Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis - Strasbūra

19. Kopienas pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla attīstībai (pārstrādāta versija) (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Simpson kunga ziņojums Transporta un tūrisma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (pārstrādāta versija) (COM(2009)0391 – C7-0111/2009 – 2009/0110(COD)) (A7-0030/2010).

Tā kā Simpson kungs nevarēja ierasties, viņa vārdā uzstāsies El Khadraoui kungs.

  Saïd El Khadraoui, referenta aizstājējs. – Priekšsēdētājas kundze! Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Simpson kungs nevarēja šodien mums pievienoties un ir lūdzis mani nolasīt viņa paziņojumu.

Pārstrādātajā versijā par pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai ir mēģināts apkopot dažādos grozījumus, kas pieņemti gadu gaitā attiecībā uz pamatnostādnēm, un ieviest grozījumus, kuros ņemta vērā ES paplašināšana līdz 27 dalībvalstīm.

Lai ziņojumam nodrošinātu zināmu pamatu — pamatnostādnēs ir sniegts virziens Eiropas transporta tīkla attīstībai. Mērķis ir izveidot tīklu pakāpeniski līdz 2020. gadam, tajā integrējot sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras tīklus visā Eiropas Savienībā.

Atgriežoties pie šā ziņojuma — tas, precīzi izsakoties, ir likumdošanas teksta kodificējums, bet, tā kā Komisija pielikumā ieviesa dažas nebūtiskas izmaiņas, tā bija spiesta to darīt, izmantojot pārstrādāšanas procedūru. Izmaiņas pielikumā tika veiktas, lai izlabotu sākotnējās kļūdas, ko pieļāva 10 jaunu dalībvalstu pievienošanās laikā 2004. gadā. Izmaiņas neskar karšu atjaunināšanu vai būtisku izmaiņu ieviešanu.

Divas izmaiņas, ko referents ir ieviesis ziņojumā, ir saistītas ar minimāliem grozījumiem apsvērumos un dažiem tehniskiem labojumiem kartēs. Izmaiņas ir saskaņā ar Padomes ieviestajām izmaiņām un pamatnostādņu labojumiem.

Saskaņā ar Komisijas ieteikumu gan Padome, gan Simpson kungs, saņemot Transporta un tūrisma komitejas atbalstu, pieņēma lēmumu pamatnostādnēs neieviest nekādas būtiskas izmaiņas. Tomēr referents ir informēts, ka Zaļie ir atkārtoti iesnieguši savus grozījumus, cenšoties atjaunināt līniju starp Minhenes pilsētu un Minhenes lidostu, bet referents vēlas atkārtot, ka šajā ziņojumā veiktās izmaiņas attiecas uz teksta labošanu, nevis atjaunināšanu.

Šīs pārstrādātās versijas mērķis ir visu sakārtot pirms pamatnostādņu reālās pārskatīšanas 2011. gada sākumā. Ir svarīgi nodrošināt pamatnostādņu precizitāti, sagatavojoties būtiskākām izmaiņām, ko ieviesīs nākamgad. Mēs ar nepacietību gaidām pamatnostādņu reālo pārskatīšanu un iespēju turpināt Eiropas transporta tīkla attīstību, bet, lai nonākti šajā posmā, mums jānodrošina pašreizējo tiesību aktu pareizība, un to mēs šeit esam panākuši.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Esmu ļoti pateicīgs runātājam un referentam. Tieši tas mums ir bijis vajadzīgs, tādēļ man šajā jautājumā nav nekas piebilstams, jo es domāju, ka tas apraksta tieši šo problemātisko jautājumu.

Es tikai pievērsīšu uzmanību šā pasākuma pārskatīšanai un tam, kāda ir pašreizējā situācija, jo ir svarīgi to saskatīt kā procesu. Pamatojoties uz 2009. gada aprīļa Zaļo grāmatu, Komisija ir sākusi sabiedriskas apspriedes, kurās saņemtas vairāk nekā 300 atbildes, un izveidojusi sešas ekspertu grupas, kas palīdz darbā ar apspriežu rezultātiem saistībā ar jauno politikas priekšlikumu.

Ļoti drīz kolēģijai iesniegs priekšlikumu — dokumentu, kurā izklāstīs metodiku jauna Eiropas transporta tīkla izveidei. Mēs prognozējam, ka to kolēģijai varētu iesniegt 5. maijā.

