikt savu līdzjūtību visiem, kas izjūt šīs katastrofas sekas. Komisijas līdzjūtību jo īpaši izsakām tām ģimenēm un draugiem, kas zaudējuši savus tuviniekus.

Izmantojot civilās aizsardzības uzraudzības un informācijas centru, Komisija ir cieši uzraudzījusi vētras „Ksintija” sekas un ir piedāvājusi piemērot ES palīdzības mehānismu. Par laimi Francijas glābšanas dienesti spēja uz katastrofu reaģēt, izmantojot paši savus līdzekļus, un nepieprasīja mehānisma piemērošanu.

Kopā ar dalībvalstu attiecīgajām varas iestādēm, Komisija pašlaik pēta visas iespējas un instrumentus, kas varētu būt pieejami ES līmenī, lai finansiāli palīdzētu pārvarēt katastrofu un atgriezties normālā dzīves ritmā pēc iespējas ātrāk.

Pirms divām dienām Komisijas priekšsēdētājs M. Barroso tikās ar Francijas prezidentu N. Sarkozy, lai diskutētu par situāciju. Vakar priekšsēdētājs tikās arī ar vairākiem savas iestādes locekļiem no dažādām valstīm. Pirms nedēļas mans kolēģis Hahn kungs, kas ir reģionālās politikas komisārs un atbildīgais par Solidaritātes fondu, apmeklēja visvairāk cietušos Francijas reģionus — Larošela un l’Aiguillon-sur-Mer — un tikās ar valsts un reģionālajām varas iestādēm.

Madeiras salā, kuru katastrofa skāra divas nedēļas agrāk, varas iestādes un glābšanas dienesti ir spējuši panākt lielu progresu, lai novērstu plūdu sekas. Komisārs Hahn apmeklēja Madeiras salu pagājušajā nedēļas nogalē, lai klātienē apskatītu situāciju un ar vietējām varas iestādēm apspriestu turpmāko rīcību.

Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izveidoja 2002. gadā kā ES līmeņa instrumentu, lai sniegtu finansiālu palīdzību ES dalībvalstīm, kuras ir skārušas lielas dabas katastrofas, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Francija jau paziņoja par savu nodomu piemērot Solidaritātes fonda palīdzību. Man jānorāda, ka Solidaritātes fonda regula parasti ļauj fondu mobilizēt tikai „lielu katastrofu” gadījumos, kad valsts zaudējumi pārsniedz 0,6 % slieksni no nacionālā kopienākuma vai EUR 3 miljardus pēc 2002. gada cenām. Francijai tas pašlaik nozīmē, ka zaudējumiem būtu jāpārsniedz apmēram EUR 3,4747 miljardus pēc pašreizējām cenām.

Tomēr izņēmuma un kritēriju izpildes gadījumos fondu var izmantot arī mazākām „ārkārtas reģionālajām katastrofām”, jo īpaši ja tās skārušas tādus attālākus reģionus kā Madeiras sala.

Francijas varas iestādes pašlaik veic novērtējumu par zaudējumiem un to sekām ekonomikā un iedzīvotāju dzīves apstākļos.

Tie ir būtiski elementi, lai varētu iesniegt pieteikumu, un Komisijai tas jāsaņem 10 nedēļu laikā pēc katastrofas. Tas nozīmē, ka tas jāsaņem pirms 9. maija. Pēc tā saņemšanas Komisija to izskatīs pēc iespējas ātrāk. Komisijas dienesti, jo īpaši Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, piešķir visu iespējamo palīdzību un ieteikumus saistība ar pieteikuma sagatavošanu. Ar Francijas varas iestādēm ir nodibināta ekspertu līmeņa saziņa, tādējādi nodrošinot efektīvu progresu.

Tomēr, lūdzu, neaizmirstiet, ka atbalsts no Solidaritātes fonda nevar tikt izmaksāts nekavējoties. Solidaritātes fondu nedrīkst nepareizi uzskatīt par ārkārtas instrumentu. Tas ir finanšu instruments, lai palīdzētu uzņemties ar ārkārtas darbībām saistītu finansiālo slogu. Kā tāds iespējamais piešķīrums ir jāizmanto atpakaļejoši ārkārtas darbībām, sākot no pirmās katastrofas dienas.

Solidaritātes fonda finansējumu ir nodrošinājuši dalībvalstu papildu centieni un tas neietilpst Eiropas Savienības budžetā. Tas ir jāapstiprina Parlamentam un Padomei, grozot budžeta procedūru.

Kā jūs zināt, visa procedūra no pieteikuma iesniegšanas brīža līdz piešķīruma izmaksāšanai nenovēršami aizņem vairākus mēnešus. Tomēr Komisija pieliek visas pūles, lai šis laikposms būtu pēc iespējas mazāks.

Struktūrfondus, jo īpaši ERAF, protams, nevar izmantot ārkārtas darbībām. Tomēr Francija un Komisija ir sākušas apsvērt iespējas un iespējamās vajadzīgās programmas grozījumus, kas varētu būt lietderīgi ilgtermiņa atjaunošanai un ieguldījumiem uzņēmumos, ko skāruši plūdi.

Visbeidzot vēlos izteikties par jautājumu, ko šī Parlamenta deputāti ierosināja debatēs par Madeiru pirms divām nedēļām. Komisija izmantos pašreizējo politisko pamudinājumu, lai censtos Padomē atjaunot priekšlikuma par grozījumiem Solidaritātes fonda regulā izskatīšanu. Šis priekšlikums saņēma plašu Parlamenta atbalstu un, manuprāt, ir pareizais brīdis sākt kopīgu rīcību attiecībā uz Padomi.

  Elisabeth Morin-Chartier, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, 27. februāra vakarā un 28. februārī vētra „Ksintija” jo īpaši smagi skāra Piejūras Šarantas un Vandejas krastus, kas ir mans reģions. Bojā gāja 53 cilvēki, daudz cilvēku nav atrasts un simtiem zaudēja savas mājas.

Tie ir ievērojami zaudējumi un tos papildina nopietnas problēmas saistībā ar infrastruktūru. Es runāju tieši par dambjiem, dzelzceļa līnijām, kanalizācijas tīkliem, elektrotīkliem, telekomunikāciju tīkliem un mazo un vidējo uzņēmumu sistēmu, jo īpaši jūrniecības nozarē, zvejniecībā un lauksaimniecībā, kur 45 000 hektāri zemes atrodas zem sālsūdens, jo šie plūdi nāca no jūras.

