Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 11. marts - Strasbūra

9. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0169/2010

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Saskaņā ar valdības arhīviem un pieejamo literatūru, komunistiskais režīms Slovākijā notiesāja 71 168 cilvēku laikposmā no 1948. gada līdz 1989. gadam, apvainojot viņus politiskos noziegumos.

Nav labāka veida, kā godāt šo politieslodzīto un politiskās pārliecības dēļ apcietināto piemiņu, kā aktīvs darbs, lai sekmētu brīvības un demokrātijas izplatīšanos tur, kur to uzskata par nesasniedzamu greznību. Eiropas Savienības aicinājumi līdz šim nav saņēmuši atbildi. Tomēr esmu ļoti norūpējies par politisko ieslodzīto situāciju Kubā, tādēļ mudinu Padomi un Komisiju piemērot efektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai atbrīvotu politiskos ieslodzītos un atbalstītu un nodrošinātu viņu kā cilvēktiesību aizstāvju darbu. Kubas pilsoņi…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju rezolūcijas par Kubu pieņemšanu. Godīgi sakot, nesaprotu, kādēļ Fidel Castro Eiropas draugi tik apmāti aizstāv domu par bankrotu un samaitātu revolūciju. Vai tiešām tikai šī režīma, kas sevi uzskata par progresīvu, letālie gadījumi liks cilvēkiem saprast, ka Kubā vajadzīgas pārmaiņas? Dažreiz atsevišķi ieguldījumi var sekmēt vēsturiskas pārmaiņas. Ceru, ka tā būs arī šoreiz. Tai pat laikā es negribētu, ka iestāžu dogmatismam vai to nespējai analizēt savu nostāju un pārmaiņas būtu papildu upuri.

Es arī nevaru pieņemt to, ka daudzas ĀKK valstis nepauž nekādu kritiku par Kubā izveidotās sociālās un politiskās sistēmas raksturu un nozīmi. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tā ir nepareiza izpratne par to, kas ir solidaritāte. Būtu godīgāk atzīt Kubā sasniegto, bet tai pat laikā nosodīt to, kas nav bijis veiksmīgs un ir antisociālistisks, necilvēcīgs un postošs.

  Ramón Jáuregui Atondo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vēlos runāt Muñiz kundzes vārdā un paskaidrot, kādēļ Spānijas delegācija no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas ir balsojusi pret 2. grozījumu, ko iesniedza Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, lai gan tajā tika pieprasīts atbalstīt Spānijas prezidentūru tās darījumos ar Kubu.

Pirmkārt, vēlos jums atgādināt, ka mēs nevaram atbalstīt grozījumus, ko ir iesniegusi grupa, kura centās sevi attālināt no rezolūcijas kopumā, un ka mūsu apņemšanās attiecībā uz visām politiskajām grupām, kas ir parakstījušas rezolūciju, mums neļautu atbalstīt dokumenta daļēju grozīšanu.

Otrkārt, GUE/NGL grupas iesniegtais 2. grozījums nav saskaņā ar Spānijas prezidentūras nostāju, kuras mērķis ir Eiropas Savienībā panākt vienprātību, lai atjaunotu mūsu pamatattiecības ar Kubu, nevis pilnībā pārkāpt kopējo nostāju, uz ko tiek aicināts grozījumā.

Tādēļ mēs noraidām šo grozījumu.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Jutos pagodināta šodien, atbalstot rezolūciju par politiskās pārliecības dēļ ieslodzītajiem Kubā, — ne tikai kā deputāte no bijušās totalitārā komunistiskā režīma valsts, bet arī tādēļ, ka iepriekš esmu personīgi tikusies ar Kubas disidentiem, jo īpaši ar ārstu Dr. Darsí Ferrer, kurš kopā ar citiem atrodas apcietinājumā kopš pagājušā gada jūlija.

Pēc atgriešanās es informēju Parlamentu par apbēdinošo situāciju veselības aprūpes nozarē, un vēlreiz vēlos uzsvērt, ka cilvēkiem, kas nav Komunistiskās partijas biedri un kam nav dolāru, nav arī piekļuves medikamentiem. Dr. Darsí Ferrer bija ievērojama personība Havanā un palīdzēja disidentiem iegūt medikamentus. Tagad viņš ir cietumā.

Esmu gandarīta, ka esam pieņēmuši šo ļoti spēcīgo rezolūciju, kas skaidri liks Eiropas varas iestādēm turpināt centienus, lai panāktu demokrātiskas pārmaiņas Kubā.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, kad pirms 20 gadiem Eiropas gaisā virmoja brūkošo māju ķieģeļu mūru putekļi un brīvības saucieni, kurš gan būtu iedomājies, ka sarkanais karogs vēl šodien plīvos virs Havanas un ka Fidel Castro mierīgi gaidīs savu nāves stundu gultā uz šīs tveicīgās Karību jūras salas?

Sola mors tyrannicida est, saka mans tautietis, sers Thomas More: „Nāve ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no tirāniem.”

Komunistisko režīmu Kubā ir noturējušas divas lietas: pirmkārt, nepareizā amerikāņu blokāde, kas F. Castro un viņa režīmam ļāva visās viņu tautiešu grūtībās vainot ārvalstu imperiālismu, nevis ekonomikas nepareizu pārvaldību, ko īstenoja komunisms; un, otrkārt, dažu eiropiešu, arī no šī Parlamenta, iecietīgā izturēšanās, kuri ar saviem pretīgajiem dubultajiem standartiem attaisno cilvēktiesību pārkāpumus un demokrātijas neievērošanu Kubā, aizbildinoties, ka Kubā izaug labi ārsti un balerīnas.

Ceru, ka šis Parlaments pieaugs un ka daži tā pārstāvji sāks skatīties tālāk, nevis tikai uz saviem studentu laikiem, kad viņi valkāja Che Guevara t-kreklus. Ir pienācis laiks konstruktīvi iesaistīties Kubas demokrātiskajos spēkos. Vēsture mūs attaisnos.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju atbalstoši par Kubas rezolūciju, jo tā kopumā ir atbilstoši kritiska attiecībā pret totalitāro režīmu Havanā. Tai pat laikā vēlos izmantot šo iespēju un aicināt Padomi pārtraukt centienus normalizēt attiecības ar Kubu, kamēr vien tajā ir komunistiska diktatūra, kas rupji pārkāpj cilvēktiesības.

Es arī vēlos mudināt Augsto pārstāvi nesekot Komisijas nostājai iepriekšējos tiesību aktos. Šeit es runāju, piemēram, par Louis Michel, kas ir vairākkārt apmeklējis Kubu, neizrādot nekādu kritiku attiecībā uz cilvēktiesību un demokrātijas situāciju šajā valstī. Ir absolūti nepieņemami, ka Eiropas Savienība atbalsta komunistisko režīmu Kubā.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0148/2010

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, atbalstot rezolūcijas priekšlikumu, vēlējos paust savu atbalstu ieguldījumiem zemas emisijas tehnoloģijās. ETS plāns var būt efektīvs un ticams tikai tad, ja tam ir nodrošināts pienācīgs finansējums, un tas ietver finansējumu no privātiem avotiem. Galvenie argumenti, kas apliecina šādu pasākumu vajadzību, ir sekojoši: pašreizējā ekonomikas situācija, kādā Eiropa ir nonākusi, klimata pārmaiņas un energoapgādes drošības apdraudējums. Pateicoties jaunākajiem pētījumiem un tehnoloģijām, ir radusies iespēja pārvarēt šo krīzi, vienlaikus atbalstot pasākumus saistībā ar klimata pārmaiņām. Šī ir arī iespēja Eiropas lauksaimniecībai un jaunu darba vietu radīšanas veids lauku reģionos ar lauksaimniecību nesaistītā nozarē, jo īpaši atjaunojamās enerģijas avotu izstrādes jomā.

