Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 11. marts - Strasbūra

12.2. Vardarbības pastiprināšanās Meksikā

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir septiņu⁽¹⁾ rezolūciju priekšlikumi par vardarbības pastiprināšanos Meksikā.

  Ramón Jáuregui Atondo, autors. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, vēlos sākt, sakot, ka Meksika ir liela demokrātija, kas pēdējo 20 gadu laikā ir nodrošinājusi stabilu progresu. Tā ir Eiropas Savienības draugs, un mums ar to ir noslēgts stratēģisko partnerattiecību nolīgums. Vēlos arī sacīt, ka Meksika pašlaik vada ļoti sarežģītu karu pret nelegālu tirdzniecību ar narkotiskām vielām.

Tomēr šodien Eiropas Parlamentā mēs runājam par Meksiku saistībā ar cilvēktiesībām, jo pastāv un turpina pieaugt vardarbība, kas ietekmē jo īpaši Meksikas iedzīvotājus, un jo vairākkārt ir iesniegtas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Rezolūcijas, ko šodien pieņems vairākums politisko grupu, pamatā ir cieņa un vienprātība; protams, tajā ir atzīta manis nupat aprakstītā situācija un Meksika tiek mudināta turpināt virzību pretī tiesiskumam un pilnīgai demokrātijai.

Tomēr rezolūcijā arī noteikti četri konkrēti pieprasījumi: Meksika tiek mudināta nodrošināt tiesības uz preses brīvību, jo ir bijuši uzbrukumi žurnālistiem; nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju organizāciju aizsardzību, jo pret šīm grupām ir tikuši vērsti uzbrukumi un draudi; nodrošināt to sieviešu aizsardzību, kas saskaras ar vardarbību, jo daudzas sievietes ir tikušas nogalinātas; un izvairīties no nesodāmības un varas ļaunprātīgas izmantošanas starp tās policijas spēkiem. To Parlaments prasa Meksikai — draudzīgi un pamatojoties uz labvēlīgajām attiecībām ar Meksiku.

  Renate Weber, autore. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šonedēļ mēs atzīmēja Starptautisko sieviešu dienu. Šajā Parlamentā ir izvietoti daudzi plakāti visās Eiropas Savienības valodās, sakot, ka mēs varam apturēt vardarbību pret sievietēm. Šodien mēs runājam par vardarbību Meksikā, un es domāju, ka būtu pareizi mums atzīt, ka Meksikas sievietes, gan meksikāņu izcelsmes, gan tās, kas nav meksikāņu izcelsmes, saņem minimālu aizsardzību no vietējām un federālajām varas iestādēm.

Meksikas sievietes cieš no dažādas vardarbības, proti, no vardarbības mājās līdz pat seksuālai vardarbībai un mocīšanai, ko veic armija vai policija, kā arī kļūst par slepkavību upuriem. Diemžēl līdz šim Meksikas varas iestāžu reakcija ir bijusi neefektīva, tādēļ mēs varam konkrēti sacīt, ka šis ir gandrīz absolūtas nesodāmības gadījums.

Mūsu rezolūcijā Meksikas valdība tiek aicināta cīnīties pret sieviešu genocīdu, kas ir skarbs vārds, bet ir precīzs, ja ņemam vērā, ka gandrīz visas slepkavības, kurās iesaistītas sievietes, netiek sodītas. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā Meksikā ir notiesāti tikai 11 % no noziedzniekiem, kas nogalināja gandrīz 700 sieviešu.

Tai pat laikā varētu šķist, ka sievietes ir tiesu sistēmas mīļākie upuri. Nav izskaidrojuma, kā divām meksikāņu izcelsmes sievietēm — Alberta Alcántara un Teresa González —, kurām piespriests 21 gada cietumsods un kuras tagad cietumā ir pavadījušas jau vairāk nekā 3 gadus, izdevās nolaupīt (vienām pašām) 6 vīriešus no Federālās izmeklēšanas aģentūras starpgadījuma laikā tirgū. Cerēsim, ka tiesnesis, kas izskatīs šo sieviešu apelāciju pēc vienas nedēļas, sapratīs, cik smieklīga un netaisnīga ir šī situācija.

