Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis - Strasbūra

15. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  John Bufton (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, paldies par atļauju vēlreiz uzstāties. Ņemot vērā to, kas šeit tika minēts, īsumā es lūdzu jūs vēlreiz izskatīt jautājumu par balsojumu nākamajā sēdē 5. un 6. maijā.

Visticamāk, lielākā daļa Parlamenta deputātu, kuri pārstāv Apvienoto Karalisti, nevarēs ierasties. Mūsu valstī 6. maijā notiks parlamenta vēlēšanas. Visi šīs valsts pārstāvji nevarēs šeit ierasties. Jūs apspriedīsiet jautājumus, neņemot vērā Apvienotās Karalistes pārstāvju viedokli. Es lūdzu jūs apsvērt iespēju izvēlēties datumu, kas būtu dažas dienas pirms tam, piemēram, 4. maiju, jo, liedzot iespēju piedalīties šajā balsojumā, jūs liedzat Apvienotajai Karalistei iespēju atbalstīt vai iebilst pret pasākumiem ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. - Es jums atbildēšu — es jūsu teikto uztveru ļoti nopietni. Ir divi iespējamie datumi — 5. un 6. maijs. Mēs lemsim par to, kā saplānot balsojumu, kas paredzēts 5. un 6. maijā, un kā šo balsojumu sadalīt.

  Priekšsēdētājs. – Pirms mēs sākam, man ir kāds paziņojums. Kā zināms, Reglamenta 150. pantā paredzētas vienu minūti ilgas uzstāšanās. Pieredze rāda, ka tiek iesniegts divreiz lielāks skaits pieteikumu uzstāties, nekā mēs varam pagūt uzklausīt, ņemot vērā laika ierobežojumu. Neizbēgami, tie deputāti, kuri vēlas izteikties, bet kuriem nebūs tādas iespējas, paudīs vilšanos. Lai nebūtu turpmāku neskaidrību un vilšanās, es attiecībā uz minūti ilgām uzrunām turpmāk ievērošu šādu procedūru: saskaņā ar Reglamenta 150. pantu izlases kārtībā tiks izvēlēti 30 runātāji, lai nodrošinātu līdzsvaru attiecībā uz pārstāvētajām politiskām grupām un ģeogrāfisko aspektu. Priekšroka tiks dota tiem deputātiem, kuriem bija liegta iespēja izteikties vienu minūti ilgās uzstāšanās laikā iepriekšējās divās sesijās. Visiem deputātiem, kuri ir pieteikušies uzstāties, jau iepriekš tiks pateikts, vai viņi ir izvēlēti vai nē. Deputātiem, kuriem tiks dota iespēja izteikties, attiecīgajā laikā ir jāatrodas šajā sēžu zālē.

  Jolanta Emilia Hibner (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par ģenētiski modificētu pārtiku. Eiropas Komisija izstrādā priekšlikumu par grozījumiem ES tiesību aktos, kas paredz dot dalībvalstīm lielāku brīvību izlemt, vai tās vēlas atļaut ģenētiski modificētu organismu izmantošanu, jo pašreizējie ES tiesību akti paredz, ka dalībvalstīs nav iespējams ieviest ĢMO aizliegumu.

Eiropas Komisija tuvākajā laikā ierosinās to, lai dalībvalstis varētu pašas lemt par ģenētiski modificēto augu audzēšanu. Taču lēmumi par ĢMO sēklu importu un pārstrādi arī turpmāk tiks pieņemti ES līmenī. Tādēļ mums būtu jāizlemj, vai produkti, kuri nesatur ĢMO, būtu speciāli jāmarķē. Šim marķējumam būtu jābūt skaidram un vispārēji atpazīstamam, lai patērētāji Eiropā zinātu, ka šā izstrādājuma sastāvā nav izmantoti dzīvnieki, kas baroti ar ģenētiski modificētu barību. Tāpēc mums būtu jāizveido speciāls marķējums.