  Jan Březina (PPE). – (CS) Arī es balsoju atbalstoši par rezolūciju attiecībā uz ieguldījumu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izstrādē (ETS plāns), jo, manuprāt, tas ir galvenais instruments ES pārveidošanai par inovatīvu ekonomiku, kas spēj sasniegt ambiciozus mērķus. Šajā saistībā es uzskatu, ka ir būtiski, lai Komisija, cieši sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku, iesniegtu vispārēju priekšlikumu par instrumentu ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas avotu jomā, enerģētikas projektu jomā un viedo tīklu izstrādes jomā ne vēlāk kā līdz 2011. gadam. Kopā ar to jānostiprinās Eiropas Investīciju bankas nozīmei projektu finansēšanā enerģētikas jomā, jo īpaši tādu projektu, kas saistīti ar paaugstinātu risku.

Es kategoriski noraidu temata par zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām izmantošanu sitieniem zem jostas vietas kreiso politisko grupu deputātu runās saistībā ar kodolenerģiju. Uzskatu, ka kodolenerģija ir tīra enerģija, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību.

  Marek Józef Gróbarczyk (ECR). – (PL) Es nevarēju atbalstīt rezolūciju, lai gan tā ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikai. Jāatzīmē, ka šī rezolūcija nodrošina lielu naudas līdzekļu koncentrāciju tikai konkrētās nozarēs, tikai konkrētās enerģētikas nozares jomās — videi nekaitīgajās jomās. Tas ir pretrunā enerģētikas solidaritātei ar valstīm, kas galvenokārt izmanto ogles. Polijas energopieprasījuma pamatā ir ogles, tādēļ vienmērīga pāreja uz videi nekaitīgu ekonomiku mums ir ārkārtīgi būtiska. Šādu pasākumu rezultātā Polijā tā vietā, lai radītu darba vietas, nāktos tās likvidēt. Krīzes laikā tas ir ārkārtīgi grūti un kaitētu Polijai.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0139/2010

  Sophie Auconie (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, 27. un 28. februārī vētra „Ksintija” plosījās Francijā. Bojā gāja gandrīz 60 cilvēki, un simtiem tūkstošu cieta būtiskus zaudējumus.

Eiropas Savienībai ir jārāda piemērs šīs traģēdijas apstākļos. Tādēļ es personīgi piedalījos rezolūcijas sagatavošanā, aicinot Eiropas Komisiju būt ļoti atsaucīgai. Mēs sagaidām, ka tā nodrošinās finansiālu atbalstu, izmantojot ES Solidaritātes fondu.

Ja saistībā ar šo traģēdiju Puatū-Šarantas, Piejūras Šarantas, Luāras un Bretaņas reģions pieprasa izmainīt savu izdevumu piešķīrumu, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Komisijai būs jāizskata šie pieprasījumi ļoti atsaucīgi un ātri.

Un, noliekot rezolūciju malā, vēlos sacīt, ka es — tāpat kā mani kolēģi no Prezidenta vairākuma apvienības — esmu pārliecināta, ka ir laiks izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus. Tie vieni paši spēs nodrošināt svarīgu papildu palīdzību saistībā ar tādām katastrofām kā šī.

  Priekšsēdētājs. – Kelly kungs, lai gan jūs neesat reģistrējis savu uzstāšanos pirms pirmā balsojuma skaidrojuma, jūs varat uzstāties izņēmuma kārtā. Nākamreiz, lūdzu, neaizmirstiet reģistrēties.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0148/2010

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos sacīt, ka, manuprāt, ir laiks izstrādāt izšķirošu dokumentu par kodolenerģiju, lai aprakstītu īstenoto progresu un drošības pasākumus un lai noteiktu, kā tie iekļausies turpmākajos pētījumos, ko veiks, lai pilsoņi varētu pieņemt savu lēmumu.

Pastāv liela skepse un lielas šaubas attiecībā uz kodolenerģiju, un ir jāpanāk skaidrība, tādējādi krietni atvieglojot šīs debates par zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām.

Visbeidzot vēlos sacīt, ka šī ir Lietuvas un Igaunijas neatkarības pasludināšanas gadadiena. Es apsveicu šīs valstis to neatkarības 20. gadadienā!

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0169/2010

  John Stuart Agnew, Marta Andreasen, Gerard Batten, John Bufton un Mike Nattrass (EFD), rakstiski. − Lai gan atzīstam, ka Kuba ir komunistiskās tirānijas perēklis un vēlamies Kubas pārtapšanu demokrātiskā valstī, mēs neatzīstam ES iesaistīšanos šajā procesā.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta rezolūcija, aizbildinoties ar Kubas ieslodzītā Orlando Zapata Tamayo nāvi, kuru izraisīja bada streiks, lai gan Kubas veselības aprūpes dienesti centās atjaunot viņa veselību, ir provokatīvs un nepieņemams uzbrukums Kubas sociālistiskajai valdībai un iedzīvotājiem, kā arī ietilpst pretkomunistiskajā stratēģijā, kuru vada ES un kuras priekšgalā ir Eiropas Parlaments, cenšoties gāzt sociālistisko režīmu. Mēs nosodām šo liekulību un provokatīvos centienus no Eiropas Parlamenta centriski labējo, centriski kreiso un Zaļo grupas pārstāvju puses izmantot šo gadījumu.

Grieķijas Komunistiskā partija nosoda šo Eiropas Parlamenta rezolūciju un balsoja pret to. Tā aicina tautas paust savu solidaritāti ar Kubas valdību un iedzīvotājiem: lai tiktu atsaukta kopējā nostāja pret Kubu; lai nosodītu ES centienus izmantot cilvēktiesības kā atrunu imperiālistiska spiediena izdarīšanai uz Kubas iedzīvotājiem un valdību; lai pieprasītu ASV noziedzīgā embargo pret Kubu tūlītēju atcelšanu; lai pieprasītu nekavējoties atbrīvot 5 kubiešus, kas tiek turēti apcietinājumā ASV cietumos; lai aizstāvētu sociālistisko Kubu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ir demokrātiskākā iekārta pasaulē, un viena no pamatvērtībām, uz ko tā balstīta, ir cilvēktiesību ievērošana. Tādēļ es atzinīgi vērtēju to, ka visas Parlamenta grupas ir apvienojušās, lai nosodītu Kubas varas iestāžu pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus, pat neminot konstruktīvo pieeju saistībā ar dialogu, ko ES ir nolēmusi īstenot attiecībās ar Kubu.

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un ir laiks viedokļa un pārliecības noziegumus svītrot no katras valsts pārkāpumu saraksta neatkarīgi no tās totalitārisma un diktatūras vēstures ilguma. Lai mainītu attieksmi, sankciju vietā var izmantot starptautisku dialogu — tā, lai neviens, kurš nepiekrīt savu iestāžu viedoklim, nesaskartos ar pārdarījumiem un netaisnībām, kas raksturīgas tādiem režīmiem, kuri nemēdz cienīt cilvēku.

