Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis - Strasbūra

16. Likumdošanas deleģēšanas pilnvaras (debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir ziņojums par likumdošanas deleģēšanas pilnvarām, ko Juridiskās komitejas vārdā iesniedza J. Szájer, (COM(2009)0673 – 2010/2021(INI)) (A7-0110/2010).

  József Szájer, referents. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, M. Šefčovič kungs! Daudzi runātāji, uzstājoties Parlamentā, savas uzrunas ievadā saka, ka jautājums, par kuru viņi vēlas runāt, ir svarīgs, ļoti svarīgs vai pat viens no vissvarīgākajiem. Arī es vēlos teikt tieši to pašu, taču šajā gadījumā tam ir daudz lielāks pamatojums, jo Parlamenta likumdošanas deleģēšanas pilnvaras attiecībā uz Komisiju, iespējams, ir vissvarīgākais un tajā pašā laikā vismazāk apskatītais jauninājums Lisabonas līgumā.

Lisabonas līguma kritizētāji minēja demokrātijas trūkumu. Dāmas un kungi, es vēlos norādīt, ka šis grozījums, kas garantē Parlamenta likumdošanas deleģēšanas pilnvaras, ir viens no vissvarīgākajiem Parlamenta pilnvaru paplašināšanas veidiem. Tas nozīmē to, ka turpmāk iedzīvotāju tiešās vēlēšanās ievēlētie pārstāvji varēs Parlamentā un uz likumdošanas pilnvaru pamata pārraudzīt un aizliegt īstenot Eiropas Komisijas ierosinātās rezolūcijas un lēmumus. Citiem vārdiem sakot, šis Lisabonas līguma aspekts, kuru bieži min saistībā ar Parlamenta pilnvaru paplašināšanu un kas paredz koplēmuma procedūru skaita būtisku pieaugumu un lielāku Parlamenta līdzdalību, nozīmē gan kvantitatīvu, gan lielā mērā arī kvalitatīvu paplašināšanos, tostarp attiecībā uz Parlamenta likumdošanas deleģēšanas pilnvarām. Citiem vārdiem sakot, ilgu gadu cīņas un kaujas rezultātā, ko joprojām uztur Eiropas Parlamenta deputāti, mums tiek garantēts tas, ka turpmāk tos Eiropas Komisijas pieņemtos lēmumus, kuri neietilpst tās kompetences jomā, taču tiek pieņemti uz deleģēto likumdošanas pilnvaru pamata, pārraudzīs Eiropas Parlaments. Protams, daudzi varbūt teiks, ka formāli šāda pārraudzība jau darbojās. Zināmā mērā tā tas ir, taču bija noteikti tādi termiņi un izveidoti tādi apstākļi, kā arī tika īstenota tāda sadarbība likumdošanas jomā un iestāžu sadarbība, ka nebija iespējams nodrošināt efektīvu pārraudzību. Es arī vēlos vērst uzmanību uz to, ka šī jaunā iespēja, kas minēta Lisabonas līguma 290. pantā, mainīs arī Parlamenta darbu turpmākajos gados, jo īpaši tad, ja mēs, Parlamenta deputāti, pret šīm pilnvarām attieksimies nopietni un ja mēs patiešām spēsim pieņemt lēmumus šajā jomā.

Lai to saprastu arī citi un tie cilvēki, kuri šajā jomā nav lietpratēji, jo šis ir tehniski ļoti sarežģīts jautājums, kas ir saistīts ar demokrātisku institūciju un kura mērķis ir veicināt demokrātiju Eiropā, ir jāuzsver šāda lieta: tas nozīmē to, ka Eiropas Savienības divas likumdevējvaras — Parlaments un Padome — patstāvīgi nevar atrisināt visus sīkākos jautājumus. Parlamenta sanāksmes notiek katru mēnesi, un dažreiz ir tādas situācijas, kā tas ir arī pašreiz, kad mēs diskutējam, taču nevaram balsot, lai gan galu galā Parlamentam ir jāpārrauga tie jautājumi, kurus uz deleģētās likumdošanas pamata risina Padome vai Komisija. Turpmāk tas būs iespējams.