  Traian Ungureanu (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atgādināt Parlamenta deputātiem to, ka pirms gada Moldovas Republikā komunistu nelikumīgas darbības izraisīja tautas sacelšanos. Protestu rezultātā pie varas nāca Eiropas atbalstītāju koalīcija, un pēc gada jaunā valdība apliecināja savu atbalstu Eiropai. Moldovas valdībai ir nepieciešams tūlītējs Eiropas Savienības atbalsts, un Eiropa var palīdzēt Moldovai trīs veidos: sniedzot tūlītēju finansiālo palīdzību, atceļot vīzu režīmu un noslēdzot asociācijas nolīgumu.

Es vēlos pieminēt arī Ernest Vardanian lietu. Ernest Vardanian ir žurnālists, kuru Piedņestrā arestēja tā dēvētās varas iestādes un kuru turēja incommunicado apcietinājumā un apsūdzēja par valsts nodevību. Tas ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Es lūdzu Augsto pārstāvi ārlietās un ES delegācijas vadītāju Moldovā steidzami rīkoties, lai nekavējoties atbrīvotu aizturēto žurnālistu.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, ģenerālsekretāra kungs, komisāra kungs! Tagad ir mana kārta nolasīt jums savu sagatavoto runu, taču ir radušies neparedzēti apstākļi. Kā visiem zināms, meteoroloģisko apstākļu radīto sarežģījumu dēļ visiem neizdevās ierasties šeit Strasbūrā. Tas daudziem deputātiem un ierēdņiem radīja stresu un uztraukumus.

Es vēlos izmantot šo iespēju un pateikties jums, priekšsēdētāja kungs, un Ģenerālsekretariātam, ko vada Klaus Welle, par to, ka jūs neatstājāt situāciju likteņa varā un nodrošināt mums vislabākos iespējamos darba apstākļus.

Sākot ar pirmo dienu, kad sākās gaisa satiksmes problēmas, Parlaments reorganizēja transportu uz Strasbūru, un es vēlos pateikties arī to deputātu vārdā, kuri šodien nevarēja šeit ierasties. Liels paldies!

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es cenotos piesaistīt jūsu uzmanību iepriekš, kad jūs stāstījāt par jaunajiem noteikumiem saistībā ar vienu minūti ilgām uzrunām. Jums kā Polijas pilsonim noteikti ir zināms, ko tas nozīmē, kad ir dažādas cilvēku un parlamentāriešu klases. Taču, runājot par priekšlikumiem attiecībā uz procedūru, es lūdzu ņemt vērā arī to cilvēku viedokli, kuri sēž pēdējās rindās.

Man ir daži konkrēti jautājumi. Pirmkārt, vai jūs, lūdzu, varat paskaidrot iepriekš teikto, proti, vai nākamās divas sesijas ir domātas nākamās divas sesijas Strasbūrā vai arī Briselē?

Otrkārt, kā jūs rīkosieties gadījumā — kā tas tikko notika —, ja deputāti, kuri ir lūguši iespēju izteikties, kaut kādu iemeslu dēļ nav ieradušies? Vai varbūt dažas minūtes tiks veltītas brīvā mikrofona procedūrai?

Treškārt, runājot par šo jauno efektivitāti, vai jūs, lūdzu, varētu sākt jau šodien un nosaukt to 30 runātāju vārdus, kuriem šodien tiks dota iespēja uzstāties?

  Priekšsēdētājs. – Paldies par piezīmi! Jaunie noteikumi tiks piemēroti, sākot ar sanāksmi Briselē. Pirmā sesija saskaņā ar jaunajiem noteikumiem notiks Briselē.