Tādas traģēdijas kā tā, kas notikusi Kubā ar tās disidentu Orlando Zapata Tamayo, kurš „vainojams” noziegumā par politisko pārliecību, nekad nedrīkst atkārtoties. Arī pašlaik Kubā ir politiskie ieslodzītie, kas tiek apdraudēti. Kā cilvēktiesību ievērošanas nodrošinātājai ES ir jāiesaistās un ātri, diplomātiski jārīkojas, lai Zapata traģēdija nekad vairs neatkārtotos Kubā un nekur citur pasaulē.

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. − Es noteikti nosodu nepareizo attieksmi pret Kubas (vai citas valsts) iedzīvotājiem. Tomēr atturējos no balsojuma par Kubas rezolūciju kopumā. Viens no iemesliem bija tas, ka rezolūcijā tika paredzēts nodot pilnvaras Eiropas Savienības un tās ierēdņu rokās, lai tie runātu un rīkotos dalībvalstu vārdā. Otrs iemesls bija tāds, ka daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis apsūdz un apcietina cilvēkus par izteikšanās brīvības nevardarbīgu izmantošanu, par ķecerīgu viedokļu atbalstīšanu vai piederību opozīcijai. Ir absolūti liekulīgi, ka partijas, kuras atbalsta politisko represiju Eiropā, ar pirkstu rāda uz tādām valstīm kā Kuba, kam ir tādi paši represīvi un pretdemokrātiski viedokļi un kas veic tādas pašas darbības.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju atbalstoši par rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz politieslodzīto un politiskās pārliecības dēļ ieslodzīto stāvokli Kubā. Mēs atkārtoti norādījām uz vajadzību atbrīvot visus politieslodzītos un politiskās pārliecības dēļ ieslodzītos. Mūsuprāt, Kubas disidentu aizturēšana viņu ideālu un mierīgās politiskās darbības dēļ ir Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pārkāpums.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociālie demokrāti, atbalstām viedokli, kas pausts grozījumā par to, ka jāatceļ Kubas blokāde. Tomēr nedomājam, ka šis paziņojums attiecas uz šīs rezolūcijas priekšlikumu, jo rezolūcijas temats ir politiskās pārliecības dēļ ieslodzītie.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Orlando Zapata Tamayo mira badošanās dēļ, jo pieprasīja pret sevi tādu attieksmi, kāda viņam pienāktos kā politieslodzītajam, ko apsūdzēja režīms, kurš, neskatoties uz valdības maiņu, turpina savus pilsoņus pārvaldīt ar dzelzs dūri un aizliedz viņiem biedroties un brīvi izteikt savu viedokli.

Viņa nāves traģiskajiem apstākļiem jāliek kaunēties mums visiem, jo īpaši politisko lēmumu pieņēmējiem, kas ar Zapatero kungu un vēstnieku Moratinos priekšgalā ir izmainījuši Eiropas politiku attiecībā uz Kubu.

Viss, ko Eiropas Savienība ir sasniegusi ar saviem izmēģinājuma centieniem panākt izlīgumu, ir nesodāmības apziņa, vienlaikus liekot demokrātiem — kas no mums bija pelnījuši saņemt vairāk — justies izolētiem.

Ceru, ka atgriezīsies striktā un demokrātiskā politika, kas tikai nesen kļuva pielaidīgāka. Vēlos, lai Eiropas Savienība beidzot atzīst, ka šīs politikas izmaiņas ir bijušas pilnīgi nesekmīgas. Es arī vēlos, lai Oswaldo Payá un opozīcijas kustība „Dāmas baltā” varētu brīvi ceļot uz Eiropu, lai atklātu mums to notikumu apstākļus, kas risinājušies Kubā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret rezolūciju, jo vairākums Parlamentā politiski izmanto Zapata Tamayo nāvi pēc bada streika Kubas cietumā, neskatoties uz saņemto medicīnisko aprūpi. Viņi vēlas sagraut Spānijas prezidentūras publiski paustos nodomus pārtraukt ES Kopējo nostāju attiecībā uz Kubu. Jau atkal viņi uzbrūk Kubai un tās iedzīvotājiem, cenšoties jaukties tās neatkarībā un suverenitātē, tās ekonomiskajā un sociālajā progresā un tās pamācošajā internacionālistu solidaritātē.

Kapitālisms nav cilvēces nākotne. Kuba turpina apliecināt, ka ir iespējams veidot sabiedrību bez ekspluatatoriem un ekspluatētajiem — sociālistisku sabiedrību. Kapitālisma atbalstītāji Eiropas Parlamentā nepieņem šo faktu. Viņi mēģina novērst visaptverošu politisko dialogu ar Kubas valdību, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem, ko ES piemēro visām valstīm, ar ko tai ir attiecības.

Viņi nenosoda ASV embargo attiecībā uz Kubu, kura tūlītēju atcelšanu 18 reizes ir mēģinājusi panākt ANO Ģenerālā asambleja. Viņi neko nesaka par to piecu Kubas pilsoņu stāvokli, kas ir ieslodzīti ASV jau kopš 1998. gada bez godīgas tiesas, un viņi neņem vērā, ka ASV turpina nodrošināt patvērumu Kubas pilsonim, kurš bija kūdītājs uz spridzināšanas uzbrukumu gaisa kuģim, kurā bojā gāja 76 cilvēki.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR), rakstiski. – (PL) Balsojumā es šodien atbalstīju rezolūciju par politieslodzīto un politiskās pārliecības dēļ ieslodzīto stāvokli Kubā. Kā Eiropas Parlamentam mums ir noteikti jānosoda Havanas režīma izmantotās prakses un jāaizstāv neatkarīgu žurnālistu, mierīgu disidentu un cilvēktiesību aizstāvju tiesības. Pieņemtajā rezolūcijā mēs esam pauduši dziļu solidaritāti ar Kubas iedzīvotājiem un esam atbalstījuši viņu centienus nodrošināt demokrātiju, kā arī pamattiesību ievērošanu un aizsardzību. Es nāku no valsts, kurā radās populāra kustība, lai oponētu komunistiskajam režīmam — Solidaritātes kustība. Lai gan Polija un citas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kas tagad ietvertas Eiropas Savienībā, ir savu sāpīgo pieredzi saistībā ar komunistiskajiem režīmiem atstājušas aiz muguras, mēs nevaram aizmirst tos, kuri ir ieslodzīti un apsūdzēti tādēļ, ka vēlas demokrātiju, brīvību un vārda brīvību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES nevar būt romantisks redzējums attiecībā uz Kubas politisko režīmu — īstu komunistisko diktatūru, kuras pamatā ir vienas partijas loģika, kas pārkāpj cilvēktiesības, apspiež savus pilsoņus, apsūdz un likvidē politiskos ienaidniekus, kā arī iesloga neskaitāmus cilvēkus par to, ka viņiem ir viedoklis.