Tie ir apjomīgi zaudējumi. Tie ir zaudējumi, kuru sekas būs jūtamas, laikam ritot, jo daļa lauksaimniecības zemes nebūs piemērota izmantošanai nākamos dažus gadus.

Tādēļ es aicinu Eiropas Savienību izrādīt solidaritāti un, protams, nodrošināt piekļuvi Eiropas Savienības Solidaritātes fondam ar vislabākajiem iespējamiem nosacījumiem un pēc iespējas ātrāk, jo mēs nevaram mūsu pilsoņiem pateikt, ka finansējums pagaidīs un ka problēmas nevar atrisināt tagad un tūlīt. Mums kopā pēc komisāra apmeklējuma — no sirds viņam pateicos, ka viņš atbrauca un apskatīja katastrofas mērogu, un es zinu, ka viņu tas dziļi iespaidoja —, jāapvieno mūsu centieni, lai uzlabotu šī fonda izmantošanu un lai progress varētu būt ātrāks. Mēs vienmēr sūdzamies, ka Eiropa ir pārāk attālinājusies no saviem pilsoņiem; tad parādīsim viņiem šoreiz, ka spējam ātri reaģēt. Man jāpauž nožēla, ka Padome šodien nav šeit, lai palīdzētu mums ieviest šo regulatīvo grozījumu. Jebkurā gadījumā esiet droši, ka mums tas ir vajadzīgs un ka mūsu pilsoņi to sagaida.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  Edite Estrela, S&D grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā vēlos no sirds izteikt mūsu līdzjūtību dabas katastrofu upuru ģimenēm Portugālē, Madeiras salā, Francijā un Spānijā.

Pagājušajā nedēļā delegācija no manas grupas devās uz Madeiru un apmeklēja visvairāk skartās vietas, kā arī tikās ar reģionālajām un vietējām varas iestādēm, uzņēmumiem, nozares, tirdzniecības un lauksaimnieku asociācijām.

Mūsu prātos ir iespiedušies spilgti redzētie skati un dzirdētie vēstījumi. Mēs uzzinājām par gadījumiem, kad savās mājās bojā gāja visa ģimene; mēs no aculieciniekiem uzzinājām, kā viņi redzēja, ka zem ūdens parāva cilvēkus, kurus viņi nekad vairs neieraudzīja. Veselas mājas ir pārvietojušās no vienas ielas puses uz otru. Automašīnas, kurās iekšā sēdēja cilvēki, tik aiznestas no ielām jūrā.

Tomēr Madeiras cilvēku drosme, cīnoties ar šīm likstām, patiesi ir tikpat iespaidīga. Es nekad neaizmirsīšu šo cilvēku apņēmību nepadoties, neskatoties uz to, ka viņi ir zaudējuši savus uzņēmumus, mājas un mantas. Gluži pretēji — viņi tūlīt metās pie darba, gatavi sākt visu no jauna. Tikai dažu dienu laikā tonnām akmeņu, zemes un citu gruvešu tika izvākti no Funšalas pilsētas centra.

Valsts, reģionālās un vietējās varas iestādes apvienoja centienus, lai salas dzīve varētu atgriezties normālā ritmā. Tādēļ ir svarīgi paziņot, ka tūristi var atgriezties Madeirā. Tās dabiskais skaistums un tās cilvēku siltums mūs gaida.

Madeiras cilvēki arī gaida Eiropas varas iestāžu solidaritāti, lai spētu pārbūvēt sagrautos ceļus, tiltus un sabiedriskās ēkas. Tirgotājiem, rūpniecības pārstāvjiem un lauksaimniekiem vajadzīgs mūsu atbalsts, lai varētu no jauna darboties un sekmēt reģiona ekonomisko attīstību.

Esmu ļoti gandarīta, komisār, dzirdēt, ka Komisija tāpat kā Parlaments un Padome ir nolēmuši likvidēt ierobežojumus attiecībā uz Kohēzijas fondu — Parlaments jau ir pieņēmis jauno priekšlikumu —, lai varētu īsteno jaunos noteikumus, kas ir labāk pielāgoti sabiedrības patiesajām vajadzībām.

Kā jūs zināt, komisār, visvairāk skartajās teritorijās ir arī vajadzīgs pārstrukturēt un atkārtoti sadalīt citus struktūrfondus, jo īpašās situācijās ir vajadzīgi īpaši risinājumi.

  Giommaria Uggias, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa vēlas pievienoties izteiktajām līdzjūtībām vētras „Ksintija”, kas skāra vairākus Eiropas reģionus, upuriem. Mums jārīkojas, un šajā saistībā es atzinīgi vērtēju komisāra Potočnik, — kura zināšanas es augsti vērtēju un kura apņemšanās man jāatzīst —, nopietnos paziņojumus šodien. Šajā saistībā es viņu aicinu ieviest nepieciešamos grozījumu Solidaritātes fondā, atgādinot viņam, ka Parlaments jau 2006. gadā šo pasākumu pieņēma ar lielu vairākumu. Ņemot vēra šīs situācijas un nāves gadījumus, mēs varam tikai vēlreiz atkārtot, ka ir kritiski svarīgi pieņemt šādus pasākumus.

Tomēr tai pat laikā, priekšsēdētāja kungs, mums jārīkojas vairākās frontēs un, pirmkārt, jāpārskata visas attīstības un reģionālās plānošanas programmas, kā arī jāatjauno tās, ņemot vērā to ietekmi uz vidi un ietverot arī uz vietas veiktu seku novērtējumu. Mums arī jāiegulda lielas summas, lai noteiktu ilgtermiņa rīcību, kuras mērķis ir īstenot stratēģiju katastrofu novēršanai. Tā nav brīvprātīga vai untumaina izvēle, bet vajadzība, ja vēlamies, lai šādām katastrofām, kādu apspriežam šodien, nebūtu traģisku seku.

Tomēr ir arī ekonomiski apsvērumi, ja vēlamies aprobežoties tikai ar šo aspektu; un šie apsvērumi iestādēm piemēro pienākumu rīkoties saistībā ar preventīviem pasākumiem. Lai gan rezolūcijā apgalvojam, ka ievērojamas summas ir jāparedz bojājumu labošanai, mums uzmanība un rīcība jāpievērš vides aizsardzības, mežu atjaunošanas un augu valsts aizsardzības ieguldījumiem un iniciatīvām, ņemot vērā, ka tie samazinās videi nodarītā kaitējuma novēršanas izmaksas.