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, klaiņojošu suņu problēma Rumānijā atkal ir aktuāla, un to izraisīja plāns atcelt aizliegumu par šo suņu nogalināšanu, kas ir spēkā kopš 2008. gada 15. janvāra. Esmu gandarīts, ka Rumānija atkal šos plānus tomēr neīstenos. Taču izvēlētā alternatīva, kas paredz izmitināt suņus masveida suņu patversmēs, arī šo problēmu neatrisinās. Vienīgais saprātīgais risinājums ir īstenot kastrācijas programmu, taču Rumānija no šā risinājuma atsakās. Šādos gadījumos, piemēram, saistībā ar jebkādiem jautājumiem dzīvnieku aizsardzības jomā Eiropas Savienībai tiešām būtu jārīkojas, taču tā nedrīkst rīkoties pārsteidzīgi.

Priekšsēdētāja kungs, tas ir viss, ko es vēlējos teikt savā vienu minūti ilgajā uzrunā. Atlikušo laiku es vēlos izmantot tam, lai vēlreiz paskaidrotu to, ko es vēlējos teikt iepriekš.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, kad Simon Kuznets, vīrs, kurš izstrādāja valsts kopprodukta koncepciju, redzēja, cik grūti var būt izmērīt kādas tautas labklājību, ņemot vērā tās nacionālā ienākuma apmēru, manuprāt, viņš pat nenojauta, ka tikai pēc trim gadsimta ceturkšņiem pieci Nobela prēmijas laureāti izstrādās virkni priekšlikumu attiecībā uz precīzāku ekonomiskās darbības un sociālo produktu novērtējumu, nekā to paredz IKP. Šis makroekonomikas indikators neņem vērā produktu kvalitāti, tas nemēra ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmi un neņem vērā citus faktorus, piemēram, iztikas līdzekļus un piepilsētas ekonomiku, mājsaimniecības darbus un brīvprātīgo darbu.

Ņemot vērā šīs komitejas darba rezultātus, kas apkopoti Stiglitz ziņojumā, ir sagatavots priekšlikuma projekts par to, kā pilnveidot valsts statistikas sistēmu, precīzāk definējot dzīves kvalitātes jēdzienu un ekonomikas un sociālā progresa indeksa aprēķināšanā ņemot vērā arī ilgtspējīgu attīstību.

Šajā sakarā, manuprāt, Eiropas Savienībā ir jāizmanto koordinēta sistēma, lai mērītu dzīves kvalitāti, līmeni, līdz kādam var uzturēt ekonomisko izaugsmi, un, visbeidzot, sociālās atšķirības. Šāda rīcība nozīmētu to, ka mēs esam mācījušies no recesijas, kas mūs tik ļoti lielā mērā ietekmē.

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, pagājušajā nedēļā tiesa nolēma, ka basku valodā izdotā laikraksta Egunkaria slēgšana, ko es šeit savā runā minēju pirms dažām nedēļām, ir uzskatāma par negodīgu, pretlikumīgu un patvaļīgu rīcību.

Spriedumā norādīts, ka laikraksta slēgšana ir nepieļaujama gan no Spānijas Konstitūcijas, gan no Krimināllikuma viedokļa un ka apsūdzības pamatā bija pieņēmums, ka basku kultūras aizstāvēšana nozīmē sadarbību ar ETA, taču tas ir absurds. Spriedumā ir teikts, ka apsūdzētie cilvēki ir pilnīgi nevainīgi, ka viņi nepārstāv ETA un ka šis laikraksts nefinansē ETA darbību un otrādi. Spriedumā arī ir teikts, ka aizturētās personas tika turētas incommunicado apcietinājumā un ka netika nodrošināta pietiekama tiesu iestāžu kontrole, kas dod iemeslu ticēt, ka aizturēto personu sūdzības par ļaunprātīgu izturēšanos un spīdzināšanu ir pamatotas.

Tāpēc man ir divi lūgumi: es vēlos, lai tiktu ņemtas vērā sekas, ko demokrātiskā sabiedrībā izraisījusi demagoģija un manipulācija ar jūtām un ārkārtas tiesību aktiem, un fakts, ka Spānijā lielākie plašsaziņas līdzekļi un lielākās partijas apsūdzēja visus mūs, kuri iestājās pret šo netaisnību attiecībā uz sadarbību ar ETA. Es arī aicinu sadarboties, lai īstenotu tiesiskumu attiecībā uz šiem upuriem un lai šī lieta tiktu atrisināta godīgā ceļā.