Šajā ziņojumā es cenots paskaidrot, ka Parlaments uzstāj uz to, lai tam šādas pilnvaras tiktu piešķirtas. Mēs neuzņemsimies nekādus papildu pienākumus, kas nav noteikti šajā līgumā. Mēs tam nepiekritīsim, jo mēs vēlamies pilnībā izmantot savas tiesības, un, manuprāt, tādējādi Eiropā uzlabosies situācija demokrātijas jomā. Tādā gadījumā, protams, ir jānodrošina cieša sadarbība staro Komisiju un Padomi, taču ir jāņem vērā tas, ka kompetentās iestādes tagad ir likumdevēji un līdz ar to Parlaments un Padome. Paldies visiem deputātiem par sadarbību šajā sarežģītajā jautājumā, un es ceru, ka turpmāk Parlaments pilnībā izmantos savas pilnvaras.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties J. Szájer kungam par ļoti kvalitatīvo ziņojumu, jo Komisija ļoti augstu vērē Parlamenta atbalstu, lai īstenotu horizontālo pieeju attiecībā uz deleģētajiem aktiem.

Protams, likumdevējs var visos pamatnoteikumos pilnīgi brīvi regulēt visus ar deleģētajiem aktiem saistītos jautājumus, taču ir jābūt dažām vadlīnijām, lai neizraisītu neviengabalaino pieeju.

Tāds bija tā paziņojuma mērķis, ko Komisija sniedza jau decembrī, lai likumdevējam parādītu, kā vajadzētu rīkoties, lai īstenotu veiksmīgu un praktisku pieeju attiecībā uz turpmākiem tiesību aktiem.

Es vēlos uzsvērt to, ka Komisija ļoti atbalsta vienotu izpratni vai pat šo trīs iestāžu savstarpēju nolīgumu par deleģētajiem aktiem, jo tā tiesību aktu sagatavošanas procesā tiks nodrošināta vajadzībā kārtība.

Būtībā es varu tikai vēlreiz atkārtot to, ka Komisija ļoti atbalsta šo ziņojumu. Iespējams, dažos atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi atšķiras, taču mums ir vienots mērķis. Mēs vēlamies nodrošināt precizitāti, efektivitāti, pārredzamību un skaidru un taisnīgu pilnvaru sadalījumu.

Konkrētāk runājot, man ir daži īsi komentāri par atsevišķām šā ziņojuma daļām.

Runājot par 290. panta ierobežojošo raksturu, jo īpaši 2. punktu, ir jānorāda, ka mūsu viedokļi mazliet atšķiras attiecībā uz veidiem, kā likumdevējs kontrolē deleģētos aktus, taču mēs nevēlamies uzsākt juridisku strīdu, jo, mūsuprāt, saistībā ar īpašiem tiesību aktiem ir ļoti svarīgi rast praktiskus risinājumus.

Runājot par pilnvaru deleģēšanas ilgumu, mēs ļoti atbalstām automātisku atjaunošanu, kā tas ir minēts šajā ziņojumā, jo, mūsuprāt, tas ir ļoti pareizi, un dažās likumdošanas lietās jau ir minēti šādi risinājumi.

Man ir vēl viens konkrēts komentārs par tiesību ilgumu attiecībā uz iebildumiem. Šajā sakarā, manuprāt, mūsu domas sakrīt, jo mēs lielā mērā piekrītam referentam, kurš minēja divu mēneša standarta termiņu, kuru var pagarināt par vēl diviem mēnešiem, visām trīs iestādēm par to vienojoties, kā, cerams, turpmāk tas būs iespējams. Manuprāt, ir bijuši apmēram 10 pozitīvi piemēri tam, kā tas darbojas pašreizējā likumdošanas darbā.