Tad šo metodiku noteikti iesniegs Parlamentam un Padomei. Pēc tam Komisija iesaistīsies priekšlikumu sagatavošanā par jauno Eiropas transporta tīklu un tā finansēšanu.

Tātad mūsu prognozes ir tādas, ka mēs varēsim šo dokumentu pieņemt kolēģijā 2011. gada pirmajā semestrī. Es esmu ļoti pateicīgs Parlamentam par sapratni attiecībā uz divu nebūtisku izmaiņu nepieciešamību un ar nepacietību gaidu mūsu plašās un spēcīgās debates par Eiropas transporta tīkla jauno izklāstu nākamo mēnešu gaitā.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Vēlos pateikties visiem deputātiem, kuri pēc informācijas saņemšanas no referenta un arī no ēnu referentiem ir nodrošinājuši ātru parlamentārā procesa pabeigšanu saistībā ar šo jautājumu. Viņi ir atturējušies no tādu grozījumu iesniegšanas, kas, lai gan to saturs ir pieņemams, būtu kavējuši šā kodifikācijas teksta pieņemšanu.

Tagad mēs varam Komisijai nodrošināt pamatu Eiropas transporta tīkla plānošanai nākamajiem desmit gadiem. Īpaši cenšoties samazināt laika grafikus, jau no brīža, kad referents uzņēmās šo jautājumu, deputāti panāca vienošanos neiesniegt grozījumus, par ko nebija vienošanās ar Padomi. Transporta un tūrisma komiteja ir apstiprinājusi tehniskos grozījumus, ko izskatīja Parlamenta un Padomes juridiskie dienesti, un Padome ir paziņojusi, ka tā to var pabeigt pirmajā lasījumā, ja balsojums atbildīs panāktajai vienošanai, kas ir absolūti pieņemami.

Dažas izmaiņas, ko ieviesa Transporta un tūrisma komiteja, atbilst šim mērķim, un es tās uzskatu par piemērotām un lietderīgām, lai iesniegtu saskaņotu un precīzu galīgo tekstu. Tādēļ es atbalstu iesniegtos grozījumus, lai gan šajā brīdī par piemērotu neuzskatu Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas iesniegto grozījumu, ko jau noraidīja balsojumā Transporta un tūrisma komitejā.

Lai gan grozījuma saturs, proti, grozījumi kartē attiecībā uz Minhenes lidostu, ir pieņemams, to būs iespējams iesniegt vēlreiz Eiropas transporta tīkla pārskatīšanas laikā, kas varētu notikt jau līdz vasarai, jo Eiropas Komisijas darbs ātri progresē.

  Silvia-Adriana Ţicău, S&D grupas vārdā. – (RO) Šis tehniskais dokuments nodrošina I pielikuma atjaunināšanu, iekļaujot visu dalībvalstu kartes, un mērķa termiņa izmainīšanu uz 2020. gadu. Padziļinātās debates par Eiropas transporta tīkla projektu saraksta atjaunināšanu ir plānotas gada beigās. Šajā sarakstā būtu jāiekļauj Melnās jūras koridoru attīstība, ceļu savienojumi ar Moldovas Republiku un Ukrainu, kā arī pašreizējo prioritāro projektu Nr. 6 un Nr. 17 paplašināšana, lai ātrgaitas vilciena līnija tiktu nodrošināta līdz Bukarestei un Konstantai.

Vulkāna izvirdums Īslandē ir licis mums apzināties Eiropas transporta sistēmas vājumu. Eiropas Savienībā vajadzētu būt efektīvai sistēmai pasažieru novirzīšanai uz citiem transporta veidiem. Ir absolūti svarīgi Eiropas transporta tīklu attīstīt tā, lai ātrgaitas vilciena līnijas var izmantot ne tikai visu dalībvalstu galvaspilsētās, bet arī citās lielās Eiropas pilsētās. Vēls viens aspekts, kura nozīme aizvien palielinās, ir transporta attīstība iekšzemes ūdensceļu un Eiropas jūras koridoros.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas transporta tīkli ir jautājums, kas mūs nodarbina šajā plenārsēdē un kam būtu mūs jānodarbina vēl vairāk. Tagad mūsu rīcībā ir pārstrādāta versija, un daži cilvēki, piemēram, Silvestris kungs, ir pārsteigti, ka Zaļie ir iesnieguši grozījumus, ierosinot izmaiņas Eiropas transporta tīklu sarakstā vai tajā, ko uzskata par šā saraksta daļu.