Mums jāmācās no šādām katastrofām; modernam cilvēkam ir no tām jāmācās. Mums jāmācās, ka ne visu var kontrolēt, bet ka visu var ierobežot, ja tiek veikti piemēroti preventīvi pasākumi. Mums tas, priekšsēdētāja kungs, jādara arī, pieminot tādus upurus kā šie, kas pēdējo dienu un nedēļu laikā Eiropā diemžēl ir parādījuši mūsu reģionu realitāti.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos paust visdziļāko līdzjūtību manā un manas grupas vārdā, kā arī solidaritāti skartajiem reģioniem, vienlaikus paužot nožēlu par šo katastrofu nopietnajām ekonomiskajām sekām, jo īpaši jūtot līdzi upuru ģimenēm. Ir arī svarīgi uzsvērt, ka valsts, reģionālajām un vietējām varas iestādēm tagad ir jākoncentrē uzmanība uz efektīvu preventīvu pasākumu politiku, kā arī vairāk uzmanības jāpievērš piemērotām praksēm un tiesību aktiem attiecībā uz zemes izmantošanu.

Tieši šī iemesla dēļ mēs kā grupa iesniedzām divus grozījumu, jo, mūsuprāt, kopīgajā rezolūcijā to trūkst. Pirmajā sacīts: tā kā Francijā ir atļauts būvēt uz palienēm un dabīgajiem mitrājiem; tā kā celtniecības spekulācijas ir sekmējušas celtniecību mazaizsargātās teritorijās. Mums tas ir svarīgs aspekts, lai nodrošinātu progresu.

Otrajā grozījumā ir aicināts nodrošināt līdzfinansējumu no Kopienas līdzekļiem, jo īpaši no struktūrfondiem, ERAF, Kohēzijas fonda un Eiropas Solidaritātes fonda, lai īstenotu šos plānus, kam piemēro ilgtspējas kritērijus. Mums tas ir svarīgi, lai pieņemtu galīgo lēmumu par to, vai balsot par vai pret rezolūciju.

  João Ferreira, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, mūsu pirmajiem vārdiem jābūt līdzjūtībai un solidaritātei šīs katastrofas upuru ģimenēm. Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Savienības pausto solidaritāti skartajiem reģioniem un pilsētām. Tagad ir svarīgi šo solidaritāti īstenot praksē, ātri mobilizējot nepieciešamos līdzekļus un resursus, lai mazinātu zaudējumus, ko radījuši sliktie laika apstākļi.

Pēdējo gadu laikā dalībvalstis skāris ievērojams skaits katastrofu, kā norāda 62 pieprasījumi mobilizēt Solidaritātes fondu, ko iesniegusi kopā 21 valsts, un tas noticis fonda darbības pirmo sešu gadu laikā.

Ir grūti novērtēt šo katastrofu radītos zaudējumus, jo īpaši zaudēto dzīvību dēļ. Jebkurā gadījumā ekonomiskās un sociālās izmaksas gandrīz vienmēr ir būtiskas.

Šajā saistībā preventīviem pasākumiem būs jānodrošina lielāka sociālā nozīme un tie kļūs par aizvien svarīgāku posmu katastrofu pārvaldības procesā. Eiropas Savienībā ir svarīgi attīstīt sadarbību un solidaritāti šajā jomā. Pirmkārt, izveidojot finanšu shēmu, kas ir piemērota preventīviem pasākumiem, kuri atbalstīs sabiedrības, vides un klimata aizsardzības pasākumu īstenošanu, ko veiks dalībvalstis.

Īpašās palīdzības saņēmējām cita starpā jābūt tādām darbībām kā iespējami bīstamu situāciju novēršana, riska disponētu reģionu aizsardzība, agrīnās brīdināšanas sistēmu nostiprināšana dalībvalstīs un saikņu starp dažādām agrīnās brīdināšanas sistēmām izveidošana, kā arī esošo saikņu nostiprināšana.

Kā šeit jau tika minēts, saprātīga zemes izmantošana, ekonomikas un sociālā attīstība saskaņā ar dabu, kā arī spēcīgāka kohēzija Eiropas Savienībā arī ir svarīgi elementi katastrofu novēršanā.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vairākus Eiropas reģionus ir skāruši daži ārkārtēji dabas un meteoroloģiskie fenomeni, kas ir radījuši lielus materiālos, ekonomisko, lauksaimniecības un vides zaudējumus, kā arī diemžēl paņēmuši pārāk daudz dzīvību.

Es atļaujos cerēt, komisār, ka papildus jūsu līdzjūtībai Eiropas Solidaritātes fondu — šajā gadījumā lietderīga Eiropas rīcība — varēs īsteno ātri un elastīgi gan Francijā, gan Madeiras salā tāpat, kā tas ir izdarīts — kā kāds šeit sacīja — citās Eiropas valstīs, lai palīdzētu maniem tautiešiem Vandejā un Piejūras Šarantā atjaunot viņiem svarīgo infrastruktūru un pakalpojumus.

No jūsu sacītā es sapratu, ka Francijas valdība vēl nav ar jums par šo jautājumu apspriedusies, kas mani pārsteidz. Tomēr man jāsaka, ka ir daži aspekti saistībā ar veidu, kā konkrēti cilvēki izmanto šos gadījumus, un tas man šķiet samērā neciešami.

Pirmkārt, šī nepārvaramā vajadzība saistīt dabas katastrofas, ar ko saskaramies, ar tā saucamo globālo sasilšanu. Neatkarīgi no tā, kādus politiskus vai zinātniskus viltotus apgalvojumus mums „iebaro”, tie nenoteiks laika apstākļus un plūdmaiņas lielākā mērā, kādā tie nosaka zemestrīces.

Otrkārt, sistemātiskā vainīgo un vieglo grēkāžu meklēšana. „Ksintijas” katastrofa Francijas rietumos notikusi divu notikumu reta apvienojuma dēļ: pati vētra, protams, un neparasti augsta plūdmaiņa, kuras rezultātā sabruka dambji.