Tomēr vardarbība pret sievietēm sākas mājās. Es ceru, ka Meksikas likumdevēji drīz uzlabos Vispārīgo likumu par sieviešu tiesībām uz dzīvi bez vardarbības, lai varētu pienācīgi noteikt dažādos vardarbības veidus un likumu īstenošanas mehānismus. Būtu arī pareizi vardarbību mājās un izvarošanu laulībā noteikt kā krimināli sodāmu pārkāpumu.

Turklāt, lai Meksikas sabiedrība mainītos un nepieņemtu vardarbību pret sievietēm, ir svarīgi šo jautājumu kā jaunu cilvēku izglītības pamattematu risināt skolās.

  Adam Bielan, autors. – (PL) Jau vairākus gadus Meksikas varas iestādes un tostarp visvairāk prezidents Felipe Calderón ir vadījuši asiņainu karu pret narkotiku tirgotāju grupējumiem. Vairāk nekā 40 000 karavīru ir iesaistīti šajā karā, un ir gūti vairāki panākumi. Starp šiem panākumiem neapšaubāmi ir Sinaloa un Juarez karteļu vadoņu apcietināšana, vairāk nekā 23 000 hektāru ar opija magonēm un 38 000 hektāru ar marihuāna augiem iznīcināšana, vairāk nekā 50 nelikumīgu laboratoriju slēgšana, kas ražoja narkotiskās vielas, un vairāk nekā 45 000 cilvēku apcietināšana, kuri bija iesaistīti šajā procesā.

Mums jāapzinās, ka Meksikas narkotiku tirgotāju karteļu gada ienākumi ir daudzi miljardi dolāru, kas ir nesalīdzināmi vairāk par summām, ko Meksikas valdība ir piešķīrusi narkotisko vielu problēmas risināšanai. Tādēļ grupējumi tērē milzīgas naudas summas, lai korumpētu politiķus, tiesnešus un policistus. Tādēļ varas iestādes šajā karā zaudē. Kopš 2006. gada gandrīz 15 000 cilvēki ir tikuši nogalināti un vairāk nekā 6000 no viņiem ir nogalināti kopš oktobra. Īpaši apdraudēti ir žurnālisti, no kuriem ir nogalināti vairāk nekā 60, tostarp nesen arī Jorge Ochoa Martínez.

Mums jāsaprot, ka bez starptautiskas iejaukšanās Meksika šajā karā neuzvarēs.

(Aplausi)

  Santiago Fisas Ayxela, autors. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Meksikai ir liela nelegālas tirdzniecības ar narkotiskām vielām un ar narkotikām saistītas vardarbības problēma. Lai risinātu šo situāciju, prezidenta Felipe Calderón valdība ieņēma stingu nostāju nolūkā panākt šīs problēmas izskaušanu. Prezidents ir pieņēmis lēmumu uz pagaidu laiku mobilizēt bruņotos spēkus, kas sekmēja apcietināto cilvēku skaitu, narkotisko vielu iznīcināšanu un ieroču konfiscēšanu. Armija ir pieņēmusi visus Valsts cilvēktiesību komisijas ieteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz sūdzību izmeklēšanu par pašas armijas rīcību.

Valdība arī atzīst, ka tai jāveic būtiskas izmaiņas drošības un taisnīguma jomā, un jāīsteno mērķtiecīga tiesu sistēmas reforma, lai tā būtu pārredzamāka un lai, ievērojot cilvēktiesības, notiesātu tos, kas ir izdarījuši noziegumus.

Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) vēlas parādīt savu solidaritāti Meksikas iedzīvotājiem cīņā pret nelegālu tirdzniecību ar narkotiskām vielām, un mēs atbalstām prezidentu Calderón viņa gatavībā apkarot organizēto noziedzību.

Visbeidzot vēlos paust gandarījumu par vienprātību, kas vieno Parlamenta galvenās politiskās grupas.

  Marie-Christine Vergiat, autore. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kopš 2007. gada Meksikā nemitīgi pieaudzis cilvēktiesību pārkāpumu skaits.