Runājot par steidzamības procedūru, ir jānorāda, ka ir bijuši daži uzskatāmi piemēri saistībā ar pārtikas nekaitīgumu un rotaļlietu drošumu, un dažos šādos gadījumos ir jāpiemēro ļoti steidzama procedūra, un tāpēc, mūsuprāt, mums ir jārod vēl steidzamāks risinājums nekā priekšlikums par savlaicīgu apstiprināšanu, kas minēts referenta ziņojumā.

Nobeigumā es vēlos runāt par saskaņošanu, jo Parlamentam tas ir ļoti svarīgi. Arī šajā jomā mēs atbalstām pragmatisko pieeju, jo šis Parlaments sadarbībā ar Komisiju jau ir paveicis lielu darbu, lai saskaņotu vairāk nekā 250 pamata tiesību aktus, kas saskaņoti, īstenojot pragmatisko pieeju.

Mūsuprāt, pirmajā vietā būtu jābūt jomām, kuras līdz brīdim, kad spēkā stājās Lisabonas līgums, līdz šim nav precīzi saskaņotas ar regulatīvo kontroles procedūru. Manuprāt, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tieši šiem jautājumiem. Protams, tas prasīs ļoti lielu darbu, taču mēs jau zinām, kā to paveikt, īstenojot pēc iespējas praktiskāku un elastīgāku pieeju.

  Jo Leinen, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Eiropas Parlaments jau sen gaidīja šo brīdi, proti, kad likumdošanas deleģēšanas kontroles jomā Parlamentam būs vienlīdzīgas tiesības ar Padomi. Lai paskaidrotu šo punktu, jāatzīmē, ka 2008. gadā bija 6 000 deleģēto aktu jeb milzīgs skaits standartu, kurus Komisija, izmantojot veco komitoloģijas procedūru, pārveidoja par tādiem kā sekundārajiem tiesību aktiem. Šajā procesā Parlamenta bija ļoti ierobežotas tiesības. Mūsu informēja, taču mēs nevarējām iesaistīties tiesību aktu pieņemšanas procedūrā. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tas ir mainījies.

Runājot par deleģēto aktu kontroli, mums tagad ir tādas pašas tiesības kā Padomei, un mēs arī vēlamies pilnībā izmantot šo vienlīdzību. Tas nozīmē, komisāra kungs, ka mums informācija ir jāsaņem pēc iespējas drīzāk. Mēs vēlamies informāciju saņemt tikpat savlaicīgi, kā to saņem Padome.

  Carlos Coelho, PPE grupas vārdā. – (PT) Manuprāt, būtu godīgi vispirms apsveikt J. Szájer kungu par viņa lieliski sagatavoto ziņojumu. Kā jau pareizi tika minēts, Lisabonas līgums pastiprina Eiropas Parlamenta pilnvaras un ievieš noteikumus, kas pastiprina demokrātisko kontroli. Tāpēc, manuprāt, Parlamentu var apsveikt par divām lietām: par J. Szájer kunga izcilo ziņojumu, ko es tikko jau minēju, un par to, ka jaunie noteikumi atceļ līdzšinējo komitoloģijas sistēmu, kas šajā Parlamentā ir tik daudzas reizes kritizēta.

Tagad ir spēkā Lisabonas līguma 290. pants, un es vēlos norādīt uz to, ka J. Szájer kunga ziņojumā ir aprakstītas vairākas darba metodes, kas nodrošina Parlamenta pilnvaras. Šie jaunie noteikumi paredz to, ka Parlaments var galveno uzmanību pievērst svarīgākajiem tiesību aktiem un dot Komisijai zināmu rīcības brīvību, lai likumdevēja noteiktu pilnvaru robežās pilnveidotu mazāk svarīgus tiesību aktus. Kā J. Leinen kungs pareizi minēja, tagad mums ar Padomi ir vienādas pilnvaras, un līdz ar to Parlamentu nevar uzskatīt par pakļauto iestādi.

Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izcelt dažus, manuprāt, ļoti svarīgus J. Szájer kunga ziņojumā minētos aspektus. Pirmkārt, tas, ka mēs varētu noraidīt jebkādus noteikumus, kas paredz likumdevējam noteikt papildu saistības tām, kuras jau ir minētas 290. pantā. Otrkārt, Komisijai ir jānodrošina tas, lai savlaicīgi un nepārtraukti tiktu pārsūtīta informācija un saistītie dokumenti. Treškārt, jaunu posmu vajadzētu sākt tikai pēc tam, kad ir saņemti varianti visās valodās, es atkārtoju — visās valodās. Un visbeidzot ir jāņem vērā Parlamenta darba pārtraukumi.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, J. Szájer kunga ziņojumā patiesi ir ļoti labi apkopoti bieži vien nepietiekami novērtētie strukturālie aspekti saistībā ar šo trīs iestāžu savstarpējām attiecībām. Sadarbība bija ļoti konstruktīva, un arī es par to sirsnīgi pateicos.

Ar Lisabonas līgumu ir izveidota jauna savienība, un to nedrīkst apdraudēt, atkal kādus jautājumus risinot slepeni. Patiesībā, tas šajā gadījumā ir galvenais. Šā līguma mērķis bija panākt to, lai Eiropas Parlamentam un Padomei būtu vienādas pilnvaras, tostarp attiecībā uz deleģētajiem aktiem, kā arī nodrošināt to, lai, pirmkārt, tas būtu iespējams, un otrkārt, lai tas būtu garantēts visā procedūras laikā.

Tāpēc mums galvenais ir, lai, pirmkārt, tiktu radīti atbilstoši apstākļi, piemēram, lai mums savlaicīgi būtu ērti pieejami attiecīgie dokumenti, lai mēs varētu pieņemt vajadzīgos lēmumus, un, otrkārt, lai procedūras netiktu īstenotas, pamatojoties uz kopēju izpratni, bet, lai tiktu noslēgti noteikti nolīgumi, kurus neietekmē politiskā patvaļa vai attiecīgajā brīdī aktuālie politiskie jautājumi.

Lai to nodrošinātu, ir vajadzīgi stingri un pamatoti noteikumi, kas praktiski aizsargātu Parlamenta tiesības un kā rezultātā šīs tiesības tiktu praktiski ņemtas vērā. Paldies, J. Szájer kungs par lielisku sadarbību! Un es ceru, ka mēs to izmantosim arī, lai sasniegtu to, ko no mums gaida mūsu kolēģi.

  William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, referents pamatoti norādīja uz demokrātijas trūkumu. ES ir elitāra sistēma, kur demokrātijas trūkums ir pieaudzis, joprojām pieaug un pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā pieaugs vēl vairāk. Mani mulsina tas, ka, neskatoties uz referenta daiļrunību, viņš uzskata, ka 290. panta īstenošana šo problēmu atrisinās.

Tas, kā mēs interpretējam 290. pantu, dod Komisijai iespēju papildināt vai labot tiesību aktus. Šādas iespējas amplitūda ir ļoti plaša, un to var interpretēt ļoti daudzos dažādos veidos. Mēs tam nepiekrītam un uzskatām, ka aizsardzības pasākumi pret Komisijas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu ir skaidri nepietiekami. Varbūt referents paskaidros, kāpēc tie ir pietiekami. Tas nozīmē tālāku pilnvaru nodošanu no ievēlētā Parlamenta neievēlētajai Komisijai, neatkarīgi no tā, kas teikts Lisabonas līgumā.