  Michail Tremopoulos (Verts/ALE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, pagājušā gada februārī Eiropas Parlamentā tika iesniegts Eiropas Komisijas ziņojums, kuru sagatavoja Reuter un Trautmann par pasaules nelegālajiem narkotiku tirgiem, sākot ar 1998. gadu. Šis ziņojums ir vērtīga datubāze, un šajā ziņojumā sniegtie secinājumi apstiprina noteiktus novērtējumus, kas līdz attiecīgajam brīdim ir veikti saistībā ar narkotiku politikas neefektivitāti Eiropas Savienībā un pasaules mērogā.

Galvenais secinājums ir tāds, ka pašreizējās politikas galvenais mērķis, proti, samazināt pieprasījumu pēc nelegālajām vielām un šo vielu piedāvājumu, nav sasniegts, un šī politika ir galvenais faktors, kas saasina nodarīto kaitējumu individuāliem lietotājiem, videi, ekonomikai un sabiedrībai.

Eiropas Parlaments 2004. gadā apstiprināja ieteikumu kopumu, tostarp Catania ziņojumu. Tāpēc mēs lūdzam izskatīt šo jautājumu plašākā kontekstā, lai netiktu nodarīts kaitējums lietotājiem.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, mana tauta piedzīvoja smagu traģēdiju. Ir gājis bojā prezidents, Centrālās bankas vadītājs un militārie vadītāji. Vakar notika prezidenta un viņa kundzes bēres. Es vēlos pateikties par solidaritātes apliecinājumiem no ļoti daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Eiropas solidaritātes princips ir attaisnojies, un mums, poļiem, tas ļoti daudz nozīmē. Bēru ceremonijā piedalījās arī Čehijas Republikas, Slovākijas, Ungārijas, Vācijas, Lietuvas, Latvijas, Rumānijas un Slovēnijas prezidents un Igaunijas ministru prezidents. Man ir žēl, ka Padomes vadītājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs bēru ceremonijā nepiedalījās. Viņi nevarēja ierasties, taču ieradās, piemēram, Azerbaidžānas, Armēnijas un Gruzijas ministru prezidents, un viņiem bija jāmēro vēl tālāks ceļš. Es pateicos visiem, kuri piedalījās šajā ceremonijā un izrādīja solidaritāti.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos vienā minūtē pateikt dažus komentārus par Serbiju. Serbijas vēlme pievienoties Eiropas Savienībai šajā valstī ir radījusi nemierus. Katrā ziņā Serbija nesen oficiāli atvainojās par genocīdu Srebreņicā, ko nav izdarījusi strīdīgā kandidātvalsts Turcija, kur pastāv draudi piemērot sankcijas, ja šajā valstī tiks kaut vai apspriests jautājums par armēņu tautas genocīdu.

Manuprāt, Kopenhāgenas kritēriji ir patvaļīgi interpretēti, ja Belgradu apvaino par nesadarbošanos ar Hāgas Starptautisko kara noziegumu tribunālu, bet cilvēktiesību pārkāpumi Ankarā tiek uzskatīti par mazsvarīgiem.

Taču dubultstandartu piemērošana Eiropas Savienībā nav nekas neierasts. Bosnijā vairākas etniskās grupas paredzēts apvienot vienā daudzkulturālā teritorijā, bet Kosovā vienas etniskās grupas atdalīšanās no esošās teritorijas pēkšņi tiek uzskatīta par likumīgu.