Saskaņā ar Meksikas NVO un plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju vairāk nekā 6500 slepkavību saistītas ar narkotiskajām vielām 2009. gadā, no kurām lielais vairums notika Čivavas štatā. Prezidenta Calderón valdība ir nosūtījusi tūkstošiem karavīru uz visvairāk skartajām teritorijām.

Kopš šī brīža šo militāro spēku un policijas spēku īstenotā vardarbība palikusi pilnīgi nesodīta. NVO sniedz aizvien vairāk ziņojumu, stāstot par valsts noziegumiem. Īpaši cieš žurnālisti, meksikāņu izcelsmes kopienas, jo īpaši sievietes, gan meksikāņu izcelsmes, gan tās, kas nav meksikāņu izcelsmes. Es satikos ar dažām no šīm sievietēm no San Salvador Atenco; policisti viņas ir izvarojuši un mocījuši. Man bija ļoti nepatīkami klausīties viņu stāstos. Vainīgie, kas šos nodarījumus īstenoja 2006. gada maijā, joprojām nav sodīti.

Tādēļ mēs nevaram atbalstīt Meksikas varas iestādes centienos, jo šīs iestādes regulāri pārkāpj cilvēktiesības. Attiecīgi mēs neatbalstīsim kopīgo rezolūciju un iesniegsim…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Barbara Lochbihler, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, brutālas vardarbības skati uz ielām saistībā ar tā saucamo karu par narkotiskajām vielām Meksikā mūs regulāri sasniedz plašsaziņas līdzekļos. Par svarīgāko tēmu avīzēs kļūst simtiem sieviešu, galvenokārt strādnieču valsts ziemeļos, slepkavības un bieži tiek lietots termins „sieviešu genocīds”. Eiropas Parlaments par šo tematu ir izstrādājis pašiniciatīvas ziņojumu. Neskatoties uz būtisko cilvēktiesību pārkāpumu skaita pieaugumu, Meksikas valdība ir nespējīga vai nevēlas neko darīt lietas labā. Vajadzīgās nelokāmības norādīšana cīņā pret nelikumīgiem narkotiku tirgoņiem nevar aizstāt saskaņotu valdības rīcību. Armijas spēku klātbūtnes un varas būtiskā paplašināšana, kara tiesu, kas izskata karavīru paveiktos noziegumus, kompetence, gandrīz absolūtā nesodāmība — tie ir patiesie iemesli, kas nosaka vardarbības pieaugumu valstī. Pat Meksikas Valsts cilvēktiesību komisija ir vairākkārt dokumentējusi vardarbību noziegumu, ko paveic armija, skaita pieaugumu.

Valdība nevēlas atzīt šo situāciju. Tā arī nemitīgi apklusina noziegumus. Piemēram, vakar plašsaziņas līdzekļos bija lasāms stāsts, ka Aizsardzības ministrija ir izmaksājusi milzīgas naudas summas vardarbības upuru ģimenēm, lai nopirktu viņu klusēšanu. Kas ir vainīgie? Tie bija karavīri. ES jautājums par cīņu pret nesodāmību ir jārisina visās attiecībās ar Meksiku. Ņemot vērā cilvēktiesību pārkāpumu nopietnību, ES ir absolūti nepieciešams neatjaunot globālo līgumu ar Meksiku. Tā to nedrīkst darīt līdz nav nodrošināti būtiski uzlabojumi saistībā ar cilvēktiesību situāciju šajā valstī.

  Cristian Dan Preda, PPE grupas vārdā. – (RO) Vardarbības saasināšanās Meksikas štatos pie ASV robežas, jo īpaši Huaresas pilsētā, vieš dziļas bažas. Pēdējo mēnešu starpgadījumi ir bijuši īpaši asiņaini, jo federālo iestāžu intervenci šajā reģionā ir papildinājis būtisks ar narkotisko vielu nelegālo tirdzniecību saistītu noziegumu skaits. Tādēļ karš pret nelikumīgiem narkotiku tirgoņiem papildina karu starp konkurējošiem krimināliem grupējumiem, kuru rezultātā notiek ļoti brutālas slepkavības.