Ir izcēlušies strīdi par būvniecības atļaujām, ko piešķīruši mēri, kurus padarījuši par personīgi atbildīgiem nāves gadījumos, kas notikuši viņu pašvaldībās. Tomēr neviens — ne departaments, ne reģions, ne valsts dienesti, ne pilsētvides plānotāji un ne arhitekti — neiebilda pret šīm būvniecības atļaujām, ko pieprasīja privātpersonas.

Pilsoņi pamatoti augsti vērtē reģiona ievēlētos pārstāvjus, jo īpaši mazās pašvaldībās. Viņi uzņemas lielu daļu atbildības, pretī nesaņemot praktiski neko; viņiem ir ievērojama vispārējo interešu apziņa; viņi pilda aizvien sarežģītākus pienākumus, pie kā daļēji vainojama Eiropa; un viņus ir pilnībā pametušas valsts varas iestādes — to es patiesi vēlējos šeit norādīt.

  Lambert van Nistelrooij (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) atbalsta rezolūciju un piekrīt, ka mums jāpauž līdzjūtība un solidaritāte, kā arī jāsāk tieša rīcība. Ir dažas lietas, ko vēlos piebilst. Pirmkārt, es domāju, ka ir ļoti labi, ka Komisija ir ierosinājusi izmaiņas un ka arī Hahn kungs apsver, kā viņš varētu grozīt savas darbības programmas. Tas arī liecina par labu rezultātu īstermiņā.

Tomēr problēma ir tieši Solidaritātes fonds. Kā Komisija ir izsprukusi sveikā par visiem tiem gadiem, kad tā ir atturējusi Parlamenta rīcību, kuras mērķis bija Solidaritātes fondu padarīt elastīgāku? Manuprāt, ir patiesi labi, ka Potočnik kungs ir tik skaidri pateicis, ka Komisija tagad uzņemsies iniciatīvu. Spānijas prezidentūra patiesi šodien šeit būtu jābūt, lai to apstiprinātu. Tagad ir laiks rīkoties, un Parlaments ir ļoti neapmierināts par šo kavējumu.

Tomēr šim jautājumam ir arī otra dimensija. Es esmu no Nīderlandes. Lielākā daļa Nīderlandes atrodas zem jūras līmeņa. Tā kā 1953. gada plūdi joprojām ir spilgti iesēdušies mūsu atmiņā, mēs zinām, ka ir svarīgi plānot uz priekšu. Mēs zinām, ka drošībai un preventīviem pasākumiem jāiet roku rokā ar attīstību šajos reģionos, t. i. jebkādu darbību attīstība ietekmē piekrasti. Un tas noteikti ir sasniedzams mērķis. Mēs Nīderlandē esam izstrādājuši plānu — deltas plānu —, lai nostiprinātu mūsu piekrastes aizsardzību, un mēs arī apsveram citus jautājumus, kuros ekonomikas attīstība mums ir obligāti jāsaista ar drošību.

Pabeidzot runu, ļaujiet piebilst, ka 2008. gadā Francijas piekrastes pilsēta Senmalo uzņēmās iniciatīvu sapulcināt visus piekrastes reģionus Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildniecībā un saistībā ar ESAO. Apvienoto Nāciju Organizācijai tagad ir katastrofu novēršanas plāns, kas paredzēts piekrastes reģioniem, ir pasaules mēroga perspektīva un ir ārkārtīgi svarīgs. Eiropas Parlamentam ir izmēģinājuma projekts 2009.–2010. gadam, un mēs esam atbalstījuši mūsu reģionu dalību tajā, nodrošinot finansējumu, kā arī citus līdzekļus. Pasaules mēroga dimensija ir jautājums, kas mums nākamajā periodā jāiekļauj darba kārtībā.

  Bernadette Vergnaud (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, vēlos sākt, paužot visdziļāko līdzjūtību un solidaritāti Madeiras salas plūdu un vētras „Ksintija” upuriem.

Jāuzdod vajadzīgie jautājumi par šo postošo meteoroloģisko fenomenu skaita uztraucošo pieaugumu, kā arī par nozīmi, kāda tajā ir klimata pārmaiņām, un par steidzamo vajadzību rast risinājumu. Pašlaik ir jānodrošina steidzami risinājumi cilvēkiem, kurus skārušas šīs katastrofas. Protams, atsaucīgiem jābūt arī valsts un privātajiem apdrošinātājiem, bet, kad runa ir par sagrautu infrastruktūru un attiecīgo reģionu atjaunošanu, jāpauž Eiropas solidaritāte.

Tādēļ Francijas valdība ir pieprasījusi atbalstu no ES Solidaritātes fonda, ko izveidoja 2002. gadā, un es ceru, ka šo atbalstu piešķirs ātri un saprātīgi. Tāda bija to divu vēstuļu galvenā doma, ko esmu nosūtījusi Komisijai kopš 1. marta, rīkojoties kā Francijas rietumu reģiona ievēlētā pārstāve, un ko man pagājušajā ceturtdienā La Rochelle bija iespēja apspriest ar komisāru Hahn, kuram es no sirds pateicos par atsaucību.

Komisārs Hahn piekrita, ka mehānisms ir sarežģīts un grūti īstenojams. Mums jāsecina, ka tas būtu ticis padarīts elastīgāks, ja Padome nebūtu nesaprotamu iemeslu dēļ apturējusi šī fonda darbības pārskatīšanu, ko 2006. gada maijā pieņēma liels vairākums EP deputātu. Tādēļ es ceru, ka Spānijas prezidentūra pārtrauks šī teksta strupceļu, lai sistēmu varētu padarīt efektīvāku.

Es arī Komisiju aicinu atļaut līdzfinansējuma vienreizēju palielinājumu, izmantojot ERAF un ESF reģionālos fondus projektiem, ko īsteno skartajos reģionos, tādā termiņā, kas ļautu šīm tautsaimniecībām atveseļoties pirms vasaras iestāšanās.

Visbeidzot šis atbalsts nedrīkst tikt izmantots, lai atjaunotu pilsētas tā, ka tiek pieļautas tās pašas traģiskās vides un pilsētvides plānošanas kļūdas; tas jāizmanto apdomīgi, lai maksimāli novērstu šādu traģēdiju atkārtošanos.