Orlando Zapata nāve bija tikai vēl viens gadījums, kas šokēja pasauli, un Eiropas Parlamentam šis gadījums stingri jānosoda — nekavējoties un bez neīstiem attaisnojumiem. Tādēļ es noraidu dažu radikāli kreiso deputātu centienus šo briesmīgo noziegumu paslēpt aiz politiskas maskas, kuras vienīgais mērķis ir legalizēt režīmu, kas nav ne paciešams, ne pieņemams.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret rezolūciju RC-B7-0169/2010 par Kubu, jo uzskatu, ka tajā ietverta iejaukšanās, kas pārkāpj starptautiskās tiesības. Ar savu balsojumu esmu paudis savu nosodījumu par politiskās manipulācijas veikšanu, kuras vienīgais mērķis ir paust nosodījumu pret Kubas valdību. Deputāti, kas balsoja atbalstoši par šo tekstu, ir tie, kuri atkārtoti atteicās šajā Parlamentā ierosināt rezolūciju, kas nosodītu Hondurasā notikušo apvērsumu. Šajā rezolūcijā Eiropas Savienība tiek mudināta izrādīt pilnīgu atbalstu politiskā režīma izmaiņām Kubas Republikā, kā arī ir ierosināts izmantot Eiropas sadarbības mehānismus, lai sasniegtu mērķi, kas ietver nepieņemamu iejaukšanos, kura ir pretrunā starptautiskajām tiesībām. Vairāk nekā 50 gadus Amerikas Savienotās Valstis ir uzturējušas ekonomisku, komerciālu un finanšu embargo pret Kubu, būtiski pārkāpjot starptautiskās tiesības un smagi ietekmējot kubiešu ekonomiku un dzīves apstākļus. Neskatoties uz to, Kubas valdība ir turpinājusi saviem pilsoņiem nodrošināt vispārēju piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju atbalstoši par kopīgo priekšlikumu rezolūcijai attiecībā uz Kubu, jo ES arī ir svarīgi paust atziņu, ka ir steidzami vajadzīga šīs valsts, ko joprojām vada komunisti, demokratizācija. Disidentu un politisko oponentu ieslodzīšana ir raksturīga komunistiskajām valstīm, bet jo īpaši Kubai. Tas ir negods, ka varas iestādes bada streika rezultātā mirušā ieslodzītā ģimenei pat neļauj organizēt bēres.

Jācer, ka salas politiskās sistēmas izmaiņas tiks panāktas pēc iespējas ātrāk. Tomēr neatkarīgi no tā ir svarīgi, lai ES un arī ASV piemērotu vienādus standartus visiem. Ir nepieņemami, ka ASV piešķir „politisko patvērumu” kubiešiem, kas ir iesaistīti spridzināšanas uzbrukumos. Vari paust efektīvu kritiku tikai tad, ja pats atbilsti noteiktajiem kritērijiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Es balsoju atbalstoši par kopīgo priekšlikumu rezolūcijai attiecībā uz Kubu (RC-B7-0169/2010), jo, kā sacīju debatēs vakar, neatkarīgi no mūsu attiecīgajām nostājām saistībā ar Kubu, Orlando Zapata Tamayo nāve ir skumīgs notikums pats par sevi.

Es arī uzstāju, ka mums jāpieprasa brīvība visiem politiskajiem un politiskās pārliecības dēļ ieslodzītajiem Kubā un citur pasaulē, bet tomēr neiesaku izvērst rīcību, kas jau izrādījusies nesekmīga attiecībā uz Kubas pāreju uz demokrātiju un liberālismu, piemēram, embargo un blokādi. Ir skaidrs, ka izmaiņas salā ir steidzami nepieciešamas, un Eiropas Savienībai ir jāuzrauga šīs izmaiņas, lai šī pāreja uz demokrātiju nodrošinātu ieguvumus Kubas iedzīvotājiem.

  Alf Svensson (PPE) , rakstiski. − (SV) ASV pret Kubu jau 48 gadus uztur tirdzniecības embargo. Šis embargo ietekmē Kubas iedzīvotājus un vienmēr tiek izmantots kā Castro režīma trūkumu attaisnojums. Visā vaino Amerikas piemēroto embargo, un rezultātā Kubas iedzīvotāji nevar skaidri vainot komunistisko režīmu un no tā attālināties. Kubas demokrātiskā opozīcija vēlas, lai embargo tiktu atcelts. 2009. gada 29. oktobrī 187 ANO dalībvalstis balsoja par embargo atcelšanu. Trīs balsoja par tā atstāšanu un divas atturējās. Neviena no ES dalībvalstīm nebalsoja par embargo atstāšanu. Eiropas Parlaments ir iepriekš nosodījis embargo pret Kubu un aicinājis to nekavējoties pārtraukt saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas vairākkārtējo pieprasījumu. (P5_TA(2003)0374) Eiropas Parlaments ir arī sacījis, ka embargo ir pretrunā savam mērķim. (P6_TA(2004)0061) Pašreizējā rezolūcija RC-B7-0169/2010 attiecas uz politisko un politiskās pārliecības dēļ ieslodzīto stāvokli Kubā. Debašu laikā pirms balsojuma es iesniedzu priekšlikumu, ka Kubai būtu jāuzstāda ultimāts: embargo tiks atcelts, un sešu mēnešu laikā tiks atbrīvoti visi politiskās pārliecības dēļ ieslodzītie, kā arī ieviestas reformas. Ja režīms neievēros šos noteikumus, ASV, ES un Kanāda piemēros jaunas un gudrākas sankcijas, kuru mērķis būs Kubas valdība, piemēram, iebraukšanas aizliegums šajā valstī, kā arī Kubas aktīvu un ārvalstu ieguldījumu iesaldēšana.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0148/2010

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Līdz 2020. gadam ES ir apņēmusies samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas par 20 %, samazināt energopatēriņu par 20 % un vismaz 20 % no patērētās enerģijas ražot no atjaunojamiem avotiem. Turklāt ES vēlas rādīt piemēru pasaulē, taupot resursus un aizsargājot vidi.

Šos tālejošos mērķus var sasniegt tikai tad, ja ES kopumā un katra dalībvalsts atsevišķi skaidri apņemas ievērot termiņus. Ieguldījumi zema oglekļa satura energotehnoloģijās ir galvenais elements, lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti 2020. gadam, kurš nav tik tālu, kā šķiet. Šo mērķu sasniegšanai vajadzīgs būtisks finansiāls ieguldījums: EUR 58 miljardi gan no valsts, gan privātiem avotiem, kā norādīts dažos detalizētos aprēķinos.