Es uzskatu, ka Meksika ir galējs gadījums, kas parāda, cik sarežģīti ir ieņemt stingru nostāju pret noziedzību, lai nodrošinātu valsts drošību. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs šeit, Eiropas Parlamentā, nosūtām skaidru vēstījumu, atbalstot Meksikas valdības centienus, kuras mērķis ir likvidēt noziedzību, tādējādi uzlabojot civilo iedzīvotāju situāciju.

Tai par laikā mums Meksikas varas iestādes ir jāmudina turpināt svarīgās reformas tiesiskuma konsolidēšanas jomā, jo īpaši tiesību un soda izciešanas sistēmu reformas.

Paldies!

  Ana Gomes, S&D grupas vārdā. – (PT) Vardarbība Meksikā ir saistīta ar nelegālu tirdzniecību ar narkotiskām vielām un sociālo nevienlīdzību, ko saasinājusi ekonomiskā krīze. Nesodāmības apkarošana ir galvenais elements. Ir svarīgi ieguldīt tiesu sistēmā, lai notiesātu un sodītu noziedzniekus un lai nodrošinātu aizsardzību lieciniekiem un upuriem, no kuriem daudzi ir jaunas, strādājošas sievietes, kas nokļuvušas nelegālo narkotiku tirgoņu vardarbības vilnī.

Ir šokējoši, ka Huaresa ir pasaules sieviešu genocīda galvaspilsēta, un vēl briesmīgāka ir vīrišķības kultūra, kas attaisno iestāžu bezdarbību, kad netiek notiesāti par šiem noziegumiem atbildīgie un netiek aizsargāti cilvēktiesību aizstāvji, tostarp žurnālisti.

Eiropai ir jāizmanto stratēģiskās partnerattiecības ar Meksiku, lai konstruktīvi atbalstītu tos, kas cīnās par cilvēktiesībām. Tie ir tie paši cilvēki, kas cīnās, lai aizstāvētu tiesiskumu un demokrātiju. Bez cilvēktiesībām nav tiesiskuma vai demokrātijas.

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirms brīža šajā sēžu zālē dzirdēju aicinājumu neparakstīt saprašanās memorandu ar Meksikas varas iestādēm. Es šo ierosinājumu nesaprotu. Galu galā mēs slavējam Meksikas prezidentu — arī pirms manis runājošie to darīja — par viņa apņēmības pilno cīņu pret narkotiku baroniem un mafiju. Tāpēc mums jāslavē Meksikas varas iestādes par to rīcību, vienlaikus, protams, norādot, ka tām nevajadzētu aizmirst svarīgo, mēģinot atbrīvoties no nevēlamā, un ka šajā cīņā tām ir jāņem vērā cilvēktiesības. Tas ir acīmredzams. Mums jāsaprot situācija šajā valstī, kas jau desmitiem gadu cīnās ar lieliem organizētās noziedzības sindikātiem un mafiju. Ja valsts prezidents piesaka karu šajā jomā, viņam jānodrošina pilnīgs atbalsts. Tomēr, protams, mēs šeit runājam par žurnālistiem un citiem upuriem. Jāuzsver, ka šos cilvēkus nedrīkst diskriminēt.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Dāmas un kungi, šorīt Meksikas elektriķu arodbiedrību aplenca policijas spēki ap 100–200 policistu sastāvā. Tā ir tā pati arodbiedrība, kuras vienu no vadītājiem — Domingo Aguilar Vázquez — pēc vispārīga streika paziņošanas apcietināja uz nepatiesu apsūdzību pamata.

Šis uzbrukums Meksikas arodbiedrībām, ko tieši veic valdība, ir vēl šokējošāks, jo mēs šeit runājam par Meksikas federālo valdību, kura, piemēram, nesoda savas armijas paveiktos noziegumus vai neefektivitāti cīņā pret narkotisko vielu nelegālo tirdzniecību.

Jā, situācija ir sarežģīta. Bruņotie spēki uzbrūk narkotiku tirgoņiem, bet tai pat laikā arī arodbiedrībām. Un tad neefektivitātes, nesodāmības un pieaugoša autoritārisma rezultātā tāda demokrātija kā Meksikas demokrātija vairs nav kontrolējama.