  François Alfonsi (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pēc katastrofas, kas skāra Francijas piekrasti tikai dažas nedēļas pēc traģēdijas Madeiras salā, mūsu grupa ir iesniegusi dažus grozījumus, lai mūsu Parlaments, kas pauž solidaritāti, varētu atmaskot vainīgos. Jo Eiropas pilsoņi nav gājuši bojā un citi nav zaudējuši visu šajās katastrofās, tikai dažu elementu mijiedarbības dēļ. Tas ir noticis arī tādēļ, ka tika pieļautas dažas ļoti rupjas kļūdas, ļaujot apbūvēt piekrasti un upju krastus. Šajās kļūdās vainojamas dalībvalstis, to tiesību akti, kas ir ļoti nepiemēroti, to varas iestādes, kuras ir pārāk neuzmanīgas, un to valdības, kas ir pārāk bezatbildīgas.

Ļaujot būvēt vietās, kur pastāv plūdu risks, ir ne mazāk nopietni kā atļaut un mudināt patērēt tabaku vai azbestu gadu gaitā, lai gan cilvēki no tā mirst un lai gan ir skaidrs, kādēļ viņi mirst. Pirms „Ksintijas” bija Madeira, un pirms Madeiras bija Sicīlija; rīt būs citas katastrofas. Ja Eiropas Parlaments neiebildīs, tas būs atbildīgs par nākotnes katastrofām. Eiropas Savienībai ir jāparāda solidaritāte, bet tai arī jāparāda atbildība.

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, tāpat, kā visi klātesošie, arī mēs pirmām kārtām esam kopā ar sabiedrībām ar skartajām ģimenēm un tiem, kas vētras „Ksintija” dēļ ir zaudējuši pilnīgi visu.

Viena no mācībām, kas jāgūst no šīs katastrofas, ir tas, cik lietderīgi it dalībvalstu dienesti, pašvaldības, departamenti, reģioni, tostarp sabiedrisko pakalpojumu un civilās aizsardzības dienesti, kas parādījuši savu efektivitāti. Mēs visi esam vienisprātis, ka šodien mums ir steidzami jāpalīdz ģimenēm salabot un atjaunot mājas, bet tās jāatjauno citādi, ņemot vērā dabu un cilvēkus. Lai to izdarītu, mums jāmudina apdrošināšanas uzņēmumi, kas „peldas” savā peļņā, kompensēt cilvēkiem radušos zaudējumus.

No vienas puses, ņemot vērā katastrofas, kas skārusi šos reģionus, ārkārtējo būtību, Eiropas Savienībai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ir jārīkojas daudz plašākā mērogā un ātrāk, ne tikai izmantojot Eiropas Solidaritātes fondu, un tai ir jārīkojas elastīgāk, nevis tā, kā jūs nupat aprakstījāt, komisār. Patiesi māju un uzņēmumu sagraušanu, kā arī lauksaimniecības zemes noplicināšanu, visticamāk, nevar kvantitatīvi aprēķināt, izmantojot mūsu tradicionālos kritērijus.

No otras puses, mums arī būs jāapvieno reģionālie līdzekļi un ESF, lai palīdzētu reģioniem atkal tikt uz kājām. Bet galvenais — mums ir jāmācās no notikušā un jārīkojas, lai novērstu šādas katastrofas vai ierobežotu šādu klimata fenomenu radītos zaudējumus. Jautājums par būvniecības teritorijās, kurās ir plūdu risks, un nekustamā īpašuma spekulāciju piekrastē apkarošanu ir pilnībā jāpārskata saistībā ar dabas un lauksaimniecības, zivsaimniecības, austeru audzēšanas, zvejniecības darbību līdzsvaru, ko Eiropas politikas virzieni nereti sagrauj.

Tādēļ es ierosinu Eiropas Savienībai, sadarbojoties ar dalībvalstīm un reģioniem, izstrādāt saskaņotu, ilgtspējīgu atjaunošanas un attīstības plānu, kurā ņemta vērā krasta ģeogrāfija, vide, bioloģiskā dažādība un darbības.

Visbeidzot jābūt iespējai izveidot kopīgu preventīvo pasākumu, uzraudzības un brīdināšanas sistēmu, ar ko cilvēkiem varētu nodrošināt ātru, uz solidaritāti pamatotu palīdzību.

  Maurice Ponga (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, kā mana kolēģe Morin-Chartier kundze un citi deputāti sacīja, 27. un 28. februārī Francijas reģionos plosījās postoša vētra „Ksintija”, kuras laikā dzīvības zaudēja 53 cilvēki un kura radīja lielus materiālos zaudējumus.

Vētra bija ārkārtīgi spēcīga; tā izraisīja postošus plūdus Francijas piekrastē. Pēc notikumiem Madeiras salā Eiropa atkal ir cietusi. Smagi cietis Bretaņas reģions, no kurienes ir mans kolēģis un draugs Cadec kungs. Tādēļ trijos Francijas reģionos ir izziņots dabas katastrofas stāvoklis: Bretaņā, Puatū-Šarantā un Luārā.

Saskaroties ar šīm katastrofām, Eiropas Savienībai ir jāizrāda atsaucīgums un solidaritāte. Vārdi un rezolūcija vien nenodrošinās mums iespēju atbalstīt šo katastrofu upurus; mums ir jānodrošina finansiāls atbalsts.

Tādēļ es aicinu Eiropas Komisiju — un mans kolēģis Béchu kungs atbalsta šo pieprasījumu — ātri sākt izmantot ES Solidaritātes fondu, lai palīdzētu katastrofas skartajiem reģioniem mazināt zaudējumus.

Šī katastrofa parāda, ka Barnier priekšlikums izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus ir aktuāls. Eiropiešiem ir kopīgi jārīkojas, jo notiek aizvien vairāk un vairāk katastrofu, kas skar Eiropas teritorijas un jo īpaši tādus izolētākos un neaizsargātākos reģionus kā salas Indijas okeānā un Karību jūrā.

  Ricardo Cortés Lastra (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēlos paust savu solidaritāti vētras „Ksintija” skarto upuru ģimenēm.

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja apmeklēt Madeiras salu ar Reģionālās attīstības komitejas delegāciju, kurā bija deputāti no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas. Tā bija pirmā reize, kad Eiropas delegācijai bija iespēja tur ierasties un satikties ar salas varas iestādēm un cilvēkiem.

Vētras, kas skāra Madeiras salu, paņēma vairāk nekā 40 cilvēku dzīvības, kā arī simtiem cilvēku ievainoja un sagrāva to mājas. Ekonomiskie zaudējumi tiek lēsti EUR 100 miljonu apmērā, un tieši ir skarti 900 uzņēmumi un 3500 strādājošie.