Mēs vienmēr esam uzskatījuši un joprojām uzskatām, ka Lisabonas līgums nav pietiekami demokrātiski leģitīms lielā mērā tāpēc, ka visas trīs konkrētās politiskās grupas solīja, ka Apvienotajā Karalistē tiks rīkots referendums, un visas trīs šīs zināmās politiskās grupas šo solījumu neizpildīja. Tādēļ 290. pants ir nelikumīgā Lisabonas līguma rezultāts. Tas palielina demokrātijas trūkumu — šajā jautājumā es labprāt dzirdētu referenta pretargumentus —, un tāpēc to nedrīkst atbalstīt.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, būdams dedzīgs Eiropas atbalstītājs, es neatbalstīju Lisabonas līgumu tieši tādēļ, ka tas pieļauj tādus argumentus, kādus mēs tikko dzirdējām, un tieši tādēļ, ka tas nav radījis skaidrību un precizitāti, ko es novēlu turpmākajām paaudzēm. Taču es esmu reālists un saprotu, ka mums ar pašreizējo situāciju ir jāsamierinās. Ir ļoti svarīgi vēlreiz uzsvērt to, ka 290. pantu var interpretēt tā, ka gan Padome, gan Parlaments var vienbalsīgi anulēt attiecīgo deleģēšanu, turklāt to izdarīt ir samērā viegli. Mums tas būs sev pastāvīgi jāatgādina.

Protams, J. Leinen kungam arī ir taisnība, sakot, ka spēkā jau ir vairāki tūkstoši tiesību aktu, kas no saprotamības viedokļa ir attiecināmi uz pelēko zonu un kas tajā pašā laikā iedrošina Eiropas un Eiropas projekta oponentus, lai gan ES būtu jāstrādā tajās jomās, kur tas ir absolūti nepieciešams. Arī šajā jomā liela nozīme ir pārredzamībai. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka 10. punktā ir noteikts, ka cita starpā jābūt skaidri definētiem noteikumiem par dokumentu pārsūtīšanu.

Daudzi no mums zina, kas ir Informācijas brīvības likums, un diezgan daudzi no mums zina, kāda šajā jautājumā ir Amerikas Savienoto Valstu nostāja. Varbūt mēs varētu attiecīgos dokumentus vienkārši pārkopēt un ļaut Eiropas iedzīvotājiem un Parlamenta deputātiem piekļūt šiem dokumentiem patstāvīgi, nevis aiz laipnības un daudzkārt iejaucoties politiskajām grupām? Varbūt mēs varētu piešķirt tādas tiesības, ņemot vērā, ka mēs jau riskējam ar to, ka mums ir vairāki tūkstoši deleģēto tiesību aktu? Un visbeidzot, turpināsim iesākto labo darbu. Mēs būsim labi partneri kopīgā ceļā uz demokrātijas revolūciju.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Runājot par izpildvaras pilnvaru deleģēšanu Komisijai, Lisabonas līgumā šajā jomā ir paredzētas izmaiņas. Patiesībā 290. pantā ir runa tieši par to. Patiesi, deleģētie akti ir vispārējie tiesību akti, kas var mainīt nevajadzīgus pamata tiesību aktu aspektus, piešķirot mandātu attiecībā uz izpildvaras pilnvaru deleģēšanu Komisijai.

Praktiski tas ļauj noteikt pilnvaras, deleģēšanas ilgumu un laika posmu, kurā Parlaments un Padome var izteikt iebildumus, kā arī pilnvaru anulēšanas nosacījumus. Parlaments un Padome veic kontroles pasākumus, taču tikai pēc deleģēto aktu pieņemšanas. Deleģētos aktus drīkst publiskot arī tajā laikā, kad Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus. Bet es lūdzu jūs, komisāra kungs, nodrošināt arī deleģēto aktu sagatavošanas procesa labāku pārredzamību.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos runāt par godājamo deputātu komentāriem. Es pilnīgi piekrītu J. Leinen kungam, kurš sacīja, ka Lisabonas līgums ir ieviesis būtiskas izmaiņas, un to uzsvēra arī J. Szájer kungs. Es jums varu apgalvot, ka mēs to ļoti labi apzināmies un ka mēs īstenosim procedūru, apliecinot visdziļāko cieņu pret likumdevēju, jo tas ir ļoti svarīgi mūsu savstarpējām attiecībām un mūsu veiksmīgai sadarbībai.