Šim Parlamentam ir strikti jānosoda un, galvenais, jāaicina Meksikas valdība beidzot pārtraukt neefektivitāti attiecībā uz noziedzniekiem un autoritārismu pret, piemēram, arodbiedrībām, darba ņēmējiem un pilsoniskajām kustībām.

  Eija-Riitta Korhola (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzsvērt divus jautājumus mūsu rezolūcijās par Meksiku.

Pirmkārt, kā dzirdējām, vardarbība šogad ir palielinājusies. Meksiku savās rokās tur lielu narkotiku tirgoņu karteļi un to īstenotā vardarbība ir paņēmusi dzīvības 15 000 cilvēkiem, kā tiek lēsts. Situācija ir jo īpaši smaga pie robežas starp Meksiku un Amerikas Savienotajām Valstīm. Meksikas valdība mēģina kontrolēt situāciju ar vērienīgām armijas un policijas operācijām. Šī stratēģija ir arī izpelnījusies lielu kritiku. Nepārprotami, ka atbildība par narkotiku nelegālo tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un ar to saistītājām problēmām piemērojama arī citām valstīm, un Meksikai ir jāpiedāvā palīdzība un sadarbība.

Otrkārt, vēlos minēt nesenos Amnesty International ziņojumus attiecībā uz iestāžu nevēlēšanos aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus. Tie, kas aizstāv pamatiedzīvotājus un nabadzīgas kopienas, ir jo īpaši apdraudēti. Kad kļūst bīstami sekmēt cilvēktiesības, daudziem ir jāņem vērā ar viņu darbu saistītais risks. Tad zūd cerība tiem, kuru vārdā šie aktīvisti darbojas.

Šie jautājumi saistībā ar narkotiku nelegālo tirdzniecību un cilvēktiesībām jāietver diskusijās maijā, kad mēs domājam par sadarbības plāniem nākamajā ES un Meksikas samitā.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Meksikas valdībai ir cieši jāapņemas apkarot narkotiku nelikumīgo tirdzniecību, kā arī nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

Narkotiku nelikumīgā tirdzniecība ir veicinājusi vardarbību, kuras rezultātā ir zaudētas cilvēku dzīvības. Tihuanas un Huaresas pilsētas bija starp pasaules bīstamākajām pilsētām 2009. gadā. Kopš 2007. gada karā pret narkotiku nelikumīgo tirdzniecību ir nogalināti 15 000 cilvēki, un 2009. gadā nogalināto skaits bija 7724.

Jauni cilvēki un sievietes cieš visvairāk saistībā ar narkotiku nelikumīgo tirdzniecību un patēriņu. Meksikā ekonomikas krīze var kļūt par sociālo konfliktu, kad nabadzība un izglītības trūkums būs starp tiem faktoriem, kas noteiks jaunu cilvēku kļūšanu par narkomāniem. Meksikā 2010. gadā apmēram 7,5 miljoniem jaunu cilvēku nav iespēju tikt reģistrētiem oficiālā izglītības sistēmā, kas nozīmē, ka viņiem arī nav cerību nopelnīt pienācīgu iztiku.

Nobeigumā vēlos sacīt, ka jānostiprina dialogs starp Eiropas Savienību un Meksiku, lai veicinātu ekonomikas un sociālo attīstību, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu.

Paldies!

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs nereti šajā Parlamentā diskutējam par diktatūrām. Meksika nav diktatūra, tā ir demokrātija. Mēs runājam par atsevišķiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem. Meksikai tas nav galvenais temats. Galvenais temats ir tas, ka šī lielā demokrātija, kas ir mūsu stratēģiskais partneris, jau desmitiem gadu slimo ar nopietnu un, iespējams, nāvējošu slimību.

Tādēļ tai vajadzīga pareizā ārstēšana un pareizais ārsts. Prezidents Calderón un viņa armija ir šis ārsts. Tas nenozīmē, ka viņi var vai drīkst izmantot jebkādu ārstēšanas metodi, bet mums viņi jāatbalsta.