Tagad prioritāte ir infrastruktūras atjaunošana, un situācijas atgriešana normālajā ritmā, kā arī vissvarīgāk ir atjaunot Madeiras salas tēlu ārvalstīs un atgūt cilvēku uzticību tās tūrisma nozarei, tādējādi sekmējot salas ekonomiku un attīstību.

Nelabvēlīgi laika apstākļi, jo īpaši vētra „Ksintija”, ir skārusi arī Spāniju, sevišķi Andalūzijas un Kanāriju salu reģionos, kā arī Francijas rietumus un citas valstis.

Šīs dabas katastrofas ir radījušas milzīgus ekonomiskos zaudējumus un tām vajadzīga neatliekama, ātra un efektīva atbildes rīcība no Eiropas Savienības puses; tādēļ mums jāmobilizē vajadzīgie instrumenti, lai risinātu šādas katastrofas radītās problēmas.

Komisār, šī ir ārkārtēja situācija, kam vajadzīgi ārkārtēji pasākumi.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Pēdējā laikā pieredzēto postījumu un dabas katastrofu biežums un mērogs vieš bažas. Ir pienācis laiks īstenot praksē Michel Barnier 2006. gada priekšlikumam par Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidošanu.

Ir arī steidzami vajadzīgs rast risinājumu, lai sāktu pārskatīt Eiropas Solidaritātes fonda regulu. Pamatojoties uz savu 2006. gada nostāju, Parlaments ir apstiprinājis regulas grozījumu, lai nodrošinātu ātras, efektīvas reakcijas iespējamību, kad dalībvalsts iesniedz pieprasījumu. Sliekšņa, kas vajadzīgs fonda mobilizēšanai, pazemināšana un ātra maksājuma, kura pamata ir iepriekšējs novērtējums, nodrošināšana ir ļoti svarīgi pasākumi, kas ir ietverti pārskatītajā regulā.

Tādēļ es Komisijai prasu likvidēt ierobežojumus attiecībā uz dokumenta par Eiropas Solidaritātes fonda regulas pārskatīšanu, pieprasīt tā tūlītēju pārskatīšanu un nenoraidīt jauno regulu.

Paldies!

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, pagājušā gada oktobrī man kopā ar Reģionālās attīstības komitejas delegāciju bija iespēja apskatīt visas jaukās lietas, ko Madeiras salā paveic, izmantojot ES līdzekļu, tādēļ es personīgi izjūtu šīs katastrofas ietekmi. Vēlos paust savu līdzjūtību skarto ģimeņu locekļiem, bet arī tiem, kas dažu stundu laikā zaudēja visu, ko bija veidojuši visu dzīvi.

Tieši šajā laikā Eiropas Savienība tiek cieši vērota, un Solidaritātes fondu izveidoja tieši šādām sarežģītām situācijām, jo Madeiras un Francijas cilvēkiem vajadzīga ne tikai mūsu līdzjūtība, bet arī, visvairāk, mūsu finansiālā palīdzība.

Katastrofu Francijā un Madeiras salā pastiprina tas, ka cilvēki, iespējams, bijuši pārāk ambiciozi savos mēģinājumos kontrolēt dabu un ir centušies dzīvot savas dzīves, neņemot vērā dabas likumus. Tas, ka tas nav iespējams ilgtermiņā, jau atkal ir sāpīgi apliecinājies.

Tas nozīmē, ka visi līdzekļi jāizmanto tā, lai tie nodrošinātu drošību, katastrofu novēršanu un ilgtspēju, un tam jāpievērš īpaša uzmanība.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos paust savu solidaritāti un līdzjūtību Francijai un Portugālei, jo īpaši Larošelas un Madeiras salai; otrkārt, vēlos paust solidaritāti savai valstij, jo īpaši Andalūzijai un Kanāriju salām, ko ir skārušas šīs lielās vētras. Tomēr vēlos vērst smagu kritiku Eiropas Savienības Solidaritātes fonda virzienā.

Solidaritātes fonds ir novecojis un tajā nav ņemta vērā šī Parlamenta 2006. gada rezolūcija. Tam vairs nav nekādas vērtības. Sniegtie skaitļi — 0,6 % no IKP un EUR 3 miljardi — neatbilst šādas situācijas vajadzībām, jo šī vairs nav avārijas situācija, bet gan atjaunošanas centieni. Mēs liekam cerības uz Spānijas prezidentūru, tādēļ aicinām to nodrošināt stimulu, kas nepieciešams, lai Solidaritātes fondā ieviestu reformas.

  Nuno Teixeira (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, sakšu runu, paužot sirsnīgu līdzjūtību visām vētras „Ksintija” skarto upuru ģimenēm, jo īpaši Francijā un Spānijā. Neviens negaidīja, ka tikai nedēļu pēc notikumiem Madeiras salā šī vētra tik spēcīgi skars Francijas un Spānijas krastu, jo īpaši Kanāriju salas.

Pagājušajā sestdienā man bija iespēja pievienoties Hahn kungam, kurš Madeiras salā apmeklēja visvairāk skartās teritorijas un kurš pats redzēja postījumu apmēru salā. Rīt Komisijas priekšsēdētājs M. Barroso arī dosies turp. Tas, ka viņi to dara un ka personīgi redz postījumu apmēru, padara viņus par priviliģētiem lieciniekiem notikušajam, kā arī vērš cilvēku uzmanību uz šobrīd vissvarīgāko, proti, steidzamu atbalstu.

Ir būtiski, lai Parlaments spētu ātri strādāt, lai pārskatītu Solidaritātes fonda struktūru, vienkāršojot to, un nosūtīt atbalstu, lai mēs varam ātri nodrošināt palīdzību cilvēkiem, no kuriem mēs nevaram prasīt vairāk laika.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Es atzinīgi vērtēju iniciatīvu atbalstīt Eiropas Parlamenta rezolūciju par lielām dabas katastrofām, kas ir notikušas Madeiras autonomajā reģionā, un par vētras „Ksintija” sekām Eiropā. Vēlos paust līdzjūtību tiem, kurus ir skārušas šīs nelaimes, un manu pateicību tiem, kas ir palīdzējuši nodrošināt intervenci pēc šīm katastrofām.