Runājot par steidzamību un steidzamības procedūrām, es varu jums visiem apgalvot, ka mēs to izmantosim tikai ārkārtas un izņēmuma gadījumos. Mēs apzināmies, ka šā instrumenta ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā sarežģītos mūsu attiecības, un tas nekādā gadījumā nav mūsu nolūks.

Runājot par C. Coelho kunga un E. Lichtenberger kundzes komentāriem, es arī jums varu apgalvot, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai garantētu to, ka jūs savlaicīgi un vienlaicīgi ar Padomi saņemsiet visu dokumentu kopijas un visus nepieciešamos tulkojumus. Mēs saprotam, ka ar Lisabonas līgumu tiek grozīts kāds ļoti svarīgs aspekts, kas paredz to, ka tieslietu un finanšu jautājumos Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaras ir identiskas.

Mēs arī plānojam veidot jaunu sadarbības modeli, kas paredz iesaistīt Eiropas Parlamentu deleģēto aktu sagatavošanas darbā, un mēs vēlamies, lai tam būtu reāls pamatojums. Šis jaunais attiecību modelis ir spēkā arī, izstrādājot pamatnolīgumu, ko patlaban izskata Komisija un Eiropas Parlaments.

Runājot par William (The Earl of) Dartmouth kunga un H. P. Martin kunga komentāriem par neierobežotām pilnvarām, kas Komisijai tiek piešķirtas saskaņā ar 290. pantu, manuprāt, šis jautājums nemaz nav aktuāls, jo tieši jūs, likumdevējs, pieņemat lēmumu deleģēt (vai nedeleģēt) Komisijai šīs pilnvaras. Tieši jūs, likumdevējs, varēsiet atcelt šīs pilnvaras vai iebilst pret Komisijas priekšlikumiem. Tādēļ es nepiekrītu tam, ka mēs varētu attapties pelēkajā zonā, jo, manuprāt, šajā līgumā likumdevēja pilnvaras ir ļoti skaidri noteiktas, un Komisija, protams, to ņems vērā.

  József Szájer, referents. – (HU) Paldies deputātiem par šīm debatēm! Šo ziņojumu nebūtu iespējams sagatavot bez ļoti ciešas komiteju — es vēlos īpaši minēt Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, kuru gaida daudzi šādi uzdevumi — un politisko grupu sadarbības. Dārgie kolēģi, es arī vēlos piebilst, ka tā ir arī cīņa. Cīņa ar Komisiju un Padomi, jo tā ir cīņa par mūsu tiesībām. Šis ziņojums skaidri apliecina mūsu tiesības un uzstāj uz to, lai šīs tiesības tiktu ievērotas. To ir daudz vieglāk paveikt ar komiteju un to deputātu atbalstu, kuri pārstāv citas partijas, liekot mūsu partneriem skaidri saprast to, ka Parlaments nešaubīgi atbalsta šos jautājumus. Tajā pašā laikā, lai mēs varētu efektīvi īstenot šīs tiesības, es uztveru M. Šefčovič kunga vārdus kā pamudinājumu, ka gaidāmajos mēnešos vispārējā pielāgošana var ritēt ātrāk un ka mēs varam šīs tiesības izvērst pēc iespējas plašāk. Mūsuprāt, vissvarīgāk ir to panākt tajās jomās, kurās līdz šim koplēmums nebija spēkā.