Tādēļ es uzskatu, ka rezolūcijā ļoti svarīgs ir 12. punkts, kas nosaka, ka mēs izmantosim mūsu finanšu instrumentu, lai labu pārvaldību, tiesiskumu, valsts struktūras saskaņā ar tiesiskumu nostiprinātu pret valsts sadalīšanu, pret organizēto noziedzību, pret nesodāmību, kura saņēmusi pamatotu kritiku. Tomēr mēs to nevaram izdarīt, iesaldējot vai pārtraucot mūsu sakarus; mums tie drīzāk ir jānostiprina.

  Francisco José Millán Mon (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi esam nobažījušies par vardarbības pieaugumu Huaresas pilsētā, bet es uzticos plašajiem pasākumiem, ko Meksikas varas iestādes ir piemērojušas, lai efektīvi risinātu šo situāciju. Es arī atbalstu prezidenta Calderón enerģisko cīņu pret narkotiku nelikumīgo tirdzniecību, kas ir nopietns globāls apdraudējums un skar mūs visus. Tādēļ mums jāpalīdz Meksikas varas iestādēm šajā grūtajā cīņā.

Dāmas un kungi, pēdējo 10 gadu laikā Meksika ir īstenojusi ļoti pozitīvu politikas un valdības modernizācijas procesu. Prezidents Calderón neatlaidīgi veicina reformas. Meksika ir arī uzņēmusies lielāku starptautisko atbildību un tai ir aktīva nozīme, piemēram, ANO un G-20.

Šajā Parlamentā manu pieticīgo iespēju robežās esmu vienmēr atbalstījis stratēģisko partnerattiecību starp Eiropas Savienību un Meksiku izveidošanu, ko beidzot panācām 2008. gadā. Es ceru, ka varēsim pieņemt mērķtiecīgu kopīgās rīcības plānu vai programmu maija samitā Madridē, jo Eiropas Savienībai un Meksikai ir kopīgi jāstrādā daudzās jomās gan divpusēju, gan daudzpusēju forumu līmenī, lai kopā risinātu problēmas un apdraudējumus, tostarp narkotiku nelikumīgo tirdzniecību un citus organizētās noziedzības veidus.

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, Meksika jau sen ir galvenais ceļš uz pasaules lielāko nelikumīgo narkotiku tirgu — ASV. Tādēļ Meksiku ir ievainojusi brutalitāte un vardarbība, kas iet roku rokā ar narkotiku tirdzniecību. Turklāt Meksika pati kā valsts ar 100 miljoniem iedzīvotāju un svarīgs ES stratēģiskais partneris diemžēl ir kļuvusi par aizvien nozīmīgāku kokaīna tirgu. Jaunu cilvēku pieaugošais narkotiku patēriņš ir jo īpaši satraucošs.

Ar narkotikām saistīta vardarbība Meksikā, šķiet, tikai pieaug ar aizvien lielāku skaitu šausminošu slepkavību un žurnālistiem, kas, rakstot par šiem gadījumiem, paši kļūst par mērķiem. Bezdarba un nabadzības pārsvars, visticamāk, nesekmē un neveido likumību Meksikā. Prezidents Calderón saskaras ar lielām problēmām, bet ir cieši nolēmis tām stāties pretī aci pret aci, un ES viņš ir spēcīgi jāatbalsta. Jo īpaši mums ir jāatbalsta viņa centieni ieviest reformas policijas un kriminālās tiesas sistēmā, lai sagrautu korumpētās saiknes starp narkotiku tirgotāju karteļiem un likuma kalpiem. Es domāju, ka viņam ir arī pamatots iemesls izmantot armiju kā pagaidu ārkārtas pasākumu.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, neredzēts vardarbības pieaugums valstī ir radījis dziļas nedrošības sajūtu starp iedzīvotājiem. Komisija, protams, ir ļoti nobažījusies par šo situāciju. Mēs zinām, ka Meksikas varas iestādes to uztver nopietni un ir piemērojušas daudzus pasākumus, lai risinātu problēmu.