Atšķirībā no Turcijas Serbija no vēsturiskā, garīgā un kultūras viedokļa tiek uzskatīta par Eiropas daļu un par svarīgāko valsti, kas garantē drošību Balkānu reģionā. Protams, mēs nedrīkstam atkārtot kļūdas, kas tika pieļautas, sasteidzot Bulgārijas un Rumānijas iekļaušanu Eiropas Savienības sastāvā. Noteikti ir jāievēro visi pievienošanās kritēriji, taču Serbija ir Eiropas valsts, un tai būtu jākļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, nesenais gadījums saistībā ar svarīgas teroristu grupas sagūstīšanu Grieķijā atgādina mums to, ka vardarbībai un demokrātisku iestāžu draudiem nav robežu un ka cietēji netiek šķiroti.

Ir jāpatur prātā tas, ka pašreizējā ekonomikas krīze un ar to saistītais pesimisms veicina cilvēkos agresiju un tieksmi uz vardarbību. Visi piekritīs, ka vardarbība ir nosodāma neatkarīgi no vardarbības veida un izcelsmes vietas. Taču mums ir jāvienojas un lielāks uzsvars jāliek uz to, ka svarīgāk ir vardarbību nepieļaut nekā cīnīties ar vardarbības sekām. Tāpēc ir lielāka nozīme ir jāpiešķir jautājumiem, kas ir saistīti ar SWIFT un PDR, kā arī ar Eiropola un Eurojust stiprināšanu.

Tāpēc ir ļoti svarīgi labot hroniskos sociālos patogēnus, kas veicina vardarbību. Mums ir jāierobežo nabadzība un bezdarbs. Ir pienācis pēdējais brīdis rīkoties. Iepriekšējā reizē, kad Eiropas valstu vadītāji piekāpās sociālo problēmu priekšā laikā, kad pasaule bija nonākusi sarežģītā ekonomiskajā situācijā, šajā kontinentā plauka un zēla naids un totalitārisms.

  Jens Geier (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos vērst Eiropas Komisijas un Parlamenta deputātu uzmanību uz bažas izraisošiem notikumiem attiecībā uz izejvielu cenām. Dīsburga, kur atrodas lielākās metāllietuves Eiropā, ir mans vēlēšanu apgabals. Šajā pilsētā un citās metāla pārstrādes pilsētās ES darbinieki ir ļoti nobažījušies par savām darbavietām, jo trīs lielākie dzelzsrūdas piegādātāji liek par 100 % palielināt cenas tērauda rūpniecības nozarē. Turpmāk rūdas cena figurēs Londonas Metālu biržā tā vietā, lai nodrošinātu cenu stabilitāti, kā to līdz šim garantēja ilgtermiņa piegāžu līgumi. Darbinieki un darbinieku arodbiedrības baidās, ka tā rezultātā būtiski palielināsies pamatmateriāla — tērauda — cena. Un tas notiek laikā, kad, īstenojot izmaksu samazināšanas programmas un samazinot darbinieku skaitu jo īpaši pēc tērauda rūpniecības pēdējās pārstrukturēšanas, visas potenciālās līdzekļu taupīšanas iespējas ir pilnīgi izsmeltas. Lai vērstu uzmanību uz šo situāciju, rūpnīcu padomes un Vācijas Metālstrādnieku arodbiedrība Dīsburgas vārdā iesniedza apelācijas sūdzību, kas adresēta kanclerei A. Merkel un priekšsēdētājam J. M. Barroso. Es lūdzu Komisiju atbildēt uz šo sūdzību.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, ceļotājiem, kuru plāni ir izjaukti vulkānisko pelnu mākoņa dēļ, ir neskaidrības saistībā ar apdrošināšanu.

Aviopārvadātāji atmaksās biļešu cenu vai pārcels lidojumu uz citu datumu, kā tas noteikts direktīvā par gaisa kuģu pasažieru tiesībām, taču daudzi pasažieri ir samaksājuši par apmešanos viesnīcā, par automašīnas nomu un, iespējams, par citiem ar lidojumu saistītiem pakalpojumiem, taču dažas ceļojumu apdrošināšanas politikas paredz atlīdzināt samaksu par šiem zaudējumiem.