Es uzskatu, ka Eiropas reģioniem jānodrošina daudz lielāks finansiālais atbalsts, lai palīdzētu īstenot preventīvus pasākumus attiecībā uz šīm katastrofām. Eiropas Savienība var veikt uzlabojumu un izstrādāt sarežģītas sistēmas katastrofu cēloņu analizēšanai, lai noteiktu efektīvākos pasākumus to novēršanai. Es domāju, ka šādus īpašus pasākumus var ietvert katram Eiropas makroreģionam. Pašlaik runāju par ES Donavas stratēģiju — lai gan tā nav tieši pieminēta šajā rezolūcijā —, ņemot vērā to, ka šī upe ir izraisījusi dabas katastrofas pagātnē, proti, 2002. un 2004. gadā.

Turklāt visu pieejamo resursu papildu izmantošana pēc iespējas pieejamāk sekmēs ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas izveidošanu, nodrošinot pamatu solidārai rīcībai šādu katastrofu gadījumos.

Paldies!

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, esmu no maza ciemata ar apmēram 500 iedzīvotajiem, kurus smagi skāra plūdi pirms diviem gadiem. Brīnumainā kārtā vai veiksmīgi, ja vēlaties, bojā negāja neviens cilvēks. Tolaik mēs daudz ieguvām no Solidaritātes fonda, par ko šobrīd runājam. Es pilnībā saprotu to cilvēku izjūtas, kuri atrodas skartajās vietās. Arī viņi meklē solidaritāti Eiropas Savienībā — ātru un efektīvu solidaritāti.

Tādēļ es domāju, ka ir ļoti svarīgi koncentrēt uzmanību uz Solidaritātes fonda regulu. Kā zināt, Komisijas priekšlikums par grozījumiem Eiropas Savienības Solidaritātes fonda regulā tika izvirzīts jau 2005. gadā. Šis priekšlikums galvenokārt attiecas uz fonda piemērošanu arī citām katastrofām papildus dabas katastrofām. Tomēr tajā ir arī elementi, kas varētu būt noderīgi „Ksintijas” gadījumā, un priekšlikums pazemināt sliekšņus, kā arī iespēja izmaksāt paredzamā atbalsta avansus.

Pēdējā laikā vairākas dalībvalstis, tostarp Francija, ir norādījušas, ka tās varētu atkārtoti apsvērt savu negatīvo nostāju. Kopā ar Parlamentu Komisija paredzējusi drīz ierosināt jaunu iniciatīvu, ko adresēt Padomei un Spānijas prezidentūrai, lai atsāktu dokumenta izskatīšanu.

Es arī piekrītu piezīmei, ka mums jādara viss iespējamais, lai mēs būtu labāk sagatavoti. Postošu notikumu biežums un spēks acīmredzot palielinās, un tas vieš bažas. Tāpēc domāju, ka labāka sagatavotība ir pats galvenais. Šajā saistībā nozīmīgiem jābūt arī Kohēzijas fondam un struktūrfondiem. Ir arī citas iespējas, ko var izskatīt. Es jau minēju Kohēzijas fondu un struktūrfondus. Var arī mainīt Lauku attīstības fonda līdzekļu virzienu, bet, protams, tikai pēc dalībvalsts pieprasījuma.

Vēlos jums pateikties par jūsu atbalstu, kā arī vēlos pateikties sava kolēģa Johannes Hahn vārdā, kurš ir atbildīgs par šo jomu.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) 27. un 28. februārī spēcīga vētra „Ksintija” skāra vairākus Francijas reģionus. Tā paņēma 53 dzīvības un radīja lielus materiālo zaudējumus, tostarp jo īpaši nopietnus plūdus. Pēc katastrofas Madeiras salā, Eiropu atkal skāra nelaime. Mans reģions — Bretaņa — ir smagi cietis, tajā paziņots dabas katastrofas stāvoklis trīs departamentos, tāpat kā tas ir arī Puatū-Šarantas un Luāras reģionos. Vēlos paust savu solidaritāti skartajām ģimenēm un katastrofas upuriem. Eiropas Savienībai kopumā ir jāizrāda atsaucīgums un solidaritāte, nodrošinot finansiālas palīdzības paketi un atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu atjaunošanu. Béchu kungs man pievienojas, un mēs abi prasām ārkārtas atbalstu. Šodien Solidaritātes fonda finanšu resursi, šķiet, ir sarežģīti īstenojami. Jāatzīst, ka Parlaments kopš 2005. gada ir aicinājis efektīvāk un ātrāk izmantot ES Solidaritātes fondu. Šī katastrofa parāda, ka Barnier ziņojums par Eiropas civilās aizsardzības spēku — Eiropas atbalsta — izveidi ir ļoti saprātīgs un ļautu mums nodrošināt efektīvāku atbildes reakciju uz katastrofām.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pēdējo nedēļu laikā divas traģiskas katastrofas ir skārušas Eiropu un dalībvalstis, paņemot dzīvības un radot postījumus, kā arī zaudējumus desmitiem tūkstošu eiro apmērā.

Mēs neaizmirsīsim traģiskos skatus Madeiras salā februāra beigās, kas mani apbēdināja jo īpaši, jo traģēdija skāra man labi zināmu salu, tāpat kā neaizmirsīsim dramatisko ziņojumu par „Ksintijas” ceļu cauri vairākām Eiropas teritorijām.

Šajā gadījumā papildus bažām, ko paužu par šo traģēdiju upuriem, es mudinu Komisiju ātri rīkoties, lai nodrošinātu atbalstu visvairāk skartajiem reģioniem. Tas jādara, ne tikai mobilizējot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu pēc iespējas ātrāk un elastīgāk, kā arī ar lielāko iespējamo finansējumu, bet arī izmantojot visus instrumentus un mehānismus, kas ir pieejami saistībā ar Kohēzijas fondu, lai palīdzētu skartajiem reģioniem.

Vēlos arī izmantot šo iespēju un paust savu solidaritāti attiecībā uz centieniem, ko īsteno Madeiras salas vietējās varas iestādes un tās cilvēki.