Prezidenta Calderón karš pret organizēto noziedzību ir tās galvenā prioritāte. Papildus armijas spēku izvietošanai valstī, lai cīnītos pret organizēto noziedzību, Meksika arī piemēro būtiskus centienus, lai nostiprinātu tiesību aktu īstenošanu un tiesu sistēmu.

2008. gada augustā pieņēma drošības pasākumu kopumu, kura mērķis ir Meksikas tiesību aktu īstenošanas un tiesu sistēmas reorganizācija. Tiesu sistēmas reforma, ko Meksikas kongress pieņēma 2008. gadā, var risināt galvenās sistemātiskās problēmas, kuras pastāv Meksikas tiesu sistēmā, lai gan mēs zinām, ka šīs reformas īstenošanai būs vajadzīgs ilgtermiņa ieguldījums.

Meksika arī piemēro ļoti nopietnus centienus, lai reaģētu uz bažām par cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši saistībā ar organizētas noziedzības grupējumiem, un plašsaziņas brīvību un vārda brīvību, kam ES uzmanību ir pievērsušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šajā saistībā Meksikas valdība izveidoja īpašu prokurora amatu noziegumiem, kas izdarīti pret žurnālistiem 2006. gadā.

Valsts piemēro ievērojamus centienus, risinot citus trūkumus, kā apliecina federālā likuma apstiprināšana, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un lai ieceltu īpašu prokuroru šajā jomā, kā arī jaunā federālā likuma apstiprināšana, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību.

Kā ANO Cilvēktiesību padomes dalībvalsts Meksika apņēmās pieņemt valsts cilvēktiesību politiku un starptautiskā līmenī saglabāt atvērtību saistībā ar cilvēktiesībām. Cilvēktiesību aizsardzības jautājums saistībā ar cīņu pret organizēto noziedzību un ar cilvēktiesību aizstāvju integritāti ir atspoguļots Meksikas pieņemtajā ieteikumā saistībā ar tās dalību ANO Vispārējā periodiskajā pārskatā.

Meksika ir izrādījusi interesi un gatavību — pēdējo reizi ES un Meksikas Apvienotās komitejas sesijas laikā Briselē 2009. gada 26.–27. novembrī — apspriest visus šos jautājumus ar Eiropas Savienību. Patiesi šī joma ir mērķtiecīgas sadarbības joma.

Kankūnā 2009. gada 3.–4. decembrī ES un Meksika kopīgi organizēja starptautisku semināru „Spēka likumīga izmantošana un cilvēktiesību aizsardzība”. Seminārā varēja nodrošināt ekspertu konsultācijas par vietējo policijas spēku cilvēktiesību pārskatatbildības politikas dokumenta projektu.

Pēc semināra politikas dokumenta projektu iesniedza Kintana Roo vietējam kongresam. Šī iniciatīva papildina nesen pieņemto federālo likumu par tiesu sistēmas reformu un to varētu izmantot citas federālas valstis.

Mēs uzskatām, ka ES un Meksikas stratēģiskās partnerattiecības nodrošina labāko satvaru, lai ES varētu atbalstīt Meksiku valsts drošības un tiesiskuma jomā. Stratēģisko partnerattiecību administratīvais dokuments, par ko pašlaik notiek sarunas, paredz oficiāla ES un Meksikas politiskā dialoga izveidošanu par drošības jautājumiem, kā arī plašāku sadarbību ar tādām attiecīgajām ES aģentūrām kā CEPOL, Europol, Eurojust un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA).

Komisija jau atbalsta 2004.–2007. gada projektu, lai nostiprinātu taisnīguma pārvaldību Meksikā. Turpmāka sadarbība šajā jomā ir paredzēta 2011.–2013. gadam.

Nobeigumā jāsaka, ka ir skaidrs, ka Meksika saskaras ar nopietnām problēmām valsts drošības un cilvēktiesību ievērošanas jomā. Tas nav viegli un situācija noteikti nav nevainojama, bet ir arī godīgi sacīt, ka valsts izrāda vēlmi un apņēmību nodrošināt efektīvas valsts drošības politikas atbilstību cilvēktiesībām. Mēs turpināsim atbalstīt Meksiku tās centienos.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) Sk. protokolu.