Daži apgalvo, ka notikušais ir Dieva pirksts, taču es lūdzu uzņēmumus, kuri to apgalvo, uz šo situāciju raudzīties reāli un saprātīgi un pārdomāt šo lēmumu, ņemot vērā, ka es un daudzi citi pazīst cilvēkus, kuri atrodas lidostās dažādās pasaules valstīs, un viņiem par to ir jāmaksā nauda, kuras viņiem nav.

Cik man zināms, direktīva par kompleksiem ceļojumiem tiek pārskatīta, un tas ir jāizdara nekavējoties.

Nobeigumā es vēlos teikt to, ka ir svarīgi, lai direktīva par ceļojumiem ieviestu standarta noteikumu kopumu, kas būtu piemērojami šādā situācijā. Es lūdzu Komisiju izskatīt šo jautājumu vēl šajā posmā.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es piedāvāju Parlamentam — Eiropas iestāžu demokrātijas centram — īsu pārskatu par to, kā Eiropas iejaukšanās ir ietekmējusi kopienas, reģionus un iedzīvotājus.

Ja es pareizi saprotu, mums ir jāizlemj, vai mēs dodam priekšroku universālai un globālai vīzijai, vai arī mēs vēlamies saglabāt katra iedzīvotāja devumu un identitāti. Es dodu priekšroku otrajam variantam. Tas ir plašs skatījums, kur ciena un kur sava loma ir arī unikālākām dimensijām, kas izriet no konkrētiem profesionālajiem mērķiem un tradīcijām.

Ņemsim par piemēru 2006. gada Pakalpojumu direktīvu jeb tā dēvēto Bolkešteina (Bolkestein) direktīvu par pirts kūrortu sektoru Itālijā. Manuprāt, nevajadzētu it kā efektīvākas globālās sistēmas vārdā upurēt vietējām kopienām raksturīgo kultūru un tradicionālo viesmīlību.

Manuprāt, no ekonomikas viedokļa mazie uzņēmumi vislabāk parāda vietējo kopienu kultūras identitāti, un tāpēc šie uzņēmumi ir jāsaudzē.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, šodien nav viegli būt dedzīgam Eiropas atbalstītājam. Šodien es vēlos runāt par problēmu, kas ir saistīta ar Eurostat darbību. Izrādās, ka Eurostat daudz vairāk zināja par to, kāda ir reālā situācija Grieķijā, nekā tika uzskatīts. Daži ziņojumi tika publicēti tikai daļēji, un šajos ziņojumos bija minēti krāpšanas gadījumi pat no 2002. gada, un tad vēl, protams, bija arī svarīgais 2008. gada ziņojums. Taču nav nekādas skaidrības par to, kāds ir šo ziņojumu mērķis, ko tie ietekmē un kurš par tiem ir atbildīgs, piemēram, kurš ir atbildīgs par nerīkošanos saskaņā ar šiem ziņojumiem.

Tāpēc es ierosinu tagad konstruktīvi risināt ar Eurostat darbību saistītās problēmas, nevis tikai analizēt skandalozos gadījumus, kuri, protams, ir bijuši arī agrāk. Tāpēc es aicinu Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu Eurostat neatkarību un lai sniegtu iedzīvotājiem informāciju, kas ir tik ļoti nepieciešama, lai radikāli pārveidotu pašreizējo demokrātisko situāciju.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Pašlaik mēs esam aculiecinieki dabas katastrofai, kuras sekas ir neparedzamas. Zinātniskie atklājumi ļauj mums ar vislielāko precizitāti izrēķināt to, kā elementārdaļiņas atmosfērā ietekmē lidmašīnu dzinēju darbību un avionikas sistēmas. Tie mums ļauj arī aprēķināt šo elementārdaļiņu kustību atmosfērā ar samērā lielu precizitāti. ES transporta ministri šodien piedalās sanāksmē, lai risinātu pašreizējo situāciju gaisa transporta nozarē. Šīs sanāksmes rezultātu pamatā būtu jābūt zinātniskai informācijai un piesardzības principam. Pirmajā vietā ir jābūt cilvēku drošībai, nevis ekonomikai. Eiropai arī turpmāk ir jārūpējas par drošību un dzīves kvalitāti. Taču mēs ceram, ka tiks rasts ātrs un pragmatisks risinājums attiecībā uz alternatīvām sauszemes un jūras transporta sistēmām.