  Veronica Lope Fontagné (PPE), rakstiski. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, diemžēl jau atkal esam saskārušies ar šo apbēdinošo un tagad jau ierasto jautājumu. Vēlos paust savu cieņu un pateicību visiem profesionāļiem un brīvprātīgajiem, kas palīdzējuši glābšanas un atjaunošanas darbos skartajos reģionos, kā arī vēlos izteikt īpašu līdzjūtību upuru ģimenēm. Mums upuriem ir jānodrošina palīdzība un ceļš jābruģē tā, lai skartie reģioni varētu ātri atgūties. Mums arī jāturpina intensīvs darbs saistībā ar preventīviem pasākumiem. Visbeidzot un galvenais — es aicinu Spānijas valdību izmantot Eiropas Savienības prezidējošās valsts iespējas, lai sniegtu stimulu, kas vajadzīgs pašreizējā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda grozīšanai — pieprasījums, ko Eiropas Parlaments ir jau vairākkārt izvirzījis —, lai piekļuvi tam padarītu ātrāku, elastīgāku un efektīvāku.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Dabas katastrofu biežums pasaulē vieš bažas. Šodien redzam mūsu pagātnes bezatbildīgo darbību sekas un saskaramies ar jaunu izaicinājumu, proti, klimata pārmaiņu ietekmes novēršanu.

Nav pat jāsaka, ka to darbību izmaksas, ko veic saistībā ar dabas katastrofu skarto teritoriju atjaunošanu, ir daudz augstākas par izmaksām, kuras vajadzīgas preventīviem pasākumiem. ES līmenī mums ir pieejami instrumenti šādu situāciju risināšanai, un šie instrumenti papildina reģionu īstenotos projektus. Piemēram, Rumānijas rietumu reģionā, ko es pārstāvu, tiek veicināts projekts tās intervences sistēmas spēju un kvalitātes uzlabošanai, ko izmanto ārkārtas situācijās. Jāpārskata pieejamie finanšu instrumenti, tostarp struktūrfondi un Kohēzijas fonds, kā arī Lauku attīstības fonds, lai tie piedāvātu lielāku elastību ārkārtas situācijās.

Solidaritātes fonda mobilizēšanas sliekšņu pazemināšana un avansa maksājumu iespējamība no attiecīgajām summā paātrinātu intervenci un atjaunošanas darbus, kā arī padarītu tos efektīvākus.

Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — mums būs jāpievērš pienācīga uzmanība vecākai iniciatīvai, proti, ātrās reaģēšanas spēkiem, kas ietvers visu Eiropas Savienības teritoriju, jo dabas fenomeni ietekmē kaimiņu reģionus, un tas rada priekšnoteikumu solidārai un pārrobežu rīcībai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Vēlos pievienoties daudzajām paustajām līdzjūtībām spēcīgās vētras upuriem, kura Madeiru skāra 20. februārī, kā arī paustajai solidaritātei tiem, kas cieš bēdas par zaudētajiem ģimenes locekļiem, draugiem un mantām. Vēlos uzsvērt, ka nemitīgi ir vajadzīgs konsolidēt Eiropas Savienības spēju nodrošināt palīdzību sabiedrībām, ko skārušas dabas katastrofas. Zaudējot personīgās mantas, piemēram, mājas, iedzīvi un darba vietas, šīs sabiedrības var ieslīgt izmisumā. Šajos gadījumos sociālais taisnīgums ir panākams tikai ar solidaritāti, neaizmirstot, ka visa sabiedrība gūst labumu, ja tās pilsoņiem ir pienācīgi dzīves apstākļi. Tādēļ nav par daudz prasīts, ja uzstājam uz Eiropas Savienības Solidaritātes fonda paplašināšanu un lielākas elastības ieviešanu tajā. Šajā saistībā vēlos paust pilnīgu atbalstu rezolūcijai par Madeiras salu, ko Eiropas Parlaments pieņēma šodien.

  Richard Seeber (PPE), rakstiski. – (DE) Nesenās vētras Madeiras salā, Spānijas un Francijas daļās radīja postījumus, paņemot vairāk nekā 40 dzīvības Madeirā, vēl 60 Francijā; neskaitāmi cilvēki ir pazuduši un ir radīti plaši zaudējumi īpašumiem. Dabas katastrofu pārvaldība ir Eiropas iespēja apliecināt savu pievienoto vērtību. Ir nepieciešama ātra un vienkārša sadarbība starp Eiropas partneriem, lai novērstu vētras „Ksintija” un postošo, lielo lietavu dramatiskās sekas. Solidaritātes fonds un citi ES finanšu instrumenti var vismaz ļaut ātrāk risināt katastrofas radītos ekonomiskos zaudējumus. Tomēr katastrofu novēršanas organizācija vienmēr ir jāīsteno dalībvalstīm, kas vislabāk var pielāgoties valsts apstākļiem un tādējādi avārijas situācijās reaģēt ātrāk. Lai novērstu vētru radītos zaudējumus, Komisijai ir jāatbalsta dalībvalstu centieni izstrādāt efektīvākus ārkārtas situāciju plānus un riska tabulas. Klimata pārmaiņu un to radīto ūdens ciklu izmaiņu dēļ nebūs iespējams pilnībā atvairīt vēl smagākas vētras nākotnē. Tomēr šādu vētru radītos zaudējumus noteikti var samazināt, pateicoties labākai iepriekšējai plānošanai.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Vētra „Ksintija” ir vēl viena traģiska un sāpīga liecība klimata traucējumiem, kas kļūst aizvien postošāki un biežāki dabas fenomeni. Mūsdienās Eiropas Savienība pārāk biezi saskaras ar dabas katastrofām, lai būtu pietiekami ar pašreizējām politikas jomām, un, manuprāt, ES ir jānostiprina trīs intervences jomas, lai labāk aizsargātu pilsoņus. Tās ir: preventīvi pasākumi, kas ietverti 2009. gada Baltā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām, par kuru es kā referents sagatavoju atzinumu un kurā ir īpaši uzsvērta piekrastes un kalnu reģionu neaizsargātība; ātra intervence, beidzot izveidojot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, saistībā ar kuriem vairāk par runāšanu neesam pasākuši un kuru īstenošanai vajadzīgs tikai priekšlikums; un atjaunošana, atļaujot struktūrfondu ārkārtas mobilizāciju —, ja nepieciešams, ārpus intervences plānoto teritoriju reģionālā ietvara —, un atļaujot Solidaritātes fonda mobilizāciju, kura regula ir jāgroza, lai paātrinātu un vienkāršotu tā mobilizāciju. Ir skaidrs, ka atbalstu šo rezolūciju, bet paužu nožēlu, ka mūsu Parlamentam atkal ir jāierosina pasākumi, kurus varēja ierosināt pēc vienas no daudzajām dabas katastrofām, kas Eiropā pēdējo gadu laikā ir ienesušas sēras.