Viņi nedrīkst aizmirsta, ka mūsu ierosinājums ir saistīts ar īpašu gadījumu: proti, gadījumu, kad pati dalībvalsts ir sacījusi, ka šī Eiropas transporta tīkla daļa ir tikai palīglīnija un tādēļ mums vairs nebūs svarīga; šis slavenais lidojumu maršruts — tagad es runāju kā Stoiber kungs; es domāju, ka tas ir lipīgi un samērā bīstami — ir kaut kas, ko mēs vairs nevēlamies būvēt; drīzāk mēs uzbūvētu palīglīniju uz Minhenes lidostu. Tādēļ tāds ir mūsu grozījuma iemesls.

Tomēr es arī vispār domāju, ka mums būtu mums pašiem jāpievērš īpaša vērība, pārskatot Eiropas transporta tīklus, un mums būtu jāapsver jautājums, kas man ir īpaši svarīgs. Ir kāda nīderlandieša pētījums — es to labprāt nodrošināšu komisāram, kad viņš šeit būs —, kas, manuprāt, lielā mērā attiecas uz gaidāmajām debatēm un kas parāda, ka lielu projektu izmaksas — un tas nereti ir saistīts ar lieliem projektiem — parasti tiek novērtētas pārāk zemu par vidēji 45 %, savukārt to ieguvumi vienmēr tiek novērtēti pārāk augstu, jo tas ir vajadzīgs, lai projektu īstenotu. Tas nozīmē, ka mums atkārtoti jāapsver izmaksu aprēķins Eiropas projektiem, un es jūs aicinu to darīt. Mēs esam atbildīgi par labas, skaidras informācijas sniegšanu mūsu pilsoņiem.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Eiropas transporta tīkla noteikšana ir būtisks solis transporta savienojumu uzlabošanas virzienā dzīvojamās un rūpnieciskās teritorijās Eiropā.

Kamēr Eiropas ziemeļos, rietumos un dienvidos dzelzceļa līnijas un ceļi ved līdz jūras ostām, ceļiem un dzelzceļam austrumos ir milzīgs potenciāls turpināt virzību uz austrumiem cauri Āzijai līdz Klusā okeāna piekrastei.

Tādās Āzijas valstīs kā Ķīna, Japāna un Indija ir vērojama būtiska ekonomikas izaugsme, un tās kļūst par būtiskiem tirdzniecības partneriem Eiropas uzņēmumiem. Tādēļ līdz ar iekšējās Eiropas transporta struktūras būvniecību ir jāatver transporta ceļi arī austrumos.

Platsliežu dzelzceļa līnija no Vladivostokas sasniedz ES robežu pie Čierna nad Tisou. Ir izstrādāts projekts, lai šo līniju turpinātu līdz Vīnei, to savienojot ar Donavu, ostām un, protams, Eiropas tīklu.

Manuprāt, šādiem projektiem turpmāk būtu jāsaņem ievērojams atbalsts. Paldies!

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Jā, es dodu priekšroku apzīmējumam „pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts”. Lai gan šobrīd mēs runājam tikai par pamatnostādņu pārstrādāšanu, es tomēr vēlos izmantot iespēju, lai minētu projektu, kas Austrijā ir īpaši problemātisks. Brenneras pamattunelis ietilpst ātrgaitas dzelzceļa asī Berlīne–Palermo, kā arī Eiropas transporta tīkla programmā, un ir paredzēts, ka tas virzīsies gar Insbruku līdz Bozenes asij.

Pašreizējā situācija ir tāda, ka ES ir atstājusi Austriju, Tiroli, Ziemeļitāliju un arī Dienvidvāciju neskaidrībā un pastāv risks, ka tunelis kļūs par melno caurumu miljardiem eiro. Sākotnējais izmaksu aprēķins 4,5 miljardu eiro apmērā 2002. gadā jau sen ir pieaudzis, un eksperti prognozē augstākas izbūves izmaksas reģionā, proti, 16 miljardu eiro apmērā. Turklāt finansējums joprojām nav precizēts. Principā ir paredzēts, ka projektu daļēji finansēs iesaistītās dalībvalstis un daļēji — ES. Tomēr ES atsakās izteikt juridiski saistošu solījumi laikposmam pēc 2013. gada un rezultātā iepriekš minētās valstis atstāj neziņā.