Tomēr šie finansiālie, loģistikas un administratīvie centieni padarīs ES par pasaules līderi inovāciju jomā, kā arī pozitīvi ietekmēs tās ekonomiku, radot darba vietas un paverot jaunas iespējas pētniecības jomā, kam desmitiem gadu ir ticis piešķirts netaisnīgi mazs finansējums. Ieguldījumi zema oglekļa satura enerģijas avotos dos rezultātus vidējā termiņā un ilgtermiņā, pozitīvi ietekmējot visu Eiropas Savienību.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ir svarīgi pieprasīt radikālu pāreju uz sabiedrību, kuras pamatā ir pilsētu ilgtspēja, decentralizēta enerģijas ražošana un rūpnieciskā konkurētspēja. Tā ir būtiska politika pārtikušai un ilgtspējīgai sabiedrībai, kas gatava risināt klimata pārmaiņu, energoapgādes drošības un globalizācijas radītās problēmas un kas ir pasaules līdere tīru tehnoloģiju jomā. ETS plānā paredzēts ieguldīt tieši tīru tehnoloģiju izstrādē. Es atzinīgi vērtēju paziņojumā ietvertās būtiskās pamatnostādnes par loģiskas intervences īstenošanu valsts un privātajos sektoros, kā arī par Kopienas, valsts un reģionālo finansējumu. Tomēr ir svarīgi palielināt valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem tīru tehnoloģiju jomā. Eiropai vēl ir jāizveido nosacījumi, lai privātais sektors ieguldītu zinātniskos pētījumos, kā arī tehnoloģiju izstrādē un demonstrējumos enerģētikas jomā. Ir svarīgi no vārdiem pāriet pie darbiem. Nākamā ES finanšu plāna un Astotās pamatprogrammas pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā prioritātei jābūt energoapgādes drošībai, cīņai pret klimata pārmaiņām un videi. Tas ir vienīgais veids, kā būs iespējams saglabāt mūsu rūpniecības konkurētspēju, sekmēt ekonomikas izaugsmi un radīt darba vietas.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju atbalstoši par Eiropas Parlamenta rezolūciju attiecībā uz ieguldījumiem zema oglekļa satura tehnoloģijās (ETS plāns), jo, lai efektīvi risinātu ekonomikas krīzi, ieguldījumiem šajās jaunajās tehnoloģijās, kurām ir liels potenciāls radīt darba vietas, jābūt mūsu prioritātei. Es uzskatu, ka šie ieguldījumi varētu radīt jaunas iespējas ES ekonomikas un konkurētspējas attīstībai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisijas iesniegtajā ETS plānā ir ierosināts ieguldīt pētniecībā un izstrādē, lai izstrādātu efektīvas un ilgtspējīgas tīras, zema oglekļa satura emisiju energotehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt nepieciešamo emisiju samazinājumu, neapdraudot Eiropas nozares, un tādējādi veicinās — un mēs to uztveram nopietni — ilgtspējīgu attīstību.

Jauni enerģētikas politikas virzieni, jo īpaši saistībā ar vispārējo krīzi, nedrīkst neievērot ekonomikas efektivitāti un nekādā veidā nedrīkst apdraudēt Eiropas valstu tautsaimniecību ilgtspēju, un tas nenozīmē zemākus vides standartus.

Tādēļ es mudinu ieviest jaunu enerģētikas politikas pieeju, kuras pamatā ir tīra enerģija, mūsu rīcībā esošo dabas resursu efektīvāka izmantošana un lieli ieguldījumi pētniecībā, kā arī videi nekaitīgākās tehnoloģijās, lai mēs varētu saglabāt Eiropas konkurētspēju un radīt jaunas darba vietas inovatīvas un ilgtspējīgas ekonomikas ietvaros.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju ETS plāna (Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns) mērķus, kas pieprasa zema oglekļa satura tehnoloģiju sabiedrības izveidi. ETS plānā paredzēts paātrināt zema oglekļa satura tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu tirgū. Šis plāns ietver pasākumus attiecībā uz plānošanu, īstenošanu, resursiem un starptautisko sadarbību inovatīvu tehnoloģiju jomā enerģētikas nozarē. Vairākos pētījumos tiek lēsts, ka, sekojot Eiropas mērķim panākt, ka 20 % no kopējā enerģijas daudzuma ir enerģija no atjaunojamiem avotiem, līdz 2020. gadam radīsies miljoniem jaunu darba vietu. Turklāt apmēram divas trešdaļas šo darba vietu būs mazos un vidējos uzņēmumos. Šim risinājumam ir vajadzīgas videi nekaitīgas tehnoloģijas. Tādēļ ETS plānam ir jāpiešķir lielāks finansējums, ko es ierosinu nodrošināt finanšu plāna nākamās pārskatīšanas laikā. Videi nekaitīgas tehnoloģijas un kvalificēta darbaspēka resursi mums jāattīsta arī, veicot ieguldījumus izglītībā un pētniecībā. Jo ātrāk pietuvosimies zema oglekļa satura tehnoloģiju sabiedrībai, jo ātrāk izkļūsim no krīzes.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Zema oglekļa satura tehnoloģiju izstrāde un ieviešana ir ļoti svarīga ne tikai vides apsvērumu dēļ, kas ietver vajadzību samazināt oglekļa dioksīda emisijas atmosfērā, bet arī enerģētikas vajadzību dēļ, ņemot vērā nenovēršamo un pakāpenisko fosilā kurināmā, no kā cilvēce ir pilnībā atkarīga, rezervju trūkumu un iespējamo izsīkumu.

Diemžēl gan ETS plāns, gan nupat pieņemtā rezolūcija ne tikai piedāvā nepilnīgu pieeju problēmai — gan saistībā ar tehnoloģijām un apsveramajiem enerģijas avotiem, gan ar vajadzību samazināt patēriņu —, bet, galvenais, šajos dokumentos attiecīgie ieguldījumi joprojām tiek uzskatīti par vēl vienu labu uzņēmējdarbības iespēju — kurā daži izvēlētie labi nopelnīs, radot kaitējumu daudziem —, nevis par vides un enerģētisku neatliekamību, lai nodrošinātu kopīgu labumu cilvēcei.

Ir būtiski un atklāti, ka balsojumā par rezolūcijas grozījumiem tā vietā, lai sekmētu „tālejošus samazinājuma mērķus” attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijām atmosfērā, tika izvēlēts „sekmēt globālu oglekļa emisiju tirdzniecību”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Zema oglekļa satura tehnoloģiju, kas, protams, rada mazāk oglekļa dioksīda, izmantošana ir pozitīva un vēlama.

Tomēr mēs nevaram pieņemt, ka uz tehnoloģiskās attīstības un tā saucamā ETS plāna nostiprināšanas rēķina ir rasta vēl viena atruna, lai novājinātu valstu enerģētikas politikas virzienus.

Komisijas vārdi, ka „ETS plāns ir ES enerģētikas un klimata politikas tehnoloģiju pīlārs”, ļauj nešaubīgi noprast Eiropas Komisijas patiesos nolūkus vājināt dalībvalstu suverenitāti tādās svarīgās jomās kā valsts enerģētikas stratēģijas.

Rezolūcijas priekšlikumā ir ietverti detalizēti aspekti, kam mēs nevaram piekrist, jo īpaši „globālas oglekļa emisiju tirdzniecības sekmēšana”, ņemot vērā, ka šis risinājums jau ir apliecinājis, ka nenodrošina priekšrocības oglekļa emisiju samazināšanā, kā arī lielāka skaita valsts un privāto partnerību izveidošanā, uzsverot „būtisku sabiedriskā finansējuma palielinājumu”, tādējādi izmantojot valsts naudu, lai nodrošinātu privātas intereses un peļņu.