Pēdējā gada laikā mēs esam piedzīvojuši vairākas krīzes, dabas katastrofas un epidēmiju; ņemot to visu vērā, ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, šā gada beigās stāsies spēkā Trešā pasta direktīva, kas pilnībā noregulēs šo tirgu. Mēs ļoti labi zinām, kādas ir ekonomikas un finanšu krīzes sekas, tostarp sekas attiecībā uz pasta pakalpojumu tirgu.

Pēc šīs direktīvas īstenošanas dalībvalstīs, kurās pasta pakalpojumu tirgus ir pilnīgi noregulēts, šīs krīzes sekas bija vēl spēcīgākas. Šajā sektorā atlaisto darbinieku skaits un atalgojuma samazinājums atlikušajiem darbiniekiem ir augstākas nekā vidēji citos sektoros. Ir samazinājies arī darījumu skaits, ir palielinājušās pasta pakalpojumu cenas, jo īpaši sarežģījot situāciju tiem cilvēkiem, kuri dzīvo vietās, kur ir sliktāks sakaru un universālo pakalpojumu nodrošinājums.

Manuprāt, ir jāizvērtē šīs direktīvas ieviešanas sociālās sekas. Mēs nedrīkstam pieļaut sociālo dempingu. Es aicinu attiecīgās Eiropas iestādes izvērtēt iespēju piemērot minimālo 2 gadu moratoriju attiecībā uz paredzēto šīs direktīvas īstenošanas termiņu, izvērtējot situāciju katrā dalībvalstī atsevišķi.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Es vēlos šodien runāt par ļoti kutelīgo situāciju, kādā ir nonācis žurnālists Ernest Vardanian. Viņu arestēja Igor Smirnov režīma laikā pašpasludinātajā Piedņestras Republikā.

Ernest Vardanian ir apsūdzēts valsts nodevībā un spiegošanā, kas ir ne tikai absurdi, bet pilnīgi smieklīgi. Patiesi, žurnālistu atsakās atbrīvot pret galvojumu, un viņš tiek turēts šausmīgos apstākļos. Jānorāda, ka Tiraspoles varas iestādes šādu metodi izmantoja, lai iebiedētu Kišiņevas iedzīvotājus, jo jaunā valdība, kas darbu sāka pēc vēlēšanām pagājušajā gadā, vēlas pietuvināties Eiropas Savienībai un atrisināt Piedņestras konfliktu.

Es lūdzu nekavējoties un bez ierunām atbrīvot žurnālistu Ernest Vardanian un es aicinu pašpasludinātās Piedņestras Republikas varas iestādes rīkoties attiecībā uz situāciju Kišiņevā, lai atrisinātu šajā reģionā notiekošo konfliktu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā visvairāk cieta nabadzīgākie iedzīvotāji. Lai viņiem palīdzētu, Eiropas Savienība 2010. gadu pasludināja par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Ir aprēķināts, ka Eiropā vairāk nekā 40 miljoni iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un ka gandrīz vēl 40 miljoni iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa. Sevišķi nožēlojami ir tas, ka ceturtā daļa jeb 20 miljoni no šiem cilvēkiem ir bērni. Viņiem ir tādas problēmas kā pārtikas trūkums, nepietiekama medicīniskā aprūpe un apģērbs, bet pāri visam viņiem trūkst ticības gaišākai nākotnei un izkļūšanai no nabadzības. Lai mainītu šo traģisko situāciju, vissvarīgākais ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Tas galvenokārt attiecas uz mazpilsētām un lauku reģioniem, kas atrodas tālu no akadēmiskajiem centriem. Tāpēc, manuprāt, lai mainītu šo situāciju, galvenais ir palielināt finansējumu stipendiju programmām jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm.