Tomēr tas nav viss. Protams, lai nodrošinātu, ka tunelis tiek pilnīgi izmantots, jāizveido arī piemērotas palīglīnijas. Attiecīgā teritorija sākas Minhenes ziemeļos un virzās līdz Veronai dienvidos, un šajā saistībā finansējums ir absolūti neskaidrs, tostarp arī Itālijas pusē. Tādēļ mans pieprasījums ir, lai, sākot TEN-T projektus, viena no pusēm tiem neveltītu nepietiekamu plānošanu, atstājot izmaksu segšanu iesaistīto dalībvalstu ziņā. ES ir jāpieņem vismaz 50 % izmaksu un plānošana un solījumi ir jānodrošina pienācīgā ātrumā.

  Werner Kuhn (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Šīs pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla attīstībai sākotnēji izklausās ļoti tehniskas. Tomēr referents Simpson kungs jau ir norādījis, ka tās, protams, ir ļoti būtiskas Eiropas ekonomikas attīstībai nākotnē.

Ceļi ir mūsu ekonomikas artērijas. Tam mēs visi piekrītam. Mēs arī laiku pa laikam atzīstam, ka Eiropa kā ekonomikas un tirdzniecības centrs konkurē ar lieliem ekonomikas un tirdzniecības centriem — Ameriku un Dienvidrietumāziju. Tādēļ mums ir jāattīsta mūsu iekšzemes transporta sistēmas vietējam tirgum, vienlaikus, no otras puses, protams, savienojot Eiropas eksporta kapacitāti ar Eiropas tīklu attīstību un turpinot to turpmāku nostiprināšanu.

Satiksmes artēriju mērķis ir uzņemt sākotnējo satiksmi un pārvērst to satiksmē, kas nogādā galapunktā, un galu galā novirzīt satiksmi tur, kur atrodas klienti. Šajā saistībā problemātiski, protams, ir tas, ka lielu satiksmes asu attīstības mērķis ir arī piekļuves nodrošināšana teritorijai, tādēļ tam ir ekonomikas attīstības nozīme — to mēs noteikti nedrīkstam aizmirst. Eiropa ir kontinents, kam ir ļoti daudzas piekrastes līnijas un ļoti lielas ostas, un šīm ostām ir jābūt savstarpēji savienotām — šajā saistībā būtiska ir mobilitāte. Tomēr mēs nedrīkstam piemērot pieeju „tieši laikā”. Mums ir jāstrādā arī rentabli, uzlabojot vidi un nekaitējot tai. Nākotnē tas būs īpaši svarīgi.

Absolūti svarīgs jautājums būs: vai mēs varam pārveidot ziemeļu–dienvidu un rietumu–austrumu dzelzceļa, autoceļu un iekšzemes ūdensceļu sistēmu savienojumus, kas mums pašlaik ir, par īstu tīklu, jo mums ir jāatzīst, ka šeit ir daudz trūkumu, kas mums ir jāpārvar. Šajā saistībā, protams, ir arī konkrētas lietas, kas jāņem vērā. Kad runa ir par garāko Eiropas asi — no Palermo uz Berlīni — to cauri Rostokai vajadzētu pagarināt Skandināvijas virzienā. Tās arī ir lietas, kas mums turpmāk būs jāņem vērā.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Inés Ayala Sender (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Teksts, ko šodien aplūkojam, atjaunina un konsolidē procedūru Eiropas transporta tīklu izveidošanai, lai mēs sagatavotos pārskata priekšpēdējo un pēdējo posmu galīgajai sākšanai 27 dalībvalstu Eiropā, kas ir bagātāka un telpiski sarežģītāka un kam ir jaunas, inovatīvas mobilitātes vajadzības.

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra tagad ir gandrīz pilnīgi izveidota un darbojas, mums ir gandrīz visi koridoru koordinatori, un mēs ceram, ka drīz mums būs trūkstošie, lai viņi varētu attīstīt mums vajadzīgos koridorus.