Ļoti svarīgs aspekts, kuru arī minēja mani kolēģi, ir arī tas, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt piekļuvi informācijai. Šī piekļuve ir jāatrunā iestāžu savstarpējā nolīgumā, un ir paredzēts šo jautājumu pārrunāt ar Komisiju un Padomi. Taču mēs vēlamies zināt, ko dara Padome, un kādas konsultācijas tā sniedz šajā jomā. Dāmas un kungi, runājot par to, vai mūsu tiesību joma tiek paplašināta vai sašaurināta, es lūdzu izlasīt ziņojumu un pārskatīt tiesību aktus. Vienīgā šo tiesību aktu interpretācija, kas man nāk prātā, ir tā, ka mūsu tiesību joma ir paplašināta. Līdz šim mums nebija tiesību ietekmēt to, kas notiek ar mūsu iepriekš deleģētām pilnvarām. Patiesībā, Parlamentam šajā procesā nebija pilnīgi nekādas teikšanas. Viņi mūs uzklausīja tikai pieklājības dēļ, taču pēdējais izpildes termiņš vienmēr bija tik īss, ka Parlaments šajā procesā pat nepiedalījās. Taču tagad mēs varam šos lēmumus aizliegt vai atcelt, turklāt pat bez jebkāda pamatojuma. Citiem vārdiem sakot, to pilnīgi noteikti var uzskatīt par tiesību paplašinājumu. Mums ir dotas likumdevēja pilnvaras un mēs tās varam deleģēt Komisijai. Tāpēc, manuprāt, tas neapšaubāmi nozīmē to, ka mūsu tiesības ir paplašinātas. Dārgie kolēģi, tagad tikai mums pašiem ir jāizlemj, vai mēs vēlamies turpmāk šīs tiesības izmantot.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks nākamajā plenārsēdē Briselē.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Raffaele Baldassarre (PPE), rakstiski. – Vispirms es vēlos pateikties J. Szájer kungam par izcilo darbu, kas paveikts tik īsā laikā. Deleģētie akti būs ļoti svarīgi no Eiropas Savienības tiesību viedokļa un tādēļ, lai nodrošinātu institucionālo līdzsvaru ES. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai šie akti tiktu izstrādāti un lai attiecīgie lēmumi būtu pilnīgi pārredzami, kas efektīvi ļautu Parlamentam un Padomei demokrātiski kontrolēt Komisijai deleģēto pilnvaru izpildi. Tādēļ, kā minēts J. Szájer kunga ziņojumā, daži jautājumi būs sevišķi svarīgi un mums būs jāuzņemas lielākas saistības. Cita starpā tas paredz iespēju Eiropas Parlamentam jebkurā brīdī atsaukt deleģēšanu un pārbaudīt, vai Parlamentam un Padomei ir piešķirtas vienādas tiesības attiecībā uz to piedalīšanos deleģēšanas procesā. Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka Komisijai būtu par prioritāti jāizvirza iesniegt visus likumdošanas priekšlikumus, kas ir nepieciešami, lai pieņemtu acquis attiecībā uz 290. un 291. panta nosacījumiem, to skaitā acquis tajās politikas jomās, kuras saskaņā ar Lisabonas līgumu ir jāizskata koplēmuma procedūrā.