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es atbalstu rītdien paredzētās debates par krīzi gaisa transporta nozarē, jo ir jāņem vērā tas, ka šī krīze ietekmē gan Parlamentu, gan iedzīvotājus un uzņēmumus visā Eiropā. Tas ir noticis laikā, kad Eiropa vai vismaz lielākā daļa Eiropas cenšas atkopties pēc dziļas lejupslīdes. Apvienotā Karaliste tāpat kā lielākā daļa valstu, taču ne visas, pamazām atkopjas pēc šīs lejupslīdes, un, lai to panāktu, laikā, kad tirgū sākās problēmas, valdība iejaucās, nevis mierīgi stāvēja malā, kā daži to būtu gribējuši.

Turpmākajās dažās nedēļās Apvienotajā Karalistē tiks publicēti dažādi ekonomikas skaitliskie dati. Manuprāt, daudzi no tiem būs pozitīvi, un tas ir tādēļ, ka valdība iejaucās. Manuprāt, ir svarīgi, lai sarežģītu ekonomisku problēmu risināšanā iesaistītos arī ES iestādes. Turpmāk visām ES iestādēm būtu jāpārbauda, vai mūsu budžets ir sagatavots tā, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem izkļūt no sarežģītām ekonomiskām problēmām un sagatavot plānu stabilitātes atjaunošanai.

  Diogo Feio (PPE). – (PT) Es šajā plenārsēdē vēlos runāt par dažādu dalībvalstu budžeta stāvokli. Es par to vēlos runāt tagad, kad ir beidzies stabilitātes un attīstības programmu iesniegšanas termiņš. Šajās programmās ir aprakstītas vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes dažādās dalībvalstīs. Piemēram, izvērtējot manis pārstāvētās valsts — Portugāles — programmu, Komisija paziņoja, ka tā ir riskanta. Tas rada satraukumu attiecībā uz tirgiem, taču būtībā šajā programmā runa bija par stabilitāti un publisko finanšu veselību, jo ir svarīgi ņemt vērā arī izaugsmi. Arī šajā jomā Portugāles iesniegtie skaitliskie dati nebija apmierinoši, un diemžēl joprojām nepietiekama vērība tiek pievērsta tādiem jautājumiem kā uzņēmējdarbības vienkāršošanas pasākumi un nodokļu konkurētspēja.

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos jautāt deputātam, kurš uzstājās pirms pēdējiem diviem runātājiem un kurš atbalsta ES iejaukšanos, kā ES varētu iejaukties cīņā pret vulkānisko pelnu mākoni?

  Priekšsēdētāja. - Vienas minūtes runu laikā nav atļauts uzdot papildu jautājumus, kurus uzdod, paceļot zilo kartīti. Tas nav paredzēts procedūrā. Iespējams, deputāts piekritīs uz jūsu jautājumu atbildēt personīgi, taču tas nav iespējams plenārsēdes debašu laikā.

  Malika Benarab-Attou (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu, lai, dodot iespēju uzstāties, jūs ņemtu vērā sieviešu un vīriešu proporciju. Uzstāties tika aicināti pieci vīrieši pēc kārtas.

  Priekšsēdētāja. - Liels paldies! Kā jūs to varat iedomāties, man kā augsta līmeņa grupas par dzimumu līdztiesību un daudzveidību vadītājai ir ļoti svarīgi nodrošināt vienlīdzību. Runātāji uzstājās pēc saraksta, un mēs centāmies šo sarakstu veidot tā, lai tiktu ievērots vienlīdzības princips. Protams, debatēs tiek lūgti uzstāties tie deputāti, kuri ir ieradušies uz attiecīgo plenārsēdi.

Ar to mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.