Mūsu kaimiņi, jo īpaši Vidusjūras reģionā, arī liek lielas cerības uz šiem tīkliem un saviem tīkliem, un mēs ar nepacietību gaidām, kad saņemsim paziņojumu par metodiku, ko Komisija mums ir apsolījusi un kas papildinās apspriedes un debates pirms darba sākšanas pie viena no interesantākajiem uzdevumiem mūsu Transporta un tūrisma komitejā.

Mobilitātes un kohēzijas tīkls kļūst par realitāti un pirmo reizi vēsturē tas integrēti un dinamiski savienos ES 27 dalībvalstu kopējo teritoriju. Tas noteiks būtiskos savienojumu centrus — ostas, lidostas un loģistikas savienojumus —, pārvarot robežu radītos kavēkļus. Tas cita starpā ietvers — ja ļausiet to man tagad pieminēt — „izlaušanos” cauri Pirenejiem, kas vēsturiski ir veidojuši kavēkli, ar padziļinātu tuneli. Tādējādi tas īstenos 21. gadsimta nākotnes plānu Eiropai, kam ir tik spēcīga pārliecība, ka tā nodrošinās nepieciešamo finansējumu.

Tāds ir mūsu uzdevums, bet pašlaik mēs būsim pieticīgāki un iesākumā apstiprināsim šo pirmo leģislatīvo uzlabojumu uzdevumu, par ko es vēlos apsveikt mūsu priekšsēdētāju Simpson kungu.

  Michael Cramer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Transrapid sistēmu nevajadzētu iekļaut šajās pamatnostādnēs. Tā neiederas Eiropas ainavā. Tā nesamazina atšķirības starp sistēmām, kuras mums ir pašlaik; tā tās palielina. Mēs esam samaksājuši miljardus, lai izveidotu vienotu sistēmu, un šajā gadījumā tiek maksāti miljardi valsts līmenī, lai to novērstu. To nedrīkst pieļaut!

Lai gan Eiropas Parlaments iepriekš ir cēlis iebildumus pret Transrapid sistēmu, tā pēkšņi atkārtoti parādījās 1996. gadā kā projekts starp Berlīni un Hamburgu. Tad tā pēkšņi atkal pazuda — un neviens nezina, kādēļ. Un tikpat pēkšņi 2004. gadā parādījās Transrapid savienojums starp Minhenes lidostu un Minhenes Centrālo staciju. Tad to apturēja Vācija, saņemot papildu atbalstu no Bavārijas federālās zemes valdības. Panāca vienošanos par šā projekta atcelšanu — neviens to vairs nevēlējās. Tādēļ to vairs nedrīkst iekļaut šajās pamatnostādnēs.

Pēc pilnvaru termiņa beigām Bavārijas ministru prezidents Edmund Stoiber tika iecelts par birokrātijas samazināšanas kampaņu vadītāju Eiropā. Tā ir viņa atbildība. Viņam arī tagad ir jāpieņem lēmums, ka Transrapid sistēmu neiederas šajās pamatnostādnēs. Tas būtu jāatzīmē mums visiem. Mums jāatbrīvojas no šīs Transrapid sistēmas. Tas bija jauks modelis no zinātnes viedokļa, bet Eiropā tam nav vietas. Tas šeit neiederas un kā tāds neiederas arī šajās pamatnostādnēs.

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos izmantot iespēju un apsveikt referentu Simpson kungu, kā arī vienlaikus paust savu nožēlu, ka viņš šodien nevarēja ierasties. Tomēr mēs tiksim galā. Jo īpaši es vēlos apsveikt viņu par izvēlēto pieeju, proti, būtiskākās lietas pamatnostādnēs atstāt nemainīgas, jo ir kāds ļoti svarīgs princips — Eiropas likumdevēja ticamība un aprēķināmība. Tas šajā ziņojumā noteikti ir izpildīts.