Tāpēc mūsu grupa balsoja pret.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. − Priekšsēdētāja kungs, ilgtspējīgas un efektīvas zema oglekļa satura tehnoloģijas ir galvenie elementi, lai īstenotu apjomīgo dekarbonizēšanu, kas mums jāveic ES un pasaulē. Tieši tādēļ es atzinīgi vērtēju ātro procesu, kādā Parlaments izstrādāja rezolūciju par šo tematu, Komisijai un Padomei skaidri norādot, ka ETS plāns ir aktuāls un svarīgs. Ja nopietni uztveram savu uzdevumu, ir acīmredzams, ka mums vajadzīgi visi zema oglekļa satura tehnoloģiju veidi, tostarp ilgtspējīga kodolenerģija. Tādēļ priecājos, ka mums izdevās svītrot I apsvēruma tekstu, kas bija kārtējais mēģinājums kodolenerģiju parādīt labāku, nekā tā patiesībā ir. Šis apsvērums būtu varējis negatīvi ietekmēt „ilgtspējīgu zema oglekļa satura tehnoloģiju” jēdzienu, norādot, ka kodolenerģija neiederas šajā jēdzienā. Tomēr fakts ir tāds, ka mēs ES nevaram atļauties to neizmantot, ja vēlamies klimata pārmaiņas uztvert nopietni. Līdz brīdim, kad atjaunojamā enerģija var nodrošināt efektīvus rezultātus un nodrošināt nemitīgu enerģijas plūsmu, mums jāpaļaujas uz šādām zema oglekļa satura tehnoloģijām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ieguldījumiem zema oglekļa satura tehnoloģijās jābūt prioritātei, jo tie ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā risināt klimata pārmaiņas, sagatavojot ES videi nekaitīgai ekonomikai. Tādēļ gudriem zema oglekļa satura risinājumiem jāvelta īpaša uzmanība ne tikai saistībā ar to Kopienas finansējumu, lai sasniegtu ES izvirzītos vides mērķus līdz 2020. gadam.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es atturējos no balsojuma par rezolūciju „Ieguldījumi zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās”, jo, lai gan tajā bija vairākas saprātīgas pieejas, tā atbalsta turpmāku kodolenerģijas attīstību, kas man jānoraida ar to saistīto lielo risku dēļ. Rezolūcijas priekšlikumā ir pareizi norādīts, ka līdz šim pētniecības finansējums ir bijis pārāk mazs. Tomēr, lai Eiropa saglabātu konkurētspēju attiecībā pret citiem globāliem dalībniekiem, pētniecības projektu finansējums ir būtiski jāpalielina, jo īpaši jauno enerģijas avotu jomā. Es ceru, ka jaunu, zema oglekļa satura tehnoloģiju izstrāde enerģētikas nozarē ne tikai nosargās pašreizējās darba vietas šajā jomā, bet arī papildus radīs daudzas augsti kvalificētas darba vietas. Tomēr domāju, ka šajā saistībā ieguldījumi jāveic saules enerģijas un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas jomā. Ņemot vērā drūmo seku iespējamību, ieguldījumi kodolenerģijā ir jāpārdomā un jānovirza citur. Šis jaunais politikas virziens enerģētikas jautājumos arī uzlabos energoapgādes drošību ES un izveidos stabilāku neatkarību no ārvalstu piegādātājiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Tāpat kā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu (B7-0148/2010) par ieguldījumiem zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izstrādē (ETS plāns) vairāku iemeslu dēļ, jo īpaši tādēļ, ka grozījums, kurā tika pieprasīts svītrot I apsvērumu un kurš mums bija galvenais elements, tika pieņemts. Šajā punktā tika ierosināts sesto Eiropas rūpniecības iniciatīvu „Ilgtspējīga kodolenerģija” vienkārši pārdēvēt par „Kodolenerģija”. Mūsuprāt, „ilgtspējīgas kodolenerģijas” jēdzienam nav pamata, jo — labākajā gadījumā — ir iespējams samazināt apdraudējumu videi un cilvēku veselībai, kā arī izplatīšanās riskus, ko rada kodolenerģijas izstrāde un izmantošana, bet tos nav iespējams likvidēt.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0139/2010

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju atbalstoši par šo rezolūcijas priekšlikumu, lai paustu savas skumjas par abu dabas katastrofu upuriem un savu solidaritāti viņu ģimenēm un draugiem. Šīs katastrofas ir smagi skārušas vairākas dalībvalstis un reģionus.

Tādēļ vēlos norādīt, ka Eiropai katrā ziņā ir ātri jāreaģē uz šiem notikumiem, proti, jāizmanto Eiropas Solidaritātes fonds, tādējādi parādot ES solidaritāti visiem cietušajiem.

Šobrīd ir svarīgi īpaši pievērst uzmanību šai salai un attālākajiem reģioniem, kuros papildus to pastāvīgajiem ierobežojumiem tagad ir arī sagrauta infrastruktūra un personīgie, komerciālie un lauksaimniecības īpašumi, kā arī daudzos gadījumos nespēja uzreiz atsākt normālu darbību, jo īpaši reģionos, kas ir gandrīz pilnībā atkarīgi no tūrisma, jo notikumu attēlojums plašsaziņas līdzekļos varētu atturēt potenciālos viesus.

Tādēļ Komisija un Padome ir jāaicina rīkoties ātri, lai Padome atkārtoti izvērtētu priekšlikumu Eiropas Solidaritātes fonda īstenošanu padarīt vienkāršāku, ātrāku un elastīgāku.

Tāpat ir svarīgi ar attiecīgajām dalībvalstīm pārskatīt Eiropas programmas un struktūrfondu, lauksaimniecības un sociālos līdzekļus, lai uzlabotu šo katastrofu radīto vajadzību nodrošināšanu.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju atbalstoši par šo rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz dabas katastrofām, kas skārušas Madeiras autonomo reģionu, un uz vētras „Ksintija” sekām Eiropā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai tagad ir jāizrāda solidaritāte tiem, kas cietuši no šīm dabas katastrofām. Šīs katastrofas ir skārušas Portugāles reģionus, Francijas rietumus, dažādus Spānijas reģionus, jo īpaši Kanāriju salas un Andalūziju, kā arī Beļģiju, Vāciju un Nīderlandi. Francijas rietumos vētrā gāja bojā apmēram 60 cilvēku un vairāki cilvēki tās rezultātā pazuda, pat neminot vairāku tūkstošu māju sagraušanu. Eiropas Komisija var nodrošināt finansiālu atbalstu skartajiem reģioniem, izmantojot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai starp dalībvalstīm lielu dabas katastrofu gadījumos būtu solidaritātes sajūta. Jānodrošina skarto teritoriju atjaunošanas centienu koordinācija starp varas iestādēm vietējā, valsts un Eiropas līmenī. Nedrīkst neņemt vērā arī efektīvas katastrofu novēršanas politikas jomas. Mums gan šajā gadījumā, gan turpmāk jānodrošina, ka Eiropas finansējums sasniedz skartos reģionus pēc iespējas ātrāk, lai palīdzētu no dabas katastrofām cietušajiem.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) 20. februārī Madeiras salu skāra unikāls meteoroloģiskais fenomens, kura rezultātā bojā gāja vismaz 42 cilvēki, 32 cilvēki pazuda bez vēsts, 370 cilvēki palika bez mājām un apmēram 70 guva ievainojumus.

27.–28. februārī Francijas rietumos pie Atlantijas okeāna piekrastes (Puatū-Šarantā un Luārā) vēl viena fenomena rezultātā bojā gāja 60 cilvēki, 10 cilvēki pazuda bez vēsts un vairāk nekā 2000 palika bez mājām. Šī vētra arī izolēja vairākus Spānijas reģionus, jo īpaši Kanāriju salas un Andalūziju.