  Zita Gurmai (S&D), rakstiski. – Es esmu ļoti gandarīta par J. Szájer kunga ziņojuma rezultātiem. Jauno tiesisko regulējumu ir ļoti grūti definēt. Esmu pārliecināta, ka Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši šā līguma 290. un 291. pants pastiprina Eiropas Savienības lomu un loģiski pamato tās juridisko kārtību. Jaunās tiesību aktu koncepcijas sekas būs tālejošas. Šajā ziņojumā ir minēts tas, ka galveno likumdevēju pilnvaras, likumdošanas kompetence un detalizēta darba kārtība mazliet atšķirsies. Galvenais jautājums ir šāds: gadījumā, ja EK likumdošanas kompetences apjoms un tiesiskās pilnvaras būs lielākas, kas automātiski nozīmē spēcīgāku Kopienas interešu pārstāvību, kādas kontroles metodes būtu jāievieš, lai nodrošinātu Padomes un EP pozīcijas? LESD jaunais tiesiskais regulējums definē līdzekļus, taču nav praktiskas pieredzes to pielāgošanai Kopienas līmenī. Nobeigumā es lūdzu likumdevējus pēc iespējas ātrāk noslēgt iestāžu nolīgumu starp Parlamentu, Padomi un Komisiju par 290. panta īstenošanu, jo steidzami ir jānodrošina labāka pārredzamība.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Deleģēšanas procedūra netiek daudz apspriesta, taču tā ir ļoti svarīga pāreja uz jaunu kvalitāti saskaņā ar Lisabonas līgumu. To vajadzētu uzskatīt par līguma izpildi, kas ir obligāts priekšnosacījums tam, lai Parlamenta viedoklis tiktu pilnībā ņemts vērā attiecībā uz pārējām lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām pusēm. Jo tikai, īstenojot šādu procedūru, mēs varēsim pilnīgi īstenot likumdevēja pilnvaras un savu lomu jebkādu tiesību aktu īstenošanas procesā. Mēs ļoti labi zinām, cik nepatīkams ir sarežģītais sarunu process ar Padomi lēmumu pieņemšanas procedūrā, kā arī gadījumi, kad lēmumu īstenošana ir pretrunā ar iestāžu nolīgumu. Līdz šim ar vārdu „komitoloģija” apzīmēja dalībvalstu neuzticību Komisijai, bet tagad līdz ar Parlamenta lomu tiesību aktu īstenošanas jomā šis process būs likumīgāks. Parlaments un netiešā veidā arī ES iedzīvotāji varēs labāk sekot līdzi tam, kā noris ES tiesību aktu izstrādāšanas process; lūk, ko nozīmē deleģēšanas procedūra. Taču, lai to īstenotu, Parlamentam ir jānodrošina pilnīga piekļuve informācijai, un šajā jautājumā es pilnīgi piekrītu pārējiem deputātiem, kuri piedalījās šodienas debatēs.

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski. – (PL) Mērķis tam, ka tiek dota iespēja deleģēt likumdošanu, ir nodrošināt tiesību aktu un jo īpaši tehnisko tiesību aktu efektīvāku noformēšanu un atjaunināšanu tā, lai nebūtu nepieciešams katru reizi uzsākt pilnīgu likumdošanas procedūru. Tāpēc deleģēšanai ir jābūt veidam, kā uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu ES līmenī.

Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi atbilstoši kontrolēt Komisijai piešķirto likumdevēja pilnvaru izpildi. Cita starpā Parlamentam un Padomei ir pietiekami daudz laika, lai izmantotu tiesības iebilst pret plānotajiem noteikumiem. Taču galvenokārt šīm iestādēm ir jābūt atbilstošai pieejai dokumentiem, novērtējumiem un atzinumiem, kas tapuši deleģēto aktu projektu sagatavošanas procesā. Tikai tādā veidā Komisijas pilnvaras publiskot deleģētos aktus būs noderīgas, lai uzlabotu likumdošanas procesu Eiropas Savienībā, tajā pašā laikā arī turpmāk atbilstoši kontrolējot Komisijas darbības un nodrošinot to pārredzamību. Ir svarīgi arī izstrādāt atbilstošus mehānismus sadarbībai starp Parlamentu un Komisiju, lai Parlaments būtu lietas kursā par sagatavošanas procesu un saņemtu pietiekamu informāciju par attiecīgajiem jautājumiem.

Rezolūcijā par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu, kas pieņemta, vienojoties visām politiskajām grupām, iepriekš minētie jautājumi ir pienācīgi definēti, un Parlaments šo rezolūciju atbalsta.