Otrkārt, vēlos norādīt, ka mums ir arī vajadzīgs priekšlikums nākotnei, kad mēs atkal varam izlemt, kas patiesi ietilpst TEN-T sistēmā un kas neietilpst. Mēs varētu vadīt debates tā, kā tās zināmā mērā jau tiek vadītas. Daži cilvēki pievilcīgi argumentē par „zābaka” savienošanu ar salu, savukārt citi saka, ka to absolūti nedrīkst iekļaut. Tomēr tas nav pareizais veids, kā to risināt. Mums jāaplūko, kas Eiropas Savienībai un Eiropas nodokļu maksātājiem nodrošina pievienoto vērtību. Turklāt atbalsts noteikti būtu jāsniedz vietām, kur Eiropas Savienība jau kaut ko dara, kur kaut kas notiek, jo tad kaut kas patiesi notiks un mums nebūs situācija, kad tiek izstrādāti TEN-T plāni, ko neīsteno. Labumu gūs Eiropas pilsoņi un pasažieri, kā arī dalībvalstis, kas maksimāli apņemsies novirzīt satiksmi no saviem autoceļiem uz dzelzceļa sistēmu.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Dzelzs priekškara krišanas un Centrāleiropas integrācijas rezultātā Baltijas un Adrijas koridors, kā mēs zinām, pašlaik atgūst nozīmi, kāda tam bija pirms Donavas monarhijas sabrukšanas. ES, protams, jau ir apstiprinājusi Baltijas un Adrijas koridora nozīmi, piešķirot prioritāru statusu ziemeļu daļai no Gdaņskas līdz Čehijas Republikai. Tomēr būtu vēl svarīgāk piešķirt tāda paša līmeņa prioritāti dienvidu daļas attīstībai, proti, Austrijas Dienvidu dzelzceļam uz Itāliju.

Jo īpaši šajā tīklā, kas nodrošina visu preču un pasažieru pārvadājumus, mums ir jāneitralizē bīstami trūkumi. Tikai Koralmas tunelis spēs uz visiem laikiem novērst ierobežojumu, ko rada šis trūkums.

Cilvēki, kas dzīvo tranzīta ceļu tuvumā, kā mēs zinām, maksā augstu un pieaugošu cenu par satiksmes pieaugošo apjomu. Tikai šā dienvidu koridora pilnīga attīstība nodrošinās tādu pāreju no autoceļu un dzelzceļu sistēmu, ko nevarētu sasniegt ar nekādiem citiem infrastruktūras pasākumiem Austrijā.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Pašlaik, kad visa Eiropas gaisa satiksme saskaras ar smagiem darbības traucējumiem vulkāna izvirduma dēļ Īslandē, vajadzība attīstīt Eiropas transporta tīklus ir tik acīmredzama kā vēl nekad.

Eiropas Savienībai būtu jāsniedz īpašs atbalsts transporta infrastruktūras un tās starpsavienojumu ar galvenajiem Eiropas transporta maršrutiem attīstībai valstīs, kas ES ir pievienojušās pēdējo gadu laikā. Rumānijai ir trīs Eiropas koridori, kas šķērso tās teritoriju — Nr. 4, 7 un 9 — un kas visi ir cieši saistīti ar Konstantas pilsētas Melnās jūras ostu. Manuprāt, īpaša uzmanība ir jāpievērš koridoram Nr. 7.

Donava ietilpst galvenajā Eiropas Reinas-Mainas-Donavas transporta ūdensceļā, kas savieno Ziemeļjūru ar Melno jūsu, izmantojot Roterdamas un Konstantas ostas. Tas Eiropai varētu nodrošināt pienācīgu transporta mugurkaulu. Tomēr ir jāizveido sadarbība, lai paaugstinātu šo transporta koridoru profilu pēc iespējas ātrāk.

  Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas transporta tīkli patiesi tiek izmantoti regulārai satiksmei Eiropā. Mēs pat varētu sacīt, ka satiksme ir visa Eiropas iekšējā tirgus absolūtais mugurkauls, un tas, protams, ir viens no galvenajiem mērķiem Eiropā. Tādēļ mums noteikti ir jāparūpējas, lai nodrošinātu, ka tiek attīstīti patiesi visi koridori, un lai noskaidrotu, kur vajadzīgs finansējums un kur ES būtu jākoncentrē tās centieni.

Protams, ir skaidrs, ka vienmēr pastāv valstu intereses. Mēs jau šodien to esam redzējuši: daži cilvēki runāja par Donavu, daži jo īpaši par Dienvideiropu, savukārt vēl citi — par Brenneras pamattuneli. Šādi satiksmes koridori ir visā Eiropā. Mērķis ir nodrošināt vispārīgu nepārtrauktību Eiropā, lai ne tikai preces, bet arī cilvēki varētu tikt pārvadāti no punkta A uz punktu B. Tāds ir mums izvirzītais jautājums. Kā sacīju iepriekš, ir dabiski, ka mēs par nozīmīgām uzskatām mūsu pašu reģionālās prasības. Mums jānodrošina, ka tiek novērsti trūkumi un — galvenais — ka mums ir patiesi funkcionējošs tīkls visiem transporta veidiem. Tāds ir jautājums, un par to mums attiecīgi būs debates.