Papildus cilvēku un psiholoģiskajiem pārdzīvojumiem šis meteoroloģiskais fenomens radīja lielus postījumus ar nopietnu sociālo un ekonomisko ietekmi uz šo reģionu saimnieciskajām darbībām, jo daudzi cilvēki zaudēja visu, kas viņiem bija.

Es balsoju atbalstoši par šo rezolūcijas priekšlikumu, aicinot Komisiju nekavējoties īstenot visas darbības, lai mobilizētu Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF) maksimāli ātri un elastīgi, kā arī maksimālajā iespējamā apmērā, lai palīdzētu upuriem.

Vēlos uzsvērt vajadzību izstrādāt jaunu ESSF regulu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, lai elastīgāk un efektīvāk risinātu dabas katastrofu radītās problēmas.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Vētra, kas plosījās Madeiras salā 20. februārī, skāra daudzus cilvēkus un radīja milzīgus materiālos zaudējumus Madeiras reģionā. ES nozīme ir ārkārtīgi svarīga, jo tās rīcībā ir mehānismi un instrumenti, piemēram, Solidaritātes fonds, struktūrfondi — Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds — un Kohēzijas fonds, kas ātri, elastīgi un vienkāršoti jāmobilizē un jāīsteno. Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikumu, kurā Eiropas Komisijai prasa tūlīt pēc Portugāles valdības pieprasījuma saņemšanas sākt vajadzīgās darbības, lai mobilizētu Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF) maksimāli ātri un elastīgi, kā arī lielākajā iespējamā apmērā. Es mudinu Eiropas Savienības iestādes izrādīt solidaritāti saistībā ar Kohēzijas fonda ātru un elastīgu piemērošanu, paturot prātā Madeiras īpašo salas un attālākā reģiona statusu ES. Es aicinu Komisiju apliecināt labu gribu attiecībā uz reģionālo darbības programmu INTERVIR+ (ERAF) un RUMOS (ESF), kā arī tematiskās teritoriālās uzlabošanas darbības programmas (Kohēzijas fonds) nodaļas par Madeiru pārskatīšanas sarunām.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu un priecājos, ka Parlaments to pieņēma. Pēc līdzīgiem un tikai nedaudz mazāk nopietniem laika apstākļiem Īrijā, kas ietvēra plūdus un neseno sniegu, es zinu, cik dziļi šīs traģēdijas ietekmē ES ģimenes un pilsoņus, un ir svarīgi, lai šis Parlaments palīdzētu visos iespējamos veidos.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Dabas katastrofa, kas 20. februārī plosījās Madeiras salā, aiz sevis atstāja graustus, cilvēku ciešanas un plašus postījumus ar negatīvām sekām uz attiecīgo ekonomiku un ražošanas nozarēm.

Pēc nedēļas nākamā dabas katastrofa — vētra „Ksintija” — postoši ietekmēja Francijas rietumu reģionu un vairākus reģionus Spānijā.

Vēlos pievienoties paustajām skumjām un paust solidaritāti visiem šīs traģēdijas upuriem, kas zaudējuši tuviniekus vai materiālās vērtības.

Ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem, kā arī atjaunot infrastruktūru, sabiedriskās ēkas un pamata pakalpojumus.

Tiesa, ka Solidaritātes fonda līdzekļus var izmaksāt tikai pēc procedūru pabeigšanas fonda mobilizēšanai un attiecīgā Padomes vai Parlamenta apstiprinājuma. Tomēr pašreizējā situācijā ir ļoti grūti likt gaidīt cilvēkiem, kas saskaras ar lielām grūtībām, lai atsāktu normālu dzīves ritmu. Tādēļ mudinu piemērot maksimālu steigu un elastību gan attiecībā uz finansējuma pieejamību, gan ārkārtas pasākumiem, lai palīdzētu Madeiras salai.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šā gada 20. februārī Madeiras salā norisinājās traģēdija — iepriekš nepieredzētas un bagātīgas lietavas, spēcīgi vēji un augsti viļņi jūrā. Bojā gāja vismaz 42 cilvēki, vairāki pazuda bez vēsts, simtiem palika bez mājām un dučiem guva ievainojumus. Vēlos norādīt uz tūlītējiem centieniem, ko īstenoja Madeiras reģionālā valdība un tās iestādes, ātri un koordinēti reaģējot uz šo traģēdiju. 2010. gada 27.–28. februārī Francijas rietumos, jo īpaši Puatū-Šarantā un Luāras reģionos, plosījās ļoti spēcīga un postoša vētra „Ksintija”. Bojā gāja vairāk nekā 60 cilvēki, vairāki pazuda bez vēsts un tūkstošiem palika bez mājām. Saskaroties ar šīm traģēdijām, vēlos paust savas skumjas un spēcīgu solidaritāti visiem skartajiem reģioniem, izsakot līdzjūtību upuru ģimenēm un paužot atzinību meklēšanas un glābšanas komandām. Es aicinu Komisiju tūlīt pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas sākt vajadzīgās darbības, lai mobilizētu pēc iespējas lielākus Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļus. Novērtējot šos pieprasījumus, Komisijai jāņem vērā atsevišķu reģionu konkrētās iezīmes, jo īpaši izolētu un perifēru reģionu neaizsargātība.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju šo rezolūcijas priekšlikumu par rīcību, kas jāīsteno saistībā ar postošo un nāvi nesošo vētru „Ksintija” mūsu teritorijā, jo papildus centieniem kādu vainot mums — galvenais — ir jāizrāda Eiropas solidaritāte, lai atbalstītu šīs katastrofas, kura skāra vairākas Eiropas valstis, upurus. Mums ne tikai jāizmanto Solidaritātes fonds; šim atbalstam jānāk arī no Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās Attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Visbeidzot mums jāmudina apdrošināšanas uzņēmumi iejaukties pēc iespējas ātrāk un attiecīgi jāgūst mācības no šādiem gadījumiem, kad runa ir par plānošanas atļauju izsniegšanu.

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Dāmas un kungi, es atbalstīju šo rezolūcijas priekšlikumu par dabas katastrofu Madeiras autonomajā reģionā un vētras „Ksintija” sekām Eiropā. Koncentrēsim uzmanību uz Madeiru, jo šo salu katastrofa skāra vissmagāk. Mēs veidojam lielu un spēcīgu kopienu vairāku iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, lai mēs varētu palīdzēt cits citam, kad tas ir vajadzīgs. Šodien Madeiras salai un citiem reģioniem tas ir vajadzīgs, jo tos smagi skārusi šī vētra. Mūsu pienākums ir palīdzēt tiem, kam vajadzīgs mūsu atbalsts. Ceru, ka šis rezolūcijas priekšlikums palīdzēs efektīvi likvidēt traģēdijas sekas. Es izsaku dziļu līdzjūtību visiem upuriem un viņu ģimenēm. Paldies!

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Pēdējo nedēļu laikā dabas katastrofas ir skārušas vairākus ES reģionus: Madeiras salu, Francijas rietumus un vairākus Spānijas reģionus. Sekas iedzīvotājiem un materiālie zaudējumi, ko radīja šī dabas fenomena spēks, ir būtiski iespaidojuši mūs, EP deputātus. Tādēļ šodien Eiropas Parlamentā balsojām par rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz dabas katastrofām; tā pauž mūsu dziļāko līdzjūtību un solidaritāti izpostīto reģionu upuriem. Eiropas solidaritāte ir jāatspoguļo finansiāli, mobilizējot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kā arī izmantojot citus Eiropas finansētos projektus. Tomēr, kad runa ir par Solidaritātes fondu, man jānorāda, ka pašreizējā regula nepieļauj pietiekami elastīgu un ātru reakciju; pastāv iespēja grozīt šo regulu, un šajā jautājumā progress ir atkarīgs no Eiropadomes. Es arī balsoju atbalstoši par grozījumu, atbalstot Barnier kunga 2006. gada priekšlikumu izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus. Man žēl, ka tas netika pieņemts; šī priekšlikuma īstenošana uzlabotu ES reaģēšanas spēju krīzes situācijās.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā dabas katastrofa, kas skāra Madeiru, ir šajā salā izraisījusi haosu. Citus Eiropas reģionus ir tāpat izpostījusi vētra „Ksintija”. ES ir noteikti kopīgi jāpalīdz, lai paustu solidaritāti, mobilizējot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu šim nolūkam. ESSF tika izveidots ar mērķi sniegt steidzamu finansiālu atbalstu dalībvalstīm, ko skārušas dabas katastrofas.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) 20. februārī nopietna dabas katastrofa ar lielām, nepieredzēta vēriena lietavām kopā ar spēcīgu vētru un ļoti augstiem viļņiem skāra Madeiras salu, nogalinot 42 cilvēkus, un daudzi joprojām ir pazuduši bez vēsts. Turklāt simtiem cilvēku ir zaudējuši savas mājas. Dažas dienas vēlāk postoša vētra „Ksintija” pārvietojās gar Francijas Atlantijas okeāna piekrasti, nogalinot gandrīz 60 cilvēkus, jo īpaši Puatū-Šarantā, Luāras un Bretaņas reģionā. Arī tur daudzi cilvēki ir pazuduši bez vēsts.

Tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši savas mājas. Tādēļ es atbalstīju kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā ierosinātos pasākumus, lai ES finansiāli palīdzētu šīm valstīm un reģioniem, un es balsoju atbalstoši par šo rezolūcijas priekšlikumu. Jo īpaši ir jānodrošina, lai ES Solidaritātes fondu varētu ātri un elastīgi mobilizēt.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Es balsoju atbalstoši par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma RC-B7-0139/2010 pieņemšanu. Ekoloģiskas un dabas katastrofas kļūst aizvien būtiskāka mūsu dzīves daļa. Draudi, ko rada izmaiņas vidē, pēdējo desmitgažu laikā ir pieauguši, un mums jādara viss iespējamais, lai tos novērstu.

Eiropas Savienībai, kuru veido 27 dalībvalstis un pusmiljards pilsoņu, jārisina ne tikai klimata un vides pārmaiņu jautājumi, bet arī jāaizsargā tās pilsoņi un jānodrošina viņiem labākie iespējamie apstākļi izdzīvošanai pēc krīzes. Tomēr mūsu centieni nedrīkst būt vērsti tikai uz palīdzības sniegšanu pēc notikuma. Eiropas Savienības pastāvēšanas pamatmērķis ir sniegt tās pilsoņiem drošības sajūtu. Šajā saistībā attiecīgajām ES iestādēm jāveic konkrēti pasākumi, lai uzraudzītu reģionus un to spējas īstenot preventīvas darbības.

Lai pēc iespējas ātrāk likvidētu vētras „Ksintija” sekas, mums jāmobilizē Eiropas Savienības Solidaritātes fonds un jāpalīdz visiem tiem, kas ir saskārušies ar zaudējumiem šīs katastrofas dēļ. Negatīviem un sāpīgiem notikumiem, kas skar citus, vienmēr mūs jāmudina rīkoties efektīvi, izrādot solidaritāti cietušajiem. Parādīsim, ka tas tā ir arī šoreiz.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es atturējos no balsojuma par rezolūciju „Lielā dabas katastrofa Madeiras autonomajā reģionā un vētras „Ksintija” sekas Eiropā” (RC-B7-0139/2010), jo tika noraidīti divi mūsu galvenie grozījumi. Viens, kurā bija atsauce uz to, ka Francijā celtniecību atļāva palienēs un dabīgajos mitrājos un ka mājokļu tirgus spekulācijas izraisīja ēku celtniecību neaizsargātās teritorijās, un otrs, kurā sacīts, ka Kopienas finansējumam šādu plānu īstenošanai, jo īpaši no struktūrfondiem, ELFLA, Kohēzijas fonda un Eiropas Solidaritātes fonda, jāpiemēro ilgtspējas pasākumu nosacījums.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) Vēlos sākt, paužot solidaritāti dabas katastrofu upuru ģimenēm Madeiras salā un vētras „Ksintija” upuriem. Klimata pārmaiņu dēļ dabas katastrofas pēdējā laikā kļūs aizvien biežākas. Tādēļ mums jānodrošina, ka Eiropas Savienība ir gatava pēc iespējas ātrāk un efektīvāk reaģēt.

Es balsoju atbalstoši par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu, kurā Komisija aicināja apsvērt iespēju palielināt Kopienas līdzfinansējuma daļu reģionālajās darbības programmās. Neviena dalībvalsts nespēj viena pati atrisināt lielu dabas katastrofu sekas. Tādēļ Eiropas Komisijai jāpielāgo Eiropas Solidaritātes fonds, lai nodrošinātu, ka katastrofu skartās dalībvalstis var piekļūt šim fondam ātrāk un efektīvāk.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā rezolūcijas priekšlikumā ir norādīts uz vajadzību sniegt palīdzību tiem Eiropas reģioniem, kas nesen saskārās ar dabas katastrofu, piemēram, Madeiras autonomajam reģionam. Smagās lietavas Madeiras salā 20. februārī papildus cilvēku upuriem — 42 bojā gājušie, vairāki ievainotie un bez mājām palikušie — radīja neskaitāmas sekas un nopietnus materiālos zaudējumus.

Šajā saistībā ir svarīgi mobilizēt palīdzību skartajiem reģioniem, lai tie varētu atgūties no katastrofu ekonomiskajām un sociālajām sekām. Vēlos īpaši uzsvērt salu un attālāko reģionu, kāda, piemēram, ir Madeira, neaizsargātību, kad ekonomikas un sociālās situācijas īpašās iezīmes norāda, ka ir vēl svarīgāk nodrošināt labāko iespējamo palīdzību.

Vēlos atkārtot, ka Eiropas Komisija ir jāaicina elastīgi mobilizēt Solidaritātes fondu, kā arī pārskatīt reģionālās programmas, ko finansē Kohēzijas fonds, lai tās pielāgotu ar traģēdiju saistītajām vajadzībām.

Tāpat būtu vietā pārskatīt finansējumu, kas plānots 2010. gadam un kas paredzēts konkrētiem projektiem, saskaņā ar struktūrfondu noteikumiem 2007.–2013. gadam.

Ņemot vērā Madeiras salas dabas katastrofas apmēru un tās nelabojamās sekas, kā arī vētras „Ksintija” ietekmi, es balsoju atbalstoši par šo iesniegto grozījumu.