  Herbert Dorfmann (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Šo debašu laikā ir pieminēti arī Brenneras pamattunelis un jaunais dzelzceļa maršruts no Minhenes uz Veronu. Pašlaik apmēram 50 miljoni tonnu preču tiek pārvadāti pa autoceļiem šajā maršrutā, tādēļ šis tunelis ir steidzami nepieciešams. Tomēr šodien šajā Parlamentā ir arī sacīts, ka abās Brenneras tuneļa pusēs — gan Austrijā, gan Itālijā — šo projektu ir grūti finansēt. Finansējums no Itālijas puses būtu viegli pieejams, tam veltot ieņēmumus no maksas autoceļiem — no Brenneras autoceļa —, lai finansētu dzelzceļa maršrutu. Tomēr, lai tas varētu notikt, būtu nepieciešams, lai Brenneras autoceļa koncesija netiktu svītrota no piedāvājuma — kā to pašlaik ir paredzēts darīt Eiropas izdarītā spiediena dēļ —, savukārt Itālijas valstij būtu jānodrošina iespēja pagarināt šo koncesiju par vismaz papildu 50 gadiem tā vietā, lai to piešķirtu privātiem pretendentiem. Pretējā gadījumā būs šķērsfinansējums, kas nozīmētu, ka būtu ļoti neiespējami, ka TEN-T maršruts tiks attīstīts Itālijas pusē.

  Inés Ayala Sender (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Parlaments grasās pieņemt šo pārstrādāto redakciju par Eiropas transporta tīkliem, un es vēlos, lai Komisija man maksimāli konkrēti pasaka, kad mēs varēsim piekļūt paziņojumam par metodiku.

Kā jūs, komisār, zināt, tā ir viena no Spānijas prezidentūras prioritātēm, un mēs tagad jau šķērsojam viduslīniju. Tādēļ es vēlētos maksimāli konkrēti zināt, kad mēs varēsim saņemt šo tekstu, jo Parlaments pārstrādāto redakciju grasās pieņemt tagad un varēs izskatīt jauno tekstu.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Es atkal vēlos pateikties Transporta un tūrisma komitejai par atbalstu šīs tehniskās pārstrādātās versijas izstrādē un ceru, ka balsojums plenārsēdē to apstiprinās.

Šodienas debates bija plašākas un palīdzēs ierosināt metodiku. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Kallas nosūtīs priekšlikumu kolēģijai 5. maijā. Tas aizņēma nedaudz laika, jo šī jaunā Komisija darbojas tikai neilgi un paiet zināms laiks, līdz jaunā kolēģija var sagatavot priekšlikumus.

No šīm debatēm es secinu, ka Parlaments spēcīgi atbalsta Eiropas transporta tīkla politiku. Manuprāt, bez labi savstarpēji savienotas infrastruktūras transporta vai enerģētikas vai telekomunikāciju jomā ir grūti runāt par Eiropu. Es uzskatu, ka šīs debates mums palīdzēs izstrādāt mūsu priekšlikumu metodikai, kas būtībā nozīmē, ka Transporta un tūrisma komitejai būs iespēja par to izteikties maijā, ja viss noritēs gludi.

  Saïd El Khadraoui, referenta aizstājējs. – Priekšsēdētājas kundze! Es tikai vēlos pateikties kolēģiem, kuri piedalījās šodienas debatēs, un atkārtot, ka mēs aplūkojam pagātnē pieļauto kļūdu labojumus, nevis būtiskas izmaiņas.

Būtiskas izmaiņas tiks ieviestas vēlāk, pamatnostādņu īstās pārskatīšanas laikā, un, protams, mēs ar nepacietību gaidām debates. Tādēļ referents Simpson kungs un es kā manas grupas koordinators liksim mūsu politiskajai grupai balsot pret grozījumu, ko iesniedza Zaļie. Mēs ceram, ka citas politiskās grupas varēs mūs šajā jautājumā atbalstīt.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks nākamās plenārsēdes laikā Briselē.